Paplašinātā meklēšana
Meklējam taro.
Atrasts vārdos (123):
- taro:1
- taro:2
- tarot:1
- taroki:1
- taroks:1
- Mataro:1
- staroe:1
- starot:1
- Mantaro:1
- attarot:1
- iztarot:1
- ļetarot:1
- pātarot:1
- starots:1
- vītarot:1
- tarogata:1
- tarotava:1
- Alastaro:1
- Keretaro:1
- apstarot:1
- atstarot:1
- iestarot:1
- izstarot:1
- Kataroha:1
- nostarot:1
- tantarot:1
- Tartaros:1
- uzstarot:1
- vantarot:1
- appātarot:1
- glutarols:1
- meistarot:1
- nopātarot:1
- papātarot:1
- pārstarot:1
- pavītarot:1
- piestarot:1
- Plitarova:1
- Pļitarova:1
- rītarosme:1
- Santarosa:1
- Santaroza:1
- sapātarot:2
- sapātarot:1
- Staroduba:1
- starojošs:1
- starojums:1
- staroties:1
- starovers:1
- Aiditaroda:1
- aizpātarot:1
- dzintarots:1
- pātarojumi:1
- pātarošana:1
- pātaroties:1
- quartarolo:1
- Staroščiki:1
- tītaroties:1
- aizvantarot:1
- apstarojums:1
- apstarošana:1
- apstaroties:1
- atstarošana:1
- atstarotājs:1
- atstaroties:1
- iestaroties:1
- izmeistarot:1
- izstarojums:1
- izstaroties:1
- pameistarot:1
- sameistarot:1
- sastaroties:1
- saulstarots:1
- Starobeļska:1
- Starobiļska:1
- Starodvorje:1
- Starožvalie:1
- uzmeistarot:1
- atstarošanās:1
- izpātaroties:1
- katarobionti:1
- meistarojums:1
- mutarotācija:1
- pārmeistarot:1
- piemeistarot:1
- Staromeļņica:1
- aizpātaroties:1
- novantaroties:1
- skolmeistarot:1
- starodvorieši:1
- Starodvoriški:1
- Starodvorišķi:1
- staroščikieši:1
- bremzstarojums:1
- dipolstarojums:1
- iedzintarojums:1
- kodolstarojums:1
- laktaroviolīns:1
- lāzerstarojums:1
- radiostarojums:1
- Starosalackaja:1
- termostarojums:1
- impulsstarojums:1
- pārdzintarojums:1
- reliktstarojums:1
- siltumstarojums:1
- atstarotājekrāns:1
- atstarotājprizma:1
- glutarolaldehīds:1
- neitronstarojums:1
- rentgenstarojums:1
- Staro-Ottenskaja:1
- spoguļatstarošana:1
- spoguļatstarotājs:1
- Staro-Laicenskaja:1
- Staro-Pebaļgskaja:1
- kvadrupolstarojums:1
- rentgenapstarošana:1
- Staro-Brangeļskaja:1
- Starokonstantinova:1
- Starokostjantiņiva:1
- atstarotājs-maldinātājs:1
- metildibromglutaronitrils:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1065):
- UVA A ultravioletais starojums.
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
- monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu.
- elektrooftalmija Acu iekaisums, ko izraisījis elektriskā loka ultravioletais starojums.
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
- helioksantoze Ādas iedegums, pigmentācija saules starojuma ietekmē.
- radiodermatīts Ādas iekaisums, ko izraisa rentgenstarojums un radioaktīvais starojums.
- identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri
- starodvorieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorje" iedzīvotāji.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
- termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- alfa stari alfa starojums
- alfastari Alfa starojums.
- impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
- rentgenanalīze Analīze, kurā izmanto rentgenstarojumu.
- luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija
- raidantena Antena radioviļņu izstarošanai.
- kobaltlielgabals Aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co.
- aktinometrs Aparāts izstarojuma intensitātes vai penetrācijas spējas noteikšanai.
- katoptroskops Aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli).
- rentgenaparāts Aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
- radiometrs Aparāts starojuma enerģijas mērīšanai.
- rentgenometrs Aparāts, ar ko mērī saņemto rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu.
- radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
- spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu.
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
- Alastaro apdzīvota vieta Somijā (_Alastaro_), Varsinaissuomi reģiona ziemeļu daļā
- apertūra Apertūra kodolfizikā - leņķis starp koniskā radioaktīvā starojuma malējiem stariem, kuri nonāk reģistrējošā iekārtā.
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai.
- helioapkure Apkures sistēma, kurā Saules starojuma enerģija tiek pārvērsta siltuma enerģijā, ko izmanto telpu apsildīšanai.
- pleziorentgenterapija Apstarošana ar rentgenstariem no neliela attāluma.
- rentgenapstarošana Apstarošana ar rentgenstarojumu.
- kvarcot Apstarot ar kvarca spuldzi.
- apspoguļot Apstarot ar spoguli.
- apspiguļot Apstarot, apspīdēt.
- apspīguļot Apstarot, apspīdēt.
- zibznēt Apstarot, apspīdēt.
- starāt Apstarota ar rentgenstarojumu (medicīnā).
- ultravioletais starojums ar aci neuztverams elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 2 līdz 400 nanometriem
- rentgendatortomogrāfs Ar datoru vadāms tomogrāfs, kurā attēlu iegūst ar rentgenstarojumu.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē
- krāsa ar redzi uztverama objekta virsmas īpašība, ko rada atstarota (vai no tā izstarota) gaisma; šīs gaismas izraisīta redzes sajūta, uztvere
- spektroheliogramma Ar spektroheliogrāfa palīdzību iegūts fotoattēls, kurā redzama Saule monohromatiskajos staros.
- inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai.
- iks vienība ārpussistēmas garuma mērvienība, kas ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai; 1 X = 10^-13^ m (0,1 pikometrs)
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā.
- kirī ārpussistēmas mērvienība, ko lieto radionuklīdu aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā; apzīmējums Ci; 1 Ci=3,7·10^10^ Bq.
- janskis Ārpussistēmas starojuma spektrālā blīvuma mērvienība radioastronomijā, Jy.
- alfaterapija Ārstēšana ar alfa izstarojumu, piem., ar radona peldēm.
- brahiterapija Ārstēšana ar jonizējošo starojumu, kura avots novietots uz ķermeņa virsmas vai nelielā attālumā.
- rentgenterapija Ārstēšana ar rentgenstarojumu.
- telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa.
- gamma terapija ārstniecības metodes, kurās izmanto gamma starojumu; staru terapijas veids
- astrosfēra Astera centrālā daļa, bez starojuma.
- molekulārā astrofizika astrofizikas nozare, kas pētī kosmiskajā telpā atrodošos molekulu starojumu
- rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
- komētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta komētu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver komētu elektromagnētiskā starojuma novērojumus no Zemes un tiešos kosmiskos pētījumus, izmantojot starpplanētu zondes
- heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus
- gamma astronomija astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos ķermeņus pēc to elektromagnētiskā starojuma gamma diapazonā
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
- radiolokācijas astronomija astronomijas nozare, kas pētī Saules sistēmas ķermeņus, izmantojot radioviļņus, ko uz tiem noraida radiolokatora raidītājs un pēc atstarošanās no šiem ķermeņiem uztver un analizē radiolokatora uztvērējs
- radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
- bērsters Astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts
- atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi.
- radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
- kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodola starojums.
- kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums
- bēta sabrukšana atoma kodola radioaktīva pārvēršanās, kuras norisē tiek izstarots elektrons un antineitrino vai pozitrons un neitrino
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
- elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
- atspieģelēt Atspulgot, atstarot.
- saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas.
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
- spīgot Atstarojot gaismu, mirgot; spīguļot.
- spīguļot Atstarojot gaismu, mirgot.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- lāsēt Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- vizolot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- atspoguļot Atstarot (1).
- reflektēt Atstarot (starus, starojumu) - par kā virsmu.
- spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
- atspogot Atstarot, atspoguļot.
- spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
- atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma.
- atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
- atspulgs Atstarotā gaisma; gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas); atspīdums.
- atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma; atspulgs.
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
- atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
- spilgtuma amplitūda attiecība starp atstarotās gaismas daudzumu no filmējama objekta gaišākajām un tumšākajām daļām
- atstarošanās Attiecība starp starojuma plūsmu, ko virsma atstaro, un plūsmu, kura uz šo virsmu krīt.
- Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu
- histofluorescence Audu fluorescence pēc fluorescējoša preparāta ievadīšanas un rentgenstarojuma iedarbības.
- termojoni Augstas temperatūras iedarbībā ķermeņa virsmas izstarotie joni.
- elektrogravējamais automāts automātiska iekārta elektrogravēšanai, kuras darbības pamatā ir ilustrācijas oriģināla rindizvērse un no tā atstarotās gaismas pārveidošana elektriskos signālos, kas vada gravēšanas iekārtas griezni
- monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei.
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
- radioautogrāfija Autoradiogrāfija - metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju.
- UVB B ultravioletais starojums.
- fotobaktērija Baktērija, kas izstaro gaismu skābekļa klātienē.
- dzist Beigt degt, beigt izstarot gaismu.
- Bq Bekerels (radioaktīvā starojuma avota aktivitātes mērvienība).
- rentgenuzliesmotājs Bērsters - astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- bēta stari bēta starojums
- enerģijas pārnese bezizstarojuma procesi vielā, kuros elektronu ierosinājumu enerģija tiek nodota no ierosinātās daļiņas (molekulas, atoma, jona) uz neierosinātu daļiņu
- radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
- biodoza bioloģiskā deva, nosacīts lielums ultravioletā starojuma enerģijas dozēšanai gaismas terapijā
- radiostimulācija Bioloģisko procesu veicināšana ar mazām jonizējošā starojuma dozām.
- radiosensibilizācija Bioloģisku organismu jutīguma pret radioaktīvo starojumu palielināšana.
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti
- atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums; atblāzma.
- radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
- Mandžušrī Budisma mitoloģijā - "skaistais starojums", bodhitsatva, kas simbolizē gudrību un zināšanas.
- spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- sildīties Būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu.
- spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma; tikt atstarotam (par gaismu).
- spīdēt Būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
- spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- UVC C ultravioletais starojums.
- umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos.
- caurlaidības koeficients cauri videi izgājušās starojuma plūsmas attiecība pret starojuma plūsmu, kas krīt uz vides virsmas
- radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā
- termoluminiscence cietvielu spēja uzkrāt ārējās iedarbības (piemēram, jonizējošā starojuma) enerģiju, kas sildot tiek atdota gaismas kvantu veidā; termostimulētā luminiscence
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu.
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās
- apstarošana Darbība, process --> apstarot.
- dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu.
- enerģijas migrācija cietvielās daudzkārša bezizstarojuma elektronu ierosinājuma enerģijas pārnese, kuru veic elektroni, caurumi, eksitoni
- lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu; lāsmojums.
- lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
- ultrasonogrāfija Dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
- elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo
- rekontrā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "kontrā" un spēles likmes četrkāršošana.
- suprā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "rekontrā" un spēles likmes astoņkāršošana.
- mords Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; hiršs.
- hiršs Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords.
- kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas).
- kontra dažās kāršu spēlēs, piemēram, bridžā, tarokā u. c. paņēmiens pretinieka uzvaras aizkavēšanai un spēles likmes divkāršošanai
- māzerefekts Dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne.
- spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1).
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
- rentgendefektoskopija Defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem, izmantojot rentgenstarojumu.
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
- kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
- zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
- aktīniskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ultravioletais starojums vai rentgenstarojums, kā arī radioaktīvo vielu izstarojumi
- rentgendatortomogrāfija Diagnostikas metode ar ko iegūst atsevišķu izmeklējamā objekta slāņu attēlu rentgenstarojumā.
- elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
- rentgendiagnoze Diagnoze, kas noteikta, izmantojot rentgenstarojumu.
- gaisa gaisma difūzais debess starojums, kas vērsts virzienā uz sensoru
- blastoftorija Dīgļšūnu deģenerācija, ko ierosina stipri darbīgi faktori (indes, radioaktīvais izstarojums, alkohols u. c.).
- ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_)
- rentgenometrija Dozimetrijas nozare, kas mērī rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu un dozas jaudu ar rentgenmetriem.
- parazītsignāls Dublējošs videosignāls, kas tiek uztverts vēlāk un ir vājāks nekā pamatsignāls; izraisa pamatsignāla atstarošanās no lidaparātiem vai augstu pāri apkārtnei novietotiem objektiem.
- padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā.
- Colocasia esculenta ēdamā kolokāzija jeb taro 1
- ģeomagnētiskie efekti efekti, kurus izraisa Zemes magnētiskais lauks un ir svarīgi kosmiskā starojuma fizikā
- taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem).
- atstarotājekrāns Ekrāns, kas atstaro elektromagnētisko starojumu (vai kādu tā daļu noteiktā frekvenču diapazonā) vai skaņu viļņus.
- kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju.
- fotoelektrība Elektriskā potenciāla vai elektronu emisijas rašanās, gk. pusvadītājos elektromagnētiskā starojuma (gaismas) ietekmē.
- kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
- jonizācijas strāva elektriskā strāva, ko jonizācijas kamerā rada jonizējošā starojuma jonu un elektronu kustība
- gāzizlāde Elektriskās enerģijas pārveide optiskā starojuma enerģijā, elektriskajai strāvai plūstot gāzē vai metāla (Hg, Na) tvaikos.
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- fotokatods Elektrods, kas optiskā starojuma iedarbībā emitē brīvos elektronus; to lieto vakuuma elektronierīcēs.
- fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus).
- atstarotājs-maldinātājs Elektromagnētiskā starojuma atstarotājs, ko izmanto, lai maldinātu ar atstarojumu.
- Komptona efekts elektromagnētiskā starojuma elastiska izkliede uz brīviem vai vāji saistītiem elektroniem (atomos, molekulās, šķidrumos, cietvielās), ko pavada viļņu garuma palielināšanās
- pārejas frekvence elektromagnētiskā starojuma frekvence, ko nosaka enerģijas līmeņu attālums, starp kuriem notiek elektronu pāreja
- molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā
- rentgenspektri Elektromagnētiskā starojuma spektra daļa, kas atbilst viļņu garumiem no 0,0025 līdz 25 nanometriem.
- gamma starojums elektromagnētiskais starojums ar mazu viļņu garumu (10^-8^ cm un mazāk), kas rodas atomu kodolu radioaktīvajā sabrukšanā, ātrajiem elektroniem bremzējoties vielā, elektrona un pozitrona pāra anihilācijā, kā arī dažu elementārdaļiņu pārvēršanās procesos
- kvadrupolstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas kvadrupolmomentam mainoties laikā.
- bremzstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas, bremzējot lādētas daļiņas.
- bremzēšanās starojums elektromagnētiskais starojums, ko izstaro ātra lādēta daļiņa, bremzēdamās atoma kodola vai elektrona kuloniskjā laukā
- termostarojums Elektromagnētiskais starojums, ko izstaro objekti ar to iekšējo enerģiju.
- infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 1 milimetram un kura spektrs atrodas aiz redzamās gaismas spektra sarkanās daļas
- rentgenstari Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem; rentgenstarojums; x-stari.
- rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums.
- siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
- inducētais starojums elektromagnētiskie viļņi (fotonu plūsma), ko izstaro kvantu sistēma ārējā elektromagnētiskā lauka (starojuma) ietekmē
- dipolstarojums Elektromagnētisko viļņu starojums, kas rodas svārstoties elektriskam dipolam.
- EMVS Elektromagnētisko viļņu starojums.
- radiostarojums Elektromagnētisko viļņu starojums.
- radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
- ultravioletie stari elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums - ir aptuveni no 20 līdz 4000 angstrēmu
- infrasarkanie stari elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem
- eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
- bēta daļiņas elektroni vai pozitroni, kurus izstaro radioaktīvas vielas bēta sabrukšanas procesā
- rentgenlampa Elektroniska ierīce rentgenstarojuma iegūšanai.
- fotoelektronu emisija elektronu atbrīvošana no cietvielām, šķidrumiem un gāzēm vakuumā vai vielā, iedarbojoties uz to ar elektromagnētisko starojumu
- mikroviļņu terapija elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem
- vibrators elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā)
- skiametrija Ēnas blīvuma mērīšana, lai noteiktu rentgenstarojuma caurlaidību.
- helioenerģētika enerģētikas nozare, kas izstrādā metodes, ar kurām iespējams izmantot Saules starojuma enerģiju rūpnieciskām un sadzīves vajadzībām
- tahisterīns Ergosterina izomērs, kas rodas no ergosterina ultravioletā starojuma iedarbība.
- āpana Ezoterismā tā apzīmē visu, kas saistīts ar izdalījumiem no dažādiem orgāniem, procesiem tajos utt.; cilvēka aurā tā parādoties kā tumši sarkans starojums, kas reizēm kļūst tumši brūngani sarkans.
- žilbumfiltrs Filtrs, ko izmanto, lai likvidētu spožus gaismas atstarojumus displeja ekrānā.
- Rīdberga konstante fizikāla konstante, kas ietilpst atomu enerģijas līmeņu un starojuma frekvenču vienādojumos; apzīmējums R∞.
- emisijas spektrālanalīze fizikāla metode vielu elementsastāva kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai pēc spektra, ko izstaro ierosināti vielas atomi
- rentgenmikroskopija Fizikālo pētījumu metode, kurā objekta palielināta attēla iegūšanai izmanto rentgenstarojumu.
- absorbcijas konstante fizikāls lielums, apgriezti proporcionāls attālumam, kuru noejot, monohromatiskā starojuma plūsma (kā paralēls kūlis) absorbcijas dēļ vājinās e reizes; mērvieniba - m^-1^
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- absorbētspēja fizikāls lielums, kas rāda, kādu daļu no starojuma ķermenis absorbē
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās
- emisijas spēja fizikāls lielums, kas raksturo dotā ķermeņa termisko starojumu
- doza fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma (rentgena un γ starojuma, α un β daļiņu, neitronu) iedarbību uz vielu
- emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā.
- gaismas plūsma fizikāls lielums, kas raksturo to starojuma plūsmas daļu, kura iedarbojas uz cilvēka aci; mērv. lūmens (lm)
- ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku
- radioloģija Fizikas nozare, kas pētī radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, to izmantošanu.
- rentgenspektroskopija Fizikas nozare, kas pētī rentgenstarojuma spektrus un ārējo faktoru ietekmi uz šiem spektriem.
- katakustika Fizikas nozare, kas pētī skaņas atstarošanu, atbalsošanu.
- radiometrija Fizikas nozare, kas pētī starojuma enerģijas mērīšanas paņēmienus.
- radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi.
- lāzerstrāvu terapija fizioterapijas metode, kurā ārstnieciskā nolūkā apstaro noteiktas ķermeņa daļas ar starojumu no kvantu ģeneratoriem, lāzeriem
- infrasarkanā starojuma gaismas terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto infrasarkano staru lampu un siltuma starojumu
- ultravioletā starojuma gaismas terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto ultravioletā starojuma garāko viļņu spektru; lieto profilaksē
- redzamās gaismas starojums fizioterapijas veids, ko izmanto jaunpiedzimušo apstarošanai hiperbilirubinēmijas ārstēšanā
- Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta
- skatogrāfija Fotografēšana rentgenstaros.
- infrasarkanā fotogrāfija fotogrāfija, kurā izmanto infrasarkano starojumu – objektu fotografē caur tumšsarkano vai speciālo infrasarkano gaismas filtru uz infrahromatiskiem fotomateriāliem; izmanto astronomijā, spektroskopijā, mikroskopijā, medicīnā, kriminālistikā u. c. zinātnēs
- radiogrāfija Fotogrāfiska metode jonizējošā starojuma reģistrācijai.
- radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
- infrahromatiski materiāli fotomateriāli (fotoplates, filmas, fotopapīrs), kas ir ne vien gaismjutīgi, bet reaģē arī uz infrasarkano starojumu
- gaismas stiprums fotometrisks lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu
- fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei
- bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu
- emulsijas kamera fotoplate ar vairākām emulsijas kārtām, ko izmanto kodolfizikā jonizējošā starojuma reģistrēšanai
- Doplera mērītājs gaisakuģa ceļa ātruma un nonesuma leņķa mērītājs – aeronavigācijas autonomā sistēma, kurā, izmantojot no zemes virsmas atstaroto elektromagnētisko staru doplera frekvences nobīdi gaisakuģa kustības ietekmē, var aprēķināt gaisakuģa ceļa ātrumu un nonesuma leņķi; sastāv no raidītāja(iem), uztvērēja(iem), vairākstaru virzienantenas, skaitļotāja un indikatora
- fotārijs Gaismas ārstniecības kabinets cilvēku grupveida apstarošanai ar ultravioletiem un siltuma stariem profilakses un ārstēšanas nolūkā.
- sauleszaķis gaismas atspīdums, ko rada spogulis vai cits atstarojošs priekšmets
- reflekss gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas
- gaismas refleksija gaismas atstarošana
- spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļatstarošana.
- spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļrefleksija.
- luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors
- optiskais filtrs gaismas filtrs, kas paredzēts uz tā krītoša optiska starojuma spektra vienas vai vairāku sastāvdaļu vai pat apgabalu selektīvai izdalīšanai vai nomākšanai (izgriešanai)
- difūzija Gaismas izkliede, atstarojoties no nelīdzenas virsmas vai izplatoties caur noteiktiem materiāliem, piem., matētu stiklu.
- atspīdums Gaismas kūlis, kas rodas no spēcīga gaismas avota atstarošanas objektīva virsmā un veido apļus filmas attēlā.
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, vienāda ar gaismas plūsmu, ko 1 steradiānu lielā telpas leņķī izstaro 1 kandelu (cd) stiprs punktveida gaismas avots; apzīmējums - lm.
- spoguļreflektors Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements; spoguļatstarotājs.
- spoguļatstarotājs Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements; spoguļreflektors.
- Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
- uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
- gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri
- scintilācija Gaismas uzliesmojums, kas rodas dažās vielās, ja tās apstaro ar jonizējošu starojumu.
- luciferāze Gaismu izstarojošs proteīns, kas aktivizējas ķīmiskās reakcijās un rada bioluminescences efektus.
- oreola efekts gaišs aplis ap intensīvāk apgaismotajām kadra daļām, ko rada gaismas atstarošanās no kinolentes pretējās virsmas; efekts, kas izraisa oreola parādīšanos ap objektiem televīzijas attēlā
- radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
- aktīvā galaktika galaktika, kuras kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā
- Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
- metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas
- starpzvaigžņu vide gāze, putekļi, magnētiskais lauks un kosmiskais starojums, kas piepilda telpu starp zvaigznēm un miglājiem mūsu Galaktikā un citās galaktikās
- spektrālā spuldze gāzizlādes gaismas avots, kas izstaro noteiktas spektrāllīnijas vai nepārtrauktu spektru ar noteiktu gaismas plūsmas spektrālo blīvumu
- neona spuldze gāzizlādes gaismas avots, kurā optisko starojumu rada elektriskā izlāde neonā
- baktericīdspuldze Gāzizlādes ultravioletā starojuma avots, lieto ūdens, pārtikas produktu, operāciju telpu u. c. sterilizēšanai.
- atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus
- radiomutācija Gēna pārmaiņa, ko izraisa radioaktīvs starojums.
- agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes.
- bungnerva neiralģija griezīgu sāpju lēkmes ārējās auss ejas apvidū ar izstarojumu uz seju un aizauss apvidū
- aeroģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes un citu planētu virsmas kartēšanu no attāluma, izmantojot aerofotografēšanu vai infrasarkano viļņu izstarojumus.
- radiācijas higiēna higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu
- radioloģiskie ieroči hipotētiski masveida iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto radioaktīvo vielu starojuma enerģiju
- hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā.
- nitons Hipotētisks ķīmiskais elements, kas bija nepieciešams rādija radioaktīvā starojuma darbības skaidrojumam pirms radioaktivitātes atklāšanas.
- hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa.
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma
- sildīt Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
- apstarošana Iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
- pārdzintarojums Iedzintarojums.
- elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai.
- detektors Iekārta daļiņu vai starojumu reģistrācijai.
- antena Iekārta elektromagnētisko viļņu izstarošanai un/vai uztveršanai.
- gamma spektrometrs iekārta gamma starojuma spektra pētīšanai
- skeneris iekārta lidaparātā, kas uztver elektromagnētisko starojumu, kuru atstaro vai emitē Zemes virsa
- rentgeniekārta Iekārta rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
- bagāžas skeneris iekārta, kas ar rentgenstarojumu pārbauda, vai bagāžā nav ieroči un citi bīstami priekšmeti
- daļiņu teleskops iekārta, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo kosmisko starojumu vai neitrīno plūsmu; daļiņu reģistrācijai izmanto kodolfizikas metodes
- kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
- rentgenkimogrāfija Iekšējo orgānu kustību attēlojums ar rentgenstarojuma palīdzību uz filmas.
- ekrāns Ierīce aizsardzībai pret starojumu (karstumu, gaismu, elektromagnētisko lauku u. tml.).
- lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā; elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
- astrogrāfs ierīce debess spīdekļu fotografēšanai, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja
- scintilāciju skaitītājs ierīce kodolstarojuma reģistrēšanai; sastāv no scintilatora un fotoelektronu daudzkāršotāja
- pusvadītāju lāzers ierīce koherenta gaismas starojuma iegūšanai, kurā elektroni un caurumi tiek injicēti cauri p–n pārejai un, izstarojot gaismas kvantu, savstarpēji rekombinē (anihilē); pusvadītāju diode, kuras divas plakanparalēlās skaldnes, kas perpendikulāras p–n pārejai, ir optiskā rezonatora spoguļi
- bolometrs Ierīce niecīgu starojuma enerģiju mērīšanai (līdz 10 pakāpē -12 vatu), kā arī mazu temperatūras starpību (10 pakāpē -7 grāda) mērīšanai.
- radiolokators ierīce objektu atklāšanai, to atrašanās vietas (attāluma un virziena) noteikšanai ar radiosignāliem – radiolokators izstaro augstfrekvences radiosignālus un uztver tos pēc atstarošanās no objektiem; sastāv no radioraidītāja, radiouztvērēja, vienas vai divām virzienantenām, informācijas apstrādes un indikācijas mezgliem
- spektrālaparāts Ierīce optiskā starojuma spektrālā sastāva analīzei.
- osmoregulators Ierīce rentgenstarojuma caurspiedības regulēšanai.
- difraktometrs Ierīce rentgenstarojuma intensitātes un virziena mērīšanai pēc to difrakcijas kristālā.
- dirfraktometrs Ierīce rentgenstarojuma intensitātes un virziena mērīšanai pēc to difrakcijas kristālā.
- heliokoncentrators Ierīce Saules starojuma enerģijas koncentrēšanai.
- termostabiņš Ierīce siltumenerģijas starojuma stipruma mērīšanai, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti 50) virknē savienotiem termopāriem.
- dirfraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc gaismas, rentgenstarojuma u. c. starojuma difrakcijas ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
- difraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc starojumu ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
- starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
- apsildīšanas (arī siltuma) ķermenis ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu
- siltuma (ari apsildīšanas) ķermenis ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu
- lāzernoteicējs Ierīce, kas izstaro lāzerstaru; to izmanto, lai iezīmētu konkrētu vietu vai objektu.
- gaismas avots ierīce, kas izstaro vai atstaro gaismu
- siltumpelengators Ierīce, kas nosaka virzienu uz kādu objektu, reaģējot uz siltuma (infrasarkano) starojumu.
- atstarotā signāla korektors ierīce, kas novērš videosignāla rindu fāzes vai amplitūdas kropļojumus, kurus izraisa atstarotie signāli
- lāzermeklētājs Ierīce, kuras darbības pamatā ir virzienjutīgs uztvērējs, kas uztver lāzera apzīmēta mērķa atstaroto enerģiju un nosaka mērķa virzienu attiecībā pret uztvērēju.
- ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
- aplikators Ierīce, kuru lieto, lai ar radioaktīvo starojumu iedarbotos uz cilvēka ādu ārstniecības nolūkā, apstarojamam ādas iecirknim nonākot tiešā kontaktā ar starojuma avotu.
- lāzerieroči Ieroči, kuros tiek izmantota lāzerstarojuma termiskā iedarbība.
- spontānais starojums ierosinātā stāvoklī esošas kvantmehāniskas sistēmas (atoma, molekulas u. c.) patvaļīgs elektromagnētiskais starojums
- pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- iedegties Iesākt degt, izstarojot gaismu.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstēt, atstarojot gaismu.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
- iegailēties Iesākt gailēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi gailēt, atstarojot gaismu.
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu; arī uzliesmot (2).
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem); īsu brīdi izstarot gaismu.
- iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
- iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
- iekvēloties Iesākt kvēlot, izstarojot gaismu.
- ielāsmēt Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- ielāsmot Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi mirdzēt, atstarojot gaismu.
- uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
- iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- iestaroties Iesākt starot; īsu brīdi starot.
- uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
- ievizēties Iesākt vizēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi vizēt, atstarojot gaismu.
- iezaigoties Iesākt zaigot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zaigot, atstarojot gaismu.
- iezalgoties Iesākt zalgot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu.
- iezibēties Iesākt zibēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt.
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- anšlifs Ieža vai minerāla preparāts ar vienu nopulētu virsmu necaurspīdīgu rūdu pētījumiem atstarotā gaismā.
- rentgena fizikālais ekvivalents ikviena starojuma (alfa, beta, gamma starojuma u. c.) doza, kas izraisa tādu pašu jonu pāru skaitu, kā 1 rentgenu liela rentgenstaru doza
- rentgena bioloģiskais ekvivalents ikviena starojuma (alfa, beta, gamma starojuma, neitronu u. c.) doza, kas rada tādu pašu bioloģisko efektu, kā 1 rentgenu liela rentgenstaru doza
- sapātarot Ilgāku laiku nepārtraukti pātarot.
- infrasarkanā starojuma tehnika infrasarkanā starojuma izmantošana ierīcēs vai mehānismos militārajā izlūkošanā, apsardzē, ieroču tēmēšanas ierīcēs, zinātniskiem un tehniskiem pētījumiem
- IS starojums infrasarkanais starojums
- teleskops instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu un spektru iegūšanai vai starojuma intensitātes mērīšanai, izmantojot to elektromagnētisko starojumu
- radiomikrometrs Instruments ļoti vāja starojuma mērīšanai.
- rentgenmikroskops Instruments, kurā objekta mikrostruktūras pētījumiem izmanto rentgenstarojumu.
- endogenā intoksikācija intoksikācija ar indēm, kas radušās no infekcijas, vielmaiņas traucējumiem, starojuma iedarbības u. c.
- ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai
- spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
- optiskās īpašības īpašības, kas raksturo gaismas (elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonā apm. 10 nm – 1 mm, kas ietver redzamo gaismu, IS un UV starojumu) izplatīšanos un mijiedarbību ar materiālu
- koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst
- impulsstarojums Īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums.
- izņirbēt Īslaicīgi ņirbēt, izstarot ņirbošu gaismu.
- radioimpulss Īslaicīgs, impulsveida starojuma intensitātes pieaugums radioviļņos.
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
- palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- nostarot Īsu brīdi starot un pārstāt starot.
- pazibēt Īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu).
- pazibināt Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
- pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- disipācija Izkliede, izkliedēšanās; enerģijas pārvedošana; izstarojums.
- rentgenografēt Izmantojot rentgenstarojumu, iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas.
- noārdīt Iznīcināt (piemēram, vielu, audus), pārmainot (to) struktūru (piemēram, par vielām, starojumu, bioloģisku procesu).
- rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- emanācija Izplūšana, izdalīšanās, izstarošana.
- telalģija Izstarojošas sāpes.
- karsēt Izstarojot, izplatot karstumu, stipri sildīt (ko).
- sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- izstaroties Izstarot (2).
- apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
- fosforescēt Izstarot (ilgstoši) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
- fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
- emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas).
- izstrāvot Izstarot (piemēram, gaismu).
- sastaroties izstarot (prieku acīs) vienam pret otru
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
- gaismot Izstarot gaismu.
- gailēt Izstarot sārtu gaismu (parasti par oglēm); kvēlot.
- kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu; būt spožam, spilgtam; degt, kvēlot.
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu; būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
- rotaļāties Izstarot, arī atstarot ātri mainīgu gaismu.
- spēlēties Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
- sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
- zvirt Izstarot.
- emiters Izstarotājs.
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu
- Adzisikitaka japāņu mitoloģijā - Zemes dievības Okuninusi dēls, kura mirdzums atstarojies pār diviem kalniem un divām ielejām
- kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu
- atstarojošais miglājs jebkurš miglājs, kas atstaro tuvumā esošo zvaigžņu gaismu (tāpēc tā spektrs ir līdzīgs šo zvaigžņu spektriem)
- līnijas troksnis jebkurš signāls, kas rodas līnijā un nav pārraidāmais signāls, to var radīt sprieguma fluktuācijas, temperatūras maiņa, magnētiskie vai elektriskie lauki un dažādi starojumi
- Geigera skaitītājs jonizējošā starojuma (kodolstarojuma) detektors
- sterilizējošā doza jonizējošā starojuma absorbētā doza (25–50 kGy), kas garantē apstarotā objekta sterilitāti; pārtikas produktiem pieļaujamā doza ir līdz 10 kGy.
- grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg)
- kilogrejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienības greja 1000 vienības
- rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas ārpussistēmas mērvienība; 1 rads atbilst tādai starojuma dozai, kurai absorbējoties 1 kilogramā vielas, izdalās 0,01 džouls enerģijas; rad; rd.
- zīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība SI mērvienību sistēmā; apz. Sv.; 1 Sv liela ekvivalentā doza ir jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tajā netieši radušos lādēto daļiņu sākotnējās kinētiskās enerģijas summa ir 1 džouls (J).
- milizīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienības zīverta tūkstošdaļa.
- lineārā enerģijas pārnese jonizējošā starojuma kvanta vai elementārdaļiņas enerģijas zudums apstarotajā vielā noietā ceļa (treka) garuma vienībā
- radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas
- radioaktīvais fons jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota
- paātrinātie elektroni Jonizējošais starojums, ko iegūst, paātrinot elektronus ar rezonanses transformatoriem vai lineārajiem paātrinātājiem.
- fizikālie mutagēni jonizējošais un ultravioletais starojums, ekstremālas temperatūras u. c. fizikālie faktori
- jonizējošs Jonizējošs starojums - starojums, kura iedarbība uz vielu izsauc tās atomu un molekulu jonizāciju, kā rezultātā vielā rodas brīvi elektroni un dažādu zīmju joni.
- korpuskulārais starojums jonizējošs starojums, kas sastāv no daļiņām, kuru masa ir atšķirīga no nulles
- termojonu emisija jonu izstarošana no sakarsētām cietām un šķidrām vielām
- radiojutība Jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
- pātarnieks kāds, kas kopā ar līgavu iet pie mācītāja pātaros
- taroki Kāršu spēles "taroks" trumpji.
- kamarīt Kaut ko meistarot.
- kamarīties Kaut ko meistarot.
- Keretara Keretaro.
- atsarkt Kļūt sārtam, sarkanam (gaismas staros).
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu; būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu); aptumst.
- aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu); aptumšoties (1).
- iedegt Kļūt tumšam, brūnam (parasti par cilvēku, viņa ķermeņa daļām saules staros).
- neitronu bumba kodolierocis, kam ir ļoti liels radioaktīvais starojums, bet salīdzinoši mazs triecienvilnis un izdalītais siltums; tiek nogalināts viss dzīvais, bet materiālie zaudējumi ir ierobežoti
- neitronbumba Kodolierocis, kas rada ļoti intensīvu neitronstarojumu un relatīvi mazāku triecienvilni; paredzēts cilvēku iznīcināšanai.
- neitronmunīcija Kodolmunīcijas paveids ar mazas jaudas kodollādiņu, kas atšķiras ar palielinātu neitronstarojumu, bet kodolsprādziena triecienvilnim un caurspiedīgajai radiācijai ir otršķirīga nozīme.
- bioloģiskais kanāls kodolreaktora eksperimentālais kanāls, kas paredzēts bioloģisku objektu apstarošanai ar reaktora jonizējošo starojumu
- gamma spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā pētī atomu kodolu gamma starojumu
- jonizācijas kamera kodolstarojuma detektors, kura darbības pamatā ir lādēto daļiņu radītā gāzes jonizācija
- viļņa cugs koherenta starojuma viļņa nogrieznis, kura garums ir ierobežots
- lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu
- koksnes rentgena un gamma defektoskopija koksnes kvalitātes kontrole, kas pamatojas uz tās mijiedarbību ar jonizējošo starojumu
- koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības
- koksnes spīdums koksnes virsmas spēja atstarot gaismu noteiktā virzienā
- frontprojekcija Kombinētās kinouzņemšanas paņēmiens, kurā izmanto reālu priekšplāna obj. perspektīvo savietošanu ar fona att., kuru ar projektoru veido uz atstarojoša ekrāna.
- staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība
- atbalss komunikāciju sistēmās - signāls, kas atstarošanās rezultātā atgriežas tā avotā ar zināmu aizkavi un atšķirīgu amplitūdu
- aktīniskā oftalmija konjunktivīts, ko izraisījis ultravioletais (aktīniskais) starojums, piem., mākslīgā kalnu saule vai metināšanas aparāta liesmas starojums
- saulsargs Konstrukcija telpu aizsardzībai pret tiešajiem un atstarotajiem saules stariem.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli)
- pozitīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir lielāks par organisma audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur vairāk nekā organisma audi
- negatīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir mazāks par organismu audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur mazāk nekā organisma audi
- TBI Kopējais ķermeņa apstarojums (angļu "total body irradiation").
- Andžiamitaruka koraļļu rifi Mozambikas šaurumā (_Andriamitaroka, Nosy_), Indijas okeānā, Madagaskaras rietumu piekrastē
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas
- pulsārs Kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, kura starojuma impulsi seko cits citam ar stingri noteiktu vai ļoti lēni augošu periodu.
- korpuskulārais starojums kosmiskais starojums
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus
- iridizācija Krāsainas gaismas starojums (dārzs) ap gaismas avotu, ko redz glaukomas slimnieki.
- Pļitarova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Plitarova" bijušais nosaukums.
- splendido Krāšņi, spoži; lieliski; grezni, starojoši.
- kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra.
- mandorla Kristu vai Dievmāti ietveroša mandeļveidīga gaismas starojuma attēlojums kristietisma mākslā.
- Pleurobrachia pileus ktenoforu suga, kas dažkārt iepeld arī Baltijas jūrā, spēj izstarot zilganu gaismu un izraisīt jūras spīdēšanu
- radioaktivācijas analīze kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir noteicamajos elementos radīto radioaktīvo izotopu pussabrukšanas periods, starojuma enerģijas un intensitātes mērīšana
- kvazāgs Kvazizvaigžņveida galaktika, kosmisks objekts, kam ir vājš radiostarojums.
- spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
- absolūti melns ķermenis ķermenis, kas jebkurā temperatūrā absorbē visu uz to krītošo starojumu, bet tā emitētais starojums atkarīgs vienīgi no temperatūras
- rentgenoskopija Ķermeņa daļu izmeklēšana ar rentgenstarojumu, iegūstot attēlu uz fluorescējošā ekrāna.
- kinedensigrāfija Ķermeņa iekšējo struktūru kustību reģistrēšana kinofilmā, izmantojot rentgenstarojumu.
- termolīze Ķermeņa siltuma zudums ar izgarošanu, izstarošanu u. c.
- radioreakcija Ķermeņa, īpaši ādas reakcija pret apstarošanu.
- luminiscence Ķermeņu vai vielas spīdēšana, ko ierosinājis kāds enerģijas avots - ārējais apstarojums, elektriskais lauks, ķīmiskie procesi utt.
- lāzerķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu pārvērtības lāzeru starojuma iespaidā.
- radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
- luminiscencanalīze Ķīmiska izmeklēšanas metode, noteicot vielas pēc to īpašības izstarotgaismu, ja tās apstaro ar ultravioletiem stariem.
- termoradiolīze Ķīmiskās pārvērtības vielās, kas notiek jonizējošā starojuma un augstas temperatūras vienlaicīgā iedarbībā.
- augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju
- iniciators ķīmiski savienojumi (peroksīdi, hidroperoksīdi, persulfāti u. c.) vai citi faktori (temperatūra, ultravioletais starojums u. c.), kas ierosina konkrētu ķīmisku reakciju, piemēram, polimerizāciju
- radiolīze Ķīmisko vielu un savienojumu sadalīšanās radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma iedarbībā.
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
- germicidālā lampa lampa, kas izstaro ultravioleto starojumu; lieto laboratoriju telpu sterilizācijai
- abažūrs Lampas apsegs, kas atstaro un virza gaismu vai mazina gaismas spilgtumu.
- Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.).
- lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
- Starodvoriški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorišķi" nosaukuma variants.
- lāzerstarojums Lāzera starojums, augstas intensitātes koherents starojums ar izteiktu virziendarbību (stari praktiski paralēli).
- radiācijas mielopātija lēni progresējoša mielopātija pusgadu vai ilgāk pēc muguras smadzeņu pakļaušanas jonizējošam starojumam, parasti staru terapijas sekas
- Railettiana cesticillus lenteņu suga, kas parazitē vistās un tītaros
- rentgentehnika Līdzekļi un metodes, ar kuriem iegūst rentgenstarojumu un kuri dod iespēju to izmantot medicīnā, bioloģijā, defektoskopija u. c.
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
- Pokelsa efekts lineārs elektrooptisks efekts – refrakcijas koeficienta izmaiņa kristālos, ja tiem uzliek ārēju elektrisko lauku, kas izpaužas kā gaismas dubultlaušana; novērojams vienīgi segnetoelektriķos; izmanto koherenta optiskā starojuma vadīšanai
- pagoza Linu mārks, kas atrodas tiešos saules staros.
- termostimulētā luminiscence luminiscence, kas rodas, ja silda cietvielu, kura ierosināta, iepriekš to apstarojot ar gaismu vai citu radiāciju; termoluminiscence
- radioluminiscence Luminiscence, ko ierosina radioaktīvais starojums.
- mākslīgā kalnu saule luminiscences (parasti dzīvsudraba un argona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai
- spoguļvirsma Ļoti gluda (kā) virsma, kas labi atstaro gaismu.
- spiest Ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli).
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
- nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
- fototermomagnētisms Magnētiskā lauka un tā virzienam perpendikulāra elektromagnētiskā starojuma iedarbība uz pusvadītāju vai vadītāju.
- pamatlimits Maksimālā pieļaujamā jonizējošā starojuma ekvivalentā doza un (vai) efektīvā doza ķermenim kopumā.
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus; šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
- Mantara Mantaro, upe Peru.
- antiradars Mašīnā paslēpta neatļauta radioelektroniska ierīce autovadītāja savlaicīgai brīdināšanai par ātruma kontroles radara starojumu.
- Matara Mataro, pilsēta Spānijā, Katalonijā.
- termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
- nolietošanās Materiāla īpašību neatgriezeniska maiņa ekspluatācijas laikā; tā izpausmes ir mehāniskais nodilums, materiāla nogurums un korozija, paliekošās deformācijas un sagrūšana, ko rada berze, slodze, temperatūra, mitrums, starojums, agresīva vide.
- kodolmateriāli Materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties, mijiedarbojoties ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu.
- plazmapstrāde Materiālu apstrādes paņēmieni, kuros izmanto zemas temperatūras plazmas termisko, mehānisko, lādēto daļiņu un starojuma iedarbību.
- šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana
- miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs.
- elektroradioloģija Medicīnas nozare, kas pēti elektrības un jonizējošā starojuma lietošanu diagnostikā un terapijā.
- radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
- rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- pārmeistarot Meistarojot pārveidot citādu, par ko citu.
- meisterēt Meistarot.
- sadalīšanās Meklēšanā ar radaru - viena nepārtraukta atstarota signāla sadalīšanās vairākos atsevišķos atstarotos signālos, kas atbilst dažādiem objektiem vai struktūru grupējumiem.
- Keretaro Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Keretaro Valsts ("Queretaro" / "Estado Libre y Soberano de Queretaro"), platība - 11658 kvadrātkilometri, 1598000 iedzīvotāju (2005. g.).
- mākslīgā menopauze menopauze, piem., pēc olnīcu izgriešanas vai apstarošanas
- dozimetrisks aparāts mēraparāts, kas reģistrē starojumu (indikators), kā arī šāds mēraparāts, kas vienlaicīgi mēra dozu vai dozas jaudu (dozimetrs)
- metināšana ar infrasarkano starojumu metināšana, izmantojot infrasarkanā starojuma radīto siltumu
- autoradiogrāfija Metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju; radioautogrāfija.
- gamma defektoskopija metode, ar ko metālu izstrādājumos var atklāt dažādus defektus, tiem cauri laižot gamma starojumu, kas defekta vietā absorbējas vājāk
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
- apertūras sintēzes metode metode, kas ilgstošu novērojumu rezultātā ļauj iegūt kosmiskā radiostarojuma avota augstas izšķirtspējas attēlu, izmantojot radiointerferometru ar mainīgu bāzi un mainīgu bāzes orientāciju
- tālizpētes pasīvās metodes metodes datu ieguvei izmantojot dabisko elektromagnētisko starojumu
- tālizpētes aktīvās metodes metodes datu ieguvei izmantojot mākslīgi radītu elektromagnētisko starojumu
- rentgenogrāfija Metožu kopums, ar kurām informāciju par objektu iegūst, pētījot rentgenstarojuma un objekta mijiedarbību.
- radiomiglājs Miglājs, kam ir raksturīgs spēcīgs radiostarojums.
- kvantu fizika mikropasaules objektu fizika, kurā pēta atomārās un subatomārās struktūras, to elektromagnētisko starojumu un mijiedarbību ar starojuma lauku; kvantu fizikas viens no konsekventiem formulējumiem ir kvantu mehānika
- akustiskais mikroskops mikroskops, kurā augstfrekvences ultraskaņas signālu (frekvence līdz 1 GHz) pēc atstarošanās no objekta apstrādā elektroniski un iegūto attēlu aplūko uz monitora ekrāna
- māzers Mikroviļņu pastiprinātājs vai ģenerators, kura darbības pamatā ir inducētais starojums un tas darbojas pēc tiem pašiem principiem kā lāzers, radītajam starojumam piemīt tādas pašas īpašības (piem., monohromatiskums un koherence) kā lāzera starojumam.
- kvildēt Mīlīgi starot kā saule.
- bezkontakta mīna mīna, ko aktivē kāda mērķa iedarbība uz mīnas tuvumā esošajiem fiziskajiem apstākļiem vai uz pašas mīnas starojumu
- strēlot Mirdzēt, starot.
- vāja starojuma ekrāns monitora ekrāns ar zemu magnētiskā un elektriskā starojuma intensitāti
- kvantu ģenerators monohromatisku elektromagnētisko viļņu avots, kurā izmanto kvantu sistēmu (atomu, molekulu, kristālu) inducēto starojumu
- hemangioblastomatoze Multipla vai izstarojoša hemangioblastoma.
- bezkontakta darbības uzspridzinātājs munīcijas uzspridzinātājs, kura komandas dators izstrādā komandu bez tieša kontakta ar mērķi tā tuvumā (noteiktā attālumā), savā darbībā izmantojot no no mērķa atstarotās vai izstarotās enerģijas
- saule Mūsu planētu sistēmas centrāla debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari.
- sektoruguns Navigācijas signāluguns, kas apstaro tikai noteiktu horizonta daļu vai maina krāsu atkarībā no sektora, kurā novērojama.
- ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu
- pameistarot Neilgu laiku, mazliet meistarot.
- radioneirīts Neirīts, kas radies pēc rentgenstarojuma vai rādija starojuma iedarbības.
- neds Neitronstarojuma dozas mērvienība (angļu "neutron exposure dose").
- radiodeglis Nekontakta uzspridzinātājs, kas iedarbojas no radioviļņu enerģijas, ko izstaro vai atstaro mērķis; radiovadāmais uzspridzinātājs.
- lauegramma Nekustīga monokristāla difrakcijas ainas attēls, kas iegūts, izmantojot rentgenstarojumu.
- pasterizējošā doza neliela (ap 1 kGy) jonizējošā starojuma doza, kas nenodrošina pilnīgu apstarotā objekta sterilitāti, bet dod produkta termiskai pasterizācijai līdzvērtīgu efektu
- komētveida miglājs neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu
- kosmiskais starojums nepārtraukta augstas enerģijas daļiņu plūsma kosmiskajā telpā, kas skar arī Zemi no dažādiem virzieniem; korpuskulārais starojums
- kalorescence Neredzama siltuma starojuma pārveidošana par redzamu.
- difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne
- odontoneiralģija Nervu sāpes no slima zoba vai sāpes, kas izstaro uz veseliem zobiem.
- antenefekts Nevēlama elektromagnētisko viļņu izstarošana vai uztveršana, kas ietekmē antenas virziendarbību un samazina tās lietderības koeficientu.
- mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
- lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
- holofāns No caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani.
- bioloģiskais ekrāns no īpaša materiāla izgatavots aizsargekrāns, kas paredzēts starojuma intensitātes samazināšanai
- skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu
- atbalss No šķēršļa atstarotais vilnis (akustiskais, elektromagnētiskais), ko uztver novērotājs.
- izvēles likumi nosacījumi kvantu fizikā, kas ļauj vai aizliedz kāda konkrēta mikroprocesa norisi - kvantu pārejas notikšanu, starojuma kvanta emisiju vai absorbciju u. tml.
- noēnot Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules starojuma tiešas iedarbības.
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu
- iks starojums novecojies nosaukums rentgenstarojumam
- X starojums novecojies nosaukums rentgenstarojumam
- rem Novecojusi starojuma dozas mērvienība bioloģiskās iedarbības noteikšanai (angļu "roentgen equivalent man"); aizstāta ar zīvertu.
- kosmiskā starojuma fizika nukleārās astrofizikas nozare, kurā pēta kosmiskā starojuma īpašības un izcelšanos
- tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarot.
- skaņas lokācija objekta atrašanās vietas noteikšana, izmantojot tā radīto atstaroto skaņu
- stereorentgenogrāfija Objekta fotografēšana ar rentgenstarojumu no divām vietām, kas atrodas noteiktā atstatumā viena no otras; attēlus apskatot ar īpašu aparātu, rodas šķietami telpiska aina.
- aktīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to atstarotajiem signāliem, kurus izstaro īpašas iekārtas
- pasīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to izstarotajiem signāliem (piemēram, pēc skaņas, elektromagnētiskajiem viļņiem)
- radiolokācija Objektu atklāšana un atrašanās vietas noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanas no tiem.
- radiotermolokācija Objektu atrašanās vietas noteikšana pēc to siltuma radiostarojuma.
- termogrāfija Objektu infrasarkanā starojuma reģistrēšana, izmantojot siltumjutīgus materiālus; virsmas temperatūras noteikšana, piemēram, ar termovizoru.
- sniega oftalmija oftalmija, ko izraisa ultravioletā starojuma iedarbība alpīnistiem
- cianopsīns Olbaltumviela acs tīklenes fotoreceptoros, kas absorbējot noteikta viļņa garuma elektromagnētisko starojumu maina savu ģeometrisko konfigurāciju.
- spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību
- ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu
- magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā.
- staru (arī ģeometriskā) optika optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu
- fotometrija optikas nozare, kurā pēta un mēra optiskā starojuma enerģētiskos raksturlielumus (intensitāti, gaismas plūsmu, apgaismojumu, avota spožumu u. c.) un starojuma emisijas, izplatīšanās, absorbcijas un izkliedes procesu parametrus
- elipsometrija Optiska cietvielu pētīšanas metode, kuras pamatā ir tas, ka lineāri polarizēta gaisma, atstarodamās no metāla virsmas, pārvēršas eliptiski polarizētā gaismā.
- heliostats Optiska ierīce, ar kuras palīdzību no diviem spoguļiem atstaroti saules stari pastāvīgi tiek vērsti uz nekustīga (vertikāla vai horizontāla) saules teleskopa objektīvu.
- gaismas filtrs optiska ierīce, kas pārveido uz tās krītošā optiskā starojuma spektrālo sastāvu vai enerģiju
- totalrefleksija Optiska parādība, ka gaisma pilnībā atstarojas no divu virsmu robežplaknes optiski blīvākajā vidē.
- dispersijas prizma optiskā prizma, kas starojumu sadala pēc viļņu garumiem
- atstarotājprizma Optiskā prizma, kuras viena vai vairākas skaldnes atstaro optisko starojumu (gaismu), neradot tā dispersiju.
- spogulis Optiska sistēma - gluda virsma, kas labi atstaro gaismu un ko izmanto attēlu ieguvei.
- refrakcijas koeficients optiskā starojuma izplatīšanās ātrumu attiecība divās vidēs; tādās vidēs, kurās notiek arī gaismas absorbcija, refrakcijas koeficients ir komplekss lielums, kura imaginārā daļa ir absorbcijas konstante
- gaismas izkliede optiskā starojuma raksturlielumu izmaiņa, starojumam ejot cauri vielai; rodas izmaiņas intensitātes telpiskā sadalījumā, gaismas polarizācijā (releja jeb elastiskā izkliede) un frekvenču spektrā (neelastiskā izkliede)
- kristālu spektri optiskās absorbcijas, luminiscences, fotovadāmības, kombinatīvās gaismas izkliedes, atstarošanās spektri, kas rodas, gaismai mijiedarbojoties ar vielu kristāliskā stāvoklī
- atomspektri Optiski vienatoma gāzu un tvaiku izstarojumu spektri.
- kristālspektri Optiskie absorbcijas, atstarošanās, izkliedes, luminiscences spektri, ko iegūst ar kristālu spektroskopijas metodēm.
- lāzersakari Optiskie sakari ar augstas intensitātes koherentu starojumu parasti gaismas vadu līnijās.
- luciferīns Organiska viela luminiscējošos organismos, kas, oksidējoties ar enzīma luciferāzes starpniecību, izstaro gaismu līdzīgi jāņtārpiņam.
- optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai
- notekūdeņu radiolītiskā attīrīšana organisko piesārņojumu sagraušana līdz CO~2~ un H~2~O, izmantojot jonizējošā starojuma netiešo iedarbību uz organisko piesārņojumu
- stilbēns Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, kura kristālus lieto scintilāciju skaitītājos jonizējošu starojumu reģistrācijai; tā derivātus lieto medicīnā.
- radiosensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
- radiorezistence Organisma, tā atsevišķu daļu izturība pret jonizējošo starojumu.
- dozimetrijas dienests organizācija, kas nodarbojas ar dozimetriju un tehniskā personāla aizsardzību pret radioaktīvo un jonizējošo starojumu kodolreaktoros un citās iekārtās
- kodoldrošība Organizatorisku un tehnisku pasākumu sistēma kodolobjektu bezavārijas izmantošanai un starojumam pakļauto darbību aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.
- infrasarkanais horizonta detektors orientācijas detektors ar šauru redzeslauku, kas uztver infrasarkanā starojuma intensitātes kritumu uz planētas diska robežas un nosaka virzienu uz planētas horizontu
- ozona caurums ozona slāņa ievērojama sarukšana, kā rezultātā tas vairs nespēj pienācīgi absorbēt ultravioleto starojumu un šī starojuma intensitāte uz Zemes pieaug
- ozona slānis ozonosfēra; ozona koncentrācijas slānis atmosfērā 10-50 km augstumā, kas pasarga Zemi no ultravioleta starojuma
- katodstari Paātrināta elektronu plūsma, ko izstaro katods.
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem).
- Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja
- Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
- Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
- rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē; spožums, starojums (saulei lecot); ausma.
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- nosauļoties pakļaujot savu ķermeni saules starojuma iedarbībai, panākt, ka āda kļūst tumšāka
- sauļot Pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai.
- cepties pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai; sauļoties
- sauļoties Pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai.
- apstarāt Pakļaut starojuma iedarbībai.
- apstarot Pakļaut starojuma iedarbībai.
- radiācijdefekti Paliekošas pārmaiņas cietvielas struktūrā (piem., defekti kristālos) vai ķīmiskajā sastāvā, kuras rodas jonizējošā starojuma iedarbībā.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- dedzināt gaismu panākt, ka (kas, parasti apgaismošanas ierīces) izstaro gaismu
- degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
- iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
- nogriezt (arī nodzēst, izslēgt) gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu
- nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu
- uzgriezt gaismu (arī uguni) panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu
- iedegt (arī aizdegt, uzdegt, ieslēgt, iegriezt, uzgriezt) gaismu panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu
- dedzināt Panākt, ka izstaro gaismu (elektriskās apgaismošanas ierīces).
- izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu.
- aizdedzināt Panākt, ka sāk kvēlot, izstarot gaismu.
- hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
- daat Papildu zefirota, kas atrodas starp "hokma" un "bina" un tās harmonizē, pēc dažiem uzskatiem simbolizē intelektuālo starojumu.
- caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu.
- nestacionārais Džozefsona efekts parādība, ka kontaktā rodas pastāvīgs spriegums, caur kontaktu plūst maiņstrāva un kontakts izstaro elektromagnētiskos viļņus tikai tad, ja strāva pārsniedz kritisko robežu
- gaismas pilna iekšējā atstarošanās parādība, kad, gaismai krītot no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi noteiktā krišanas leņķī, gaisma tiek pilnīgi atstarota, nenokļūstot optiski mazāk blīvajā vidē
- gravitācijas lēca parādība, kas novērojama tāla kosmiskā objekta elektromagnētiskajam starojumam mainot izplatīšanās virzienu tuvāk novietota kosmiskā objekta gravitācijas laukā
- sfēriskā aberācija parādība, kurā gaismas stari, kas iziet no viena punkta, atstarojoties no ieliekta spoguļa vai izejot cauri optiskajai sistēmai, nesaiet kopā vienā punktā (fokusā) un veido izplūdušu attēlu
- radiācijas efekti cietvielā parādības, kas novērojamas, jonizējošam starojumam mijiedarbojoties ar cietvielu
- rosme Parasti savienojumā "rīta rosme": rītarosme.
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; arī izdzist (1).
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu).
- radiācijas sterilizācija pārtikas produktu, iesaiņojuma materiālu, medikamentu un medicīnisko piederumu mikrobioloģiskās tīrības nodrošināšana, izmantojot jonizējošā starojuma baktericīdo iedarbību
- reaģēt Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
- dozimetriskā kontrole pasākumu sistēma, lai atomrūpniecības uzņēmumos un zinātniskajās laboratorijās nodrošinātos pret jonizējošo starojumu
- pātarāties Pātaroties.
- izstarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izstarot (3).
- meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot; priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja"
- šķilt Pēkšņi atstarot (mirdzumu) - par acīm.
- optiskā pele pele, kas par savu atrašanās vietu saņem informāciju, uztverot pašas izstaroto gaismu
- pelēkā karte pelēka kartona loksne, kas atstaro 18% uz tās krītošās gaismas; izmanto eksponometrijā precīzas ekspozīcijas noteikšanai un eksponometru normēšanai
- fotokauterizācija Piededzināšana ar starojuma enerģiju, piem., ar rentgenstarojumu.
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt.
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdegt.
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt; ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
- iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka sāk degt (uguns); iedegt 1.
- iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka uzreiz degt (uguns); iededzināt (1).
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
- starjauda Pilnā enerģija, ko zvaigzne vai cits kosmiskais objekts izstaro laika vienībā.
- integrālā doza pilns starojums, ko saņem viss apstarotais objekts
- Noikatāro Pilsēta Itālijā ("Noicattaro"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keretaro Pilsēta Meksikā ("Queretaro"), atrodas Meksikas kalnienē 1813 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mataro Pilsēta Spānijā ("Mataro"), Katalonijā, Barselonas provincē, 124300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoperekopska Pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, Perekopa šaurumā, Starojes ezera krastā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oroja Pilsētu Peru ("La Oroya"), Huninas provincē, Mantaro krastos, Andos 3650 m vjl., 24500 iedzīvotāju (2015. g.).
- lumisterīns Pirmais pārvērtības produkts, kas rodas, apstarojot ergosterīnu ar ultravioleto starojumu; turpinot apstarošanu, rodas tahisterīns un beidzot - kalciferols (D2 vitamīns).
- pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi
- ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma
- caurstrāvot Plūst (kam) cauri (piemēram, par starojumu, straumi).
- radiācijas sašūšana polimēru molekulu sašūšana ar jonizējošu starojumu
- spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas.
- jonu emisija pozitīvu un negatīvu jonu atbrīvošana no cietvielas virsmas augstā temperatūrā (termojonu emisija), kā arī apstarojot ar fotoniem (fotodesorbcija)
- astrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess objektu starojuma, galvenokārt redzamas gaismas intensitātes mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - astrofotometru.
- astrofotogrāfija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess spīdekļu attēlu iegūšanai; lieto speciālu teleskopu - astrogrāfu, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja.
- astropolarimetrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu starojuma polarizācijas mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - polarimetru.
- radiācijas izturīgi stikli pret γ starojumu izturīgi stikli, to sastāvā ietilpst svina, bismuta vai volframa oksīdi; lēnos neitronus absorbē stikli, kas satur kadmija oksīdu (CdO) un bora oksīdu (B~2~O~3~)
- gammagramma Priekšmeta attēls uz fotoplates, kas iegūts, caurstarojot pētāmo priekšmetu ar gamma stariem.
- optiskais fotoattēls priekšmeta attēls, ko priekšmeta izstarotā vai izkliedētā gaisma, izejot caur optisko sistēmu (objektīvu), rada optiskās sistēmas izejā; atveido objekta kontūras un detaļas
- spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
- apgaismes ķermenis priekšmets, ierīce, kas izstaro gaismu
- Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem
- Ožē efekts process, kas sastāv no elektrona pārejas no augstākas elektronu čaulas uz vakantu stāvokli zemākā elektronu čaulā ar sekojošu bezizstarojuma atbrīvotās enerģijas pārdevi citam augstākas čaulas elektronam, kurš nonāk vai nu ierosinātā stāvoklī, vai arī tiek emitēts no vielas
- dehidroholesterīns Provitamīns cilvēka ādā, pienā u. c.; apstarojot ar ultravioletajiem stariem, tas pārveidojas par D3 vitamīnu.
- galvenais fokuss punkts, kurā saiet sfēriskajā spogulī atstarots vai lēcā lauzts paralēlu staru kūlis
- zvaigznes spožums punktveida debess objekta (visbiežāk zvaigznes) starojuma intensitātes mērs, ko mēra zvaigžņlielumos
- pārprogrammējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, kuras saturu lietotājs var dzēst, apstarojot to ar ultravioleto gaismu, un pēc tam ierakstīt tajā jaunus datus ar speciālas ierīces - programmatora - palīdzību
- fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība.
- fotorezistors Pusvadītājierīce, kurai optiskā starojuma ietekmē mainās elektriskā pretestība.
- Saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu; pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
- jūrasķīvīte Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis squatarola"), Latvijā caurceļotāja vai reta vasarotāja gk. jūras piekrastē.
- starojuma pēcefekti radiācijas iniciētā polimerizācija (precīzāk, polimēra vidējās molekulmasas palielināšanās), kas turpinās pēc starošanas beigām
- bekerels Radioaktīvā starojuma avota aktivitātes mērvienība, Bq (1 Bq = 1 sabrukšanas akts sekundē).
- radiācijas līmenis radioaktīvā starojuma intensitāte radioaktīvā piesārņojuma apvidū
- radionekroze Radioaktīva starojuma izraisīta audu nekroze.
- inducētā radioaktivitāte radioaktivitāte, ko izraisa vielas apstarošana ar kādām elementārdaļiņām
- bēta radioaktivitāte radioaktivitāte, kurā tiek izstaroti bēta stari
- alfa sabrukšana radioaktivitātes veids, kurā atoma kodols izstaro alfa daļiņu, kodola elektriskais lādiņš samazinās par divām vienībām, masa - par četrām vienībām
- radiojods Radioaktīvs joda izotops; visbiežāk lietotais ir 131I, ko iegūst, apstarojot telūru ciklotronā; pussabrukšanas periods astoņas dienas; lieto vairogdziedzera funkciju noteikšanai, vairogdziedzera karcinomas metastāžu lokalizācijas noteikšanā, tireotoksikozes terapijā.
- radiokobalts Radioaktīvs kobalta izotops ar pussabrukšanas periodu 5,24 g., kurš no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto radioterapijā.
- radionātrijs Radioaktīvs nātrija izotops ar pussabrukšanas periodu 15,06 h, kas no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto dažu leikožu formu terapijā.
- radioslāpeklis Radioaktīvs slāpekļa izotops ar pussabrukšanas periodu 10,08 min; iegūst, boru apstarojot ar alfa daļiņām.
- radiotorijs Radioaktīvs torija izotops ar pussabrukšanas periodu 1,9 g.; sabrūkot izstaro alfa starojumu.
- radioaktīnijs Radioaktīvs torija izotops ar pussabrukšanas periodu 18,17 dienas; izstarodams alfa starojumu, tas pārvēršas par aktīniju X.
- metrampērs Radioantenas "strāvas momentu" mērvienība, kad par "strāvas momentu" pieņemts ampēros izteikts strāvas stipruma reizinājums ar metros izteiktu antenas augstumu; metrampēru skaits raksturo radiostacijas starojumu.
- radiocitoloģija Radiobioloģijas nozare, kas pēta šūnu un tās atsevišķo organellu reakcijas uz jonizējošā starojuma iedarbību.
- praktiskā radiobioloģija radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā
- kosmiskā radiobioloģija radiobioloģijas nozare, kas prognozē kosmiskā starojuma bioloģisko ietekmi ilgstošos kosmiskos lidojumos
- radiopulsārs Radiodiapozonā pulsējošs kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, pulsāra veids.
- kvantu radiofizika radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības
- radiodeviācija Radiokompasa vai radiopeilēkļa kļūda, ko rada no apkārtējiem priekšmetiem atstarotie elektromagnētiskie viļņi.
- kolimators Radioloģiskajās iekārtās - ierīce starojuma plūsmas ierobežošanai.
- radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem.
- rentgenluminiscence Radioluminiscences paveids, kas rodas, apstarojot luminoforu ar rentgenstariem vai gamma stariem; lieto rentgendiagnostika attēla vizualizācijai.
- radiosekstants Radionavigācijas ierīce kuģu un lidaparātu koordinātu noteikšanai pēc debess ķermeņa radiostarojuma.
- radiotālmērs Radionavigācijas ierīce, ar ko mēra attālumu attāluma mērīšanas sistēmās, vai autonoms attāluma mērītājs līdz radiosignālus atstarojošam objektam, piem., radioaltimetrs.
- radiogoniometrs Radiopeilēšanas ierīce, ar kuru noteic radiostarojuma avota (piemēram, radiobākas) vai no objekta atstarojušos radioviļņu pienākšanas virzienu; to plaši izmanto navigācijā.
- radiolokācijas atstarotājs radiosignālu atstarošanas ierīce uz navigācijas zīmēm, kuģiem un jahtām, lai tos varētu redzēt uz radiolokatora ekrāna
- radiouzliesmojums Radiostarojuma intensitātes straujš pieaugums.
- radioslāpējošs Radioviļņus absorbējošs, vai vāji atstarojošs.
- degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
- rd Rads (ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai); rad.
- rad Rads (ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai); rd.
- radzenes erozija radzenes virsējo slāņu vai arī tikai epitēlija defekts, kas rodas pēc nelieliem acu ievainojumiem, kā arī pārmērīga ultravioletā starojuma ietekmē
- apstarojuma doza raksturo gaisa jonizāciju rentgenstarojuma vai gamma starojuma ietekmē
- multispektrālā klasificēšana rastra analīzes - attēlu digitālās apstrādes metode, ar kuru objektus iedala klasēs pēc atstarotā spektra sastāva
- uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.
- apstaroties Refl. --> apstarot (2); ļauties starojuma iedarbībai.
- atstaroties Refl. --> atstarot (1); tikt atstarotam.
- izstaroties Refl. --> izstarot (1).
- dabīgais radiācijas fons relatīvi pastāvīgs jonizējošā starojuma fons, ko rada apkārtējā vidē un pašā organismā esošo dabisko radiācijas avotu starojums
- kosmiskais radiācijas fons relatīvi pastāvīgs jonizējošā starojuma fons, ko rada kosmiskais starojums; tas veido tikai nelielu daļu no dabiskā radiācijas fona, ko rada apkārtējā vidē un cilvēka organismā esošie dabiskie radioaktīvie elementi
- fotorelejs Relejs, kas darbojas optiskā starojuma ietekmē; to lieto automātikā, elektronikā.
- rentgenekvivalents Rentgena bioloģiskais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma daudzums, kas pēc bioloģiskās iedarbības ir ekvivalents vienam rentgenstaru vai gamma staru rentgenam.
- rentgenekvivalents Rentgena fizikālais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma (alfa staru, beta staru, neitronu) doza, kas mērījamā tilpumā rada tādu pašu jonu pāru skaitu, kādu rada 1 rentgenu liela rentgenstarojuma doza.
- rep Rentgena fizikālais ekvivalents - jonizējošā korpuskulārā starojuma (alfa, beta daļiņu, neitronu plūsmas) doza, kuras iedarbībā veidojas tikpat daudz jonu pāru, kā 1 rentgenu lielas rentgenstarojuma dozas iedarbībā; 1 rep atbilst 2080000000 jonu pāriem uz 0,001293 g gaisa.
- antikatods Rentgenlampā katodam iepretim esošais elektrods, parasti metāla plāksnīte, pret kuru atsitas no katoda lidojošie elektroni un tādējādi izraisa rentgenstarojumu.
- rentgenstarojuma difrakcija rentgenstarojuma difrakcija un izkliede kristālos, molekulāros šķidrumos un gāzēs
- skiametrija Rentgenstarojuma intensitātes mērīšana, lai noteiktu ekspozīcijas laiku.
- kvantimetrija Rentgenstarojuma kvantitātes un intensitātes mērīšana.
- rentgenizācija Rentgenstarojuma lietošana diagnostikā vai terapijā.
- rentgens sekundē rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas jaudas mērvienība
- rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība; 1 rentgenu liela doza 1 kubikcentimetrā gaisa normālos apstākļos rada 2080000000 jonu pārus.
- telerentgenterapija Rentgenterapija, kuras gadījumā jonizējoša starojuma avots novietots >25 cm attālumā no apstarojamā objekta.
- aksiālā datortomogrāfija rentgentomogrāfijas veids, kad ar šauru rentgenstaru kūli iegūst izmeklējamā orgāna slāņu attēlu uz ekrāna, kurā ir jonizējošā starojuma detektori; ekrāns pievienots datoram, kas apstrādā rentgentomogrāfisko ēnu attēlu, iegūstot attēlu uz monitora ekrāna vai papīra
- staroščikieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Staroščiki" iedzīvotāji.
- apstarojums Rezultāts --> apstarot (2).
- gaismojums Rezultāts --> gaismot (2); gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
- izstarojums Rezultāts --> izstarot (2).
- starojums rezultāts --> starot (2)
- starojums rezultāts --> starot (3)
- lumiflavīns Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē bāziskā vidē; dzeltenzaļa fluorescence; nepiemīt vitamīna īpašības.
- lumihroms Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē skābā vai neitrālā vidē; fluorescē zili; nepiemīt vitamīna īpašības.
- rezonanses starojums saistītas lādētu daļiņu sistēmas (atoma, atoma kodola) elektromagnētiskais starojums, kura frekvence ir vienāda ar ierosinātā starojuma frekvenci
- multispektrāls Saistīts ar elektromagnētiskā starojuma spektra sadalīšanu vairākās vai daudzās sastāvdaļās.
- radioloģisks Saistīts ar radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, tiem raksturīgs.
- rentgen- Saistīts ar rentgenstarojumu, tā izmantošanu.
- rentgens Saistīts ar rentgenstarojumu, tam raksturīgs.
- gaisma nodziest saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu
- kerma Sākotnējās kinētiskās enerģijas summa visām lādētām daļiņām, kas rodas vielas masas vienībā, neitroniem, rentgenstarojumam, gamma starojumam mijiedarbojoties ar vielu.
- sarkankvēle Saķeršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
- oktilsalicilāts Salicilāta atvasinājums, kas absorbē B ultravioleto starojumu; lieto sauļošanās aizsargkrēmos.
- Čenela salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Channel Islands"), Ziemeļamerikas piekrastē, pretī Losandželosai (ASV), kalnainas, augstums līdz 753 m, lielākās: Santakrusa -254 kvadrātkilometri, Santarosa - 218 kvadrātkilometri, Santakatalina - 192 kvadrātkilometri
- plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt.
- Santarosa Santaroza, pilsēta ASV.
- ingvinodīnija Sāpes cirksnī; var būt vietējas vai izstarojošas.
- sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu
- terminators Saskaņojošs elements kabeļa segmenta galā signāla atstarošanas novēršanai lokālajā tīklā.
- aizspīguļot Saule starojoša spīdēja cauri bieziem mākoņiem (apspīdot ceļu).
- flokula Saules atmosfēras veidojumi, kas novērojami hromosfērā virs fotosfēras lāpām; pastiprināti tās staro hromosfēras spektra līnijās.
- helioterapija Saules dziedniecība, Saules starojuma izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante.
- helioelektrostacija Saules elektrostacija - iekārtu komplekss Saules starojuma enerģijas uztveršanai un pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma.
- pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei.
- insolācija Saules radītais starojums, apgaismojums.
- saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma
- apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju.
- kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā.
- starpplanētu vide Saules vējš, magnētiskais lauks, kosmiskais starojums, putekļi un gāze, kas aizpilda Saules sistēmu; tālāk tā pakāpeniski pāriet starpzvaigžņu vidē.
- radiobijs Savdabīgi, baktērijām līdzīgi mikroskopiski veidojumi, kas rodas sterilā buljonā, ja to apstaro ar rādiju.
- kosmiskās šaltis sekundārais kosmiskais starojums
- ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos
- aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga kādai vietai, cilvēkam u. tml.
- starojuma siltumapmaiņa siltumapmaiņa siltumstarojuma veidā
- siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
- sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma
- poliakrilāti Sintētiskie akrilskābes esteru polimēri; termoplastiskas, pret ultravioleto, jonizējošo starojumu, ķīmisko iedarbību izturīgas vielas, ko lieto laku, krāsu, līmju u. c. ražošanai, par konstrukciju materiāliem, stomatoloģijā.
- dzirksteļskaitītājs Skaitītājs, ar kuru reģistrē radioaktīvo starojumu, izmantojot jonizējošo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi starp elektrodiem.
- lāzerskeneris Skeneris, kas ģenerē lāzera starojumu un reģistrējot atstarotos signālus veido reālu objektu telpisku modeli.
- meteoropātija Slimība, kas radusies meteoroloģisko apstākļu (gaisa temperatūras, spiediena vai mitruma, Saules starojuma u. c.) ietekmē.
- absorbcijas spēja spēja absorbēt; fizikāls lielums, kas rāda kāda daļa monohromatiskā starojuma plūsmas, kas krīt uz ķermeni, tiek tajā absorbēta
- eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem.
- vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā.
- liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem).
- starot Spīdēt, atstarojot gaismu.
- mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
- spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
- margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
- vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
- mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos
- apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) - par gaismas avotu; apgaismot, krītot (uz ko) - par gaismu.
- pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu; apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - pargaismu.
- jāņtārpiņš Spīdvaboļu dzimtas ("Lampyridae") suga ("Lampyris noctiluca"), vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
- gaismas spiediens spiediens, ko uz ķermeni izdara elektromagnētiskais starojums; kvantu teorija to izskaidro ar fotonu impulsa maiņu, tiem mijiedarbojoties ar ķermeni
- mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu).
- starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu); būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
- iekšējie spriegumi spriegumi materiālā, kuru cēlonis ir dažādu ārēju faktoru (temperatūras, mehānisko slodžu, elektromagnētiskā starojuma) nelīdzsvarota iedarbība; to lielumam pārsniedzot materiāla izturības robežu, materiāls sabrūk
- divgaismu spuldze spuldze ar diviem kvēldiegiem, kas izstaro atšķirīgu gaismas stiprumu, kurš parasti atbilst tuvai un tālai gaismai
- punktspuldze Spuldze, kas izstaro gaismu ar mazu telpisku leņķi.
- ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam.
- Starobeļska Starobiļska - pilsēta Ukrainā.
- pārstarot Starojot apspīdēt (ko).
- piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā) - par gaismu, gaismas avotu.
- atstarošana Starojuma atvirzīšana no savas virsmas.
- gamma iekārta starojuma avots, kas paredzēts dažādu objektu apstarošanai ar gamma (γ) stariem, lai realizētu tehnoloģiskus procesus (ķīmisko sintēzi, polimerizāciju, sterilizāciju utt.) vai veiktu pētījumus
- pieļaujamā doza starojuma daudzums, kas neapdraud cilvēka organismu
- dozas jauda starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā
- iradiācija Starojuma enerģijas iedarbība; radioaktīvo vielu iedarbība.
- kolimācija Starojuma plūsmas ierobežošana.
- sarkanā nobīde starojuma spektrāllīniju viļņu garumu palielināšanās
- delta daļiņas starojums ar zemu caurspiedīgumu
- jonizējošais starojums starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums)
- radioaktīvais starojums starojums, ko izraisa atomu kodolu sabrukšana (piemēram, alfa daļiņu plūsma, beta daļiņu plūsma, gamma kvantu plūsma)
- dispersija Starojumu viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences).
- Starokonstantinova Starokostjantiņiva - pilsēta Ukrainā.
- spaitot Starot, spīdēt.
- sarot Starot.
- miglāju fizika starpzvaigžņu vides fizikas nozare, kurā pēta miglāju izcelšanos, uzbūvi un tajos norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver miglāju elektromagnētiskā starojuma un magnētiskā lauka novērojumus
- aktinoterapija Staru terapija - jonizējošā starojuma izmantošana ārstniecībā.
- refleksija Staru vai starojuma atstarošana no kādas virsmas.
- krūšu angīna stenokardija, stipru sāpju lēkme sirds apvidū; sāpes izstaro uz kreiso plecu un roku, ir nāves baiļu sajūta
- šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra
- siltumabsorbējošs stikls stikls, kas pasargā no siltumstariem (ar infrasarkanā starojuma viļņa garumu λ>0,7 μm)
- fotohromiskais stikls stikls, kas ultravioletā (arī redzamās gaismas) starojuma ietekmē kļūst tumšs, bet pēc laika caurspīdīgumu (bezkrāsainību) atgūst; lieto gaismas filtriem un speciālām brillēm
- E slānis stipri jonizēts atmosfēras slānis 90-150 km augstumā, labi atstaro radioviļņus
- kaitēt Stipri karsēt (parasti akmeni, metālu); karsēt tā, ka izstaro gaismu.
- kvēla Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
- kvēle Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
- karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
- šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums.
- magnētiskā vētra straujas Zemes magnētiskā lauka virziena un stipruma izmaiņas, kas ilgst no dažām stundām līdz vairākām diennaktīm un aptver visu zemeslodi; rodas, Saules uzliesmojuma izsviestajam kosmiskajam starojumam sasniedzot Zemi un ietekmējot Zemes magnetosfēru
- fluīds Strāvojums, bioloģiskās enerģijas plūsma, kas izstarojas no cilvēka, dzīvnieka vai cita bioloģiska objekta.
- Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu
- radiācijas vulkanizācija šķērssaišu veidošanās dabiskajos un sintētiskajos kaučukos jonizējoša starojuma iedarbībā
- kaustika Tāda gaismas kūļa robežvirsma, kas radies, punktveida avotu gaismas stariem lēcā lūstot vai no spoguļa atstarojoties.
- daudzfotonu Tāds process, kur katrā elementāraktā tiek izstaroti vai absorbēti vairāki fotoni.
- saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikposmu, laikapstākļiem).
- spoguļveida Tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības.
- šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
- lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts.
- spulgs Tāds, kas atstaro skaidru, dzidru gaismu.
- katadioptrisks Tāds, kas atstaro un lauž gaismas starus.
- zvīļains Tāds, kas atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīd dažādās krāsās.
- pusabsorbcijas Tāds, kas divas reizes samazina starojuma intensitāti.
- radiojutīgs Tāds, kas ir jutīgs pret jonizējošā starojuma iedarbību.
- spoguļgluds Tāds, kas ir ļoti gluds un labi atstaro gaismu.
- spožs Tāds, kas ir ļoti tīrs un labi atstaro gaismu.
- fotoaktīnisks Tāds, kas izstaro gaismas vai starojuma enerģiju.
- karsts Tāds, kas izstaro lielu karstumu (par sauli, uguni u. tml.).
- silts Tāds, kas izstaro mērenu, parasti patīkamu, siltumu (par sauli, uguni u. tml.).
- svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1).
- svelošs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1).
- svelmains Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu).
- infrahromatisks tāds, kas izstaro vai reaģē uz infrasarkano starojumu
- hiperehogēns tāds, kas izteikti atstaro (ultrasonogrāfijā)
- fotoaktīvs Tāds, kas ķīmiski pārvēršas saules gaismas vai ultravioletā starojuma ietekmē.
- rentgencaurlaidīgs Tāds, kas pilnīgi vai daļēji laiž cauri rentgenstarojumu.
- reflektīvs Tāds, kas reflektē starus, starojumu.
- fotoelektrisks Tāds, kas saistīts ar elektromagnētisko starojumu un elektrisko enerģiju.
- antireflekss Tāds, kas samazina atstarojumu.
- spožs Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- žvīguļots Tāds, kas spīd, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu dažādās krāsās.
- hipoehogēns tāds, kas ultrasonogrāfijā dod samazinātu atbalsi (vāji atstaro ultraskaņu)
- anehogēns tāds, kas ultrasonogrāfijā nerada atbalsi (neatstaro skaņas viļņus), un attēlā parādās melnā krāsā
- lāsmains Tāds, kas, atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži spīd.
- saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīga augsta temperatūra (par teritoriju, zemi u. tml.).
- spodrs Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
- lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
- spoguļains Tāds, kura virsma labi atstaro gaismu.
- spilgts Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
- spožs Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
- iztarot Tarot un pabeigt tarot.
- spīdeklis Tas (parasti priekšmets), kas izstaro vai atstaro gaismu; arī gaismeklis.
- atstarotājs Tas, kas atstaro (1).
- dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un pētī šo starojumu iedarbību uz cilvēka organismu.
- bioloģiskā aizsardzība tehnisku iekārtu komplekss, kura uzdevums ir samazināt radioaktīvā starojuma intensitāti līdz bioloģiski pieļaujamam līmenim
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls
- teleskopa apertūra teleskopa ieejas atveres diametrs, no kuras izmēriem atkarīgs teleskopa savāktā elektromagnētiskā starojuma daudzums
- spoguļteleskops Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties; reflektors 1.
- reflektors Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties.
- gamma teleskops teleskops kosmisko objektu gamma starojuma uztveršanai un reģistrēšanai ārpus Zemes atmosfēras; tā izšķirtspēja ir loka grāda daļas
- infrasarkanais teleskops teleskops kosmisko objektu infrasarkanā starojuma uztveršanai un reģistrēšanai
- rentgenteleskops Teleskops kosmisko objektu rentgenstarojuma uztveršanai un reģistrēšanai, ko novieto orbitālajās observatorijās, jo līdz Zemes virsmai kosmisko objektu rentgenstarojums nenonāk.
- ultravioletais teleskops teleskops kosmisko objektu ultravioletā starojuma uztveršanai un reģistrēšanai; konstruktīvi līdzinās optiskajam teleskopam, arī tā izšķirtspēja ir aptuveni tāda pati, tikai par starojuma uztvērēju tajā izmanto speciālu fotoplati vai fotoelektronu daudzkāršotāju
- projekcijas televīzija televīzijas veids, kurā aplūkojamo attēlu, optiski projicējot, demonstrē uz atstarojoša vai caurspīdīga ekrāna
- tarātava Telpa, vieta tarāšanai; tarotava.
- tarotava Telpa, vieta tarošanai; tarātava.
- efektīvā temperatūra temperatūra, kāda būtu zvaigznes virsmai (fotosfērai), ja tā starotu kā absolūti melns ķermenis ar zvaigznes starjaudu; zvaigznes virsmas temperatūra
- siltumnīcas efekts temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā
- radiotermija Terapija ar siltumstarojumu.
- staru terapija terapija, kurā izmanto jonizējošo starojumu
- emisija Tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi.
- atspoguļoties Tikt atstarotam (par gaismas stariem).
- izastarāties Tikt izstarotam (par saules stariem).
- kaitēties Tikt stipri karsētam (parasti par akmeni, metālu); tikt karsētam tā, ka izstaro gaismu.
- rentgentomogrāfija Tomogrāfiska diagnostikas metode, kurā attēlu iegūst ar rentgenstarojumu.
- triecienviļņa defrakcija triecienviļņa nestacionāra mijiedarbība ar ķermeņa atstaroto vilni un turbulento applūsmu
- rādīt Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko) - par cilvēku; izstarojot gaismu, apgaismot (ko) - par gaismas avotu.
- skaņas zemūdens kanāls ūdens slānis, kura robežās skaņas viļņi, iekšēji daudzkārt atstarojoties, koncentrējas un izplatās lielā attālumā; liela nozīme zemūdens sakaros kuģu vadīšanā
- Kajetura ūdenskritums ūdenskritums Esekibo pietekā Potaro (angļu val. "Kaieteur Falls"), Dienvidamerikā (Gajanā), augstums - 226 m, augšdaļas platums - 90-105 m
- mufeļkrāsns ugunsizturīga materiāla vai karstumizturīga tērauda kameras krāsns, kurā apdedzināmais izstrādājums nav saskarē ar siltuma avotu, bet saņem siltumu, ko izstaro sienas
- ehogenitāte ultraskaņas atstarošanas spēja ultrasonogrāfijā
- sonogrāfija Ultrasonogrāfija - dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
- ultraskaņdiagnostika Ultrasonogrāfija - dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
- fotoreaktivācija Ultravioletā starojuma bojāto šūnu atjaunošanās lielāka viļņu garuma starojuma ietekmē.
- ultravioletā gaisma ultravioletais starojums
- UVS Ultravioletais starojums (viļņu garums - 10-400 nm).
- Aiditaroda upe ASV (_Iditarod River_), Aļaskas rietumu daļā, Inoko kreisā krasta pieteka
- ureterogrāfija Urīnvada kontūru noteikšanas metode ar rentgenstarojumu, ievadot urinvadā kontrastvielu.
- apgaismojuma līmenis uzņemamās (filmēšanas) telpas vispārējās apgaismotības raksturlielums, ko nosaka filmējamo objektu dabiskā atstarošanas spēja salīdzinājumā ar kontrastainību attiecīgā apgaismojumā
- suprasterīns Veidojas no ergosterina starojuma iedarbības; nav antirahītiskas darbības.
- novirzītais vējš vējš, kas mijiedarboojas ar buras virsmu un zināmā leņķī tiek "atstarots" no tās.
- quartero Venēcijas 13.-14. gs. 1/4 denārija monēta; quartarolo.
- sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā); arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas īslaicīgs gaismas uzliesmojums.
- luminescence vielas elektromagnētiskais starojums, kura enerģija ir lielāka nekā termiskā starojuma enerģija tajā pašā temperatūrā, piemēram, fluorescence, fosforescence, radioluminiscence
- radiohroisms Vielas īpašība absorbēt radioaktīvo starojumu un rentgenstarojumu.
- fotohromija Vielas krāsas maiņa apstarojuma rezultātā.
- autoradiolīze Vielas ķīmiska pārvēršanās tā radioaktīvā starojuma ietekmē, kuru izraisa šīs vielas sastāvā ietilpstošo radioaktīvo elementu sabrukšana.
- neitronogrāfija Vielas molekulārās struktūras pētīšanas metode, kurā darba starojuma veids ir neitronu kūlis.
- atstarotājs kodolfizikā vielas slānis, kurš aptver kodolreaktora aktīvo zonu un kura uzdevums ir atstarot tos neitronus, kas tiecas no aktīvās zonas izrauties
- fotohromatisms Vielas spēja optiskā starojuma iedarbībā atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
- antiradi Vielas, kas palielina polimēru u. c. organisku savienojumu izturību pret jonizējošo starojumu iedarbību.
- fotovadītspēja Vielu elektrovadītspējas pieaugums elektromagnētiskā starojuma ietekmē.
- kolokāzija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia"); taro 1.
- atomlaiks Vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci.
- radioreparācija Viens no ģenētiskās reparācijas mehānismiem - vides faktoru bojāto nukleīnskābju atjaunošanās radioaktīvā starojuma ietekmē.
- saule Vieta, teritorija, ko apspīd šis debess ķermenis, vide, kurā izplatās tā starojums.
- vilnas spīdums vilnas spēja atstarot gaismu
- absorbcija viļņu (skaņas, gaismas, jonizējošā starojuma, radioviļņu u. c.) enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu
- radiācija viļņu vai daļiņu izplatīšanās telpā; starojums
- radioepidermīts Virsādas iznīcināšana un pamatādas atsegšana, veicot ādas apstarošanu.
- albedo Virsmas atstarotās radiācijas plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu; lieto nespīdošu debess ķermeņu virsmas atstarotājspējas raksturošanai.
- radioprožektors Virziena raidījumu radiostacija, kuras radioviļņi atstarojas no reflektora virsmas.
- lokācija Virziena un (vai) attāluma noteikšana līdz attālam objektam pēc tā izstarotajiem signāliem vai arī izmantojot uz objektu nosūtīto un no tā atstaroto signālu (skaņas vilni vai elektromagnētisko vilni).
- Visuma evolūcijas ēras Visuma evolūcijas posmi, ko raksturo noteikti fizikālie apstākļi (inflēcijas ēra, kvarku ēra, hadronu ēra, leptonu ēra, kodolsintēzes ēra, starojuma ēra un vielas ēra, kas turpinās mūsdienās); daļa no šīm ērām ir hipotētiskas, jo balstās tikai uz teorētiskiem aprēķiniem.
- vīteņot Vītarot.
- X X starojums - novecojies nosaukums rentgenstarojumam.
- X stari X starojums; rentgenstarojums.
- reliktstarojums Zemas intensitātes kosmiskais radiostarojums, kas aizpilda Visumu un veido vienmērīgu radiostarojuma fonu ar niecīgām intensitātes fluktuācijām.
- eritēmspuldze Zemspiediena dzīvsudraba spuldze, kuras siena no iekšpuses pārklāta ar luminoforu, kas dod UV starojumu; lieto apstarošanas iekārtās.
- Čerenkova starojums zilganas krāsas starojums, ko izstaro elementārdaļiņas ar lielu enerģiju, kustoties caurspīdīgā vidē ar ātrumu (v), kas pārsniedz gaismas ātrumu (c') šai vidē
- heliobioloģija Zinātne par Saules starojuma ietekmi uz dzīvības procesiem.
- rentgenradioloģija Zinātne, kas pētī rentgenstarojuma un radioaktīva starojuma ietekmi uz dzīvu organismu.
- radiācijas ķīmija zinātnes nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izraisītās ķīmiskās pārmaiņas vielā
- radiācijas ģenētika zinātnes nozare, kas pētī jonizējošo starojumu izraisītos ģenētisko struktūru bojājumus
- radiācijas fizika zinātnes nozare, kas pētī, kā iegūt apstarošanas ceļā vielas ar vēlamām īpašībām
- termoizlūkošana Ziņu par pretinieka objektiem (mērķiem) iegūšana pēc to siltuma (infrasarkanā) starojuma, izmantojot speciālas ierīces - termolokatorus.
- Sv Zīverts (jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība).
- dziļūdens zivis zivis, kas dzīvo dziļāk par 400 m, atšķiras no pārējām (dažām ir gaismu izstarojoši orgāni)
- meteoroloģiskais ZMP ZMP Zemes mākoņu segas un infrasarkanā starojuma novērojumiem no kosmosa ar nolūku iegūt meteoroloģiskos datus laikapstākļu prognožu veidošanai.
- Sadors zvaigzne Gulbja zvaigznājā (γ), tās tuvumā atrodas spēcīgs radiostarojuma avots
- rentgenzvaigzne Zvaigzne, kam ir novērojams rentgenstarojums.
- radiozvaigzne Zvaigzne, kam ir novērojams starojums radioviļņu diapazonā.
- zvaigznes krāsa zvaigznes izstarotās gaismas vizuālais raksturlielums, kas atkarīgs no zvaigznes temperatūras; zvaigznes temperatūrai pieaugot, tās krāsa mainās no sarkanas līdz oranžai, dzeltenai, baltai, zilganai
- bolometriskais zvaigznes spožums zvaigznes starojuma intensitātes mērs visā tās izstarotajā spektrā
- starojuma pārneses zona zvaigznes zona, kurā enerģijas pārnesi nodrošina elektromagnētiskā starojuma daudzkārtīga absorbcija un izstarošana
- fiziskās maiņzvaigznes zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums
- kvazārs Zvaigžņveidīga aktīvā galaktika, kurai raksturīgs ļoti intensīvs starojums radioviļņu diapazonā.
- infrasarkanā žāvēšana žāvēšana speciālās kamerās ar infrasarkano starojumu
taro citās vārdnīcās:
LLVV