Paplašinātā meklēšana
Meklējam Sv..
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (2108):
- inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā.
- drīzala (Svītrainas) govs vārds.
- zelta bulla 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs. 2. Kārļa IV (1355.-1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam.
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
- Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam.
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
- Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
- svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
- svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
- Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē.
- Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants.
- Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski.
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
- Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
- Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Arone Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Auziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi.
- Samtenes apdzīvota vieta (mazciems) Sventes pagastā.
- Tīrumi apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā.
- Virsīte apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā.
- Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Ausekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Piedaugava Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Sventes pagastā.
- Muzikanti Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Ragumuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Slapatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Žebri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Bunčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Dobročina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Panova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Plutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Putramniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Babrovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Beresņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Kacari apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Kairīši apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Kromaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Muraniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Meža Ruskuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Reiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Rubinauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Rutkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Skutulova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Šļahotova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Šņucinova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Spilukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Spoģeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Strodova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Veiziniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Veterauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Zamborova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Apses apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Driksnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Ginovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Kaķīši apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Kalni apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Lugovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Melāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Jaunā Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Vecā Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Oļšanka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Pičuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Rimšas apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Silupe apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Šiškova apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Skrudaliena apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Svirki apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Urbanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Vecsvente apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Vētras apdzīvota vieta (skrajciems) Svētes pagastā.
- Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Atpūta Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Melnezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Meža ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Zemgale apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Jēkabnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Svariņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci.
- Arāji Apdzīvota vieta (viensēta) Augšdaugavas novada Sventes pagasta rietumu malā.
- Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā.
- Svēagrūva Apdzīvota vieta Svalbārā, 210 iedzīvotāju (2007. g.).
- Nīolesunna Apdzīvota vieta Svalbārā, 40 iedzīvotāju (2007. g.).
- Barencburga Apdzīvota vieta Svalbārā, 850 iedzīvotāju (2007. g.).
- trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m.
- Arishoefscher Arishoefscher See - Svētais ezers.
- Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā.
- Arupe Arupīte, Svētupes pieteka.
- Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka.
- Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka.
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants.
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji.
- Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala.
- Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte.
- Klaucānu ezers atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 4,7 ha.
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
- Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem.
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola.
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša.
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
- Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu.
- Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms.
- Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m).
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
- Aucupe Auce - Svētes kreisā krasta pieteka.
- Īle Auce, Svētes pieteka.
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
- Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m.
- Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato.
- svētupnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Svētupe" iedzīvotāji.
- aronieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Arone" iedzīvotāji.
- Bundiški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Bundišķi" nosaukuma variants.
- Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants.
- Elkšņi Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Oļšanka" otrs nosaukums.
- pilacieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Pilaci" iedzīvotāji.
- Bambaniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Plikais kalns" otrs nosaukums.
- pravdieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Pravda" iedzīvotāji.
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
- Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
- Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
- Svātyune Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Svātiune" nosaukums latgaliski.
- Svilpova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļpova" nosaukuma variants.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums.
- Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums.
- Bērzupe Bērze, Svētes pieteka.
- katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena.
- catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena.
- Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis.
- Svikļi Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Svikli" kļūdains nosaukuma variants.
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
- panovieši Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Panova" iedzīvotāji.
- veiziniški Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" iedzīvotāji.
- Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
- Dubinka Daškeviča ezers Sventes pagastā.
- Duninkas ezers Daškeviča ezers Sventes pagastā.
- Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas.
- Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička.
- svečinieki Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" iedzīvotāji.
- kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
- urbānišķi Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbānišķi" iedzīvotāji.
- Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams.
- Sveņči Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" nosaukuma variants.
- Sviliškas Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukuma variants.
- Sviliški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukuma variants.
- Sviliškys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukums latgaliski.
- pirtskurīte Ēdama sēne, bet nav garšīga, aug smilšainos priežu mežos; "Boletineae variegatus Sv."; priežu beka; priedene.
- Svātūnes ezers ezers Adzeles pacēlumā, Baltinavas pagasta dienvidu daļā, 107,4 m vjl., platība - 36 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 11,3 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Jorzavas ezers; Svētūnes ezers.
- Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers.
- Puplakšu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - <1 ha.
- Peskuņicas ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,2 ha; Peskunicas ezers; Peskunīcas ezers.
- Daškeviča ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,3 ha; Dubinka; Dubonkas ezers; Duninkas ezers.
- Brodu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — \~1 ha.
- Ezerkalnu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 2,3 ha.
- Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers.
- Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers.
- Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers.
- Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers.
- Narača ezers ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas.
- Nampo salas ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas.
- Baltais ezers ezers Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība — 1,1 ha; Boltiņkijs ezers, Svetļenkas ezers; Svetļinkijs ezers.
- Kairīšu ezers ezers Dagdas paugurainē, Svariņu pagastā, 175,7 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 8,1 m, eitrofs, aizaugums 9%; Kairišu ezers; Zamborovas ezers.
- Kāpurkalna ezers ezers Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā, platība - 7,4 ha; Svētezers.
- Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers.
- Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers.
- Lača Ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega.
- Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
- Sventiņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers.
- Sviriņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 10,5 ha; Sviriņa ezers.
- Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda.
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers.
- Dūņezers Ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers.
- Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers.
- Zabeļjes ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 6,7 ha; Beloje; Belova; Belovo; Svetinka.
- Svātavas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 133,3 ha, dziļums - līdz - 6,1 m; Svatavas ezers; Svatovas ezers.
- Gintuves ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 12 ha; Gintava ezers; Gintavas ezers; Givtuves ezers; Gūtava ezers.
- Čaušu ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 9,2 ha.
- Šņucinovas ezers ezers Svariņu pagastā, platība — 1,2 ha; Šmucinavas ezers; Šmucinovas ezers.
- Sasaļu ezers ezers Sventes pagastā, 96 m vjl., platība — 27,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 4,5 m; Sazātu ezers.
- Ābelītes ezers ezers Sventes pagastā, Egļukalna rietumu nogāzē, platība mazāka par 1 ha.
- Sidjakina ezers ezers Sventes pagastā, platība - <1 ha.
- Krugina ezers ezers Sventes pagastā, platība - 1,1 ha.
- Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha, lielākais dziļums - 21,9 m, ietilpst dabas liegumā "Sasaļu mežs".
- Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha.
- Latišonku ezers ezers Sventes pagastā, platība — 5,3 ha, dziļums — līdz 25 m.
- Vāveres ezers ezers Valles pagastā, platība - 14,3 ha, dziļums - līdz 0,9 m, iztek Svētupe; Vāveru ezers.
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers.
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
- āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu.
- Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads.
- Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
- Svieteņi Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
- Svieteni Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
- euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens.
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards.
- Gūtava ezers Gintuves ezers Svariņu pagastā.
- Gintava ezers Gintuves ezers Svariņu pagastā.
- Gintavas ezers Gintuves ezers Svariņu pagastā.
- Givtuves ezers Gintuves ezers Svariņu pagastā.
- svetlicieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Svetlica" iedzīvotāji.
- analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti.
- Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
- Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- svani Gruzīnu etnogrāfiskā grupa: dzīvo Svanetijā (Gruzijas ziemeļrietumos); runā svanu un gruzīnu valodās.
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
- Svilāre Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Svilāres" nosaukuma variants.
- Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā.
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m.
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu.
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni.
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
- Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs.
- husītu kari husītu karadarbība pret Svēto Romas impēriju (1419.-1437. g.).
- Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai.
- Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe.
- Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte.
- svilēnieši Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Sviļi" iedzīvotāji.
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji.
- modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā).
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
- Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
- Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns.
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam.
- bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai.
- svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji.
- āboliņnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji.
- baložnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" iedzīvotāji.
- imantnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji.
- Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
- Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
- Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" daļa.
- jēkabmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
- jēkabnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
- jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
- Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā.
- līdumnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- Cūcēnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" bijušais nosaukums.
- muzikanti Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" iedzīvotāji.
- plāņenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji.
- Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums.
- slapatnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Slapatas" iedzīvotāji.
- Lielsvēte Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" bijušais nosaukums.
- svētnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji.
- Lielsvētes muiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" senāks nosaukums.
- Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums.
- Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums.
- Vētrasmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" nosaukuma variants.
- vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
- vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
- Švedgofskaja Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schwethofsche Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- zīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība SI mērvienību sistēmā; apz. Sv.; 1 Sv liela ekvivalentā doza ir jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tajā netieši radušos lādēto daļiņu sākotnējās kinētiskās enerģijas summa ir 1 džouls (J).
- rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns.
- notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību.
- Zamborovas ezers Kairišu ezers Svariņu pagastā.
- Kairišu ezers Kairīšu ezers Svariņu pagastā.
- Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha.
- Meduma kalns kalns Augšzemes augstienē, Sventes-Meduma paugurainē, Medumu pagastā, absolūtais augstums — 170 m vjl.
- Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta.
- Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
- Blagodats Kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes.
- Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas.
- premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts.
- iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai.
- Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā.
- Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
- Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Klein-Schwethof Klein-Swehthof - Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Klusais Klusais ezers - atrodas Sventes pagastā, platība - <1 ha.
- svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
- Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija).
- Bunčova Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Bunčeva" nosaukuma variants.
- dobročinieši Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Dobročina" iedzīvotāji.
- Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
- Pluciškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants.
- Pluciški Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants.
- Pluciškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukums latgaliski.
- Putromniškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukuma variants.
- Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski.
- Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- Aleksandrs I Krievijas cars (dzīv. 1777.-1825. g., cars no 1801. g.), 1807. g. noslēdza savienību ar Napoleonu, bet vēlāk līgumu lauza, kas izraisīja Napoleona iebrukumu Krievijā 1812. g., viens no "Svētās savienības" dibinātājiem.
- Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu.
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
- Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
- Svētā Trīsvienība kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- Vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- perihorēze Kristīgajā teoloģijā - Svētās Trīsvienības personas.
- sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem.
- reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos.
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
- Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
- Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs.
- Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku.
- Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā.
- Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
- LSF Latvijas Svarcelšanas federācija.
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
- Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce.
- Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
- Svētiņi Lielais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā.
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
- Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema.
- Liepora Liepars, Svitenes kreisā krasta pietekas nosaukums Lietuvā.
- Liepare Liepars, Svitenes pieteka.
- Liepāre Liepars, Svitenes pieteka.
- Liepāres strauts Liepars, Svitenes pieteka.
- Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- SZL Lilangeni; Svazilendas Karalistes valūtas kods, sīknauda - cents.
- velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai.
- Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
- Enfīlda Londonas rajons ("Enfield"), ietver arhitektūras pieminekli - Sv. Andreja baznīcu ar XV-XVIII gs. skulptūrām.
- Lūdiņa Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
- Ludiņupe Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
- Segruma Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
- sviklieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" iedzīvotāji.
- angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana.
- Lukna Lukne, Sventājas labā krasta pieteka.
- Lūkne Lukne, Sventājas pieteka.
- trinitāte Mācība par dievišķo personu (Tēva, Dēla un Svētā Gara) Trīsvienību dievišķajā būtībā.
- pneimatoloģija Mācība par Svēto garu.
- artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā).
- Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha.
- Svētiņi Mazais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā.
- svilpieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Svilpes" iedzīvotāji.
- Melnais ezers Melnezers, ezers Sventes pagastā.
- trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā.
- Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda.
- Mormoņu grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu.
- Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns.
- Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
- atbalss efekti muzikāli efekti (angļu "Venetian polychoral style"), ko Venēcijā, Sv. Marka katedrālē panāca ar diviem koriem un diviem ērģelniekiem.
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā).
- lilangeni Naudas vienība Svazilendas Karalistē, sīknauda - cents.
- Svikli Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
- eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize.
- svajānieši Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Svajāni" iedzīvotāji.
- Nedruška Niedruška, Svētupes pieteka.
- Ņiedruška Niedruška, Svētupes pieteka.
- filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja.
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
- temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu.
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
- enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra.
- Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu.
- Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja.
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja.
- Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja.
- Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas.
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja.
- Kalkūnes pagasts pagasts Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Laucesas, Medumu un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu.
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja.
- Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja.
- Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja.
- Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja.
- Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja.
- Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā.
- Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu.
- Bērziņu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Porečjē (Upmaļos), robežojas ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja.
- Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja.
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja.
- trīsvienība Parasti savienojumā "Svētā Trīsvienība": kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- vakarēdiens Parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos.
- ambons Pareizticīgo un katoļu baznīcā - paaugstinājums no kura lasa Svētos Rakstus.
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu.
- Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā.
- Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
- Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
- augustīnietis Pēc Sv. Augustīna noteikumiem ap 500. gadu dibinātā mūku ordeņa loceklis.
- Boļšojpelima Pelima - upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā.
- Greile Pērļupe, Svētupes pieteka.
- Pērļupīte Pērļupe, Svētupes pieteka.
- Peskunicas ezers Peskuņicas ezers Sventes pagastā.
- Peskunīcas ezers Peskuņicas ezers Sventes pagastā.
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
- Svilengrada Pilsēta Bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svištova Pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svoge Pilsēta Bulgārijā ("Svoge"), Sofijas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svendborga Pilsēta Dānijā ("Svendborg"), Ziemeļjitlandes reģionā, osta Fīnas salas dienvidaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sveta Nedeļa pilsēta Horvātijā ("Sveta Nedelja"), Zagrebas županijā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sveti Ivana Zelina pilsēta Horvātijā ("Sveti Ivan Zelina"), Zagrebas županijā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Asīze Pilsēta Itālijā, Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.), te atrodas 13. gs. celtā Sv. Asīzes Franciska baznīca, zem kuras apbedīts šis svētais, šajā baznīcā darbojās Itālijas lielie fresku gleznmotāji - Čimabue, Džoto, P. Kavallīni, S. Martīni un brāļi Lorenceti.
