Paplašinātā meklēšana

Meklējam c.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (14):

Atrasts skaidrojumos (9997):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
memento mori _burtiski_ "atceries nāvi"; neaizmirsti, ka esi mirstīgs.
sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
in spe _burtiski_ "cerībā"; nākotnē.
ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
qui pro quo _burtiski_ "viens otra vietā"; juceklis, pārpratums.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
Spanglish _ironiski_ "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
spaiseris _Just5 Spacer_, _Just5 2 Spacer_ vai _Spacers2s_ telefons.
datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
marļiks _Marlboro_ cigaretes.
geļiks _Mercedes-Benz_ G klases auto.
parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
krusta zīme _rel._ Kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; krusts (1).
samainīt (biežāk izmainīt) naudu _sar._ Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
izmainīt naudu _sar._ Apmainīt naudas zīmi, monētu pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
made in ... _uzraksts uz eksportprecēm_ - izgatavots, ražots (attiecīgajā valstī).
vāze _Waze_ aplikācija.
ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas saistītas ar produkcijas realizāciju; - taras un produkcijas iepakošanas izmaksas noliktavā; - izdevumi par produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas stacijai; - komisijas nauda no pakalpojumu organizācijas u. tml.
ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
C. L. "citato loco"; minētajā vietā (grāmatā, dokumentā).
kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
apkaveibys "cūku bēres".
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
modus vivendi "dzīvošanas veids"; izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu.
gentelmenʽs agreement "džentelmeņu vienošanās", mutvārdu vienošanās, kur puses uzticas viena otrai.
bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
Ostjaku-Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
similis simili gaudet "līdzīgs ar līdzīgu priecājas"; tāds tādu atrod.
parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
brimērs "Miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI).
Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
nometekls "Otrā puse" jaundzimušajam, placenta.
pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
PA "Press Association Ltd".
gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
piocianins "Pseudomonas aeruginosa" pigments, piocianāzes sastāvdaļa.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
brain drain "smadzeņu noplūde", kvalificētu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm.
Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
Uncle Sam "tēvocis Sems"; _ironiski_ ASV, ASV valdība.
arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
traduttore - traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
cepļa strupuļs "ukōta" kāta atbalsts, ieliekot un izņemot podu no cepļa.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte ("Leucojum vernum var. carpathicum").
normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
levodukcija (Acs) novirze uz kreiso pusi.
(iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
(sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
(no)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi).
hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem.
(būt) stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī.
būt uz bānēm (būt) grūtniecības stāvoklī.
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra.
(iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē.
lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs.
paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku.
acis (arī plaksti) aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg.
acis aizdarās (uz mūžu) (cilvēks) nomirst.
acis aizdarās uz mūžu (cilvēks) nomirst.
(cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
omnipotence (Dieva) visspēcība.
skrebelis (Dusmās) ātrs cilvēks.
ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs.
iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
(sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
nīdeklis (Insektu) iznīcināšanas līdzeklis.
(iz)locīt zāģi (arī zāģa ceļu) (iz)locīt zāģa zobus.
steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties.
(iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kartīm.
aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
izpilde (kā ieplānota, uzdota) veikšana, īstenošana; process, arī rezultāts --> izpildīt (1).
izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2).
puse (kā, piemēram, procesa vai parādības) aspekts.
iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt.
cepienis (Maizes) cepiens.
in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai.
VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit").
VIC (Narkozes aparāta) iekšējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs.
(ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
sequitur (No tā) izriet, secināms, seko.
dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
(no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
(no)mirt zem (ķirurga) naža (no)mirt operācijas laikā.
(no)laist no kājas (no)zāģēt, (no)cirst (koku).
aetatis (norādītajā) vecumā.
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
(pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā.
(pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
aizģist (Pēkšņi) atcerēties.
(sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
ex adverso (pierādījums) no pretējā; no citas puses.
VC (Plaušu) vitālā kapacitāte.
treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš.
Oidipa komplekss (psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida) - bērna (it īpaši zēna) neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
(pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
(sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē.
VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction").
VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation").
VSD (Sirds) kambaru starpsienas defekts (angļu "ventricular septal defect").
VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation").
LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy").
RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy").
RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle").
aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām.
teitoņu (Tipiski) vācisks.
aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu.
apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt.
kraute (Zirga) plecu daļa.
šņagas (Žagaru, mizu u. c.) smalkumi.
apguve [apgūšana]{s:416} , mācīšanās process
atcere [atcerēšanās]{s:500}
atminēties [atcerēties]{s:506}
atminēt [atcerēties]{s:744}
atminēt [atcerēties]{s:745}
rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
skolojums [mācīšanas]{s:522}, [skološanas]{s:521}, pamācīšanas rezultāts.
skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
zināms [nosacīts]{s:138}
autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
skrējiens [skrienot]{n:0} veikts attālums, distance
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
vecība [vecums]{s:527}
1 hektārs = 100 āri = 2,74 pūrvietas = 0,91554 desetīnas = 2,47 akri (angļu) = 3,9 morgeni (vācu) = 1,79 morgi (poļu) = 1,9 johi.
1 Rīgas mārka = 8 ēres = 24 ārtigi = \~208 g = 8 unces = 16 lotes = 64 kventņi.
flāmu mērrīkste = 8 olektis = 16 pēdu = \~430 cm.
Reinzemes duodecimālā pēda ~37,7 cm.
Reinzemes mērrīkste ~377 cm.
Prūsijas mērrīkste ~432 cm.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
Pasaules AIDS diena 1. decembris (pēc ANO kalendāra).
svešs vīrs 1. pasakās lietots velna segvārds; 2. varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka - gara pavārds.
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
zelta bulla 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs. 2. Kārļa IV (1355.-1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam.
ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
decimālā pēda 1/10 mērrīkstes = \~31,4 cm, Rīgā ieviesās 18.-19. gs. no Holandes.
trotiņš 1/4 mārciņas.
Fjērdinga ceļš 1/4 no vecās zviedru jūdzes; 9000 pēdas jeb 2672 m.
pusdālderis 10 hektāru liela saimniecība.
Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
auģis 10-12 gadus vecs bērns.
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
klūpdrāts 10-20 cm virs zemes starp mietiem nostiepta stieple.
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
berāks 10–12 g. vecs puika.
berēks 10–12 g. vecs puika.
brāļdiena 10. jūlijs, t.s. Septiņu brāļu diena, pēc kuras pareģo laiku.
beris 10.–18. g. vecs zēns.
centilokviums 100 izteicienu krājums.
centiloquium 100 izteicienu krājums.
Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
kilohercs 1000 hercu.
tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
Mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
lasts 12 mucas šķidruma.
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
bruņinieku ordeņi, garīgie 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
mariāni 1233. gadā Boloņā dibināta bruņinieku ordeņa locekļi.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pēc noteiktā laika, kad jāsākas lekcijai vai tml.
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
angļu kubikcolla 16,387064 kubikcentimetri.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
gorgia 16. gs. termins koloratūrām, trilleriem, pasāžām u. c. melodijas izgreznojumiem.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
lasts 18 mucu sāls no kuģa vai 16 mucu no noliktavas.
incroyable 18. gs. beigu modes āksts Francijā.
hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
kambarnieki 18. gs. un 19. gs. sākumā hernhūtieši, kas pulcējās saiešanas namos jeb kambaros.
fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
Parīzes kubikcolla 19,8356 kubikcentimetri.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu nacionālās atmodas kustības aktīvisti.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes. Tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu“Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kasietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
Kosmonautikas diena 1961. g. 12. aprīlis, pasaulē pirmais cilvēka lidojums kosmosā.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
guanīns 2-amino-6-oksipurīns, heterocikliska bāze; ir dabas vielu sastāvā.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
Sveču diena 2. februāris (kā personificējums).
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
bodes olekts 21 colla jeb 53,34 cm.
prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
Pasaules filozofijas diena 21. novembris (pēc ANO kalendāra).
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
mērnieku olekts 24 collas (2 pēdas) jeb 60,96 cm.
laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
kūču dīna 24. decembris.
ģermāņu pēda 28,20 cm.
Hamburgas pēda 28,66 cm.
Bavārijas pēda 29,19 cm.
tekātnis 3-4 gadus vecs bērns.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
bullans 3-6 mēnešus vecs bullis.
vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
standartlaktācija 305 slaukšanas dienu ilga laktācija.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
olimpiskā pēda 32,05 cm.
pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
ķeltu pēda 33,50 cm.
suķelītis 4 - 6 mēneši vecs sivēns.
rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
pijaķihatka 500 latu vai citas naudas vienība.
pjaķihatka 500 latu vai citas naudas vienība.
sivēne 6 - 7 mēnešus veca cūka; sieviešu dzimuma sivēns.
exaudi 6. svētdiena pēc lieldienām.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
senā jūras (krievu) jūdze 7467,6 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
Rīgas pods 8,376 kg (oficiāli lietots līdz 1845. g.).
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
Pasaules diabēta diena 9. novembris (pēc ANO kalendāra).
taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
Ā Ā Muns - maiju kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
daži diagonālsaīsinājumi a/s - akciju sabiedrība; km/h - kilometri stundā; p/n - pasta nodaļa.
LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš".
LK A/s "Latvijas kuģniecība".
PV A/s "Pasažieru vilciens".
gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites.
indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību.
Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.).
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca.
abtese Abate - katoļu sieviešu klostera priekšniece.
Vecupe Abavas augšteces vecā, neregulētā gultne.
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km.
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē.
Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē.
Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km.
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
Pareto metode abc analīze - kontrolinga tehnoloģija uzņēmējdarbībā.
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
gaiļa ābece ābece ar gaiļa attēlu uz vāka.
ājas Ābece bērnu valodā.
ābice Ābece, ābečnieks.
lementars ābece.
sillabārijs Ābece.
abecedārijs Ābecnieks.
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata").
mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus").
agrīnā ābele ābeļu suga ("Malus praecox").
gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm.
izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā.
Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā.
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi.
Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā.
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps").
Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum").
žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens").
inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum").
brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum").
četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai.
MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca).
bikonvekss Abpusēji izliekts (gk. par lēcu).
atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni.
kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem.
sakašas Abrkasis, sakasīts siens u. c.
Abruci Abruco - reģions Itālijā.
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
hematapostēma Abscess, kurā ir asinis.
orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu.
relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums.
relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu.
radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode.
relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos).
relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību.
koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos.
papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus.
barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu.
tumšais miglājs absorbcijas miglājs.
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai.
ASN 1 abstraktās sintakses notācija 1.
apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža.
cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss.
ezodeviācija Abu acu redzes asu pastiprināta tendence konverģēt.
izopija Abu acu redzes asuma vienādība.
kataforija Abu acu šķielēšana lejup.
dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam.
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
Abukira Abukiras līcis.
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
acs baltums acābola ārējais; blīvais apvalks.
panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni.
uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums.
oftalmorāģija Acābola asiņošana.
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes.
logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana.
nistagmoīds Acābola kustības, kas atgādina nistagmu.
nistagmogrāfija Acābola kustību reģistrēšana nistagma gadījumā.
perioftalmīts Acābola makstu iekaisums.
makroftalmija Acābola palielinājums.
oftalmorekse Acābola plīsums.
pioftalms Acābola sastrutojums.
unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē.
laterālais jeb horizontālais nistagms acābolu kustības horizontālā plaknē.
vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē.
Anatis ocellata acainā mārīte.
akmiņaraksts Acainais četrnīšu trinītis.
Inachis io acainais raibenis.
Smerinthus ocellatus acainais sfings.
izacojis Acains (par maizi u. tml.).
acāts Acains (par maizi, kartupeļiem).
māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
irbulains Acains, cirmuļains.
irbuļains Acains, šūnains.
acots Acains.
izburbulējis Acains.
azaleja Acālija.
azālija Acālija.
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
acainieks Aceknis - kuņģa daļa atgremotājiem.
actenis Aceknis (atgremotājdzīvniekiem).
acainis Aceknis.
aciknis Aceknis.
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
acaena Acēnas.
pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna.
retējlapu acēna acēnu suga ("Acaena anserinifolia").
Bjūkenena acēna acēnu suga ("Acaena buchananii").
Magelāna acēna acēnu suga ("Acaena magellanica").
sīklapu acēna acēnu suga ("Acaena microphylla").
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
acetabularia Acetabulārijas.
diacetanilīds Acetanilīda derivāts; fizioloģiski darbīgāks par acetanilīdu.
diacetēmija Acetetiķskābe asinīs.
diacetūrija Acetetiķskābes ekskrēcija ar urīnu.
acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu.
diacetāts Acetetiķskābes sāls.
salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
etīns acetilēns, nepiesātināts ogļūdeņradis.
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai.
acetilbetametilholīns Acetilholīna derivāts, ietekmē parasimpātisko sistēmu līdzīgi acetilholīnam.
aspirīns Acetilsalicilskābe.
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze.
ACH Acetoncianhidrīns.
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
acetonūrija Acetons urīnā.
dimetilketons acetons.
propanons acetons.
Taliona tiesības aci pret aci, zobu pret zobu.
acidanthera Acidantēras.
divkrāsu acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera bicolor").
Tubergena acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera tubergenii").
acidocīts Acidofila šūna; eozinofilais leikocīts.
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā.
ačīgs Acīgs; uzmanīgs, mundrs, izveicīgs.
aķīgs Acīgs.
špullīgs Acīgs.
seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem.
acilācija Acila grupas ievešana vai veidošana organiskā savienojumā.
acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos.
ad oculum acīm redzami, ļoti uzskatāmi.
evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
rokām taustāms acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
acīm redzot Acīmredzot.
acīm redzami Acīmredzot.
superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
postīgas acis acis, kas niez vai asaro.
prožektors acis.
ači Acis.
ačkas Acis.
blenžamie Acis.
blisenes Acis.
bolenes Acis.
burkali Acis.
čokāli Acis.
fari Acis.
fonari Acis.
fonāri Acis.
glazki Acis.
iluminators Acis.
karabciki Acis.
lokatori Acis.
morgali Acis.
morgalki Acis.
peška Acis.
šnifti Acis.
stariņi Acis.
starmetējs Acis.
zenki Acis.
Aciņa ezers Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
Mazais Murmasts Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
uzacot Acot un pabeigt acot.
pāracot Acot vēlreiz, no jauna.
aizpotēt Acot, okulēt.
acāt Acot.
čepīt Acot.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi.
enoftalms Acs ābola iegrimums orbītā.
endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums.
elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi.
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
acs ābuls acs ābols.
acābolis Acs ābols.
bērneņš Acs ābols.
eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā.
anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu.
fotopija Acs akomodācija gaismai; redze dienā.
prezbiopija Acs akomodācijas pavājināšanās vecumā.
dioptometrija Acs akomodācijas un staru laušanas spēju mērīšana.
oftalmogrāfija Acs aprakstošā anatomija.
biomikroskopija acs apskate spraugas lampā
cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana.
kantotomija Acs ārējā kaktiņa pārgriešana.
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
oftalmatrofija Acs atrofija.
epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
plaksnējums Acs baltums.
sclera Acs baltums.
oftalmodesmīts Acs cīpslu vai saišu iekaisums.
fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops.
plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu.
periorbita Acs dobuma kaulplēve.
periorbīta Acs dobuma kaulplēve.
oftalmoneirīts Acs dobuma nerva iekaisums.
orbitogrāfija Acs dobuma un tā satura rentgenogrāfiska vai datortomogrāfiska vizualizācija.
orbīta Acs dobums.
ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis.
blenoreja Acs gļotādas strutojošs iekaisums.
blefaroklonuss Acs gredzenmuskuļa kloniski krampji, acs krampjaina mirkšķināšana.
blefarospazma Acs gredzenmuskuļa toniski krampji.
oftalmija Acs iekaisums.
oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu.
entoptoskopija Acs iekšpuses un acs iekšējo ēnojumu apskate.
kantīts Acs kaktiņa iekaisums.
kantektomija Acs kaktiņa izoperēšana.
kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni.
ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība.
oftalmotropometrija Acs kustību mērīšana.
decentrēta acs lēca acs lēca, kuras optiskais centrs nav pretī zīlītei.
fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā.
fakomalācija Acs lēcas atmiekšķēšanās.
pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi.
fakoma Acs lēcas audzējs.
fakometecēze Acs lēcas dislokācija.
lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim.
fakīts Acs lēcas iekaisums.
fakoerīze Acs lēcas izsūkšanas operācija kataraktas gadījumā.
fakocistīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
kapsīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
cistitomija Acs lēcas kapsulas incīzija; kapsulotomija.
fakopalinģenēze Acs lēcas reģenerācija.
fakoskleroze Acs lēcas sacietēšana.
rinokantektomija Acs mediālā kaktiņa izgriešana.
asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
oftalmofantoms Acs modelis apmācībai.
oftalmomiozīts Acs muskuļu iekaisums.
oftalmoplēģija Acs muskuļu paralīze.
oftalmomiotomija Acs muskuļu pārgriešana.
autorefraktometrija Acs optiskā stipruma mērīšana dioptrijās ar speciālu aparatūru.
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums.
blikstene Acs plakstiņš, skropstas.
acuplakstiņi Acs plakstiņš.
acuplaksts Acs plakstiņš.
blikstens Acs plakstiņš.
kulba Acs plakstiņš.
blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība.
keratīts Acs radzenes iekaisums.
hipoforija Acs redzes ass novirze uz leju.
eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana.
katarrakta Acs redzes slimība; katarakta 1.
astigmatisms acs refleksijas anomālija.
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
skiaskopija Acs refrakcijas noteikšanas metode.
oftalmula Acs rēta.
skrapste Acs skropsta.
tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu.
acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām.
acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā.
blefarostenoze Acs spraugas nenormāls sašaurinājums.
blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana.
kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu.
pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
cikloparēze Acs starenes muskuļa vājums.
retīna Acs tīklene.
rodopsīns Acs tīklenes fotoreceptoru (nūjiņu) pigments.
retinīts Acs tīklenes iekaisums.
pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ.
īriss Acs varavīksnene.
iridociklīts Acs varavīksnenes un starenes iekaisums.
oftalmosterēze Acs zaudējums.
anizokorija Acs zīlīšu diametru nevienādība.
dzirnums Acs zīlīte.
pupilla Acs zīlīte.
zirnulis Acs zīlīte.
zirnums Acs zīlīte.
ridze Acs, valdziņā adījumā, pinumā u. tml.
ace Acs.
kaplodziņš Acs.
lukturis Acs.
oculus Acs.
šķīvītis Acs.
acsskrūve Acskrūve.
azteki Acteki.
huaxteca Acteki.
Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu").
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
Čikomekoatla Acteku kukurūzas dieviete.
Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla.
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce.
Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks.
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
piecas saules acteku mitoloģijā - piecas pasaules ēras.
Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla.
Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze.
Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze.
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis.
Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte.
Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs.
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām.
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva.
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
izkliedētas actiņas actiņas, kas atrodas viena no otras tālāk par 10 mm.
gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai.
iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums.
retinitis Acu ābola trešās kārtas (tīklenes) iekaisums.
nagadauzis Acu ārsts.
izoforija Acu atrašanās vienā horizontālā plāksnē, kad nav ne hipoforijas, ne hiperforijas.
blennorreia Acu gļotādas strutains iekaisums.
blenoftalmija Acu gonoreja.
halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu.
leproftalmija Acu iekaisums lepras gadījumā; leproza oftalmija.
fotoftalmija Acu iekaisums no pārāk stipras gaismas.
elektrooftalmija Acu iekaisums, ko izraisījis elektriskā loka ultravioletais starojums.
oftalmomiāze Acu infestācija ar dobumdunduru "Oestrus ovis" kāpuriem.
oftalmogrāfija Acu kustību pētīšana un grafiska attēlošana.
komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas.
heteroftalmija Acu nevienādība.
akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes.
skatiens acu orientācija uz kādu redzes objektu
skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no skatīt (1)
blakstiņi Acu plakstiņi.
blikstiņi Acu plakstiņi.
plākstene Acu plakstiņš; plākste.
plākstens Acu plakstiņš; plākste.
plākstins Acu plakstiņš; plākste.
plākste Acu plakstiņš; plākstens; plākstiņš.
tarzālie dziedzeri acu plakstiņu modificētie tauku dziedzeri.
priekš acīm acu priekšā.
acu mīzali acu pūžņi.
šķērsdisparācija Acu redzes asu iekšupvērstība.
radzenes līdējčūla acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
nagata Acu slimība; zirgu acu slimība.
oftalmopātija Acu slimība.
oftalmiatrija Acu slimību terapija.
krāsu redze acu spēja izšķirt objekta krāsas.
stereoskopiskā redze acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem.
undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem.
skats acu vērstība uz kādu redzes objektu.
raudiņš Acu zīlīte.
redzūklītis Acu zīlīte.
seka Acu zīlīte.
skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi.
ar vienu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
vienā rāvienā acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
uz rāviena acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
uz rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs.
acumirklējs Acumirklīgs.
stracis Acumirklis, brīdis.
strace Acumirklis, brītiņš.
mirksnis Acumirklis, mirklis; mirknis.
mirknis Acumirklis, mirklis.
acimirkls Acumirklis.
acumirksnis Acumirklis.
akimirksnis Acumirklis.
mirkslis Acumirklis.
Ačupe Acupīte - upe Latvijā.
Ačupīte Acupīte - upe Latvijā.
Acupe Acupīte, Rūjas pieteka.
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis.
ķedeliski Ačgārni, sajaucot secību.
dermatocēle Ādā izveidojies dobums; cista.
kuiba Āda no roņa, suņa u. c. dzīvnieku kājām.
kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs.
cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai.
adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā.
Seinaha Adana - pilsēta Turcijas dienvidos.
Seihana Adana, pilsēta Turcijā.
pielāgošanās Adaptācija.
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.
hostadapteris Adapteris, kas pārsūta datus un instrukcijas starp diskešu vai diskdziņa kontrolieri un centrālo procesoru.
līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā.
PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni.
dermatofilakse Ādas aizsardzība pret infekciju.
eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.
depilācija Ādas apmatojuma iznīcināšana.
alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus.
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus.
sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ.
bulans Ādas cepure ar ausu apsegiem.
ādaiņi Ādas cimdi.
ādaunieks Ādas cimds.
ādavnieks Ādas cimds.
dermoīdektomija Ādas cistas izgriešana.
dermatocistoma Ādas cistveida audzējs.
derrnatocistoma Ādas cistveida audzējs.
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti.
helioksantoze Ādas iedegums, pigmentācija saules starojuma ietekmē.
sklerodermatīts Ādas iekaisums ar sabiezējumu un sacietējumu.
akarodermatīts Ādas iekaisums, ko ierosina ērces.
lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
dermataneirija Ādas inervācijas defekts, kas rada jutības traucējumus.
dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze).
ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa.
ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa.
ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa.
maisiņš Ādas kroka zem acīm.
skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija.
dermatoheteroplastika Ādas pārstādīšana, ņemot to no cita cilvēka.
kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas.
kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana.
sprosla Ādas poga vai kažokādas cilpa.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
kontaktreakcija Ādas reakcija saskares vietā ar kairinošu vielu (alergēnu).
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
dermoanerģija Ādas reakcijas trūkums uz antigēna injekciju.
mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu.
tiloze Ādas sacietējums, varžacs; tiloma.
tiloma Ādas sacietējums, varžacs.
ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai.
daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
pelagroze Ādas sindroms pelagras gadījumā; raksturīga pigmentācija, eritēma un hiperkeratoze.
zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu.
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes.
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu.
favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā.
fustigācija Ādas šaustīšana ar metāla otu, kas savienota ar maiņstrāvas avotu, piem., faradizācijā.
fustigācija Ādas šaustīšana ar tievām viciņām (masāžā).
ateroma Ādas tauku dziedzera retences cista.
ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam.
kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem.
tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija.
dermatooftalmīts Ādas un acs iekaisums, kas skar konjunktīvu un radzeni.
krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze.
depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
petļa Ādas vai auduma cilpa paģērba aizpogāšanai.
gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai.
dispigmentācija Ādas vai matu pigmentācijas patoloģija.
galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas.
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
spurādaiņi Adatādainie ("Echinodermen").
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
sprākle Adatas acs.
keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu.
vēršmēlene adate;nu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodon").
sarkodoncija adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodontia").
īszobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Steccherinum").
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama.
ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium").
klimakodone adateņu sēņu ģints ("Climacodon").
gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita").
parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum").
kivano Adatu gurķis ("Cucumis metuliferus", angļu val. "kiwano").
akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu.
ādažnieki Ādažu novada Ādažu ciemata iedzīvotāji.
Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji.
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē.
adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos.
ādaunieks Ādenis, kleperis; vecs, vājš zirgs.
kraģis Ādenis, vecs zirgs.
ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam.
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
horioadenoma Adenomas tipa horija audzējs, kas noārda placentu.
Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
kanēļa ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe cinnamomea").
sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea").
asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea").
temirgoji Adigejiešu etnogrāfiska grupa (uz tās dialekta pamata veidota adigejiešu nacionālā rakstība).
abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm.
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
Semsūra Adijamana, pilsēta Turcijā, tās nosaukums kurdu valodā.
rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra.
sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
cilpu stabiņš adījuma garenvirzienā izvietoto cilpu kopums.
žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
pēdainītis adījuma raksts cimdiem, ko ada ar divām dzijām un izveido zaķa pēdām līdzīgu rakstu.
cūkactiņas Adījuma raksts, kas atgādina acis.
prespinumi Adījuma rakstu pinumi, kas satur cilpas ar vienu vai vairākiem uzmetumiem.
metums Adījuma sākums, zeķei pirmās acu rindas.
cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums.
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
megžine Adījums, kas ir adīts, cieši nesaistot valdziņus.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
dubultais adījums adījums, kurā cilpas novietotas divās paralēlās plaknēs.
šķērsadījums Adījums, kurā cilpu rinda veidota no viena vai dažiem pavedieniem.
garenadījums Adījums, kurā katra cilpu rindas cilpa veidota no sava pavediena; pamatņu adījums.
rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus.
galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām.
uzmeti Adīkļa pirmā acu rinda.
kutikularizācija Ādiņas veidošanās uz čūlas vai brūces.
filē Adīšana lielām cilpām.
pāradām Adīt vienu kārtu ar vienu dzīparu, otru kārtu ar citu.
megžināt Adīt, cieši nesaistot valdziņus.
celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem.
stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba.
dūrgals Adīta vai izšūta aproce, uzrocis; maucis (2).
muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa.
uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem.
mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
mupši Adītas aproces.
purkši Adītas aproces.
dalderaiņi Adīti cimdi ar rūtainu rakstu.
pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm.
cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē.
lapainis Adīts cimds ar lapveida adījuma rakstu.
adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure.
maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm.
acainītis Adītu cimdu raksts.
uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala.
adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās.
adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem.
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls.
palē Administratīva celtne (Francijā).
komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā).
apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai.
arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2).
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2).
autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca.
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā.
ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs).
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps.
pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
Abas Tibetiešu un Cjanu autonomā prefektūra administratīvi teritoriāla vienība Sičuaņas provincē Ķīnā.
ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala.
vilājets administratīvi teritoriāla vienība Turcijā un Tunisijā.
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā.
mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls.
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta.
Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā.
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā.
Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā.
Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā.
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā.
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Katvaru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pociema pagasta teritorija.
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā.
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam.
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala.
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu.
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas.
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu.
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa.
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā.
piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
daļa administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā.
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
adoptācija Adopcija.
adoptēšana Adopcija.
ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
kulēt Adot veidot cilpas un valdziņus.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
tiešā adresēšana adresācijas veids, kurā instrukcijā uzrādītā adrese atbilst mašīnadresei.
atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību.
nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju.
individuālā adrese adrese, kas identificē vienu noteiktu datoru tīkla staciju.
bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi.
grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīkla.
lokālā tīkla grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīklā.
lokālā tīkla apraides adrese adrese, kas norāda visu staciju kopumu noteiktā lokālajā tīklā.
apraides adrese adrese, kas norāda, ka kadrs paredzēts visām aplūkojamā datoru tīkla stacijām.
ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam.
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi.
relatīvā adresēšana adresēšanas shēma, kuru izmantojot instrukcijas adreses daļa satur relatīvo adresi.
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1.
desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta.
elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā.
parastā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Forficula auricularia").
atmatošana Ādu apstrādes process: apmatojuma un epidermas (virsādas) atdalīšana no jēlādas.
atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas.
kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis.
ādasģērētava Ādu miecētava.
ādģērētava Ādu miecētava.
ādsģērētava Ādu miecētava.
ģērūzis Ādu miecētava.
šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna.
vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse").
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
adverbiācija Adverbācija.
zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām.
leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
eksperimentālā aerodinamika aerodinamikas nozare, kura pēta aerodinamikas procesus, modelējot tos speciālā laboratorijā vai lidojumā.
kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā.
aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos.
aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā).
flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā.
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana.
aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu.
aerogrāfija Aeroloģija - meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā.
aerologs Aeroloģijas speciālists.
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
gaiskuģošana Aeronavigācija.
aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai.
identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri.
lidlauka bāka aeronavigācijas bāka, ko izmanto lidlauka atrašanās vietas noteikšanai no gaisa.
zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās.
aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
aeronoms Aeronomijas speciālists.
airasols Aerosols (parasti insekticīds).
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
ati Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
inagti Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
Tursiops truncatus afalīna jeb lielā jūrascūka.
aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints.
paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā.
mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas.
Syringa afghanica Afganistānas ceriņš.
ADJO Afganistānas Demokrātiskās jaunatnes organizācija.
Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis.
pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
acakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
alkozaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
popalzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids.
filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe.
Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
prātula Aforisms, sentence.
apridi Afridiji - puštunu (afgāņu) cilšu grupas pašnosaukums.
būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
afrikānists Afrikānistikas speciālists.
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā.
fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda.
Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos.
Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci.
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
ĀNK Āfrikas Nacionālais kongress.
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju).
PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency").
afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
ĀVO Āfrikas vienības organizācija.
ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis).
melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
Pontija Afrodītes pievārds, tāpēc ka tā dzimusi no jūras putām.
afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu.
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
Āfrikas agapants agapantu suga ("Agapanthus africans").
Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene.
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja.
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija.
jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem.
vēršragu agave agavju suga ("Agave bovicornuta").
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
kamencieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
kamincieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
kameņecieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski.
Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
mainīgā aglonēma aglonēmu suga ("Aglaonema commutatum").
aglutinatīva Aglutinatīva valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido gk. ar aglutināciju.
aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā.
aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju.
izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B).
idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām.
heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus.
izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus.
idioaglutinīns Aglutinīns, kas atrodas organismā neatkarīgi no antigēna injekcijas.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
agonistiķis Agonistiķu sektas loceklis.
Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā.
laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē.
beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
klabate Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
klabiķis Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
klaburis Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
merkuriālijas Agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām.
salabuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
salabuks Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
saladuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
mehmendars Agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki.
fiskāli Agrāk ierēdņi, kas aizstāvēja fiska intereses, cēla viņa vārdā sūdzības utt.
bažibuzuks Agrāk īpaša turku milicija.
saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
libra Agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera.
konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
laicīgi Agrāk nekā nepieciešams, laikus.
retors Agrāk semināros 3 vecāko klašu skolēns.
lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
pārsvēte Agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena.
sbirri Agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī.
klafters Agrāk Vācijā garuma mērs = 1,9 m.
Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem.
dihlofoss Agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto.
priekšlaikus Agrāk, nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda.
mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram.
minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana.
humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
ARK Agrārrūpnieciskais komplekss.
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora.
malšanas agregāts agregāts materiāla sasmalcināšanai.
žāvēšanas agregāts agregāts materiāla žāvēšanai ar vienlaicīgu smalcināšanu.
valcētava Agregāts, kas (ko) valcē.
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru.
tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi.
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum").
Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca").
košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea").
rabuslis Agresīvs cilvēks.
totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos.
agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties.
dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox").
splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox").
ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta").
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte.
senilisms Agrīna novecošana; pāragra vecuma pazīmju rašanās.
proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija.
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem.
enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem.
agronoms Agronomijas speciālists.
ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga").
ARK Agrorūpnieciskā komiteja.
agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju.
privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents.
sindikāts aģentūra, kas piegādā informāciju vairākiem periodiskajiem izdevumiem vienlaikus.
aģitbrigāde Aģitācijas darbā iesaistīts kolektīvs.
aģitkolektīvs Aģitācijas kolektīvs.
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
aizaģitēt Aģitējot pārvilināt, pārliecināt.
ahajieši Ahaji - sengrieķu cilts.
pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība.
ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums.
ahilorāfija Ahileja cīpslas sašūšana.
bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma.
centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē.
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
suku Aicinājuma sauciens kumeļam, parasti atkārtojumā.
sūk Aicinājuma sauciens sunim.
sauksme Aicinājums (uz kādu darbību); arī tieksme.
dūju Aicinājums dūdot, dziedāt.
dzirū Aicinājums govīm padzerties.
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties).
bildinājums Aicinājums noslēgt laulību.
biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot.
pasvilpiens Aicinājums, sauciens.
kokšināt Aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!".
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt.
paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
sucināt Aicināt ar izsaucienu "suk, suk!"; sukināt.
sukināt Aicināt ar izsaucienu "suk, suk!".
citēt Aicināt ierasties sapulcē, tiesā.
pereķagivaķ Aicināt kādu savā kamerā.
uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
vīrināties Aicināt līdzi.
ņemt palīgā Aicināt palīgā (kādu).
ataicināt Aicināt šurp.
ņemt talkā Aicināt talkā (kādu).
talcēt Aicināt talkā.
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
aizaicināt Aicināt un panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
ataicināt Aicināt un panākt, ka ierodas.
dancināt Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
dīdināt Aicināt uz deju, dancināt.
dīdīt Aicināt uz deju, dancināt.
dīdīties Aicināt uz deju, dancināt.
dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
grumadāt Aicināt uz grumadu.
sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
pāraicināt Aicināt vēlreiz.
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
kviest Aicināt, ielūgt.
piesaukt Aicināt, ielūgt.
vīkšināt Aicināt, ielūgt.
masināt Aicināt, kārdināt, pavest.
aizsaukt Aicināt, likt ierasties.
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
vedināties Aicināt, mudināt.
kužināt Aicināt, pievilināt zirgu.
kumierēt Aicināt, vilināt, kumerēt.
kumerēt Aicināt, vilināt.
labināt Aicināt, vilināt.
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms.
pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā.
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata.
ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem.
āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem.
ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē.
Surču ciems Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Surčciems" nosaukuma variants.
Hainasch Ainažu pagasta vāciskais nosaukums.
Enejs Ainejs - grieķu mitoloģijā - Anhīsa un Afrodītes dēls, viens no izcilākajiem trojiešu varoņiem.
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
aiolietis Aioliešu ciltij piederīgais.
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense").
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas.
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
neļķu aira airu suga ("Aira caryophyllea").
ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae").
ditiscus Airvaboles "Dytiscus".
macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints.
dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus").
zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis").
cirka Aita ar cirtainu vilnu.
Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
vecaita Aita, kam ir samērā liels vecums.
jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
plikcepure Aitādas cepure ar ādas kailo pusi virspusē.
igoniete Aitādas cepure ar ausu atlokiem.
aitene Aitādas cepure.
aitnica Aitādas cepure.
aitnīca Aitādas cepure.
jērine Aitādas cepure.
jērnīca Aitādas cepure.
villene Aitādas cepure.
vilnenīca Aitādas cepure.
aitcepetis Aitas gaļas cepetis.
aitciska Aitas kautķermeņa daļa - ciska.
eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes.
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
dzirklis Aitu cērpamais laiks.
aitcirpējs Aitu cirpējs.
aitcirpis Aitu cirpējs.
šķērētājs Aitu cirpējs.
aitcirpšana Aitu cirpšana.
avskuts Aitu cirpšana.
avskuta laiks aitu cirpšanas laiks.
Sarcoptes scabei var. Megnin aitu ērce.
griešanāskaite Aitu griešanās kaite (cenuroze).
estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs.
aitpricis Aitu kāvējs vai uzpircējs, arī citu gadījuma darbu strādnieks.
aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē.
nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
spires desa aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkārnījumi ir jau sacietējuši.
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā.
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km.
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
krievciemieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" iedzīvotāji.
uz (kāda) pamata aiz (kāda) iemesla; ar (kādu) motivāciju.
aizlauķēt Aiz ausīm aizlocīt.
badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt).
gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt).
aiz gara laika, arī gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt).
aizrobežas Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
aizecēties Aiz pārskatīšanās noecēt par tālu.
mērgavot Aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku.
veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
post Aiz, pēc, kopš.
pāržmauga Aiza, šaurs ceļš pār augstiem kalniem.
pāržmaugs Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem.
pāržņauga Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem.
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
aizdzīt Aizart (vagu) ciet.
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
aizcerojis Aizaudzis ar augiem, kas aug ceros, puduros.
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli.
ceļvieta Aizaugusi, maz lietota ceļa vieta.
līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā.
antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija.
mastoideocentēze Aizauss paugura punkcija.
opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši.
spunde Aizbāznis (parasti mucai); tapa.
spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek.
purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa.
tuļķēt Aizbāzt (caurumu).
aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
aizčubināt Aizbāzt ar lupatām caurumu.
vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi.
aizdakstīt Aizbāzt, aizbakstīt caurumu.
attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt.
atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās.
egīda Aizbildniecība, aizsardzība.
protekcionisms Aizbildniecība, aizsardzība.
zem egīdas aizbildniecībā, aizsardzībā.
aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizkankāt Aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu.
aizķellāties Aizbraukt pa dubļainu ceļu.
aizpērt Aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī).
aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
aizsvīrēt Aizcelt prom ar sviru.
aizcilas Aizceļami vārtiņi.
aizreizot Aizceļot, aizbraukt.
aizdomāt Aizcerēt.
stīvzarnis aizcietējums.
konstipācija Aizcietējums.
āizaturēties Aizcietēt (par vēderu, zarnām).
aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ).
aizsaut Aizcietēt, piepampt (par tesmeni).
aizcilpāt Aizcilpot.
aizņurcīt Aizcirst (aizgriezt) ar neasu instrumentu.
aizgramzt Aizcirst koku ar trulu cirvi.
aizdarināt Aizcirst līdz noteiktai vietai.
apkabināt Aizcirst visapkārt (koku pirms ciršanas).
aizrantīt Aizcirst.
aiznākamgad Aizcitu gadu.
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums.
aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci.
karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci.
bezkontaktu aizdedze aizdedze, kurā indukcijas spoles darbību vada bezkontaktu pārtraucējs.
aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai.
pielaist sērkociņu aizdedzināt ar sērkociņu.
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
aizzēvelēt Aizdegt sērkociņu.
zēvelēt Aizdegt sērkociņu.
kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes.
aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts.
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
aizdevu izmaksa aizdevuma izsniegšanas process.
īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros.
timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot).
aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās).
dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
sēkats Aizdusa, elpas sēcoņa.
aizaugt Aizdzīt (par brūci).
aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!".
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to.
aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību.
konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
ķerča Aizgalds cūkām; ķērcis.
ķercis Aizgalds cūkām; ķērcis.
ķērcis Aizgalds cūkām.
daņģis Aizgalds cūkkūtī.
aizgraut Aizgāzt, nogāžot zemē aizsprostot ceļu.
aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā.
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai.
nokležāt Aiziet (nicīgi vai smagā gaitā).
aiznākt Aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu).
aizlimbāt Aiziet (sacīts nicinoši).
aizļikāt Aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem).
aizkluburēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
aizklunkurēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
pagult Aiziet bojā (bruņotā cīņā).
iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
aizšļampāt Aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu.
aizvārīt Aiziet rībot (krācot, rūcot).
aizšļokāt Aiziet smagiem, šļūcošiem soļiem.
(aiz)iet savu (arī citu) ceļu Aiziet uz savu (citu) pusi.
aiziet savu (arī citu) ceļu Aiziet uz savu (citu) pusi.
aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizkosāt Aiziet, nošķiroties (no citiem).
aizpindelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
aizpekelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni).
aizēvelēt Aiziet, velkot kājas, šļūcot.
aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
allokācija Aizjūras pirkumā paziņošana par to, ka pircējam nodos konkrēto sūtījumu.
antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem.
vārste Aizkārtne, sprosta koks, šķērsis (ceļam).
aizkāršas Aizkārtnes, aizkārtnis, atceļama šķēršļa kārts pāri ceļam.
ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā).
opsomenoreja Aizkavējusies menstruācija.
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet; panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
uzvilcināt Aizkavēt, novilcināt.
dzildināt Aizkavēt, turēt ciet.
panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti.
Mazupīte Aizklāņupe, ūdenstece Dundagas un Rojas pagastā.
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji.
altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji.
Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums.
Ašerādena Aizkraukles pagasta un apdzīvotās vietas (ciema) vāciskā nosaukuma latviskojums.
timolīze Aizkrūtes dziedzera audu involūcija.
tīmus Aizkrūtes dziedzeris (ar iekšējo sekrēciju).
distīmisms Aizkrūts dziedzera disfunkcija bērnībā.
hipotīmisms Aizkrūts dziedzera pazemināta funkcija.
timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
atīmija Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
atīmisms Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
gaitenis aizkulises; varas apliecinājums.
laktāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas noārda cieti.
amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē.
dispankreātisms Aizkuņģa dziedzera funkcijas traucējums.
glikagons Aizkuņģa dziedzera hormons; organismā piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā.
saviļņojošs Aizkustinošs, satraucošs.
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
aizlipināt Aizķepināt (acis).
aizlipt Aizķept (par acīm).
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
aizlaika Aizlaiku, savlaicīgi.
aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs).
dzeresis Aizlejs, mērce; slotrams.
slotrams Aizlejs, mērce.
slotrans Aizlejs, mērce.
enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā.
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā.
interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
aizvelēt Aizlocīt, sitot ar veļas vāli.
noluncīties Aizlocīties projām.
aizviņģot Aizlocīties.
aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni.
abuze Aizmāršīgs cilvēks.
aitagalva Aizmāršīgs cilvēks.
aitgalva Aizmāršīgs cilvēks.
aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
palimnēze Aizmirsta atmiņas fragmenta atcerēšanās.
duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
aizdobīt Aizmūrēt (caurumu).
aizcitceturtdienu Aiznākamā ceturtdienā.
eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas.
aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi.
apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.).
atberes Aizņemta labība, kas jāatdod ar procentiem.
pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu.
pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
kupīra Aizņēmuma obligācija.
senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod prierkšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
īstermiņa aizņēmums aizņēmums, kurš atmaksājams agrāk nekā gadu pēc pārskata gada beigām.
aizburbis Aizpampis (piem., acis).
aizmilzt Aizpampt (par acīm).
forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
aizpērt Aizpeldēt, vicinot spārnus.
aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas).
izpūgot Aizpildīt ar nelieliem akmentiņiem un cementa javu.
sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes).
piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa).
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu.
aizpīpināt Aizpīpēt pīpi (kādam citam).
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu.
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
aizdot Aizprecināt, izdot pie vīra.
Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums.
Schloss-Hasenpoth Aizputes pilspagasta vāciskais nosaukums.
aizpoklēt Aizpūžņot (par acīm).
aizpūļot Aizpūžņot (par acīm).
āče Aizrādījuma, izbrīna interjekcija.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
šautris Aizraujošs incidents.
paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu).
