Paplašinātā meklēšana
Meklējam zaudēt.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (16):
Atrasts skaidrojumos (414):
- (ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- tonafāzija Afāzijas veids, kad zaudēta spēja dziedāt.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu.
- saspiesties Apstulbt, zaudēt spriešanas spējas.
- sakrēslēties apsūbēt, zaudēt spīdumu.
- aizmidzēt Apžilbt, uz brīdi zaudēt redzes spēju spilgtā gaismā.
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- atlodēties Atdalīties vai zaudēt elektrisko kontaktu lodējuma vietā.
- atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu): samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā); atmaksāt.
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas); atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
- pacēlības Atlīdzība par pazaudētas lietas atrašanu.
- kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- noskultēt Atņemt (kāršu spēlē); nospēlēt, pazaudēt (kāršu spēlē).
- restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības.
- nobalināties Atrodoties saulē zaudēt krāsu un kļūt gaišākam, baltākam.
- nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- otmazatsja Atspēlēt zaudēto naudu.
- norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
- bezzudumu saspiešana attēlu saspiešanas metode, ar kuru samazina bitu skaitu, ko izmanto attēla katra pikseļa veidošanai. Saspiešanas rezultātā netiek zaudēta ne informācija, ne attēla asums.
- grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu.
- pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt.
- ģendēties Bojāties, zaudēt kvalitātu (par pārtiku).
- svīnīties Burzīties, zaudēt krāsu.
- (palikt) jaņos Būt zaudētājam; neiegūt (ko tādu, kas pienākas).
- trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- piesmakt Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- darbspēju zaudējums darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojumu rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt.
- izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus.
- apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības); nodzert.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- pārkartavāties Daudz pazaudēt kāršu spēlē.
- pārdancāt Dejojot pazaudēt.
- Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
- izdzelt Dzeļot zaudēt dzeloni.
- pārsvārstīties Ejot atkārtoti zaudēt līdzsvaru.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- retranšements Fortifikācijas palīgietaise nocietinājuma iekšienes aizstāvēšanas pastiprinājumam, ja daļa no priekšējā vaļņa jau zaudēta.
- upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
- aizgalvot Galvojot pazaudēt.
- nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
- nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
- transakciju apstrādes pārraugs ierīce, kas nodrošina, ka transakcijas pārraides procesā netiek zaudētas vai bojātas.
- iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- iesmakt Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- atplukt Izbalot, zaudēt krāsu (par apģērbu).
- saplukt Izbalot, zaudēt krāsu.
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
- vadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, zaudēt savas vēlamās īpašibas (par dzērienu, parasti alu).
- plukt Izkrist, izkristies (miesā, formā u. tml.), zaudēt sākotnējo izskatu.
- izgraust Izmest un pazaudēt.
- izžirgt Iznīkt, zaudēt samaņu vai dzīvību.
- kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
- izgatavošana Kāda priekšmeta izveidošana, tā zaudēto īpašību atjaunošana vai kāda priekšmeta pārtaisīšana, kā rezultātā tas iegūst cita priekšmeta derīgās īpašības.
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
- nirva Kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta).
- noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem); novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
- paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
- nokārt degunu kļūt bēdīgam, bezcerīgam, noskumt, zaudēt pašpaļāvību.
- uzsprāgt gaisā kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
- izkalst Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
- nokalst Kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu).
- atkust Kļūt maigākam; zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
- izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļukt.
- izļukt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļurkt.
- izļurkāties Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
- nosalaisties Kļūt neuzņēmīgam, slinkam; zaudēt enerģiju, uzņēmību.
- aizkalst Kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu.
- paspēlēt Kļūt par zaudētāju (parasti sacensībās).
- kalst Kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
- izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
- izžūties Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (piemēram, par upi, aku).
- jūgties Kļūt stulbam; zaudēt saprātu.
- atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
- nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
- tievēt Kļūt tievākam, zaudēt svaru.
- sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- atdzist Kļūt vienaldzīgam (pret ko); pazaudēt sajūsmu, dedzīgumu; atsalt.
- sadilt Kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus.
