Paplašinātā meklēšana
Meklējam uja.
Atrasts vārdos (227):
- uja:2
- uja:1
- buja:1
- Buja:1
- Čuja:1
- Huja:1
- kuja:1
- kuja:2
- Kuja:1
- Muja:1
- nuja:1
- Ņuja:1
- suja:1
- šuja:2
- šuja:3
- šuja:1
- Šuja:1
- tuja:1
- zuja:1
- Žuja:1
- ujagi:1
- Ahuja:1
- Anuja:1
- Aņuja:1
- gauja:2
- gauja:1
- Gauja:1
- jauja:1
- kauja:1
- knuja:1
- kruja:1
- ļauja:1
- mauja:1
- nauja:1
- Ptuja:1
- sauja:1
- skuja:1
- Skuja:1
- šauja:1
- tauja:1
- thuja:1
- Tjuja:1
- Touja:1
- dujac:1
- pujas:1
- ujavas:1
- ujavāt:1
- Giļuja:1
- grauja:1
- Huhuja:1
- Kapuja:1
- Kotuja:1
- krauja:2
- krauja:3
- krauja:1
- Krauja:1
- Oskuja:1
- Paduja:1
- pamuja:1
- papuja:1
- pļauja:1
- Poluja:1
- snauja:1
- Viļuja:1
- znauja:1
- Žosuja:1
- Žužuja:1
- Baujas:1
- Cujama:1
- dujans:1
- dujatā:1
- fujaks:1
- Fujana:1
- Gujava:1
- hujakš:1
- jaujas:1
- Jaujas:1
- Kujaba:1
- mujaža:1
- naujas:1
- Pujati:1
- Skujas:2
- Skujas:1
- šujams:1
- taujas:1
- Aizkuja:1
- aleluja:1
- apstuja:1
- aptauja:1
- atļauja:1
- atrauja:1
- Bahluja:1
- Hanšuja:1
- Haņšuja:1
- iztauja:1
- Mantuja:1
- Muhtuja:1
- Nītauja:1
- Nunguja:1
- skrauja:2
- skrauja:1
- statuja:1
- strauja:1
- Strauja:1
- Vasluja:1
- dujacis:1
- Gaujava:1
- graujas:1
- kaujams:1
- Kraujas:1
- skaujas:1
- skujams:1
- šaujams:1
- ujaputns:1
- ātršauja:1
- Čardžuja:1
- divkauja:1
- Gabjauja:1
- iekrauja:1
- Jarakuja:1
- marakuja:1
- nokrauja:1
- Oļenguja:1
- pakrauja:1
- Pārgauja:1
- Piedruja:1
- pussauja:1
- pusšauja:1
- Rapanuja:1
- sakļauja:1
- tuvkauja:1
- Vahiguja:1
- Apsaujas:1
- bujabesa:1
- bujabese:1
- Fukujama:1
- gargujas:1
- īsnaujas:1
- kujauska:1
- Kujavska:1
- Macujama:1
- mujaklis:1
- mujažiņa:1
- noraujas:1
- paskujas:1
- Pujakols:1
- skujaine:1
- Skujaine:1
- skujains:1
- skujaiņi:1
- Skujaiņi:1
- skujaiņš:1
- Skujatne:1
- skujaugs:1
- šujamais:1
- Tokujama:1
- Kozloduja:1
- rieksauja:1
- riekšauja:1
- Vonganuja:1
- Illujanka:1
- kraujains:1
- kujavjaks:1
- Pujakalns:1
- skujainis:1
- Skujasupe:1
- asinskauja:1
- būvatļauja:1
- Malijaņuja:1
- naktskauja:1
- ugunskauja:1
- bļaujamais:1
- Bujanovaca:1
- Gaujaslāči:1
- Gaujaslīči:1
- Gaujasmala:1
- Gaujaszeme:1
- pēcpļaujas:1
- pieļaujams:1
- Skujaunīki:1
- Skujavnīki:1
- šaujamloks:1
- šaujamlūka:1
- šaujamrīks:1
- šujamadata:1
- tālšaujams:1
- Boļšojaņuja:1
- Suhojpoluja:1
- Ziemeļgauja:1
- jaujaunedēļ:1
- kaujaslauks:1
- kaujasspēja:1
- kaujastērps:1
- neatraujams:1
- nesaraujams:1
- pirmskaujas:1
- skujainieki:1
- šaujamlauks:1
- šujammašīna:1
- anketaptauja:1
- ģenerālkauja:1
- aizšaujamais:1
- Gaujasrēveļi:1
- kaujasmašīna:1
- kaujasprasme:1
- kraujammetrs:1
- nepieļaujami:1
- nepieļaujams:1
- pirmspļaujas:1
- gaujaslīcieši:1
- pļaujammašīna:1
- pļaujamsvētki:1
- priekššaujams:1
- šaujamierocis:1
- šaujamlaukums:1
- Glubokijpoluja:1
- Gurahumoruluja:1
- kaujasdarbības:1
- raujamslēdzējs:1
- spļaujamtrauks:1
- šaujampulveris:1
- šujampiederumi:1
- Ulahanbotuobuja:1
- gaujasrēvelieši:1
- skujampiederumi:1
- Intorsurabuzeuluja:1
- atsperaizšaujamais:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2152):
- laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
- rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka.
- Abula Abuls, Gaujas kreisā krasta pieteka.
- gaujieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
- skujānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
- skujieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
- Zvārtavas upe Aima, Gaujas pieteka.
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
- šāveklis Aizbīdnis, durvju aizšaujamais.
- abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai.
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
- splinte Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
- splintele Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
- atsperaizšaujamais Aizšaujamais ar atsperes mehānismu.
- aizšāvekls Aizšaujamais.
- šautne Aizšaujamais.
- šļūte Aizšaujamais.
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā.
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
- Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m.
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m.
- Kujāvijas Aleksandrova Aleksandrova Kujavska, pilsēta Polijā.
- Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka.
- Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
- Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā.
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
- ankēte Anketa - aptaujas lapa.
- Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis.
- kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis.
- Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
- Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
- Kiseļevci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Krivoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Škļarovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Aleksandrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Apoļinovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Berjozki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Berjozovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Cirmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Domnopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Domopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Dvorčani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Gorbačova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Koškovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Kuļbova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Lazoviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Makņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Marki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Patarnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Stremki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Toloevci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Aizkuja Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā.
- Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
- Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs.
- Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
- Lupandi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Vilciņi Apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā.
- Abrapampa apdzīvota vieta Argentīnā, Huhujas štata ziemeļu daļā.
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
- Borodina Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta.
- Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē.
- Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā.
- Apiņupīte Apiņupe, Kujas pieteka.
- Apīņupīte Apiņupe, Kujas pieteka.
- vineja Aplenkuma nojume - viegla būve uz riteņiem ar sienām, kurās parasti bija šaujamlūkas un jumts.
- aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
- appļāvenes Appļāvības; pļaujas beigas.
- apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām.
- anketaptauja Aptauja ar iepriekš sadatavotām anketām.
- neklātienes aptauja aptaujas veids, kurā pētnieka un respondenta kontakts ir pastarpināts.
- izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits.
- rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem.
- slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem.
- mutiskā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā pētnieks fiksē aptaujātā teikto.
- anketēšana Aptaujas veids; pirminformācijas vākšana ar anketu palīdzību (socioloģiskos, demogrāfiskos un citādos pētījumos).
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- ģimenes plānošanas aptaujas aptaujas, kurās iegūst informāciju par ģimenes plānošanu un dzimstības kontroles praksi.
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus.
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū.
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- bruņutehnika Ar bruņām aizsargāta kaujas tehnika.
- zeidaks Ar bultām šaujams loks.
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
- valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
- daudzstobru Ar vairākiem stobriem (par šaujamieroci).
- vienroce Ar vienu roku pļaujama izkapts.
- vienroķe Ar vienu roku pļaujama izkapts.
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
- Ežupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās augštecē.
- Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā.
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- atskabarga asa šķēluma formas "nags", kas piekļaujas zāģmateriāla vai detaļas garenmalai.
- adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
- skujplēsis Ass vējš, kas nobirdina vecās skujas.
- atvēle Atļauja (ko darīt).
- uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu.
- atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
- propusks Atļauja, caurlaide.
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- octroi Atļauja, piekrišana.
- licencija Atļauja, pilnvara.
- atļāva Atļauja.
- atļāve Atļauja.
- ļauja Atļauja.
- permisija Atļauja.
- vēlestība Atļauja.
- dirbiens Ātra, strauja kustība.
- zibenica Ātra, strauja sieviete.
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- atrauja Atraujas darīt - kaitēt.
- Daudu dzižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē.
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas.
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša.
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi.
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis.
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta.
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
- Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas.
- Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri.
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām.
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē.
- Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem.
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms.
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
- Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers.
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti.
- sekundārā rekristalizācija atsevišķu aktīvu materiāla graudu ļoti strauja augšana uz pārējās masas rēķina saķepšanas procesā.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- merlons Atstarpe uzbērumā starp divām šaujamlūkām.
- Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha.
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
- horistija Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos.
- horistoma Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos.
- šķērsskujiņa Auduma raksts, kas atgādina šķērsām novietotas skujas.
- Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā.
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
- lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu.
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs.
- Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m.
- robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u.tml.) pieļaujamā pakāpe.
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
- ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā.
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m.
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā.
- aulaki Aulekši, ļoti strauja, spēja virzīšanās uz priekšu.
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
- mašīnpistole Automātiskais šaujamierocis, automāts.
- brauniņš Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma; šīs sistēmas pistole.
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus.
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu.
- Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha.
- Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu.
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
- Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
- skūtenis Bārdas skujamais.
- skūtnis Bārdas skujamais.
- batāls Batālā glezniecība - kaujas skatu gleznošana.
- dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu.
- laisties Bēgt (no kādas vietas); bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
- leķēt Bez apdoma runāt, kas it kā iešaujas prātā.
- viprignuķ Bez atļaujas aiziet, izstāties no kriminālvides.
- izavazāties Bez atļaujas tikt paņemtam, aiznestam, izmētātam.
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
- spārnotā raķete bezpilotu lidaparāts vienreizējam vadāmam lidojumam atmosfērā ar automātisko mērķēšanas sistēmu raķešdzinēju un kaujas lādiņu.
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais.
- skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals.
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
- Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
- Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja".
- bizzāles Biszāles, šaujampulveris.
- divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama.
- Milda Brīvības piemineklis Rīgā; sievietes statuja šā pieminekļa virsotnē.
- asins izliešana bruņota cīņa, kauja ar cilvēku upuriem.
- pallādijs Bruņota dieva, visbiežāk Pallādas (Atēnas) statuja.
- cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm); arī kauja.
- kautiņš Bruņota sadursme; kauja.
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
- manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties.
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
- kaujasdarbības Bruņoto spēku visu veidu daļu, vienību, apvienību organizētas darbības, veicot kaujas uzdevumus.
- bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
- Buda Budas tēls (statuja vai attēls).
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem.
- aizšautnis Bulta, aizšaujamais.
- šļūta Bulta, aizšaujamais.
- vīliča Bultu šaujamais loks.
- vīlicis Bultu šaujamais loks.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas.
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā); iegult.
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā).
- atsviest Būt par cēloni straujam regresam.
- raut Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
- rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
- ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- ņirbt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
- būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists.
- patvaļīga būvniecība būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.
- preterozijas hidrotehniskās būves būves, ko ierīko, lai novērstu vai ierobežotu augsnes ūdenseroziju (ūdenskrātuves, regulēšanas aizsprosti, dambji, kritņi, straujakas).
- bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus.
- fenildibromoarsīns C6H5AsBr2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze.
- fenildihlorarsīns C6H5AsCl2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze.
- Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
- ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru.
- aktīvais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina tīklā pārraidāmos signālus, tādējādi ļaujot tos sūtīt starp stacijām, kas atrodas viena no otras lielākā attālumā, nekā tas būtu pieļaujams pasīvā
- šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā.
- gana ciba ciba 250 kubikcentimetru (0,25 l) tilpumā = 1 sauja = 1 glāze = 1/6 stopa.
- prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis.
- bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
- Gilmija Cilmija, Kujas pieteka.
- snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- audiofils Cilvēks, kas aizraujas ar augstas klases skaņu ierakstu atskaņošanas aparatūru un cenšas panākt arvien kvalitatīvāku atskaņojumu.
- butlegers Cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists.
- cīkstonis Cilvēks, kas kaujas, cīkstas.
- kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
- bretērs Cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas neievēro reālo situāciju; cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
- koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju; cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
- sajējs Cilvēks, kas sien kūļus, linu saujas.
- revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
- kājlaiža Cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu.
- šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
- kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā.
- tūja Ciprešu dzimtas ģints ("Thuja"), mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām; dzīvībaskoks.
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
- si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
- mēģinājumu ierobežojums CSMA/CD tīkla maksimāli pieļaujamais kadra atkārtotas pārraides mēģinājumu skaits, ar kuru starpniecību cenšas novērst sadursmes.
- mylyns cūku kaujamais duncis.
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu.
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi.
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu.
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu.
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini.
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu.
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums).
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%.
- Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha.
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus.
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas.
- Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri.
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu.
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene.
- medību saimniecība dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi.
- Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala.
- riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām.
- ruidi Darba apģērbs no skujaina pakulu auduma.
- zaļā karte darba atļauja strādāt ASV
- darba intervija darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības veicamajam darbam novērtēšanai.
- intervija darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.
- likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu.
- aktivācija darbības pastiprināšana vai pastiprināšanās. Tektonikā - strauja tektonisko kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās Zemes garozas daļās.
- dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
- pulverdzirnavas Darbnīca, kurā gatavoja šaujampulveri.
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā.
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
- Lākturu upe Dauda, Gaujas pieteka.
- Cūkaiņu upīte Dauda, Gaujas pieteka.
- Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi.
- Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km.
- Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera.
- Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina.
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
- goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
- kraujieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" iedzīvotāji.
- Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
- Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- likuma ievērošana dažādu pienākumu uzliekoša un aizliedzoša likuma normu realizācijas forma, kuras gaitā tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas likuma normu prasībām un pamatojas uz tām.
- elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo.
- šķipsna Dažkārt arī saujas nozīmē.
- šķipste Dažkārt arī saujas nozīmē.
- aviogrupa Dažu valstu gaisa kara spēkos aviācijas daļu (vienību) kaujas izkārtojuma gaisā elementu nosaukums.
- Dedumupe Dedums, Gaujas pieteka.
- fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- saujiņa Dem. --> sauja.
- skujiņa Dem. --> skuja.
- belzenis Detaļa (šaujamieroča aizslēgā) patronas kapsulas pārsišanai.
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
- araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā).
- pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas.
- Vāļu attekas divas Gaujas kreisā krasta attekas Drabešu pagastā, platība 1,6 ha un 3,7 ha.
- Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus.
- duitā Divatā; dujatā.
- dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča; šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
- Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi.
- duelis Divkauja (1).
- sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
- saits DNS vai RNS rajons, kas pakļaujas kādai iedarbībai neatkarīgi no citiem rajoniem; piemēram, mutācijas vieta, fermenta vai regulētājproteīna piesaistīšanās vieta.
- skujainieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Skujaine" iedzīvotāji.
- kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos.
- licence dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt.
- katastāze Dramatiskā vai episkā darbā strauja darbības sarežģīšanās, kas sagatavo drīzu katastrofu.
- sarucināšana Drānas mehāniska nobeiguma apdare žāvēšanas un platināšanas mašīnās vai speciālās iekārtās; drāna saraujas garenvirzienā un iegūst stabilus izmērus.
- Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
- Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
- Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka.
- dueliers Duelis, divkauja.
- dūcis Duncis; cūku kaujamais nazis.
- dridzeklis Durvju aizšaujamais, bulta.
- drīzeklis Durvju aizšaujamais, bulta.
- bults Durvju aizšaujaumais.
- Dworczane Dvorčānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
- atžagars Dzelksnis, skuja, asums.
- ferruminatio Dzelzs rokas piemetināšana statujai: akcesijas (pieauguma) gadījums romiešu tiesībās.
- salokāmā dzenskrūve dzenskrūve, kuras lāpstiņas miera stāvoklī sakļaujas, bet darbības laikā atliecas.
- Juvera upīte Dzērbe, Gaujas pieteka Dzērbenes pagastā.
- Dzērve Dzērbe, Gaujas pieteka.
- Dzērvīte Dzērbe, Gaujas pieteka.
- Skraustupīte Dzērbe, Gaujas pieteka.
- Dzerdupīte Dzērdupe, Gaujas pieteka.
- Simtēnupe Dzērdupe, Gaujas pieteka.
- Dekstirine Dzestrene, Gaujas pieteka.
- Dekstirne Dzestrene, Gaujas pieteka.
- Dekstrine Dzestrene, Gaujas pieteka.
- Desterna Dzestrene, Gaujas pieteka.
- Desterne Dzestrene, Gaujas pieteka.
- Destrene Dzestrene, Gaujas pieteka.
- Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti.
- trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā.
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
- uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā.
- barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa.
- vadonis Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki; barvedis.
- asins atjaunošana dzīvnieku audzēšanas metode, pēc kuras tīraudzēšanas ietvaros pieļaujama to šķirņu ģenētiskā materiāla izmantošana, kas piedalījušās šķirnes izveidošanā.
- Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums.
- Egļupīte Egļupe, Gaujas pieteka.
- Vītiņu upe Egļupe, Gaujas pieteka.
- Zustrene Egļupe, Gaujas pieteka.
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
- nobiru sēnes ekoloģiska sēņu grupa, kura attīstās meža zemsegā, tās noārda un mineralizē meža zemsegā nonākušās augu nobiras — koku lapas (skujas), zarus, mizu, kā arī lakstaugu atliekas.
- greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
- pieļaujamā slodze ekspluatācijas laikā pieļaujamā konstrukcijas elementa slogojuma slodze; nosaka pēc konstrukcijas elementu izmēriem un pieļaujamā sprieguma.
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
- stara atpakaļgājiens elektronu kūļa strauja refrakcija pēc rindas izvērses pabeigšanas uz nākamās rindas sākumu.
- bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
- emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas).
- Lugažu kauja Ērģemes kauja 1560. g. augustā.
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis).
- Driškins Ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers.
- Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers.
- Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums.
- Zarosloje ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 3,1 ha.
- Kaloda Ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,6 ha; Koloda; Kolodas ezers.
- Goreloje ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 3,4 ha; Kuļbovas ezers.
- Makņu ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 6,4 ha; Makņenskoje ezers.
- Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers.
- Zviedru ezers ezers Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, Sudas purva centrālajā daļā, 113,5 m vjl., platība - 27,3 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m, distrofs, dibenā zem dūņām kūdra.
- Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks.
- Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers.
- Vardulis Ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers.
- Dzirnezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās.
- Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers.
- Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri.
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
- Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers.
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu.
- satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā.
- fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
- Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu.
- FLK Folklenda Salas, teritorujas trīsburtu kods.
- fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt.
- kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
- tambūrs Fortifikācijā neliels palīgapcietinājums ar šaujamām lākām.
- amfībijtanks Francijā un ASV 1920. gados izgatavota kaujas mašīna ar laivas vai pontona tipa virsbūvi.
- kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika.
- gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
- iznīcinātājaviācija Gaisa (arī - pretgaisa) karaspēka ieroču šķira, kuras bruņojumā ir kaujas lidmašīnas - iznīcinātāji.
- gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās.
- atraušanās ātrums gaisakuģa ātrums momentā, kad tā atbalsta ierīces atraujas no skrejceļa ieskrējiena beigās.
- entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris.
- kordīts Gara pavediena veidā izgatavots brūnganas krāsas bezdūmu šaujamais pulveris.
- Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā.
- Livlaendische Aa Gauja.
- Vidzemes Aa Gauja.
- Treyder Aa Gauja.
- gaujmālis Gaujas apkārtne.
- Grīšļa atteka Gaujas atteka Brenguļu pagastā, platība - 1,2 ha.
- Kūļa atteka Gaujas atteka Kocēnu pagastā, platība - 4,8 ha.
- Kārklone Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība - 1,5 ha.
- Lielā Piena atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība — 1,2 ha.
- Zvejnieku atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā.
- Galiņu atteka Gaujas atteka Strenču novada Trikātas pagastā, platība — 1,8 ha.
- Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha.
- Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha.
- Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha.
- Vārpulīča atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,5 ha.
- Lopu atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,7 ha.
- Dziļā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība - 2,2 ha.
- Jaunā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība — 2,6 ha.
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
- Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā.
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
- Mierupīte Gaujas augšteces posms no Zobola ezera līdz Gaujiņas ietekai.
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
- Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
- Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe.
- Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
- Dzērdupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km.
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
- Amata Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 67 km, kritums - 193 m.
- Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe.
- Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja.
- Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte.
- Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe.
- Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km.
- Mežmaļupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā, garums - \~2 km.
- Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe.
- Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera.
- Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
- Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
- Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe.
- Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā.
- Akmeņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Mostene Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km.
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
- Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts.
- Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km.
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
- Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa.
- Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
- Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts.
- Vadžupe Gaujas kreisā krasta pieteka Plāņu pagastā.
- Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti.
- Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
- Lorupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, garums - 11 km, kritums - 89 m, iztek no Ummuru ezera (97 m vjl.).
- Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
- Nurmižupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā.
- Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
- Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m.
- Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
- Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe.
- Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km.
- Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m.
- Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m.
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km.
- Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe.
- Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km.
- Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē.
- Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā.
- Šķesterupīte Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums lejpus Šķeteru ezera.
- Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru.
- Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā.
- Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
- Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km.
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
- Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
- Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km.
- Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera.
- Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
- Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
- Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas.
- Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km.
- Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
- Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe.
- Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
- Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā.
- Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte.
- Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
- Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas.
- Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna.
- Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts.
- Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte.
- Kraukle Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Bēršu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Zāģeru upe Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Cīruļu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
- Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
- Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
- Bundes upīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
- Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
- Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe.
- Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
- Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe.
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
- Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
- Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km.
- Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā.
- Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
- Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā.
- Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
- Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
- Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
- Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
- Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums.
- Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka Carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera.
- gaujmalietis Gaujas malā dzīvojošs cilvēks.
- GNP Gaujas nacionālais parks.
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
- Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Rīgupe Gaujas pietekas Iežupes paralēls nosaukums tās augštecē līdz Kūrupes ietekai.
- Raunaižu upe Gaujas pietekas Raunas paralēls nosaukums tās augštecē.
- Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes.
- Lorupes grants atradne Gaujas senā alūvija un fluvioglaciālās deltas nogulumu iegula Siguldas novadā, 8 km uz rietumiem no Siguldas, derīgā slāņa biezums - 5,3 m, grants derīga betonam, tika izmantota līdz 1979. g.
- Gaujas senieleja Gaujas senleja.
- Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
- Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha.
- Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
- Baltezera kanāls Gaujas-Daugavas kanāls.
- Juglas kanāls Gaujas-Daugavas ūdensceļš, ko izbūvēja 20. gs. sākumā koku pludināšanai.
- jaujenieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jaujas" iedzīvotāji.
- gāze Gāzveida indīgā kaujas viela.
- Paradīzes kalns Gleznotāju krauja Siguldā.
- Kuļbovas ezers Goreloje, ezers Piedrujas pagastā.
- skavojums Grāmatu diegšana stiepļu šujamās mašīnās ar stiepļu skavām.
- kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
- Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu.
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
- kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
- Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks.
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
- Enīo grieķu mitoloģijā - kara dieviete, Areja pavadone, viņa meita vai māsa, kas kaujas laikā rada apjukumu
- gigantomahija Grieķu mitoloģijā - kauja starp Olimpa dieviem un milžiem, kas bija radušies no Gajas (zemes) vietā, kur nopilēja kastrētā Urāna asinis, kaujā uzvarēja Olimpa dievi.
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
- Grīviņa Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
- Grīviņu strauts Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
- jauņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jauņenieku muiža" (vēlāk - "Jaujas") iedzīvotāji.
- Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums.
- gaujasrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji.
- gaujsrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji.
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
- Tilderu krauja ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, aizsargājamā platība — 1 ha.
- Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums.
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
- Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala.
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas.
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m).
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m.
- Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts.
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; Ērgļu klintis; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā.
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m.
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā.
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
- Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
- Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti.
- Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
- Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m.
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava.
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
- Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala.
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
- Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša.
- Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m.
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m).
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
- Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas.
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens.
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem.
- Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m.
- Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m.
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala.
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums.
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m.
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli.
- Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m.
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā.
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
- Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
- Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē.
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
- Alambuša hindu un budisma mitoloģijā - asinskārs asura, kura kaujas ratos esot bijušas iejūgtas vairākas mitoloģiskas būtnes.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- Žužuja Huhuja - pilsēta Argentīnā.
- Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km.
- demogrāfiskie apsekojumi iedzīvotāju aptaujas ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju sastāvu un demogrāfisko uzvedību.
- dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa.
- pielādēt Ielikt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošu lādiņu.
- iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas.
- Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km.
- ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā.
- ielauzties Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma.
- aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
- drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
- aparele Ierīce desantkuģa priekšgalā personālsastāva un kaujas tehnikas izsēdināšanai (uzņemšanai) krastā.
- triecienmehānisms Ierīce patronas (čaulas) kapseles pārsišanai, šaujot ar šaujamieroci.
- aizsargs ierīce šaujamierocī patvaļīga šāviena novēršanai
- mēlīte Ierīce šaujamierocī, ar kuru iedarbina sprūda mehānismu, lai izdarītu šāvienu.
- ežektors Ierīce šaujamieročos izšautās patronas čaulītes izsviešanai.
- aviācijas tēmēklis ierīce šaujamieroču, raķešu marķēšanai no gaisakuģa vai bumbu mešanai; sastāv no viziera iekārtas, skaitļotāja, pilotāžas datu bloka, vadības pults un tēmēkļa indikatora.
- tēmeklis Ierīce, mehānisms šaujamieroča notēmēšanai.
- mērķēklis Ierīce, mehānisms šaujamieroču nomērķēšanai; tēmēklis.
- tēmēklis Ierīce, mehānisms šaujamieroču notēmēšanai; mērķēklis.
- nelegāla sistēma ierobežotas piekļuves sistēma, kas tiek izmantota bez aizsargāta pakalpojuma sniedzēja piekrišanas vai individuālas atļaujas.
- uguns šaujamieroči ieroči, kuros šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju; šaujamieroči.
- prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
- taktiskie ieroči ieroču sistēma ar ierobežotu darbības rādiusu un lādiņiem, ko izmanto galvenokārt kaujas laukā.
- uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai; arī uzbudināt (1), uzkūdīt.
- ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
- klauzūra Ieslodzīšana, aizliegums mūkiem, bez atļaujas iziet no klostera.
- akķivists Ieslodzītais, kas pakļaujas administrācijai.
- pārvietojamība iespēja programmu ielādēt jebkurā pieļaujamā operatīvās atmiņas vietā, kā arī bez modificēšanas pārvietot to no viena atmiņas apgabala uz otru.
- Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju.
- izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- kapāt Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci).
- izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
- Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m).
- Ežupīte Iežupe, Gaujas pieteka Lejasciema pagastā.
- Ieža Iežupe, Gaujas pieteka.
- Iža Iežupe, Gaujas pieteka.
- Ižupe Iežupe, Gaujas pieteka.
- Ladupe Iežupe, Gaujas pieteka.
- optimālā cirsma ik gadu pieļaujamā kādas sugas koku izcērtamā platība, ko nosaka, lai nodrošinātu vienmērīgu vai paplašinātu meža izmantošanu noteiktas koku sugas ietvaros.
- pekstiņi Ikdienā nepieļaujama, bet svētkos vai īpašās situācijās piekopta ačgārna darbošanās.
- miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai.
- gaujaslīcieši Inčukalna novada Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
- gaujēnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
- gaujieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
- gaujslīcieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
- Līčupe Inčupīte, Gaujas pieteka.
- Dzelzāmuru upe Inčupīte, Gaujas pieteka.
- Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas.
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
- asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša.
- hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē.
- ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
- indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai.
- degazācija Indīgo kaujas vielu likvidēšana dažādos ārējās vides objektos.
- automāts Individuālais automātiskais strēlnieku šaujamierocis.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis.
- interbrigāde Internacionāla brigāde - brīvprātīgo kaujas vienība, kas Spānijas pilsoņu karā (1936-38) cīnījās republikāņu pusē.
- inženiermašīnas Inženierkaraspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi (mehānismi) bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
- inženiertehnika Inženiertehniskā karaspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
- prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai.
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
- forsāža Īslaicīga, strauja forsēšana.
- Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
- izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- anketēt Izdarīt aptauju (aizpildot speciālu aptaujas lapu).
- dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
- kājniekošanās Izkāpšana (nokāpšana) no mašīnām - motorizēto strēlnieku pāriešana no darbības kājnieku kaujasmašīnās (bruņutrasnsportieros) uz kājnieku darbību.
- izkrautne Izkraujamā, nokraujamā vieta.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- faktiskais izmērs izmērs, kuru nosaka, mērot ar pieļaujamo mērīšanas kļūdu.
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
- apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
- apraustelēt Izraut vaļīgi stāvošās šķiedras (no linu saujas).
- debordēt Izstiept kaujas līniju tik tālu, lai karaspēks varētu apiet ienaidnieka izvietojumu no flangiem.
- saiva izsukāta linu sauja
- saive izsukāta linu sauja.
- gurkste Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
- gurksts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
- gursts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
- griezinis Izsukātu un savītu linu sauja.
- gurste Izsukātu un savītu linu sauja.
- Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas.
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana.
- armagedons Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas; arī šīs kaujas vieta.
- banzai Japāņu kaujas sauciens, kas atbilst eiropiešu "urrā", "lai dzīvo" u. tml.
- Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks.
- Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks.
- Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā.
- midinete Jaunas meitenes Francijā, parasti pārdevējas, modes demonstrētājas u. c., kas dzimumuzvedībā atļaujas zināmu brīvību.
- akūtie stresori jaundzīvnieku atšķiršana, trokšņi, strauja gāzu koncentrācijas paaugstināšanās kūtī, stipras sāpes, slāpes, izsalkums, transportēšana.
- gaujaslīcieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
- skujenieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
- aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai; arī aptaujas lapa.
- bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis.
- sterilizējošā doza jonizējošā starojuma absorbētā doza (25–50 kGy), kas garantē apstarotā objekta sterilitāti; pārtikas produktiem pieļaujamā doza ir līdz 10 kGy.
- mala Josla (kādā platībā), kas atrodas pie (šīs platības) robežas; josla, kas piekļaujas šai robežai.
- apmala Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu.
- apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu.
- Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
- Imara Jumāra - Gaujas labā krasta pieteka Kocēnu pagastā, garums - 20 km, kritums - 29,5 m.
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem.
- abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
- ekonomiskā zona jūras rajons 200 jūras jūdžu platumā no piekrastes, kas piekļaujas teritoriāliem ūdeņiem, kurā piekrastes valsts realizē savas suverēnās tiesības.
- Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
- Lusonas šaurums jūras šaurums starp Taivānu un Lusonas salu (“Luzon Strait”), savieno Dienvidķīnas jūru un Kluso okeānu, platums — \~360 km, dziļums centrālajā daļā — >3540 m, salas sadala šaurumu 4 daļās: Baši, Lusonas, Balintangas un Babujanas šaurumā.
- Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
- islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids.
- bloķēšana Kāda objekta izolācija ar nolūku to iznīcināt vai sagrābt taktiska mēroga kaujasdarbībā.
- iekrauja Kādas kraujas vietas augšējā mala.
- kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.).
- Kaicupe Kaičupe, Gaujas pieteka.
- Kalčupe Kaičupe, Gaujas pieteka.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- dietilarsīnchlorīds Kairinoša sazāļošanas kaujas viela ar nepatīkamu smaku.
- CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
- difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela.
- CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela.
- kaktenieks Kaktu advokāts, persona, kas bez noteiktas atļaujas sniedz juridiskus padomus vai sastāda dokumentus.
- kicene Kaķene (rotaļu šaujamrīks).
- Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas.
- Kalnieši Kalniešu pagasts - pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Skaistas, Robežnieku, Indras, Piedrujas, Kaplavas un Krāslavas pagastu.
- lignozīts Kalnrūpniecībā pieļaujama spridzināmā viela, kuras sastāvā galvenais ir amonija salpetris.
- Baznīckalns Kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns.
- Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m.
- Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi.
- Kuruktags Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Kuruk Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 2809 m, nogāzes kraujas, klinšainas.
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
- Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka.
- Koloda Kaloda, ezers Piedrujas pagastā.
- Kolodas ezers Kaloda, ezers Piedrujas pagastā.
- kritnis kapitāli izbūvēts gultnes posms, kura robežās īsā posmā strauji mainās gultnes dibena līmeņi; kritnī (atšķirībā no straujtekas) ūdens plūsma atsevišķos posmos atraujas no gultnes; kritņu galvenais uzdevums ir ūdens plūsmas enerģijas dzēšana.
- tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
- tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
- motostunda Kāpurķēžu kaujas un palīgmašīnu darbības ilguma mērvienība.
- jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- iznīcinātājs Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem.
- iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai.
- taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- uzbrukums kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
- uzbrukšana kara un kaujas darbību veikšana ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- kaujasspēja Karaspēka (aviācijas, flotes spēku) iespējas veikt kaujasdarbības un dotos uzdevumus atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1).
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnstūru (kvadrātu) veidā.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
- desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā.
- kaujas darbība karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
- kaujas iekārta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai.
- amunīcija Karavīra uzkabe; visi karavīra piederumi kaujas un pārtikas līdzekļu līdzņemšanai.
- pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā).
- kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem.
- CMI karjeras brieduma aptauja (angļu "Career Maturity Inventory").
- ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
- Kāšupe Kāršupīte, Gaujas pieteka.
- Kāršupes strauts Kāršupīte, Gaujas pieteka.
- Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
- kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats.
- Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā.
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie.
- asinskauja Kauja, kas prasa daudz upuru.
- kāva Kauja, kautiņš.
- kāve Kauja, kautiņš.
- naktskauja Kauja, kurā karaspēks darbojas naktī.
- ugunskauja Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude.
- batālija Kauja.
- sītaļnīks kaujama cūka, atstāta barošanai.
- sītōls kaujama cūka, atstāta barošanai.
- švertis Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa.
- švertne Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa.
- švertnis Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa.
- kauteklis Kaujams lops.
- hostia Kaujams upuris; arī sagūstītie un upurējamie ienadnieku karavīri.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- čekans Kaujas cirvis ar šauru asmeni unāmurveidīgu pietu; bija izplatīts 10. - 17. gs. pie dažādām tautām.
- procinctus Kaujas gatavība.
- ešelons Kaujas iekārtas daļa.
- falanga Kaujas ierinda (kājniekiem).
- ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita.
- kaujas kārtība kaujas ierinda.
- aviācijas raķete kaujas ierocis gaisa un virszemes mērķu iznīcināšanai, kurā lādiņa nogādei līdz mērķim izmanto raķešdzinēju.
- gonfalone Kaujas karogs.
- marodierisms Kaujas laukā kritušo un ievainoto mantu piesavināšanās; civiliedzīvotāju aplaupīšana kara laikā.
- kaujlauks Kaujas lauks.
- bumbvedējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna sauszemes (jūras) objektu, arī maza izmēra un kustīgu objektu iznīcināšanai.
- nesējlidmašīna Kaujas lidmašīna, kas paredzēta ar kodollādiņiem pildītu aviobumbu, raķešu, torpēdu nogādei līdz mērķim un to iznīcināšanai.
- pārtvērējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna, kuras uzdevums ir iznīcināt gaisa uzbrukumiem paredzētos pretinieka līdzekļus.
- skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
- taktika Kaujas sagatavošana, plānošana, īstenošana.
- cri de guerre kaujas sauciens, lozungs.
- manevrētspēja Kaujas tehnikas spēja ātri mainīt kustības ātrumu un virzienu.
- mahētika Kaujas, cīņas māksla.
- inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem.
- lielgabalkuģis Kaujaskuģis, kura apbruņojumā ir stobru artilērija.
- marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā.
- atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem).
- cīņaslauks Kaujaslauks.
- Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha.
- lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
- Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
- ujavas Kliedzieni, saucieni "uja!".
- ujavāt Kliegt, saukt "uja!".
- Skujaines atsegums Klūnu atsegums Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā.
- Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m.
- sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija.
- grīzeklis Koka aizšaujamais; sens atslēgas veids, izgriezts no garena koka klucīša, ko aizgrieza ciet, lai durvis nevar attaisīt.
- laide Koka daļa, spals (dažiem šaujamieročiem).
- laidnis Koka daļa, spals (dažiem šaujamieročiem).
- varsts Koka durvju vai vārtu aizšaujamais, grīzeklis.
- Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma.
- nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs.
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
- relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām; kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
- vadošais Komandieris, kas vada lidmašīnu, helikopteru grupu, kas lido ar viņu vienotā kaujas izkārtojumā (ierindā).
- apmešanās atļauja kompetentu valsts institūciju atļauja apmesties uz dzīvi valstī jeb tās teritorijas noteiktā vietā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.
- demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus.
- piemērs Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
- TAC Kopējamā pieļaujamā nozveja ("total allowable catch").
- Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā.
- dalba Kopiņu kraujamā dakša.
- dalbs Kopiņu kraujamā dakša.
- adrešu kopne kopne vai tās daļa, kas izdalīta datora atmiņas vai ievadizvades pieslēgvietas adrešu pārraidei; parasti vadu skaits kopnē ir vienāds ar maksimālo pieļaujamo pozīciju skaitu adresē.
- kardits Kordīts - bezdūmu šaujampulveris.
- melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
- Karuļupīte Koruļupīte, Gaujas pieteka.
- krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
- Krāčupīte Krāčupe, Gaujas pieteka.
- kloniski krampji krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
- Kranupe Kranupīte, Skujas ezera pieteka.
- aleksandrovieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandrova" (arī "Aleksandrovo") iedzīvotāji.
- berjožkieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Berjožki" iedzīvotāji.
- Cyrmani Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" nosaukums latgaliski.
- Logovci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" otrs nosaukums.
- daugavieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- dvorčānieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorčāni" iedzīvotāji.
- gorbačevieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Gorbačeva" iedzīvotāji.
- krivoseļcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Krivoseļci" iedzīvotāji.
- lupandieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Lupandi" iedzīvotāji.
- Makni Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Makņi" nosaukums latgaliski.
- marcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji.
- markieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji.
- patarnieki Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Patarnieki" iedzīvotāji.
- Aleksandrova Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Piedruja" daļa.
- piedrujieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Piedruja" iedzīvotāji.
- Tolojevci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Toloevci" nosaukuma variants.
- tolojevicieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Tolojevici" iedzīvotāji.
- Pridruiskaja Krāslavas novada Piedrujas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- aizšautne Krāsns aizbīdnis; aizšaujamais.
- kruški Krāsns aizšaujamie dūmejas nosprostošanai un siltuma saglabāšanai.
- lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā).
- krasta valnis krasta akumulācijas forma, kas piekļaujas pamatkrastam.
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas.
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums.
- Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m.
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
- kāple Krauja vai stāva nogāze, kas norobežo dažādā augstumā atrodošās virsas.
- nozviļa Krauja vieta, nogāze, krauja.
- stāvulis Krauja, stāva nogāze.
- skraule Krauja, stāva vieta.
- krauta Krauja, stāvs krasts.
- Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi.
- piekrauje Kraujas mala.
- nokrauja Kraujas sāni, kraujas nogāze.
- kraujmala Kraujas, nogāzes mala.
- krauļmala Kraujas, nogāzes mala.
- stāve Kraujums, stāvums (strauja vieta).
- kraulmala Krauļmala - kraujas, nogāzes mala.
- trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē.
- kalašņikovs Krievijā ražots strēlnieku automātiskais šaujamierocis, automāts.
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
- tiesballistika Kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī šaujamieročus, munīciju un to lietošanas pēdu atrašanas, fiksācijas, izņemšanas un izpētes metodiku un tehniku, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus, identificētu ieroci, munīciju, kā arī lai noskaidrotu citus krimināllietās nozīmīgus jautājumus.
- autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas.
- krīža Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- krīžis Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- krīžus Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- balistrārijs Krustveidīga šaujamā spraugasenlaiku nocietinājumu mūros.
- satuvināšanās Kuģa (vienības) taktisks manevrs, lai ieņemtu izdevīgāku kaujas pozīciju.
- kravas līnija kuģa sānos pret vidu ūdenslīnijas augstumā, uzkrāsota balta kravas markas līnija, kas norāda kuģa pieļaujamo iegrimi, kad to piekrauj.
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- Kūja Kuja, Aiviekstes pieteka.
- Kujupe Kuja, Aiviekstes pieteka.
- Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste.
- Apiņupe Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km; Apiņupīte; Apīņupīte.
- Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā.
- Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
- Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
- Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija.
- Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija.
- Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm.
- Sīļu grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 5 km.
- Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle.
- Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km.
- Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā.
- Padēle Kujas labā krasta pieteka.
- Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
- Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- cirste Kulstāmā linu sauja.
- ķimpiņš Kunkulis, aizsainis, sauja.
- ķimpis Kunkulis, aizsainis, sauja.
- bruņukupols Kupolveida bruņu konstrukcija ar šaujamlūkām un spraugām novērošanai un šaušanai.
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- Bozes gāze kvantu gāze, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai; tuvojoties absolūtajai nullei, daļiņu skaits šādā gāzē neierobežoti aug un var iestāties Bozes–Einšteina kondensācija.
- Bozes-Einšteina statistika kvantu statistika identisku bozonu līdzsvarsistēmām, kam pakļaujas fotonu gāze absolūti melna ķermeņa starojumā.
- Bozes šķidrums kvantu šķidrums, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai.
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- sprigaņu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine impatiens"), divgadīgs lakstaugs, sīkiem baltiem ziediem un plūksnotām lapām mežos, gk. Gaujas un Ventas ielejā.
- per-viela Ķīmiska kaujas viela, ko 1. pasaules karā lietoja vācu armija, sastāvā gk. difosgens.
- difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos.
- smirdbumba Ķīmisks kaujas līdzeklis, bumba, kas plīstot (sprāgstot) izsmidzina smirdīgas vielas, gk. merkaptānus.
- Ēdernieku krāces Ķūķu krāces, Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas.
- Degmalupīte Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
- Ēderes upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
- Ēdernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
- Edernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
- flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
- ģezītis Labības pļaujamais grābeklītis.
- krijs Labības pļaujamās mašīnas spārns.
- spals Laide, rokas šaujamā ieroča koka daļa.
- starta logs laika intervāls, kurā pieļaujams kosmiskā lidaparāta starts ar nolūku sasniegt citu – orbītā ap Zemi lidojošu – kosmisko lidaparātu vai veikt starpplanētu lidojumu.
- tautas skaitīšanas laiks laika periods, kurā tiek veikta tautas skaitīšanā paredzētā iedzīvotāju aptauja vai informācijas savākšana no citiem datu avotiem.
- triecienfāze Laika posms starp jūras desanta operatīvo spēku galveno triecienspēku ierašanos kaujas zonā un tiem paredzētā kaujas uzdevuma izpildi.
- atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
- īstā meklēšanās laiks, kad notiek ovulācija un mātītes ļaujas aplēkties.
- laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
- krumlins lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā un kuru garenasis atšķirībā no drumliniem sakļaujas ledāja kustības virzienā; morēnuvāls.
- Imera Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Jumāras baseinu Gaujas labajā krastā (tagadējo Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu).
- Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā.
- Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta).
- Mores kaujas Latviešu leģiona 19. divīzijas un Sarkanās armijas vienību kaujas Mores apkaimē 1944. g. 26.-30. septembrī.
- Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta.
- Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta.
- Cēsu kaujas Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas daļu kaujas ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju 1919. g. 5.-23. jūnijā Latvijas Brīvības cīņu laikā.
- kriminālprocesuālā kārtība Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā secība, kādā noris visas nepieciešamās un pieļaujamās darbības nolūkā konstatēt nozieguma faktu, noskaidrot noziegumā vainīgo personu un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, kā arī pārbaudīt krimināllietas ierosināšanas un iztiesāšanas likumību un pamatotību.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos.
- pašgājējlielgabals Lauka artilērijas kaujas mašīna, kas veidota uz tanka, bruņumašīnas vai speciāla pašgājēja bāzes.
- paganalia Lauku svētki senā Romā, ko svinēja pēc nobeigtas pļaujas.
- Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām.
- rudzu lazda lazda, kurai rieksti nogatavojas agrāk, rudzu pļaujas laikā.
- miežu lazda lazda, kurai rieksti nogatavojas vēlāk, miežu pļaujas laikā.
- Kerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka.
- Ķerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka.
- Lazdupīte Lazdupe, Gaujas pieteka.
- Lēģerīšu Lēģerīšu atteka - Gaujas atteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha.
- Kazene Lenčupe, Gaujas pieteka.
- Lenču upe Lenčupe, Gaujas pieteka.
- izlidleņķis Leņķis starp pacēluma līniju (stobra kanāla ass turpinājumu mērķēšanas brīdī) un izsviedes līniju (stobra kanāla ass turpinājumu brīdī, kad lode izlido no šaujamieroča stobra kanāla).
- Vidusgaujas ieplaka lēzeni viļņots līdzenums Viduslatvijas zemienē, Gaujas vidusteces baseinā, Latvijā, augstums - 50-130 m, pamatiežu pazeminājums, ko klāj kvartāra nogulumi.
- Liba Lībe, Kujas pieteka.
- Libe Lībe, Kujas pieteka.
- Libija Lībe, Kujas pieteka.
- steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos.
- laterālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot, mēles galiņš piekļaujas pasīvajam orgānam (piemēram, izrunājot "l", tas piekļaujas augšzobiem) un gaisa strāva plūst gar vienu vai abām mēles pusēm.
- Unguru purvs Lielais Ungura purvs Pārgaujas novadā.
- robežslodze Lielākā pieļaujamā (kā) slodze.
- lielākais robežizmērs lielākā pieļaujamā izmēra vērtība.
- Tira Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 74 kvadrātkilometri, rietumu krasts - līdz 300 m augsta krātera krauja.
- robežnovirze Lielākā vai mazākā pieļaujamā (kā) novirze.
- robežātrums Lielākais (arī mazākais) pieļaujamais (kā) ātrums.
- robežspriegums Lielākais pieļaujamais (kā) spriegums.
- autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
- robežizmērs Lielākais vai mazākais pieļaujamais (kā) izmērs.
- kartušlādēšana Lielgabala dalītā lādēšana, vispirms iebīdot stobrā šāviņu un aiz tā šaujampulvera lādiņu speciālā maisiņā.
- lauka lielgabals lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā.
- espadrons Liels divpusīgi ass kaujas zobens.
- Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka.
- laimestu fonds lietas, kuras kā laimestus vienas preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanai piedāvā loterijas atļaujas saņēmējs un kuru vērtību eiro apstiprina grāmatvedības dokumenti
- šast Lieto, lai atdarinātu strauja kritiena troksni.
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- Ligate Līgatne, Gaujas pieteka.
- Līgate Līgatne, Gaujas pieteka.
- gaujēnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
- lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
- piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
- ieroča apvārsnis līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
- malas dislokācija līnija kristālā, gar kuru izbeidzas ("apraujas") kāda no kristāliskā režģa plaknēm.
- krēsliņš Linu kaudze (statiņš) uz lauka (parasti satur desmit saujas noplūkto linu).
- šķiriens linu sauja.
- soka linu sauja.
- linšauva Linu sauja.
- saka Linu sauja.
- Leinupe Linupe, Gaujas pieteka.
- Leinurga Linupe, Gaujas pieteka.
- Linupīte Linupe, Gaujas pieteka.
- Linurga Linupe, Gaujas pieteka.
- aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja".
- jaujieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaujas" iedzīvotāji.
- Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
- Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam.
- Klinšupīte Loja, Gaujas pieteka.
- Loģe Loja, Gaujas pieteka.
- Lose Loja, Gaujas pieteka.
- Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja.
- loterijas norises beigas loterijas atļaujā norādītais datums, līdz kuram loterijas atļaujas saņēmējam jānosaka un jāpaziņo laimējušās personas.
- karteča Ložmetēja veida sešstobru šaujamierocis (19. gadsimta vidū).
- kā dēle ļoti cieši, neatraujami; neatvairāmi.
- burta kalpība ļoti formāla, birokrātiska attieksme; stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
- koloss Ļoti liela statuja.
- gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
- dzirkstele Ļoti strauja, dedzīga meitene.
- karstdabis Ļoti straujas dabas cilvēks; arī karstgalvis.
- aizkujieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizkuja" iedzīvotāji.
- kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji.
- miekšķis Maizes jaujamā mente.
- aceknis Mājās austa auduma raksta paveids (skujains vai rombveida), arī audums ar šo rakstu.
- aceknītis Mājās austa auduma raksta paveids (skujains vai rombveida), arī audums ar šo rakstu.
- Makņi Makņu ezers - atrodas Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,4 ha; Makņenskoje ezers.
- Makņenskoje ezers Makņu ezers Piedrujas pagastā.
- izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
- MPD Maksimālā pieļaujamā deva (angļu "maximum permissible dose").
- pamatlimits Maksimālā pieļaujamā jonizējošā starojuma ekvivalentā doza un (vai) efektīvā doza ķermenim kopumā.
- MAC Maksimālā pieļaujamā koncentrācija (angļu "maximum allowable concentration").
- maksimālais pārraides bloks maksimālais pa datoru tīklu pārraidāmais paketes garums baitos, kas dažādiem tīkliem var būt dažāds. Jebkurš ziņojums, kura garums pārsniedz šo maksimāli pieļaujamo pakešu garumu, pirms pārraides tiek sadalīts mazākās paketēs.
- cirsmas platums maksimālais pieļaujamais izcirtuma platums kailciršu saimniecībā, kas atkarīgs no meža augšanas apstākļiem, un jāregulē tālab, lai pēc mātesaudzes nociršanas sekmīgi notiktu meža dabiskā atjaunošanās un izcirtumi nepārpurvotos; pieņemts, ka slapjās kūdras augsnēs tas ir 50 m, bet pārējās platībās — 100 m.
- MAL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum allowable limit").
- MPL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum permissible level").
- kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma.
- ekspluatācijas pārslodzes maksimālās un minimālās pārslodzes, kas ir pieļaujamas gaisakuģa ekspluatācijā.
- MPN Maksimāli pieļaujamā norma (ekoloģijā, kopā ar skaitlisko raksturojumu, piem., 3 MPN).
- atstatums starp grāvjiem maksimāli pieļaujamais attālums, kas jāievēro, lai kokaudzes bonitāte visā teritorijā starp grāvjiem nenoslīdētu vairāk kā par vienu klasi salīdzinājumā ar bonitāti 15 m attālumā no grāvja; tādējādi visā starpgrāvju platībā veidojas viens meža tips.
- satiksmes aprēķina ātrums maksimāli pieļaujamais transportlīdzekļa braukšanas ātrums visgrūtāk izbraucamajos attiecīgā ceļa posmos (kāpumos, asos pagriezienos un visnelabvēlīgākajiem riteņu un ceļa segas saistes apstākļiem uz slapjām vai slidenām ceļa segām).
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- brakonjērs Malu mednieks, kas medī bez atļaujas.
- brakonieris Malu mednieks; mednieks, kas medī bez atļaujas.
- Marki Marku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
- Masbate Masbates šaurums - atrodas Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
- klints Masīva akmens krauja; ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.
- termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā.
- linu slēpsna maza linu sauja.
- mazākais robežizmērs mazākā pieļaujamā izmēra vērtība.
- bruņukuteris Mazas tonnāžas kaujaskuģis darbībai jūras piekrastes zonā un upēs.
- kapsele Mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās).
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
- pistole Mehāniska ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa).
- kaujas rati mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki)
- sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām.
- sprūds Mehānisms šaujamierocī, kuru iedarbinot ar mēlīti, notiek šāviens.
- Merliņupīte Meldrupīte, Gaujas pieteka.
- Melnupe Mellupe, Gaujas pieteka Burtnieku novadā.
- Mellupīte Mellupe, Gaujas pieteka.
- Cielupe Meļļupe, Gaujas pieteka.
- Meļļupīte Meļļupe, Gaujas pieteka.
- Melnupe Meļļupe, Gaujas pieteka.
- pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme.
- atcilošana Metāla naudas neatļauta atdarināšana, ja atdarinātājam ir naudas kalšanas atļauja, bet viņš atdarina citu naudu.
- robežplatums Metālgriešanā - maksimāli pieļaujamais metāla griešanas platums, kas vēl nodrošina stabilu apstrādes procesu.
- jura mezozoja ēras otrais periods (pirms 195-130 mljoniem gadu), kam raksturīga rāpuļu (dinozauru) strauja attīstība un kailsēkļu plaša izplatība; juras periods.
- Ķempe Miegupīte, Gaujas pieteka.
- Miega Miegupīte, Gaujas pieteka.
- Miegupe Miegupīte, Gaujas pieteka.
- Sapa Miegupīte, Gaujas pieteka.
- Mēļupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
- Mielupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
- miezāji Miežu stiebru paliekas pēc pļaujas.
- aeroizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkapakšvienības, visas kaujas uzdevumu izpildē iesaistītās ekipāžas, kā arī bezpilota lidaparāti, lai saņemtu ziņas par pretinieku, apvidu u. c. faktoriem.
- avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem.
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg.
- kautrā mimoza mimozu suga ("Mimosa pudica") ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas (aizsargreakcija pret stiprām tropu lietusgāzēm).
- drošības augstums minimālā pieļaujamā augstuma starpība starp šķēršļa vai virsmas augstumu un gaisakuģi.
- pokomānija Mistiska sinkrētiska sekta Jamaikas salā, kas tic arī burvībām un tumšajiem gariem, kā arī obiamena - maga un burvja varenībai, kuram viņi pakļaujas, lai izvairītos no viņpasaules uzbrukumiem un noslēpumiem.
- mitraēma Mitraismā alai līdzīga svētnīca, kurā atrodas statuja, kas attēlo, kā Mitra nogalina vērsi.
- maucekņi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
- mauklēji Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
- maukļi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
- maucekļi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami.
- maucikņi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami.
- mizalains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- mizelains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- mizlāns Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- mizulains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- inženierbruņojums Munīcija, mašīnas, mehānismi un citi inženiertehniskie līdzekļi un mantas ko izmanto kaujasdarbības inženiertehniskajam nodrošinājumam un kas atrodas karaspēka apbruņojumā vai apgādē.
- tarāns Mūru graujamā ierīce - trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
- Melnupe Mustjegi - Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja.
- Mustoja Mustjegi, Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Melnupe.
- fetva Musulmaņu zemēs - muftija slēdziens par kāda pasākuma vai darbības pieļaujamību no korāna vai šariata viedokļa.
- Calpa Mutulīte, Gaujas pieteka.
- Calpupīte Mutulīte, Gaujas pieteka.
- Dukuļupe Mutulīte, Gaujas pieteka.
- SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība).
- hoftenberģieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Hoftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
- Hoftenberga Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" bijušais nosaukums.
- putriķis Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.
- putriņš Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.; putriķis.
- neiet krastā neder; nav pieļaujams.
- vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- nekonvencionālā medicīna nekārtnā, netradicionālā medicīna, kas nepakļaujas zinātniskās medicīnas likumiem, bet ir ļoti sena (piemēram, homeopātija, iridoloģija).
- švikstis Neliela linu sauja.
- statuete Neliela statuja.
- klapenkurs Neliels jahtas enkurs, kura ļepas un šķērsis piekļaujami kātam, līdz ar to tas aizņem maz vietas.
- revolveris Neliels rokas šaujamierocis ar rotējošu cilindrisku magazīnu.
- vurvulis Neliels šaujamais ierocis; revolveris.
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas, arī noteiktas kvalifikācijas).
- D-diena Nenosaukta diena, kurā tiek plānota kāda noteikta kaujas operācija.
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
- nepieļaujami Nepieļaujams.
- galamgals Nepieņemams, nepieļaujams.
- viesa privilēģijas nereģistrēta tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotāja tiesības un atļauja izmantot noteiktus pakalpojumus.
- hārdkors Nesagraujamais kodols, nemainīgā būtība.
- neizpostāmība Nesagraujamība.
- neizpostāms Nesagraujams, nesagāžams.
- viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām).
- sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums.
- Abudža Nigērijas galvaspilsēta (angļu _Abuja_), atrodas Nigērijas centrālajā daļā, veido atsevišķu administratīvu teritoriju, \~3 miljoni iedzīvotāju (2019. g.).
- mauzers No 1874. gada Mauzera fabrikā Virtembergā pagatavoti šaujami rīki, galvenā kārtā automātiskas pistoles; mauzeris.
- dzots No kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- sākumātrums No šaujamieroča stobra izlidojošas lodes (šāviņa, mīnas u. c.) ātrums.
- doss Nocietināta ugunspozīcija artilērijas vai strēlnieku grupu šaujamieročiem; dots.
- nodzenēt Nocirst kokam (zarus); nodarināt (skujas, zarus).
- gāžas Nogāze, krauja vieta.
- brukums Nogāze, krauja.
- nopļaustīt Nopļaut (īsu zāli vai ierobežotu pļaujamo platību).
- izlūkmašīna Noslēgta īpaši uzlabotas pārgājības riteņu kaujasmašīna, kuras galvenais uzdevums ir izlūkošana.
- reālā virsma noteiktas detaļas virsma, kas veidojusies apstrādes procesā vai mainījusies ekspluatācijā un kuras izmēri nav noteikti ar pieļaujamo kļūdu.
- metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla.
- otricala Notiesātais, kas nepakļaujas režīma prasībām.
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Želaņija rags Novaja Zemļas ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m.
- nospert Nozagt, paņemt bez atļaujas.
- tiesību normu ievērošana nozīmē to, ka tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas tiesību normu prasībām un pamatojas uz tām; pienākumus uzliekošo un aizliedzošo tiesību normu realizācijas forma.
- Nurmižu upe Nurmižupīte, Gaujas pieteka.
- licence oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, programmatūru, literatūras vai mākslas darbu u. tml.
- ūbelēt Okšķerēt, bez atļaujas meklēt.
- iztirzāšana Operācijas (kaujas), mācību, nodarbību, pārgājiena, lidojumu u. c. rezultātu analīze.
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
- dekompresija Organisma stāvoklis, ko izraisa (piemēram, gaisa, ūdens) spiediena strauja pazemināšana.
- Kurdalagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - kalēju aizgādnis, debesu kalvis, kas izgatavo kaujas ratus, kaļ zobenus un labo pat kaujās iedragātos varoņu galvaskausus.
- skujieši Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
- Podolijas augstiene paaugstinājums Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, Dņestras kreisajā krastā, Ukrainas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 471 m, rietumos piekļaujas Austrumkarpatiem.
- postaments Paaugstināta pamatne (piemēram, kolonnai, statujai).
- refjuzņiks Padomju ebrejs, kuram padomju gados bija atteikta atļauja emigrēt; persona, kura atsakās pieņemt kādu situāciju vai priekšlikumu; disidents; refuzniks; refjuzniks.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus.
- Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja.
- Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts.
- saaukstēt Pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā dalās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
- hierarhija pakļautības kārtība dzīvnieku grupā, kurā indivīdu savstarpējās attiecības tiek stingri regulētas, t. i., vieni grupā dominē, citi – pakļaujas.
- pakrave Pakrauja.
- lulovs Palmu zars, rudens pļaujas zīme, lietāts žīdu būdiņu svētkos.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās, iekļaujas (kādā darbībā, norisē).
- saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, parasti ievērojami; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās), parasti ievērojami, saraujas muskuļi, muskuļaudi.
- iejūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas.
- pakļaut Panākt, ka (kādu) pilnīgi pārņem (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis, ka ļaujas (tam); pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sakausēt Panākt, ka nesaraujami, cieši sasaistās, saliedējas, savienojas (īpašības, parādības, izpausmes).
- paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
- pelēkgalvas papagaiļvireons papagaiļvireonu suga ("Cyclarhis gujanensis").
- kaukt Par šaujamieročiem; par lodēm, šāviņiem lidojumā.
- lamatkuģis Par tirdzniecības kuģi nomaskēts kaujaskuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdeņu iznīcināšanai.
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
- plūksne Parādība iespiedumā, kad krāsa ciešāk piekļaujas iespieduma formai nekā papīram, tā ka rodas atrāvums.
- detonācija pārāk strauja darbmaisījuma sadegšana motora cilindrā (pārsniedz skaņas ātrumu), tā rezultātā samazinās motora lietderīgā jauda un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes.
- degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes.
- pieļaujamais parametrs parametrs, ko raksturo pieļaujamais maksimālais vai minimālais lielums.
- auciemieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" iedzīvotāji.
- lencēnieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Lenči" iedzīvotāji.
- lencieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Lenči" iedzīvotāji.
- strīķieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Strīķi" iedzīvotāji.
- Pastes Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Vējkrogs" bijušais nosaukums.
- Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums.
- plācēnieši Pārgaujas novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Plācis" iedzīvotāji.
- Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- konģenitālā paramiotonija pārmantota miopātija (autosomāli dominanta pārmantošana): aukstuma ietekmē muskulatūra krampjveidīgi saraujas; siltumā muskulatūra atslābst, nereti iestājas parēze.
- pārkaršana pārmērīgi strauja, nelīdzsvarota attīstība.
- arkebūza Pārnēsājams šaujamierocis - degļa bise, ko lietoja 15.-16. gs.
- lamatbedre Pārsegta un nomaskēta bedre pretinieka tanku (kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru u. c.) apturēšanai.
- lēšķa pārsla, izžāvētas vilnas sauja, vilnas kamols.
- kravsvars Pārvadāšanai pieļaujamais svars.
- lauka virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos.
- pretkļūdu aizsardzība pasākumu komplekss, kas nodrošina datu apstrādes sistēmas pareizu darbību un ietver sevī kļūdu atklājošu un labojošu kodu izmantošanu, operāciju izpildes pārbaudi, dažādu parametru un operandu pieļaujamo vērtību kontroli u. c.
- Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras.
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
- Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja.
- Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu.
- pistunga Patronas galā ieliekama, sitiena iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu pildīta maza metāla cepurīte šaujamā pulvera aizdedzināšanai; pistons (1).
- izlūkpatruļa Patruļa, kas ievāc informāciju pretinieka spēku kontrolētajā teritorijā ārpus virszemes novērošanas posteņa redzamības robežām, izpētot objektus un vērojot notikumus no tuva vai tālāka attāluma, nodrošinot sekmīgai kaujasdarbībai nepieciešamās informācijas iegūšanu.
- atslāņošanās Patvaļīga pārklājuma atdalīšanās no pamatnes; izraisa iekšējo spriegumu koncentrēšanās, pārsniedzot to pieļaujamās vērtības.
- straujvilnīte Pavārds straujai upei.
- Gaujaszeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 11 ainavapvidus ap Gauju vai gar kreiso krastu (tur, kur Gauja ir Igaunijas robežupe).
- Dienvidvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi.
- Ziemeļvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus starp Piejūru un Gaujaszemi.
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos.
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi.
- Gaujava Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viens no 11 Gaujaszemes ainavapvidiem, kas aptver Gaujas daļu no Trikātas āraines līdz Piejūras ainavzemei.
- armagedons Pēdējā, izšķirošā kauja.
- katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās; arī bojāeja.
- sacirsties Pēkšņi pagriezties, pavērsties (pilnīgi mainot, parasti straujas, kustības virzienu).
- Pērļupīte Pērļupe, Gaujas pieteka.
- Pērtupe Pērļupe, Gaujas pieteka.
- pieglauža Persona, kas pielabinās, piekļaujas.
- automācības Personālsastāva apmācības automobiļu tehnikas uzturēšanā pastāvīgā kaujas gatavībā un pareizā ekspluatācijā.
- nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
- nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).
- austiņa Pie ausīm piekļaujama elektroakustiska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
- drošības josta pie transportlīdzekļa sēdekļa piestiprināta josta, kas pasargā transportlīdzekļa vadītāju vai pasažieri no pārvietošanās transportlīdzekļa straujas palēnināšanās gadījumā.
- Daugavieši Piedruja - Krāslavas novada Piedrujas pagasta administratīvais centrs.
- Pridruisk Piedruja.
- Volkova Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Berjozovka" otrs nosaukums.
- eklektiskā pieeja sociālajā darbā pieeja vispārīgā sociālā darba praksē, kas neiekļaujas vienas paradigmas ietvaros vai pieņēmumos un kam raksturīga vairāku sociālā darba teoriju, pieeju vai to atsevišķu daļu kombinēšana; plašu diskusiju temats sociālajā darbā, un attieksme pret šo pieeju ir pretrunīga.
- franšīze Piegādāto preču daudzuma pieļaujamā novirze no līgumā norādītā daudzuma.
- sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
- pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
- tolerance Pielaide, pieļaujamā atkāpe no normatīvajiem vidējiem izmēriem, sastāva vai citiem rādītājiem.
- ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi.
- mērķizmaksas Pieļaujamās izmaksas - produkta tirgus cenas un plānotās peļņas starpība.
- krīze Piepešs bīstams pavērsiens slimības gaitā; strauja temperatūras krišanās dažādu slimību (piemēram, pneimonijas) gadījumā.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par (izdevīgu, pieļaujamu u. tml.) preces cenu (par pircēju, pārdevēju).
- marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
- vella sūds piķa gabals (ar ko kurpnieks nosmērēja šujamo diegu).
- amigdalohipokampektomija Pilnīga vai daļēja galvas smadzeņu mandeļveida ķermeņa un jūraszirdziņa izgriešana, lai ārstētu deniņu daivas epilepsiju, kas nepakļaujas medikamentozai ārstēšanai.
- kaujasmašīna Pilnīgi vai daļēji bruņām klāta un ar apbruņojumu, izlūkošanas, navigācijas, novērošanas, sakaru u. c. aparatūru aprīkota kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta kaujai, karadarbību veikšanai, karaspēka vadībai u. c.
- Abano Terme pilsēta Itālijā (_Ábano Terme_), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albinjāzego Pilsēta Itālijā ("Albignasego"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Azola Pilsēta Itālijā ("Asola"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bočolo Pilsēta Itālijā ("Bozzolo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadonegē Pilsēta Itālijā ("Cadoneghe"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamposampjēro Pilsēta Itālijā ("Camposampiero"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelgofredo Pilsēta Itālijā ("Castel Goffredo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čitadella Pilsēta Itālijā ("Cittadella"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konselve Pilsēta Itālijā ("Conselve"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurtatone Pilsēta Itālijā ("Curtatone"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Este Pilsēta Itālijā ("Este"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monseliče Pilsēta Itālijā ("Monselice"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montanjāna Pilsēta Itālijā ("Montagnana"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montegroto Terme pilsēta Itālijā ("Montegrotto Terme"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjove di Sako pilsēta Itālijā ("Piove di Sacco"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solferīno Pilsēta Itālijā ("Solferino"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sudzāra Pilsēta Itālijā ("Suzzara"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viadāna Pilsēta Itālijā ("Viadana"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastiljone delle Stivjēre pilsēta Itālijā (“Castiglione delle Stiviere”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Mantovano pilsēta Itālijā (“Porto Mantovano”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tokmoka Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabala administratīvais centrs, 54900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Karabalta Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabalā, 41900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Valuiki Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Valujas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viļuiska Pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjanfaņa Pilsēta Ķīnā ("Xiangfan"), Hubei provincē, piestātne Hanšujas krastos, 835200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hankova Pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, Hanšujas labajā krastā, kopš 1956. g. Uhaņas pilsētas sastāvdaļa.
- Hefeja Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hefei"), Aņhujas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Haņdaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Handan"), Hebejas provincē, Fujanhes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Šaojana Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Shaoyang"), Hunaņas provincē, osta Dzišujas labajā krastā, 7072000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
- Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
- Huši Pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 26300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Murdženi Pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Negrešti Pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 8400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Birlada Pilsēta Rumānijas austrumos, Vaslujas žudecā, Birladas labajā krastā, 55800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bujanovaca Pilsēta Serbijā ("Bujanovac"), Centrālās Pčiņas Toplicas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anduhara Pilsēta Spānijā ("Andujar"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hudžanda Pilsēta Tadžikistānā ("Khujand"), Fergānas ielejas rietumos, Sirdarjas krastos, Sugdas vilojata administratīvais centrs, 154700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tirkmenabata Pilsēta Turkmenistānā, Lebapa vilajeta administratīvais centrs, 256000 iedzīvotāju (2004. g.); Čardžova; līdz 1940. g. - Čardžuja.
- Sanfelipe Pilsēta Venecuēlā ("San Felipe"), Jarakujas štata administratīvais centrs, 118600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
- Viešu pilskalns pilskalns Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labajā krastā, ir reljefa veidojums (augstums virs Gaujas līmeņa — \~60 m), ko austrumos un rietumos pusē norobežo dziļas gravas, plakums — ovāls \~65 x 15 m, precīzs datējums nav zināms, ir izteiktas domas par tā saistību ar Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu vecāko Vesiķi.
- Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms.
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums.
- Kārļa kalns pilskalns Siguldā, \~250 m uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, tas ir reljefa pacēlums (130 x 40 m), ko no 3 pusem norobežo Gaujas sāngravas, ziemeļrietumu pusē nocietināts ar grāvi un 2 pakavveida vaļņiem (garums 40 m).
- Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen").
- Rata kalns pilskalns Siguldā, Gaujas senlejas labajā pamatkrastā, to norobežo gravas, 200 m plats un 600 m garš senkrasta kores izvirzījums; Rata kakts; Karātavu kalns.
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns.
- Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m).
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils.
- Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms.
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
- Pilupīte Pilupe, Gaujas pieteka.
- Pīļupīte Pilupe, Gaujas pieteka.
- Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja.
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem.
- leksiskā pārbaude pirmprogrammas pārveidošana, ko izdara vienlaicīgi ar leksisko analīzi un kuras mērķis ir programmā nepieļaujamu vārdu atklāšana.
- Pisla Pīsla, Gaujas pieteka.
- dudara Pistole, šaujamierocis.
- dura Pistole, šaujamierocis.
- mašina Pistole, šaujamierocis.
- vatorga Pistole, šaujamierocis.
- mikstura Pistoles, šaujamierocis.
- plakaņi Plakņi - vaboļu kārtas dzimta, kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgas \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu.
- brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas.
- izmaksu pārkārtošana plānoto izmaksu pieskaņošana tirgus prasībām un klientu vēlmēm, pateicoties jaunievedumu procesa pārkārtošanai, kas balstās uz atziņu, ka iespējamās izmaksas ir vieglāk un lētāk pieskaņot pieļaujamām izmaksām produkta radīšanas visagrīnākajā posmā.
- termoaktīvās plastmasas plastmasas, kuras plastiskai apstrādei pakļaujas siltuma iedarbībā.
- vīdriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium"), taisnsēkļi, ūdensaugi ar dzļi rievainu, kantīgu stublāju, skujaini šķeltām lapām.
- Gunibs Plato Dagestānas Republikā, Krievijā, starp Avāras Koisu un Karakoisu lejteci, platība - \~50 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2354 m, ierobežo stāvas kraujas.
- Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats.
- Liepas paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos Raunas lejteces un Gaujas upstarpā, Priekuļu novada Liepas pagastā, garums 3 km, platums līdz 1,6 km, absolūtais augstums 115,5 m vjl.
- Pēterupīte Platūne, Gaujas pieteka.
- Platone Platūne, Gaujas pieteka.
- Platonīte Platūne, Gaujas pieteka.
- šauva Plaukstas, saujas platums (kā garuma mērvienība).
- pekse Pļauja (rudzu).
- pekste Pļauja (rudzu).
- pļāva Pļauja.
- pļāve Pļauja.
- brandži Pļaujas jeb Jumja dienas ēdiens - ūdenī novārītas zirņu vai pupu pākstis.
- strāda Pļaujas laiks.
- nopļāvības Pļaujas svētki - svinības par godu pļaujas darbu pabeigšanai.
- Pļaujamie svētki pļaujas svētki.
- šķīrējpīķis Pļaujmašīnas pīķveida detaļa, kas nošķir pļaujamā vāla platumu.
- dzelons Pļaujmašīnas pīķveida sastāvdaļa, kas nošķir pļaujamā vāla platumu.
- šķīrējdēlis Pļaujmašīnas sastāvdaļa - neliels dēlis, kas norobežo pļaujamo vālu.
- indikatorplēve Polietilēna sloksne, kas pārklāta ar vielu, kas reaģē ar indīgām VX veida kaujasvielām to nosēšanās brīdī.
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
- Valles kauja Polijas-Lietuvas karaspēka un Zviedrijas karaspēka kauja 1626. g. 17. janvārī, kurā Zviedrijas karaspēks guva uzvaru.
- tomijs Portatīvs automātisks šaujamierocis, konstruēts 20. gs. 20. gados, nosaukts amerikāņu ģenerāļa Dž. T. Tomsona (1860.-1940. g.) vārdā.
- maksimumbaltais Potenciāls signāla kustības punktā, kuru pieļaujams sasniegt pārraidāmā attēla gaišākajām daļām.
- prettanku barikāde prettanku aizsprosts (ar šaujamlūkām), ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
- ciedrupriede Priedes, kam skujas ir pa 5 un čiekuri ienākas 3. gadā, sēklas (ciedrurieksti) ēdamas, 4 sugas.
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
- aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.); bulta, aizšaujamais.
- Itālijas priede priežu suga ("Pinus pinea") ar ēdamām sēklām, skujas pa pāriem, aug Vidusjūras zemēs.
- drošības akreditēšana procedūra, kurā tiek sniegta oficiāla atļauja izmantot konkrēto datoru vai datoru tīklu tikai pēc tam, kad veikti nepieciešamie pasākumi pret nesankcionētu piekļuvi.
- brīvpiekļuves atmiņas dubultotājs programmatūra, kas saspiež atmiņas saturu, tādējādi divkāršojot tās pieļaujamo apjomu.
- sistēmas bibliotēka programmatūras bibliotēka, kas ietver sevī operētājsistēmas moduļus, kas pieejami izpildāmajām programmām vai iekļaujami tajās.
- asamblervaloda Programmēšanas valoda, kuras komandu struktūru nosaka mašīnvalodas komandu un datu formāti, kā arī datora arhitektūra; asamblerā pieļaujamas arī augstāku līmeņu valodu konstrukcijas, piem., izteiksmes un makroinstrukcijas.
- uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
- BZ Psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izsmidzina kā aerosolu vai dūmu veidā.
- ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā.
- Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu, ko lieto pretinieka tanku, bruņumašīnu un citu kaujas mašīnu iznīcināšanai; šo ieroci ieviesa somi 1939. g. PSRS un Somijas kara laikā un nosauca toreizējā PSRS ārlietu ministra uzvārdā.
- Pujata ezers Pujatu ezers Nautrēnu pagastā.
- šķiediņš Pussaauja linu.
- pusšauva Pussauja.
- radioaktīvās kaujas vielas radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
- kvazioptika Radiofizikas nozare, kas aplūko, kā izplatās elektromagnētisko viļņu kūļi (viļņa garums ir no \~0,01 mm līdz \~1 mm), kuru šķērsizmēri ir daudz lielāki par viļņa garumu; šādu kūļu izplatīšanās lielā mērā pakļaujas ģeometriskās optikas likumiem, tāpēc difrakcijas parādības jāņem vērā tikai daļēji.
- blaukšēt Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci); atskanēt šādam troksnim.
- blaukšķēt Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci); atskanēt šādam troksnim.
- riet Radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem).
- kaujas lauks rajons, teritorija, kur risinās kauja.
- nošļerkstēt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, iedurot nazi (dūci) kaujamā lopa miesā.
- šeine Rakstveida atļauja; licence.
- orderis Rakstveida rīkojums, atļauja (piemēram, ko izsniegt, saņemt).
- Jēčupīte Rakšupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Vītēgas upe Rakšupe, Gaujas pieteka.
- Rakstupīte Rakšupe, Gaujas pieteka.
- Rakšupīte Rakšupe, Gaujas pieteka.
- Vītega Rakšupe, Gaujas pieteka.
- raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
- šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
- Rātsupīte Rātes upīte, Gaujas pieteka Valmierā.
- Dzirnavu upe Rātes upīte, Gaujas pieteka.
- Rāceņu grāvis Rātes upīte, Gaujas pieteka.
- kaujas rati rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri; lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi
- laukapvākas Raža, pļauja, ražas ievākšana; pļaujas svētki.
- bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus.
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
- Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
- Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils.
- Skujis Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
- skujānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
- Skujis Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
- Skujavnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Skujaunīki" kļūdains nosaukuma variants.
- Zejas rezervāts rezervāts Krievijas Amūras apgabalā, Giļujas lejteces rajonā, platība — 823 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1506 m, dibināts 1963. g., lai saglabātu specifiskos lapegļu mežus.
- rudzrieksti Riekstu šķirne, kas nogatavojas rudzu pļaujas laikā.
- kampšķis Riekšava, sauja, tik, cik ar roku var saņemt.
- čamma Riekšava, sauja.
- čampa Riekšava, sauja.
- ķemma Riekšava, sauja.
- ķempa Riekšava, sauja.
- ķerpaka Riekšava, sauja.
- ķimpa Riekšava, sauja.
- riekuša Riekuža - sauja, riekšava.
- zislībiņi Rietumu tūja ("Thuja occidentalis").
- Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm.
- Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
- kvadrirēma Romiešu kaujas kuģis, kam abās malās bija četras airu rindas.
- Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe.
- šleiders Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kura piestiprināta gumijas lente; kaķene 2.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kuras piestiprināta gumijas lente.
- plaukšķene Rotaļu šaujamrīks, kas paredzēts iluminācijai un ko izšaujot rodas troksnis.
- rocis Rudzu pļaujamā izkapts - vienroce.
- Remtiņa Runtiņš, Gaujas pieteka.
- Runtiņupīte Runtiņš, Gaujas pieteka.
- lāpsals Rupjš, skujains linu audums.
- lāpselis Rupjš, skujains linu audums.
- izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
- vērpata Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli.
- virpata Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli.
- virpats Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli.
- paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas.
- simbiotisks Saistīts ar simbiozi, tai raksturīgs; ļoti ciešas, nesaraujamas attiecības, integrāla iedaba.
- krīt kā lācis uz medu saka, ja (parasti vīrietis) ļoti aizraujas ar kādu, iemīlas kādā, ja visiem spēkiem, uzmācīgi cenšas ko iegūt.
- krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- krīt kā mušas uz zirga saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- palaižas kā govs uz ragiem saka, ja kāds pārmērīgi paļaujas uz citu.
- lode pierē (arī ribās, krūtīs) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas.
- lode ribās (arī krūtīs, pierē) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas.
- kā ar nazi nogriezts saka, ja kas pēkšņi tiek pārtraukts, beidzas apraujas.
- rokas nolaižas saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
- rokas nolaižas (retāk atkrīt) saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
- iet vaļā saka, ja šaujamierocis izšauj.
- Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja.
- pārskrējiens Samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns.
- pārgāze Samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko).
- aplikators Samērā vienkārša ierīce (nūja, lāpstiņa, šaujamierīce u. tml.), ar kuras palīdzību ievada medikamentus vietās, kur to nevar izdarīt ar rokām no tuvas distances.
- pacili Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
- pacilu Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
- pacilus Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, grāvim, bedrei); josla, kas piekļaujas, piemēram, grāvim, bedrei.
- utopists Sapņotājs, fantazētājs, fantasts, cilvēks, kas aizraujas ar utopijām (2).
- aptaujas saraksts saraksts vai tabula, kas nosaka kārtību, kādā veicama datu apstrādes sistēmas ierīču vai datoru tīklu staciju aptauja.
- saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā dalām); sasprindzināties (1).
- frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā.
- normālā reakcija saskares virsmās pa normāli vērsta reakcija; ja tā kļūst negatīva, vienpusīgā balstā zūd kontakta spēki un objekts atraujas no balsta.
- slita Sastatītas linu saujas.
- gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- šauļa Sauja; šauja.
- čāpa Sauja.
- gabana Sauja.
- lēzna Sauja.
- šauja Sauja.
- sauļa Sauja.
- sauņa Sauja.
- sauva Sauja.
- šauva Sauja.
- intratenārs Saujas iedobums starp pacēlumiem, ko veido īkšķa un mazā pirksta muskuļi.
- kontinentālais šelfs sauszemes turpinājums, sēklis piekrastes valstij piegulošajā teritoriālajā jūrā un aiz tās, ja tā dabiskā zemūdens krauja ir tālāk (līdz 350 jūras jūdzēm).
- Saweiki Saveiku muiža, kas atradās Piedrujas pagastā.
- Ostupe Savica, Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, garums - 12 km.
- žmaku Savienojumā "žmiku, žmaku" apraksta straujas (kā) svārstības.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
- pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.).
- patvaļīga medīšana savvaļas dzīvnieku izsekošana vai iegūšana, kā arī atrašanās medību nolūkā medību platībās ar ieroci, savvaļas dzīvnieku ķeršanas rīkiem un līdzekļiem vai ar medību suni bez attiecīgas atļaujas.
- difenīlcianarsīns Sazāļošanas kaujas līdzeklis, kura šāviņus Pirmajā pasaules karā vāci apzīmēja ar zilu krustu; tāpēc šī viela nosaukta par Zilā krusta gāzi.
- blindāža Segta zemē iedziļināta aizsargbūve, kas aizsargā pret pretinieka uguni un kaujas gāzēm un ko var izmantot dzīvošanai.
- pasīvisms Seksuāla perversitāte, kad viens no partneriem pakļaujas otra gribai pretdabiskā seksuālā aktā.
- Satezele Sena Gaujas lībiešu pils, kas 12. gs. atradās tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā.
- moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu (spāņu, itāliešu, franču) deja ar pantomīmas elementiem, kurā attēlota cīņa pret iebrucējiem (mauriem, saracēņiem, turkiem); šīs dejas mūzika.
- serdabs Senās Ēģiptes mastabās kamera, kur atradās mirušā statuja.
- naumahija Senējiem romiešiem jūras kauja cirkū.
- equitatus Seno tautu jātnieki, ko reizēm atvietoja kaujas rati.
- alebarda Seno vāciešu kaujas cirvis garā kātā.
- kramenīca Sens rokas šaujamierocis, kas tika aizdedzināts, uzsitot kramu pret tēraudu.
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
- siena laiks siena pļaujai visizdevīgākais laiks.
- sienlaiks siena pļaujas laiks.
- priežu sienāzis sienāžu suga ("Barbitistes constrictus"), kas mežos bojā priežu skujas, tas ir zaļš, ar baltu joslu sānos un melnbrūniem punktiem, spārni reducēti.
- puskrekls sieviešu krekls, līdzīgs vīriešu krekliem ar garām piedurknēm un apkakli, ko agrāk valkāja siena un labības pļaujas laikā.
- kariatīde Sievietes statuja, kas balsta siju pārsegumu un kam ir kolonnas funkcija.
- Krimulda Siguldas pilsētas daļa Gaujas senlejas labajā krastā, līdz 12. gs. bija Gaujas lībiešu apdzīvotā Kubeseles novada centrs, 1953. g. pievienota Siguldas pilsētai.
- siloksāni silīcijorganiskie savienojumi, kas satur (pamīšus) silīcuja un skābekļa atomus.
- Siļķes upe Siļķupīte, Gaujas pieteka.
- dihlorodietilsulfīds Sinepju gāze, iprīts, indīga kaujas viela (eļļains šķidrums); kairina ādu, acis un elpošanas ceļus.
- dichlordietilsulfids Sinepju gāze, Pirmajā pasaules karā izplatīta kaujas gāze, vairāk pazīstama ar nosaukumu Dzeltenais krusts, jo tāds bij uz šāviņiem.
- Sinole Sinoles krāces - straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums - 10 m un dolomīta radzes gultnē.
- plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei.
- kardiogēns šoks sirds muskuļu kontraktilās spējas strauja samazināšanās.
- datu savākšana sistemātiska datu iegūšana īpašiem mērķiem no dažādiem avotiem, ieskaitot aptaujas, intervijas, novērojumus, esošos reģistrus un elektroniskos ierakstus.
- demoskopija Sistemātiska viedokļu aptauja.
- drošības koeficients skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- mašīnnulle Skaitlis, kura attēlojums, ierakstot atmiņas šūnā, sakrīt ar nulli, jo tā absolūtā vērtība ir par mazu, t. i., iziet ārpus pieļaujamo vērtību intervāla.
- termina pieņemamības vērtes skala skala, pēc kuras vērtē, vai konkrētais termins ir piemērots (ieteicams, pieļaujams) konkrēta jēdziena izteikšanai, vai atbilsttermina prasībām un vai atbilst attiecīgās valodas sistēmai, valodas normām, vārddarināšanas modeļiem u. c.
- Zužupe Skaļupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes novadā.
- Skalupe Skaļupe, Gaujas pieteka.
- Skāļupe Skaļupe, Gaujas pieteka.
- Skaļupīte Skaļupe, Gaujas pieteka.
- valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu).
- Skolas Skolas upe - Inčupīte, Gaujas pieteka.
- badokšņa Skops, mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks (kas skopuma dēļ dzīvo pusbadā, neatļaujas iegādāties nepieciešamo).
- Skujene Skujaine, Tērvetes pieteka.
- Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale.
- skuja Skujaini egļu, priežu zari.
- mizulis Skujaini vai krusteniski austa drāna.
- skujots Skujains (1).
- īvzieži Skujaiņu dzimta, kurai pieder platpaegļi (īves).
- ciprešzieži Skujaiņu dzimta, lielāko tiesu krūmi, arī vidēji koki, mazu adatiņu veida vai lapu veida skujām.
- skutelis Skujamais nazis.
- skutuls Skujamais nazis.
- Kranupīte Skujas ezera pieteka Limbažu pagastā, garums - 6 km; Kranupe.
- Skujas Skujas ezers - atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 18,9 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m.
- paskujas Skujas, ko izmanto kā pakaišu apakšējo slāni kūtī.
- nobiras Skujas, lapas, koku zari, kas ir nobiruši un veido zemsedzi.
- Skujaine Skujatne, Ķeibas pieteka.
- īvjaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi divmāju vai vienmājas koki un krūmi, koksne un skujas nesatur sveķus, izplatīti Z puslodē, gk. A-Āzijā, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
- spilventiņš Skuju koka mizas izcilnis, pie kura ir skuja.
- skujenis Skuju koki un krūmi; skujaugi.
- nogubīt Slepus bez atļaujas paņemt, nozagt.
- adrenoģenitālais sindroms slimība, kas rodas, virsnieru garozai pārmērīgi producējot androgēnus; meitenēm vērojama strauja augšana, intensīva muskulatūras attīstība, ārējo dzimumorgānu palielināšanās; zēniem - spēcīga muskulatūras attīstība un pāragra, šķietama pubertāte.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- toksiskais (arī bakterioloģiskais, bioloģiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus.
- aeropātija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa straujas pārmaiņas atmosfēras spiedienā.
- Skujupīte Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 20 km, kritums - 32 m; Skuja; Skujupe.
- triecienslodze slodze trieciena gadījumā: strauji dinamiski mainīga slodze, kas rodas sadursmē ar kādu šķērsli un darbojas īslaicīgi; tā var arī pārsniegt maksimālo pieļaujamo slodzi; aprēķinos to ievērtē ar atbilstošu koeficientu.
- Slūjas ezers Slujas ezers Rendas pagastā.
- Slutišķu krauja Slutišku krauja Naujenes pagastā.
- fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku.
- merins Smalki, mīksti, skujaini resp. kāršaini ķemmdziju audumi ar samērā spožu virspusi.
- gloriēts Smalks, skujains kokvilnas audums, oderes drāna.
- smalcenīca Smalku žagaru sauja.
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas.
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām.
- Kankarīšu iezis smilšakmens atsegums Gaujas pietekas Vijas lejteces kreisajā krastā pie Kankarīšu mājām, lokveida atseguma garums ir vairāki desmiti metru, augstums - līdz 5 m.
- Ātrais kalns Smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti.
- Soleca Soleca Kujavska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- pulvernīca Soma, trauks šaujampulvera glabāšanai.
- anketa Speciāla aptaujas lapa informācijas iegūšanai.
- kravas marka speciāla zīme uz kuģa bortiem, kas rāda virs ūdens pieļaujamo borta augstumu kuģim ar pilnu kravu; kravas marku apliecina starptautisks dokuments "Apliecība par kravas marku".
- dežūrkuģis Speciālam uzdevumam norīkots kuģis, lai ļautu citu jūras spēku kuģu kaujas gatavības pakāpei būt zemākai.
- parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
- militārais gludstobra šaujamierocis speciāli militārajām vajadzībām izgatavots vai ražots gludstobra šaujamierocis, kurš pārbaudīts apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1300 bāriem, darbojas apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1000 bāriem, un kura munīcija ir garāka par 76,2 milimetriem.
- gāzes pistole speciāls līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu un caur kura stobru, šaujampulverim sadegot, tiek izgrūstas kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņas.
- bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
- drāka Spēcīgs, dusmīgs cilvēks, kas bieži kaujas.
- statiskā stiprība spēja izturēt vienreiz pielikto maksimālo ārējo spēku, nesagrūstot un nedeformējoties virs pieļaujamās plastisko deformāciju robežas.
- hidrauliskais trieciens spiediena strauja palielināšanās pa cauruļvadu tekošā šķidrumā, ja šā šķidruma tecēšanasa ātrumu maina momentāni, piemēram, cauruļvadu noslēdzot.
- pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz normālo, pieļaujamo spiedienu.
- Speinupīte Spīnupīte, Gaujas pieteka.
- spļautuve Spļaujamais; trauks spļaušanai.
- krēpotava Spļaujamtrauks.
- siekalnīca Spļaujamtrauks.
- siekalnīce Spļaujamtrauks.
- spļaudene Spļaujamtrauks.
- šaušana Sporta veids - šaušana mērķī ar rokas šaujamieroci, loku.
- sprāgstlādiņš Sprāgstvielas pildījums uzspridzināšanai paredzētā munīcijā u. c. kaujas līdzekļos, kā arī dažādos spridzināšanas darbos tautsaimniecībā.
- uzvilkšana Sprāgstvielu, ieroču vai ieroču sistēmu pārslēgšana no droša stāvokļa uz kaujas gatavību.
- pārspriedze Spriedze, kas pārsniedz normālo, pieļaujamo spriedzi.
- aizsargstabiņi Stabiņi (ceļa malās), kuri brīdina par kraujām vietām, kā arī aizkavē krišanu, slīdēšanu no kraujas.
- PG Stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- Seda Stakļupīte, Gaujas pieteka.
- Staklupīte Stakļupīte, Gaujas pieteka.
- Staldes Staldu pilskalns - atrodas Virešu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums - 50 x 25 m, datējums nav zināms.
- statueta Statuete, maza statuja.
- klifs Stāva ezera vai jūras krasta krauja, kas izveidojusies abrāzijas rezultātā.
- krušņa Stāva nogāze, krauja.
- atgāze Stāva nogāze, stāvulis, krauja.
- nokara Stāva, klinšaina kalna nogāze, krauja, kur klintis nokarājas.
- činks Stāva, vietām vertikāla krauja, kas radusies denudācijas procesā.
- Glints stāvas nogāzes un kraujas ar kaļķakmeņu, mālu un smilšakmeņu atsegumiem, kuras gar Somu līča dienvidu krastu stiepjas uz Lādogas ezera pusi, garums - 450 km, augstums - līdz 80 m; Baltijas-Lādogas kāple.
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs.
- Stepes strauts Stepupe, Gaujas pieteka.
- Staļļupīte Stepupe, Gaujas pieteka.
- kalibrs Stobra kanāla diametrs (šaujamieročiem).
- arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces.
- peintbols Stratēģiska kaujas spēle, kurā kā galvenais ierocis tiek izmantoti šaujamie, kas lādēti ar krāsu lodītēm.
- lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (piemēram, transportlīdzekļa) kustībā.
- sadursme Strauja (debess ķermeņu, to kopumu) saskaršanās.
- sadursme Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās.
- sadursme Strauja (piemēram, kustībā esošu vielu, to daļiņu, fizikālu ķermeņu) saskaršanās.
- deja strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana vai (parasti kukaiņu) lidināšanās.
- galops Strauja 19. gadsimta sadzīves deja divu ceturtdaļu taktsmērā.
- tvists Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- kačuča Strauja andalūziešu deja ar kastaņetēm.
- uzvaras gājiens Strauja attīstība; panākumu, sekmju gūšana.
- karioka Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā.
- furianta Strauja čehu tautas deja ar raksturīgu divdaļu un trīsdaļu taktsmēra maiņu.
- polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika.
- steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika.
- domu lidojums Strauja domāšanas gaita.
- kabrēšana Strauja gaisakuģa augstuma palielināšana pa trajektoriju, kas ar horizontālo plakni veido leņķi, kurš lielāks par 30 grādiem.
- opalescence strauja gaismas izkliedes pastiprināšanās tīrās vielās kritiskā stāvoklī vai arī šķidrumu un gāzu šķīdumos kritiskā punkta tuvumā.
- stūres impulss strauja īslaicīga kādas vadības stūres atliekšana un atgriešana sākumstāvoklī, nemainot citu lidmašīnas vadības ierīču stāvokli.
- tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- grūdiens Strauja izelpa.
- izrāviens strauja izvirzīšanās; attīstība.
- sviesta kulšana strauja krējuma maisīšana, lai iegūtu sviestu.
- kamarinskaja Strauja krievu tautas deju dziesma divdaļu taktsmērā.
- kūlenis Strauja kustība - pārmešanās pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- spridzene Strauja ķēve.
- pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika.
- skaņas barjera strauja lidaparāta aerodinamiskās pretestības palielināšanās lidojumā, tuvojoties skaņas ātrumam; tās cēlonis ir viļņa krīze plūsmā, kurai seko ātra viļņa pretestības palielināšanās.
- pikēšana Strauja lidaparāta nolaišanās pa trajektoriju, kas ar Zemes virsmu veido >30 grādu leņķi.
- pieciršana Strauja makšķeres pievilkšana, kad zivs ir pieķērusies pie āķa.
- tahifilakse Strauja medikamenta vai fizioloģiski aktīvas vielas iedarbīguma samazināšanās jau pēc dažām devām.
- karstumdūriens Strauja pārkaršana.
- obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- zibeņzellis Strauja rakstura cilvēks; ātrs, neapdomīgs, arī ļoti veikls cilvēks.
- zibeņdirša Strauja rakstura cilvēks; straujš, nesavaldīgs cilvēks.
- skreja Strauja ritēšana subjektīvā uztverē – par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem
- kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots; šīs dejas mūzika.
- sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- hota Strauja spāņu deja 3/4 taktsmērā kastaņešu, tamburīnu pavadījumā.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/5 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- revulsija Strauja sulu kustēšanās.
- tektoniskā aktivizācija strauja tektonisku kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās ("stabilizētās") Zemes garozas daļās.
- rallijs strauja vērtspapīru tirgus cenas paaugstināšanās pēc tās iepriekšējas pazemināšanās.
- grūba Strauja vieta (Daugavā).
- rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā.
- liesma Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrība).
- džiga Strauja, dzīvespriecīga īru deja.
- uzplūdenis Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies.
- uzplūdiens Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies.
- lēkme Strauja, krasa (slimības vai tās izpausmju) saasināšanās, pastiprināšanās; samērā īslaicīga (slimības) krasa izpausme.
- sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
- brāzma Strauja, pārdzīvojumiem bagāta notikumu norise, spēcīga pārdzīvojuma izpausme.
- izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu).
- grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā.
- viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi.
- žicka Strauja, trakulīga sieviete.
- moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- kvēlainīte Straujas dabas sieviete (tautasdziesmās).
- vantēt Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt.
- Kreiču strauts Straujas labā krasta pieteka Ludzas novadā, lejtecē Mērdzenes un Goliševas pagasta robežupe, garums — 7 km.
- magnētiskā vētra straujas Zemes magnētiskā lauka virziena un stipruma izmaiņas, kas ilgst no dažām stundām līdz vairākām diennaktīm un aptver visu zemeslodi; rodas, Saules uzliesmojuma izsviestajam kosmiskajam starojumam sasniedzot Zemi un ietekmējot Zemes magnetosfēru.
- Sinoles krāces straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums — 10 m un dolomīta radzes gultnē.
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples.
- skrējums straujš ritējums, strauja risināšanās subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, notikumiem, psihiskiem stāvokļiem); [skrējiens]{s:681}
- skrējiens straujš ritējums, strauja risināšanās subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, notikumiem, psihiskiem stāvokļiem).
- Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā.
- Briežupe Straujupīte, Gaujas pieteka.
- Briežpurva upe Straujupīte, Gaujas pieteka.
- Vangažupīte Straujupīte, Gaujas pieteka.
- Jērcēnu upe Strenčupīte, Gaujas pieteka.
- Dangupe Strīķupe, Gaujas pieteka.
- menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem.
- mensūra Studentu divkauja pēc goda tiesas lēmuma, kas parasti tiek izcīnīta ar rapieriem vai zobeniem.
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- Sūle Sula, Kujas pieteka.
- Sula Sūla, Kujas pieteka.
- Sesigale Svētaine, Skujaines pieteka.
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- poroks Šaujamais pulveris.
- skrotenīca šaujamierocis (parasti bise) šaušanai ar skrotīm.
- šaudīkla Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
- šaujamrīks Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
- šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
- stroķis Šaujamierocis (parasti šautene).
- granātšāvējs Šaujamierocis pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai līdz 400 m attālumā un speciālo uzdevumu veikšanai, šaujot ar speciālām granātām.
- pusautomātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu.
- automātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus.
- pneimatiskais ierocis šaujamierocis, kurā lodes, bultas vai citu lādiņu izsviešanai izmanto saspiesta gaisa vai balonos pildītas ogļskābās gāzes izplešanās spēku.
- atkārtotas darbības šaujamierocis šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no aptveres vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms.
- īsstobra šaujamierocis šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 milimetrus
- garstobra šaujamierocis šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums pārsniedz 600 milimetrus.
- gludstobra šaujamierocis šaujamierocis, kuram ir gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas
- viena šāviena šaujamierocis šaujamierocis, kuram nav padeves aptveres vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku.
- bliežamais Šaujamierocis.
- puška Šaujamierocis.
- stvols Šaujamierocis.
- uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram.
- uzstobrenis Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram.
- obturators Šaujamieroča ierīce, kas pulvera gāzēm neļauj caur aizslēgu izlauzties atpakaļ.
- atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
- rīpellāde Šaujamieroča laide.
- laža Šaujamieroča rokturis.
- obturācija Šaujamieroča stobra kanāla hermetizācija šaušanas brīdī, kas novērš šaujampulvera gāzu izlaušanos atpakaļ.
- patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu.
- zenītieroči Šaujamieroči un raķešu ieroči, kas paredzēti gaisa mērķu iznīcināšanai.
- ugunsspēks Šaujamieroču kopums (piemēram, karaspēkam, tā vienībām, apakšvienībām); šaujamieroču kopuma, arī šaujamieroča postošās iedarbības pakāpe.
- vairogs Šaujamieroču sastāvdaļa - plāksne, kas aizsargā šāvēju no pretinieku šāviņiem.
- novirzīšana Šaujamieroču uguns pārtraukšana uz vienu mērķi un uzsākšana uz citu mērķi, nemainot ugunspozīciju.
- šaujlauks Šaujamlauks.
- šaujlaukums Šaujamlaukums.
- laštags Šaujamloka bulta; iesms.
- šaujlūka Šaujamlūka.
- sadegšana Šaujampulvera degšanas process, kad liesmas ieiet pakāpeniski pulvera graudos līdz pilnīgai to sadegšanai, radot maksimālu gāzu spiedienu, kas iedarbojas uz lodi (šāviņu, mīnu), virzot to pa stobra kanālu.
- bizāles Šaujampulveris; biszāles.
- biszāles Šaujampulveris.
- Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas.
- kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā.
- metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku.
- savrupšaušana Šaušana atsevišķiem (savrupiem) šāvieniem ar šaujamieročiem.
- ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās); šaujamlūka.
- laist Šaut (parasti ar automātisku šaujamieroci).
- pļaut Šaut intensīvi (par šaujamieročiem); būt intensīvam (par apšaudi).
- sprāgt Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci).
- apliesmošana Šāviena procesa turpinājums, kad pēc šaujampulvera aizdegšanas liesma izplatās pulvera graudu virsmā.
- Acrocordia gemmata šīs ģints suga, kas konstatēta Gaujas ielejā uz ošu un ozolu mizas.
- īve Šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes.
- Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips.
- šķepasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- šķepsne Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- šķipasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- mulinē Šķeterēti izšujamie diegi.
- snipstiņš Šķipsna, sauja; pavisam neliels daudzums.
- snipšķis Šķipsna, sauja; snipstiņš.
- šupsna Šķipsna, sauja.
- Bīrdmora šļūdonis šļūdonis Antarktīdā (angļu val. "Beardmore Glacier"), viens no lielākajiem šļūdoņiem pasaulē, garums - \~160 km, platums - \~40 km, sākas Antarktīdas plato, iekļaujas Rosa šelfa ledājā.
- Matugrosu Štats Brazīlijas rietumu daļā ("Mato Grosso"), administratīvais centrs - Kujaba, platība - 903308 kvadrātkilometri, 3001700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gudžarāta Štats Indijas rietumos ("Gujarāt"), Arābijas jūras piekrastē, platība - 196024 kvadrātkilometri, 56408000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Gāndhīnagara.
- suja Šuja - dzimta, saime.
- šuvamadata Šujamā adata.
- šūklis Šujamais, šuveklis.
- aizplūkāt Šur un tur izraut pa saujai no linu tīruma.
- bocmaņa šuve šūšanas paņēmiens, labojot mazus buru plīsumus, bez ielāpa, tikai savelkot kopā šujamās malas.
- šūdināt Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus); arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu).
- norauji Tā audekla tiesa, kas aužot noraujas.
- centralizētā vadība tāda datu pārraides tīkla vadība, kur viena datu pārraides tīkla stacija vada pārējās ar izvēles vai aptaujas procedūru palīdzību.
- skujaiņš Tāds (audums), kura raksts atgādina skujas.
- vājš Tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- faringāls Tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h".
- korozijizturīgs Tāds (materiāls), kas nepakļaujas korozijai.
- valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
- garstobra Tāds (šaujamierocis), kam ir samērā garš stobrs.
- garstobru Tāds (šaujamierocis), kam ir samērā garš stobrs.
- bezatsitiena Tāds (šaujamierocis), kas darbojas bez atsites.
- pakaļlādējams Tāds (šaujamierocis), ko lādē no stobra pakaļējā gala.
- gallādējams Tāds (šaujamierocis), ko lādē pa stobra galu.
- gludstobra Tāds (šaujamierocis), kura stobra kanālam nav vītņu.
- darbnederīgs tāds spēkrats vai tā mehānisms, kura tehniskie parametri (vai kāds no tiem) pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas var būtiski ietekmēt darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi.
- lēcienveida Tāds, kam ir krasi pavērsieni, strauja augšupeja (par procesu, parādību).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām).
- pamudrs Tāds, kam ir samērā strauja gaita (par dzīvnieku).
- tievstobra Tāds, kam ir samērā tievs stobrs (par šaujamieročiem).
- skujains Tāds, kam ir skujas (par kokaugiem, to daļām).
- skujots Tāds, kam ir skujiņu raksts; tāds, ko veido skujiņas (2); skujains (2).
- bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību; tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam; mierīgs, nosvērts, auksts.
- aritmisks Tāds, kam nav ritma, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirds darbību, pulsu); neritmisks.
- kaislīgs Tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas.
- stūrgalvīgs Tāds, kas (kādā laikposmā) nemainās, nepakļaujas kādai iedarbībai (par priekšmetiem, parādībām, norisēm u. tml.).
- zaļš Tāds, kas aug, zaļo, attīstās (par augiem, to daļām, augu kopumu); tāds, kam ir lapas, skujas (par augiem).
- slimīgs Tāds, kas bieži slimo, tāds, kura organisms viegli pakļaujas slimībām.
- ķaulīgs Tāds, kas daudz dauzās, kaujas.
- infrasarkans Tāds, kas gaismas spektrā piekļaujas sarkanās gaismas joslai.
- piekļāvīgs Tāds, kas ir iecietīgs, lēns, maigs, tāds, kas pielāgojas, arī pakļaujas citu gribai.
- konservatīvs Tāds, kas ir mērens, izvairās no galējībām (piem., uzskatos, gaumē), neatbalsta straujas pārmaiņas.
- nepacietīgs Tāds, kas ir nobriedis straujai plaukšanai (parasti par pumpuriem, ziediem); tāds, kurā izpaužas šāds briedums.
- piekļāvīgs Tāds, kas ļauj sevi piekļaut; tāds, kas piekļaujas (1).
- kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam); tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami kļaujas klāt (par apģērbu).
- glāstīgs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
- glāstošs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
- glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
- rāms Tāds, kas nav aktīvs, enerģisks, arī agresīvs; tāds, kas samierinās ar ko, pakļaujas kam.
- nevēlams Tāds, kas nav atzīstams par labu, pieļaujamu; tāds, kas var kļūt par cēloni ļaunumam, postījumam.
- šalderīgs tāds, kas nav noteikts (maina domas; veic straujas, neparedzamas kustības)
- nesankcionēts Tāds, kas nav sankcionēts, kam nav dota atļauja; neatļauts.
- pieļāvīgs Tāds, kas neiebilst, nepretojas, pakļaujas; piekāpīgs.
- nepiederīgs Tāds, kas neiekļaujas (kur) kā sastāvdaļa, tāds, kas nav saistīts (ar ko).
- ārkārtīgs Tāds, kas neiekļaujas parastajās normās, neatbilst parastajam veidam; sevišķs; sevišķi liels.
- neorganisks Tāds, kas neizriet no (kā) sistēmas, tāds, kas neiekļaujas (kā) sistēmā.
- mala Tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja, arī noteikta kvalifikācija).
- neārstējams Tāds, kas nepakļaujas ārstēšanai, tāds, ko nav iespējams novērst, izārstēt (par slimību).
- spītīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevaldāms Tāds, kas nepakļaujas cilvēkam (par dzīvniekiem).
- nelabojams Tāds, kas nepakļaujas dresūrai (par dzīvnieku).
- gaismizturīgs Tāds, kas nepakļaujas gaismas iedarbībai.
- salts Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns; auksts (5).
- auksts Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
- nepaklausīgs Tāds, kas nepakļaujas vadībai (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
- disidentisks Tāds, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai.
- tirvīgs Tāds, kas nepakļaujas, pretojas; ietiepīgs.
- kategorisks Tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piemēram, par pavēli, prasību); ļoti noteikts, stingrs.
- neuzticīgs Tāds, kas neuzticas, nepaļaujas (uz kādu); tāds, kam ir aizdomas.
- vēls Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika; tāds, kas noris pēc pieļaujamā laika.
- paklausīgs Tāds, kas pakļaujas bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
- pašdisciplinēts Tāds, kas pakļaujas disciplīnai pats pēc savas gribas.
- elektroerozīvs Tāds, kas pakļaujas elektroerozijai.
- padevīgs Tāds, kas pakļaujas, paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
- uzticīgs Tāds, kas paļaujas uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidās (no tā) - par dzīvniekiem.
- pārmērīgs Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi).
- pirmskaujas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms kaujas.
- pirmspļaujas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms pļaujas.
- stings Tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- piekļāvīgs Tāds, kas piekļaujas augumam (par apģērbu).
- paļāvīgs Tāds, kas pilnīgi paļaujas (uz kādu, uz ko).
- pašpaļāvīgs Tāds, kas pilnīgi paļaujas uz sevi (saviem spēkiem, spējām u. tml.).
- termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
- pēcpļaujas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc pļaujas.
- pastraujš Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās; tāds, kam raksturīga samērā strauja uzbudināmība, dusmu izraisīšanās (piemēram, par psihes īpašībām, raksturu).
- pašaurs Tāds, kas samērā cieši piekļaujas ķermenim (par apģērbu, apaviem, to daļām).
- pasauss Tāds, kas samērā maz pakļaujas jūtām; tāds, kurā pavāji izpaužas jūtas; samērā lietišķs.
- neārstējams Tāds, kas slimo ar slimību, kura nepakļaujas ārstēšanai, kuru nav iespējams novērst, izārstēt.
- karstgalvīgs Tāds, kas strauji, nepārdomāti rīkojas; tāds, kas ātri aizraujas.
- pakļāvīgs Tāds, kas viegli pakļaujas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- patvarīgs Tāds, ko veic bez nepieciešamās atļaujas, arī nelikumīgi.
- patvaļīgs Tāds, ko veic bez nepieciešamās atļaujas.
- kraujains Tāds, kur ir kraujas.
- virpulīgs Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība; virpuļains (2).
- virpuļains Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- trauksmains Tāds, kur noris strauja kustība, strauji notikumi.
- stūrains Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nepaklausīgs Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas apzinātai regulācijai (par ķermeņa daļām).
- bruņots Tāds, kura rīcībā ir kaujas līdzekļi; tāds, kas ir apgādāts ar apbruņojumu; apbruņots.
- veselīgs Tāds, kuram vienmēr vai parasti ir laba veselība, tāds, kura organisms nepakļaujas slimībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (parasti kādā sabiedriskā struktūrā).
- vāzt Taisīt vaļā vai ciet (piemēram, nazi, kam asmens iekļaujams spalā).
- vāzt Taisīt, vērt (kārbu, trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas); taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
- taktiķis Taktikas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
- Ģibuļi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums.
- Ģibuļmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums.
- Tallupīte Talupīte, Gaujas pieteka.
- vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti).
- uzbrucējs tas (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- pašlādētājs Tas (tāds), kas pielādējas automātiski (par šaujamieroci).
- aizraušanās Tas, ar ko aizraujas.
- hobijs Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā); vaļasprieks.
- vaļasprieks Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā).
- izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
- ziņa Tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt).
- mokšis Tas, kas mānas un mujas ar darbiem.
- mokšķis Tas, kas mānas un mujas ar darbiem.
- sabantujs Tatāru un baškīru tautas svētki sakarā ar pavasara lauku darbu beigšanu un pļaujas uzsākšanu.
- parastā otiņaste tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas suga ("Orgya antiqua"), kas apgrauž daudzu koku lapas (skujas).
- plebiscīts Tautas nobalsošana, aptauja; referendums.
- kompleksā diagnostika tehniskās diagnostikas veids sistēmu un agregātu darbības vispārējam kompleksam tehniskā stāvokļa vērtējumam, ko veido, uz speciāliem stendiem vai ekspluatācijas izmēģinājumos nosakot ieskriešanās intensitāti, degvielas patēriņu, jaudu un/vai citus kompleksos parametrus. Pēc noteikto parametru lielumu salīdzināšanas ar to nominālām vai pieļaujamām vērtībām pieņem lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām.
- objektīvā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus vērtē pēc aparātu uzrādītām diskrētām parametru vērtībām un lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām pieņem pēc to salīdzināšanas ar nominālām un pieļaujamām vērtībām.
- bioloģiskā aizsardzība tehnisku iekārtu komplekss, kura uzdevums ir samazināt radioaktīvā starojuma intensitāti līdz bioloģiski pieļaujamam līmenim.
- raugs Tēmēšanas grauds šaujamieročiem.
- turēt uz grauda tēmēt šaujamieroci (uz kādu).
- aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
- Eiropas Savienības zilā karte termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē vai kuram ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē.
- TUA Termiņuzturēšanās atļauja.
- tiesību ierobežošana tiesību atņemšana uz zināmu nodarbošanos vai uzņēmējdarbību, uz noteiktu amatu ieņemšanu vai speciālas likumā paredzētas atļaujas saņemšanu, ir papildsods, ko nosaka tiesa, uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.
- priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas.
- Liepas strauts Tildurga, Gaujas pieteka.
- šķepste Tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā.
- kuģa pilnā kravnesība tīrās (derīgās) kravas un kuģa komandas, pārtikas, dzeramā un tehniskā ūdens, degvielas u. c. reisam nepieciešamo rezervju kopējā masa, respektīvi, viss, ko kuģī var iekraut līdz maksimālajai pieļaujamai iegrimei; dedveits.
- Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km.
- apriskarte Topogrāfiskā vai speciāla karte, kas iespiesta vienā vai vairākos pavājinātos krāsu toņos; izmanto par topogrāfisko pamatni karaspēka taktiskās, operatīvās situācijas grafiskai atainošanai, karaspēka kaujasdarbības citu grafisko zīmju uzzīmēšanai.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- mašikuli Torņa vai mūra augšmalā uzkārta šaujamlūka, kas, sākotnējo funkciju zaudējusi, saglabājās kā arhitektonisks dekors.
- appļāvības Tradicionālas zemkopju tautu svinības pēc labības pļaujas pabeigšanas.
- drošības attālums transportlīdzekļa pieļaujamais minimālais attālums līdz citiem transportlīdzekļiem; kuģa drošības attālumu norāda kapteinis, ņemot vērā kuģa manevrēšanas spējas un kuģa vadītāja pieredzi.
- viesulis Trauksmains notikums, strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
- tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- flangtrieciens Trieciens pa pretinieka operatīvā (kaujas) izkārtojuma flangu, pēc tam aizejot tā galveno spēku aizmugurē.
- Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi.
- kaņējums Trīsstūrveida vai ieapaļš tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā vai augšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala.
- kaķējums Trīsstūrveida vai ieapaļš, tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala.
- dzīvībaskoks Tūja ("Thuja") - ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms.
- tuja Tūja ("Thuja").
- Rietumu tūja tūju suga ("Thuja occidentalis").
- milzu tūja tūju suga ("Thuja plicata").
- karotīna pasta tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā); skuju hlorofila pasta.
- pārturēt Turēt (ko) kādā stāvoklī ilgāk par pieļaujamo laiku.
- granātmetējs Tuvcīņas šaujamierocis, kas šauj ar granātām.
- Gaujas-Daugavas kanāls ūdensceļu sistēma, kas izbūvēta 1899.-1903. g. koku pludināšanai, sastāv no Gaujas-Baltezera un Juglas kanāla, abiem Baltezeriem, Ķīšezera un Mīlgrāvja izveidojot Gaujas savienojumu ar Daugavu, kopgarums - 25 km; Juglas kanāls.
- Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
- Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi.
- ugunsierocis Uguns šaujamierocis.
- Lulva Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - \~900 km, sākas Lundas plato 1000 m vjl., strauja, krāces un ūdenskritumi.
- Ingoda Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina.
- Boļšojaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km.
- Malijaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km.
- Čona Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē.
- Mojero Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem.
- Marha Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos.
- Betinče Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Hamaki Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Očugujmurbaji Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Timpičana Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Ulahanmurbaji Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Poluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Obas labā krasta pieteka, veidojas Rietumsibīrijas līdzenumā, satekot Glubokijpolujai un Suhojpolujai, garums - 369 km.
- Glubokijpoluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe, garums - 266 km.
- Suhojpoluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe.
- Igiata Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka.
- Ulahanbotuobuja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
- Ulahanvava Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
- Tjukjana Upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē.
- Abrupe Upe Latvijā, Jaunpiebalgas pagastā, Kalnupes labā krasta pieteka, garums - \~3 km, senāk uzskatīta par Gaujas labā krasta pieteku ar garumu 9 km, bet Kalnupe par tās kreisā krasta pieteku.
- Aims Upe Latvijā, Smiltenes novada Gaujienas pagastā, Gaujas kreisā krasta pieteka, iztek no Zvārtavas ezera, garums - \~1 km; Zvārtava.
- Andrupe Upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte.
- Dzavhana Upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru.
- Briede Upe Pārgaujas, Kocēnu un Burtnieku novadā, garums - 42 km, ietek Burtnieka dienvidu galā; Līdace; augštecē arī Lielupe.
- Rauza Upe Smiltenes novadā, bijusī Palsas pieteka, kas tagad kopā ar Vecpalsu veido Gaujas kreiso pieteku, garums - 56 km, kritums - 144 m, iztek no Lizdoles ezera.
- Lielupe Upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km.
- Hatanga Upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī.
- Upsta Upsts, Kujas pieteka.
- Upste Upsts, Kujas pieteka.
- Lācīte Urdava, Kujas pieteka.
- Lačupīte Urdava, Kujas pieteka.
- Lāčupīte Urdava, Kujas pieteka.
- Ločupīte Urdava, Kujas pieteka.
- Ureikste Uriekste, Gaujas pieteka.
- Ušūrupe Uriekste, Gaujas pieteka.
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu.
- stajaks Uz pamatnes vertikāli novietots neliels dēlis ar robu linu saujas uzlikšanai.
- stoļuks Uz pamatnes vertikāli novietots neliels dēlis ar robu linu saujas uzlikšanai.
- naktsuzbrukums Uzbrūkoša kaujas darbība naktī.
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne.
- Indrānu ūdenskrātuve uzpludināta uz Skujaines upes Tērvetes pagastā.
- Dobuļu dzirnavezers uzpludināts Kujas upē, Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 4,2 ha; Dzirnavezers.
- Krauju dzirnavezers uzpludināts uz Skujaines upes Bukaišu pagastā, platība - <1 ha.
- inskripcija Uzraksts (uz statujas, plāksnes u. tml.).
- attaisnot Uzskatīt par pieļaujamu.
- nika Uzvari! - uzraksts, kas esot bijis redzams uz krusta, kurš parādījies Konstantīnam Lielajam dienu pirms kaujas ar Maksenciju.
- vārde Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš.
- vārdis Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš.
- plakņi Vaboļu kārtas dzimta ("Cucujidae"), kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu; plakaņi.
- Vadžupīte Vadžupe, Gaujas pieteka.
- ossia Vai, arī; apzīmē pieļaujamu variantu, parasti atvieglinātu.
- par daudz Vairāk nekā pieļaujams, pieņemams.
- Benču attekas vairākas attekas Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novada Priekuļu pagastā pie Benču mājām.
- aviogrupa Vairākas viena veida vai vairāku veidu aviācijas apakšvienības, daļas vai vienības, kas uz laiku apvienotas vecākā aviācijas priekšnieka vadībā noteikta kaujas uzdevuma izpildei.
- svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru); mētāties (2).
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
- Garezers Vairāku šauru (līdz 0,2 km platu) ezeru virkne 3,5 km garumā, 4,3 m vjl., Rīgas līča piekrastes kāpu aizmugurē starp Lilastes ezera noteku un Gaujas grīvu, Ādažu novada Carnikavas pagastā.
- neīstā gadskārta vāji iezīmējusies un nepilnīgi izveidojusies gadskārta kokiem ar vainaga bojājumiem veģetācijas sezonā (kukaiņu nograuztas lapas vai skujas, apgriezts vai apdedzis vainags); pseidogadskārta.
- marionešu valdība valdība, kas akli pakļaujas svešu varu pavēlēm.
- leģitimācija valdošās varas atzīšana no tiem, kam jāpakļaujas šai varai; piekrišana tās mērķiem un darbībai, uzticēšanās tai, gatavība sadarboties ar to.
- pārgaujieši Valmieras pilsētas labā krasta mikrorajona "Pārgauja" iedzīvotāji.
- Pārgauja Valmieras pilsētas mikrorajons Gaujas kreisajā krastā.
- apzīmējošais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes materiālais apvalks, kas nesaraujami saistīts ar saturisko pusi jeb nozīmi.
- apzīmējamais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes saturiskā puse jeb nozīme, kas nesaraujami saistīta ar materiālo apvalku jeb apzīmējošo.
- aizgūšana Valodu saskares ietekmēts process, kurā vienas valodas vienība tiek pārņemta un pakāpeniski iekļaujas citas valodas struktūrā, pakļaujoties šīs citas valodas izrunas un rakstības noteikumiem un gramatikas likumiem.
- valodas tips valodu tipoloģiskās klasifikācijas iedalījuma vienība, kurā valodas iekļaujas pēc vispārīgām būtiskām valodas struktūras iezīmēm, neņemot vērā visas attiecīgās valodas īpatnības (šķir izolējošās, aglutinatīvās, fleksīvās, inkorporējošās valodas).
- ieroču reģistrs valsts informācijas sistēma šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču uzskaitei.
- licence valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- lodžija vaļēja galerija, kas piekļaujas ēkai, telpa, kurai ārsienas vietā ir kolonāde vai arkāde.
- Vāļupīte Vāļkalnu upīte, Gaujas pieteka.
- konotatīva nozīme vārda semantikas stilistisko, emocionāli ekspresīvo un citu denotatīvajā nozīmē neiekļaujamo semantisko elementu kopums.
- konotatīvā nozīme vārda semantikasstilistisko, emocionāli ekspresīvo un citu denotatīvajā nozīmē neiekļaujamo semantisko elementu kopums.
- balistits Vecākais nitroglicerīna šaujamais pulveris, parasti kubiņos.
- rātenē Vecumā, kad pakļaujas audzināšanai.
- Dadhikra Vēdisma mitoloģijā - ļoti straujš kaujas zirgs, no kura bailēs dreb ienaidnieki.
- taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- kraujelis Vēja radīta krasta krauja pie ūdenskrātuves.
- kraujels Vēja radīta krasta krauja pie ūdenskrātuves.
- Vējstrauts Vējupīte, Gaujas pieteka.
- psammosteīdi Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi (34 sugas), kuru vairogus un zvīņas vai to fragmentus bieži atrod Latvijā, gk. Gaujas, Salacas, Abavas baseinā.
- vēliņš Vēlējums, atļauja.
- Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments.
- Videga Vidaga, Gaujas pieteka.
- eskadras mīnukuģis vidējas tonnāžas karakuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdens un virsūdens kaujas līdzekļu iznīcināšanai, kuģu karavānu eskortēšanai, jūras desanta darbības atbalstīšanai.
- Piedrujas sala vidēji liela akumulācijas sala Daugavā, Daugavas ielejas sašaurinājuma sākumā iepretī Piedrujai (Latvijā) un Drujai (Baltkrievijā), garums — līdz 0,8 km, platums — 0,5 km, augstums — līdz 8-11 m; Drujas sala.
- Raunas ielejveida pazeminājums Vidusgaujas (Tālavas) zemienes atzarojums Raunas pagastā, garums - 12 km, platums - 3-4 km, dziļums - līdz 50 m, zemākajā daļā atrodas Raunas ieleja ar palieni un 2 virspalu terasēm.
- Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži.
- lidojums Viegla, strauja (domāšanas, iztēles) darbība.
- napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
- jēgeri Vieglie kājnieki dažu Eiropas valstu (arī Krievijas) armijās 18.-19. gs., tos komplektēja no labākajiem strēlniekiem; kaujā darbojās izvērstā kaujas ierindā.
- vēja slota Vieglprātīga, arī izklaidīga, straujas dabas sieviete.
- putrbiksis Vieglprātīgs, straujas dabas cilvēks; arī cilvēks, kas bieži kļūdās, ir neuzmanīgs, jauc (ko) u. tml.
- Jaunā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (~400 m augšpus Kalnaklauku mājām), tās garums 23 m, platums 4,7 m, griestu augstums 2,6 m, no alas izplūst spēcīgs avots.
- Baltā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (250 m augšpus Kalnaklauku mājām), alu izveidojis avots 12 m augstā augšdevona Gaujas svītas baltā smilšakmens klintī, garums - 5 m, platums - 4 m, augstums pie ieejas - 2 m, dziļumā - 3 m.
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
- satuvināšanās Vienas karojošās puses vai abu karojošo pušu karaspēku izvirzīšanās, lai nonāktu kaujas saskarē.
- izvēršana Vienību izvietošana kaujas pozīcijās, pārvietošana uz operāciju teritoriju un pārvietošana operācijas atbildības teritorijas iekšienē.
- tausts vienkārša stienīšveida kontroles ierīce šķidruma līmeņa noteikšanai, parasti ar divām atzīmēm, kas norāda minimālo un maksimālo pieļaujamo līmeni. Kontrolējot šķidruma (parasti - eļļas) līmeni, spēkratiem jāatrodas horizontāli; taustu izņem, noslauka un ievieto tam paredzētajā vietā līdz galam. Izņemot taustu vēlreiz, pēc tā saslapšanas līmeņa konstatē šķidruma līmeni tvertnē un tā atbilstību atzīmēm.
- meža zīme vienota parauga dokuments – sveķu, sulu, celmu, mizu, zaru, zaleņa, eglīšu, meiju u. c. dekoratīvo materiālu un meža blakusizmantošanas produktu ieguves atļauja, arī nelikumīgi nocirsto koku izvešanas atļauja.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(11); pēkšņa, strauja kustība (kādā virzienā).
- Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus.
- intervija viens no aptaujas pamatveidiem; tās pamatā ir mutiska (verbāla) sociālpsiholoģiska mijiedarbība (mērķtiecīgs dialogs) starp intervētāju un intervēto, pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- tarāns gaisā viens no gaisa kaujas cīņas paņēmieniem, kad ar lidmašīnas propelleri vai spārnu triecas pret pretinieka gaisakuģi.
- satuvināšanās Viens no gaisa kaujas etapiem.
- dežūrkuģis Viens no kuģu vienības kuģiem, kas nozīmēts dežūrā un atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā.
- Ādažu atteka viens no lielākajiem Gaujas vecupju ezeriem, atrodas Ādažu novadā pie Garkalnes ceļa, platība - 13,4 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Vējupe.
- pakrauja Vieta kraujas pakājē.
- gals Vietā, kas piekļaujas (telpas, teritorijas, arī priekšmeta) nobeigumam.
- komandpunkts Vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes).
- patents Vietējās pašvaldības izsniegta atļauja veikt individuālu saimniecisku darbu.
- Foreļstrauts Vikmeste, Gaujas pieteka.
- Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi.
- bruņuvilciens Vilciens, kas iekārtots kaujas darbībai.
- Vildodziņa Vildoga, Gaujas pieteka.
- Ķeņģupīte Viltums, Gaujas pieteka.
- Viltuma Viltums, Gaujas pieteka.
- Viltumupe Viltums, Gaujas pieteka.
- Gailīšupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
- Gaiļupe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
- Gailīšu upe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
- Tomuļupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
- Tjunga Viļujas kreisā krasta pieteka (Ļenas baseins), Krievijā, garums - 1092 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu nogāzē.
- Vilciņu ezers Vīņaudu ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā.
- Virdīte Virde, Gaujas pieteka.
- Aipetri virsotne Krimas kalnu Galvenajā grēdā (_Ai-Petri, hora / Ay Petri_), Krimas pussalā, augstums - 1233 m, kaļķakmeņi, Melnās jūras krastā stāva krauja.
- gāle Virsotne, krauja (kalnam), kas parasti klāta ar sniegu, ledu.
- virusālais onkogēns vīrusa gēns, kas iekļaujas šūnas dezoksiribonukleīnskābē un zināmos apstākļos var izraisīt onkoloģiskas slimības.
- Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
- grupas iekšējie darījumi visi darījumi, kurus veicot grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citas tajā pašā grupā ietilpstošās komercsabiedrības vai kāda fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar šīs grupas komercsabiedrībām ir ciešas attiecības, izpildīs savas saistības neatkarīgi no tā, vai tās radušās uz līguma vai kāda cita pamata, kā arī neatkarīgi no tā, vai par šo saistību izpildi ir paredzēta samaksa vai nav.
- slieksnis Vislielākā vai vismazākā, arī pieļaujamā (ka), parasti skaitliska, vērtība, intensitāte; arī robeža (3).
- konstruktīvais ātrums vislielākais kustības ātrums, kas noteikts, projektējot ritošo sastāvu, pamatojoties uz pieļaujamo sliežu ceļa slodzi, kustības drošību un elementu stiprības kritērijiem.
- nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai.
- hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku.
- skreja Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu.
- skrejsāka Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu.
- siena pļauja zāles pļauja siena gatavošanai.
- zālenieks Zāles pļaujamā mašīna.
- gunpowder Zaļās tējas šķirne (angļu "šaujamais pulveris").
- triecienlidmašīna Zemu lidojoša kaujas lidmašīna mazu un kustīgu mērķu un dzīvā spēka iznīcināšanai kaujas laukā un tuvā aizmugurē, virszemes un ūdens mērķu iznīcināšanai ar aviācijas bruņojuma līdzekļiem; aprīkota ar daudzfunkcionālu mērķēšanas un navigācijas kompleksu, raķešu, torpēdu u. c. bruņojumu.
- pašgājējzenītiekārta Zenītartilērijas kāpurķēžu bāzes kaujasmašīna, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopīgi tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības ierīces.
- zenītpašgājējs Zenītartilērijas kaujasmašīna, kas bruņota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopēji tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības aparatūra.
- karpofors Ziedkāta turpinājums, kas iekļaujas zieda vai auga struktūrā.
- gaventere Ziedošana nabagiem pļaujas svētkos.
- faksodijzieži Ziemeļamerikā un Ķīnā sastopama skujaiņu dzimta (Eiropā gandrīz izmirusi), pie kuras pieder arī sekvojas.
- ģeomantija Zīlēšana novērojot zemi, kā arī pēc gaisā izmestas saujas zemes, smilšu vai akmentiņu izkārtojuma nokrītot zemē.
- Slīteres Zilie kalni Zilo kalnu Slīteres krauja Dundagas pagastā.
- zinātniski tehniskā revolūcija zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās.
- dzīvnieku pirmskaušanas apskate zinātniski atzīta nokaujamo dzīvnieku izmeklēšana, lai pieņemtu lēmumu par dzīvnieka nokaušanu.
- patvaļīga zvejošana zivju iegūšana bez attiecīgas atļaujas saudzēšanas laikā, neatļautās vietās vai ar neatļautiem rīkiem un paņēmieniem.
- znaujs Znauja (2) - saku koku augšējo galu sasienamais, parasti no striķa vai ādas.
- gaujslīcieši Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
- Zuju ezers Zuju ezers - atrodas Asares pagastā, platība - 16,0 ha, dziļums - līdz 8,2 m; Zujas ezers; Zūjas ezers.
- brīvzvejnieks Zvejnieks, kas zvejo bez atļaujas.
- Spilves kauja Zviedrijas un Saksijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1701. g. 19. jūlijā Spilves pļavās pie Rīgas, kurā zviedri sakāva sakšus, kas nodrošināja Zviedrijai pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā; atkāpjoties sakši uzspridzināja Kobronskansti.
- ķimpa Žagaru sauja.
- ķimpelis Žagaru sauja.
- ķimpīns Žagaru sauja.
- smūģis Žņaugs, ar ko kaujamai cūkai aizgriež purnu.
- Heihe Žosuja upes Ķīnas ziemeļu daļā paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Edzingola Žošuja - upe Ķīnā, paralēls nosaukums tās agštecē.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa uja.