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
aizčunčināt Aizrikšot, aizskriet teciņiem.
aizgraust Aizrūkt, aizducināt (par pērkonu).
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
elektrostatiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences elektrisko lauku iespaidu.
magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu.
Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā.
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
flankēšana Aizsargājamas pozīcijas pieeju segšana no flanga.
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums.
Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m.
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu.
migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
ķīveris Aizsargcepure, bruņucepure.
ķivere Aizsargcepure; arī bruņucepure.
uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē.
potēšana Aizsargpotēšana; vakcinācija.
rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem.
apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
aizsargs aizsargu organizācijas loceklis
estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla.
basteja Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums.
bastija Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums.
amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
karstā batika aizsedzi veido ar speciālu rezervi (vaskiem, parafīnu, stearīnu), ko karstu uzklāj tekstilizstrādājumam.
locītā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu lokot un locījumus nostiprinot.
kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem.
ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu.
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri).
fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem.
garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem.
ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
aizslacināt Aizslacīt.
apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm.
aiztīrīt Aizslaucīt.
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai.
aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes).
iesmakt Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem).
gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
aizsmacināts Aizsmacis.
nosmaktēts Aizsmacis.
nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
aizmergžt Aizspiest (aizvērt) acis.
aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem.
aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt.
zaboboni aizspriedumi (laimīgās un nelaimīgās dienas u. c.).
eidžisms aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
vecumdiskriminācija aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes.
barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem.
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
stegnoze Aizsprostojums; aizcietējums; stenoze.
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
iesaplēsties Aizsprostot (ceļu, taku u. tml.).
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam.
aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
aizcirst Aizsprostot ceļu.
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu.
maiņa Aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
aizvietošana Aizstāšana, substitūcija.
apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
doties talkā (arī palīgā) aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
doktorēt Aizstāvēt doktora disertāciju.
doktorēties Aizstāvēt doktora disertāciju.
advocēt Aizstāvēt kādu citu tiesā.
advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai.
atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku.
gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest.
dingsma Aizstāvība, aizstāvniecība.
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
aizplīst Aizsteigties (nicīgi).
aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.); novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.).
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
iztēkāt Aizsūtīt kādu pēc kaut kā.
atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu).
nostāties ceļā Aizšķērsot ceļu.
stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
stāties (arī stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
aizkrustot Aizšķērsot, aizsprostot (ceļu).
lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus).
aizcibot Aiztaisīt cibu.
aizklapēt Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu.
dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā.
paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
noskrieties Aiztecēt.
dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem).
aiztekāt Aiztipināt; aiztecēt.
aiztrīcēt Aiztrīcēties.
aizkalst Aiztrūkt - pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
aizmilzis Aiztūcis.
paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.).
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju.
10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus.
8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves.
mērkšt Aizvērt (acis).
samērkšt Aizvērt (acis).
aizmirgt Aizvērt acis.
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
piemiedzēt Aizvērt, pievērt (acis).
pievāzt Aizvērt, salocīt.
aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi.
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
sasamiegties Aizvērties (par acīm).
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
noslūpēt Aizvest ar ragavu slūpēm, sliecēm.
aiztricināt Aizvest satricinot (kratot).
aiztrīcināt Aizvest satricinot (kratot).
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā.
konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni.
jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu).
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
aizluncināt Aizvilināt luncinoties.
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
aizpiķēt Aizziest, piesūcināt ar piķi.
aizpiķot Aizziest, piesūcināt ar piķi.
obligācija aizzīmogots (citiem cilvēkiem nepieejams) solījums izmaksāt naudu.
aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt.
aizjemt Aizžņaugt, smacēt.
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
ajatolla Ājatolla - gudrākais islāma tradīciju pārzinātājs šiisma novirziena musulmaņiem.
Aidina Ajdina - pilsēta Turcijā.
kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu.
akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā.
zīda akācija akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām.
kakācis Akācija.
acacia Akācijas, mimozaugu dzimtas ģints.
Arābijas akācija akāciju suga ("Acacia arabica").
blāvā akācija akāciju suga ("Acacia dealbata").
Senegālas akācija akāciju suga ("Acacia senegal").
čemuru akācija akāciju suga ("Acacia spirocarpa").
aciņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
actiņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
purvakacis Akacis purvā.
akata Akacis, bezdibenis purvā, upē, ezerā.
akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi.
velna acs akacis.
akacs Akacis.
akate Akacis.
apuodzenis Akacis.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā).
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse.
Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
Homo academicus akadēmiskais cilvēks, zinātnieks.
maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas.
asociētais profesors akadēmiski pedagoģiskais amats starp docentu un profesoru
gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida").
justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia").
pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys").
akantocefaliāze Akantocefālu infestācija.
Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus").
Ungārijas akants akantu suga ("Acanthus hungaricus").
mīkstais akants akantu suga ("Acanthus mollis").
dzeloņainais akants akantu suga ("Acanthus spinosus").
akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss.
tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai.
tetradifons Akaricīds, pieskares inde; tedions.
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
atonācija Akcenta trūkums vai tā intensitātes vājinājums vārdā runas plūsmā.
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
oksitonēt Akcentēt vārda beidzamo zilbi.
akcentuierēt Akcentēt.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
piesitiens akcents; izcēlums.
sinkope akcentu pārstatīšana, ritmiska inversija - uzsvara pārvietošana vārsmā.
autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
akcepte Akcepts.
akcidencijas Akcidencija.
akcidencija Akcidencijas.
priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.
pretakcija Akcija, kas ir vērsta pret citu akciju.
papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
eksdividende Akcija, kas tiek pārdota un pirkta pēc tam, kad par to izmaksātas dividendes.
brīvakcija Akcija, ko saņem dibinātājs par savām pūlēm.
personāla akcija akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki.
kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā.
kaducēšana Akcijas atzīšana par spēku zaudējušu (anulētu).
akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
illācija Akciju cenas samaksa par aportu (akcionāra noguldījumu ne naudā, bet mantā).
agio Akciju emisijas uzcenojums.
akcionārs Akciju īpašnieks.
fondu emisija akciju kapitāla pieaugums kādā uzņēmumā, ieskaitot akciju kapitāla fondus vai sadalāmo peļņu.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
rekuperācija Akciju kursa atjaunošana pēc ievērojama tā krituma.
akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā.
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem.
VN Akciju sabiedrība "Ventspils nafta".
SA Akciju sabiedrība (fr. "societe anonyme").
A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
anonīmā sabiedrība akciju sabiedrība ar akcijām "uz uzrādītāju".
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla.
holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību.
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai.
valsts akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder valstij.
atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties.
akcijbiedrība Akciju sabiedrība.
A/S Akciju sabiedrība.
AS Akciju sabiedrība.
sabiedrības dalībnieks akciju sabiedrības akcionārs vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks.
dalībnieku sapulce akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce.
akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida.
pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma.
skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā.
akcijkapitāls Akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentā statūti.
akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā.
apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš.
izpilddirektors Akciju sabiedrības vadītājs, ko ievēlē valde.
ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce.
koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās.
grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus.
fūzija Akciju sabiedrību saplūšana (apvienošanās) vai vienas akciju sabiedrības ieplūšana otrā.
akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē.
akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās.
akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
aports Akcionāra noguldījums ne naudā, bet mantā.
akcize Akcīze.
akcizieris Akcīzes iekasētājs.
akcīznieks Akcīzes ierēdnis.
atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu.
akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ.
Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma.
Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā.
Aklezers Aklais ezers Vecumnieku pagastā.
tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta.
Aklais ezers Aklezers Lapmežciema pagastā
ticēt kā dievam akli, paļāvīgi ticēt kādam.
glaukoze Aklums, kura cēlonis ir glaukoma.
mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens").
raibais aklis akļu suga ("Galeopsis speciosa").
Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
bruģakmens Akmens (ceļu) bruģēšanai; bruģa veidošanai.
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare.
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu.
Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
cilātnis Akmens, ko var viegli pacelt.
klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt.
upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides").
androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai; konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
cirvkalis Akmeņkalis; cirkalis.
akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei").
ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia").
ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia").
dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama.
trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama.
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C.
karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai.
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts.
mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata").
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā.
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
Martes foina akmeņu cauna.
akmens cauna akmeņu cauna.
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla").
encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji.
Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums.
Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums.
hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija.
hepatofīma Aknu audzējs vai abscess.
hepatorāfija Aknu brūces sašūšana.
preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu.
Fasciola hepatica aknu fasciola.
malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija.
dishepātija Aknu funkcijas traucējums.
hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
LFT Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests").
LFTs Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests").
hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā).
hepatokarcioģenēze Aknu karcinomas attīstība.
aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
hepatomelanoze Aknu pigmentācija, melanoze.
kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas.
hepatogrāfija Aknu rentgenogrāfija; aknu pulsācijas pieraksts.
hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums.
hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas.
cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze.
hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks.
Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae".
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā.
hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās.
hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās.
hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
akommodācija Akomodācija, piemērošanās.
skiametrija Akomodācijas mērīšana, izmantojot skiaskopiju.
trijskanis Akorda pamatveids, konstruēts no trīs dažāda nosaukuma skaņām, kuras sakārtotas pa tercām.
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
undecimakords Akords, kas konstruēts no 6 dažāda nosaukuma skaņām, sakārtotām pa tercām.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
nonakords Akords, ko veido četras tercas.
acrasiomycetes Akrasiomicētes - sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase.
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā.
inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos).
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
kurbete akrobātisks lēciens.
velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā.
NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
ac Akrs, laukuma mērvienība angļu mēru sistēmā, 1 ac = 4046,86 kv. m.
amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē.
aksolīze Aksona destrukcija.
ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
ķemēks Ākstīgs cilvēks.
nerēms Ākstīgs cilvēks.
Pūcesspieģelis Ākstīgs cilvēks.
pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks.
pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
ļēļaks Āksts, paviegls cilvēks.
špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks.
āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
Aktica Aktīca, Asūnīcas pieteka.
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice.
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
asā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia arguta").
Ķīnas aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia chinensis").
parastā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia kolomikta").
purpura aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia purpurea").
aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu.
dermatophylus Aktinomicēšu rindas ģints.
micromonospora Aktinomicēšu rindas ģints.
micropolyspora Aktinomicēšu rindas ģints.
microbispora Aktinomicētu baktēriju ģints.
akinomikotīns Aktinomicētu kultūras preparāts, ko lieto aktinomikozes ārstēšanai.
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
aktīvene Aktīvā apmācība.
aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme.
kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7).
Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas.
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē.
pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
ASP aktīvā servera lappuse (angļu "Active Server Page").
sulfonilurīnviela Aktīvā viela preparātos, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera.
allicīns Aktīva viela, kas atrodas ķiplokos un citos sīpolaugos.
sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra.
megestrols Aktīva viela, kuras acetātu izmanto prostatas un dzemdes vēža ārstēšanā.
apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
aktivizācija Aktivācija.
ADO aktīvais datu objekts (angļu "Active Data Object").
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu.
jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I).
vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības.
transglutamināze Aktivētā XIII koagulācijas faktora forma.
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem.
darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
neapzinātais Aktīvi psihiskie procesi, ko subjekts neapzinās.
apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
sasprindzināt spēkus aktivizēt, koncentrēt psihiskos vai fiziskos spēkus.
glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
iraidība Aktīvs (bilancē), skaidras naudas atlikums.
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī.
revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados.
atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs; tas, kas atbalsta (2).
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
spraigs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
spriegs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
streptomyces Aktomicēšu baktēriju ģints.
streptosporangium Aktomicēšu baktēriju ģints.
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā.
fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai.
aktuars Aktu rakstītājs; kancelejas pārzinis.
ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
akuracis Aku racējs; akracis.
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos.
siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna).
hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators.
adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu.
radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce.
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
akustiķis Akustikas speciālists.
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas.
skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
akušere Akušiera palīdze, vecmāte.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa.
kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas.
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas.
Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi.
izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
alkohola mānija akūta mānija, kuras cēlonis ir alkohola lietošana.
AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia").
AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia").
akūts pemfigs akūta mikrokoku infekcija ar pūšļveida izsitumiem un septicēmiju.
hemocitoma Akūta nediferencēta leikoze.
ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia).
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks.
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām.
denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi.
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
enkefalīts Akūts galvas smadzeņu substances iekaisums.
tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
pēcvakcinācijas mielīts akūts mielīts kā komplikācija pēc vakcinācijas pret bakām.
reimatiskais miozīts akūts vai hronisks miozīts, kura veicinošais faktors ir atdzišana; noris ar sāpēm un kustību ierobežojumu.
mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums.
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana.
mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
akvifolijaugi Akvifoliju dzimta ("Aquifoliaceae").
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos.
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem.
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus").
spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus").
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā.
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi.
upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
Krēķupe Alakste, Pāces satekupe.
Zeltupe Alakste, Pāces satekupe.
caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti.
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
Alesona Alansona - pilsēta Francijā ("Alencon").
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti.
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā "Tirane"), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386 tūkstoši iedzīvotāju.
ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika.
albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos.
lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī.
stangroze Alceja ("Alcea ").
štokrozīte Alceja ("Alcea ").
Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm.
oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
oksīmi Aldehīdu un ketonu atvasinājumi, ko iegūst to reakcijā ar hidroksilamīnu.
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
spirolaktons Aldosterona antagonists, kas veicina nātrija izdali caur nierēm.
hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām.
Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā.
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī.
dominantās alēles alēles, kas heterozigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē vairāk nekā recesīvās alēles.
dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi.
mutantās alēles alēles, parasti recesīvās, kas radušās mutāciju rezultātā.
alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā.
Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms.
alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
kontaktalergēns Alergēna viela, kas iekļūst organismā caur ādu vai gļotādu.
alergologs Alergoloģijas speciālists.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem.
dismenoroiskais dermatīts alerģiska rakstura izsitumi, kas rodas menstruācijas traucējuma gadījumā.
metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu.
Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
imūnsupresija Alerģisko reakciju apslāpēšana, novēršana (angļu "immunosuppresion").
Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta.
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā.
Alfa Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem.
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
c Alfabēta ceturtais burts.
p Alfabēta divdesmit ceturtais burts.
d Alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās.
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
aģe Algebra (mācību priekšmets).
aldžebra Algebra (mācību priekšmets).
aļģe Algebra (mācību priekšmets).
algebrene Algebra (mācību priekšmets).
alģene Algebra (mācību priekšmets).
alīzebra Algebra (mācību priekšmets).
allene Algebra (mācību priekšmets).
alzebra Algebra (mācību priekšmets).
alzēbrika Algebra (mācību priekšmets).
gabrele Algebra (mācību priekšmets).
gebra Algebra (mācību priekšmets).
ģebra Algebra (mācību priekšmets).
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem.
lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki).
režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas.
grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements.
pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju.
Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi).
algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā.
dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
kalpone Algota laukstrādniece.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā.
algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga.
cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos).
nitronskābes Alifatisko pirmējo un otrējo nitrosavienojumu vienas desmotropās formas, t. s. skābes- jeb aci-formas nosaukums.
kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum").
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa.
antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās.
Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju.
alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem.
kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi.
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs.
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes.
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas.
jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea").
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu.
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
homotermopsīns Alkaloīds, ko satur lancentiskās termopses droga.
pahikarpīns Alkaloīds, ko satur lancetiskās termopses droga.
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā.
fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri.
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
Alkāsu grāvis Alkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus.
karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis.
gribelis Alkatīgs, kārīgs cilvēks.
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos.
dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
peregars alkohola smaka mutē pēc dzeršanas.
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
hektorizēšanās alkoholiskā dzēriena _Hekotrs_ dzeršanas process.
ceļa kāja alkoholiska dzēriena glāze, ko tukšo pirms došanās ceļā.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy").
dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta.
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju.
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
Physcomitrium pyriforme alksnāja pūšļcepurene.
elksnine Alksnene ("Lactarius rufus").
Hot4U Alkstu pēc tevis (angļu "hot for you"; īsziņās).
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
Cryptorrhynchus lapathi alkšņu smecernieks.
sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
Alkšņu upīte Alkšņvalks Laucienas pagastā.
aizgribēt Alkt, uznākt alkām, kārei (pēc kaut kā).
lielais alks alku dzimtas suga ("Alca torda"), aizsargājams jūras putns.
magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā.
alocentrēts Alocentrisks.
antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību.
staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji.
dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji.
karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji.
rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji.
rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
Lova alokāzija alokāziju suga ("Alocasia lowii").
Sandera alokāzija alokāziju suga ("Alocasia sanderiana").
Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
dialurskābe Aloksāna ketogrupas redukcijas produkts līdz otrējā spirta grupai.
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
Varševiča alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa warscewicsii").
alopekia Alopēcija.
alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums.
Linaria alpina alpīnā vīrcele.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
Clematis sibirica alpu atragēnes "Atragene sibirica" nosaukuma sinonīms.
Juncus geniculatus Alpu doņa "Juncus alpino-articulatus" nosaukuma sinonīms.
Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena.
Oranžā alstremērija alstremēriju suga ("Alstroemeria aurantiaca").
Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
mongoļu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Mongolijā, rakstu piemin, no 12.-13. gs. mongoļu rakstā.
tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts.
mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas.
mappa Altāra sega katoļu baznīcā.
asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi.
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
altēja Alteja, alceja.
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums.
iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota.
crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums.
rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams.
iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs.
avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums.
OT Alttuberkulīns (angļu "old tuberculine").
žeirāt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
žeirēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
žīrēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji.
Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums.
Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē.
apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji.
Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums.
apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji.
Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji.
Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants.
kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji.
jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji.
zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji.
Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji.
mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji.
veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji.
Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Marienburga Alūksnes pilsētas vāciskā nosaukuma latviskojums.
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
kalcija alumināti aluminātcementa un portlandcementa un to hidratācijas produktu sastāvdaļas.
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
plaušu aluminoze alumīnija māla putekļu izraisīta pneimokonioze (podniecībā nodarbinātiem).
aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu.
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
alumīntermija Alumotermija - metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri.
vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus.
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu.
buca Alus muca.
špunde Alus mucas spunde.
drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece.
nokāšas Alus pildīšana (mucās).
sāmāt Alus rūgšanas procesa fāze, kad tas puto un čaukst.
drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli.
žūrenieks Alus tecinātājs.
džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m.
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
alluvijs Alūvijs (2), holocēns; zemes virsējās jeb jaunākās kārtas, jaunākais ģeoloģiskais laikmets.
lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
kokveida alveja alveju suga ("Aloe arborescens").
Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
Alhesirasa Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - \~10km.; Gibraltāras līcis.
aizalvot Alvot ciet.
tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem.
alžīrieši Alžīrijas arābi, nācija, Alžīrijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā.
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (arābu valodā "El Djazair"), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
Chamaecyparis nootkatensis Aļaskas paciprese.
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
syncephalastraceae Aļģsēņu grupa, ko dažkārt izdala no piptocefalu dzimtas.
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas.
fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu.
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta.
albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints.
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
peronosporaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta.
apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints.
ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints.
aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints.
ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints.
absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta.
pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta.
pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga.
piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints.
endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta.
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā.
zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni.
fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium").
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā.
astainais amarants amarantu suga ("Amaranthus caudatus").
asinssarkanais amarants amarantu suga ("Amaranthus cruentus").
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars.
zeļļstiķis Amata mācekļa pārbaudes darbs.
amata puisis amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli.
darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā.
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
confrere Amata vai korporācijas biedrs.
aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis.
kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības.
kraftiņš amatalus jeb _craft_ alus.
Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka.
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
amatieši Amatas novada Amatas ciema iedzīvotāji.
rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji.
Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
rencēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Rencēni" iedzīvotāji.
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors.
APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
amatnica Amatniece.
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
mājrūpnieks Amatniecības izstrādājumu ražotājs kas strādā mājās.
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus.
namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu.
kokamatniecība Amatniecības nozare, kurā par izejmateriālu izmantoja koku.
daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība.
riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana.
papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana.
amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
verštube Amatnieka darbnīca.
amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība.
amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu.
būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
banderis Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
banders Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
tūbnieks Amatnieks, kas izgatavo filca izstrādājumus.
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
cibinīks amatnieks, kas taisa cibas un citas sīkas mantas.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
amata rullis amatnieku cunftes vai ģildes statūti.
gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns.
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); amats, cunfte.
amats Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība.
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai.
mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām.
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu.
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
instruktors Amatpersona PSRS valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās.
eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
ģenerālkvartīrmeistars Amatpersona vācu ģenerālštābā un armiju štābos.
referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina.
instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā.
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju.
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
arods Amats; speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.).
Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru.
Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski.
Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu.
biceptors Amboceptors ar divām komplementofilām grupām.
policeptors Amboceptors, kas saista vairākus komplementus.
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula").
kailvārpu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia psilostachhya").
ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
dakterišķe Ambulance.
OPD Ambulatoriskā nodaļa; poliklīnika; ambulance (angļu "outpatient department").
entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā.
smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
amēnorreja Amenoreja - menstruālā cikla trūkums.
amerikanka Amerikānisks, no Amerikas cēlies.
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated").
longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs.
AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa").
zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums.
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums.
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (spāņu valodā "Aconcagua"), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
Ceanothus americanus Amerikas ceanots.
Ectopistes migratorius Amerikas ceļotājbalodis.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute").
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā.
prēriju rati Amerikas kolonistu ceļošanas furgons.
enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute").
WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association").
USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods.
Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Flioridas un Misisipi štatu.
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
AVO Amerikas valstu organizācija.
amari Amhari - tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā.
glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru.
aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N.
glukozamīns Aminocukurs, d-glukozes aminoderivāts.
fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu.