- izkuģot Kuģojot pazaudēt.
- lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja teiktais nav patiesība vai ir kas ļoti nepatīkams.
- lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts.
- atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā.
- samaldināt Likt, piespiest, zaudēt orientāciju (uz kādu laiku).
- zudināt Ļaut iet zudumā; iznīcināt, noslēpt, slēpt, zaudēt.
- sastingt Ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
- apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
- paplūst Mazliet, daļēji pazaudēt kontūras.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
- pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
- atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- pandaimonijs Miltona "Pazaudētā paradīzē" ļaunu garu valstība, kur tie apspriežas par cilvēces pavešanu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
- palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt.
- aizdancināt Nejauši aiznest, pazaudēt.
- atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
- saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
- motoriskā amūzija nespēja dziedāt vai spēlēt, lai gan mūzikas izpratne nav zaudēta.
- noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām); pazaudēt nozīmīgumu.
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
- nezaudēt dūšu nezaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
- aizdžinkstēt No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
- samīzties Nobīties, zaudēt drosmi.
- nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
- pārdzīvot Nodzīvot, izputināt, pazaudēt.
- izdzievāt Nodzīvot, pazaudēt.
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu.
- apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); noreibt.
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); apreibt.
- noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- aptrollēts Nomētājies, pazaudēts.
- palikt bez pēdējā krekla nonākt galīgā trūkumā, nabadzībā, zaudēt visu.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
- noalināt Noslēpt, pazaudēt.
- atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost.
- atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup.
- novadēt Novadēties - izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
- sašļukt Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām).
- izvārgt Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos).
- dojķi Novājēt, zaudēt spēkus.
- norūzēt Novecojot zaudēt krāsu.
- izgubīt Nozaudēt.
- atradības Nozaudētas mantas, naudas atrašana.
- kserometrs Nožuvuma mērītājs, instruments kaltējot zaudētā svara mērīšanai.
- amorfikācija Oficiāls paziņojums par kādu tiesību anulēšanu vai nozaudētu dokumentu atzīšanu par spēkā neesošiem.
- amortifikācija Oficiāls paziņojums par tiesību anulēšanu vai nozaudētu dokumentu atzīšanu par spēkā neesošiem.
- reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste).
- remineralizācija Organismam nepieciešamo minerālvielu ievadīšana, kuras zaudētas slimības vai nepareiza uztura dēļ.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- izkurtēt Pagrimt (morāli); pazaudēt morālo vērtību.
- noiet pie māla pagrimt, zaudēt nozīmīgumu, jēgu; panīkt.
- atmirt Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam; pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
- izspirgt Pakāpeniski zaudēt alkohola reibumu.
- iežūt Pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem).
- plēnēt Pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti.
- zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
- izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu).
- pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts.
- pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
- pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
- pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
- pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
- nodzīvot Parasti savienojumā ar "savu laiku", "mūžu": novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam.
- apskusties Pārgatavošanās dēļ pazaudēt (ļaut nokrist) akotus.
- regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties.
- apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
- novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
- deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
- pārspēlēt paspēlēt, pazaudēt (spēlējot).
- prosaģiķ Paspēlēt, pazaudēt.
- saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.).
- pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3); kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
- papist pazaudēt
- aizsmiet Pazaudēt (aiz vieglprātības).
- padirst Pazaudēt (ko).
- paspēlēt Pazaudēt (naudu, īpašumu u. tml., parasti azartspēlē).
- pārkārtavāt Pazaudēt (naudu, materiālās vērtības), piemēram, kāršu spēlē.
- pagrūst Pazaudēt (parasti galda spēlēs, sporta spēlēs).
- nozaudēt Pazaudēt (priekšmetu).
- apdzist Pazaudēt aktivitāti, intensitāti (par jūtām, domām u. tml.).
- aizzabināt Pazaudēt apetīti.
- pasazemināties Pazaudēt cieņu, atzinību.
- (no)kristies svarā pazaudēt daļu no savas masas.
- paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
- atvēst Pazaudēt dedzīgumu, sajūsmu u. tml.
- apdzist Pazaudēt dzīvu, spraigu, priecīgu izteiksmi (par seju, acīm).
- apvecēties Pazaudēt garšu, kļūt negaršīgam.
- apjāt Pazaudēt jaunavību dzimumsakaros.
- izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību (parasti par mākslas darbu, tā kompozīciju).
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
- nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
- nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
- nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
- izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- izbaloties Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
- izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos).
- izlaist no acīm (retāk no redzes loka) pazaudēt no redzes loka; pietiekami neuzmanīt.
- izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt.
- pagrimt Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
- atgribēties Pazaudēt prieku, izgāzt savas dusmas uz kādu, atriebties.
- noputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot maksājumus, parādus); izputēt.
- izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
- sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
- noģībt Pazaudēt samaņu.
- noskriet no prāta pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
- izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
- sadullēt Pazaudēt skaidras domāšanas, spriešanas spējas (piemēram, no slimības, karstuma u. tml.); apjukt, apdullt.
- apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
- apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
- apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (piemēram, no indīgām vielām).
- apdullēt Pazaudēt skaidru apziņu; apdullt, apjukt.
- apgurt Pazaudēt sparu, enerģiju.
- pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- izdzīvot prātu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izdzīvot jēgu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izkūkot jēgu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- nobalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- nobalot Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbaloties Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem).
- apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
- atģirnīt Pazaudēt, noraut.
- izdirst Pazaudēt, nozaudēt (ko).
- izgaisināt Pazaudēt, nozaudēt.
- nogaisināt Pazaudēt, pamest.
- noklīdināt Pazaudēt, pamest.
- nospēlēt Pazaudēt, parasti azartspēlē (visu naudu, īpašumu vai noteiktu tā daļu).
- sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
- sadugt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu; arī sadrūmt.
- sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
- patest pazaudēt.
- apgaist Pazaudēt.
- izgrauduot Pazaudēt.
- izgraut Pazaudēt.
- izgubāt Pazaudēt.
- izkūkot Pazaudēt.
- izmest Pazaudēt.
- izsēt Pazaudēt.
- izsviest Pazaudēt.
- izzaudēt Pazaudēt.
- noputināt Pazaudēt.
- padēt Pazaudēt.
- pagaisēt Pazaudēt.
- pagaisināt Pazaudēt.
- pagalināt Pazaudēt.
- pakliedēt Pazaudēt.
- pasēt Pazaudēt.
- gaiseklis Pazaudēta un atkal atrasta lieta.
- zudinis Pazaudēta, pazudusi lieta.
- regenerācija Pazaudētu locekļu vai audu ataugšana dzīvos organismos.
- nogaist Pazust, pazaudēt.
- kontribūcija Pēc kara - summa, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētājai valstij.
- vētrā cietis peldlīdzeklis ar vētrā bojātu vai zaudētu takelējumu, korpusa bojājumiem, cilvēku upuriem.
- iredentists Persona, kas vēlas, lai tās valsts atgūtu zaudētās teritorijas.
- irredentists Persona, kas vēlas, lai tās valsts atgūtu zaudētās teritorijas.
- reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā.
- smagt Piekust, zaudēt žirgtumu, darbaspējas.
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
- visās līnijās, arī uz visas līnijas pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
- visās līnijās arī uz visas līnijas pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
- salūzt Pilnīgi pazaudēt garīgos vai fiziskos spēkus.
- neitralizēties Pilnīgi vai daļēji zaudēt savu spēku, iedarbību.
- lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos spēkus.
- lūzt Pilnīgi zaudēt garīgos spēkus.
- nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- anaplastika Plastiskā, reparatīvā ķirurģija; atdalītu ķermeņa daļu (piem., pirksta) pieaudzēšana agrākā vietā; zaudētu vai defektīvu ķermeņa daļu atjaunošana vai aizvietošana, pārstādot audus.
- noplukt Plūkot pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- applukt Plūkot zaudēt krāsu.
- izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu).
- šust Prātu zaudēt.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
- atmagnetizēties Refl. --> atmagnetizēt; zaudēt magnētiskās īpašības.
- morgengabe Rīta balva - dāvana, ko jaunais vīrs pasniedza savai sievai rītā pēc kāzu nakts kā atlīdzību par zaudēto jaunavību.
- ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- uzglīzdēt Sablīvēties, zaudēt šūnaino struktūru.
- sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt.
- sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu.
- nodalīties Sadaloties zaudēt saistību (ar ko); atdalīties (1).
- saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
- saļumstīties Sagrīļoties, zaudēt līdzsvaru.
- bija un izbija, arī bijis un izbijis saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
- izput kā pelavas vējā saka, ja ļoti viegli un ātri tiek zaudētas materiālas vērtības, nauda.
- visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- visam gals saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja nav iespējas ko turpināt, panākt, ka kas turpinās.
- galvu augšā saka, mudinot saņemt visus spēkus, nezaudēt drosmi, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam.
- ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam.
- dult Sākt zaudēt skaidru apziņu.
- sadugt Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju; sagumt (1).
- sagumt Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju.
- stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- apsikt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
- apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
- sagrebināt Sameklēt (ko nozaudētu).
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- atpakaļatgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
- šķērmēt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties.
- šķērmt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties.
- savirt savārīties (vāroties izzust vai zaudēt sākotnējo izskatu).
- palikt Savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
- pēkšņa atbrīvošana savienojuma pēkšņa pārtraukšana datu pārraides procesā, pretstatā sakārtotai pārtraukšanai; pēkšņu pārtraukšanu iniciē datu saņēmējs un tā notiek bez datu avota piekrišanas, kā rezultātā var tikt pazaudēts kārtējais pārsūtāmais datu bloks.
- zudība Savienojumos "iet zudībā", "aiziet zudībā": tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- pārstročīt Savlaicīgi neierodoties (kur), zaudēt, neiegūt (ko).
- siltuma bilance siltuma procesos derīgi izlietotā un zaudētā siltuma salīdzinājums.
- (palikt) jaņos Smagi zaudēt (sporta spēlē).
- (palikt) jaņos Smagi zaudēt kāršu spēlē (paliekot bez stiķa vai iegūstot ļoti maz punktu).
- atkartavāt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
- atspēlēt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
- krupjē Spēļu namos - bankas turētājs, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē pazaudēto naudu.
- nospridzināt Sprādziena rezultātā zaudēt (locekli, ķermeņa daļu).
- sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
- beigas Stāvoklis, kad (kas, parasti cerības, izredzes) ir zaudēts, gājis bojā.
- invaliditāte Stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudētas darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
- zaudējums Stāvoklis, kad trūkst (kādas ķermeņa daļas), izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis); rezultāts --> [zaudēt]{s:973}.
- apsmerdēt Stipri sakompromitēties, pazaudēt labo slavu, reputāciju.
- izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai.
- atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
- atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
- skopus Svētrunas teksta mērķis, ko interpretācijas procesā nedrīkst pazaudēt.
- izplūst Šķietami pazaudēt apveidu, kontūras (piemēram, miglā).
- sašķirstīt Šķirstot pazaudēt vajadzīgo vietu.
- līdz ādai tā, ka ir atņemts, zaudēts viss.
- heteromorfoze Tāda parādība, ka nenotiek zaudēta orgāna reģenerācija, bet izveidojas pavisam cits orgāns, piem., dažiem vēžveidīgajiem nogrieztas acs vietā izaug kāja vai ūsas.
- sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
- neatgūstams Tāds, kas ir pilnīgi zaudēts, tāds, ko nav iespējams atgūt.
- plukans Tāds, kas viegli var mainīt, zaudēt krāsu.
- nesaimniecisks Tāds, kurā tiek zaudēts, izšķērdēts (kas, piemēram, materiālās vērtības, naudas līdzekļi) - parasti par darbību ražošanā, transportā.
- nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem; zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem).
- notalkāt Talkas laikā pazaudēt.
- zaudējums Tas, bez kā paliek, piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ; rezultāts --> [zaudēt]{s:972}.
