Paplašinātā meklēšana

Meklējam sug.

Atrasts vārdos (49):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9998):

normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana").
Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga.
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata").
mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus").
krāšņziedu ābele ābeļu suga ("Malus floribunda").
agrīnā ābele ābeļu suga ("Malus praecox").
Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum").
svītrainā abutilone abituloņu suga ("Abutilon striatum").
Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā.
inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu.
Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre").
stūrainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angulatum").
šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium").
matainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium arvense").
tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens").
smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans").
izplestais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium expansum").
zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama.
inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum").
lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster").
zirgu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium medium").
kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum").
sarkanais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium pratense").
sīkziedu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium retusum").
sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum").
brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum").
dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium").
laimpuķe Āboliņa suga.
ābulinis āboliņš, atsevišķas sugas.
jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam.
abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām.
retējlapu acēna acēnu suga ("Acaena anserinifolia").
Bjūkenena acēna acēnu suga ("Acaena buchananii").
Magelāna acēna acēnu suga ("Acaena magellanica").
sīklapu acēna acēnu suga ("Acaena microphylla").
divkrāsu acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera bicolor").
Tubergena acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera tubergenii").
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā.
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama.
gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita").
parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum").
resnā adēnija adēniju suga ("Adenium obesum").
kanēļa ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe cinnamomea").
sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea").
asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea").
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio").
Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi").
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius").
graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem.
sarmatainā adiante adiantu suga ("Adiantum hispidulum").
ķīļveida adiante adiantu suga ("Adiantum raddianum").
Adiantum pedatum adiantu suga.
Amūras adoniss adonisu suga ("Adonis amurensis").
pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
parastā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Forficula auricularia").
mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor").
piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia").
bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
atskabargu afelandra afelandru suga ("Aphelandra squarrosa").
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga.
agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu.
Āfrikas agapants agapantu suga ("Agapanthus africans").
austrumu agapants agapantu suga ("Agapanthus orientalis").
agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu.
juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija.
jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem.
vēršragu agave agavju suga ("Agave bovicornuta").
diegveida agave agavju suga ("Agave filifera").
zilā agave agavju suga ("Agave tequliana"), kuras sulu izmanto tekilas ieguvei.
Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
mainīgā aglonēma aglonēmu suga ("Aglaonema commutatum").
idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām.
idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām.
heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus.
izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus.
garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum").
Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca").
košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea").
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
Achlya americana ahliju suga.
Achlya apiculata ahliju suga.
Achlya flagellata ahliju suga.
Achlya polyandra ahliju suga.
rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
Achnantes hungarica ahnantu suga.
Achnantes lanceolata ahnantu suga.
Achnantes microcephala ahnantu suga.
Achnantes minutissima ahnantu suga.
Achnantes taeniata ahnantu suga.
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
augstais ailants ailantu suga ("Ailanthus altissima").
daudzziedu (itāļu) airene aireņu suga ("Lolium multiflorum").
daudzgadīgā airene aireņu suga ("Lolium perenne").
linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense").
reibuma airene aireņu suga ("Lolium temulentum").
kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas.
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
neļķu aira airu suga ("Aira caryophyllea").
airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus").
zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis").
tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem.
kalnu aita aitu suga ("Ovis ammon").
mājas aita aitu suga ("Ovis aries").
taukaste Aitu suga ("Ovis platyura") Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
rambujē Aitu suga ar ļoti smalku vilnu.
aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
Arābijas akācija akāciju suga ("Acacia arabica").
blāvā akācija akāciju suga ("Acacia dealbata").
Senegālas akācija akāciju suga ("Acacia senegal").
čemuru akācija akāciju suga ("Acacia spirocarpa").
sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida").
Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus").
afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
Ungārijas akants akantu suga ("Acanthus hungaricus").
mīkstais akants akantu suga ("Acanthus mollis").
dzeloņainais akants akantu suga ("Acanthus spinosus").
akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
pieclapu akebija akebiju suga ("Akebia quinata").
trīslapu akebija akebiju suga ("Akebia trifoliata").
šķeltais aklis akļu suga ("Galeopsis bifida").
platlapu aklis akļu suga ("Galeopsis ladanum").
mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens").
raibais aklis akļu suga ("Galeopsis speciosa").
parastais aklis akļu suga ("Galeopsis tetrahit").
upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides").
Cobitis taenia akmeņgrauzis, šīs ģints suga.
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu.
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei").
ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia").
ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia").
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti.
dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama.
stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera").
trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama.
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium").
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu.
gludais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex laevigata").
zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts.
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata").
Psetta maxima akmeņplekste jeb āte, šīs ģints suga.
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla").
lūsumainais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia petronia").
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga.
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga.
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga.
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas.
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis").
Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana").
Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii").
amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē.
asā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia arguta").
Ķīnas aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia chinensis").
parastā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia kolomikta").
purpura aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia purpurea").
smaragdīts Aktinolīta pasuga.
Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus").
spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus").
caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti.
žaunata Ālants, karpu dzimtas suga.
karaliskais albatross albatrosu suga ("Diomedea epomophora").
milzu albatross albatrosu suga ("Diomedea exulans").
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine.
Misisipi aligators aligatoru suga ("Aligator missisipiensis").
Ķīnas aligators aligatoru suga ("Aligator sinensis").
Hēgeļa aliogīne aliogīņu suga ("Alyogyne huegelii").
kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum").
tuksneša alise ališu suga ("Alyssum desertorum").
Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama.
kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
mūru alise ališu suga ("Alyssum murale").
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa.
klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos.
javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas.
eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību.
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu.
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans.
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
lielais alks alku dzimtas suga ("Alca torda"), aizsargājams jūras putns.
mazais alks alku dzimtas suga ("Alle alle syn. Plotus alle").
Arktikas svilpējalks alku dzimtas suga ("Cepphus grille").
Alces alces alnis, šīs ģints suga.
Lova alokāzija alokāziju suga ("Alocasia lowii").
Sandera alokāzija alokāziju suga ("Alocasia sanderiana").
Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
lineārā alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa linearis").
dienvidu alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa meridionalis").
Varševiča alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa warscewicsii").
Alonsoa ssutifolia alonsoju suga.
alotetraploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir 2 sugu diploidāli hromosomu komplekti; amfidiploīds.
amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu.
Alosa alosa aloza, šīs ģints suga.
purpurziedu alpīnija alpīniju suga ("Alpinia purpurata").
Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
Oranžā alstremērija alstremēriju suga ("Alstroemeria aurantiaca").
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs.
cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama.
kokveida alveja alveju suga ("Aloe arborescens").
sīksvītrainā alveja alveju suga ("Aloe striatula").
īstā alveja alveju suga ("Aloe vera").
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas.
fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu.
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga.
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium").
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
baltais amarants amarantu suga ("Amaranthus albus").
balandu amarants amarantu suga ("Amaranthus blitoides").
astainais amarants amarantu suga ("Amaranthus caudatus").
asinssarkanais amarants amarantu suga ("Amaranthus cruentus").
zilganais amarants amarantu suga ("Amaranthus lividus").
liektais amarants amarantu suga ("Amaranthus retroflexus").
dzeloņainais amarants amarantu suga ("Amaranthus spinosus").
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru.
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula").
vērmeļlapu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia artemisiifolia").
kailvārpu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia psilostachhya").
trīsdaivu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia trifida").
entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā.
dūņu amēba amēbu suga ("Amoeba limax").
proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām.
starainā amēba amēbu suga ("Amoeba radiosa").
smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi.
ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms.
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus").
augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva.
zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva.
ārstniecības amoliņš amoliņu suga ("Melilotus officinalis").
Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva.
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga.
izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku.
spilvainais ancītis ancīšu suga ("Agrimonia pilosa").
ārstniecības ancītis ancīšu suga (Agrimonia eupatoria").
klinšu andreja andreju suga ("Andrea rupestris").
zillapu andromeda andromedu suga ("Andromeda glaucophylla").
polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
Ahnfeltia plicata ānfeltiju suga.
bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
anīse Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
anīsi Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
aniss Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei.
Kāpzemes anizodonteja anizodonteju suga ("Anisodontea capensis").
alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga.
izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni.
tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi.
Asplenium antiquum antīkā asplēnija, šīs ģints suga.
dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai.
mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas.
izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem.
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
Cintractia echinospora antrakoīdeju sugas "Anthracoidea echinospora" nosaukuma sinonīms.
Cintractia fischeri antrakoīdeju sugas "Anthracoidea fischeri" nosaukuma sinonīms.
Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms.
kristāla antūrija antūriju suga ("Anthurium crystallinum").
ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu.
milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
parastā apaļvācelīte apaļvācelīšu suga ("Aphanorhegma patens").
inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā.
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.).
apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
pompelmuse Apelsīnu koku pasuga un tā auglis.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
Japānas apinis apiņu suga ("Humulus japonicus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
parastais apinis apiņu suga ("Humulus lupulus"), sastopama arī Latvijā.
kēpelējošais apinis apiņu suga ("Humulus scandens").
bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts.
dzeltenbrūnā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista gilva").
zilganā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista glaucocana").
apvērstā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista inversa").
smaržīgā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista irina", syn. "Tricholoma irinum").
raibā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista luscina", syn. "Lepista panaeola").
kailā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista nuda").
divkrāsainā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista personata").
līganā aplocene aploceņu ģints suga ("Paralepista flaccida", syn. "Lepista inversa").
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss.
divvārpu aponogetons aponogetonu suga ("Aponogeton distachyos").
pātagveida aporokaktuss aporokaktusu suga ("Aporocactus flagelliformis").
lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias").
samīzināt apslacīt ar kodīgu šķidrumu (par dažām skudru sugām).
ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs.
Saperda populnea apšgraužu suga.
Saperda scalaris apšgraužu suga.
baltā apse apšu suga ("Populus alba").
parastā apse apšu suga ("Populus tremula").
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
klājeniskā apvērsene apvērseņu ģints sēņu suga ("Resupinatus applicatus").
dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski.
robotrāpulis Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā.
ķēžains Ar piemaisījumiem (par labības sugu).
poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
parastā araukārija araukāriju suga ("Araucaria araucana").
dažādlapu araukārija araukāriju suga ("Araucaria heterophylla").
salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens").
krūmu argirantēma argirantēmu suga ("Argyranthemum frutescens").
kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms.
Arisarum proboscideum arisārumu suga.
kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
mežvīteņu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia clematitis"), vietām pārgājusi savvaļā, aizsargājama.
liellapu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia macrophylla syn. Aristolochia durior, Aristolochia sipho").
Mandžūrijas aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia manshuriensis").
pirmdzimtis Aristolohiju suga.
Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga.
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
Žirarda armērija armēriju suga ("Armeria girardii").
jūrmalas armērija armēriju suga ("Armeria maritima").
platlapu armērija armēriju suga ("Armeria pseudoarmeria").
Itālijas ārums ārmumu suga ("Arum italicum").
plankumainais ārums ārmumu suga ("Arum maculatum").
kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu.
zemeņkoklapu aronija aroniju suga ("Aronia arbutifolia").
krāšņziedu aronija aroniju suga ("Aronia floribunda").
melnaugļu aronija aroniju suga ("Aronia melanocarpa").
gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts.
karotne Ārstniecības karotene - karoteņu suga ("Cochlearia officinalis").
altejsakne Ārstniecības kokroze ("Althaea officinalis"), alteju suga.
citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs.
brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga.
aracejas Ārumu dzimta - viendīgļlapju augu dzimta ("Araceae"), galvenokārt tropos, >110 ģinšu, >2900 sugu.
kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Arundinaria jaunsarensis arundināriju suga.
sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām.
ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm.
Acerina cernua asaru sugas "Gymnocephalus cernuus" nosaukuma sinonīms.
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija.
cihlasomas Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Cichlasoma"), kuras sugas audzē akvārijos.
tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos.
cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos.
zobenzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Xiphiidae"), 1 ģints, 1 suga.
cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis.
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu.
rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
Ligūrijas asfodele asfodeļu suga ("Asphodeline liburnica").
dzeltenā asfodele asfodeļu suga ("Asphodeline lutea").
gultas blakts asinsblakšu dzimtas suga ("Cimex lectularius").
bezdelīgu blakts asinsblakšu dzimtas suga ("Oeciacus hirundinis").
plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
kausu asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum calycinum").
Foresta asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum forrestii").
Hūkera asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum hookerianum").
plankumainā asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum maculatum", agrāk "Hypericum quqdrangulum").
kuplā asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum prolificum").
urālu asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum uralum").
Hypericum androsaemum asinszāļu suga.
Hypericum moserianum asinszāļu suga.
divšķautņu asinszāle asinzāļu suga ("Hypericum perforatum").
daudzlapu asinszāle asinzāļu suga ("Hypericum polyphyllum").
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti.
bumbuļu asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias tuberosa"), ko reizēm audzē saulainās, sausās vietās.
Ascochyta fagopyri askohitu suga, kas bieži parazitē uz ķirbjiem.
Ascochyta trifolii askohitu suga, kas parazitē uz āboliņu lapām.
Ascochyta chenopodii askohitu suga, kas parazitē uz balandām un balodenēm.
Ascochyta pinodes askohitu suga, kas parazitē uz zirņiem.
Ascochyta pisi askohitu suga, kas parazitē uz zirņiem.
opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem.
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas.
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās.
gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
coniocybe Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama.
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu.
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas.
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints.
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem.
umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas.
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti.
plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas.
telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga.
verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas.
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
giberella Asku sēņu ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā fuzāriju sugas.
calonectria Asku sēņu ģints, vairāku fuzāriju sugu teleomorfas.
hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu.
pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas.
geneja Asku sēņu nodalījuma dikomicāšu klases trifeļu rindas dzimta ("Geneaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu.
micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu.
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas.
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu.
lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas.
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
orbīlija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju rindas dzimta ("Orbiliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm).
kudonija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Cudonia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu.
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga.
saknene asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas sēņu ģints ("Rhizina"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu.
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu.
dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas.
nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu.
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas.
hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis.
amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas.
hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
stemphylium Asku sēņu pleosporu dzimtas atsevišķu sugu anamorfas aprakstītas kā "Stemphylium" sugas.
herpotrichia Asku sēņu pleosporu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis.
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
solorīna askuķērpju klases peltigeru dzimtas ķērpju ģints ("Solorina"), Latvijā konstatēta 1 suga.
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem.
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
Fortīna aslapu paparde aslapu paparžu suga ("Cyrtomium fortunei").
rūsganais asmalis asmaļu suga ("Ostoma ferruginea syn. Peltis ferruginea").
blīvziedu asparāgs asparāgu suga ("Asparagus densiflorus").
ārstniecības asparāgs asparāgu suga ("Asparagus officinalis"), kas konstatēta arī Latvijā.
čemuru asparāgs asparāgu suga ("Asparagus umbellatus").
Aspergillus fumigatus aspergilu suga, kas arī izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
Aspergillus bronchiales aspergilu suga, kas izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
Aspergillus ferreus aspergilu suga.
Aspergillus flavus aspergilu suga.
Aspergillus galeniekii aspergilu suga.
Aspergillus glaucus aspergilu suga.
Aspergillus nidulans aspergilu suga.
Aspergillus niger aspergilu suga.
Aspergillus oryzae aspergilu suga.
Aspergillus versicolor aspergilu suga.
Aspergillus wentii aspergilu suga.
dižā aspidistra aspidistru suga ("Aspidistra elatior"), tautā saukta arī par mājas svētību.
aveņu astainītis astainīšu suga ("Callophyrs rubi").
zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā.
kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos.
Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu.
Ķīnas astilbe astilbju suga ("Astilbe chinensis").
plāksnīšu astilboīde astilboīdu suga ("Astilboides tabularis").
sarkanais korallis astoņstaraino koraļļu suga ("Corallium rubrum"), ko bieži izmanto rotaslietu izgatavošanai.
smirdošais astpūpēdis astpūpēžu suga ("Hysterangium clathroides").
punktainais astrofīts astrofītu suga ("Astrophytum myriostigma").
greznais astrofīts astrofītu suga ("Astrophytum ornatum").
kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga.
purva atālene atāleņu suga ("Parnassia palustris").
kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
reinokulācija Atkārtota inokulācija ar tās pašas sugas mikroorganismiem.
grindvalis Atlantijas okeāna ziemeļu daļas un Klusā okeāna delfīnu suga.
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
Clupea harengus membras Atlantijas siļķes pasuga, kas mīt Baltijas jūrā, jeb reņģe.
store Atlantijas store ("Acipenser sturio"), storu dzimtas suga, zivs ar lielu, līdz 6 m garu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu.
Acipenser sturio Atlantijas store, šīs ģints suga.
taukzivs Atlantijas taukzivs - šis dzimtas suga ("Pholis gunnellus syn. Centronotus gunnellus").
praulene Atmateņu (senāk - celmeņu) suga ("Agaricus mutabilis").
saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
tīruma atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus arvensis").
cildenā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus augustus").
Bernāra atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bernardii").
dārza atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bisporus"), saukta arī par portobello.
pilsētas atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bitorquis").
lauka atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus campester").
sīkā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus comtulus").
smiltāju atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus devoniensis").
sarkstošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus langei", syn. "Agaricus haemorrhoidarius").
vīnsarkanā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus semotus").
meža atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvaticus").
dzeltējošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvicola").
milzu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus subperonatus", syn. "Agaricus vaporarius").
dižsporu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus urinascens", syn. "Agaricus macrosporus").
indīgā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus xanthodermus").
lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes).
liesmene atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Gymnopilus"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
balttīmeklene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocortinarius"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Alpu atragēne atragēņu suga ("Atragene alpina syn. Clematis alpina").
Sibīrijas atragēne atragēņu suga ("Atragene sibirica syn. Clematis sibirica").
īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai.
papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts.
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība.
Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas.
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas.
Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes).
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas.
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
Askanija Novas rezervāts atrodas Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, platība 110 kvadrātkilometru, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu.
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi.
grīslis Atsevišķas dekoratīvo grīšļu sugas, kas arī Latvijā tiek izplatītas komerciāli.
catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī.
tinējs Atsevišķas māņtinēju dzimtas sugas.
vīteņsausserdis Atsevišķas sausseržu sugas.
zāģlapsene Atsevišķas skujlapseņu dzimtas sugas.
parazītputns Atsevišķu audējputnu dzimtas parazītaudēju sugu paralēls nosaukums.
chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
coniothyrium Atsevišķu leptosfēriju un pleosporu sugu anamorfas.
ķauķis Atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
Zommerfelta atskabardze atskabardžu suga ("Campylium sommerfeltii").
starainā atskabardze atskabardžu suga ("Campylium stellatum").
pleomorfisms Atšķirīgas formas vienas sugas vai grupas robežās; attiecas uz baktērijām vai ļaundabīgu audzēju šūnām.
renonsēt Atteikties likt kādu kāršu sugu, tādēļ, ka tā iztrūkst.
fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski.
nejaušā partenoģenēze attiecīgajā sugā organisma attīstība bez apaugļošanās notiek reti.
homozoisks Attiecīgs uz tās pašas sugas dzīvnieku.
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
bifeļu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris"); bifeļputns.
baltgalvas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Dinemellia dinemelli").
dzelteraibais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes capensis").
ugunīgais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes franciscanus").
sārtais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes orix").
Maurīcijas fodijs audējputnu dzimtas suga ("Foudia rubra").
Seišelu fodijs audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu audējputns.
Seišelu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu fodijs.
sabiedriskais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Philetairus socius").
Bengālijas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Ploceus benghalensis").
sarkanknābja audējputns audējputnu dzimtas suga ("Quelea quelea").
smailastes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua macroura").
paradīzes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua paradisaea"); paradīzes parazītputns.
karaliskais parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua regia"); karaliskais parzītputns.
ksenotransplantācija Audu pārstādīšana no citas sugas indivīda.
mistraudze Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
briestaudze Audze, kuras valdošās koku sugas vecums ir vienas vecumklases robežās pirms ciršanas vecuma.
progonoma Audzējs, sastāvošs no audiem, kas pieder primitīvākai sugas formai.
sudzināt Audzēt (kādu mājdzīvnieku šķirni, sugu); panākt, ka (mājdzīvnieki) vairojas.
sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu.
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem.
ķiršu augļsmecernieks augļsmecernieku suga ("Rhynchites cupreus").
patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
lādzeknis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne.
lādzeksnis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne.
katenīte Augs, pulkstenīšu suga.
eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās.
augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām.
Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas.
selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde.
desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas.
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas.
perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams.
somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga.
nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
genonīms Augu ģints, dzimtas, sugas vai šķirnes (taksona) nosaukums.
salizturība Augu izturība pret salnām; atkarīga no augu sugas, šķirnes un attīstības fāzes.
mistrs Augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē.
aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas.
kvēpsarma Augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem.
mellgalvīši Augu suga ("Carex acutiformis").
adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā.
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
dārzbēglis Augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza.
kosmopolīts augs augu suga, kas sastopama visā pasaulē dažādās klimata joslās.
edifikatori Augu sugas, kuras raksturo fitocenozes pamatīpašības.
homotallisms Augu sugu īpašība, kad katram indivīdam veidojas kā vīrišķās, tā sievišķās gametas.
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
apakšģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - ģints sīkāks iedalījums, lielākas sugu dažādības gadījumos.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
sīksuga Augu un dzīvnieku sistemātikā atsevišķos gadījumos lietots termins sugas varietātes apzīmēšanai.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
heliobionts augu valsts un dzīvnieku valsts sugas, kuru attīstībai nepieciešams Saules apgaismojums.
baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu.
hermess Augutu kārtas laputu apakškārtas atsevišķu sugu nosaukuma satāvdaļa.
Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku.
aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām.
parastā ausaine ausaiņu ģints suga ("Auricularia mesenterica").
parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare").
zaķu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea leporina").
ēzeļu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea onotica"), Latvijā aizsargājama.
aukslēja Ausleja - baltzivju pasugas zivs.
aušine Ausleja - baltzivju pasugas zivs.
ausla Ausleja - baltzivju pasugas zivs.
auslīte Ausleja - baltzivju pasugas zivs.
šļanka Ausleja - karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus").
lauvronis Ausroņu dzimtas apakšdzimta ("Otariinae"), 5 sugas, labi iedzīvojas nebrīvē.
melnsvītru austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Geothlypis trichias").
svītrainais austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Mniotilta varia").
zilpelēkais austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Parula americana").
zilspārnu austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Vermivora pinus").
austrumu tūja austrumu platzaris, ciprešu dzimtas platzaru ģints suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis").
Biota orientalis austrumu platzaris, šīs sugas nosaukuma sinonīms.
sarkanspārnu melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Agelaius phoeniceus").
dzeltenraibais kasiks austrumvālodžu dzimtas suga ("Cacicus cela").
sarkanbrūnā strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Euphangus carolinus").
dižastes strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Quoscalus mexicanus").
govju strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Scaphidura oryzivora").
dzeltengalvas melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Xanthocephalus xanthocephalus").
oranžvēdera austrumvālodze austrumvālodžu suga ("Icterus galbula").
faktorekoloģija Autekoloģija - ekoloģijas virziens, kurā pēta vienas sugas indivīdu un vides mijiedarbību.
meža auzene auzeņu suga ("Festuca altissima", senāk "Festuca silvatica"), Latvijā aizsargājama.
smilts auzene auzeņu suga ("Festuca arenaria syn. Festuca rubra subsp. arenaria").
niedru auzene auzeņu suga ("Festuca arundinacea").
slotiņu auzene auzeņu suga ("Festuca gautieri").
milzu auzene auzeņu suga ("Festuca gigantea").
zilganā auzene auzeņu suga ("Festuca glauca").
daudzziedu auzene auzeņu suga ("Festuca multiflora syn. Festuca rubra subsp. multiflora").
aitu auzene auzeņu suga ("Festuca ovina").
Poļesjes auzene auzeņu suga ("Festuca polesica syn. Festuca beckeri subsp. polesica").
pļavas auzene auzeņu suga ("Festuca pratensis").
sarkanā auzene auzeņu suga ("Festuca rubra").
kāpu auzene auzeņu suga ("Festuca sabulosa syn. Festuca beckeri subsp. sabulosa").
smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia").
raupjā auzene auzeņu suga ("Festuca trachyphylla").
krētainā auza auzu suga ("Avena orientalis").
sējas auza auzu suga ("Avena sativa"), kas tiek kultivēta kā pārtikas un lopbarības augs.
velna auza auzu suga ("Avena strigosa"); velnauza.
Henrija avene aveņu suga ("Rubus henryi").
meža avene aveņu suga ("Rubus idaeus").
purpuraugļu avene aveņu suga ("Rubus neglectus").
kazeņveida avene aveņu suga ("Rubus occidentalis").
smaržīgā avene aveņu suga ("Rubus odoratus").
vīna avene aveņu suga ("Rubus phoeniculasius").
izskatīgā avene aveņu suga ("Rubus spectabilis").
lielā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus fumatus").
mazā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus tomentosus syn. Byturus aestivus").
aslapu avokado avokado suga ("Persea drymifolia").
Amerikas avokado avokados suga ("Persea americana").
kaļķu avoksne avoksņu suga ("Philonotis calcarea"), Latvijā aizsargājama.
parastā avoksne avoksņu suga ("Philonotis fontana").
ūdeņu avotene avoteņu suga ("Catabrosa aquatica").
mainīgā avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron commutatum").
paparžu avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron filicinum").
parastā avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis antipyretica").
Dalekarlijas avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis dalecarlica").
hipnu avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis hypnoides").
bisolits Azbesta pasuga.
kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi.
karolīnas azolla azollu suga ("Azolla caroliniana").
trīsžuburu azorella azorellu suga ("Azorella trifurcata").
jūrmalas āžloks āžloku suga ("Triglochin maritimum").
purva āžloks āžloku suga ("Triglochin palustris").
trejdaivu bacānija bacāniju suga ("Bazzania trioblata").
bacidia Bacidia citrinella - asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas sugas "Arthorhapis citrinella" sinonīms nosaukums.
badene Bada puķe ("Draba muralis"), drojeņu suga.
omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos.
zoofobija Bailes no dzīvniekiem, biežāk no noteiktas sugas (piem., kaķiem, vistām u. c.).
mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas.
pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
Bacillus anthracis baktēriju suga, kas ierosina liesassērgu jeb Sibīrijas mēri.
bacteriophyta Baktēriju valsts nodalījums ar \~8000 sugu.
sālszāle Balandu dzimtas apakšdzimta ("Spirolobeae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
biete balandu dzimtas ģints ("Beta"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi, 11-13 sugu.
kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē.
kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
grieztava Balandu suga ("Atriplex patulum").
kļavlapu balanda balandu suga ("Chenopodium acerifolium").
nosmailinātā balanda balandu suga ("Chenopodium acuminatum").
baltā balanda balandu suga ("Chenopodium album").
akotainnā balanda balandu suga ("Chenopodium aristatum").
Labā Indriķa balanda balandu suga ("Chenopodium bonus-henricus").
smaržīgā balanda balandu suga ("Chenopodium botrys").
lapainā balanda balandu suga ("Chenopodium foliosum").
zilganā balanda balandu suga ("Chenopodium glaucum").
bastarda balanda balandu suga ("Chenopodium hybridum").
mūru balanda balandu suga ("Chenopodium murale").
irbeņlapainā balanda balandu suga ("Chenopodium opulifolium").
daudzsēklu balanda balandu suga ("Chenopodium polyspermum").
sarkanā balanda balandu suga ("Chenopodium rubrum").
stāvā balanda balandu suga ("Chenopodium strictum").
zaļā balanda balandu suga ("Chenopodium suecicum syn. Chenopodium viride").
pilsētas balanda balandu suga ("Chenopodium urbicum").
Vahela balanda balandu suga ("Chenopodium vachelii").
siļķu balanda balandu suga ("Chenopodium vulvaria").
sarkanās balandas piejūras varietāte balandu sugas varietāte ("Chenopodium rubrum var. botryoides").
zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi.
gundegu baldēlija baldēliju suga ("Baldellia ranunculoides").
baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
zobainais baldriņš baldriņu suga ("Valerianella dentata"), Latvijā minēts literatūrā, bet trūkst apstiprinājuma.
dūnaugļu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella eriocarpa"), Latvijā adventīva.
salātu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella locusta"), Latvijā aizsargājama.
skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs.
kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama.
dārza balodene balodeņu suga ("Atriplex hortensis").
jūrmalas balodene balodeņu suga ("Atriplex littoralis").
garā balodene balodeņu suga ("Atriplex longipes").
spožā balodene balodeņu suga ("Atriplex nitens").
garlapu balodene balodeņu suga ("Atriplex oblongifolia").
plašā balodene balodeņu suga ("Atriplex patula").
šķērslapu balodene balodeņu suga ("Atriplex prostrata syn. Atriplex hastata").
rožainā balodene balodeņu suga ("Atriplex rosea").
Sibīrijas balodene balodeņu suga ("Atriplex sibirica").
Tatārijas balodene balodeņu suga ("Atriplex tatarica").
ceļotājbalodis Baložu dzimtas ģints ("Ectopistes"), 1 suga.
ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā.
klinšu balodis baložu ģints suga ("Columba livia").
meža balodis baložu ģints suga ("Columba oenas"), Latvijā aizsaqrgājama.
lauka balodis baložu ģints suga ("Columba palumbus").
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti.
balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
Antrodia sinuosa baltā ēku piepe, šīs ģints suga.
Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos.
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu.
balzama baltegle baltegļu suga ("Abies balsamea").
vienkrāsas baltegle baltegļu suga ("Abies concolor").
dižā baltegle baltegļu suga ("Abies grandis").
Korejas baltegle baltegļu suga ("Abies koreana").
Arizonas baltegle baltegļu suga ("Abies lasiocarpa").
Kaukāza baltegle baltegļu suga ("Abies nordmanniana").
Spānijas baltegle baltegļu suga ("Abies pinsapo").
slaidā baltegle baltegļu suga ("Abies procera").
Sibīrijas baltegle baltegļu suga ("Abies sibirica").
Veiča baltegle baltegļu suga ("Abies veitchii").
garzvīņu baltegle baltegļu suga ("Abies x phanerolepis"), kas ir balzama baltegles hibrīds.
abies homolepsis baltegļu suga.
pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem.
purva dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias palaeno"), kuru kāpuri dzīvo uz zilenēm.
dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas.
ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā.
lapkoku baltenis balteņu dzimtas suga ("Aporia crataegi"), tauriņa spārnu plētums - 50-62 mm, spārni balti ar tumšbrūnu dzīslojumu un smalku melnu apmatojumu
kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām.
rāceņu baltenis balteņu suga ("Artogeia rapae").
krūkļu baltenis balteņu suga ("Gonopteryx rhamni").
lielais baltgārnis baltgārņu suga ("Egretta alba").
mazais baltgārnis baltgārņu suga ("Egretta garzetta").
jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu.
purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g.
bifeļputns Baltknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris").
Cystopus candidus baltkrevju sugas "Albugo candida" nosaukuma sinonīms.
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru.
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
rūgtā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus amarus").
sniegbaltā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus candidus").
milzu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus giganteus").
trīskrāsu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus tricolor", syn. "Leucopaxillus compactus").
gaigales Balto lēpu suga, ūdensaugs.
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
Arābijas baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum arabicum").
balansa baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum balansae").
dižā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum magnum").
nokarenā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum nutans").
piramidālā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum pyramidale").
čemurainā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum umbellatum"), Latvijā savvaļā sastopama samērā reti, audzē arī kā krāšņumaugu.
Ornithogalum balansae baltstarīšu suga.
Ornithogalum sintenisii baltstarīšu suga.
baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras.
gumainā balttīmeklene balttīmekleņu suga ("Leucocortinarius bulbiger").
kopaugošā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon confluens").
melnbaltā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon connatus",syn. "Phellodon melaleucus").
melnā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon niger").
tūbainā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon tomentosus").
balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos.
bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā.
balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu.
balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu.
mainīgais bambals bambalu suga ("Geotrupes mutator").
lielais bambals bambalu suga ("Geotrupes stercorarius").
meža bambals bambalu suga ("Geotrupes stercorosus").
pavasara bambals bambalu suga ("Geotrupes vernalis").
spožais bambuss bambusu suga ("Fargesia nitida"), ko arī Latvijā tirgo kā dekoratīvu augu.
Fargesia muriliae bambusu suga.
pundurbanāns Banānu ģints suga ("Musa acuminata") jeb smaillapu banāns.
smaillapu banāns banānu suga ("Musa acuminata"), kas vairāk pazīstama kā pundurbanāns.
paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes.
babians banjans - gumijkoku suga Indijā.
sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba").
bantamvistas Bantāmas - pundurvistu suga.
bentamvistas Bantāmas – pundurvistu suga.
bentemas Bantāmas – pundurvistu suga.
bentemvistas Bantāmas – pundurvistu suga.
benthamas Bantāmas – pundurvistu suga.
Adansonia digitata baobabs, kapokaugu dzimtas suga.
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
bukšlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis buxifolia").
baltenā bārbele bārbeļu suga ("Berberis candidula").
Darvina bārbele bārbeļu suga ("Berberis darwinii").
Jūlijas bārbele bārbeļu suga ("Berberis julianae").
Korejas bārbele bārbeļu suga ("Berberis koreana").
šaurlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis linearifolia").
tunberga bārbele bārbeļu suga ("Berberis thunbergii"), ko Latvijā diezgan bieži audzē apstādījumos.
kārpainā bārbele bārbeļu suga ("Berberis verruculosa").
parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām.
Vilsona bārbele bārbeļu suga ("Berberis wilsonae").
vidējā bārbele bārbeļu suga ("Berberis x media").
Otavas bārbele bārbeļu suga ("Berberis x ottawensis").
Berberis aggregata bārbeļu suga.
Berberis gagnepainii bārbeļu suga.
Berberis sternophylla bārbeļu suga.
Berberis x mentorensis bārbeļu suga.
Berberis x robrustilla bārbeļu suga.
plūkšņa Bārdainā plūkšņa - plūkšņzivs Baltijas pasuga ("Liparis liparis barbatus").
akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus").
parastā bārdaine bārdaiņu suga ("Pogonatum urnigerum").
parastā bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia barbata").
Kunces bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia kunzeana"), Latvijā aizsargājama.
sašaurinātā bārdlape bārdlapju suga (“Barbilophozia attenuata”), Latvijā aizsargājama.
tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
parastā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma crustuliniforme").
kakao bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma laterinum").
brūnvidus bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma mesophaeum").
sakņkāta bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma radicosum").
sinepju bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma sinapizans").
nošķeltā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma theobrominum", syn. "Hebeloma truncatum").
gludā bartrāmija bartrāmiju suga ("Bartramia ithyphylla").
sprogainā bartrāmija bartrāmiju suga ("Bartramia pomiformis").
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā.
Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
sarkanā bazela bazelu suga ("Basella rubra").
fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga.
ledus matu sēne bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas sēņu suga ("Exidiopsis effusa").
ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes.
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
bumbieru-kadiķu rūsas sēne bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas suga ("Gymnosporangium sabinae").
rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
ādgalve Bazīdijsēņu nodalījuma tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Dermocybe"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas.
dārza baziliks baziliku suga ("Ocimum basilicum").
Kanādas brebrs bebru suga ("Castor canadensis").
Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
beberkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
beberkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrakākļi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrakārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrakārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrenāji Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrenājs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrkārkliņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
beladonna Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
kaķoga Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
līčstiebriņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
saldrūgtis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
zilziedes Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrukauls bebrukārkliņš (Solanum dulcamara), nakteņu ģints suga.
kamolbegonija Begoniju hibrīdcilmes suga ("Begonia x tuberhybrida").
Bovera begonija begoniju suga ("Begonia boweri").
ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi.
lielā begonija begoniju suga ("Begonia grandis").
mazā begonija begoniju suga ("Begonia minor syn. Begonia nitida").
karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
Sazerlenda begonija begoniju suga ("Begonia sutherlandii").
parastā bekmanija bekmaniju suga ("Beckmannia erucifirmis").
vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos.
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
apšubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
bērzubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš".
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos.
sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne.
lāču beka beku dzimtas samtbeku ģints suga ("Xerocomus badius").
dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos.
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama.
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti.
lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži.
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama.
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti.
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos.
priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī.
govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus").
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.
priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti.
apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti.
parastā beladonna beladonnu suga ("Atropa beladonna"), indīgs augs, ko lieto ārstniecībā; melnā velnoga.
pilienu beloperone beloperoņu suga ("Beloperone guttata").
sirdslapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia cordifolia").
biezlapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia crassifolia").
sārtā bergēnija bergēniju suga ("Bergenia purpurascens").
stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu.
ametista bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria amethystina").
divkrāsu bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria bicolor").
sārtā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria laccata").
lielā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria proxima").
krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints atsevišķas sēņu sugas.
rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus").
cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu.
parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu.
sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos.
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti.
maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
dižskābaržu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius blennius"), aug parkos, dižskābaržu stādījumos.
kampara pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos.
sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži.
koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti.
ceriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lilacinus"), aug mitros alkšņu mežos.
cigoriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius mammosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos.
sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs.
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām.
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem.
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās.
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs.
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti.
vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem.
tumšā bērzlape bērzlapju suga ("Russula adusta").
zilzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aeruginea").
zeltainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aurea").
purpurbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula badia").
vēlā bērzlape bērzlapju suga ("Russula cessans").
violetzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula cyanoxantha").
dzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula claroflava", senāk "Rusula flava").
kūmu bērzlape bērzlapju suga ("Russula consobrina").
mainīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula decolorans").
baltā bērzlape bērzlapju suga ("Russula delica").
bālējošā bērzlape bērzlapju suga ("Russula depallens", syn. "Russula exalbicans").
olīvbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula elaeodes", syn. "Russula xeramphelina").
sīvā bērzlape bērzlapju suga ("Russula emetica").
žults bērzlape bērzlapju suga ("Russula fellea").
smalkā bērzlape bērzlapju suga ("Russula gracillima").
veselā bērzlape bērzlapju suga ("Russula integra").
lundella bērzlape bērzlapju suga ("Russula intermedia", syn. "Russula lundelli").
pretīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula nauseosa").
melnganā bērzlape bērzlapju suga ("Russula nigricans").
okerdzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula ochroleuca").
smaržīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula odorata").
purva bērzlape bērzlapju suga ("Russula paludosa").
ķemmveida bērzlape bērzlapju suga ("Russula pectinatoides").
rūgtenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula pseudointegra").
asinssarkanā bērzlape bērzlapju suga ("Russula sanguinea").
zeltasaru bērzlape bērzlapju suga ("Russula sardonia").
vājsmirdīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula subfoetens").
plankumainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula vesca").
vīnsarkanā bērzlape bērzlapju suga ("Russula vinosa").
siļķu bērzlape bērzlapju suga ("Russula xerampelina").
melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
Alnus viridis bērzu dzimtas dušekiju ģints paalkšņu sugas "Dushekia viridis" nosaukuma sinonīms.
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas.
ostrija Bērzu dzimtas ģints ("Ostrya"), 7 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas.
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
bērzaugi Bērzu rindas dzimta, kokaugi ar vienkāršām lapām, 6 ģintis, \~130 sugu.
dzeltenais bērzs bērzu suga ("Betula alleghaniensis").
akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
zemais bērzs bērzu suga ("Betula humilis").
papīra bērzs bērzu suga ("Betula papyrifera").
āra bērzs bērzu suga ("Betula pendula", arī "Betula alba" un "Betula verrucosa").
purva bērzs bērzu suga ("Betula pubescens").
Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos.
melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
Betula costata bērzu suga, ko dažkārt mēdz audzēt kā dekoratīvu koku ar krēmkrāsas mizu.
brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus").
bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu.
krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
Primula farinosa bezdelīgactiņa, prīmulu ģints suga.
pelēkais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus fuscus").
baltkrūšu bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus leucorhynchus").
lielais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus maximus").
sarkanīgā bezdelīga bezdelīgu suga ("Cecropis daurica"), Latvijā nav konstatēta.
māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns.
diegastes bezdalīga bezdelīgu suga ("Hirundo smithii"), Latvijā nav konstatēta.
kalnu bezdelīga bezdelīgu suga ("Ptyonoprogne rupsetis"), Latvijā nav konstatēta.
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm.
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu.
rotatorijas Bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm.
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni.
kolembola bezspārnu kukaiņu kārta ("Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu; šīs kārtas kukaiņi, >4000 sugu, Latvijā konstatēts \~150 sugu; lēcējaste.
miskastnieks Bezsugas dzīvnieks (parasti kaķis).
dvorņaks Bezsugas suns, krancis.
dvarņaška Bezsugas suns.
dvorterjers Bezsugas suns.
finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti.
ezera bezzobe bezzobju suga ("Anodonta anatina").
dīķa bezzobe bezzobju suga ("Anodonta cygnea"), čaula var pārsniegt 15 cm un tā ir Latvijas lielākā gliemene.
upes bezzobe bezzobju suga ("Anodonta complanata").
Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
lopbarības biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra").
parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus.
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima").
sniegbaltā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus niveus", arī "Cuphophyllus virgineus", syn. "Hygrocybe virginea").
starainā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus subradiatus").
pļavas biezlapīte biezlapīšu suga ("Cuphophyllus pratensis", syn. "Hygrocybe pratensis").
eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas.
sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga.
nokarenā biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon cernuus"), Latvijā aizsargājama.
Heima biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon heimii"), Latvijā aizsargājama.
Randa biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon randii"), Latvijā aizsargājama.
baltroku gibons biežāk sastopamā gibonu suga ("Hylobates lar").
bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris").
Āzijas bifelis bifeļu suga ("Bubalus arnee") ar ļoti lieliem (garums - līdz 200 cm), izliektiem ragiem, savvaļā gandrīz iznīcināts.
Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer").
starainā bifora biforu suga ("Bifora radians"), Latvijā adventīva, atrasta tikai vienreiz.
inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām.
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
greznā bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia decora").
nokarenā bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia nutans").
Vinda bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia x windii").
vīnu binjons binjonu suga ("Bignonia capreolata").
ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības.
brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis.
feromons Bioloģiski aktīvas vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji; fermons.
homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot.
vairoga bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Discina ancilis", syn. "Discina perlata"); pērļainā discīna.
parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
dižā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra gigas").
rudens bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra influa").
apaļsporu bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra sphaerospora").
balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita").
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis.
parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare").
bišu uts bišmušu dzimtas suga ("Braula coeca").
Braula coeca bišmušu suga, ko tautā dēvē arī "bišu uti".
parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas.
medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas.
mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga.
austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti.
krāšņsarkanā bitene biteņu suga ("Geum coccineum"), kas Latvijā tiek kultivēta.
sarmatainā bitene biteņu suga ("Geum hispidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos.
pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos.
mazā bitīnija bitīniju suga ("Bithynia leachi").
parastā bitīnija bitīniju suga ("Bithynia tenaculata").
mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs.
ložņu blaktene blakteņu suga ("Ononis repens") atrastas Rīgā un Ventspilī nezāļainās vietās, ceļmalās (herbārijā pēdējais vākums 1922. g.).
sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti.
svītrainā bletila bletilu suga ("Bletilla striata").
plakanā blizme blizmju suga ("Blysmus compressus", agrāk "Scirpus compressus").
rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
blumeriella Blumeriella hiemalis - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hipodermu dzimtas sugas "Coccomyces hiemalis" nosaukuma sinonīms.
eža blusa blusu suga ("Archaeopsylla erinacei").
suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu.
kaķu blusa blusu suga ("Ctenocephalides felis").
āpšu blusa blusu suga ("Paraceras melis").
cilvēka blusa blusu suga ("Pulez irritans").
smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā.
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
borrelia Borrelia recurrentis - spirohetu rindas baktēriju suga, kas ierosina atguļas tīfu.
pomoloģija Botānikas nozare, kas pētī augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas.
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados.
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
skarbā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces asperulus").
parastā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces granulatus").
raibā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces muricatus").
gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas.
alnis Briežu dzimtas suga ("Alces alces", vienīgā aļņu ģintī), lielākais šīs dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā.
dambriedis briežu ģints suga ("Cervus doma"), dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
briežmuša Briežu kaulmuša ("Lipoptena cervi"), kaulmušu dzimtas suga.
blāvais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Dorcus parallelopipedus").
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
zilais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Platycerus caraboides syn. Systenocerus caraboides").
vienraga praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Synodendron cylindricum").
sirmā briežzvēre briežzvēru suga ("Hirschfeldia incana").
dzeltenais briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops citrinella").
brūnsānu briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops erythropleura").
Japānas briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops japonica").
sudrabainais briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops lateralis").
melnpaura briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops melanocephalus").
austrumu briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops palpebrosa").
velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis").
briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu.
kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu.
divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama.
smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni.
brūnganējošā briorija brioriju suga ("Bryoria fuscescens"), kas bieži sastopama priežu mežos uz priežu stumbriem kā tumšbrūni lapoņi.
iesirmā briorija brioriju suga ("Bryoria subcana"), kuras pelēcīgie lapoņi aug uz lapkoku un skujkoku stumbriem.
Kalifornijas brodija brodiju suga ("Brodiaea californica").
sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā.
aregēlija Bromēliju dzimtas augs Brazīlijā, ap 20 sugu, lapas zaļi sārtas, ziedi daļēji paslēpti lapu rozetē, audzē arī siltumnīcās un dzīvokļos.
Bryoria capillaris broriju suga.
Bryoria chalybeiformis broriju suga.
Bryoria fuscenscens broriju suga.
Bryoria implexa broriju suga.
Bryoria nidulifera broriju suga.
Bryoria subcana broriju suga.
krāšņā brovālija brovāliju suga ("Browallia speciosa").
lipīgā brovālija brovāliju suga ("Browallia viscosa").
asinssarkanā brugmansija brugmansiju suga ("Brugmansia sanguinea").
smaržīgā brugmansija brugmansiju suga ("Brugmansia suaveolens").
zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
grizlilācis Brūnā lāča pasuga ("Ursus arctos horribilis"), kas dzīvo kalnainos Ziemeļamerikas apvidos.
grizli Brūnā lāča Ziemeļamerikas pasuga.
Coniophora puteana brūnā pagrabu klājpiene, konioforu suga.
klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella").
bazālā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis basalis").
lielziedu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis grandiflora").
lancetiskā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis lanceolata").
sārtā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis rosea").
krāsu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis tinctoria").
šaurlapu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis verticillata").
fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes.
laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību.
liellapu brunera bruneru suga ("Brunnera macrophylla").
zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga.
lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs.
bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm.
zeltainā brūnsardzene brūnsardzeņu ģints sēņu suga ("Phaeolepiota aurea").
strupā brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba obtusa").
smalklapu brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba tenuifolia").
oranžā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum aurantiacum").
zilganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum caeruleum").
kopaugošā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum concrescens").
rūsganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum ferrugineum").
Peka brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum peckii").
grubuļainā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum scrobiculatum").
smaržīgā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum suaveolens").
dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz V-Āzijai.
deviņjoslu bruņnesis bruņnešu suga ("Dasypus novemcinctus").
mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas.
jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas.
Indijas bruņurupucis bruņurupuču suga ("Pangshura tentoria"), sastopama Indijā un Bangladešā.
sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki.
vītolu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Chionapsis salicis").
mīkstā augumāju bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Coccus hesperidum syn. Lecanium hesperidum").
komatveida bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Lepidosaphes ulmi").
grimoņu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Parthenolecanium corni syn. Lecanium corni, Eulecanium corni, Eulecanium coryli").
pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
Laccifer lacca bruņutu suga, kuras ādas dziedzeri izdala gumilaku.
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
Noctiluca miliaris bruņvicaiņu suga, kas rada jūras planktona spīdēšanu.
papīra brūsoneja brūsoneju suga ("Broussonetia papyrifera"), kuru kopš 19. gs. sākuma mēģināts audzēt, bet Latvijā tā nav ziemcietīga.
pamīšlapu budleja budleju suga ("Buddleia alternifolia").
Dāvida budleja budleju suga ("Buddleia davidii").
Japānas budleja budleju suga ("Buddleia japonica").
sniega budleja budleju suga ("Buddleia nivalis").
Veijera budleja budleju suga ("Buddleia weyeriana").
vītollapu buftalma buftalmu suga ("Buphtalmum salicifolium").
gludā bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea glabra").
Peru bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea peruviana").
izcilā bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea spectabilis").
bezlapu buksbaumija buksbaumiju suga ("Buxbaumia aphylla").
sīklapu buksis bukšu suga ("Buksus microphylla").
mūžzaļais buksis bukšu suga ("Buksus sempervirens").
sīklapu bukša Japānas varietāte bukšu sugas varietāte ("Buksus microphylla var. japonica"), kas ir ziemcietīga.
brūnausu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Hypsipetes amaurotis").
Maskarēnu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Hypsipetes borbonicus").
sarkanvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus jocosus").
baltvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus leucogenys").
dzeltenvēdera bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus xanthorrhous").
šaurlapu bultene bulteņu suga ("Sagittaria graminea").
platlapu bultene bulteņu suga ("Sagittaria latifolia").
parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
Kaukāza bumbiere bumbieru suga ("Pyrus caucasica").
mājas bumbiere bumbieru suga ("Pyrus communis"), Latvijā plaši izplatīta introducēta suga, kas vietām pāriet savvaļā.
meža bumbiere bumbieru suga ("Pyrus pyraster"), Latvijā vienīgā autohtonā bumbiere.
vītollapu bumbiere bumbieru suga ("Pyrus salicifolia").
Pyrus callereyana bumbieru suga.
parastā bumbiervācelīte bumbiervācelīšu suga ("Leptobryum pyriforme").
apaļlapu bupleire bupleiru suga ("Bupleurum rotundifolium").
ziemeļu burātājs burātāju dzimtas suga ("Oceanodroma leucorhoa"), Latvijā ļoti rets ieceļotājs, reģistrēts tikai dažas reizes.
savvaļas burkāns burkānu suga ("Daucus carota").
karotas Burkānu suga ar resnu, strupu sakni.
sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus").
rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus.
burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
vidējā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis intermedia").
mīkstā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis mollis").
Virdžīnijas burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis virginiana"), kas Latvijā introducēta 19. gs. sākumā, bargā ziemā var arī apsalt.
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids.
mezakonitīns C~33~H~45~NO~11~, alkaloīds dažās kurpīšu sugās.
rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos.
primaverins C20H28O13, glikozīds dažās prīmulu sugās.
filirīns C27H34O11, kristālisks glikozīds dažādu "Phillyrea" sugu mizā un lapās; lietots pret drudzi.
penicidīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas izolēta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām.
penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī.
calycella Calycella citrina - leociju dzimtas sugas "Bisporella citrina" nosaukuma sinonīms.
meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
pūslīši Caurceļotāju putnu sugas, vērojami gk. jūrmalā un ezeru un upju malās.
Amerikas ceanots ceanotu suga ("Ceanothus americanus"), kas Latvijā introducēta un ir ziemcietīga.
bālganais ceanots ceanotu suga ("Ceanothus pallidus").
pušķainais ceanots ceanotu suga ("Ceanothus thyrsiflorus").
garlapu cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera longifolia").
sarkanā cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera rubra").
Transilvānijas cefalārija cefalāriju suga ("Cephalaria transsylvanica").
sirmais cefalocerejs cefalocereju suga ("Cephalocereus senilis").
Fortina cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus fortunei").
Haringtona cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus harringtonia").
parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti.
koku cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida theklae").
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos.
Ženēvas cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga genevensis"), Latvijā aizsargājama.
ložņu cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga reptans").
kāpostu cekulkode cekulkožu dzimtas suga ("Plutella xylostella").
parastā celmene celmeņu suga ("Armillaria mellea"), sēne brūngani dzeltenā krāsā, aug biezos ceros uz dzīviem un atmirušiem kokiem.
zaļais celmgrauzis celmgraužu suga ("Anoplodera virens").
sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
dzeltenīgā celmmuša celmmušu suga ("Laphria flava").
svītrainā celmmuša celmmušu suga ("Laphria gibbosa").
sekstainā celogīne celogīņu suga ("Coelogyne cristata").
Lorensa celogīne celogīņu suga ("Coelogyne lawrenceana").
sekstainā celozija celoziju suga ("Celosia argentea var. cristata").
spalvu celozija celoziju suga ("Celosia argentea var. plumosa").
hēbe Ceļteku dzimtas ģints ("Hebe"), mūžzaļi dekoratīvi augi, dažas sugas aug krūmveidā ar skujveida lapām, citām sugām ir platākas lapas.
krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
šaurlapu ceļteka ceļteku suga ("Plantago lanceolata").
lielā ceļteka ceļteku suga ("Plantago major").
jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama.
vidējā ceļteka ceļteku suga ("Plantago media").
smilts ceļteka ceļteku suga ("Plantago scobra", senāk "Plantago psyllium", arī "Plantago arenaria" un "Plantago ramosum").
dūkstu ceļteka ceļteku suga ("Plantago uliginosa", arī "Plantago intermedia").
Vintera ceļteka ceļteku suga ("Plantago winteri"), reti sastopama jūrmalas liedagā, sāļās augsnēs.
Plantago coronopus ceļteku suga.
platlapu cemere cemeru suga ("Sium latifolium"), Latvijā diezgan bieži aug ūdeņu krastmalās, mitrās pļavās un slapjos mežos.
sarkanā centrante centrantu suga ("Centranthus ruber").
bārkstainā cepurene cepureņu suga ("Encalypta ciliata"), Latvijā aizsargājama.
parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama.
ezera micīte cepurgliemežu dzimtas suga ("Acroloxus lacustris").
upes micīte cepurgliemežu dzimtas suga ("Ancylus fluviatilis").
Ceratium cornutum cerāciju suga.
Plumbagu ceratostigma ceratostigmu suga ("Ceratostigma plumbaginoides").
Vilmota ceratostigma ceratostigmu suga ("Ceratostigma willmotianum").
Jamakuras cerejs cereju suga ("Cereus jamacaru").
Peru cerejs cereju suga ("Cereus peruvianus").
Urugvajas cerejs cereju suga ("Cereus uruguayanus").
Afganistānas ceriņš ceriņu suga ("Syringa afghanica").
Amūras ceriņš ceriņu suga ("Syringa amurensis").
Ķīnas ceriņš ceriņu suga ("Syringa chinensis").
Himalaju ceriņš ceriņu suga ("Syringa emodi").
Transilvānijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa josikaea").
Ungārijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa josikaea").
šķeltais ceriņš ceriņu suga ("Syringa laciniata").
Meijera ceriņš ceriņu suga ("Syringa meyeri").
sīklapu ceriņš ceriņu suga ("Syringa microphylla").
Persijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa persica").
plūksnlapu ceriņš ceriņu suga ("Syringa pinnatifolia").
liektais ceriņš ceriņu suga ("Syringa reflexa").
Japānas ceriņš ceriņu suga ("Syringa reticulata").
Zvjaginceva ceriņš ceriņu suga ("Syringa sweginzovii").
Tīgeršteta ceriņš ceriņu suga ("Syringa tigerstedtii").
smalklapainais ceriņš ceriņu suga ("Syringa tomentella").
matainais ceriņš ceriņu suga ("Syringa villosa").
parastais ceriņš ceriņu suga ("Syringa vulgaris").
Zvegifleksa ceriņš ceriņu suga ("Syringa x swegifleksa").
Cercospora apii cerkosporu suga.
Cercospora beticola cerkosporu suga.
Cercospora dubia cerkosporu suga.
Cercospora mercurialis cerkosporu suga.
Cercospora microsora cerkosporu suga.
Cercospora zebrina cerkosporu suga.
askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā.
anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās.
vistu cērme cērmju suga ("Ascaridia galli").
cilvēka cērme cērmju suga ("Ascaris lumbricoides").
cūku cērme cērmju suga ("Ascaris suum").
zirgu cērme cērmju suga ("Parascaris equorum").
lienošā ceropēgija ceropēgiju suga ("Ceropegia radicans").
Vuda ceropēgija ceropēgiju suga ("Ceropegia woodii").
Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā.
virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk.
Cetraria chlorophylla cetrāriju suga.
Cetraria pinastri cetrāriju suga.
Cetraria sepincola cetrāriju suga.
cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem.
kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās.
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
chaetochloris Chaetochloris consociata - tetrasporu rindas dzimtas "Chaetochloridaceae" suga.
serdes ciateja ciateju suga ("Cyathea medullaris").
cyathipodia Cyathipodia macropus - rumpuču dzimtas sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms.
spurdžu ciborija ciboriju ģints sēņu suga ("Ciboria amentacea").
vilnainā cibotija cibotiju suga ("Cibotium barometz").
zilā cibotija cibotiju suga ("Cibotium glaucum").
Menziesa cibotija cibotiju suga ("Cibotium menziesii").
Šidē cibotija cibotiju suga ("Cibotium schiedei").
īstā cidonija cidoniju ģints vienīgā suga ("Cydonia oblonga").
atlasa ciedrs ciedru suga ("Cedrus atlantica").
Himalaju ciedrs ciedru suga ("Cedrus deodora"), kas var sasniegt līdz 50 m garumu.
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava.
mežcielava Cielavu dzimtas suga ("Dendronanthus indicus").
pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs.
dzeltengalvas cielava cielavu suga ("Motacilla citreola"), Latvijā sastopama ļoti reti.
dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi").
Japānas cielava cielavu suga ("Motacilla grandis").
iedzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla lutea").
smaillapu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis acutiflora").
niedru ciesa ciesu suga ("Calamagrostis arundinacea").
iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata").
slotiņu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis epigeios").
purva ciesa ciesu suga ("Calamagrostis neglecta").
posmainā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis phragmitoides syn. Calamagrostis purpurea subsp. phragmitoides").
stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta").
asziedu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis x acutiflora").