- Podporožje Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jekaterinburga Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala administratīvais centrs, Urālu kalnu austrumu daļā, Isetas krastos, 1412300 iedzīvotāju (2014. g.), 1924.-1991. g. saucās Sverdlovska.
- Tavda Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Irbita Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidaustrumos, 37800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, 55200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kamišlova Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, Pišmas krastos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogdanoviča Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Degtjarska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoufimska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, Ufas labajā krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aramiļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Asbesta Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~50 km uz ziemeļaustrumiem no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Krasnouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kušva Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivdeļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļos, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volčanska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoturjinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, Turjas krastos, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novaja Ļaļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamenska-Uraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 171500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirovgrada Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siserta Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņevjanska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zarečnija Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Artjomovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Reža Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kačkanara Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļesnoja Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Revda Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 61900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Redva Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poļevska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 83100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihailovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņije Sergi pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serova Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 98300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pervouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Čusovajas labajā krastā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sredņeuraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Isetas ezera krastā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alapajevska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
- Verhņaja Pišma pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas augšteces krastā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taļica Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suhojloga Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņijtagila Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas augšteces krastos, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas augšteces rajonā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Turinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhoturje Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisajā krastā, 8770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turjas krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Severouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vagranas krastos, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņijtagila Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vidusurālos, Tagilas krastos, 357300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šaņtou Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Shantou"), osta Handzjanas grīvā, Dienvidķīnas jūras krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Svatou.
- Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Longjērbīene Pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svelvīka Pilsēta Norvēģijā ("Svelvik"), Vestfollas filkē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Seņdzišova Pilsēta Polijā ("Sędziszów"), Sventokšiskas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Dzjalošice Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 1000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
- Stšelce Krajenske pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Vloščova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 10700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1428. g.
- Piņčova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1428. g.
- Stašova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 15500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1525. g.
- Jendžejova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 16000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1271. g.
- Busko Zdroja pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1287.-1869. g. un kopš 1916. g.
- Oseka Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1430.-1869. g. un kopš 1994. g.
- Koņske Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 20500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1748. g.
- Skalbmeža Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1323.-1869. g. un kopš 1927. g.
- Kopšivņica Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1268.-1869. g. un kopš 2001. g.
- Vonhocka Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1454.-1870. g. un kopš 1994. g.
- Dalešice Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2930 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1569.-1869. g. un kopš 2007. g.
- Kunova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 3150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1365.-1869. un kopš 1990. g.
- Cmelova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 3180 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1505.-1869. g. un kopš 1962. g.
- Hmelņika Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1541. g.
- Malogošča Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1408.-1869. g. un kopš 1996. g.
- Hencini Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 4450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Ožarova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 4760 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1569. g.
- Skaržisko-Kamenna Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 48000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Starahovice Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 51700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1624. g.
- Kazimeža Velka pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Stamporkova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Opatova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Ostroveca Sventokšiska pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 72900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1614. g.
- Polaņeca Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 8300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1250.-1869. g. un kopš 1980. g.
- Suhedņova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Zavihosta Pilsēta Polijā, Sventošiskas vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1255.-1888. g. un kopš 1926. g.
- Bodzentina Pilsēta Polijā, Sventošiskas vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1355.-1870. g. un kopš 1994. g.
- Sandomeža Pilsēta Polijā, Sventošiskas vojevodistē, 24700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1227. g.
- Kelce Pilsēta Polijas dienvidaustrumos ("Kielce"), Sventokšiskas vojevodistes administratīvais centrs, 201000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
- Svilajnaca Pilsēta Serbijā ("Svilajnac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Svrļiga Pilsēta Serbijā ("Svrjliga"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lobamba Pilsēta Svazilendā ("Lobamba"), šīs valsts karaļa un parlamenta mītne, 11000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Manzini Pilsēta Svazilendā, 25600 iedzīvotāju (1997. g.).
- Bigbenda Pilsēta Svazilendā, 9370 iedzīvotāju (1997. g.).
- Džeimstauna Pilsēta Svētās Helēnas Salā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (1995. g.).
- Švīce Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Schwyz", it. "Svitto", retoromāņu "Sviz"), kantona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem.
- Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
- Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms.
- Vildogas pilskalns pilskalns Siguldas pagastā, savrups paugurs, ko ierobežo Nurmižupītes un Sviķupītes gravas, plakums \~120 x 90 m, bijis apdzīvots pirms 10. gs.
- Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms.
- Sudmaļu pilskalns pilskalns Sventes pagastā, ir savrups, 22 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~60 x 45 m, \~5 m zem plakuma pilskalnu apliec terase, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras un varbūtēji arī mūsu ēras 1. gt.
- agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu.
- jakobīņi Politisks grupējums Lielās franču revolūcijas laikā (pēc Sv. Jēkaba klostera, kurā tie bija apmetušies); pārstāvēja revolucionāri demokrātisko buržuāziju, kura balstījās uz savienību ar trūcīgajiem pilsētniekiem un zemniecību.
- simbols Priekšmets, attēls vai zīme, kas norāda uz kādu no Svētuma vai Absolūtā aspektiem.
- Veciere Raķupes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 12 km; Sviķupe.
- baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca.
- glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu.
- svētenieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji.
- svētinieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji.
- Svietiņi Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
- svātovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" iedzīvotāji.
- Svatova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" kļūdains nosaukuma variants.
- Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts.
- Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents".
- salvatorieši Romā 1881. g. dibināta apustuliska mācības biedrība iekšējai un ārējai misijai, 1905. g. Sv. Krēsla atzīta un 1922. g. izstrādāta galīgā satversme.
- normandiešu stils romāņu celtniecības stils, izveidojās 11. gs. Normandijā (piem., Sv. Etjēna bazn. Kānā), izplatījās gk. Anglijā un Itālijas D daļā; to raksturo baznīcu šķērsjomi, garās luktas, divu torņu fasāde R un centrālais tornis starp zāli un šķērsjomu.
- sviļinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļi" iedzīvotāji.
- Sviļuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļu ciems" nosaukuma variants.
- Ruļļu valnis Ruļļukalns, kalns Svētes pagastā.
- lielšvitenieki Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" (senāk - "Lielšvitene") iedzīvotāji.
- tīrumieši Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" iedzīvotāji.
- svirkalnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Svirkale" iedzīvotāji.
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
- impanācija Sakramentāla Kristus miesas un Sv. Vakarēdiena maizes savienošanās.
- konfirmācija Sakramentu teoloģijā - rituāls, ar ko Svētā Gara žēlastība jaunā veidā tiek nodota tiem, kas to jau saņēmuši kristībā.
- Ūzedoma Sala Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu "Usedom", poļu "Uznam"), kopā ar Volinu atdala Ščecinas līci no Pomožes līča, platība - 445 kvadrātkilometri (no tiem 354 kvadrātkilometri ir Vācijas teritorija, austrumu daļa ar Svinoujsces ostu - Polijas).
- Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāgā (pieder Norvēģijai), platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija.
- Ābeleja sala Barnca jūrā (_Abeløya_), Svalbāras arhipelāgā, Karaļa Kārļa Zemes austrumos.
- Aksela Heiberga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Axel Heiberg Island"), Sverdrupa salu grupā, platība - 34400 km^2^, kalnaina, augstums līdz 2134 m vjl.
- Ahtamara Sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas.
- Svejciems Salacgrīvas novada apdzīvotās vietas "Svētciems" bijušais nosaukums.
- sveiciemieši Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Sveiciems" iedzīvotāji.
- svētciemieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Svētciems" iedzīvotāji.
- Sveiciems Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Svētciems" nosaukuma variants.
- svikļānieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" iedzīvotāji.
- Svikli Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
- Svalbāra Salu grupa Ziemeļu Ledus okeānā (norvēģu valodā "Svalbard"), Norvēģijas atkarīga teritorija, administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salas u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji, 2116 iedzīvotāju (2009. g.).
- Čaušica Sarjankas labā krasta pieteka Svariņu un Bērziņu pagastā, garums - 21 km, kritums - 41 m, lejtecē 2 km posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Tovša (Baltkrievijā).
- Sazātu ezers Sasaļu ezers Sventes pagastā.
- Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls.
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Sausupīte Sausupe, Svētupes pieteka.
- Oderas līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (vācu val. “Oderbucht”), dziļums — 12-14 m, Svina to savieno ar Ščecinas līci, kura austrumu pusē ietek Odera.
- Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms.
- rabijs senebreju skolotājs, vēlāk - Svēto Rakstu skaidrotājs, speciālists Talmūda jautājumos.
- Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru.
- Anila senindiešu mitoloģijā - viens no astoņiem vasu, vēja dievs, Pradžāpati dēls (dažkārt dēvēts par Dharmas un Svāsas dēlu).
- Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala.
- Silupka Silupe, Daugavas pieteka Sventes pagastā.
- Svarožičs Slāvu mitoloģijā - dieva Svaroga dēls, uguns dievišķā personifikācija.
- Dažbogs Slāvu mitoloģijā - saules un uguns dievs, Svaroga dēls.
- darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
- zirāņi Somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē.
- svilpovieši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpava" iedzīvotāji.
- Sviļpava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpova" nosaukuma variants.
- Sviļpova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpova" nosaukuma variants.
- Ambrozijs Sv. Ambrozijs - Milānas arhibīskaps (Ambrose; ap 340.-397. g.), viens no Baznīcas tēviem.
- Atanasijs Sv. Atanasijs - Aleksandrijas bīskaps (Athanasius of Alexandria; 295.-373. g.), viens no baznīcas tēviem, kurš stingri pretojās ariānisma mācībai un attīstīja kristīgās doktrīnas par inkarnāciju un trīsvienību.
- supranaturālisms Sv. Augustīna nodibināta mācība par cilvēka prātam pāri stāvošo (nepieejamo) dievišķo atklāsmi.
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- Barnaba Sv. Barnaba - Sv. Pāvila līdzgaitnieks, kopā ar Sv. Marku devās uz savu dzimto Kipru sludināt kristietību.
- Bartolomejs Sv. Bartolomejs - Sv. Bērtulis (Bartholomew the Apostle) - Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā.
- Basilijs Sv. Basilijs Lielais - viens no Baznīcas tēviem (Basil of Caesarea; ap 330.-379. g.), Sv. Nisas Gregora brālis.
- binduzis Sv. Benedikta diena 21. martā; arī kustoņu diena, jo tad pamostas kukaiņi.
- Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis.
- Bērtulis Sv. Bērtulis — Sv. Bartolomejs (Bartholomew of Apostle) – Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā.
- SHP Sv. Helēnas Salas mārciņa; Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas valūtas kods, sīknauda - penss.
- jozefīti Sv. Jāzepa vārdā nosaukto katoļu organizāciju biedri.
- ursulietes Sv. Ursulas vārda nosauktā katoļu mūķeņu ordeņa locekles; šo ordeni nodibināja 16. gs. Itālijā; ursuliešu ordenis pastāv Francijā un dažās citās valstīs.
- šķēres Sv. Vita deja.
- ļuncerīgs Svabads, ļunkans.
- svaguļi Svagaļi.
- vasvahili Svahili - tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā.
- pidriķis Svaidīga, nenosvērta persona.
- grābslība Svaidīgums, nepastāvība, bezrūpība, vieglprātība.
- žvidzināt Svaidīt (ko) uz visām pusēm.
- oloties Svaidīties ar akmeņiem.
- kuļāties Svaidīties šurp turp, no vienas puses uz otru.
- kūļāties Svaidīties šurp turp, no vienas puses uz otru.
- kuļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- plūderēt Svaidīties, sist ar spārniem.
- plūderēties Svaidīties, sist ar spārniem.
- šļumdīties Svaidīties.
- svaidaļāties Svaidīties.
- nosvaidīt Svaidot novirzīt (no kā, kur lejā).
- pārsvaidīt Svaidot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārsvaidīt Svaidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izvējoties Svaigā gaisā, gaisa plūsmā atvēsināties.
- birzumi Svaigā pilnpienā ieberzts biezpiens.
- biržumi Svaigā pilnpienā iedrupināts biezpiens.
- žildeņi Svaigā pilnpienā sildīts biezpiens.
- svaigsvars Svaiga produkta svars.
- zaļumi Svaigas augu lapas, laksti kā pārtikas produkti vai dekorācija.
- abāda Svaigas cūkgaļas (tikko kautas) un kāpostu ēdiens.
- bļeka Svaigi govs mēsli.
- grena Svaigi govs mēsli.
- greņa Svaigi govs mēsli.
- jaunkults Svaigi izkults.
- abēda Svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
- otēšana Svaigi krāsotas virsmas nogludināšana ar platotu.
- kama Svaigi kukuržņi.
- fresco Svaigi, spirgti, patīkami.
- jauciešs Svaigs alus, vēl nesaliets mucās.
- putukrējums Svaigs krējums.
- šūmkrejums Svaigs krējums.
- labaispiens Svaigs piens, pilnpiens.
- saldaispiens Svaigs piens, pilnpiens.
- saldanpiens Svaigs piens, pilnpiens.
- saldanspiens Svaigs piens, pilnpiens.
- saldspiens Svaigs piens, pilnpiens.
- svaigpiens Svaigs piens, pilnpiens.
- frišpiens Svaigs piens.
- prišpiens Svaigs piens.
- autrs Svaigs un dzidrs (par gaisu).
- saldans Svaigs, neraudzēts, tāds, kas nav sarūdzis, ieskābis (par piena produktiem).
- nāks Svaigs, veikls, ātrs.
- frišs Svaigs.
- prišs Svaigs.
- sprišs Svaigs.
- sviežs Svaigs.
- jēlkupči Svaigu zivju (bušu) uzpircējs.
- nogulums Svaigu, metienā gulošu iespiedumu nosēšanās nākošās loksnes otrā pusē.
- nopūderēšana Svaigu, nenožuvušu iespiedumu apputināšana ar pulverizētu talku vai magnēziju, lai novērstu iespieduma nosēšanos.
- svaigēšana Svaigu, termiski neapstrādātu produktu lietošana pārtikā.
- spirgtība Svaigums, veselīgums.
- fraicheur Svaigums.
- frišums Svaigums.
- svaigme Svaigums.
- švāģeriene Svaine.
- svainene Svaine.
- švēģeriene Svaine.
- dievelis Svainis, dieveris.
- švāģeris Svainis.
- švagris Svainis.
- švainis Svainis.
- švēģeris Svainis.
- dievainītis Svainītis, svainīte.
- svainēns Svaiņa vai svaines dēls.
- svainene Svaiņa vai svaines meita.
- SJ Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas divburtu kods.
- SJM Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas trīsburtu kods.
- švampa Svampa.
- svampaļa Svampa.
- svampot Svampāt.
- švampāties Svampāties.
- P Svara apzīmējums.
- li Svara mērs - 30-40 mg.
- doļa Svara mērs Krievijā, 44,4349 mg.
- bušelis Svara mērs Lielbritānijā ar mainīgu saturu, atkarībā no tā ko sver.
- centāls Svara mērvienība angļu mērvienību sistēmā, vienāda ar 100 mārciņām - 45,3592 kg.
- luongs Svara mērvienība Annamā, 38,981 g.
- pikuls Svara mērvienība Dienvidaustrumu Āzijas zemēs - apmēram 60 kg.
- ļans Svara mērvienība Ķīnā (radusies 3. gs. p. m. ē.).
- taels Svara mērvienība Ķīnā, kas radusies 3. gs. p. m. ē.
- libra Svara mērvienība Latīņamerikas zemēs, apmēram 460 g.
- aroba Svara mērvienība Latīņamerikas zemēs, vienāda ar 10-15 kg.
- šekelis Svara mērvienība senajā Mezopotāmijā, \~11 grami, kas vēlāk kļuvusi par naudas mērvienību.
- miligrams Svara mērvienība, grama tūkstošdaļa; mg.
- atograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē) grama.
- zeptograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē) grama.
- joktograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē) grama.
- trojmārciņa Svara mērvienība, kas dažādās valstīs bija atšķirīga.
- bezenšons Svara nolaidums mucās un kastēs iesaiņotām precēm par neliela apmēra pielipumu iesaiņojumam.
- bantamsvars Svara norma 50,75-53,3 kg boksā, grieķu-romiešu cīņā un smaguma celšanā.
- tikala Svara un naudas vienība (15,228 g) Birmā un Taizemē, kur to dēvē arī par bātu.
- pē Svara un naudas vienība Birmā (Mjanmā), kas vienāda ar 1/16 tikala.
- troā-mārciņa Svara vienība Anglijā, 373,242 g, dārgmetāliem, dārgakmeņiem un medikamentiem.
- ogia Svara vienība Ēģiptē, 34,44 g.
- tans Svara vienība Ķīnā un Japānā, 60,479 kg.
- mans Svara vienība Persijā un visā Vidusāzijā, 2,944 kg, kas dalījās 40 siros, un 1 sirs līdzinājās 16 viskaliem.
- paloms Svara vienība zeltam un sudrabam franču Austrumindijā, 33,993 g.
- aktele Svara vienība, 1/8 daļa no mārciņas.
- zolotņiks Svara vienība, deviņdesmit sestā daļa mārciņas, 4,266 g, senāk lietota arī Latvijas teritorijā, krievu mēru un svaru sistēmā.
- piendele Svara vienība, kas atbilda 1/4 mārciņas.
- puspods Svara vienība, kas atbilst aptuveni 4 kilogramiem.
- biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā.
- svarādž Svarādžs.
- swaraj Svarādžs.
- Svārbīte Svārbe, Tirziņas pieteka.
- Svārde Svārbe, Tirziņas pieteka.
- spiešana Svarcelšanā - stieņa pacelšana uz krūtīm un pēc tam virzīšana uz augšu.
- štanga Svarcelšanas stienis.
- Schwarren Svares muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- atspersvari Svari ar kalibrētu atsperes mehānismu.
- bezmers Svari ātrai svēršanai, bezmēns.
- mikrosvari Svari ļoti mazas masas mērīšanai.
- Lib Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Libra Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar desmitreiz vieglākiem atsvariem.
- skāļas Svari.
- skāle Svari.
- skāles Svari.
- skāļi Svari.
- svārstītava Svari.
- vipendrons Svarīga persona.
- fenīletilalkohols Svarīga rožu smaržviela, bezkrāsains šķidrums ar vāju maigu smaržu, atrodams rožu eļļā.
- spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- mugurkauls Svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība; būtiskākā, nozīmīgākā (kā) daļa.
- kardināls Svarīgākais, galvenais; tāds, kas skar būtību; būtisks.
- apgabaltiesa Svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāko lietu otrās instances tiesa.
- cefalizācija Svarīgāko orgānu koncentrēšanās embrija galvgalā.
- ponderoso Svarīgi, ar uzsvaru.
- izblenzt Svarīgi, smagi teikt.
- Sinaiticus Svarīgs Jaunās Derības 4. gs. rokraksts (majuskulis), ko vācu teologs K. Tišendorfs (1815.-1874. g.) atradis 1859. g. Sv. Katrīnas klosterī Sīnaja kalnā.
- bils Svarīgs spēkā esošs likums.
- etilsērskābe Svarīgs starpprodukts daudzu vielu sintēzēs, ko reti iegūst tīrā veidā.
- dedzīgs Svarīgs, ievērojams.
- moments Svarīgs, izšķirošs apstāklis, svarīga pazīme, nozīmīgs faktors (parādībai dabā vai sabiedrībā).
- kapitāls Svarīgs, nozīmīgs; arī vērtīgs.
- svarība Svarīgums.
- svarenieks Svarinieks.
- svarnieks Svarinieks.
- Dabračina Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Dobročina" nosaukuma variants.
- Kairiši Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kairīši" nosaukuma variants.
- Kromoniškas Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromaniški" nosaukuma variants.
- Kromoniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromaniški" nosaukums latgaliski.
- Meža Ruskuļova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Meža Ruskuļeva" nosaukuma variants.
- Murāniškas Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Muraniški" nosaukuma variants.
- Murāniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Muraniški" nosaukums latgaliski.
- Reiņiki Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukuma variants.
- Rejnīki Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukuma variants.
- Rubynauci Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubinauci" nosaukums latgaliski.
- Speilukolns Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spilukalns" nosaukuma variants.
- Spogeva Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukuma variants.
- Spoģova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukuma variants.
- Spuoģova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukums latgaliski.
- svarincieši Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Svarinci" ("Svariņi") iedzīvotāji.
- svarinieši Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Svariņi" iedzīvotāji.
- Svarinci Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Svariņi" otrs nosaukums.
- Šņucynova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Šņucinova" nosaukums latgaliski.
- Veiziniškas Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" nosaukuma variants.
- Veiziniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" nosaukums latgaliski.
- Lielā Zamborova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Zamborova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Mazā Zamborova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Zamborova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Svārīte Svarīte, Ievednes pieteka.
- Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis.
- sprince Svārki ar ielocēm mazai meitenei.
- pallaiņi Svārki ar ielocēm.
- šķēraiņi Svārki ar šķēlumu.
- šabraks Svārki, apģērbs.
- bezpiedurknis Svārki, jaka vai veste bez piedurknēm.
- naktssvārki Svārki, kas paredzēti gulēšanai.
- ķēķeni Svārki, ko valkā strādājot virtuvē.
- godsvārki Svārki, ko velk svinībās, svētkos.
- poņči Svārki.
- sterbele Svārku apakšmala.
- sterble Svārku apakšmala.
- muciņa Svārku piegriezuma veids taisniem (parasti augšējā daļā krokotiem) svārkiem.
- šķēte Svārku stūris, svārku apakšējā mala; šķēlums.
- laide Svārku stūris.
- šķeltne Svārku šķelte.
- stērbelis Svārku vai mēteļa apakšējais stūris priekšpusē.
- uzkale Svārku vai mēteļa kabatas atloks.
- bante Svārku, bikšu augšējā apmale, josta (pie kuras piešuj svārkus, bikšu apakšdaļu).
- svārkapuža Svārku, žaketes apakšējā daļa; vieta zem svārkiem.
- dzenuls Svārpsta asais gals.
- svārpsta Svārpsts (1).
- svārpste Svārpsts (1).
- svārpstis Svārpsts (1).
- svārsts Svārpsts.
- dzīvsvars Svars (dzīvam mājdzīvniekam).
- tīrsvars Svars (precei) bez iesaiņojuma; tīrmasa.
- virssvars Svars, kas pārsniedz (kā) noteikto, vajadzīgo svaru.
- svalsts Svars, pie durvīm piekārts akmens.
- svors Svars.
- pendeļpārbraucēji Svārstbraucēji - darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas.
- panaeolina Svārsteklenes.
- panaeolus Svārstenes.
- balansieris Svārstenis - divplecu svira (svaros, sūkņos, urbšanas ierīcē u. c.) atpakaļkustības pārnešanai mehānismā.
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma.
- OSC Svārstība, oscilācija.
- svārstiens Svārstība.
- pašsvārstības Svārstības, kas notiek svārstību sistēmā, to izvirzot no stabila līdzsvara stāvokļa, ja šī sistēma nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai.
- brīvās svārstības Svārstības, kas rodas pēc tam, kad uz peldlīdzekli vairs neiedarbojas spēki, kas izjaukuši tā līdzsvara stabilitāti.
- rimšana Svārstību amplitūdas pakāpeniska samazināšanās.
- sitieni Svārstību amplitūdas periodiskas maiņas svārstībām, kas rodas, summējot 2 harmoniskas svārstības ar tuvām frekvencēm.
- modulācija Svārstību amplitūdas, frekvences, fāzes periodiska maiņa, kas ir lēnāka par šo svārstību periodu.
- tonfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā.
- toņfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā.
- hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar vienu svārstību sekundē; Hz.
- vilnis Svārstību kustība (kādā vidē, piemēram, gaisā).
- gadījumsvārstības Svārstību kustība, ja sistēmas parametri ir gadījumlielumi vai ierosme ir gadījuma funkcijas.
- sākumfāze Svārstību process sākummomentā.
- fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā.
- svārstsvira Svārstīga svira.
- salasnīcas Svārstīgas, nepastāvīgas sievietes.
- ļudzans Svārstīgs, ļodzīgs.
- gauneris Svārstīgs, nenoteikts, neizdarīgs cilvēks.
- malstīgs Svārstīgs, nestabils.
- volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos.
- švinka Svārstīšanās, svīrāšanās.
- svārgot Svārstīt.
- rezonēt Svārstīties rezonanses iedarbībā.
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
- balanksierēt Svārstīties, grīļoties; balansēt.
- švārgāt Svārstīties, grīļoties.
- švārgot Svārstīties, grīļoties.
- vēzēties Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā.
- ļukāties Svārstīties, šūpoties, būt nestabilam.
- žvindelēties Svārstīties, šūpoties.
- zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties.
- švunkoties Svārstīties; šūpoties.
- oscilēt Svārstīties.
- svarbīties Svārstīties.
- svārbīties Svārstīties.
- svārgoties Svārstīties.
- svārīties Svārstīties.
- svāroties Svārstīties.
- vimbāties Svārstīties.
- uzsvārstīt Svārstot pacelt, izcelt.
- vobleris Svārstreklāma.
- pendelis Svārsts (parasti pulkstenim).
- sekundsvārsts Svārsts ar 1 sekundi ilgu svārstību (98,1 cm garš).
- kusteklis Svārsts, svārsteklis.
- svārbeklis Svārsts.
- svārsteklis Svārsts.
- vēzeklis Svārsts.
- vēzēklis Svārsts.
- svārstveidīgs Svārstveida.
- kauss Svaru bļodveida elements atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai.
- atsvars Svaru bumba.
- svāts Svāti.
- Svatini Svatini Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (sisvati val. "Swatini"), platība - 17363 kvadrātkilometri, 1337200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mbabane, administratīvais iedalījums - 4 distrikti, robežojas ar Mozambiku un Dienvidāfriku.
- Mbabane Svatini Karalistes (Svazilendas) galvaspilsēta (angļu val. "Mbabane"), 81300 iedzīvotāju, dzelzceļa līnija savieno ar jūras ostu - Maputu (Mozambikā).
- Svatavas ezers Svātovas ezers Pušas pagastā.
- Svatovas ezers Svātovas ezers Pušas pagastā.
- Svatova Svatove - pilsēta Ukrainā.
- svāti Svāts.
- Svātiune Svātūne - apdzīvota vieta Baltinavas pagastā.
- Jorzavas ezers Svātūnes ezers Baltinavas pagastā.
- SZ Svazilenda, valsts divburtu kods.
- SWZ Svazilenda, valsts trīsburtu kods.
- Svazija Svazilenda.
- Svazilenda Svazilendas Karaliste - Svatini Karalistes nosaukums līdz 2018. g.
- svēvi Svēbi.
- kvēlsvece Svece, kas darbmaisījumu motora cilindrā aizdedzina ar kādu tās sakarsētu daļu.
- fitiļs Svece.
- sece Svece.
- lukturis Svečturis.
- svečlukturis Svečturis.
- svečnieks Svečturis.
- svecturis Svečturis.
- lukturis Svečturveida lustra.
- svečturveidīgs Svečturveida.
- Grabnīca Sveču diena (2. februārī), kad katoļticīgie baznīcā svētī sveces.
- grabneica Sveču diena 2. februārī.
- svecaine Sveču diena.
- svečputenis Sveču dienas putenis.
- svecenis Sveču mēnesis, februāris.
- svečnieks Sveču ražotājs.
- luktšķēre Sveču šķēres, nokniebjamās šķēres.
- svečveidīgs Svečveida.
- suaeda Sveda - balandu dzimtas ģints.
- svēdenborgieši Svēdenborga (1688.-1772.) reliģisko uzskatu piekritēji, gk. ASV un Lielbritānijā; pirmā draudze izveidojās 1787. g. Londonā.
- ardievas Sveicieni šķiroties, atvadoties.
- labasdienas Sveicieni, ko sūta kādam.
- labdiena Sveicieni, ko sūta kādam.
- atā Sveiciens atvadoties.
- salūts Sveiciens noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
- atvadas Sveiciens šķiroties; ardievas.
- labanakts Sveiciens, atvadoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
- labdiena Sveiciens, satiekoties dienā.
- labrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
- labsrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
- labsvakars Sveiciens, satiekoties vakarā.
- labvakars Sveiciens, satiekoties vakarā.
- apsveicinājums Sveiciens, sveicinājums.
- saļut Sveiciens.
- sveice Sveiciens.
- sveicienis Sveiciens.
- sveicināties Sveicināt (1) vienam otru, citam citu; sasveicināties.
- sveikt Sveicināt (1).
- apsveicināties Sveicināt citam citu; sasveicināties.
- salutēt Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
- sasveicināties Sveicināt vienam otru, citam citu.
- apsveicināt Sveicināt.
- apsveikt Sveicināt.
- sveicēt Sveicināt.
- sveiķināt Sveicināt.
- zadināt Sveicināt.
- zagāt Sveicināt.
- labdiendevējs Sveicinātājs, kurš saka "labdien".
- žastīties Sveicinot (par privātpersonu) likt roku uz galvas kā cepuri.
- pievilkt kāju Sveicinot vai pateicoties mazliet pievirzīt vienu kāju pie otras (parasti par maziem zēniem).
- Sveikala ezers Sveikatas ezers Prodes pagastā.
- privet Sveiki!
- tere Sveiki!
- hei Sveiks, sveika.
- ave Sveiks; seno romiešu parastais sveicinājums.
- hau Sveiks!
- moin Sveiks!
- moins Sveiks!
- Moin goten! Sveiks!
- sumināties Sveikt, sveicināties, labu vēlēt, godināt.
- sumt Sveikt, sveicināties, labu vēlēt, godināt.
- Šveinica piepe Sveinica filcene, piepju dzimtas suga.
- pičpains Sveķaina Amerikas priede ar stipru, smagu, iesarkani dzeltenu, viegli pulējamu koksni ar labi saskatāmiem gadu riņķiem, kas sveķainības dēļ ir grūti apstrādājama.
- sveķmalka Sveķaina koksne, ko izmanto darvas ieguvei.
- darvāksnis Sveķaina malka.
- svēplis Sveķaina pagale, kas degot rada daudz dūmu.
- ķieņi Sveķaina priedes malka.
- gumilaka Sveķaina viela, kas sariešas uz dažu tropu augu zariem kukaiņu koduma vietās; lieto zīmoglakas, šellakas un izolācijas laku izgatavošanai.
- sveķeļi Sveķaina, parasti priedes malka, no kuras agrāk tecināja darvu.
- daga Sveķainas priedes malkas kvēpi.
- sveķots Sveķains (1).
- sveķots Sveķains (2).
- smaļaks Sveķains koka gabals, sveķaina pagale.
- sviķelis Sveķains koka gabals.
- darvakslis Sveķains koks darvas pārtvaicēšanai.
- smens Sveķains koks, sveķaina koka gabals.
- smelācis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- smelis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- smels Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- sveķis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- sveķenis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķelis.
- sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķenis.
- darvākslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darvekslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darveksnis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darvokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- derokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- sveķzars Sveķains zars, ko parasti lieto iekuram.
- smaļains Sveķains; smalains.
- smelains Sveķains; smalains.
- darvains Sveķains.
- darvīgs Sveķains.
- ķienains Sveķains.
- smaļainis Sveķains.
- smalains Sveķains.
- smelaiņš Sveķains.
- sokļains Sveķains.
- svekains Sveķains.
- sveķaiņš Sveķains.
- svekrains Sveķains.
- svekraiņš Sveķains.
- sviķains Sveķains.
- teterains Sveķains.
- sveķele Sveķelis.
- sveķilis Sveķelis.
- sveķulis Sveķelis.
- sveķelene Sveķene ("Viscaria").
- sveķelīte Sveķene ("Viscaria").
- sveķenes Sveķene.
- piķenes Sveķenes.
- viscaria Sveķenes.
- šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi; viela, materiāls, kas satur šādus sveķus; pārtikas piedeva E904, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt ādas kairinājumu un alerģisku kontakta dermatītu.
- štoklaka Sveķi, ko izdala lakas bruņuts, kas parazitē uz tropos augošām akācijām un albīcijām.
- sviķis Sveķi; sveķains koks.
- resina Sveķi.
- sakas Sveķi.
- saki Sveķi.
- seki Sveķi.
- smala Sveķi.
- smeli Sveķi.
- spiķe Sveķi.
- spiķis Sveķi.
- svakas Sveķi.
- sveki Sveķi.
- sveķis Sveķi.
- svekri Sveķi.
- švekri Sveķi.
- svetki Sveķi.
- sviķi Sveķi.
- svekot Sveķot.
- pissodes Sveķotāji.
- svekots Sveķots.
- rezinati Sveķskābju sāļi.
- sulfātziepes Sveķskābju un taukskābju nātrija sāļu un neitrālo vielu maisījums, kas radies kā blakusprodukts, koksnes šķeldas vārot pēc sulfātvārīšanas metodes.
- spoga Sveķu aplis uz koka virsmas.
- konvolvulīns Sveķu glikozīdi, viena no galvenajām jalapas saknes sastāvdaļām.
- rezinoze Sveķu izdalīšanās no skujkoku stumbra un zariem.
- Sweckshof Sveķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
- atsveķošana Sveķu tecināšana un savākšana no augošos kokos izdarītām brūcēm (meža blakus izmantošanas nozare).
- ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai.
- mastika Sveķu, zivju līmes un pildvielas maisījums (piemēram, līmēšanai, nelielu priekšmetu izgatavošanai).
- svaki Sveķupiens - jaunpienu slaucot pirmie izdalījumi no tesmeņa slaukšanu uzsākot.
- sveķīši Sveķupiens - jaunpienu slaucot pirmie izdalījumi no tesmeņa slaukšanu uzsākot.
- sveķi Sveķupiens - jaunpienu slaucot, pirmie izdalījumi no tesmeņa, slaukšanu uzsākot.
- svekri Sveķupiens.
- svekrpiens Sveķupiens.
- svekrupiens Sveķupiens.
- laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
- abietīns Sveķveida viela, ko iegūst no dažādām egļu un baltegļu sugām.
- lupulīns Sveķveida viela, ko satur apiņu rogas un ko izmanto alus gatavošanā.
- podofilīns Sveķveida vielu maisījums, ko iegūst no kaltēta Ziemeļamerikas auga "Podophyllum peltatum L." sakneņa.
- sveķveidīgs Sveķveida.
- svelīgs Svelmains.
- svēls Svelmains.
- sutrainis Svelme, birga.
- gārmē Svelme, karstums.
- goze Svelme, kvēle; savienojumā ar "saule": saulgozis.
- svēle Svelme.
- švelme Svelme.
- svelmonis Svelme.
- svelmināt Svelmēt (1).
- svelmināt Svelmēt (2).
- sveldēt Svelmēt.
- svelmot Svelmēt.
- svelt Svelmēt.
- svelties Svelmēties.
- svilmīgs Svelmīgs.
- zelmināt Svelmināt.
- svelonis Sveloši karsts vai auksts laiks.
- sveloņa Svelošs karstums vai aukstums.
- kodīgs Svelošs.
- svalots Svelots, karsts, nesavaldīgs, pārmērīgs.
- švempties Svempties.
- Zioren Svenas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Dryas x suendermanii Svendermana driāde.
- Svētā Aa Sventa.
- Sventaja Sventāja - Latvijas un Lietuvas robežupe.
- Robežupe Sventāja, Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā.
- Šventa Sventāja, Latvijas un Lietuvas robežupe.
- Šventoja Sventāja, tās nosaukums Lietuvā.
- Sventoja Sventāja, upe Dunikas un Rucavas pagastā.
- Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna.
- Swenten Sventas muiža, kas atradās Sventas pagastā.
- sventeļi Sventelis.
- sventelis Sventeļi.
- gorovajieši Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Gorovaja" iedzīvotāji.
- Melāni Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Melāņi" nosaukuma variants.
- rubānišķi Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Rubānišķi" iedzīvotāji.
- Skrudalīna Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Skrudaliena" nosaukuma variants.
- sventieši Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Svente" iedzīvotāji.
- šiškovieši Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Šiškova" iedzīvotāji.
- Urbaniški Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbanišķi" nosaukuma variants.
- Sventenskaja Sventes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Sventas pagasts Sventes pagasta bijušais nosaukums.
- Swenten Sventes pagasta bijušais nosaukums.
- Sventiņu ezers Sventiņš, ezers Rendas pagastā.
- Svepane Svēpaine, Tērvetes pieteka.
- Svēpene Svēpaine, Tērvetes pieteka.
- fumigants Svēpēšanas (kvēpināšanas) līdzeklis.
- svēpināt Svēpēt (1).
- traulisms Svepstēšana, dažu skaņu nepareiza izruna.
- svepšķēt Svepstēt.
- svipšināt Svepstēt.
- svepšķētājs Svepstētājs.
- svepšķis Svepstētājs.
- svepstis Svepstētājs.
- švepstis Svepstētājs.
- nosvepstēt Svepstot noteikt, pateikt.
- izsvepstēt Svepstot pateikt, izrunāt.
- svērāja Svērājs.
- ponderābilijas Sveramas, ķermeniskas vielas vai lietas pretstatā vielām bez svara vai bezķermeniskām lietām.
- šverba Sverbelnīca.
- šverbelnīca Sverbelnīca.
- šverbīt Sverbīt.
- svarinieks Svērējs.
- sasvērt Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem.
- iesvērt Sverot iedalīt (no kāda kopuma) un ievietot (piemēram, traukā, iesaiņojumā).
- nosvērt Sverot izmērīt (kā) masu, svaru.
- pārsasvērties Sverot kļūdīties.
- nosvērt Sverot nodalīt no kāda kopuma (daļu ar noteiktu masu, svaru).
- atsvērt Sverot nodalīt.
- piesvērt Sverot papildināt (kā daudzumu).
- izsvērt Sverot sadalīt (kādu kopumu) vairākās vai daudzās daļās.
- nosvērties Sveroties izmērīt savu masu, svaru.
- svērties Svērt (1) sevi.
- svarot Svērt (1).
- dasvērt Svērt un pabeigt svērt.
- pārsvērt Svērt vēlreiz, no jauna.
- svert Svērt.
- lode Svērtenis.
- lodmērs Svērtenis.
- svērtnis Svērtenis.
- atrakcija Svērteņa novirze smagas masas pievilkšanas spēka iedarbībā.
- gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt).
- gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot).
- swertia Svertijas.
- suessiones Svesioni.
- surogasija Sveša augļa iznēsāšana dzemdē ar mērķi atteikties no bērna saņemot par to samaksu.
- eksploatācija Sveša darba piesavināšanās.
- baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža.
- hiperneirotizācija Sveša motoriskā nerva pārstādīšana muskulī, kuram ir sava normālā inervācija, nolūkā pastiprināt muskuļa spēku.
- svešticība Sveša ticība.
- svešpuse Sveša vieta, teritorija.
- elle Sveša, nezināma vieta.
- elne Sveša, nezināma vieta.
- svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts.
- svešādīgs Svešāds, savāds.
- svešaids Svešāds.
- svešatnīgs Svešāds.
- ksenogāmija Svešappute - auga ziedu apputeksnēšanās ar cita savas vai svešas sugas auga putekšņiem.
- allogamija Svešappute.
- alogāmija Svešappute.
- svešapputeksnēšanās Svešappute.
- svešapputekšņošana Svešappute.
- iekšaudzēšana Svešapputes augu tuvradniecīga krustošana, inbrīdings.
- tālappute Svešapputes veids - apputeksnēšanās ar tās pašas sugas cita auga putekšņiem.
- tuvappute Svešapputes veids, apputeksnēšanās starp dažādiem ziediem viena auga robežās (piemēram, avenēm, jāņogām, ērkšķogām).
- baratērija Svešas preces pārdošana kā savas.
- citēmija Svešas šūnas asinīs.
- intravazācija Svešas vielas ieplūšana asinsvadā.
- ksenentēze Svešas vielas ievadīšana ķermenī.
- svešiena Svešatne, sveša zeme, mala.
- svešuriene Svešatne, svešums (1).
- svešotne Svešatne.
- svešība Svešatnība.
- svešenica Svešiniece.
- svešeniece Svešiniece.
- svešinīca Svešiniece.
- tautaji Svešinieki, tautas.
- svešļaudis Svešinieki.
- neradenieks Svešinieks, kāds, kurš nepieder pie dzimtas.
- buba Svešinieks.
- ķirvinaks Svešinieks.
- nepaziņa Svešinieks.
- svešcilvēks Svešinieks.