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu.
amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms.
Ammohosta Ammohostas līcis - atrodas Kipras salas austrumos.
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā.
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas.
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
Amohosta Amohostas līcis - Ammohostas līcis.
Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
ārstniecības amoliņš amoliņu suga ("Melilotus officinalis").
Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva.
briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma.
padibines Amorālu cilvēku kopums.
mīksttapšana Amorfas vielas pāreja no cieta stāvokļa plastiskā stāvoklī temperatūras ietekmē.
amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība.
minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
šasijas balsta pamatelementi amortizators, stiprinājuma spēka elementi, riteņi, balsta pacēlājs.
amortiņš amortizators; amortizācija.
ampērvijumi ampērs (3) - magnētisko potenciālu starpības mērvienība.
sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā.
skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību.
loksotomija Amputācija ar slīpu griezienu.
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā.
Syringa reticulata var. amurensis Amūras ceriņš.
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km.
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
zubila Āmuriņš ar asu galu metāla ciršanai; cirtnis.
dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums.
anabolīts Anabolisma procesā radusies viela.
izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks.
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas.
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku.
cūcaurums Anālā atvere (sūdcaurums).
sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai.
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes.
fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.).
transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas).
multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
analītiskā introspekcija analītiska savu domu un emociju pašnovērošana.
komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām.
rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa.
fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
automorfās funkcijas analītiskās funkcijas, kuru nozīmes nemainās, ja ar to argumentiem izdara lineārus daļveida pārveidojumus.
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce.
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
analizators Analizators optikā - iekārta, ar ko konstatē un pētī gaismas polarizāciju.
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma.
luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā.
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu.
topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
refraktometrija analīzes metode, kuras pamatā ir šķīduma refrakcijas koeficienta noteikšana.
mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu.
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
ADC analogciparu pārveidotājs (angļu "Analog-to-Digital Converter").
analogā attēlu apstrāde analogo attēlu ģeometriskā vai radiometriskā transformēšana, izmantojot fizikālus vai ķīmiskus procesus.
videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā.
stereomats Analogs sterofotogrammetrisks aparāts, kurā aeroainu steropāra apstrādes galvenie procesi ir automatizēti.
impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
signālu apstrāde analogsignāla vai diskrētā signāla apstrāde ar programmatūras vai speciālas programmaparatūras palīdzību.
operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
mikroanastomoze Anastomoze starp ļoti mazām cauruļveida struktūrām.
ileoileostomija Anastomozes izveidošana starp divām līkumainās zarnas cilpām.
baš Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g).
bašs Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g).
Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs.
somatotomija Anatomija; ķermeņa sekcija.
anatoms Anatomijas (1) speciālists.
tenontoloģija Anatomijas nozare, kas pētī cīpslas.
prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus.
gļotezers anatomiska lokalizācija kuņģī, gļotu uzkrājums.
Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā.
Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā.
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā.
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
dzimumceļi anatomisska vienība, orgāni, kas saistīti ar reprodukciju.
Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski.
ancils Ancila laiks - laika posms aluvijā, aptuveni pirms 15000 līdz 9500 gadiem.
Djegosvaresa Anciranana - pilsēta Madagaskaras ziemeļos.
agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
spilvainais ancītis ancīšu suga ("Agrimonia pilosa").
ārstniecības ancītis ancīšu suga (Agrimonia eupatoria").
Nedolta ezers Ancovas ezers Stoļerovas pagastā.
Rosicas ezers Ancovas ezers Stoļerovas pagastā.
Rosica Ancovas ezers Stoļerovas pagastā.
Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
underground Andergraunds - neoficiālais, nepieņemtais, arī neatļautais; alternatīvais; pagrīdes.
Tradescantia andersoniana Andersona tradeskancija.
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
Andora Andoras Firstiste - parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (kataloņu un angļu val. "Andorra"), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
AUMM Andreja Upīša memoriālais muzejs (atsaucēs).
telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi.
androstandiols Androgēns hormons, iegūts no androsterona redukcijas ceļā.
zillapu andromeda andromedu suga ("Andromeda glaucophylla").
polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji.
Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā.
Tremarctos ornatus Andu lācis.
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
emboliskā aneirisma aneirisma, kas izveidojas pēc embola artērijā.
iedzimtā aneirisma aneirisma, kuras cēlonis ir attīstības traucējums.
traumatiskā aneirisma aneirisma, radusies pēc artērijas sienas ievainojuma.
endogēnā aneirisma aneirisma, radusies pēc patoloģiskām pārmaiņām artērijas sienā.
aneirismoplastika Aneirismas plastiska operācija.
endoaneirismorāfija Aneirismas sašūšanas metode: pēc maisa atvēršanas to aizšuj, atstājot normāla lieluma lūmenu.
esenciālā anēmija anēmija bez redzama vai pazīta cēloņa.
hemolītiskā anēmija anēmija kā eritrocītu pastiprinātas noārdīšanās sekas; cēloņi: eritrocītu konstitucionāls vājums.
posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
sulfanēmija Anēmija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas.
eliptocītiskā anēmija anēmija, kad eritrocīti kļūst ovāli, elipsveida.
hroniska anēmija anēmija, kas atkārtojas, piem., pēc nelieliem atkārtotiem asins zaudējumiem.
agastriskā anēmija anēmija, kas attīstās pēc kuņģa rezekcijas.
anenterālā anēmija anēmija, kas attīstās pēc tievo zarnu rezekcijas.
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.).
vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu.
reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum.
anesteziologs Anestezioloģijas speciālists, ārsts, kas izdara anestēziju.
Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums.
angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ.
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus.
stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms.
krīks Anglijā - neliels līcis.
common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti.
lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi.
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress").
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus.
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi.
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
komoners Anglijas parlamenta apakšnama loceklis.
testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās.
Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma.
lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.).
džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie.
lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa.
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību.
augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs.
metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi.
pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda.
jiti Anglosakšu cilts.
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu.
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV).
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji.
estētiskais virziens angļu 19. gs. beigu māksliniecikais strāvojums, kas realizēja doktrīnu "māksla mākslas dēļ".
aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam.
čeins Angļu garuma mērs, vienāds ar 20,1 m (1 ķēde = 100 locekļi = 22 jardi).
kārts Angļu garuma mērvienība ("pole") = 16,5 pēdas = 198 collas = 5,02292 m.
ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m.
jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm).
honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
bītli angļu grupa no Liverpūles, sāka koncertēt 1960. gadā.
limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds.
neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
anglo-arabs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums.
vedžvuds Angļu porcelāns ar baltām, reljefām figūrām uz krāsaina fona.
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV.
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight.
pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā.
centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg.
links Angļu un amerikāņu garuma mērs 20,116 cm (ķēdes loceklis).
konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce.
nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai.
mylady Angļu uzruna dižciltīgām kundzēm.
mylord Angļu uzruna dižciltīgiem kungiem.
anglene Angļu valoda (mācību priekšmets).
anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets).
ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets).
greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
HP mērces angļu virtuvē iecienītas ēdiena piedevas.
gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins.
piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā.
gentry Angļu zemākā muižniecība.
klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu.
toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
ANGOP Angolas informācijas aģentūra (angļu Angola Press).
Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
Angola Angolas Republika (angļu vlodā "Angola") - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola").
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
mākslīgās organiskās krāsvielas anilīnkrāsas, ko iegūst galvenokārt no akmeņogļu pārtvaices produktiem.
Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation").
bezkameras animācija animācija, kurā attēlu tieši uzzīmē vai uzdrukā uz filmas lentes.
zīmētā animācija, multiplikācija animācija, kurā attēlu uzzīmē uz celuloīda pamatnes un to uzņem kā filmas kadru.
siluetu animācija animācija, kurā kadru pa kadram uzņem filmā divdimensiju figūras un formas.
leļļu animācija animācija, kurā uzņem filmā trīsdimensiju lelles, pirms katra kadra nedaudz mainot to stāvokli.
pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
fotoanimācija Animācijas tehnika, kurā izmanto dzīvu aktieru uzņēmumus reālā vidē.
Kāpzemes anizodonteja anizodonteju suga ("Anisodontea capensis").
antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība.
Anjēra pie Sēnas Anjērsīsēna, pilsēta Francijā.
poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
fibrozā ankiloze ankiloze no fibrozu audu savairošanas ap locītavu vai locītavā.
intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām.
gonokampse Ankiloze vai citāds ceļa locītavas izkropļojums.
daļēja ankiloze ankiloze, kas rada locītavas kustības ierobežojumu, bet ne pilnīgu nekustību.
ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma.
kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu.
kapsulārā ankiloze ankiloze, ko rada pārmaiņas locītavas somiņā.
Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
iedzīvotāju fonds ANO iedzīvotāju fonds, dibināts 1967. gadā, vispasaules organizācija, kas sniedz metodisku un materiālu palīdzību.
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space").
UN ANO, Apvienoto Nāciju Organizācija (angļu "United Nations").
anodstrāva Anodbaterijas, cauri telefonam un lampiņai raidīta strāva lampu radiouztvērējos.
kolektors anods, kas savāc sekundāros elektronus no ikonoskopa vai līdzīgas ierīces mozaīkas.
anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā.
dermatodishroja Anomāla ādas pigmentācija.
klinartroze Anomāla kaulu savienojuma novirze locītavā.
hromatisms Anomāla pigmentācija.
malrotācija Anomāla vai patoloģiska rotācija, piem., mugurkaula skriemeļiem.
heteropātija Anomāla vai slimīgi pastiprināta reakcija uz kairinājumiem.
diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā.
megatrombocīts Anomāli liels trombocīts.
mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela.
makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi.
bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
AA Anonīmo alkoholiķu kustība (angļu "Alcoholics Anonymous").
anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
hromosomu neizšķiršanās anormāls gadījums mejozes vai mitozes anafāzē, kad attiecīgi divas homoloģiskās hromosomas vai vienas hromosomas divas hromatīdas nonāk vienā meitšūnā.
Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
Anesī Ansī, pilsēta Francijā.
hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā.
almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
antacids Antacīds.
kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
Adalijas līcis Antaljas līcis Turcijas dienvidos.
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources").
teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes.
antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus.
hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā.
aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi.
bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem.
eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.).
grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem.
fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos.
aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem.
ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras.
sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu.
tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem.
tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa.
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
ABN Antiboļševistiskais nāciju bloks.
priekšlaice Anticipācija.
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
ADH Antidiurētiskais hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva.
vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu.
antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās.
kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā.
antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu.
antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.).
haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu.
ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa.
imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju.
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai.
konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam.
viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās.
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
autoantigēns Antigēns, kas atrodas antivielas producētāja organisma audos.
amboceptorogēns Antigēns, kas ierosina amboceptora rašanos.
idiotoksīns Antigēns, kas izraisa alerģisku reakciju; alergēns.
paralergīns Antigēns, kas izraisa paralerģiskas reakcijas.
koktoantigēns Antigēns, ko modificē siltumterapija.
mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot.
poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos.
Frankenšteina ēdiens antiglobālistu dota iesauka ģenētiski modificētiem produktiem.
antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu.
pteroma Antīkā arhitektūrā apeja jeb telpa starp tempļa cellu un ārējo kolonnu rindu.
piknostils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 1,5 diametra atstatumā cita no citas, mērot starp asīm.
diastils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 3 diametru atstatumā cita no citas, mērījot starp asīm.
eustils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, kur kolonnas novietotas 2 un 1/4 diametru attālumā cita no citas, mērījot starp to asīm.
sistils Antīkā arhitektūrā kolonu kārtojums, novietojot kolonas 2 apakšējo diametru attālumā citu no citas, mērot starp kolonu asīm.
krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem.
scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences.
geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa.
nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
fornix Antīkā arhitektūrā veco, vienkāršo triumfa loku apzīmējums.
fastigium Antīkā celtniecībā frontons, zelminis.
dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
stilobats Antīkajā arhitektūrā - kāpņveidīga cokola augšējā virsma.
anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē.
Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām.
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols.
Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām.
epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes.
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
efezieši Antīkās Efesas pilsētas (tag. Turcijā) iedzīvotāji.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
hirudīns Antikoagulants, ko izdala medicīniskās dēles.
ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums).
spina Antīkos cirkos iekārtota garensiena, kas sacīkšu laukumu sadalīja 2 daļās.
Partenons Antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē. Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām.
antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli.
pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus.
antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru.
antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem.
kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi.
antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs.
antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai.
placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas.
antileikocidīns Antiviela pret streptokoku leikocidīnu.
koagulīns Antiviela, kas ierosina antigēna precipitāciju.
hemaglutinīns Antiviela, kas izraisa hemaglutināciju.
mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos.
autohemolizīns Antiviela, kas lizē autologus eritrocītus.
autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas.
imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei.
antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas.
antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību.
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos.
antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu.
Antonijas strauts Antonīca, Vesetas pieteka.
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību.
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās.
Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
Cintractia echinospora antrakoīdeju sugas "Anthracoidea echinospora" nosaukuma sinonīms.
Cintractia fischeri antrakoīdeju sugas "Anthracoidea fischeri" nosaukuma sinonīms.
Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms.
pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē.
antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā.
sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija.
antropologs Antropoloģijas speciālists.
kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem.
autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks.
antropotehnika Antropometrijas un psihotehnikas datu izlietošana arodnieciskās izlases nolūkos.
stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas.
kristāla antūrija antūriju suga ("Anthurium crystallinum").
Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā.
atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju.
atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju.
Anuļupīte Anuļa, upe Kocēnu pagastā.
Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
postrenālā anūrija anūrija mīzalceļu aizsprostojuma dēļ.
sulfanūrija Anūrija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
reflektoriskā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir smadzeņu garozas impulsi.
prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā.
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
Ancina Aņcjina - pilsēta Ķīnā.
Anhoja Aņhui, province Ķīnā.
aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs.
vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim).
aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ).
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas.
aortogrāfija Aortas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū.
aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ.
strutainais aortīts aortas sienas sastrutojums kā strutu infekcijas sekas.
bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija.
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
klopadža Ap 14-17 gadus vecs puisis.
austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis.
apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta; aproce (2).
puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
taļļens Ap vidu ieņemts, cieši piegulošs.
apagoģisks Apagoģisks pierādījums - formālajā loģikā - netiešs pierādījums, kad secinājumu par kādas tēzes pareizību izdara, apgāžot tai pretrunīgu tēzi.
sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls).
Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
pamatne Apakšējā (celtnes) daļa.
leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā.
mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma.
pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags.
LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter").
apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā.
untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā.
hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas.
Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu.
disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības.
uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā.
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā.
magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu.
pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi.
askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni.
pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā).
undrapcieris Apakšvirsnieks (unteroficieris).
brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā.
kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai.
drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā.
pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens.
kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai.
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus.
dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi.
retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai.
Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
bene Apaļa cepure bez naga un malām, berete.
bole Apaļa cepure bez naga.
bonere Apaļa cepure bez naga.
bane Apaļa cepure, berete.
banīca Apaļa cepure, berete.
bānīca Apaļa cepure, berete.
banīte Apaļa cepure, berete.
banītis Apaļa cepure, berete.
bānītis Apaļa cepure, berete.
bolīte Apaļa cepure.
rumbene Apaļa cepure.
rumbenīca Apaļa cepure.
jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
bubļička Apaļa filca cepurīte.
flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
rata cepure apaļa platmale; ratenīca, ratene.
zaļmale Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām.
boņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu); buņdža.
buņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu).
runstiķis Apaļa smalkmaizīte; bulciņa.
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei.
glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā.
tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
žokejmice Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
žoķene Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā.
doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta.
septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē.
spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis.
rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1).
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne.
resnie kokmateriāli apaļie kokmateriāli, kuru tievgala caurmērs ir lielāks par 25 cm.
apalītis Apaļīgs cilvēks.
pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
rācenīgs apaļīgs, rācenim līdzīgs.
špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m.
Ranunculus circinatus apaļlapu ūdensgundegas "Batrachium circinatum" nosaukuma sinonīms.
pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia").
Pyrola rotundifolia apaļlapu ziemciete.
kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli.
milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
bluķis Apaļš koka klucis kalēja laktas novietošanai.
stukurnīca Apaļš koka klucis.
stukurnīce Apaļš koka klucis.
tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā.
rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla.
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
rengals Apaļš sacietējums (mēsli).
rengulis Apaļš sacietējums (mēsli).
vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
kūkans apaļš vai garens tortveidīgs, slāņains cepums.
kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu.
ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
prjaņiks Apaļš, ciets cepums.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku.
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam.
koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām.
limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae".
parastā apaļvācelīte apaļvācelīšu suga ("Aphanorhegma patens").
aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
Jungermannia sphaerocarpa apaļvācelītes jungermannija.
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
caurumkamera Aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu.
sadalītājs Aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros).
putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
tropometrs Aparāts acābola rotācijas pakāpes noteikšanai.
oftalmofundoskops Aparāts acs dibena apskatei.
oftalmodinamometrs Aparāts acs konverģētspējas mērīšanai.
oftalmotropometrs Aparāts acs kustību mērīšanai.
fakoskops Aparāts acs lēcas akomodatīvo pārmaiņu konstatēšanai.
prizmoptometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas.
prizmatiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei ar prizmu.
skiaskopiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei retinoskopijas ceļā.
ebullioskops Aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta.
fonoelektrokardiogrāfs Aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu.
aglutinoskops Aparāts ar lupu aglutinācijas noteikšanai mēģenē.
inhalators Aparāts ārstēšanai ar inhalāciju.
halators Aparāts ārstniecisku šķidrumu izsmidzināšanai.
sfigmomanometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
sfigmogrāfs Aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai.
oksimetrs aparāts asins hemoglobīna skābekļa koncentrācijas pakāpes mērīšanai.
trombometrs Aparāts asins recētspējas noteikšanai.
koagulometrs Aparāts asinsreces ātruma noteikšanai.
laterna magica aparāts att. projicēšanai, izgudrots, domājams, 17. gs.
ortokinometrs Aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai.
hidrofons Aparāts auskultācijai, kurā perkusijas skaņa piekļūst ausij caur ūdens stabu.
automatogrāfs Aparāts automātisku kustību reģistrācijai.
elektromiogrāfs Aparāts bioelektrisko potenciālu reģistrēšanai.
hidrolizors Aparāts cietes sīrupa ražošanai.
likvefaktors Aparāts cietu un gāzveida ķermeņu pārvēršanai šķidros.
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai.
elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
frenogrāfs Aparāts diafragmas kustību reģistrācijai.
diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
distanciometrs Aparāts distances mērīšanai.
ergometrs Aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā.
digestors Aparāts drogu macerēšanai.
blokaparāts Aparāts dzelzceļa posma vai stacijas bloķēšanai.
stratametrs Aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai.
sfigmofons Aparāts dzirdamai pulsa vibrāciju atskaņošanai.
ekstrahēšanas aparāts aparāts ekstrakcijai ar gāzēm vai šķidrumiem.
Vilsona kamera aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
koercitometrs Aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai.
fosforoskops Aparāts fosforescences pētīšanai.
deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti.
rinoanemometrs Aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā.
psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem.
ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
aerotonometrs Aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos.
dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
mikroaerotonometrs Aparāts gāzu parciālā spiediena noteikšanai asinīs.
absorbers Aparāts gāzu u. c. vielu uzsūkšanai vai saistīšanai.
mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai.
plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
pneimotahogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa kustības ātruma reģistrācijai.
homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
fakss Aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss.
integrāfs Aparāts integrāllīnijas uzzīmēšanai pēc dotā diferenciālvienādojuma.
irigators Aparāts irigācijai (2).
aktinometrs Aparāts izstarojuma intensitātes vai penetrācijas spējas noteikšanai.
polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
kalcimetrs Aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs.
dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
klonogrāfs Aparāts klonisku kustību reģistrācijai.
lāzeratskaņotājs Aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa.
korelometrs Aparāts korelācijas koeficienta automātiskai aprēķināšanai.
pneogrāfs Aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā.
gastrogrāfs Aparāts kuņģa peristaltikas un intragastrālā spiediena grafiskai reģistrācijai.
kimociklogrāfs Aparāts kustību reģistrēšanai uz rotējoša cilindra.
fotokimogrāfs Aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai.
ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
videoatskaņotājs Aparāts lāzervideoierakstu reproducēšanai.
fakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas noteikšanai.
oftalmofakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas vai rādiusa noteikšanai.
hipnokinematogrāfs Aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai.
hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
modulometrs Aparāts modulācijas koeficienta mērīšanai.
skoliozometrs Aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai.
miokinezimetrs Aparāts muskuļa kontrakcijas mērīšanai, kairinot to ar elektrisko strāvu.
miogrāfs Aparāts muskuļu kontrakcijas pierakstīšanai (grafiskai reģistrācijai).
miometrs Aparāts muskuļu kontrakciju mērīšanai.
kinesteziometrs Aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai.
saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā.
podometrs Aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs.
fokometrs Aparāts optisko lēcu un lēcu sistēmu fokālo punktu un atstatumu noteikšanai.
pletismogrāfs Aparāts orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas grafiskai reģistrācijai.
oscilometrs Aparāts oscilāciju mērīšanai.
denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai.
laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai.
psihodometrs Aparāts psihisko procesu ātruma mērīšanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
refraktometrs Aparāts refrakcijas koeficienta mērīšanai.
jonometrs Aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi.
rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
fonoskops Aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai.
diktofons Aparāts runas ieskaņošanai un reproducēšanai.
klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
defibrillators Aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai.
fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai.
inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
skeners Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
skoliotons Aparāts smagas skoliozes korekcijai.
atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu).
zeoskops Aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta.
nostādinātājs Aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē.
kimogrāfs Aparāts svārstību (arī kustību) grafiskai reģistrācijai.
vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
diagometrs Aparāts taukeļļu elektriskās caurlaišanas spējas ātrai un drošai noteikšanai.
telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti.
pirheliometrs Aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes.
intensimetrs Aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras.
skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes.
deaerators Aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai.
tahimetrs aparāts ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
limnimetrs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs.
limnigrafs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā.
mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
flebogrāfs Aparāts vēnas pulsa reģistrācijai.
otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
vibroskops Aparāts vibrāciju novērošanai.
videopleijers Aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija.
videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
konsistometrs Aparāts vielu konsistences noteikšanai.
videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
inklinators Aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai.
pirģeometrs Aparāts Zemes radiācijas mērīšanai.
elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā.
stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu.
aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma.
kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu.
dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk.
fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi).
esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu.
adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni.
kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi.
projektors aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus; projekcijas aparāts.
epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
rektifikators Aparāts, iekārta, kurā veic rektifikāciju.
peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās.
pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem.
statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna.
acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā.
