Paplašinātā meklēšana
Meklējam kopt.
Atrasts vārdos (61):
- kopt:1
- kopti:1
- kopti:2
- apkopt:1
- atkopt:1
- dakopt:1
- iekopt:1
- izkopt:1
- nokopt:1
- pakopt:1
- sakopt:1
- uzkopt:1
- koptāme:1
- koptēls:1
- kopties:1
- aizkopt:1
- piekopt:1
- nekopts:1
- koptauki:1
- koptonis:1
- kopturis:1
- koptekupe:1
- koptelpas:1
- koptirāža:1
- koptirgus:1
- koptituls:1
- kopturība:1
- apkopties:1
- atkopties:1
- iekoptība:1
- iekopties:1
- izkoptība:1
- izkopties:1
- neiekopts:1
- nokopties:1
- pakopties:1
- sakoptība:1
- sakopties:1
- uzkopties:1
- koptilpums:1
- koptonnāža:1
- koptreniņš:1
- aizkopties:1
- Diakoptona:1
- izakopties:1
- piekopties:1
- koptendence:1
- apsakopties:1
- dasakopties:1
- helikopters:1
- iesakopties:1
- medikopters:1
- sasakopties:1
- koptosistole:1
- sarkoptidoze:1
- kvadrokopters:1
- glikoptialisms:1
- vārdkoptermins:1
- defiskoptermins:1
- patruļhelikopters:1
- triecienhelikopters:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (366):
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija.
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
- uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku).
- aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).
- apcirpt Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
- užināt Apkalpot, apkopt.
- sašērt apkopt (lopus).
- nokopt Apkopt (mājdzīvniekus).
- pakopt Apkopt (mājdzīvniekus).
- apkopties Apkopt sevi.
- zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
- iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
- apraizēt Apkopt, apgādāt.
- aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
- tikt galā (pašam) ar sevi Apkopt, arī apgādāt (sevi).
- appravīt Apkopt; arī aprūpēt.
- apčupinēt Apkopt.
- aprūpināt Apkopt.
- vīkšt Apkopt.
- žerbt Apkopt.
- apsakopties Apkopties.
- kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem.
- apmīļot aprūpēt, uzturēt, kopt
- āre apstrādāta, iekopta zeme.
- literārā valoda apzināti izkopta un normēta valodas forma.
- ciltstiesības Ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām.
- beblis Arkls ar (vienu) lemesi neiekoptas zemes uzplēšanai.
- plintavāt Atbrīvot no ciņiem (pļavu); kopt (pļavu).
- izlepuškāt Atdalot ar raukni augu daļas, apstrādāt, iekopt (zemi).
- atkalēties Atkopties, pieņemties spēkā.
- atbarāties Atkopties.
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
- smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- lidotājs Aviācijas personālsastāva daļa, kas ir speciāli sagatavota un tieši piedalās lidojumos ar lidmašīnām, helikopteriem u. c. lidaparātiem kā ekipāžu locekļi.
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
- māžot Burvestības piekopt.
- spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
- sagumzīt Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam; būt neapkoptam.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
- viliķis Cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem.
- vilniķis Cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem.
- būdeļbārda Cilvēks ar nekoptu bārdu.
- pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
- krāsredzis Cilvēks, kam ir bagātīgi izkopta krāsu uztvere.
- matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
- apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (augus).
- apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu).
- sakopšana Darbība --> sakopt.
- atkopšana Darbība, process --> atkopt.
- istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
- apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju).
- kopējs Darītājs --> kopt.
- polihorija Daudzkorība, venēciešu skolā 17. gs. daudz piekopta komponēšanas maniere: sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca skaņkrāsu mainīgumu.
- Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km.
- aborigēnie mājdzīvnieki dažādu apvidu vai zemju vietējie, mazizkoptie mājdzīvnieki.
- štakāns Drukns, labi kopts vīrietis.
- padruvēt Druvu pakopt.
- žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā.
- parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu.
- aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā.
- manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu.
- atganīties Ganoties atkopties, uzbaroties.
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- budoārs Glīti uzkopta dāmu viesistaba.
- apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt.
- sagrābt Grābjot nokopt (parasti pļavu, lauku).
- uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
- piegrābstīties Grābstot nedaudz sakopt.
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem.
- zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass.
- kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels.