- svešenieks Svešinieks.
- svešnieks Svešinieks.
- ksenotafijs Svešinieku kaps senajā Grieķijā.
- hospicijs Svešinieku māja klosteros, it kā viesnīca.
- ksenokratija Svešinieku valdība, svešu virskundzība.
- ksenoftalmija Svešķermeņa izraisīts acābola iekaisums.
- ksenoftamija Svešķermeņa izraisīts acs ābola iekaisums.
- pieteksnis Svešs jērs, kas pieklīdis no cita bara.
- svešinieks Svešs, nepazīstams cilvēks.
- aliens Svešs, nepiederīgs.
- neiepazīts Svešs.
- sveštautībnieks Sveštautietis.
- iontoforeze Svešu jonu ievadīšana kādā ķermenī, izmatojot elektriskās strāvas ķīmiski fizikālās īpašības.
- aspirācija Svešu vielu iekļūšana elpošanas orgānos ieelpas laikā.
- svešiene Svešums.
- svešuriena Svešuriene.
- svešene Svešvaloda (kā mācību priekšmets).
- vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
- makaronisms Svešvalodas vārdu vai izteikumu mehānisks iekļāvums tekstā.
- takso- Svešvārdos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu; taksi-.
- fono- Svešvārdos ar nozīmi 'skaņas-'.
- fito- Svešvārdos nozīmē 'augu-'.
- taksa- Svešvārdu salikteņos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu; taksi.
- taksi- Svešvārdu salikteņos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu.
- stereo- Svešvārdu salikteņos ciets, stingrs, masīvs.
- tekto Svešvārdu salikteņos, būves-.
- syn Svešvārdu salikteņos: ar, kopā.
- pseudo- Svešvārdu salikteņu priedēklis, kas norāda uz pamatvārda neīstumu; pseido-.
- svešzemes Svešzemju.
- parvans Svētā "Mēness pārmaiņu diena" hinduismā, proti, jauns mēness, pilns mēness, kā arī katras lunārā mēneša puses 8. un 14. diena, kuras tiek atzīmētas ar dažādiem rituāliem un gavēņiem.
- Ste Svētā (fr. "sainte").
- Zamzams Svētā aka, kas atrodas līdzās Kaabai Mekas galvenās mošejas teritorijā, tās ūdenim piedēvētas brīnišķīgas spējas: tas dziedina slimos, remdē izsalkumu.
- Cecīlija Svētā Cecīlija - mūzikas un mūziķu patronese, dzīvojusi 3. gadsimtā, 22. novembrī kristīgā pasaule atzīmē viņas dzimšanas dienu.
- OM Svēta formula - mantra, ko indiešu reliģijās, piem., hinduismā izmanto lūgšanās un meditācijā.
- atgriešanās Svētā Gara izraisīta pievēršanās Dievam - savu grēku atzīšana, nožēlošana un paļāvība, ka Jēzus Kristus dēļ tiek dāvāta grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana.
- Gratia spiritus sancti Svētā Gara žēlastība.
- bladhaunds Svētā Huberta suns - medību suņu šķirne, samērā garām ausīm, ļoti attīstītu ožu; dzimtene - Beļģija.
- kusti Svētā josta, kura saskaņā ar Zaratustras norādījumiem jāvalkā katram pieaugušam zooastrietim - gan vīrietim, gan sievietei.
- virbenica Svētā nedēļa.
- Pirmais reihs Svētā Romas impērija.
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
- trijādība Svētā Trīsvienība.
- vakariņļaudis Svētā Vakarēdiena dalībnieki.
- santa Svētā.
- Sesigale Svētaine, Skujaines pieteka.
- Čunku ezers Svētaiņu ezers Zvārdes pagastā.
- Spiritus sanctus Svētais Gars.
- Apustuliskais krēsls Svētais Krēsls - pāvesta, kā arī Romas katoļu baznīcas vara.
- martirs Svētais moceklis, cilvēks, kas, apliecinādams savu ticību, pakļauj sevi moku pilnai nāvei; asinsliecinieks.
- Svētā Komūnija Svētais Vakarēdiens; piedalīšanās Svētajā Vakarēdienā.
- dievaugstais Svētais vakarēdiens.
- dievaugsts Svētais vakarēdiens.
- komūnija Svētais vakarēdiens.
- svētmielasts Svētais vakarēdiens.
- svētvakarēdiens Svētais vakarēdiens.
- vakarīnas Svētais vakarēdiens.
- patrons Svētais, kas tiek uzskatīts par (kā, kāda) aizbildni.
- saint Svētais, svētā (angļu vietvārdos).
- sainte Svētais, svētā (franču vietvārdos).
- sankt Svētais, svētā.
- san Svētais, svēts, santo.
- santo Svētais; svēts.
- Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali.
- Svētās Svētās Helēnas sala - viena no 3 šīs teritorijas salām, platība - 122 kvadrātkilometri.
- SH Svētās Helēnas Sala, teritorijas divburtu kods.
- SHN Svētās Helēnas Sala, teritorijas trīsburtu kods.
- urejs Svētās kobras atveids, seno ēģiptiešu Saules Acs simbols, kas sadedzina dieva Ra un faraona ienaidniekus.
- Vormsas edikts Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V rīkojums, kuru pasludināja Vācijas reihstāgā 1521. g.; tas bija vērsts pret reformācijas vadoni M. Luteru; viņu pasludināja par ķeceri, aizliedza lasīt un izplatīt viņa darbus.
- konvokācija Svētās Romas valsts kārtu priekšstāvības sasaukšana ķeizara ievēlēšanai, beidzamo reizi notika 1790.
- Dzelzs vārti Svētavots Cēsīs pie pansionāta "Cīrulīši".
- Mīlestības avots Svētavots Cēsīs.
- svētbijīgums Svētbijība.
- abrāzs Svētbilde.
- svētglezna Svētbilde.
- ikono- Svētbildes-, svētbilžu-.
- kriči Svētbildes.
- ikonoklasms Svētbilžu apkarošana.
- ikonoklasts Svētbilžu graušanas kustības dalībnieks (Bizantijas baznīcā 8.-9. gs.); ikonoklasma piekritējs.
- ikonostass Svētbilžu siena pareizticīgo baznīcā, kas norobežo altārdaļu.
- rāmava Svētbirzs, vieta kur lūgt dievu (dievus), upurēt un ziedot tiem.
- pilgrims Svētceļnieks, svēto vietu apmeklētājs.
- svētceļotājs Svētceļnieks.
- svētceļnieks Svētceļojuma dalībnieks.
- čultri Svētceļotāju halle Indijas jaunbrahmaņu arhitektūrā.
- Neu-Salis Svētciema (arī Sveiciema) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
- svēdien Svētdien.
- svēcka Svētdienā dzimušas govs vārds.
- svētala Svētdienā dzimušas govs vārds.
- svētaļa Svētdienā dzimušas govs vārds.
- svētuļa Svētdienā dzimušas govs vārds.
- svētuža Svētdienā dzimušas govs vārds.
- Quasimodogeniti Svētdiena pēc Lieldienām, arī Baltā svētdiena.
- aizgavēnis Svētdiena pēc Meteņiem.
- Palmarum Svētdiena pirms lieldienām, kad Jēzus iejāja Jeruzalemē (resp., Pūpolu svētdiena).
- pūpolsvētdiena Svētdiena pirms Lieldienām; Palmu svētdiena.
- pūpolsvēdiena Svētdiena pirms Lieldienām.
- pūpoļsvēdiena Svētdiena pirms Lieldienām.
- septuagesima Svētdiena, ar ko iesākas apm. 70 dienu garais sagatavošanās laiks (ar grēku nožēlošanu) Lieldienām, trešā pirms gavēņa sākuma.
- baznīcdiena Svētdiena, kad iet pie dievgalda.
- 7diena Svētdiena.
- Sv Svētdiena.
- svēdiena Svētdiena.
- svētdien Svētdienā.
- svētrīts Svētdienas rīts; arī reliģiska darbība svētdienas rītā.
- svētdienisks Svētdienīgs.
- svētdienišķs Svētdienīgs.
- Schwethof Svēte.
- Schwitten Svēte.
- Swehte Svēte.
- svētals Svētelis, stārķis.
- Vāļupīte Svētes ezera pieteka Dobeles novadā; Valupīte; Vālupīte.
- Ārišu ezers Svētes ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā.
- Dreimanis Svētes ezers Mārcienas pagastā.
- Dreimanītis Svētes ezers Mārcienas pagastā.
- Dreimaņu ezers Svētes ezers Mārcienas pagastā.
- Svētezers Svētes ezers Mārcienas pagastā.
- Svētezers Svētes ezers Zebrenes pagastā.
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle.
- Tērvete Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums - 68 km, kritums - 74 m, sākas pie Lietuvas robežas Ukru pagastā, ietek Svētē pie Jelgavas.
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe.
- Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija).
- Smirda Svētes lejteces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Bewert-Svehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Gross-Swehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Švete Svētes nosaukums Lietuvā.
- Uzplūdums Svētes ūdenskrātuve Ugāles pagastā.
- svētai Svēti.
- sāts Svētība, ražība.
- sanctitas Svētība, svētums.
- gausība Svētība; arī veiksme; gausa (2).
- gausa Svētība; arī veiksme; gausība (2).
- benedictio Svētība.
- berākoth Svētību apsolījumi.
- makarios Svētību apsolījumi.
- hierogramma Svētie raksti, slepeni priesteru raksti.
- svētukļi Svētie.
- heirotonija Svētīšana roku uzliekot.
- sanctificatio Svētīšana.
- nolaimāt Svētīt, aplaimot.
- svētot Svētīt.
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1).
- svētūdens Svētītais ūdens.
- panatēnaji Svētki Atikā (Senajā Grieķijā) par godu dievietei Atēnai no 6. gs. p. m. ē.
- zaļumsvētki Svētki brīvā dabā.
- purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību.
- vertumnālijas Svētki par godu Vertumnam, seno romiešu dārzu dievam.
- vestālijas Svētki par godu Vestai, jūnija mēnesī.
- atkūlības Svētki pēc kulšanas beigām.
- luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim.
- robigāliji Svētki Senajā Romā, kas bija veltīti labības sargātājam dievam un tika svinēti 23. aprīlī, upurējot rudu suni.
- godasts Svētki, dzīres.
- saulgrieži Svētki, ieražu kopums, kas saistīts ar noteiktu gada daļu, arī Saules stāvokli.
- fēte Svētki, svinības.
- festiņš Svētki; ballīte.
- ablava Svētki; dzīres, mielasts.
- likaji Svētki.
- svēki Svētki.
- svētaines Svētki.
- svētas Svētki.
- kipseks Svētku dāvana.
- fērijas Svētku dienas, brīvdienas, brīvlaiks.
- kurciemi Svētku dienas.
- kurcums Svētku dienas.
- diždrānas Svētku drēbes.
- pēdējdiena Svētku pēdējā (trešā) diena.
- pakara Svētku rotājums.
- pakares Svētku rotājums.
- pakari Svētku rotājums.
- vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms; arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
- vidsvēki Svētku vidējā diena; otrā svētku diena.
- vidsvētki Svētku vidējā diena; otrā svētku diena.
- lieglaimība Svētlaime.
- Lailatulkadrs Svētlaimes nakts, musulmaņu svētki ramadāna beigās, kuros piemin korāna atklāšanu Muhamedam.
- eudaimonisks Svētlaimīgs.
- Raušene Svetlogorska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Petrovska Svetlogradas pilsētas Krievijā (Stavropoles novadā) nosaukums līdz 1965. g.
- sakrarijs Svētnīca, kapela 2.
- fanum Svētnīca, tempļa vieta.
- sanktuarijs Svētnīca; katoļu baznīcā telpa ap galveno altāri, arī relikviju tvertne.
- sacerdotium Svētnieka amats, garīga vara.
- penitenciārijs Svētnieks, kas sludina grēku nožēlošanu vai pieņem pie grēksūdzes, biktstēvs.
- svētnieki Svētnieks.
- svētniecība Svētnieku (priesteru, garīdznieku) amata vara, svētnieku kārta.
- saliji Svētnieku kolēģija senā Romā, kas godināja Martu un rīkoja procesija marta mēnesī.
- leipsanotēka Svēto atlieku glabātuve.
- ikonogrāfija Svēto attēlu (gleznu, ikonu statuju, reljefu u. c.) izgatavošanas māksla. AG. _rel._
- mēnoloģijs Svēto dzīves apraksti, pēc mēnešu dienām salikti.
- hagiolatrija Svēto pielūgšana.
- perikopas Svēto rakstu gabali, ko nolasa noteiktos laikos un kārtībā dievkalpojumos.
- dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā.
- pateriki Svēto tēvu dzīves apraksti.
- svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību.
- Enso Svetogorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- homilija Svētruna, kurā sīki, teikumu pa teikumam tiek iztirzāts kāds Bībeles teksts.
- sermon Svētruna, sprediķis.
- skopus Svētrunas teksta mērķis, ko interpretācijas procesā nedrīkst pazaudēt.
- sakaki Svēts kamēliju dzimtas mūžzaļš koks, kura zarus parasti nes dievībām sintoistu tempļos.
- lūks Svēts koks (pēc pagānu māņticības).
- svētums Svēts priekšmets, svēta parādība, darbība u. tml.
- sacer Svēts, godājams, dieviem novēlēts.
- sanctus Svēts, izcils, šķīsts, tikls; svētais.
- hagios Svēts.
- hiero- Svēts.
- holy Svēts.
- saint Svēts.
- svētns Svēts.
- makarisms Svētslavēšana liturģijā (kalna sprediķis).
- perikope Svētu rakstu nodaļas, ko lasa pa svētdienām un svētkiem.
- bigoterija Svētulība, liekulība.
- debesbrūte Svētulīga sieviete.
- apustulis Svētulīgs cilvēks.
- svētulis Svētulīgs cilvēks.
- debesbrūganis Svētulīgs vīrietis.
- debesbrūgans Svētulīgs vīrietis.
- debesbrūtganis Svētulīgs vīrietis.
- debesbrūtgans Svētulīgs vīrietis.
- pussvēts Svētulīgs.
- bībelnieks Svētulis, bauslinieks.
- Jēzuliņš Svētulis.
- profanācija Svētuma apgānīšana, atņemšana jeb neievērošana, nicināšana.
- desakralizācija Svētuma oreola noņemšana, atbrīvošanās no svētuma, svētuma noliegšana.
- hierotēka Svētumu skapis; relikviju šķirsts, sevišķi ar Kristus krusta atliekām.
- Svētūnes Svētūnes ezers - Svātūnes ezers Baltinavas pagastā.
- Svataunes ezers Svētūnes ezers Baltinavas pagastā.
- Svātaunes ezers Svētūnes ezers Baltinavas pagastā.
- Svatovnes ezers Svētūnes ezers Baltinavas pagastā.
- Svēte Svētupe, Aiviekstes pieteka.
- Svētupīte Svētupe, Iecavas pieteka.
- Heiligenbach Svētupe.
- Raudupīte Svētupes kreisā krasta pieteka Limbažu novada Katvaru pagastā (pie ietekas Dūņezerā, senāk uzskatīta par Dūņezera pieteku).
- Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi.
- Ķulaurga Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, garums - 5 km.
- Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte.
- Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile.
- Šķirstiņa Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~7 km, tek cauri Āsteres ezeram.
- Lūdiņupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 22 km; Lūdiņa; Ludiņupe; Segruma.
- Vedamurga Svētupes labā krasta pieteka Salacgrīvas novadā, garums - 8 km.
- Ķemerupe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē.
- Viļvānu upe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē.
- Svētupe Svētupīte, Iecavas kreisā krasta pieteka.
- ghata Svētvieta - hinduismā vārds, ko var attiecināt uz kalnu grēdu, rituālās mazgāšanās vietu vai kremācijas vietu.
- nemetona Svētvieta ķeltu reliģijā, ko parasti apņēma birzs.
- svēteklis Svētvieta.
- svībulēts Svībulains.
- svībulis Svībulīte - dziju tinamais kociņš.
- svīdiņa Svīdenis - cepumi (plāceņi) no rudzu miltiem, taukos vārīti un krāsnī cepti.
- svīdienis Svīdiens.
- svīdiņš Svīdiens.
- sviedināt Sviedēt, svīdēt, sviedrēt.
- sviedienis Sviediens.
- sviede Sviedne.
- sviedrainis Sviedrains.
- sviedraiņš Sviedrains.
- sviedrots Sviedrains.
- sudatorijs Sviedrējamā telpa seno romiešu termās.
- diaphoretica Sviedrēšanās līdzekļu apzīmējums.
- svītings Sviedrēšanas sistēma - termins, ko lieto raksturojot ārkārtīgi grūtus darba apstākļus.
- kalidārijs Sviedrēšanās, siltūdens nodaļa senajā Romas pirtī.
- izsveidēt Sviedrēt, izsviedrēt.
- svīdēt Sviedrēt.
- svīdināt Sviedrēt.
- sviedēt Sviedrēt.
- sviedrināt Sviedrēt.
- sudorifera Sviedrētāji līdzekļi.
- hidrotika Sviedrētāji zāļu līdzekļi.
- svēdrēties Sviedrēties.
- svīdēties Sviedrēties.
- svīdināties Sviedrēties.
- svīdrēties Sviedrēties.
- sudor Sviedri.
- zupa Sviedri.
- sviedrizturīgums Sviedrizturība.
- dishidroze Sviedru atdalīšanās traucējums.
- anhidroze Sviedru atdalīšanās trūkums.
- hidradenoma Sviedru dziedzeru adenoma, kas klīniski izpaužas kā blīvi mezgliņi uz kakla un krūtīm.
- siringadenoma Sviedru dziedzeru izvadu adenoma.
- anaforēze Sviedru dziedzeru nepietiekama sekrēcija.
- svīšana Sviedru izdalīšanās no sviedru dziedzeriem uz ādas.
- sudokeratoze Sviedru izvadu keratoze.
- sviedrlapa Sviedru lapa - drānas gabaliņš vai speciāls neliels izstrādājums, kuru piešuj apģērbam padusē (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- spoga Sviedru pile, lāse uz sejas.
- išidroze Sviedru sekrēcijas aizture.
- hidropoēze Sviedru veidošanās un sekrēcijas process.
- svieksttaisamā Svieksttaisamā mašīna - sviesta gatavošanas ierīce.
- atsviest Sviest nost (sānis, atpakaļ).
- aizsviest Sviest prom; aizmest.
- atsviest Sviest šurp.
- sviesties Sviest viens otram, cits citam; svaidīties (1).
- graut Sviest, mest (kaut ko zemē).
- pļeckāt Sviest, mest ko mitru, lipīgu.
- graust Sviest, mest.
- pulīt Sviest, mest.
- likt Sviest, triekt (pret ko).
- aitborvīķene Sviesta beka ("Boletus luteus").
- aitborvīķis Sviesta beka ("Boletus luteus").
- sviestine Sviesta beka ("Boletus luteus").
- sviekstene Sviesta beka.
- sviekstine Sviesta beka.
- iekuļas Sviesta gabaliņš vai maizes garoza, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iedaris Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iekula Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iekulis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- padēklis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- pasāķis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- putnsviests Sviesta gabaliņš, piciņa.
- sviestpika Sviesta gabaliņš.
- sviestkluncis Sviesta gabals; sviestkloncis.
- sviestgabals Sviesta gabals.
- sviestkloncis Sviesta gabals.
- sviestkulšana Sviesta gatavošana.
- kultava Sviesta gatavošanas ierīce.
- kultuve Sviesta gatavošanas ierīce.
- sviekstmašīna Sviesta gatavošanas ierīce.
- oliņas Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
- putrāmi Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
- sviestnieks Sviesta gatavotājs.
- sviestotājs Sviesta gatavotājs.
- iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- basija Sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā; stumbrā un lapās pienaina sula, bet augļu sēklās daudz eļļas, ko izmanto uzturā un tehniskām vajadzībām.
- nijēja Sviesta kūlēja.
- krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi.
- boiceņa Sviesta kulšanas trauks.
- boika Sviesta kulšanas trauks.
- muca Sviesta kulšanas trauks.
- ķērme Sviesta kuļamā ierīce.
- ķērna Sviesta kuļamā ierīce.
- ķerne Sviesta kuļamā ierīce.
- ķērnica Sviesta kuļamā ierīce.
- ķērnis Sviesta kuļamā ierīce.
- teciels Sviesta kuļamā ierīce.
- tecils Sviesta kuļamā ierīce.
- kastelis Sviesta kuļamā kaste, kurā iemontēts mehānisms ar spārniem un ārpusē rokturis griešanai.
- mucīna Sviesta kuļamā muca.
- sviestķērna Sviesta kuļamais trauks.
- krijs Sviesta kuļamās mašīnas sastāvdaļa.
- sviestmīkla Sviesta mīkla.
- sviestniece Sviesta pārdevēja.
- iedars Sviesta pika, ko likt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- ķepe Sviesta pika.
- paniņas Sviesta ražošanas blakusprodukts, kas satur 0,4-0,7% tauku, olbaltumu kompleksu, A, D, E, F, B~1~, B~12~, PP vitamīnus, arī neaizstājamās aminoskābes.
- sivarotka Sviesta sālījums.
- sviestnīņas Sviesta sālījums.
- sviestspainis Sviesta spainis.
- sviestspannis Sviesta spainis.
- alcers Sviesta šķīvis.
- sviestinīca Sviesta trauks (parasti ar vāku).
- bunduls Sviesta trauks; bundulis.
- sviestene Sviesta trauks.
- suillus Sviestbekas.
- ixocomus Sviestbeku ģints "Suillus" nosaukuma sinonīms.
- apsviesties Sviesties apkārt.
- tako Sviestmaize (sendvičs) meksikāņu stilā: uz meksikāņu pankūkas tortijas liek pildījumu pēc izvēles (gaļa, desa, dārzeņi, mērces, salāti u. tml.) un sarullē vai arī pārklāj ar otru pankūku.
- maijmaizīte Sviestmaize ar biezpienu un lokiem vai redīsiem.
- desmaize Sviestmaize ar desu.
- ķilavmaize Sviestmaize ar ķilavām.
- karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu.
- lokmaize Sviestmaize vai biezpienmaize ar lokiem.
- sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām.
- buķiks Sviestmaize.
- buterbrods Sviestmaize.
- buterbrots Sviestmaize.
- maizīte Sviestmaize.
- sviekstmaize Sviestmaize.
- sviestamaize Sviestmaize.
- sviestanmaize Sviestmaize.
- sviestarmaize Sviestmaize.
- sviestmaizšķēle Sviestmaize.
- sviesturmaize Sviestmaize.
- kadiķis Sviests ar kadiķogām.
- koppiens Sviests samīcīts kopā ar biezpienu.
- piciņi Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā.
- piki Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā.
- biezpiensviests Sviests un biezpiens.
- sviestsbiezpiens Sviests un biezpiens.
- lielaispiens Sviests, no kura nav atdalījušās paniņas.
- balabas Sviests.
- baļasino Sviests.
- ķernis Sviests.
- pomazuha Sviests.
- svieksts Sviests.
- sviestelis Sviests.
- sviestene Sviests.
- svīsts Sviests.
- etiletiķskābe Sviestskābe.
- butirāti Sviestskābes sāļi un esteri.
- koļčēt Sviestu gatavot; maisīt, jaukt, kult.
- dankarēt Sviestu kult.
- piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
- sasviest Sviežot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
- piesviest Sviežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri); piemest (2).
- saviškāt Sviežot ar liekšķeri (višku), sašķirot (graudus); savišķēt (2).
- savīšķēt Sviežot ar liekšķeri (višku), sašķirot (graudus).
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- piesviest Sviežot papildināt (kā daudzumu); piemest (3).
- pārsasviesties Sviežot pārpūlēties.
- apsviest Sviežot pavirzīt zem kā.
- piespridzināt Sviežot piepildīt, piespricēt.
- sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); samest (1).
- iesviest Sviežot trāpīt (kur).
- Zeja Svijaga - upe Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- sviķalains Sviķelains.
- sviķelaiņš Sviķelains.
- svīķis Sviķis - maza tapiņa (alus) mucas virspusē gaisa caurumiņa aiztaisīšanai; spunde.
- sviķi Sviķis.
- stegot Sviķot, uzdzīvot.
- Stenberga upīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
- Šteinberga upe Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
- Šteinberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
- Stemberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
- Sviķupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
- centaboris Svīķurbis.
- sviķis Svīķurbis.
- svildināt Svilināt (1).
- pārsvilināt Svilināt (cūku) vēlreiz, no jauna.
- smildināt Svilināt.
- šveilināt Svilināt.
- svīlēt Svilināt.
- pyralididae Svilinātāju dzimta.
- kaumestēzija Svilinoša karstuma sajūta, lai gan slimnieka temperatūra ir normāla.
- sveļš Svilinošs, kvēlains.
- izsvilināt Svilinot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nosvilināt Svilinot iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu).
- izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu); izdedzināt (1).
- švilpaste Svilpaste.
- šviļpaste Svilpaste.
- švirplis Svilpe ar tajā ievietotu zirni, kas svilpjot rada mainīgu skaņu.
- pēkste Svilpe no akācijas koka.
- švelpe Svilpe.
- švilpe Svilpe.
- šviļpe Svilpe.
- svilpene Svilpe.
- svilpis Svilpe.
- šviļpuks Svilpe.
- laniarius Svilpējčakstes.
- ochotonidae Svilpējzaķi.
- švilpene Svilpene - ar taukiem vārīta putraimu putra.
- svelpiens Svilpiens.
- švilpienis Svilpiens.
- švilpis Svilpis 1.
- Svilpis Lupis Svilpis Lupis - austrumslāvu mitoloģijā un biļinu eposā - briesmīgs varoņu pretinieks, kurš savus pretiniekus nonāvē ar šausmīgu svilpoņu.
- svilpītis Svilpis.
- nosvilpt Svilpjoši noteikt, pateikt.
- spīdzīgs Svilpjošs, smalks (tonis).
- aizšvilpt Svilpjot apdullināt.
- izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- iesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- pasvilpt Svilpjot pasaukt (parasti suni).
- sasvilpties Svilpjot sazināties.
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
- atšvilpt Svilpojot atsaukt.
- atsvilpēties Svilpojot atsaukties.
- piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- uzsvilpēt Svilpojot panākt, ka sāk pūst (vējš).
- iesvilpot Svilpojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- pašvilpt Svilpojot pasaukt.
- izsvilpot Svilpojot radīt (skaņas).
- sasvilpēt Svilpojot sasaukt.
- sašvilpt Svilpojot sasaukt.
- sasvilpoties Svilpojot sazināties.
- svelpa Svilpoņa (1).
- svelpoņa Svilpoņa (1).
- svelpa Svilpoņa (2).
- svelpoņa Svilpoņa (2).
- šviļpāt Svilpot (par cilvēku).
- svilpāt Svilpot (par dziedātājputniem, parasti strazdiem).
- šviļpāt Svilpot (parasti par strazdu).
- nosvilpot Svilpot (visu laikposmu) un pabeigt svilpot.
- šviļpukāt Svilpot ar svilpi.
- nosvilpot Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju).
- žurēt Svilpot, kaukt (par vēju gar pakšiem, pašķirbām un caurumiem).
- ģīgāt Svilpot, radīt šādas skaņas.
- ūkšot Svilpot, stabulēt.
- svelpēt Svilpot.
- švelpot Svilpot.
- švilpāt Svilpot.
- svilpēt Svilpot.
- švilpēt Svilpot.
- švilpot Svilpot.
- šviļpot Svilpot.
- svelpt Svilpt (1).
- svelpt Svilpt (2).
- svelpt Svilpt (3).
- džinkstēt Svilpt (par izšautu lodi).
- švelpt Svilpt.
- šveļpt Svilpt.
- svilpināt Svilpt.
- švilpt Svilpt.
- šviļpt Svilpt.
- žvingt Svilpt.
- izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt.
- svilēt Svilt.
- pyralidodea Sviltņu rinda.
- svilta Svilums, izdega mežā.
- ethmiidae Sviļņkožu dzimta.
- ethmia Sviļņkožu dzimtas ģints.
- pyralidae Sviļņu dzimta.
- pyraloidea Sviļņu dzimta.
- Šķeņovas strauts Sviļpīne, Adamovas ezera pieteka.
- Svilpīne Sviļpīne, Adamovas ezera pieteka.
- Sveiļu ezers Sviļu ezers Eglaines pagastā.
- Sviles ezers Sviļu ezers Eglaines pagastā.
- bleiveiss Svina baltais.
- svinbaltums Svina baltums - krāsotāju krāsa, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), krāsa tīri balta, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā paliek brūna, tad melna; stipri indīga.
- blīvīts Svina baltums, balta minerālkrāsviela.
- cerussa Svina baltums, bāziskais svina karbonāts.
- pļempaks Svina gabaliņš (izmantojams bērnu spēlēm ar monētām).
- pļentaks Svina gabaliņš (izmantojams bērnu spēlēm ar monētām).
- nikometalls Svina gultņu metāls (10-15% Sb, 5-20% Sn, 0,5-2% Cd, As, un P, 1-3% Ni, pārējais svins), kas iztur lielas slodzes.
- anglezīts Svina rūda PbSO, bezkrāsains, balts minerāls.
- lurgimetāls Svina sakausējums ar kalciju, nātriju, bāriju; no šāda sakausējuma izgatavo lodīšu gultņus.
- slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
- baltums Svina vai cinka baltais.
- plomba Svina zīmogs, ko pieliek muitnīcās pie pārlūkotām precēm un pie aizzīmogotiem preču vagoniem.
- piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai.
- sventeļi Svinamie, svētījamie laiki; svētki.
- pabeiga Svinēšana pēc liela darba pabeigšanas.
- lincēšana Svinēšana, svētīšana.
- feierverks Svinēšana; līksmošana.
- jāņot Svinēt (cauru nakti).
- atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu).
- atskatīties Svinēt (jubileju, atceri).
- dzert Svinēt (kāzas, kristības, bēres).
- bokāt Svinēt apkūlības.
- boķēt Svinēt apkūlības.
- būkāt Svinēt apkūlības.
- līgot Svinēt Jāņus, Līgo vakaru.
- jāņot Svinēt Jāņus; dziedāt jāņudziesmas.
- kāzoties Svinēt kāzas; kāzot.
- kāzot Svinēt kāzas; kāzoties.
- kāzāt Svinēt kāzas.
- kāzāties Svinēt kāzas.
- izsvinēt Svinēt un pabeigt svinēt.
- nosvinēt Svinēt un pabeigt svinēt.
- linkēt Svinēt, godāt.
- dzīrēties Svinēt, mieloties.
- līdzsvinēt Svinēt, piedalīties svinībās.
- godēties Svinēt, svinēties.
- žimbot Svinēt, uzdzīvot.
- uļavāt Svinēt; dzīrot.
- svētīt Svinēt.
- svētīties Svinēt.
- zvinēt Svinēt.
- zvinnēt Svinēt.
- svapers Svingeris.
- kokteiļvakars Svinības (parasti nelielas), kur tiek piedāvāts kokteilis un vieglas uzkodas.
- godības Svinības ar mielastu.
- luņģības Svinības drīz pēc bērna piedzimšanas (pirms kristībām).
- apjumības Svinības pēc jumta apjumšanas.
- priekškāzas Svinības pirms kāzām.
- pārkāsas Svinības sakarā ar norūgušā alus pārliešau no kubla mucās.
- primatas Svinības, svētki.
- blīkšķis Svinības.
- zvinības Svinības.
- atklāšana Svinīga ceremonija, pasākums, kurā pēc celtniecības, izveides (ko) nodod lietošanai, padara pieejamu, skatāmu.
- himna Svinīga dziesma, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju.
- sarabanda Svinīga franču pāru deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- mancipācija Svinīga ievešana amatā.
- komitāts Svinīga izvadīšana, ko rīko no augstskolas aizejošam studentam viņa komīlitoņi.
- paiāns Svinīga lūgšanas vai pateicības dziesma, ko dziedāja kādam dievam, sevišķi Apollonam.
- vernisāža Svinīga mākslas izstādes atklāšana.
- haranga Svinīga runa.
- salūts Svinīga sveikšana, arī godināšana, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēna signāliem; zalvju, raķešu kopums šādā sveikšanā, arī godināšanā.
- panēgire Svinīga svētku sapulce, piem., Olimpijas sacīkstēs.
- durbars Svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt., darbars.
- apoteoze Svinīga, pacilāta nobeiguma aina (teātra izrādē).
- votivs Svinīgam solījumam atbilstošs.
- pataļči Svinīgas vakariņas pēc talkas, ko rīko tās mājas saimnieki, kur notika talka.
- izvadīt Svinīgi atzīmēt (piemēram, skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml).
- zvērests Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu).
- rītus Svinīgi paņēmieni, ceremonijas, it sevišķi reliģijā.
- komeršs Svinīgi studentu korporācijas svētki.
- salutēt Svinīgi sveikt, arī godināt, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem.
- temmēt Svinīgi teikt, runāt.
- harangēt Svinīgi uzrunāt.
- tori Svinīgi vārti japāņu tempļu kompleksa nožogojumā, kas jau iztālēm iezīmē ceļu uz galveno svētnīcu.
- festivamente Svinīgi, pacilāti; priecīgi.
- festoso Svinīgi, pacilāti; priecīgi.
- festivo Svinīgi.
- svinīgai Svinīgi.
- vakarkleita Svinīgiem gadījumiem paredzēta, parasti grezna, kleita.
- vakartērps Svinīgiem gadījumiem paredzēts, parasti grezns, tērps.
- parāde Svinīgs (kāda organizēta pasākuma dalībnieku) gājiens.
- prekonizācija Svinīgs akts, ar ko pāvests slepenā konsistorijas sēdē piešķir amata tiesības jaunieceltam bīskapam.
- akolāde Svinīgs apskāviena žests.
- ditirambs Svinīgs dzejojums (līdzīgs odai, himnai).
- kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens; goda pavadonība; transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
- procesija Svinīgs gājiens, kurā (parasti) ir daudz dalībnieku.
- bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam).
- panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
- paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
- oda Svinīgs slavinājuma dzejolis.
- fanfara Svinīgs taures signāls.
- fanfare Svinīgs tauru (trompešu) signāls.
- ekspensilācija Svinīgs tiesisks akts, kad kreditors ar parādnieka atļauju savās ienākumu un izdevumu grāmatās atzīmē ar īpašu ierakstu to parādu, kas radies savstarpējo veikala ierakstu rezultātā, gada vai kāda cita termiņa beigās.
- kantāte Svinīgs, arī liriski episks skaņdarbs solistiem, korim un orķestrim vai korim un orķestrim.
- cēls Svinīgs, arī skaists (parasti par izskatu, izturēšanos, gaitu).
- tedeums Svinīgs, cildens, visbiežāk izvērsts sakrālās mūzikas (vokālinstrumentāls) žanrs ar tekstu "Te Deum laudamus", mūsdienās arī instrumentālas versijas.
- kantāte Svinīgs, lirisks dzejolis; oda.
- augsts Svinīgs, pacilāts (par literatūras, mākslas parādībām).
- apoteoze Svinīgs, pacilāts nobeigums; augstākā pakāpe.
- piepacelt Svinīgs, sakāpināts (parasti nepamatoti).
- majestātisks Svinīgs, skaists, arī varens.
- solemnis Svinīgs.
- zvinīgs Svinīgs.
- himniskums Svinīgums, pacilātība, varenība.
- nokāzoties Svinot kāzas, piedaloties kāzu svinībās, nogurt.
- Pb Svins (ķīm. elements).
- plumbum Svins.
- svinds Svins.
- zvinda Svins.
- zvindrus Svins.
- zvinds Svins.
- zvins Svins.
- plumbāti Svinskābes sāļi ar vienvērtīgu metālu.
- svinūdenis Svinūdens.
- svipelēta Svipelēta pele - sarkanpelēka pele ar melnu svītru uz muguras.
- švipstināt Svipstināt.
- vipsts Svipšķis (1).
- svipsts Svipšķis.
- pārslēgsvira Svira (kā) pārslēgšanai; pārslēdzējsvira.
- pārslēdzējsvira Svira (kā) pārslēgšanai.
- svirstenis Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas; vinda (1).
- svirnis Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
- vinda Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
- svirte Svira, bomis.
- švirte Svira, bomis.
- celtenis Svira, celtnis.
- aizsargsvira Svira, kas ierobežo (kā) kustību, darbību.
- aiztursvira Svira, kas ierobežo (kā) kustību.
- roksvira Svira, ko darbina ar roku.
- svārtis Svira, svārte.
- svārts Svira, svārte.
- kaļa Svira; ierīce laivas izvilkšanai krastā un ievilkšanai ūdenī.
- šina Svira.
- standala Svira.
- svārstava Svira.
- svārsteklis Svira.
- svarsts Svira.
- svārte Svira.
- sverte Svira.
- svīra Svira.
- svīre Svira.
- svirsvars Svira.
- zvīra Svira.
- zvīris Svira.
- pasametrs Sviras skava - mehāniskā tipa instruments detaļu lineāro izmēru mērīšanai.
- bezmērs Sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu.
- svirslēdzis Sviras veida slēdzis ar rokturi elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un izslēgšanai.
- asenzabas Sviras, saites, kas satur arkla lemeša koka dakšu ar ilksīm.
- svire Svīre ("Apus apus").
- sviriņš Svīre ("Apus apus").
- svīriņš Svīre ("Apus apus").
- svīris Svīre ("Apus apus").
- zvīre Svīre ("Apus apus").
- šķirste Svīre; čurkste; mūra bezdelīga ("Cypselus opus").
- čurkstis Svīre.
- svīra Svīre.
- Svirējīte Svirēja, Antonīcas pieteka.
- apodidae Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta.
- apus Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas ģints.
- Sviriņa ezers Sviriņu ezers Rendas pagastā.
- zvirstene Svirkstene - akas vinda.
- sprikstināt Svirkstēt, sprakšķēt (par sveci).
- svārstīkla Svirmehānisma loceklis, kam ir sviras veids un kas šarnīrveidīgi ir savienots ar statni un citiem mehānisma locekļiem.
- zviris Svirnis - svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
- nažkontakts Svirslēdža kontakta kustīgā daļa (parasti augstsprieguma iekārtās).
- cypseloidinae Svīru dzimtas apakšdzimta.
- salangsvīre Svīru dzimtas ģints ("Collocalia"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā, uz klinšu un alu sienām būvē ligzdas no želatīnveidīgas vielas, kas sastāv galvenokārt no sacietējušām siekalām; dažu sugu ligzdas izmanto pārtikā.
- apodiformes Svīrveidīgie - putnu klases kārta.
- Svisloča Svislača - upe Baltkrievijā.
- svīdrēties Svīst (par gaismu).
- lakstēt Svīst (par logu).
- nosvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- sasvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem, parasti pilnīgi.
- hemihidroze Svīšana ķermeņa vienā pusē.
- hidroplānija Svīšana neparastā ķermeņa daļā.
- sinhidroze Svīšana, kas saistīta ar kādu citu slimīgu stāvokli; svīšana kā blakne.
- hidroze Svīšana.
- perspirācija Svīšana.
- sudacija Svīšana.
- hidroshēze Svīšanas nomākšana vai aizture.
- svīte Svīta 1.
- švite Svīta 2.
- švīte Svīta 2.
- svīte Svīta 2.
- svīts Svīta 2.
- svīts Svīta 3.
- noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess.
- ordre Svīta.
- suite Svīta.
- kurante Svītas otrā daļa (gk. 18. gs.).
- Švitene Svitene, Lielupes pieteka.
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora.
- Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis.
- Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem.
- Viršitis Svitenes labā krasta pietekas Virsītes nosaukums Lietuvā.
- Schwitten Svitenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- Švitenis Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
- lielsvitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" iedzīvotāji.
- svitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Svitene" iedzīvotāji.
- švitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Švitene" (tagad - "Svitene") iedzīvotāji.
- Garvēderi Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" otrs nosaukums.
- virsītieši Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Virsīte" iedzīvotāji.
- Švitenskaja Svitenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schwitten Svitenes pagasta bijušais nosaukums.
- hūdijs Svīteris ar kapuci.
- sveaters Svīteris.
- sveters Svīteris.
- svīters Svīteris.
- sweater Svīteris.
- Svetlovodska Svitlovodska - pilsēta Ukrainā.
- grīzte Svītra audumā.
- šurca Svītra no pātagas vai rīksts sitiena.
- apvade Svītra viscauri apkārt adījumam.
- vārsms Svītra, gabals.
- borda Svītra, josla (kas norobežo, piemēram, griestus un dažādās krāsās krāsotas sienas daļas).
- svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē).
- šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- māsiņa Svītra, kas rodas vienkāršā audeklā, gadījumā ja pātrtrūkst kāda metu dzija.
- štara Svītra, līnija, stiga.
- šņīpe Svītra, līnija; arī rieva.
- rīksna Svītra, līnija.
- štautra Svītra, līnija.
- strīpe Svītra, līnija.
- švīka Svītra, parasti samērā plata, nenoteikta.
- ranka Svītra, piegriezums, robs.
- ranta Svītra, piegriezums, robs.
- šņīka Svītra, plaisa.
- švicka Svītra, skramba, brūce.
- šnīpste Svītra, sleja, plaisa.
- zvīgzna Svītra, svēdra.
- zeibele Svītra, švīka; zibsnis.
- zeibelis Svītra, švīka; zibsnis.
- švīcka Svītra, švīka.
- šņīpa Svītra; arī rieva.
- rīdze Svītra; arī rinda.
- skrīpa Svītra; skramba.
- brieža Svītra.
- drīgzna Svītra.
- dūzna Svītra.
- ricīte Svītra.
- riksna Svītra.
- šilka Svītra.
- šņēpa Svītra.
- šnīpa Svītra.
- strīpa Svītra.
- šūta Svītra.
- šūtra Svītra.
- svīka Svītra.
- švīksna Svītra.
- švīta Svītra.
- žvīka Svītra.
- strīpaiņi Svītraina auduma brunči.
- hameja Svītrainā hameja - svītrainais krūmčivulis ("Chamaea fasciata").
- strīpe Svītraina josla (dažām lauksaimniecības kultūru šķirnēm).
- cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius").
- striats Svītrainai ķermenis, gala smadzeņu pamata sastāvdaļa, ganglija, ko iekšēja kapsula sadala 2 daļās: astainā un lēcas veida kodolos.
- rhabdoweisia Svītraines.
- atšvītroties Svītraini atspoguļoties, spīguļot.
- šūtanraibs Svītraini raibs.
- šūtranraibs Svītraini raibs.
- raibe Svītraini svārki.
- raibene Svītraini svārki.
- strīpainieks Svītraini svārki.
- strīpainis Svītrains (parasti par audumu, adījumu).
- strīpāts Svītrains (parasti par audumu, adījumu).
- aiļainis Svītrains (piemēram, par adījumu, audumu).
- svīpuris Svītrains kaķis.
- satinets Svītrains puszīda audekls, gluds, spīdīgs, līdzīgs, zīdam.
- svībulains Svītrains, ar gareniem plankumiem, pelēkiem, brūniem.
- drebelains Svītrains, dzīslains.
- vīļains Svītrains, rētains, tulznains.
- joslēts Svītrains, ricains.
- lankains Svītrains, ricains.
- prievains Svītrains, ricains.
- zvīgznains Svītrains, ricains.
- josls Svītrains, tāds, kam ir jostas veida svītra.
- šņīpains Svītrains; arī rievains.
- jostains Svītrains.
- kosēts Svītrains.
- ķūtains Svītrains.
- riksnains Svītrains.
- šilkains Svītrains.
- skrīpstains Svītrains.
- strāvains Svītrains.
- strēlains Svītrains.
- strīpains Svītrains.
- strīpaiņš Svītrains.
- strīpots Svītrains.
- strūgains Svītrains.
- šūtains Svītrains.
- šūtojs Svītrains.
- šūtrains Svītrains.
- švēdrains Svītrains.
- švīdrains Svītrains.
- švīksnains Svītrains.
- švīkumains Svītrains.
- svītains Svītrains.
- švītains Svītrains.
- švītans Svītrains.
- svītrots Svītrains.
- švītrots Svītrains.
- truntulains Svītrains.
- truntulots Svītrains.
- ūslains Svītrains.
- vērsmains Svītrains.
- zebrains Svītrains.
- ailēm Svītrām.
- iesvītrojums Svītras (piemēram, attēlā).
- jūklēm Svītrās, slāņos, rindās.
- šņore Svītraukla.
- strīpojums Svītrojums.
- šņāpt Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu).
- šnīpāt Svītrot, izsvītrot.
- skrīpsnāt Svītrot, skrambāt.
- skrīpstināt Svītrot, skrambāt.
- skrīpāt Svītrot; skrambāt.
- brūksnēt Svītrot.
- šnāpāt Svītrot.
- šnāpt Svītrot.
- šņēpt Svītrot.
- šnīpstēt Svītrot.
- strīpot Svītrot.
- svītrāt Svītrot.
- švītrāt Svītrot.
- švītrot Svītrot.
- žvīkāt Svītrot.
- joslis Svītrota cūka.
- satine Svītrots kokvilnas satīns, arī kokvilnas atlass ar zīda svītrām kā metiem.
- greids Svītrots.
- ricains Svītrots.
- ricakains Svītrots.
- strīpēts Svītrots.
- zvēdrains Svītrots.
- pusstrīpa Svītru josla (audumā) - puse no simetriskas svītru joslas.
- tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana.
- strijas Svītrveida atrofijas joslas ādā.
- vīle Svītrveida audu bojājums (augiem).
- trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš).
- vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā).
- svītrveidīgs Svītrveida.
- reiksma Svītrvilcis; iezīmēšanas velce.
- reismass Svītrvilcis; iezīmēšanas velce.
- Slavjanogorska Svjatohirska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Aleksejevska Svobodnijas pilsētas Krievijā (Amūras apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- Slotina ezers Svoitānu ezers Andzeļu pagastā.
- Ilza ezers Svoitānu Ilzas ezers Andzeļu pagastā.
- Svonsi Svonzi - pilsēta Lielbritānijā.
- Ābertau Svonzi, apvienotā pārvalde (administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība) Velsā, Lielbritānijā.
- Ābertau Svonzi, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abertawe_).
- Svullu ezers Svuiļu ezers Prodes pagastā.
- Schischkow Šiškovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
- Dzirnupīte Šķirstiņa, Svētupes pieteka.
- Šmucinavas ezers Šņucinovas ezers Svariņu pagastā.
- Šmucinovas ezers Šņucinovas ezers Svariņu pagastā.
- Gatumduga Šumeru ragulopu dieve (šumeru val. "Ngatumduga") - Svētā Govs, Lagašas pilsētas "māte" un aizstāve.
- Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju.
- valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
- Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu.
- AWACS Tāldarbības radiolokāciju sistēmas lidmašīnas (angļu "Airborne Warning and Control Svstem").
- svazi Tauta, Svatini Karalistes (Svazilendas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī DĀR, runā svazu valodā, ticīgie - kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- kanonizēšana Teksta iekļaušana kādas ticības Svēto rakstu kopumā.
- Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts.
- augustīnisms Teoloģijas virziens, kas seko Sv. Augustīna (354.-430. g.) teoloģiskajiem uzskatiem.
- Svēpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Ukru pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, garums - 26 km, kritums - 48 m; Svepane; Svēpene.
- Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe.
- Lielā ģilde tirgotāju organizācija (Rīgā 1354.-1936. g.), pēc 1877. g. tās politiskās tiesības tika ierobežotas, bet pastāvēja kā Rīgas vācu tautības iedzīvotāju organizācija; Svētās Marijas ģilde.
- Svārbe Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 11 km; Svārbīte; Svārde.
- Tavda Tobolas kreisā krasta pieteka (Obas baseinā) Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, izveidojas, satekot Lozjvai un Sosjvai, garums 719 km (kopā ar Lozvju - 1356 km).
- Tokelau Tokelau salas - atrodas Klusajā okeānā, Polinēzijā, uz ziemeļiem no Saomas, grupā 4 atoli: Nukunoma, Atafa un Fakaofa atols pieder Jaunzēlandei, bet atstatā Sveinsa sala administratīvi ietilpst ASV Austrumsamoā, tropu klimats.
- ciborijs Trauks ar vāciņu, kurā uzglabā Svētā Vakarēdiena sakramenta maizi un no kura to izdala.
- trinitarieši Trinitariešu ordenis - Sv. Trīsvienības ordenis gūstekņu atbrīvošanai, Francijā nodibināts, 1198. g. apstiprināts garīgs ordenis kristīgo gūstekņu izpirkšanai no neticīgo rokām.
- Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva.
- Pašupe ūdenstece Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Svētupes, garums - 4 km.
- Reisagrāvis ūdenstece Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī starp Svētupi un Salacu; Kancurga.
- Sentlorensa Upe ASV un Kanādā (angļu val. "Saint Lawrence", fr. val. "Saint Laurent"), garums - 1200 km, iztek no Ontario ezera, ietek Sentlorensa līcī, lejpus Kvebekas veido 400 km garu, 50 km platu estuāru; Svētā Labrenča upe.
- Svitava Upe Čehijā, Svratkas kreisā krasta pieteka.
- Jihlava Upe Čehijā, Svratkas labā krasta pieteka, garums - 185 km.
- Čusovaja Upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
- Bula Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
- Karla Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
- Kubņa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
- Paša Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka.
- Kosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas labā krasta pieteka.
- Alapaiha Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas kreisā krasta pieteka.
- Ņeiva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņicas kreisā satekupe.
- Kakva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Ļaļa Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas labā krasta pieteka.
- Lozjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē.
- Sosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē.
- Ņica Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Silva Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci.
- Pišma Upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Ojata Upe Krievijā, Vologdas un Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka.
- Boļšojousa Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Pelimas labā krasta pieteka.
- Pelima Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā krasta pieteka, garums - 707 km.
- Tagila Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Tura Upe Krievijas Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā.
- Ūza Upe Lielbritānijā ("Ouse"), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā.
- Arupīte upe Limbažu novadā, Svētupes kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, kritums - 21 m; Arupe; Ārupīte; Dzirnupīte.
- Čaušas ūdenskrātuve uzpludināta uz Čaušicas upes Svariņu pagastā, platība - 2,3 ha.
- Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve.
- Ārciema dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā uz Svētes pietekas Pērļupes, platība — 6,8 ha.
- Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers.
- Lielberķenes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā pie Ziedkalnes, platība — 9 ha; Berķenes ezers.
- binitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver nevis trīs, bet divas personas; tiek noliegts Svētā Gara dievišķums.
- trinitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver trīs personas (Tēvu, Dēlu un Svēto Garu).
- Svieteņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
- Svieteni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
- nācarieši vācu un austriešu gleznotāju romantiķu grupējums "Svētā Lūkas savienība", kas 19. gs. sākumā izveidojās Vīnē, bet darbojās Romā.
- Ezere Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, tek caur Svētaiņu un Ķerkliņu ezeru, garums - 64 km, kritums - 63 m; Ezera; Ezerupe.
- Vālupīte Vāļupīte, Svētes ezera pieteka.
- verbālā inspirācija vārdiska Bībeles teksta iedvešana autoram, ko veic Svētais Gars.
- pentakosti Vasarsvētku draudze; šīs draudzes locekļi; protestantisma paveids, kas 20. gs. sākumā radies ASV un kura ticības centrā ir Svētā Gara saņemšana Vasarsvētkos.
- osella Venēcijas republikas 16.-18. gs. sudraba piemiņas monēta, ap 9,8 g svarā, parasti ar Sv. Marka un dodža attēliem.
- Svikli Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
- reliģiskās konfesijas vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (Svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas.
- Svēalande Vēsturisks novads Zviedrijas centrālajā daļā ("Svealand"), platība - 81000 kvadrātkilometru, kur XI-XVI gs. izveidojās Zviedrijas valsts vēsturiskais kodols.
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga.
- Lielais Kristaps viduslaiku Rīgā folklorizējies Sv. Kristofora (tiltu, pārcēlāju, plostnieku, nastu nesēju, mazo un neaizsargāto ļaužu patrona) tēls.
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- gematrija Viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem.
- zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs).
- Lanselots Viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Sv. Grālam par godu.
- antilegomena Vietas Svētajos Rakstos, par kurtām šaubās, vai attiecīgs apustulis patiesi ir to autors.
- svilpavieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpava" iedzīvotāji.
- Sua Sanctitas Viņa Svētība - pāvesta tituls.
- Vērsīte Virsīte, Svitenes pieteka Svitenes pagastā.
- Salacgrīvas pagasta teritorija visumā atbilst bijušo Salacas un Svētciema pagastu apvienotajai teritorijai, pievienota vēl vienīgi bijušā Vitrupes pagasta piejūras daļa, bet bijušā Salacas pagasta ziemeļaustrumu stūris pievienots tagadējam Ainažu pagastam.
- sviļavieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļava" iedzīvotāji.
- sviļevieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļava" iedzīvotāji.
- Sviļava Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļova" literarizēts nosaukuma variants.
- Sentčārlza rags zemesrags Labradoras pussalā, Kanādā (angļu val. "Cape Saint Charles"), galējais Ziemeļamerikas kontinenta austrumu punkts; Svētā Čārlza rags.
- Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā.
- teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas Svētos Rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
- Zuben Elgenubi zvaigzne Svaru zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielubs 2,75, atrodas 77 ly attālumā.
- Zuben Elšmali zvaigzne Svaru zvaigznājā (β), vizuālais zvaigžņlielums 2,61.
- Zuben Elakrab zvaigzne Svaru zvaigznājā (γ), vizuālais zvaigžņlielums 3,91.
- Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra.
- SAAB Zviedru "Svenska Aeroplan Aktiebolaget" autobūves uzņēmums un automobiļu marka; sākotnēji būvēja lidaparātus.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sv..