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem.
anagliptoskops Aparāts, kas medaļas zīmējumu rāda cilnī.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
faksimila aparāts aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu.
indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā.
histerodinamometrs Aparāts, kas reģistrē dzemdes kontrakciju biežumu, stiprumu un variācijas.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā).
tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
amnioskops Aparāts, ko ievada grūtnieces dzimumceļos lai pārbaudītu augļa ūdeni.
deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi.
radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas.
vide aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts.
paraksts Aparatūrā vai programmatūrā iebūvēts unikāls kods, ko izmanto autentifikācijai.
videoaparatūra aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu.
līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā.
disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā.
klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu.
datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā.
multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē.
laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
interaktīvā ciparu videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma, kas veic diskrētās video- un audioinformācijas saspiešanu tās tālākai izmantošanai personālajos datoros.
iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības.
spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai.
bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums.
uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
operacionālā vide aparatūras, programmatūras un datu kopums, kas nepieciešams datora funkcionēšanai.
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai.
cers Apaudzis cinis purvā.
alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija.
alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās.
svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām.
apvaislot Apaugļot (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu).
apaugļošanās procents apaugļoto dzīvnieku procentuāla attiecība pret visu lecināto dzīvnieku skaitu.
oosperma Apaugļots ovocīts, zigota.
inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
kape Apavu cietā daļa virs papēža.
saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra.
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu.
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas.
pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs; izvadītājs (2).
izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija.
skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
bedājs Apbedītājs; kapracis.
apkārtceļš Apbraucamais ceļš.
aplaitīt Apbraucīt, masēt.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus).
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi.
apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi.
nošmorēt Apbrūnināt (uz pannas) un pēc tam nosautēt (parasti gaļu).
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras.
privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai.
apcelties Apcelt (1).
aptikt Apcelt.
padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot.
pārbraukties Apceļot, apbraukāt.
apklaiņāt Apceļot, apstaigāt (visapkārt).
applāt Apceļot, apstaigāt, izstaigāt.
apceļāt Apceļot.
apgruzdināt Apcepināt, apbrūnināt.
saskaurēt Apcepināt.
nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam.
apgrilēt Apcept (piem., gaļu) grilā.
sačurināt apcept tik stipri, ka izplūst daudz tauku.
izšmorēt Apcept un izsautēt (parasti gaļu).
apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
apsacepties Apcepties.
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
griljāža Apceptu maltu riekstu pildījums; šokolādes konfektes ar šādu pildījumu.
gudrojums Apceres, domāšanas procesā radies risinājums vai atziņa.
elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs.
izciemot Apciemojot pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
ciemi Apciemojums, viesības.
ciemošanās Apciemojums.
sērsums Apciemojums.
apmeklēšana apciemošana
izsērst Apciemot un paciemoties (pie daudziem vai visiem).
aplūkāt Apciemot uz īsu brīdi.
sastaigāties apciemot vienam otru.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
apviesēt Apciemot, apmeklēt.
aplūkot Apciemot, apraudzīt.
piečāpot Apciemot; atnākt.
piečībot Apciemot; atnākt.
apciemāt Apciemot.
apmeklēt Apciemot.
apviesot Apciemot.
gašķot Apciemot.
nociemot Apciemot.
tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā.
palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes.
retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks.
sašņorēt apcietināt
būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās apcietināt, arestēt
paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
nogādāt drošā vietā apcietināt, arestēt.
sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā.
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
iebāzt cietumā apcietināt; notiesāt.
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
jemt ciet apcietināt.
ņemt ciet apcietināt.
saņemt ciet apcietināt.
cietināt Apcietināt.
pajemt Apcietināt.
tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra.
cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais.
bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
balabas Apcietinātajam nododamie produkti.
berdačs Apcietinātajam nododamie produkti.
berdana Apcietinātajam nododamie produkti.
berdičs Apcietinātajam nododamie produkti.
ksur Apcietināti ciemi Atlasa kalnājos.
profoss Apcietināto kareivju uzraugs.
ksar Apcietināts ciems Atlasa kalnājos.
kaniks apcirknis klētī.
arods Apcirknis labības glabāšanai.
apcirksnis Apcirknis.
apcirtnis Apcirknis.
arads Apcirknis.
cirknis Apcirknis.
miega Apcirknis.
orūds Apcirknis.
sirobs Apcirknis.
apcirkši Apcirkņi.
apcirkšņi Apcirksnis.
trimmēt Apcirpt suņa spalvu dekoratīvos nolūkos.
apcierpt Apcirpt.
izdarināt Apcirst (kokam zarus).
apskabīt Apcirst (krūmus).
trumpēt Apcirst koka galotni.
apdzenāt Apcirst koka zarus.
apdzenēt Apcirst koka zarus.
apkņapāt Apcirst, apdarināt (parasti zarus).
apšķibot Apcirst, apšķibināt.
apdriksnāt Apcirst, aptēst.
kantēt Apcirst, aptēst.
apkašāt Apcirst, nocirst (virkni objektu).
uztēst Apcirst, uzasināt.
boze Apcirsts bišu koks mežā.
pazāle Apcirtiens (2).
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
apcirtums Apdare; apstrādes ar cirvi rezultāts.
apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.).
skulbīties apdarināt (ar cirvi).
izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas.
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
aptalzīt Apdauzīt (par cilvēku).
apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku).
balvēt Apdāvināt, apveltīt; pacienāt, pamielot.
apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa.
glazēšana ar iemērkšanu apdedzinātu keramikas izstrādājumu iemērc glazūras suspensijā.
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
nodabīgs Apdomīgs, apcerīgs, nopietns, sevī iegrimis.
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā.
apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai.
apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai.
BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra".
AAS Apdrošināšanas akciju sabiedrība.
apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas.
aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.
apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
pārapdrošinātājs Apdrošinātājs, kas uzņemas cita apdrošinātāja risku vai tā daļu.
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
apurbināt Apdrupināt (veidojot mazus caurumiņus).
dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks.
dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
apdainot Apdziedāt, cildināt.
apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi.
Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē.
Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā.
Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī.
Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā.
Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.).
Ahoa apdzīvota vieta (_Ahoa_), Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_ Klusajā okeānā.
Mežezers apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Aiviekstes pagastā.
Reģi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alsungas novadā.
Silaktis Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Īslīči Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Urga apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Braslavas pagastā.
Amatas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā.
Aizvīķi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi.
Kraujas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Gārsenes pagastā.
Iļģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Grobiņas pagastā.
Īles sanatorija apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Īles pagastā.
Stirnas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Īles pagastā.
Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
Aleksandrova Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Skangaļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Liepas pagastā.
Skaļupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Līgatnes pagastā.
Katvari Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novadā 9 km no Limbažiem.
Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Istra Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novadā 48 km no Ludzas.
Ezersala apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Lielmēmele apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mazzalves pagastā.
Garoza apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mežotnes pagastā.
Aizupes Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
Veczosna Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Internātskola Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rudbāržu pagastā.
Stīveri Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Siguldas novada Allažu pagastā.
Ziedugravas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Skrīveru pagastā.
Vīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Staiceles pagastā.
Veģi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Laucienes pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Kāķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Mežmalieši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tērvetes pagastā.
Ceplīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tīnūžu pagastā.
Ķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Rauda apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Greiveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Vecpiebalgas pagastā.
Landze Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
Rozališki apdzīvota vieta (bijusī pils) Vecsalienas pagastā.
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
Viesturciems Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Everti apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Ogres novada Lēdmanes pagastā.
Balda Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Valgale Apdzīvota vieta (ciems) Talsu novada dienvidu daļā, Abavas pagasta centrs.
Idavere Apdzīvota vieta (ciems) Ziemeļigaunijā.
Bezļesje Apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
lauku sētu kopa apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Babīte Apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu.
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
Baltezers Apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā.
Kadaga Apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu pagastā.
Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Nereta Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs.
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20 gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
Vecsaule Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dāviņi Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes.
Code Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 7 km no Bauskas, pagasta centrs.
Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
Uzvara Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas.
Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
Rītausmas Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Bārbele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā, 29 km no Bauskas, pagasta centrs.
Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē.
Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas.
Krimūnas Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs.
Naudīte Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
Penkule Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kaķenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā.
Gardene Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2".
Miltiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
Upesciems apdzīvota vieta (lielciems) Garkalnes pagastā.
Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs.
Ranka Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā.
Šķieneri Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Stāķi Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs.
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas.
Mežāre Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Ozolnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā) 5 km no Jelgavas, pagasta centrs.
Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
Vilce Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nākotne Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles.
Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras.
Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
Ezernieki apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 50 km no Krāslavas, pagasta centrs.
Inciems Apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā 60 km no Rīgas un 13 km no Siguldas.
Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
Kabile Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 28 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
Priedaine Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 3 km no Kuldīgas.
Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
Avoti Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs.
Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
Valdlauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā.
Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem.
Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
Pociems Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs.
Viļķene Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs.
Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
Ozolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas.
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs.
Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
Cirma Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs.
Vecslabada Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs.
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
Barkava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 28 km no Madonas, pagasta centrs.
Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
Kusa Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā.
Sauleskalns Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
Jaunmārupe apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Mārupes pagastā, 12 km no Rīgas.
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
Tīraine apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā 8 km no Rīgas.
Skulte Apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā, aiz lidostas Rīga teritorijas.
Krauja apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā.
Lociki apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā.
Kalni apdzīvota vieta (lielciems) Nīgrandes pagastā.
Rembate apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ķeguma novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā, t. sk. 2002.-2009. Ogres rajona Ķeguma novadā) 15 km no Ogres, pagasta administratīvais centrs.
Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs.
Jumprava Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs.
Lēdmane Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs.
Suntaži Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Madliena Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Laubere Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs.
Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
Taurupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Meņģele Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs.
Līčupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs.
Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
Birzgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs.
Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
Audriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 12 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, pagasta centrs.
Lūznava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
Malta Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas "Rozantowo" teritorijā, pagasta centrs.
Strūžāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni.
Kaunata Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs.
Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
Vecružina Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe.
Silakrogs Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 21 km no Rīgas.
Zaķumuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 23 km no Rīgas.
Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
Mucenieki apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu pagastā, 0,5 km no Rīgas apvedceļa.
Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde".
Svētciems apdzīvota vieta (lielciems) Salacgrīvas pagastā.
Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas.
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
Šķēde Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Blīdene Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs.
Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
Pampāļi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs.
Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
Ezere Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs.
Nīgrande Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs.
Draudzība Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
Zvejniekciems apdzīvota vieta (lielciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā 5 km no Saulkrastiem.
Lēdurga Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs.
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
Ropaži Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs.
Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs.
Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
Kolka Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs.
Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
Lauciene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža.
Vandzene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs.
Laidze Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs.
Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža.
Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
Kroņauce apdzīvota vieta (lielciems) Tērvetes pagastā.
Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs.
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
Vienība Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs.
Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
Slampe Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs.
Irlava Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs.
Džūkste Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tume Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs.
Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema.
Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
Burtnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā.
Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs.
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā.
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā.
Misa apdzīvota vieta (lielciems) Vecumnieku pagastā.
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs.
Ugāle Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs.
Tārgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs.
Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs.
Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs.
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma.
Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā.
Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā.
Kalvciems Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā.
Vilkastciems Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā.
Kalēji Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Lakšciems Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā.
Atari Apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
Iļķene Apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu pagastā.
Dankeri apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
Maiļupsala apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs.
Draudavas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
Ezerkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
Juči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
Āpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
Papardes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā.
Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā.
Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Biķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Jauči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Pinkas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Pučiņas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Purviņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Aprāni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Bitāni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Dīķi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā.
Klidziņa apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā.
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā.
Pikslauki Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sunākstes pagastā.
Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Alunēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Aparēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Bites Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Zalves pagastā.
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
Aizkraukles stacija apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā.
Spriņģi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkreukles novada Kokneses pagastā.
Ievade apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
Ķibji apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
Kriepaste apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
Meti apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
Mežaraupi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Smeķerstāni apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Striki apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Susēja apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Tuņķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Valdaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Vilkupe apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Nikšas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
Stābeģi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
Vecdreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
Dienvidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas novadā.
Grāveri apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā.
Ziedlejas apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā.
Celenski Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Cerkazi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Čuksti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kaltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Nēķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Rezaka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Tūja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Dacvari Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Dostas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Grēveles Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Kadilas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Otte Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Ruķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Tarlapi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Vecanna Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Čonkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Ezerslokas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Adrakaši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Beja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Bundzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Kanaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Lenkava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Putāni Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Rečiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Saļņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Siseņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Struņķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Vecputrene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Visikums Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Ievedne Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Mežtekas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Bērziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Stiliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Tortuži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Petrova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Blūmreiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Kaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Luņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Naglas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Alodzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Bāterava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Grundas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Mežnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Sofikalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Žērveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Blekteskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Cirakalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Degumi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Ezīšava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Lejaskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Klimentine apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Ežupalte Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Golovkina Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Klaškina Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Poļakova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Putrovka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Steržinova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Tupicene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Kaķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Romeškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Vēzes Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Blūmji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Garoži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Kampji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Kārkļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Pauliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Ratenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Šķērsti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Ķavari Apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā.
Reinas apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
Rencēni apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
Spāre apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
Venči apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
Stankeviči apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
Vecokra apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
Ruduški apdzīvota vieta (mazciems) Andzeļu pagastā.
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā.
Vējiņi apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā.
Ādams Apdzīvota vieta (mazciems) Apes novada Trapenes pagastā.
Uskalni apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā.
Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ārlavas pagastā.
Viduči apdzīvota vieta (mazciems) Aronas pagastā.
Vienības apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā.
Vilkaiši apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā.
Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā.
Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā.
Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Bisteri Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Arone Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Auziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
Ostrovi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā.
Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Cielavas Apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā.
Peisova Apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas novadā.
Kotlova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
Kožurki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
Silagaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
Teležnīki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
Punduri apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Bērži Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Ciganova Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Egļeva Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Nikolajevka Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā.
Auška Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Gailīši Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā.
Sūnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Bārtas pagastā.
Brunava Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Augškalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Bardžūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Grigani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Irbēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Kukuči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Rākani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Šķirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Stiļķene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Tervidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Tunkūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Valteķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Zluktene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Ārce Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Bangas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Mēmele Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Pumpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Ciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Dāliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Guntas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Kundziņkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Rudzukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Strēļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Veizes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Brukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
Birzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Bukubirzs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Mazbirzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Mazkrievgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pamūša Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pograniča Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Taumaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Dzimtmisa Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Airītes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Juknišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Lībieši Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Lielsvirkale Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Rudeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Viteikas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Bērzkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Jāņukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
Ceļmalnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Kaģeni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Līči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Likverteni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Mazbrukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Pētermuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Rīkani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Vidiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Zulleni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā.
Brencēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
Tupiešēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Beļavas pagastā.
Vecmiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā.
Vecsniķere apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā.
Jaunburtnieku skola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā.
Vākšēni apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā.
Sola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzpils pagastā.
Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā.
Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari.
Linde apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā.
Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā.
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Brunavas pagastā.
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
Medne apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
Rociņas apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
Briedupes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
Pidriķis apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
Taubes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
Laveri apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā.
Mežgarciems apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā.
Iecēni apdzīvota vieta (mazciems) Cenu pagastā.
Korģeļciems apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
Marijonka apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
Rēzes apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
Āraiši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā.
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Apši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Alitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Baldišēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Cirsti Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Dauguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Baši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Cebuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Bumbi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Pēterēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
Obuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Bundes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Pielekši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Drapmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
Māļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā.
Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Eicēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Ģūģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Lielmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Pinderes Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Rāmuļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Slaņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Augstlīči apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Baltaci Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Anna Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā.
Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Graši Apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Brocenmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā.
Lielciecere apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā.
Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cīravas pagastā.
Ilziņi apdzīvota vieta (mazciems) Codes pagastā.
Juneļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
Papuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
Kumbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā.
Stirbļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā.
Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas.
Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes.
Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
Akmene Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
Āres Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija".
Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā.
Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā.
Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
Auzumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
Asīte Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā.
Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
Bieranti Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā.
Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā.
Ķelderi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā.
Mazbrenguļi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā.
Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā; Zebras muiža.
Ausātas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Ļukas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Slagūne Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
Bērzkrasti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā.
Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Līvi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Mazbiksti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
Bitenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Parūķis Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Līdumi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
Lielapgulde Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
Ābeles Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Ālave Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Baldonas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Ezeriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Skujaine Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Vecvagares Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
Mīlakšas apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā.
Tulči apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā.
Murāni apdzīvota vieta (mazciems) Druvienas pagastā.
Svenči apdzīvota vieta (mazciems) Dubnas pagastā.
Ildzere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
Šlītere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
Valpene apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
Slamsti apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā.
Šuķene apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā.
Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā.
Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā.
Kopupļaides apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
Kraujeļmi apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
Kraujveideres apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža.
Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
Abragciems Apdzīvota vieta (mazciems) Engures pagastā.
Katrīna apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā.
Ruģēni apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā.
Lielsatiķi apdzīvota vieta (mazciems) Gaiķu pagastā.
Sunīši apdzīvota vieta (mazciems) Garkalnes pagastā.
Indāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
Jakāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
Rūdupe apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
Zīlēni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
Kradzes apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
Mazgavieze apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
Gaviezes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā.
Dāma apdzīvota vieta (mazciems) Gramzdas pagastā.
Grobiņa apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Rolava apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Vītiņi apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
Butāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Gulbītis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Mili Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Silamala Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Lejasandži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Līves Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Šļaukas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Vienvārstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Kanciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Ķempji Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Pērlis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Saltupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Svilāres Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Tīrumkleivas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Tirzieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Lielkaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Plēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Zemītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi.
Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Agrumi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Grīvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Kaipi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Obrova Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Siladzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Ušuri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Aļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Amši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Andriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Cinci Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Čipati Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Dūre Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Grēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Ķilpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kožas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Krampani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kručki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Majani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Mālmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Oldermaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Paideri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Silamiķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Skujenieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Staidi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Umari Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Viešķeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Viģubi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Zellenes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
Liedeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
Siltais Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
Aurava Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Kordona Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Lešķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Vārpiņas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Zāģernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Elstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Grauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Grimnauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Gužilas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Ievāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Kāmieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Kolanģi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Pieti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Rodzupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Stapāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Strēbeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Velēnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Birzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Dukuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Kāķupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Ķeži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Lācītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Lācumēri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Mežsilieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Pakalnieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Pāpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Pavāriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Sāvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Ureikste Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Vecāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Lāčplēši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Medņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Stancmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Āboliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
Margas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs.
Antāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani.
Lejasstradi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Mācītājmāja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Mezīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Nātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Samiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Zeltaleja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Alsupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Indrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Jaunaduliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Kalvīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Liepas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Peļņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Vecaduliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Virāne Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Kraujas apdzīvota vieta (mazciems) Ģibuļu pagastā.
Raņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas novadā.
Vanči apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas pagastā.
Prode Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde.
Rūcupe Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novada Prodes pagastā.
Viesulēni apdzīvota vieta (mazciems) Inčukalna pagastā.
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas.
Cepurnieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
Moroza apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
Roznieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
Vecumi Apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
Briņģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Čolēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Grinēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Kušļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Naurēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Spietēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Tūļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Ūdrēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Ipiķu skola apdzīvota vieta (mazciems) Ipiķu pagastā.
Kreiči apdzīvota vieta (mazciems) Isnaudas pagastā.
Konecpole apdzīvota vieta (mazciems) Istras pagastā.
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā.
Abrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās.
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Naudēļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Roci Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Jaunpils pagastā.
Rāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Viesatu pagastā.
Struteles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
Strutele apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
Veclauki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
Brandavas Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Platači Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Sīļukalns Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Celminieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Drivinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Ģipterāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Šķērstāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Jērānīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Putrāmi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Virgulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Apšine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Debesnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Ģevrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Izabelina Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Kalnamačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Laude Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Lejasmačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Ļūcāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Mazslate Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Mikaine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Moči Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Rātupes Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Stagari Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Šumitāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Vilciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Ādmināni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Salaspils Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā.
Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Arbidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Alūnāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Baltgalvji Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Bauri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Deles Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Akmeņāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Bērzone Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā.
Glūda Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas.
Apšukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Birzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Daumanti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Mazeleja Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Zizma Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Ūdeles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Īslīcas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Pakuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Smedēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Celmraugciems Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Mazlapsas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Poķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Braņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Bāči Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Cimāles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaungrīva Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Līvesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Tušķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Lapas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Buķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Klāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Klieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Lielsesava Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Pīlādži Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Skursteņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Ķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Klīvmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Pogas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Žibukakts Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Zvīguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Bandenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Blankenfelde Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Buļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Erverti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Roķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Šķīras Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Bičuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Gauriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Pēterkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Spurģi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Jēņi apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā.
Ķeiži apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā.
Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Jumpravas pagastā.
Vējava Apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagasta austrumu daļā 10 km no Jumurdas.
Kapūņi apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā.
Virdzes apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā.
Gropiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
Maisēļi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
Māli apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
Muilēni apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
Zilaiskalns apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
Meiri apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā.
Upesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā.
Kalīši apdzīvota vieta (mazciems) Kalkūnes pagastā.
Kaļķis apdzīvota vieta (mazciems) Kalnciema pagastā.
Krusāta apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā.
Rudbāržu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā.
Vecciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas novada Cēres pagastā.
Griepciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Kurzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Līgciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Mazrūmene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Mustene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Līgas dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Rēzesciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Šķērsciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Tapilciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Valtermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Doņikova Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
Rumpļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Katvaru pagastā.
Iemetēji apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
Ķiguļi apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
Sapas apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
Kannenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Tebras apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Vāģkalns apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Vecpils apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Ziemciems apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Cildi Apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu.
Čulkstēni apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
Ilgciems apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
Skaistlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
Sturti apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
Zemlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
Mujāni apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Rieviņas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Sprīdīši apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Tarnīsas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Tilgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Cimpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Kaplava apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Lipši apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Upeslīči apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Urgas apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Ūsiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Sīkrags apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā.
Uši apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā.
Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Armaņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Soleimi Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Auguļova Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Ezeriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Prinosini Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Brasla apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā.
Vētras apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā.
Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Krimūnu pagastā.
Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
Pāpuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā.
Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
Lopdārzi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
Mežākas apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
Sankaļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
Brēdiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Indriķēni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Ķikuri apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Kondrāti apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Lauki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Sūnu Paleja apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Ribāki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Speldziņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Stukuli apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Vāglāni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Veseļi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
Nīkrāce Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas.
Kurmāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā 5 km no Kuldīgas.
Balande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Mātras Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Ludženieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Mazīvande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Kalnansi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Leiši Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Pusgaldiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Jātele Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Upīškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Vecvilgāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Zaļāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Rude Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
Alturpe Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Krācnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Līzesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Tigas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Vēgas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Kaltiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Raidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Slipiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Āpciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ezeri Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Jaunmeži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Kroņrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Mazrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ozoli Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Birži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Ēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Lejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Rumbenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Veldze Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Kundi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Grantiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jāmaiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jaunziemeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Klostere Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Ķoniņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Valāti Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Vērdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kurmenes pagastā.
Lāčplēsis Apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Birzgales pagastā.
Tomes zivjaudzētava apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Tomes pagastā.
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija.
Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Mellupi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas pagastā.
Unguriņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķoņu pagastā.
Čaukciems apdzīvota vieta (mazciems) Lapmežciema pagastā.
Starodvorišķi apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā.
Volodina apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā.
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā.
Mazdzērve apdzīvota vieta (mazciems) Lažas pagastā.
Bricēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Mizas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Rītarasas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Rozītes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tīrumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tropmači apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tutiķi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Vālodzes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa.
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā.
Stradi apdzīvota vieta (mazciems) Leimaņu pagastā.
Krivanda apdzīvota vieta (mazciems) Līdumnieku pagastā.
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā.
Ražotāji apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā.
Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā.
Senči apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
Svētiņi apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
Liepasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā.
Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā.
Kumpāni apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Ķurmrags apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Lembuži apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Mežciems apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
Kravažas apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
Vēķi apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
Sinepes Apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes novada Līgatnes pagastā.
Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
Jaunušāni apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Liepziedi apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Ribaki apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Rimši apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs.
Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Līcīši Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Upēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Viekaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Inte Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Jumpravmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Muižkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Pelodas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals".
Drieliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
Tenīši Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
Avotkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā.
Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Dūči Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Imšas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Lauči Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Vārzas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Viļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Puršēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā.
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā.
Dzegužkakts Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Iesalkājas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Oliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Piķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Roperbeķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Serkuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Slavenes Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Vainiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Igate Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Ķirbiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Rūkas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Rūstuži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Šķirstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Vaigaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu pagastā.
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Litenes pagastā.
Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Druvas Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lāčkāji Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lietaunieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lojāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Mālnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Mežancāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Muktupāveli Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rušenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rusiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Caunes Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Nadzežda Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Zaļā Pļava apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Meža Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Ceļa Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Bernāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Lipuški Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Ragaviki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Rengentova Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Sanaude Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Dabari Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Grugules Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Zepi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Lielustes apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā.
Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā.
Degļova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Jučova Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Brigu pagastā.
Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Ņivņiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Opuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Reiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Garbari Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Anapole Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Ārmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Astenci Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Gaveiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Brodaiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Stoponi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Ciskāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Kaļvi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Kaniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Līdēre Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Pumpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Šķūri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Jaudzemnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Veczeltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Dzirnaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Grostona Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Iedzēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Ozolkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Viļķeni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Auziņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Bebri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Bakani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni.
Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Grases Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Gribažas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Jaunbakāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Krampāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Kroņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Laucene Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Mežļaides Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Padoms Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Skutāneļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Tūjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā.
Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Apšuriņķis Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Liepnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Maisi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Mārtiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Stepes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Trekaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Tuteni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Veckalsnava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Anckani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Blākaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Bukas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Bulēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Dzeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Dzeņumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Gravasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Grotūži Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Grūslēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kaupiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kurmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Lielstāpeles Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Lubeja Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Namdari Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Reiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ruļmurēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Šķētes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Slieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Sveiļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Sveļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Telvieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Tīrumskanuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Tošpavāri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Vērmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Virgabaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ziedaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Aburti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Anzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Cekuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ķepši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ruķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Sāviena Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Silieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Stopāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Toce Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Randoti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Rēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Aizpurves Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Alžāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Dēgļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Dūkstupi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Jurjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ķimstnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Lielnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ozolkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Palejas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Pamati Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Asni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Cesvainieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Kalnagals Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Baltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Būdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Lūza Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Saikava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Silkalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Silnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Trakši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Vecpoļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Bāguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Bērzmilni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Caurvēderi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Dravnieks Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Jaunpatkule Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Klaucēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Krieviņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Poļvarka Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Sprīzdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
Dambīši apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā.
Piekalnes apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā.
Kārsavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā.
Naglāni apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā.
Zibla apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā.
Vite apdzīvota vieta (mazciems) Mālpils pagastā.
Volkova apdzīvota vieta (mazciems) Mārkalnes pagastā.
Mārsnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
Sīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
Sīmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Beberi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Remesi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Ezerlīči Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Kaģi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Ieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā.
Stūri Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā.
Parkmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
Tīši apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
Unguri apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
Krasti apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā.
Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā.
Vecmēmele apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā.
Kščeva apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā.
Vanagiški apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā.
Ievkalni apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā.
Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā.
Latvīšu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā.
Krīvu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā.
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Mētrienas pagastā.
Gobiņas apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
Gromalti apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
Leišusils apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
Taurupe apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
Griudinīši apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā.
Mežmala apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā.
Bārbaļi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Boles apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Darvinieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Inčārnieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Kanči apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Dīķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu novada Ķoņu pagastā.
Mirķi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
Nurmi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
Tēcēni apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
Neretaslauki apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā.
Svajāni apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā.
Grīnvalti apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
Jaunciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
Kalnišķi apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
Lauciņciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
Kaires ciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
Pērkone apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
Sējējciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
Cenkone Apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Nīcgales pagastā.
Līce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
Maznīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
Rogas apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
Vormsāte apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures.
Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
Mazozoli Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novadā 72 km no Ogres un 13 km no Ērgļiem.
Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši.
Dzintari Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā; Širmeļi.
Gāguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā.
Aronijas Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Jumpravas pagastā.
Veckrapes Kalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā.
Krapesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā.
Aliņkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Diedziņš Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Šķērsteni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Vatrāne Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Cēsītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā.
Krodzinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā.
Bekas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lēdmanes pagastā.
Saules iela apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Lielāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Plātere Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Vecķeipene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Vērene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Ogresmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā.
Vecogre Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā.
Meņģeles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Meņģeles pagastā.
Jaunzāģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
Lībieškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
Silavas Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
Duklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Rembates pagastā.
Viršņukalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Suntažu pagastā.
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Aderkaši Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Bēvulēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Lakstene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Rasas Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Virticēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Zvaigznītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Dobelnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
Elkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
Pusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
Bekuciems apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā.
Berkava Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā.
Apšukalni Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Birznieki Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Birzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Damradi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Grēnes Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Ielejas Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Kalmes Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Klāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Rājumi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Laukgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
Laurciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
Mežgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
Škuburi apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
Upmaļciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
Raubēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Cenu pagastā.
Plāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā.
Veldres apdzīvota vieta (mazciems) Pampāļu pagastā.
Grišina apdzīvota vieta (mazciems) Pasienes pagastā.
Sējas apdzīvota vieta (mazciems) Penkules pagastā.
Šalkas apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā.
Vadži apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā.
Višķi apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā.
Stēģi Apdzīvota vieta (mazciems) Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
Rušona apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 26 km no Preiļiem.
Lielie Leiči apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Lielie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Mazie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Anspoki Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Dzeņkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Sanauža Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Antonišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Asinovka Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kategrade Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Giži Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Locinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Pūgaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Kaņepji apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā.
Mazgramzda apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā.
Dauguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā.
Vaives dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā.
Inkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Ķingas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Kunči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Leukādijas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Mežciemi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Šautuves apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Vīstuči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Viliški apdzīvota vieta (mazciems) Prodes pagastā.
Lenči apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā.
Miglači apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā.
Vējkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā.
Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Raņķu pagastā.
Cimza apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Lisa apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Marijkalns apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Strīķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Vieķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Smukas apdzīvota vieta (mazciems) Remtes pagastā.
Rencēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rencēnu pagastā.
Treuhi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Brukāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Rušona Petrovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Rogozovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Garanči Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Gribuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Meirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Pudinova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Puisāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Šaurītes Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Vējpļavas Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Čapkova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Tihanovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Kļasica Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Rogs Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Liuzinīki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Balbiši Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine.
Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Laļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Mortišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Antonopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Baļucki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Belobabina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Jekimovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Karnopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Krasutina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Odumāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Ostrovski Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zahariha Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tūmuži Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā.
Kostigi apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā.
Sidorovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā.
Kacīte apdzīvota vieta (mazciems) Rites pagastā.
Žocene apdzīvota vieta (mazciems) Rojas pagastā.
Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Amatnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Nāgelmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā.
Ūlupji Apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā.
Lielkangari apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā.
Rotkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā.
Vāverkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā.
Villasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā.
Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Rožkalnu pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Rožupes pagastā.
Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā.
Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā.
Mangaļi apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā.
Nida Apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā.
Kandeļi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
Vecsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
Zaļumi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
Lepšas apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā.
Mazmežotne apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā.
Vecrundāle apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā.
Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
Ciukori apdzīvota vieta (mazciems) Sakstagala pagastā.
Kotlopi apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
Lauvas apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
Šķīsterciems apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
Uņģeni apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
Vitrupe apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
Plītes Apdzīvota vieta (mazciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Bunči Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Piķurgas Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Mežstūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils pagastā.
Blīdenes mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Blīdenes pagastā.
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Amberģis Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Garozas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Grīvaiši Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Mauri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Ezerkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
Kalnjāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
Ropmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
Brūzilas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Kūdras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Pekšņas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Pļuras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Rīteļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Lašupe Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Atvari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Dziras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Meldzere Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Piķeļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Kurši Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Puķukalni Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Sātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Sesile Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Strazdi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Auniņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Lukas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Pakalni Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Pūteļkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Kaulaci apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Remtes pagastā.
Rubas skola apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
Rozes Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā.
Saldus stacija apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā.
Lagzdiņas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā.
Tiruļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā.
Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Ķinguti Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Vidzeri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Benkava Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Vadakstes pagastā.
Zaņa Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā 34 km no Saldus.
Franči Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Lībji Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Silaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Zaņasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Ābari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība").
Bukupe Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Būtnāri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Cāļlauks Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Grebūtnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Ķiviļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Stālmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Viduskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Višķernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zvārdes pagastā.
Jaunborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
Lielborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
Stašališki apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
Zaļesje apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
Korecki apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā.
Sola apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā.
Zaciški apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā.
Jaunkrimulda apdzīvota vieta (mazciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
Kaļandri apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
Kampāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
Ķebļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
Škutāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
Zemgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
Ziedāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
Dalbes Apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
Gāršmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Sējas pagastā.
Brūlāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Gretes apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Īlenāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Ķipukalns apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Spietiņi apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Ūdrāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Vecsēlpils apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Zaķēni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Idus apdzīvota vieta (mazciems) Sēļu pagastā.
Krolīši apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā.
Talsiņa apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā.
Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā.
Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā.
Plānupe Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Allažu pagastā.
Eikaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā.
Turaidas skola apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā.
Aijaži Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā.
Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
Kotļarova apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
Rozalina apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
Seveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
Broki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā.
Kapenieki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā.
Opolie apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā.
Sprukstini apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā.
Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža".
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā.
Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā.
Ķurbēni apdzīvota vieta (mazciems) Skaņkalnes pagastā.
Salapi apdzīvota vieta (mazciems) Skrīveru pagastā.
Bruņene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
Ilga apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
Katineļi apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
Šengeida apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
Stūriški apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
Tarasovka apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
Vārpene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
Viktorija apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
Tukums Apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas novada Nīkrāces pagastā.
Rūnaiši apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
Vēršmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
Videnieki apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
Bračas Apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
Vecskujene apdzīvota vieta (mazciems) Skujenes pagastā.
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Skultes pagastā.
Lielaisciems apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
Zvirbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
Cērkste Apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā.
Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas.
Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Ruikas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Drandi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Jeberi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Lembis Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
Žīguri Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā.
Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā.
Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Bindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Mārci Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Ozoliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Rudaci Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Krūklanti Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Liedulieši Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Prāmnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Rauziņa Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Ruņģi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Vārniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Mačāni Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Mālejas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Pūķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
Grotūzis Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Jaunbilska Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Lūķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Kuļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Lazdiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Lindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā.
Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā.
Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā.
Karogi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
Ķilas apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
Līciems apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
Limšēni apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
Mārciemi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā.
Straumes apdzīvota vieta (mazciems) Stradu pagastā.
Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā.
Zilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Sunākstes pagastā.
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Suntažu pagastā.
Mucukalns apdzīvota vieta (mazciems) Susāju pagastā.
Samtenes apdzīvota vieta (mazciems) Sventes pagastā.
Tīrumi apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā.
Virsīte apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā.
Gorbunovka apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā.
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā.
Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
Lasenberga apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
Lazovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
Saviški apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
Cibuļovka Apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
Šukteri apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā.
Vārve apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā.
Ģibuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas.
Lube Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža.
Īve Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 24 km no Talsiem.
Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Brieži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Ezergaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Lielvirbi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Lipsti Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Lūši Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Mazvirbi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Pedvāle Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Režas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Rinkule Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Riepaldciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
Ambrakas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
Kroņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
Raudziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā.
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Plintiņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Anstrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Arkliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Iliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kaleši Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kurši Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Līči Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Mazspāre Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Mordanga Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Turkmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Dūmciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
Grodnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
Kalnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
Košrags apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Kolkas pagastā.
Krievragciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Miegūze Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Sārcene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Sukturi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Vīgrieze Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Čīkstiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Fridriķmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Garlene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Jaunokte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Odre Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Okte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Pilskalnciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Pļavmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Šķēde Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Strīķciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Vagargals Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Andumi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Birzmaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Bungciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Gailīšciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Mazstende Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Sukturi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Kalnradži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Lībe Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Lubeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Popervāle Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Sārkaste Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Aizklāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagasta ziemeļu galā.
Pūrciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā.
Apšuciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā.
Birziņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā.
Gravas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Mazstrazde Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Saulīšciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Gambija Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Klīve Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Lielsalas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Pobuži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Vecpūņas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Dārte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Iģene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Klāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Mazsārcene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Valgalciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Dārzciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Ezerciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Skrunda Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
Mežrijas apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
Runtes apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
Zaļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
Kalnāji apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
Kranciems apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
Saulesdārzs apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
Turkalne apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
Troškas apdzīvota vieta (mazciems) Tirzas pagastā.
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
Latgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
Muiža apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
Rutki apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
Sala apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
Indriķi apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā.
Krampji apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā.
Rūpnieki apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā.
Kačori apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā.
Vāle apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā.
Jaunsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā.
Oksle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā.
Balklāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā.
Pēteri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Džūkstesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Grauzde Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Ķunduri Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Dārtsmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Kalnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Pētertāle Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Snapji Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Jaunsēži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
Josti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
Aizas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Bruži Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Pičas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Sautiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Vecsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Aizdzire Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā.
Antiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
Blāzma Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
Burtnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
Mariņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
Pūres stacija apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Beķermuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Daigone Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Galciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Kalnēji Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Mazlamiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Meiniķi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Putnēnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Vidusciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Vildene Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas.
Birztala Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Birzule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Cerība Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Plieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Vilksala Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Praviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
Spirgus Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
Vīksele Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
Kūdra apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Radziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Aizpure Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Gaiļi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Sēlīši Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Sloklejas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Vecmokas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Vilkāja Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā.
Jaunvarieba apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā.
Pūces apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā.
Jaundziras apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zantes pagastā.
Klāvciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
Bazāni Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Dumpiete Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Dzirciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Rindzele Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Krīvi apdzīvota vieta (mazciems) Tumes pagastā.
Zundāni apdzīvota vieta (mazciems) Turku pagastā.
Vilkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ukru pagastā.
Marģitava apdzīvota vieta (mazciems) Upmalas pagastā.
Bregži apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
Košas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
Ķūķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
Silavnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
Šķirbas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
Struņķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
Lielbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
Vaiņodes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
Varķe apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
Vecbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
Staļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
Kalnstaldoti Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Ķeizarpurvs Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Bāci Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Lācupi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Kaģumciems Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Putras Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Vērsīši Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
Liepkalni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
Mazvalle apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
Tenteni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā.
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā.
Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā.
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Arakste Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas "Arras" teritorijā.
Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Blāķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Blanka Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
Bidzi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
Oliņas Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā.
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Cauči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Vaidavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Podzēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Pricēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Baužmala Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Annasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
Sipi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
Daliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā.
Varieba apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā.
Maurāni apdzīvota vieta (mazciems) Varakļānu pagastā.
Ierniņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Kalngali apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Ķoderi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Leitāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Midzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Medņu Rubeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Sprukti apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Timsmales apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Trākši apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Ušāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Stivrenieki apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā.
Znotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā.
Rimeikas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā.
Rūdēkas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā.
Kleķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā.
Ļūdi Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.
Gulbji Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā.
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža.
Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
Kirliški apdzīvota vieta (mazciems) Vecsalienas pagastā.
Brūveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā.
Zvirgzde apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā.
Irbene Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ances pagastā.
Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
Ūdrande Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
Jaunmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Popes pagastā.
Amele Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagasta austrumu daļā.
Dandzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Puzenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Speltes Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Akmeņdziras Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Ēvartciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Kamārce Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Krievlauki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Liepene Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Miķeļtornis Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Muižnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā.
Zaļais ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
Usmas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
Amjūdze Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
Desuciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
Jaunmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
Leči Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
Sise Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
Abavmala Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Laidzesciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Pasilciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Vāverciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Svikļi apdzīvota vieta (mazciems) Vērēmu pagastā.
Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā.
Lauski apdzīvota vieta (mazciems) Vestienas pagastā.
Silikāti apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
Stauģi apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
Vārnava apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
Kaivēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
Rušēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
Silajāņi apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
Vecskolas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
Vērsēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
Zaprauskas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
Zobēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vijciema pagastā.
Lucāni apdzīvota vieta (mazciems) Viļānu pagastā.
Leišupi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Daugavas Ķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Rudzāti apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Stikānturki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Straumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Trepe apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā.
Saliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā.
Višku stacija apdzīvota vieta (mazciems) Višķu pagastā.
Cīruļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
Sierotava apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
Smaltāni apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
Vērtūži apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
Savelinki apdzīvota vieta (mazciems) Zaļesjes pagastā.
Miezāji apdzīvota vieta (mazciems) Zantes pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Zasas pagastā.
Krūsāri apdzīvota vieta (mazciems) Zaubes pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zemītes pagastā.
Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā.
Griguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā.
Strautiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā.
Magonas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
Murdēni apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
Spulgas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
miests apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, ciemats (1)).
Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā.
Pūņicas Apdzīvota vieta (saimniecība) Talsu novada Lubes pagastā.
Kaitra apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā.
Meļova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā.
Rusački apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā.
Zujeva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā.
Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Sinaviški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Eglaines pagastā.
Suhocki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Grāveru pagastā.
Dzirvani apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā.
Sauši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā.
Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Aišpūri Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Vikiški Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Čaplinščina Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
Kuzmini Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
Zagorci Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
Dreģeļi Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Manuha Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Juhņeviči Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Suhorukova Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Volkojedi Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Leiši Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Bički Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Laivacums Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Budži Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Turku pagastā.
Nitiši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Naujenes pagastā.
Brušvīti apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Nīcas pagastā.
Osuņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Podosinovka apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Mazupciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rojas pagastā.
Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Sviļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rucavas pagastā.
Žluktova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Šķaunes pagastā.
Dižmežciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā.
Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā.
Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā.
Bikova Apdzīvota vieta (skrajciems. izzudis) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
Divezeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
Āņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā.
Stapriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novadā.
Akatnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas novada Aglonas pagastā.
Brūveri apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Čuhnāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Gorodoka apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Guļbinka apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Gūteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Janova apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Kapiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Krivošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Kukari apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Kundzinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Leitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Livdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Livdanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Lopoti apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Lučķini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Meiruļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Misāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Aglonas Madelāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Ezera Ukini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Meža Ukini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Skudru Grebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Kapiņu Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Repši apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Rivari apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Ruskulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Rutulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Sekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Sgajevski apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Sienapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Spīķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Starodvorje apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Staskuni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Šumski apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Terehova apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Tūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Ūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Voguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Zaikovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Zlotnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Zukuli apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Valaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Mailīšciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ainažu pagastā.
Surčciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ainažu pagastā.
Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
Sirmauši apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
Skujaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
Trakšēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
Vesetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā.
Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā.
Zeiles apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā.
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Rasas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Ratnicēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Austrumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Viņaukas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Kukalēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes novada Gārsenes pagastā.
Kalnageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Kalnarāciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Kalnaraupi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Kaņupaites apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Kungudruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Navicki apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Stūrageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Būcmaņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Alsungas pagastā.
Ilzene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novadā 25 km no Alūksnes.
Mežslokas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Paiķēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Garasimi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Garjuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Igaunīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Jurenski Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Lāzberģis Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Mārtiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Murjāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Ploskums Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Sauliķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Stocene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Supes Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Tereški Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Vēverkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Gribažas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Lēģernieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Silaveršas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Svari Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Auguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Opekalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Vēciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Sprīvuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas.
Ermiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Gotlupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Jerlani Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Ķelles Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Okani Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Puļķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Pūzupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Uranaži Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Strauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kruti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Adamova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Aizgārša Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Bērzupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Briežudārzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Demšas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Doktas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Franciskopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Gornasti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Kalvene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Kudinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Polsas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Prīduļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Purnava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Saides Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sils Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sprinduļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Stārdupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Surikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Truļļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Brūnas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Kopmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Mērnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Pūriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sebežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sviestiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Briedinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Tarvas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Pujakalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vaidava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vuķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Kalnapededze Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze.
Kūdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bruņiševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Čistigi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Fjuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Jaseņeci Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Klementine Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Ķurši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Naumova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Orlīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Pļevna Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Ponkuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Puncene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Šeļehova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Snopova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Stuborova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Zabolova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Zagorje Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Zvaneri Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bārdaskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Druskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Peņķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Rules Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Joškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Kundrati Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Micpapi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Bieranti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Cielavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Šļukums Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vengerski Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Stākas apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā.
Velmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā.
Zāģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā.
Dzirvaņišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Graiži apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Ignatoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Isajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Ivanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Jaunaiskrūgs apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Kaļķes apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Kampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Kapči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Karališkas apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Kondavnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Kurloviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Lukjanska apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Mīžusāta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Lauka Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Vecie Stupeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Jaunie Stupeļišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Kalna Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Zaborjes Ubadziņš apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Meža Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Mazie Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Zastennije Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Meža Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Škīviški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Skromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Škuta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Svēteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Uļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Gļinaruča Apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Rogačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu un Biķernieku pagastā.
Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Golovanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Grabova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Grigodinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Grišāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Grīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Janokra apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Janovci apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Kotoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Malka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Muntiški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Andrupenes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Dagdas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Rogaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Slesari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Stalīdzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Tizori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Usači apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Užaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Vasiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Vigori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Libiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Grižanki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Jakiži apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Kondraši apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Kovaļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Kromani apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Kuiki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Lapi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Ličmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Mamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Mamonova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Mihaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Mižuki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Rokoli apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Vamžuški apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Virzas apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Vucini apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Zigmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
Grūbe apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā.
Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā.
Rumpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā.
Žubes apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā.
Teiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aronas pagastā.
Kapteiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
Tuksneši apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
Vārkava apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
Veldres apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
Dzirvaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
Karaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
Kriņica apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
Kurļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
Meņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
Reiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
Rubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
Zeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
Zukulova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
Grandāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Kozuliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Lindāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Loškas apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Marinzeja apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Nārta Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Nārtas Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Nārtmale apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Rockāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Zirnaites apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Rijnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā.
Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā.
Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā.
Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Augškalne Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Bērzene Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Akleņiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Pokropiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Akmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Baiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Baltači Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Andrijova Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Audzeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Baltači Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Baltaiskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Bībelišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Auksteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Gančevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
Ēģipte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Ērgļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Pļaviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Ragauniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Biruliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Bandališki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
Butiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
Diļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
Dūdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
Kaušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
Pritikina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
Raščina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
Auseika Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Ausekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā.
Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Aizbalti Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Baltakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Antāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Balašķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Deiķi-Brenči Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Brāslava apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā, Sivera ezera rietumu galā.
Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā.
Rejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā.
Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā.
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā.
Skurbenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
Spaļenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
Stūri apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
Vārpas apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
Danski apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Dziervīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Grikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Jorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Karpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Ķēvesdruva apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Kolnumeži apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Kuzņecova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Lauruti apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Leidumi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Mačusola apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Maiļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Maksi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Mežupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Morkova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Obeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Risova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Slostova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Surikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Svātūne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Sviļpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Upiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Upmale apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Vārnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Viborgi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Zubki apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Timšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Žeikari Apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns.
Apšova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Blauzgova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Boncāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Buksti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Demerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Dokti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Ezerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Kļangova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Odumova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Pazlauga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Pleitova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Puncuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Brieksīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Āžudambis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Centramuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Dobenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Dūrupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Dzeņulauza Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Kārklinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Keņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Lāčugabali Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Lācupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Lemešava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Mēķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Ozolsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Plītinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Rāvusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Reči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Salmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Silamala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Stepjugabali Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Vaņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Verpuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Žaugupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Auzāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Babāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Brieževa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Brūklāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Burčeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Dubļava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Elkšņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Krievkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Moziņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Mūrava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Ploskena Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Silakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Taureskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Vējava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Vistusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Kažoki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Augstari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Beļauski Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Bērzieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Bonifacova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Gabrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Golvari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Gribkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Jabalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Javenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kiļauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kļaviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kononi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Lāčaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Lauskinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Masalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Pāliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Pelerijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Saksmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Sprodzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Tabakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Vasariņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Viškuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Zosuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Abriņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Augstasils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Ausala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Begunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Bēliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Bilga Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Bokova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Cērpene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Čilipīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Dambergi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Denicova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Grūšļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Kroni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Kvašņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Lazduleja Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Ostrolīdumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Ploskene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Pūšļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Pužulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Štikunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Stouberova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Kaupiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Krampiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Mežupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Naglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Purviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Runcene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Vakšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Vītoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Zeltupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Žogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Briedīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Celmene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Celmenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Dvorupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Esmeraldova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Ežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Gobusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Grīvgals Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Guznava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Jāņusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Krasnogorka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Nikolajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Oļģina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Paulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Pelnupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Pordari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Silaciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Sita Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Steķintava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Stirnusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Tīreļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Tropiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Vasiļjeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Vladimirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Gailova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kupravas pagastā.
Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā.
Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Avikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Grīva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Kīļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Orlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Ozolava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Ščeglova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Stīgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Zirgadobe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Bordova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Kļučniki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Loduma apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Olutova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Rači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Aizgalīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Bahmatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā.
Biškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Bolupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Daudzene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Daugasne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Drebēji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Egļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Foršteja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Medņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Oparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Perdiklāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Pērtupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Pliksna apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Pokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Aizstirne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Anengofa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Egļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Eržepole apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Jauji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Posacki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Ančipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Bakarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Dubļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Degumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Dievžeikari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Eglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Jaujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Kadiševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Kāpessils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Keibinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Kuģenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Mēneši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Mežarijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Raicene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Roditeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Rutkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Siltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Spirģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Toki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Ūdrene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Vindava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Dambīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Grūznis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Lutenāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Ranguči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Rozenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Sāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Sudrabe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Vilkarūcis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Vuškusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Biekerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Bliņica apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Ezermala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Kazukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Ņemecki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Rejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Badnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā.
Makšinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka.
Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Annasbirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Apšukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Ašusils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Augstābirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Berezņaks Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Čāgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Dampadruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Derdziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Dubudeksnis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Egļukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Georgijeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kačupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kuprava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Lauzas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Mežārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Miezāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Pakalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Pokuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Smiltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Sprogas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Ukraina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Valentinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Katleši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā.
Pritikova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā.
Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas.
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Barkavas pagastā.
Ķīburi apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā.
Krūte apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā.
Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā.
Akmiņupe apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Apšukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Baliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Dirbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Ilzmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Kaupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Ūžuļu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Mazie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Lielie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Putnu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Žāgeri apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Krūškalns apdzīvota vieta (skrajciems) Bēnes pagastā.
Inčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Gereniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Grizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kriškinova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kuzminci apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Lastovki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Moroziki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Rusecki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Samaniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Stašova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Stoponīši apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Valuhi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Vidņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Zjazuļka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Zjazuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzkalnes pagastā.
Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzpils pagastā.
Brenteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Guļino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Kolobuhino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Krasnoje apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Krivošejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Kudino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Ļipinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Lielie Krivini apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Panteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Reiņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Šelehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Vaganiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Vervjali apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Vipolzovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Viselova apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Zvindeļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Bramaņiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Mazblīdene apdzīvota vieta (skrajciems) Blīdenes pagastā.
Čodorāni apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Gutki apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Ierzeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Jakuči apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Lielā Medišova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Mazā Medišova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Skradeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Teļakolni apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Kreiči Apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Briežuciema pagastā.
Cibuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Briģu pagastā.
Svikli apdzīvota vieta (skrajciems) Briģu pagastā.
Briede Apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku novada Burtnieku pagastā.
Kapteines apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
Krūzes apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
Kuņģēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
Zvārtes apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
Lilaste apdzīvota vieta (skrajciems) Carnikavas pagastā.
Vaive Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs.
Aparnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Eži apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Lācīši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Rauši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Garkalne apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Kosa apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā.
Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā.
Andrēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Rāmuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Ormaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Zosēnu pagastā.
Ūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Cesvaines pagastā.
Tumova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Ciblas pagastā.
Akaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā.
Čižiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā.
Vornaiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Pušmucovas pagastā.
Greči apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Kaļveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Kozlovski apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Lopsti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Marenpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Mjaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Lielie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Ščastļivi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Skrini apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Tridņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Voiti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Voloji apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Zeļteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Grabste apdzīvota vieta (skrajciems) Cīravas pagastā.
Sprukti apdzīvota vieta (skrajciems) Čornajas pagastā.
Rešetnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Andzeļu pagastā.
Ferma Apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Asūnes pagastā.
Pļesņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Ķepovas pagastā.
Purpļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas pagastā.
Moļišku Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
Aščuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
Bicāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
Jukši Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Līksnas pagastā.
Piedaugava Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Sventes pagastā.
Lidoņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā.
Zborka Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā.
Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
Aščuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
Brangova apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Čeveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Garvacainieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Lazdenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Madžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Mālnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Rūbežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Soltā apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Stiukas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Storas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Trūpeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Zaltakolns apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
Brataniški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Briģene apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Brīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Gateņi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Gulbenes apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Imantas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Jāņuciems apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Kanavališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Kavališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Klabani apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Kočergino apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Krasti apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Kuhališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Kurcums apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Lakstīgalas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Matkunci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Matulanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Mežaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Misjunci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Rumpišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Šakališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Sējas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Skirna apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Trikopci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Vasariški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Vīksnas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
Aucugals Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvdkurzemes novada Nīcas pagastā.
Dunika Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas.
Cāļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā.
Aizpores Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu daļā.
Blendiena apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
Paipu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
Dorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
Knīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
Audari Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
Bušugrava apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā.
Palaipe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Dižilmāja apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
Dižstroķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
Bebe Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā.
Prinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Igauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
Tarasovka apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
Troškas apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
Zahari apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
Briņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā.
Skripti apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā.
Vāgāni apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā.
Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Givži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Gleizdinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Jadrova apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Kjarkuži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Kondavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Kutki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Lielie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Jaunie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Mazie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Pariža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Rovnica apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Sludinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Svilišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Viselki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Zarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Žartmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Zemnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
Kriškanāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dunavas pagastā.
Cirstes apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Gavsene apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Lapmežciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Lateve apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Mazalakste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Mazoste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Mazpiltene apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Mežildzere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Muņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Oste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Sabdagas apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Saustere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Sūde apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Vādzere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
Sumburciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas un Valdgales pagastā.
Lukne apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
Sedviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
Sudargi apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
Lekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Durbes novada Vecpils pagastā.
Azarmale apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Dukaļski apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Glaudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Krapānišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Munči apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Sosnauka apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Zarinki apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Zvīdrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
Meļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dzērbenes pagastā.
Cūkauši apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Kazimirvāle apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Lavide apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Vitkuški apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Kalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Elkšņu pagastā.
Vīganti apdzīvota vieta (skrajciems) Ērģemes pagastā.
Gostiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Jakubki apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Kaļvīši apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Kumpiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Lubgaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Lukņeica apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Mortiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Lielā Žogotova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Mazā Žogotova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Pontogi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Rukši apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Ruskuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Šusti apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Udrija apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Vidiški apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Zeņkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā.
Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā.
Kondrašova apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā.
Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
Muižciems apdzīvota vieta (skrajciems) Gaiķu pagastā.
Briškas apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Ceperi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Gribolva apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Leščinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Makarovka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Marinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Mičuļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Skabi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Soboļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Vecbeči apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Voveres apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Zeimuļi-Puzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Gāršas apdzīvota vieta (skrajciems) Garkalnes pagastā.
Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā.
Vecmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā.
Žļābji apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā.
Grāvi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaujienas pagastā.
Mežciems apdzīvota vieta (skrajciems) Gaujienas pagastā.
Krīzberga apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā.
Susta apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā.
Vārtāja apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā.
Čenčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Mišenskie apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Strauja apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Svetļici apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā.
Mazdāma apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā.
Smikši apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā.
Čalpi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Grabavščizna apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Kalendari apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Kormiļceva apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Kovaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Kropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Mateļi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Melenki apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Meškalova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Mickeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Sakova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Savicki apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Spaļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Timofejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
Gāršenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Naglene Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Spriņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Briči Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Elstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Lapši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Dravnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Lielvasaraudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Mazvasaraudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Mežkleivas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Mežlaskumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Silmači Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Trušļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Ziemeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Musteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Barani Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Krāces Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Lapati Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Latvasas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Olekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Pirtsmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Salaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Salmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Zvārtavi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Skujenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Plukši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Viņķeles Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Bierņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Kālanci Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Luķes Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Plūkši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Saliņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Skrejatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Sproģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Namsadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Skolas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Stūrastas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Siljāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Sturņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Dārtiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Jauntirza Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Zosēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
Perkunišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
Puškrīvi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
Silaraši apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
Cepurītes apdzīvota vieta (skrajciems) Indrānu pagastā.
Visagals apdzīvota vieta (skrajciems) Indrānu pagastā.
Kravčonki apdzīvota vieta (skrajciems) Indras pagastā.
Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Indras pagastā.
Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā.
Sviļi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā.
Ķirbēni apdzīvota vieta (skrajciems) Ipiķu pagastā.
Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Meleški apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Čerņavski apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
Cucuri apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
Šņitņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
Ustje apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
Zagorski apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
Upītes apdzīvota vieta (skrajciems) Īvandes pagastā.
Krekeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
Mazie Valaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
Lielie Valaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
Mazie Suveizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunbērzes pagastā.
Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Mostene apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Niklavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Rempji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Rudgalvji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Skrāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Šalkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunsvirlaukas pagastā.
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
Ābeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā.
Ķeikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Nagļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Piļkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Rubuļkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Saldes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Kaļvāres Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Meņķis Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Slīterāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Abarūni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Celminieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Cukuriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Jedvigava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Marinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Rāceņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ritiņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ružusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Skudrusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Soitiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Tadenava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Vuškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Aizdumble Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dēļdruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Dūcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Gravāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Daugavas Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Strodu Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Namiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Palejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Andrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Dieviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Putraimiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Skrīveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Zānāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Baldone Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Bokāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Grauzkalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Kaktagals Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Miests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Olksna Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Riteniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Skromi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Spēlēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Svoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Bogmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Bites Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Drustāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Eikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Ģērķāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Landzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Staģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Stūrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Vidsmiests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā.
Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabtpils novada Kūku pagastā.
Ģībotkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Pauļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Ruduļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Avotiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Dobeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Ģipteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaunplatone Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Katrinsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
Muzikanti Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Ragumuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Slapatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Žebri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Bulgārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Ercogmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Kalnrozes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Mazvilce Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Abgunste Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Putrēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā.
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā.
Ķilkas apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā.
Vīģebi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā.
Zvaguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā.
Kumpiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Kupčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Niedras apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Romaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Samsonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Sīkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalna pagastā.
Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Kalncempju pagastā.
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā.
Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā.
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Graizgališki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Grancova apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Grustiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ignatāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ivbuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Kapčinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Krivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Krutaruča apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Kuklišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Kungadruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Laurišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Logocki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Mazsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Mendriķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Morkonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ruksišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Salieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Silagols apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Sleiži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Somukokts apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Stūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ūda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Mazplāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas novada Zantes pagastā.
Mazzante Apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas novada Zantes pagastā.
Žagariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas pagastā.
Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā.
Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā.
Stirbļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaplavas pagastā.
Baranovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
Ancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Beržovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Čāvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Drikaški Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Ļurbova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Baranova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Diervanīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Grabežova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Kitkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Rūzori Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Ašisola Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Augstīkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Barani Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Bokši Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Dunduri Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Dzērves Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Padole Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Pusloči Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Rejeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Skūpova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Ūzulnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Čāvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Salnavas pagastā.
Dzierkaļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Salnavas pagastā.
Elstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Salnavas pagastā.
Geraņimova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Hmilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Ižori apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Karelova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Konovalova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Koškina apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Kručiņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Kumalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Leitaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Makuši apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Murančiki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Muša apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Ratnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Reiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Reļenki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Ribački apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Roviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Siliški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Sopuški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Stanoviški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Ubogova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Vortņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Zahariški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Otrie Kromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā (agrāk — Kromoni).
Kromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
Matuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
Mazbojas apdzīvota vieta (skrajciems) Kazdangas pagastā.
Brēmeles apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Brīnumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Ķieģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Liepas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Noriņas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Rāvas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Sprosti apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Upītes apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi.
Ķevieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā.
Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā.
Saunags apdzīvota vieta (skrajciems) Kolkas pagastā.
Vaide apdzīvota vieta (skrajciems) Kolkas pagastā.
Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
Mateļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
Škutāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Ignatova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Kubuļniški apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Lemeši apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Lozdi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Magnusova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Nartiši apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Saldi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Sčedrati apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Sivergala apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Skudriķi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Sotņikova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Šumiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Vipalzova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Vorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Zariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
Artjomovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krālavas novada Andzeļu pagastā.
Ķepova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Dagdas.
Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši.
Biža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Dilmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Dinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Dubņagi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Klismeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Oloveca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Andiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Bikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Birža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Piruški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Domoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Dukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Gajova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Klīsmeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Kļukuški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Noglas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Bondariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
Butkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Kiuliņauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Klabauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Ļutavci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Mazā Asūne apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Mazā Jolza apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Parfenova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Paukštova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Pļupova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Aprobavci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Butkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Meža Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Lejas Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Kalna Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Lielie Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Rubeni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Anči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Bleideļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Buseniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Čerpinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Drieģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Drongāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Dzalbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Ezergali Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Grītāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Jākaveļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Kaktiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Kalviši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Kiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Krūģeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Kubari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Māteji Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Nitiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Ostrovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Peipiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Plotie Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Ramaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Šķipi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Veiguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Viļamāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Visauleja Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Žaunerāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Zīperi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Budovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Buraki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Dehteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Keiļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Loceiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Nazari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pauļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pļeņčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Andžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Cepliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā.
Alženova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā.
Piļori Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas.
Egļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Essenmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Garaudži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Lielā Garavatka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Niperi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Ostravļani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Paholki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Primisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Aksjonova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Altinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Andžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Belkauski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Belogrudova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Eižvertiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Gailiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Jelinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Kļišova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Ostrovs apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Purpuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Raģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Raginski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Akmenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Kazinci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Kelova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Kevreļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Auguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Baltā Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Bārtuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Barzjuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Blukovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Breimari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Butkunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Dailidova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Dargeļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Fiļipovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Ganusova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Geidāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Gorodišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Izova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Janeļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Karklinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Kikovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Kļasi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Lapoški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Liniķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Maksimova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Masiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Mateiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Melnā Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Naktjunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Osiņņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Ostrovna Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Petrovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Rusakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Saveiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Savenci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Semjoški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Šņokova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Udinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Vaicuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Zareki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Zeļonščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Zizovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Leikumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Meža Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Jaunie Račini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lejas Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Škipori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Kalna Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Kalna Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Bernadski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Beržine Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Butāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Celitāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Eliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Gubernati Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Hmeļnicki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Kalviši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Kozliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Kurtiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Livkāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Naiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Pitrini Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Pupiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Rimšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Sprūģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Sturmoviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Torpāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Tukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Undrukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Obročnaja Statja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Jaloveckaja Gora apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Kalna Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Tālie Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Otrie Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Šakini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Stirniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Atgoniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Baldeniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Baltica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Baltiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Bindari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Borovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Buciniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Čaupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Caurumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Daudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Dauguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Dervaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Dilbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Dorotpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Dubrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Evarti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Grabežiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Juhniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Juragova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Kačāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Karoliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Kokini Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Kurpnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Leiniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Lielindrica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Livčāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Loņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Ļukati Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Lukštāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Nipaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Novoseļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Pakuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Paulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Peļniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Podgurje Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Podži Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Prikšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Raudaviški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Ringi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Rukmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Silovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Spalvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Spalviški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Stainiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Stalti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Streiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Taulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Trestiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Trušeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Vaičuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Vikaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Zarembovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Bangas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Dvorišči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Gaiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Gandeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Gaspari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Māliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Matulišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Novoseļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Rožupole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Rusteiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Saulkrasti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Smetani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Teņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Upmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Upmalieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Varnaviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Vecborne Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Veckaplava Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Zimaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Bergofa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Deņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Dunski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Jegorova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Kauškaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Ladiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Ļesinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Kalna Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Lejas Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Ņikitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Novosjolki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Ogurecka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Protiriha apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Pustoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Aleksandrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Blaževiči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā.
Dobromiļa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Sarkanais Rags apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Lielie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Mazie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Mazie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Lielie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Žuras apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Ašari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Balūži Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Banceniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Bauriškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Bragas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Čaupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Cihani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Cimoškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Dombrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Dricmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Dzalbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Ģeriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Gribuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Jadlovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Kebzeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Kropiškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Krumpāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Kūdiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Kursīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Ļakses Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Ludzeiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Pītrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Pīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Plintes Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Pliuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Plociņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Romuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Sēneitis Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Skadiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Skrebeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Turki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Vagaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Valdiniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Vidoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Virveļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Virveliškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Voronkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Zubri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
Ojatnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
Pervelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
Avlasenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
Aišpūri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants.
Pirmie Tračumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Otrie Tračumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Aišpuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Baltica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Ceplīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Cimoškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Ģerķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Gintauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Gribuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Kozindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Krumpāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Liučāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Naudīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Pastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Podboroks Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Rusaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Skumbiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Voiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
Blusova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Dinaborčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Mazie Apaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Barinauci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Kiseļevci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Krivoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Škļarovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Aleksandrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Apoļinovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Berjozki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Berjozovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Cirmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Domnopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Domopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Dvorčani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Gorbačova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Koškovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Kuļbova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Lazoviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Makņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Marki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Patarnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Stremki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Toloevci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Joņini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Masāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Podjuhnevici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Podozerci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Andinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Blusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Borovina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Broģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Butkumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Denisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Dunci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Gelutjova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Ikaženci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Jalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Kaļedovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Kazinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Krumāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Kseverova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Kuhtiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Kulakiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Ļumāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Maksimova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Meļevščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Meņgova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Mikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Nauļāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Nikšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Okolica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Parahņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Pavļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Pipiri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Pleiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Plitarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Podari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Podleškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Poreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Pupiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Sinkeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Skuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Stanislavova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Teļežki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Tresteniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Zaharova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Žakeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Zareniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Zulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Žurilova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Čenčupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Lipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Pirmie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Otrie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Lejas Trušeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Otrā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Pirmā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Bebriši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Berniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Bluzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Bogdāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Brenciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Dembovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Ekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Gaugariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Glagači Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Grundāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Indrica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Kališkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Kazimirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Kaziņči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Kuliniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Ļaksi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Loņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Ludviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Luņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Ņemčinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Ornicāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Orupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Pipiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Podļesicas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Pouriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Putāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Puzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Romuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Seikaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Skradeli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Smildiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Stoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Stolņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Teneismuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Trapciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Treikaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Trušeliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Unzuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Vainiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Valteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Veterovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Bunčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Dobročina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Panova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Plutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Putramniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Babrovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Beresņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
Landskorona Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona.
Borkuici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Davidenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Dunduri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Kiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Mazie Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Novički apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Oļšaniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Peickova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Ratkova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči.
Boreksti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Kazuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Kloviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Pildigi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Prusaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Aksenova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Ancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Barševski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Borovije Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Aišpuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62).
Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Mazie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Ūdrīši 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Lejas Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Kalna Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Stacija “Krāslava” apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Lielie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Stašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Augustiniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Bancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Bartkeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Bernāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Cauņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Dunski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Kaplava Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Kazanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Ludvikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Misjūni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Odigjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Pankjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Plociņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Pukjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Pukjaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Rakuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Rimšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Saksoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Silavi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Skerškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Stigeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Stoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Užingorska Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Užinkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Valeiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Veiguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Vilmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Zapoļniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Kastuļina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā).
Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
Krasnoļenka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
Mazie Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
Lielie Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
Kvietaines Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Atašienes pagastā.
Sietnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Krustpils pagastā.
Vilciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
Meždibeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Mežāres pagastā.
Vāguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
Glāznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Glāznieksala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Gruntsala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Irbenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Kaktusala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Kalnsētas apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Melderes apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Tiltnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Uģērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Urķērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Zeļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Zvidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Kubulu pagastā.
Dzirkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Ildzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Kārtupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Ķūģi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Ķunci apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Lāci apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Maksini apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Rogāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Rudzīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Skramāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Spēles apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Spolāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Stipri apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Stireni apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Stulpiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Šumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Sūnas apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Teiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Tīznūži apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Trepmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
Bērzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Adzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze.
Basi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Birži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Apuze apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā; Apuzes.
Todaiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
Kāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Sausgaļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Rimzātciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Dragūnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Kalnmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Ķīkciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Ķūķciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Mazsālijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Viesalgciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Kalējciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Kazlēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Maras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Ziemeļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Dūras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
Vecvārme Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
Zalkšciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
Pulkarne apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
Jaunsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Katrīnmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Lielvārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Pulkarne Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Riesti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Krogsils apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
Krustkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
Misas apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
Saulgoži apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
Skujnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Lukšova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Madalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Meļķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Posova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Sumkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Tukiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Vorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
Dankeri apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Gļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Gundegas apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Kļotčišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Ķovaļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Krasnogļinka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Krasnorečka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Lenderņa apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Ročišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Vežanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Zvonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Čiučiši apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Cucuri apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Gumineica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Iļjusi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Koņova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Litovskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Morozi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Staraja Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Rjabije apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Rūdovi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Škirpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Skredeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Smoļskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Turovka apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Žlobnova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Cirtums apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Kapūne apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Lekste apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Lesnicova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Liepari apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Liepnīte apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Mastarīga apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Lielie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Mazie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Roznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Rūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Saipetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Skubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Tutani apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Vidussala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Vīksnenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Zirgusala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Skujetnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Slavīti Apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Sumkova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā.
Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā.
Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Lēdurgas pagastā.
Kotāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
Čeverova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Čivžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Hmeļnecki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Kozusola apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Kujerci apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Kurjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Kušņeri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Lineja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Vācu kalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Liepu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Rečnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Ruduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Seimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Šnitniki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Vidri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Vindradži apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Vjarumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Saulītes apdzīvota vieta (skrajciems) Liepas pagastā.
Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Liezēres pagastā.
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Ķirupe apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Klingerīši apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Kļocki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Kokiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Kudeiki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Mīšteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Munciški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Zastenki Ribaki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Ribaku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Muncišku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Nahodka apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Sterikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Tenisi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Zeltapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Lampuži apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Ainažu pagastā.
Augštūja Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Būdele Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
Aniņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Ķītas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Grūbas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Āboltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Blome Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Brīdaga Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Lapsiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs.
Dimanti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Birzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Bucenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Cirsenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Darankas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Gospori Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Grāveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Gumertgrāveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Iesalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Iztekas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Kusini Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Lauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Sergunta Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Stūrišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Vuceni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Aizpore Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Aptaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Cielauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Drēņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Dzalbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Eņģeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Eriņbirze Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Gaigalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Gercāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Gulbinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Jaujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Jaunbirzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kazimirovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kazuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kivlenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Knutenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Korsikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kūkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kūkusiliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Laivacumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lielojuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Liepsaliņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Līpinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Novomisle Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Oškalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Pastalojāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Peiveliškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Pētermuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Podusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Prīdauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rubeņkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rusinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Samuldruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Skrebeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Skrūzmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Soltumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Stares Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Stepores Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Stikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Sumanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Švirksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Tomiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Upesmežs Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Vecāsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Vilmenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Eleonorvile apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Aleksandrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Alksnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Bikaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Borovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Brisla Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Brūveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Būmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Čirvolnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Gardrivieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Lācupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Lūzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Mālkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Medņevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Nīcgaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Pelēčāre Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Pelši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Piļupsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Pundurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Rogonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Rudzētiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Šauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Soltupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Spriudi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Staņislavova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Steķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Vārpsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Vidi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Vilcāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Raunieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši.
Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Babinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Čipāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Fridrihsgofa Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Kārļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Kauparnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Kaži Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Kļavsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Krivoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Kroļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Lauda Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Livzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Patašiene Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Promi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Pūtkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Putnovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Sačāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Slapkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Sondori Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Šultes Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Sutri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Tiltova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Ušacki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Beirupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Jaunā muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Darvas Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Dubnas viensētas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Tilta Geduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Ārsmenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Cūkuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Daukstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Gaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Kalnapurvs Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Kāršenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Peisenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Siladieviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Silasproģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Silavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Smelcēja Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Spēlesķeiri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Stiklēri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Vanagsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Veiguri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Vuškārnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Žogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvbērzes pagastā.
Isnauda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novadā 4 km no Ludzas.
Būbini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Cabuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Dubrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Ožorgi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Plaudiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Dinaburski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Jaunā Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Mazā Pīkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Berjozovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Bļaideļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Dilāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Fedorki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Garbari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Janova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Jerčova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Jorzova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Kliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Konogoļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Lauški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Ļukati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Matisenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Meržova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Ņičipurenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Pīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Poddubje Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Popsuiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Prohori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Senčati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Skrini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Zabolocki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Barisi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Eversmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Balalaiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Degteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Križuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā; Križuta.
Dukani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Evertova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Antiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Pūļu Gorbuni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Andži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Bati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Bobieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Būrušķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Činkuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Diervonīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Egļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Eipļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Fedorenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Gāgari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Greiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Ivdri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Jurizdika Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Kiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Kolnagreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Kubulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Lemki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Malzūbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Martiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Mastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Nagļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Pildagreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Plindži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Potorova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Rauzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Ričiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Rikmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Romandova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Runtorta Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Speneri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Suhari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Turaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Vamži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Zurzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Frački apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Klagiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Sibiļinas Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Garanu Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Beļejova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Cegeļņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Degliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Fiļki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Ilza Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Jonički Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Kiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Kupriši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Lazari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Lomi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Luņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Meļņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Miškiņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Osinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Padari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Papsuiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Peličova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Piktjuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Poļačonki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Pricimova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Puņišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Pupiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Rakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Razuvaji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Ribački Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Riuseņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Ševci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Sibiļina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Šilki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Sokorņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Spugova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Troniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Volkarezi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Beļaji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Blonti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Dongi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Kirili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Navinskie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Osiņņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Paideri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Paraļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Plepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Sološi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Dolgošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Jasenci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Jaski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Joski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Kļešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Lagušņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Petručonki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Babrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Bārtuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Jēči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Kokari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Lielā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Mazā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Nesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Novoselki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Orlāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Petinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Kausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Parsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Boltāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Dekterova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Beļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Buzdi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Ezernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Gadžiuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Jaudzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Jaunivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Klonešnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Kokori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Lakšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Plieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Ranči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Lielie Žurili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Andri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Bambāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Bogomoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Dauguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Divkši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Hmeļņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Kabilovči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Kalaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Kornova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Līdeksna Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Lūrupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Makleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Marlina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Mežamatveji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Morteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Peroļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Raibakozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Raipole Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Romuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Rundaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Seiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Sjaksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Skobuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Timuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Tratari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Varšava Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Vondi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Vurpuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Lielie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Mazie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Anatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Baravuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Barsuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Bečeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Belomoiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Buliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Dergači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Ezernīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Fedorki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Inkini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Juzefinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Kroški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Kurnalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Ļistaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Ļubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Petrovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Pilda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Rosica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Rūdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Silovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Sleinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Šosti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Stoloni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Vecāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Veseri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Biksi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Dauguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Dolgije apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Garaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Kazaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Pinti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Piragova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Pirdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Pricimova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Adamova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Aļoksinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Boldači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Boldāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Borovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Filantmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Germi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Isačenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Kukujeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Kurma Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Locova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Mīzaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Nirini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Novini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Podoiņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Poļaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Porkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Putinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Raibakozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Rindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Rogaiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Sapožņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Sergušiha Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Skriči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Sloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Soboļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Sprikutova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Staromeļņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Strakivi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Tjapši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Uskačova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Veršanci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Veženki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Zaciši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Zuji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Zviergzdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Ancova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Arkani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Burduški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Čipoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Degini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Eniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Induļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Justinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Ķivļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Krikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Lociši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Nīkani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Paideri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Peļņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Pivkaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Rubuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Ruliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Rutkuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Sauliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Sondori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Sroļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Starinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Strumpe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Tribuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Vamži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Viruļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Vitkupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Zapāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Železnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Buhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Fedčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Latiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Nūraugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Obščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Perekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Avīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Ļahi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Ksaverina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Mačuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Žubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Bļižņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Bori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Čuhnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Devjatņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Dvorišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Dzeņagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Gorodoks Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Greideņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Grinkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kabilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kannova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kazici Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kļeščova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Klumstova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Labunščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Lisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Loborži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Losiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Mīzaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Nalogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Novini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Opši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Osova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pakaļne Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pentjuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pešļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Punculova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pušča Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Rocova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Ruļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Savina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Siunupļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Škorlupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Strukaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Testečkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Vertulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Zirgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Aizeļkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā 2 km no Kārsavas.
Aizelkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants.
Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Bieleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Bļaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Diuksts apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Kaupuži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Keiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Orinski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Sutri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Aizsili Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Nūmierņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Belomoje apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Bukatina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Derjagina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Jučova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Kalpinka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Kastričina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Lomoši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Podavaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Rabova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Radiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Rakovci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Rakšina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Banoņeja apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Bierzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Biņova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Bolūžova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Diunokļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Franapole apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Jaunzeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Jaunžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Kitkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Kiuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Obuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Orehova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Pikstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Pūdukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Ražanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Aizpūre Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Lūznavas pagastā.
Lode Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Oļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Viesiena Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Obsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Bozēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Bulmeistari Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Čērzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Mālnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Mālsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Muiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Osogols Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Radžēļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Silaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Sumeinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Muižnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Birznieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Lapenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Sīmašas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Apogi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Ērgala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Lāči apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Aronieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Ramuļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Buļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Gulbēre Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ļūļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Mēdzūla Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Skanuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ķunci apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Beļava Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Kalnāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ķikuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Skutāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Zīliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Aizkalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Opsi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Rāksala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Gaigalieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Iecelnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Jaundegumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Jaunlubāna Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Klāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Krievbirze Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Liepsalas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Paukulnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Pauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Rupsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Stūrmežs Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Zvidziena Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Graviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kamatauskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Aizkuja Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā.
Patkule Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Siļķava Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Silnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Stiprie Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Ramļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
Tolka Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Vestienas pagastā.
Kozuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
Kozupka apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
Ubogova apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
Zastenki apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā.
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā.
Čudari apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Grebņova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Ījevka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Īrubine apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Kabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Kapačova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Kaskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Kukari apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Lāpova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Livzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Ločukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Lukstinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Meitri apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Mihaļčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Moseji apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Lielā Zeļčova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Mazā Zeļčova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Malnavas fermas apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Rudiņova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Skobulīna apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Šnitki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Soldoni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Straujenka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Tipani apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Tronova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Ubagova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Zastinki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Dagušova Apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Sidorovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maltas pagastā.
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Maltas pagastā.
Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mālupes pagastā.
Jakubini apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Janciški apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Kurpenišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Makareņata apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Markitanti apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Jaunā Zeļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Vecā Zeļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Oborūni apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Rubeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Silacirši apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Silkini apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Vasiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Zaļumi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
Lisa apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā.
Starti apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā.
Pavasari apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Pērnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Silmalas apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Sīpolciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Varkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Vētras apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes pagastā.
Mīlītes apdzīvota vieta (skrajciems) Matīšu pagastā.
Sudrabkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Mazzalves pagastā.
Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā.
Bronti apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Čudarīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Janapole apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Lāški apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Rogovski apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Skandīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Slotukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Tereškova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Viduči apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Vīksnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Zaiceva apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Kurcums apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā, 8 km no Medumiem.
Ābeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Bruņinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Grendze apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Ilga apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Kamariški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Kļaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Kumpiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Kumpoti apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Mētras apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Līkais tilts apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Teteri apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Vasariški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Mednieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
Čieri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Kravcovka apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Lapatnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Malzubri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Repki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Šalaji apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Silkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Škirmanti apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Tabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Vecpiragova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Sloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Ķipati apdzīvota vieta (skrajciems) Mērsraga pagastā.
Mucusala apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Rimšas apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Sīkstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Stimbināja apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Taurupturciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Vectaurupe apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Vilkāji apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Zesersala apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Zundāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
Annasmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Bringi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Brīži apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Goreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Jakulinski apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Janiki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Kaki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Kākuči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Kaprani apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Ķeiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Kopči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Kozuli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Masli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Meikulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Mežainčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Mikazāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Motori apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Otrie Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Otrie Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Rogukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Rulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Skūteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Stībrinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Volkova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
Arklinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Karolīna apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Kozsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Meža Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Siksala apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Silagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Teicejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Tiltagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Trizelnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Vēršuzepi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Vidsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Gribusti apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Januseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Jezufova apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Kašatniki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Konopecka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Kreipāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Kriškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Krīvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Ļesnije apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Ļesovščizna apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Ļukeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Ļumeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Maskaļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Melderiški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Mazie Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Ogorodņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Rudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Rukliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Sandariškas apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Sargeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Slutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Sprukti apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Strojenka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Stropica apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Teivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Vasargeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Vecpils apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Vecračina apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Vecstropi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Viļuši apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Zastenki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Židina apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Cirši Apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
Cisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
Ciukori apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
Svikļi apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
Nīcas pusmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas novada Otaņķu pagastā.
Reiņugals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
Sīklesciems apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
Skatre apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
Kalnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Keiri apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Kozupīši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Liepkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Mālgals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Ziemeļu Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Jaunā sādža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Ritiņauka apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Saksoneja apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Somugols apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Tartaki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Vārkavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Zaķupūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Zīpernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Žuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
Horoševa apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
Zahari apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
Slīpe apdzīvota vieta (skrajciems) Nītaures pagastā.
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Ņukšu pagastā.
Šņitki apdzīvota vieta (skrajciems) Ņukšu pagastā.
Uzvaras Līdums apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Blijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Rēķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Veismaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Ķesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines pagastā.
Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā.
Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā.
Rumbasgals apdzīvota vieta (skrajciems) Otaņķu pagastā.
Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolaines pagastā.
Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolmuižas pagastā.
Gorbači apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Guzenki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Katalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Kolnačova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Konovalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Koršupļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Latišonki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Meikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Rieči apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Sapatņi apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Šeški apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Šikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Škauna apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Tarčilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Tiuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Trubilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Zaborje apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Žoglova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Pededzes pagastā.
Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Pelēču pagastā.
Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Pelēču pagastā.
Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
Škirpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
Zeiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
Meļņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā, kas agrāk bija lielciema "Aglona" daļa.
Bieķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Botori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Dimperi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Dudišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Dzervanki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Fintmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Jaunsekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Kavaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Kazimirovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Kodori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Marjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Ancveriņi 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Ancveriņi 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Lielie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Mazie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Meža Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Sekļa Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Mazie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Lielie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Sila Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Otorišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Peski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Puzanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Rajecki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Bērzgale Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Bēšoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Cecerski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Cegeļņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Otrie Pīzeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pirmie Sparāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Trešie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Otrie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pirmie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Otrie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Mazie Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Otrie Garkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Otrie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Trešie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pirmie Patari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Trešie Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pēteri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pinkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Aizkalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Biubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Bloki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Daugavieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Dublinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Gāgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Gorliškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Grociškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Jegoriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Kancepole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Kudļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Maļinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Novosele Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pelečanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Raipole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Raudauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Rinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Ročāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Silinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Slātava Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Strodopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Žeļvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Akmenāja apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Lomi-Bortnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Pilsāta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Priževoiti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Guzi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Zaļā Birze apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kolna Druva apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Bērza Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Pīnupi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Bondariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Bramaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Butleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Džeriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Gubaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Janova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Jurģīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kotleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kozupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Krasnogorka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kurmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Litiniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Livmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Marjanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Maskeviciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Nīdermuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Omolka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Pastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Putāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Rošmoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Sūbri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Tumaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Pirmie Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Otrie Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Krapišķu Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Mazie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Mazie Leiči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Polockieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Šoldri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Bariši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Bariškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Beči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Buki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Dzervaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Gavarčiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Gavari Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Gribuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Ivdrīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Jaunsaimnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Jermaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Korsikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Krapiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Litavnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Moskvina Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Pelši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Placinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Plivdas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Rumpīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Runči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Seiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Sondori Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Vilcāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Blazeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Dubovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Duntišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Ezernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kauša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kazīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kokaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kokorieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Mazie Orieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kalna Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Lielie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Lejas Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Opūgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Petrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Pivovari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Pizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Baibas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Beči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Brieži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Dubenca apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Dunciški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Gadzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Ploņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Aizalksne Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Alussala Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Andiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Aptacieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Augšmukti Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Dēļusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Dubļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rugāju pagastā.
Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Caici apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Eisāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Firsovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Fruncišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Jureiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kaučeri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Keiki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kļins apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kliškovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Ļipņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Lubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kolna Bašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kaučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Pirmie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Otrie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Novopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Radzeņš apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Astragini Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Dubes Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Jaunie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Vecie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Elizavetpole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Lielie Anspoki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Stikāni 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Obrezi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Ozoliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Albertovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Altopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Anetpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Augustova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Balde Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Bandžuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Betišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Bindari Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Dēļupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Dubovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Dzalzava Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Gačevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Gribināni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Jakuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Jansēta Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Jašore Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Jezufinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Kalnasēta Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Karulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Klindžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Lakauski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Lūza Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Pauniņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Punduriene Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Razrivka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Rudzdobes Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Skuteļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Slastinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Smelteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Stikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Viktorovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Dumbrova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Krievu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Latviešu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Ornīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Antāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Arhipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Ereļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Jaungaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Meža Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Bojāru Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Bernāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
Polkorona apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.

c citās vārdnīcās:

MLVV