- patruļhelikopters Helikopters, ar ko brauc patruļa.
- triecienhelikopters Helikopters, kas ir speciāli konstruēts dažādu ieroču sistēmu izmantošanai, lai varētu uzbrukt pretinieka mērķiem un tos iznīcināt.
- heliķis Helikopters.
- helis Helikopters.
- helītis Helikopters.
- helīts Helikopters.
- lidgrieznis Helikopters.
- vertaļots Helikopters.
- virpuļotājs Helikopters.
- pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām.
- piekartransportēšana Helikopteru operācijās - jebkādas piekarkravas transportēšana.
- piekarkrava Helikopteru transporta operācijās - jebkāda ārēja, zem helikoptera fizelāžas piekārta krava.
- iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.).
- iekopties Iekopt saimniecību.
- apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
- savada Iekopta un apdēstīta kultūras zeme.
- niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
- guldīt šķirstā iezārkot; apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
- guldīt zārkā iezārkot; apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
- pekstiņi Ikdienā nepieļaujama, bet svētkos vai īpašās situācijās piekopta ačgārna darbošanās.
- sasaudzēt Ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt.
- izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
- urbināties Ilgāku laiku, ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni).
- auklēties Ilgi un nevajadzīgi saudzēt, kopt (kādu).
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm.
- strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām.
- iniciāļsaliktenis īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciālisms.
- iniciālisms īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciāļsaliktenis.
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
- nostādīt balsi izkopt vokālās dotības.
- audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
- asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
- izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
- attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.); veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
- tērpums Izkopta pļava; no krūmiem iztīrīta meža pļava.
- rakstu valoda izkopta, normēta valodas rakstības forma
- noslīpētība Izkoptība līdz pilnībai.
- attīstīts Izkopts (par prātu, spējām, jūtām u. tml.).
- glītraksts Izkopts rokraksts, izkopta rakstīšanas tehnika.
- izrost Izrotāt, uzkopt.
- pinka Izspūrusi, samudžinājusies, arī nesakopta (matu, bārdas) šķipsna.
- izspodrināt Iztīrīt; arī uzkopt.
- hermeneutika Iztulkojuma mākslas teorija, kas jo sevišķi izkopta reliģijas un tiesību zinātnē, interpretāciju veidā.
- iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
- izglītot Izveidot, izkopt, padarīt glītu.
- pjafs Jāšanas mākslā speciāli izkopta rikšu gaita, kurā zirgs spēj lēni un graciozi rikšot pilnīgi uz vietas.
- ceinaklys jauns, labi kopts mežs.
- purkšekls kāds ar nekoptiem matiem.
- sūnēklis kāds ar nesakoptu bārdu.
- istabene Kalpone, kuras uzdevums ir uzkopt istabas.
- iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai.
- ķauzis Kaut kas netīrs, nekopts.
- lečka Kaut kas netīrs, savandīts; izžuvusi, nesakopta vilna.
- ārs Klaja vieta; apstrādāta, iekopta zeme; āre 1.
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
- vadošais Komandieris, kas vada lidmašīnu, helikopteru grupu, kas lido ar viņu vienotā kaujas izkārtojumā (ierindā).
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- jumta spraišļi konstrukciju elementi, kas novērš apakšējo kopturu deformēšanos un nodrošina tiem nemainīgu stāvokli telpā.
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
- kavāt Kopt, apkopt, gādāt.
- apduzāt Kopt, apkopt.
- manikirēt Kopt, arī lakot roku nagus, kopt rokas.
- gārbīt Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt.
- gārbīties Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt.
- iekultivēt Kultivējot iekopt.
- sjē ķīniešu krāsošanas (batikas) tehnika, kas tika definēta kā "zīda auduma saspiešana un krāsošana", mūsdienās šī tradīcija tiek kopta tikai atsevišķos reģionos.
- ballināt Labi apkopt, pacienāt.
- glums Labi barots, kopts, gludu, spīdīgu spalvu (par dzīvniekiem).
- izpasīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni).
- izpašīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni).
- dižsēta Labi kopta sēta.
- skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
- izpasēt Labi, rūpīgi apkopt.
- ārisks Labs, skaists, kopts.
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
- barbarisms Leksisks aizguvums, kuru aizguvējvalodas sistēmā izjūt kā svešķermeni, kas neiederas literārajā resp. koptajā valodā, kur tā vietā ir cits vārds.
- alemande Lēna deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā; radusies Vācijā, kopš 16. gs. izkopta Francijā.
- kokpits Lidaparāta (gk. helikoptera) nodalījums, kurā atrodas pilots vai pilots un apkalpe.
- helikoplans Lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības.
- pretzenītmanevrs Lidmašīnas (helikoptera) lidojuma kursa, ātruma un augstuma maiņa, lai mazinātu tā iznīcināšanas iespējamību.
- lidojums autorotācijas režīmā lidojums nesošās gaisa skrūves darba režīmā, kad enerģija skrūves griešanai tiek ņemta no plūsmas (normāls darbība režīms autožīriem, bet helikopteriem rodas spēka iekārtas atteices gadījumā).
- izslīpēt Līdz pilnībai izkopt (2).
- noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
- māksla Līdz sevišķai veiklībai izkopta darbības prasme.
- sahel Līdzena un iekopta zemes josla jūras piekrastē.
- vainagu retināšana lieko zaru izzāģēšana vai izgriešana (nekoptiem vai veciem) augļu kokiem.
- klāgata Liela, nesakopta saimniecība.
- kā cūku rakumi ļoti nelīdzens, izvandīts, nekārtīgs, nesakopts.
- lutināt Ļoti rūpīgi kopt, saudzēt (dzīvnieku).
- lužināt Ļoti rūpīgi kopt, saudzēt, dodot labāku barību, ēdienu.
- stūres propelleris maināma soļa propelleris, ko uzstāda helikopterā ar vienu nesošo gaisa skrūvi astes sijas galā, kas kompensē reaktīvo momentu un izpilda virziena stūres funkcijas
- karāšanās griesti maksimālais augstums, kurā helikopters spēj nekustīgi karāties bez augstuma samazināšanas.
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- paskolot Mazliet izkopt (garīgās vai fiziskās īpašības).
- pakopties Mazliet, neilgu laiku kopties.
- bortmehāniķis Mehāniķis - apkalpes loceklis, kas atbild par lidaparāta (lidmašīnas, helikoptera, dirižabļa) motoru un iekārtas stāvokli un darbību.
- aerosēja Meža koku sēklu sēšana ar speciāliem sējaparātiem no lidmašīnām vai helikopteriem; izmanto reti - meža atjaunošanai lielos izdegumos.
- strādība Mežā nolīsts un iekopts lauks; strādaba.
- strādaba Mežā nolīsts un iekopts lauks.
- consolatio Mierinājums, iepriecinājums; mierinājuma runa vai raksts pakaļpalicējiem; senatnē izkopta literāriska forma.
- montānisti Montāna domu biedri, kurš 2. gadsimtenī mācīja, ka nevajagot baznīcai nekādas hierarhijas, nedz dievkalpošanas formas, bet vajagot piekopt tiešu satiksmi ar Dievu.
- bukrieža Muižas kalpa riežas noteiktā laikā neapstrādātā un nenokoptā daļa.
- augsta izmantojamība multiapstrādes sistēmai piemītoša īpašība, kas pēc kļūmes ļauj to ātri atkopt.
- raķešnesis Munīcijas nogādes līdzeklis līdz mērķim - lidmašīna (helikopters), virsūdens kuģis, zemūdene, kam uz borta ir raķetes.
- urbināt Ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni).
- dzedziedains Neapstrādāta, nekopta zeme.
- tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums; zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts; pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
- šanhaja Neglīta, nesakopta vieta (parasti ar nekvalitatīvu mazstāvu apbūvi).
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt.
- triviālliteratūra neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla literatūra.
- triviālā māksla neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla māksla.
- cemeris Nekārtīga, nekopta istaba.
- grecele Nekopta, izspūrusi, izlaidīga sieviete.
- čūksnis Nekopta, piegružota vieta; biezoknis.
- svīta Nekopts (sevišķi apģērba ziņā), nolaidīgs cilvēks.
- šļaune Nekopts cilvēks.
- driksnājs Nekopts mežs ar kritušiem kokiem un zariem uz zemes.
- drīksnājs Nekopts mežs.
- slāpsns Nekopts, nolaists (par tīrumu, zemes gabalu).