- atardējs Tas, kas atradis nozaudētu lietu, parasti atdod to nozaudētājam, saņemot atraduma algu pēc vienošanās vai tiesas lēmuma, bet ne augstāku par trešo daļu no lietas vērtības.
- apsastāvēties Tiekot ilgi glabātam, zaudēt svaigumu (par produktiem).
- nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības.
- izdarboties Tiekot turētam, glabātam (nepiemērotos apstākļos), pakāpeniski pārveidoties, zaudēt kvalitāti, vēlamās īpašības (par vielām).
- sameklēties Tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- atsarasties Tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu).
- atrasties Tikt atrastam, sameklētam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); parādīties (par ko nozudušu).
- nosasviesties Tikt nosviestam; arī tikt pazaudētam.
- pazust tikt nozaudētam; nebūt atrodamam (par priekšmetiem).
- nojukt Tikt pazaudētam, arī izzust kādos apstākļos (par pēdām).
- iet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
- aiziet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
- turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu. A N Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
- apreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
- noreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
- pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
- apžilbt Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku.
- Galvu augšā! uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
- līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma).
- zaudējums Uzvaras neiegūšana (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā); rezultāts --> [zaudēt]{s:974}.
- slāpuļāt Vairākkārt zaudēt samaņu.
- šļabt Vājēt, zaudēt spēkus.
- šļābt Vājēt, zaudēt spēkus.
- tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
- satumst Vājināties, parasti ievērojami, arī izzust (par psihisku stāvokli); zaudēt, parasti ievērojami, spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
- vārti krīt vārti tiek zaudēti (sporta spēlē).
- irredentisms Vēlēšanās, ilgas, atgūt valsts zaudētās teritorijas.
- bāziskie sāļi vielas, kas sastāv no skābes atlikuma un metāliskā elementa, kas ir saistīts vēl ar hidroksīdgrupām (tie var veidoties, ja ņem pārākumā bāzi - hidroksīdu); nosaukumā pirms skābes atlikuma raksta hidrokso- (ja ir zaudēta viena OH grupa), dihidrokso- (ja zaudētas ir 2 OH grupas).
- palikt (arī būt, nokļūt u. tml.) zaudētājos zaudēt
- nokristies svarā zaudēt daļu no savas masas.
- zaudēt dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- palaist dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; ļauties izmisumam.
- nolikt galvu zaudēt dzīvību (aizstāvot ko).
- sisties nost zaudēt dzīvību, iet bojā.
- zaudēt pamatu zem kājām zaudēt garīgo līdzsvaru, izmist, samulst, apjukt; zaudēt normālas dzīves priekšnosacījumus.
- nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
- izlaist no (savām) rokām zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).
- noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu; arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve.
- krist negodā zaudēt meitas godu, zaudēt jaunavību.
- aizmirst (arī atmest) godu zaudēt morālās, ētiskās jūtas.
- kristies svarā zaudēt no sava svara.
- noiet no vēstures skatuves zaudēt noteicošo stāvokli vēsturiskās attīstības procesā.
- nolaist galvu zaudēt pašpaļāvību, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
- maukt sakas galvā (arī kaklā) zaudēt patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
- aizmirst zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
- saplaņķāties zaudēt prātu; sajukt prātā.
- krist ģībonī zaudēt samaņu.
- krist nesamaņā (arī bezsamaņā, ģībonī) zaudēt samaņu.
- sadullt zaudēt saprašanu.
- iziet no jēgas (arī no prāta) zaudēt saprātu.
- krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- krist (arī nonākt) neslavā zaudēt savu labo slavu, reputāciju.
- atsalt Zaudēt simpātijas, labvēlību u. tml. (pret kādu); zaudēt interesi.
- aiziet ciet zaudēt spēju adekvāti novērtēt situāciju; apstulbt, sajukt prātā.
- izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties (2).
- izlaist no saviem nagiem zaudēt varu, noteikšanu pār kādu.
- palikt vienā kreklā zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
- ciest zaudējumu zaudēt.
- defoliācijas pakāpe zaudēto lapu (skuju) masa, izteikta procentos.
- nožūt Žūstot pazaudēt daļu no savas masas.
zaudēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV