Paplašinātā meklēšana
Meklējam virsma.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (34):
- aktīvā virsma
- algebriska virsma
- apstrādājamā virsma
- apstrādātā virsma
- attēluztverošā virsma
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma
- divpusēja virsma
- drānas virsmas blīvums
- ekvipotenciāla virsma
- griešanas virsma
- īpatnējā (pulveru) virsma
- izliekta virsma
- koniska virsma
- Konrāda virsma
- Mohoroviča virsma
- nominālā virsma
- papīra virsmas izturība
- piegulošā virsma
- plakana virsma
- reālā virsma
- Rīmaņa virsma
- rotācijas virsma
- samitrinātā virsma
- siltumapmaiņas virsma
- starpfāžu virsma
- virsmas enerģija
- virsmas izlīdzināšana
- virsmas jonizācija
- virsmas lādiņu blīvums
- virsmas negludums
- virsmas parādības
- virsmas spraigums
- virsmas vibrators
- zvaigznes virsmas temperatūra
Atrasts skaidrojumos (1238):
- caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru.
- virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
- laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
- lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā.
- atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
- aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
- gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- čerēži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- ķereži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- menza Altāra galds vai tā virsma.
- impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai.
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā.
- apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
- akmeņslīpētājs Amatnieks, kas slīpē akmens virsmas.
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- stilobats Antīkajā arhitektūrā - kāpņveidīga cokola augšējā virsma.
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
- antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem.
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
- odontogrāfs Aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai.
- faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
- apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
- Frenela zonas apg., kādos tiek sadalīta gaismas vai skaņas viļņu frontes virsma, lai aprēķinātu gaismas (skaņas) difrakcijas ainu.
- lukssekunde Apgaismojuma daudzuma mērvienība; apgaismojuma daudzums, ko saņem virsma 1 s, ja apgaismojums ir 1 lx.
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu.
- zvaigznes redzamais spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni.
- redzamais zvaigznes spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni.
- apostilbs Apgaismotas virsmas spožuma vienība.
- sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
- leperis apstrādājamās virsmas kontrķermenis, ko izmanto par instrumentu virsmas lepēšanā.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- kopēšana Apstrāde ar instrumentu, kura griezējasmens konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam.
- apstrādātā virsma apstrādē izveidotā virsma.
- apstrādājamā virsma apstrādē noņemamā materiāla virsma.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
- galenisks Ar galu uz leju; ar galu perpendikulāri (kā) virsmai.
- krāsa Ar redzi uztverama virsmas īpašība, ko rada atstarota gaisma.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
- pietrīt Ar vīli apstrādājot pielabot līdz vajadzīgajam izmēram vai virsmas precizitātei.
- apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus.
- virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi; arī virsma (1).
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
- brahiterapija Ārstēšana ar jonizējošo starojumu, kura avots novietots uz ķermeņa virsmas vai nelielā attālumā.
- asmaliņa Asas metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas šķautnēm, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
- ABO sistēma asins iedalījums veidos (četrās grupās) pēc aglutinogēniem (olbaltumvielām), kas atrodas uz eritrocītu virsmas.
- sugilācija Asinsizplūdums, zilums zem ādas vai uz kāda orgāna virsmas; ādas nobrāzums.
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
- atskarpe Ass negludums uz stikla, metāla u. c. izstrādājumu malām vai uz mēbeļu virsmas.
- virszemes astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas atrodas uz Zemes virsmas.
- selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
- virsmas negludums atkārtoti nelīdzenumi uz detaļas virsmas ar relatīvi mazu soli bāzes garuma robežās.
- elektrostatiskā atmiņa atmiņa, kurā par datu nesējiem izmanto uz dielektriķa virsmas uzkrātus statiskās elektrības lādiņus.
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts.
- atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas.
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- bāze Atskaites virsma, līnija vai punkts tehnikā; izmanto mērījumiem, aprēķiniem un izstrādājumu izgatavošanā.
- attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas); izdalīties (uz kāda fona).
- atspulgs Atstarotā gaisma; gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas); atspīdums.
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- kontakts Atšķirīgu iežu saskaršanās virsma.
- gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums).
- absolūtais augstums attālums pa vertikāli no kāda Zemes virsmas punkta līdz okeāna līmenim; absolūtā atzīme.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
- trafarets attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
- kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmotelevīzija.
- kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmovīzija.
- caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība.
- gaismas caurlaidība attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri.
- atstarošanās Attiecība starp starojuma plūsmu, ko virsma atstaro, un plūsmu, kura uz šo virsmu krīt.
- Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes.
- atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
- atstarot Atvirzīt (gaismas starus) no savas virsmas.
- atstarot Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas.
- atvasinātais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst, mazliet pārveidojot un (vai) pastiprinot galvenā p-a efektu uz auduma virsmas.
- zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- saussāns augoša koka stumbra atmirusī virsma, kas radusies mizas bojājuma vietā.
- saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā.
- virs jūras līmeņa augstāk par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni
- termojoni Augstas temperatūras iedarbībā ķermeņa virsmas izstarotie joni.
- vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna.
- Damaskas tērauds augstvērtīgs tērauds, uz kura virsmas redzams īpašs raksts.
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- apputināšana Augu virsmas vienmērīga noklāšana ar pulverveida preparātu kaitēkļu, slimību, nezāļu apkarošanai.
- Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m.
- lunahods Automātisks visurgājāejs Mēness virsmas pētījumiem; lunomobilis.
- izvirsmošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana; virsmas izlīdzināšana.
- sarma Baikāla ezera bora (stiprais ziemeļvējš), ko rada atmosfēras spiediena starpība virs sauszemes un ezera virsmas.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- izsālījumi Balti izdalījumi uz keramikas izstrādājuma virsmas; rodas no drumstalas, difundējot šķīstošiem sāļiem.
- pītā maize baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm.
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
- bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas.
- ezofagoskopija Barības vada iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu, viens no endoskopijas veidiem.
- gigantbruģis Bazalta, retāk andezīta lavas plato virsma, kas saposmota vertikālām plaisām.
- himenofors Bazīdijsēņu augļķermeņa virsmas daļa, uz kuras rodas himēnijs.
- torkretēšana Betonēšana, betona masu kārtās uzmetot uz betonējamās virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
- pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
- grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2.
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai.
- ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas; šīs apakškārtas blaktis.
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis; grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- tiklastiks Blīvs atlasa pinuma audums no kokvilnas kardu dzijas ar lineāro blīvumu šķēriem 25 teksi un audiem 29,4 teksi; virsmas blīvums 180 g/m2.
- stroma Blīvs sēņu hifu veidojums, kura iekšienē vai uz kura virsmas veidojas augļķermeņi.
- bremzes klucis bremzes mehānisma detaļa ar frikcijas uzliku uz cilindriskas virsmas.
- bronzējums Bronzas vai bronzas krāsas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
- taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču.
- burzgalas Burbuļi, kas lietus laikā parādās uz ūdens virsmas.
- segt Būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.).
- pārklāt Būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.).
- karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
- lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma; tikt atstarotam (par gaismu).
- spīdēt Būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
- spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
- caurlaidības koeficients cauri videi izgājušās starojuma plūsmas attiecība pret starojuma plūsmu, kas krīt uz vides virsmas.
- prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
- ceļa nomales šķautne ceļa nomales virsmas un nogāzes krustojuma līnija.
- ceļa klātnes šķautne ceļa nomales virsmas un uzbēruma nogāzes krustojuma līnija.
- saķere Ceļa seguma virsmas un riepu protektora savstarpējās iedarbības raksturotājs lielums, kas atkarīgs no seguma virsmas, protektora stāvokļa un kustības ātruma.
- gudronators Ceļu būvmašīna vienmērīgai saistvielu (bitumu, darvas, emulsiju) izliešanai uz ceļa virsmas ceļu būvdarbos un remonta darbos.
- bruģēšana Ceļu un laukumu virsmas pārklāšana, nostiprināšana, parasti ar akmeņiem.
- nostādināšanas centrifūga centrifūga, kurā cietās daļiņas nogulsnējas uz rotora iekšējās virsmas un sablīvējas.
- nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
- abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
- katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
- gaisdzeses cilindrs cilindrs, kura ārējā virsma tiek dzesēta ar gaisa plūsmu.
- taisns cilindrs cilindrs, kura cilindriskā virsma (veidule) ir perpendikulāra tā plaknēm (pamatiem).
- figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
- antropogēnais reljefs cilvēka mainīts vai no jauna veidots Zemes virsmas reljefs.
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
- cilindriska čaula čaula, kuras virsmas ir cilindriskas.
- pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai.
- apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas.
- ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai.
- kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas.
- raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli.
- virsmas spraigums darbs, kas jāveic, lai atgriezeniski izveidotu divu fāžu robežvirsmas vienu laukuma vienību; tā ietekmē šķidrums cenšas ieņemt formu (parasti pilienveida), kam ir minimāla virsma.
- darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
- galviņievilkšana Datora cietā diska galviņu fiksēšana pozīcijā, kas izslēdz plates virsmas bojāšanos, diskdzini pārvietojot.
- lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu.
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem.
- debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža; horizonts.
- uzdegums Degšanas, oksidēšanās norisē radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
- kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
- trešā apdedzināšana dekorējuma termiskā nostiprināšana uz izstrādājuma virsmas.
- slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana.
- pazvaļa Dēļu rāmis ratu virsmas laukuma palielināšanai.
- piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
- bāzes garums detaļas virsmas profila garums, kurā nosaka virsmas negludumu parametru skaitliskās vērtības.
- elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
- liekātnis Diegi (pavedieni), kas aužot netika ieausti audumā, bet palika uz auduma virsmas.
- līnijvirsma Diferenciālģeometrijā - virsma, ko veido visu to taišņu (veiduļu) kopa, kuras katra krusto līniju (vaduli) vienā un tikai vienā punktā.
- īpatnējā (pulveru) virsma dispersas fāzes summārā virsma attiecībā pret tās masu.
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas.
- ekrāns displeja virsma, uz kuras vizuāli atveido rakstzīmes vai attēlus.
- duodenoskopija Divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar duodenofibroskopu; viens no endoskopijas veidiem.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- pretpēdnieks divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji; antipods.
- antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
- pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos).
- trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem.
- kalšana kokapstrādē dobumu, gropju, rievu veidošana, kā arī virsmas apstrāde, fāzīšu nogriešana u. c. koka detaļu apstrāde, ko veic ar kaltu.
- uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
- garendrenāža Drenu izvietojuma veids, kad drenas virzītas gruntsūdeņu līmeņu vai arī zemes virsmas lielākā slīpuma virzienā.
- rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- menza Dzerokļu kožamā virsma.
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
- spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu.
- ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
- eksokrīnie dziedzeri dzīvnieku un cilvēka dziedzeri, kuri savas izstrādātās vielas (sekrētus) izdala uz ķermeņa virsmas vai dažādos organisma dobumos; lielākajai daļai eksokrīno dziedzeru ir izvadvadi; tos sauc arī par ārējās sekrēcijas dziedzeriem.
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- eksofītisks Eksofītisks micēlijs - parazītiskas vai simbiotiskas sēnes micēlijs, kas aug uz saimniekauga virsmas.
- mats elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
- Releja viļņi elastiskas svārstības, kas izplatās cietos ķermeņos gar to brīvo virsmu un rimst perpendikulāri virsmai.
- Gausa teorēma elektrostatikā elektriskā lauka intensitātes vektora pilnā plūsma caur jebkuru noslēgtu virsmu ir proporcionāla šās virsmas norobežotajā tilpumā esošo lādiņu algebriskai summai.
- elektrokapilaritāte Elektriskā potenciāla rašanās uz divu šķidrumu robežas kapilārā, mainoties to virsmas spraigumam.
- zemējuma pretestība elektriskā pretestība strāvai, kas noplūst zemē no zemētāja virsmas; tās lielumu nosaka zemes īpatnējā vadītspēja, zemētāja virsmas izmēri un forma.
- kontaktvirsma Elektriskās ķēdes strāvu vadošo daļu saskares virsma.
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- elektrizācija elektrisko lādiņu uzkrāšanās uz gaisakuģa virsmas tā lidojumā vai uz Zemes, kā arī degvielas uzpildes procesā cauruļvados plūstoša šķidruma vai gāzes berzes rezultātā.
- pjezoelektriskais efekts elektrisko lādiņu veidošanās uz ķermeņa virsmas mehānisku deformāciju rezultātā un mehānisku deformāciju rašanās, ja ķermeni ievieto elektriskajā laukā.
- piroelektriskais efekts elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē.
- anodēt Elektroķīmiskā apstrādē izveidot oksīda kārtiņu uz kādas metāliskas virsmas.
- anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas.
- kaparošana Elektrolītiska vara kārtiņas uzklāšana uz metāla izstrādājuma virsmas.
- galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
- karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- skenēšana elektroniska virsmas vai attēla notaustīšana, elektronu staram virzoties pa šaurām, paralēlām joslām; attēlu ievadīšana datora atmiņā ar šādu notaustīšanu.
- sensorlauks Elektroniskās iekārtas virsmas laukums, kuram pieskaroties mainās pretestība vai citi parametri.
- elektronu emisija elektronu izsviešana no ciet-vielas vai šķidruma virsmas.
- replika elektronu mikroskopijā - pētījamā objekta virsmas kopija-nospiedums (oglekļa, kolodija vai citas plānas kārtiņas veidā), ko aplūko elektronu mikroskopā pētījamā objekta vietā.
- šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām.
- elektroerozīvā apstrāde elektrovadošu materiālu elektrofizikālās apstrādes metodes, kur izmanto apstrādājamā materiāla virsmas lokālu sagraušanu elektriskās strāvas impulsizlādes iedarbībā.
- emaljēšana Emaljas (šlikera veidā) uzklāšana uz izstrādājuma virsmas un nostiprināšana apdedzinot.
- ārējā endometrioze endometrija audi ārpus dzemdes vai zem dzemdes serozās virsmas.
- duodenofibroskops Endoskopa veids, instruments divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskatei.
- ezofagoskops Endoskopisks instruments barības vada iekšējās virsmas apskatei.
- plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis.
- hemadsorbcija Eritrocītu piesaistīšanās pie citām šūnām, daļiņām vai virsmas.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- priekšēvele Ēvele virsmas ātrai, bet neprecīzai apstrādei.
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- ēveļmašīna Ēvelmašīna - mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele.
- Asala ezers ezers Āfrikas austrumos, netālu no Adenas līča rietumu gala, Džibutijā, Denakilas (Afāras) ieplakā, senā vulkāna krāterī, tā virsma atrodas 155 m zjl, un tā krasta līnija ir otrā dziļākā sauszemes ieplaka pasaulē un zemākā vieta Āfrikā.
- Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers.
- profilslīpēšana Fasonvirsmu apstrāde ar slīpripu, ko pārvieto pa virsmas profilam ekvidistantu trajektoriju.
- kopējošā slīpēšana fasonvirsmu apstrāde ar virsmas profilam atbilstošas formas slīpripu.
- starpfāžu virsma fāžu saskares virsma daudzfāžu sistēmās.
- onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai.
- perpendikulāršķēlums Figūras (ķermeņa, virsmas) šķēlums ar taisni (plakni), kas perpendikulāra kādai fiksētai taisnei (pieņi., figūras simetrijas asij).
- ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības.
- elektrokapilārparādības Fizikāli procesi, kas saistīti ar virsmas spraiguma maiņu uz robežvirsmas starp elektrodu un elektrolītu atkarībā no elektroda potenciāla un elektrolīta sastāva.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā.
- ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku.
- gaismas ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar virsmas apgaismojuma integrāli apgaismošanas laikā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – lukssekunde (lx·s).
- Rietumlatvijas Piejūras zemiene fizioģeogrāfisks rajons Kurzemes piekrastē, aptver gk. smilšaino Baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas līdzenumu, kas pazeminās jūras virzienā un vietām ir pārpurvots, virsmas augstums - 55-7 m vjl.
- barometriskā formula formula, kas izteic gaisa statiskā spiediena vai blīvuma atkarību no augstuma (h) : r(h)=r~0~exp(-mgh/kT), kur r~0~ - gāzes blīvums uz zemes virsmas, m - gaisa masa, k - Bolcmaņa konstante, g - brīvās krišanas paātrinājums; šo formulu izmanto barometriskajos altimetros gaisakuģa augstuma noteikšanai.
- Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta.
- bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei).
- bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu.
- matēts papīrs fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
- fasonfrēze Frēze ar saliktas līklīnijas zobiem, kuru konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam.
- cilindriskā frēze frēze ar skrūvlīnijas vai taisniem zobiem uz cilindriskas virsmas.
- gala frēze frēze ar zobiem uz cilindriska ķermeņa gala virsmas.
- gliemežfrēze Frēze ar zobiem uz cilindriska vai koniska ķermeņa virsmas ar zobu novietojumu pa skrūves līniju.
- diska frēze frēze ar zobiem uz diska cilindriskās virsmas un uz vienas vai abām diska sānu virsmām.
- pirksta frēze frēze ar zobiem uz neliela diametra cilindriska ķermeņa cilindriskās un (vai) gala virsmas.
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
- sedlu punkts funkcijas f(x,y) argumentu vērtību pāris, ar kuru f iegūst maksimālo vērtību pret x, bet minimālo pret y (vai otrādi); arī atbilstošais virsmas punkts.
- epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
- interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai.
- Doplera mērītājs gaisakuģa ceļa ātruma un nonesuma leņķa mērītājs – aeronavigācijas autonomā sistēma, kurā, izmantojot no zemes virsmas atstaroto elektromagnētisko staru doplera frekvences nobīdi gaisakuģa kustības ietekmē, var aprēķināt gaisakuģa ceļa ātrumu un nonesuma leņķi; sastāv no raidītāja(iem), uztvērēja(iem), vairākstaru virzienantenas, skaitļotāja un indikatora.
- treks gaisakuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz Zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā (parasti) izsaka leņķa grādos, skaitot no meridiāna ziemeļu virziena.
- ceļa līnija gaisakuģa trajektorijas projekcija uz zemes virsmas.
- manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu.
- reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
- spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļatstarošana.
- spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļrefleksija.
- lamberts Gaismas avota vai apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība, kas vienāda ar 3183 nitiem.
- sveču gaismas pēda gaismas intensitātes mērvienība - gaismas daudzums, kas nonāk uz virsmas, kura atrodas vienas pēdas (0,3048 m) attālumā no vienas sveču gaismas stipra gaismas avota, atbilst 10,764 luksiem.
- difūzija Gaismas izkliede, atstarojoties no nelīdzenas virsmas vai izplatoties caur noteiktiem materiāliem, piem., matētu stiklu.
- Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
- apgaismojums Gaismas plūsma, kas krīt uz virsmas laukuma vienību.
- nits Gaismas spožuma mērvienība SI sistēmā, kas ir spīdošās virsmas elementa gaismas stipruma (svecēs) attiecība pret šīs virsmas laukumu (kvadrātmetros); nt.
- mozaīka gaismjutīga virsma elektroniskajā kamerā, uz kuras tiek fokusēts attēls.
- oreola efekts gaišs aplis ap intensīvāk apgaismotajām kadra daļām, ko rada gaismas atstarošanās no kinolentes pretējās virsmas; efekts, kas izraisa oreola parādīšanos ap objektiem televīzijas attēlā.
- piere Gala, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
- kroka Galvas smadzeņu puslodes vai smadzenīšu virsmas daļa, kas atrodas starp divām rievām.
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
- strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām dalām.
- taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas.
- riba garens izcilnis (piem. stumbram, auglim, virsmai)
- Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas.
- adsorbcija Gāzu, tvaiku vai izšķīdušu vielu saistīšanās uz cietu ķermeņu (adsorbentu) virsmas.
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
- irizācija glazūras vai stikla virsmas pārklāšana ar plānu varavīkšņainu metālu oksīdu kārtiņu.
- ledusspogulis Gluda ledus virsma; ledus kārta ar gludu virsmu.
- berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā.
- sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
- grāvja šķautne grāvja nogāzes un zemes virsmas šķelšanās līnija.
- veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
- uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam.
- paplašināšana Griezapstrādes operācija iepriekš izurbta cauruma diametra un virsmas gluduma palielināšanai.
- mugurvirsma Griezējķīļa virsma, kas pavērsta pret apstrādāto virsmu.
- skaidvirsma Griezējķīļa virsma, kura pavērsta pret materiāla nogriežamo slāni un pa kuru noslīd skaida.
- grūta griešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas griešanai nepieciešamā spēka palielināšanās virs normālā; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir nodilušas nevienmērīgi vai arī ja eļļošana bijusi nepietiekama vai nekvalitatīva.
- aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- uzciršana Grubuļainas virsmas radīšana ar mehāniskiem paņēmieniem, lai uzlabotu apmetuma vai apdares veida saķēri ar apstrādājamo virsmu.
- gruntējums Grunts klājums, materiāla pārklājuma kārta pirms krāsas, emaljas vai cita klājuma slāņa; aizpilda virsmas poras, uzlabo adhēziju, aizsargā materiālu pret koroziju.
- gruntēšana Grunts krāsas uzklāšana krāsošanai sagatavotai virsmai.
- slīdgultnis Gultnis, kura virsmas saskares pamatā ar otra ķermeņa virsmu ir slīde.
- aeroģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes un citu planētu virsmas kartēšanu no attāluma, izmantojot aerofotografēšanu vai infrasarkano viļņu izstarojumus.
- nivelieris Ģeodēziskais instruments, kas sastāv no līmeņrāža un tālskata; lieto zemes virsmas punktu augstuma starpību un paaugstinājumu mērīšanai.
- uzmērīšana Ģeodēzisko darbu komplekss, kas nepieciešams apvidus plāna un Zemes virsmas profila sastādīšanai.
- gravimetrija Ģeofizikas nozare, kas pētī smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā.
- izokrimas ģeogrāfiskā kartē novilktas līnijas, kas savieno jūras virsmas punktus, kuros visaukstākajā gada mēnesī ir vienāda temperatūra.
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- bāze Ģeometrijā līnija vai virsma, uz kuras atrodas iedomātais priekšmets.
- izklājums Ģeometriska ķermeņa virsmas speciāls attēlojums vienā plaknē.
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- atdaļa Ģērba piegriezuma augšējās joslas pamatdetaļa, ar kuru panāk ģērba virsmas piekļāvumu valkātāja figūrai un citus vēlamus formas efektus.
- kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma.
- heliogrāfiskās Heliogrāfiskās koordinātes - Saules virsmas sfērisko koordināšu sistēma dažādu uz Saules novērojamu parādību (plankumu, lāpu, protuberanču) vietas noteikšanai.
- minerālu garoza hemogēnas izcelsmes minerālu agregāti, kas pakāpeniski uzkrājas uz kāda substrāta virsmas.
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
- līmenis horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā) vai ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai.
- ieliekņa Horizontālas virsmas ieliekums, lēzena bedre.
- pediplēns Humīda klimata apstākļos izveidojusies izlīdzināta, lēzena priekškaļņu virsma.
- kumbris Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai).
- kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai).
- katliene Ieapaļš vai nedaudz izstiepts Zemes virsmas pazeminājums.
- puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
- piegriezumdetaļas izklājums iecerētā vai materializētā ģērba piegriezuma apjomiskās aptvērumdetaļas virsmas bezuzlaižu pirmsagataves plakniskais apveids, kura izmēri atbilst uzdotā lieluma figūras somatomēriem un modeļa virslaidēm.
- tropu loks iedomāts riņķis uz Zemes virsmas un pie debess sfēras 23°27' attālumā no ekvatora; saulgriežu loks.
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
- skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- introcesija Iegrimšana, ieliekums, piem., virsmas.
- termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei.
- tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
- iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- viduspuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- mehāniskais spriegums iekšējie spēki, kas rodas materiālā tā deformēšanās procesā; vienkāršākajā gadījumā, ja deformējošo spēku pieliek perpendikulāri cieta ķermeņa virsmai, mehāniskais spriegums ir spēks, kas darbojas uz ķermeņa virsmas laukuma vienību; vispārīgākos gadījumos ķermenī spriegumi darbojas dažādos virzienos un to raksturošanai izmanto sprieguma tenzoru.
- profilometrs Ierīce apstrādājamās virsmas negludumu mērīšanai.
- ezofagogastroskops Ierīce barības vada un kuņģa iekšējās virsmas apskatei.
- menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
- fotometrs Ierīce gaismas avota stipruma, kā arī virsmas apgaismojuma mērīšanai.
- kraniografs Ierīce galvaskausa kontūru projicēšanai uz kādas virsmas.
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- helioskops ierīce Saules virsmas novērošanai vienas spektra līnijas gaismā.
- spektrohelioskops Ierīce Saules virsmas vizuālai novērošanai monohromatiskā gaismā.
- stalagmometrs Ierīce šķidruma virsmas spraiguma noteikšanai.
- tenziometrs Ierīce šķidrumu virsmas spraiguma mērīšanai.
- turbulizators Ierīce uz lidmašīnas spārna virsmas plūsmas destabilizēšanai un pārejas veicināšanai no laminārās plūsmas uz turbulento plūsmu.
- bīstamības signalizators ierīce, kas nosaka gaisakuģa vertikālo ātrumu un atkarībā no lidojuma augstuma signalizē par bīstamu tuvošanos zemes virsmai.
- gaisa spiediena uzņēmējs ierīce, ko uzstāda uz lidaparāta ārējās virsmas pilnā un statiskā spiediena mērīšanai, lai noteiktu lidojuma ātrumu un augstumu.
- ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
- ekrāns Ierīce, uz kuras virsmas projicē, piemēram, kinofilmas, diapozitīvus.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
- potenciālā iztvaikošana iespējamā maksimālā iztvaikošana noteiktos meteoroloģiskos apstākļos, ja ūdens pieplūde iztvaikojošajai virsmai ir neierobežota.
- iekernēt Iezīmēt uz metāla virsmas vietu cauruma urbšanai.
- denudācija Iežu dēdēšanas, noārdīšanās un drupu materiāla pārneses procesu kopums, kas izraisa reljefa izlīdzināšanos un Zemes virsmas pazemināšanos.
- diskordance Iežu saguluma veids, kurā jaunākus nogulumus no vecākiem nodala izskalojuma virsma vai sedimentācijas pārtraukums.
