saknīte
saknīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | saknīte | saknītes |
| Ģen. | saknītes | saknīšu |
| Dat. | saknītei | saknītēm |
| Akuz. | saknīti | saknītes |
| Lok. | saknītē | saknītēs |
1.Dem. → sakne.
2.joma: anatomija Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
Stabili vārdu savienojumiMātes saknīte.
- Mātes saknīte taksons — mātsakne
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To aksoni atstāj muguras smadzenes pa ventrālo saknīti nonākot spinālajā nervā.
- kā arī ar nervu, nervu saknīšu un nervu pinumu bojājumiem;
- Jaunos stādiņus/saknītes uz ziemu vajag ar kaut ko piesegt?
- Lai augs labi pārziemotu, jāraugās, lai saknītes nemirktu slapjumā.
- [D. B:] Pareizi, re, kur saknītes!