- pūsts Nekopts, purvains mežs.
- mazdārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs; ģimenes dārziņš.
- ģimenes dārziņš neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
- lauza Nesakopta vieta: pagalms, mežs, dārzs utt.
- mīņus Neskaidra, neizkopta vieta.
- čammains Netīrs, nekopts.
- plancka Nevīžīgs, nekopts cilvēks.
- heliriteņbraukšana nobrauciens ar velosipēdu no kalna, kur sportistus un velosipēdus nogādā ar helikopteru.
- noskretis Nobružāts, neapkopts, nonīcis.
- noridāt Nokopt (piemēram, galdu, istabu).
- noridot Nokopt (piemēram, galdu, istabu).
- piepost Nokopt, nolikt.
- noridēt Nokopt, novākt pie malas.
- pievākt Nokopt, novietot pie malas.
- pieridāt Nokopt, piekopt.
- noglabāties Nokopties.
- noridēties Nokopties.
- šļobis Nolaidīgs, nekopts cilvēks.
- sagodēt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
- sagodināt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
- sagodīt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
- plušķis Noplīsis, nekopts cilvēks.
- satīrīties notīrīt sevi, apģērbu, sakopties (2).
- nopost Notīrīt, nokopt, uzpost.
- nodicīt Novākt (nokopt) galdu.
- nopuijāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt.
- nopujāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt.
- nogodāt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu).
- nogodināt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu).
- nogodīt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu).
- nogodēt Novākt; nokopt.
- perfektibilisms Optimistiska mācība, ka cilvēce ir spējīga sevi izkopt un kļūt pilnīgāka un ka tā arī jau progresē šai virzienā.
- aizkopt Pabarot, apkopt.
- sakopies Pabeidzis sakopties.
- aptīrīt Padarīt tīru (kādu platību); uzkopt (parasti dzīvokli).
- ielaspuika Palaidnis; neaudzināts un nekopts puika.
- čuhārija pamesta, nekopta vieta, tāla nomale; nekuriene.
- nekuriene pamesta, nekopta vieta, tāla nomale.
- piepucēt Papildus sakopt, uzspodrināt.
- kuvāda Paraža, ka pēc bērna dzemdībām tēvs liekas gultā un uzņemas kopt bērnu, ko parasti dara māte.
- noaugt Pārklāties ar (parasti nekoptu) bārdu, matiem; kļūt tādam, kam ir (parasti nekopta) bārda, mati.
- sasakopties Paveikt mājas darbus, apkopties.
- nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku).
- kopums Paveikta darbība, rezultāts --> kopt (3).
- apžerbt Pavirši apkopt.
- pēsku Pēsku pēskumis - steidzīgi, svārstoties, ļogoties, kājas lēni velkot (un ar nekoptu ārējo izskatu).
- māņoties Piekopt buršanu.
- dzīvot zaļi (arī zili zaļi) piekopt dabai draudzīgus ikdienas paradumus
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- pamest Pieļaut, ka paliek (kur) lietderīgi neizmantots, nenovietots, arī nenokopts.
- piegodēt Pievākt, apkopt.
- spodrība Pilnīga tīrība, sakoptība.
- pieslīpēt Pilnveidot (piemēram, iemaņas, prasmi, meistarību), izkopt (tās) atbilstoši kādām prasībām.
- peisaki Pinkainas, nesakoptas matu šķipsnas.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- filigrāns Precīzi un detalizēti izkopts, izstrādāts.
- Mi PSRS un Krievijā ražoto helikopteru tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Mi-4, Mi-8, Mi-12 u. c.
- stilists Rakstnieks vai cits valodas lietotājs, kam ir savs īpatnējs stils vai labi izkopta izteiksme.
- koptu valoda rakstu valoda, ko 3. gadsimtā izveidoja kristīgie ēģiptieši un kas mūsdienās saglabājusies kā koptu baznīcas valoda.
- atkopties Refl. --> atkopt.
- kopties Refl. --> kopt (1).
- koptonnāža Reģistra tonnās izteikts (kuģu) koptilpums.
- husisms Reliģiska kustība Čehijā 15. gs., kas mudināja arī lietot un kopt čehu valodu.
- sērt Rūpēties, kopt, barot.
- čopīties Rūpēties, piekopties, savākties.
- izčulināt Rūpīgi apkopt.
- lolot Rūpīgi kopt un saudzēt (piemēram, augu, dzīvnieku).
- pieglāsēt Rūpīgi kopt, rūpēties.
- norūķēt Rūpīgi sakārtot, sakopt.
- literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu, tai raksturīgs.
- spīdēt un laistīties saka par ko sakoptu, tīru spodru.
- nātres lien pa logu (arī durvīm) iekšā saka par nekoptu lauku sētu.
- kā ēzavs saka par vīrieti, kam ir gari, nekopti mati, bārda; arī par vīrieti ar spalvainu ķermeni.
- ūdens pile nestāv virsū saka, ja zirgs ir labi barots, kopts.
- rist Sakārtot, piekopt.
- uzkravāt Sakārtot, uzkopt, uzpost.
- nokopt Sakopt (apģērbu).
- rūsāties Sakopt gružus.
- piegodēt Sakopt pēc darba pabeigšanas.
- uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
- sakopties Sakopt sevi, savu apģērbu.
- sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piemēram, telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
- saridāt Sakopt, sakārtot.
- appucēt Sakopt; notīrīt.
- glītoties Sakopties, izdaiļoties.
- saridāties Sakopties, sakārtoties.
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- medikopters Sanitārais helikopters; vārds apritē ienācis pēc vācu un austriešu seriāla "Medikopters 117".
- pātēt Saudzēt, kopt; lutināt.
- pātīt Saudzēt, kopt; sargāt, lutināt.
- uzkārnīt Savākt, sakopt.
- ēģiptiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes valoda, lietota Senajā Ēģiptē 3. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.; viena no senākajām pasaules kultūras valodām, ap 2.-3. gs. m. ē. no tās attīstījusies koptu valoda.
- apdega Sen nolīsts mežs, kas nav uzarts (iekopts par aramzemi), bet gan apaudzis ar zāli.
- helibordings Snovošana un slēpošana nepieejamās un nebrauktās nogāzēs, ja sportistu kalna virsotnē nogādā ar helikopteru (angļu "heliboarding"); helislēpošana.
- sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (1).
- sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (2).
- sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (3).
- sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (4).
- Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone.
- iet arklam pakaļ strādāt lauku darbus, kopt zemi.
- ukņa Šaura, nekopta telpa.
- par nastu (kādam) tā, ka apgrūtina citus cilvēkus (parasti, nespējot sevi apkopt).
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- matains Tāds, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati (par cilvēku).
- izsmalcināts Tāds, kam ir laba gaume, ļoti labas manieres, izkoptas spējas.
- pinkains Tāds, kam ir pinkaini, nesakopti mati (par cilvēku).
- mazproduktīvs Tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku produkciju (par dzīvniekiem).
- mazražīgs Tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku ražu (par augiem).
- ārisks Tāds, kas aug vai ir audzis iekoptā, auglīgā zemē.
- pilnasiņu Tāds, kas daudzās paaudzēs audzēts un izkopts noteiktā virzienā bez citu šķirņu piejaukuma un noteiktam mērķim (par dažu šķirņu zirgiem).
- rafinēts Tāds, kas ir izsmalcināts, izkopts vissīkākajās niansēs (parasti par mākslas darbu).
- spodrs Tāds, kas ir pilnīgi tīrs, sakopts (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- pusaizmirsts Tāds, kas ir slikti kopts, nolaists (piemēram, par dārzu, parku).
- nekultivēts Tāds, kas nav uzlabots, iekopts (par augsni); tāds, kur nav uzlabota, iekopta augsne.
- virtuozs Tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums, arī tāds, kam nepieciešams šāds izpildījums; tāds, kurā izpaužas izcila profesionāla meistarība, izcila prasme.
- lolojums Tas (piemēram augs, dzīvnieks), kas ir rūpīgi kopts un saudzēts.
- lolojums Tas, kas ir kopts, izveidots, radīts ar pūlēm, rūpīgi.
- izglītotājs Tas, kas kaut ko padara izkoptu, glītu.
- celmlauzis Tas, kas sāk iekopt celmotu līdumu.
- Saka Tebras un Durbes koptekupe Sakas pagastā, garums - 6 km, ietek Baltijas jūrā.
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.).