- sutūra Iežu spiediena un šķīšanas rezultātā veidojusies sīkzobaina virsma karbonātiežos vai ģipšakmeņos.
- ektohormons Ikviens hormons, ko organisms izdala uz ķermeņa ārējās virsmas.
- karinēt Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- karinēties Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- perforīni Imūnsistēmas izstrādātie enzīmi, kas izveidojas uz neatpazīta vīrusa inficētas šūnas virsmas.
- Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
- padeve Instrumenta vai (un) apstrādājamā ķermeņa pārvietošana virsmas veidošanai.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- griezējdeglis Instruments metālu skābekļgriešanai un metāla virsmas apstrādei.
- cistoskops Instruments urīnpūšļa iekšējās virsmas aplūkošanai.
- bilancmetrs Instruments Zemes virsmas radiācijas bilances mērīšanai.
- kapilārkondensācija Intensīva tvaika pāreja šķidrumā, ko izraisa piesātināta tvaika spiediena pazemināšanās ieliekta šķidruma virsmas tuvumā.
- novelkamā bildīte īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
- ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai.
- ģeotelpisks Īpašības vārds, ar ko apzīmē objektu, kura atrašanās vietu nosaka, atsaucoties uz Zemes virsmas koordinātām.
- slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
- faktūrkartēšana Īpašs efekts datorgarfikā, ko panāk, izmantojot speciālus algoritmus, kas piešķir attēlam noteiktu virsmas faktūru.
- koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
- ortodroma Īsākā sfēras vai citas rotācijas virsmas līnija, kas savieno divus šās virsmas punktus; lieto navigācijā.
- pārklāt Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām).
- emerģences Izaugumi uz augu virsmas, kuru izveidošanā piedalās ne tikai epiderma, bet arī audi, kas atrodas dziļāk (piemēram, rožu dzeloņi, apiņu pieķeršanās matiņi uti).
- nokvēpināt Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
- kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
- kumbris Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
- kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
- nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam.
- dilšana Izmēru, masas vai virsmas stāvokļa izmaiņa izstrādājuma virsmas slāņa noberzes rezultātā.
- izolācijas pretestība izolācijas materiālu pretestība elektriskai strāvai. Izolācijas materiālu raksturo īpatnējā tilpuma pretestība (mērvinība SI mērvienību sistēmā W/cm^3^) un īpatnējā virsmas pretestība (W/cm^2^).
- betona masas vibrēšana izplatītākais betona masas sablīvēšanas paņēmiens ar dziļuma, virsmas vai ārējo vibratoru.
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta.
- zeltīšana Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu zelta kārtiņu (no mikrometra daļām līdz dažiem mikrometriem).
- sudrabošana Izstrādājumu virsmas pārklāšana ar sudraba kārtiņu, lai tos aizsargātu pret koroziju, uzlabotu izskatu.
- kāple Izstrādāšanai sagatavota, pakāpienveidīga iežu daļa, ko no augšas norobežo horizontāla, bet no sāniem vertikāla vai slīpa virsma.
- termometināmais saiņošanas papīrs izturīgs papīrs ar ierobežotu tvaiku caurlaidību, ar termometināmu virsmas slāni un normētu termometināmās šuves stiprību; lieto preču automātiskai iesaiņošanai.
- nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
- flūtingi Izvagota virsma, garas, samērā lēzenas, cigārveidīgas, ledāja veidotas reljefa formas, Latvijā sastopami Austrumlatvijas zemienē.
- ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
- pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
- noklāt Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
- pampaks izvirzījums uz virsmas, pacēlums, izcilnis, neliels pauguriņš.
- splenokleize Jaunu fibrozo audu radīšana uz liesas virsmas.
- kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu.
- bandāžas (riteņa) velšanās loks jebkura bandāžas (riteņa) velšanās virsmas aploce, pa kuru notiek bandāžas (riteņa) velšanās pa sliedi.
- zāģmateriāla skaldne jebkura zāģēta vai frēzēta zāģmateriāla virsma; izšķir platās un šaurās skaldnes.
- pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei.
- Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas.
- spoguļjūra Jūra, uz kuras virsmas nav novērojuma nekāda viļņošanās, nekāda vēja ietekme.
- putojoša jūra jūras stāvoklis 9 balles stiprā vējā (18,3-21,5 m/s), kad ūdens virsma gandrīz vienlaidus pārklāta ar baltām putām.
- altitūda Kāda zemes virsmas punkta augstums virs jūras līmeņa, ko nosaka nivelējot.
- kaile Kaila virsma, klajums.
- podocīts Kājiņšūna, nieres kamoliņa kapsulas iekšējās sienas epitēlijšūna, kuras izaugumi cieši pieguļ kamoliņa kapilāru virsmai.
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs.
- Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem.
- karjera borts karjera sānu virsma.
- aizsargatmosfēra Karsēšanas vide, kas nepieļauj metāla virsmas koroziju; to veido no gāzu maisījuma krāsnī vai atsevišķā ģeneratorā; izmanto arī cēlgāzes un vakuumu.
- piedegt Karstumā daļēji sadegt un pielipt pie (kā) virsmas.
- kasas Kartupeļu virsmas nelīdzenumi.
- magnētiskais pols katra no divām magnēta virsmas vietām, kur novērojama vislielākā magnētiskā lauka indukcija.
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
- pārklāt Klājot novietot (ko) uz (kā) virsmas.
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; sliepnēt.
- sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; špaktelēt.
- ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas.
- noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās dalās).
- klāt Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas).
- segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
- plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- fotoksilogrāfija Koka gravīra, kas iegūta, fotogrāfiski pārnesot attēlu uz dēļa virsmas un pēc tam gravējot ar roku.
- koksnes vēzis koka virsmas brūce ar pakāpienveidīgi paplašinātu sānu virsmu un grubuļainiem koksnes saaugumiem gar brūces malām vai sveķu izplūdumiem.
- krobulis Koka virsmas nelīdzenums.
- kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
- koksnes atvērto poru apdares paņēmiens koksnes apstrāde, kurā pārklājums atkārto koksnes virsmas struktūru.
- miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
- koksnes piedegums koksnes virsmas daļas satumšana daļējas pārogļošanās rezultātā no augstās temperatūras iedarbības, kas rodas no griezējinstrumentu palielinātas berzes pret koksni.
- koksnes spīdums koksnes virsmas spēja atstarot gaismu noteiktā virzienā.
- denims kokvilnas audums tradicionāli 3/1 trinīša (sarža) pinumā, kas ražots no vidēji rupjas krāsotas šķēru un nekrāsotas audu dzijas; auduma virsmas blīvums aptuveni 270 g/m^2^.
- silverstons Kompānijas "DuPont" zīmols: nepiedegošs klājums, ko izmanto pannu virsmas apdarē.
- glazēšana konditorejas izstrādājumu virsmas pārklāšana ar glazūru.
- aerodinamiskās plāksnes konstruktīvs gaisakuģa elements, kas uzlabo nesošās virsmas aerodinamiskās īpašības.
- dispečerrajons Kontrolējama gaisa telpa ar noteiktām robežām virs zemes virsmas.
- jūras līmenis konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- decilpoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (decilspirts un glikoze), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas kairinājumu.
- kokobetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no kokosriekstu eļļas, bet var būt arī sintētisks), virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, želejās sejai un rokām, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus.
- oleoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), antistatiķis, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, kosmētikā, lubrikantos, matu kondicionētājos, var izraisīt vieglu ādas kairinājumu, var veicināt citu savienojumu uzsūkšanos caur ādu un izraisīt saindēšanos ar nitrozamīniem.
- oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- kalcija miristāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīta par nekaitīgu, var veicināt piņņu veidošanos.
- izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu.
- kokopoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus.
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
- kokamidopropilhidroksisultaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, biezinātājs, izmanto šampūnos, matu un ādas krēmos, var izraisīt alerģiskus ādas izsitumus, var saturēt nitrozamīnus.
- magnija oletsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var saturēt kancerogēnas komponentes.
- dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem.
- magnija lauretsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var saturēt kancerogēnas sastāvdaļas.
- kokamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, acu dekoratīvās kosmētikas noņēmējos, šampūnos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, izsitumus uz acu plakstiņiem.
- laurilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto smaržās un šampūnos, var radīt ādas kairinājumus un veicināt piņņu veidošanos.
- kosmiskā navigācija kosmiskā lidaparāta kustības vadīšana, kurā ietilpst navigācijas mērījumu un trajektorijas parametru noteikšana (to veic navigācijas sistēma), kosmiskā lidaparāta kustības prognoze, manevra parametru aprēķini un manevri, automātiskā vai rokas vadība debess ķermeņa virsmas vai cita kosmiskā lidaparāta tuvumā.
- satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
- segkrāsa Krāsa (kā) pārklāšanai, virsmas aizsargāšanai.
- kvēlkrāsa Krāsa, kas rodas uz metāla virsmas, ja to karsē.
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- krāsojums Krāsas (3) kārta (uz kādas virsmas).
- plazdi Krāsns augšējās virsmas ķieģeļi.
- crepe Kreps, smalks viegls zīda, puszīda vai vilnas audums, kam ar īpašu apretūras paņēmienu izveidota grubuļaina virsma.
- ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdeni vai uz tā virsmas; šīs grupas kukaiņi.
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus.
- nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem; nokvēpināt.
- nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- dinamiskā asslodze kustīga ritošā sastāva riteņpāru papildu slodze uz sliedēm, kura rodas, riteņiem pārvietojoties pa ceļa nelīdzenumiem vai no nelīdzenas riteņu velšanās virsmas inerciālā spiediena spēka ietekmē.
- vadības plāksnes kustīgas aerodinamiskas virsmas gaisakuģa balansēšanai un stūrēšanai – eleroni, augstumstūre un virzienstūre.
- kinocilija Kustīgs protoplazmas pavediens uz šūnas virsmas.
- atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu; nokust.
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- kvaternijs Kvaternijs-26 - kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, antistatiķis, izmanto līdzekļos, kas piešķir matiem spīdumu, var radīt acu kairinājumu, kontakta dermatītu, kancerogēns.
- nokvēpināt Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
- rotācijas ķermenis ķermenis, ko ierobežo rotācijas virsma.
- ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai.
- lode Ķermenis, kura visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- sirds ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
- spiede Ķermeņa deformācija, ko rada spiediens uz šī ķermeņa virsmas.
- ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu.
- iztilpums Ķermeņa vai atsevišķa orgāna tilpuma palielinājums, kā tā virsmas atsevišķas daļas izvirzījums.
- dorsāls aspekts ķermeņa virsmas izskats, aplūkojot no mugurpuses un augšas.
- ventrāls aspekts ķermeņa virsmas izskats, aplūkojot no priekšpuses vai apakšas.
- lokveida somatomērs ķermeņa virsmas somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar mērlenti, piem., galvas apkārtmērs, krūšu apkārtmērs, kājas garums, virskrūšu pārskausta pusloks.
- izīdijas Ķērpju veģetatīvie vairošanās orgāni; sīki lapoņa virsmas izaugumi, ko veido sēnes hifas un starp tām esošās aļģes.
- uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti.
- fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas.
- sulfidēšana Ķīmiski tehniskās apstrādes veids - metāla virskārtas piesātināšana ar sēru; sērs veido sulfīdu, samazina virsmas berzes koeficientu un palielina nodilumizturību.
- nitridēšana Ķīmiski termiskās apstrādes veids - metāla virskārtu piesātina ar slāpekli, kas veido nostiprinošus ķīmiskos savienojumus - nitrīdus; palielina virsmas cietību, nodilumizturību un korozijnoturību.
- atsēnalošana Labības graudu virsmas mehāniska tīrīšana un daļēja graudu apvalka un dīglīša atdalīšana.
- politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
- lakošana Lakas pārklājumu veidošana uz izstrādājuma virsmas.
- gruntis Laku un krāsu pārklājumu apakšējais slānis, kas aizpilda virsmas poras, nodrošina labu pārklājuma adhēziju, aizsargā metālus pret koroziju, izceļ koksnes tekstūru.
- L Lamberts (apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība); arī La.
- sudrabainā peperomija lapām sudrabota virsma, ziedi zaļgani, vālītēs.
- pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
- biržošana Lauka virsmas sadalīšana slejās, taisnstūros un kvadrātos.
- platība Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums.
- komplanācija Laukumu aprēķināšana uz līkas virsmas ar integrālrēķinu palīdzību.
- melnais ledus ledus kārta, kas izveidojusies uz tumšas ceļa virsmas, visbiežāk - asfalta.
- seraki Ledus smailes un zobi, kas leduskritumu vietās izveidojušies uz ledāja virsmas ledus mēles nevienmērīgas kušanas rezultātā; prizmatisku ledus izciļņu joslas, kas rodas, saspieduma plaisām šķērsojot firna lauku.
- plūstošā skaida lentveida skaida, kuras virsma griežņa pusē ir gluda, bet pretējā pusē – viegli robota; veidojas, apstrādājot tēraudu ar lielu griešanas ātrumu.
- lobnaža griešanas leņķis leņķis starp kluča virsmas pieskari un naža priekšējo skaldni.
- sānsveres leņķis leņķis starp ūdensvirsmas normāli un peldlīdzekļa diametrālo plakni.
- direkcionālais leņķis leņķis, kas raksturo Zemes virsmas līnijas virzienu horizontālā plaknē, parasti attiecībā pret koordinātu asīm.
- gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā.
- diennakts paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes virsmas vai no Zemes centra; novērojama tikai Saules sistēmas objektiem.
- ieslīgumi Lēzeni Zemes virsmas pazeminājumi, kas sastopami tikai lesa vai lesveidīgo iežu izplatības rajonos.
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- Zemes iedarbības efekts lidaparāta aerodinamisko raksturlielumu maiņa, tuvojoties ekranējošai Zemes virsmai – mainās nesošo virsmu celtspēja.
- bremžu plāksne lidaparāta korpusa atliecama virsma gaisa pretestības palielināšanai.
- aerodinamiskais sasilums lidaparāta virsmas temperatūras paaugstināšanās lidojuma laikā ar virsskaņas ātrumu.
- ekranoplāns Lidaparāts, kas lido zemes vai ūdens virsmas tuvumā, izmantojot zemi par ekrānu cēlējspēka iedarbības palielināšanai.
- ekrānplāns Lidaparāts, kas lido zemes vai ūdens virsmas tuvumā, izmantojot zemi par ekrānu cēlējspēka iedarbības palielināšanai.
- gaisakuģis lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēta no zemes vai ūdens virsmas.
- gaisa kuģis lidaparāts, ko atmosfēra notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas.
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties no ūdens virsmas un nolaisties uz tās.
- aerofotogrāfēšanas augstums lidmašīnas lidojuma augstums virs fotogrāfējamā rajona vidējā līmeņa virsmas.
- piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
- neitrāle līdzstrāvas mašīnās – ģeometriskā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuri atrodas vienādā attālumā no abiem galvenajiem poliem; fizikālā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuros magnētiskā indukcija B=0; mašīnu slogojot, vērojama fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles.
- elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
- vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā.
- makroforma Lielforma - liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsmas pamatiezīmes.
- pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem.
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli).
- izplešanās koeficients lielums, kas rāda ķermeņa garuma, virsmas vai tilpuma maiņu, temperatūrai paaugstinoties par vienu grādu.
- ātruma gradients lielums, kas vektoriāli raksturo ātruma funkcijas telpisko izmaiņu (izmaiņu uz garuma vienību), kas vērsta līmeņa virsmas normāles virzienā.
- hipsogrāfiskā līkne līkne taisnstūra koordinātās, kas attēlo dažādos uz Zemes virsmas izplatītos augstumus un dziļumus (okeānos).
- segt Likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas; likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas.
- segt Likt, novietot kādu materiālu, tā kārtu tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, dalās.
- degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
- hipsometrija Līmeņošana, Zemes virsmas absolūtā augstuma mērīšana.
- magnētiskais ekvators līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
- radiālis Līnija uz Zemes virsmas, kuras visiem punktiem ir vienāds azimuts.
- stāvokļa līnija līnija uz zemeslodes virsmas ar vienādu aeronavigācijas parametra lielumu, piemēram, vienāda attāluma līnija ir riņķa līnija ar centru vietā, kurā uzstādīts retranslators.
- izalotermas Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno Zemes virsmas punktus, kuros gaisa temperatūra zināmā laika posmā mainās par vienu un to pašu lielumu.
- subluxatio Locītavas bojājums, vienai locītavas kaula virsmai noslīdot no otras tā, ka tie pa daļai vēl aizskar viens otru, ko sauc arī par nepilnīgu mežģījumu.
- enantrīts Locītavas iekšējās virsmas iekaisums.
- enartrīts Locītavas iekšējās virsmas iekaisums.
- artroksēze Locītavas virsmas nokasīšana.
- erozija Lokāla (materiālu virsmas) sairšana.
- angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām.
- gludizgriešana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā iegūst plakanas detaļas ar virsmai perpendikulāru, precīzu griezumu.
- spoguļvirsma Ļoti gluda (kā) virsma, kas labi atstaro gaismu.
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, T; magnētiskā lauka indukcija ir 1 T, ja lauka izraisītā magnētiskā plūsma caur tam perpendikulāri novietotas virsmas 1 m^2^ ir 1 vēbers.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
- redzamības tālums maksimālais attālums, kurā redzami un atpazīstami neapgaismoti zemes virsmas objekti dienā un apgaismoti objekti naktī; ir horizontālā, vertikālā un slīpā redzamība.
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
- afiviela Mākslīgi veidots neliels proteīns, kas identificē konkrētus marķierus uz šūnu virsmas.
- areogrāfija Marsa virsmas apraksts.
- pretkorozijas mastika mastika, kas paredzēta metāla virsmu aizsardzībai pret koroziju, to uzklāj uz aizsargājamās virsmas plānas plēves veidā.
- prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā.
- ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele.
- izdilums mašīnas detaļu materiāla nolietojums, kad kontaktā strādājošām detaļām berzes rezultātā izmainījušies iekšējie izmēri, arī tilpums un masa; raksturīgs, piemēram, ir cilindra vai gultņa iekšējās virsmas izdilums, palielinoties izmērā un mainot formu.
- gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu.
- fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi.
- algebriskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī algebriskās līknes, virsmas un to vispārinājumus - shēmas.
- referencvirsma Matemātiska virsma, uz kuras horizontālajā uzmērīšanā noteiktā koordinātu sistēmā nosaka punktu stāvokli, tās veids, samēri un stāvoklis jāizvēlas tā, lai attiecīgajā teritorijā tā pēc iespējas precīzāk piekļautos ģeoīda virsmai.
- abrazivitāte Materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu.
- frēzēšana Materiāla griezapstrāde ar rotējošo frēzi, apstrādājot plakanas vai profilētas virsmas, veidojot gropes, tapas, tapu ligzdas u. c.
- virsmiskā korozija materiāla sairšana vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā uz metāla izstrādājumu virsmas; to sauc arī par rūsēšanu, kas ir izplatīts spēkratu virsbūves elementu bojājumu veids.
- novecošana Materiāla struktūras, īpašību un virsmas kvalitātes neatgriezeniskas pārmaiņas laikā un ārējo faktoru ietekmē.
- elektroerozija Materiāla virsmas lokāla sabrukšana elektriskās strāvas izlādes iedarbībā.
- eļļošana Materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu.
- cinkošana Materiāla virsmas pārklāšana vai piesātināšana ar cinku.
- pamats Materiāls, virsma, uz kuras vai kurā ir kas izveidots.
- hidrofobizācija Materiālu apstrāde ar vielām, kas padara materiālus ūdensnecaurlaidīgus vai palielina materiālu virsmas neslapināmību.
- kodināšana Materiālu un izstrādājumu virsmas ķīmiska vai elektroķīmiska apstrāde virsmas reljefa mainīšanai un korozijas produktu noņemšanai pirms krāsošanas vai citas apstrādes.
- smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu.
- sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
- gastrokamera Mazs fotoaparāts, ko ievada kuņģī, lai izdarītu kuņģa iekšējās virsmas uzņēmumus.
- atrakcijas konuss mazs konusveida paaugstinājums uz olšūnas virsmas vietā, kurai pieskaras spermatozoīds.
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- koordinatogrāfs Mehāniska vai elektromehāniska ierīce punktu iezīmēšanai uz virsmas pēc dotajām taisnlenķa koordinātām.
- soļojošais dzineklis mehānisms, kas virza transportlīdzekli, dzineklim secīgi paceļoties no atbalsta virsmas.
- mēles pacēlums mēles virsmas augstākā punkta stāvoklis mutes dobumā vertikālā dimensijā.
- melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem.
- megommetrs mēraparāts lielas (līdz 10^10^ Ω) elektriskās pretestības mērīšanai; lieto elektriskās izolācijas pretestības, kā arī izolācijas materiālu virsmas pretestības un tilpumpretestības mērīšanai.
- ģeodēziskie mērījumi mērījumi, ko veic dabā, lai noteiktu Zemes virsmas punktu savstarpējo stāvokli.
- nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus.
- hromēšana Metāla izstrādājumu virsmas elektrolītiska pārklāšana (galvanostēģija) ar hromu, lai novērstu koroziju, palielinātu dilumizturību.
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
- grāte Metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
- niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus.
- ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība.
- galvanotehnika Metāla slāņa elektrolītiska uzklāšana kāda priekšmeta virsmai.
- slīpēšana Metāla, koksnes, akmens u. c. izstrādājumu apstrāde ar abrazīvajiem instrumentiem (slīpripām vai slīplentēm) un materiāliem, lai iegūtu gludas virsmas ar precīzu formu un izmēriem.
- trieciena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido vidējas masas meteorīts, ietriecoties debess ķermeņa virsmā un deformējot virsmas iežus; trieciena krāterim parasti ir piltuvveida forma; krāterī atrod meteorīta gabalus.
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas.
- metināšana ar šķīdinātājiem metināšana, virsmas pirms to kontaktēšanas uzbriedinot šķīdinātājā.
- lāzerskenēšana Metode reālu objektu trīsdimensiju modeļa izveidei - objekta virsmas skenēšana ar lāzera skeneri nosakot katra punkta attālumu no lāzera atskaites punkta.
- hipsometrija Metode Zemes virsmas reljefa attēlošanai ģeogrāfiskajās kartēs.
- luminiscentā defektoskopija metode, ar ko dažādos materiālos atklāj virsmas defektus, uzlejot fluorescējošu šķidrumu un novērojot tā luniniscenci.
- kūpoņa Miglas veidošanās aukstā gaisa masā virs siltākas ūdens virsmas.
- pusvadītāju mikroshēma mikroshēma, ko veido silīcija kristālā un uz tā virsmas.
- bārkstiņas Mikroskopiski gļotādas izaugumi, kas palielina tās virsmas laukumu.
- sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
- stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās.
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- drošības augstums minimālā pieļaujamā augstuma starpība starp šķēršļa vai virsmas augstumu un gaisakuģi.
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas.
- piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
- aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas.
- mitrināšana mitruma radīšana (kur, uz kā virsmas)
- mizotājs Mizošanas mašīna - darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes (galvenokārt no apaļkoku) virsmas.
- parahora Molekulas konstante, kas raksturo vielas blīvumus šķidrā un gāzveidā, kā arī virsmas spraigumu.
- miosatelīts Mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- plegzna Mūrnieka darbarīks virsmas līdzināšanai (mazs dēlis ar rokturi).
- miosatelitocīts Muskuļa pavadšūna, t. s. miosatelīts, mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
- satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- pavilnīt Nedaudz viļņoties (par mīkstas vielas virsmas šūpošanos).
- ciklēšana Negludumu nokasīšana no koksnes virsmas.
- metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot.
- skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele.
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- zarošanās nekustīgo daudzšūnu būtņu ķermeņa virsmas palielināšanās; jaunu dzinumu veidošanās no iepriekšējā veģetācijas perioda dzinumu pumpuriem.
- pundurājs nelīdzena, raupja virsma.
- kroka Nelīdzens viļņveida (virsmas) veidojums.
- fasete Neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula.
- virgi Nelieli, vēja izraisīti viļņi uz ūdens virsmas.
- kākucis Neliels ciets palielinājums uz kādas virsmas vai koka zariem.
- kumburis Neliels izaugums uz līdzenas virsmas.
- pauguriņš Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
- buguris Neliels kalns; virsmas paaugstinājums.
- metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
- sīkrūte Neliels kvadrāts (arī taisnstūris) uz kādas virsmas.
- kumuris Neliels paaugstinājums uz līdzenas virsmas.
- miklums Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
- pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- ģeostacionārs Nemainīgs pret kādu Zemes virsmas punktu.
- finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai.
- fraktālis Neregulāra līkne vai virsma, ko iegūst, veicot atkārtotu dalīšanu sīkākās daļās.
- ševingēšana Nerūdītu zobratu zobu virsmas apdares process, kurā ar speciālu instrumentu - ševeru - nokasa no zobu virsmas plānas metālskaidas.
- saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- lidjosla Neuzlabota virsma, kas ir pielāgota, lai nodrošinātu lidaparātu pacelšanos un nolaišanos un kurā parasti ir tikai pats nepieciešamākais aprīkojums.
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
- panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- koks No dēļiem sanaglots rāmis ratu virsmas paplašināšanai.
- lēne No dēļiem sanaglots rāmis ratu virsmas paplašināšanai.
- jerzika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
- ježika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa; kādas virsmas norobežota daļa.
- pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
- koksnes sānu nobrūnēšana nobrūnēšana, kas sākas no apaļkoku sānu virsmas un izplatās uz to centru.
- veidule Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma; veidotāja (2).
- veidotājs Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma; veidule (1).
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- nominālais profils nominālās (ģeometriskās) virsmas profils.
- uz Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
- uz Norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris.
- uz Norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
- nonemt Nosmelt krējumu no sarūguša piena virsmas.
- uzsmidzināšana Nostiprinošo metālu pārklājumu veidošana, uzsmidzinot nostiprināmajai virsmai šķidru metālu.
- reālā virsma noteiktas detaļas virsma, kas veidojusies apstrādes procesā vai mainījusies ekspluatācijā un kuras izmēri nav noteikti ar pieļaujamo kļūdu.
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
- noklāt Novietot izplestā veidā (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas).
- noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
- nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārtu.
- marķieris Objekts, kas uzstādīts virs zemes virsmas šķēršļu vai robežu apzīmēšanai; visbiežāk izmanto speciālas gaismas vai krāsojumus un radiobākas.
- termogrāfija Objektu infrasarkanā starojuma reģistrēšana, izmantojot siltumjutīgus materiālus; virsmas temperatūras noteikšana, piemēram, ar termovizoru.
- noteces straume okeāna un jūras straume, ko rada jūras līmeņa virsmas slīpums.
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā.
- Heigensa okulārs okulārs, kas sastāv no divām planokonveksām lēcām, kuru konveksās virsmas vērstas pret objektu.
- iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas.
- elipsometrija Optiska cietvielu pētīšanas metode, kuras pamatā ir tas, ka lineāri polarizēta gaisma, atstarodamās no metāla virsmas, pārvēršas eliptiski polarizētā gaismā.
- oftalmometrs Optiska ierīce radzenes priekšējās virsmas izliekuma rādiusa, refrakcijas anomāliju un astigmatisma mērīšanai.
- menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra - ieliekta.
- spogulis Optiska sistēma - gluda virsma, kas labi atstaro gaismu un ko izmanto attēlu ieguvei.
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus.
- apozīcija Organisma audu augšana, jaunām kārtām veidojoties uz agrāk izveidojušās virsmas.
- tauste organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- ektobionts Organisms, kas dzīvo uz saimniekorganisma virsmas.
- divpusēja virsma orientējama virsma; pārvietojot normālvektoru šādā virsmā pa jebkuru slēgtu līkni, tas vienmēr atgriežas sākuma stāvoklī.
- epitaksija Orientēta viena kristāla augšana uz cita kristāla (paliktņa) virsmas.
- dekorēšana ornamentu, zīmējumu, dažādu izrotājumu izveidošana uz izstrādājuma virsmas.
- kvadrika otrās kārtas virsma, t. i., virsma, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir otrās pakāpes algebrisks vienādojums (piemēram, elipsoīds, hiperboloīdi, paraboloīdi).
- ožas plakode ožas apvidus ektodermālais aizmetnis uz priekšējā smadzeņu pūslīša laterālās virsmas.
- nodarvoties Pabeigt darvot visas vajadzīgās virsmas.
- pāriet pabeigta materiālapstrādes operācijas daļa, kuras izpildes laikā nemainās apstrādājamā virsma vai savienojuma vieta, izmantojamais instruments un apstrādes režīms.
- pampaks pacelta zemes virsmas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni; paugurs.
- putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
- izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma).
- izrāvums Padziļinājums visas zāģmateriāla vai detaļas apstrādājamās virsmas platumā, kas rodas, tos frēzējot dziļāk par frēzēšanas plaknes virsmu.
- ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu.
- pamatu pēda pamatu apakšējā virsma, kas atbalstās uz pamatnes (grunts vai sagataves kārtas).
- desktops Pamatvirsma (datoram).
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
- nosausēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse; nosusināt.
- nosausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka nožūst (kā) virsma, ārpuse.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- šopēšana Paņēmiens dažādu priekšmetu virsmas pārklāšanai ar plānu metāla kārtiņu, apšļācot tās ar smalkos putekļos izsmidzinātu metālu.
- ploškas Papildus rāmis ratu vai ragavu virsmas paplašināšanai, lai vezumā varētu sakraut vairāk labības vai siena.
- cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē.
- papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu.
- eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai.
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
- virtuālā darbvirsma par displeja ekrāna fiziskajām robežām lielāka darbvirsma, kurā ir, piemēram, teksts, attēli, logi.
- autožīrs Par gaisu smagāks lidaparāts, kura nesošā virsma ir gaisa skrūve (rotors), kas griežas gaisa pretstrāvas iedarbībā un ko virza dzinējs ar propelleri; var pacelties gaisā no neliela laukuma un nolaisties zemē gandrīz vertikāli.
- gaismas atstarošana parādība, kas novērojama, ja gaisma krīt uz robežvirsmas starp divām vidēm, kurām ir dažādi laušanas koeficienti.
- virsmas parādības parādības (kohēzija, adhēzija, adsorbcija, desorbcija, slapināšana), ko izraisa virsmas enerģija, virsmas slāni veidojošo daļiņu paaugstinātā ķīmiskā aktivitāte, virsmas slāņa atomārā struktūra un sastāvs.
- līmenisks Paralēls Zemes virsmai; horizontāls.
- horizontāls Paralēls Zemes virsmai; līmenisks.
- nokasījums paraugs, kas iegūts nokasot no kādas virsmas, piemēram, dzemdes kakla.
- ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
- eksotrofs Parazītisks organisms, kas apmetas uz tā organisma virsmas, kurš viņu baro.
- griešanas virsma pārejas virsma starp apstrādājamo un apstrādāto virsmu, ko apstrādē veido griezējinstrumenta galvenais asmens.
- vispāri Pāri visai (kā) virsmai, uz visas (kā) virsmas.
- izsvīdums Pārklājuma atsevišķu sastāvdaļu (krāsvielu, pildvielu, plastifikatoru) migrācija uz pārklājuma virsmas, mainot tā vizuālo kvalitāti un ekspluatācijas īpašības.
- vakuuma kondensācijas pārklājums pārklājums, ko izgatavo vakuuma kamerā, – pārklājuma materiālu ar elektronu staru iztvaicē, un tas kondensējas uz izstrādājuma virsmas.
- plazmas pārklājums pārklājums, ko izveido ar plazmotronu no ļoti cietiem karbīdiem, nitrītiem u. c. vielām, kuras pārvērš plazmas stāvoklī un uzsmidzina virsmai.
- lāzera pārklājums pārklājums, ko izveido, ar lāzera staru izkausējot uz nostiprināmās virsmas uzbērto pārklājuma materiāla pulveri.
- montānskābes esteri pārtikas piedeva E912 (iegūst no pārakmeņotiem augu sveķiem), virsmas pārklājējs, iedarbība nav novērtēta.
- rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem).
- pasātu straumes pasaules okeāna virsmas straumju sistēma, kas veidojusies valdošo vēju ietekmē ziemeļu un dienvidu puslodes tropu joslā.
- pasivēšana Pasivācija - plānas, bet blīvas oksīdu kārtiņas radīšana uz metāla virsmas, lai to pasargātu no tālākas korozijas.
- termiki Pastāvīgas, spēcīgas augšupejošas gaisa plūsmas, kuras rodas konvekcijas rezultātā dienā virs sauszemes, naktī virs ūdens virsmas.
- retrocesija Patoloģiska procesa pārvietošanās no virsmas uz iekšējiem orgāniem.
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe.
- kalvene Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma).
- kalviņa Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma).
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt; metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai; metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
- niķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt; niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
- pārklājums paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti ar aizsargājošu vai dekoratīvu nozīmi.
- sudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1); sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma.
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1); tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2); materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā; šādas virsmas norobežota daļa.
- saaugušais ieaugums pēdas no slēgtā ieauguma uz finiera virsmas māzerainas koksnes veidā.
- līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa.
- sānprojekcija Peldlīdzekļa teorētiskā zīmējuma daļa - korpusa teorētiskās virsmas projekcija diametrālplaknē.
- samitrinātā virsma peldlīdzekļa virsma, kas atrodas saskarē ar ūdeni un nosaka tā pārvietošanās ātrumu.
- pulsācija periodiska dažu maiņzvaigžņu tilpuma un virsmas temperatūras maiņa, kas rada to spožuma maiņu.
- Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas.
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs, to temperatūra ir ievērojami zemāka nekā fotosfērai.
- atgrūdējspēks Perpendikulāri apstrādājamai virsmai vērsta pretestības spēka komponente; liektu virsmu apstrādes procesos tas ir normālspēks, bet rotācijas virsmu apstrādes procesos - radiālspēks.
- vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks.
- statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- blokdiagramma Perspektīvs zīmējums, kurā attēlots kāds gabals no zemes virsmas reizē ar zemes garozas šķērsgriezumu.
- sfēriskā ģeometrija pētī uz sfēras (lodes virsmas) esošu figūru īpašības, kas saglabājas jebkurām sfēras ritācijas kustībām.
- griešanas plakne pie griežņa galvenā griezējasmens konstruēta teorētiska pieskarplakne griešanas virsmai.
- vilkt Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
- saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
- piekraistīt Piesmelt pietiekoši daudz no kāda šķidruma virsmas; krejojot sasmelt pietiekami.
- iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
- koksnes difūzijas piesūcināšana piesūcināšana, kas pamatojas uz vielu iesūkšanos mitrā koksnē, tāpēc ka pastāv koncentrācijas starpība uz koksnes virsmas un tās iekšpusē.
- pieplakt Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
- S Pilna virsma (stereometrijā).
- veltņošana Pilnīgi nožuvušas krāsotas virsmas apstrādāšana ar dažādu rakstu veltnīšiem, lai uzlabotu izskatu un nosegtu nelielus apmetuma defektus.
- kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti.
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- pamatkrāsojums Pirmā krāsas kārta, kas uzklāta nogruntētai virsmai.
- vilozīts Placentas bārkstainās virsmas iekaisums.
- noguruma plaisa plaisa, kas rodas visvairāk piepūlētajā materiāla joslā materiāla neviendabīguma vai virsmas defekta dēļ.
- plakana virsma plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma.
- kraujplakne plakana virsma kravas izvietošanai.
- spogulis Plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala (dažreiz arī priekšgala) konstrukcija.
- pakaļgala spogulis plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala konstrukcija.
- neplakniskums plakanas virsmas formas defekts: reālās virsmas formas neatbilstība ideālai ģeometriskai plaknei.
- jahtspogulis Plakanvirsma, ar kuru beidzas jahtas gala konstrukcija.
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
- spoilers Plāksne uz gaisakuģa spārna augšējas virsmas spārna cēlējspēka regulēšanai; lieto lidojuma augstuma vadībā, nemainot spārna uzplūdes leņķi.
- trafarets plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas; arī šablons (1).
- mikronogriezums Plāna augu vai dzīvnieku audu kārta (ap 10-15 mm), kas nogriezta no parauga virsmas ar mikrotomu audu anatomijas pētīšanai.
- robežkārta Plāna šķidruma vai gāzes kārta, kas atrodas tuvu šķidruma vai gāzes slāņa virsmai, kura rada ievērojamu berzes spēku, īpaša nozīme robežkārtas teorijai ir aerodinamikā.
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru.
- nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
- šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
- galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
- dekapēšana Plānas oksīdu kārtiņas (plāvas) noņemšana no metālu virsmas, to kodinot ar vājas koncentrācijas skābju (sērskābes, sālsskābes u. c.) šķīdumiem, lai virsmu sagatavotu pārklāšanai ar citu metālu pēc galvanostēģijas paņēmiena.
- pasivācija Plānas oksīdu kārtiņas izveidošana uz metālu virsmas, lai tos pasargātu no korozijas.
- planetogrāfiskās koordinātas planētas virsmas punkta koordinātas.
- krepēts medicīnas papīrs plāns krepēts papīrs ar lielu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto vairākās kārtās par pārsiešanas un saiņošanas materiālu medicīnā.
- lignīns plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu; lieto pārsiešanā.
- robežslānis Plāns viskoza šķidruma (vai gāzes) plūsmas slānis, kas veidojas uz cieta ķermeņa virsmas vai uz robežas starp diviem ar dažādiem ātrumiem, temperatūru vai ķīmisko sastāvu plūstošiem šķidrumiem.
- uzvārīšanās plānsieniņu pūslīšu veidošanās uz emaljas vai glazūras virsmas.
- papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru.
- josla Plaša, termiski atšķirīga zemeslodes virsmas daļa, kas stiepjas no rietumiem uz austrumiem.
- plītsmala Plīts virsmas mala.
- veltņploteris Ploteris, kas atveido attēlus uz rotējoša veltņa virsmas uzklāta materiāla.
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
- jonu emisija pozitīvu un negatīvu jonu atbrīvošana no cietvielas virsmas augstā temperatūrā (termojonu emisija), kā arī apstarojot ar fotoniem (fotodesorbcija).
- virsmas jonizācija pozitīvu un negatīvu jonu termiskā desorbcija (iztvaikošana) no cietvielas virsmas; izmanto jonu avotos, plazmas dzinējos kosmiskajā tehnikā u. c.
- hidrofobizatori Preparāti, ar kuriem apstrādā virsmas, lai tās atgrūstu ūdeni, nesaslapinātos; aizsarglīdzekļi, kas pazemina materiāla ūdens uzsūcamību.
- nerūsējošie tēraudi pret elektroķīmisko koroziju izturīgi tēraudi, leģēti ar 12–14% hroma, kas uz metāla virsmas veido blīvu aizsargkārtiņu un palielina tērauda elektroķīmisko potenciālu.
- pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt.
- skrošapstrāde Priekšmeta virsmas apstrāde ar skrošu strūklu vai ar tvertnē rotējošām skrotīm.
- spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos; arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
- fizikālā adsorbcija process, kurā adsorbēto vielu (adsorbātu) uz virsmas saista starpmolekulārie spēki.
- arhivolta Profilēta vai ornamentēta arkas loka ārējā vai iekšējā virsma, kas izdala arku no sienas plaknes.
- radze profilēts stienītis riepas protektorā, kura gals ir izvirzīts virs protektora virsmas un uzlabo riepas saķeri ar ceļa virsmu.
- apgaismojuma pols punkts uz Zemes virsmas, kur spīdeklis atrodas zenītā.
- punktkontakts Punktveida kontaktu saskares virsma.
- līvenis Purvaina vieta, kur virsma šūpojas, šāda ezermala.
- ļava Purvaina vieta, kuras virsma šūpojas, daļēji aizaudzis ezers.
- noputināt Putinot (ko), putot (kam), pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas (ar to).
- despumācija Putu noņemšana no šķidruma virsmas.
- attāluma mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma gaisakuģa attāluma noteikšanai līdz noteiktai vietai uz Zemes virsmas, navigācijas satelītam vai citam gaisakuģim.
- atspoguļot Radīt kā atspulgu (uz savas virsmas).
- oftalmometrija Radzenes priekšējās virsmas izliekuma rādiusa mērīšana ar oftalmometru.
- koksnes nodilumizturība raksturo koksnes spēju pretoties virsmas slāņa sagraušanai mehāniskā spēka (parasti berzes) iedarbībā.
- žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas.
- ježikas Rāmis 1(1), ko izmanto ragavu virsmas palielināšanai, lai varētu uzkraut lielāku vezumu.
- lāmica Rāmis ratu vai ragavu virsmas palielināšanai, vedot sienu, salmu, labības kūļus u. tml.
- kreslis Rāmis ratu virsmas paplašināšanai; drēģis.
- nominālā virsma rasējumā uzrādītā virsma, kurai nav izmēra un formas novirzes.
- izbirzt Rasties, drūpot virsmai, šķautnei (par robu, caurumu).
- tehnoloģiskā bāze ražojuma (detaļas, mezgla u. c.) virsma, ass, punkts, ko izmanto ražojuma novietošanai uz ierīces balstpunktiem, lai nodrošinātu tāstāvokļa precizitāti attiecībā pret tehnoloģiskās iekārtas darbvirsmām.
- reālais profils reālās virsmas profils.
- maskons Relatīvi blīvāks iežu koncentrējums desmitiem km dziļumā zem Mēness vai kāda cita debess ķermeņa virsmas, kur novērojama smaguma spēka anomālija.
- uzsūkšanās Resorbcija - barības vielu vai medikamentu uzsūkšanās limfā un asinīs no orgānu dobumiem (kuņģa, zarnām, žultspūšļa u. c.) vai ķermeņa virsmas.
- apsvīdums Rezultāts --> apsvīst (2); mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot.
- Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m.
- Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus.
- ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas noklāšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
- galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai.
- šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- Moho robeža starp Zemes garozu un mantiju, ko iezīmē krasa seismisko viļņu ātruma palielināšanās; atrodas vidēji 35 km dziļumā; Mohoroviča virsma.
- sniega līnija robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
- gaisvadu līnijas gabarīts robežattālums no vadiem un līnijas balstiem līdz dzelzceļa sliežu galviņu virsmai, kā arī no zemes līdz dažādām būvēm un iekārtām.
- piāns Rokas iespiedmašīnā - plakana virsma papīra piespiešanai pie iespiedformas.
- trumulis Rotējoša tilpne ar tajā ievietotu abrazīvu (metāllējumu virsmas apstrādei).
- magnētiskais veltnis rotējošs cilindrs, kura virsma pārklāta ar magnētisku materiālu un kurā var ierakstīt datus.
- klona maize rudzu maize, ko cep tieši uz krāsns klona virsmas.
- bāze sagataves vai izstrādājuma virsma vai to pašu funkciju izpildoša virsmu kombinācija, ass un punkts, kurus izmato bāzēšanai.
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- gravimetrisks Saistīts ar smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā, tam raksturīgs.
- Samara Sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis.
- koraļļu sala sala no mehāniski sadrupušiem koraļļu kaļķakmeņiem un dzīvo koraļļu kolonijām uz koraļļu rifu virsmas (atoli).
- Sauthemptona Sala starp Hudzona līci un Foksa baseinu, Kanādā (angļu val. "Sauthampton Island"), platība - 44000 kvadrātkilometru, 834 iedzīvotāji, pauguraina virsma, augstums - līdz 533 m.
- profilvirpošana Salikta profila virsmu apstrāde ar griezni, kuru pārvieto pa virsmas profilam atbilstošu trajektoriju.
- inkrustācija Sāļu (gk. kalcija sāļu) izgulsnēšanās audos vai uz iekšējo orgānu virsmas; kreveles veidošanās.
- izsālīšanās sāļu kristālu veidošanās uz koksnes virsmas, kas apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem.
- torte Samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.
- josla samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām.
- pārslīpējums saplākšņa un finierēto virsmu brāķa veids, kas rodas, ja tiek noslīpēta saplākšņa ārējā kārta vai finierētās virsmas kārta; labojams, vienīgi uzlīmējot jaunu finiera vai cita materiāla, piemēram, folijas kārtu.
- papilosarkoma Sarkoma, kas rada izaugumus uz ķermeņa virsmas.
- piere Sarucis stumbrs, uz kā virsmas attīstās lapas.
- kontaktvirsma Saskares virsma.
- pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei.
- sniega rēgi savdabīgas, slīpas, konusveida firna vai ledus virsas formas, kas veidojas, firnam vai ledum nevienmērīgi kūstot un iztvaikojot tiešu saules staru iedarbībā, ja uz tā virsmas atrodas iežu atlūzas un šķembas.
- pols Savienojumā "magnētiskais pols": pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiska lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- granulācija Savienojumā "Saules granulācija": teleskopā uz Saules virsmas redzamais granulu (2) tīkls.
- virsmaktīvs Savienojumā "virsmaktīvās vielas": vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
- dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekta vai darbības subjekta virsma tiek klāta (ar ko).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā darbības objekta vai darbības subjekta visa virsma vai tās lielākā daļa kļūst netīra, arī slapja.
- dendrīti sazarots kokveida metāla kristāls, kas veidojas lēnā dzesēšanas procesā, kad kristalizācijas centru skaits ir niecīgs; pēc kodināšanas dendrīti redzami uz lietņa virsmas vai sarukuma tukšumos.
- daktilogrāfija Sazināšanās līdzeklis: rakstīšana ar pirkstu uz jebkuras piemērotas virsmas (galda, sarunu biedra delnas u. c.); lieto saziņai ar nedzirdīgiem (arī neredzīgiem).
- seglpunkts Sedlu punkts - funkcijas f(x,y) argumentu vērtību pāris, ar kuru f iegūst maksimālo vērtību pret x, bet minimālo pret y (vai otrādi); arī atbilstošais virsmas punkts.
- nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- ārējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
- piksīda Sengrieķu kārbiņa (izgatavota no keramikas, koka, metāla) kosmētikas glabāšanai; raksturīga cilindriska forma ar izliektām, ieliektām vai taisnām malām, virsma apgleznota.
- lazdenes Sēņu suga, kas aug zem lazdām, pienaina ar melnu virsmalu.
- atsveķošanas brūces spoguļa platums sezonas laikā uz stumbra virsmas secīgi iegrieztās atsvešošanas brūces laukuma platums.
- ortodromas koordinātas sfēriskā koordinātu sistēma, kuras ekvators ir otodroma, kas savieno divus secīgus maršruta punktus uz Zemes virsmas.
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- ripsnojums Sīkas (parasti no dažiem milimetriem līdz 1-3 cm augstas), vairāk vai mazāk paralēlas, viļņveidīgas grēdiņas, kas rodas uz irdenu nogulumu (galvenokārt smilšu) virsmas vēja, ūdens straumes vai viļņošanās procesā.
- zobiņi Sīki izciļņi, kas veidoti virsmas raupjuma radīšanai vai dekoratīvos nolūkos.
- pseidokolonija Sīks kristālisku vielu agregāts, kas atgādina baktēriju koloniju; dažreiz konstatējams uz sterila seruma agara virsmas, sevišķi ilgstoši glabājot.
- skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
- plūksna Sīks veidojums no vaļējiem šķeltiem kāda materiāla galiem, kurš atrodas uz (kā) virsmas.
- putekļi sīku daļiņu kopums, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas
- aļaska Silta dūnu virsjaka ar kapuci, parasti klāta ar ūdensnecaurlaidīgu virsmateriālu.
- azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai.
- gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu.
- siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
- sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma.
- sirds indekss sirds minūtes tilpums uz ķermeņa virsmas kvadrātmetru; normāli tas ir apm. 2,2 litri.
- posmainā skaida skaida, kuras virsma griežņa pusē ir gluda, bet pretējā pusē – robota un atsevišķi elementi ir savstarpēji stipri saistīti un ar noteiktu virzienu; veidojas, apstrādājot tēraudu ar vidēju griešanas ātrumu.
- barometriskais gradients skaitlis, kas rāda atmosfēras spiediena maiņu uz Zemes virsmas, ģeogrāfiskajam platumam mainoties par vienu grādu.
- selenogrāfiskās koordinātas skaitļi, kas nosaka punkta stāvokli uz Mēness virsmas attiecībā pret Mēness ekvatoru un sākummeridiānu.
- magnētiskā plūsma skalārs lielums magnētiskā lauka integrālai raksturošanai – magnētiskās indukcijas vektora B plūsma caur aplūkojamo virsmas laukumu; apzīmējums - Ф; mērvienība SI mērvienību sistēmā – vēbers (Wb).
- lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
- skaņas stiprums skaņas enerģijas plūsmas blīvums, t. i. enerģijas daudzums, kas, skaņai izplatoties, vienā laika vienībā izplūst caur virsmas laukuma vienību perpendikulāri skaņas izplatīšanās virzienam.
- melnais skārds skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos; būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- spoguļoties Skatīties uz savu attēlu, ko rada spogulis, arī kāda virsma.
- spondilofīts skriemeļu virsmas pagarināšanās dažādu veidojumu formā.
- atdarvošana Skujkoku koksnes virsmas apstrāde ar īpašām vielām, lai aizvāktu sveķus.
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs.
- bareljefs Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; zemcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma.
- ovaloīds slēgta ovāla virsma.
- hronisks hiperplastisks perihepatīts slimība, kuras gadījumā aknu virsma izskatās kā klāta ar glazūru.
- sklida Slīpa virsma, nolaidenums.
- nogāze Slīpa zemes virsma (attiecībā pret horizontālu plakni).
- smadzeņu kroka smadzeņu vai smadzenīšu pusložu virsmas daļa starp divām rievām.
- šāberēšana Smalka apdares operācija ar speciālu instrumentu - šāberi, ar ko no virsmas nokasa plānas metāla skaidas; piekasīšana.
- kraistīt Smelt, smalstīt (ko) no kāda šķidruma virsmas.
- laminārs aerodinamiskais profils spārna profils ar laminārās applūsmas pāreju uz turbulento plūsmu tālu no profila priekšējās malas bez papildenerģijas (robežslāņa atsūknēšanas, virsmas dzesēšanas u. tml.) lietošanas.
- eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā; zīmogs (1).
- akvaplanēšana Spēkratu kustības veids: slīdēšana pa ūdens slāni, kas atdala dzinekli (3) no balstvirsmas; šajā gadījumā pilnīgi zūd dzinekļa (piemēram, riepas) kontakts ar ceļu un līdz ar to arī spēkrata vadīšanas iespēja.
- spiediens Spēks, kas perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
- lidaparāta slodzes spēku sistēma (virsmas un masas spēki), kas darbojas uz lidaparātu un nosaka tā stiprības aprēķinu.
- galda spēle spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas.
- stilbs spīdošas virsmas spožuma mērvienība CGS mērvienību sistēmā; sb (1 sb = 10^4^ nt).
- tilpumštancēšana Spiedapstrāde, kurā štancējamā karstā metāla tecēšanu visā tilpumā ierobežo štanču veiddobuma virsmas.
- spoguļvirsma Spoguļa virsma.
- eksosporas Sporas, kas rodas uz sporveidojošā orgāna virsmas un pakāpeniski no tā noraisās (piem., konīdijas).
- topogrāfiskie apzīmējumi standartizēti simboliski apzīmējumi dažādu Zemes virsmas situācijas elementu un objektu attēlošanai uz kartes un plānā.
- atstarošana Starojuma atvirzīšana no savas virsmas.
- refleksija Staru vai starojuma atstarošana no kādas virsmas.
- apgleznošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas dekorēšana, veidojot svītru ornamentu vai zīmējumu ar otu; izmanto silikātkrāsas vai šķidro zelta preparātu.
- difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu.
- listra Stikla vai glazētu porcelāna izstrādājumu virsmas pārklājums ar ļoti plānu, mirdzošu, bieži irizējošu (sk. irizācija) metālu oksīdu plēvīti.
- diazotipā papīra pamatne stipri līmēts papīrs ar normētu virsmas uzsūkšanas spēju, caurspīdīgumu un gludumu.
- otēšana Svaigi krāsotas virsmas nogludināšana ar platotu.
- spoga Sveķu aplis uz koka virsmas.
- piekasīšana Šāberēšana - virsmas apstrādes operācija, kurā no metāla virsmas pēc griezapstrādes nokasa plānu metāla skaidiņu.
- sniegs Šāda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
- spiest Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
- kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses.
- krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas).
- karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotās debess vai tās daļas attēlojums plaknē.
- servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
- švīka Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
- svītra Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
- sēklis šelfa virsmas pacēlums, kurš sastāv no mīkstas grunts un kura dziļums salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels; kontinentālais sēklis.
- laku un krāsu materiāli šķidri, pastveida vai pulverveida materiāli, kam pamatā ir plēves veidojošas vielas; pēc uzklāšanas uz krāsojamās virsmas un žāvēšanas tie veido laku un krāsu pārklājumus; plaši lieto vairākus šo materiālu veidus – gruntis, krāsas, lakas, emaljas, tepes.
- slapināšana Šķidruma izplūšana pa cietķermeņa virsmu, ko nosaka vielu daļiņu mijiedarbība uz robežvirsmas; ja šķidrums cietķermeņa virsmu slapina, tad notiek tā pacelšanās pie trauka sienām (sk. menisks).
- iztvaicēšana Šķidruma pārvēršanās tvaikā, šķidruma molekulām atraujoties no šķidruma virsmas.
- sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot.
- menisks Šķidruma virsmas izliekums (kapilārā).
- stalagmometrija Šķidrumu virsmas spraiguma mērīšana, nosakot pilienu daudzumu, kādā sadalās noteikts šķidruma tilpums.
- sēklšķiedra Šķiedra, kas veidojas uz sēklu virsmas, piemēram, kokvilna.
- tekstildrāna šķiedru un pavedienu saistījums plakniskā tekstilizstrādājumā, kura virsmas laukums ir daudzkārt lielāks nekā biezums un kuru raksturo pietiekama mehāniskā stiprība; drāna.
- skrejceļš Šķietlādes virsma, pa ko pārvietojas atspole, virzoties cauri šķīrienam.
- spiedliešana Šlikera iespiešana ģipša veidnē, kur pēc ūdens aizvadīšanas iegūst izstrādājumu, kas ir veidnes iekšējās virsmas precīza kopija.
- apgriešana Štancētas detaļas virsmas lieko daļu nogriešana.
- kluazonē Šūnaina emalja; posmi starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām aizpildīti ar dažādas krāsas emaljas masu.
- blastēma Šūnu sakopojums uz tāda orgāna brūces virsmas, no kura daļa ir amputēta.
- pāri Tā (virzīt ko pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas), ka (tas) nosedz, noklāj.
- zems Tā, ka (kas) virzienā uz lēļu ir pietuvināts (kā) virsmai, pamatnei (piemēram, par kustībām); tāds, kas virzienā uz leju ir pietuvināts (kā) virsmai, pamatnei.
- pacili Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- pacilu Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- pacilus Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- gaisakuģa manevrēšana tāda gaisakuģa, kas paceļas vai nolaižas vertikāli, pārvietošanās nelielā augstumā virs lidlauka, parasti Zemes virsmas efekta iedarbības apstākļos ar mazu ātrumu.
- kaustika Tāda gaismas kūļa robežvirsma, kas radies, punktveida avotu gaismas stariem lēcā lūstot vai no spoguļa atstarojoties.
- bezmalas Tāda virsma, kurai nav robežu; bezgalīga vai slēgta virsma (lodes u. tml. virsma).
- eksotrofisks tāds (organisms), kas parazitē uz citu organismu virsmas.
- bifaciāls Tāds, kam divas vienādas virsmas.
- ķeburains Tāds, kam ir daudz dažādu virsmas izciļņu, arī izaugumu.
- izliekts Tāds, kam ir loka vai lodes virsmas veids.
- raupjš Tāds, kam ir nelīdzena, grumbuļaina virsma; nelīdzens, grumbuļains (par kā virsmu).
- plakanvirsmas tāds, kam ir plakana virsma.
- repuļains Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- spoguļveida Tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības.
- rupjš Tāds, kam virsmā, uz virsmas ir izciļņi, krokas.
- rups Tāds, kam virsmā, uz virsmas ir izciļņi, krokas.
- zems Tāds, kas atrodas (samērā) tuvu, piemēram, zemes virsmai, (kā) pamatnei.
- ventromediāns Tāds, kas atrodas priekšējās virsmas vidū.
- sfērisks Tāds, kas atrodas uz sfēras virsmas (par figūrām); tāds, kas pētī figūras, kuras atrodas uz sfēras virsmas (par matemātikas nozari).
- sekls Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) netālu no (kā) virsmas.
- nedziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā netālu no (kā) virsmas.
- padziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, arī malas, robežas.
- dziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas.
- planetogrāfisks Tāds, kas attēlojas uz planētas virsmas.
- peldošs Tāds, kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī (par ūdensaugiem, to daļām).
- retrocedents Tāds, kas iet mazumā, atkāpjas; tāds, kas pazūd no virsmas.
- peldošs Tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.); tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem); tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- lipīgs Tāds, kas līp pie kā virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- slēgts Tāds, kas neizraisa ķermeņa virsmas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti maz; tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
- ektoparazītisks Tāds, kas parazitē uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas.
- dūrējsūcējtipa Tāds, kas pielāgots virsmas pārduršanai un šķidras barības sūkšanai (par kukaiņu, piemēram, odu, blusu, mutes orgāniem).
- ložņāt Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties paralēli zemes virsmai, ir pietuvināts zemes virsmai (par augiem, to daļām).
- starpkontinentāls Tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (par lidaparātiem, parasti raķetēm).
- plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu, biezumu un kuram parasti ir līdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, vielu veidojumiem).
- peldlapu Tāds, kura lapas peld uz ūdens virsmas (par ūdensaugiem).
- liofobs Tāds, kura molekulām vai virsmai ir tieksme šķidrumu atgrūst, ar to neslapināties.
- hidrofobija tāds, kura molekulas vai virsmas atgrūž ūdeni, neslapinās.
- spodrs Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
- pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
- lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
- smalks Tāds, kura virsma ir gluda, bez izciļņiem, bedrēm, krokām.
- spoguļains Tāds, kura virsma labi atstaro gaismu.
- nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu; tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
- slidens Tāds, kura virsmai ir samērā neliela slīdes berze.
- spilgts Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
- spožs Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
- nokaisīt Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas ļoti lielā skaitā.
- pārpilns Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- sterils Tāds, uz kura virsmas vai kurā nav mikroorganismu.
- nosēt Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
- diametrs Taisnes nogrieznis, kas savieno divus riņķa līnijas (vai lodes virsmas) punktus un iet caur tās centru.
- rādiuss Taisnes nogrieznis, kas savieno riņķa līnijas vai lodes centru ar kādu riņķa līnijas punktu vai lodes virsmas punktu.
- rūts taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojums uz kādas virsmas
- spiedums Tas, kas ir radies, kam spiežot uz kā virsmas.
- vindale Tauku plēvīte uz zupas virsmas; plēvīte uz ūdens, kas satur dzelzi, virsmas.
- mazgāšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar ūdeni vai organiskajiem šķīdinātājiem netīrumu un nefiksēto apdares preparātu atdalīšanai; vajadzīgo efektu pastiprina ziepju un virsmaktīvo vielu piedevas.
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- personiskās informācijas pārvaldnieks tekstu apstrādes, datu bāzu un darbvirsmas piederumu programmu apvienojums, kas izveidots personiskās informācijas glabāšanai un uzziņu iegūšanai, piemēram, par noteiktā laikā un vietā veicamajiem darbiem, personu vārdiem, adresēm, telefona numuriem, maksājumu kārtojumiem.
- rentgenteleskops Teleskops kosmisko objektu rentgenstarojuma uztveršanai un reģistrēšanai, ko novieto orbitālajās observatorijās, jo līdz Zemes virsmai kosmisko objektu rentgenstarojums nenonāk.
- triept Tēlotājā mākslā - klāt (krāsu) uz kā virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
- leņķis Telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma; telpisks leņķis.
- telpisks leņķis telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma.
- telpas leņķis telpas daļa, ko ierobežo riņķa kona virsma.
- ķermenis Telpas daļa, ko norobežo slēgta virsma.
- inerces elipsoīds telpiska elipsoīda virsma, kuras punktu koordinātas raksturo ķermeņa rotācijas inerces īpašības.
- steradiāns Telpiska leņķa mērvienība Sr (starptautiskajā mērvienību sistēmā); telpas leņķis, kas izšķel no tā virsotnei apvilktas sfēras ar rādiusu r virsmas daļu, kuras laukums ir r kvadrātā.
- ceļa trase telpiska līkne, ko veido ceļa ass uz zemes virsmas.
- perspektīva telpiska priekšmeta attēla raksturs atkāra no kameras attāluma; trīsdimensiju ilūzija uz plakanas virsmas.
- topoķīmisks Telpiski ierobežota reaģējošo vielu daļa vai to robežvirsma, kur notiek ķīmiskās reakcijas.
- kupols Telpisks ēkas vai inženierbūves pārsegums, kura ārējā forma parasti ir izliekta rotācijas virsma.
- efektīvā temperatūra temperatūra, kāda būtu zvaigznes virsmai (fotosfērai), ja tā starotu kā absolūti melns ķermenis ar zvaigznes starjaudu; zvaigznes virsmas temperatūra.
- siltumnīcas efekts temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
- termopalpācija Temperatūras starpības noteikšana dažādās ķermeņa virsmas daļās ar palpācijas metodi.
- alitēšana Tērauda un cita metāla detaļu virsmas piesātināšana ar alumīniju; pasargā metālu no korozijas, palielina karstumizturību.
- fāze Termodinamiskās sistēmas homogēnā daļa, ko atdala robežvirsma, aiz kuras mainās šīs sistēmas īpašības.
- labialodontija Tiešais sakodiens, kurā saskaras augšžokļa un apakšžokļa priekšzobu kožamā virsma.
- klāties Tikt izkliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- albedo tipiskās vērtības tīram sniegam ir 0,8-0,9, vidējā vērtība Zemes virsmai - 0,4, Mēness virsmai - 0,073.
- notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
- uzgrandīt Tīrot, beržot un kasot aizkļūt līdz virsmai.
- torkrets Torkrēts - betons, ko uzklāj uz virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- Toseles-Mēķes Toseles-Mēķes polderis - atrodas Nīcas pagastā, platība - 2861 ha, 2 sūkņu stacijas, agrākā Mēķes ezera vietā zemes virsmas atzīmes ir zem jūras līmeņa, no Baltijas jūras atdala augstu kāpu josla, ziemeļu daļā dambis norobežo no Bārtas.
- augsta mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- vidēja mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas vidējā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- zema mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas zemākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- traheoskopija Trahejas iekšējās virsmas apskate ar bronhoskopu.
- traheobronhoskopija Trahejas un bronhu iekšējās virsmas tieša apskate ar bronhoskopu.
- lidaparāts uz gaisa spilvena transportlīdzeklis kustībai virs zemes vai ūdens virsmas uz gaisa spilvena nelielā augstumā.
- skrejvirsma Transportlīdzekļu ritošās daļas virsma, kas saskaras ar ceļu; skrejceliņš (2).
- skrejceliņš Transportlīdzekļu ritošās daļas virsma, kas saskaras ar ceļu; skrejvirsma.
- pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
- dishēzija Traucēta piesaiste pie šūnas virsmas.
- ektotrikss Trihofits, kas parazitē uz matu virsmas.
- pulkšķēt Troksnis, kas rodas burbulim uzpeldot pie šķidruma virsmas un pārplīst.
- kluču bremzes mehānisms trumuļa tipa bremzes mehānisms, kurā nerotējošā detaļa ir bremzes klucis un bremzēšana notiek, to piespiežot pie trumuļa iekšējās virsmas.
- lentes bremzes mehānisms trumuļa tipa bremzes mehānisms, kurā nerotējošā detaļa ir lente un bremzēšana notiek, piespiežot lenti pie trumuļa ārējās virsmas.
- melanoze Tumšas krāsas rašanās organisma virsmas audos.
- ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi.
- Mēness jūra tumšs Mēness virsmas apgabals.
- plogāt Turēties uz ūdens virsmas.
- ūdensvirsma Ūdens virsma.
- pieglezēt Ūdens virsmai aizaugt ar ūdensaugu kārtu.
- taisnvadnis Ūdens virsmai gandrīz perpendikulārs vadnis.
- neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu.
- peldaugs Ūdensaugs, kas brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī.
- erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis.
- cistoskopija Urīnpūšļa iekšējās virsmas aplūkošana ar īpašu endoskopu - cistoskopu.
- īsmatainā usneja usneju suga ("Usnea hirta"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tai ir īss krūmveida laponis, uz kura virsmas ir bedrītes, kā arī sorēdijas.
- aizaudzis zars uz apaļā kokmateriāla izliektās virsmas neredzams, stumbra koksnē ieaudzis zars, par ko var liecināt mizas rētas vai saaugumi.
- ABO II(A) grupa uz eritrocītu virsmas ir A antigēns, bet asinīs ir beta aglutinīns.
- ABO IV grupa uz eritrocītu virsmas ir A un B antigēns, bet asinīs aglutinīnu nav.
- ABO I(0) grupa uz eritrocītu virsmas nav antigēnu, bet asinīs ir alfa un beta aglutinīns.
- ABO III(B) grupa uz erotricītu virsmas ir B antigēns, bet asinīs ir alfa aglutinīns.
- dorožka Uz gludas virsmas (spoguļa, stikla, spēļu kārts) uzbērta kokaīna porcija.
- sofite Uz leju vērsta, parasti dekorēta, griestu sijas, arkas, dzegas u. tml. virsma.
- aerofotoaparāts Uz lidaparāta uzstādīta optiski mehāniska ierīce Zemes virsmas fotografēšanai.
- pirkstu nospiedums uz pirksta gala iekšējās virsmas esošā līniju tīkla (papilārlīniju) nospiedums.
- palts Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- peļķe Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- dekols Uz speciāla papīra ar keramiskajām krāsām poligrāfiski izgatavots zīmējums, kuru samitrina un uzlīmē dekorējamā stikla vai keramikas izstrādājuma virsmai; nostiprina, apdedzinot 780-820 Celsija grādu temperatūrā.
- izrobījumi Uz zāģmateriālu virsmas vai detaļas cits citam līdzās sīki padziļinājumi - šķiedru kūlīšu vai koksnes daļiņu izrāvumi.
- virszeme Uz zemes virsas, virsmas, zemes virspusē.
- ģeodēziskais tīkls uz Zemes virsmas nostiprinātu ģeodēzisku atbalstpunktu kopa, kuru koordinātas noteiktas vienotā koordinātu sistēmā.
- endas Uzkalas - ragavu vai ratu sastāvdaļa, bomveidīgi koki virsmalā gar ragavu (ratu) sāniem.
- uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusi kārta uz (kā) virsmas.
- slīdes vadotnes vadotnes, kas strādā ar eļļojošu starpslāni, kurš daļēji vai pilnīgi atdala kustīgās virsmas; starp virsmām attiecīgi ir pussausā vai šķidrā berze.
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
- lodalēt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni pie kādas virsmas, arī četrrāpus vai stipri salīkušam (parasti ko meklējot, vērojot, noklausoties).
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- polipleirodiafragmotomija Vairāku ribu rezekcija un diafragmas pārgriešana, lai piekļūtu aknu augšējai virsmai.
- peneplēns Vāji viļņota, vietām gandrīz līdzena zemes virsma, kas izveidojusies seno kalnu vietā, tiem noārdoties.
- uzbūve Veidojums, konstrukcija u. tml., kas ir izveidota uz kādas pamatnes, virsmas.
- krāsot Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu (3), klājot to uz kādas virsmas.
- plēvoties Veidoties viendabīgai, parasti plānai (samērā sīku vielas daļiņu) kārtai uz kā virsmas.
- zemais putenis vējš pārvieto sausu sniegu līdz 2 m augstumam no sniega virsmas; vēja ātrums ir lielāks par 6 m/s un ir zema gaisa temperatūra; sniegvilksnis.
- zemzeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas; arī pazeme (2).
- pazeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas; dažu mitoloģisko būtņu mājoklis, kas atrodas zem zemes virsmas.
- aerodinamiskā spura vertikāla aerodinamiska virsma lidmašīnas ceļa stabilitātes palielināšanai.
- šurfs Vertikāla vai slīpa līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem; skatrakums.
- skatrakums Vertikāla vai slīpa, līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem; šurfs.
- siksniņkurpes Vieglas vasaras kurpes, kuru virsma veidota no siksniņām.
- dekorēšana ar silikātkrāsām viegli kūstoša krāsaina stikla pārklājuma (emaljas) uzkausēšana uz stikla izstrādājuma virsmas.
- pasklandots Viegli uzsalusi slīpa virsma uz kuras ātri var paslīdēt.
- sekrēts Viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas.
- detergents Viela, kas samazina virsmas spraigumu.
- saistītājviela Viela, ko kopā ar pigmentiem pievieno krāsām un kas pēc izžūšanas veido uz nokrāsotas virsmas plānu dekoratīvu vai korozijizturīgu plēvi.
- sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
- detergenti vielas, kas samazina virsmas spraigumu.
- glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni.
- disperģēšanas līdzekļi vielas, kuras veicina vielu sajaukšanos, samazinot izkliedējamas vielas virsmas spraigumu.
- virsmaktīvas vielas vielas, kuru molekulas plānā slānī spēj koncentrēties uz fāžu robežvirsmām un samazina to brīvo enerģiju (virsmas spraigumu).
- higroskopicitāte Vielu spēja uz savas virsmas saistīt ūdens tvaikus.
- plēve Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas.
- plēvis Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas.
- monoplāns Vienplāksnis, lidmašīna, kurai ir tikai viena nesējvirsma (viens spārnu pāris).
- Mēbiusa lapa vienpusēja virsma, ko iegūst, otrādi salīmējot taisnstūrveida lentes galus.
- trops viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23°27’ attālumā; tropu loks; saulgriežu loks.
- saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
- virskārtas plastiskā deformācija viens no virsmas nostiprināšanas paņēmieniem, kurā virskārtu plastiski deformē ar instrumentu (āmuru, veltnīti, skrošu strūklu).
- virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; veidojas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsmai un iesūc dažādus priekšmetus un ūdeni; tornādo; smerčs.
- veļu valsts (arī valstība) vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi.
- veļu valstība (arī valsts) vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi.
- pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu; arī velnu mājoklis.
- kapilārviļņi Viļņi ar ļoti mazu garumu, kuri novērojami uz brīva šķidruma virsmas.
- perikimas Viļņveida transversālas svītriņas uz zoba emaljas ārējās virsmas.
- virsiņš Virsa; virsma.
- virsus Virsa; virsma.
- labā puse virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- līmenis virsma (ūdenstilpei).
- siltumapmaiņas virsma virsma, ar kuras starpniecību notiek siltumpārnese.
- rotācijas hiperboloīds virsma, kas rodas, hiperbolai rotējot ap vienu no savām asīm.
- piegulošā virsma virsma, kas saskaras ar reālu virsmu ārpus materiāla un ir novietota tā, lai attālums no reālās virsmas līdz pieguļošās virsmas punktiem būtu vismazākais.
- rotācijas virsma virsma, ko iegūst, ja plaknes līnija (veidule) rotē ap asi, kas atrodas tai pašā plakne (piemēram, taisns riņķa cilindrs, sfēra).
- helikoīds Virsma, ko veido fiksētu asi krustojoša taisne, kura vienmērīgi rotē ap šo asi un vienmērīgi pārvietojas pa to (skrūves virsma).
- izliekta virsma virsma, kuras katrā punktā eksistē plakne (atbalstplakne), no kuras visa virsma atrodas vienā pusē.
- elektromagnētiskā viļņa fronte virsma, kuras punktos elektriskā un magnētiskā lauka intensitāšu vektoru fāze ir nemainīga.
- algebriska virsma virsma, kuras vienādojums ir F(x, y, z)=0 (F – polinoms ar reāliem koeficientiem).
- ekvipotenciāla virsma virsma, kuras visos punktos elektriskā lauka potenciāls ir vienāds.
- aktīvā virsma virsma, uz kuras norisinās apskatāmie fizikālie un ķīmiskie procesi.
- hidrofobās piedevas virsmaktīvas vielas (piem., silikoni), kas, adsorbējoties uz materiālu virsmas, izveido ūdenī nešķīstošus ķīmiskos savienojumus un novērš ūdens uzsūkšanu.
- matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu.
- novietojuma novirze virsmas (profila) vai ass novirze no nominālā novietojuma.
- albedo Virsmas atstarotās radiācijas plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu; lieto nespīdošu debess ķermeņu virsmas atstarotājspējas raksturošanai.
- skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums.
- kapilārparādības Virsmas parādības, kuras izraisa molekulu mijiedarbība liektu virsmu tuvumā (robežvirsma starp šķidrumu un gāzi, šķidrumu un cietu ķermeni, starp diviem šķidrumiem, kas savstarpēji nesajaucas).
- laminēšana virsmas pārklāšana ar sintētiska materiāla loksnēm, piemēram, mēbeļrūpniecībā; virsmas pārklāšana ar sintētisku plēvi.
- divkomponentu laka virsmas pārklāšanas materiāls (laka un tās cietinātājs), kas fasēts divos iepakojumos, un tikai pirms lakošanas tos sajauc kopā un izlieto 4-8 stundu laikā, laka labi saistās virsmu, to var uzklāt ļoti plānā kārtā, tā ir elastīga un ķīmiski izturīga.
- normālšķēlums Virsmas šķēlums ar kādu no plaknēm, kas iet caur virsmas normāli dotajā punktā.
- radioprožektors Virziena raidījumu radiostacija, kuras radioviļņi atstarojas no reflektora virsmas.
- skart Virzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu) tā, ka (tas) nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd pa šo virsmu.
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas); virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
- līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem; virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
- skart Virzīties, tikt virzītam tā, ka nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd, pārvietojas pa šo virsmu (piemēram, par ķermeņa daļām, priekšmetiem).
- kartogrāfiskās projekcijas visas Zemes elipsoīda virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- iekšzemes ūdeņi visi stāvošie un tekošie ūdeņi uz zemes virsmas, kā arī visi pazemes ūdeņi uz sauszemes pusi no bāzes līnijas (pamatlīnijas, no kuras mēra teritoriālās jūras ūdeņus).
- kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
- Rīmaņa virsma vispārināta kompleksā plakne – vairākplakņu virsma ar griezumiem, kuru izmanto komplekso funkciju nepārtrauktai attēlošanai.
- redzamības horizonts Visuma novērojamās daļas robeža, sfēras virsma, kuras centrā atrodas novērotājs un kuras rādiuss ir vienāds ar Visuma pastāvēšanas laika un gaismas ātruma reizinājumu.
- zalgas Vizuļi, spīdumi uz kādas virsmas.
- artikulācijas rinda vokāļu iedalījums, klasificējot tos pēc mēles virsmas augstākā punkta stāvokļa horizontālā dimensijā mutes dobumā.
- zāģēšanas defekti zāģēšanas procesā radušies zāģmateriālu virsmas negludumi vai bojājumi.
- antiseptizēšana Zāģmateriālu virsmas sekla piesūcināšana ar indīgu ķimikāliju šķīdumiem, kas īslaicīgi (4-6 nedēļas) pasargā zāģmateriālus no zilēšanas un pelēšanas.
- fūkoīdi Zaroti nospiedumi vai līkumoti vaļņveidīgi paaugstinājumi arheoloģiskos izrakumos uz slāņu virsmas.
- zem jūras līmeņa zemāk par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni
- tektoniskās kustības Zemes garozas un litosfēras kustības, kas noaska to tektonisko struktūru un parasti izpaužas arī Zemes virsmas reljefā.
- ģeodēziskais pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis Zemes virsmas punktu koordinātu noteikšanai.
- bioģeoķīmiskās provinces Zemes virsmas apgabali, kuros viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī) ir palielināts vai samazināts.
- magnētiskais Dienvidpols Zemes virsmas apgabals, kurā ieiet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
- magnētiskais Ziemeļpols Zemes virsmas apgabals, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
- magnētiskie poli Zemes virsmas apgabalu, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas, sauc par magnētisko Ziemeļpolu, apgabalu, kurā spēka līnijas ieiet, – par magnētisko Dienvidpolu.
- fācija Zemes virsmas dabas teritoriālās diferenciācijas sīkākā vienība jeb elementārais (topoloģiskais) apvidus ģeogrāfiskais komplekss.
- horizonts Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs; redzes loks; apvārsnis (2).
- apvārsnis Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs; redzes loks.
- ģeotektūra Zemes virsmas galvenās reljefa formas, planetāro un megareljefa formu kopums.
- reljefa forma Zemes virsmas izcilnis, ieplaka vai līdzenums.
- trops Zemes virsmas josla starp šiem riņķiem.
- mikroseismas Zemes virsmas niecīgas svārstības, ko rada cikloni un taifūni.
- līmetņošana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem.
- nivelēšana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem.
- ledāja baseins Zemes virsmas rajons, ko aizņem ledājs, ar to saplūstošie sānšļūdoņi un to barošanās baseins.
- floristiskā rajonēšana Zemes virsmas sadalīšana pēc floru sistemātiskā sastāva kopības, floru rašanās un attīstības vēstures.
- aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs.
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis (1).
- apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; horizonts.
- karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra vai digitāli).
- termika zemes virsmas, atmosfēras vai okeāna siltuma (temperatūras) apstākļi.
- atsegums zemes virspusē atsegtu iežu virsma, kas var būt dabiska (kalnos, upju, jūru krastos) un mākslīga (karjeros, šahtās, tuneļos).
- josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
- aukstuma poli zemeslodes virsmas punkti vai rajoni, kuros ir viszemākā gaisa temperatūra.
- epicentrs Zemestrīces hipocentra projekcija uz Zemes virsmas.
- zibens plaisa zibens pāršķelta koka vai kokmateriāla sānu virsma.
- oomantija Zīlēšana ar olu baltumu, ko ielaiž ūdens glāzē un vēro tā formēšanos ūdenī kā arī attēlus, kas veidojas uz ūdens virsmas.
- ektobioloģija Zinātnes nozare, kas pētī šūnu virsmas enzīmus, to īpašības un uzbūvi.
- iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana.
- šlūpe Zirgu vilkmes greidera lāpsta sniega tīrīšanai vai ceļa virsmas līdzināšanai.
- girodaktiloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina vairāku sugu sūcējtārpi, kas parazitē uz zivju ķermeņa virsmas, retāk žaunās.
- dabas resursu izpētes ZMP ZMP, ko izmanto Zemes virsmas novērojumiem no kosmosa dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpju tīrību, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, plašiem ugunsgrēkiem u. c.; šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai.
- fasete Zoba metāla protēze, kuras redzamā virsma pārklāta ar plastmasu.
- hiperboloīdpārvads Zobpārvads, kura sazobes elementu sākotnējās virsmas ir rotācijas hiperboloīda daļas.
- nesnēt Zvejot uz ūdens virsmas.
virsma citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV