saknosīties
saknosīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saknosos | saknosāmies | saknosījos | saknosījāmies | saknosīšos | saknosīsimies |
| 2. pers. | saknosies | saknosāties | saknosījies | saknosījāties | saknosīsies | saknosīsieties, saknosīsities |
| 3. pers. | saknosās | saknosījās | saknosīsies | |||
Pavēles izteiksme: saknosies (vsk. 2. pers.), saknosieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saknosoties (tag.), saknosīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saknosītos
Vajadzības izteiksme: jāsaknosās
1.Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
2.apvidvārds Sagatavoties, sataisīties.
3.apvidvārds Vienam otru grābstīt (pie kakla) un berzēt (parasti par zirgiem).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēkšņi viņš saknosījās, nopētīja kūpošo pīpi un cēlās uz promiešanu.
- Viņa saknosījās, apsēdās, pacēla pakaļkāju un ieriktēja purnu pavēderē.
- Māris saknosījās un palūdza, lai iedod svētīto ūdeni.
- Viņa strauji saknosījās, kā atsvabinādamās no važām, un veikli ielēca aizbraucošajā trolejbusā.
- Aiz aizkara kāds saknosās un nokāsējas.