- terminelements Termina terminoloģiski nozīmīga sastāvdaļa, kuras konkrētais veids atkarīgs no attiecīgā termina struktūras: atvasinātajam vietvārda terminam tā ir morfēma, salikteņterminam - salikteņa sastāvdaļa, vārdkopterminam - vārds.
- noteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašība vārdu (vai lokāmo divdabi) arnoteikto galotni parasti izmanto, ja apzīmējamais jēdziens tiek raksturots kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
- nenoteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašības vārdu (vai lokāmo divdabi) ar nenoteikto galotni parasti izmanto, ja īpašības vārds (vai lokāmais divdabis) tiek lietots savā tiešajā nozīmē un apzīmējamais jēdziens tiek raksturots vispārīgi, nevis kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
- izkopties Tikt izkoptam (2); arī izveidoties (5).
- spodrīte Tīrīga, labi kopta meitene.
- Ficroja Upe Austrālijas austrumos ("Fitzroy"), Kvīnslendā, Dosonas un Makenzi koptekupe, garums 450 km, ietek Koraļļu jūrā.
- Majenna Upe Francijas rietumu daļā ("Mayenne"), garums - 200 km, satekot ar Sartu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā.
- Sarta Upe Francijas rietumu daļā ("Sarthe"), garums - 285 km, sākas Armorikas augstienē, tek pa Luāras zemieni, meandrē, satekot ar Majennu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā.
- Mēna Upe Francijas rietumu daļā, Sartas un Majennas koptekupe, garums - 10 km, ietek Luārā.
- uzkārtot Uzkopt, nokopt, uzpost.
- noglītināt Uzkopt, nospodrināt.
- apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru.
- uzridāt Uzkopt, sakārtot.
- uzridēt Uzkopt, sakārtot.
- uzkrāmēt Uzkopt.
- izakopties Uzkopties.
- kultivēt Uzlabot, iekopt (augsni).
- izvārtīt Uzmanīgi izkopt.
- sapuģīties uzposties, sakopties.
- sapudžināties Uzposties, uzkopties.
- sapudzīties Uzposties, uzkopties.
- sapudžīties Uzposties, uzkopties.
- sapuģēties Uzposties, uzkopties.
- aprakņāt Uzrakņājot (zemi), apkopt (kokus, krūmus).
- aprakt Uzrokot (zemi), apkopt (kokus, krūmus).
- nokopt Uzturēt tīru, apkoptu (cilvēku, tā ķermeņa daļas).
- ārizēšana Vācu fašistu piekoptā ebreju diskriminācija, kas viņu terminoloģijā saucās "atbrīvošana no žīdu ietekmes valsts saimnieciskā un kulturālā dzīvē".
- grobiānisms Vācu literatūras virziens 15.-16 gs., tematika grozās ap visu nedaiļo un rupjo, līdz galējībai izkopta pornogrāfija un valodas vulgārisms.
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- dakopt Vairākkārt, arī bieži kopt (ko).
- uzcirtīgs Vajadzības gadījumā rūpīgi sakopts.
- vienkāršrunas vārds vārds, ko lieto neliterārajā sarunvalodā un kas liecina par nekoptu runu, nevērīgu attieksmi pret vārdu izvēli un izrunu.
- šlabraki Vecas drēbes, īpaši nekopti sieviešu svārki.
- bagoties Veikt maģiskas darbības; piekopt māņticību; burties.
- skrūvspārnis Vertikāla starta un vertikālas nolaišanās lidaparāts, kurā apvienotas helikoptera un lidmašīnas īpašības.
- jumta statņi vertikāli novietoti elementi, kas balsta kori vai augšējos kopturus un pārnes slodzi uz apakšējo kopturi vai paliktņiem.
- literārā norma viens no valodas normas tipiem; tradicionāli izveidojušās, visai literārajai valodai kopīgas, apzināti izkoptas un noteiktā periodā par paraugu atzītas un rakstītos avotos (gramatikās, vārdnīcās) fiksētas valodas likumības.
- mononīms Viens vārds, ko nosacīti lieto vārdkoptermina vietā.
- filantropinisms Virziens audzināšanā, kas cenšas izkopt cilvēkmīlestību.
- iekoptība Vispārināta īpašība --> iekopts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- māju spridzināšana zemnieku padzīšana no mājām un viņu iekoptās zemes pievienošana muižas zemei 16.-17. gs.
kopt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV