Paplašinātā meklēšana
Meklējam trad..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (3174):
- vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
- Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā.
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā.
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā.
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā.
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā.
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā.
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā.
- Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers.
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
- Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
- Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
- Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
- aizrast Aizmirst, atradināties, atrast.
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos.
- Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā.
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā.
- Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- ajatolla Ājatolla - gudrākais islāma tradīciju pārzinātājs šiisma novirziena musulmaņiem.
- Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
- Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
- Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā.
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā.
- Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
- Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
- Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā.
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā.
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
- Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā.
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
- Tradescantia andersoniana Andersona tradeskancija.
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
- common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti.
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā.
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā.
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
- celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls.
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
- centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām.
- epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
- stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes.
- naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls.
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
- Šķieneri Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Stāķi Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
- Margas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs.
- Antāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani.
- Lejasstradi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Mācītājmāja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Mezīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Nātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Samiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Zeltaleja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Straumes apdzīvota vieta (mazciems) Stradu pagastā.
- Siljāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Sturņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Ceļmalas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Hurzufa Apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks".
- Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
- Dašava Apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu.
- Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
- Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
- Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls.
- Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā.
- Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
- Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
- Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- neorokoko Ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- TRIPs Ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights").
- svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
- Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā.
- Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
- Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11 gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
- estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
- Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā.
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
- Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā.
- hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības.
- Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā.
- bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās.
- Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
- Ataszany Atašienes muiža, kura atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
- atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas.
- Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Augstkalnu dīķis atradās Aizkraukles pagastā, platība - 3,6 ha.
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
- Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis.
- Ceplīšu ezers atradās Baldones pagastā, nosusināts.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
- Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās.
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- Jēču ezers atradās Drustu pagastā, nosusināts.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
- Subatas muiža atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā.
- Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī.
- Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts.
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns.
- Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Ābolezers Atradās Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zuudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15 gs.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
- Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs.
- Zvidzes ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā, nosusināts.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns.
- Aderkašu dzirnavezers atradās Ogres novada Taurupes pagastā.
- Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
- Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē.
- Vēžu dīķis atradās Remtes pagastā, aizaudzis.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
- guberņas cietums atradās Rīgā, Citadelē (tagadējā Citadeles ielā 5/7), no 1786. g. līdz 1920. gadam.
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Asaru ezers atradās Rušonu pagastā, nosusināts.
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji.
- Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis.
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē.
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
- Cēlēna dzirnavezers atradās tagadējā Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- Drubenes ezers atradās Talsu novada Laucienes pagastā, aizaudzis.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15 gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
- atradnīte Atradene.
- atmeteklis Atradenis.
- atradnis Atradenis.
- atraslis Atradenis.
- izliktenis Atradenis.
- atradi Atradības.
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
- atšķira Atradināšana (no mātes krūts).
- šķirināt atradināt (bērnu) no mātes krūts.
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
- ablaktēt Atradināt no krūts.
- atvācināt Atradināt no visa vāciskā.
- atstāties Atradināt sevi (no kāda ieraduma, parašas u. tml.).
- atradināties Atradināt sevi.
- atjaucēt Atradināt, atsvešināt.
- atjaukt Atradināt.
- atmācīt Atradināt.
- atrečīt Atradināt.
- noradināt Atradināt.
- atjūgt Atradināties (no kā).
- atjūgt Atradināties, atrast.
- nojūkt Atradināties, atsvešināties.
- atjūkt Atradināties; atsvešināties.
- atsenēties Atradināties; atsvešināties.
- atjust Atradināties.
- atjyūkt Atradināties.
- atkalēties Atradināties.
- atsarečīties Atradināties.
- norast Atradināties.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- atrodne Atradne.
- izraktnes Atradņu izpētes darbos mākslīgi veidoti iežu atsegumi (attīrījumi, grāvji, šurfi, ejas, šahtas, urbumi).
- atradienis Atradums.
- atradiens Atradums.
- atradinis Atradums.
- radas Atradums.
- radības Atradums.
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
- Lielā Atradze Atradze, Pērses pieteka.
- Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- celksnis Atrasta lieta, atradums.
- pamalis Atrasts bērns, atradenis.
- Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes.
- Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
- Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas.
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
- Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām.
- Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes.
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām.
- Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis").
- Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus.
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas.
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs.
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
- Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā.
- atrast Atsvešināties (no kā pierasta); atradināties.
- liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu.
- kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija).
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
- Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
- Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
- Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā.
- Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
- Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.
- Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju.
- Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju.
- sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu.
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu.
- cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības.
- Bilkīsa Austrumu mitoloģiskajā tradīcijā Sābas ķēniņiene, Jemenas valdnieka meita.
- tradēšana Automātiska tradīciju pārmantošana.
- Quellenhof Avota muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- padari Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Azerbaidžānas austrumos, saglabājušās senas tradicionālās iezīmes saimniecībā un sadzīvē, kuras saistītas ar vietmaiņas lopkopību.
- Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā.
- Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā.
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- ādere Bagātīga (cēlmetāla) atradne.
- Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
- Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Baldohn Baldones muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā.
- Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Bonaventura Baložu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
- Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
- Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā.
- Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
- Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā.
- Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
- zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā.
- Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā.
- Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā.
- Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
- Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
- Amt-Bauske Bauskas pils, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- ančakrists baznīcas tradīciju neievērotājs, ateists.
- reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas.
- Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā.
- Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
- Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
- Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā.
- Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- šķirība Bērna atradināšana no krūts.
- Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
- Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
- Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda.
- Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
- Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
- Atradzes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Atradzes upes tagadējā Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
- Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes.
- Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā.
- Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā).
- Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- Kolzen Bīriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
- Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
- Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
- Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
- Slobodka Bišu muiža, kas atradās Pildas pagastā.
- Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā.
- Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
- Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
- Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda.
- Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
- Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā.
- Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
- Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
- Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
- Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Hirschenheide Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skujenes pagastā.
- Bresemois Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā.
- Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
- Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā.
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā.
- Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā.
- Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
- Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
- Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā.
- Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
- Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
- Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
- dzogčens Budisma novirziens, kas tradicionāli tiek pieskaitīts pie Tibetas budisma skolas.
- Buhdeskaln Budukalna muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- Bukmujža Bukmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- Bellenhof Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Neuermuehlen Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Bilderlingshof Bulduru muiža, kas atradās Rīgas Jūrmalā.
- Bullenhof Buļļu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
- Bungenhof Bunges muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Funkenhof Bunkas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
- Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- estrāns C~18~H~20~, piesātinātais ogļūdeņradis, tā atvasinājumi ir estrons, estradiols u. c. estrogēnie steroīdi.
- Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
- pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastmāja.
- Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
- Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
- laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
- Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Schloss Wenden Cēsu pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
- Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- ci-gun Cigun - austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids.
- Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
- baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
- tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi.
- pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
- bītniks Cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā).
- ieguvējs cilvēks, kas dabū ko (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm; cilvēks, kas ražo, izstrādā (ko)
- pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita; cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
- turpinātājs Cilvēks, kas turpina kāda darbu, tradīcijas; pēctecis (2).
- tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
- etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija).
- etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts.
- Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Zimse Cimzes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
- Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
- Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Zirsten Cirstes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
- Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes.
- Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- kama Četru graudaugu milti, tradicionāls igauņu pārtikas produkts.
- Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru.
- Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis.
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes.
- Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā.
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži.
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas).
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne.
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu.
- Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
- iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
- Dagda Dagdas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- Daiben Daibes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā.
- Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā.
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- izlūkbites Darbabites, kas dravas apkārtnē sameklē ziedošus augus ar nektāru un ziedputekšņiem un ar dejām informē citas bites par atradnēm.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- ģeoloģiskā izpēte darbu kopums, kas jāveic, lai noteiktu cieto derīgo izrakteņu vai pazemes ūdeņu atradnes praktisko nozīmi.
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
- stradišķieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Stradišķi" iedzīvotāji.
- Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
- apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem.
- koituss Dažādu, gan tradicionālu, gan netradicionālu, dzimumakta formu un veidu kopējs nosaukums.
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts.
- Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā.
- atradenītis Dem. --> atradenis.
- platradziņa Dem. --> platradze.
- platradzīte Dem. --> platradze.
- Demmen Demenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava".
- cilmatradne Derīgā izrakteņa sakopojums, kas atrodas tā primārajā veidošanās vietā pretstatā kliedņatradnēm.
- hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C.
- iegūšana derīgo izrakteņu dabūšana no atradnēm
- Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Dirwainischki Dervanišķu muiža, kas atradās Demenes pagastā.
- Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
- gravis diakritiska zīme ( ` ), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto krītošās zilbes intonācijas apzīmēšanai virs burta.
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
- Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās tagadējās pilsētas teritorijā.
- Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām.
- Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
- Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
- Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
- Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
- Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies.
- Gross-Damen Diždāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā.
- Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Gross-Gramsden Dižgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- Fischroeden Dižizriedes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
- Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Gross-Lahnen Dižlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Gross-Sehnen Dižsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Strohken Dižstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Gross-Wormsahten Dižvormsātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
- Amt-Doblen Dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
- Doben Dobes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Dobroczin Dobročinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- Dahlen Doles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Perkuhnen Donnershof - Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā.
- bergfrīds Donžons – pēdējā patvēruma vieta viduslaiku pilī – liels brīvstāvošs tornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
- Drobusch Drabešu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
- Dreilingsbusch Dreiliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Dreimannsdorf Dreimaņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Drycany Dricēnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
- Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
- Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- počas Drupas, vieta, kur agrāk atradusies māja, krāsmatas; izdegumi, izdegusi zeme.
- Dubbenhof Dubeņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Dubbenhof Dubes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Dubinsky Dubinskas muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- Dubinino Dubiņinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Dubna Dubnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
- Lielie Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukuma variants.
- Lelī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
- Dabyli Dubuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- Duckern Dukuru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Duckershof Dūķeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
- Dubenalken Dunalkas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dunalkas pagastā.
- Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
- Neuhof Dundagas Jaunmuiža muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Dondangen Dundagas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā.
- Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- Duhren Dūres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Duhren Dūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
- Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā.
- Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- Dweeten Dvietes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Dvietes pagastā.
- Dworczane Dvorčānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
- Selsau Dzelzavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
- Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Dzienigal Dzeņigala muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Schloss-Serben Dzērbenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.
- Dsehrwen Dzērves muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Misshof Dzimtmisas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības.
- Selgerben Dzirciema muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
- Dsirren Dzires muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
- Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
- Dsirkaln Dzirkales muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta.
- saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas; vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
- Siuxt Džūkstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā.
- Ādams Kadmons ebreju mistiskajā tradīcijā - jau pirms laika sākuma pastāvošais ideālā cilvēka prototips, kas sevī ietver gan materiālās, gan garīgās pasaules līdzību.
- bini Edo - tauta, dzīvo Nigērijas dienvidos, valoda pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- Edwahlen Ēdoles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- Pahta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, valdniece tuksnesī, kas atradās austrumos no ēģiptiešu zemēm.
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Mneviss Ēģiptiešu mitoloģijā - saules dievs, ko attēloja kā melnu vērsi, starp kura ragiem atradās saules disks.
- Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
- Eikasch Eikažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
- Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm.
- Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
- Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja.
- Eckhof Ēķupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
- Eleonorwil Eleonorviles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Rudzētu pagastā.
- Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā.
- Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
- Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā.
- Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
- Henselshof Endzeliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- Engelhardtshof Engelartas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
- Angern Engures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagasta teritorijā.
- Engelzeem Eņģeļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
- Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Erlaa Ērgļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā.
- Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
- Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
- Hermelingshof Ermeliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Klein-Dirden Ēršu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
- imigrantu minoritāte etniska minoritāte, kas valstī ieceļojusi dažu iepriekšējo paaudžu laikā vai tagadējās paaudzes laikā; netradicionālā minoritāte.
- Ewalden Ēvaldes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
- Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā.
- Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža.
- Ezer Ezera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
- Seehof Ezera muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagastā.
- Czenczi Ezereņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Essern Ezeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- Essern Ezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
- Jeserne Ezernes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
- Lazdags Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers.
- Mezītis Ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers.
- Strazdu ezers ezers Prodes pagastā, platība - 1 ha; Stradu ezers; Strazdiņu ezers; Strodu ezers.
- Essernhof Ezeru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Eschenhof Ežu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
- Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū.
- Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula.
- Filut-Muyža Filanda muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms.
- akadēmija Filozofijas skola, ko 4. gadsimtā p. m. ē. nodibināja Platons; tā atradās parkā, kas bija nosaukts grieķu mītu varoņa Akadēma vārdā.
- Finfa Finfa muiža (vācu "Fimf"), kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
- Fimf Finfa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
- Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
- Floret Floretes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Elisenhof Foldberga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- triksteris Folkloras varoņa jeb kultūrvaroņa komiskais dubultnieks; tas nojauc tradīcijas, palīdzot atrast ceļu jaunai tradīcijai, arī noņem sociālo spriedzi.
- kristālfosforu fosforescence fosforescence, kas rodas, rekombinējot elektroniem ar caurumiem, kuri radīti ierosināšanas laikā un kādu laiku atradušies lokalizētā stāvoklī uz citiem kristāliskā režģa defektiem, kurus sauc par elektronu un caurumu ķērājcentriem.
- Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu.
- udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā.
- Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads.
- Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
- Franzhof Franču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- Gaiken Gaiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Gailenhof Gaiļa muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Gajewo Gajevas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Gahlenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
- Gal-Muyža Galmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
- Galten Galtenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Endenhof Galu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
- Galkiten Gaļķintes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- Langenfeld Garā muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
- Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Garrosen Garozas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
- Garrosen Garozes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
- Garrosen Garozes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Garozes pagastā.
- Garssen Gārsenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Gārsenes pagastā.
- galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs.
- Garsden Gārzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Gotthardsberg Gataras muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Gataras pagastā.
- Gawri Gauru muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- Gaweesen Gaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
- pavadgāze Gāze, kas naftas atradnēs izplūst kopā ar naftu.
- Bufaliszki Gelenavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
- Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā.
- Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
- Katharinenhof Glinces muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Grabsten Grābstes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Grahmatnes Grāmatneša muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
- Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- Geistershof Grašu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grašu pagastā.
- Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Kohlhausen Gravas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
- Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
- Grahwern Grāveru muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
- Grawenhof Grāves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
- Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Grenztal Grenctāles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
- Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Neuhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
- Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā.
- Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
- Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
- Neuhof Grēpera muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
- Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
- Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības.
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
- Nausikaja Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka meita, kas atrada un sniedza palīdzību vētrā cietušajam Odisejam.
- Alēts grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcnācējs, kas dzimis laikā, kad Hērakleidi atradās trimdā; ar viltu sagrāba Korintu, mēģināja iebrukt arī Atēnās.
- Ērigone grieķu mitoloģijā - Īkarija meita, kura atradusi tēva kapu aiz bēdām pakārās.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- Parnass grieķu mitoloģijā - kalns, kur dzīvojis Apollons un mūzas; tā piekājē atradās Delfu Apollona templis.
- Taraksips Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons, kas biedēja zirgus; arī šim dēmonam veltītais altāris, kas atradās Olimpa hipodromā.
- Admēts Grieķu mitoloģijā - Molosijas valdnieks, pie kura atrada patvērumu Temistokls.
- Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt.
- Skīrons grieķu mitoloģijā (pēc cita mīta varianta) - Megaru valdnieka dēls, kas bija apprecējis valdnieka Pandīona meitu, kad tas atradās izsūtījumā Megarā.
- ozo Grieķu tradicionāls anīsa degvīns; ouzo.
- Groesen Griezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
- Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
- Gruecken Griķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Gruenwald Grīnvaldes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- Griszczaty Grisčatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- Griszkany Griškānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- Grisuppen Grīzupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
- Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Grossdohn Grostonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā.
- Grothusenshof Grotužu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā.
- Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Grundzāles pagastā.
- kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- kartlieši Gruzīni, kas dzīvo Gruzijas Kartlijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, atšķiras ar kultūras un sadzīves tradīcijām.
- Gouvernementshof Gubernementes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Guddeneeken Gudenieku muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums.
- Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums.
- antanieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antani" iedzīvotāji.
- Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants.
- ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji.
- lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji.
- mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji.
- palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji.
- pededzieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji.
- saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji.
- stāķēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji.
- stāķieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji.
- Paliena Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" daļa.
- stradēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
- stradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
- šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji.
- zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji.
- Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim.
- ekspluatācijas izpēte ģeoloģiskā izpēte, kuru veic atradnes izmantošanas procesā derīgā izrakteņa saguluma apstākļu, kvalitātes un krājumu precizēšanai.
- detalizētā ģeoloģiskā izpēte ģeoloģiskās izpētes darbi atradnēs, lai tās sagatavotu rūpnieciskai izmantošanai – noteiktu krājumus, kvalitāti, ieguves apstākļus.
- Gertruden Ģertrūdes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Gibdorn Ģibotu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Gibsden Ģibzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
- Gipken Ģipkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- haitieši Haiti pamatiedzīvotāji, oficiālā franču valoda, bet runā tās vietējā dialektā, ticīgie - katoļi; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Helenenstein Helenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
- ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī.
- hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā.
- Durvāsass Hindu mitoloģijā - brahmanis, niknā vientuļnieka tips, kas sargā un aizstāv tradicionālās uzvedības normas.
- Klarpfiszke Hoftenbergas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
- Jabolunschi Hohenbergen - Veļķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā.
- orts Horizontāla raktuvju eja, kurai nav tiešas izejas virszemē un kuru izbūvē derīgo izrakteņu slāņa virzienā, leņķī pret atradni.
- Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- centrifugālisms Ide pirmdzejā ievērota tendence vārdu izkārtojumā rindā: īsākie vārdi atradās rindas sākumā, garākie - rindas beigās.
- kosmopolītisms Ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- neokonservatīvisms Ideoloģijas un politikas virziens, kas aizstāv privāto iniciatīvu un tradicionālās vērtības, kā arī valsts lomas samazināšanu ekonomikā.
- Idwen Idus muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Idus pagastā.
- Ezupol Idzipoles, Izatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Eckau Iecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis.
- pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
- pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
- Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- streetrace Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
- strītreiss Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
- iedzirdināt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
- iedzirdīt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
- Ramotzky Ieriķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
- sholastika Iesīkstējusi mācīšanās sistēma, kas balstīta uz tradicionālām doktrīnām u. tml.
- darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī.
- spa Iestādes, kuras piedāvā tradicionālos ūdens procedūru pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- iegripēt Iestiprināt (pakava priekšdaļā) dubultradzi - gripu.
- Ehwagen Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- pieņemt Ieviest, iedibināt (pēc paraduma, tradīcijas).
- kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs.
- Idsel Igates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vidrižu pagastā.
- Ignatowo Ignatovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- Iggen Iģenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Uexkuell Ikšķiles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Ilmajen Ilmājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Ilsenberg Ilzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
- Ilsensee Ilzes-Ezeru muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Ilgen Iļģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Illien Iļģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
- Hilchensfaehr Iļķenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- kutba Imāma teiktais tradicionālais piektdienas sprediķis.
- fu-žeņ Imperatora favorītes tituls Senajā Ķīnā; saskaņā ar tradīciju imperatoram bija 3 favorītes.
- Inzeem Inciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- šošoni Indiāņu cilšu grupa (šošoni, komanči, juti, hopi u. c.), dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu.
- mišteki Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidos, valoda pieder pie otomangu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- rāga Indiešu klasiskajā mūzikā - melodijas pamatstruktūra ar raksturīgu skaņkārtisku uzbūvi, izpildījuma manieri un citiem tradicionāliem elementiem; praksē izmanto līdz 200 rāgu.
- asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki.
- Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas.
- brahmans Indiešu tradīcijā pasaules dvēsele, visa pirmsākums, absolūts, dievišķs Visuma gars.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- Indran Indrēnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- Indrica Indricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- Inte Intes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
- neirodzimumzīme Intradermāla dzimumzīme, kuras šūnām ir nervu šūnām līdzīga struktūra; var atgādināt neirofibromu vai lielu, matainu pigmentētu dzimumzīmi.
- angiektīds Intradermāls mezglveida vēnu paplašinājums, kas veidojas no vēnulām; konstatējams grūtnieču kāju ādā kā sāpīgi ādas pacēlumi.
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
- izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums.
- alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- Irmlau Irlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- Hirschenhof Iršu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Iršu pagastā.
- Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem.
- zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā.
- kalāma Islāma sholastiskā teoloģija, par pamatlicēju tiek uzskatīts 10. gs. sāk. teologs Ašarī; islāma tradicionālās teoloģijas teorētiķi šo mācību uzskata par novirzīšanos no islāma teoloģijas.
- valoda ESTELLE ISO standartizēta formāla protokolu specifikāciju valoda, kas paplašina tradicionālās galīgo automātu valodas iespējas, padarot pētāmā objekta aprakstu kompaktāku.
- ruļļistaba Istaba (muižā), kur atradās veļas veltnis.
- Istra Istras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- masku komēdija itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli.
- masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
- delartiskā komēdija itāļu teātra veids (16.–18. gs.), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets un kurās darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu; masku komēdija
- stradivārijs itāļu vijoļu meistara Antonio Stradivāri (1644.-1737. g.) būvēto vijoļu nosaukums.
- Iwen Īves muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm.
- Marzenhof Īzera muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas.
- politkorektums Izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos.
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- nodibināt Izveidot, radīt (mākslas darba veidu, tradīcijas mākslā).
- Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.
- ieieties Izveidoties par paradumu, ierašu, tradīciju.
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Janopol Janopoles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Johannenhof Jāņa muiža (arī Jāņamuiža), kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā.
- Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
- Johannishof Jāņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistas pagastā.
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
- tokonoma Japānas 15.-16. gs. arhitektūrā niša tējnīcas paviljona interjerā vai tradicionālās dzīvojamās mājas galvenajā istabā, kurā atradās tīstokļi, kā arī porcelāna trauks vai vāze ar ikebanu.
- daimjo Japānas feodālā aristokrātija, kuras rokās līdz 1868. gada apvērsumam (t. sauc. Meidzi revolūcijai) atradās valsts vara.
- singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību.
- buto japāņu laikmetīgā deja un kustību mākslas forma, kas izveidojusies vācu ekspresionisma, postmodernās dejas un Japāņu tradicionālā teātra ietekmē.
- Jasz-Muyža Jāsmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagastā.
- Jahteln Jāteles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- Neu-Wrangelshof Jaubrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
- Sophienhof Jaujenieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
- Mateja evaņģēlijs Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem, arī garākais Jaunās derības raksts (28 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Matejam, vienam no Jēzus 12 apustuļiem.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
- Aahof Jaunā muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagasta teritorijā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
- Aahof Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagasta teritorijā.
- Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Frauental Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
- guldāmais pāris jaunais pāris, kas kāzu naktī tiek guldīts ar dažādām tradicionālām izdarībām.
- Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Neu-Appusen Jaunapuzes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Marka evaņģēlijs Jaunās Derības otrā grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem, īsākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem (16 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Markam, apustuļa Pētera skolniekam.
- Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam.
- Neu-Ottenhof Jaunates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā.
- Neu-Autz Jaunauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Bebben Jaunbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
- Neu-Bewershof Jaunbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā.
- Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā.
- Nowa Myšl Jaundomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- Neu-Drostenhof Jaundrustu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā.
- Neu-Gruenwald Jaungrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Neu-Schwanenburg Jaungulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā.
- Neu-Islitz Jaunīslīces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Wohlfahrtslinde Jaunjērcēnu muiža, kas atradās tagadējā Jērcēnu pagastā.
- Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
- Neu-Kurmahlen Jaunkurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Neu-Kaipen Jaunķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā.
- Neu-Lasehen Jaunlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Neu-Lesten Jaunlestenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Lestenes pagastā.
- Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- Duenhof Jaunlīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
- Neu-Mocken Jaunmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
- Neu-Pebalg Jaunpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā.
- Neuenberg Jaunpils muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
- Neu-Platon Jaunplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
- Ronneburg-Neuhof Jaunraunas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunraunas pagastā.
- Nowy Rykow Jaunrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Neu-Sauken Jaunsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
- Neu-Rahden Jaunsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
- Neu-Sessau Jaunsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- Neu-Seeksaten Jaunsieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Neu-Bergfried Jaunsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
- Neu-Warriben Jaunvariebas (Jaunvaribes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Neu-Schwarden Jauzvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- stradieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
- Jerkul Jērkules muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Jehrenhof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
- Seyershof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
- Juzefowo Jezupavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
- Alfonsowo Jezupināvas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagasta teritorijā.
- agrafa Jēzus izteikumi, kas nesastāv kanoniskos evanģēlijos un tiek saglabāti mutvārdu tradīcijā, piem., svētīgāk ir dot nekā ņemt.
- Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
- Jostan Jostana muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Asmodejs Jūdaismā mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne, leģendās akcentēts kā laulības un ģimenes pretinieks.
- Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi.
- Sofija jūdaisma un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā — gudrības dieviete; Vecajā Derībā viņa ir augstākās gudrības personifikācija.
- Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
- rabīnisms Jūdaistu reliģiska sistēma, kas blakus svētajiem rakstiem atzīst arī tradīciju, kura noglabāta talmūdā un vēlākā rabīnu rakstniecībā.
- Judasch Jūdažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
- Jaegelshof-Stoppinhof Juglas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rēznas pagastā.
- Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
- Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
- Jumpraweeten Jumpraviešu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Jummardehn Jumurdas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jumurdas pagastā.
- Rujen-Radenhof Juratas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- Juergenshof Jurģu muiža, kas atradās Cēsu pilsētas apkārtnē.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
- turpinājums Kā (piemēram, tradīciju, kāda cilvēka paveiktā) uzturēšana, saglabāšana
- Sarkanarmiešu ciems kā teritoriāla vienība pastāvēja tagadējā Kaplavas pagasta teritorijā 1945.-1979. g., administratīvais centrs atradās Varnavičos (no 1969. g.).
- Kabillen Kabiles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- morna Kaboverdes tradicionālā mūzika, ostas krodziņu romance.
- arhetips Kāda celtņu tipa tradicionāls veidols.
- nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- interneta kafejnīca kafejnīca vai datorzāle, kurā līdztekus tradicionālajai apkalpošanai tiek piedāvāti arī interneta pakalpojumi un dažādi datorpakalpojumi.
- Kayenhof Kaives muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
- Kaiwen Kaives muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
- Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
- kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
- kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
- Kaltenbrunn Kaldabruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
- Eikenischek Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā; Balden.
- balden Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rītes pagastā.
- Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
- Gresten Kalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
- Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Amt-Goldingen Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Bergfeld Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
- Rotkaln Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā.
- Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
- Kalnezeem-Clievenhof Kalnciema Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
- Kalnzeem Kalnciema muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
- Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā.
- Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
- Baznīckalns Kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns.
- Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes.
- Ida Kalns Mazāzijas ziemeļrietumos, 1770 m vjl., tagadējais nosaukums Kaz Dagi, uz ziemeļrietumiem no šī kalna atradās Troja.
- Blagodats Kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes.
- pilskalns Kalns, kurā atradusies muižas pils.
- čami Kalnu čami - tautību un cilšu grupa, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnu rajonos, arī Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti.
- damari Kalnu damari - tauta, dzīvo Namībijas vidienē, valoda pieder pie hotentotu grupas, cēlušies no hereru daļas, kas senatnē nonākuši hotentotu pakļautībā un pieņēmuši to valodu un kultūru, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
- Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes.
- Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā.
- taji Kalnu taji - tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- Kalschen Kalšu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Kalticken Kaltiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Kolup Kalupes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kalupes pagastā.
- Kalken Kaļķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Kamieniec Kameņecas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
- Candau Kandau - Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Kandau Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
- Kahnenhof Kānu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Kupferhammer Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Kappeln Kapeļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Capen Kapenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Neu-Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas.
- Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā).
- Kapschenhof Kapšu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Bakawo Kareļu muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Gauru pagastā.
- Kahre Kāres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Kargadden Kārgadu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Karklen Karkles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
- Kartkelhof Kārklu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
- Neu-Geistershof Kārklu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
- Alexanderhof Kārķu muiža, kas atradās tagadējā Valkas novada Kārķu pagasta teritorijā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Karlshuette Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
- Karlsberg Kārļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kārļu pagastā.
- Karlberg Kārļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
- Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā.
- Schoeneck Kārtužu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
- Jeroslawka Kastera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Izvaltas pagastā.
- Kastran Kastrānes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
- neoaugustīnisms Katoliskās filozofijas virziens mūsu dienās, kas attīsta Platona un Augustīna tradīcijas.
- anglokatolicisms Katolisko ticības un liturģiskās prakses tradīciju atjaunošanas centieni Anglikāņu baznīcā.
- Catharinenhof Katrīnas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā.
- Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
- Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Kadfer Katvaru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
- Kauzmuende Kaucmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
- Kaulitzen Kaulices muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Kaule Kaulu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
- Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
- Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- Katzdangen Kazdangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Kazimirow Kazimiravas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- Kazimirowa Kazimiravas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- Kasimirswahl Kazimirišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Marienhof Kazu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Kasimirshof Kažmēres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Keysen Keisen - Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
- bezripas keramika keramika, kas izgatavota bez podnieka ripas palīdzības, bija vienīgais keramikas veids Latvijas teritorijā līdz 10. gs., senākie atradumi attiecināmi uz 4500 g. pr. m. ē.
- Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
- Friedrichshof Klagates muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Klarshof Klares muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- blūza kvadrāts klasiskā blūza tradicionālā 12 taktu būve ar noteiktu akordu secību.
- klasiskais kostīms klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
- Klawekaln Klavkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kosas pagastā.
- Klein-Schwethof Klein-Swehthof - Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Kleistenhof Kleistes, Kleistiņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Klenzen Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- klecmers Klezmers - tradicionālā ebreju mūzika; šādas mūziķu grupas dalībnieks.
- Clievenhof Klievenhof - Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Gustavsberg Kliģenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
- Klievenhof Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Kloster Kloster Hasenpoth - Aizputes Klostera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Knaukenhof Knauķes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Kaltenbrunn Kniediņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- Olgaruh Knuipju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
- Kogeln Koguļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
- zebiekste Koka stumbrs, kas ilgu laiku atradies ūdenī.
- Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma.
- Kokenhusen Kokneses muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- atradzieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Atradze" iedzīvotāji.
- Kokenhof Koku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
- denims kokvilnas audums tradicionāli 3/1 trinīša (sarža) pinumā, kas ražots no vidēji rupjas krāsotas šķēru un nekrāsotas audu dzijas; auduma virsmas blīvums aptuveni 270 g/m^2^.
- komelīnaugi Komelīnu rindas dzimta, \~40 ģintis, \~600 sugas, no kurām vairāk pazīstamas ir tradeskancijas un zebrīnas, ko audzē kā nokarenus telpaugus.
- bibliotēkzinātne Komunikācijas zinātnes apakšnozare, kas pētī tradicionālās un modernās formās fiksēto informāciju, tās avotus, attīstību, izplatību, vākšanu, glabāšanu, sistematizēšanu, izmantošanu, saturu un sistēmu konkrētos vēsturiskos apstākļos.
- nacionālkomunists Komunistiskās kustības pārstāvis, kas aizstāvēja nepieciešamību katras valsts vai PSRS republikas attīstībā ievērot vietējās tradīcijas, valodas, kultūras u. c. īpatnības.
- Koniecpol Konecpoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- kontradmirals Kontradmirālis.
- handža Korejiešu valodas rakstībā izmantoto ķīnzīmju (hieroglifu) nosaukums; tos izrunā korejiešu valodā un raksta tradicionālajā ķīniešu rakstībā.
- Schreibershof Korneta muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
- Korsakowo Korsakovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
- Korstenhof Korstes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Korwenhof Korvas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- Kosenhof Kosas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kosas pagastā.
- Osthof Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
- Kratzen Krāču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Kroppenhof Krapes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krapes pagastā.
- Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
- Kraienhof Kreijas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- Kraemershof Krēmera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Kreslen Kreslu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Ruszendorf Krievciema muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Aiviekstes pagastā.
- kazarma Krievijā līdz 20. gs. vidum - celtne, kurā atradās strādnieku kopmītne.
- Ivanuška Muļķītis krievu mitoloģijas tēls, kas bija mājas pavarda sargātājs un ģimenes tradīciju uzturētājs.
- Krewing Krievu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Īles pagastā.
- Krewy Krievu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
- bratva Kriminālās autoritātes, kas ievēro kriminālās tradīcijas.
- Kremon Krimuldas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
- Kristus Kristiešu tradīcijā kristietības pamatlicējs, dievcilvēks; Jēzus Kristus; vārda "mesija" tulkojums sengrieķu valodā.
- arhonti Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā gari, pasaules pārvaldītāji, varenas un noslēpumainas, Dievam un cilvēkiem naidīgas būtnes.
- Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē.
- Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
- Tēkla Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - jaunava no Ikonijas, apustuļa Pāvila pavadone.
- Toms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - viens no 12 apustuļiem, kurš nebija kopā ar pārējiem mācekļiem, kad pie viņiem ieradās augšāmcēlies Jēzus Kristus, un sākotnēji atteicās tam ticēt.
- Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu.
- Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
- Ēģiptes Marija kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās netikle no Ēģiptes, kas 12 gadu vecumā aizgājusi no vecākiem un 17 gadus nodarbojusies ar prostitūciju Aleksandrijā un Jeruzālemē.
- Nikodēms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās slepens Jēzus Kristus māceklis, farizejs.
- Sīmanis Burvis kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās, burvis no Samārijas, apustuļa Pētera antagonists.
- Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu.
- Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris.
- Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi.
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
- Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs.
- Christinenhof Kristiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- abelīti Kristītu ļaužu sekta mūsu ēras 1. gs., kuras locekļi gan devās laulībā, bet atturējās no dzimumdzīves; laulātie adoptēja 1 zēnu un 1 meiteni, kas nākotnē apņēmās dzīvot pēc sektas tradīcijām.
- Christianshof Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Kriwinischek Krivinišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Kriwiszi Krivinskas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Kluss Kroņa (Kluses) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera.
- Kronhof Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Krons-Roennen Kroņrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
- Krohten Krotes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā.
- Krussen Krusas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Slates pagastā.
- Krussat-Drogen Krusātdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Neuhausen Krusta pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km.
- Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Kryzbork Krustpils muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
- Kruschkaln Krūškalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Kruhten Krūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
- Xaverinhof Ksaveriņu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- aktivizēšana Kuģa, lidaparāta vai citas tehniskas ierīces, kas atradusies rezervē vai pildījusi citus mierlaika uzdevumus, sagatavošana aktīvai darbībai militāru uzdevumu izpildei.
- Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
- Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- Kukschen Kukšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
- Kukkern Kukuru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
- Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca.
- Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca.
- Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus.
- tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
- sinkrētisms kultūru saskarsmes rezultātā radies atšķirīgu reliģisko tradīciju elementu savienojums.
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
- Kuhlmannshof Kūlu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
- Kulwen Kulves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Kummeln Kumbuļu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Kunkelhof Kunkuļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
- Schwanensee Kupferhammer - Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Kurben Kurbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Kurzum Kurcuma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Korallen Kureles muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Kurjanowo Kurjanovas (Kurjanavas) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- Kurmahlen Kurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Kurmen Kurmenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Kurmenes pagastā.
- Kursiten Kursīšu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- vārnu raušana Kuršu kāpu, bet agrāk, iespējams arī Kurzemes iedzīvotāju tradīcija ķert vārnas pārtikai.
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
- Lippayten Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvotā vieta, kas domājams atradās Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Lipaiķu pilskalnā.
- Andreja sala Kurzemes hercogistes kolonija (1651.-1664. g.), atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, Gambijas upes grīvā.
- Gambija Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonija 1651. - 1661. g., atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, to veidoja vairākas apmetnes.
- libertīnisms kustība par neierobežotu indivīda brīvību (no tradicionālo uzskatu viedokļa - par izlaidību un izvirtību); kustība par seksuālo minoritāšu līdztiesības atzīšanu.
- feminisma teoloģija kustība, kas sākotnēji attīstījās ASV un kas par kristīgās domas, tradīcijas un prakses kritiska atspoguļojuma pamatu izmanto sieviešu dzīves pieredzi sabiedrībā, kurā valda vīrieši.
- konservatīvais jūdaisms kustība, kas tiecas ieņemt vidusceļu starp ortodoksālo un progresīvo jūdaismu, atzīst talmūdisko tradīciju, bet Toru interpretē atbilstoši mūsdienu prasībām.
- bišu dejas kustību kopums, ar kurām darbabites nodod citām bitēm stropā informāciju par nektāra vai citu saldvielu atradnēm.
- Fossenberg Ķēču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķēču pagastā.
- Keggum Ķeguma muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā.
- Keisen Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
- Keckau Ķekavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
- Avalona Ķeltu leģendās svētlaimīgo sala jeb paradīze, bet leģendās par karali Arturu - varoņu zeme, ko pārvalda feja Morgana; parasti uzskata, ka tā atradās Anglijā, tagadējās Glastonbērijas vietā.
- ekskaliburs Ķeltu mitoloģijas tradīcijā - karaļa Artura burvju zobens, kuru noslēpumaina roka (ezera valdniece) turēja virs meža ezera un kuru spēja iegūt tikai Arturs.
- Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Kempenhof Ķempju muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
- Kenzhof Ķenču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā.
- Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
- Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- knifs ķēriens; veikls gājiens; interesants atradums; spēja.
- Kerklingen Ķerkliņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- Kirmhof Ķermes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Kegeln Ķieģeļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
- Kixten Ķikstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- Kikkurn Ķikures muiža, kas atradās Dienvidkurzemes apriņķa Klosteres pagastā.
- Killhof Ķiles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- duczjuns Ķīnā pēc 1911. g. revolūcijas - gubernators, īstenībā provinces diktators, kura rokās atradās civilā un militārā vara; pēc tautas revolūcijas uzvaras duczjuna institūts Ķīnā tika pilnīgi likvidēts.
- falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
- ciguns Ķīnas tradicionālais vingrošanas veids; cigun; ci-gun.
- hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai.
- sjē ķīniešu krāsošanas (batikas) tehnika, kas tika definēta kā "zīda auduma saspiešana un krāsošana", mūsdienās šī tradīcija tiek kopta tikai atsevišķos reģionos.
- tai-dzi Ķīniešu tradicionālās medicīnas (Austrumu vingrošanas) un cīņas veids; vingrojumu galvenais mērķis ir veselības uzturēšana un dzīves paildzināšana; taidzi.
- erhu Ķīniešu tradicionāls stīgu instruments: tam ir dobts koka korpuss, garš grifs un divas stīgas un to spēlē ar lociņu.
- Eck Ķipēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pociema pagastā.
- Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
- Kipsal Ķizbeles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
- Koenigshof Ķoņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
- Abaushof Ķūķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagasta teritorijā.
- jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai.
- Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
- Ļoborsk Labvāržu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā.
- Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
- Ladinki Ladinku muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- Ladsern Ladzu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā.
- Laxduenen Lagzdienas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
- Laiden Laides muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
- Ļajgoly Laigalavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- Neuhof Laimes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- trouvaille laimīgs atradums; negaidīta laime.
- Hohenheide Lakstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
- Nachtigall Lakšu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
- Lambertshof Lambertu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
- Lammingen Lamiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
- Lievenhof Lamiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
- Landokrona Landskoronas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
- Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Langsehden Langsēžu muiža, kas atradās Lažas pagastā.
- Langsehden Langsēžu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
- Lambsdorfshof Lanstupes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
- Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
- Lapinsky Lapas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Lapskaln Lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā.
- Lassenbeck Lasenbekas, Lašupes muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā.
- Gross-Lassen Lašu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Lassen Lašu muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā.
- Alene Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., ietilpa Jersikas zemē, atradās Daugavas labajā krastā pie Aiviekstes lejteces; Olina.
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā.
- Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā.
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
- Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils.
- Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
- Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā.
- Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā.
- Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
- alternatīvs enerģijas avots Latvijas apstākļos netradicionālas enerģijas avots, piem., vēja, saules, bioenerģijas avoti.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte).
- Laubern Lauberes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lauberes pagastā.
- Neufeld Lauka muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Laukenhof Lauku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Stendes pagastā.
- Lautzen Lauķeses muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Launekaln Launkalnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā.
- Laurenhof Lauru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
- Lowiden Laviedes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Lazdaga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
- Lazdoga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
- Lazdagas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
- Lazdogas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
- Laschen Lažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Atlizzen Leču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Lehden Lēdas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Nervensberg Leimaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
- frazeoloģisms Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu; frazeoloģiska vienība.
- Lexten Lekšu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Lemsern Lemzeres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Lenzenhof Lenču muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lenču pagastā.
- Lahnen Lēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Lehnen Lēņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Luebecksholm Lībeķusalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Lieben Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Jelgab Lībiešu nosaukums ostai un tirgotāju apmetnei, kas 13. gs. sākumā atradās vēlākās Jelgavas pilsētas vietā.
- Libingen Libiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Lizenthof Licentes muiža, kas atradās Ventspils pilsētā.
- Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis.
- Luedern Līderes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā.
- Zejas-Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes.
- Lihben Lieben, Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Ledicken Liediķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- Leegen Lieģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā.
- Lieldienas Liela diena - latviešu tradīcijā pavasara svētki, kad diena un nakts vienādā garumā; pavasara saulgrieži.
- Gross-Abgulden Lielabguldes (Zaķu) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Gross-Autz Lielauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Gross-Barbern Lielbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā.
- Gross-Bahten Lielbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Gross-Berken Lielberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Gross-Blieden Lielblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā.
- Gross-Born Lielbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Griniča Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvais rajons, kurā atradās astronomiskā observatorija, kas 1953. g. pārcelta 75 km uz dienvidaustrumiem.
- komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības.
- Gross-Zeezern Lielcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Gross-Dirden Lieldirdas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Gross-Drogen Lieldrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Gross-Dselden Lieldzeldes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Gross-Elley Lielelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Gross-Essern Lielezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
- Gross-Eckau Lieliecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- Gross-Jungfernhof Lieljumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā.
- Gross-Kaugern Lielkauguru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- Gross-Kreuzburg Lielkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
- Gross-Lassen Liellašu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- Gross-Leepen Liellīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas.
- Gross-Memelshof Lielmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- Essenhof Lielmuiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
- Gross-Niekratzen Lielmuiža, Krāces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Gross-Friedrichshof Lielpidriķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- Gross-Platon Lielplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
- Gross-Roennen Lielrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Gross-Saticken Lielsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Gross-Sessau Lielsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Gross-Roop Lielstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā.
- Gross-Sonnaxt Lielsunākstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
- Gross-Sussei Lielsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
- Gross-Swirkaln Lielsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
- Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- Lennewarden Lielvārdes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
- Gross-Wirben Lielvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Gross-Wuerzau Lielvircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Gross-Heiden Lielvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Gross-Salwen Lielzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagastā.
- Gross-Santen Lielzantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
- Lindenhof Liepājas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
- Lindenfeld Liepas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Pikelhof Liepkalnu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Adumiczi Liepnas muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
- Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- Lindenhof Liepu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
- Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
- atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā.
- Sovijs lietuviešu mitoloģijā - mirušo sadedzināšanas tradīcijas iedibinātājs un dvēseļu pavadonis.
- Šventarģis lietuviešu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - kultūrvaronis, valdnieks, apbedīšanas tradīciju dibinātājs.
- Liegenhof Līgu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Ligutten Līgutes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
- Liksno Līksnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- Stabliten Likuma muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- formalitāte Likuma vai tradīcijas noteiktās kārtības ārējā forma.
- Limbuschen Limbuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Limschen Limšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
- Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
- Linden Lindes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā.
- Klein-Friedrichshof Lipstas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Lissenhof Lisas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- sātanisms Literāra tendence, kas izpaudās kā morāliska sacelšanās un izaicinājums tradicionālam svētumam, zināma veida spirituāla orģija, nozieguma, netikuma, neglītā un perversā slavināšana.
- folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju.
- Liwenhof Līvānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
- Lieven-Bersen Līvbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Heiligenberga Livonijas ordeņa koka pils, kas 1285.-1290. g. atradās Zviedru kalnā Tērvetes novada Tērvetes pagastā.
- Pārdaugavas hercogiste Livonijas teritorijas daļas uz ziemeļiem no Daugavas (latīņu "Ducatus Ultradunensis") no 1566. g. līdz 1629. g., kad šī teritorija bija Polijas un Lietuvas pakļautībā.
- Lisden Lizdēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
- Helenenstein Lobanas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
- Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā.
- Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kusas pagastā.
- Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
- Laizeem Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
- Metzkuell Lodes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
- Loja Loja džirga - Afganistānas tradicionālā tautas sapulce.
- Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas.
- Lohnasten Lonastes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Lonen Loņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
- masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- Charlottenhof Lotas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
- Lubahn Lubānas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubānas pagastā.
- Lubei Lubejas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā.
- Lubessern Lubezeres (Ezara) muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Lubben-Oschen Lubošu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Lutzausholm Lucavsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
- Ļajgoly Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Ļoborsk Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Lukno Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Ludwinowo Ludvinovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Lucyn Ludzas muiža, kas atradās Ludzas pilsētā.
- Lude Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Luhde Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Lucken Lukas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Lucken Lūku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
- Lustberga Lustbergas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Friedrichslust Lustes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- Luxenhof Lūša muiža, kas atradās Cēsu pilsētā.
- Luttershof Lutera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Liagrad Ļaudonas (Liagradas) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā.
- Anziht Ļaudonas Ancītes muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta teritorijā.
- sātanisms Ļauno garu, sātana pielūgšana; netradicionāla reliģija.
- Lukno Ļuknas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ružinas pagastā.
- Muczino Mačānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
- Sissegal Madlienas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
- Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Popolvuha Maiju svētā grāmata, kurā iekļauti tautas mīti, tradīciju apraksti un maiju valdnieku dzīves dati aptuveni līdz 1550. gadam.
- noradināties Mainīt ieradumu, atradināties.
- Majorenhof Majoru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rīgas Jūrmalā.
- Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.
- akadēmisks Mākslā - tāds, kas stingri ievēro tradīcijas, tāds, kas ir saistīts ar tām.
- antimāksla Mākslas darbi, kas izstādīti tradicionālā kontekstā, taču būtībā izsmej nopietno mākslu vai izaicina mākslas darbu.
- postmodernisms Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 70. gados kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm, atgriešanās pie tradicionālajām mākslas vērtībām; pēcmodernisms.
- etnogrāfiskie ansambļi mākslinieciski kolektīvi, kas koncertu vai teatralizētu uzvedumu veidā popularizē kāda novada folkloru un tradīcijas, kas pārmantotas no iepriekšējām paaudzēm.
- ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Zinohlen Mālu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Mahlemuische Mālu muiža, kas atradās Jēkabpilss apriņķa Rites pagastā.
- Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
- Mahlup Mālupes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
- Magnushof Mangaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mangaļu pagastā.
- Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu.
- Marzingshof Mārciņas jeb Mārčiņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā.
- Marren Mares muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Klosteres pagastā.
- Marianhof Margiņas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Marienpole Mariampoles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
- Marienberg Marijkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Mariensee Marindzes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
- Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Marienhof Marjanovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
- Marino Marjanovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Marki Marku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
- Marzenhof Māršena muiža, kas atradās Madonas apriņķa Bērzaunes pagastā.
- Martiszowa Martiševas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Matern Māteres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā.
- Matkuln Matkules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
- Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju.
- Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā.
- amatalus mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
- Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
- Klein-Barbern Mazbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā.
- Klein-Berken Mazberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
- Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
- Klein-Brucken Mazbruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
- Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Klein-Zeezern Mazcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Klein-Damen Mazdāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā.
- Klein-Drogen Mazdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Klein-Dueppeln Mazdupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Klein-Duhren Mazdūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
- Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Klein-Gaweesen Mazgaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
- Klein-Gramsden Mazgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- Malaja Indrica Mazindricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Klein-Iwanden Mazīvandes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- Klein-Jungfernhof Mazjumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā.
- Klein-Kalleten Mazkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Klein-Kreuzburg Mazkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
- Klein-Kruhten Mazkrūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Klein-Lahnen Mazlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Klein-Laschen Mazlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Klein-Leepen Mazlīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Klein-Mesoten Mazmežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
- Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Klein-Platon Mazplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
- Klein-Roennen Mazrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Klein-Ruhental Mazrundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
- Klein-Sarnaten Mazsārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sārnates pagastā.
- Klein-Rahden Mazsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
- Klein-Sehnen Mazsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Klein-Sessau Mazsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Klein-Schorstaedt Mazskursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Klein-Roop Mazstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā.
- Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
- Klein-Strohken Mazstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Klein-Sussei Mazsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
- Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
- Klein-Wangen Mazvangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Klein-Warwen Mazvārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Klein-Heiden Mazvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Klein-Salwen Mazzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
- plakete Medaļu mākslas darbs, kas no tradicionālās medaļas atšķiras ar taisnstūrveida formu.
- Meden-Muyža Medema muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Medden Medes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- medību karalis medību dienas vai sezonas veiksmīgākais mednieks, kuru medību dalībnieki saskaņā ar mednieku kolektīva tradīcijām ieceļ vai ievēlē un attiecīgi godina.
- integratīvā medicīna medicīnas nozares (akupunktūra, homeopātija, arī Austrumu vingrošanas forma u. c.), kas papildina tradicionālo medicīnu.
- Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža.
- Medemhof Meduma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Medsen Medzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā.
- Meselau Mēdzūlas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
- Megusen Meguzes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Meiershof Meijera (Meira) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Līvu pagastā.
- Meiran Meirānu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Meirānu pagastā.
- Meirischken Meirišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
- uipils Meksikas un citu Centrālamerikas reģionu iedzimmto tautu sieviešu tradicionālais tērps no diviem vai trim četrstūra drānas gabaliem, ko sastiprināja ar lentītēm.
- Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km.
- Meldsern Meldzeres muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos.
- mēles vertikālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta vertikālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala augsta mēles pacēluma, vidēja mēles pacēluma un zema mēles pacēluma patskaņos.
- Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
- Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- Altenwoga Meņģeles muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Meņģeles pagasta teritorijā.
- Mehrhof Mēra muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mēra pagastā.
- Markgrafen Mērsraga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Mērsraga pagastā.
- Metakshof Mētaga muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- Mezīša ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā.
- Mežītes ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā.
- Mezīšu ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā.
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
- Klein-Buschhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagastā.
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Grenzhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Westhof Meža muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā.
- Mescheneeken Mežnieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
- Mesoten Mežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
- Mežawydy Mežvidu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- menturis Mieturis - tradicionāls mājturības rīks, ko lietoja maisīšanai, vārot biezputru.
- Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof.
- Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit.
- Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof.
- Muehlgraben Mīlgrāvja muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Muehlenhof Mīliņa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
- Dorotheenhof Miltiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Muende Mindes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- bornīts Minerāls, sarkans, veido hidrotermālas atradnes, vara rūda.
- karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda.
- Wilhelminenhof Mīnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Misshof Misas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
- Kamelota Mitoloģiskā karaļa Artura pils, kurā atradās Apaļais galds - bruņinieku pulcēšanās vieta.
- Mohden Modu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
- Moritzberg Mores muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- Marienthal Moriņpoles muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
- Mooshof Mosu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Udas muiža muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai.
- Muischezeem Muižciema muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Mojahn Mujānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mujānu pagastā.
- Mukalpen Mūkalpu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Mundiken Mundikas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Minningen Muniņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- moristans Muristans - slimnīcas nosaukums Islāma zemēs; tas parasti atradās mošejas vai mauzoleja tuvumā.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagastā.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
- Murinowo Muržinovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā.
- burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
- čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama.
- orāla tradīcija mutvārdos saglabājusies tradīcija.
- etnomuzikoloģija Muzikālo sistēmu, kā arī mūzikas un sociālo parādību mijattiecību izpēte tradicionālajās sabiedrībās.
- tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi.
- Nabben Nabes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Nabben Nabes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Nabes pagastā.
- khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- Dahra Naftas atradņu centrs Lībijas ziemeļos ("Dahra"), naftas vads (136 km) uz Sideras un Raslanufas ostu.
- mizoneisms Naids un pretošanās visam jaunam - jaunām idejām, jauniem tikumiem, jaunai iekārtai utt., bez pārbaudījuma, tikai tāpēc vien, ka jaunais ir pretējs tradicionālam, pie kā pierasts.
- haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis.
- Namiot Namjotu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Nauditen Naudītes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- Naukschen Naukšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā.
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1).
- Cimzas dzirnavezers neeksistē, atradās Raunas pagastā.
- Augstmaņa dzirnavu ezers neeksistē, atradās tagadējā Bauskas novada Bārbeles pagastā.
- kā nauda tukšā kabatā negaidīts, patīkams pārsteigums, atradums.
- nekonvencionālā medicīna nekārtnā, netradicionālā medicīna, kas nepakļaujas zinātniskās medicīnas likumiem, bet ir ļoti sena (piemēram, homeopātija, iridoloģija).
- Noetkenshof Nēķena muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā.
- lvo Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- ačoli Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- aluri Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- kumani Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- lango Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- fitobārs Neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas.
- ādats Nerakstītas musulmaņu tautu paražtiesību normas, kuru pamatā ir ģints vecāko tiesvara un senas tradīcijas.
- Nerft Neretas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- unisekss Neskaidrs jutekliskums, atteikšanās no tradicionālās dzimuma lomas; ambivalentisms.
- rozīte Netradicionālā seksa piekritēju radīts tēlains tūpļa apzīmējums.
- alternatīvā medicīna netradicionālās medicīnas metodes diagnosticēšanā un slimību ārstēšanā, piemēram, akupunktūra, homeopātija, autogēnais treniņš, meditācija, joga.
- kvīriņš Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēks (no angļu "queer").
- kvīriņgājiens Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēku mītiņš un kopējs gājiens.
- neakadēmisks netradicionāls; neformāls.
- nestandarta netradicionāls.
- šīzīgs netradicionāls.
- Nidzgal Nīcgaļa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
- Needern Niedres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Nigranden Nīgrandas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
- Alschof Nīgrandas muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Nīgrandes pagasta teritorijā.
- Ašurbanipala pils Nīnivē atrakta pils (7. gs. p. m. ē.), ko reiz apjoza 25 m augsts mūris, pils atradās uz uz augstas terases, to rotāja grezni cilņi, kas vēstīja par Ašurbanipala uzvarām.
- Nitau Nītaures muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
- Neusorgen Nīzeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- hagiss No aitas subproduktiem gatavots tradicionāls skotu ēdiens.
- atšķirtnis No vecākiem atradinājies bērns.
- kramis No vienāda lieluma kastītēm izveidots nesamais uz muguras; pauna, kurā atradās sīkas preces.
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
- Nodaggen Nodegu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
- Nogallen Nogales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
- tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kādā (kas) atrodas, izveidojas.
- konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs.
- iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.).
- iesakņoties Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.).
- Egļezers Nosusināts ezers, atradās Balvu novada Lazdukalna pagastā; Egļa ezers; Egļu ezers.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, formām, augsts profesionālisms.
- noziedznieka izdošana noziedznieka, kurš atrodas noteiktas valsts teritorijā, nodošana citai valstij pēc tās pieprasījuma, lai sauktu viņu pie kriminālatbildības vai spēkā esoša sprieduma izpildīšanai; ekstradīcija.
- mužiks Noziedznieks, kas neievēro "zagļu likumus", kriminālvides tradīcijas.
- Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām.
- Niukszi Nukšu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Nurmis Nurmižu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā.
- Nurms Nurmu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā.
- Nurmhusen Nurmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši.
- Ohben Obes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- Odern Odres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Odensee Odzienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
- sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši.
- slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
- Oglei Oglienes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- ogļu pazemes pārgāzēšana ogļu atradņu izstrādes veids ar ogļu nepilnīgu oksidēšanu dzīlēs, iegūstot deggāzes.
- Ogerhof Ogres muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā.
- Ogersmuende Ogres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
- Oger Ogresgala muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
- Oselshof Ohselshof, Mazozolu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā.
- Oxeln Oksles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
- Okten Oktes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Olai Olaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā.
- Ohlershof Oleru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
- pontāgs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens.
- pontōgs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens.
- Ohlenhof Oļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Oļu pagastā.
- Homeln Omuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Omuļu pagastā.
- koherentā optoelektronika optoelektronika, kas saistīta ar jauniem principiem un metodēm lielu skaitļošanas sistēmu radīšanai, optiskiem sakariem, informācijas glabāšanai un apstrādei, kuriem nav analogu tradicionālajā elektronikā.
- Ordangen Ordangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
- Orishof Ores muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- asparagīns Organisks savienojums, kas satur slāpekli (asparagīnskābes amīds); rodas kā slāpekļvielu maiņas produkts augos; asparagīnu pirmo reizi atrada sparģeļu dzinumos.
- diena Organizēts, tematisks pasākums, kas notiek vairāku dienu garumā, var būt tradicionāls, ikgadējs.
- Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
- Ohschelei Ošlejas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
- ouzo Ozo - grieķu tradicionāls anīsa degvīns.
- Eckenberg Ozolkalna muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- Sophien-Eichen Ozolkalna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
- Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Klein-Dsehrwen Ozolu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Paulsgnade Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Eichhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kārzdabas pagastā.
- Linden-Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
- Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
- Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liezeres pagastā.
- Uzul-Muyža Ozolu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ozolmuižas pagastā.
- Hoheneich Ozolu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Eckendorf Ozolu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
- Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
- Lappier Ozolu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ozolu pagastā.
- anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9.
- RKS P. Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca.
- pāne paaugstināta līnija, kur kādreiz atradies žogs.
- Pabbasch Pabažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pabažu pagastā.
- Pahzen Pāces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- Patzkuln Packules muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
- Padohnen Padones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
- Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Paddern Padures muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Paddern Padures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Podwinok Padvinkas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vīpes pagastā.
- pagānība Pagānu paražu, tradīciju kopums; arī pagānisms.
- Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā.
- Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja.
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu.
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja.
- Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja.
- Paibs Paipes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
- gripa Pakava priekšdaļā iestiprināms iegarens dzelzs gabaliņš; dubultradze.
- nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām.
- valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi.
- Pfalzgrafen Palcgrāves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Seppkull Pāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
- Palzmar Palsmanes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
- Paltemal Paltmales muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
- turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- nodot Panākt, ka pārņem, apgūst (piemēram, zināšanas, tradīcijas).
- Panten Pantenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Plāteres pagastā.
- Papenhof Papes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
- Papenhof Pāpiņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
- tradicionālisms Parādības, procesa saistība ar noteiktām tradīcijām (parasti mākslā).
- tikums Paradums, arī tradīcija.
- kārtība Paraža, paradums, tradīcija.
- racionalizēšanās Pāreja no spontānas, subjektīvas, tradicionālas darbības uz organizētu darbību saskaņā ar racionāli izvirzītiem noteikumiem.
- demogrāfiskā revolūcija pāreja, kvalitatīvs lēciens no viena iedzīvotāju atražošanas tipa uz citu. Pirmā demogrāfiskā revolūcija nozīmēja pāreju no atražošanās arhaiskā tipa uz tradicionālo tipu, otrā demogrāfiskā revolūcija - no atražošanās tradicionālā tipa uz mūsdienu tipu.
- Bastīlija Parīzes cietoksnis (14.-18. gs.), kurā atradās valsts cietums; viens no Francijas absolūtisma balstiem; 1789. g. 14. jūlijā, kad sākās Lielā franču revolūcija, sacēlusies tauta to ieņēma un sagrāva.
- briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- Passexten Pasiekstes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
- Klauenstein Pasta muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā.
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
- Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā.
- Postenden Pastendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīves veids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
- Potkaisen Patkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Gilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- Hilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Patkules pagastā.
- Sibīrijas Uvāli paugurainu augstieņu sistēma Rietumsibīrijas līdzenumā, Krievijā, stiepjas 900 km no Obas līdz Jeņisejas ielejai, lielākais augstums — 285 m, egļu, lapegļu un priežu meži, daudz purvu, naftas un dabasgāzes atradnes.
- PSKS Paula Stradiņa klīniskā slimnīca.
- PSKUS Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
- Stradiņi Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
- Paulinenhof Paulīnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
- Paulhof Pauļa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
- Pauren Paures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Pawassern Pavasara muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
- cēlības Pazudušas lietas atradēja atalgojums.
- Nimrods pēc citas tradīcijas - varenākais mednieks.
- Laodzi Pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju.
- Nimrods Pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas.
- Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile.
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe.
- Peddeln Pedeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Pankelhof Penkules muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagastā.
- Perbohnen Pērbones muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Donnershof Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā.
- Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 5 km; Lielā Atradze.
- Taotje personāžs ķīniešu vissenākajā mitoloģiskajā tradīcijā, viņa attēls parādās uz māla traukiem jau 18. gs. p. m. ē. un pakāpeniski zūd ap 3. gs. p. m. ē., tas bija ģeometriski uzzīmēta briesmoņa galva ar divām milzīgām, apaļām acīm, diviem spirālveida ragiem, diviem spārniem ausu vietā, ar reljefu degunu, kas precīzi dalīja attēlu, uz pieres atradās rombs vai kvadrāts.
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
- Petrokowo Peruju muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- Lambertshof Pēsaka muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Pēternieku pagastā.
- Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Peterberg Pēterkalnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Peterial Pētertāles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- Peterwalde Pētervaldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
- Didrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
- okupeklis piemineklis, kas atradās Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā no 1985. gada līdz 2022. gadam, veltīts Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem; Uzvaras piemineklis.
- Poenau Pienavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Pienany Pieneņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
- pārņemt Pieņemt, pārmantot (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus); apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
- Pikkaln Pikkalnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Pixtern Piksteres muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
- Pikkuln Pikuļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Pilcyny Pilcines muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
- Pyļda Pildas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Pilkaln Pilkalnes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- Schlosshof Pils muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Felixberg Pilsbergas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā; arī Jūrkalnes pagasta nosaukums.
- Blieden Pilsblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā.
- Zarzaitina Pilsēta Alžīrijā, kalnrūpniecības centrs Sahāras austrumos, pie Lībijas robežas, lielas naftas atradnes, naftas vads uz Sehiru (Tunisijā).
- Batērsta Pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu.
- Potosi Pilsēta Bolīvijas dienvidos ("Potosi"), Andos 4175 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta 1546. g. pie sudraba atradnēm, kas XVII gs. deva pusi no pasaules sudraba ieguves (XIX gs. izsīka).
- Rokastrada Pilsēta Itālijā ("Roccastrada"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stradella Pilsēta Itālijā ("Stradella"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandrova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence.
- Valmiera Pilsēta Latvijā, Vidzemē, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. g., no 1224. g. Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka te atradusies sena latgaļu pils.
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Sidra Pilsēta Lībijā ("As Sidrah"), naftas izvedosta Sidras līča krastā, naftas vadi no Mabrukas un Dahras atradnēm, 9200 iedzīvotāju (1995. g.).
- Serira Pilsēta Lībijas austrumos ("Serir"), naftas atradņu centrs, naftas vads uz Marsaelharigas ostu Vidusjūras krastā.
- Raguba Pilsēta Lībijas ziemeļos ("Raguba"), naftas atradņu centrs.
- Aestrada pilsēta Spānijā (_A Estrada_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gazli Pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajetā, 12300 iedzīvotāju (2010. g.), apkārtnē bagātīgas gāzes atradnes.
- Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
- Schlossberg Pilskalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Pilskalnes pagastā.
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši.
- Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti.
- Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā.
- Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils.
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
- Lehaveres pilskalns pilskalns Igaunijā, 25 km uz ziemeļiem no Vīlandes, bija nozīmīgs igauņu atbalsta punkts cīņā pret krustnešiem, tajā atradusies Leoles pils, ko krustneši nodedzināja 1224. g.
- Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums.
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils.
- Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
- Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām.
- Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus.
- Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils.
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils.
- Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils.
- Ķīšukalns pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums - \~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns.
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
- Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns.
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu.
- Amt-Pilten Piltenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- teokali Piramīdu veida senmeksikāņu svētnīcas, kuru viduspunktā atradās dieva tēls ar altāri.
- kromaņonieši Pirmie homo sapiens pārstāvji, cilvēki, kuru skeletus pirmoreiz atrada 1868. g. Kromaņonā, Francijā un kurus uzskata par eiropiešu senčiem; Kromaņonas cilvēki.
- Piltenes pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas austrumu daļa tagad ir pievienota Ugāles pagastam un neliela daļa Zlēku pagastam, Ventas kreisā krasta lielākā daļa pievienota Ziru pagastam, savukārt bijušā Ziru pagasta daļa, kas atradās Ventas labajā krastā pievienota tagadējam Piltenes pagastam.
- Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta.
- pirtīžas Pirtī iešana nedēļu pēc dzemdībām, kad jaunā māte iet mazgāties kopā ar bērnu un tautas tradīciju garā pilda dažādus rituālus.
- Pytalowa Pitalovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Augšpils pagastā.
- Azandes plakankalne plakankalne Centrālajā Āfrikā, Centrālāfrikas Republikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Sudānā, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem kupolveida atliku kalniem, augstums - 600-1400 m, zelta un dimantu atradnes.
- kalada Plāna svētīta dievmaizīte, ko pēc katoļu tradīcijas cep Ziemassvētkos.
- Planetzen Planicas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- Plahnen Plāņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
- Planhof Plāņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Plāņu pagastā.
- regate Plašas (parasti tradicionālas) burāšanas, airēšanas sacensības.
- Weissensee Plāteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
- Moisekuell Plateres muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā.
- Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Pleppenhof Plepju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- Pleppen Plepju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Ploenen Plieņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Klein-Ranken Plūču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Wiesenhof Pļavu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Plawen Pļavu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Pobuschen Pobuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Polesie Podļesjes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Ixtrum Podu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- Podsem Podzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
- Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija.
- kordeljeri Politiskā kluba "Cilvēka un pilsoņa tiesību draugi", kurš atradās bijušajā kordeljeru klosterī, biedri 18. gs. beigu franču revolūcijas laikā.
- labējs Politisks darbinieks, kas aizstāv brīvā tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- Pulkarona Polkorones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
- mazuri Poļu etnogrāfiska grupa, Polijas ziemeļaustrumu rajonu iedzīvotāji, saglabājuši dažas dialekta īpatnības, tradicionālās kultūras iezīmes (tautas tērpi, kokgriezumi u. c.), ticīgie - gk. protestanti.
- Pommusch Pomušas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- Poperwahlen Popervāles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Neuhof Popes Jaunā muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
- Anzen Popes-Ances muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ances pagasta teritorijā.
- souls Popmūzikas stils, kam pamatā modificēts ritmblūzs, dziedājums sakņojas afroamerikāņu gospeļu un blūza tradīcijā.
- Popraggen Popragas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai.
- tautas pedagoģija praksē uzkrāta, ar folkloru un tradīcijām no paaudzes paaudzē nodota audzināšanas pieredze.
- Frank-Sessau Prankas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- kondīcija prasību kopums pret atradnes derīgā izrakteņa kvalitāti, krājumiem, ieguves apstākļiem.
- Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā.
- aizmirstība Prasmju, iemaņu zaudēšana, arī atradināsanās no kaut kā.
- Praulen Praulienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Praulienas pagastā.
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
- Prawingen Praviņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
- R Preču zīme (angļu "registered trademark").
- Prele Preiļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
- alternatīvs Pretējs (parastajam, tradicionālajam).
- bērzs lietuviešu mitoloģijā pretstatā latviešu tradīcijai ir saistīts ar htonisko pasauli (it īpaši ar Velnu un raganām).
- Prežma Prezmas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- kanoniskais personvārds priekšvārds, ko kādas reliģiskas konfesijas pārstāvji tradicionāli atzīst par ieteicamu un lieto.
- Preekuln-Assiten Priekules Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
- Preekuln Priekules muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
- Freudenberg Priekuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā.
- Dannenhof Priežu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- grāmatvedības politika principi, nostādnes, tradīcijas, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto, sagatavojot finansu pārskatus.
- Prohden Prodes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Dzintarzeme Prūsijas nosaukums dažās tautas tradīcijās.
- Baltijas atsevišķais kara apgabals PSRS kara apgabals Baltijas valstu teritorijā 1940.-1941. g., kas tika izveidots pēc Baltijas valstu okupēšanas 1940. g. augustā, tā štābs atradās Rīgā; 1941. g. jūnijā atkāpjoties no Baltijas valstīm tas evakuējās uz Novgorodu, un tur to izformēja.
- Pszczolki Pščelku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Przemysl Pšemišļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
- alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika.
- Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- Galantfeldt Pučurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
- Puikeln Puikules muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Puikules pagastā.
- Puischkaln Puiškalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Adamshof Pulakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta teritorijā.
- Pulkarn Pulkarnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
- Pullandorf Pullēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
- Pundiken Pundiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Pundern Pundura muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
- Punyhof Punu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
- Puhnen Pūņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Puhnjen Pūņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Puhren Pūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā.
- Pormsahten Purmsātu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Purmsātu pagastā.
- Abšeronas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu krastā (_Abşeron_), Azerbaidžānā, garums - 60 km, platums - līdz 30 km, paugurains līdzenums, piekrastē - 26 m zjl., rietumu daļā - līdz 310 m vjl., naftas un gāzes atradnes, dienvidrietumos izvietota valsts galvaspilsēta - Baku, rietumu daļā dubļu vulkāni.
- Powiany Pustiņas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.
- Purskulsdorf Pušenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
- Poszmucow Pušmucovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā.
- Putnen Putnēnu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
- Putradžajas federālā teritorija Putradžaja, teritorijas pilnais nosaukums ("Wilayah Persekutuan Putrajaya”).
- Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- Pusseneeken Puzenieku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
- Pussen Puzes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
- Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Oblesona Radavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā.
- talebans Radikāla islāma kustība, 1996.-2001. g. atradās pie varas Afganistānā.
- elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi radio, televīzija, kabeļtelevīzija, kabeļradio (radiotranslācija), satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma un citas apraides sistēmas.
- Radopole Radopoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu (tagadējā Viļānu) pagastā.
- Raggenhof Ragu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Raiskum Raiskuma muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raiskuma pagastā.
- ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- Rammenhof Ramas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā.
- Ramelshof Rāmuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rāmuļu pagastā.
- Ramkau Rankas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
- Ranken Raņķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Rosica Rasicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Rauden Raudas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Raudenhof Raudiņas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Rausenhof Rauzas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Rauzas pagastā.
- Rawen Rāvas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rāvas pagastā.
- Rawen Rāves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Reggen Reģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
- tondrakīti Reliģiskas un antifeodālas kustības dalībnieki Armēnijā 9. gs. 30. gados - 11. gs. vidū; kustības centrs atradās Tondrakas ciemā.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- oranglauti Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- biduandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- blandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- manteri Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- orangkanaki Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- oranguli Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- seluni Relikta aborigēno cilšu grupa, dzīvo Birmas dienvidu piekrastē un Mjei arhipelāgā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi vai budisti.
- Ringmundshof Rembates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā.
- Ringenberg Remberģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Remplihn Remplīnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- Remten Remtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Lubbert-Renzen Rencēnu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
- Ranzen Rencēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
- Rennenberg Renebergu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Luthershof Rentmeistera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Dambesz Rentovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
- Ringen Reņģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- Rengenhof Reņģes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
- Rengen Reņģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- Restmuyža Restmuiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Rehsack Rēzakas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- Rzežica Rēzeknes muiža, kas atradās Rēzeknes pilsētā un tās lauku teritorijā.
- Reschenhof Režu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
- Riddelshof Rideļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Kurmāles pagastā.
- Arensberg Riebiņa muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Straupes pagasta teritorijā.
- Rybiniszki Riebiņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- badjarnaki Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- basari Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- koņagi Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- tendaboeni Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- tendamaiji Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- Ginevra Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā karaļa Artura sieva, bruņinieka Lancelota iemīļotā.
- Morgana Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa teiksmu ciklā - feja.
- Izolde Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā Tristana iemīļotā un karaļa Marka sieva.
- Iveins Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā un karaļa Artura leģendu ciklā Apaļā galda bruņinieks.
- Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu.
- Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
- Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
- Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela.
- RSU Rīgas Stradiņa universitāte ( < LMA).
- Stradi Rīgas Stradiņa universitāte.
- Rykopol Rikapoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- nokārtot formalitātes rīkoties un pabeigt rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- Siggund Rikteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā.
- Langholm Rīmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
- Rinseln Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Rinkuln Rinkules muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Rieselhof Rinseln - Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt (par aizsāktu darbību, stāvokli, tekstu, domu, tradīciju u. tml.); refl. --> turpināt; tikt turpinātam.
- Gruetershof Rīteru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pļaviņu pagastā.
- Rittenhof Rites muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā.
- Rothseden Rocežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Rogajsz Rogaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Rokaischen Rokaižu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Roloff Rolavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā.
- Rodenpois Ropažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- Rooperbeck Roperbeķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
- Roopen Ropju muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
- Roskosz Roskošas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Rosenbeck Rozbeķu (Rozulas) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rozulas pagastā.
- Roza-Muyža Rozenmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- Koddiack Rozēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
- Lubar Rozes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Lelī Stradiški Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradiški" nosaukums latgaliski.
- Rosenhof Rožu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Rosenfeld Rožupoles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- ņaruandi Ruandi - tauta Ruandā, Zairā un Ugandā; valoda pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- Rubinen Rubenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
- Papendorf-Pastorat Rubenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
- Rutzau Rucavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
- Rutzky Ruckas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rozulas pagastā.
- Wuerzenberg Ruckas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā.
- Jellivares kalns rūdas atradne Lapzemes ziemeļaustrumu daļā ("Gaellivare"), otra lielākā dzelzsrūdas atradne Zviedrijā, kas bija zināma jau 18. gs., plašāka mēroga rūdas ieguve sākās 19. gs. 80. gados.
- Rudbahren Rudbāržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Rudden Rudes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Rudden Rudes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Klauenhof Rūdolves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- Steenholm Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā pie Katlakalna.
- Bellenhof Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Luisenhof Rugājkalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- stradieši Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
- Strodi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" nosaukums latgaliski.
- Rujen-Grosshof Rūjienas Lielā muiža (Lielrūjene), kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
- Lielrūjene Rūjienas Lielā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
- Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Ruhmen Rūmenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Ruhental Rundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
- Rundany Rundēnu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Rundtert Runtorta muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
- Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā.
- Ruszon Rušānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
- Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- izdzīvot Saglabāties, neizzust (piemēram, par tradīciju).
- Friedrichswald Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā.
- Saikof Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā.
- entimēma Saīsināts siloģisms tradicionālajā formālajā loģikā, kurā netiek skaidri izteikta kāda premisa vai secinājums.
- klasisks Saistīts ar senajā Grieķijā un senajā Romā iedibinātām tradīcijām, uzskatiem, tiem raksturīgs; arī antīks.
- patriarhāls Saistīts ar seniem laikiem, senām, novecojušām tradīcijām, šādiem laikiem, šādām tradīcijām raksturīgs.
- mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- Sackenhausen Sakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- precības Sākotnējais posms senajās laulību slēgšanas tradīcijās.
- Skira Sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes.
- Kitēra Sala uz dienvidiem no Peloponēsas, kur atradās ievērojams Afrodītes templis, kas bija iecienīta svētceļotāju pulcēšanās vieta, kur tika rīkotas plašas orģijas.
- Holmhof Salas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Holmhof Salas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
- Kirchholm Salaspils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Salaspils pagastā.
- Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē.
- Frauenburg Saldus muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Saldus pagastā.
- Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Salleenen Salienes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Sellin Salīnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
- Sallonay Salnijas (Salanājas) muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- Sophienhof Sapiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
- Sarreiken Saraiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā.
- Sahrzen Sārcenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Sahrzen Sārcenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vānes pagastā.
- mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
- Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- Rot-Ponemun Sarkanpanemunes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
- Heidenfeld Sarkaņu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sarkaņu pagastā.
- Sernaten Sarnaten - Sarnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā.
- Sarnaten Sārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā.
- tiesāt Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu; atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
- Sesslauken Saslaukas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Sassmacken Sasmakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Satingen Sātiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Adamovas ūdenskrātuve saukta arī par Krāslavas sovhoza ūdenskrātuvi, atradās Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, platība - 2 ha.
- Libaushof Saules muiža, kas atradās Liepājas pilsētas teritorijā.
- Neubad Saulkrastu (Neibādes) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Saulhof Sauļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
- Saussen Sausnējas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sausnējas pagastā.
- Beatental Savariņa muiža, kas atradās Valmieras pilsētas lauku teritorijā.
- socializēšanās Savas sabiedrības sociālo vērtību, normu, jēdzienu, simbolu, valodas, ticējumu, atziņu, tradīciju un institūtu, kā arī noteiktu sociālo lomu apguve mūža gaitā.
- Saweiki Saveiku muiža, kas atradās Piedrujas pagastā.
- Saweneeken Savenieku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Sawensee Sāvienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- medību dzīvnieki savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
- Setzen Seces muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- Zoegenhof Sējas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
- mīt (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iedibinātās tradīcijas
- iet (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) tradīcijas.
- nākt (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam; turpināt (kāda) tradīcijas.
- iet (arī nākt, retāk staigāt, soļot) (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam; turpināt (kāda) tradīcijas.
- soļot (arī staigāt, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam; turpināt (kāda) tradīcijas.
- staigāt (arī soļot, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam; turpināt (kāda) tradīcijas.
- iet kāda pēdās sekot kāda paraugam, turpināt kāda tradīcijas, aizsākto darbu.
- mīt uz pēdām sekot kāda paraugam, turpināt kāda tradīcijas.
- (aiz)iet kāda pēdās sekot kāda paraugam, turpināt kāda tradīcijas.
- smriti Sekundāri vēdiskie teksti, kas balstās uz Vēdu autoritāti un ir svētas vēdiskās tradīcijas teiksmas.
- Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
- Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
- Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam.
- Sehmen Sēmes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- Dubnava Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubena, Dubenaw.
- Dubenaw Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubena, Dubnava.
- Dubena Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubnava, Dubenaw.
- Dubna Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubnava, Dubena, Dubenaw.
- Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems.
- Ķivuļu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Bauskas novada Ceraukstes pagastā, ierīkota Mūsas labajā krastā, nelielā, lēzenā reljefa paaugstinājumā, spriežot pēc senlietu atradumiem, bijusi apdzīvota vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs).
- Satezele Sena Gaujas lībiešu pils, kas 12. gs. atradās tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā.
- temenos Senā Grieķijā svētais iecirknis, kurā atradās templis.
- Hatusasa Sena hetu galvaspilsēta (XVII-XIII gs. p. m. ē.), atradās Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā) Bogazkejas pilsētas vietā.
- Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā.
- Ceklis Sena kuršu zeme, atradās tagadējā Lietuvā starp Baltijas jūru un Ventu.
- pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā.
- Salisburga Sena lībiešu pils, kas atradās tagadējā Skaņkalnes pagasta teritorijā, tagadējā Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalnā.
- Herkulāna Sena pilsēta Itālijā ("Herculaneum"), pie Neapoles līča, Vezuva izvirduma laikā 79. g. tika aprakta reizē ar Pompeju, izrakumos vērtīgi atradumi.
- septikonijs Senā Romā būves tips, kas pēc vienu pētnieku uzskata reprezentējis 7 stāvu terases veida celtni, bet pēc citu domām - bijusi ēka uz kuras fasādes atradies īpatnējs pulkstenis.
- go Sena stratēģiska galda spēle ar 360 kauliņiem, kas bija pazīstama Ķīnā jau pirms \~4000 gadu, tradicionāli populāra Ķīnā, Japānā un Korejā, bet mūsdienās pazīstama visā pasaulē, daudzi to spēlē internetā; nosaukums cēlies no tās nosaukuma japāņu valodā.
- klients Senajā Romā - brīvie cilvēki, kas atradās patronu aizgādībā un bija no tiem atkarīgi.
- triklīnijs Senajā Romā - kvadrātveida ēdamgalds, kuram trīs pusēs bija novietotas kušetes sēdēšanai maltītes laikā; arī telpa (ēdamistaba), kurā atradās šāds galds.
- pretorijs Senajā Romā - vieta (karaspēka nometnē), kur atradās pretora, vēlāk karavadoņa telts, mītne.
- Aitiopija Senākais zemju nosaukums, kuras atradās kaut kur Dienvidos no Ēģiptes.
- serdabs Senās Ēģiptes mastabās kamera, kur atradās mirušā statuja.
- pentēkontadrahma Senās Grieķijas 50 drahmu monēta (zelta tetradrahma, 1/2 sudraba mīnas).
- orhestra Senās Grieķijas un Romas teātrī - īpašs laukums, uz kura atradās koris.
- tabularijs Senās Romas arhīvs, kas atradās Saturna tempļa piebūvē; ar filiālēm katras provinces galvaspilsētā.
- Dakija Senās Romas province (106-271), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari.
- parascēnijs Sengrieķu teātrī - skatuves sānpiebūves, kur atradās aktieru ģērbtuves un eja, pa ko koris virzījās uz skatuvi.
- skolija Sengrieķu tradīcijā kora lirikas paveids - galda dziesmas, ko dziedāja sapulcējušies viesi kopā ar nama saimnieku.
- vēdānta senindiešu filozofiski mistiskie traktāti, kas atradās Vēdu beigās.
- atharvani senindiešu mitoloģijā - pirmā priestera Atharvana sekotāji un viņa iedibinātā ugunsupurēšanas tradīciju turpinātāji, kas uzskatīti par Atharvana pēctečiem.
- Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem.
- Sarama senindiešu mitoloģijā - Vibhīšanas sieva, kas rūpējās par Sītu, kad tā atradās Rāvanas gūstā ("Rāmājana").
- Aruna senindiešu un hindu mitoloģijā - rītausmas dievs, kas šīs funkcijas pārņēmis vēdiskā perioda Ušasas; Dakšas mazdēls, Kadru (purānu tradīcijā - Danu) un Kāšjapas dēls.
- kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām.
- Hofmeistershof Serbigal - Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
- Sergemiten Sermites muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- sērmokšņi Sērmūkslis - pīlādzis, kam tautas tradīcijā piedēvē maģiskas aizsargīpašības.
- Sermus Sērmūkšu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmūkšu pagastā.
- Sessillen Sesīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Seckenhof Sesku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Sobolino Sibilinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Seeksaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Sexaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- ustkāka Siera kūka - pudiņam līdzīgs tradicionāls zviedru ēdiens.
- Kaeshof Sieru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā.
- Schloss Segewold Siguldas pils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
- Vaucluse Sikšņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Heidenhof Sila muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
- Solujeny Silajāņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- Sillen Siles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā.
- mičošana Simbolisks rituāls latviešu kāzu tradīcijās, līgavas un līgavaiņa uzņemšana sievas un vīra kārtā.
- Sinohlen Sinoles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
- Zeepelhof Sīpeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- Sirmeln Sirmeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- kultūrkonflikts Situācija, ko rada spriedze starp aktuālām vērtībām un saskarsmes modeļiem no vienas puses un tradicionālām normām, reliģiskiem vai ideoloģiskiem priekšrakstiem no otras puses.
- Schoenberg Skaistkalnes (Šimberkas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
- Schenberg Skaistkalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- četri Skaitlis, kas latviešu tradīcijā simbolizē laika cikla, telpas pabeigtību, noslēgumu.
- Skangalshof Skangaļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Liepas pagastā.
- tautas mūzikas instrumenti skaņas un toņa avoti, ko tauta patstāvīgi un mērķtiecīgi pielāgojusi vai izgatavojusi vairāku paaudžu laikā un saglabājusi mūzikas interpretācijai; sadzīvē lietotie skaņu rīki un mūzikas instrumenti; šaurākā nozīmē - profesionāli mūzikas instrumenti, kas kļuvuši par tradicionāliem instrumentiem un piemēroti tautas mūzikas interpretācijai.
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
- Skarre Skares muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām, arī dzīves veids, arī tradīciju, ieražu kopums (parasti tautai).
- dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
- Sknaben Sknābes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā.
- alternatīvā skola skola, kuras mērķi, izglītības saturs un pamatmetodes izvēlētas pēc citiem kritērijiem nekā tradicionālajā skolu sistēmā; parasti ar šo jēdzienu uzsver radikālus un progresīvus uzskatus par izglītību.
- Schreiten Skreites muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Roemershof Skrīveru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
- Schrunden Skrundas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Schujen Skujenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
- Klein-Strutteln Skuju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- Kolberg Skulberģu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā.
- Schorstaedt Skursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Schlagunen Slagūnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
- Schlampen Slampes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
- Babajaga Slāvu mitoloģijā - sākotnēji labvēlīga dievība, tradīciju aizstāve; vēlāk - meža vecene burve.
- sālsmaize Slāvu tautu tradīcijās - sāls un maize, ko pasniedz ciemiņiem, tos svinīgi sagaidot.
- Schliepenhof Slipes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
- Schlitterhof Slīteres, Šlīteres muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
- Amt-Schlock Slokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
- Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
- Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- matča smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
- Smeddenhof Smedēņu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- Smilten Smiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Schmucken Smuku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Friedrichsberg Snapju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- Schnepeln Snēpels muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Schnicken Sniķeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
- mobilais darbs sociālā darba pakalpojums darbā ar grūti sasniedzamām klientu grupām viņu ierastajā vidē ārpus tradicionālajām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām (sociālajiem dienestiem un institūcijām).
- etniski jūtīga prakse sociālā darba prakse, kurā tiek ņemtas vērā dažādu etnisko grupu kultūras tradīcijas; tās pamatā ir dialogs, kurā sociālais darbinieks noskaidro klienta priekšstatus par to, ko viņam nozīmē viņa kultūras tradīcijas un kāda ir to loma viņa dzīvē, un tiek kopīgi lemts, kā tās būtu jāņem vērā klienta un sociālā darbinieka sadarbībā.
- radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- Sokolki Sokolku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā.
- Solosz Sološu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Sparenhof Spāres muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
- Spahrenhof Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Spahren Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Spāres pagastā.
- Spelan Spēlānu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- Spirgen Spirgas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
- Fragenhof Spraugu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Proebstingshof Sprēstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
- Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
- loģiskais predikāts sprieduma loceklis, ko kopula "ir" vai "nav" saista ar loģisko subjektu (tradicionālajā loģikā).
- Wilhelminenhof Sprigauļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- Springen Spriņģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds; arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
- Stackeldangen Stakeldangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Eichenangern Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
- Stolben Stalbes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Stalbes pagastā.
- Stahlenhof Stāles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai.
- Stalgen Staļģenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Stomersee Stāmerienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Stāmerienas pagastā.
- Konstanzenhof Stantes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
- Stary Rykow Stary Rykow - Vecrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- neirozinātne starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta nervu sistēmas attīstību, funkcijas un ietekmi uz cilvēku kopumā; tradicionāli tiek klasificēta kā bioloģijas nozare, tā ir saistīta ar fizioloģiju, anatomiju, molekulāro un attīstības bioloģiju, kā arī ar matemātisko modelēšanu, psiholoģiju u. c. disciplīnām.
- kritiskā teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas pretstatā t. s. tradicionālajai teorijai, kura vērsta uz pastāvošo sociālo attiecību izskaidrošanu un reproducēšanu, priekšplānā izvirza šo attiecību kritisku izvērtējumu un sabiedrībā pastāvošās nevienlīdzības pārvarēšanu.
- CIOFF Starptautiskā Folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome (franču "Comite international des Organisations des Festivals de Folklore").
- Stuerzenhof Startu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mārsnēnu pagastā.
- naratīva teorija stāstījumu lomu un nozīmi skaidrojoša teorija, kas sakņojas valodas filozofijā un kritisko sociālo teoriju tradīcijā.
- monokulturālisms Stāvoklis, kad valsts vadošā etnosa tradīcijas tiek uzspiestas minoritātēm un notiek šo minoritāšu asimilācija.
- Stelpenhof Stelpes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- Lammjany Steļķenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
- Stempelhof Stempelmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Stenden Stendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Ulpisch Stienes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Stienes pagastā.
- klimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. kāpinājumu.
- antiklimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. samazinājumu.
- grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi).
- sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs.
- Stirben Stirbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Stirnhof Stirnenieku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Sterniany Stirnienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā.
- Styrniszki Stirnišķu muiža, kas atradās Skaistas pagastā.
- Stolarowszina Stoļerovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- Kurtenhof Stopiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā.
- Stradžu grāvis Stradzes grāvis Vārves pagastā.
- Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā.
- Strasden Strazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
- Strazdiņi Strazdiņu ezers - Stradu ezers Prodes pagastā.
- Starožvalie Stražvaldu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- Strickenhof Strēķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lenču pagastā.
- Stricken-Klentzen Striķu Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Stricken Striķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Strutteln Struteles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- Stružany Stružānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- Sophienhof Stuķēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- Stuhrhof Stūru muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
- Subbat Subatas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā.
- Suden Sudes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- glaciālrelikts Suga, kuras ieviešanās sākumi apgabalos, kas bijuši zem šļūdoņa vai atradušies tuvumā, datējami pēdējā ledus laikmetā.
- Suckau Sūkavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- Sunzel Suntažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā.
- Superintendentenhof Supardentu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- Wittenheim-Sussei Susējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Susten Sustas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
- Friedrichshof Sušķiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Schwarren Svares muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Sinaiticus Svarīgs Jaunās Derības 4. gs. rokraksts (majuskulis), ko vācu teologs K. Tišendorfs (1815.-1874. g.) atradis 1859. g. Sv. Katrīnas klosterī Sīnaja kalnā.
- salūts Sveiciens noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
- salutēt Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
- Sweckshof Sveķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
- Zioren Svenas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Swenten Sventas muiža, kas atradās Sventas pagastā.
- Neu-Salis Svētciema (arī Sveiciema) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
- Bewert-Svehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Gross-Swehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Senebreju Bībele svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
- Schwitten Svitenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- krāsa Šāda redzes, sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
- citerior Šai pusē esošs, tuvs; senatnē pavārds vietām, kas raugoties no Romas atradās šaipus kāda kalna, upes utt.
- Schaken Šaku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
- Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
- Scharlottenberg Šarlates muiža, kas atradās Jūrkalnes pagastā.
- Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
- Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- Schoedern Šēderes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Schoenheyden Šengeidas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Charlottenhof Šerlatu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā.
- Steinfeld Šīriņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- Schischkow Šiškovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
- Skuszkowo Škoškavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
- Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Seehof Šķerstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
- Alexanderhof Šķibes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta teritorijā.
- Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā.
- Schillingshof Šķiliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā.
- Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
- Schluckum Šļukuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- mašoni Šoni - tauta, dzīvo gk. Zimbabvē un kaimiņrajonos Mozambikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, ticīgie - kristieši (protestanti, katoļi), daudzi saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms.
- Steinburg Šteinburgas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Ninhirsu Šumeru mitoloģijā - dievs, kura kults atradās senajā Lahašas pilsētā, Enlila dēls.
- Humbaba Šumeru un akādiešu mitoloģiskajā tradīcijā - briesmonis, kam dievs Enlils bija uzticējis sargāt Libānas ciedru mežu.
- Schwanen Švāna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā.
- trijzilbju metri tā tradicionāli apzīmē sillabotoniskos metrus, kuru pamatvienība - pēda - sastāv no trim zilbēm (vienas uzsvērtas un divām neuzsvērtām dažādā izkārtojumā).
- Tabor Tābaras muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- slapja koksne tāda koksne, kas ilgu laiku atradusies ūdenī un kuras mitrums ir virs 100%.
- dekadence Tāda literatūras un mākslas strāva, kas atsakās no reālisma, sociālajām un nacionālajām idejām, pievēršas subjektīvajam, anormālajam, amorālajam, misticiskajam; tradicionāli par dekadenci sauc 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma norises Eiropas literatūrā un mākslā.
- Tadaiken Tadaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Todaischen Tadaižu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- līgo Tāds, kad pēc tradīcijas dzied dziesmas ar šādu refrēnu (parasti par laiku, laikposmu).
- tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām u. tml. izrietoša darbības, rīcības iespēja (noteiktās robežās).
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
- īss Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
- klasisks Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
- politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stabils Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām, uzskatiem).
- noturīgs Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām), tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par cilvēku attiecībām).
- svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
- tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
- netradicionāls Tāds, kas nav tradicionāls.
- tradicionāls Tāds, kas noteiktā cilvēku grupā pastāv samērā ilgu laiku un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; tāds, kas balstās uz tradīcijām.
- iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
- pirmatnējās reliģijas tādu cilšu reliģijas, kam nav literārās tradīcijas; tās raksturo ticība dažādiem dabas parādībām piemītošiem garīgiem spēkiem, senču godināšana un kompakta sociālā sistēma, kurā pastāvošā kārtība ir aprakstīta un sankcionēta mītā.
- Talsingen Talsiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- Amt-Talsen Talsu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- Tergeln Tārgales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā.
- Tarschok Taršeku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Tartack Tartaku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- atardējs Tas, kas atradis nozaudētu lietu, parasti atdod to nozaudētājam, saņemot atraduma algu pēc vienošanās vai tiesas lēmuma, bet ne augstāku par trešo daļu no lietas vērtības.
- ieradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai); ieraša, tradīcija.
- paradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai); ieraža, tradīcija.
- Telssen Tāšu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā.
- Tawdowiany Taudajānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Līksnas pagastā.
- Towlinow Taulinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Taunagi Taunagas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
- Tauenhof Taurēnu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Tauerkaln Taurkalnes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Taurup Taurupes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
- šoni Tauta ("Shona") Zimbabvē, Mozambikā, Botsvānā; valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši tradicionālos ticējumus; mašoni.
- mbundi Tauta Angolā, Zairā, Zambijā, valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- mosi Tauta Burkinafaso, Ganā, Kotdivuārā, Mali, pieder pie bantu saimes guru grupas, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - musulmaņi, kristieši.
- kosi Tauta DĀR, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - kristieši.
- pedi Tauta DĀR, Zimbabvē, Botsvānā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- zulusi Tauta Dienvidāfrikas Republikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie (baptisti).
- dongotoni Tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- logiri Tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- lokoji Tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- loruani Tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- gurmi Tauta Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras austrumos, arī kaimiņrajonos Nigērā un Beninā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti).
- sidami Tauta grupa (kafiči, sidami, ometi, gimirri, mao, šinaši u. c.), dzīvo Etiopijas dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- oraoni Tauta Indijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie dravīdu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - hinduisti.
- džoluo Tauta Kenijā, dzīvo Viktorijas ezera ziemeļaustrumu krastā (gk. Kenijā, arī Tanzānijā), valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
- luhji Tauta Kenijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus; baluhji.
- kikuji Tauta Kenijā, valoda pieder pie bantu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus; daļa - kristieši.
- mongo Tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kongo ieplakas tropu mežu un purvu apvidū, valoda (lomongo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- kulangi Tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos, pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- idzi Tauta Ķīnā (gk. Sičuaņas provincē), valoda pieder pie ķīniešu-tibetiešu valodām, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- mjao Tauta Ķīnā, Vjetnamā, Laosā, Taizemē, valoda pieder pie mjao-jao valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- congi Tauta Mozambikā, DĀR, Zimbabvē, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi; daļa - kristieši.
- jorubi Tauta Nigērijā, Beninā, Ganā, Togo, Kamerūnā, valoda pieder pie mandu Gvinejas grupas kva apakšgrupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- ekoji Tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu.
- tivi Tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu.
- ibibiji Tauta Nigērijā, nedaudz dzīvo Kamerūnā un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- idži Tauta Nigērijā; nedaudz dzīvo Kamerūnā; valoda pieder pie kva valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- ibo Tauta Nigērijas dienvidaustrumos, nedaudz dzīvo Kamerūnā, valoda pieder pie kva valodām, pārsvarā zemkopji, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- nueri Tauta Nīlas tautu grupā, dzīvo Dienvidsudānā un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie nilotu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušās patriarhāli feodālās attiecības, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- buli Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- etoni Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- jaundi Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mveli Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- anuaki Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- bori Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- buruni Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- lvo Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- mabani Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- šilluki Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- turi Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- fulbi Tauta Rietumāfrikā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos ticējumus.
- dinki Tauta Sudānas dienvidos un Dienvidsudānas ziemeļos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
- dolgani Tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms.
- ņamvezi Tauta Tanzānijā; valoda pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- teki Tauta Zairā, Kongo, valoda pieder pie bantu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- ngali Tauta Zairā, Kongo; valoda (lingala) pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši; bangali.
- tongi Tauta Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, valoda (čitonga) pieder pie bantu saimes centrālās grupas valodām, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- barundi Tauta, Burundijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Tanzānijā un Zairā, valoda (kirundi) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bambundi Tauta, dzīvo Angolā, Kvanzas baseinā un Kvango augšteces apvidū, valoda (kimbundu) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi.
- valučazi Tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda (lučazi) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vaņaneki Tauta, dzīvo Angolas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa – kristīgie.
- bamileki Tauta, dzīvo augstienē Kamerūnas rietumos, arī Piekrastes reģionā, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos kultus.
- foni Tauta, dzīvo Beninas dienvidos, arī Togo, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa musulmaņi vai kristieši.
- evi tauta, dzīvo Beninas līča piekrastē Ganas dienvidaustrumos, Togo dienvidos, arī Nigērijas dienvidrietumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- barbi Tauta, dzīvo Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumu malā, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- sombi Tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- bečuāni Tauta, dzīvo Bostvānas austrumos, Dienvidāfrikas Republikas ziemeļu daļā, arī Zimbabves dienvidrietumos, valoda (secvana) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, daļēji saglabājies cilšu dalījums, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults, totēmisma paliekas), daļa - kristīgie; cvani; čuani.
- sani Tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un Mali dienvidos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi.
- grusi Tauta, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- bandi Tauta, dzīvo Centrālāfrikas Republikā, Zairā, Sudānā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa bandu - kristieši.
- masi Tauta, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- zagavi Tauta, dzīvo Čadas un Sudānas robežrajonā, Hovaras augšteces apvidū, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi.
- bari Tauta, dzīvo Dienvidsudānā, arī kaimiņrajonos Ugandā un Zairā, valoda pieder pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults).
- lotuki Tauta, dzīvo Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bubi Tauta, dzīvo Ekvatoriālajā Gvinejā, Bioko salā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, tuva dualu valodai, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi; jediji.
- kunami Tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumos, valoda pieder pie Austrumsudānas tautu valodām, vienano senākajām Etiopijas tautām, reliģija - islams (sunnisms), daļa - kristīgie, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults u. c.).
- mpongvi Tauta, dzīvo Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, iedalās vairākās ciltīs (mpongvi, orungi, galoji, adžumbi, nkombi), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- fanti Tauta, dzīvo Ganas rietumos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- balanti Tauta, dzīvo gk. Gvinejas-Bisavas rietumos, arī Zaļā raga salās, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti); bulandi; brasi.
- bangali Tauta, dzīvo gk. Kongo vidusteces apvidū, valoda (lingala) pieder pie bantu saimes Kongo grupas (rakstība latīņu alfabētā), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi.
- buri Tauta, dzīvo gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas Čadas valodām, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; huvi.
- kandi Tauta, dzīvo gk. Orisas štata (Indijā) mežainajos kalnos, valoda pieder pie dravīdu saimes, reliģija - tradicionālie cilts ticējumu sajaukums ar hinduismu.
- dioli Tauta, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas (iedalās ciltīs - felupi, bajoti, filhami, dīvati), reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- kisi Tauta, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Rietumatlantijas valodām, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- garo Tauta, dzīvo Indijā, Meghālajas štata rietumu daļā, kalnos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibertmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, stipras ģints iekārtas (sevišķi matriarhāta) paliekas, vietējie tradicionālie cilšu ticējumi, svēto akmeņu kults.
- holontali Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; gorontali.
- gorontali Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; holontali.
- kambi Tauta, dzīvo Kenijas dienvidos, gk. Galanas baseinā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodu saimes, tradicionālie ticējumi, daļa kristieši; akambi.
- baluhji Tauta, dzīvo Kenijas rietumos un Ungadas dienvidaustrumos, valoda (luhja) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliels skaits kristīgo.
- turkani Tauta, dzīvo Kenijas ziemeļos starp Turkanas ezeru un Ugandas robežu, arī kaimiņrajonos Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, tuvu radniecīgi teso, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- balundi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, arī Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos, valoda (kilunda jeb čilunda) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
- bakondži Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Ugandas dienvidrietumos, valoda (olukondžo jeb lukondžo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - katoļi; banandi; bairi.
- azandi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, arī Dienvidsudānas rietumos un Centrālāfikas Republikā, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
- kongi Tauta, dzīvo Kongo lejteces apvidū (Zairā, Kongo, Angolas Z), valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
- bateki Tauta, dzīvo Kongo vidusteces apvidū, abās Kongo republikās, arī Gabonas dienvidaustrumos, valoda (kiteke) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
- mano Tauta, dzīvo Kotdivuārā un Libērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- senufi Tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- nasi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms), saglabājušies tradicionālie ticējumi (koku kults), šamanisms.
- basuto Tauta, dzīvo Lesoto un Dienvidāfrikas Republikas vidienē, valoda (sesuto) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas (rakstība latīņu alfabētā), ticīgie gk. katoļi un protestanti, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- kpelli Tauta, dzīvo Libērijas vidienē un Gvinejas Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- lomi Tauta, dzīvo Libērijas ziemeļos, Gvinejas dienvidaustrumos, arī Kotdivuāras rietumu daļā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - musulmaņi.
- vajao Tauta, dzīvo Malāvijas dienvidaustrumos, Tanzānijas dienvidos un Mozambikas ziemeļrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- kareni Tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) dienvidaustrumos, kā arī Taizemes rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. (birmiešu alfabēts), ticīgie - budisti, kristieši (daļēji baptisti), daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- makvi Tauta, dzīvo Mozambikas ziemeļaustrumos, Malāvi dienvidu daļā, Tanzānijā, valoda pieder pie Konko-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši (katoļi) vai musulmaņi.
- nevari Tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme.
- dogoni Tauta, dzīvo Nigēras upes baseinā Rietumāfrikā, Mali Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie guru grupas, reliģija - islams, senie tradicionālie kulti.
- džukuni Tauta, dzīvo Nigērijā, Benues augšteces apvidū, valoda pieder pie austrumbantīdu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- biromi Tauta, dzīvo Nigērijas vidienē, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši tradicionālos kultus.
- busi Tauta, dzīvo Rietumāfrikā, Burkinfaso dienvidaustrumos, arī Nigēras un Beninas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, neliela daļa - musulmaņi.
- bagirmi Tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- vadžagi Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, Kilimandžāro masīva nogāzēs, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- vahehi Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda (kihehe) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- vafifi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- vakingi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā, valoda (ukinga) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- sandavi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, Bubu un Mpondes upstarpā, valoda pieder pie nilotu saimes hotentotu grupas, daļa runā bantu saimes vaņaturu valodā, vietējie tradicionālie ticējumi un kulti, daļa - kristīgie.
- vagogi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- vaņaturi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (dabas spēku un senču kults), ir arī kristīgie.
- irakvi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas (veido tās apakšgrupu), vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- temi Tauta, dzīvo Togo vidienē, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, senie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- baņori Tauta, dzīvo Ugandā, pie Alberta ezera, valoda (luņoro jeb uruņoro) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi un kulti, daļa - katoļi vai protestanti.
- basogi Tauta, dzīvo Ugandā, starp Kjogas un Viktorijas ezeru, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- lubi Tauta, dzīvo Zairas dienvidu daļā, valoda (kiluba jeb čiluba) pieder pie Nigēras-Kordofanas valodu saimes, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi; balubi.
- baroci Tauta, dzīvo Zambijas rietumos, valoda (sikololo) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie; balozi; lozi.
- bembi Tauta, dzīvo Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Tanzānijā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie – kristieši; saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bavendi Tauta, dzīvo Zimbabvē un Dienvidāfrikas Republikā, abos Limpopo vidusteces krastos, valoda (čivenda) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie.
- matebeli Tauta, dzīvo Zimbabvē un Zambijā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie.
- gvatemalieši Tauta, Gvatemalas pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi, saglabājušies arī indiāņu tradicionālie ticējumi.
- bakongi Tauta, kas dzīvo Kongo lejteces apvidū (Zairā, Kongo, Angolas ziemeļos), valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa kristieši; kongo.
- malagasi Tauta, Madagaskaras Republikas pamatiedzīvotāji, runā malagasu valodā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- avukaji Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- lendi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- logo Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- lugbari Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- madi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mamzi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mangbeti Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mangbuti Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mori Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- tatogi Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos un Tanzānijā, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kamasiji Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- suki Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- dorobi Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- endo Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kejo Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kipsigisi Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- marakveti Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- baņaruandi Tauta, Ruandas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Ugandā, valoda (uruņaruanda) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - bahuti (83%) un batuci (17%), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie; ņaruandi.
- svazi Tauta, Svatini Karalistes (Svazilendas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī DĀR, runā svazu valodā, ticīgie - kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- dari Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Logones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- marbi Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- museji Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- muzgi Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- sigili Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- berbi Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- bilapili Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- natembi Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- sorubi Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- glābējs Tautas tradīcijā tāds, kas atbur skauģa noburtu mājlopu, cilvēku vai kādu lietu.
- dzīvnieku, putnu valoda tautas tradīcijā uzskats, ka senāk dzīvnieki, putni, augi, koki runājuši vienā valodā ar cilvēku, bet vai nu par kādu pārkāpumu, vai sīkāk neatklātu iemeslu dēļ viņiem atņemta valoda.
- apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās.
- garamantas tautas tradīcijas, folklora.
- hotentoti Tautība Dienvidrietumāfrikā; runā hotentotu valodās, kas pieder pie koisanu valodu saimes; ticīgie - kristieši (protestanti), daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- bačani Tautība no sulabačani grupas Indonēzijā, dzīvo gk. Bačanas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), arī tradicionālie cilts ticējumi.
- suli Tautība no sulabačani grupas Indonēzijā, dzīvo gk. Bačanas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), arī tradicionālie cilts ticējumi.
- ternati Tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- tidori Tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- džaraji Tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnos, arī Kambodžas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti.
- Filipīnu kalnieši tautības un ciltis, dzīvo lielāko Filipīnu salu kalnu rajonos, pavisam 60 tautību un cilšu, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults, totēmisms, maģija), saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
- sulabačani Tautību grupa (suli, bačani), dzīvo Sulas, Bačanas u. c. salās, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), arī tradicionālie cilts ticējumi.
- lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- gondi Tautību un cilšu grupa Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām; ticīgie - hinduisti; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti.
- dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus.
- dienvidluo Tautu grupa (ačoli, lango, kumani, lvo, aluri), dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- mandingi Tautu grupa (bambari, malinki, diuli) R-Āfrikā (Gvinejā, Kotdivuārā, Mali, Senegālā, Gambijā), valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas valodām; ticīgie - gk. musulmaņi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki.
- morumangbeti Tautu grupa (mori, madi, logo, lugbari, avukaji, mangbeti, mamzi, mangbuti, lendi) Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valodas pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- toradži Tautu grupa (sadangi, poso, koro, pali) Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- ziemeļluo Tautu grupa Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos (šilluki, anuaki, buruni, mabani, lvo, turi, bori), valodas pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- fangi Tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- kru Tautu grupa Libērijā, valoda pieder pie kva valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - kristieši.
- malāvi Tautu grupa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bataki Tautu grupa, Sumatras (Indonēzijā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder malajiešu valodu grupai, ticīgie - musulmaņi, kristieši, daļa saglabājusi tradicionālos ticējumus.
- konservācija Tehniski pasākumi, ar kuriem nodrošina, lai kādu iemeslu dēļ darbu pārtraucis uzņēmums, atradne, raktuve vai nepabeigts būvobjekts noteiktu vai nenoteiktu laiku saglabātos drošā stāvoklī.
- maltuva Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
- maltuve Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
- maltuviņa Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
- maltuvis Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
- maltuvnīce Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
- maltava Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3).
- maltave Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3).
- malteve Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3).
- liberālā teoloģija teoloģijas virziens, kam raksturīga atteikšanās no dogmatiskām un baznīcas tradīcijām, kas nošķir ticību no prāta atziņām un uzsver ticības ētisko komponentu; proponē reliģisko uzskatu lielu brīvību.
- loģikas zinātne teorētisās un lietišķās pētniecības nozare, kas analizē īstenības vispārīgo struktūru, pētī patiesuma likumības un izstrādā loģikas kārtulas; to iedala tradicionālajā loģikā un modernajā, matemātiskajā jeb simboliskajā loģikā.
- Terwenden Tērandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- Rujen-Torney Ternejas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
- Tetelmuende Tetelmindes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
- tedions Tetradifons - akaricīds, pieskares inde, nonāvē olas, kāpurus un pieaugušos īpatņus, nav indīgs bitēm u. c. derīgiem kukaiņiem, izmanto kā sastāvdaļu dūmu svecēs.
- lungs Tibetas tantristu tradīcijā iesvētīšana zemākajā pakāpē, kas nepieciešama, gatavojoties jebkurai garīgai attīstībai, sākot ar alfabēta mācīšanos vai reliģiskas grāmatas lasīšanu, līdz mantru runāšanai un meditācijai.
- regula fidei ticības likums; baznīcas tēvu laikā - kristīgās patiesības, kuru pamatā bija apustuļu tradīcijas.
- Tegasch Tiegažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
- Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Tigwen Tigves muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- pāriet Tikt pārmantotam (par tikumiem, tradīcijām u. tml.).
- Tilmannshof Tilmaņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
- Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā.
- Thielenhof Tiļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- Tingern Tingeres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Lindenberg Tīnūžu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- TEDIS Tirdzniecības elektronisko datu apmaiņas sistēma ("trade electronic data interchange systems").
- Tyrol Tīreļu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- P-mix Tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle. Tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public").
- Tiskaty Tiskadu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagastā.
- Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā).
- konservācija To līdzekļu un paņēmienu kopums, ar kuriem paildzina pieminekļu, mākslas darbu, grāmatu, dokumentu, arheoloģisku atradumu utt. mūžu.
- Tootzen Toces muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā.
- togojieši Togojiešu ciltis - cilšu grupa (avatimi, ņangbo, tafi, logbi, likpi, lefani, ahlo, bovili, akfi, santrokofi, adeli, akposi un akebi), dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupās valodās, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- Tolkenhof Tolkas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- ili Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- lendži Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- soli Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- toteli Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- ve Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- Torkenhof Torkas muiža, kas atradās Lažas pagastā.
- Toernishof Torņa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
- Andersona tradeskancija tradeskanciju suga ("Tradescantia andersoniana").
- Virdžīnijas tradeskancija tradeskanciju suga ("Tradescantia virginiana"), ko Latvijā audzē brīvā dabā, stublājs 60-70 cm, lapas lineāras, sēdošas, posmā pa 2.
- laiviņu tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās kā sukulentu, stublājs īss, ložņīgs, lapas biezas, laiviņveidā sakļāvušās, ārpusē viegli punktētas.
- baltziedu tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs ļoti garš, lapas sēdošas, zaļas.
- Blosfelda tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs pacils, līdz 30 cm augsts, lapas virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas, stublājs un lapu apakšpuse ar mīkstiem matiņiem.
- upju tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs tievs, garš, sārti violets, lapas ar īsiem kātiņiem, virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas.
- turpināšana tradīciju, kāda cilvēka paveiktā u. tml. saglabāšanas un attīstīšanas nodrošināšana
- tiesības tradīciju, morāles normu nodrošināts pamatojums, iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties).
- lemingtons tradicionāla austrāliešu biskvīta kūka, kas pagatavota no biskvīta, šokolādes masas, kakao un kokosriekstu skaidiņām.
- senča tradicionālā Japānas zaļā tēja.
- haka tradicionālā maoru stājas deja ar izkliegtu pavadījumu.
- ortodoksālais jūdaisms tradicionālais jūdaisms, kas ir fundamentāli talmudisks gan ticējumos gan praksē.
- augsta mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- vidēja mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas vidējā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- zema mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas zemākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām.
- tabi Tradicionālas japāņu zeķes ar atsevišķu nodalījumu īkšķim, lai tās būtu ērti valkāt tradicionālajos japāņu apavos - getās un dzori.
- klasika tradicionālās vērtības; paraugs kādā jomā.
- ikāls tradicionāli no kazas spalvas savīta dubulta virve ar ko nostiprina kūfiju.
- pieklājības teicieni tradicionāli teicieni, ko lieto sasveicinoties, pateicoties, uzrunājot kādu.
- jančins tradicionāls ķīniešu stīgu instruments, kuru spēlē līdzīgi kā cimbalu, sitot pa stīgām ar veserīšiem (ķīniešu "yangqin", "yang chin").
- vārdu formula tradicionāls, nemainīgs vārdu savienojums, teksts (parasti reliģijā, maģijā).
- svētki tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku dzīvē, dabā; attiecīgā diena.
- Breeden Trapes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Traumhof Traumhofas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Treyden Treiden - Turaidas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
- Trekken Trekņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
- Treppenhof Trepes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
- Galma aptieka trešā vecākā aptieka Latvijā, dibināta 1578. g. Jelgavas pilī Kurzemes hercoga un galminieku vajadzībām, darbojusies līdz 1993. g., no jauna atvērta 1651. g., līdz 1705. g. atradusies pilī, vēlāk Pasta ielā 16, ēka nodegusi 1944. g.
- Trikaten Trikātas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Tropowo Tropšu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- Espenhoehe Troškas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Adulienas pagastā.
- Trumalewa Trumuļevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā.
- Walmeshof Tuges muiža, kas atradās Madonas apriņķa Gulbenes pilsētā.
- Kragenhof Tūjas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
- Taubenhof Tūjas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- Tuckumshof Tukuma muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Tummen Tumes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
- vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas; arī tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
- Treiden Turaidas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
- Demmen-Pastorat Turgales mācītājmuiža muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- lauku tūrisms tūrisma veids - dzīvošana lauku saimniecībā ar vietējās kultūras un tradīciju ievērošanu.
- Turkaln Turkalnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
- bajati Turku un azerbaidžāņu, un arī citu Austrumu tautu dzejā tradicionāla četrrindu strofa, kurā tiek savstarpēji atskaņota pirmā, otrā un ceturtā rinda, bet trešā rinda paliek neatskaņota (baltā vārsma).
- Turlau Turlavas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Turmont Turmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Turneshof Turnas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- pēctecība Turpinājums priekšgājēju darbam, uzskatiem, tradīcijām.
- rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu.
- ūdeņskatis Ūdens noteicējs (atradējs).
- Uhdiken Udiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Udrennen Ūdrandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Udsen Udzes muiža, kas atradās Jelgavass apriņķa Bērzmuižas pagastā.
- Ugahlen Ugāles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā.
- Uggunzeem Uguņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Upesgrīvas pagastā.
- Ukry Ukru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
- Stubbensee Ulbrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā.
- Ulmahlen Ulmales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
- Ulpen Ulpes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Wiexten Umpartes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā.
- Ubbenorm Umurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
- Ubbenorm-Sarum Umurgas Sāruma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
- Ibdenhof Ungershof - Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
- Limenen Ungura muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā.
- Puerkeln Ungurpils muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
- Orellen Unguru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā.
- Ungor Unguru muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā.
- Ungershof Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Omuļu pagastā.
- Baltijas Universitāte universitāte Hamburgā un Pinebergā 1946.-1949. g. (angļu "Baltic University in Exile"), ko var uzskatīt par Latvijas Universitātes tradīciju turpinātāju trimdā.
- Anabara Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, garums - 939 km, sākas Anabaras plato dienvidu daļā, ietek Laptevu jūras Anabaras līcī, baseinā dimantu atradnes.
- Abaine Upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
- Orgishof Urgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā.
- Usseken Usaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
- Usmaiten Usmas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Usmas pagastā.
- Ustron Ustrones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Usingen Uziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- uzņēmuma nemateriālā vērtība uzņēmuma nosacītās cenas sastāvdaļa, ko nevar noteikt, lietojot tradicionālas uzņēmuma vērtēšanas metodes; grāmatvedībā to aprēķina kā starpību starp uzņēmuma pirkšanas cenu (vai dibināšanas ieguldījumiem un izmaksām) un šā uzņēmuma bilances aktīva vērtību, no kuras atskaitītas pircēja pirktā uzņēmuma saistības ar kreditoriem.
- modēt Uzturēt un izmantot senas tradīcijas vai modeli.
- Hasau Užavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā.
- Wabol Vabales muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
- Teutschenbergen Vāckalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
- Zedelgemas karagūstekņu nometne vācu karagūstekņu nometne Beļģijā 1945.-1946. g., kurā tika ievietoti arī internētie latviešu, lietuviešu un igauņu karavīri, kas 2. pasaules kara laikā bija dienējuši nacionālsociālistiskās Vācijas militārajās vienībās; kopumā nometnē atradās \~11500 bijušo latviešu karavīru.
- Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību.
- Waddax Vadakstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
- Vadžradhara vadžrajānas budisma mitoloģijā - buda, kas simbolizē apskaidrības viendabību un neierobežoto pamatu; daudzu budisma skolu (īpaši Tibetas skolas) tradīcijā tiek identificēts ar ādibudu.
- Wagenhof Vāgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Waidau Vaidavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
- Wainsel Vainižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vainižu pagastā.
- Wainoden Vaiņodes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- gurali Vairākas poļu etnogrāfiskās grupas, dzīvo kalnu apvidū Polijas dienvidos, saglabājuši dažas dialekta iezīmes, tradicionālās kultūras īpatnības (tautas tērpi un dejas, savdabīgas celtnes).
- tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi.
- Wallaten Valātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Waldeck Valdeķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Waldegalen Valdgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Wohlfahrt Valfārtes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Walgalen Valgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- Wolgund Valguntes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Valgundes pagastā.
- Wallhof Valles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
- Wolmarshof Valmieras muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
- valodas likumības valodā tradicionāli izveidojušās valodas sistēmas elementu objektīvi pastāvošās kopsakarības, kas, regulāri atkārtojoties, ir valodas normu pamats.
- minoritātes valoda valoda, kas atšķiras no valsts oficiālās valodas un ko tradicionāli lieto skaitliski neliela (par pārējo iedzīvotāju daļu mazāka) valsts iedzīvotāju grupa.
- Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju.
- nacionālā minoritāte valsts iedzīvotāji, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no pamatnācijas, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši šajā valstī un uzskata sevi par piederīgiem valstij un sabiedrībai; mazākumtautība.
- pilsonība Valsts iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atradās starp aristrokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
- Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai.
- Tērbatas bīskapija valsts Livonijā, dibināta 1224. g., platība \~9600 km^2^, aizņēma tagadējo Igaunijas dienvidaustrumu daļu - bijušo Ugaunijas zemi un dažas kaimiņteritorijas, tās centrs atradās Tērbatā (tagadējā Tartu), pārvaldīja bīskaps un domkapituls; beidza pastāvēt Livonijas kara sākumā 1558. g., kad iebruka Krievijas karaspēks
- Neuhausen Valtaiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Waltershof Valtera muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- Waltershof Valtera muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
- Wandsen Vandzenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Wahnen Vānes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vānes pagastā.
- Wangen Vangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Wangasch Vangažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Inčukalna pagastā.
- ecriture Vārds ar ko franču literatūrzinātniskajā tradīcijā apzīmē rakstīšanu.
- Wahrenbrock Vārenbrokas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
- Wahrenhof Vāres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Warriben Variebas (Varibes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Warkow Vārkavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
- Warkan Varkavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- Warken Varķes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Anrepshof Vārmas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Ogresgala pagasta teritorijā.
- Wormen Vārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Warnowiz Varnovicas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Worslowo Vārslavāņu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā.
- Wartagen Vārtājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Warwen Vārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Warwen Vārves muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
- Wattram Vatranes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā.
- Lindenruhe Vecā Bieriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mārupes pagastā.
- Alt-Abgulden Vecabguldes (Ānbomes) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Ānbome Vecabguldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā.
- Lielā aptieka vecākā aptieka Rīgā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1357. g. (līdz 1570. g. - Rātsaptieka), atradās līdzās Rātsnamam (ēka nav saglabājusies), slēgta 1758. g.
- Alt-Ottenhof Vecates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vecates pagastā.
- Alt-Bahten Vecbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Bebben Vecbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
- Alt-Bewershof Vecbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā.
- Alt-Bilskenhof Vecbilskas muiža, kas atradās tagadējā Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Alt-Bilskenshof Vecbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Alt-Born Vecbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Alt-Vrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā.
- Alt-Wrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā.
- Alt-Zeezern Veccieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Stary Myšl Vecdomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- Alt-Drogen Vecdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Alt-Gruenwald Vecgrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Alt-Schwanenburg Vecgulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vecgulbenes pagastā.
- Alt-Kalzenau Veckalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
- Alt-Karkel Veckārķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kārķu pagastā.
- Alt-Goldingen Veckuldīgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Alt-Kaipen Vecķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā.
- Alt-Laschen Veclažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Bixtensee Veclīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
- Alt-Memelshof Vecmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- Tannenhof Vecmežmuiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Alt-Mocken Vecmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
- Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā.
- Petendorf Vecmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Sussikas Vecmuiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salaspils pagastā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Īvandes pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagasta teritorijā.
- Alt-Murjan Vecmurjānu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
- Alt-Peltzen Vecpelces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Alt-Pebalg Vecpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
- Staryzamek Vecpils muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Oldenburg Vecpils muiža, kas atradās Kazdangas pagastā.
- Altenburg Vecpils muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta teritorijā.
- Alt-Platon Vecplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
- Alt-Salis Vecsalacas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Alt-Sallensee Vecsalienas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Alt-Saticken Vecsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Alt-Sahten Vecsātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Alt-Sauken Vecsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
- Alt-Rahden Vecsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
- Alt-Selburg Vecsēlpils muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- Alt-Sehren Vecsērenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- Alt-Bergfried Vecsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- laulības vecums vecums, kurā saskaņā ar likumu vai tradīcijām ir iespējams noslēgt laulību.
- Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Alt-Wormen Vecvārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Alt-Schwarden Veczvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Weeden Vēdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
- vādžapeja Vēdiskā kulta svarīgs upurēšanas rituāls bez stingri noteiktas formas, ko dažādās vietās sasista ar vietējām tautas tradīcijām.
- varnāšrama Vēdiskais sabiedrības dalījums kārtās, kas raksturīgs tradicionālajai hinduistu sabiedrībai.
- Ahibudnaja vēdiskajā mitoloģijā - rāpuļveida dievība, plašākā nozīmē - jūras un pasaules okeāns; lai gan tradīcija saista šā čūskveidīgā mitoloģiskā radījuma dzīvesvietu ar ūdenstilpju dzelmēm, tā ietekmes sfērā ietilpst arī zeme, debesis, debesu spīdekļi, augi, dzīvnieki un kalni.
- Welsen Vedzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Fegen Vēgu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Weggen Veģes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Winterfeld Veibes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
- formāts veids, forma; raksturīgas iezīmes, tradīcijas.
- svinēt Veikt, parasti tradicionālas, neikdienišķas, darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- Klein-Abgulden Veiķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Weissenstein Veismaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vaives pagastā.
- Fehgen Vējavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vējavas pagastā.
- Vegesacksholm Vējzaķsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
- Welden Veldes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Leitnera velosipēdu fabrika velosipēdu un automobiļu ražošanas uzņēmums, atradās Rīgā, Brīvības ielā 135/137, dibināts 1886. g., ēkas celtas 1894.-1907. g. ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, 1899. g. izgatavoja pirmo motociklu Latvijā, ražoja arī vieglos automobiļus; 1915. g. evakuēja uz Harkivu.
- Stradzes grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā; Stradžu grāvis.
- Wensau Venzavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
- Fistelen Vērenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
- Wirginahlen Vērgaļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
- Fehren Vērienes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
- Wirben Vērpes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
- Werpenhof Vērpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džukstes pagastā.
- Oxenhof Vēršu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Wertukszna Vertokšņas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
- Wersicken Verzikas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Wesselshof Veselavas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veselavas pagastā.
- Wessel Veseļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
- Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Festen Vestienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- Buļļu muiža vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g., atradusies tagadējā Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā, Buļļos.
- Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments.
- Artašata Vēsturiska pilsēta, kas atradās netālu no tagadējās pilsētas ar tādu pašu nosaukumu, senās "Lielās Armēnijas" galvaspilsēta, dibināta ap 176. g. p. m. ē.
- medību ētika vēsturiski izveidojies un tradicionāli nostiprinājies mednieku uzvedības kodekss.
- reliģiskās konfesijas vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (Svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas.
- atradeņu nami vēsturisks apzīmējums, kas savulaik lietots mājvietām, kurās uzturēja atradeņus, bērnus bāreņus vai bērnus, no kuriem bija atteikušies aprūpētāji (vecāki, tuvinieki, aizbildņi).
- Wickenhof Vezītes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Alt-Lasdohn Vezlazdonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- Wibingen Vībiņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Sudden Vībrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- Wizeden Vīcežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Golan Vidsmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā.
- pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā.
- paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām.
- Longins Viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā - karavīrs, kas pēc Jēzus sišanas krustā iedūra viņam sānos šķēpu.
- donžons Viduslaiku pils galvenais sargtornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
- lēņa valsts viduslaiku valsts, kuras valsts satversme atradās lielākā vai mazākā lēņa tiesību ietekmē.
- Widsershof Vidzeru muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- maki Viena no bantu ciltīm, kas ietilpst tāda paša nosaukuma cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- bakveli Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- kaki Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- ndžemi Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- ngumbi Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- poli Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- so Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- adžumbi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- galoji Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- nkombi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- orungi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- aškenazi Viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita.
- Sodoma Viena no divām pilsētām (otra - Gomora) Bībeles mitoloģijā, kas atradušās pie Jordānas upes grīvas vai Nāves jūras rietumu krastā; par šo pilsētu iedzīvotāju pagrimšanu netikumībā Dievs tās iznīcinājis ar sēra un uguns lietu.
- apalji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- tingiani Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bagobi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- mandaji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- tiruraji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- magiani Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindoro salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kujononi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- tagbanuvi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- palavani Viena no Filipīnu kalniešu tautām, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kalingi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kankanaji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- nabaloji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bontoki Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas ziemeļos, ciemi izvietoti kalnu terasēs, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- subanoni Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindanao salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bilani Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- manobi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- akiti Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- batini Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- benuji Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- lubi Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- mamaki Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- ukiti Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- utani Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- araravi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- kašinavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- kontanavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- maji Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- majoruni Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- pakagvari Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- remo Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- šetebi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- folo Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- gimini Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- karabori Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- kofoli Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- gimirri Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- kafiči Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- mao Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- ometi Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- šinaši Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- adeli Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- ahlo Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- akebi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- akfi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- akposi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- avatimi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- bovili Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- lefani Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- likpi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- logbi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- ņangbo Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- santrokofi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- tafi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- Brieža aptieka viena no vecākajām (6. pēc kārtas) aptieka Rīgā, dibināta 1678. g., 1723.-1902. g. atradās Grēcinieku ielā 18, pēc tam Kungu ielā 20, 1941. g. likvidēta.
- Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, atradās Jelgavā, dibināta 1607. g., no 19. gs. b. atradās Lielajā ielā 7, slēgta 1941. g., 1944. g. ēka gājusi bojā.
- Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, atradās Šķūņu (bij. Pils) ielā 20, dibināta 1675. g. zviedru garnizona vajadzībām, slēgta 1939. g., no jauna atvērta 1940. g. martā, likvidēta 1944. g.
- Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, dibināta 1691. g. kā Ķēniņa aptieka, no 1867. g. - Dzeltenā aptieka, no 1888. g. - Lauvas aptieka, sākotnēji atradās Šķūņu ielā iepretī Tirgoņu ielai, no 1867. g. - Šķūņu ielā 6, no 1892. g. - Kaļķu ielā 14 (tagad 20); slēgta 1939. g.
- reliģiskā draudze vienas konfesijas vai netradicionālās reliģiskās organizācijas ticīgo apvienība, kas piedalās kopīgā reliģisko ceremoniju norisē, veido vienu (singulāru) organizatorisku struktūru un ir lokalizēta noteiktā apdzīvotā vietā.
- antu templis vienkāršākais un senākais tempļa tips Senajā Grieķijā - neliela četrstūraina telpa, ko sedz divslīpju jumts; galveno fasādi veidoja sānsienu pagarinājumi, starp kuriem atradās divas kolonnas.
- uguns sprediķis viens no Budas slavenākajiem sprediķiem, kuru pēc tradīcijas viņš nolasījis Gajā 1000 uguni pielūdzošiem askētiem un kurā viņš skaidro, ka visu pastāvošo sadedzina iekāres, dusmu un neziņas liesmas.
- Adonajs viens no Dieva nosaukumiem, kas lietoti jūdaisma tradīcijā, lai nebūtu jāizrunā tabuētais Jahves vārds; Bībeles tulkojumos tam atbilst gr. "Kyrios", lat. "Dominus", latv. - (tas) Kungs.
- ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu.
- intervīzija viens no grupas supervīzijas veidiem, ko tradicionāli izmanto konkrētu gadījumu izskatīšanai; īpaša pazīme – grupas supervīzijā nepiedalās supervizors, bet vadīšanu (piemēram, sekošanu laikam, procesa posmiem u. tml.) uzņemas kāds no grupas dalībniekiem, par ko grupa vienojas.
- no Viens no japāņu tradicionālā teātra veidiem, kurā apvienojas mūzika, deja, vārds; aktieri darbojas maskās, nosacītā vidē bez dekorācijām; parasti lomas tēlo tikai vīrieši.
- literārā norma viens no valodas normas tipiem; tradicionāli izveidojušās, visai literārajai valodai kopīgas, apzināti izkoptas un noteiktā periodā par paraugu atzītas un rakstītos avotos (gramatikās, vārdnīcās) fiksētas valodas likumības.
- mitridātijs Viens no visvecākajiem dziedniecības līdzekļiem, izslavēta pretinde, ko pēc Ponta karaļa Mitradāta vai viņa ārstu rakstiem sastādījis Nērona ārsts Dāmokrats.
- starpgabalis Viensētniekam piešķirtais papildus zemes gabals, kas atradās tālāk no mājām un no pārējās viņam piederošās zemes.
- Wesahten Viesātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- Fehsen Viesienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā.
- rijasvieta Vieta, kur atradusies rija.
- Fehteln Vietalvas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
- Stabben Vīgantes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- Wiegandshof Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Wigershof Vigriežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Wiezemhof Vijciema muiža, kas atradās Valkas apriņķa Vijciema pagastā.
- Wiexeln Vīkseles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
- Wixtrauten Vīkstrautes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- Zarnau Vīķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
- Wilzen Vilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Wilden Vildenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
- Wilding Vildiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
- Wilgahlen Vilgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Klein-Sonnaxt Vilka muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
- Wilkajen Vilkājas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
- Vilkkalna Vilkkalna ezers - atradās Sudas purvā, Līgatnes pagastā, tagad aizaudzis un nosusināts.
- Wilxaln Vilksalas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Wolfshof Vilku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Wilsenhof Vilzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā.
- Marienhaus Viļakas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Wiliany Viļēnu, arī Viļānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Wilkenhof Viļķenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā.
- Wilhelminenhof Viļuma (Viļa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mārcienas pagastā.
- Winkelmannshof Vinkelmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
- retsina Vīns, ko tradicionāli darina Grieķijā un Kiprā, specifisku garšu tam piešķir pievienotie priežu sveķi.
- Weinschenken Vīnšeņķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- Tradescantia virginiana Virdžīnijas tradeskancija.
- Wirgen Virgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
- azbesta vecene vīrišķīga sieviete - fiziski spēcīga, māk un pati veic tradicionālos vīriešu darbus.
- Teiden Virkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Wuerken Virķēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
- reģionālisms Virzieni 20. gs. arhitektūrā, kuriem raksturīga pievēršanās vietējām arhitektūras tradīcijām.
- palladisms Virziens 16.-18. gs. Eiropas arhitektūrā, kura pamatā bija klasiskās arhitektūras tradīcijas, racionāla skaidrība, loģiskums, plašs ant. orderu sist. izmantojums, atturīgs dekoratīvisms.
- absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.-60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
- izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
- Wisikum Vīsikuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Fiskalhof Viskaļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Ramdam Viskaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Viskaļu pagastā.
- Friedrichshof Vislas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
- halle vislielākā telpa tradicionālajā angļu ģimenes mājā.
- tradicionalitāte Vispārināta īpašība --> tradicionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tradicionālums Vispārināta īpašība --> tradicionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Aleksandra ģimnāzija vispārizglītojoša mācību iestāde zēniem, dibināta 1868. g., no 1873. g. atradās Suvorova (tagadējā Kr. Barona) ielā 1, viena no pirmajām krievu vidējām mācību iestādēm Rīgā, 1911.-1912. g. bija lielākā vidējā mācību iestāde Rīgā (960 skolnieku), beidza darboties 1. pasaules kara laikā.
- Lomonosova ģimnāzija vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde sievietēm, dibināta 1868. g. Rīgā, no 1871. g. atradās Troņmantnieka (tagadējā Raiņa) bulvārī 29, mācības notika krievu valodā, 1893./1894. mācību gadā bija 311 audzēkņu, I pasaules kara laikā tika evakuēta un Rīgā darbību vairs neatjaunoja.
- konservatīvs Vispārpieņemts, praksē pārbaudīts; tradicionāls, arī nemainīgs.
- Wyszki Višķu muiža, kas atradās Višķu pagastā.
- Wischeln Višļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Wittenhof Vites muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- Weitenfeld Vītiņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Wohlershof Volera muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- Oldenburgshof Volera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā; Wohlershof.
- Wigantshof Wiegandshof - Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Zaboļcie Zabolotjes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- Sahdsen Zādzenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
- Dannenhof Zaku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
- Waldenrode Zaķu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
- Augustental Zaķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Burtnieku pagastā.
- Selubben Zalabu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
- Sehlenhof Zāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Nurmuižas pagastā.
- zaļakmeņieži Zaļi metamorfi ieži (diabazi, porfirīti), kas rodas zemas temperatūras reģionālā metamorfisma procesos; ar tiem saistītas Cu rūdu atradnes.
- Karlsroden Zaļkalnu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ances pagastā.
- Zalmuyža Zaļmuiža muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- Sambern Zamberes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā.
- Santen Zantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
- Friedrichshof Zaņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
- Weessen Zasas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zasas pagastā.
- Zastienka Zastenku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
- Zosoly Zasulu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- aizmirst zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
- Sawad Zavādas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- Stroembergshof Zēberiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini.
- Secklerhof Zeklera muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- Selgowsky Zelgovskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā.
- vanderzellis Zellis, kam pēc cunftes statūtiem un tradīcijām vai bezdarba dēļ vajadzēja ceļot, lai pie cunftes meistariem citās pilsētās iegūtu jaunu darba un dzīves pieredzi.
- Seltingshof Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Selting Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zeltiņu pagastā.
- Israēla Zeme, ko Dievs apsolīja Ābramam (Ābrahāmam) agrīnajās jūdaisma tradīcijās.
- ģeozinātne Zemes kā kopuma izpēte, zinātnes nozare, kurā apvienotas vairākas tradicionālas atziņu jomas, piemēram, ģeoloģija, meteoroloģija, okeanogrāfija, ģeofizika, ģeoķīmija un paleontoloģija.
- Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils.
- Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe.
- Silene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., kas 1254. g. nonāca Rīgas arhibīskapa pakļautībā, bet 13. gs. beigās - Livonijas ordeņa pakļautībā, nav precīzu ziņu par robežām, bet zināms, ka atradies starp Tērvetes un Žagares novadu.
- Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā.
- Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā.
- Makenzi zemiene zemiene Kanādas ziemeļrietumos, starp Kordiljeriem un Lorensa augstieni, stiepjas no Atabaskas ezera līdz Ziemeļu ledus okeānam, augstums — līdz 150-200 m, vietām izolēti kalni, lielākais augstums — 1443 m, kaļķakmeņi, naftas atradnes, mūžīgais sasalums.
- Samiten Zemītes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
- Senten Zentenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- ablaktācija Zīdaiņa atradināšana no mātes krūts.
- apzīdīt Zīdīt ar mātes pienu pēc atradināšanas no krūts.
- Seemzeem Ziemciema muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- juti Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- hopi Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, kas pazīstama kā tradicionālās indiāņu reliģijas galvenā sargātāja un sludinātāja, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- Semmershof Ziemeru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- Seemuppen Ziemupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā.
- Zirau-Wirginahlen Zierau - Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- Zielonpol Zileņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
- metalogēnija Zinātnes nozare, kas pētī rūdu atradņu izvietojuma likumsakarības.
- Sirgen Ziras muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
- Sismen Zismas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Schleck Zlēkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
- Znutyņ Znoteņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
- Jezofijel Zofinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Klein-Sorgen Zorģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- Suhrs Zūru muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Sutten Zutēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Adsel-Schwarzhof Zvārtavas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Āķagals Zvejnieku sētas nosaukums, kura atradās vietā, kur 1879. g. sāka celt Pāvilostas ciematu, tāpēc reizēm šis nosaukums tiek piedēvēts arī Pāvilostas pilsētai.
- Zwirdzin Zvirgzdenes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
- Žogoty Žagatas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- Žurlowa Žurilavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa trad..