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
Aloina rigida cietā alvejīte, šīs ģints suga, Latvijā aizsargājama.
daivainā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum aculeatum"), Latvijā aizsargājama.
Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama.
šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama.
mazā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum minutum").
stingrā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum rigens").
šķeltā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum setiferum").
Polystichum tsus-simens cietpaparžu suga.
cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas.
divgadīgā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis biennis").
mīkstā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis mollis").
purva cietpiene cietpieņu suga ("Crepis paludosa").
krūmu cietpiene cietpieņu suga ("Crepis praemorsa").
tīruma cietpiene cietpieņu suga ("Crepis tectorum").
sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos.
brūnais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma bovista").
parastais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma citrinum").
kārpainais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma verrucosum").
tīruma cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum arvense").
ārstniecības cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum officinale").
sēdošā cifēlija cifēliju suga ("Cyphelium sessile"), Latvijā aizsargājama.
lazdas cigārtinēji cigārtinēju suga.
endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem.
salātcigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia") jeb endīviju cigoriņš, ko dažkārt audzē lapu salātiem.
endīvija cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia"), ko mēdz audzēt lapu salātiem; salātcigoriņš.
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
ceļmala Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigoreņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigori Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigureni Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ciguriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigurins Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ciguriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cikariņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cikoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cīkoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cikoriņs Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cīkoriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ciporiņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
zilpienes Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
zilstares Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
atritinātā cikadeja cikadeju suga ("Cycas revoluta").
ragainā cikāde cikāžu kārtas dzeltņcikāžu dzimtas suga ("Centrotus cornutus").
dziedātājcikādes Cikāžu suga ("Cicadidae"), kuru tēviņi spēj radīt čirkstošas skaņas.
Kilikijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen cilicum").
kosas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen coum").
efejlapu ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen hederifolium syn. Cyclamen neapolitanum").
Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs.
Mesocyclops albidus ciklopoīdu suga.
Mesocyclops fuscus ciklopoīdu suga.
Mesocyclops leuckarti ciklopoīdu suga.
Mesocyclops oithonoides ciklopoīdu suga.
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
Pupilla muscorum cilindrgliemežu suga.
Cylindrosporium heraclei cilindrosporiju suga.
Cylindrosporium hiemale cilindrosporiju suga.
Cylindrosporium oxyacanthae cilindrosporiju suga.
Cylindrosporium robiniae cilindrosporiju suga.
saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju.
trīsdaivu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria aquitriloba").
vizbulīšlapu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria hepaticifolia").
mūru cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria muralis").
Cymbella aspera cimbellu suga.
Cymbella chelveyica cimbellu suga.
Cymbella cistula cimbellu suga.
Cymbella gracilis cimbellu suga.
Cymbella lanceolata cimbellu suga.
Cymbella naviculiformis cimbellu suga.
Cymbella parva cimbellu suga.
Cymbella perpusilla cimbellu suga.
Cymbella prostrata cimbellu suga.
Cymbella pusilla cimbellu suga.
Cymbella turgida cimbellu suga.
Cymbella ventricosa cimbellu suga.
ziloņkaula cimbīdija cimbīdiju suga ("Cymbidium eburneum").
Lova cimbīdija cimbīdiju suga ("Cymbidium lowianum").
daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus.
gleznā cīnija cīniju suga ("Zinnia elegans").
šaurlapu cīnija cīniju suga ("Zinnia haageana").
cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu.
Hieracium caespitosum ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu.
suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata.
šķiedrainā ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus fibrosus syn. Agropyron fibrosum").
Sibīrijas ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus sibiricus").
kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā.
paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100.
kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku.
lielaugļu ciprese ciprešu suga ("Cupressus macrocarpa").
mūžzaļā ciprese ciprešu suga ("Cupressus sempervirens").
lauka circenis circeņu suga ("Gryllus campestris"), kas pēdējos gadu desmitos vairs nav atrasts.
mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs.
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis.
meža cirslis ciršļu suga ("Sorex araneus"), kas dzīvo gk. laukos un dārzos.
mazais cirslis ciršļu suga ("Sorex minutus"), kas mīt sausākās vietās un māju tuvumā.
lapu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. crispum").
sakņu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. tuberosum").
regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus.
sirpjveida cirtomija cirtomiju suga ("Cyrtomium falcatum").
šaurlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis angustifolia").
dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama.
paparžlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cheilantifolia").
divlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis diphyla").
vidējais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis intermedia"), Latvijā aizsargājama.
dzeltenais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis lutea").
dzeltenbaltais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis ochroleuca").
blīvais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis solida syn. Corydalis halleri").
mazais lauku cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Alauda gulgula").
Ziemeļāfrikas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Chersophilus duponti").
dubultplankumu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha bimaculata").
stepes cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha calandra").
melnais cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha yeltoniensis").
Mongolijas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha mongolica").
baltspārnu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha sibirica").
lielais skrējējcīrulis cīruļu suga ("Alaemon alaudipes").
lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži.
smiltāju tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes cincturus").
pauguraiņu tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes deserti").
ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs.
cekulainais cīrulis cīruļu suga ("Galerida cristata"), Latvijā aizsargājama.
sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
cirveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi ūdeņu un mitrāju augi, \~20 ģinšu, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
zālainā cirvene cirveņu suga ("Alisma gramineum syn. Alisma loeselii"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
šaurlapu cirvene cirveņu suga ("Alisma lanceolatum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
peldošā cirvene cirveņu suga ("Alisma natans").
parastā cirvene cirveņu suga ("Alisma plantago-aquatica"), kas Latvijā sastopama bieži.
Cystocoleus niger cistokoleju sugas "Cystocoleus ebeneus" nosaukuma sinonīms.
heteroģens Citas sugas, homogēna pretstats.
izocitolizīns Citolizīns, kas šķīdina citu tās pašas sugas dzīvnieku šūnas.
Cytospora chrysosperma citosporu suga.
Cytospora leucostoma citosporu suga.
Cytospora pinastri citosporu suga.
Cytospora rubescens citosporu suga.
Cytospora syringae citosporu suga.
izocitotoksīns Citotoksīns, kas ir toksisks tās pašas sugas dzīvnieku homologām šūnām.
kadsura citronliānu dzimtas ģints ("Kadsura"), Latvijā 1 sugu reizēm audzē kā krāšņumaugu.
Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga.
Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām.
laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis.
greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem.
apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
kafīra laims citrusu ģints suga (“Citrus hystrix”), citrusaugs ar aromātiskām lapām, ko izmanto Dienvidaustrumāzijas virtuvē.
Civettictis civetta civeta jeb civetkaķis, šīs ģints suga.
clithris Clithris quercina - hipodermu dzimtas sugas "Colpoma quercina" nosaukuma sinonīms.
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
violetā cūkause cūkaušu ģints sēņu suga ("Gomphus clavatus").
purva cūkausis cūkaušu suga ("Calla palustris").
Phocoena phocoena phocoena cūkdelfīna Ziemeļatlantijas pasuga, arī cūkdelfīna Baltijas pasuga jeb jūras cūka.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga.
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga.
dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas.
deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas.
strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus.
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta.
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta.
nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
gumainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia nodosa"), sastopama visai bieži visā Latvijā mitrās un purvainās pļavās, mitros mežos un krūmājos, grāvjos.
spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama.
baltā cūktrifele cūktrifeļu ģints sēņu suga ("Choiromyces meandriformis").
kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā.
meža cūka cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām.
karūsa Cūku suga gariem purniem un smailām mugurām.
āpsis Cūku suga; maza cūciņa.
cūkutis Cūku utis - dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis").
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
S/A Cukurs un acetons (angļu "sugar and acetone").
lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
melnā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola caprata").
kalnu čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola insignis").
tumšā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola torquata"), Latvijā rets ieceļotājs.
melnbaltā čakste čakstu dzimtas suga ("Corvinella melanoleuca").
kailgalvas čakste čakstu dzimtas suga ("Pityriasis gymnocephala").
rūsganā čakste čakstu ģints suga ("Lanius bucephalus").
brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste.
rudā čakste čakstu ģints suga ("Lanius cristatus").
lielā čakste čakstu ģints suga ("Lanius excubitor"), Latvijā sastopama samērā reti.
rudastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius isabellinus"), Latvijā sastapta reti.
Ziemeļamerikas čakste čakstu ģints suga ("Lanius ludovicianus").
melnpieres čakste čakstu ģints suga ("Lanius minor"), Latvijā sastapta reti.
maskainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius nubicus").
garastainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius schach").
sarkangalvas čakste čakstu ģints suga ("Lanius senator").
ķīļastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius sphenocercus").
svītrainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius tigrinus").
Dienvidāzijas čakste čakstu ģints suga ("Lanius vittatus").
smaragda čakstvireons čakstvireonu suga ("Vireolanius pulchellus").
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu.
Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā.
studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis.
baltā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum connatum").
brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum").
biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium").
Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum").
dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum").
gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium").
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti.
miedzenica Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
miedzenīca Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdsāderes Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdszāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdszālīte Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
tūkstošzeltis Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
vēderzāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
kurpīšlapu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis aconitifolia").
īskātu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis brevipedunculata").
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu.
platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga.
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas.
suņburkšķi čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas.
selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu.
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu.
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene.
Phyllocoptes foskeui četrkājērču suga.
vilkoga Četrlapu čūskoga - čūskogu suga ("Paris quadrifolia").
četrragu jūrasbullis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve (“Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis”), platgalvju dzimtas suga.
četrragu buļļzivs četrragu jūrasbullis jeb četrragu platgalve ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), platgalvju dzimtas suga.
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
praulu četrzobe četrzobju suga ("Tetraphis pellucida").
peļastes čiekurene čiekureņu ģints suga ("Baeospora myosura").
egļu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus esculentus").
pūšļainā čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus stephanocystis").
priežu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus tenacellus").
cirtainā čigānene čigāneņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caperatus", syn. "Rozites caperata").
stepes čipste čipstu suga ("Anthus campestris").
sarkanrīkles čipste čipstu suga ("Anthus cervinus").
Austrumāzijas čipste čipstu suga ("Anthus godlewskii").
Sibīrijas čipste čipstu suga ("Anthus gustavi").
zaļganā čipste čipstu suga ("Anthus hodgsoni").
lielā čipste čipstu suga ("Anthus novaeseelandiae").
piešainā čipste čipstu suga ("Anthus novaeseelandiae").
akmeņu čipste čipstu suga ("Anthus petrosus").
pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns.
ūdens čipste čipstu suga ("Anthus spinoletta").
koku čipste čipstu suga ("Anthus trivialis").
Choisia ternata čoisiju suga.
mājas čurkste čurkstu suga ("Delichon urbica").
mazā čurkste čurkstu suga ("Riparia paludicola"), Latvijā nav konstatēta.
krastu čurkste čurkstu suga ("Riparia riparia"), putns ar mazliet iešķeltu asti, kas ligzdo stāvos krastos.
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
parastā čūskmēlīte čūskmēlīšu suga ("Ophioglossum vulgatum").
četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos.
žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu.
odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga.
Nerophis ophidion čūskzivs, šīs ģints suga.
krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem.
Fridrihsena čuža čužu suga ("Pentaphylloides x friedrichsenii"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
Dasiphora fruticosa čužu sugas "Pentaphylloides fruticosa" nosaukuma sinonīms.
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs.
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas.
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis.
Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu.
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas.
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs.
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas.
Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi.
Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas.
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas.
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs.
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte.
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā.
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas.
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha.
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas).
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas.
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi.
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs.
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas.
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni.
Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas.
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas.
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis").
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas.
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni.
Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas.
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas.
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu.
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha.
Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes).
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas.
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība.
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis").
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma.
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas.
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas.
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas.
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas.
Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu.
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas.
Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams.
Silabebru ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un tā apkārtni, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 114 ha, konstatēti vairāki aizsargājamie augi, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde.
Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
Kantabrijas dabēsija dabēsiju suga ("Daboecia cantabrica").
riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām.
ceļteku daglītis dadglīšu suga (Echium plantagineum").
parastais daglītis dadglīšu suga (Echium vulgare").
ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli.
zemais dadzis dadžu suga ("Cirsium acaule").
dažādlapu dadzis dadžu suga ("Cirsium heterophyllum").
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
purva dadzis dadžu suga ("Cirsium palustre").
asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum").
gužene Dadžu suga, zosu dadži.
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas.
Daphnia cristata dafniju suga.
Daphnia cucullata dafniju suga.
Daphnia longispina dafniju suga.
Daphnia magna dafniju suga.
Daphnia pulex dafniju suga.
Hieracium echioides daglīšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
Dactylogyrus extensus daktilogīru suga.
Dactylogyrus vastator daktilogīru suga.
platlapiņu dāldersēne dāldersēņu sēņu suga ("Megacollybia platyphylla", syn. "Oudemansiella platyphylla").
lodveida daldīnija daldīniju ģints sēņu suga ("Daldinia concentrica").
kaprubīns Dārgakmeņu tirdzniecībā pieņemts nosaukums minerālam piropam, ko līdz ar citām granāta pasugām atrod D Āfrikas dimantu raktuvēs.
lidojošais drakons darkonu suga ("Draco volans").
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
sarkanais šķelpis dārza liliju suga.
salatas Dārza salāti ("Lactuca sativa"), kurvjziežu dzimtas salātu ģints suga, lakstaugi ar skraju lapojumu.
Kanāriju dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix canariensis").
īstā dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix dactylifera").
Robelēna dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix robeleni").
raizāle daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās (airene, dižauza u. c., \~6 sugas).
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas.
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga.
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās.
ūdens daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum aquaticum").
Brazīlijas daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum brasiliensis").
vārpainā daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum spicatum").
mieturu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum verticillatum").
ovālā daudzspārne daudzspārņu suga ("Pterygoneurum ovatum"), Latvijā aizsargājama.
mezozoji Daudzšūnu dzīvnieku virsnodalījums, primitīvi jūras bezmugurkaulnieki; \~60 sugu.
gļotainā daudzvālīte daudzvālīšu sēņu ģints suga ("Multiclavula mucida").
Hieracium x floribundum daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
pūslīšu davālija davāliju suga ("Davallia bullata").
Kanāriju davālija davāliju suga ("Davallia canariensis").
Davidia involucrata dāvidiju suga jeb dāvidija.
heterosporija Dažāda lieluma sporu (mikrosporu un makrosporu) veidošanās 1 sugas augļiem.
uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem.
Haldāna dažādlape dažādlapju suga ("Callicladium haldanianum").
dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta.
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām.
spāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Libellulidae"), Latvijā konstatēts 15 sugu.
ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus.
atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai).
starpsugu krustošana dažādu sugu dzīvnieku savstarpēja krustošana.
konsorcija Dažādu sugu indivīdu grupa, kurā locekļi ir savstarpēji cieši saistīti.
zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene.
koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā.
krustošana dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu.
krembles Dažas glumas sēņu sugas.
čūsku inde dažu čūsku sugu indes dziedzeru sekrāts.
vaļdelfīns Dažu delfīnu sugu nosaukums.
jezakonitīns Dažu kurpīšu sugu alkaloīds.
manna Dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos).
plerocerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, kas parazitē zivs ķermeņa dobumā.
cisticerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī.
manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
buks Dažu pārnadžu sugu tēviņš.
jāņuzāle Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras).
Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles.
tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
plakanzirnis Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti.
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm.
vītņu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus aphaca").
skarbā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus hirsutus").
platlapu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus latifolius").
jūrmalas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus maritimum").
kalnu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus montanus").
melnā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus niger").
smaržīgais puķzirnītis dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus").
smaržīgā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus").
purva dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus palustre").
ungāru dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pannonicus").
zirņveida dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pisiformis").
pļavas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pratensis").
meža dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus sylvestris").
bumbuļu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus tuberosus").
pavasara dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus vernus").
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta.
koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
baltais degunradzis degunradžu suga ("Ceratotherium simum"), izplatīts Āfrikā.
melnais degunradzis degunradžu suga ("Diceros bicornis"), izplatīts Āfrikā.
Javas degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros sondaicus"), kas saglabājusies tikai Javas salā.
matainais degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros tichorinus"), kas dzīvoja vēlajā pleistocēnā, atliekas atrastas arī Latvijā, iznīcināts \~10. gs.
izsugot Deģenerēties, kļūt sugai neatbilstošam.
Taivānas deicija deiciju suga ("Deutiza taiwanensis").
robotā deicija deiciju suga ("Deutzia crenata"), ko Lartvijā audzē visbiežāk.
smuidrā deicija deiciju suga ("Deutzia gracilis").
skarbā deicija deiciju suga ("Deutzia scabra").
kalmijlapu deicija deiciju suga ("Deutzia x kalmiiflora").
Lemuāna deicija deiciju suga ("Deutzia x lemoinei"), kas ir ziemcietīgākā no Latvijā audzētajām.
Fārdžesa dekeneja dekeneju suga ("Decaisnea fargesii").
Carex hachyoensis dekoratīva grīšļu suga.
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
Ajaksa delfīnija delfīniju suga ("Delphinium ajacis").
lielziedu delfīnija delfīniju suga ("Delphinium grandiflorum").
kailstumbra delfīnija delfīniju suga ("Delphinium nudicaule").
Ruisa delfīnija delfīniju suga ("Delphinium x ruysii").
Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām.
Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē.
Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu.
garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās.
parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus delphis").
pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā.
krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos.
Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna.
tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas.
Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē.
dienvidu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissiodelphis peronii"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna dienviddaļas mērenajā joslā.
ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens.
Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem.
Platpurna delfīns delfīnu suga ("Peponocephala electra"), garums līdz 2,8 m, svars - līdz 200 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, barību meklē pat 1500 m dziļumā.
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma.
Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti.
subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem.
klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās.
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
Atlantijas plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella frontalis"), garums 1,7-2,3 m, svars - 100-140 kg, dzīvo Atlantijas okeāna tropiskajā daļā.
garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi.
lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas.
parastā plakandēle dēļu suga ("Glossiphonia complata").
lielā plakandēle dēļu suga ("Hoementeria costata"), ķermeņa garums - 4 cm.
fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas.
dižā dendrobija dendrobiju suga ("Dendrobium nobile").
dīvainā dendrokomēta dendrokomētu suga ("Dendrocometes paradoxus").
dermea Dermateju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
brūnganais dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon luridum").
Vēbera dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon weberi").
peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu.
tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
astainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum bombyciferum").
Heiksa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum chaixii").
blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs.
miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
melnais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum nigrum").
Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum").
violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
parastais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum thapsus").
cryptospora Diaportu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga.
cryptosporella Diaportu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga.
cryptodiaporthe Diaportu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kuras anamorfas aprakstītas kā fomopšu sugas.
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta.
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu.
nošķeltā didimohlēna didimohlēnu suga ("Didymochlaena truncatula").
purva diedzene diedzeņu suga ("Zannichellia palustris"), Latvijā sastopama samērā reti un ir aizsargājama.
nandveidīgie Dienvidamerikā dzīvojošu putnu kārta ("Rheiformes"), lieli, nelidojoši putni, 2 sugas, dažkārt tiek dēvēti par Dienvidamerikas strausiem.
gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
zvejniekkaķis Dienvidaustrumāzijā mītoša kaķu dzimtas suga ar apspalvojumu, kas daļēji atgrūž šķidrumu un nesamirkst ūdenī, spēj nirt un medīt zivis arī zem ūdens.
Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju.
Dombeja dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus dombeyi").
slaidais dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus nervosa").
rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mandeļveida dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia amygdaloides").
ciprešu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia cyparissias").
asais dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia esula").
Grifita dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia griffithii").
saules dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia helioscopia").
dedestiņu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia lathyris").
miršu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia myrsinites").
purva dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia palustris"), aizsargājams augs.
dārza dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia peplus").
daudzkrāsu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia polychroma").
rīkšu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia virgata", arī "Euphorbia waldsteinii").
raibā dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia maculata").
Seguinas dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia seguine").
Difflugia acuminata diflūgiju suga.
Difflugia corona diflūgiju suga.
Difflugia elegans diflūgiju suga.
Difflugia limnetica diflūgiju suga.
Difflugia pyriformis diflūgiju suga.
dīgstu skrejvabole dīgstu laukskrējējs, skrejvaboļu dzimtas suga ("Harpalus affinis").
dienvidu diksonija diksoniju suga ("Dicksonia antarctia").
aitu diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus filaria").
govju diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus viviparus").
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās.
lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem.
ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī.
iegarenais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix pereger"), čaulas augstums 2,1 cm.
parastā dille diļļu suga ("Anethum graveolens").
divveidība Dimorfisms - spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas; divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
baltā dimorfotēka dimorfotēku suga ("Dimorphotheca pluvialis").
zelta dimorfotēka dimorfotēku suga ("Dimorphotheca sinuata").
divveidīgs Dimorfs - tāds, kas spēj veido divas formas vai pastāvēt divās formās (par dzīvnieku vai augu sugu).
gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu.
kamptozaurs Dinozauru suga.
kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis.
spārnainā dioskoreja dioskoreju suga ("Discorea alata").
monosomiķis Diploīds, kura hromosomu komplektā iztrūkst viena hromosoma (2n-1), ko izmanto ģenētiskajā analīzē un attālajā krustošanā, aizstājot trūkstošo hromosomu ar hromosomu no radniecīgas sugas organisma genoma.
vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu.
Dipteronia sinensis dipteroniju suga, aug Ķīnā.
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Indijas dišeneja dišeneju suga ("Duchenesa indica"), ko dažkārt dēvē arī par Indijas zemeni.
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem.
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
vakarsikspārnis Divas sikspārņu dzimtas sugas.
pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas.
skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām.
asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints.
sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos.
meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos.
simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā.
halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā.
lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām.
malpigiācejas Divdīgļlapju augu dzimta ("Malpighiaceae"), liānas un krūmi tropu mežos, \~60 ģinšu, \~800 sugu.
loazācejas Divdīgļlapju augu dzimta ar aptuveni 250 sugām, visumā lakstaugiem, gk. D Amerikā.
goodeniācejas Divdīgļlapju augu dzimta kampānulātu (pulkstenīšu) rindā, zāļaugi, puskrūmi un krūmi, \~250 sugas, gk. Austrālijā.
stilidiaceja Divdīgļlapju augu dzimta kampanulatu rindā, ar zigomorfiem ziediem, kur to 2-3 putekšlapas saaugušas ar irbuli, lakstaugi un puskrūmi, kādas 120 sugas Austrālijā.
podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi.
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā.
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā.
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus.
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
nyssa Divdīgļlapju augu ģints "Nyssaceae" dzimtā, ka pieder mirtifloru rindai, 6 sugas.
pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā.
minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos.
nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas.
peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs.
sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē.
podophyllum Divdīgļlapju augu ģints bārbalu dzimtā ("Berberidaceae"), lakstaugi, 5 sugas, Ziemeļamerikā un mērenā Āzijā.
protium Divdīgļlapju augu ģints burserāceju dzimtā, 50 sugas siltākā Amerikā.
scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos.
dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai.
sapium Divdīgļlapju augu ģints euforbiaceju dzimtā, koki vai krūmi, kādas 95 sugas gk. tropos.
limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos.
sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos.
murogas Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, 7 sugas mērenā joslā, Latvijā 1 suga, sīks līdz 11 cm augsts viengadīgs augs.
čamarags Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, visas sugas narkotiski indīgi augi (sevišķi zemes stumbri un apakšējās lapas).
pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās.
stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene.
odontospermum Divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē.
nectandra Divdīgļlapju augu ģints lauru dzimtā, koki tropu Amerikā, \~90 sugu.
pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā.
satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
argemone Divdīgļlapju augu ģints magoņu dzimtā Meksikā; vairākas sugas krāšņumaugi.
malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
psidium Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, ap 100 sugas, gk. krūmi, tropu un subtropu Amerikā.
melaleuca Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, sīki koki vai arī krūmi, ap 100 sugu, gk. Austrālijā.
pimenta Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, vienmēr zaļi kokaugi, 5 sugas Karaibu jūras zemēs.
scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
pachyrrhizus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 2 sugas tropu Amerikā un Āzijā.
myroxylon Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, dažas sugas dod balzamu.
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
tetragonolobus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, lakstaugi ar ziediem lapu padusēs un cilindriskām pākstīm, 7 sugas.
parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
sibbaldia Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, platkājiņiem līdzīgi augi, kādas 7 sugas, gk. Āzijas ziemeļos un kalnos.
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni.
simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu.
serjania Divdīgļlapju augu ģints, koka liānas Dienvidamerikas tropos, kādas 170 sugas, vairākas dod vietējiem iedzīvotājiem zivju indi.
terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos.
shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā.
dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu.
tabernaemontana Divdīgļlapju augu ģints, tropu koki un krūmi, to starpā ir piena koks un vairākas sugas, kas dod gutaperču.
ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus.
plantaginales Divdīgļlapju augu rinda, kopziedlapaiņi, tikai viena, ceļmalu lapu dzimta, lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, ar 3 ģintīm, >220 sugu.
amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu.
buburene Divdīgļlapju dzimtas krūms, meža jāņogas, jāņogulāja blakus suga, visumā to atgādina, bet ar mazākām lapām.
hortenzija Divdīgļlapju klases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Hydrangeaceae"), nelieli koki, krūmi vai krūmveida liānas, 17 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē.
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija.
strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi.
strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu.
batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta.
lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu.
melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu.
dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu.
genciāna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Gentianales"), 14 dzimtas, >1000 ģinšu, \~13000 sugu.
akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu.
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis.
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss.
fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks.
balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā.
ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas.
didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā.
parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas.
brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos.
bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas.
šāvējgurķis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Ecballium"), 1 suga.
kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos.
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu.
diapensija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Diapensiales"), 1 dzimta, \~20 sugu, kalnos.
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu.
ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu.
ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu.
pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu.
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu.
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
tamarikaugi Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tamariku rindas dzimta ("Tamaricaceae"), \~120 sugu.
meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē.
lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis.
cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga.
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
bezsalvītes Divdīgļlapju klases dzimta ("Adoxaceae") un ģints ("Adoxa"), kurā ir tikai 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte.
akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols.
arālija Divdīgļlapju klases dzimta ("Araliaceae"), 80-85 ģintis, 800-850 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga - Baltijas efeja, introducētas 6 ģintis.
begonija Divdīgļlapju klases dzimta ("Begoniaceae"), sulīgi lakstaugi vai puskrūmi, 5 ģintis, \~1000 sugu.
bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija.
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas.
budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu.
buksis Divdīgļlapju klases dzimta ("Buxaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, retāk koki vai krūmi, 4 ģintis, 80-90 sugu.
pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš.
cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas).
balanda Divdīgļlapju klases dzimta ("Chenopodiaceae"), lakstaugi, puskrūmi, retumis krūmi vai nelieli koki, >100 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 46 sugas.
klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte.
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas.
ērkšķogas Divdīgļlapju klases dzimta ("Grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas.
daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām.
riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas.
lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
lobēlija Divdīgļlapju klases dzimta ("Lobeliaceae"), \~30 ģinšu, >1200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu.
melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu.
muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu.
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos.
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
ceļteka Divdīgļlapju klases dzimta ("Plantaginaceae"), lakstaugi, retumis puskrūmi, krūmi, gk. mērenajās joslās; 3 ģintis, 265 sugas; Latvijā 2 ģintis, 7 sugas.
portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi.
prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
rezēda Divdīgļlapju klases dzimta ("Resedaceae"), krūmi, puskrūmi vai lakstaugi, 6 ģintis, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu.
santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs.
sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas.
citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas.
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis.
timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta.
krese Divdīgļlapju klases dzimta ("Tropaeolaceae"), 2 ģintis, \~80 sugu.
goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas.
āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu.
kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu.
zigofili divdīgļlapju klases dzimta, krūmi, puskrūmi, retumis koki, lakstaugi; lapas bieži ar dzeloņainām pielapēm, pretējas; tuksnešos un zāļainās augsnēs; 30 ģinšu, 250 sugu.
malīgijas Divdīgļlapju klases dzimta, liānas, retāk nelieli koki, gk. tropos Amerikā, >780 sugu.
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga.
balzamīne Divdīgļlapju klases gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), krāšņumaugs, viengadīgs tropu lakstaugs, 2 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas.
matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas.
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga.
citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
aposēre Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Aposeris"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte.
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
smaržmētra Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Clinopodium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas.
siderīts Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Sideritis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
pipars Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Piperales"), tropu krūmi, liānas lakstaugi, retāk koki, \~2000 sugu.
anonaugi Divdīgļlapju klases magnoliju rindas dzimta ("Annonaceae"), koki un liānas ar vienkāršām lapām un divdzimumu ziediem, tropos un subtropos \~2000 sugu.
hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu.
kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
taurespuķe Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas suga ("Salpiglosis sinuata"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu; jomoto salpiglose.
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu.
petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
osmants Divdīgļlapju klases oleāceju dzimtas ģints ("Omanthus"), nedaudz sugu, koki vai krūmi.
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga.
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
eskalonijaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Escalloniaceae"), 17 ģintis, \~150 sugu, gk. Andos.
panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs.
malpīgijaugi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases gandreņu rindas dzimta ("Malpighiaceae"), \~800 sugu, lielākā daļa tropu mežu liānas.
granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas.
nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē.
indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki.
segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu.
rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu.
sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu.
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu.
hrizoblanaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Chrysoblanaceae"), \~20 ģinšu, >430 sugu.
neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos.
ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele.
citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks.
cedrāts Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus medica").
loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos.
dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta.
nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta.
dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu.
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas.
šerardija Divdīgļlapju klases rubiju dzimtas ģints ("Sherardia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pēdējoreiz konstatēta 1922. g.
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne.
zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu.
mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks.
kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki.
bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti.
dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš.
sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš.
brūsoneja Divdīgļlapju klases zīdkoku dzimtas ģints ("Broussonetia), 7-8 sugas, kas izplatītas Austrumeiropā un Polinēzijā.
gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami.
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
emers Divgraudu kvieši, kviešu suga no plēkšņu kviešu grupas.
baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā.
ovālā divlape divlapju suga ("Listera ovata").
divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna.
divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses.
mūru divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis muralis").
šaurlapu divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis tenuifolia").
bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku.
gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas.
stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu.
kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
drozofila Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas ģints ("Drosophila"), kukainis, kas gk. pārtiek no augu sulas, \~1000 sugu.
hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana.
bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās.
komensālisms Divu dažādu sugu dzīvnieku kopdzīve, kurā viens organisms (komensālis) dzīvo uz otra organisma (saimnieka) rēķina, tam nekaitēdams.
sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz.
protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids.
laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm.
spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem.
sūnekļa divzobe divzobju suga ("Dicranum affine").
Bonžana divzobe divzobju suga ("Dicranum bonjeanii").
vairzaru divzobe divzobju suga ("Dicranum flagellare").
lielā divzobe divzobju suga ("Dicranum majus").
kalnu divzobe divzobju suga ("Dicranum montanum").
viļņainā divzobe divzobju suga ("Dicranum polysetum").
slotiņu divzobe divzobju suga ("Dicranum scoparium").
maldinošā divzobe divzobju suga ("Dicranum spurium").
zaļā divzobe divzobju suga ("Dicranum viride").
smalkā dizigotēka dizigotēku suga ("Dizygotheca elegantissima").
gaidelīte Dižā prīmula ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus").
zarainā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium clathroides"), Latvijā aizsargājama.
ežu dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium erinaceus").
sīpoliņu dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum bulbosum"), ko audzē dārzos.
augstā dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum elatius"), kas sastopama arī Latvijā.
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
lielais diždadzis diždadžu suga ("Arctium lappa", senāk "Lappa officinalis" un "Lappa major").
mazais diždadzis diždadžu suga ("Arctium minus", senāk "Lappa minor").
birztalas diždadzis diždadžu suga ("Arctium nemorosum"), Latvijā ļoti reti satopams augs, aizsargājams.
pūkainais diždadzis diždadžu suga ("Arctium tomentosum", senāk "Lappa tomentosa").
govju diždundurs diždunduru suga ("Tabanus bovinus").
bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas.
perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt.
megapodidi Dižkāju vistas, vistu putnu dzimta, \~28 sugas vairākās ģintīs, putni ar visai attīstītām un spēcīgām kājām, gk. Austrālijā.
Etiopijas dižkalla dižkallu suga ("Zantedeschia aethiopica").
pelēkais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus giganteus").
kalnu dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus robustus").
rudais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus rufus").
funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā.
pamīšlapu dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus alternifolius").
skrajais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus diffusus").
brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti.
garais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus longus").
austrumu dižpērkone Dižpērkoņu suga ("Bunias orientalis").
sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera").
sēnalainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota excoriata").
paugurainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota mastoidea").
lielā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota procera").
meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
dārza dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota rhacodes var. hortensis").
parastā dižsirpe dižsirpju suga ("Scorpidium scoripoides").
kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas.
notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas.
korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas.
parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru.
avota dižspārne dižspārņu suga ("Octodiceras fontanum"), Latvijā reta un aizsargājama.
lielā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Aeschna grandis"), spārnu plētums - līdz 105 mm.
karaliskā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Anax imperator"), lielākā Latvijas spāre, ķermeņa garums līdz 80 mm, spārnu plētums - līdz 110 mm.
liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens").
Japānas dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria japonica var. compacta").
daudzvārpu dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria polystachium").
Sahalīnas dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria sachalinensis").
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams.
cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams.
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās.
žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains.
izlocītā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus contortus").
dobā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus fistulosus").
mēles dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus ligula").
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama.
strautu djērvila djērvilu suga ("Diervilla rivularis").
sēdlapu djērvila djērvilu suga ("Diervilla sessilifolia").
krāšņā djērvila djērvilu suga ("Diervilla x splendens").
zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā.
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas.
muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis.
tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā.
vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
bizons Dobradžu dzimtas suga ("Bison bison"), savvaļas dzīvnieks (Ziemeļamerikā).
gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis.
taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
vītņragu antilopes dobradžu kārtas ģints, vidēji lieli atgremotāji (garums - 105-345 cm, masa - 35-800 kg), ragi gari (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagriezti, 8 sugas.
kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos.
skuju dobumsēnīte dobumsēnīšu suga ("Marasmiellus perforans", syn. "Micromphale perforans").
zaļā dobziede dobziežu suga ("Coeloglossum viride", senāk "Platanthera viridis"), aizsargājams augs.
ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā.
sugu maiņa dominējošās sugas nomaiņas process, kura bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tas samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas sugas dominēšana kādā teritorijā.
doņi Doņu dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu (sk. donis).
zemzālīte Doņu dzimtas ģints ("Luzula"), daudzgadīgs lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Alpu donis doņu suga ("Juncus alpino-articulatus").
posmainais donis doņu suga ("Juncus articulatus", arī "Juncus lampocarpus").
melnīgsnējais donis doņu suga ("Juncus atratus"), Latvijā aizsargājama.
Baltijas donis doņu suga ("Juncus balticus").
krupju donis doņu suga ("Juncus bufonius").
sīpoliņu donis doņu suga ("Juncus bulbosus").
galvainais donis doņu suga ("Juncus capitatus"), Latvijā aizsargājama.
plakanais donis doņu suga ("Juncus compressus").
kamolu donis doņu suga ("Juncus conglomeratus", arī "Juncus leersii").
izplestais donis doņu suga ("Juncus effusus").
zobenlapu donis doņu suga ("Juncus ensifolius").
tievais donis doņu suga ("Juncus filiformis").
Žerāra donis doņu suga ("Juncus gerardii Loisel"), Latvijā aizsargājama.
zilganais donis doņu suga ("Juncus inflexus", arī "Juncus glaucus").
blīvziedu donis doņu suga ("Juncus nastanthus").
mezglainais donis doņu suga ("Juncus nodulosus").
varžu donis doņu suga ("Juncus ranarius").
skrajais donis doņu suga ("Juncus squarrosus").
kūdrāja donis doņu suga ("Juncus stygius"), Latvijā aizsargājama.
strupais donis doņu suga ("Juncus subnodulosus"), Latvijā aizsargājama.
maigais donis doņu suga ("Juncus tenuis").
Kolumna doronika doroniku suga ("Doronicum columnae syn. Doronicum cordifolium").
austrumu doronika doroniku suga ("Doronicum orientale").
ložņu doronika doroniku suga ("Doronicum pardalianches").
ceļmallapu doronika doroniku suga ("Doronicum plantagineum").
homostegia Dotīdeju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
Deremēnas dracēna dracēnu suga ("Dracaena deremensis").
smaržīgā dracēna dracēnu suga ("Dracaena fragans").
Godsefa dracēna dracēnu suga ("Dracaena godseffiana").
apmaļu dracēna dracēnu suga ("Dracaena marginata").
atliektā dracēna dracēnu suga ("Dracaena reflexa").
Kanāriju dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus canariensis").
parastais dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus vulgaris").
astoņvainaglapu driāde driāžu suga ("Dryas octopetala").
Svendermana driāde driāžu suga ("Dryas x suendermanii").
melnā driģene driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem.
pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega.
brunijlapu drojene drojeņu suga ("Draba bruniifolia"), kas Latvijā paretam tiek audzēta kā krāšņumaugs.
pelēkā drojene drojeņu suga ("Draba incana").
birztalas drojene drojeņu suga ("Draba nemorosa"), aizsargājams augs.
stingrā drojene drojeņu suga ("Draba rigida").
Sibīrijas drojene drojeņu suga ("Draba sibirica").
Draba lasiocarpa drojeņu suga.
tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs.
rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama.
dūkstu drudzenīte drudzenīšu suga ("Gentianella uliginosa").
krustlapu drudzene drudzeņu suga ("Gentiana cruciata"), aizsargājams augs.
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
tumšzilā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana pneumonanthe"), aizsargājams augs.
Džefrija ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon jeffryi").
Mīda ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon meadia").
skaistā ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon pulchellum").
dīža Dūju suga.
bālganā dūkstenīte dūkstenīšu suga ("Chiloscyphus pallescens").
daudzkausiņu dūkstenīte dūkstenīšu suga ("Chiloscyphus polyanthos").
ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns.
pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g.
cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi.
melnkakla dūkuris dūkuru suga ("Podiceps nigricollis").
mazais dūkuris dūkuru suga ("Tachybaptus ruficollis").
parastais dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes minuta"), dzīvo mitrās pļavās.
Daugavas dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes pseudominutus"), atrodams tikai Daugavas senlejā.
mīkstā dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon cordifolium").
lielā dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon giganteum").
dižlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon megalophyllum"), Latvijā aizsargājama.
Ričardsona dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon richardsonii").
salmu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon stramineum").
apaļlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon trifarium"), Latvijā aizsargājama.
ievu dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon padi").
mainīgā dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon variable").
grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
veķis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulic atra").
laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns.
dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
melnā ūdensvista Dumbrvistiņu dzimtas suga (“Fulica atra”), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
kalnugrieze Dumbrvistiņu dzimtas suga, lielākais dumbrvistiņu dzimtas putns (ķermeņa garums - \~0,5 m), nelido, fitofāgs, Jaunzēlandē kalnu purvos.
lielais dumpis dumpju suga ("Botaurus stellaris").
mazais dumpis dumpju suga ("Ixobrychus minutus").
rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā.
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas.
lietus dunduri dunduru suga; šīs sugas dunduri.
aklais (arī lietus) dundurs dunduru suga.
skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
cūku uts dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis").
galvas uts dūrējutu apakškārtas suga ("Pediculus humanus capitis").
kaunuma uts dūrējutu apakškārtas suga ("Phthirus pubis").
pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
Austrālijas dvīņdzilnītis dvīņdzilnīšu suga ("Neositta crysoptera").
tumšsarkanā dzeguzene dzeguzeņu suga ("Epipactis atrorubens").
platlapu dzeguzene dzeguzeņu suga ("Epipactis helleborine").
purva dzeguzene dzeguzeņu suga ("Epipactis palustris").
dzeltenā dzegužkurpīte dzegužkurpīšu suga ("Cypripedium calceolus"), Latvijā aizsargājama.
parastais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum commune").
krāšņais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum formosum").
kadiķu dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum juniperinum").
garsetas dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum longisetum").
matainais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum piliferum").
Baltijas dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza baltica").
asinssarkanā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza cruenta").
Fuksa dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza fuchsii").
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts.
plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama.
Rusova dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza russowii").
Dactylorhiza praetermissa dzegužpirkstīšu suga.
vīru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis mascula").
bruņcepuru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis militaris", arī "Orchis rivini").
zalkšu dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis morio").
deguma dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis ustulata").
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
austrumu dzeguze dzegužu suga ("Cuculus saturatus"), kas retumis ieceļo Latvijas austrumu daļā.
turaks Dzegužveidīgo putnu dzimta ("Musophagidae"), 5 ģintis, \~20 sugu, Āfrikā.
rudā dzēlējskudra dzēlējskudru suga ("Myrmica rubra").
aktantlapu dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus acanthoides").
akantlapu dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus acanthoides").
cirtainais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus crispus"), kas bieži sastopama lapkoku mežos, krūmājos, pļavās, gar dzelzceļiem, ceļmalās, nezālienēs.
nokarenais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus nutans").
adatainais dzeloņgurķis dzeloņgurķu suga (Echinocystis lobata), ko Latvijā audzē, bet vietām pāriet arī savvaļā.
bruņastes dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Aphrastura spinicauda").
bālais dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Certhiaxis pallida").
sarkanpaura dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Synallaxis ruficapilla").
brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama.
plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas.
praulgrauzis Dzeltenkāju praulgrauzis - praulvaboļu dzimtas suga ("Mycetochara flavipes").
Amerikas dzeltenkoks dzeltenkoku suga ("Cladrastis lutea syn. Cladrastis kentukea"), ko Latvijas rietumu daļā audzē kā krāšņumkoku.
dziedātājžubīte Dzeltenpieres ģirlicis - zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Serinus mozambicus").
mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru.
haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
smiltāja dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea arenaria").
starainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea calcitrapa").
baltsarmainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea dealbata").
skrajā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea diffusa").
Ibērijas dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea iberica").
pļavas dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea jacea").
lielgalvainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea macrocephala").
kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis.
bārkšu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea phrygia").
skaistā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea pulcherrima").
lielā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea scabiosa").
burtaines Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
dzērvpēda Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
grīsla Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
grīšzāle Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
mauklējs Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
viga Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
grīva dzelzszāle (“Carex nigra”), grīšļu suga.
viksa Dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra").
vikse Dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra").
Carex nigra dzelzszāle, grīšļu suga.
baltmugurdzenis Dzeņu dzimtas, raibo dzeņu ģints putnu suga, Latvijā reti sastopama.
baltmuguras dzenis dzeņu suga ("Picoides leucotos"), Latvijā aizsargājama.
dižraibais dzenis dzeņu suga ("Picoides major syn. Dendrocopos major"), arī lielais raibais dzenis.
vidējais dzenis dzeņu suga ("Picoides medius syn. Dendrocopos medius"), Eiropā aizsargājama.
mazais dzenis dzeņu suga ("Picoides minor").
trīspirkstu dzenis dzeņu suga ("Picoides tridactylus"), Latvijā aizsargājama.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lielogu dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus macrocarpus"), kas Latvijas purvu plantācijās introducēta no Ziemeļamerikas.
sīkā dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus microcarpus").
purva dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus palustrus").
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš.
mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
parastais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia cantans").
zaļais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia viridissima"), Latvijā bieži sastopamas visā teritorijā.
Eiropas dziedenīte dziedenīšu suga ("Sanicula europaea"), ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
sarkankrūšu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta canadensis").
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
Mazāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta krueperi").
klinšu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta neumayer").
sīkais dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta pygmaea").
priekškaļņu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta tephronota").
Ķīnas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta villosa").
Korsikas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta whiteheadi").
melnā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Dryocopus martius"), aizsargājama.
pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama.
zaļā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus viridis").
pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā.
spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas.
sukcinits Dzintara pasuga.
mazais dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea oblonga").
krastmalu dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea pfeifferi").
lielais dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea putris").
dzimumdziņa Dziņa turpināt sugu; dzimuminstinkts.
asiņpuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
asinspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
asinszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
dedestiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
deviņvīruspēks Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
dožiņdilliņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
dzirkstele Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
dzirkstelītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
dzirkstene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
ģirkstine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
gundene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
guntene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
guntine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
kāpneļķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
katrītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
mazactiņa Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
naglene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
naglenes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
nagliņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
neļķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
odumiņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdspuķīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdspuķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdszāles Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdszālīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdszālītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
uguņpuķes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
uguntiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
zīdpuķiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
ziepjusaknītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
Dianthus detloides dzirkstelīte, neļķu suga.
lotsianisms Dzīvās dabas evolūcijas koncepcija, kas organiskās pasaules evolūciju uzskatīja par procesu, kurā no mūžīgiem laikiem pastāvoši nemainīgi gēni kombinējoties dod jaunas sugas.
heteroplastika Dzīvnieka audu vai orgānu pārstādīšana cilvēkam vai citas sugas dzīvniekam.
oligofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto nedaudzu sugu augus vai dzīvniekus.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
moka Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
mokāns Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas dzīvniekus.
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus; hibrīds.
vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
polis Dzīvnieks, kuram trūkst ragu (bet kuru sugai tie parasti ir).
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas.
zoocenoze Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā.
reliktu formas dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem.
pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu.
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu.
omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti.
apdraudētās sugas dzīvo būtņu sugas, kuru īpatņu skaits un areāls krasi samazinās un kurām pastāv iznīkšanas draudi.
filoģenēze Dzīvo organismu (to tipu, dzimtu, ģinšu, sugu) vēsturiskā attīstība.
bioloģiskā daudzveidība dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām.
īsaugļu džuta džutas suga ("Corchorus capsularis").
garaugļu džuta džutas suga ("Corchorus olitorius").
Diospyros ebenum ebenkoku suga.
Diospyros hloroxylon ebenkoku suga.
Diospyros melanoxylon ebenkoku suga.
Diospyros rubra ebenkoku suga.
Japānas hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros kaki"); persimons.
Kaukāza hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem; dateļplūme.
Virdžīnijas hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros virginiana").
hurma Ebenu rindas ebenu (ebenaugu) dzimtas ģints ("Diospyros"), 200-500 sugu, kas izplatītas gk. Āzijas dienvidos.
riekstenes Ēdamas sēnes, bērzlapju pasuga.
zilā ēdamgliemene ēdamgliemeņu suga ("Mytilus edulis), biežāk saukta par mītilu, agrākos avotos (līdz \~1990. g.) dēvēta par mīdiju.
Alpu ēdelveiss ēdelveisu suga ("Leontopodium alpinum").
Oedogonium calcareum edogoniju suga.
Oedogonium cardiacum edogoniju suga.
Oedogonium fragile edogoniju suga.
Oedogonium itzigsonii edogoniju suga.
Oedogonium lautumnarium edogoniju suga.
Oedogonium minus edogoniju suga.
Oedogonium mitratum edogoniju suga.
Oedogonium oblongum edogoniju suga.
Oedogonium ovoidosporum edogoniju suga.
Oedogonium plagiostomum edogoniju suga.
Oedogonium pringsheimii edogoniju suga.
Oedogonium rivulare edogoniju suga.
Oedogonium undulatum edogoniju suga.
Kanāriju efeja efeju suga ("Hedera canariensis").
Kolhīdas efeja efeju suga ("Hedera colchica").
vijīgā efeja efeju suga ("Hedera helix"), Latvijā introducēta kā krāšņumaugs.
Īrijas efeja efeju suga ("Hedera hibernica").
cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi.
dienvidu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus antarctica").
romblapu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus rhombifolia").
svītrainais efejvīns efejvīnu suga ("Cissus striata").
blīvā egērija egēriju suga ("Egeria densa").
cilindriskais egilopss egilopsu suga ("Aegilops cylindrica").
Tauša egilopss egilopsu suga ("Aegilops tauschii").
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis.
parastā egle egļu suga ("Picea abies", arī "Picea excelsa" un "Picea vulgaris").
Brūvera egle egļu suga ("Picea breweriana").
Engelmaņa egle egļu suga ("Picea engelmanii").
Kanādas egle egļu suga ("Picea glauca").
melnā egle egļu suga ("Picea mariana").
Sibīrijas egle egļu suga ("Picea obovata").
Serbijas egle egļu suga ("Picea omorika").
austrumu egle egļu suga ("Picea orientalis").
asā egle egļu suga ("Picea pungens").
Sitkas egle egļu suga ("Picea sitchensis").
purpursarkanā ehinācija ehināciju suga ("Echinacea purpurea").
melnīgsnējais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus adustus").
Poselgera ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus poselgeri").
Beilija ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii var. baileyi").
Reihenbaha ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii").
cietais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus rigidissimus").
mazērkšķainais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus subinermis ").
Gruzona ehinokaktuss ehinokaktusu suga ("Echinocactus grusonii").
Bakeberga ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis backebergii", agrāk "Lobivia winteriana").
Hamecereju ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis chamaecereus", agrāk "Chamaecereus silvestrii").
asinsziedu ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis haematantha", agrāk "Lobivia rebutioides").
Pentlanda ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis pentlandii", agrāk "Lobivia boliviensis").
Tīgela ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis tiegeliana", agrāk "Lobivia tiegeliana").
svītrainā ehmeja ehmeju suga ("Aechmea fasciata"), izplatīts telpaugs.
kārpainā eiastra eiastru suga ("Euastrum verrucosum").
Euastrum affine eiastru suga.
Euastrum ansatum eiastru suga.
Euastrum bidentatum eiastru suga.
Euastrum binale eiastru suga.
Euastrum crassum eiastru suga.
Euastrum crispulum eiastru suga.
Euastrum didelta eiastru suga.
Euastrum divaricatum eiastru suga.
Euastrum elegans eiastru suga.
Euastrum elobatum eiastru suga.
Euastrum insigne eiastru suga.
Euastrum insulare eiastru suga.
Euastrum gemmatum eiastru suga.
Euastrum oblongum eiastru suga.
Euastrum pectinatum eiastru suga.
Euastrum pinnatum eiastru suga.
Euastrum sinuosum eiastru suga.
puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu.
tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu.
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
dievkrēsliņaugi Eiforbiju rindas dzimta, koki, krūmi un lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~300 ģinšu, \~8000 sugu.
Amaka eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia ammak").
Kanāriju eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia canariensis").
lielragainā eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia grandicornis").
Mila eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia milii").
Sveķainā eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia resinifera").
Šimpera eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia schimperi").
Tirukali eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia tirucalli").
trejšķautņu eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia trigona").
vizjē eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia viguieri").
anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs.
astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos.
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs.
trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
petalomonas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints, mikroskopiskas, bezkrāsainas, vienšūnas aļģes; \~500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Euglena acus eiglēnu suga.
Euglena clara eiglēnu suga.
Euglena deses eiglēnu suga.
Euglena geniculata eiglēnu suga.
Euglena gracilis eiglēnu suga.
Euglena granulata eiglēnu suga.
Euglena hemichromata eiglēnu suga.
Euglena intermedia eiglēnu suga.
Euglena megalithos eiglēnu suga.
Euglena pisciformis eiglēnu suga.
Euglena proxima eiglēnu suga.
Euglena rubra eiglēnu suga.
Euglena sanguinea eiglēnu suga.
Euglena spathirhyncha eiglēnu suga.
Euglena spirogyra eiglēnu suga.
Euglena viridis eiglēnu suga.
lielziedu eihāre eihāru suga ("Eucharis grandiflora").
Ganna eikalipts eikaliptu suga ("Eucalyptus gunnii").
Eucaliptus niphophila eikaliptu suga.
goblapu eikomija eikomiju suga ("Eucommia ulmoides"), 15-20 m augsts vasarzaļš koks ar stipri eliptiskām lapām, Ķīnas centrālās un rietumu daļas kalnos.
Eimeria carpellii eimēriju suga, kas arī parazitē karpu zarnu epitēlijā.
Eimeria perforans eimēriju suga, kas arī parazitē trušu zarnu epitēlijā.
Eimeria sardinae eimēriju suga, kas atrasta reņģēs Rīgas līcī.
Eimeria subepithelialis eimēriju suga, kas parazitē karpu zarnu epitēlijā.
Eimeria stiedae eimēriju suga, kas parazitē trušu aknu un žultsvadu epitēlijā.
Eimeria magna eimēriju suga, kas parazitē trušu zarnu epitēlijā.
Eimeria tenella eimēriju suga, kas parazitē vistās.
Nucifraga caryocatactes Eirāzijas riekstroža Sibīrijas pasuga
pelēkā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone cornix").
melnā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone corone"), Latvijā konstatēta tikai dažas reizes.
Rhodeus sericeus amarus Eiropā (arī Latvijā) sastopama spidiļķu pasuga.
EASS Eiropā apdraudēto sugu saraksts.
ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu.
ciedri Eiropas ciedrupriede ("Pinus cembra"), priežu suga.
bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
ESP Eiropas sugu papildsaraksts (sugas, kam ir relatīvi maza izplatība pasaulē, bet nozīmīgas populācijas Eiropā).
vējzivs Eiropas vējzivs - šīs dzimtas suga ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris").
autekoloģija ekoloģijas virziens, kurā pēta vienas sugas indivīdu un vides mijiedarbību; faktorekoloģija.
barošanās ķēde ekoloģiskā sistēmā savstarpēji atkarīgas sugas, ko saista vielu un enerģijas pārveidošanās (barošanās attiecības); trofiskā ķēde, arī barības ķēde.
barības ķēde ekoloģiskā sistēmā savstarpēji atkarīgas sugas, ko saista vielu un enerģijas pārveidošanās.
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
skarbā ekremokarpa ekremokarpu suga ("Eccremocarpus scaber").
līdzīgais eksakums eksakumu suga ("Exacum affine").
skrimšļainā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia cartilaginea").
nošķeltā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia glandulosa", senāk "Exidia truncata").
melnā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia nigricans", arī "Exidia glandulosa").
saplacinātā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia recisa").
saldā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia saccharina").
bālganā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia thuretiana").
Exidia glandulosa eksīdiju suga.
Exidia saccharina eksīdiju suga.
Žiralda eksohorda eksohordu suga ("Exochorda giraldii").
ķekaru eksohorda eksohordu suga ("Exochorda racemosa").
lielziedu eksohorda eksohordu suga ("Exochorda x macrantha").
baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām.
elachista Elachista fucicola - heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" suga.
šaurlapu eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus angustifolia").
Sudraba eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus commutata"), kas Latvijā bieži tiek stādīta dzīvžogos.
kailais eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus glabra").
asais eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus pungens").
čemuru eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus umbellata").
dzeloņu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus senticosus syn. Acanthopanax senticosus").
sēdziedu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus sessiliflorus syn. Acanthopanax sessiliflorus").
Kanādas elodeja elodeju suga ("Elodea canadensis").
parastais elsis elšu suga ("Stratiotes aloides").
Gvinejas eļļaspalma eļļaspalmu suga ("Elaeis guinensis").
spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole.
zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša.
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā.
kaķu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium marum"), kas vietām Latvijā audzēta kā krāšņumaugs; kaķu zāle.
ķiploku embotiņš embotiņu suga ("Teucrium scordium"), Latvijā aizsargājams augs.
mazais emu emu suga ("Dromaius minor"), kas bija sastopams Austrālijai tuvējās salās, bet 19. gs. iznīcināts.
Endogone lactiflua endogonu suga.
Endogone ludwigii endogonu suga.
Endogone macrocarpa endogonu suga.
pulkstenīšu enkiante enkiantu suga ("Enkianthus campanulatus").
izplestā ēnsmilga ēnmilgu suga ("Milium effusum").
kuprainā ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum gibbum").
jūrasspalvu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum penna-marina").
vārpu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum spicant"), kas sastopama arī Latvijā.
Entyloma brefeldii entilomu suga.
Entyloma calendulae entilomu suga.
Entyloma chrysosplenii entilomu suga.
Entyloma dahliae entilomu suga.
Entyloma gailardiae entilomu suga.
Entyloma ranunculi entilomu suga.
piepjkaruļnieks Ēnvaboļu dzimtas ģints ("Orchesia"), uz piepēm dzīvojošas vaboles 2-5,5 mm garumā, ziemo koku kreves plaisās un zemsegā, Latvijā konstatētas 8 sugas.
kokveida eonija eoniju suga ("Aeonium arboreum", arī "Sempervivum arboreum").
daiļā eonija eoniju suga ("Aeonium decorum").
galdiņveida eonija eoniju suga ("Aeonium tabuliforme").
ephesia Ephesia fulminea - lentpūcīšu suga.
lielziedu epimēdija epimēdiju suga ("Epimedium grandiflorum").
Janga epimēdija epimēdiju suga ("Epimedium youngianum").
sarkanā epimēdija epimēdiju suga ("Epimedium x rubrum").
dažādziedu epimēdija epimēdiju suga ("Epimedium x versicolor").
plūksnainā epipremna epipremnu suga ("Epipremnum pinnatum").
neļķziedu episcija episciju suga ("Episcia dianthiflora").
Epithemia turgida epitemiju suga.
Epithemia zebra epitemiju suga.
mazā eragroste eragrostu suga ("Eragrostis minor syn. Eragrostis poaeoides"), samērā reti sastopams 10-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar nelielu ceru, stiebri pacili, kaili.
Kilikijas erante erantu suga ("Eranthis cilicica").
ziemas erante erantu suga ("Eranthis hyemalis").
plēsīgās ērces ērču grupa ("Prostigmata"), kurā apvienotas pie vairākām dzimtām piederošas plēsīgas ērces, Latvijā konstatēts \~60 sugu, kas ietilpst 11 dzimtās.
bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu.
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
tīklērce Ērču kārtas dzimta ("Tetranychidae"), sīka ērce (garums - līdz 0,8 mm), kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni.
četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
taigas ērce ērču suga ("Ixodes persulcatus").
suņu ērce ērču suga ("Ixodes ricinus").
dievvērsiņš Ērču sugas kukainis, dieva vērsiņš.
miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi.
gamazoīdērces Ērču virsdzimta; sīki sauszemes posmkāji, 3000-4000 sugu, Latvijā 17 dzimtu, 55 ģintis, \~150 sugu.
kviešu eremopīre eremopīru suga ("Erempyrum triticeum").
Etčisona eremūrs eremūru suga ("Eremurus aitchisonii").
Himalaju eremūrs eremūru suga ("Eremurus himalaicus").
Olgas eremūrs eremūru suga ("Eremurus olgae").
dižais eremūrs eremūru suga ("Eremurus robustus").
parastā ērgļpaparde ērgļpaparžu suga ("Pteridium aquilinum").
klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams.
vidējais ērglis ērgļu suga ("Aquila clanga").
mazais ērglis ērgļu suga ("Aquila pomarina").
gaišpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus auroreus").
zilpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus caeruleocephalus").
melnraibais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythrogaster").
rudmuguras erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythronotus").
Ziemeļāfrikas erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus moussieri").
melnais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus ochruros"), kas paretam sastopama arī Latvijā.
rudais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus phoenicurus"), kas bieži, bet nevienmērīgi sastopama Latvijā.
andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
kasandra Ēriku dzimtas ģints ("Chamaedaphne"), 1 suga, tā konsatēta arī Latvijā.
sārtene Ēriku dzimtas ģints ("Erica") atsevišķas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos.
dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas.
rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
mellene Ēriku dzimtas ģints ("Vaccinium"), 3 sugas.
brūklene Ēriku dzimtas suga ("Vaccinium vitis-idaea", senāk "Rhodococcum vitis-idaea"), mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām.
parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
kokveida ērika ēriku suga ("Erica arborea").
sārtā ērika ēriku suga ("Erica carnea").
Dorsetas ērika ēriku suga ("Erica ciliaris").
pelēkā ērika ēriku suga ("Erica cinerea").
plašā ērika ēriku suga ("Erica vagans").
Stjuarta ērika ēriku suga ("Erica x stuartii").
izohemaglutinācija Eritrocītu aglutinācija, tiem pievienojot tās pašas sugas cita indivīda asinis.
izohemolīze Eritrocītu līze, ievadot tās pašas sugas cita indivīda serumu.
Kalifornijas eritronija eritroniju suga ("Erythronium californicum").
suņzoba eritronija eritroniju suga ("Erythronium dens-canis").
Hendersona eritronija eritroniju suga ("Erythronium hendersonii").
Tolumnas eritronija eritroniju suga ("Erythronium tuolumnense").
jāņogas Ērkšķogu dzimtas ģints ("Ribes"), ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
izplestās ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia divaricata").
Amerikas ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia hirtella").
Misūri ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia missouriensis").
nokarenās ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia reclinata").
abraxas grossulariata ērkšķogulāju sprīžotājs, sprīžotāju dzimtas suga.
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros.
vīķlapu esparsete esparsetu suga ("Onobrychis viciifolia"), senāk Latvijā kultivēta kā lopbarības augs.
vilnainā espostoja espostoju suga ("Espostoa lanata").
Loba ešinante ešinantu suga ("Aeschynanthus lobbianus").
lienošā ešinante ešinantu suga ("Aeschynanthus radicans").
krāšņā ešinante ešinantu suga ("Aeschynanthus speciosus").
Kalifornijas ešolcija ešolciju suga ("Eschscholtzia californica"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu.
Rhus typhina etiķkoks jeb parastais etiķkoks, sumahu suga.
lielziedu eustoma eustomu suga ("Eustoma grandiflorum").
izplestā evernija everniju suga ("Evernia divaricata"), Latvijā aizsargājama.
vidējā evernija everniju suga ("Evernia mesomorpha"), Latvijā aizsargājama.
plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
mikroevolūcija Evolucionāras izmaiņas, kas noris sugas ietvaros, bagātina tās struktūru, izraisa varietāšu un pasugu veidošanos un noslēdzas ar jaunu sugu tapšanu.
exoascus Exoascus cerasi - vējslotsēņu sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms.
Equus asinus ēzelis, zirgu ģints suga.
palija Ezera forele - lašu dzimtas zivs ar daudziem, parasti gaišiem, plankumiem uz tumša pamata; daudzas pasugas Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajās jūrās.
Acroloxus lacustris ezera micīte, šīs ģints suga.
gludsporu ezerene ezereņu suga ("Isoetes lacustris").
peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
Pojanhu ezers ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Poyang Hu"), Jandzi baseinā, platība - atkarībā no sezonas - 1000-4400 kvadrātkilometru, garums - 170 km, platums - 17 km, lielākais dziļums - 25 m, ap ezeru dzīvo vairāk nekā 150 sugu putni (ziemā arī baltās dzērves).
Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas.
šaurlapu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium angustifolium"), Latvijā aizsargājama.
vienkāršā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium emersum syn. Sparganium simplex").
lielā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium erectum").
kamolainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium glomeratum"), Latvijā aizsargājama.
zālainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium gramineum syn. Sparganium friesii"), Latvijā aizsargājama.
sīkaugļu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium microcarpum").
mazā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium minimum").
sausienes ežlape ežlapju suga ("Thuidium abietinum").
stāvā ežlape ežlapju suga ("Thuidium erectum").
Filibēra ežlape ežlapju suga ("Thuidium philibertii").
gardzīslas ežlape ežlapju suga ("Thuidium recognitum").
dižā ežlape ežlapju suga ("Thuidium tamariscinum").
baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži.
brūnkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus europaeus"), Latvijā saudzējams.
augstā ežziede ežziežu suga ("Echinops ritro").
zilā ežziede ežziežu suga ("Echinops sphaerocephalus").
Echinos banaticus ežziežu suga.
pulkstenīšu facēlija facēliju suga ("Phacelia campanularia").
parastā facēlija facēliju suga ("Phacelia tanacetifolia"), bišaugs ar ziliem ziediem, kas sastopams arī Latvijā.
lipīgā facēlija facēliju suga ("Phacelia viscida").
Phacelia congesta facēliju suga.
Phacotus angustus fakotu suga.
Phacotus lenticularis fakotu suga.
hromosomu pamatskaits faktiskais un teorētiskais vismazākais noteiktas sugas vai poliploīdu hromosomu skaits.
Phacus acuminatus faku suga.
Phacus agilis faku suga.
Phacus caudatus faku suga.
Phacus curvicauda faku suga.
Phacus dangerdii faku suga.
Phacus hispidulus faku suga.
Phacus longicauda faku suga.
Phacus orbicularis faku suga.
Phacus parvulus faku suga.
Phacus pleuronectes faku suga.
Phacus pyrum faku suga.
Phacus striatus faku suga.
Phacus triquetrus faku suga.
parastā falkārija falkāriju suga ("Falcaria vulgaris").
Japānas fatsija fatsiju suga ("Fatsia japonica").
imigrants Faunas elements (suga, ģints), kas evolūcijas procesā cēlies citā teritorijā, bet ieceļojis un iedzīvojies (spēj eksistēt un vairoties) konkrētā teritorijā.
baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti).
frankolīni Fazānu dzimtas lielākā ģints, vidēji lieli putni (masa - 400-550 g); 41 suga Āfrikā un Dienvidāzijā.
perdix Fazānu dzimtas suga.
parastais fazāns fazānu suga ("Phasianus colchicus"), ko Latvijā dažkārt audzē medību saimniecībās.
Sello feihoja feihoju suga ("Feijoa sellowiana"), mūžzaļš daudzgadīgs koks, ko dēvē arī par Urugvajas feihoju, retāk sastopama arī šīs suga skrūmveida variācija.
ziemasteru felīcija felīciju suga ("Felicia amelloides").
Fenestraria aurantiaca fenestrāriju suga.
Fenestraria rhopalophylla fenestrāriju suga.
parastais fenhelis fenheļu suga ("Foeniculum vulgare", arī "Foeniculum officianale").
Phaeophyscia ciliata feofisciju suga.
Phaeophyscia nigricans feofisciju suga.
Phaeophyscia orbicularis feofisciju suga.
Phaeophyscia sciastra feofisciju suga.
cilindriskais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus cylindraceus").
zilganzaļais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus glaucescens").
dzeloņu ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus histrix").
pussalas ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus peninsulae").
Švarca ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus schwazii").
fermons Feromons - vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji.
vīģeskoks Fikusu ģints suga ("Ficus carica"), nozīmīgs augļu koks (10-30 m augsts).
parastais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus coronarius").
krāsainais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus pubescens var. verrucosus ").
pūkainais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus pubescens").
jaunavīgais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus virginalis").
Lemuāna filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus x lemoinei").
Phyllosticta antirrhini fillostiktu suga.
Phyllosticta begoniae fillostiktu suga.
Phyllosticta briardi fillostiktu suga.
Phyllosticta cucurbitacearum fillostiktu suga.
Phyllosticta grossulariae fillostiktu suga.
Phyllosticta hedericola fillostiktu suga.
Phyllosticta mali fillostiktu suga.
Phyllosticta spaethiana fillostiktu suga.
sarkanīgais filodendrs filodendru suga ("Philodendron erubescens").
vijīgais filodendrs filodendru suga ("Philodendron scandens").
Physcia aipolia fisciju suga.
Physcia ascendens fisciju suga.
Physcia caesia fisciju suga.
Physcia semipinnata fisciju suga.
Physcia stellaris fisciju suga.
Physcia tenella fisciju suga.
Physcia tribacia fisciju suga.
Physconia detersa fiskoniju suga.
Physconia enteroxantha fiskoniju suga.
Physconia grisea fiskoniju suga.
Physconia pulverulacea fiskoniju suga.
dominante Fitocenozē pārsvarā esošās augu sugas, kas nosaka fitocenozes pamatīpašības.
Phytophtora cactorum fitoftoru suga.
Phytophtora cryptoega fitoftoru suga.
Phytophtora infestans fitoftoru suga.
Phytophtora ericotianae fitoftoru suga.
Phytophtora syringae fitoftoru suga.
Veršafelta fitonija fitoniju suga ("Fittonia verschaffeltii").
bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
Franšē fizālis fizāļu suga ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), ko Latvijā ziemā izmanto telpu dekorēšanai; lampions; lampionpuķe.
Meksikas fizālis fizāļu suga ("Physalis ixocarpa"), ko Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni.
zemeņu fizālis fizāļu suga ("Physalis pubescens"), ko arī Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni.
Virdžīnijas fizostēgija fizostēgiju suga ("Physostegia virginiana").
sārtais flamings flamingu suga ("Phoenicopterus ruber").
entophlyctis Fliktīdiju dzimtas ģints, aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
patīkamais floksis flokšu suga ("Phlox amoena"), audzē arī Latvijā.
plašais floksis flokšu suga ("Phlox divaricata"), audzē arī Latvijā.
Drumonda floksis flokšu suga ("Phlox drummondii"), audzē arī Latvijā.
plankumainais floksis flokšu suga ("Phlox maculata").
skarainais floksis flokšu suga ("Phlox paniculata"), audzē arī Latvijā, ir >300 šķirņu.
stīgojošais floksis flokšu suga ("Phlox stolonifera"), audzē arī Latvijā.
aslapu floksis flokšu suga ("Phlox subulata"), audzē arī Latvijā.
bakteriofluorescīns Fluorescējoša krāsviela, ko ražo dažas baktēriju sugas.
Phomopsis caraganae fomopšu suga.
Phomopsis denigrata fomopšu suga.
Phomopsis quercina fomopšu suga.
Phomopsis revellens fomopšu suga.
Phoma apiicola fomu suga.
Phoma armoraciae fomu suga.
Phoma betae fomu suga.
Phoma herbarum fomu suga.
Phoma rostrupii fomu suga.
Phormidium autumnale formīdiju suga.
Phormidium cincinnatum formīdiju suga.
Phormidium corium formīdiju suga.
Phormidium floveolarum formīdiju suga.
Phormidium favosum formīdiju suga.
Phormidium incrustatum formīdiju suga.
Phormidium laminosum formīdiju suga.
Phormidium mucicola formīdiju suga.
Phormidium retzii formīdiju suga.
Phormidium sauteri formīdiju suga.
Phormidium tenue formīdiju suga.
Phormidium tinctorium formīdiju suga.
zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā.
Eiropas forsītija forsītiju suga ("Forsythia europaea").
Korejas forsītija forsītiju suga ("Forsythia ovata").
Fortīna forsītija forsītiju suga ("Forsythia suspens").
zaļā forsītija forsītiju suga ("Forsythia viridissima").
vidējā forsītija forsītiju suga ("Forsythia x intermedia").
gardēna fotergila fotergilu suga ("Fothergilla gardenii").
lielā fotergila fotergilu suga ("Fothergilla major").
matainā fotīnija fotīniju suga ("Photinia villosa").
Frēzera fotīnija fotīniju suga ("Photinia x fraserii").
Phragmidium andersonii fragmīdiju suga.
Phragmidium disciflorum fragmīdiju suga.
Phragmidium potentillae fragmīdiju suga.
Phragmidium rosae-pimpinellifolia fragmīdiju suga.
Phragmidium rubi-idaei fragmīdiju suga.
Phragmidium turbeculatum fragmīdiju suga.
baložu fraileja fraileju suga ("Frailea columbiana").
diskveida fraileja fraileju suga ("Frailea phaeodisca").
Kalifornijas fremontodendrs fremontodendru suga ("Fremontodendron californicum").
glītā fritija fritiju suga ("Frithia pulchra").
Asīrijas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria asyriaca").
Kamčatkas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria camtschatcensis").
Eduarda fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria eduardii").
karaliskā fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria imperialis").
dzeltenā fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria lutea").
bālziedu fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria pallidiflora").
Persijas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria persica").
Ponta fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria pontica").
mieturu fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria verticillata").
papagaiļu frīzeja frīzeju suga ("Vriesea psittacina").
spīdošā frīzeja frīzeju suga ("Vriesea splendens").
Pēlmana frīzeja frīzeju suga ("Vriesea x poelmanii").
mirdzošā fukjērija fukjēriju suga ("Fouquieria splendens").
Bolīvijas fuksija fuksiju suga ("Fuchsia boliviana").
Magelāna fuksija fuksiju suga ("Fuchsia magellanica").
spožā fuksija fuksiju suga ("Fuchsia splendens").
trīslapu fuksija fuksiju suga ("Fuchsia triphylla").
krāšņā fuksija fuksiju suga ("Fuchsia x speciosa").
pūšļu fuks fuku suga ("Fucus vesiculosus"), kas tiek saukta arī par pūšļaļģi.
Furcellaria fastigiata furcellāriju suga.
Fusarium avenaceum fuzāriju suga.
Fusarium culmorum fuzāriju suga.
Fusarium gibbosum fuzāriju suga.
Fusarium graminearum fuzāriju suga.
Fusarium heterosporum fuzāriju suga.
Fusarium lateritium fuzāriju suga.
Fusarium moniliforme fuzāriju suga.
Fusarium nivale fuzāriju suga.
Fusarium oxysporum fuzāriju suga.
Fusarium poae fuzāriju suga.
Fusarium solani fuzāriju suga.
Fusarium sporotrichella fuzāriju suga.
ražas gads gads, kurā kādas sugas koki zied bagātāk nekā citus gadus; pretēji – neražas gads, kad ziedu nav nemaz (eglēm).
akotainā gailardija gailardiju suga ("Gaillardia aristata").
skaistā gailardija gailardiju suga ("Gaillardia pulchella").
kuprainā gailenīte gailenīšu sēņu suga ("Cantharellula umbonata").
Craterelus crispus gaileņu dzimtas sugas "Pseudocraterellus sinuosus" nosaukuma sinonīms.
parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
pelēkā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cinereus").
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni.
zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos.
tūbainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus tubaeformis").
cālenīca Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
dzeguzītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
dzegužpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
elknuši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaigalīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļbikses Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailenītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpieši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpiešiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpiesīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpietīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļupiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļziediņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
paslavas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
prīmulīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
tabakpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
tikbiksi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
vistkājiņas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
vistkājiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
zvaniņš Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
primula veris gaiļbiksīte, prīmulu ģints suga.
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
augstais gaiļpiesis gaiļpiešu suga ("Delphinium elatum").
parastā gaiļsāre gaiļsāru suga ("Echinochloa crusgalli").
bakteriopurpurīns Gaiši purpursarkans pigments, ko producē dažas baktēriju sugas.
baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti.
austrumu galega galegu suga ("Galega orientalis").
Galeola cathcarthii galeolu suga.
Galeola faberi galeolu suga.
Galeola falcenori galeolu suga.
Galeola humblotii galeolu suga.
Galeola lindleyana galeolu suga.
Galeola nudifolia galeolu suga.
baltā galtonija galtoniju suga ("Galtonia candidans").
zaļziedu galtonija galtoniju suga ("Galtonia viridiflora").
Hieracium cymosum galvainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
kāpusts Galviņu kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "capitata").
nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas.
kalmārs galvkāju klases kārta ("Teuthida"), jūras gliemis (ap 350 sugu), kas pieder pie desmittaustekļu galvkāju apakškārtas; izmanto pārtikā.
astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts.
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas.
plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta.
grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu.
linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu.
Bohēmijas gandrene gandreņu suga ("Geranium bohemicum").
pelēkā gandrene gandreņu suga ("Geranium cinereum").
Klārka gandrene gandreņu suga ("Geranium clarkii").
baložu gandrene gandreņu suga ("Geranium columbium").
Dalmācijas gandrene gandreņu suga ("Geranium dalmaticum").
šķeltā gandrene gandreņu suga ("Geranium dissectum").
plašā gandrene gandreņu suga ("Geranium divaricatum").
Endresa gandrene gandreņu suga ("Geranium endresii").
lielsakņu gandrene gandreņu suga ("Geranium machorrhizum").
lieliskā gandrene gandreņu suga ("Geranium magnificum").
malvziedu gandrene gandreņu suga ("Geranium malviflorum").
mīkstā gandrene gandreņu suga ("Geranium molle").
mezglainā gandrene gandreņu suga ("Geranium nodosum").
purva gandrene gandreņu suga ("Geranium palustre").
sarkanbrūnā gandrene gandreņu suga ("Geranium phaeum").
Pireneju gandrene gandreņu suga ("Geranium pyrenaicum").
platvainaglapu gandrene gandreņu suga ("Geranium platypetallum").
pļavu gandrene gandreņu suga ("Geranium pratense").
sīkā gandrene gandreņu suga ("Geranium pusillum").
Renāra gandrene gandreņu suga ("Geranium renardii").
Roberta gandrene gandreņu suga ("Geranium robertianum").
apaļlapainā gandrene gandreņu suga ("Geranium rotundifolium").
asinssārtā gandrene gandreņu suga ("Geranium sanguineum").
Sibīrijas gandrene gandreņu suga ("Geranium sibiricum").
meža gandrene gandreņu suga ("Geranium sylvaticum").
bumbuļu gandrene gandreņu suga ("Geranium tuberosum").
Geranium eriostemum gandreņu suga.
makao Garastainu papagaiļu suga.
dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem.
Aegithalos caudatus garastīte, šīs ģints suga.
jasmīnveida gardēnija gardēniju suga ("Gardenia jasminoides").
melnkakla gārgale gārgaļu suga ("Gavia arctica").
brūnkakla gārgale gārgaļu suga ("Gavia stellata").
purva garkāja garkāju suga ("Tipula paludosa"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās.
dārza garkāja garkāju suga ("Tipulidae oleracea"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās.
mūru garknābīte garknābīšu suga ("Rhynchostegium murale").
krasta garknābīte garknābīšu suga ("Rhynchostegium ripariodes").
naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti.
zivju gārnis gārņu suga ("Ardea cinerea").
podagras gārsa gārsu suga ("Aegopodium podagraria").
mezglainā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina nodosa"), 5-15 cm augsta, lapas šauri lineāras, ar īsu dzeloņsmailu galu, ziedi pa 1-3 dzinumu galā.
guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā.
īlenlapu gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina subulata"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos.
Lindheimera gaura gauru suga ("Gaura lindheimeri").
mazā gaura gauru suga ("Mergus albellus").
lielā gaura gauru suga ("Mergus merganser").
tīruma gauris gauru suga ("Spergula arvensis").
pavasara gauris gauru suga ("Spergula morisonii"), kas literatūrā minēta 19. gs. beigās.
melgalve Gauru suga; melgāle.
melgāle Gauru suga.
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
smaržīgā gautierija gautieriju suga ("Gautieria graveolens").
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas.
impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu).
lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos.
Granta gazele gazeļu suga ("Gazella granti").
Tomsona gazele gazeļu suga ("Gazella thomsoni").
kalimiko Geldi kalimiko - kalitriksu dzimtas ģints "Callimico" vienīgā suga ("Callimico goeldii").
ziemeļu gemals gemalu suga ("Hippocamelus antisiensis").
dienvidu gemals gemalu suga ("Hippocamelus bisulcus").
drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā.
rubijaugi Genciānu rindas dzimta, liānas ar pretēji izvietotām lapām, \~500 ģinšu, \~7000 sugu.
bezstumbra genciāna genciānu suga ("Gentiana actualis").
asklēpiju genciāna genciānu suga ("Gentiana asclepidea").
krustainā genciāna genciānu suga ("Gentiana cruciata").
Daurijas genciāna genciānu suga ("Gentiana dahurica").
dzeltenā genciāna genciānu suga ("Gentiana lutea").
septiņdaivu genciāna genciānu suga ("Gentiana septemfida").
Tibetas genciāna genciānu suga ("Gentiana tibetica").
trīsziedu genciāna genciānu suga ("Gentiana triflora").
Gentiana sino-ornata genciānu suga.
ziemeļu geneta genetu suga ("Genetta genetta").
drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu.
Acinonyx jubatus gepards, šīs ģints vienīgā suga.
Džeimsona gerbera gerberu suga ("Gerbera jamensonii"), kurai ir izveidotas neskaitāmas šķirnes.
santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
gobu gialekta gialektu suga ("Gyalecta ulmi").
Gymnodinium aeruginosum gimnodīniju suga.
Gymnodinium eurytopum gimnodīniju suga.
Gymnodinium fungiforme gimnodīniju suga.
Gymnodinium fuscum gimnodīniju suga.
Gymnodinium latum gimnodīniju suga.
Gymnodinium mirabile gimnodīniju suga.
Gymnodinium palustre gimnodīniju suga.
Gymnodinium triceratium gimnodīniju suga.
Bruha gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium bruchii").
kailais gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium denudatum").
Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii").
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
Gyrodactylus elegans girodaktilu suga.
Gyrodactylus medius girodaktilu suga.
skaistziedu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus callianthus").
parastā gladiola gladiolu suga ("Gladiolus communis").
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle.
Itālijas gladiola gladiolu suga ("Gladiolus italicus").
ragainā glaucija glauciju suga ("Glaucium corniculatum"), Latvijā adventīva.
dzeltenā glaucija glauciju suga ("Glaucium flavum"), kas reizēm tiek audzēta dārzos.
Kaspijas gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia caspica"), kas Latvijā introducēta 20. gs. 60. gados, bet audzēta tiek ļoti reti.
trīsērkšķu gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia triacanthos"), kas Latvijā introducēta 19. gs. beigās.
Glenodinium berolinense glenodīniju suga.
Glenodinium dinobryonis glenodīniju suga.
Glenodinium elpatiewskyi glenodīniju suga.
Glenodinium gymnodinium glenodīniju suga.
Glenodinium ocellatum glenodīniju suga.
Glenodinium penardiforme glenodīniju suga.
Glenodinium pulvisculus glenodīniju suga.
Glenodinium quadridens glenodīniju suga.
Gloeocapsa alpina gleokapsu suga.
Gloeocapsa limnetica gleokapsu suga.
Gloeocapsa magma gleokapsu suga.
Gloeocapsa minima gleokapsu suga.
Gloeocapsa minor gleokapsu suga.
Gloeocapsa minuta gleokapsu suga.
Gloeocapsa montana gleokapsu suga.
Gloeocapsa punctata gleokapsu suga.
Gloeocapsa turgida gleokapsu suga.
Gloeocapsa varia gleokapsu suga.
najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes.
exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā.
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga.
ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
milzgliemene Gliemeņu klases dzimta, čaulas garums - 30-50 cm, dzīvo tropiskās jūrās, 2 ģintis, \~20 sugas.
joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu.
sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas.
sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu.
smaržīgā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus agathosmus").
melnšķiedrainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus atramentosus").
biezlapīšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus camarophyllus").
zeltpārslu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus chrysodon"), saukta arī par dzeltenbrūno gliemezeni.
diska gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus discoideus").
ziloņkaula gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus eburenus").
iesārtā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus erubescens").
bērzu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hedrychii").
hiacinšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hyacinthinus").
salnas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hypothejus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug skujkoku mežos.
medainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus melizeus").
birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni.
olīvbaltā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus olivaceoalbus").
sausā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus penarius").
egļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus piceae").
lapegļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pudorinus").
melnpunktu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pustulatus").
bērzlapju gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus russula").
Hygroporus russula gliemezeņu suga.
lielais gliemežtauriņš gliemežtauriņu dzimtas suga ("Cochlidion limacodes").
litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu.
strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās.
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu.
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām.
micīte Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas 2 sugas.
cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga.
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas.
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
adatgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Aciculidae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
hidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Hydrobiidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
gliemene gliemju tipa klase ("Bivalvia"), kurā ietilpst šādi dzīvnieki, dzīvo ūdenī, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas, 28 sugas, saldūdeņos mīt 4 dzimtas, 24 sugas, jūrā 4 dzimtas, 4 sugas.
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās.
korelborīns Glikozīds dažādās ziemziežu sugās; iedarbības ziņā līdzīgs digitālam.
smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs.
Alpu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton alpinus").
Bertholda glīvene glīveņu suga ("Potamogeton berchtoldii").
plakanā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton compressus").
krokainā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton crispus").
Frīza glīvene glīveņu suga ("Potamogeton friesii").
zālainā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton gramineus").
spožā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton lucens", senāk "Potamogeton longifolius").
peldošā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton natans").
struplapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton obtusifolius").
ķemmveida glīvene glīveņu suga ("Potamogeton pectinatus").
skaujošā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton perfoliatus").
visgarā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton praelongus").
sīkā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton pusillus").
iesārtā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton rutilus"), līdz 50 cm garš, ūdenī iegrimis, daudzgadīgs ūdensaugs ar sīkiem ziediem nelielās vārpās.
matveida glīvene glīveņu suga ("Potamogeton trichoides").
kartupeļu globodera globoderu suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu nematode.
glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu.
gloeosporidiella Gloeosporidiella ribis - gleosporiju sugas "Gloeosporium ribis" nosaukuma sinonīms.
platlapu gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia latifolia").
krāšņā gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia speciosa syn. Sinningia speciosa"), dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
Rotšilda glorioza gloriozu sugu ("Gloriosa rothschildiana").
rombs Gludais rombs - akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), kas sastopama arī Baltijas jūrā.
parastais gludgliemezis gludgliemežu suga ("Cochlicopa lubrica").
tievā gludlape gludlapju suga ("Homalia trichomanoides").
prāvā gludspolīte gludspolīšu suga ("Retinella nitidula").
blāvā gludspolīte gludspolīšu suga ("Vitrea contracta").
kristāla gludspolīte gludspolīšu suga ("Vitrea crystallina").
spožā gludspolīte gludspolīšu suga ("Zonitaides nitidus").
Grenlandes valis gludvaļu dzimtas suga ("Balaena mysticetus").
pundurvalis Gludvaļu dzimtas suga ("Capera marginata"), garums - līdz 6,7 m.
glutamīns Glutamīnskābes monoamīds, sastopams daudzu augu sulā un smadzeņu audos; nepieciešams dažu baktēriju sugu attīstībai.
afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem.
sarkanbrūnā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella glioderma").
pilošā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella guttata").
lipīgā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella illinita").
vīnsarkanā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella vinosorubescens").
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu.
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu.
arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas.
plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
pušķainā šokolādes gļotsēne gļotsēņu nodalījuma suga ("Stemonitis axifera").
Ikru henēgija gļotsporaiņu suga ("Henneguya oviperda").
plaužu miksobola gļotsporaiņu suga ("Myxobolus bramae").
sarainā gļotzobe gļotzobju ģints sēņu suga ("Gloiodon strigosus").
dzelkva Gobu dzimtas ģints ("Zelkova"), reti sastopami koki, Latvijā dažas sugas audzē dendroloģiskos stādījumos un kolekcijās.
Amerikas vīksna gobu suga ("Ulmus americana"), Latvijā introducēta, vietām audzē kā krāšņumaugu parkos.
parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
parastā vīksna gobu suga ("Ulmus laevis"), kas Latvijā sastopama gk. upju sanešu augsnēs.
zemā goba gobu suga ("Ulmus pumila"), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu.
stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes.
dārza goldlaks goldlaku suga ("Cheiranthus cheiri").
Goliathus goliathus goliātvaboļu suga.
Goliathus albosignatus goliātvaboļu suga.
Goliathus cacicus goliātvaboļu suga.
Goliathus goliatus goliātvaboļu suga.
Goliathus kolbei goliātvaboļu suga.
Goliathus orientalis goliātvaboļu suga.
Goliathus regius goliātvaboļu suga.
Gulošā goltjēra goltjēru suga ("Gaultheria procumbens").
Magelāna gunera goneru suga ("Gunnera magellanica").
krāsu gunera goneru suga ("Gunnera tinctoria").
Ķīnas gorals goralu suga ("Chinese goral").
Himalaju gorals goralu suga ("Himalayan goral").
garastes gorals goralu suga ("Long-tailed goral").
sarkanais gorals goralu suga ("Red goral").
Hypoderma bovis govju spindele, ādspindeļu suga.
velnarutku grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium cicutarium"), kas sastopama nezālienēs, tīrumos, dārzos.
plankumainā grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium guttatum").
Reiharda grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium reichardii").
mainīgā grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium x variable").
Erodium ciconium grābeklīšu suga, Latvijā adventīva.
Erodium manescavii grābeklīšu suga.
Erodium strigosum grābeklīšu sugas "Erodium laciniatum" nosaukuma sinonīms.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam.
ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā.
prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām.
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
lazdu graudaine graudaiņu ģints sēņu suga ("Encoelia furfuracea").
dzeltenā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma amianthinum").
smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias").
cinobrsarkanā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella cinnabarina", syn. "Cystoderma terrei").
rūsas graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella granulosa").
puskailā graudsardzene graudsardzeņu ģints sēņu suga ("Cystolepiota seminuda", syn. "Cystolepiota sistrata").
klēts graudsmecernieks graudsmecernieku suga ("Sitophilus granarius").
velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas.
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis.
zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu.
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga.
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas.
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga.
kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga.
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā.
spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga.
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs.
ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas.
seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga.
sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga.
zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā.
tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga.
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi.
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas.
auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kovils Graudzāļu ģints ar šaurām lapām, plašu ziedu skaru, raksturīgi stepju, prēriju un savannu augi, \~100 sugu; stipa.
brahipodiji Graudzāļu ģints, no kuras mūsu florā 2 sugas.
lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta.
lēcējpele Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu.
lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas.
kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas.
jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka.
nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos.
vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem.
pusoliņas gredzenīte gredzenīšu ģints sēņu suga ("Panaeolus semiovatus", syn. "Anellaria semiovata").
tievā gredzenvācelīte gredzenvācelīšu suga ("Gyroweisia tenuis"), Latvijā aizsargājama.
Gregarina cuneata gregarīnu suga.
Gregarina polymorpha gregarīnu suga.
Gregarina steini gregarīnu suga.
lielā greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila asplenioides").
porenīšu greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila porelloides").
mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas.
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas.
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs.
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi.
egļu sešzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus")
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks.
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
spožais gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus laevis").
mazais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus multistriatus").
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
lielais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus scolytus").
blīvā grenlandija grenlandiju suga ("Groenlandia densa").
raupjā grevileja grevileju suga ("Grevillea robusta").
baltā greznulīte greznulīšu sēņu suga ("Delicatula integrella").
periploka Grieķijas periploka - asklēpiju dzimtas suga ("Periploca graeca"), ko Latvijā retumis audzē dārzos.
Čīles griezējputns griezējputnu suga ("Phytotoma rara").
parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas.
ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
melnais grifs grifu suga ("Aegypius monachus"), saukts arī par maitu liju.
baltgalvas grifs grifu suga ("Gyps fulvus"), saukts arī par kalnu liju.
sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs.
Tatārijas griķi griķu suga ("Fagopyrum tataricum"), 30-80 cm augsts adventīvs augs ar gludu stublāju.
Hartmaņa grimmija grimmiju suga ("Grimmia hartmanii").
ovālā grimmija grimmiju suga ("Grimmia ovalis").
spilventiņu grimmija grimmiju suga ("Grimmia pulvinata").
smaillapu grimmija grimmiju suga ("Grimmia trichophylla").
slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
baltais grimonis grimoņu suga ("Swida alba").
asinssārtais grimonis grimoņu suga ("Swida sanguinea"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
atvašu grimonis grimoņu suga ("Swida sericea").
Zviedrijas grimonis grimoņu suga ("Swida suecica syn. Cornus suecica").
Grindelia robusta grindēliju suga.
Grindelia squarrosa grindēliju suga.
stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gumumeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Bolboschoenus"), ko agrāk iekļāva meldru ģintī, 7-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dižmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Cyperus"), parasti ūdensaugs, kuru izmanto dekoratīvos nolūkos, >600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
meldri Grīšļu dzimtas ģints ("Scirpus"), daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās, >250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas.
vienvārpas grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa.
slaidais grīslis grīšļu suga ("Carex acuta", senāk "Carex gracilis").
krastmalas grīslis grīšļu suga ("Carex acutiformis").
satuvinātais grīslis grīšļu suga ("Carex appropinquata").
ūdeņu grīslis grīšļu suga ("Carex aquatilis"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
smilts grīslis grīšļu suga ("Carex arenaria").
akotainais grīslis grīšļu suga ("Carex atherodes syn. Carex siegertiana"), Latvijā aizsargājama.
vizuļu grīslis grīšļu suga ("Carex brizoides"), Latvijā aizsargājama.
brūnganais grīslis grīšļu suga ("Carex brunnescens").
Bjūkenena grīslis grīšļu suga ("Carex buchananii").
Buksbauma grīslis grīšļu suga ("Carex buxbaumii").
ciņu grīslis grīšļu suga ("Carex caespitosa").
matveida grīslis grīšļu suga ("Carex capillaris").
pavasara grīslis grīšļu suga ("Carex caryophyllea").
tievsakņu grīslis grīšļu suga ("Carex chordorrhiza").
iesirmais grīslis grīšļu suga ("Carex cinerea").
vārpainais grīslis grīšļu suga ("Carex contigua").
Devela grīslis grīšļu suga ("Carex davalliana"), Latvijā aizsargājama.
divputekšņlapu grīslis grīšļu suga ("Carex diandra").
pirkstainais grīslis grīšļu suga ("Carex digitata").
divmāju grīslis grīšļu suga ("Carex dioica").
divsēklu grīslis grīšļu suga ("Carex disperma"), Latvijā aizsargājama.
attālinātais grīslis grīšļu suga ("Carex distans"), Latvijā sastopams ļoti reti Ainažu apkaimē, aizsargājams.
divrindu grīslis grīšļu suga ("Carex disticha").
aslapu grīslis grīšļu suga ("Carex echinata").
augstais grīslis grīšļu suga ("Carex elata").
pagarinātais grīslis grīšļu suga ("Carex elongata").
virsāja grīslis grīšļu suga ("Carex ericetorum").
zilganais grīslis grīšļu suga ("Carex flacca").
dzeltenais grīslis grīšļu suga ("Carex flava").
apaļvārpu grīslis grīšļu suga ("Carex globularis").
Greja grīslis grīšļu suga ("Carex grayi").
Hartmaņa grīslis grīšļu suga ("Carex hartmanii").
kūdrāja grīslis grīšļu suga ("Carex heleonastes"), Latvijā aizsargājama.
pūkainais grīslis grīšļu suga ("Carex hirta").
Hosta grīslis grīšļu suga ("Carex hostilna").
palu grīslis grīšļu suga ("Carex irrigua syn. Carex paupercula").
pūkaugļu grīslis grīšļu suga ("Carex lasiocarpa").
zvīņaugļu grīslis grīšļu suga ("Carex lepidocarpa").
zaķu grīslis grīšļu suga ("Carex leporina"), lakstaugs ar šaurām lapām un sīkiem ziediem vārpiņās.
Ligērijas grīslis grīšļu suga ("Carex ligerica"), Latvijā aizsargājama.
dūkstu grīslis grīšļu suga ("Carex limosa").
aireņu grīslis grīšļu suga ("Carex loliacea").
Makenzija grīslis grīšļu suga ("Carex mackenziei"), Latvijā aizsargājama.
kalnu grīslis grīšļu suga ("Carex montana").
Morova grīslis grīšļu suga ("Carex morrowii").
vara grīslis grīšļu suga ("Carex muricata").
palmu grīslis grīšļu suga ("Carex muskenguensis").
dzelzszāle Grīšļu suga ("Carex nigra"), pelēkzaļš grīslis, kas aug pļavās un purvos.
pleznveida grīslis grīšļu suga ("Carex ornithopoda").
putnkāju grīslis grīšļu suga ("Carex ornithopoda").
Otrubas grīslis grīšļu suga ("Carex otrubae"), Latvijā aizsargājama.
bālganais grīslis grīšļu suga ("Carex pallescens").
sāres grīslis grīšļu suga ("Carex panicea").
skarainais grīslis grīšļu suga ("Carex paniculata").
mazziedu grīslis grīšļu suga ("Carex pauciflora").
nokarenais grīslis grīšļu suga ("Carex pendula").
matainais grīslis grīšļu suga ("Carex pilosa"), Latvijā aizsargājama.
lodvārpu grīslis grīšļu suga ("Carex pilulifera").
ceļteku grīslis grīšļu suga ("Carex plantaginea").
agrais grīslis grīšļu suga ("Carex praecox").
dižmeldru grīslis grīšļu suga ("Carex pseudocyperus").
blusu grīslis grīšļu suga ("Carex pulicaris").
Reihenbaha grīslis grīšļu suga ("Carex reichenbachii"), Latvijā aizsargājama.
attālvārpu grīslis grīšļu suga ("Carex remota").
knābja grīslis grīšļu suga ("Carex rhynchophysa"), Latvijā aizsargājama.
pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama.
krasta grīslis grīšļu suga ("Carex riparia").
uzpūstais grīslis grīšļu suga ("Carex rostrata").
Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama.
vēlais grīslis grīšļu suga ("Carex serotina").
meža grīslis grīšļu suga ("Carex sylvatica").
zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama.
trīsdaivu grīslis grīšļu suga ("Carex trifida").
makstainais grīslis grīšļu suga ("Carex vaginata").
pūslīšu grīslis grīšļu suga ("Carex vesicaria").
lapsu grīslis grīšļu suga ("Carex vulpina").
piekrastes grizelīnija grizelīniju suga ("Griselinia litoralis").
diegveida grubuļlape grubuļlapju suga ("Pterigynandrum filiforme").
aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
catops Gružvaboļu sugu grupa, kas senāk bija iekļauta līķvaboļu dzimtā kā atsevišķa ģints.
ziemeļu gulbis gulbju ģints suga ("Cygnus cygnus").
melnais gulbis gulbju suga ("Cygnus atratus").
mazais gulbis gulbju suga ("Cygnus columbianus").
paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām.
galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas.
Bengālijas gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus benghalensis").
Bendžamina gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus benjamina").
krāšņlapu gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus cyathistipula").
deltveida gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus deltoidea").
parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu.
lirveida gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus lyrata").
ložņu gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus pumila").
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
adoniss Gundegu dzimtas ģints ("Adonis"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, \~20 sugu.
vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm.
atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
peļastīte Gundegu dzimtas ģints ("Myosurus"), lakstaugs ar lineārām lapām rozetē, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu.
peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi.
saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ugunsvātis Gundegu suga - asā gundega, bišu augs, 30-100 cm garumā, aug pļavās, norās, mežos, krūmājos, zied no maija līdz septembrim.
kurpīšlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus aconitifolius").
kodīgā gundega gundegu suga ("Ranunculus acris").
tīruma gundega gundegu suga ("Ranunculus arvensis").
zeltainā gundega gundegu suga ("Ranunculus auricomus").
bumbuļu gundega gundegu suga ("Ranunculus bulbosus").
Kašūbijas gundega gundegu suga ("Ranunculus cassubicus").
Alemana gundega gundegu suga ("Ranunculus fallax syn. Ranunculus allemannii").
rāvas gundega gundegu suga ("Ranunculus flammula").
Illīrijas gundega gundegu suga ("Ranunculus illyricus"), Latvijā adventīva.
villainā gundega gundegu suga ("Ranunculus lanuginosus"), Latvijā aizsargājama.
garlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus lingua").
birztalu gundega gundegu suga ("Ranunculus nemorosus"), Latvijā sastopama ļoti reti.
daudzziedu gundega gundegu suga ("Ranunculus polyanthemus").
ložņu gundega gundegu suga ("Ranunculus repens").
plašā gundega gundegu suga ("Ranunculus reptans").
Sardīnijas gundega gundegu suga ("Ranunculus sardous"), Latvijā adventīva.
ļaunā gundega gundegu suga ("Ranunculus sceleratus").
Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
vardulāji Gundegu suga, ložņu gundega; ugunspuķe.
Gunnera manicata guneru suga.
Alpu guntiņa guntiņu suga ("Lychnis alpina").
Ārkraita guntiņa guntiņu suga ("Lychnis arkwrightii").
sarkanā guntiņa guntiņu suga ("Lychnis chalcedonica"), ko bieži audzē Latvijā.
vainaga guntiņa guntiņu suga ("Lychnis coronaria").
skrajziedu gurķene gurķeņu suga ("Borago laxiflora"), ko Eiropā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
ārstniecības gurķene gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, ārstniecības garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts; gurķumētra.
mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu.
genoģeogrāfija Ģenētikas nozare, kas pētī gēna dažādo alēļu ģeogrāfisko izvietojumu noteiktas sugas izplatības areālā.
gēnu banka ģenētiskā materiāla kolekcija, vienkopus savākts dažādu augu un dzīvnieku sugu ģenētiskais materiāls (sperma, olas, embriji, sēklas, ziedputekšņi, augi).
ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi.
iedzimstošās mainības homoloģisko rindu likums ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu iedzimstošo pārmaiņu rindas, kuru dēļ, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās un ģintīs.
gleznā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila elegans").
garkātu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila fastigiata").
tīruma ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila muralis syn. Psammophiliella muralis").
skarainā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila paniculata").
skaujošā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila perfoliata syn. Gypsophila trichotoma").
ložņu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila repens").
zaļgandzeltenais ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus citrinella").
dzeltenpieres ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus mozambicus").
sarkanpieres ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus pusillus").
dzeltenais ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus serinus").
baltā haizivs haizivju suga ("Carcharodon carcharias"), ko uzskata par cilvēkam visbīstamāko, garums - līdz 9 m.
milzu haizivs haizivju suga ("Cetorhinus maximus"), garums - \~15 m, pārtiek no planktona.
siļķu haizivs haizivju suga ("Lamna cornubica"), garums - \~3,6 m, pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm
zilā haizivs haizivju suga ("Prionace glauca"), garums - \~4 m, bīstama.
vaļu haizivs haizivju suga ("Rhincodon typus"), garums - \~18 m.
Grenlandes haizivs haizivju suga ("Somniosus microcephalus"), garums - \~8 m.
āmurhaizivs Haizivju suga ar platu, āmuram līdzīgu galvu, kuras malās atrodas izvalbītas acis un nāsis.
karolīnas halēzija halēziju suga ("Halesia carolina").
chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Chara aculeolata haru suga.
Chara baueri haru suga.
Chara contraria haru suga.
Chara crinita haru suga.
Chara hispida haru suga.
Chara polyacantha haru suga.
Chara rudis haru suga.
Chara tomentosa haru suga.
Chara intermedia haru sugas "Chara aculeolata" nosaukuma sinonīms.
Chara ceratophylla haru sugas "Chara tomentosa" nosaukuma sinonīms.
Chara foetida haru sugas "Chara vulgaris" nosaukuma sinonīms
platlapu hasmante hasmantu suga ("Chasmantium latifolium").
sālradzīšu hatiora hatioru suga ("Hatiora salicornioides").
dzeltenmelnais havajputniņš havajputniņu suga ("Drepanis pacifica").
pusknābja havajputniņš havajputniņu suga ("Hemignathus wilsoni").
Leisanas havajputniņš havajputniņu suga ("Psittirostra cantans").
baltenā hēbe hēbju suga ("Hebe albicans").
Ārmstronga hēbe hēbju suga ("Hebe armstrongii").
bukšlapu hēbe hēbju suga ("Hebe buxifolia").
ciprešveida hēbe hēbju suga ("Hebe cupressoides").
Kirka hēbe hēbju suga ("Hebe kirkii").
kreimuļlapu hēbe hēbju suga ("Hebe pinguifolia").
vītollapu hēbe hēbju suga ("Hebe salicifolia").
krāšņā hēbe hēbju suga ("Hebe speciosa").
Andersona hēbe hēbju suga ("Hebe x andersonii").
šarlaksarkanā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium coccinium").
eliptiskā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium ellipticum").
dzeltenā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium flavum").
Foresta hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium forrestii").
skropstainā hedvīgija hedvīgiju suga ("Hedwigia ciliata").
vizbuļu heihēra heihēru suga ("Heuchera brizoides").
sīkziedu heihēra heihēru suga ("Heuchera micrantha").
asinssarkanā heihēra heihēru suga ("Heuchera sanguinea").
heknijs heknejs - aizjūga rikšotāju zirgu suga.
rudens helēnija helēniju suga ("Helenium autumnale"), kuras atsevišķas šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
Bīglova helēnija helēniju suga ("Helenium bigelovii").
Hupa helēnija helēniju suga ("Helenium hoopesii").
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
papagaiļu helikonija helikoniju suga ("Heliconia psittacorum").
rostrālā helikonija helikoniju suga ("Heliconia rostrata").
kokveida heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium arborescens"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Peru heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium peruvianum").
liektā helone heloņu suga ("Chelone obliqua").
šarlaksarkanā hemante hemantu suga ("Haemanthus coccineus").
daudzziedu hemante hemantu suga ("Haemanthus multiflorus").
Haematococcus pluvialis hematokoki suga.
pamīšrindu hemigrafe hemigrafu suga ("Hemigraphis alternata").
heterohemolizīns Hemolītisks amboceptors, dabisks vai radies imunizācijas ceļā; darbīgs pret svešas sugas eritrocītiem.
idioizolizīns Hemolizīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas indivīdu šūnām.
Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus.
krāšņā henomele henomeļu suga ("Chaenomeles speciosa"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Zeligera hercogīte hercogīšu ģints suga ("Herzogiella seligera").
vienguma hermīnija hermīniju suga ("Herminium monorchis"), Latvijā aizsargājama.
bumbuļu hermodaktils hermodaktilu suga ("Hermodactylus tuberosus").
Heteronema acus heteronēmu suga.
Heteronema klebsii heteronēmu suga.
Heteronema nebulosum heteronēmu suga.
Heteronema spirale heteronēmu suga.
Heteronema tremulum heteronēmu suga.
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka.
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes.
pretējlapu hiastofila hiastofilu suga ("Chiastophyllum oppositifolium").
Kimmei bambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. kimmei") jeb Kimmei hibanobambuss.
Kimmei hibanobambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. kimmei").
Širošimas bambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima"), jeb Širošimas hibanobambuss.
Širošimas hibanobambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima").
kokveida hibiskmalva hibiskmalvu suga ("Malvaviscus arboreus").
Sīrijas hibisks hibisku suga ("Hibiscus syriacus").
ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis").
sugu hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot vecākus no dažādām sugām.
Alnus x pubescens hibrīdiskais alksnis, šīs ģints suga.
kuziks Hibrīdkālis - kāpostu ģints suga ("Brassica napus", var. "napobrassica").
Baltijas pērkonamoliņš hibridogēna pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x baltica").
Alonella nana hidoru dzimtas suga.
mieturu hidrilla hidrillu suga ("Hydrilla verticillata"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama.
slaidā hidrobija hidrobiju suga ("Hydrobia ulvae").
uzpūstā hidrobija hidrobiju suga ("Hydrobia ventrosa").
hidronimizēšanās Hidronīma veidošanās no cita veida īpašvārda vai no sugasvārda.
zaļā hidra hidru suga ("Chlorohydra viridissima").
garkāta hidra hidru suga ("Hydra oligactis").
pelēkā hidra hidru suga ("Hydra vulgaris").
plankumainā hiēna hiēnu suga ("Crocuta crocuta").
Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
Hildenbrandia prototypus hildenbrandiju suga, kas Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē līdz 2 m dziļumam uz iežiem veido dzeltenbrūnas līdz sarkanas kreves.
Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku.
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
brūnā pagrabu klājpiepe himēnija sēņu afilloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas Latvijā bieži atrodama dažādās celtnēs.
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas.
sakņpiepe himēnijsēņu grupas (piepjusēņu) piepju dzimtas ģints ("Heterobasidion"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga - ("Heterobasidion annosum").
kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas.
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
himenohēte Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Hymenochaetaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 25 sugas.
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga.
kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
kārpsēne Himēnijsēņu klases afilloforu rindas teleforu dzimtas ģints ("Telephora"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
graudcepurīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Cystoderma"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
brūnsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeolepiota"), Latvijā konstatēta 1 suga.
mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas.
sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas.
sārtlapīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Entolomataceae"), 3 ģintis, 140 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
pūkaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Tricholomataceae"), 98 ģintis, Latvijā konstatētas 33 ģintis, 160 sugu.
gļotaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ģints ("Limacella"), 8 sugas.
celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm.
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas.
čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu.
gredzenīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Anellaria"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
pacelmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Kuehneromyces"), Latvijā konstatēta 1 suga.
melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kailgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Psilocybe"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga.
dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas.
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu.
kazbārde Himēnijsēņu klases dzimta ("Sparassidaceae"), 2 ģintis, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā.
pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu.
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu.
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
bērzupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis", syn. "Piptoporus"), kas aug uz bērziem.
cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas.
dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi.
zeltpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Hapalopilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
sarene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes") atsevišķas sugas.
sērapiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Laetiporus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans").
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas.
čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem.
eksīdija Himēnijsēņu klases recekleņu dzimtas ģints ("Exidia"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni.
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu.
sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas.
pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
Phellinus ribis himenohēšu sugas "Phylloporia ribis" nosaukuma sinonīms.
agrā himonante himonantu suga ("Chimonanthus praceox").
ciprešu hipns hipnu suga ("Hypnum cupressiforme").
Lindberga hipns hipnu suga ("Hypnum lindbergii").
bālganais hipns hipnu suga ("Hypnum pallescens").
pļavas hipns hipnu suga ("Hypnum pratense").
lapvārpu hipoeste hipoestu suga ("Hypoestes phyllostachia").
uzpūstā hipogimnija hipogimniju suga ("Hypogymnia physodes").
lentveida hipogimnija hipogimniju suga ("Hypogymnia vittata"), Latvijā aizsargājama.
Hypogymnia bitteriana hipogimniju suga.
Hypogymnia tubulosa hipogimniju suga.
urbilatērijs Hipotētiesks visu divpusēji simetrisko dzīvnieku sugu sencis, kas varētu būt dzīvojis pirms 600 miljoniem gadu.
Chlamydomonas angulosa hlamidomonu suga.
Chlamydomonas atactogama hlamidomonu suga.
Chlamydomonas conferta hlamidomonu suga.
Chlamydomonas debaryana hlamidomonu suga.
Chlamydomonas gelatinosa hlamidomonu suga.
Chlamydomonas globosa hlamidomonu suga.
Chlamydomonas komma hlamidomonu suga.
Chlamydomonas kupferi hlamidomonu suga.
Chlamydomonas macropyrenoidosa hlamidomonu suga.
Chlamydomonas marina hlamidomonu suga.
Chlamydomonas monadina hlamidomonu suga.
Chlamydomonas mucosa hlamidomonu suga.
Chlamydomonas pertyi hlamidomonu suga.
Chlamydomonas reinhardii hlamidomonu suga.
Chlamydomonas rigensis hlamidomonu suga.
Clorella ellipsoidea hlorellu suga.
Clorella mucosa hlorellu suga.
Clorella pirenoidosa hlorellu suga.
Clorella protothecoides hlorellu suga.
Clorella saccharaophila hlorellu suga.
Clorella vulgaris hlorellu suga.
zilzaļā hlorociborija hlorociboriju sēņu ģints suga ("Chlorociboria aeruginascens").
pušķu hlorofīts hlorofītu suga ("Chlorophytum comosum"), telpaugs, izveidotas vairākas šķirnes.
Merotrichia capitata hloromonādaļģu suga.
skaistā hoija hoiju suga ("Hoya bella"), saukta arī par mazo vaskapuķi.
gaļīgā hoija hoiju suga ("Hoya carnmosa"), ko Latvijā biežāk dēvē par vaskapuķi.
daudzziedu hoija hoiju suga ("Hoya multiflora").
lobelīns Holinomimētisks līdzeklis, alkaloīds, atrodas dažādās lobēliju sugās, iegūst arī sintētiski.
gļotainā holveja holveju ģints sēņu suga ("Holwaya mucida").
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas.
klinšu hornungija hornungiju suga ("Hornungia petraea"), Latvijā aizsargājama.
deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
vīteņhortenzija Hortenziju dzimtas hortenziju ģints ("Hydrangea") atsevišķu krūmveida liānu sugu nosaukums.
džeimsija Hortenziju dzimtas suga ("Jamesia americana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, izcelsme no Ziemeļamerikas.
kokveida hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea arborescens").
raupjā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea aspera").
vesellapu vīteņhortenzija hortenziju suga ("Hydrangea integrifolia").
liellapu hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea macrophylla").
skarainā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea paniculata").
kātainā vīteņhortenzija hortenziju suga ("Hydrangea petiolaris").
zāģzobainā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea serrata").
cirtainā hosta hostu suga ("Hosta crispula").
krāšņā hosta hostu suga ("Hosta decorata").
dižā hosta hostu suga ("Hosta elata").
Fortīna hosta hostu suga ("Hosta fortunei").
Zībolda hosta hostu suga ("Hosta sieboldiana").
baltmalu hosta hostu suga ("Hosta sieboldii syn. Hosta albo-marginata").
viļņotā hosta hostu suga ("Hosta undulata").
tumšziedu hosta hostu suga ("Hosta ventricosa").
vēlā hosta hostu suga ("Hosta x tardiana").
sirdsveida hotūnija hotūniju suga ("Houttuynia cordata").
Belmora hoveja hoveju suga ("Howeia belmoreana").
Forstera hoveja hoveju suga ("Howeia forsteriana").
Chromulina flavicans hromulīnu suga.
Chromulina gonoides hromulīnu suga.
Chromulina nebulosa hromulīnu suga.
Chromulina polytaeniata hromulīnu suga.
Chromulina pyrenigera hromulīnu suga.
Chromulina rosanoffii hromulīnu suga.
Lecidea crustulata huiliju sugas "Huilia crustulata" nosaukuma sinonīms.
Lecidea macrocarpa huiliju sugas "Huilia macrocarpa" nosaukuma sinonīms.
puslodes humārija humāriju ģints sēņu suga ("Humaria hemisphaerica").
brūnais ibiss ibisu dzimtas suga "Plegadis falcinellus".
svētais ibiss ibisu dzimtas suga "Threskiornis aethiopica", ko senie ēģiptieši uzskatīja par svētu.
linu idra idru suga ("Camelina alyssum"), kādreiz augusi linu sējumos un ceļmalās.
sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā.
sējas idra idru suga ("Camelina sativa"), augstums 30-80 cm, ziedi dzelteni.
iesudzināt Ieaudzēt, ieviest (mājdzīvniekus, to šķirni, sugu).
sfagnu iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia gerardiana", syn. "Omphalina sphagnicola").
robotā iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia onisca").
silāju iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Lichenomphalia umbellifera", syn. "Omphalina umbellifera").
sprādzes iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Omphalina fibula").
ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai.
resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
heterologs Iegūts no citas sugas dzīvnieka, piem., serums.
mešlība Ienesība (par labības sugu).
Beļavas muižas ainavu parks ierīkots 18. gs. vidū, tā platība - 6,7 ha, parkā ir 2 uzpludināti dīķi, stādītas vietējās un introducētās koku un krūmu sugas, saglabājies t. s. Baltās ķēves piemineklis - granīta obelisks.
akleņčūsku dzimta ietilpst čūskveidīgo apakškārtā, tropos un subtropos, 5 ģintis, \~170 sugu.
nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu.
nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas.
briežu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā, dažāda lieluma, bet pārsvarā lieli dzīvn., Latvijā 3 apakšdzimtas, 3 ģintis, 3 sugas: alnis, staltbriedis, stirna.
ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas.
Pinku ezera dabas parks ietver šo ezeru un tā apkārtni, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., teritorijā ir savdabīgi dīķu biotopi, konstatētas >25 retu augu sugas, ligzdo vairākas retas putnu sugas.
aizvadāt Ieviest (piemēram, augu, dzīvnieku sugu, šķirni).
parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus").
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas.
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas.
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
vienzieda ifeone ifeonu suga ("Ipheion uniflorum").
optimālā cirsma ik gadu pieļaujamā kādas sugas koku izcērtamā platība, ko nosaka, lai nodrošinātu vienmērīgu vai paplašinātu meža izmantošanu noteiktas koku sugas ietvaros.
hibrīdā iksija iksiju suga ("Ixia hybride").
skarainā iksija iksiju suga ("Ixia paniculata").
krāšņā iksija iksiju suga ("Ixia speciosa").
zaļziedu iksija iksiju suga ("Ixia viridiflora").
kalnu iksiolirions iksiolirionu suga ("Ixiolirion montanum syn. Ixiolirion palasii").
šarlaksarkanā iksora iksoru suga ("Ixora coccinea").
makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas.
parastais īlenknābis īlenknābju suga ("Recurvirostra avosetta"), Latvijā ieceļo reti, aizsargājams (EASS).
simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga.
tritonija Ilgstoši ziedoši sīpolaugi ("Tritonia"), ko var audzēt vēsā siltumnīcā vai dārzā ļoti siltā vietā aizvējā, viena suga ("Tritonia croata").
indīgā ilīcija ilīciju suga ("Illicium religiosum"), ko audzē kā dekoratīvu augu, bet visas tās daļas ir indīgas.
īstā ilīcija ilīciju suga ("Illicium verum"), ko dēvē arī par anīsa koku un kultivē, no lapām iegūst ēterisko eļļu.
Ilsteria lobata ilstēriju suga.
Ilsteria quqdrijuncata ilstēriju suga.
Ilsteria tetracoccus ilstēriju suga.
tīruma ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis arvensis").
Karpatu ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis carpatica").
suņu ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis cotula"), Latvijā adventīva.
Krētas ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis cretica var. cupaniana").
dižā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis nobilis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu un ārstniecības augu.
Krievzemes ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis ruthenica"), Latvijā adventīva.
dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži.
heteroimunitāte Imunitāte, kas iegūta, lietojot citas sugas dzīvnieka imūnvielas.
ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas.
dažādziedu indigofera indigoferu suga ("Indigofera heterantha").
citizīns Indīgs dažu zeltliju ģints sugu alkaloīds; stimulē, pēc tam paralizē veģetatīvās nervu sistēmas ganglijus.
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
antilope Indijas antilope - viena no antilopju apakšdzimtas sugām ("Antilope cervicapra"), tās dabīgais izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu.
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
subsumpcija Indivīda loģiskā pakārtošana veidam vai veida sugai, vispār kāda atsevišķa gadījuma izskaidrošana ar norādījumu, ka tas izriet no kāda vispārēja likuma.
homeotoksīns Indivīda producētais toksīns, kas ir toksisks citiem tās pašas sugas pārstāvjiem.
Indocalamus tesselatus indokalamusu suga.
Indocalamus tsuboianus indokalamusu suga.
dzeltenā inermīzija inermīziju sēņu ģints suga ("Byssonectria fusispora").
monoinfekcija Infekcija, ko izraisījusi viena mikroorganismu suga.
zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
poliinfekcija Inficēšanās ar vairākām mikroorganismu sugām.
tumeriks Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma longa"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē.
zedoārijs Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma zedoaria"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē.
ārstniecības ingvers ingveru dzimtas suga ("Zingiber officinale"), kuras sakneņus izmanto par garšvielu.
Delavē inkarvileja inkarvileju suga ("Incarvillea delavayi").
demodekoze Invāzijas slimība; ierosina endoparazītiskas ērces (katrai dzīvnieku sugai ir specifiska izraisītāja suga, saslimst arī cilvēki).
orvilki Īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dātrzos gladiolas u. c. puķu saknes.
argamaks Īpaša persiešu un kabardiešu jājamzirgu suga ar vieglu, cēlu un ātru gaitu.
Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums.
tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
dabīte Īpašība, suga; piemēram, labdabītes tabaciņš.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava").
apelativācija Īpašvārda pārtapšana par sugas vārdu (nepievienojot papildu vārddarināšanas līdzekļus).
apelativēties īpašvārdam pārveidoties par sugasvārdu.
signifikatīvais īpašvārds īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds (piemēram, vairums mūsdienu latviešu priekšvārdu)
aloheteroploīds Īpatnis ar vienu vai vairākām citas sugas papildhromosomām.
parastā ipomeja ipomeju suga ("Ipomoea purpurea syn. Pharbitis purpurea").
Kuamoklita ipomeja ipomeju suga ("Ipomoea quamoclit").
trejkrāsu ipomeja ipomeju suga ("Ipomoea tricolor syn. Pharbitis rubrocaerulea").
Bīriņu parks ir neorenesanses stilā veidots parks 5,8 ha platībā ar paviljonu ezera krastā, parkā aug 23 vietējās un 67 introducētās koku un krūmu sugas.
orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
budlejlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum buddleifolium").
karlesa irbene irbeņu suga ("Viburnum carlesii").
Dāvida irbene irbeņu suga ("Viburnum davidii").
zobainā irbene irbeņu suga ("Viburnum dentunum").
smaržīgā irbene irbeņu suga ("Viburnum farreri").
Henrija irbene irbeņu suga ("Viburnum henryi").
vilnainā irbene irbeņu suga ("Viburnum lantana").
Kanādas irbene irbeņu suga ("Viburnum lentago").
parastā irbene irbeņu suga ("Viburnum opulus"), Latvijā sastopama savvaļā.
vēdekļveida irbene irbeņu suga ("Viburnum plicatum").
plūmjlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum prunifolium").
Sārdženta irbene irbeņu suga ("Viburnum srgentii").
lauru irbene irbeņu suga ("Viburnum tinus").
trīsdaivu irbene irbeņu suga ("Viburnum trilobum").
Bērkvuda irbene irbeņu suga ("Viburnum x burkwoodii").
Viburnum rhitidophyllum irbeņu suga.
Spānijas irbulene irbuleņu suga ("Genista hispanica").
Lidijas irbulene irbuleņu suga ("Genista lydia").
pūkainā irbulene irbuleņu suga ("Genista pilosa").
bultu irbulene irbuleņu suga ("Genista sagittalis").
krāsu irbulene irbuleņu suga ("Genista tinctoria").
Herbsta irezīne irezīņu suga ("Iresine herbstii").
Lindena irezīne irezīņu suga ("Iresine lindenii").
Buhāras īriss īrisu suga ("Iris bucharica").
Danfordas īriss īrisu suga ("Iris danfordiae").
vēlīnlapu īriss īrisu suga ("Iris histrioides").
Hūga īriss īrisu suga ("Iris hoogiana").
Kempfera īriss īrisu suga ("Iris kaempferi").
diženais īriss īrisu suga ("Iris magnifica").
zemais īriss īrisu suga ("Iris pumila").
sarkanais īriss īrisu suga ("Iris setosa").
dažādkrāsu īriss īrisu suga ("Iris versicolor").
cildotais īriss īrisu suga ("Iris x germanica").
Iris laevigata īrisu suga.
transgenomi IS elementi - nelieli eikariota genoma fragmenti (līdz 5x10^6^ nukleotīdu pāriem), kas spēj migrēt starp vienas sugas īpatņu genomiem un ieslēgties recipienta hromosomās.
plūksnainā īskāje īskāju suga ("Brachypodium pinnatum").
meža īskāje īskāju suga ("Brachypodium sylvaticum").
zobainā īslaicīte īslaicīšu suga ("Ephemerum serratum").
lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks.
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska Uzvārda).
asinsdēle Īstā dēle, žokļudēļu dzimtas suga, agrāk daudz lietota medicīnā asiņu nolaišanai, Latvijā agrāk audzēta ārstniecības vajadzībām un izgājusi arī vietām savvaļā.
jumta lāčauza īstā jumtauza, jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum").
papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā.
pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
golovinomyces Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints "Erysiphe" dažas sugas, kas pēc anamorfas tipa un kleistotēciju uzbūves dažkārt atsevišķā ģintī.
blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu.
noras īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium albicans").
klajuma īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium campestre").
parastā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium curtum").
grants īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium glareosum").
Mildes īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium mildeanum").
apšu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium populeum").
spurainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium reflexum").
strautmalas īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rivulare").
struplapu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rutabulum").
nelīdzenā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium salebrosum").
uzpūstā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium turgidum").
samtainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium velutinum").
dzeltenā īszobe īszobju ģints sēņu suga ("Stecherinum ochraceum").
mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri.
Japānas īve īvju suga ("Taxus cuspidata").
vidējā īve īvju suga ("Taxus media").
Visgrilla īvlape īvlapju ģints suga ("Taxiphyllum wissgrillii"), Latvijā aizsargājama.
gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu.
arheociāti Izmiris dzīvnieku tips, radniecīgi sūkļiem, skelets no kaļķa, porains, parasti cilindrisks, apakškembrijā siltās jūrās >1000 sugu.
arheorniss Izmiris putns, kas pēc dažu zinātnieku uzskatiem atšķiras no arheopteriksa un pārstāv citu ģinti un sugu.
blastoīdi Izmirusi adatādaiņu klase, kas dzīvoja no silūra līdz permam; dažas sugas izmanto karbona un perma nogulumu ģeoloģiskā vecuma noteikšanai.
stāvošais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo erectus").
prasmīgais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo habilis"), kas dzīvojusi pirms \~2 mlj gadu.
Neandertāles cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo neanderthalensis").
Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
Javas tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais dzīvais pārstāvis redzēts 1976. gadā.
Bali tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais īpatnis nošauts 1937. gadā.
Kaspijas tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais pārstāvis redzēts ap 1970. gadu; savulaik tie piedalījās gladiatoru cīņās Romā.
psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā.
senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā.
akantodes Izmirušu zivju klase ("Acanthodii"), kas dzīvoja no silūra beigām līdz perma sākumam, Latvijas teritorijā zināmas 4 kārtas, 6 dzimtas, 14 ģintis, \~40 sugu; žokļžauņi.
ārstniecības izops izopu suga ("Hyssopus officinalis").
Erica x darleyensis izplatīta ēriku suga, kas zied gada pirmajos četros mēnešos.
agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni.
uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
Engures ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 3266 ha, ligzdo 169 putnu sugas, konstatēts >800 augstāko augu sugu.
Kaņiera ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1964. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 857 ha, ligzdo \~110 putnu sugu, to vidū \~20 Eiropā un pasaulē aizsargājamas, 1997. g. iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā.
Liepājas ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 1380 ha, ligzdo \~110 putnu sugu.
sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi.
Dipteronia brownii izzudusi dipteroniju suga.
asais jānītis jānīšu suga ("Erigeron acris").
alpīnais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
oranžais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
vasaras jānītis jānīšu suga ("Erigeron annuus").
Kanādas jānītis jānīšu suga ("Erigeron canadensis").
izskatīgais jānītis jānīšu suga ("Erigeron politus").
krāšņais jānītis jānīšu suga ("Erigeron speciosus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
dižā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sceptrum carolinum"), Latvijā aizsargājama.
meža jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sylvatica"), Latvijā aizsargājama.
mīklenaji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
mīklenāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
miklenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
mīklenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
sustari Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilcenaji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilcenāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilcenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilienāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilkogas Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilkune Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
bubere Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum").
buberene Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum").
buberenes Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum").
bubiere Jāņogu suga "Alpu vēvere" ("Ribes alpinum").
bukbēre Jāņogu suga "Alpu vēvere" ("Ribes alpinum").
alpīnā jāņoga jāņogu suga ("Ribes alpinum"), tiek arī audzēta kā krāšņumaugs dzīvžogos; alpīnā vērene.
Amerikas jāņoga jāņogu suga ("Ribes americanum").
zelta jāņoga jāņogu suga ("Ribes aureum"), ko arī audzē dārzos.
rībenes Jāņogu suga ("Ribes aureum").
dziedzerainā jāņoga jāņogu suga ("Ribes glandulosum").
Henrija jāņoga jāņogu suga ("Ribes henryi").
laurlapu jāņoga jāņogu suga ("Ribes laurifolium").
smaržīgā jāņoga jāņogu suga ("Ribes odoratum").
sarkanā jāņoga jāņogu suga ("Ribes rubrum var. domesticum"), kas ir pamatsuga dārzos audzētajām sarkano jāņogu šķirnēm.
asinssarkanā jāņoga jāņogu suga ("Ribes sanguineum").
vārpainā jāņoga jāņogu suga ("Ribes spicatum var. pubescens"), sastopama upju ielejās, krūmājos, arī lapkoku mežos.
Ribes stenocarpum jāņogu suga.
ķirsis Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata") jeb sakura.
sakura Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata"), dekoratīvs koks ar baltiem ziediem čemuros.
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
Bīsa jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum beesianum"), dekoratīvs vīteņaugs.
kailziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum nudiflorum"), dekoratīvs vīteņaugs.
ārstniecības jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum officinale"), ko audzē siltumnīcās vai telpās.
daudzziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum polyanthum"), ko audzē siltumnīcās vai telpās.
sambaka jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum sambac"), ko audzē siltumnīcās vai telpās.
Jasminum mesnyi jasmīnu suga.
podagras jatrofa jatrofu suga ("Jatropha podagrica").
simpatrija Jaunu sugu veidošanās izejsugas areālā.
lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
Phormium colensoi Jaunzēlandes linu suga.
Phormium tenax Jaunzēlandes linu suga.
tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes.
ģints jēdziens jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
virsjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi augstāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar apakšjēdzienu, piemēram, vispārīgāks jēdziens salīdzinājumā ar konkrētāku, ģints jēdziens salīdzinājumā ar sugas jēdzienu, veselā jēdziens salīdzinājumā ar daļas jēdzienu.
Amerikas jenots jenotu suga ("Procyon lotor"); mazlācītis.
ziemeļu joldija joldiju suga ("Yoldia hyperborea").
zilais valis joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera musculus").
kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis.
mazais joslvalis joslvaļu suga ("Balanoptera acutorostrata").
Jaunzēlandes jostiņhidrobija jostiņhidrobiju suga ("Potamopyrgus jenkinsi").
Kanādas jūdaskoks jūdaskoku suga ("Cercis canadensis").
parastais jūdaskoks jūdaskoku suga ("Cercis siliquastrum").
ziloņkāju juka juku suga ("Yucca elephantines").
šķiedru juka juku suga ("Yucca filamentosa").
iecienītā juka juku suga ("Yucca gloriosa").
Yucca flaccida juku suga.
iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
iesārtais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon roseolus"), tā augļķermenis ir sārts, aug piejūras silos, kāpās.
sārtā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha rubens syn. Bromus rubens").
neauglīgā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha sterilis syn. Bromus sterilis").
īstā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum"), saukta arī par jumta lāčauzu.
bromus Jumtauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij.
melnskropstu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus atromarginatus").
briežu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus cervinus", syn. "Pluteus atricapillus").
iedzeltenā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus chrysophaeus").
lauvu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus leoninus").
baltā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus pellitus").
zvīņainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus petasatus", syn. "Pluteus patricius").
Romella jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus romellii").
vītolu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus salicinus").
ēnainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus umbrosus").
nardija Jungermanniju dzimtas ģints ("Nardia"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
velēnu jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia caespiticia"), aizsargājama.
gludkausīšu jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia leiantha"), aizsargājama.
apaļvācelītes jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia sphaerocarpa"), aizsargājama.
Amphimallon solsitialis jūnijvabole - šīs ģints suga.
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
zilais jūrasbullis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), platgalvju dzimtas suga.
phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
Cugaru šaurums jūras šaurums starp Honsju un Hokaido salām (jap. val. "Tsugaru Kaikyo"), savieno Japāņu jūru ar Kluso okeānu, garums - 96 km, platums - 18-110 km, dziļums - līdz 110 m, plūdmaiņas - līdz 2 m.
sipunkulīdi Jūrās un okeānos mītoši posmtārpu klases dzīvnieki (~300 sugu) ar 1-50 cm garu, gludu, nesegmentētu ķermeni ar izvirzāmu snuķi.
pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem.
zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
grinds Jūras zīdītājs, delfīnu suga.
mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
Cavia porcellus jūrascūciņu suga, ko izmanto laboratorijās.
baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams.
baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī.
jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru.
melnais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobius niger"), saukts arī par melno gobiju.
divplankumu jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobiusculus flavescens").
apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē.
mazais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Pomatoschistus minutus").
holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas.
zeltainā jūraskarūsa jūraskarūsu suga ("Sparus aurata"); dorada.
manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti.
parastā jūraszāle jūraszāļu suga ("Zostera marina"), kas ļoti reti, bet sastopama arī Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī.
žagattārtiņš Jūrasžagata - šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus").
žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga.
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
sārtā justīcija justīciju suga ("Justicia carnea").
ģiģēles Kāda augu (zāles) suga, ko pavasaros labprāt ēd cūkas.
melda Kāda augu suga ar garām, asām lapām.
kardzenes Kāda augu suga ar ziliem ziediem (lietoja pret klepu).
kaldzene Kāda augu suga, kas aug meža biezoknī un satur riebīgu sulu.
vāverkājas Kāda augu suga, kas aug mitrās pļavās.
plakšines Kāda augu suga; plakšenes.
gaisine Kāda augu suga.
govpuķe Kāda augu suga.
ķērppuķīte Kāda augu suga.
klēpines Kāda augu suga.
lapacīši Kāda augu suga.
lēdzēkša Kāda augu suga.
ledzelkšņi Kāda augu suga.
magreņi Kāda augu suga.
mārdega Kāda augu suga.
mariņi Kāda augu suga.
pelēksnīca Kāda augu suga.
pērklene Kāda augu suga.
piekritine Kāda augu suga.
plakšenes Kāda augu suga.
rāvine Kāda augu suga.
smārdes Kāda augu suga.
tējenīte Kāda augu suga.
govsmīža Kāda beku suga ("Boletus luteus").
paušņas Kāda dadžu suga.
taucene Kāda ēdamu sēņu suga.
nidziņas Kāda garkātainu nezāļu suga.
kakactiņas Kāda guntiņu suga ("lychnis diurna").
spāris Kāda indīga lapseņu suga.
plakanžauņi Kāda jūras dzīvnieku suga.
dundega Kāda jūras zivs, plekstu suga.
kņāvs Kāda kaiju suga.
utēlis Kāda kaiju suga.
vederes Kāda kaitīgu kukaiņu suga, kas sastopama vasaras karstajā laikā.
dakšastis Kāda kukaiņu suga.
miģe Kāda kukaiņu suga.
gomīza Kāda kumelīšu suga.
paegles Kāda lielu sēņu suga (laikam "Lactarius turpis").
vārnagi Kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta").
meldziras Kāda meldru suga.
krička Kāda meža pīļu suga.
zeltzvīgznīte Kāda mitrā vietā augoša augu suga ar dzelteniem ziediem.
daiga Kāda mušu suga.
sane Kāda mušu suga.
usnines Kāda nelielu usneju suga.
medri Kāda niedru suga ezera niedrājā.
ķedraste Kāda peļu suga.
pakaule Kāda pīļu suga.
marone Kāda puķu suga.
maroze Kāda puķu suga.
sirķene Kāda puķu suga.
zivēda Kāda putnu suga (Latgalē).
dūnis Kāda putnu suga.
staltkāja Kāda putnu suga.
negļi Kāda reņģu pasuga.
pērpele Kāda reņģu pasuga.
krīkle Kāda savvaļas pīļu suga.
kriklīte Kāda savvaļas pīļu suga.
makaviči Kāda sēne, zvīneņu suga ("Pholiota caperata").
gomīza Kāda sēņu suga (līdzīga bērzlapei).
sarkangalvīte kāda sēņu suga (varbūt apšu beka).
kazļipe Kāda sēņu suga.
ķēvine Kāda sēņu suga.
krimlens Kāda sēņu suga.
legzdenes Kāda sēņu suga.
lepča Kāda sēņu suga.
pāglene Kāda sēņu suga.
pērklene Kāda sēņu suga.
rodzene Kāda sēņu suga.
villene Kāda sēņu suga.
villine Kāda sēņu suga.
sīkastrene Kāda sīku asteru suga.
plaušiņas Kāda sūnu suga, kas aug sausās vietās un to novārījums tiek lietots pret klepu.
populāji Kāda ūdensaugu suga.
dukna Kāda ūdensputnu suga.
sētlači Kāda zālaugu suga.
lauzeņi Kāda ziedu suga ar garu kātu, kas aug tekošos ūdeņos.
kluica Kāda zināma kaiju suga.
mīklines Kāda zināma ogu suga.
rudasis Kāda zivju suga ar sarkanām acīm.
plopis Kāda zivju suga.
saloži Kāda zivju suga.
šķelte Kāda zivju suga.
spļaudene Kāda zivju suga.
ūranoskops Kāda zivju suga.
capa Kādas dzīvnieku sugas liels (arī resns) indivīds.
sala Kādas koku sugas tīraudze mežā.
gore Kādas meža pīļu sugas apzīmējums.
reintrodukcija Kādas sugas ieviešana apvidū, kur tā kādreiz mitusi, bet vēlāk izzudusi.
izmiršana Kādas sugas pilnīga izzušana.
ihtiofauna kādas ūdenstilpes, baseina, zooģeogrāfiskā apgabala vai kāda ģeoloģiskā laikmeta zivju un apaļmutnieku sugu komplekss; pasaulē ir \~20000 sugu, Latvijā - \~70 sugu.
praktiskā transkripcija kādas valodas vārdu (īpašvārdu, aizgūstamo sugasvārdu) izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā.
Ķīnas kadiķis kadiķu suga ("Juniperus chinensis").
Zviedrijas kadiķis kadiķu suga ("Juniperus communis var. suecica"), saukts arī par paegli.
parastais paeglis kadiķu suga ("Juniperus communis").
klājeniskais kadiķis kadiķu suga ("Juniperus horizontalis").
Ficera kadiķis kadiķu suga ("Juniperus media").
pazvilu kadiķis kadiķu suga ("Juniperus procumbens").
kazaku kadiķis kadiķu suga ("Juniperus sabina"), zems, blīvi sazarojies dekoratīvs krūms ar zvīņveidīgām skujām.
zvīņainais kadiķis kadiķu suga ("Juniperus squamata").
Virdžīnijas kadiķis kadiķu suga ("Juniperus virginiana").
Arābijas kafijkoks kafijkoku suga ("Coffea arabica").
Kongo kafijkoks kafijkoku suga ("Coffea canephora").
mazā polārkaija kaiju apakšdzimtas suga ("Larus glaucoides"), kas reizēm ieklīst Latvijas teritorijā.
mazais ķīris kaiju apakšdzimtas suga ("Larus minutus").
sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
baltspārnu zīriņš kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas zīriņu ģints putnu suga (“Chlidonias leucopterus”) ar baltiem spārniem visos tērpos
reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā.
lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā.
zivju kaija kaiju suga ("Larus ichthyaetus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā.
melnspārnu kaija kaiju suga ("Larus marinus").
melngalvas kaija kaiju suga ("Larus melanocephalus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā.
lielais ķīris kaiju suga ("Larus ridibundus").
šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris.
trīspirkstu kaija kaiju suga ("Rissa tridactyla"), kas Latvijā ir rets maldu viesis.
ķilēns Kaiju suga, lielā reņģu kaija.
ķīvis Kaiju suga.
klicans Kaiju sugas putns.
kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija.
brūnā kailace kailaču ģints suga ("Platysteira castanea syn. Dyaphorophyia castanea").
Rhus glabra kailais etiķkoks, sumahu suga.
mēslu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe coprophila").
kalnu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe montana").
kalnu kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Deconica montana", syn. "Psilocybe montana").
zilkāta kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe cyanescens").
smailā kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe semilanceata").
Lehmannia marginata kailgliemežu suga.
Limax cinereo-niger kailgliemežu suga.
Arion empiricorum kailgliemežu suga.
uzpūstā kailkausīte kailkausīšu suga ("Gymnocolea inflata").
Linneja kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium dryopteris").
Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama.
cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos.
priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas.
tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā.
resnknābja kaira kairu ģints suga ("Uria lomvia"), jūras piekrastē ieklīst arī Latvijā, bet ļoti reti.
baltais dzeltencekula kakadu kakadu suga ("Cacatua galerita"), kas bieži aplūkojama zooloģiskajos dārzos.
sārtais kakadu kakadu suga ("Eolophus roseicapillus").
Ephestia elutella kakao svilnis, šīs ģints suga.
kolas Kakaoaugu ģints, mūžzaļi, līdz 20 m augsti koki, tropiskajā Āfrikā, \~125 sugas.
īstais kakaokoks kakaokoku suga ("Theobroma cacao").
pundurfraileja Kaktusu dzimtas suga ("Frailea pygmaea").
phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos.
divmāju kaķpēdiņa kaķpēdiņu suga ("Antennaria dioica").
mājas kaķis kaķu dzimtas suga ("Felis catus"), pasaulē izveidotas >42 šķirnes.
servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm.
marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000.
jaguārundi Kaķu suga, sastopama Amerikas kontinentā no Paragvajas līdz Teksasai, līdzīgi caunai.
parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
Fāsena kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta faassenii").
lielziedu kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta grandiflora").
Musina kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta mussinii").
dzīslainā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta nervosa").
Sibīrijas kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta sibirica").
Nepeta govaniana kaķumētru suga.
Nepeta racemos kaķumētru suga.
divkrāsainā kalādija kalādiju suga ("Caladium bicolor").
Kalanhoje 'Tessa' kalanhoju suga ("Kalanchoe 'Tessa'").
Blosfelda kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe blossfeldiana").
Mangina kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe manginii").
tūbainā kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe tomentosa").
Alberta kalateja kalateju suga ("Calathea albertii").
safrāndzeltenā kalateja kalateju suga ("Calathea crocata").
lancetlapu kalateja kalateju suga ("Calathea lancifolia").
raibā kalateja kalateju suga ("Calathea picturata").
neīstā Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea pseudoveitchiana").
Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea veitchiana").
svītrainā kalateja kalateju suga ("Calathea zebrina").
vesellapu kalceolārija kalceolāriju suga ("Calceolaria integrifolia").
Calicium abietinum kalīciju suga.
Calicium glaucellum kalīciju suga.
Calicium quercinum kalīciju suga.
Calicium salicinum kalīciju suga.
Calicium subquercinum kalīciju suga.
Calicium viride kalīciju suga.
vīrakciedrs Kalifornijas vīrakciedrs - ciprešu dzimtas suga ("Calocedrus decurrens"), ko Latvijas rietumu daļā paretam audzē kā krāšņumaugu.
ziemeļu kalipso kalipso suga ("Calypso borealis").
Citronu kalistēma kalistēmu suga ("Callistemon citrinus").
antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās.
monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas.
singonija Kallu dzimtas ģints ("Syngonium"), vairāk nekā 30 sugas, sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos.
spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi.
šaurlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia angustifolia").
platlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia latifolia").
daudzlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia polifolia").
smaržīgā kalme kalmju suga ("Acorus calamus"), kas brīvdabā sastopama arī Latvijā.
graudzāļu kalme kalmju suga ("Acorus gramineus").
mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi.
arhars Kalnu aitu pasuga Pamirā, Tjanšanā, Z-Indijā.
kontakta metamorfisms kalnu iežu pārvēršanās tur, kur sanāk kopā vulkāniskās un neptūniskas sugas.
zeoliti Kalnu iežu sugas, kas aizpilda vulkāniskos iežos tukšumus un spraugas.
Allium senescens kalnu sīpolu sugas "Allium montanum" nosaukuma sinonīms.
Equus zebra kalnu zebra, zirgu ģints suga.
takahe Kalnugrieze - dumbrvistiņu dzimtas suga, nelidojošs putns, fitofāgs, Jaunzēlandes kalnu purvos saglabājušies ap 100 putnu; valsts aizsardzībā.
nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs.
lipīgā kalocera kaloceru suga ("Calocera viscosa").
Calotrix braunii kalotrihu suga.
Calotrix epiphytica kalotrihu suga.
Calotrix fusca kalotrihu suga.
Calotrix gypsophila kalotrihu suga.
Calotrix parietina kalotrihu suga.
Calotrix stagnalis kalotrihu suga.
Calotrix weberi kalotrihu suga.
mazais kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla davidiana").
sniega kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla nivalis").
Afganistānas kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla theresae").
avota kaļķenīte kaļķenīšu suga ("Gymnostomum calcareum"), Latvijā aizsargājama.
Kuzika kamasija kamasiju suga ("Camassia cusickii").
ēdamā kamasija kamasiju suga ("Camassia quamash syn. Camassia esculenta").
Japānas kamēlija kamēliju suga ("Camellia japonica"), krūms vai neliels koks, ko Latvijā audzē siltumnīcās, zied ziemā.
Ķīnas kamēlija kamēliju suga ("Camellia sinensis"), saukta arī par tējaskoku.
midzene Kameņu suga "Bombus muscorum", kas ierīko migu sūnās.
lauka kamene kameņu suga ("Bombus agrorum").
lielacu kamene kameņu suga ("Bombus confusus"), Latvijā aizsargājama.
akmeņu kamene kameņu suga ("Bombus lapidarius").
melnā kamene kameņu suga ("Bombus lucorum").
augļu kamene kameņu suga ("Bombus pomorum"), Latvijā aizsargājama.
Šrenka kamene kameņu suga ("Bombus schrenckii"), Latvijā aizsargājama.
Raphidia notata kamielīšu suga.
Raphidia ophiopsis kamielīšu suga.
Raphidia xanthostigma kamielīšu suga.
divkupru kamielis kamieļu suga ("Camelus bactrianus"), neliela savvaļas populācija saglabājusies Mongolijā; baktrians
vienkupra kamielis kamieļu suga ("Camelus dromedarius"), savvaļā iznīcināta pirms 2000 g., dometicēts 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras; dromedārs.
megarijs Kamieļu suga, ievērojama ar savu ātro gaitu.
salcietīgā kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum algidum"), Latvijā adventīvs augs.
noliektā kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum declinatum"), Latvijā adventīvs augs.
izoplapu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum hyssopifolium"), Latvijā adventīvs augs.
jūrmalas kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum intermedium"), pirmoreiz Latvijā minēta 1839. g., sastopama reti, aizsargājama.
plānspārnu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum leptopterum"), Latvijā adventīvs augs.
rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
kāmjžurka Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Cricetomys"), 4 sugas.
strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Gambijas kāmjžurka kāmjžurku suga ("Cricetomys gambianus"), kurai ir asa oža, tāpēc Āfrikā tām iemācīts meklēt kājnieku mīnas.
bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene.
smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene.
parastā kamolzāle kamolzāļu suga ("Dactylis glomerata").
Ašersona kamolzāle kamolzāļu suga ("Dactylis polygama syn. Dactylis aschersoniana, Dactylis glomerata subsp. polygama").
Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm.
sudrablūsis Kanādā sastopama lūšu suga - iecienīts kažokzvērs ar iesarkani pelēku pamatspalvu un galos baltu garāko spalvu.
vapiti Kanādas briedis, staltbriežu pasuga, kas dzīvo Z-Amerikā un A-Āzijā.
Tsuga canadiensis Kanādas tsuga.
Branta canadensis canadensis Kanādas tumšzoss pasuga.
Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum aromaticum"), kas sastopams tikai kultūrā.
Ceilonas kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum zeylanicum").
Indijas kanna kannu suga ("Canna indica").
viengadīgā kaņepene kaņepeņu suga ("Mercurialis annua").
daudzgadīgā kaņepene kaņepeņu suga ("Mercurialis perennis").
Acanthis cannabina kaņepītis, ķeģu suga.
nāve Kaņepju augs, ģints "Orobanche" sugā.
apiņi Kaņepju dzimtas ģints ("Humulus"), vijīgi lakstaugi, 2-3 sugas, Latvijā 1 suga.
Indijas kaņepe kaņepju suga ("Cannabis indica").
sējas kaņepe kaņepju suga ("Cannabis sativa").
luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
resnknābja kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus aedon".
palieņu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus agricola".
dubultuzacu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus bistrigiceps".
krūmu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus dumetorum", kas sastopama arī Latvijā.
grīšļu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus paludicola", kas sastopama arī Latvijā.
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
ezera kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus scirpaceus", kas sastopama arī Latvijā.
dienvidu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus stentoreus".
lielais kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga ("Acrocephalus arundinaceus"), kas sastopama arī Latvijā.
rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu.
dzeloņainā kapera kaperu suga ("Capparis spinosa"), neliels krūms, kura ziedpumpurus lieto garšvielai.
lielā kapmirte kapmiršu suga ("Vinca major").
mazā kapmirte kapmiršu suga ("Vinca minors").
floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas.
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti.
sīkziedu kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium pauciflorum").
ložņu kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium reptans"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
mēmele Kāpostu dzimtas augu suga, kas zied ziliem ziediem.
dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu.
rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas.
lopbarības kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. acephala"); kacenkāposts.
ziedkāposts Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. botrytis"); puķkāposts.
ziedu kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. botrytis").
galviņu kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. capitata").
Briseles kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gemmifera"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā, rožkāposti, rožu kāposts.
kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts.
Pekinas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. pekinensis").
Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
rožkāposti kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā.
raibais kapracis kapraču suga ("Nicrophorus vespillo").
meža kapracis kapraču suga ("Nicrophorus vespilloides").
kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi.
linneja Kaprifoliju dzimtas ģints ("Linnaea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu.
sniegoga Kaprifoliju dzimtas ģints ("Symphoricarpos"), dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu, 18 sugu.
veigela Kaprifoliju dzimtas ģints ("Weigela"), vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, veselas ar zāģzobainu malu, ziedi samērā lieli ar divkāršu apziedni, 12 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmus audzē 6 sugas un 10 dekoratīvās formas.
vīteņsausserži Kaprifoliju dzimtas vasarzaļi vai mūžzaļi vijīgi, retāk stāvi krūmi, \~20 sugu, Latvijā introducētas 5 sugas.
iesirmā kāpsmildzene kāpsmildzeņu suga ("Corynephorus canescens").
priežu kapucķirmis kapucķirmju dzimtas suga ("Stenopachys linearis").
sudrabainā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia argentea").
vībotņu kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia artemisiae").
parastā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia umbratica").
smiltāja kāpukviesis kāpukviešu suga ("Leymus arenarius").
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
smiltāja kāpuniedre kāpuniedru suga ("Ammophila arenaria"), sastopama ne visai bieži kāpās jūras (arī Rīgas līča) piekrastē.
kokveida karagana karaganu suga ("Caragana arborescens").
oranžā karagana karaganu suga ("Caragana aurantiaca").
krūma karagana karaganu suga ("Caragana frutex").
Maksimoviča karagana karaganu suga ("Caragana maximowicziana").
sarkanā kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis cardinalis").
purpura kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis phoeniceus").
sārtkrūšu kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Pheucticus ludovicianus").
hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos.
sirdsveida kārija kāriju suga ("Carya cordiformis"), ziemcietgākā, auglis 2-2,5 cm.
ilinoisas kārija kāriju suga ("Carya illinoensis"), ko plaši kultivē siltākos apgabalos, tās sēklkas - pekanriekstus izmanto uzturā.
olveida kārija kāriju suga ("Carya ovata"), auglis Latvijā nenogatavojas.
pelēkais kariopters kariopteru suga ("Caryopteris incana").
Caryopteris x cladonensis kariopteru suga.
atvašu kariota kariotu suga ("Caryota mitis").
lielaugļu karisa karisu suga ("Carissa macrocarpa").
mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens").
ārstniecības karotene karoteņu suga ("Cochlearia officinalis").
Cyprinus carpio karpa, šīs ģints suga.
barbe Karpu dzimtas ģints ("Barbus") ar daudzām sugām.
sapals karpu dzimtas suga (_Leuciscus cephalus_), saldūdens zivs ar platu muguru, sarkanām spurām.
spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba.
plaudis Karpu dzimtas suga ("Abramis brama"). līdz 60 cm gara saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos.
salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba.
plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
sudrabainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carasius auratus"), kas Latvijā ieviesta 20. gs. 40. gados.
zeltainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carassius carassius").
grundulis Karpu dzimtas suga ("Gobio gobio"), neliela, saldūdeņos dzīvojoša zivs.
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš.
ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš.
rauda Karpu dzimtas suga ("Rutilus rutilus"), sudrabbalta saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs.
dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs.
orfa Karpu dzimtas sugas ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), audzē dīķos un akvārijos; zelta ālants.
abramis Karpu dzimtas zivju ģints, no kuras Latvijā sastopamas divas sugas.
augonītis kārpveida izaugums uz skābeņu augiem, kura formai un lielumam ir būtiska nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā.
akmeņzivis Karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta, nelioelas zivis (gar. līdz 30 cm) cigārveidīgu ķermeni ar sīkām zvīņām vai bez tām \~200 sugu.
karpzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, daudzveidīgas, gk. saldūdens zivis, >270 ģinšu, >1500 sugu.
elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
parastā kāršroze kāršrožu suga ("Alcea rosea"), ko kultivē, paretam tā pāriet savvaļā; kokroze.
renonse Kāršu spēlē kādas kāršu sugas (krāsas) iztrūkums.
kulērs Kāršu spēlē vienas sugas kāršu kopums.
šlaka Kārta (kāršu spēlē); suga, šķirne, paveids.
kārtākļša Kārtākļša zāle - kāda ķērpju suga; kārtākša zāle.
kārtākša Kārtākša zāle - kāda ķērpju suga; kārtākšļa zāle.
Carteria crucifera kartēriju suga.
Carteria globosa kartēriju suga.
Carteria klebsii kartēriju suga.
Carteria multifilis kartēriju suga.
Carteria obtusa kartēriju suga.
Carteria pascheri kartēriju suga.
Carteria radiosa kartēriju suga.
Carteria vulgaris kartēriju suga.
pimpuļi Kartupeļu suga ("Solanum tuberosum").
sarķi Kartupeļu suga.
bumbuļkartupeļi Kartupeļu sugu sekcija ("Tuberarium"), kam ir apakšzemes bumbuļi.
rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts.
smaržīgā kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum aromaticum").
bumbuļu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum bulbosum").
lapu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum cerefolium").
reibuma kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum temulum").
ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām.
šaurlapu kasija kasiju suga ("Cassia angustifolia").
vairogu kasija kasiju suga ("Cassia corymbosa").
dubultķekaru kasija kasiju suga ("Cassia didymobotria").
auns kastrēts aitu sugas vīrišķais dzīvnieks.
Kasugaji Kasugai, pilsēta Japānā.
dzelkņgalvjtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
dzelkņgalvtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
zušu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus anguillae").
līdaku kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus lucii").
varžu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus ranae").
mencu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Echinorhynchus gadi").
dižais kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Macracanthorhynchus hirudinaceus").
kāšgalvis Kāšgalvtārpu tipa vairākas sugas.
ceriņlapu katalpa katalpu suga ("Catalpa bignonioides").
olveida katalpa katalpu suga ("Catalpa ovata"), kas ir ziemcietīgākā.
krāšņā katalpa katalpu suga ("Catalpa speciosa").
rozā katarante katarantu suga ("Catharanthus roseus").
Catillaria athallina katillāriju suga.
Catillaria atropurpurea katillāriju suga.
Catillaria elachista katillāriju suga.
Catillaria globulosa katillāriju suga.
Catillaria lenticularis katillāriju suga.
Catillaria silvestris katillāriju suga.
Catillaria sphaeroides katillāriju suga.
Catillaria vernicea katillāriju suga.
vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā.
ziemas kātpūpēdis kātpūpēžu suga ("Tulostoma brumale syn. Tulostoma mammosum").
skropstainais kātpūpēdis kātpūpēžu suga ("Tulostoma fimbriatum").
Japānas katsura katsuru suga ("Cercidiphyllum japonicum var. japonicum").
diženā katsura katsuru suga ("Cercidiphyllum magnificum").
platā kaukale kaukaļu suga ("Caucalis radians").
hetero-osteoplastika Kaula pārstādīšana no citas sugas donora.
heteroosteoplastika Kaula pārstādīšana no citas sugas donora.
homoosteoplastika Kaula transplantācija vienas sugas robežās.
Caulerpa racemosa kaulerpu suga, ko arī izmanto uzturā kā "zaļo kaviāru".
Caulerpa lentillifera kaulerpu suga, ko izmanto uzturā kā "zaļo kaviāru".
lokanā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia flexilis syn. Najas flexilis").
mazā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia minor syn. Najas minor").
briežu kaulmuša kaulmušu suga ("Lipoptena cervi"), ko tautā sauc par briežmušu.
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
marenīcas Kaulu zāles suga "Cerastium triviale".
vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu.
asarveidīgie Kaulzivju klases kārta, dažāda lieluma zivis (garums - no 1 cm līdz 5 m); 149 dzimtas, 1200 ģintis, \~6500 sugas - 40% zivju sugu.
jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
pielipe Kaulzivju klases pielipjzivjveidīgo kārtas jūras zivju suga ("Echeneis ramosa"), kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
jūrasmēle Kaulzivju klases plekstveidīgo kārtas suga ("Solea solea"), garums - līdz 60 cm, sastopama Ziemeļjūrā, iecienīta kulinārijā.
sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede.
siļķzivis Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatītas gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 20-50 ģinšu, \~190 sugu.
aloza Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas suga ("Alosa alosa"), kas dažkārt literatūrā minēta kā sastopama arī Baltijas jūrā, bet mūsu dienās ziņu par tās konstatēšanu nav.
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas.
gludā kausenīte kausenīšu suga ("Cyathus olla").
svītrainā kausenīte Kausenīšu suga ("Cyathus striatus").
dzīslainais kauslāčpurns kauslāčpurnu ģints sēņu suga ("Disciotis venosa").
smiltāju kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza ammophila").
brūnā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza badia").
mainīgā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza varia").
auglīgā kausziede kausziežu suga ("Calycanthus fertilis").
matveida kaviļa kaviļu suga ("Stipa capillata").
stepes kaviļa kaviļu suga ("Stipa pennata").
krokainā kazbārde kazbāržu ģints sēņu suga ("Sparassis crispa").
savādlapu kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus aetusifolius").
divmāju kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus dioicus").
Ķīnas kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus sinensis").
ziemeļu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama.
klinšu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus saxatilis").
krokainā cūcene kazeņu ģints suga (“Rubus plicatus”), Latvijā aizsargājama.
zilganā kazene kazeņu suga ("Rubus caesius").
trīskrāsu kazene kazeņu suga ("Rubus tricolor").
enotera Kazrožu dzimtas augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerika; dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
dziedzerstublāja kazroze kazrožu suga ("Epilobium adenocaulon").
pakalnu kazroze kazrožu suga ("Epilobium collinum"), Latvijā aizsargājama.
pūkainā kazroze kazrožu suga ("Epilobium hirsutum").
kalnu kazroze kazrožu suga ("Epilobium montanum").
tumšzaļā kazroze kazrožu suga ("Epilobium obscurum"), Latvijā aizsargājama.
purva kazroze kazrožu suga ("Epilobium palustre").
sīkziedu kazroze kazrožu suga ("Epilobium parviflorum").
sārtā kazroze kazrožu suga ("Epilobium roseum").
četršķautņu kazroze kazrožu suga ("Epilobium tetragonum").
tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā.
pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā.
kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu.
koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks.
dienvidu kazuārs kazuāru suga ("Casuarius casuarius").
garlapu kažocene kažoceņu suga ("Anomodon longifolius").
pinuma kažocene kažoceņu suga ("Anomodon viticulosus").
kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
sekstainā kelērija kelēriju suga ("Koeleria cristata").
zilganā kelērija kelēriju suga ("Koeleria glauca").
dižā kelērija kelēriju suga ("Koeleria grandis").
piramidālā kelērija kelēriju suga ("Koeleria pyramidata").
skarainā kelreitērija kelreitēriju suga ("Koelreuteria paniculata"), ko mēdz audzēt kā krāšņumaugu, sauc arī par pūslīškoku.
Koelreuteria bipinnata kelreitēriju suga.
Koelreuteria elegans kelreitēriju suga.
Japānas kerija keriju suga ("Kerria japonica").
Equus hemionus kiang kiangs, kulana pasuga.
Korejas kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma koreana"), zied augustā-septembrī ar maigi dzelteniem ziediem, kas aug stāvus.
plaukstveida kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma palmata"), zied septembrī-oktobrī ar maigi dzelteniem nokareniem, zvanveida ziediem.
Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes.
pundurgrimonis Kizilu dzimtas ģints ("Chamaepericlymenum"), krūmaugs ar dekoratīviem ziediem; 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata").
grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu.
Eiropas kizils kizilu dzimtas suga ("Cornus mas"), ko Latvijā audzē kā krāšnumaugu kopš 19. gs. sākuma.
Dienvidamerikas klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus durissus").
joslainā klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus horridus").
Cladina arbuscula kladīnu suga.
Cladina ciliata kladīnu suga.
Cladina mitis kladīnu suga.
Cladina portentosa kladīnu suga.
Cladina rangiferina kladīnu suga.
Cladina stellaris kladīnu suga.
Cladina tenuis kladīnu suga.
chaetomorpha Kladoforu dzimtas ģints, 63 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
trauslā kladofora kladoforu suga ("Cladophora fracta").
kamolainā kladofora kladoforu suga ("Cladophora glomerata").
Cladophora crispata kladoforu suga.
Cladophora globulina kladoforu suga.
Cladophora rivularis kladoforu suga.
Cladophora rupestris kladoforu suga.
lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama.
paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
Cladonia bacillaris kladoniju suga.
Cladonia botrytes kladoniju suga.
Cladonia cariosa kladoniju suga.
Cladonia cenotea kladoniju suga.
Cladonia coccifera kladoniju suga.
Cladonia cornuta kladoniju suga.
Cladonia deformis kladoniju suga.
Cladonia digitata kladoniju suga.
Cladonia fimbriata kladoniju suga.
Cladonia furcata kladoniju suga.
Cladonia gracilis kladoniju suga.
Cladonia macilenta kladoniju suga.
Cladonia subulata kladoniju suga.
Cladonia unicalis kladoniju suga.
Cladonia vertcillata kladoniju suga.
Cladosporium aecidicola kladosporiju suga.
Cladosporium exoasci kladosporiju suga.
Cladosporium exobasidii kladosporiju suga.
Cladosporium fulvum kladosporiju suga.
Cladosporium herbarum kladosporiju suga.
svītrainā klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus agrarius").
dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā.
meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā.
Sympetrum danae klajumspāru suga.
Sympetrum flaveolum klajumspāru suga.
Sympetrum vulgatum klajumspāru suga.
gleznā klarkija klarkiju suga ("Clarkia elegans").
nagainā klarkija klarkiju suga ("Clarkia unguiculata").
dzeloņainā kleome kleomju suga ("Cleome hassleriana syn. Cleome spinosa").
Cleome serrulata kleomju suga.
skarainais klerodendrs klerodendru suga ("Clerodendrum paniculatum").
Tomsona klerodendrs klerodendru suga ("Clerodendrum thomsoniae").
trīsdaļīgais klerodendrs klerodendru suga ("Clerodendrum trichotomum").
Ugandas klerodendrs klerodendru suga ("Clerodendrum ugandense").
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
alkšņlapu kletra kletru suga ("Clethra alnifolia").
Clethra barbinervis kletru suga.
bikšainais klijāns klijānu suga ("Buteo lagopus").
laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga).
lielā klijkaija klijkaiju suga ("Catharacta skua"); lielā laupītājkaija.
garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija.
īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija.
vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija.
sarkanā klija kliju suga ("Milvus milvus"), Latvijā ļoti reta ieceļotāja.
ziemeļu klimakodone klimakodonu ģints sēņu suga ("Climacodon septentrionalis").
saulrozīte Klinšrožu dzimtas ģints ("Helianthemum"), puskrūmi, krūmi, lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
asala Klinšu jeb hieroglifu čūskas vietējais nosaukums, milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīklotu zīmējumu, 4-5 m gara, sastopama tropu Āfrikā.
piespiestā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster adpressus").
pūšļu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster bullata"), Latvijā introducēta.
lodveida klintene klinteņu suga ("Cotoneaster bullatus").
uzkrītošā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster conspicuus").
Dammera klintene klinteņu suga ("Cotoneaster dammeri").
Dīlsa klintene klinteņu suga ("Cotoneaster dielsianus").
Franšē klintene klinteņu suga ("Cotoneaster franchetii"), Latvijā introducēta.
klājeniskā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster horizontalis"), Latvijā introducēta.
gludmalu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster integerrimus").
spožā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster lucidus").
melnā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster melanocarpus syn. Cotoneaster niger").
sīklapu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster microphyllus").
daudzziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster multiflora"), Latvijā introducēta.
austrumu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster orientalis syn. Cotoneaster x matrensis Domokos").
agrā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster praecox").
ķekarziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster racemiflorus var. soongoricus").
kārkllapu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster salicifolius").
košā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster splendens").
Sterna klintene klinteņu suga ("Cotoneaster sternianus").
Vorda klintene klinteņu suga ("Cotoneaster wardii").
Voterera klintene klinteņu suga ("Cotoneaster x watereri").
Hydnum repandum kliņģerene, adateņu dzimtas suga.
dzeltenā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum repandum"), cepurīte gaišdzeltena.
rūsganā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum rufescens").
sarkanā kliņģerene kliņģereņu suga ("Hydnum rufescens"), tās cepurīte oranža līdz ķieģeļsarkana.
Ternatas klitorija klitoriju suga ("Clitoria ternatea").
Mīnija klīvija klīviju suga ("Clivia miniata").
cēlā klīvija klīviju suga ("Clivia nobilis").
Closterium abruptum klostēriju suga.
Closterium acerosum klostēriju suga.
Closterium acutum klostēriju suga.
Closterium archerianum klostēriju suga.
Closterium costatum klostēriju suga.
Closterium ehrenbergii klostēriju suga.
Closterium gracile klostēriju suga.
Closterium intermedium klostēriju suga.
Closterium jenneri klostēriju suga.
Closterium kuetzingii klostēriju suga.
Closterium leibleinii klostēriju suga.
Closterium libellula klostēriju suga.
Closterium lunula klostēriju suga.
Closterium moniliferum klostēriju suga.
Closterium parvulum klostēriju suga.
Closterium rostratum klostēriju suga.
Closterium striolatum klostēriju suga.
Closterium turgidum klostēriju suga.
Clostridium botulinum klostrīdiju suga, Botulisma nūjiņa.
Clostridium histolyticum klostrīdiju suga, gāzes gangrēnas izraisītājs.
Clostridium perfringens klostrīdiju suga, gāzes gangrēnas izraisītājs.
Clostridium tetani klostrīdiju suga, stingumkrampju izraisītājs.
Clostridium acidiurmici klostrīdiju suga.
Clostridium butyricum klostrīdiju suga.
Clostridium chauvoei klostrīdiju suga.
Clostridium felsineum klostrīdiju suga.
Clostridium novyi klostrīdiju suga.
Clostridium pasteurianum klostrīdiju suga.
Clostridium septicum klostrīdiju suga.
cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
lauka kļava kļavu suga ("Acer campestre").
krasta kļava kļavu suga ("Acer ginnala").
liellapu kļava kļavu suga ("Acer macrophyllum").
ošlapu kļava kļavu suga ("Acer negundo"), kas Latvijā vietām pāriet arī savvaļā.
Japānas kļava kļavu suga ("Acer palmatum").
Pensilvānijas kļava kļavu suga ("Acer pensylvanicum").
parastā kļava kļavu suga ("Acer platanoides"), Latvijā savvaļā.
kalnu kļava kļavu suga ("Acer pseudoplatanus").
sarkanā kļava kļavu suga ("Acer rubrum").
rupjdzīslu kļava kļavu suga ("Acer rufinerve").
sudraba kļava kļavu suga ("Acer saccharinum").
cukura kļava kļavu suga ("Acer saccharum").
krūmveidīgā vārpainā kļava kļavu suga ("Acer spicatum").
Tatārijas kļava kļavu suga ("Acer tataricum").
Acer rubinerve kļavu suga.
platlapu knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium angustirete").
nemanāmā knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium hians").
skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem.
mānīgā knīdija knīdiju suga ("Cnidium dubium"), Latvijā aizsargājama.
agrā knifofija knifofiju suga ("Kniphofia praecox").
Kniphofia uvularia knifofiju suga.
kāpelējošā kobeja kobeju suga ("Cobaea scandens").
Indijas kobra kobru dzimtas suga ("Naja naja").
karaļkobra Kobru dzimtas suga ("Ophiophagus hannah").
parastā kociņsūna kociņsūnu suga ("Climacium dendroides").
raibā kodija kodiju suga ("Codiaeum variegatum").
Codium bursa kodiju suga.
Codium fragile kodiju suga.
Codium ritteri kodiju suga.
Codium vermilara kodiju suga.
mežvīteņu kodonopsis kodonopšu suga ("Codonopsis clemantidea").
dažādlapu kohija kohiju suga ("Kochia heterophylla").
slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā.
Siversa kohija kohiju suga ("Kochia sieversiana").
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
kokaīnkrūms Kokaīnaugu dzimtas suga ("Erythroxylon coca"), Dienvidamerikā sastopams krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu.
parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas.
slaidais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma gracilis").
tīraudze Kokaudze, ko veido vienas sugas koki.
aborētums Kokaudzētava; vieta, kur tiek kultivētas un ir aplūkojamas retas koku, krūmu un citu augu sugas; koku dārzs; dendroloģiskais parks.
sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā.
upju kokbezdelīga kokbezdelīgu suga ("Tachycineta bicolor").
dzeltenuzastes kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica coronata").
dzeltenais kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica petechia").
priežmežu kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica pityophila").
svītrainais kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica tigrina").
zaļganais kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica virens").
sarkanastes kokķauķis kokķauķu suga ("Setophaga ruticilla").
sārtmuguras kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Campylorhamphus trochilirostris").
svītrainā kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Dendrocolaptes certhia").
sarkanknābja kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Hylexetastes perrotii").
gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
zeltpunktu kokskrējējs kokskrējēju suga ("Calosoma auropunctata").
zaļganais kokskrējējs kokskrējēju suga ("Calosoma inquisitor").
dekoratīvā koksne koksne ar skaistu krāsu, spīdumu un oriģinālu tekstūru, kuras veidošanās iespējama visu sugu kokiem.
tumšbrūnā koksnene koksneņu ģints sēņu suga ("Hypoxylon fuscum").
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas.
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem.
vītolu zaļais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Aromia moschata").
lielais ozolu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Cerambyx cerdo").
dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama.
lielais dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber").
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs.
divkrāsu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Rhamnusium virgo").
rūsganbrūnais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Stenocorus meridianus").
skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium").
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
Callidium violaceum koksngraužu suga.
dastošana Koku caurmēra mērīšana ar dastmēru un grupēšana pa sugām un caurmēra pakāpēm.
juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā.
augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās.
kamponga Koku suga "Oroxylum indicum", kas aug Āzijas dienvidaustrumu daļā, var sasniegt 12 m augstumu, trompetveida ziedi.
galvenā suga koku suga, kas noteiktos meža augšanas un ekonomiskajos apstākļos vislabāk atbilst saimnieciskajiem mērķiem.
ēncietīga koku suga koku suga, kas var atjaunoties zem veco koku vainagu klāja un veidot audzes otro stāvu.
valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
valdošā koku suga koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja.
klimatips Koku sugas forma, kas izveidojusies noteikta klimata apstākļos.
sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
provenience Koku sugu sēklu teritoriālā izcelšanās.
lapkoku kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Hylecoteus dermestoides").
skujkoku kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Hylecoteus flabellicornis").
ozolu kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Lymexylon navale").
parastā kokuvarde kokuvaržu suga ("Hyla arborea") ar zaļgani plankumainu muguru, dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā, Latvijā aizsargājama.
ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta.
kokveida kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium arboreum").
smalkšķiedras kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium barbadense").
lakstainā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium herbaceum").
parastā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium hirsutum").
apaļlapu kokžņaudzējs kokžņaudzēju suga ("Celastrus orbiculatus").
Amerikas kokžņaudzējs kokžņaudzēju suga ("Celastrus scandens").
Onychirus armatus kolembolu suga.
Coleosporium campanulae koleosporiju suga.
Coleosporium clematidis koleosporiju suga.
Coleosporium petasitis koleosporiju suga.
Coleosporium sonchi koleosporiju suga.
Coleosporium tussilaginis koleosporiju suga.
tīkamā kolērija kolēriju suga ("Kohleria amabilis").
burvīgā kolkvīcija kolkvīciju suga ("Kolkwitzia amabilis").
sarkanmelnais kolobi kolobi suga ("Colobus badius").
baltmelnais kolobi kolobi suga ("Colobus polykomos").
zaļganais kolobi kolobi suga ("Colobus verus").
ēdamā kolokāzija kolokāziju suga ("Colocasia esculenta").
rotkalis Kolrābis - kāpostu ģints suga ("Brassica oleracea", var. "gongyloides").
kolrabji Kolrābis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides").
nosmailotā kola kolu suga ("Cola acuminata").
spožā kola kolu suga ("Cola nitida").
īsmatainā kolumneja kolumneju suga ("Columnea hirta").
sīklapu kolumneja kolumneju suga ("Columnea microphylla").
kokveida koluteja koluteju suga ("Colutea arborescens").
austrumu koluteja koluteju suga ("Colutea orientalis").
vidējā koluteja koluteju suga ("Colutea x media") ir abu iepriekšminēto sugu hibrīds.
tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā.
komelīnaugi Komelīnu rindas dzimta, \~40 ģintis, \~600 sugas, no kurām vairāk pazīstamas ir tradeskancijas un zebrīnas, ko audzē kā nokarenus telpaugus.
anigozants Komelīnu rindas ģints ("Anigozanthos"), dekoratīvi augi, kas sastopami Austrālijas sausajos rietumu rajonos, plaši tiek izmantoti kā telpaugi, 11 sugas.
parastā komelīna komelīnu suga ("Commelina communis").
sinekija Komensālisma paveids - divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta.
Gvano kormorāns komorānu suga ("Phalacrocorax bougainvillei"), kas Dienvidamerikas rietumu piekrastē veido milzīgus gvano (ekskrementu) nogulumus.
Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm.
heterokomplements Komplements, kas iegūts no citas sugas dzīvnieka nekā amboceptors.
Kalifornijas kondors kondoru suga ("Gymnogyps californianus").
Andu kondors kondoru suga ("Vultur gryphus").
ciršanas secības koeficients konkrētās audzes kārtējā krājas pieauguma attiecība pret tās pašas sugas un bonitātes normālas audzes krājas kārtējo pieaugumu bāzes vecumā.
CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora").
arheofīti Kopš aizvēsturiskiem laikiem florā zināmas (pēc fosīlām atliekām) augu sugas.
sakņspiedes Kopziedlapju divdīglapjua augu dzimta, vairumā augu parazīti, dažādas sugas parazitē uz dažādu augu saknēm un nomāc tās.
baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina").
zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
čemuru korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria botrytis").
egļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria eumorpha", syn. "Ramaria invalii).
dzeltenā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria flava").
stāvā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria stricta").
trejdaivu koraļļsakne koraļļsakņu suga ("Corallorhiza trifida"), Latvijā aizsargājama.
akmenskoraļļi Koraļļu kārta, plašākā zarndobumaiņu tipā, sēdoši koloniāli dzīvnieki ar ārēju kaļķa skeletu; krūmveida, plātņveida vai lodveida kolonijas, galvenie koraļļu rifu veidotāji; >2500 sugu.
Alakranesas rifs koraļļu rifs Meksikas līcī (_Alacránes, Arrecife_), biosfēras rezervāts, kas ir nozīmīgs patvērums apdraudētām un endēmiskām sugām.
madrepora Koraļļu suga ar stipri attīstītu kaļķa skeletu, zariem, kokiem līdzīgi; veido salas un rifus tropu jūrās.
millepori Koraļļu sugas, kuru kolonijas līdzīgas kokam lapai vai mizai.
dienvidu kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline australis").
krūmu kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline fruticosa").
sarkanā kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline rubra").
galotņu kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline terminalis").
sējas koriandrs koriandru suga ("Coriandrum sativum"), sens kultūraugs, savvaļā sastopams kā dārzbēglis.
Corynebacterium pseudotuberculosis korinebaktēriju suga, kas ierosina aitu pseidotuberkulozi.
Corynebacterium diphtheriae korinebaktēriju suga, kas ierosina diftēriju.
Corynebacterium fascians korinebaktēriju suga, kas kopā ar nematodi ierosina zemeņu saslimšanu.
alkšņlapu korinte korintu suga ("Amelanchier alnifolia").
kokveida korinte korintu suga ("Amelanchier arborea").
Kanādas korinte korintu suga ("Amelanchier canadensis").
krāšņā korinte korintu suga ("Amelanchier florida").
gludā korinte korintu suga ("Amelanchier laevis").
Lamarka korinte korintu suga ("Amelanchier lamarckii").
ovālā korinte korintu suga ("Amelanchier ovalis").
vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā.
Amūras korķkoks korķkoku suga ("Phellodendron amurense"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku parkos.
jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns.
klinteņu korokija korokiju suga ("Corokia cotoneaster").
corticium Kortīciju dzimtas ģints "Thanetephorus" nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām.
Stereum purpureum kortīciju sugas "Chondrostereum purpureum" nosaukuma sinonīms.
Corticium vagum kortīciju sugas "Thanetephorus cucumeris Berk. et Curt." nosaukuma sinonīms.
Corticium solani kortīciju sugas "Thanetephorus cucumeris Donk" nosaukuma sinonīms.
Cosmarium amoenum kosmāriju suga.
Cosmarium botrytis kosmāriju suga.
Cosmarium connatum kosmāriju suga.
Cosmarium crenatum kosmāriju suga.
Cosmarium cucurbita kosmāriju suga.
Cosmarium difficiale kosmāriju suga.
Cosmarium humile kosmāriju suga.
Cosmarium margaritiferum kosmāriju suga.
Cosmarium meneghinii kosmāriju suga.
Cosmarium obsoletum kosmāriju suga.
Cosmarium portianum kosmāriju suga.
Cosmarium praegrande kosmāriju suga.
Cosmarium punctulatum kosmāriju suga.
Cosmarium reniforme kosmāriju suga.
Cosmarium undulatum kosmāriju suga.
divplūksnu kosmeja kosmeju suga ("Cosmos bipinnatus").
sērdzeltenā kosmeja kosmeju suga ("Cosmos sulphureus").
tīruma kosa kosu suga ("Equisetum arvense"), kas Latvijā visvairāk izplatīta.
upes kosa kosu suga ("Equisetum fluviatile syn. Equisetum limosum").
ziemzaļā kosa kosu suga ("Equisetum hiemale").
Japānas kosa kosu suga ("Equisetum japonicum").
purva kosa kosu suga ("Equisetum palustre").
pļavas kosa kosu suga ("Equisetum pratense").
zarainā kosa kosu suga ("Equisetum ramosissimum").
meldru kosa kosu suga ("Equisetum scirpoides"), Latvijā aizsargājama.
meža kosa kosu suga ("Equisetum sylvaticum").
lielā kosa kosu suga ("Equisetum telmateia syn. Equisetum maximum"), Latvijā aizsargājama.
raibā kosa kosu suga ("Equisetum variegatum").
zaļā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum eyrei").
sarkanā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum haematospermum").
Amazones saulsargputns kotingu dzimtas suga ("Cephalopterus ornatus").
vizuļojošais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga cayana"), viens no skaistākajiem kotingu dzimtas pārstāvjiem, satopams Dienvidamerikā.
krāšņais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga maculata").
baltais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias alba").
bārdainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias averano").
trīssūsainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias tricarunculata").
Gvajānas klinškotings kotingu dzimtas suga ("Rupicola rupicola").
divmāju kotula kotulu suga ("Cotula dioica").
sarainā kotula kotulu suga ("Cotula hispida").
zeltpīpeņlapu kotula kotulu suga ("Cotula pyrethrifolia").
retēju kotula kotulu suga ("Cotula potentillina").
skarbā kotula kotulu suga ("Cotula squalida").
Cotula coronopifolia kotulu suga.
raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti.
kažoku kode kožu dzimtas suga ("Tinea pellionella").
drēbju kode kožu dzimtas suga ("Tineola bisselliella"), neliels tauriņš, kura kāpuri barojas ar vilnu, kažokādām u. c., bojā vilnas drēbes.
krasta krabis krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"); piekrastes peldkrabis.
Ķīnas krabis krabju nodalījuma suga ("Eriocheir sinensis").
vijoļniekkrabis Krabju suga, kas bieži sastopama mangrovju audzēs.
Donavas krāčsūna krāčšūnu suga ("Cinclidotus danubicus"), Latvijā aizsargājama.
cocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, 50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
eucocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga.
ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas.
surirella Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Surirellaceae"), vienšūnas aļģes, 4 ģintis, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
suriellas Kramaļģu nodalījuma dzimta, vienšūnas aļģes, līdzīgas saplacinātai kārbiņai, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu.
cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas.
surirella Kramaļģu nodalījuma surirellu dzimtas ģints, kurā \~200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
sirdslapu krambe krambju suga ("Crambe cordifolia").
jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus.
vienzieda krastene krasteņu suga ("Littorella uniflora"), Latvijā aizsargājama.
lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
plankumainā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium maculatum").
purpursarkanā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium purpureum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
rievainā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium rugosum").
miežu muša krastmušu dzimtas suga (“Hydrellia grisola”).
olveida krasula krasulu suga ("Crassula ovata").
Šmita krasula krasulu suga ("Crasula schmidtii").
skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem.
skābeņu-vīgriežu blakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Mesocerus marginatus").
linu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Autographa gamma").
ozoliņu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Plusidia cheiranthi"), Latvijā aizsargājama.
upes krāšņspārnis krāšņspārņu suga ("Calopteryx splendens").
strauta krāšņspārnis krāšņspārņu suga ("Calopteryx virgo").
krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos.
sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem.
raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti.
sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
ugunsspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama un aizsargājama suga.
zeltītā šaurkrāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Agrilus subauratus").
zaļā šaurspārnkrāšņvaole krāšņvabolu dzimtas suga ("Agrilus viridis"), kas Latvijā ir visbiežāk sastopamā krāšņvabole, dzīvo uz kārkliem un apsēm.
lielā krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Buprestis mariana syn. Calcophora mariana"), Latvijā aizsargājama.
alkšņu krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Dicerca alni"), Latvijā aizsargājama.
šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu.
zaļā vārna krāšņvārnu dzimtas suga (“Coracias garrulus”), Latvijā aizsargājama.
krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna.
zaļvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas krāšņvārnu dzimtas suga ("Coracias garrulus"), kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām, Eiropā aizsargājams.
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
Mičurina aronija krāšņziedu aronijas hibrīds, kas Krievijā klasificēts kā suga ("Aronia mitchurinii").
sarkangalvas amadīnžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Amadina erythrocephala").
joslainā amadīnžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Amadina fasciata").
guldas krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Chloebia gouldiae").
viļņainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Estrilda astrild").
Etiopijas krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Estrilda ochrogaster").
sarkanknābja amarantžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Loganosticta senegala").
trīskārtainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura malaccara").
kalnu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura montana").
lāsumainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura punctulata").
smailastes krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura striata").
purvu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Neochmia ruficauda").
Javas rīsžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Padda oryzivora").
garastes krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila acuticauda").
gredzena krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila bichenovii").
plankumainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila guttata").
maskainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila personata").
granātu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Uraeginthus granatina").
vārpainā krauklene kraukleņu suga ("Actaea spicata").
dūkstāja kreiļgliemezis kreiļgliemežu suga ("Aplexa hypnorum").
burbuļu kreiļgliemezis kreiļgliemežu suga ("Physa fontinalis").
parastā kreimene kreimeņu suga ("Convallaria majalis") jeb maijpuķīte.
Alpu kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula alpina").
parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
lielā krese krešu suga ("Tropaeolum majus").
mazā krese krešu suga ("Tropaeolum minus").
garā krese krešu suga ("Tropaeolum peltophorum").
svešzemju krese krešu suga ("Tropaeolum peregrinum").
Acipenser gueldenstaedti krievu store, šīs ģints suga.
vilkvālīšu kriksis krikšu suga ("Thelmatophilus typhae").
Pauela krīnija krīniju suga ("Crinum powelii").
tievkāta krinipela krinipelu suga ("Crinipellis scabella", syn. "Crinipellis stipitaria").
melnceru kripse kripšu suga ("Crypsis schoenoides").
joslainā kriptante kriptašu suga ("Cryptanthus zonatus").
Rhodomonas lacustris kriptofītaļģu suga.
Rhodomonas tenuis kriptofītaļģu suga.
Japānas kriptomērija kriptomēriju suga ("Cryptomeria japonica").
bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās.
ķīļveida krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum carinatum").
vainaga krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum coronarium").
cildotā krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum indicum"), kas ir pamatā visām krustošanas ceļā iegūtajām mūsdienu krizantēmu šķirnēm.
daudzstumbru krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum multicaule").
krastmalu krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum paludosum").
sējuma krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum segetum").
krūmu krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthenum frutescens").
Roksburga krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthenum roxburgii").
jaukā krizotēma krizotēmu suga ("Chrysothemis pulchella").
mazais krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus minutus").
ligzdu krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus nidicola").
brūnais krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus transversus").
šķautngalvas krokodils krokdilu suga ("Crocodilus porosus").
cirtainā kroklapīte kroklapīšu ģints sēņu suga ("Plicaturopsis crispa").
kaimans Krokodilu kārtas aligatoru dzimtas rāpulis (2 sugas); izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
Nīlas krokodils krokodilu suga ("Crocodilus niloticus").
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Meisona montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia masonorum").
dārza montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia x crocosmiiflora syn. Montbretia crocosmiiflora").
dzeltenā kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus birnbaumii").
brūnvidus kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus brebissonii").
sīpolkāta kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus cepistipes").
ceriņkrāsas kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus ianthinus").
zeltziedu krokuss krokusu suga ("Crocus chrysanthus").
Korsikas krokuss krokusu suga ("Crocus corsicus").
jauktais krokuss krokusu suga ("Crocus pulchellus").
safrāna krokuss krokusu suga ("Crocus sativus").
krāšņais krokuss krokusu suga ("Crocus speciosus").
Tomazini krokuss krokusu suga ("Crocus tommasinianus").
pavasara krokuss krokusu suga ("Crocus vernus").
dažādkrāsu krokuss krokusu suga ("Crocus versicolor").
cildotais krokuss krokusu suga ("Crocus x cultorum").
Crocus goulimyi krokusu suga.
Crocus karduchorum krokusu suga.
sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes.
purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma.
peridermija Kronarciju dzimtas ģints ("Peridermium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Cronartium asclepiadeum kronarciju suga.
Cronartium flaccidum kronarciju suga.
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
pērša krūklis krūkļu suga ("Frangula purshiana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
krūmplatkājis Krūma čuža - retēju suga ("Potentilla fruticosa").
pelēkkrūšu timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Alcippe abyssinica").
sarkanmuguras timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Heterophasia annectens").
lielareāla krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa javanica").
zvirbuļveida krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa passerina").
kalnu krūmčakste krūmčakstu suga ("Telophorus dohertyi").
varavīksnes krūmčakste krūmčakstu suga ("Telophorus multicolor").
Eiropas krūmgliemezis krūmgliemežu suga ("Bradybaena fruticum").
lapsastu krūmīte krūmīšu suga ("Thamnobryum alopecurum").
brūnvēdera krūmputns krūmputnu suga ("Atrichornis clamos").
rudvēdera krūmputns krūmputnu suga ("Atrichornis rufescens").
Jaunzēlandes krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone igata").
dzeltenkrūšu krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone sulphurea").
Tufa krūmzarīte krūmzarīšu suga ("Eucladium verticillatum"), Latvijā aizsargājama.
parastais krunkainītis krunkainīšu suga ("Helosporus aquaticus").
mazais krunkainītis krunkainīšu suga ("Helosporus granularis").
parastais krupis krupju dzimtas suga ("Bufo bufo"), vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni.
ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
zaļais krupis krupju suga ("Bufo viridis").
purva krustaine krustaiņu suga ("Senecio congestus", arī "Senecio paluster").
upes krustaine krustaiņu suga ("Senecio fluviatilis").
Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti.
birztalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio nemorensis").
krastmalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio paludosus").
platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli.
meža krustaine krustaiņu suga ("Senecio sylvaticus").
pavasara krustaine krustaiņu suga ("Senecio vernalis").
lipīgā krustaine krustaiņu suga ("Senecio viscosus").
parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos.
egļu krustknābis krustknābju suga ("Loxia curvirostra"); mazais krustknābis.
priežu krustknābis krustknābju suga ("Loxia pytyopsittacus").
kailā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata glabra").
skropstainā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata laevipes").
hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus).
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus).
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus).
slotzāles Krustziežu dzimtas augu ģints, garenām, olējādām sēklotnēm, augļi bez knābja vai ar ļoti īsu knābi, 3 sugas.
alises Krustziežu dzimtas ģints ("Alyssum"), nelieli lakstaugi, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās.
sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga.
smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm.
mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu.
zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
idra Krustziežu dzimtas ģints ("Camelina"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
šķirsēklīte Krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
tīrumkāpostiņš Krustziežu dzimtas ģints ("Conringia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
vārnaspēda Krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe.
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas.
drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus.
pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas.
drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga.
pazvērīte Krustziežu dzimtas ģints ("Eruca"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
snīpainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; eiklīdija.
vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
briežzvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Hirschfeldia"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem, stīviem matiņiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
cietķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Lipidium"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, visas lakstaugi, no tām 1 ir dārzbēglis.
mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
miagra Krustziežu dzimtas ģints ("Myagrum"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga.
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
vakarenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
tornītis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga.
cilpene Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ("Iberis"), savvaļā sastopams Kaukāzā un Dienvideiropā, vairākas sugas audzē arī kā krāšņumaugus.
obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem.
dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu.
Xanthidium aculeatum ksantīdiju suga.
Xanthidium antilopaeum ksantīdiju suga.
Xanthidium armatum ksantīdiju suga.
Xanthidium concinnum ksantīdiju suga.
Xanthidium cristatum ksantīdiju suga.
Xanthidium fasciculatum ksantīdiju suga.
Xanthidium smithii ksantīdiju suga.
Xanthidium uncinatum ksantīdiju suga.
nokaisītā ksantoparmēlija ksantoparmēliju suga ("Xanthoparmelia conspersa"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug mežos, mežmalās gaišākās vietās uz laukakmeņiem, laponis dzeltenzaļš, tā virspusē daudz koraļļveida izīdiju.
Xanthoria candelaria ksantoriju suga.
Xanthoria elegans ksantoriju suga.
Xanthoria fallax ksantoriju suga.
Xanthoria parietina ksantoriju suga.
Xanthoria polycarpa ksantoriju suga.
briežu ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria hypoxylon").
daudzveidīgā ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria polymorpha").
Lubersa ktenante ktenanšu suga ("Ctenanthe lubbersiana").
Openheima ktenante ktenanšu suga ("Ctenanthe oppenheimiana").
matainā ktenante ktenanšu suga ("Ctenanthe pilosa").
Pleurobrachia pileus ktenoforu suga, kas dažkārt iepeld arī Baltijas jūrā, spēj izstarot zilganu gaismu un izraisīt jūras spīdēšanu.
cirtainā kudonija kudoniju ģints sēņu suga ("Cudonia circinans").
izoplapu kufeja kufeju suga ("Cuphea hyssopifolia").
Cuphaea miniata kufeju suga.
Dyaphorophyia castanea kukaiņēdāju apakšdzimtas sugas "Platysteira castanea" nosaukuma sinonīms.
ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām.
ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas.
ciršļveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 3,5-18 cm, masa - 2-35 g) ar pagaru purnu, \~290 sugu, Latvijā 3 sugas.
kurmjveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 5-23 cm, masa - 9-170 g), kas mīt augsnē pašraktās alās, 22 sugas, Latvijā 1 suga.
melnrīkles kukaiņēdājs kukaiņēdāju suga ("Platysteira peltata").
kukaiņpelējums Kukaiņpelējumu suga ("Empusa musca").
Empusa musca kukaiņpelējumu suga.
Entomophthora aphidis kukaiņpelējumu suga.
Entomophthora muscae kukaiņpelējumu suga.
Entomophthora sphaerosperma kukaiņpelējumu suga.
Entomophthora thaxteriana kukaiņpelējumu suga.
viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
makstene Kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas.
putekļu utis kukaiņu kārta ar 25 zināmām sugām Latvijā, dzīvo sūnās, sausā koksnē; pārtiek no trūdvielām, koksnes sairumiem, sūnām un ķērpjiem; vairākas sugas uzturas arī slēgtās putekļainās telpās kā grāmatu utis.
zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
zemesutis Kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu.
laptauriņš Kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos.
laputs Kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta ("Aphidodea"), pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts \~390 sugu.
asinsblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts.
ūdensmērītājs Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
zemesblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu.
mīkstblaktis Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas.
mugurpelde Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
vairogblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Pentatomidae"), \~4000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, sīki līdz vidēji lieli (5-17 mm) kukaiņi ar piecposmainiem taustekļiem, samērā lielu vairodziņu un trīsposmainām pēdām, dzīvo uz augiem, retāk uz zemes.
putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
tīklcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas.
piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
dzelkņcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus").
mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
moskīts Kukaiņu klases divspārņu kārtas dzimta ("Phlebotomidae"), sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos), >500 sugu.
alotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu.
laupītājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas.
līķmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
kuņģspindele Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas.
trūdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Lauxaniidae"), nelieli (ķermeņa garums - 2,5-5 mm), dzeltenīgi mušveidīgie, Latvijā konstatētas 35 sugas.
degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
kuprmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas.
cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
burkānmušas Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas.
gaļasmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
dundurs Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
mežaods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odu apakšdzimtas odu dzimtas ģints ("Aedes"), Latvijā konstatēts 16 sugu.
pangodiņš Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas.
trīsuļods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu.
odu dzimta kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
miģele Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu.
trauslkāji Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu.
trūdodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas.
knislis Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu.
dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
uts Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu (iespējams, ka ir \~20 sugu).
jātnieciņš Kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu.
prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
vabole Kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu.
ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
tauriņš Kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis.
knābjgalvji Kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
ķērpjutis Kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
kamielītis Kukaiņu klases kārta ("Raphidioptera"), kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
auguts Kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu.
tripsis Kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu.
zvīņene Kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
pundurmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu.
slaidmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas.
dīķmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas.
dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
plēsējmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas.
auglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
ragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas.
māņragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas.
pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
māņjātnieciņš Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes.
spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
māņlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
dziedātājsienāzis Kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ķirmis Kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
goliātvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas.
herkulesvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
betīds Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
ekdionurīda Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte.
vairogviendienīte Kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama.
Falco vespertinus vespertinus kukaiņu piekūna pasuga, kas izplatīta Eirāzijā un reizēm sastopama arī Latvijā.
Falco vespertinus amurensis kukaiņu piekūna pasuga, kas sastopama Tālajos Austrumos.
parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi.
Equus hemionus kulans, zirgu ģints suga.
tipiskais kulans kulanu sugas pasuga ("Equus hemionus hemionus").
tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties.
pelušķas Kultivēto vīķu suga.
pelužas Kultivēto vīķu suga.
maura kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria discoides", arī "Matricaria matricarioides").
nesmaržīgā kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria perforata", arī "Matricaria inodora").
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis.
piķenes Kumelīšu suga.
astainā kumeļpēda kumeļpēdu suga ("Asarum caudatum").
parastā kumeļpēda kumeļpēdu suga ("Asarum europaeum"), kas konstatēta arī Latvijā.
zvīņlapu kurcija kurciju suga ("Kurzia pauciflora").
garā kurkuma kurkumu suga ("Curcuma longa").
Cedoārijas kurkuma kurkumu suga ("Curcuma zedoaria").
kārmaikla kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum carmichaelii").
Henrija kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum henryi").
Lamarka kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum lamarckii").
dzeltenā kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum lasiostomum").
zilā kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum napellus"), indīgs ,dekoratīvs augs
divkrāsu kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum x cammarum").
Aconitum lacoctonum kurpīšu suga.
Aconitum septentrionale kurpīšu suga.
baltpēdiņas Kurvjziežu dzimtas augi, pazīstamas 30 sugas, bet audzē gk. "Anaphalis margaritacea" - augstums - 30-60 cm, augiem balts spilvojums, zied jūlijā - septembrī.
hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs.
salāti Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Lactuca") ar \~100 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, lakstaugi ar skraju lapojumu.
piretri Kurvjziežu dzimtas augu ģints; no dažu šās ģints sugu - Dalmācijas un Kaukāza kumelīšu ziedkopām iegūst pulveri, ko lieto kaitīgu kukaiņu iznīcināšanai.
plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās.
dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
akroptilone Kurvjziežu dzimtas ģints ("Acroptilon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
agerāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ageratum"), 43 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas.
kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ilzīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Anthemis"), \~150 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 sugas.
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
arktote Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctotis"), \~50 sugu.
vībotne Kurvjziežu dzimtas ģints ("Artemisia"), lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 13 sugu.
miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas.
mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras.
sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
kliņģerīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu.
dzelkšņi Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi, stublājs līdz 1,2 m augsts, dzeloņaini spārnains.
zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi.
krizantēma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Larvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas.
cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām.
brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos.
kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
kuzīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cousinia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu.
mārtiņroze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dendranthema"), \~50 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē dažādas šķirnes.
dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe.
doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule.
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
jānīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Erigeron"), lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Eupatorium"), \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos.
galatella Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galatella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
sīkgalvīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga"), viengadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
gazānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gazania"), \~16 sugas (Dienvidāfrikā), Latvijā 1 suga. hibrīdus audzē kā krāšnumaugus.
gerbera Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gerbera"), dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem, \~50 sugu, savvaļā aug gk. Dienvidāfrikā un Āzijā.
zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
grindēlija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Grindelia"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, kuru lapas un ziedošās galotnes lieto pret bronhītu, astmu un garo klepu.
helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi.
salmene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helichrysum"), \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai.
pelūde Kurvjziežu dzimtas ģints ("Hypochoeris"), 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
skarziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Iva syn. Cyclachaena"), 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
salātene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Lapsana"), \~9 sugas Eirāzijas mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga.
ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte.
pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
mēlziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ligularia"), daudzgadīgi lakstaugi, 120 sugu, Latvijā savvaļā sastopama 1 suga; ligulārija.
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mežsalāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mycelis"), 30 sugas, Latvijā 1 suga.
mikānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mikania"), \~160 sugu, visas Amerikas tropos un subtropos; no atsevišķām sugām iegūst līdzekļus pret čūsku un skorpionu indēm.
baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
rūgtpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Picris"), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
zeltpīpenīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pyrethrum"), \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas.
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
mārdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Silybum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, 2 sugas.
zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa.
mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas.
samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes.
telēkija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Telekia"), 2 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
plostbārdis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tragopogon"), augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
urlaja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Trommsdorffia"), nelieli ilggadīgi lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
smaildadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Xanthium"), 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, viengadīgi lakstaugi ar skraju lapojumu, stublājs 30-70 cm augsts, lapas pamīšas, ziedu kurvīšos viendzimuma ziedi.
cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija.
māllēpe kurvjziežu dzimtas ģints (“Tussilago”), kurā ir tikai 1 suga.
lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas.
ārstniecības kliņģerīte kurvjziežu dzimtas klinģerīšu ģints suga ("Calendula officinalis"), viengadīgs, retumis divgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu, no kura gatavo tinktūru, uzlējumus, tējas.
koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
plankumainais kuskuss kuskusu dzimtas suga ("Phalanger maculatus").
Equus quagga kvaga, zirgu ģints zebru grupas suga, kas 19. gs. pilnīgi iznīcināta.
parastais kviesis kviešu suga (_Triticum aestivum_).
plēkšņu kviesis kviešu suga (_Triticum spelta_).
dzeltensvītru ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus inornatus").
zeltgalvas ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus proregulus").
zaļais ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus trochiloides").
strazds Ķauķu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
purvuķauķis Ķauķu apakšdzimtas kāpelētājķauķu ģints vairāku sugu paralēls nosaukums.
sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns.
Seišelu ķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bebrornis sechellensis").
lielais krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus major").
Ķīnas krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus tacsanowskius").
lāsumainais krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus thoracicus").
krastmalu krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Cettia cetti").
piejūras krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Cettia diphone").
īsastes krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Cettia squameiceps").
iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi.
kalnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia althaea").
melngalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia atricapilla"), Latvijā sastopama samērā bieži.
dārza ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia borin", senāk "Sylvia hortensis"), Latvijā sastopama samērā bieži.
sarkanrīkles ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia cantillans").
brūnspārnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia communis"), Latvijā sastopama samērā bieži.
briļļainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia conspicillata").
gaišais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia curruca"), Latvijā sastopama samērā bieži.
dienvidmežu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia hortensis").
Vidusjūras ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia melanocephala").
palieņu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia mystacea").
tuksneša ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia nana").
svītrainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia nisoria"), Latvijā sastopama samērā reti.
tumšgalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia rueppeli").
salu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia sarda").
rietumu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia undata").
baltkaklīte Ķauķu suga ("Sylvia garrula").
kalnu ķeģis ķeģu suga ("Acantis flavirostris syn. Carduelis flavirostris").
gaišais ķeģis ķeģu suga ("Acantis hornemanni syn. Carduelis hornemanni").
melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
pusmēness ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium lunaria").
zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama.
vienkāršā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium simplex"), Latvijā aizsargājama.
Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama.
dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti.
mīkstā ķemmzare ķemmzaru suga ("Ctenidium molluscum").
līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem.
ptarmica Ķērmelītes (atsevišķas pelašķu ģints sugas, ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī).
apšu ķērpjlācītis ķērpjlācīšu suga ("Eilema complana").
lielais ķērpjlācītis ķērpjlācīšu suga ("Lithosia quadra").
nepilnīgi pazīstamie ķērpji ķērpju grupa ("Lichenes imperfecti"), kuriem nav konstatēta augļķermeņu veidošanās un nav skaidra sistemātiskā piederība, 5 ģintis, 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
asku ķērpji ķērpju nodalījuma klase ("Ascolichenes"), lapoņus veido asku sēnes, kurām ir raksturīga simbioze ar aļģēm, 20000 sugu, Latvijā konstatēta 481 suga, kas pieder pie 8 rindām.
grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās.
brūnspārnu ķērpjuts ķērpjutu suga ("Metylophorus nebulosus").
divpunktu ķērpjuts ķērpjutu suga ("Psocus bipunctatus").
pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa.
rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās.
zobainā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine dentata").
izlocītā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine flexuosa"), kas ļoti reti sastopama Latvijas rietumu daļā un ir aizsargājama.
sprigaņu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine impatiens"), divgadīgs lakstaugs, sīkiem baltiem ziediem un plūksnotām lapām mežos, gk. Gaujas un Ventas ielejā.
pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
trīslapu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine trifolia").
Cardamine bulbifer ķērsu suga.
parastais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa bohemica").
smailais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa conica").
slaidais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa digitaliaeformis").
sfenofillaļi Ķīļlapainie, izmirušu paparžaugu grupa, krūma vai koka veida augi ar slaidu rievotu, posmos sadalītu stumbru, \~12 sugas, gk. karbonā.
Hellera ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum helleranium syn. Sphenolobus helleranus"), Latvijā aizsargājama.
mazā ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum minutum syn. Sphenolobus minutus"), Latvijā aizsargājama.
klinšu ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum saxicolum"), atrasta liekņā uz trupoša koka.
snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
hatērija ķīļzobjveidīgo kārtas suga ("Sphenodon punctatus"), kas saglabājusies no mezozoja triasa perioda; ķirzakai līdzīgs, līdz 75 cm garš rāpulis; sastopama salās uz austrumiem no Jaunzēlandes; sfenodons.
parastā ķimene ķimeņu suga ("Carum carvi").
arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
ārstniecības ķiplocene ķiploceņu suga ("Alliaria petiolata", arī "Alliaria officialis").
casnāgi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
časnāgi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
časnaki Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
casnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
časnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
cesneks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
česnoks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
ķiplaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
sasnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
svēteņi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
svētenis Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
svētiņš Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
kuplociņi Ķiploku sīpols, sīpolu ģints suga ("Allium scorodoprasum").
patisons Ķirbjaugu dzimtas suga ("Cucurbita pepo var. patison"), viengadīgs dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas.
dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem.
gurķis Ķirbju rindas ģints ("Cucumis"), viengadīgi lakstaugi, izplatīti gk. Āfrikā, \~30 sugu.
pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas.
lielaugļu ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita maxima").
muskata ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita moschata").
parastais ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita pepo").
dekoratīvais ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita turbaniformis").
tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis.
maizes ķirmis ķirmju dzimtas suga ("Stegobium paniceum syn. Sitodrepa panicea").
mēbeļu ķirmis ķirmju ģints suga ("Anobium punctatum").
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
skābais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus vulgaris").
Ķīnas ķirzakaste ķirzakastu suga ("Saururus chinensis").
Saururus cernuus ķirzakastu suga.
smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas.
sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama.
pļavas ķirzaka ķirzaku suga ("Lacerta vivipara"), Latvijā sastopama ļoti bieži, gk. mitrās vietās.
scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
zāles ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina graminea").
zaļsūnu ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina hypnorum").
apmalotā ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina marginata").
mazā ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina mniophila").
purva ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina paludosa").
sfagnu ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina sphagnorum").
parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
sudzenieks Labas sugas dzīvnieks, sugas lops.
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
kuzka Labības vabolīte, plākšņtaustekļaino vaboļu dzimtas maijvaboļu apakšdzimtas suga.
makropodi Labirinta zivju ģints; dažas sugas audzē akvārijos.
gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos.
Laboulbenia vulgaris labulbēniju suga.
lachnea Lachnea scutellata - humāriju dzimtas sugas "Scutellina scutellata" nosaukuma sinonīms.
lachnea Lachnea stercorea - humāriju dzimtas sugas "Cheilymelia stercorea" nosaukuma sinonīms.
pelašķu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Ammobiota festiva"), Latvijā aizsargājama.
brūnais lācītis lācīšu dzimtas suga ("Arctia caja").
melnais lācītis lācīšu dzimtas suga ("Arctia villica"), Latvijā aizsargājama.
mauragu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Hyphoraia aulica"), Latvijā aizsargājama.
gāršas lācītis lācīšu dzimtas suga ("Pericallia matronula"), Latvijā aizsargājama.
purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana.
melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana.
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē.
mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa.
mīkstā lācīte lācīšu suga ("Atrichum tenellum"), konstatēta tikai priežu jaunaudzēs uz smilšmāla augsnes atklātās vietās.
viļņainā lācīte lācīšu suga ("Atrichum undulatum").
baltā apšubeka lācīšu suga ("Leccinum percandidum").
ozolu lācītis lācīšu suga ("Leccinum quercinum").
tīruma lāčauza lāčauzu suga ("Bromus arvensis").
trīseņu lāčauza lāčauzu suga ("Bromus briziformis ").
mainīgā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus commutatus").
Tomina lāčauza lāčauzu suga ("Bromus hordaceus syn. Bromus thominii").
Japānas lāčauza lāčauzu suga ("Bromus japonicus").
mīkstā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus mollis").
vēja lāčauza lāčauzu suga ("Bromus mollis").
aszobainā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus oxyodon").
ķekarainā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus racemosus").
rudzu lāčauza lāčauzu suga ("Bromus secalinus").
izspūrusī lāčauza lāčauzu suga ("Bromus squarrosus").
ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
smailais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella conica").
augstais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella elata").
parastais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella esculenta").
zvana lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella semilibera").
Morchella hybrida lāčpurnu sugas "Mitrophora semilibera" nosaukuma sinonīms.
Morchella rimosipes lāčpurnu sugas "Mitrophora semilibera" nosaukuma sinonīms.
parastā lāčtauce lāčtauču suga ("Monotropa hypopitys").
Malajas lācis lāču suga ("Helarctos malayanus").
Indijas lācis lāču suga ("Melursus ursinus").
Tibetas lācis lāču suga ("Selenarctos thibetanus").
Andu lācis lāču suga ("Tremarctos ornatus").
Ziemeļamerikas lācis lāču suga ("Ursus americanus").
brūnais lācis lāču suga ("Ursus arctos").
Lagedinium rabenhorstii lagedīniju suga.
Lagerheimia minor lagerheimiju suga, Latvijā sastopama ļoti reti Usmas un Slokas ezerā.
Lagerheimia chodatii lagerheimiju suga.
Lagerheimia genevensis lagerheimiju suga.
Lagerheimia marsonii lagerheimiju suga.
Lagerheimia wratislaviensis lagerheimiju suga.
cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas.
Astraeus hygrometricus laikzvaigzne, šīs ģints suga.
kodīgais laimiņš laimiņu suga ("Sedum acre", arī "Sedum vulgare").
baltais laimiņš laimiņu suga ("Sedum album").
zilganais laimiņš laimiņu suga ("Sedum glaucum").
Kamčatkas laimiņš laimiņu suga ("Sedum kamtschaticum").
lielais laimiņš laimiņu suga ("Sedum maximum syn. Sedum telephium subsp. maximum").
Morgana laimiņš laimiņu suga ("Sedum morganiaum").
biezlapainais laimiņš laimiņu suga ("Sedum pachyphyllum").
atliektais laimiņš laimiņu suga ("Sedum reflexum").
sarkankrāsotais laimiņš laimiņu suga ("Sedum rubrotinctum").
klinšu laimiņš laimiņu suga ("Sedum rupestre", arī "Sedum reflexum").
maigais laimiņš laimiņu suga ("Sedum sexangulare syn. Sedum boloniense, Sedum acre subsp. sexangulare"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un vietām konstatēta arī savvaļā.
Zībolda laimiņš laimiņu suga ("Sedum sieboldii").
izskatīgais laimiņš laimiņu suga ("Sedum spectabile").
maldu laimiņš laimiņu suga ("Sedum spurium").
čīkstuļu laimiņš laimiņu suga ("Sedum telephium syn. Sedum purpureum, Sedum telephium subsp. telephium").
Sedum spathulifolium laimiņu suga.
šaurlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria angustifolia"), Latvijā aizsargājama.
garlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria longifolia").
ārstniecības lakacis lakaču suga ("Pulmonaria obscura").
sarkanais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria rubra").
baltraibais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria saccharata").
kailā lakrica lakricu suga ("Glycirrhyza glabra").
urālu lakrica lakricu suga ("Glycirrhyza uralensis").
silmalīte Lakstaugu ģints "Nemophila" suga.
leontice Lakstaugu ģints bārbalu dzimtā, \~12 sugas.
zarnu lamblija lambliju suga ("Lamblia intestinalis"), kas cilvēka tievajā zarnā izraisa infekcijas slimību lambliozi.
pirkstveida laminārija lamināriju suga ("Laminaria digitata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā.
Japānas laminārija lamināriju suga ("Laminaria japonica"), kas tiek kultivēta Austrumāzijas jūrās.
cukura laminārija lamināriju suga ("Laminaria saccharina") ar lentveida līdz 7 m garu laponi, bieži sastopama arī Baltijas jūrā.
mājas lama lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. glama").
pako Lamu sugas "Lama pacos L." vilna.
spraišļu lantāna lantānu suga ("Lantana camara").
burkānu lapblusiņa lapblusiņu suga ("Heterotrioza apicalis").
alkšņu lapblusiņa lapblusiņu suga ("Psylla alni").
ābeļu lapblusiņa lapblusiņu suga ("Psylla mali").
bumbieru lapblusiņa lapblusiņu suga ("Psylla pyri").
Eiropas lapegle lapegļu suga ("Larix decidua").
Daurijas lapegle lapegļu suga ("Larix gmelinii").
Ledebūra lapegle lapegļu suga ("Larix gmelinii").
Kempfera lapegle lapegļu suga ("Larix kaempferi", senāk "Larix leptolepis").
Amerikas lapegle lapegļu suga ("Larix laricina").
Sibīrijas lapegle lapegļu suga ("Larix sibirica").
Polijas lapegle lapegļu suga ("Larix x polonica").
baltausu lapeņputns lapeņputnu suga ("Ailuroedus buccoide").
nojumes lapeņputns lapeņputnu suga ("Amblyornis inornatus").
plankumainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Chalmydera maculata").
stabu lapeņputns lapeņputnu suga ("Prionodura newtoniana").
zīdainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Ptilonorhynchus violaceus").
zeltainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Sericulus chrysocephalus").
vairogvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Cassidinae"), Latvijā konstatēts >20 sugu.
zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas.
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sakņkāta kserula lapiņu sēņu suga ("Hymenopellis radicata", syn. "Xerula radicata").
dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas.
kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība.
divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
vairogčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Notostraca"), vēžveidīgie no dažiem mm līdz 7,5 cm garumā, līdz 70 pāru kāju; 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
līdzīgā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus aegualis", arī "Alopecurus fulvus").
niedrveida lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus arundinaceus").
liektā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus geniculatus").
peļastīšu lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus myosuroides"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
pļavas lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus pratensis").
vientuļās lapsenes lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa").
parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris").
nātru lapsmecernieks lapsmecernieku suga ("Phyllobius urticae").
Phyllobius urticae lapsmecernieku suga.
vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
smaillapu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania apiculata").
kaļķu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania calcicola").
īsā lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania curta").
palienes lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania irrigua").
mēlveida lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania lingulata").
birztalas lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania nemorea").
purva lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania paludicola").
viļņainā lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania undulata").
Indijas laptauriņš laptauriņu suga ("Kallima inachus"), kas izcili maskējas sakaltušas lapas izskatā.
Kallima albofasciata laptauriņu suga.
Kallima alompra laptauriņu suga.
Kallima buxtoni laptauriņu suga.
Kallima horsfieldi laptauriņu suga.
Kallima inachus laptauriņu suga.
Kallima limborgii laptauriņu suga.
Kallima knyvetti laptauriņu suga.
Kallima paralekta laptauriņu suga.
Kallima philarchus laptauriņu suga.
Kallima spiridiva laptauriņu suga.
sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām.
zaļsūnas Lapu sūnu klases apakšklase ("Bryidae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi, 85 dzimtas, >700 ģinšu, \~14000 sugu, Eiropā 1084 sugas, Latvijā konstatētas 35 dzimtas, 120 ģinšu, 337 sugas, no tām 152 sugas ir retas un aizsargājamas.
sprogaine Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Ulota"), \~65 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pārzobe Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Zygodon"), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas.
plagiope Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Plagiopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
ragzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ceratodon"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
divzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranella"), nelieli divmāju, retāk vienmājas augi, ne garāki par 3 cm, veido skrajas vai blīvas, zaļas vai dzeltenzaļas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
baltsamtīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Leucobryum"), \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
lācīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Atrichum"), \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
bārdaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Pogonatum), \~210 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
lāčsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; dzegužlini.
bartrāmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bartramiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu.
divzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Dicranaceae"), daudzgadīgi divmāju vai vienmājas augi (garums \~1-20 cm), kas aug blīvās velēnās, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas no 15 ģintīm.
spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
avotsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fontinalaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
griezene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Funariaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
grimmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Grimmiaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu, aug dažādos mitruma apstākļos uz akmeņiem blīvos vienlaidu paklājos vai nelielos spilventiņos, kā arī uz augsnes.
hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
leskeja Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leskeaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
vāverastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leucodontaceae"), daudzgadīgi divmāju augi, kas veido tumšzaļas vai brūnganas velēnas, 7 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
mēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Meesiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu.
dzegužlini Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Polytrichaceae"), divmāju, retāk vienmājas augi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 14 sugu.
potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas.
zīmlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Sematophyllaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
četrzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Tetraphidaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģintsa, 1 suga.
tēlija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Theliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
kažocene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Anomodon"), \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
purvspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Helodium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
apaļvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Aphanorhegma"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
stāvvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Entosthodon"), Latvijā konstatēta 1 suga.
pūšļcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Physcomitrium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
šķeltzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Dryptodon"), 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā.
sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
šķeltcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Schistidium"), \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ķemmzare Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ctenidium"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
stāvaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Hylocomium"), aug līdz 20 cm augstās, skrajās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
spurlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Homomallium"), 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pilēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pylaisia"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
platgredzene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Platygyrium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga.
straussūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ptilium"), 2 sugas, abas konstatētas arī Latvijā.
spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Cirriphyllum"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
knābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Eurhynchium"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
slaidlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Homalothecium"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
garknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Rhynchostegium"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
zaļkāte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Scleropoium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
leskejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pseudoleskella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
grubuļlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pterigynandrum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
strupzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Amblyodon"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama.
dzīparene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Paludella"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama.
gludlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases nekeru dzimtas ģints ("Homalia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
alvejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Aloina"), Latvijā konstatēta 1 suga.
biezmale Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Desmatodon"), Latvijā konstatēta 3 sugas.
pabārbula Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Didymodon"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
krūmzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Eucladium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
smailknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Oxitegus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
pumpurīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Phascum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
vijzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortella"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
veisija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Weissia"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu.
dižspārne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases spārneņu dzimtas ģints ("Octodiceras"), \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
smailzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergonella"), 1 suga.
atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sirpjlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Drepanocladus"), augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveida galotnes, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
zaļastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases tēliju dzimtas ģints ("Myurella"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
stardzīslene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vēverastīšu dzimtas ģints ("Antitrichia"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dažādlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases zīmlapju dzimtas ģints ("Callicladium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
čuņčiņš Lapuķauķu ģints suga, neliels putns (masa - ap 7 g), Latvijā ļoti bieži sastopams mežos ar bagātīgu pamežu, parkos, dārzos.
baltvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus bonelli").
ziemeļu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus borealis").
brūnais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus fuscatus") jeb tumšais ķauķītis, kas Latvijā ieceļo ļoti reti.
Centrālāzijas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus griseolus").
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
Irānas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus neglectus").
dzeltenvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus nitidus").
kalnu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus occipitalis").
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
resnknābja lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus schwarzi").
gaiškāju lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus tenellipes").
zaļais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus trochiloides") jeb zaļais ķauķītis, kas Latvijā ligzdo reti.
zirņu laputs laputu apakškārtas suga ("Acyrthosiphon pisi syn. Acyrthosiphon onobrychis").
krūkļu-kartupeļu laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis frangulae syn. Doralis frangulae").
ērkšķogulāju laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis grossulariae syn. Doralis grossulariae").
zaļā ābeļu laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis pomi").
augumāju raibā laputs laputu apakškārtas suga ("Aulacorthum circumflexum syn. Neomyzus circumflexus").
kāpostu laputs laputu apakškārtas suga ("Brevicoryne brassicae").
jāņogulāju sarkanpangu laputs laputu apakškārtas suga ("Cryptomyzus ribis syn. Capitophorus ribis").
plūmju-niedru laputs laputu apakškārtas suga ("Hyalopterus pruni"), Latvijā bieži sastopama fakultatīvi migrējoša laputs, mātītes un kāpuri visbiežāk uz plūmēm, tēviņi mīt niedrēs.
augumāju zaļā laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum euphorbiae").
lielā rožu laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum rosae").
rožu-graudzāļu laputs laputu apakškārtas suga ("Metopolopium dirhodum").
ķiršu-madaru laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus cerasi").
persiku laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus persicae").
plūmju-apiņu laputs laputu apakškārtas suga ("Phorodon humuli").
labības laputs laputu apakškārtas suga ("Sitobion avenae").
pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
ievu-labības laputs laputu pakškārtas suga ("Rhopalosiphum padi syn. Siphonaphis padi").
rožutis Laputu suga ("Aphis rosae").
brūnais egļu hermess laputu suga ("Aphrastasia pectinatae").
zaļais egļu hermess laputu suga ("Sacchiphantes viridis").
zelta lapvārpis lapvārpju suga ("Phyllostachys aurea").
bambusveida lapvārpis lapvārpju suga ("Phyllostachys bambusoides").
melnais lapvārpis lapvārpju suga ("Phyllostachys nigra").
Phyllostachys aureosulcata lapvārpju suga.
Phyllostachys bissetii lapvārpju suga.
Phyllostachys flexuosa lapvārpju suga.
Phyllostachys nidularia lapvārpju suga.
Phyllostachys viridi-glaucescens lapvārpju suga.
ketlasis Lašu dzimtas Klusā okeāna lašu ģints suga ("Oncorhynchus keta"), vērtīga, rūpnieciski izmantojama lašu dzimtas zivs.
kizučs Lašu dzimtas Klusā okeāna lašu ģints suga ("Oncorhynchus kisutsch").
kuprlasis Lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus gorbuscha"), zivs ar smalkām zvīņām (Klusā okeāna ziemeļu daļā); gorbuša.
taimiņš Lašu dzimtas suga ("Salmo trutta"), zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem.
baltzivs Lašu dzimtas sugas plēsīga zivs, 1-1,3 m, 20-35 kg, gk. Ziemeļsibīrijas un Ziemeļamerikas upēs un dažos ezeros, arī Kaspijas jūrā un Volgā.
salaka Lašveidīgo kārtas dzimta ("Osmeridae"), 6 ģintis, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga un 1 tās forma.
alata Lašveidīgo kārtas dzimta ("Thymallidae"), 1 ģints, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Latimeria chalumnae latimēriju suga.
Latimeria menadoensis latimēriju suga.
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā.
Cryptophagus pseudodentatus Latvijā biežāk sastopamā pelējumgraužu suga.
aderus populneus Latvijā biežāk sastopamā trūdvaboļu suga.
zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus").
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
vēlā ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus serotina").
Virdžīnijas ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus virginiana").
Fortjūna segliņš Latvijā introducēta segliņu suga ("Euonymus fortunei").
pundura segliņš Latvijā introducēta segliņu suga ("Euonymus nanus").
Baltijas betīds Latvijā konstatēta un aprakstīta zinātnei jauna suga ("Baetopus balticus Kazlauskas").
lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs.
Lagopus lagopus rossicus Latvijā sastopamā baltirbju pasuga.
sausseržu raibspārnis Latvijā visbiežāk sastopamā raibspārņu suga ("Zygaena lonicerae"), kāpuri dzīvo uz āboliņiem, vanagnadziņiem.
istabas muša Latvijā visizplatītākā mušu dzimtas suga ("Musca domestica").
papis Laucis (2), dumbrvistiņu suga ("Fulica arta").
skrimslene Lauka skrimslene - lauka poliknēms ("Polycnemum arvense"), balandu suga.
izsaucēja laukpūcīte laukpūcīšu suga ("Scotia exclamationis").
ziemāju laukpūcīte laukpūcīšu suga ("Scotia segetum").
dīgstu laukskrējējs laukskrējēju suga ("Harpalus affinis").
lielais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion ater").
joslainais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion circumcriptus").
dārzeņu kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion distinctus").
dzeltensvītras kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion fascinatus").
dārza kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion hortensis").
mazais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion intermedius").
Spānijas kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion lusitanicus").
sidrabpelēkais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion silvaticus").
rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas.
melnstrīpa Lauku peļu suga (dzeltenbrūna ar tumši brūnu svītru aizmugurē un garu, pliku asti).
Portugāles laurķirsis laurķiršu suga ("Laurocerasus lusitanica", senāk "Prunus lusitanica").
parastais laurķirsis laurķiršu suga ("Laurocerasus officinalis").
kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
Azoru laurs lauru suga ("Laurus azorica").
dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela.
lielā lauvmutīte lauvmutīšu suga ("Antirrhinum majus"), kuru Latvijā audzē kopš 1849. g., izveidotas \~800 tās šķirnes.
Kalifornijas lauvronis lauvroņu suga ("Zalophus californianus").
lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
sirsniņa Lauztā sirds - sirdspuķu suga, ilggadīga dārza puķe ("Dicentra spectabilis").
šaurlapu lavanda lavandu suga ("Lavandula angustifolia").
vidējā lavanda lavandu suga ("Lavandula intermedia").
Lavandula stoechas lavandu suga, kas piemērota audzēšanai traukos.
Lavandula dentata lavandu suga.
Olbijas lavatera lavateru suga ("Lavatera olbia").
Tīringas lavatera lavateru suga ("Lavatera thuringiaca").
trīsmēnešu lavatera lavateru suga ("Lavatera trimestris").
dižlazda Lazdu ģints suga ("Corylus maxima"), dekoratīvs krūms ar dzeltenām skarām un brūnsarkanām lapām.
parastā lazda lazdu suga ("Corylus avellana").
melnais lēcējdumbrainis lēcējdumbraiņu suga ("Scirtes haemisphaericus").
lielā lēcējpele lēcējpeļu suga ("Allactaga major").
smiltāju lēcējpele lēcējpeļu suga ("Dipus sagitta").
garausu lēcējpele lēcējpeļu suga ("Euchoreutes naso"), sastopama Austrumāzijas tuksnešos un pustuksnešos.
Lecidea albohyalina lecideju suga.
Lecidea albofuscescens lecideju suga.
Lecidea botryosa lecideju suga.
Lecidea confluens lecideju suga.
Lecidea erythrophaea lecideju suga.
Lecidea fuscoatra lecideju suga.
Lecidea granulosa lecideju suga.
Lecidea hunosa lecideju suga.
Lecidea hypnorum lecideju suga.
Lecidea monticola lecideju suga.
Lecidea polycocca lecideju suga.
Lecidea sanguineoatra lecideju suga.
Lecidea turgidula lecideju suga.
Lecidea uliginosa lecideju suga.
Lecidea vernalis lecideju suga.
Lecidea viridescens lecideju suga.
Catillaria leucoplaca lecideju sugas "Catinaria grossa" nosaukuma sinonīms.
Catillaria graniformis lecideju sugas "Cliostumum graniforme" nosaukuma sinonīms.
Catillaria griffithii lecideju sugas "Cliostumum griffithii" nosaukuma sinonīms.
Psora scalaris lecideju sugas "Hypocenomyce scalaris" nosaukuma sinonīms.
Lecidea carpatica lecideju sugas "Lecidella carpatica" nosaukuma sinonīms.
Lecidea tenebrosa lecideju sugas "Schaereria tenebrosa" nosaukuma sinonīms.
ēdamā lēca lēcu suga ("Lens esculenta").
sabiedriskā ledebūrija ledebūriju suga ("Ledebouria socialis").
lēdakša Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdurkšni Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
ledzēkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzekne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzēkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzēksne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzeksnis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzeksta Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzēkste Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzekstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzēkstis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzeksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzēksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzerknes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
ledzērkšņi Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzerkstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdziekša Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzieksnes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzirkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzirknes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzirksni Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzirkšņi Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzirksnis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
ļedzirkste Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzirkstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
liedzeksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
dārza matiola lefkoju suga ("Mathiola bicornis"); divragainā matiola
vasaras lefkoja lefkoju suga (Matthiola incana; var. annua").
ziemas lefkoja lefkoju suga (Matthiola incana; var. hibernica").
daiļā leicestērija leicestēriju suga ("Leycesteria formosa").
žākļu leikoteja leikoteju suga ("Leucothoe axillaris").
ķekaru leikoteja leikoteju suga ("Leucothoe racemosa").
Valtera leikoteja leikoteju suga ("Leucothoe walteri").
Lecanora allophana lekanoru suga.
Lecanora atra lekanoru suga.
Lecanora badia lekanoru suga.
Lecanora carpinea lekanoru suga.
Lecanora chlanora lekanoru suga.
Lecanora chlarotera lekanoru suga.
Lecanora dispersa lekanoru suga.
Lecanora expallens lekanoru suga.
Lecanora glabrata lekanoru suga.
Lecanora hagenii lekanoru suga.
Lecanora intricata lekanoru suga.
Lecanora leptyrodes lekanoru suga.
Lecanora muralis lekanoru suga.
Lecanora pallida lekanoru suga.
Lecanora persimilis lekanoru suga.
Lecanora piniperda lekanoru suga.
Lecanora populicola lekanoru suga.
Lecanora pulicaris lekanoru suga.
Lecanora rugosella lekanoru suga.
Lecanora rupicola lekanoru suga.
Lecanora sambuci lekanoru suga.
Lecanora scrupulosa lekanoru suga.
Lecanora subfuscata lekanoru suga.
Lecanora subrugosa lekanoru suga.
Lecanora symmicta lekanoru suga.
Lecanora umbrina lekanoru suga.
Lecanora varia lekanoru suga.
Lecanora distans lekanoru sugas "Lecanora populicola" nosaukuma sinonīms.
Lecanora pinastri lekanoru sugas "Lecanora pulicaris" nosaukuma sinonīms.
peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas.
pundurlemūrs Lemūru dzimtas suga, neliels pērtiķis, viens no mazākajiem primātiem.
baltvioletā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria albovinacea", syn. "Lentaria afflata").
baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens").
ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas.
moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas.
platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā.
cūku lentenis lenteņu klases suga ("Taenia solium").
Railettiana cesticillus lenteņu suga, kas parazitē vistās un tītaros.
Lumpenus lampretaeformis lampretaeformis lentzivs pasuga, kas satopama arī Baltijas jūrā.
citronu bisporella leociju dzimtas bisporellu ģints suga ("Bisporella citrina") , kuras koši dzeltenie augļķermeņi veidojas lielās grupās uz trupošas koksnes.
cudoniella Leociju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
recekļainā leocija leociju ģints sēņu suga ("Leotia lubrica").
Scleroderris lagerbergii leociju sugas "Gremmeniella abietis" nosaukuma sinonīms.
māteru leonote leonotu suga ("Leonotis leonurus").
dzeltenā lēpe lēpju suga ("Nuphar lutea").
mazā lēpe lēpju suga ("Nuphar pumila").
Lepocinclis acicularis lepocinklu suga.
Lepocinclis fusiformis lepocinklu suga.
Lepocinclis globula lepocinklu suga.
Lepocinclis marssonii lepocinklu suga.
Lepocinclis ovum lepocinklu suga.
Lepocinclis steinii lepocinklu suga.
Lepocinclis teres lepocinklu suga.
Lepocinclis textea lepocinklu suga.
Mycobacterium leprae lepras mikobaktērijas, šīs ģints suga.
zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama.
ķērpjveida leptogija leptogiju suga ("Leptogium lichenoides"), kas aug uz apsūnojušiem kaļķakmeņiem un koku stumbru pamatnes.
piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama.
citrusu leptosperma leptospermu suga ("Leptospermum citratum").
slotveida leptosperma leptospermu suga ("Leptospermum scoparium"), ko dēvē arī par Jaunzēlandes tējaskoku, no tās izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes.
Brunchorstia pini leptostromu suga, kas parazitē uz priežu skujām.
Leptothrix crassa leptotriksu suga.
Leptothrix discophora leptotriksu suga.
Leptothrix ochracea leptotriksu suga.
karpu lernejs lerneju suga ("Lernaea cyprinacea").
Lessonia flavicans lesoniju suga.
divkrāsu lespedēza lespedēzu suga ("Lespedeza bicolor"), kas ir līdz 2 m augsts krūms ar violeti karmīnsarkaniem ziedu ķekariem, bargās ziemās tas apsalst, taču atjaunojas.
tunberga lespedēza lespedēzu suga ("Lespedeza thunbergii").
kauslapu levīzija levīziju suga ("Lewisia cotyledon").
doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama.
vārpu liatre liatru suga ("Liatrias spicata").
parastā līcija līciju suga ("Lycium barbarum syn. Lycium hamilifolium").
lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m.
afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams.
Hieracium praealtum lielā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
sudrabgārnis Lielais baltgārnis - baltgārņu suga ("Egretta alba").
loksīpols Lielais loksīpols - sīpolu suga ("Allium fistulosum"), batunsīpols.
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas.
Cerastium fontanum ssp. macrocarpum lielaugļu radzenes apakšsuga.
krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi.
vairogveida liellape liellapju suga ("Darmera peltata").
skropstlapu liellape liellapju suga ("Darmera trichophylla").
imperatorpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 130 cm, svars - 40 kg, apdraudēts.
lēcējpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg, apdraudēts.
ēzeļpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 80 cm, svars - 8 kg.
kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas.
ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā.
Amerikas liepa liepu suga ("Tilia americana"), Latvijā introducēta.
parastā liepa liepu suga ("Tilia cordata", arī "Tilia praviofilia"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
Eiropas liepa liepu suga ("Tilia europaea").
dzeltenīgā liepa liepu suga ("Tilia flavescens"), ko retumis audzē parkos.
Mongolijas liepa liepu suga ("Tilia mongolica"), ko retumis audzē parkos.
kātainā liepa liepu suga ("Tilia petiolaris"), ko retumis audzē parkos.
platlapu liepa liepu suga ("Tilia platyphyllos", arī "Tilia grandifolia"), Latvijā introducēta.
tūbainā liepa liepu suga ("Tilia tomentosa"), kas Latvijā introducēta un bieži tiek audzēta pilsētu parkos.
Krimas liepa liepu suga ("Tilia x euchlora"), ko retumis audzē parkos.
Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos.
slaidā liesmenīte liesmenīšu ģints sēņu suga ("Flammulaster gracilis").
dūkstu liesmenīte liesmenīšu ģints sēņu suga ("Flammulaster limulatus").
sfagnu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus fulgens").
raiblapiņu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus penetrans").
oranžbrūnā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus picreus").
skujkoku liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus sapineus").
ievērojamā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus spectabilis", syn. "Gymnopilus junonius").
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
Amūras ligustrs ligustru suga ("Ligustrum amurense"), kas introducēta Latvijā.
Delaveja ligustrs ligustru suga ("Ligustrum delavayum").
Japānas ligustrs ligustru suga ("Ligustrum japonicum").
spožais ligustrs ligustru suga ("Ligustrum lucidum").
Rēgeļa ligustrs ligustru suga ("Ligustrum obtusifolium var. regelianum").
ovāllapu ligustrs ligustru suga ("Ligustrum ovalifolium").
Ķīnas ligustrs ligustru suga ("Ligustrum sinense").
Conoska ligustrs ligustru suga ("Ligustrum tshonoskii"), kas introducēta Latvijā.
vikāra ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vycaryi").
parastais ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vulgare"), kas Eiropā sastopama brīvā dabā, bet Latvijā introducēta 1805. g.
kailā ligzdenīte ligzdenīšu ģints suga ("Nidularia denudata").
parastā ligzdene ligzdeņu suga ("Neottia nidus-avis").
Rhagium inquisitor ligzdeņu suga.
Rhagium mordax ligzdeņu suga.
Asplenium nidus ligzdu asplēnija, šīs ģints suga.
niedru lija liju ģints suga ("Circus aeruginosus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama.
pļavas lija liju ģints suga (“Circus pygargus”), gājputns, mazākā no lijām, Latvijā sastopama samērā reti, gk. R daļā
lauka lija liju suga ("Circus cyaneus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama.
stepes lija liju suga ("Circus macrourus"), Latvijā caurceļotāja.
Gvinejas līja līju suga ("Leea guineensis").
līkšnibītis Līkšņibītis - šņibīšu suga ar līku pagarinātu knābja galu.
Bucculatrix thoracella līktaustkožu suga, kas masveidā sastopama pilsētu apstādījumos.
lielā likuala likualu suga ("Licuala grandis").
zilais līķskudrulītis līķskudrulīšu suga ("Necrobia violacea"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
biešvabole Līķvaboļu dzimtas ģints ("Aclypea"), vidēji lieli kukaiņi, fitofāgi, ēd biešu un citu augu dīgstus un jaunas lapas; Latvijā 2 sugas; biešu kapracis.
melnkāju lilijgrauzis lilijgraužu suga ("Lilioceris lilii"), Latvijā savairojies dārzos uz liliju dzimtas augiem.
Lilioceris merdiger lilijgraužu suga.
gastērija Liliju dzimtas augs, dzimtene Dienvidāfrika, ap 70 sugu, sukulenti ar pretējām, 2 rindās vai spirāliski sakārtotām lapām; Latvijā 3 sugas audzē kā telpu puķes.
čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns.
asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs. Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas).
rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama.
kamasija Liliju dzimtas ģints ("Camassia"), krāšņumaugi, 5 sugas, savvaļā sastopamas Ziemeļamerikā, ziedi lielos ķekaros, tumšāk vai gaišāk zili, retāk balti, ziednesis 35-90 cm augsts.
sniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Chionodoxa"), krāšņumaugs, ģintī 5 vai 6 sugas, savvaļā aug Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos.
hlorofīts Liliju dzimtas ģints ("Chlorophytum"), daudzgadīgi krāšņumaugi, vairāk nekā 100 sugu, ziedi sīki, balti, skrajos ķekaros stublāju galos.
vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas.
zeltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Gagea"), sīks, daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas.
hiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthus"), krāšņumaugs ar smaržīgiem ziediem, 1 suga.
hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija.
žagatiņa Liliju dzimtas ģints ("Maianthemum"), 10-20 cm garš augs ar maziem, baltiem smaržīgiem ziediem stāvā ķekarā un sarkanām ogām, Latvijā bieži skujkoku mežos, krūmājos, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
mugurene Liliju dzimtas ģints ("Polygonatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām un zaļganbaltiem vai baltiem ziediem; \~30 sugu, Latvijā 3 sugas.
tofīldija Liliju dzimtas ģints ("Tofieldia"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu sakneni, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu.
asfodelīne Liliju dzimtas krāšņumaugs, gk. Krimā un Kaukāzā (5 sugas), tuvs asfodelam.
hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
havorčija Liliju dzimtas sukulents augs, savvaļā Dienvidāfrikā aug aptuveni 155 sugas, Latvijā 2 sugas audzē kā telpu puķes.
martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija.
agave Liliju rindas dzimta ("Agavaceae"), \~20 ģinšu, >550 sugu.
lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta.
asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu.
lilijaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sakneni, sīpolu vai bumbuļsīpolu, tropos arī koki un liānas, līdz 3000 sugu.
amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas.
sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
zeltainā lilija liliju suga ("Lilium auratum").
pumpursīpolu lilija liliju suga ("Lilium bulbiferum").
baltā lilija liliju suga ("Lilium candidum").
zemā lilija liliju suga ("Lilium pumilum").
karaliskā lilija liliju suga ("Lilium regale"), 60-150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
tīģerlilija Liliju suga ("Lilium tigrinum"), sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
Lilium cernuum liliju suga.
Duglasa limnante limnantu suga ("Limnanthes douglasii").
spilvenveida limonija limoniju suga ("Limonium dumosum").
platlapu limonija limoniju suga ("Limonium latifolium").
Peresa limonija limoniju suga ("Limonium perezii").
jomainā limonija limoniju suga ("Limonium sinuatum").
Suvorova limonija limoniju suga ("Limonium suworowii").
Lyngbya aerygineo-coerulea lingbiju suga.
Lyngbya aestuarii lingbiju suga.
Lyngbya bipunctata lingbiju suga.
Lyngbya contorta lingbiju suga.
Lyngbya epiphytica lingbiju suga.
Lyngbya hieronimusii lingbiju suga.
Lyngbya kuetzingii lingbiju suga.
Lyngbya limnetica lingbiju suga.
Lyngbya maior lingbiju suga.
Lyngbya martensiana lingbiju suga.
Lyngbya mucicola lingbiju suga.
Lyngbya ochracea lingbiju suga.
Lyngbya rivularium lingbiju suga.
pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
Alpu linlape linlapju suga ("Thesium alpinum").
tīruma linlape linlapju suga ("Thesium arvense").
ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
starenīte Linu dzimtas ģints ("Radiola"), līdz 10 cm augsts, zarots, viengadīgs lakstaugs, 1 suga, izplatīta gk. mērenajā joslā.
dzeltenie lini linu suga ("Linum flavum").
lielziedu lins linu suga ("Linum grandiflorum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
daudzgadīgais lins linu suga ("Linum perenne"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
sējas lini linu suga ("Linum usitatissimum"), ko Latvijā audzē kā kultūraugu.
Lēzela lipare liparu suga ("Liparis loeselii"), Latvijā aizsargājama.
ežadatu lipene lipeņu suga ("Lappula squarrosa syn. Lappula echinata, Lappula myosotis").
mazā liraste lirastu suga ("Menura alnberti").
lielā liraste lirastu suga ("Menura novaehollandiae").
pērlenīšu liriope liriopu suga ("Liriope muscari").
vārpu liriope liriopu suga ("Liriope spicata").
lyrurus Lyrurus tetrix - fazānu dzimtas rubeņu sugas "Tetrao tetrix" nosaukuma sinonīms.
eiderpīle Literatūrā lietots dūnu putna jeb spilvenieka nosaukums, pīļu suga.
pelnene Literatūra sastopams cinerāriju ("Cineraria") sugas nosaukms, kurvjziežu dzimtas augs.
kaijgāle Literatūrā sastopams kaiju sugas "Larus glaucus" nosaukums; šī kaija ir tālo ziemeļu putns un Latvijā nav sastopama.
Amerikas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton americanus").
Kamčatkas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton camtschatcensis").
idioheterolizīns Lizīns normālās asinīs, aktīvs pret citas sugas dzīvnieku šūnām.
homolizīns Lizīns, kas iegūts, ievadot tās pašas sugas dzīvnieka antigēnu, atšķirībā no heterolizīna vai autolizīna.
heterolizīns Lizīns, kas šķīdina citas sugas šūnas; kas radies, ievadot citas sugas antigēnu.
lohēlijas Lobēliju dzimtas ģints, lakstaugi, krūmi vai koki ar piltuvveida, divlūpu vainaga ziediem, indīgi augi; \~400 sugu, Latvijā 1 suga.
košsarkanā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia cardinalis").
Dortmaņa lobēlija lobēliju suga ("Lobelia dortmanna"), kas Latvijā vienīgā sastopama savvaļā un ir aizsargājama.
zemā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia erinus"), viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem.
spožā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia fulgens").
uzpūstā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia inflata"), kuras lakstus lieto pret astmu un klepu.
zilā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia siphilitica").
krāšņā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia speciosa").
vālīšu lobēlija lobēliju suga ("Lobelia tupa").
Žerarda lobēlija lobēliju suga ("Lobelia x gerardii").
Lobelia sessifolia lobēliju suga.
jūrmalas lobulārija lobulāriju suga ("Lobularia maritima").
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama.
Viljamsa lofofora lofoforu suga ("Lophophora williamsii"), kuru Centrālamerikas indiāņi sauc par peiotu un izmanto šī auga daļas kā apreibinošu vielu.
lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts.
kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
benkāts Lopi, kas dzimuši no nevienādas sugas.
lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu.
dzeltenais jeb Ēģiptes lotoss lotosu suga ("Nelumbo lutea").
riekstu jeb Indijas lotoss lotosu suga ("Nelumbo nucifera").
mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem.
Adelphocoris lineolatus lucernas blakts, šīs ģints suga.
Arābijas lucerna lucernu suga ("Medicago arabica").
ziemeļu lucerna lucernu suga ("Medicago borealys syn. Medicago procumbens").
zobainā lucerna lucernu suga ("Medicago denticulata").
sirpjveida lucerna lucernu suga ("Medicago falcata").
apiņveida lucerna lucernu suga ("Medicago lupulina").
mazā lucerna lucernu suga ("Medicago minima").
pieplakusī lucerna lucernu suga ("Medicago prostrata").
Rumānijas lucerna lucernu suga ("Medicago romanica").
sējas lucerna lucernu suga ("Medicago sativa").
lielziedu ludvigija ludvigiju suga ("Jussiaea grandiflora").
rievainā lufa lufu suga ("Luffa acutangula").
cilindriskā lufa lufu suga ("Luffa cylindrica").
mazais ošu lūksngrauzis lūksngraužu suga ("Hylesinus fraxini").
baltā lupīna lupīnu suga ("Lupinus albus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmēslojumam.
šaurlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus angustifolius").
kokveida lupīna lupīnu suga ("Lupinus arboreus").
dzeltenā lupīna lupīnu suga ("Lupinus luteus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmasas ieguvei.
zemā lupīna lupīnu suga ("Lupinus nanus").
daudzlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus polyphyllus").
ārstniecības lupstājs lupstāju suga ("Levisticum officinale").
haitura Lūpziežu dzimta ģints ("Chaiturus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
kalnmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Acinos syn. Calamintha"), \~10 sugu, Latvijā 1 suga.
cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
zīlaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Ballota"), \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, no kurām viena atrasta tikai vienreiz 19. gs. beigās nezālienē Rīgā.
pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sievmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Elsholtzia"), \~35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
aklis Lūpziežu dzimtas ģints ("Galeopsis"), tīruma nezāles, viengadīgi lakstaugi, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sētložņa Lūpziežu dzimtas ģints ("Glechoma"), 10-12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
marūbija Lūpziežu dzimtas ģints ("Marrubium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
kaķumētra lūpziežu dzimtas ģints ("Nepeta"), \~250 sugu, Latvijā tikai 1 s.
raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
perilla Lūpziežu dzimtas ģints ("Perilla"), viengadīgs eļļas augs, lakstaugs, 3 sugas Āzijā; Ķīnas nātra.
ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi.
sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
embotiņš Lūpziežu dzimtas ģints ("Teucrium"), lakstaugi, \~300 sugas, Latvijā ļoti reti sastopamas 2 sugas.
karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā.
mežakaķis Lūsis - kaķu dzimtas suga, Latvijā vienīgais kaķu dzimtas savvaļas dzīvnieks, monogāms dzīvnieks.
Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ.
Dienvidķīnas tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga, kopš 1983. g. brīvā dabā nav redzēti, pasuga atjaunota no 70 nebrīvē dzīvojošiem īpatņiem.
Dipteronia dyeriana ļoti reta dipteroniju suga, kas iekļauta Sarkanajā grāmatā, aug Ķīnā.
gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
ampelogrāfija Mācība par vīnkoku sugām un šķirnēm.
monogēnisms Mācība, ka visa tagadējā cilvēce ir vienota, pieder pie vienas sugas - Homo sapiens.
macropodia Macropodia macropus - rumpuču sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms.
piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte.
smaržīgais miešķis madaru ģints suga ("Galium odoratum" syn. "Asperula odorata"), kas senāk tika pieskaitīta miešķu ģintij.
Asperula odorata madaru ģints sugas "Galium odoratum" sinonīms nosaukums, jo senāk tā bija pieskaitīta miešķu ģintij.
baltā madara madaru suga ("Galium album").
ķeraiņu madara madaru suga ("Galium aparine").
ziemeļu madara madaru suga ("Galium boreale").
pagarinātā madara madaru suga ("Galium elongatum").
mīkstā madara madaru suga ("Galium mollugo").
purva madara madaru suga ("Galium palustre").
upmalas madara madaru suga ("Galium rivale").
Rubiju madara madaru suga ("Galium rubioides").
Šultesa madara madaru suga ("Galium schultesii"), Latvijā aizsargājama.
meža madara madaru suga ("Galium sylvaticum").
neīstā madara madaru suga ("Galium spurium").
trejdaļu madara madaru suga ("Galium trifidum"), Latvijā aizsargājama.
trejziedu madara madaru suga ("Galium triflorum"), Latvijā aizsargājama.
dūkstu madara madaru suga ("Galium uliginosum").
īstā madara madaru suga ("Galium verum").
mārnaka Madaru suga, līpmadara.
osugalieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osugals" iedzīvotāji.
gurķu magnolija magnoliju suga ("Magnolia acuminata").
lielziedu magnolija magnoliju suga ("Magnolia grandiflora").
agrīnā magnolija magnoliju suga ("Magnolia kobus syn. Magnolia praecocissima").
lilijziedu magnolija magnoliju suga ("Magnolia liliiflora").
Zībolda magnolija magnoliju suga ("Magnolia sieboldii").
zvaigžņu magnolija magnoliju suga ("Magnolia stellata syn. Magnolia tomentosa").
trīsvainaglapu magnolija magnoliju suga ("Magnolia tripetala").
strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga.
cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs.
makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā).
sarainā magone magoņu suga ("Papaver argemone").
lauka magone magoņu suga ("Papaver dubium").
kailstublāju magone magoņu suga ("Papaver nudicaule").
austrumu magone magoņu suga ("Papaver orientale").
zīda magone magoņu suga ("Papaver rhoeas").
miega magone magoņu suga ("Papaver somniferum").
Āfrikas mahagons mahagonu suga ("Khaya senegalensis").
īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē.
Indijas mahagons mahagonu suga ("Toona mahagonii").
Mahoberberis neubertii mahonijbārbeļu suga.
parastā mahonija mahoniju suga ("Mahonia aquifolium"), ko audzē arī Latvijā.
Bila mahonija mahoniju suga ("Mahonia bealii").
Japānas mahonija mahoniju suga ("Mahonia japonica").
dzīslotā mahonija mahoniju suga ("Mahonia nervosa").
ložņu mahonija mahoniju suga ("Mahonia repens").
vidējā mahonija mahoniju suga ("Mahonia x media").
Vāgnera mahonija mahoniju suga ("Mahonia x wagneri").
makorka Mahorka - tabakas suga ("Nicotiana rustica").
jāņrozīte Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima").
maijroze Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima").
meža maijvabole maijvaboļu suga ("Melolontha hippocastani").
lauka maijvabole maijvaboļu suga ("Melolontha melolontha").
ozolvaboles Maijvaboļu suga.
mājbite Mājas bite, medusbišu ģints suga.
tā sauktā "vārpu pele" mājas peļu pasuga ("Mus musculus hortulanus").
tipiskā mājas pele mājas peļu pasuga ("Mus musculus musculus").
Equus caballus mājas zirgs, zirgu ģints suga.
kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
dārza majorāns majorānu suga ("Majorana hortensis", arī "Origanum majorana").
krabjēdājmakaks Makaku ģints pērtiķu suga, kas dzīvo gk. mangrovju audzēs un nebaidās no ūdens.
Japānas makaks makaku suga ("Macaca fuscata").
rēzus makaks makaku suga ("Macaca mulatta") jeb rēzuspērtiķis.
Āfrikas makaks makaku suga ("Macaca sylvana").
sirdsveida makleja maklejus suga ("Macleaya cordata"), kuras dažas šķirnes Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
sīkaugļu makleja maklejus suga ("Macleaya microcarpa").
gurķu makrocistīdija makrocistīdiju suga ("Macrocystidia cucumis").
uzturētspēja Maksimālais attiecīgās sugas dzīvnieku skaits, ko kāds apgabals var uzturēt.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt.
zīdainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella bombycina").
zilganā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella caesiotincta").
gļotgalvainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella gloiocephala").
vidējā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella media").
mazā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella pusilla").
dižā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella speciosa").
parazītiskā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella surrecta").
melnsvītrainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella volvacea").
ābeļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora bernoulliella syn. Coleophora anatipennella").
lapegļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora laricella").
rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu.
anofeless Malārijas odu ģints; zināmas ap 200 sugas.
priežu malkcirtis malkciršu suga ("Acanthocimus aedilis").
egļu malkcirtis malkciršu suga ("Acanthocimus griseus").
ognešu malpīgija malpīgiju suga ("Malphigia coccigera").
alteja Malvu dzimtas augu ģints ("Althaea"), \~ 15 sugas, Latvijā 1 adventīva suga.
abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga.
kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga.
lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā.
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas).
kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
rožu malva malvu suga ("Malva alcea").
smaržīgā malva malvu suga ("Malva moschata").
novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
mazā malva malvu suga ("Malva rotundifolia").
mežu pēpele malvu suga ("Malva sylvestris").
pēpele Malvu suga ("Malva sylvestris").
meža malva malvu suga ("Malva sylvestris), kuras lapas un ziedus lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
mieturu malva malvu suga ("Malva verticillata").
zīdmatainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria bombycina").
Būla mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria boolii").
Deherta mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria deherdtiana").
garenā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria elongata").
glītā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria formos syn. Mammillaria microthele").
Gelzova mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria guelzowiana syn Krainzia guelzowiana").
Hāges mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria haageana").
garziedu mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria longiflora syn. Krainzia longiflora").
Matudas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria matudae").
Mikrohēlijas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria microhelia").
skaistā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria perbella").
Petersona mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria pettersonii syn. Mammillaria heeseana").
rožainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria rhodantha").
Šūmaņa mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria schumannii syn. Bartschella schumannii").
sirmā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria senilis syn. Mammillopsis senilis").
lodveida mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria sphaerica syn. Dolichothele sphaerica").
vilnainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria supertexta syn. Mammillaria lanata").
Zeilmana mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria zeilmanniana").
parastā mandele mandeļu suga ("Amygdalus communis").
Gruzijas mandele mandeļu suga ("Amygdalus georgica").
zemā mandele mandeļu suga ("Amygdalus nana").
trīsdaivu mandele mandeļu suga ("Amygdalus triloba").
Bolīvijas mandevila mandevilu suga ("Mandevilla boliviensis").
skrajā mandevila mandevilu suga ("Mandevilla laxa").
mirdzošā mandevila mandevilu suga ("Mandevilla splendens").
mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
Indijas mangusts mangustu suga ("Herpestes edwardsi").
Ēģiptes mangusts mangustu suga ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku.
mungo Mangustu suga Indijā.
ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai.
Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs.
mazais māņceplītis māņceplīšu suga ("Acanthisitta chloris").
klinšu māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus gilviventris").
Stefensa salas māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus lyalli syn. Traversia lyalli").
krūmāju māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus longipes").
tirānceplītis Māņceplītis, atsevišķas sugas.
zaļganais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera lurida").
zaļais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera viridis").
meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“Sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
spīdīgais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius aeneus").
divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus").
zaļais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius viridis").
Bothrideres contractus māņmizvaboļu dzimtas suga.
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās.
filepita Māņnektārputnu dzimtas atsevišķas sugas.
garknābja māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Neodrepanis coruscans").
īsknābja māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Neodrepanis hypoxantha").
samtainais māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Philepitta castanea").
raibais māņplušķis māņplušķu suga ("Zoothera dauma").
Sibīrijas māņplušķis māņplušķu suga ("Zoothera sibirica").
spīdīgais māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus aeneus").
divplankumu māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus bipustulatus").
nepāra māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus dispar").
parka māņsprakšķis māņsprakšķu suga ("Euchnemis capucina").
lāsumainias māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus guttatus").
mazais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus minimus").
sīkais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus ustulatus").
Catharus aurantiirostris māņstrazdu suga.
Catharus bicknelli māņstrazdu suga.
Catharus dryas māņstrazdu suga.
Catharus frantzii māņstrazdu suga.
Catharus fuscater māņstrazdu suga.
Catharus fuscescens māņstrazdu suga.
Catharus gracilirostris māņstrazdu suga.
Catharus mexicanus māņstrazdu suga.
Catharus occidentalis māņstrazdu suga.
linu pogaļu tinējs māņtinēju dzimtas suga ("Cochylis epilinana").
dzeltengalvas māņžagata māņžagatu suga ("Picathartes gymnocephalus").
raibgalvas māņžagata māņžagatu suga ("Picathartes oreas").
pelēkais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Callaeas cinereus").
mazais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Creadion carunculatus").
smailknābja maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Heteralocha acutirostris").
niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei.
baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi.
īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis.
divpunktu mārīte mārīšu dzimta suga ("Adalia bipunctata"), Latvijā sastopama bieži, parasti apdzīvotās vietās un to tuvumā, ķermenis 3,5-5 mm garš, ieapaļš, krāsa mainīga.
acainā mārīte mārīšu dzimtas suga ("Anatis ocellata").
septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā.
Āzijas mārīte mārīšu dzimtas suga ("Harmonya axiridis").
iezīmētā mārīte mārīšu dzimtas suga ("Semiadalia notata").
biešu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Subcoccinella vigintiquatuorpunctata"), sarkanbrūna vabole 3-4 mm garumā, uz virsspārniem 24 melni, daļēji saplūstoši punktveida laukumiņi, grauž biešu, spinātu, balandu, lucernas, āboliņa un neļķu lapas.
ilggadīgā mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis perennis"), saukta arī par mārpuķīti.
apaļlapu mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis rotundifolia").
Citronu mārsils mārsilu suga ("Thymus citriodorus").
neīstais vilnainais mārsils mārsilu suga ("Thymus precox var. pseudolanuginosus").
lielais mārsils mārsilu suga ("Thymus pulegioides").
mazais mārsils mārsilu suga ("Thymus serpyllum").
parastais mārsils mārsilu suga ("Thymus vulgaris"); parastais timiāns; timiāns.
Thymus marschallianus mārsilu suga, Latvijā adventīva.
Thymus pannonicus mārsilu sugas "Thymus marchallianus" nosaukuma sinonīms.
dienvidu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë australis"), Latvijā aizsargājama.
cietmatainā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë hirta").
smaržīgā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë odorata").
ložņu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë repens").
Dendranthema indicum mārtiņrožu suga.
Dendranthema morifolium mārtiņrožu suga.
Patagonijas mara maru suga ("Dolichotis patagonia"), kas sastopama visbiežāk.
ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
sirds mātere māteru suga ("Leonurus cardiaca").
piecdaivu mātere māteru suga ("Leonurus quinquelobatus").
aitu matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus ovis").
cūku matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus suis").
cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm.
suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem.
trichodectes Matgraužu grupas suga.
govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem.
parastais matiņgliemezis matiņgliemežu suga ("Trichis hispida").
divragainā matiola matiolu suga ("Matthiola bicirnis").
ārstniecības matuzāle matuzāļu suga ("Fumaria officinalis").
oranžā mauraga mauragu suga ("Hieracium aurantiacum").
Bauhina mauraga mauragu suga ("Hieracium bauhinii").
šķeltā mauraga mauragu suga ("Hieracium bifidum").
zilganā mauraga mauragu suga ("Hieracium caesium").
ciņu mauraga mauragu suga ("Hieracium caespitosum").
galvainā mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum").
lielā mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum").
prūšu mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum").
puscaurspīdīgā mauraga mauragu suga ("Hieracium diaphanoides").
daglīšu mauraga mauragu suga ("Hieracium echioides").
brūnganpelēkā mauraga mauragu suga ("Hieracium fuscocinereum").
zeltainā mauraga mauragu suga ("Hieracium lactucella").
gludā mauraga mauragu suga ("Hieracium laevigatum").
mūru mauraga mauragu suga ("Hieracium murorum").
mazā mauraga mauragu suga ("Hieracium pilosella").
Savojas mauraga mauragu suga ("Hieracium sabaudum").
čemurainā mauraga mauragu suga ("Hieracium umbellatum").
meža mauraga mauragu suga ("Hieracium vulgatum").
stīgu mauraga mauragu suga ("Hieracium x flagellare").
daudzziedu mauraga mauragu suga ("Hieracium x floribundum").
spilvziedu mauraga mauragu suga ("Hieracium x piloselliflora").
zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām.
raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm.
sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām.
ķiploki Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
lociņi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
lokavi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
loki Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
loks Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
maurloči Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
maurlociņi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
mikrokonīdija Maza eksospora dažām dermatofītu sugām.
Hieracium pilosella mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita.
grička Mazāks kādas sugas pārstāvis.
vombats mazam lācim līdzīgs somaiņu kārtas dzīvnieks, kas dzīvo alās un ir fitofāgs; izplatīts Austrālijā;trīs sugas.
elodeja Mazlēpju dzimtas ģints ("Elodea"), daudzgadīgs ūdensaugs, \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
hidrilla Mazlēpju dzimtas ģints ("Hydrilla"), vienmājas lakstaugi, ūdensaugi, 1 suga.
parastā mazlēpe mazlēpju suga ("Hydrocharis morsus-ranae"), peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos.
ciņu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum caespitosum"), Latvijā reti sastopams un aizsargājams augs.
pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā.
sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu.
slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu.
tīrumslieka Mazsartārpu klases slieku dzimtas atsevišķu sugu grupa.
mazvērtīgo jaunaudžu rekonstrukcija mazvērtīgu jaunaudžu, kurās ir daudz slimu, bojātu un atmirušu kociņu, vai audzēšanas mērķiem un augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugu uzlabošana vai pārveidošana.
mazā mazvīrcele mazvīrceļu suga ("Chaenorhinum minus").
dakšveida mecgērija mecgēriju suga ("Metzgeria furcata"), kuras varietāte ("Metzgeria furcata var ulvula") konstatēta arī Latvijā.
Sarcodon imbricatum medene jeb vēršmēle, pursla, vanadzene, adateņu dzimtas suga.
cēlā medinilla medinillu suga ("Medinilla magnifica").
mednis Medņu apakšdzimta - fazānu dzimtas putni ar druknu ķermeni, īsām, apspalvotām kājām, īsu kaklu un kailu, sarkanu laukumu virs acīm, 16 sugas, Latvijā sastopamas 4 sugas - rubenis, baltirbe, mednis un mežirbe.
Apis mellifera medusbite, šīs ģints suga.
villainā meduszāle meduszāļu suga ("Holcus lanatus").
mīkstā meduszāle meduszāļu suga ("Holcus mollis").
vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas.
Melampsora tremulae melampsoru suga, kas parazitē uz apsēm.
Melampsora euphorbiae melampsoru suga, kas parazitē uz dievkrēsliņiem.
Melampsora ribesii-viminalis melampsoru suga, kas parazitē uz jāņogām, vītoliem.
Melampsora rostrupii melampsoru suga, kas parazitē uz kaņepēm.
Melampsora larici-populina melampsoru suga, kas parazitē uz lapeglēm, apsēm.
Melampsora larici-caprearum melampsoru suga, kas parazitē uz lapeglēm, vītoliem.
Melampsora lini melampsoru suga, kas parazitē uz liniem.
Melampsora allii-populina melampsoru suga, kas parazitē uz sīpoliem, apsēm.
smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju.
sarainā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia exasperata"), laponim kārpveida izaugumi.
brūnmelnā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia fuliginosa"), kas Latvijā konstatēta 1971. g. Slīteres rezervātā uz granīta.
olīvzaļā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia olivacea"), kas sastopama bieži uz kokiem, laponis ar labi attīstītiem apotēcijiem.
sorediozā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia sorediata"), kas aug mežos uz laukakmeņiem.
zeltenīgā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia subaurifera"), kas no pārējām sugām atšķiras ar dzeltenīgām sorēdijām.
Tomina melanēlija melanēliju suga ("Melanelia tominii"), kas aug mežos uz laukakmeņiem.
colletotrichum Melankoniju dzimtas ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā gnomoniju dzimtas sugas, bet citas kā gleosporiju ģints.
Gloeosporium fructigenum melankoniju dzimtas sugas "Collectotrichum gloeosporioides" nosaukuma sinonīms.
Gloeosporium tremulae melankoniju dzimtas sugas "Titaesporina tremulae" nosaukuma sinonīms.
sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
nokarenais meldrs meldru suga ("Scirpus cernuus").
ezera meldrs meldru suga ("Scirpus lacustris").
saru meldrs meldru suga ("Scirpus setaceus", arī "Isolepis setacea"), Latvijā aizsargājama.
meža meldrs meldru suga ("Scirpus sylvaticus").
zilganais meldrs meldru suga ("Scirpus tabernaemontani").
sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem.
ārstniecības melisa melisu suga ("Melissa officinalis"), garšaugs ar olveida lapām, dzeltenbaltiem vai gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu; citronmētra.
daudzace Melnā daudzace - skropstiņtārpu klases planāriju kārtas suga ("Polycelis nigra").
gobija Melnā gobija - zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas suga, melnais jūrasgrundulis ("Gobius niger").
upene Melnā jāņoga - akmeņlauzīšu dzimtas jāņogu ģints suga ("Ribes nigrum"), savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
Ballota nigra melnā zīlaine, šīs ģints suga.
gandrs Melnais stārķis - stārķu dzimtas suga, liels putns ar garām kājām, garu kaklu un knābi, Latvijā ligzdo līdz 1000, iespējams, pat vairāk pāru, kas ziemo Āfrikā.
īskāta melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca brevipes").
parastā melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca melanoleuca").
stīvkātiņa melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca strictipes").
kārpainā melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca verrucipes").
ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans").
perigora Melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā; perigē.
melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas.
ustilāga Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Ustilaginaceae"), parazītiskas sēnes, kuru teliosporas attīstās no sporogēnajām hifām, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 44 sugas.
entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
antrakoīdeja Melnplauku sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints ("Anthracoidea"), sori ar sporām veidojas gk. grīšļu ģints augu sēklotnē vai citā ziedkopas daļā; >30 sugu, Latvijā konstatēts >10 sugu.
bezdelīgtārtiņš Melnspārnu bezdelīgtārtiņš - putnu klases tārtiņu dzimtas suga ("Glareola nordmanni").
miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
Filipsa melnule melnuļu suga ("Melanotus phillipsii").
debeszilais meloņkaktuss meloņkaktusu suga ("Melovavtus azureus").
zobainā mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia dentata"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
palmdaivu mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia palmatiloba").
Prževaļska mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia przewalskii").
Sibīrijas mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia sibirica"), Latvijā sastopama savvaļā, aizsargājama.
Tangutijas mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia tangutica").
Veiča mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia veitchiana").
Vilsona mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia wilsoniana"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Ligularia x hessei mēlziežu suga.
krāsu mēle mēļu suga ("Isatis tinctoria"), ko izmanto zilas krāsas iegūšanai.
Gadus morhua menca, mencu dzimtas suga, kurai ir vairākas pasugas.
merlangs Mencu dzimtas zivju suga ("Merlangius merlangus"), sasniedz 55 cm garumu, zvejas objekts, sastopama Baltijas jūras dienvidu daļā līdz Gotlandei.
Baltijas menca mencu pasuga ("Gadus morhua callarias").
Baltās jūras menca mencu pasuga ("Gadus morhua marisalbi").
Atlantijas menca mencu pasuga ("Gadus morhua morhua").
pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs.
vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
caurumainā menegacija menegaciju suga ("Menegazzia terebrata").
vasaras mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria annua"), dēvēta arī par dālderpuķi un Jūdasa grasi, plaši izmanto sauso ziedu kompozīcijām.
divgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria biennis").
daudzgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria rediviva"), aug pamitru, ēnainu lapkoku mežu lakstaugs ar smaržīgiem ziediem skarās un plati eliptiskiem augļiem, Latvijā aizsargājama.
skaistā zilmalīte Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), ūdenslapju dzimtas suga.
Menoidium falcatum menoīdiju sugas "Menoidium mediocanellatum" nosaukuma sinonīms.
Pseudotsuga douglasii Menzīsa duglāzijas "Pseudotsuga menziesii" nosaukuma sinonīms.
pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme.
zilganā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. glauca") ir dekoratīvs koks ar zilganām skujām.
zaļā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. menziesii", saukta arī - Menzisa duglāzija) pieder pie pasaules lielākajiem kokiem (sasniedz 100 m augstumu), un arī Latvijā tā sasniedz 36 m augstumu.
sānziedu mēringija mēringiju suga ("Moehringia lateriflora"), Latvijā aizsargājama.
trejdzīslu mēringija mēringiju suga ("Moehringia trinervia").
Merismopedia elegans merismopēdiju suga.
Merismopedia glauca merismopēdiju suga.
Merismopedia major merismopēdiju suga.
Merismopedia marssonii merismopēdiju suga.
Merismopedia punctata merismopēdiju suga.
Merismopedia tenuissima merismopēdiju suga.
mangabeji mērkaķu dzimtas ģints ("Cercocebus"), ķermeņa garums - 40-60 cm, masa - 7-11 kg, dzīvo mežos grupās (pa 4-12 dzīvnieki) Āfrikā, uzturas gk. kokos, fitofāgi, 5 sugas.
kolobi mērkaķu dzimtas ģints ("Colobus"), ķermeņa garums - 50-70 cm, masa - 3-5 kg, apmatojums zīdains, dekoratīvs, dzīvo lielos baros biezos mežos, Āfrikā, 4 sugas, \~40 pasugu.
makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas.
gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē.
gelada Mērkaķu dzimtas suga ("Theropitecus gelada"), samērā liels dzīvnieks (masa - līdz 20 kg) ar brūnganu apmatojumu, mīt Etiopijā lielos baros.
zaļganais mērkaķis mērkaķu suga ("Cercopithecus sabaeus").
audzes papildināšana mērķa vai palīgmērķa koku sugu eksemplāru stādīšana mazas biezības nesaslēgušās kultūrās, nepabeigtās rekonstrukcijās, nepabeigtās dabiskās atjaunošanās zemēs, kā arī līdz 15 gadu vecās jaunaudzēs.
Āzijas mertensija mertensiju suga ("Mertensia asiatica").
Sibīrijas mertensija mertensiju suga ("Mertensia sibirica").
Virdžīnijas mertensija mertensiju suga ("Mertensia virginica").
merulius Merulius molluscus - konioforu dzimtas sugas "Leucogyrophana mollusca" nosaukuma sinonīms.
mesidothea Mesidothea entomon - grēvju dzimtas sugas "Saduria entomon" nosaukuma sinonīms.
pienbaltā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius lacteus").
zaļdzeltenā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius titubans").
dzeltenā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius vittellinus").
pūslīšu mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum ampullaceum").
Pensilvānijas mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum pensylvanicum").
sarkanā mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum rubrum").
šaurpūslīšu mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum sphaericum").
parastais mespils mespilu suga ("Mespilus germanica").
Mespilus canescens mespilu suga.
Japānas metake metaku suga ("Pseudosasa japonica").
reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā.
sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija.
ūdeņu mētra mētru suga ("Mentha aquatica").
tīruma mētra mētru suga ("Mentha arvensis").
krūzu mētra mētru suga ("Mentha crispa").
čurene Mētru suga ("Mentha crispata").
garlapu mētra mētru suga ("Mentha longifolia", arī "Mentha sylvestris").
piparmētra Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
palejas mētra mētru suga ("Mentha pulegium").
krūzmētra Mētru suga ("Mentha spicata", arī "Mentha crispa" un "Mentha viridis"), ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām; mētru suga.
mieturu mētra mētru suga ("Mentha verticillata").
krūšmētalas Mētru suga, krūzmētras.
Mesotaenium endlicherianum mezotēniju suga.
Mesotaenium macrococcum mezotēniju suga.
Mesotaenium violascens mezotēniju suga.
mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
mežacūka Meža cūka - cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), mājas cūkas priekštece, nometnieks, vērtīgs medījams dzīvnieks.
Dipsacus sylvestris meža dipsaks, šīs ģints suga.
tīruma kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimas agrestis"), kas Latvijā nav konstatēta.
raibais kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimax reticulatus"), kas Latvijā nav konstatēta.
koku kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Lehmannia marginata"), garums līdz 8 cm.
milzu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Limax maximus"), garums līdz 20 cm.
sēņu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Malacolimax tenellus"), kas sastopama uz sēnēm.
tumšais kailgliemezis meža kailgliemežu suga ("Limax cinereoniger"), kuras īpatņi sasniedz līdz 20 cm garumu
Felis silvestris libyca meža kaķa pasuga.
mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu.
māņstrazds Meža māņstrazds - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Hylocichla mustelina").
Hieracium vulgatum meža mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu.
baltzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar baltu plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige").
taigas rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus calliope").
kalnu rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus pectoralis").
sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
rietumu sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula").
kalnu erickiņš mežastrazdu apakšdzimtas suga (“Enicurus scouleri”).
baltuzacu erickiņš mežastrazdu apakšdzimtas suga (“Irania gutturalis”).
melnais mežastrazds mežastrazdu ģints suga ("Turdus merula"), kas Latvijā sastopama samērā bieži.
silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi.
neproduktīva mežaudze mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.
paēnsugas Mežkopībā koku sugas, kas spējīgas attīstīties samērā vājā gaismā.
zildzeltanais mežķauķis mežķauķu suga ("Protonotaria citrea").
zeltgalvas zemesķauķis mežķauķu suga ("Seiurus aurocapillus").
krastmalu zemesķauķis mežķauķu suga ("Seiurus noveboracensis").
Ozarka mežlilija mežliliju suga ("Trillium ozarkianum").
sēdošā mežlilija mežliliju suga ("Trillium sessile").
lakši Mežloki - sīpolu ģints suga, daudzgadīgi lakstaugi, ko lieto pārtikā; Latvijā reti.
žagatiņa Mežloks ("Allium ursinum"), sīpolu suga.
augsnes ērces mežos dominējoša augsnes sīkposmkāju grupa (0,1 — 5 mm), kas ietilpst augsnes mezofaunā; Latvijā skujkoku mežos \~ 90% visu augsnes posmkāju skaita un \~ 70% to sugu skaita.
mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās.
samtainā mežskudra mežskudru suga ("Formica cinerea").
dobgalvainā mežskudra mežskudru suga ("Formica execta").
tumšā mežskudra mežskudru suga ("Formica fusca").
kailmuguras mežskudra mežskudru suga ("Formica polyctena").
sarkanā mežskudra mežskudru suga ("Formica sanguinea").
rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena".
aizsargkoki Mežu atjaunošanā - lielie koki vai speciāla citas sugas audze, kas aizsrgā jaunos kociņus no salnas, karstuma, vēja un nezālēm.
baltalksnājs Mežu tips ar baltalksni kā valdošo sugu, kas parasti rodas, kad egļu audzes, kur baltalksnis pamežā, izcērt kailcirsmā.
Henrija mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus henryana").
pieclapiņu mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus quinquefolia").
Japānas mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus tricuspidata").
balstāmais mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus vitacea").
vesellapu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis integrifolia").
lielziedu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis macropetala").
kalnu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis montana").
austrumu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis orientalis").
taisnais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis recta"), konstatēta pāris vietās Daugavas ielejā.
Tangūtijas mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis tangutica").
baltais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis vitalba").
violetais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis viticella").
Bonšteta mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x bonnstedtii").
Djuranda mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x durandii").
Clematis jouiana mežvīteņu suga.
purva micīte micīšu ģints sēņu suga ("Mitrula paludosa").
krāsu miešķis miešķu suga ("Asperula tinctoria"), Latvijā aizsargājama.
samtainā mietene mieteņu suga ("Paxillus atrotomentosus").
kailā mietene mieteņu suga ("Paxillus involutus").
kamoleņu mietene mieteņu suga ("Paxillus panuoides").
hara Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Chara"), makroskopiskas, līdz 50 cm garas aļģes, ārēji līdzīgas kosām, izplatītas stāvošos saldūdeņos, retāk mazāk sāļās jūras līču piekrastēs 1-5 m, dažreiz 30-40 cm dziļumā, \~70 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
greizknābīša mietvācelīte mietvācelīšu suga ("Hymenostylium recurvirostrum"), Latvijā aizsargājama.
divkanšu miezis miežu suga ("Hordeum distichon") ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša.
seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu.
čemurziežu-kārklu laputs migrējošas laputu sugas, kuru starpsaimnieks ir kārkli (pavasarī), bet vasarā pārceļotājas mātītes atrodamas uz dažādiem savvaļas un kultivētiem čemurziežiem.
trīskāršā mikānija mikāniju suga ("Mikania ternata"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu.
lepras mikobaktērija mikobaktēriju suga ("Mycobacterium leprae").
tuberkulozes mikobaktērija mikobaktēriju suga ("Mycobacterium tuberculosis").
asinssārtais mikoblasts mikoblastu ģints ķērpju suga ("Mycoblastus sanguinarius").
Calicium subtile mikokalīciju dzimtas sugas "Mycocalicium parietinum" nosaukuma sinonīms.
Mycocalicium parietinum mikokalīciju suga.
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
Mycosphaerella calceoli mikosferellu suga.
Mycosphaerella fragariae mikosferellu suga.
Mycosphaerella lycopodicola mikosferellu suga.
Mycosphaerella punctiformis mikosferellu suga.
Mycosphaerella ribis mikosferellu suga.
Mycosphaerella sentina mikosferellu suga.
penicilioze Mikoze, gk. plaušu, ko ierosina dažas penicīliju sugas.
Microcystis aeruginosa mikrocistu suga.
Microcystis endophytica mikrocistu suga.
Microcystis flos-aquae mikrocistu suga.
Microcystis ichthyoblabe mikrocistu suga.
Microcystis incerta mikrocistu suga.
Microcystis musicola mikrocistu suga.
Microcystis parietina mikrocistu suga.
Microcystis pulverea mikrocistu suga.
Microcystis viridis mikrocistu suga.
alu mikrolēpija mikrolēpiju suga ("Micropelia speluncae"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu
alkšņlapu mikromele mikromeļu suga ("Micromeles alnifolia"), ko Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu.
aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu.
sintrofisms Mikroorganismu augšanas veicināšana, pievienojot barotnei citas sugas mikroorganismus.
loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa.
Līberkīna miksīdija miksīdiju suga ("Myxidium lieberkuni").
ogļu miksomfālija miksomfāliju sēņu suga ("Myxomphalia maura", syn. "Fayodia maura").
slink Mīksta, balta 5-6 g. veca jēra ādiņa ar smalki sprogotu vilnu, no Mandžūrijas aitu sugas.
lucernas blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Adelphocoris lineolatus").
zaļganā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus campestris").
dzeltenā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus kalmi").
zaļā dārza blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus pabulinus").
spīdīgā pļavas blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus pratensis").
terebra Mīkstoņu suga.
tīruma mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus arvensis").
dzeloņainā mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus asper").
zemā mīkstpene mīkstpieņu suga ("Sonchus humilis"), Latvijā aizsargājama.
dārza mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus oleraceus").
rūsganais mīkstspārnis mīkstspārņu suga ("Cantharis fusca"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
Alpu miķelīte miķelīšu suga ("Aster alpinus"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
virsāja miķelīte miķelīšu suga ("Aster amellus").
sirdslapu miķelīte miķelīšu suga ("Aster cordifolius").
izplestā ziemastere miķelīšu suga ("Aster divaricatus").
sārteņu ziemastere miķelīšu suga ("Aster ericoides").
sānziedu ziemastere miķelīšu suga ("Aster lateriflorus").
Jaunanglijas miķelīte miķelīšu suga ("Aster novae-angliae").
Jaunanglijas ziemastere miķelīšu suga ("Aster novae-angliae").
Jaunbeļģijas miķelīte miķelīšu suga ("Aster novi-belgii").
Jaunbeļģijas ziemastere miķelīšu suga ("Aster novi-belgii").
vītolu miķelīte miķelīšu suga ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius"), sastopama kā dārzbēglis samērā reti.
laimiņlapu miķelīte miķelīšu suga ("Aster sedifolius").
jūrmalas miķelīte miķelīšu suga ("Aster tripolium"), Latvijā aizsargājama.
galvainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps capitata"), kas sastopama uz briežtrifelēm.
miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem.
kara milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps militaris"), kas attīstās uz tauriņu kūniņām meža zemsedzē.
čūsku milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps ophioglossoides"), kas attīstās uz trifeļu augļķermeņim.
sazarotā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps polyarthra"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām.
irbuļu milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps stylophora"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām.
Cordyceps clavulata milneņu suga.
parastā miltene milteņu ģints suga ("Arctostaphylos uva-ursi"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos silos un kāpu mežos, mūžzaļš sīkkrūms ar ložņājošiem, stipri zarotiem dzinumiem.
mārabuls Milzu āboliņš, tauriņziežiem piederīgas ģints augs, Latvijā sastopamas 3 sugas.
klejotājalbatross Milzu albatross - albatrosu ģints suga ("Diomedea exulans").
tīģerčūska Milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga plankumotu muguru un sāniem, parasti līdz 3,5 m garumā, sastopama Indijā, vietējais nosaukums - pedapoda.
trauslkājods Milzu trauslkājods - trauslkāju dzimtas suga ("Pedicia rivosa"), Latvijā aizsargājama.
Japānas milžsalamandra milžsalamandru suga ("Megalobatrachus japonicus"), kas ir lielākais (garums - līdz 180 cm un vairāk) mūsdienu abinieks.
mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
zīdakācija Mimozu dzimtas ģints ("Albizzia"), \~50 sugas, dekoratīvs koks tropos un subtropos.
kautrā mimoza mimozu suga ("Mimosa pudica") ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas (aizsargreakcija pret stiprām tropu lietusgāzēm).
kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās.
periklīns Minerāla albīta pasuga, kas kristalizējusise īpatnējos izstieptos vai sadvīņotos kristālos.
spesartins Minerāla almandīna pasuga, kurā dzelzs oksidula vietā pa daļai vai pilnīgi stājies mangāna oksiduls.
morganīts Minerāla berila pasuga rožainā krāsā, ko atrod Madagaskarā.
klīnocoizīts Minerāla epidota ar Fe nabagā pasuga, kristalizējas monoklīnā singonijā.
kašolongs Minerāla halcedona pasuga piena baltā krāsā; kaholongs.
kaholongs Minerāla halcedona pasuga piena baltā krāsā.
oniks Minerāla halcedona pasuga, kurā melnas svītras mijas ar baltām.
stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās.
stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi.
sferosiderīts Minerāla siderīta pasuga, kas veido sfēriskus agregātus.
ceilonīts Minerāla spinela pasuga, tumši zaļā līdz melnā krāsā.
Halapas mirabilis mirabiļu suga ("Mirabilis jalapa").
palienes mirīnija mirīniju suga ("Myrinia pulvinata").
durstīgā mirmekodija mirmekodiju suga ("Myrmecodia echinata").
eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
feihoja miršu dzimtas ģints ("Feijoa"), mūžzaļi koki un krūmi Dienvidamerikā; 3 sugas; audzē arī Gruzijas rietumu daļā, Azerbaidžānā.
gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna.
vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi.
vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš.
naktssvečaugi Miršu rindas dzimta, lakstaugi, retāk krūmi ar vienkāršām, pretēji vai pamīšus izvietotām lapām, 20 ģinšu, \~650 sugu.
bezakotu lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas tropu augu suga ("Lawsonia inermis"), kuras augļus izmanto hennas izgatavošanai.
parastā mirte miršu suga ("Myrtus communis"), krūms ar mūžzaļām lapām un baltiem ziediem.
pazvilā misiņsmilga misiņsmilgu suga ("Sieglingia decumbens", sdenāk "Triodia decumbens").
iesārtā miskante miskantu suga ("Miscanthus purpurascens"), ko Latvijā bieži audzē kā krāšnumaugu.
raibziedu miskante miskantu suga ("Miscanthus sacchariflorus").
Ķīnas miskante miskantu suga ("Miscanthus sinensis").
milzu miskante miskantu suga ("Miscantus floridulus syn. Miscantus synensis var. giganteus").
Ligidum hipnorum mitreņu suga.
Porcellio scaber mitreņu suga.
priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns.
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
dienvidu mizložņa mizložņu suga ("Certhia brachydactyla").
parastā mizložņa mizložņu suga ("Certhia familiaris"), kas sastopama arī Latvijā, pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām.
kalnu mizložņa mizložņu suga ("Certhia himalayana").
lāsumainā mizložņa mizložņu suga ("Salpornis spilonotus").
Šneidera mizmīlis mizmīļu suga ("Boros schneideri").
četrplankumu mizskrējējs mizskrējēju suga ("Dromius quadrimaculatus").
parastā mizvabole mizvaboļu suga ("Cerylon histeroides").
Ečigo mogera mogeru suga ("Mogera etigo").
Japānas mazā mogera mogeru suga ("Mogera imaizumii").
Austrumķīnas mogera mogeru suga ("Mogera insularis").
Taivānas mogera mogeru suga ("Mogera kanoana").
Kobes mogera mogeru suga ("Mogera kobeae").
lielā mogera mogeru suga ("Mogera robusta").
Sado mogera mogeru suga ("Mogera tokudae").
Rjūkjū mogera mogeru suga ("Mogera uchidai").
Japānas mogera mogeru suga ("Mogera wogura").
augstā molīnija molīniju suga ("Molinia altissima").
niedru molīnija molīniju suga ("Molinia arundinacea"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs.
zilganā molīnija molīniju suga ("Molinia caerulea"), Latvijā sastopama samērā bieži, tiek audzēta arī kā krāšņumaugs un izveidotas vairākas šķirnes.
plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem.
Monarda didyma monardu suga.
Monarda fistulosa monardu suga.
dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks.
govju moniēzija moniēziju suga ("Moniezia benedeni"), ķermeņa garums - līdz 4 m, parazitē govīs un aitās.
aitu moniēzija moniēziju suga ("Moniezia expansa"), ķermeņa garums - līdz 10 m, parzitē gk. aitās, retāk kazās, govīs.
cephalosporium Monīliju dzimtas ģints, saprofīti augsnē, uz augu atliekām, Latvijā konstatētas 6 sugas.
Monoblepharis brachyandra monoblefarīdu suga.
Monoblepharis polymorpha monoblefarīdu suga.
Monoblepharis sphaerica monoblefarīdu suga.
daktilogīri Monogeneju klases ģints ("Dactylogyrus"), sīki, parazītiski, hermafrodītiski plakantārpi, kas dzīvo uz zivju žaunām, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas.
bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā.
garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu.
avota montija montiju suga ("Montia fontana"), Latvijā aizsargājama.
Monas elongata monu suga.
Monas sociabilis monu suga.
Monas socialis monu suga.
Monas vivipara monu suga.
Monas vulgaris monu suga.
linneons Morfoloģiski līdzīgu tuvradniecisku augu formu kopums, kas atbilst sugas kritērijiem.
simpatrija Morfoloģiski līdzīgu, bet fizioloģiski un ekoloģiski atšķirīgu sugu vai formu kopdzīve vienā un tajā pašā apvidū.
slaidā moskītzāle moskītzāļu suga ("Bouteloua gracilis").
mainīgā mugurene mugureņu suga ("Polygonatum commutatum").
sirpjveida mugurene mugureņu suga ("Polygonatum falcatum").
daudzziedu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum multiflorum").
platlapu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum multiflorum").
smaržīgā mugurene mugureņu suga ("Polygonatum odoratum").
ārstniecības mugurene mugureņu suga ("Polygonatum officinale").
mieturu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum verticillatum").
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā.
ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā.
lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg.
plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas.
bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu.
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās.
beluga Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Huso huso"), vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu.
gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas.
rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā.
parastā mugurpelde mugurpelžu suga ("Notonecta glauca").
Mucor adventitius mukoru suga.
Mucor angulisporus mukoru suga.
Mucor circinelloides mukoru suga.
Mucor hiemalis mukoru suga.
Mucor mucedo mukoru suga.
Mucor murorum mukoru suga.
Mucor oblongisporus mukoru suga.
Mucor piriformis mukoru suga.
Mucor plasmaticus mukoru suga.
Mucor racemosus mukoru suga.
Mucor ramannianus mukoru suga.
vītolu mūķene mūķeņu suga ("Leucoma salicis").
ozolu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria dispar").
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem.
smiltāju mūmijvabole mūmijvaboļu suga ("Trox sabulosus").
skarainā mureja mureju suga ("Murraya paniculata").
recenti organismi mūsdienās dzīvojoši organismi, arī tie, kas pieder pie reliktsugām.
Armēnijas muskare muskaru suga ("Muscari armeniacum").
debeszilā muskare muskaru suga ("Muscari azureum").
mazā muskare muskaru suga ("Muscari botryoides").
Kolhīdas muskare muskaru suga ("Muscari colchicum").
pušķu muskare muskaru suga ("Muscari comosum").
platlapu muskare muskaru suga ("Muscari latifolium").
vārpu muskare muskaru suga ("Muscari neglectum").
ķekaru muskare muskaru suga ("Muscari racemosum").
govju muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis blanchardi").
cūku muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis miescheriana").
aitu muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis tenella").
mošusvērsis Muskusvērsis - dobradžu dzimtas suga, vidēji liels pārnadzis ar garu apmatojumu un lieliem ragiem.
mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas.
skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā.
dziedātājķauķis Mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas smējējķauķu ģints ("Hippolais") atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
baltkakla mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula albicollis").
zilais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula cyanomelana").
melnais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula hypoleuca"), kas sastopama arī Latvijā.
Sibīrijas mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula mugimaki").
Japānas mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula narcissina").
mazais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula parva"), sastopama arī Latvijā.
Kaukāza mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula semitorquata").
baltuzacu mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula zanthopygia").
lāsumainais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa griseisticata").
brūnais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa latirostris").
rudastes mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa ruficauda").
Austrumāzijas mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa sibirica").
pelēkais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa striata"), sastopama arī Latvijā.
lielais mušķērājs mušķērāju suga ("Niltava grandis").
pundura mušķērājs mušķērāju suga ("Niltava hodgsoni").
baltā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita alba").
divkrāsu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita battarae").
oranžā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita crocea").
alkšņu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita friabilis").
dzeltenbrūnganā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita fulva").
olīvpelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita olivaceogrisea").
pelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita vaginata").
bālā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita citrina").
pelēkā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita excelsa", syn. "Amanita spissa").
dzeltenā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita gemmata").
sarkanā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita muscaria").
panteru mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita pantherina").
zaļā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita phalloides").
violetbrūnā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita porphyria").
brūnā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita regalis").
sarkstošā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita rubescens").
bārkstainā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita strobiliformis").
baltā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita virosa").
mazā istabas muša mušu dzimtas suga ("Fannia canicularis").
sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem.
asinsmuša Mušu dzimtas triba, smeceris pārragojies, ar to sūc zīdītāju, retāk putnu asinis, gk. tropos 5-7 ģintis, 40 sugas, Latvijā 3 ģintis, 4 sugas.
ģenētiskais slogs mutanto alēļu klātbūtne populācijā vai sugā, tā lielumu nosaka mutanto alēļu frekvence.
ravenela mutīne mutīņu ģints pūpēžu suga ("Mutinus ravenelii").
parastā muzejvabole muzejvaboļu suga ("Anthrenus museorum"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
Mougeotia aspera mužociju suga.
Mougeotia calcarea mužociju suga.
Mougeotia elegantula mužociju suga.
Mougeotia genuflexa mužociju suga.
Mougeotia glyptosperma mužociju suga.
Mougeotia laetevirens mužociju suga.
Mougeotia maltae mužociju suga.
Mougeotia notabilis mužociju suga.
Mougeotia nummuloides mužociju suga.
Mougeotia parvula mužociju suga.
Mougeotia punctata mužociju suga.
Mougeotia robusta mužociju suga.
Mougeotia viridis mužociju suga.
Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai.
īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs.
naktsspuldze Nagliņziežu jeb neļķu dzimtai piederīgs augs ar kopā saaugušām kauslapiņām, Latvijā 2 sugas.
kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas.
jūras najāda najādu suga ("Najas marina"), Latvijā aizsargājama.
sīkā najāda najādu suga ("Najas tenuissima"), Latvijā aizsargājama.
pūpēžu naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora lycoperdoides").
parazītiskā naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora parasitica", syn. "Nyctalis parasitica").
naktsskātes Naktenes ("Solanum"), \~1200 sugu, starp tām kartupeļi, tomāti, bebru kārkliņš, naktskālis, nakts pamašas u. c.
beladonna Nakteņu dzimtas ģints ("Atropa"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas.
velnābols Nakteņu dzimtas ģints ("Datura"), koki, krūmi, lakstaugi ar lieliem, stipri smaržojošiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu pogaļu, 10-25 sugas (gk. Centrālamerikā), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas.
driģene Nakteņu dzimtas ģints ("Hyosciamus"), indīgs lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
līcija Nakteņu dzimtas ģints ("Lycium"), mūžzaļš vai vasarzaļš, dzeloņains dekoratīvs krūms ar sīkiem ziediem, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugs audzēta 1 suga, kas vietām pārgājusi savvaļā.
nikandra Nakteņu dzimtas ģints ("Nicandra"), izplatīta Dienvidamerikā, tikai 1 suga, Latvijā adventīva.
puķutabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana") sugu grupa, dekoratīvi augi.
petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus.
petonija Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints, kas cēlusies Dienvidamerikā; dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
lampionaugs Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints; dažām sugām (Meksikas tomāti, zemeņtomāti) ir ēdami augļi.
baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem.
ragainā naktene nakteņu suga ("Solanum cornutum"), Latvijā adventīva.
Čīles naktene nakteņu suga ("Solanum crispum").
bebrukārkliņš Nakteņu suga ("Solanum dulcamara"), puskrūms ar violetiem ziediem un sarkanām ogām.
jasmīnu naktene nakteņu suga ("Solanum jasminoides").
šķeltlapu naktene nakteņu suga ("Solanum laciniatum").
pepino Nakteņu suga ("Solanum muricatum"), izcelsme - Dienvidamerika.
melnā naktene nakteņu suga ("Solanum nigrum"), indīgs lakstaugs (nezāle) ar baltiem ziediem un melnām ogām.
Rantoneti naktene nakteņu suga ("Solanum rantonettii").
žodzeņlapu naktene nakteņu suga ("Solanum sisymbriifolium"), Latvijā adventīva.
Vendlanda naktene nakteņu suga ("Solanum wendlandii").
kartupelis Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem.
peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas.
Branta naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis brandti syn. Myotis mystacinus brandti").
dīķa naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis dasycneme").
ūdeņu naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis daubentoni").
lielais naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis myotis").
bārdainais naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis mystacinus").
Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā).
pamaša Naktsskāšu suga.
ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes.
kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
divgadīgā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera biennis").
ciņu naktssvece naktssveču suga ("Oenothera caepitosa").
Drumonda naktssvece naktssveču suga ("Oenothera drummondii").
krūmveida naktssvece naktssveču suga ("Oenothera fruticosa").
Misūri naktssvece naktssveču suga ("Oenothera missouriensis").
ilggadīgā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera perennis").
sārtstublāja naktssvece naktssveču suga ("Oenothera rubricaulis"), kas Latvijā ir autohtona.
krāšņā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera speciosa").
četršķautņu naktssvece naktssveču suga ("Oenothera tetragona").
Oenothera perangusta naktssveču suga.
Oenothera renneri naktssveču suga.
Oenothera suaveolens naktssveču suga.
smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi.
zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas.
mājas nandīna nandīnu suga ("Nandina domestica").
lielais nandu nandu suga ("Rhea americana").
mazais nandu nandu suga ("Rhea darvinii").
sekstainais nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum crystatum"), Latvijā aizsargājama.
birztalu nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum nemorosum").
Polijas nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum polonicum").
pļavas nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum pratense").
meža nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum sylvaticum").
tocetnarcise Narcisu suga ("Narcissus tazzeta"); pušķu narcise.
tacete Narcišu suga - pušķu narcise, tocetnarcise ("Narcissus tazzeta").
ciklamenziedu narcise narcišu suga ("Narcissus cyclamineus").
mazā narcise narcišu suga ("Narcissus minor").
smaržīgā narcise narcišu suga ("Narcissus odorus").
dzejnieku narcise narcišu suga ("Narcissus poeticus").
pušķu narcise narcišu suga ("Narcissus tazzeta"); tocetnarcise.
Triandru narcise narcišu suga ("Narcissus triandrus").
trompetnarcise Narcišu suga (Narcissus pseudonarcissus), tās ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
taceta Narcišu suga ar daudzām šķirnēm.
Narcissus caniculatus narcišu suga.
zemessomiņu nardija nardiju suga ("Nardia geoscyphus").
kāpnīšu nardija nardiju suga ("Nardia scalaris").
lielā nāra nāru suga ("Nājas mājor"), Latvijā sastopams divmāju augs ar dzeloņainu, stīvu un ļoti zarainu stublāju.
baltvalis Narvaļu dzimtas suga ("Delphinapterus leucas"), ziemeļu jūru un okeānu delfīns baltā krāsā.
Monodon monoceros narvaļu suga, kuras vīrišķiem īpatņiem raksturīgs 2-3 m garš uz priekšu vērsts ilknis.
nātra Nātre (2) - augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās; \~35 sugas, Ziemeļeiropā 2 sugas.
dzelznātre Nātru pasuga.
gobaugi Nātru rindas dzimta ("Ulmaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi ar vienkāršām, veselām, asimetriskām lapām, ziedi viendzimuma, sīki, 16 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 1 ģints, 2 sugas.
zīdkokaugi Nātru rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi kokaugi ar piensulu, retāk lakstaugi, lapas dažādas pat vienā kokā, ar pielapēm, 60 ģinšu, >1500 sugu.
lielā nātre nātru suga ("Urtica dioica").
mazā nātre nātru suga ("Urtica urens").
tīruma naudulis nauduļu suga ("Thlaspi arvense").
Navicula atomus navikulu suga.
Navicula cryptocephala navikulu suga.
Navicula cuspidata navikulu suga.
Navicula fossalis navikulu suga.
Navicula gracilis navikulu suga.
Navicula minuscula navikulu suga.
Navicula minima navikulu suga.
Navicula mutica navikulu suga.
Navicula pusilla navikulu suga.
Navicula pygmea navikulu suga.
Navicula radiosa navikulu suga.
Navicula rhynchocephala navikulu suga.
Navicula subtilissima navikulu suga.
pakalnu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga ("Myosotis ramosissima"), Latvijā sastopama samērā reti un aizsargājama
sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
Alpu neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis alpestris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
lauku neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis arvensis", arī "Myosotis intermedia").
ciņu neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis caespitosa").
raibā neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis discolor", arī "Myosotis versicolor").
smilts neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis micrantha", arī "Myosotis arenaria" un "Myosotis stricta").
purva neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis palustris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
meža neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis sylvatica").
pacilā nefrolēpe nefrolēpju suga ("Nephrolepis exaltata"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu.
gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām.
Nephroma parile nefromu suga.
izonefrotoksīns Nefrotoksīns, kas ietekmē tās pašas sugas citu dzīvnieku šūnas.
dzeltensarkanā negailene negaileņu ģints sēņu suga ("Hygrophoropsis aurantiaca"); neīstā gailene; dzeltensārtā gailene.
bālā negailene negaileņu suga ("Hygrophoropsis pallida"), sastopama ļoti reti egļu mežos, mitrās vietās, sfagnos.
upes nēģis nēģu dzimtas suga ("Lampetra fluviatilis", senāk "Petromyzon fluviatilis").
strauta nēģis nēģu dzimtas suga ("Lampetra planeri").
jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni.
jūras nēģis nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus").
radniecīgā neilija neiliju suga ("Neillia affinis").
ķekaru neilija neiliju suga ("Neillia racemosa").
Ķīnas neilija neiliju suga ("Neillia sinensis").
platsmeceris Neīstie smecernieki - visēdāju vaboļu dzimta ("Anthribidae"), >3000 sugu, Latvijā konstatētas >7 sugas, vaboles 2-10 mm garas, sastop uz augiem, kāpuri zem mizas, trūdošā augsnē, sēklās.
zeltainā neīstā lapegle neīsto lapegļu suga ("Pseudolarix amabilis", senāk "Pseudolarix kaempferi").
gludā nekera nekeru suga ("Neckera complanata").
viļņainā nekera nekeru suga ("Neckera crispa"), Latvijā aizsargājama.
īssetas nekera nekeru suga ("Neckera pennata").
nektarīnijas Nektara putni, zvirbuļputnu dzimta, sīki putni gk. tropos, \~250 sugas.
Sicīlijas nektāraskorde nektāraskordu suga ("Nectarascordum siculum").
sarkanastes nektārputniņs nektārputnu dzimtas suga ("Aethopyga ignicauda").
lapu koku nektrija nektriju ģints sēņu suga ("Nectria cinnabarina").
cinobrsarkanā nektrija nektriju suga ("Nectria cinnabarina"), kas bieži atrodama uz lapkoku un krūmu stumbriem un zariem; izraisa lapkoku sarkankārpainību.
Nectria cinnabarina nektriju suga.
Nectria cucurbitula nektriju suga.
Nectria episphaeria nektriju suga.
Nectria galligena nektriju suga.
Nectria punicea nektriju suga.
Nectria sanguinea nektriju suga.
pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
ziloņcirslis Neliela pelēm līdzīgu Āfrikas zīdītāju kārta ar 1 dzimtu, kurā ir 28 sugas, dzīvnieciņi ar snuķim līdzīgu purniņu, ķermeņa garums - 15-60 cm ieskaitot asti.
Rizoforu dzimta nelieli mūžzaļi koki un krūmi (16 ģintis, 120 sugas) ar miecvielām bagātām mizām un lapām un izturīgu, cietu koksni, ko izmanto zemūdens būvēm.
mīzeņi Nelielu skudru sugas; šo sugu skudras melnā vai iesarkanā krāsā.
ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi.
kokalis Neļķu dzimtas ģints ("Agrostemma"), labības nezāle, viengadīgs lakstaugs, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
smiltenīte Neļķu dzimtas ģints ("Arenaria"), lakstaugi, retumis puskrūmi, lapas pretējas, ziedi balti; \~ 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
radzene Neļķu dzimtas ģints ("Cerastium", senāk "Cornea"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem, \~225 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
spulgnaglene Neļķu dzimtas ģints ("Coronaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rozetes lapām, Latvijā konstatēta 1 suga.
melnodzene Neļķu dzimtas ģints ("Cucubalus"), 1 suga, kas sastopama arī Latvijā.
trūkumzālīte Neļķu dzimtas ģints ("Herniaria"), daudzgadīgs augs ar daudziem guļošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās, 33 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām.
spulgotne Neļķu dzimtas ģints ("Melandrium"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ūdensvirza Neļķu dzimtas ģints ("Myosoton syn. Malachium"), kurā ir tikai 1 suga.
mēringija Neļķu dzimtas ģints ("Moehringia"), lakstaugi ar veselām lapām, ziedi sīki ar kausu un vainagu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ziepjusakne Neļķu dzimtas ģints ("Saponaria"), lakstaugi, 32 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
žultszālīte Neļķu dzimtas ģints ("Scleranthus"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, ziedi sīki, zaļgani, sakopoti blīvos dihāzijos (divžuburoņos), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gauri Neļķu dzimtas ģints ("Spergula"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles), \~5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pagaurs Neļķu dzimtas ģints ("Spergularia"), lakstaugs, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga.
sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pusdienziežaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, pārsvarā lapu sukulenti, ziedi lieli, krāšņi, atveras saulē, \~130 ģinšu, >2500 sugu.
neļķaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk krūmi ar veselām, šaurām, parasti pretēji novietotām, sēdošām lapām, 80 ģinšu, \~2100 sugu.
amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti.
hibrīdā neļķe neļķu suga ("Dianthus allwoodii").
smiltāja neļķe neļķu suga ("Dianthus arenarius").
čemurneļķe Neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis; studentneļķe.
lauka neļķe neļķu suga ("Dianthus campestris"), Latvijā adventīva.
dārza neļķe neļķu suga ("Dianthus caryophyllus").
Ķīnas neļķe neļķu suga ("Dianthus chinensis"), ko Latvijā audzē dārzos.
dzirkstelīte Neļķu suga ("Dianthus deltoides") ar spilgti sarkaniem ziediem.
Fišera neļķe neļķu suga ("Dianthus fischeri"), Latvijā aizsargājama.
zilganā neļķe neļķu suga ("Dianthus gratianopolitanus"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos.
klinšu neļķe neļķu suga ("Dianthus petraeus"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos.
spalvu neļķe neļķu suga ("Dianthus plumarius"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos.
krāšņā neļķe neļķu suga ("Dianthus superbus"), Latvijā aizsargājama.
daudzkrāsu neļķe neļķu suga ("Dianthus versicolor"), Latvijā adventīva.
metastrongils Nematožu klases ģints ("Metastrongylus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas cūku plaušās, starpsaimnieks - sliekas.
singama Nematožu klases ģints ("Syngamus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna.
zemenāju nematode nematožu klases suga ("Aphelenchoides fragariae").
kartupeļu nematode nematožu klases suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu globodera.
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
auzu nematode nematožu suga ("Heterodera avenae").
prostoms Nemertīnu tipa bezmugurkaulnieku ģints ("Prostoma"), kuras 1 suga konstatēta arī Latvijā.
daudzziedu nemēzija nemēziju suga ("Nemesia floribunda").
dziedzerainā nemēzija nemēziju suga ("Nemesia strumosa").
raibziedu nemēzija nemēziju suga ("Nemesia versicolor").
menīza nemofila nemofilu suga ("Nemophila menziesii"), viengadīga puķe ar baltiem violeta dzīslojuma piltuvveida ziediem; skaistā zilmalīte.
kalnu nemopants nemopantu suga ("Nemophanthus mucronulatus"), Latvijā introducēta 20. gs. 70. gados, bet audzē reti.
nanisms Nenormāli mazs augums salīdzinājumā ar to, kāds tas vidēji ir attiecīgās sugas attiecīgā vecuma, dzimuma, populācijas, rases pārstāvjiem; pundurība.
Vālveida neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria clavata syn. Neoporteria nigrihorrida").
briesmīgā neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria horrida", senāk "Neoporteria tuberisulcatus").
islajas neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria islayensis syn. Islaya islayensis").
ligzdu neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria nidus syn. Neoporteria multicolor").
mazribu neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria paucicostata", senāk "Neochilenia paucicostata").
Karolīnas neoregēlija neoregēliju suga ("Neoregelia carolinae"), kas parasti ir viens no vecākaugiem pārdošanā esošajām šķirnēm.
cepurainā neotiante neotianšu suga ("Neottianthe cucullata syn. Gymnadenia cucullata"), Latvijā aizsargājama.
paratips Neparasts sugas tips, piem., baktēriju kolonijās.
degunradzis Nepārnadžu kārtas dzimta ("Rhinocerotidae"), lieli masīvi neatgremotāji, uz pieres un deguna 1 vai 2 ragi, kas ir ādas epidermas veidojumi, 5 sugas.
zirgveidīgie Nepārnadžu kārtas dzimta, kas evolūcijas gaitā parādījusies pirms 50 miljoniem gadu un vēstures gaitā bijušas vairākas ģintis, bet mūsdienās sastopama 1 ģints ar 4 sugām: īstie zirgi, ēzeļi, pusēzeļi un zebras.
bodo Nepatogēnu vicaiņu ģints; dažas sugas atrastas cilvēka izkārnījumos un urīnā.
Nepenthes alata nepentu suga.
Nepenthes gracilis nepentu suga.
Nepenthes rafflesiana nepentu suga.
Nepenthes truncata nepentu suga.
Nepenthes ventricosa nepentu suga.
Nepenthes x chelsonii nepentu suga.
sterilo micēliju rinda nepilnīgi pazīstamas sēnes ("Mycelia sterilia"), kas neveido sporas un sastopamas dažādās sterilās stadijās, kas ir micēlija veidojumi un noder pārziemošanai un jauna micēlija veidošanai; rindā 28 ģintis, 200 sugu.
cistokoleja Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints ("Cystocoleus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
melnā cistokoleja nepilnīgi pazīstamo ķērpju suga ("Cystocoleus ebeneus syn. Cystocoleus niger"), Latvijā aizsargājama.
cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas.
Phyllosticta aceris nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz kļavām.
Phyllosticta coryli nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz lazdām.
Phyllosticta fraxinicola nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz ošiem.
hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas.
coryneum Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, diaportu dzimtas sugu anamorfas.
ekscipula Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Excipulaceae"), saprofīti uz zariem, stublājiem, retāk uz lapām, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
leptostroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Leptostromataceae"), parazīti un saprofīti uz lakstaugu, koku un krūmu stumbriem, lapām un augļiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, \~20 sugu.
melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu.
cerkosporas nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma demāciju dzimtas ģints ("Cercospora"), parazitē uz augu lapām, stumbriem, augļiem, \~1270 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu.
kladosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints ("Cladosporium"), Latvijā kontatētas 10 sugas.
demācija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Dematiaceae"), raksturīgs tumšs, pigmentēts micēlijs un konīdijnesēji, Latvijā konstatētas \~45 ģintis, \~130 sugu.
monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu.
tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas.
botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas.
grafiola Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases hifomicēšu rindas dzimta ("Graphiolaceae"), no kuras Latvijā atrasta tikai 1 suga.
celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu.
cilindrosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Cylindrosporium"), sēnes parzitē uz augu lapām, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas.
marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu.
penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
aspergili Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas pelējumsēnīšu ģints ("Aspergillus"), 50-60 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu.
citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
cytosporina Nepilnīgi pazīstzmo sēņu ģints, diatropu dzimtas vairāku sugu anamorfas (konīdijstadijas).
glenospora Nepilnīgo sēņu ģints, kuras dažas sugas atrastas micetomas gadījumos.
invāzija Neregulāra, masveidīga kādas sugas dzīvnieku vai augu ieceļošana, ieviešanās kādā teritorijā.
Nereis diversicolor nereju suga.
Boudena nerīne nerīņu suga ("Nerine bowdenii").
lokanā nerīne nerīņu suga ("Nerine flexuosa").
viļņainā nerīne nerīņu suga ("Nerine undulata").
Granadas nertera nerteru suga ("Nertera granadensis").
iedzimtā imunitāte neuzņēmība, kuras pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpašības, kas piemīt noteiktai dzīvnieku sugai vai cilvēkam.
heterostilija Nevienāda garuma irbuļi dažādu vienas un tās pašas sugas auga eksemplāru ziedos, kas kavē pašapputeksnēšanos.
niedrāzis Niedrājantilopju apakšdzimtas suga, skausta augstums - 1,2-1,3 m, masa - \~250 kg, sastopams gandrīz visā Āfrikas teritorijā.
melnvēdera niedrskrējējs niedrskrējēju suga ("Odacantha melanura"), 6,5-7,5 mm garš ķermenis ar košiem oranžiem segspārniem, zaļu galvu, sastopama mitrās un pārpurvotās vietās.
parastā niedre niedru suga ("Phragmites communis", arī "Arundo phragmites").
Damaskas nigella nigellu suga ("Nigella damascena"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Spānijas nigella nigellu suga ("Nigella hispanica").
austrumu nigella nigellu suga ("Nigella orientalis").
sējas nigella nigellu suga ("Nigella sativa"), ko retumis audzē kā garšaugu.
spuldzeņu nikandra nikandru suga ("Nicandra physaloides"), Latvijā reti sastopama sakņu dārzos, pagalmos, nezālienēs, audzē arī kā krāšņumaugu.
pundurnīlzirgs nīlzirgu dzimtas suga ("Choeropsis liberiensis"), ķermeņa garums 170-185 cm, astes garums 15-17 cm, masa 250-275 kg, sastopama reti.
zirgu nīrembergija nīrembergiju suga ("Nierembergia hippomanica").
Nitella confervacea nitellu suga.
Nitella flexilis nitellu suga.
Nitella gracilis nitellu suga.
Nitella hyalina nitellu suga.
Nitella mucronata nitellu suga.
Nitella opaca nitellu suga.
Nitella syncarpa nitellu suga.
Nitella tenuissima nitellu suga.
kolicīns No "Escherichia coli" iegūts antibiotiks, kas ietekmē tās pašas sugas citus celmus.
spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs.
mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
apelativējums No īpašvārda darināts sugas vārds.
cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji.
biozona Nogulumi, kas atbilst atsevišķas sugas, ģints vai cita augu vai dzīvnieku taksona pilnam eksistences laikam - biohronam.
sakņu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Rhyzoglyphus echinopus").
miltu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Tyroglyphus farinae").
atliektā nolīna nolīnu suga ("Beaucarnea recurvata").
tumšā noneja noneju suga ("Nonea pulla"), daudzgadīgs lakstaugs, klāts ar matiņiem, stublājs 20-40 cm garš.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
lielā noraga noragu suga ("Pimpinella major", senāk "Pimpinella magna").
klinšu noraga noragu suga ("Pimpinella saxifraga").
morītes Noragu suga, meža krūmu augs, kura sakni lieto ārstniecībā.
kalnu norgalvīte norgalvīšu suga ("Jasione montana"), Latvijā samērā bieži sastopama sausās pļavās, izcirtumos, priežu mežos, kāpās.
platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^.
banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians.
pazīstēt Noteikt (kādu augu, dzīvnieku, arī to sugas, šķirnes).
augšanas apstākļi noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošas sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc audzes nociršanas.
finieru izejmateriāls noteiktas koku sugas un izmēru mežmateriāli (garkluči vai kluči) finiera lentes vai finierskaidas ražošanai lobot vai drāžot.
celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
dzīvotne Noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā.
līklapu novellija novelliju suga ("Nowellia curvifolia"), sastopama samērā reti, gk. mitros un slapjos mežos, kā arī kūdreņos, uz trupošām skujkoku (egļu, priežu) kritalām pēc mizas atdalīšanās (retumis aug uz mizas).
bišu nozema nozemu suga ("Nosema apis"), Latvijā nozīmīgākā nozema - bišu parazīts.
šķeltzobainā obēlija obēliju suga ("Obelia gelatinosa").
malārijods Odu dzimtas suga ("Anopheles maculipennis"), var pārnēsāt malārijas ierosinātājus - plazmodijus.
sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu.
gjurza Odžu dzimtas suga, līdz 1,6 m gara čūska, ļoti indīga, sastopama Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumu daļā.
Ophyocitium arbuscula ofiocitiju suga.
Ophyocitium bicuspidatum ofiocitiju suga.
Ophyocitium capitatum ofiocitiju suga.
Ophyocitium cochleare ofiocitiju suga.
Ophyocitium gracilipes ofiocitiju suga.
Ophyocitium lagerheimii ofiocitiju suga.
Ophyocitium maius ofiocitiju suga.
Ophyocitium parvulum ofiocitiju suga.
Ochrolechia turneri ohrolehiju suga, kas atrasta Slīterē 1971. g. uz bērza stumbra.
Ochrolechia arborea ohrolehiju suga, kas aug uz lapu kokiem.
Ochrolechia tartarea ohrolehiju suga, kas konstatēta 19. gs. Ķemeros, bet 20. gs. nav atrasta.
Ochrolechia androgyna ohrolehiju suga, kas uz lapu un skuju kokiem veido gaišus, sīkgraudainus, saplaisājušus lapoņus.
Ochropsora ariae ohropsoru suga.
punduržirafe Okapi - žirafu dzimtas suga ("Okapia johnstoni"), vienīgā ģintī, ķermeņa garums - \~2 m, masa - \~250 kg, Āfrikā Kongo baseinā, reti sastopama, aktīva naktīs, ēd gk. krūmu lapas.
oksfordširdouni Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
oksfordšires Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
oksfordšīri Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
oksfordšīrieši Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
kloākaiņi Oldējēji - zīdītāju kārta, visprimitīvākie zīdītāji, kam ir vairākas rāpuļu pazīmes, dzimumorgānu, izvadorgānu un gremošanas orgānu izvadi atveras kloākā, 2 dzimtas, 6 sugas.
skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
pīļknābis Oldējēju kārtas pirmzīdītāju apakšklases dzimta ("Ornithorhynchidae"), no kuras līdz mūsdienām izdzīvojusi tikai 1 suga.
strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm.
kapmirte Oleandru dzimtas ģints ("Vinca"), 7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 2 sugas.
strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai.
kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru.
rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā.
parastais oleandrs oleandru suga ("Nerium oleander").
Hāsta oleārija oleāriju suga ("Olearia haastii").
Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā.
forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
ligustrs Olīvu dzimtas ģints ("Ligustrum"), augs, krūms ar baltdzelteniem, smaržīgiem ziediem skarās, \~50 sugu, no tām 1 suga aug arī Eiropā, Latvijā introducētas 3 sugas; bezvārdis.
ceriņi Olīvu dzimtas ģints ("Syringa"), krāšņumkrūms ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem blīvās skarās, \~30 sugas.
Amerikas omārs omāru suga ("Homarus americanus"), garums - līdz 63 cm, masa - līdz 15 kg.
Eiropas omarus omāru suga ("Homarus gammarus"), garums - līdz 65 cm, mas līdz 11 kg.
Norvēģijas omārs omāru suga ("Nephrops norvegicus"), garums - līdz 32 cm, masa - līdz 7 kg.
Kapadokijas omfalode omfalodu suga ("Omphalodes cappadocia").
pavasara omfalode omfalodu suga ("Omphalodes verna").
Omphalodes linifolia omfaložu suga, kas tautas valodā pazīstama ar nosaukumu "Veneras naba".
Equus hemionus onager onagra, kulana pasuga.
jutīgā onokleja onokleju suga ("Onoclea sensibilis").
melnā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha atra"), kas aug uz gludās ošu un alkšņu gludās mizas, kam apotēciji ir blīvās grupās.
brūnējošā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha rufescens"), kas aug uz lapu kokiem, tai iegareni, dihotomiski (dakšveidā) zaroti apotēciji.
mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji.
izlocītā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha vermicellifera"), kas ir reta un Latvijā aizsargājama, konstatēta Slīterē.
zaļā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha viridis"), atrasta platlapju un jauktos mežos Moricsalā un Ķemeros, Latvijā aizsargājama.
Opegrapha atra opegrafu suga.
Opegrapha caesareensis opegrafu suga.
Opegrapha diaphora opegrafu suga.
Opegrapha lichenoides opegrafu suga.
Opegrapha niveoatra opegrafu suga.
Opegrapha personii opegrafu suga.
Opegrapha pulicaris opegrafu suga.
Opegrapha rufescens opegrafu suga.
Opegrapha saxatilis opegrafu suga.
Opegrapha vulgata opegrafu suga.
pneumolize Operācija, ar kuru atdala plaušu plēves sasugumus.
ophiostoma Ophiostoma ulmi - ofiostomu dzimtas sugas "Ceratocystis ulmi" nosaukuma sinonīms.
kriptopīns Opijā un dažās lauztās sirds ("Dicentra") sugās atrasts alkaloīds, kas iedarbības ziņā līdzīgs papaverīnam.
dienvidu oposums oposumu dzimtas suga ("Didelphis marsupialis").
ziemeļu oposums oposumu dzimtas suga ("Didelphis virginiana").
sīkskabargu opuncija opunciju suga ("Opuntia microdasys").
brūnsarkanā opuncija opunciju suga ("Opuntia rufida").
Opuntia gosseliana opunciju suga.
Hieracium aurantiacum oranžā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
sīkrievainais oreocerejs oreocereju suga ("Oreocererus pseudofossulatus ").
Trolla oreocerejs oreocereju suga ("Oreocererus trollii").
Celza oreocerejs oreocereju suga ("Oreocereus celsianus").
santonīns Organiska viela, ko iegūst no īpašas vībotņu sugas augiem; populāras cērmju zāles.
citrāls Organisks savienojums, viens no svarīgākajiem aldehīdiem; atrodas citronmelisu, dažu eikaliptu sugu un citu augu ēteriskajās eļļās; lieto parfimērijā, kā arī hipertonijas un acu slimību ārstēšanā.
iedzimtība organisma spēja nodot pēcnācējiem savas sugas un individuālās pazīmes un attīstības īpatnības, kas ir ģenētiski noteiktas.
stenofāgi Organismi, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem.
eiribiontie organismi organismi, kas piemēroti eksistencei vidē, kuras faktoriem var būt ļoti dažāda vērtība; sugas ar plašu ekoloģisko valenci.
alohtoni Organisms (arī suga ģints vai dzimta), kas attiecīgajā dzīvesvietā ir ieceļotājs.
visēdājs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem; polifāgs.
polifāgs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
monofāgs Organisms, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; vienēdājs.
savvaļas tips organisms, kura fenotips vai zināmas pazīmes atbilst attiecīgās sugas savvaļas pārstāvju vairuma pazīmēm.
poliploīdi Organisms, kura šūnās ir divi vai vairāki veseli hromosomu komplekti (genomi); rodas, divkāršojoties, trīskāršojoties utt. tā paša organisma genomam (autopoliploīdi) vai apvienojoties vairāku sugu genomiem (alopoliploīdi).
aneiploīds Organisms, kura šūnu kodolā hromosomu skaits ir par vienu vai vairākām hromosomām lielāks vai mazāks nekā attiecīgajai sugai tas raksturīgs.
aloheteroploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir divu vai vairāku sugu hromosomu komplekti.
alopoliploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir vairāk nekā divi dažādu sugu hromosomu komplekti.
autopoliploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir vairāk nekā divi vienas un tās pašas sugas haploidālie hromosomu kompleksi.
specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai.
progress Organismu vai to sugu, ģinšu u. tml. pilnveidošanās evolūcijas gaitā.
cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga.
koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga.
dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas.
dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā.
saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga.
sūnene Orhideju dzimtas ģints ("Hammarbya"), Latvijā konstatēta 1 suga.
hermīnija Orhideju dzimtas ģints ("Herminium"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi lodveidīgi, 30 sugu, Latvijā 1 suga, kas sastopama reti, mitrās pļavās un meža klajumos.
lipare Orhideju dzimtas ģints ("Liparis"), daudzgadīgs lakstaugs, mērenajās un tropu joslās \~250 sugu; Latvijā tikai 1 suga.
vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ligzdene Orhideju dzimtas ģints ("Neottia"), daudzgadīgs saprofītisks bezhlorofila lakstaugs ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem, Eirāzijas mērenajā joslā 9 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
oncīdija Orhideju dzimtas ģints ("Oncidia") ar kādām 400 sugām, Rietumindijā un Amerikas tropos, dažas sugas un šķirnes audzē kā telpaugus.
ofrīda Orhideju dzimtas ģints ("Ophrys"), daudzgadīgi lakstaugi, Eiropā, Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi.
falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā.
naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas.
odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē.
vaniļa Orhideju dzimtas suga ("Vanilla planifolia"), kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns.
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
mušu ofrīda orhideju dzimtas suga (“Ophrys insectifera syn. Ophrys muscifera”), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama, aug pārpurvotos priežu mežos, kaļķainos zāļu purvos un purvainās pļavās.
odontoglossum Orhideju ģints ar kādām 150 sugām Amerikā no Bolīvijas līdz Meksikai.
phajus Orhideju ģints, tropu augi dažādas krāsas ķekaros sakopotiem ziediem, ap 20 sugu, dažas kultivētas augu mājās podos arī Latvijā.
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
mazais ormanītis ormanīšu suga ("Porzana parva").
lielais ormanītis ormanīšu suga ("Porzana porzana").
Oscillatoria agardhii oscilatoriju suga.
Oscillatoria chlorina oscilatoriju suga.
Oscillatoria formosa oscilatoriju suga.
Oscillatoria lacustris oscilatoriju suga.
Oscillatoria limnetica oscilatoriju suga.
Oscillatoria limosa oscilatoriju suga.
Oscillatoria plantonica oscilatoriju suga.
Oscillatoria princeps oscilatoriju suga.
Oscillatoria putrida oscilatoriju suga.
Oscillatoria rubescens oscilatoriju suga.
Oscillatoria subtilissima oscilatoriju suga.
Oscillatoria tenuis oscilatoriju suga.
dažādlapu osmants osmantu suga ("Osmanthus heterophyllus").
karaliskā osmunda osmundu suga ("Osmunda regalis").
skābaržlapu ostrija ostriju suga ("Ostrya carpinfolia").
Virdžīnijas ostrija ostriju suga ("Ostrya virginiana"), kas ir ziemcietīgāka.
ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā.
šaurlapu osis ošu suga ("Fraxinus angustifolia"), ko paretam audzē kā dekoratīvu koku.
parastais osis ošu suga ("Fraxinus excelsior"), vienīgā ošu suga, kas Latvijā aug savvaļā.
mannas osis ošu suga ("Fraxinus ornus"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu koku.
alpīnā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia alpina").
debeszilā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia caerulea").
zeltziedu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia chrysantha").
mežvīteņlapu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia clemantifolia").
vēdekļainā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia flabellata").
zaļziedu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia viridiflora").
parastā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia vulgaris"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
radniecīgā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris affinis").
Austrijas ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris austrica").
dzeloņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa").
sekstainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris cristata"), ārstniecības augs.
sarkansporu ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris erythrosora").
plēkšņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris expansa", senāk "Dryopteris assimilis).
melnā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris filix-mas", arī "Aspidium filix-mas").
malu ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris marginalis").
Valliha ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris wallichiana").
turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku.
ungāru ozols ozolu suga ("Quercus frainetto"), ko paretam audzē dekoratīvu koku.
akmens ozols ozolu suga ("Quercus ilex"), kas sastopama Vidusjūras apgabalā, mūžzaļš.
purva ozols ozolu suga ("Quercus palustris"), ko reizēm audzē parkos.
klinšu ozols ozolu suga ("Quercus petraea"), ko reizēm audzē parkos un alejās.
parastais ozols ozolu suga ("Quercus robur"), kas brīvā dabā aug arī Latvijā.
sarkanais ozols ozolu suga ("Quercus rubra"), kas brīvā dabā aug Ziemeļamerikā, Latvijā introducēta.
zaļais paalksnis paalkšņu suga ("Duschekia viridis syn. Alnus viridis"), ko Latvijā stāda visbiežāk.
salu pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon insulanus"), Latvijā aizsargājama.
brūnganā pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon spadiceus"), Latvijā aizsargājama.
Tufa pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon tophaceus"), Latvijā aizsargājama.
ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu.
krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga.
zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga.
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu.
parastais pabērzs pabērzu suga ("Rhamnus catharticus"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
pavasara pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces lignicola").
mainīgā pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces mutabilis").
kaktusu paceplītis paceplīšu dzimtas suga ("Campylorhynchus brunneicapillus").
muzikālais paceplītis paceplīšu dzimtas suga ("Cyphorhinus arada").
māju paceplītis paceplīšu suga ("Troglodytes aedon").
Losona paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis lawsoniana").
Aļaskas paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis nootkatensis").
Hinoki paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis obtusa").
zirņu paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis pisifera").
Atlantijas paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis thyoides").
ūdens padille padiļļu suga ("Oenanthe aquatica"), indīgs augs, kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
Oenanthe fistulosa padiļļu suga.
tulznainā pafiopedila pafiopedilu suga ("Paphiopedilum callosum").
jūrmalas pagaurs pagauru suga ("Spergularia marina syn. Spergularia salina").
rožainais pagaurs pagauru suga ("Spergularia rubra").
brūnā pagrabsēne pagrabsēņu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas izraisa skujkoku un lapkoku koksnes brūno trupi.
Spānijas pahiacinte pahiacinšu suga ("Hyacinthoides hispanica").
parastā pahiacinte pahiacinšu suga ("Hyacinthoides non-scripta").
Lamēra pahipodija pahipodiju suga ("Pachypodium lamerei").
Saundersa pahipodija pahipodiju suga ("Pachypodium lealii saundersii").
Pachypodium geayi pahipodiju suga.
galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā.
šarlaksarkanā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys coccinea").
dzeltenā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys lutea").
skarainā paidra paidru suga ("Neslia paniculata"), iedala 2 pasugās ("Neslia paniculata subsp. paniculata" un "Neslia paniculata subsp. thracica"), kas atšķirās augļa formas un dažkārt tiek uzskatītas par 2 atsevišķām sugām.
Coturnix coturnix paipala, šīs ģints suga.
Coturnix coturnix coturnix paipalu pasuga, kas satopama arī Latvijā.
pamīšlapu pakrēslīte pakrēslīšu suga ("Chrysosplenium alternifolium").
sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
astragāls Pākšaugu dzimtas augu ģints; no dažām šo augu sugām iegūst vērtīgus sveķus - tragantu.
ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu.
mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu.
abinieku paķērsa paķērsu suga ("Rorippa amphibia", arī "Nasturtium amphibium").
Austrijas paķērsa paķērsu suga ("Rorippa austriaca"), kas Latvijā ir adventīva.
purva paķērsa paķērsu suga ("Rorippa palustris", arī "Nasturtium palustre").
meža paķērsa paķērsu suga ("Rorippa sylvestris", arī "Nasturtium sylvestre").
sīkziedu palazda palazdu suga ("Corylopsis pauciflora").
vārpainā palazda palazdu suga ("Corylopsis spicata").
Alosa fallax palede jeb lapreņģe, šīs ģints suga.
čemuru palēks palēku suga ("Chimaphila umbellata", senāk "Pyrola umbellata"), Latvijā aizsargājama, dekoratīvs un ārstniecisks augs.
vairogu palēpe palēpju suga ("Nymphoides peltata"), Latvijā aizsargājama.
parastā palmciveta palmcivetu suga ("Paradoxurus hermaphroditus"), sastopama Indijā, Šrilankā, Indonēzijā un Filipīnās.
dateļpalma Palmu dzimtas ģints ("Phoenix"), tropu un subtropu koki un krūmi ar saldiem augļiem (15 sugas).
Seišeļu palma palmu dzimtas suga ("Lodoicea seychellanum"), kuras augļu masa sasniedz 25 kg.
areka palmu ģints (_Areca_), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus.
livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā.
sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās.
ataleja Palmu ģints; atalejai ir lielas, plūksnotas lapas; aug Amerikas tropu rajonos; dažas sugas audzē oranžērijās.
oreodoxa Palmu ģintsplūksnotām lapām, iedzelteniem ziediem, 6 sugas tropu Amerikā.
eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga.
beteļpalma Palmu suga Dienvidāzijā, sēklas lieto kā stimulējošu un narkotisku līdzekli.
Atlantijas paltuss paltusu suga ("Hippoglossus hippoglossus").
melnais paltuss paltusu suga ("Reinhardtius hyppoglossoides").
celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā; celmus apvieno sugās.
adatu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis acicularis").
iežmaugtais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis mamillata").
daudzstublāju pameldrs pameldru suga ("Eleocharis multicaulis"), Latvijā aizsargājama.
olveida pameldrs pameldru suga ("Eleocharis ovata"), atrodams tikai vecos herbārijos un minēts literatūrā.
purva pameldrs pameldru suga ("Eleocharis palustris syn. Scirpus palustris").
sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama.
mazziedu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis quinqueflora syn. Eleocharis pauciflora").
vienplēksnes pameldrs pameldru suga ("Eleocharis uniglumis").
Sello pampuzāle pampuzāļu suga ("Cortaderia selloana"), populāra dekoratīva graudzāle, ko audzē atsevišķos puduros.
sīpolu muša pamušu dzimtas suga ("Chortophila antiqua").
agrā kāpostu muša pamušu dzimtas suga ("Delia brassicae").
labības muša pamušu dzimtas suga ("Leptohylemyia coarctata").
biešu muša pamušu dzimtas suga (Pegomyia hyoscyami"), divspārnis ar 6-8 mm garu ķermeni, ko klāj dzeltenpelēki matiņi, kaitīgi to kāpuri, kas alo un barojas biešu, balandu, spinātu lapās.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
izveidot Panākt, ka rodas (jaunas šķirnes, sugas).
zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga.
mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Thymus"), puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
brūngalvīte Panātru dzimtas ģints ("Brunella"), daudzgadīgs lakstaugs, ziedi vārpveida ziedkopās, \~15 sugas, Latvijā 2 sugas.
mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas.
lallemancijas Panātru dzimtas ģints, viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, Rietumāzijā, 5 sugas.
verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos.
verbēnaugi Panātru rindas dzimta ("Verbenaceae"), lakstaugi, krūmi, liānas, koki ar gk. vienkāršām lapām, ziedi kārtni, retāk nekārtni, \~100 ģinšu, \~2600 sugu, dažas sugas audzē (arī Latvijā) kā krāšņumaugus; verbēnas.
tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu.
tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks.
baltā panātre panātru suga ("Lamium album"), daudzgadīgs lakstaugs; ziedus lieto tautas medicīnā par savilcēju un diurētisku līdzekli.
skaujošā panātre panātru suga ("Lamium amplexicaule").
dzeltenā panātre panātru suga ("Lamium galeobdolon").
bastarda panātre panātru suga ("Lamium hybridum syn. Lamium incisum"), kas tiek uzskatīta par skaujošās un sārtās panātres hibrīdu.
plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
vidējā panātre panātru suga ("Lamium moluccellifolium").
sārtā panātre panātru suga ("Lamium purpureum").
Lamium orvala panātru suga.
milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi.
ozolu sarkansvītru panglapsene panglapseņu suga ("Cynips longiventris").
ozolu ābolveida panglapsene panglapseņu suga ("Cynips quercus-folii").
rožu panglapsene panglapseņu suga ("Diplolepis rosae").
bumbieru pangodiņš pangodiņu suga ("Contarinia pyrivora").
labības pangodiņš pangodiņu suga ("Mayetiola destructor").
nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem.
kea Papagaiļu dzimtas suga ("Nestor notabilis"), vārnas lieluma putns ar garu, noliektu knābi, Jaunzēlandē.
korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām.
pelēkais papagailis papagaiļu suga ("Psittacus erithacus"), saukts arī par žako.
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu.
pelēkgalvas papagaiļvireons papagaiļvireonu suga ("Cyclarhis gujanensis").
polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām".
ciateja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyathea"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
cibotija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cibotium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
cirtomija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
davālija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Davallia"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
didimohlēna Paparžaugu nodalījuma ģints ("Didymochlaena"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā.
spārnpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pteris"), kas brīvdabā sastopamas gk. tropos, bet atsevišķas sugas arī Vidusjūras apkārtnē.
adiantaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta ("Adiantaceae"), \~200 sugas.
scolopendrium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, ar vairāk nekā 10 sugām, Latvijā nav konstatēts, bet vairākās monstrozās formās to kultivē.
ēnpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Blechnaceae") un ģints ("Blechnum"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, gk. dienvidu puslodē, dzimtā \~260 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija.
strauspaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Onocleaceae"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, 3 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga.
ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas.
adiantpaparde Paparžu rindas adiantaugu dzimtas suga ("Adiantum capillus veneris"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu; Veneras mati.
puķpaparde Paparžu suga.
balzāmpapele Papeļu suga - balzāma papele ("Populus balsamifera").
balzāmpapele Papeļu suga - rietumu balzāmpapele ("Populus trichocarpa").
balzāma papele papeļu suga ("Populus balsamifera").
Kanādas papele papeļu suga ("Populus canadensis").
Eifratas papele papeļu suga ("Populus euphratica").
piramidālā papele papeļu suga ("Populus nigra "Italica"", arī "Populus pyramidalis").
melnā papele papeļu suga ("Populus nigra").
paps Papis - laucis (2), dumrvistiņu suga ("Fulica arta").
neīstā nakteņu paprika papriku suga ("Solanum pseudocapsicum").
lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem.
monogāmija Parādība, ka vienas un tās pašas sugas augiem ir vai nu tikai viendzimuma, vai tikai divdzimumu ziedi.
izolācija Parādība, kad starp vienas sugas organismu atsevišķām populācijām pilnīgi vai daļēji trūkst gēnu apmaiņas.
aneiploīdija Parādība, kad sugai raksturīgais hromosomu skaits mainījies par vienu vai dažām hromosomām.
heteroploīdija Parādība, kad sugai raksturīgais hromosomu skaits mainījies par vienu vai dažām hromosomām.
poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimuma ziedi.
garastes paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Astrapia mayeri").
cēlais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Cicinnurus regius").
kailgalvas paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Diphyllodes respublica").
apkakles paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Lophorina superba").
karaliskais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradisaea guilielmi").
mazais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradisaea minor").
zilais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradisaea rudolphi").
lielais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradsaea apoda").
greznais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Pteridophora alberti").
krāšņais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Ptiloris magnificus").
kropi Parastā dille - diļļu suga ("Anethum graveolens").
jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts.
rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem.
Šinca šņibītis parastā šņibīša pasuga ("Calidris alpina schinzii"), kas sastopama arī Latvijā, aizsargājama.
melnā jāņoga parastā upene, jāņogu suga ("Ribes nigrum"), kas ir pamatsuga upeņu šķirnēm, ko audzē dārzos kā ogu krūmus.
boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis.
timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
vilnis Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus"), sēņu suga.
auslīdis Parastās spīļastes ("Forficula auricularia") mitoloģisks nosaukums (uzskatīja, ka auslīžņi uzbrūk gulošam cilvēkam un lien ausīs); ādspārņu suga.
saimniekspecifiskums Parazīta vai simbionta spēja sadzīvot tikai ar vienu partnera sugu, rasi vai šķirni.
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu.
dientamēba Parazītisku protozoju ģints, kuru nepatogēna amēbu suga "Dientamoeba fragilis" atrasta cilvēka lokzarnā.
strongylidae Parazītisku tārpu dzimta nematodu klasē, vairākas sugas pazīstami un bīstami dzīvnieku un cilvēka parazīti.
dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos.
ehinorinhs Parazītskrāpju suga; sastopami mugurkaulnieku un cilvēka zarnās, sagādā lielas sāpes.
zaļgalvas parazītskrejvaboles parazītskrejvaboļu suga ("Lebia chlorocephala"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
lapseņu parazītvabole parazītvaboļu dzimtas suga ("Metoecus paradorus").
ķirmju parazītvabole parazītvaboļu dzimtas suga ("Pelecotoma fennica").
parastais parīss parīsu suga ("Leersia oryzoides").
Asares parks parks Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 6,7 ha, reljefs līdzens, kompozicionāli vērtīgākā ir parka daļa uz austrumiem no bijušās muižas pils, aug 26 vietējās un 27 introducētās koku un krūmu sugas.
Ārlavas parks parks Talsu novada Ārlavā, platība — 8,7 ha, aug 14 vietējās un 30 introducētās koku un krūmu sugas.
sarkanspārnu sisenis parkšķis, siseņu apakškārtas suga ("Psophus stridulus"), Latvijā aizsargājama.
smalkā parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga ("Parmelia elegantula"), izplatīta uz platlapu kokiem mitrākās vietās, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā.
rievainā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia sulcata"), tās lapoņa virspuse tīmekļaina, ar rievveidīgiem sorāļiem.
kausveida parmēlija parmēliju suga ("Parmelia acetabulum"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
brūnmelnā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia fuliginosa"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
Mužo parmēlija parmēliju suga ("Parmelia mougeotii"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
klinšu parmēlija parmēliju suga ("Parmelia saxatilis"), Latvijā sastopama bieži, tai lapoņa virspuse ar tumšām, cilindriskām izīdijām, aug gk. uz akmeņiem, bet Baltijas jūras piekrastē palielinātā mitruma dēļ pāriet arī uz koku stumbriem.
ādainā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia tiliacea"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā.
džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans.
garna pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas suga ("Antilope cervicapra"), sastopama Indijas līdzenumos.
gazele Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Gazella"), Āfrikas un Āzijas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām, 12 sugas.
briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
žirafe pārnadžu kārtas dzimta ("Giraffidae"), pie kuras pieder četru Āfrikā dzīvojošu sugu pārstāvji ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu un garām kājām.
briežveidīgie Pārnadžu kārtas dzimta, samērā lieli pārnadži (ķermeņa garums - 75-310 cm, masa - 8-800 kg), 12 ģintis, \~30 sugas.
lama Pārnadžu kārtas ģints ("Lama"), vidēji lieli pārnadži, izplatīti Dienvidamerikā Andu kalnos, 2 sugas.
alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai.
gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka.
vikuņa Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama vicugna"), dzīvnieks aitas lielumā, izplatīts nelielā skaitā Peru un Bolīvijā.
muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
Aijopajanas parodija parodiju suga ("Parodia ayopayana").
Portoalegres parodija parodiju suga ("Parodia alacriportana", senāk "Brasilparodia alacriportana").
smalkā parodija parodiju suga ("Parodia gracilis").
sīksēklu parodija parodiju suga ("Parodia microsperma", senāk "Parodia sanguiniflora").
pušķmatu parodija parodiju suga ("Parodia penicillata").
sarkanīgā parodija parodiju suga ("Parodia rutilans syn. Notocactus rutilans").
Vēbera parodija parodiju suga ("Parodia weberiana").
Haselberga parodija parodiju^2^ suga ("Parodia haselbergii syn. Brasilicatus haselbergii ").
krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt.
Amerikas parūkkoks parūkkoku suga ("Cotimus obovatus"), introducēta 20. gs. 70. gados.
parastais parūkkoks parūkkoku suga ("Cotinus coggygria"), introducēta 19. gs. 70. gados, augļi 15-30 cm garās konusveida skarās ("parūkās").
Psithyrus bohemicus parzītkameņu suga.
Psithyrus campestris parzītkameņu suga.
Psithyrus rupestris parzītkameņu suga.
Baumgartnera pārzobe pārzobju suga ("Zygodon baumgartneri").
košzaļā pārzobe pārzobju suga ("Zygodon viridissimus").
lineārā pasāre pasāru suga ("Digitaria ischaemum").
asinssarkanā pasāre pasāru suga ("Digitaria sanguinalis").
PASS Pasaulē apdraudēto sugu saraksts.
Lasiurus cinereus semotus pasaulē visizolētākā sikspārņu suga, mīt Havaju salās, līdz tuvākajiem radiniekiem Ziemeļamerikā ir 4000 km.
Antiokvas pasiflora pasifloru suga ("Passiflora antioquiensis").
zilā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora caerulea").
ēdamā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora edulis").
smirdošā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora foetida").
mīkstā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora mollissima").
vairogveida pasiflora pasifloru suga ("Passiflora subpeltata").
pasifloras hibrīds pasifloru sugu "Passiflora alato" un "Passiflora caerulea" krustojums.
sējas pastinaks pastinaku suga ("Pastinaca sativa").
kakao svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia elutella").
pelēkais miltu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia kuehniella"), tauriņa spārnu plētums - 16-24 mm, mīt telpās - elevatoros, ceptuvēs, noliktavās, dzīvokļos.
saulgriežu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Homoeosoma nebulellum").
barības līdzekļu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Plodia interpunctella").
ērkšķogu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Zophodia grossulariela syn. Zophodia convolutella").
ārstniecības pātaine pātaiņu suga ("Betonica officinalis syn. Stachys officinalis").
viļņotā pataurene pataureņu ģints sēņu suga ("Pseudocraterellus undulatus", syn. "Pseudocraterellus sinuosus").
Japānas patūja patūju suga ("Thujopsis dolabrata"); hiba.
pūkainā paulovniju paulovniju suga ("Paulownia tomentosa"), ko Latvijā reizēm kultivē, bet bieži apsalst.
Pauropus huxleyi pauropodu suga.
Ķīnas ozolu zīdtauriņš pāvaču dzimtas suga ("Antheraea pernyi"), kas Eiropā aklimatizēts zīda ieguvei un 1950. gados to mēģināja audzēt arī Latvijā.
rudais pāvacis pāvaču suga ("Aglia tau").
pelēkais pāvacis pāvaču suga ("Eudia pavonia").
tuksneša pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron desertorum").
trauslā pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron fragile syn. Agropyron sibiricum").
ķemmveida pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron pectinatum syn. Agropyron ceristatum subsp. pectinatum").
Agropyron repens pavārpatu sugas "Elytrigia repens" nosaukuma sinonīms.
leptotrikss Pavedienveida ūdens baktēriju ģints ("Leptotrix"), kuras sugas atrod gk. dzelzi saturošā ūdenī.
afanizomenonas Pavedienveidīgas aļģes no zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Aphanizomenon"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kultūra Paveids, suga (kultūraugiem); šī paveida, sugas augi.
Alburnoides bipunctatus pavīķe, šīs ģints suga.
tīruma pavirza pavirzu suga ("Anagallis arvensis").
zilā pavirza pavirzu suga ("Anagallis foemina syn. Anagallis caerulea").
Kongo pāvs pāvu suga ("Afropavo congensis").
Indijas pāvs pāvu suga ("Pavo cristatus"), kas izplatīta Āzijā.
Malajas pāvs pāvu suga ("Pavo muticus").
paxina Paxina acetabulum - rumpuču sugas "Helvella acetabulum" nosaukuma sinonīms.
Libānas ciedrs pazīstamākā ciedru suga ("Cedrus libani"), kas sasniedz 1000 g. vecumu.
sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula.
mārrutku pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum armoracioides").
Gallijas pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum gallicum").
strupā pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum nasturtiifolium").
sēklu plantācija pēc noteiktiem selekcijas principiem atlasītu un veģetatīvi pavairotu vienas sugas koku stādījums, ko audzē sēklu ieguvei.
sīkābolveida pedilanta pedilantu suga ("Pedilanthus tithymaloides").
apkakles pekars pekaru suga ("Tayassus tajacu"), kas sastopama biežāk.
mutācija Pēkšņa, pārmantojama sugas vai rases pazīmju strukturāla vai ķīmiska pārmaiņa.
galviņu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium capitatum").
cirtainā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium crispum").
smaržīgā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium fragrans").
lielziedu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium grandifolum").
aromātiskā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium graveolens").
nokarenā efejlapu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium peltatum").
parastā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium zonale").
vīgriežu pelašķis pelašķu suga ("Achillea cartilaginea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
smilts pelašķis pelašķu suga ("Achillea micrantha").
parastais pelašķis pelašķu suga ("Achillea millefolium").
dižais pelašķis pelašķu suga ("Achillea nobilis").
šķavu pelašķis pelašķu suga ("Achillea ptarmica syn. Ptarmica vulgaris"), Latvijā savvaļā sastopams reti, tiek audzēts kā krāšņumaugs.
vītolu pelašķis pelašķu suga ("Achillea salicifolia syn. Achillea cartilagine, Ptarmica cartilaginea").
tūbainais pelašķis pelašķu suga ("Achillea tomentosa"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
čemurainais pelašķis pelašķu suga ("Achillea umbellata").
sniedzene Pelašķu suga.
vītolu vējmietiņš pelcīšu suga ("Peplis portula").
pīļveidīgie Peldētāju putnu dzimta: pīles, zosis, gauras un gulbji; Latvijā atrastas 33 sugas, daļa no tām reti maldu viesi.
zemūdens daļas apaugums peldlīdzekļa zemūdens daļas pārklāšanās ar baktēriju, sēņu, aļģu, molusku, kā arī citu sugu un dzīvnieku (kopā \~2000 sugu) kārtu - bioloģisko apaugumu, kas palielina ūdens pretestību un degvielas patēriņu, samazina ātrumu, var veicināt koroziju.
Ziemeļjūras garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crangodinae" suga ("Crangon crangon").
Baltijas garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Palaemonidae" suga ("Palaemon squilla"), kuras sīka varietāte (garums - līdz 4 cm) sastopama arī Rīgas līcī.
tīrītājgarnele peldvēžu apakškārtas garneļu grupas suga ("Lysmata grabhami"), kas atbrīvo lielās zivis no parazītiem, arī mutē.
pundurītis Pelējumgraužu dzimtas ģints ("Atomaria"), sīkas, 1-2,5 mm garas vaboles, barojas ar sēnēm, >60 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu.
aspergilli Pelējumsēņu ģints ("Aspergillus"); vairākas sugas var būt patogēnas cilvēkam.
penicilīns Pelējumsēņu sugu grupa, kurām raksturīga antibiotisku vielu izstrādāšana.
pelēkā roņa Baltijas jūras pasuga pelēkā roņa pasuga ("Halichoerus grypus macrorhynchus") no kuras sastopami tikai daži simti īpatņu.
zoss Pelēkā zoss - zosu apakšdzimtas ģints ("Anser"), 9 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Ephestia kuhniella pelēkais miltu svilnis, šīs ģints suga.
hamadrija Pelēkais paviāns, mēteļpaviāns, pērtiķu suga; dzīvo Etiopijā un Nūbijas dienvidos.
Picus canus canus pelēkās dzilnas pasuga, kas sastopama Latvijā.
vāravs Pelēkbrūnu pīļu suga ar baltu plankumu uz krūtīm.
pelēkkrūšu svilpis pelēkkrūtītis, žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea").
sakņkāta pelēklape pelēklapju suga ("Tephrocybe rancida", syn. "Lyophyllum rancidum").
sniega zoss pelēko zosu ģints suga ("Ancer caerulescens"), Latvijā caurceļotāja.
baltpieres zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser albifrons").
meža zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser anser") ar gaiši pelēku apspalvojumu un kājām miesas krāsā.
mazā zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser erythropus").
sējas zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser fabalis").
kļavu pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele aceris").
baltā pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele leporina").
gaišā ķiršu pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele psi").
pelni Pelēku, sīku kukaiņu suga.
pelēkais valis pelēkvaļu dzimtas vienīgā suga ("Eschrichtius gibbosus").
cirtainais pelikāns pelikānu suga ("Pelecanus crispus"), iekļauta pasaulē aizsargājamo sugu sarakstā, Latvijā reģistrēta 2 reizes.
sārtais pelikāns pelikānu suga ("Pelecanus onocrotalus"), Latvijā reģistrēta 5 reizes.
nirējpelikāns Pelikānveidīgo dzimta ("Sulidae") ar 9 sugām, lieli, ar gariem spārniem, spēcīgu, konisku knābi, īsu kaklu, garu asti, īsām kājām ar peldplēvi; ķer zivis "pikējot" ūdenī no liela augstuma.
fregatputni Pelikānveidīgo putnu dzimta, 5 sugas tropiskajās jūrās; gari, smaili spārni un dziļi iešķelta aste, lieliski lidotāji, var attīstīt ātrumu līdz 200 km/h.
apaļlapu rotundifolia pelleju suga ("Pellaea rotundifolia").
suņu peltigera peltigeru suga ("Peltigera canina").
dzīslainā peltigera peltigeru suga ("Peltigera venosa"), Latvijā aizsargājama.
Peltigera aphtosa peltigeru suga.
Peltigera degenii peltigeru suga.
Peltigera horizontalis peltigeru suga.
Peltigera lepidophora peltigeru suga.
Peltigera leucophlebia peltigeru suga.
Peltigera malacea peltigeru suga.
Peltigera membranacea peltigeru suga.
Peltigera neckeri peltigeru suga.
Peltigera polydactyla peltigeru suga.
Peltigera praetextala peltigeru suga.
Peltigera rufescens peltigeru suga.
Peltigera scabrosa peltigeru suga.
Peltigera spuria peltigeru suga.
sakņu pelūde pelūžu suga ("Hypochoeris radicata"), kas samērā bieži sastopama sausos priežu mežos, laucēs, sausieņu pļavās, atmatās, grantsbedrēs, ceļmalās, daudzgadīgs lakstaugs.
sīkā peļastīte peļastīšu suga ("Myosurus minimus").
melnrīkles peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella atrogularis").
kalnu peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella collaris").
blāvā peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella fulvescens").
Centrālāzijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella himalayana").
pelēkā peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella modularis"), kas sastopama arī Latvijā.
Sibīrijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella montanella").
Persijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella ocularis").
Japānas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella rubida").
Prunella fagani peļkājīšu suga.
Prunella immaculata peļkājīšu suga.
Prunella koslowi peļkājīšu suga.
Prunella rubeculoides peļkājīšu suga.
Prunella strophiata peļkājīšu suga.
klaidoņpele Peļu dzimtas ģints ("Apodemus"), nelieli grauzēji, visēdāji, 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
žurka peļu dzimtas ģints ("Rattus"), grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pundurpele Peļu dzimtas suga ("Micromys minutus"), kuras pārstāvju auguma garums - ir \~5-7 cm, masa - 7-12 g.
mājas pele peļu suga ("Mus musculus"), aprakstīts \~60 pasugu, Latvijā konstatētas 2 pasugas.
Penicillium commune penicīliju suga, kas Latvijā atrasta lopbarībā.
Penicillium restrictum penicīliju suga, kas Latvijā atrasta lopbarībā.
Penicillium glaucum penicīliju suga, kas rada zaļo slotiņpelējumu.
Penicillium digitatum penicīliju suga, kas veido olīvzaļu pelējumu uz citrusu augļiem u. c. substrāta.
Penicillium italicum penicīliju suga, kas veido zilganu pelējumu.
Penicillium roquefortii penicīliju suga, ko izmanto Rokforas siera ražošanā.
Penicillium notatum penicīliju suga, ko kultivē barotnēs penicilīna ieguvei, Latvijā atrasta lopbarībā.
Penicillium chrysogenum penicīliju suga, ko kultivē barotnēs penicilīna ieguvei.
Peniophora junipericola penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz kadiķiem.
Peniophora cinerea penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz lazdu stumbriem un zariem.
Peniophora incarnata penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz lazdu stumbriem un zariem.
Peniophora rufomarginata penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz liepu zariem.
Peniophora quercina penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz ozolu zariem.
bārdainā penstemone penstemoņu suga ("Penstemon barbatus").
dažādlapu penstemone penstemoņu suga ("Penstemon heterophyllus").
matainā penstemone penstemoņu suga ("Penstemon hirsutus").
Menzīsa penstemone penstemoņu suga ("Penstemon menziesii").
skujlapu penstemone penstemoņu suga ("Penstemon pinifolius").
Skaulera penstemone penstemoņu suga ("Penstemon scouleri").
lancetiskā penta pentu suga ("Pentas lanceolata").
meža peonija peoniju suga ("Paeonia anomala").
Delaveja peonija peoniju suga ("Paeonia delavayi").
pienziedu peonija peoniju suga ("Paeonia lactiflora").
dzeltenā peonija peoniju suga ("Paeonia lutea").
ārstniecības peonija peoniju suga ("Paeonia officinalis").
kokveida peonija peoniju suga ("Paeonia suffruticosa").
smalklapu peonija peoniju suga ("Paeonia tenuifolia").
krokainā peperomija peperomiju suga ("Peperomia caperata").
kluzilapu peperomija peperomiju suga ("Peperomia clusiifolia").
apaļlapu peperomija peperomiju suga ("Peperomia rotundifolia").
anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos.
asaharolītiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus asaccharolyticus"), kas nefermentē cukurus; atrodams cilvēka tievajā zarnā, mutes, pleiras, dzemdes dobumā un makstī.
lielais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus magnus"), ar lielām šūnām; visbiežāk atrodams klīniskajos paraugos, septiska artrīta un mīksto audu infekcijas gadijumā.
pericystis Pericystis apis - askosfēru dzimtas sugas "Ascosphaera apis" nosaukuma sinonīms.
Peridermium pini peridermiju suga.
jostainā peridīnija peridīniju suga ("Pearidinium cinctum").
Pearidinium aciculiferum peridīniju suga.
Pearidinium bipes peridīniju suga.
Pearidinium marchicum peridīniju suga.
Pearidinium palatinum peridīniju suga.
Pearidinium palustre peridīniju suga.
Pearidinium pusillum peridīniju suga.
Pearidinium quadridens peridīniju suga.
Pearidinium umbonatum peridīniju suga.
Pearidinium villei peridīniju suga.
Pearidinium volzii peridīniju suga.
perigē Perigora - melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā.
krūmveida perilla perillu suga ("Perilla frutescens").
Nankinas perilla perillu suga ("Perilla nankinensis").
smiltāju pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis arenaria").
košsarkanais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis coccinea").
lielgalvainais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis macrocephala syn. Anthyllis polyphylla").
jūrmalas pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis maritima"), Latvijā aizsargājams.
brūču pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis vulneraria").
daudzlapu pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x polyphylloides"), kas ir smiltāju un liellgalvainā pērkonamoliņa krustojums.
parastā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum cheiranthoides"), kas Latvijā ir autohtona.
skrajā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum diffusum syn. Erysimum canescens").
cietā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum durum syn. Erysimum hieracifolium subsp. durum").
mauraglapu pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum hieracifolium syn. Erysimum marschallianum").
jomotā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum repandum").
biezā perlamutrene perlamutreņu suga ("Unio crassus"), Latvijā aizsargājama.
slaidā perlamutrene perlamutreņu suga ("Unio pictorum").
ķīļveida perlamutrene perlamutreņu suga ("Unio tumidus").
Anaphalis margaritacea pērļu kaķpēdiņa, kurvjziežu dzimtas suga, kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Pernettya mucronata pernētiju suga.
Peronospora alta peronosporu suga.
Peronospora arborescens peronosporu suga.
Peronospora chenopodii peronosporu suga.
Peronospora destructor peronosporu suga.
Peronospora pisi peronosporu suga.
Peronospora radii peronosporu suga.
Peronospora ranunculi peronosporu suga.
Peronospora schactii peronosporu suga.
Peronospora schleidenii peronosporu suga.
Peronospora violacea peronosporu suga.
balodeņlapu perovskija perovskiju suga ("Perovskia atriplicifolia").
parastais persiks Persiku suga ("Persica vulgaris").
antroponomizācija Personvārda, resp., antroponīma, veidošanās no cita īpašvārda (ne antroponīma) vai no sugasvārda.
antroponomizēšanās Personvārda, resp., antroponīma, veidošanās no cita īpašvārda (ne antroponīma) vai no sugasvārda.
deantroponimizācija Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu.
deantroponimizēšanās Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu.
lāsainā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus guttatus"), kas Latvijā sastopama brīvā dabā.
dzeltenā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus luteus").
prīmulveida pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus primuloides").
atvērtā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus ringens").
pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas.
bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta.
bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā.
izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi.
rūgtā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria amara").
dzeltenīgā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria flavida"), Latvijā aizsargājama.
puslodes pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria haemisphaerica"), aug gk. uz gludas lapu koku mizas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
gludā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria leioplaca"), kas bieži sastopama uz gludas lapkoku mizas, tās apotēciji atrodas pie pamata paplašinātos kārpveida izaugumos.
caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām.
Pertusaria albescens pertuzāriju suga.
Pertusaria alpina pertuzāriju suga.
Pertusaria coccodes pertuzāriju suga.
Pertusaria globulifera pertuzāriju suga.
Pertusaria leioplaca pertuzāriju suga.
Pertusaria leucostoma pertuzāriju suga.
Pertusaria multipuncta pertuzāriju suga.
Pertusaria phymatodes pertuzāriju suga.
garvainaglapu peruāņu narcise peruāņu narcišu suga ("Hymenocallis longipetala").
Petalomonas angusta petalomonu suga.
Petalomonas mediocanellata petalomonu suga.
Petalomonas mira petalomonu suga.
Petalomonas praegnans petalomonu suga.
Petalomonas steinii petalomonu suga.
melnraibspārnis Pētereņu melnraibspārnis - tauriņu kārtas melnraibeņu dzimtas suga ("Syntomis phegea").
tīruma pēterene pētereņu suga ("Knautia arvensis", senāk "Scabiosa arvensis").
cirtainais pētersīlis pētersīļu suga ("Petroselinum crispum", senāk "Petroselinum sativum"), ko audzē gandrīz visā pasaulē, pazīstamas 2 pasugas.
diatomeju analīze pētījumu metode nogulumu veidošanās apstākļu un ģeoloģiskā vecuma noskaidrošanai pēc tajos esošo kramaļģu krama čaulu piederības pie ekoloģiskā ziņā atšķirīgām sugām.
hibrīdiskā petūnija petūniju suga ("Petunia x hybrida").
Petunia axillaris petūniju suga.
Petunia violacea petūniju suga.
ūdens pahira phiru suga ("Pachira aquatica").
phleosporella Phleosporella hiemale - cilindrosporiju sugas "Cylindrosporium hiemale" nosaukuma sinonīms.
dvīņbastardi Pie naktssveces novērota parādība, ka atsevišķas sugas un to mutanti dod divējāda tipa bastardus, abus parasti vienādā skaitā.
valdšnepe Pie sloku sugas piederīgs putns; meža sloka.
kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi.
peldkrabis Piekrastes peldkrabis - krasta krabis, krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas").
purva piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco columbarius"), Latvijā konstatēta pasuga ("Falco columbarius aesalon"), aizsargājama.
lielais piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco peregrinus"), Latvijā aizsargājama.
medību piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco rusticolus"), novērota tikai vienreiz.
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
lauka piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco tinnuculus"), Latvijā aizsargājama.
kukaiņu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco vespertinus"), Latvijā konstatēta pasuga ("Falco vespertinus vespertinus"), aizsargājama.
vanags Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu.
piekūns Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Falconidae"), vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem, 3 apakšdzimtas, 10 ģinšu, 61 suga; Latvijā konstatēta apakšdzimtas ("Falconinae") 1 ģints, 6 sugas.
grifs Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas divas ģintis ("Gyps" un "Aegypius"), ģintī "Gyps" ir 7 sugas, ģintī "Aegypius" - 2 sugas, Latvijā kā ļoti reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas.
ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas.
lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas.
ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns.
ērglene Pienaiņu ģints suga ("Lactarius uvidus").
baltā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus").
priežu rudmiese pienaiņu suga ("Lactarius deliciosus").
egļu rudmiese pienaiņu suga ("Lactarius deterrimus"), bieži sastopama egļu mežos.
sīvā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius pergamenus").
piparu krimilde pienaiņu suga ("Lactarius piperatus").
meduszvīņu krimilde pienaiņu suga ("Lactarius repraesentaneus").
dzeltenā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius scrobiculatus"), saukta arī par egleni.
saldā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius volemus").
gludā pienene pieneņu suga ("Taraxacum erythospermum syn. Taraxacum laevigatum").
ārstniecības pienene pieneņu suga ("Taraxacum officinale").
purva pienene pieneņu suga ("Taraxacum palustre"), latvijā sastopama reti, aizsargājama.
vasaras pienpulkstenīte pienpulkstenīšu suga ("Leucojum aestivum").
pavasara pienpulkstenīte pienpulkstenīšu suga ("Leucojum vernum").
jūrmalas pienzāle pienzāļu ģints suga ("Glaux maritima"), Latvijā aizsargājama.
vēmeklis Piepes pasuga.
birztalu piepjkaruļnieks piepjkaruļnieku suga ("Orchesia fusiformis").
mazais piepjkaruļnieks piepjkaruļnieku suga ("Orchesia minor").
četrplankumu piepjmīlis piepjmīļu suga ("Endomychus coccineus"), kas Latvijā biežāk sastopama.
kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes.
parastā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus ovinus").
ceriņu aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus syringae").
sārtā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus subrubescens").
mizas apaļpore piepju sēņu apaļporu ģints suga ("Oxyporus corticola").
kļavu apaļpore piepju sēņu apaļporu ģints suga ("Oxyporus populinus").
parastā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis pinicola").
rožainā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis rosea").
pelēkā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis grisea").
melnbaltā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis leucomelaena").
daivainā čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola frondosa").
milzu čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola gigantea"), aug pie lapu koku (gk. ozolu) pamatnes, Latvijā sastopama ļoti reti.
čemurainā čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola umbellata" syn. "Polyporus umbellatus").
ēkupiepe Piepju sēņu dzimtas ģints ("Antrodia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
zvīņpiepe Piepju sēņu dzimtas ģints ("Polyporus"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
ozolu piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Daedalea quercina"), kas aug uz ozolu bluķiem un celmiem.
apmalotā piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis pinicola"), kas aug uz skuju koku un lapu koku celmiem, to augļķermeņi ar gaišu malu.
sakņu piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Heterobasidion annosum"), kas skuju kokiem izraisa sakņu un centrālo stumbra trupi.
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
centrbēdzes flēbija piepju sēņu flēbiju ģints suga ("Phlebia centrifuga").
starainā flēbija piepju sēņu flēbiju ģints suga ("Phlebia radiata").
želejas flēbija piepju sēņu flēbiju ģints suga ("Phlebia tremellosa").
viļņainā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Amyloporia sinuosa", syn. "Antrodia sinuosa"), kas inficē skujkoku koksni.
Vailanta antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Antrodia vaillantii"), kas gk. inficē skujkokus, retumis - arī lapkoku koksni.
dzeltenā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Antrodia xantha").
rindu antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Neoantrodia serialis", syn. "Antrodia serialis").
sīkā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis amorpha").
pelēkā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis carneogrisea").
sniegbaltā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis nivea").
ozolu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fomitiporia robusta", syn. "Phellinus robustus").
brūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fuscoporia ferruginosa", syn. "Phellinus ferruginosus").
tumšbrūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinidium ferrugineofuscum", syn. "Phellinus ferrugineofuscus").
ieliektā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinopsis conchata", syn. "Phellinus conchatus").
egļu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus chrysoloma").
parastā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus igniarius").
priežu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pini").
augļukoku cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pomaceus").
milzu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus populicola").
pelēkā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus punctatus").
apšu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus tremulae").
melnsvītras cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellopilus nigrolimitatus", syn. "Phellinus nigrolimitatus").
jāņogu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phylloporia ribis").
melnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpipju ģints suga ("Phellinus nigricans").
melnējošā cietpore piepju sēņu grupas cietporu ģints suga ("Rigidoporus crocatus").
parastā cinobrpiepe piepju sēņu grupas cinobrpiepju ģints suga ("Pycnoporus cinnabarinus").
vītolu citīdija piepju sēņu grupas citīdiju ģints suga ("Cytidia salicina").
parastā datronija piepju sēņu grupas datroniju ģints suga ("Cerioporus mollis", syn. "Datronia mollis").
iedzeltenā diplomitopore piepju sēņu grupas diplomitoporu ģints suga ("Diplomitoporus flavescens").
pelēkā dūmaine piepju sēņu grupas dūmaiņu ģints suga ("Bjerkandera adusta").
parastā dūmaine piepju sēņu grupas dūmaiņu ģints suga ("Bjerkandera fumosa").
baltdzeltenā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus alboluteus").
liesmainā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus fulgens").
šokolādes jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia collabens").
spožā jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia nitida").
piepju jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia pseudozilingiana").
ziemeļu klimakociste piepju sēņu grupas klimakocistu ģints suga ("Climacocystis borealis").
parastā labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis confragosa").
ziemeļu labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis septentrionalis").
bērzu lapiņpiepe piepju sēņu grupas lapiņpiepju ģints suga ("Lenzites betulinus").
parastā lazdupiepe piepju sēņu grupas lazdupiepju ģints suga ("Dichomitus campestris").
maigā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Leptoporus mollis").
zilganā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia caesia").
pilienu mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia guttulata", syn. "Oligoporus guttulatus").
pūkainā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia ptychogaster").
rūgtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia stiptica").
sārtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Rhodonia placenta", syn. "Oligoporus placentus").
korķainā ozolpiepe piepju sēņu grupas ozolpiepju ģints suga ("Daedalea quercina").
Lindblada pelēkpore piepju sēņu grupas pelēkporu ģints suga ("Cinereomyces lindbladii", syn. "Diplomitoporus lindbladii").
purpura plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Gleoporus taxicola").
divkrāsu plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Vitreoporus dichrous", syn. "Gleoporus dichrous").
čemurene Piepju sēņu grupas poriju dzimtas ģints ("Grifola"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas, saprofīti un parazīti pie lapu koku stumbru pamatnes vai to tuvumā.
priežu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion annosum").
egļu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion parviporum").
melnā samtpiepe piepju sēņu grupas samtpiepju ģints suga ("Ischnoderma benzoinum").
egļu sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum abietinum").
smaržīgā sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum odoratum").
parastā sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum sepiarium").
izstieptā sierpiepe piepju sēņu grupas sierpiepju ģints suga ("Arantiporus fissilis").
oranždzeltenā sierpiepe piepju sēņu grupas sierpiepju ģints suga ("Tyromyces kmetii").
purpura sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Chondrostereum purpureum", syn. "Stereum purpureum").
ozolu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum gausapatum").
sarainā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum hirustum").
raupjā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum rugosum").
asinssarkanā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum sanguinolentum").
alkšņu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum subtomentosum").
violetā smalkpiepe piepju sēņu grupas smalkpiepju ģints suga ("Ceriporia excelsa").
asinssarkanā mitrumpiepe piepju sēņu grupas smalkpiepju ģints suga ("Physisporinus sanguinolentus").
ozolu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus dryophilus").
zaķu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus leporinus").
bērzu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus obliquus"); čaga^3^.
apšu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus rheades").
alkšņu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Xanthoporia radiata", syn. "Inonotus radiatus").
krāšņā sarene piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints sareņu grupas suga ("Trametes trogii").
garenporu tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes gibbosa").
sarainā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes hirsuta").
dzeltenā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes ochracea").
smaržīgā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes suaveolens").
raibā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes versicolor").
sārtā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora incarnata").
oranžbrūnā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora laeta").
priežu vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora pini").
grubuļainā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora polygonia").
ozolu vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora quercina").
rūsganā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Phlebia rufa").
egļu violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum abietinum").
lapukoku violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum biforme").
tumšā violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum fuscoviolaceum").
košā zeltpore piepju sēņu grupas zeltporu ģints suga ("Hapalopilus croceus").
parastā zeltpore piepju sēņu grupas zeltporu ģints suga ("Hapalopilus rutilans").
zvīņainā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Cerioporus squamosus", syn. "Polyporus squamosus").
mainīgā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Cerioporus varius", syn. "Polyporus varius").
ziemas kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Lentinus brumalis", syn. "Polyporus brumalis").
skropstainā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Lentinus substrictus", syn. "Polyporus ciliatus").
kastaņbrūnā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Picipes badius", syn. "Polyporus badius").
pelēkā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Picipes melanopus").
piltuvveida kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Picipes tubaeformis").
bumbuļa kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Polyporus squamosus").
zeltainā krokaine piepju sēņu krokaiņu ģints suga ("Pseudomerulius aureus").
samtainā onnija piepju sēņu onniju ģints suga ("Onnia tomentosa").
divgadīgā sausene piepju sēņu sauseņu ģints sēņu suga ("Coltricia perennis").
Climacocystis borealis piepju sēņu suga, kas izraisa koksnes balto trupi.
sarkankrūšu piepjvabole piepjvaboļu dzimtas suga ("Dacne hipustulata").
spīdīgā piepjvabole piepjvaboļu dzimtas suga ("Triplax aenea").
krāšņziedu piēra piēru suga ("Pieris foribunda").
Japānas piēra piēru suga ("Pieris japonica").
parastā piestenīte piestenīšu suga ("Crucibulum laeve"), sēnes augļķermeņi gandrīz apaļi, vēlāk cilindriski, 0,5—1 cm augsti, sākumā okerdzelteni, vēlāk rūsganbrūni līdz melngani.
knupjveida piknotēlija piknotēliju suga ("Pycnothelia papillaria"), Latvijā aizsargājama.
dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta.
hibrīdpīlādzis pīlādžu ģints suga ("Sorbus x hybrida"), kas Kurzemes rietumos un ziemeļrietumos stādīta un pārgājusi savvaļā.
miltu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus aria"), ko audzē Latvijas rietumu daļā.
Arnolda pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus arnoldiana"), ko vietām audzē dārzos.
parastais pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus aucuparia"); sērmūkslis.
daiļais pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus decora").
Zviedrijas pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus intermedia", arī "Sorbus scandia").
platlapu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus latifolia"), ko vietām audzē dārzos.
plūškoklapu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus sambucifolia").
Teodora pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus teodori"), kas ir hibrīdpīlādža un parastā pīlādža krustojums.
parastā pilēzija pilēziju suga ("Pylaisia polyantha").
sindaktilija pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums; dažām dzīvnieku sugām - normāla parādība, cilvēkam - attīsrtības anomālija.
Pilobolus longipes pilobolu suga, kas arī sastopama uz zirgu ekstrementiem, bet retāk.
Pilobolus crystallinus pilobolu suga, kas bieži sastopama uz zirgu ekstrementiem.
Acugi pilsēta Japānā (_Atsugi_, 厚木市), Kanagavas prefektūrā.
Kasugai Pilsēta Japānā ("Kasugai"), Honsju salas dienvidrietumos, Aiči prefektūrā, Nagojas tuvumā, 308800 iedzīvotāju (2015. g.).
Kuvšinova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Osugas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
biezkāta piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe clavipes").
lauka piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe dealbata").
aromātiskā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe fragrans", syn. "Clitocybe suaveolens").
dzeltenpelēkā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe geotropa").
mainīgā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe metachroa", syn. "Clitocybe dicolor").
dūmainā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus.
anīsa piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe odora").
lapu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe phyllophila", syn. "Clitocybe cerussata").
apsarmotā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe radicellata").
pļavu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa", syn. "Clitocybe dealbata").
pļavas piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa").
degumu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe sinopica").
parastā piltuvene piltuveņu suga ("Infundibulicybe gibba", syn. "Clitocybe infundibuliformis").
koksnes piltuvene piltuveņu suga ("Ossicaulis lignatilis", syn. "Clitocybe lignatilis").
mājas zirneklis piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Tegenaria domestica"), Latvijā brīvā dabā sastopams ļoti reti.
lodaugļu pilulārija pilulāriju suga ("Pilularia globulifera").
brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle.
cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle.
ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja.
garkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas acuta"), meža pīlei līdzīgs putns ar garu kaklu un smailu asti; garkakla pīle.
meža pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Anas platyrhynchos"); mercene.
prīkšķe Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas querquedula"), maza peldpīle ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem.
pelēkā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Anas strepera").
tumšā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Melanitta fusca").
melnā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Melanitta nigra").
garknābja gaura pīļu dzimtas gauru ģints suga ("Mergus serrator"), putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
tumšpīle Pīļu dzimtas ģints, ķermeņa masa - līdz 1,7 kg. Eirāzijā un Ziemeļamērikā; Latvijā sastopamas 2 sugas.
ezerpīles Pīļu dzimtas ģints, nelielas un vidēji lielas pīles (masa - 0,4- 1,4 kg), ligzdo gk. ezeros, barību iegūst nirstot, medījami putni; 12 sugu, Latvijā 4 sugas, ligzdo 3 sugas - brūnkaklis, cekulpīle, ķerra.
anas Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas ģints, kurā ietilpst tipiskas peldpīles, 36 sugas, Latvijā ligzdo 7 sugas.
lielgalvis Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Netta rufina"), vidēji liels ūdensputns, Latvijā rets maldu viesis.
krīklis Pīļu dzimtas suga ("Anas crecca"), vismazākais putns šajā dzimtā, pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi.
baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru.
tumšzoss Pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Branta"), ķermeņa masa - līdz 2,2 kg., Eirāzijā un Ziemeļamerikā, gājputni, 5 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kā caurceļotājas un maldu viesi.
baltvaigu zoss pīļu dzimtas zosu ģints putnu suga.
anatina Pīļu ģints ar vairākām sugām, kā piem., meža pīle, krīklis, prīšķe u. c.
pinaroloxias Pinaroloxias inornata - stērstu apakšdzimtas suga - kokosžube jeb Kokossalas zemesstērste.
Morana pingvīkula pingvīkulu suga ("Pinguicula moranensis").
mazais pingvīns pingvīnu suga, garums - 40 cm, svars - 1 kg.
Fjordlandes pingvīns pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg.
Snērsu pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 4 kg; jutīgs pret pārmaiņām vidē.
briļļainais pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 4 kg; ļoti apdraudēts.
Humbolta pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; apdraudēts.
Magelāna pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; ļoti apdraudēts.
lielcekula pingvīns pingvīnu suga, garums - 65 cm, svars - 7 kg.
Adeles pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 6 kg.
baltvaigu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 6 kg.
zeltmatu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 6 kg.
dzeltenacu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 8 kg; apdraudēts.
Antarktikas pingvīns pingvīnu suga, garums - 75 cm, svars - 6 kg.
Galapagu pingvīns pingvīnu suga, garums - 80 cm, svars - 8 kg; jutīgs pret pārmaiņām vidē.
tumšā pinkaine pinkaiņu suga ("Cinclidium stygium"), Latvijā aizsargājama.
Pinnularia apendiculata pinulāriju suga.
Pinnularia braunii pinulāriju suga.
Pinnularia divergens pinulāriju suga.
Pinnularia gibba pinulāriju suga.
Pinnularia hemiptera pinulāriju suga.
Pinnularia interrupta pinulāriju suga.
Pinnularia major pinulāriju suga.
Pinnularia stauroptera pinulāriju suga.
Pinnularia viridis pinulāriju suga.
dārzmētra Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
fefermince Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
mentra Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pefermente Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pepermence Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pepermenes Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pepermente Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pepermentes Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pepermince Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
piparmence Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
piparments Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
piparmētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pipermences Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pipermētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pipermince Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
saltmētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
upesmētra Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
upmētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
peperomija Piparu dzimtas ģints ("Peperomia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, vairāk nekā 600 sugu, vairākas sugas audzē siltumnīcās un telpās.
milzu pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum maximum"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu.
parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa.
Piptocephalis cylindrispora piptocefalu suga.
Piptocephalis freseniana piptocefalu suga.
sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā.
sarkanā pirakanta pirakantu suga ("Pyracantha coccinea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Pyrenula laevigata pirenulu suga.
Pyrenula leucoplaca pirenulu suga.
Pyrenula nitida pirenulu suga.
Pyrenula nitidella pirenulu suga.
ķērpjveida pirkstaine pirkstaiņu ģints suga ("Hypocreopsis lichenoides").
pirofītaļģes Pirofīti ("Pyrrophyta") - zemāko augu nodalījums, mikroskopiskas, kustīgas vai nekustīgas vienšūnas aļģes; saldūdeņos un jūrās, >130 ģinšu, \~1070 sugu, Latvijā \~60 sugu.
govju piroplazma piroplazmu suga ("Piroplasma bovis").
suņu piroplazma piroplazmu suga ("Piroplasma canis").
ugunssarkanā pirostēgija pirostēgiju suga ("Pyrostegia venusta").
Pistia stratiotes pisciju suga.
pythiomorpha Pythiomorpha undulatum - pitiju sugas "Pythium undulatum" nosaukuma sinonīms.
Pythium debaryanum pitiju suga.
Pythium megalacantum pitiju suga.
Pythium undulatum pitiju suga.
Pythium ultimum pitiju sugas "Pythium debarayanum" nosaukuma sinonīms.
tobira Pitosporu suga - Japānas pitospora ("Pittosporum tobira").
biezlapainā pitospora pitosporu suga ("Pittosporum crassifolium").
smalklapu pitospora pitosporu suga ("Pittosporum tenuifolium").
Japānas pitospora pitosporu suga ("Pittosporum tobira").
viļņainā pitospora pitosporu suga ("Pittosporum undulatum").
Āfrikas pita pitu suga ("Pitta angolensis").
vainaga pita pitu suga ("Pitta baudii").
Indijas pita pitu suga ("Pitta brachyura").
ugunsgalvas pita pitu suga ("Pitta guajana").
zilpakauša pita pitu suga ("Pitta nipalensis").
Placynthium nigrum placintiju dzimtas suga, vienīgā, kas konstatēta Latvijā un bieži sastopama Daugavas ielejā uz dolomīta.
Ēdera plagiope plagiopju suga ("Plagiopus oederi").
monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm.
parastā plakanpiepe plakanpiepju dzimtas suga ("Ganoderma applanata").
lakas plakanpiepe plakanpiepju dzimtas suga ("Ganoderma lucidum"), Latvijā aizsargājama.
Ganoderma resinaceum plakanpiepju suga, kas Latvijā sastopama reti uz dzīvu koku stumbriem; tai bojājot koksni, kokā veidojas dobums.
zvīņa Plakans ādas veidojums dzīvniekiem, gk. zivīm, arī rāpuļiem un dažām zīdītāju sugām; zvīņas.
parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
trejvārpu plakanstaipeknis plakanstaipekņu suga ("Diphasium tristachyum").
lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
monogeneji Plakantārpu tipa klase ("Monogenoidea"), sīki parazītiski tārpi (~0,1-3 mm garumā), hermafrodīti, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts >50 sugu; monoģenētiskie sūcējtārpi.
sūcējtārpi Plakantārpu tipa klase ("Trematoda"), parazītisks tārps ar plakanu, lapveidīgu ķermeni un diviem piesūcekņiem, >4000 sugu, Latvijā konstatēts >130 sugu; trematode.
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
botriocefals Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Bothriocephalus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
girodaktili Plakantārpu tipa monogeneju klases ģints ("Gyrodactylus"), no kuras Latvijā biežāk sastopamas 2 sugas, kas parazitē uz karpu un karūsu ādas un žaunām un ierosina girodaktilozi.
plakaņi Plakņi - vaboļu kārtas dzimta, kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgas \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu.
punktainā planārija planāriju suga ("Bdellocephala punctata").
alpīnā planārija planāriju suga ("Crenobia alpina").
baltā planārija planāriju suga ("Dendrocoelum lacteum").
upes planārija planāriju suga ("Euplanaria lugubris syn. Dugesia lugubris").
dīķa planārija planāriju suga ("Euplanaria polychroa syn. Dugesia polychroa").
mazā planārija planāriju suga ("Planaria torva").
Baltijas plānčaulgliemene plānčaulgliemeņu suga ("Macoma baltica syn. Tellina baltica"); Baltijas makoma.
pestiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata") un arī dažas citas orhideju sugas.
enerģētiskā plantācija plantācija ātraudzīgu krūmu un koku sugu (kārklu, vītolu, papeļu u. c.) audzēšanai sabiezinātā stādījumā ar 2–5 gadus vecu cirtmetu ātrai lielas biomasas ražošanai, kas izmantojama enerģijas ieguvei.
papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru.
cikloserīns Plaša spektra antibiotiska viela, iegūta no dažām "Streptomyces" ģints sugām.
laptiņi Plaša zemāko naktstauriņu dzimta, radniecīga kodēm, iedala 3 apakšdzimtās, no kurām Latvijā sastopamas 27 ģintis ar 117 sugām, no tām 31 suga vairāk vai mazāk kaitīgas; tinēji.
Spānijas platāna platānu suga ("Platanus hispanica"), kas introducēta arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
austrumu platāna platānu suga ("Platanus orientalis").
kļavlapu platāna platānu suga ("Platanus x acerifolia").
buļļzivs Platgalvju dzimta - asarveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), garums - 5-75 cm, jūrā un saldūdeņos; \~200 sugu, Latvijā 5 sugas.
ziemeļu jūrasbullis platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs; ziemeļu platgalve.
četrragu platgalve platgalvju dzimtas suga ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), arī četrragu jūrasbullis un četrragu buļļzivs.
parastā platgalve platgalvju suga ("Cottus gobio"), līdz 10 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām; buļļzivs.
raibā platgalve platgalvju suga ("Cottus poecilopus"); raibspuris.
ložņu platgredzene platgredzeņu suga ("Platygyrium repens").
klānis Platība, laukums ar blīvu (vienas sugas) augu kopumu.
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
lielziedu platpulkstenīte platpulkstenīšu suga ("Platycodon grandiflorus syn. Wahlenbergia grandifloria").
divžubru platragpaparde platragpaparžu suga ("Platycerium bifurcatum").
lielā platragpaparde platragpaparžu suga ("Platycerium grande").
austrumu platzaris platzaru suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis"); austrumu tūja.
spare plaudim līdzīga karpu dzimtas zivju suga ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; spāre 3; durba.
abramis brama plaudis jeb breksis, karpu dzimtas zivju suga.
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās.
sīkziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene borysthemica"), Latvijā aizsargājama.
zaļziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene chlorantha"), Latvijā aizsargājama.
dakšainā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene dichotoma").
Gallijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene gallica").
daudzziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene multiflora").
nokarenā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene nutans").
ausainā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene otites"), Latvijā aizsargājama.
pazvilu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene procumbens").
ložņu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene repens").
Tatārijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene tatarica"), Latvijā aizsargājama.
lipīgā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene viscosa", arī "Melendrium viscosum" un "Elisanthe viscosa").
parastā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata").
Volgas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene wolgensis").
meža kailgliemezis plaušgliemežu apakšdzimtas kailgliemežu dzimta (“Limacidae”), Latvijā konstatētas 4 sugas.
vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu.
lauku kailgliemezis plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimta (“Arionidae”), Latvijā konstatētas 9 sugas.
parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
izplūdušais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria linita"), ievākts tikai 1870. g. Vecgulbenē, bet sugas identitāte nav pārliecinoša.
dobumainais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria scrobiculata"), Latvijā aizsargājama.
ķērpis Plaušu ķērpis - plaušķērpju suga ("Lobaria pulmonaria").
melnais pļavnagainis plavnagaiņu suga ("Dasytes niger"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
trīsdienu plazmodijs plazmodiju suga ("Plasmodium vivax"), kas cilvēkam izraisas slimību - trīsdienu malāriju.
Plasmodiophora brassicae plazmodioforu dzimtas suga.
brahiopodi Pleckāji, jūras bezmugurkaulnieki (ap 280 sugām) ar divvāku čaulu.
Pleioblastus chino pleioblastu suga.
Pleioblastus fortunei pleioblastu suga.
Pleioblastus humilis var. pumilis pleioblastu suga.
Pleioblastus pygmaeus pleioblastu suga.
Pleioblastus simonii pleioblastu suga.
Pleioblastus viridi-striatus pleioblastu suga.
Formozas pleione pleioņu suga ("Pleione formosa").
Limprihta pleione pleioņu suga ("Pleione limprichtii").
Pleurotaenium coronatum pleirotēniju suga.
Pleurotaenium ehrenbergii pleirotēniju suga.
Pleurotaenium minutum pleirotēniju suga.
Pleurotaenium nodosum pleirotēniju suga.
Pleurotaenium robustum pleirotēniju suga.
Pleurotaenium trabecula pleirotēniju suga.
Pleurotaenium tridentulum pleirotēniju suga.
Pleurotaenium truncatum pleirotēniju suga.
Platichthys flesus trachurus plekstu Baltijas pasuga.
zeltplekste Plekstu dzimtas ģints ("Pleuronectes"), Baltijas jūrā konstatēta 1 suga.
glosa plekstu pasugas zivis, kas dzīvo Melnajā un Azovas jūrā.
plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta ("Pleuronectidae"), kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē, >40 ģinšu, \~100 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 sugas.
paltuss Plekstveidīgo zivju kārtas plekstu dzimtas vairākas sugas.
ceratostomella Plektomicēšu klases asku sēņu ģints "Ceratocystis" divu sugu ģints nosaukuma sinonīms.
Ceratostomella pini plektomicēšu klases asku sēņu sugas "Ceratocystis minor" nosaukuma sinonīms.
Ceratostomella ulmi plektomicēšu klases asku sēņu sugas "Ceratocystis ulmi" nosaukuma sinonīms.
Forstera plektrants plektrantu suga ("Plectranthus forsteri").
krūmu plektrants plektrantu suga ("Plectranthus fruticosus").
Madagaskaras plektrants plektrantu suga ("Plectranthus madagascariensis").
Ertendāla plektrants plektrantu suga ("Plectranthus oertendahlii").
mieturu plektrants plektrantu suga ("Plectranthus verticillatus").
fenestella Pleosporu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
Macrosiphum commune pleosporu sugas "Stemphylium botryosum" nosaukuma sinonīms.
plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus.
jenotveidīgie Plēsēju kārtas dzimta ("Procyonidae"), vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 30-67 cm, astes garums - līdz 70 cm, mas 0,8-2,2 kg), izplatīti Amerikā un Āzijas dienvidaustrumos, mīt uz zemes, kokos, parasti ūdeņu tuvumā, 19 sugu.
lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi.
viverveidīgie Plēsēju kārtas dzimta nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 17-100 cm, masa - 0,5- 13 kg), izplatīti tropos un subtropos, \~75 sugas.
kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
sermuļveidīgie Plēsēju kārtas dzimta, sīki un vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 11-150 cm, masa - no 100 g līdz 40 kg), 25 ģintis, 64-70 sugu.
suņveidīgie Plēsēju kārtas dzimta, vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 70-160 cm, astes garums - līdz 50 cm, masa - 6-75 kg), \~40 sugu.
degunlācītis Plēsēju kārtas jenotu dzimtas ģints ("Nasua"), 3 sugas, ķermeņa garums līdz 40-67 cm, aste līdz 70 cm, masa - \~11 kg, īsas kājas, slaids purns, dzīvo Amerikā; koats.
lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis.
ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Mustela nivalis"), Latvijā sastopama bieži, mazs dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu.
vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Canis lupus"), dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
lapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Vulpes vulpes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
palmcivetas Plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Paradoxurus"), nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 43-71 cm, masa - 1,5-4,5 kg), dzīvo mežos, uzturas gk. kokos, Āzijas dienvidaustrumu daļā līdz Indonēzijai, 3 sugas.
sēpijveidīgie galvkāji plēsīgi desmittaustekļu galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieki, kam ir tintes dziedzeri; dažkārt tos sauc par tinteszivīm (5 dzimtas, 20 ģinšu, > 150 sugu).
sikofants Plēsīgu, zaļu vaboļu suga, kas sastopama Viduseiropā.
parastais plēvpūpēdis plēvpūpēžu suga ("Hymenogaster vulgaris").
stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas.
vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu.
skujlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Diprionidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 6-9 mm), drukni, smagnēji lidojoši plēvspārņi, Latvijā konstatēts 15 sugu.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu.
kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas.
smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas.
zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas.
skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
grumbuļbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Melittidae"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros.
smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas.
sfeksi Plēvspārņu kārtas kukaiņu grupa, radnieciska lapsenēm, ar vairāk nekā 1200 sugām.
panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
blicis Plicis ("Blicca bjoerkna"), karpzivju dzimtas suga.
parastais plikstiņš plikstiņu suga ("Capsella bursa-pastoris"); ganu plikstiņš.
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
pūkainais plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon heterospermus", arī "Tragopogon floccosus").
austrumu plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon orientalis").
sīpollapu plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon porrifolius"), kas minēta tikai 20. gs. sākuma avotos.
pļavas plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon pratensis").
pūkainā plūksnpaparde plūksnpaparžu suga ("Phegopteris connectilis syn. Dropteris phegopteris, Thelypteris phegopteris").
pļukšķis Plukšķis, mežastrazdu suga ("Turdus iliacus").
ausainais plumbago plumbago suga ("Plumbago auriculata").
kāpu plumbago plumbago suga ("Plumbago capensis").
sarkanziedu plumbago plumbago suga ("Plumbago indica").
zīdainā plūmene plūmeņu ģints sēņu suga ("Clitopilus prunulus").
kausiņa plūmene plūmeņu ģints sēņu suga ("Clitopilus scyphoides").
hiangķirsis Plūmju ģints suga ("Prunus subhirtella").
mājas plūme plūmju suga ("Prunus domestica").
mazā plūme plūmju suga ("Prunus insitita").
Kanādas plūškoks plūškoku suga ("Sambucus canadensis").
lakstaugu plūškoks plūškoku suga ("Sambucus ebulus").
krūkle Plūškoku suga ("Sambucus ebulus").
melnais plūškoks plūškoku suga ("Sambucus nigra").
sarkanais plūškoks plūškoku suga ("Sambucus racemosa").
pabrīnes Pļavas liniņš ("Linum catharticum"), linu suga.
Pulsatila pratensis ssp. nigricans pļavas silpurenes pasuga.
Phleum pratese ssp. nodosum pļavas timotiņa pasuga.
vēršacītis Pļavas vēršacītis - tauriņu kārtas samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), kas jūnijā - augustā samērā bieži sastopams pļavās, mežmalās, laukos.
kailā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pratensis", arī "Avena pratensis").
pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
zilganā pļavaudzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon sempervirens"), kas Latvijā dažkārt tiek audzēta apstādījumoas.
ošu pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Euphydryas maturna").
ceļteku pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Melitaea didyma").
parastais pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Mellicta athalia").
karaliskais pingvīns pngvīnu suga, garums - 90 cm, svars - 18 kg.
podangium Podangium erectum - miksobaktēriju sugas "Stigmatiella erecta" nosaukuma sinonīms.
alpīnais podokarps podokarpu suga ("Podocarpus alpinus").
Andu podokarps podokarpu suga ("Podocarpus andinus").
sniega podokarps podokarpu suga ("Podocarpus nivalis").
pogainā roņa Baltijas jūras pasuga pogainā roņa pasuga ("Phoca hispida botnica").
skarveida pogonatēra pogonatēru suga ("Pogonatherum paniceum").
līkvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia camptotrachela"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
spīdīgā polija poliju suga ("Pohlia cruda").
resnsetas polija poliju suga ("Pohlia delicatula"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
garvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia elongata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
diegveida polija poliju suga ("Pohlia filum"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
Leskerjē polija poliju suga ("Pohlia lescuriana"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
nokarvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia nutans").
Vālenberga polija poliju suga ("Pohlia wahlenbergii").
lauka poliknēms poliknēmu suga ("Polycnemum arvense"), ko dēvē arī par lauka skrimsleni.
varavīksnes forele polimorfa lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus myksis syn. Salmo gairdneri, Salmo irideus"), kas ietver vairākas morfoekoloģiskas formas un selekcionētas šķirnes.
lielais polimorfs polimorfu suga ("Polymorphus magnus"), kas Latvijā atrasta mājas zosīs un meža pīlēs.
zeltainā polipodija polipodiju suga ("Polypodium aureum").
banānlapu polipodija polipodiju suga ("Polypodium musifolium").
lielā pergamentsēne poliporu rindas pergamentsēņu ģints suga ("Phlebiopsis gigantea").
Balfūra poliscija polisciju suga ("Polyscias balfouriana").
krūmu poliscija polisciju suga ("Polyscias fruticosa").
Gilfoila poliscija polisciju suga ("Polyscias guilfoylei").
sirdsveida pontedērija pontedēriju suga ("Pontederia cordata").
lancetiskā pontedērija pontedēriju suga ("Pontederia lanceolata").
genofonds Populācijas vai sugas gēnu kopums.
mainība Populācijas vai sugas indivīdu pazīmju un īpašību dažādības rašanās, kas var iedzimt un neiedzimt.
lielziedu portulaka portulaku suga ("Portulaca grandiflora"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
dārzeņu portulaka portulaku suga ("Portulaca oleracea"), kas Latvijā ir adventīva, zināma kopš 1942. g., sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem vai nezālienēs.
īstā posaspiepe posaspiepju suga ("Fomes fomentarius").
neīstā posaspiepe posaspiepju suga ("Phellinus igniarius syn. Fomes igniarius, Polyporus igniarius").
daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas.
vēzis Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), >40 tk sugu, kas pieder pie vairākām apakšklasēm, Latvijā pārstāvētas 4 apakšklases.
spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas.
anelīda Posmtārps - dzīvnieku valsts tips ("Anelida"), ķermenis sastāv no daudziem vienādiem gredzeniem, posmiem - segmentiem, 8000-9000 sugu, ko iedala 5-7 kl.
senposmeņi Posmtārpu klase, ķermenis (2-50 mm) ar primitīvu posmojumu, sastopami jūru piekrastes joslās, \~400 sugu.
dēles Posmtārpu klase; saplacināts ķermenis, abos galos piesūcekņi; hermafrodīti, parasti dzīvo saldūdeņos; ap 500 sugu, Latvijā 4 dzimtas, 15 sugu.
plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas.
rīkļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Herpobdellidae"), līdz 5 cm garas dēles, pārtiek no sīkiem ūdensdzīvnierkiem, Latvijā konstatēta 1 ģints, 4 sugas.
žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
zivjdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Ichthyobdellidae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
dēle Posmtārpu tipa klase ("Hirudinea"), kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 15 sugas.
mazsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Oligochaeta"), ķermeni veido 5-600 posmi, tā garums - no milimetra daļām līdz 3 m, dzīvo gk. augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, \~3400 sugu, Latvijā konstatēts >100 sugu (ķermeņa garums - no dažiem milimetriem līdz 25 cm); mazsareņi.
daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi.
samtīšu potija potiju suga ("Pottia bryoides"), Latvijā aizsargājama.
vidējā potija potiju suga ("Pottia intermedia"), Latvijā aizsargājama.
spīdīgais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus nobilis"), Latvijā aizsargājama.
blāvais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus octopunctatus"), Latvijā aizsargājama.
lapkoku praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga (“Osmoderma eremita”), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole.
dzeltenā praulvabole praulvaboļu suga ("Cteniopus flavus").
brūnganā praulvabole praulvaboļu suga ("Isomira murina").
predikābilijas Predikātu klases, uz kurām norāda Aristotelis, papildinot savu mācību ar kategorijām (suga, veids, atšķirība, īpatnība, nejaušs).
kvadrātiskā preisija preisiju suga ("Preissia quadrata"), kas aug uz karbonātus saturošas augsnes un akmeņiem.
ciedrupriede Priedes, kam skujas ir pa 5 un čiekuri ienākas 3. gadā, sēklas (ciedrurieksti) ēdamas, 4 sugas.
heteroģenēze Priekšstats par sugu izcelšanos kā nejaušu krasi atšķirīgu no vecāku formām īpatņu parādīšanos, kas nosaka jaunas sugas veidošanos.
saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai.
ciedrs Priežu dzimtas ģints ("Cedrus"), mūžzaļš, lapeglei līdzīgs skuju koks, 4 sugas.
egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas.
duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā.
tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle.
hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju.
ciprese Priežu jeb skuju koku klases dzimta ("Cupressaceae"), mūžzaļš siltzemju skuju koks, 20 ģintis, 145 sugas.
Eiropas ciedrupriede priežu suga ("Pinus cembra").
Butānas priede priežu suga ("Pinus griffithi").
Korejas ciedrupriede priežu suga ("Pinus koraiensis").
akotainā priede priežu suga ("Pinus longaeva"), aug ASV diienvidaustrumu daļā, tiek uzskatīta par visilgāk dzīvojošo koku - vairāku īpatņu vecums, domājams, ir 5000-6000 g.
kalnu priede priežu suga ("Pinus mugo", arī "Pinus montana").
Austrijas priede priežu suga ("Pinus nigra var. austriaca").
melnā priede priežu suga ("Pinus nigra").
Japānas baltā priede priežu suga ("Pinus parviflora").
Maķedonijas priede priežu suga ("Pinus peuce").
piejūras priede priežu suga ("Pinus pinaster").
Itālijas priede priežu suga ("Pinus pinea") ar ēdamām sēklām, skujas pa pāriem, aug Vidusjūras zemēs.
klājeniskā ciedrupriede priežu suga ("Pinus pumila").
Sibīrijas ciedrupriede priežu suga ("Pinus sibirica").
parastā priede priežu suga ("Pinus sylvestris").
veimutpriede Priežu suga ("Pinus strobus"), Eiropā ievesta no Ziemeļamerikas, Latvijā kultivē kā krāšņuma koku.
Veimuta priede priežu suga ("Pinus strobus").
Pinus densiflora priežu suga.
Pinus wallichiana priežu suga.
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa").
gorilla Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Gorilla"), 1 suga (Āfrikā).
orangutans Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Pongo"), 1 suga.
tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas.
gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās.
mērkaķveidīgie Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 20-100 cm, masa - 1,5-50 kg), \~100 sugu.
degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā.
hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā.
drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā.
mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā.
paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus.
rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks.
kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas.
indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi.
indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos.
pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
vairodzene Prīmulu dzimtas ģints ("Androsace"), lakstaugs ar lapām rozetē un baltiem ziediem čemurā, >100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 2 no tām adventīvas.
sīkaudzīte Prīmulu dzimtas ģints ("Centunculus"), nelieli, viengadīgi lakstaugi, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga.
sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga.
zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas.
ķekarzeltene Prīmulu dzimtas ģints ("Naumburgia"), kurā 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā, sastopama arī Latvijā.
septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga.
pavedienu vairodzene prīmulu dzimtas vairodzeņu ģints suga (“Androsace filiformis”), 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti
prīmulaugi Prīmulu rindas dzimta, lakstaugi, reti krūmi, ar vienkāršām rozetē sakārtotām lapām, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
ausainā prīmula prīmulu suga ("Primula auricula").
Bīsa prīmula prīmulu suga ("Primula beesiana").
Bulleja prīmula prīmulu suga ("Primula bulleyana").
Bullesa prīmula prīmulu suga ("Primula bullesiana").
sniegziedu prīmula prīmulu suga ("Primula chionantha").
zobainā prīmula prīmulu suga ("Primula denticulata").
gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula elatior"), lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros.
dižā prīmula prīmulu suga ("Primula elatior").
bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams.
Florindas prīmula prīmulu suga ("Primula florindae").
Japānas prīmula prīmulu suga ("Primula japonica").
Jūlijas prīmula prīmulu suga ("Primula juliae"), kuras daudzas šķirnes ir iecienīts krāšņumaugs.
sarmotā prīmula prīmulu suga ("Primula pulverulenta").
rožainā prīmula prīmulu suga ("Primula rosea").
Ķīnas prīmula prīmulu suga ("Primula sinensis").
gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula veris syn. Primula officialis"), ko izmanto kā ārstniecības augu un krāšņumaugu.
parastā prīmula prīmulu suga ("Primula vulgaris syn. Primula acaulis").
pūkainā prīmula prīmulu suga ("Primula x pubescens"), kas iegūta sugas krustojot.
augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē.
cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju.
čumiza Prosas pasuga, ko audzē graudu un zaļās masas ieguvei; šīs pasugas augs.
paiza Prosaugu suga, ko audzē galvenokārt lopbarībai.
Prosthogonimus cuneatus prostogonīmu suga.
Prosthogonimus ovatus prostogonīmu suga.
Baltijas prostoms prostomu suga ("Prostoma obscurum").
Eiropas protejs proteju suga ("Proteus anguinus").
virtuves prusaks prusaku suga ("Blatella germanica").
melnais prusaks prusaku suga ("Blatta orientalis"), tarakāns.
ziemeļu prusaks prusaku suga ("Ectobius lapponicus").
meža prusaks prusaku suga ("Ectobius sylvestris").
Madagaskaras prusaks prusaku suga ("Gromphadorhina portentosa").
mājas prusaks prusaku suga ("Phyllodromia germanica").
Hieracium x prussicum prūšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
Equus przewalskii Prževaļska zirgs, zirgu ģints suga.
melnganā pseidoplektānija pseidoplektāniju ģints suga ("Pseudoplectania nigrella").
trīslapu ptēleja ptēleju suga ("Ptelea trifoliata").
ošlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya fraxinifolia").
sumahlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia").
daudzzaru pterula pterulu ģints sēņu suga ("Pterula multifida").
lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu.
tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas.
dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu.
tragantzirņu pūcīte pūcīšu dzimtas suga ("Heliophobus kitti"), Latvijā aizsargājama.
zobspārnu pūcīte pūcīšu dzimtas suga ("Scoliopteryx libatrix").
dzeltenbrūnais pūčlēlis pūčlēļu suga ("Podargus strigoides"), naktsputns, kuru īpatnējā knābja dēļ mēdz dēvēt par varžmuti, plaši izplatīts Austrālijā
bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams.
purva pūce pūču dzimtas suga ("Asio flammeus"), Latvijā aizsargājama.
ausainā pūce pūču dzimtas suga ("Asio otus"), pelēcīgi dzeltenbrūns putns ar gariem spārniem un šauru galvu, uz kuras ir gari spalvu pušķi ("austiņas"), ķermeņa garums - 35-37 cm, aktīva gk. naktī.
mājas apogs pūču dzimtas suga ("Athene noctua"), neliels Latvijā dzīvojošs putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm.
apodziņš Pūču dzimtas suga ("Glaucidium passerinum"), mazs pūčveidīgo kārtas putns, strazda lielumā, Latvijā 1000-2000 īpatņu, aizsargājams; Eirāzijas apodziņš; zvirbuļpūcīte.
baltā pūce pūču dzimtas suga ("Nyctea scandiaca"), Latvijā sastopama tikai retumis, kā ziemas viesis, Eiropā aizsargājama.
meža pūce pūču dzimtas suga ("Strix aluco"), Latvijā visbiežāk sastopamā pūce.
ziemeļu pūce pūču dzimtas suga ("Strix nebulosa"), Latvijā reta ieceļotāja un ziemotāja, aizsargājama.
garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama.
svītrainā pūce pūču dzimtas suga ("Surnia ulula"), Latvijā aizsargājama.
ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā.
pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
vērdiņsēne Pūkaiņu dzimtas ģints ("Collybia"), augļķermeņi nelieli, bez plīvura, cepurīte parasti plāna, sākumā izliekta, ar ieritinātu malu, vēlāk izpletusies vai ieliekta, 70 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
čemurpūkaine Pūkaiņu dzimtas ģints ("Lyophyllum"), sēņu augļķermeņi skrimšļaini, aug ceros, bieži vien kātiņi pie pamatnes saauguši, cepurītes diametrs - 3-25 cm, 25 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
vītene Pūkaiņu dzimtas ģints ("Marasmius"), sēnes ar maziem, plāniem, sīkstiem augļķermeņiem, kas sausā laikā sažūst, bet pēc lietus augšanu turpina, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
baltmietene pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Leucopaxillus"), 18 sugas, augļķermeņi gaļīgi ar ieritinātu cepurītes malu, cepurītes diametrs - 3-40 cm, aug laucēs, pļavās, mežos, augļķermeņi veido apļus vai grupas.
sārtaine Pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Rhodotus"), 1 suga.
auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni.
pelēklape pūkaiņu dzimtas suga ("Tephrocybe").
smiltene Pūkaiņu dzimtas suga ("Tricholoma equestre", syn. "Tricholoma flavovirens").
ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās.
baltbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma albobrunneum").
seleriju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aplum").
sudrabpelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma argyraceum").
oranžā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aurantium").
milzu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma colosus"), Latvijā sastopama ļoti reti priežu silos, aizsargājama.
baložu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma columbetta").
gredzenotā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma focale").
dzeltenbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma fulvum", syn. "Tricholoma flavobrunneum").
sīkzvīņu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma imbricatum").
netīkamā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma inamoenum").
lāsainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma pessundatum").
apšu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma populinum").
pelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma portentosum").
ziepju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma saponaceum").
iedzeltenā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sejunctum").
baltā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma stiparophyllum", syn. "Tricholoma album").
sēra pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sulphureum").
zemes pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma terreum").
govju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma vaccinum").
svītrainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma virgatum"), vāji indīga sēne.
necilā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum affine").
ierotītā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum gymnostomum").
Laiela pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum lyellii").
plakanlapu pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum obtusifolia").
spurainā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum patens").
zemā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum pumilum").
lielā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum speciosum").
lēverzobu pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum striatum").
matveida pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia capillaris syn. Puccinellia retroflexa"), Latvijā aizsargājama.
attālā pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia distans").
milzu pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia gigantea"), Latvijā adventīva.
jūrmalas pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia maritima").
Pucciniastrum agrimoniae pukciniastru suga.
Pucciniastrum circaeae pukciniastru suga.
Pucciniastrum epilobii pukciniastru suga.
cumminsiella Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
gymnoconia Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
trachyspora Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
Puccinia coronata pukcīniju suga, kas ierosina auzu lapu rūsu.
Puccinia graminis pukcīniju suga, kas ierosina graudzāļu svītru rūsu.
Puccinia dispersa pukcīniju suga, kas ierosina rudzu lapu brūno rūsu.
Puccinia striiformis pukcīniju suga, kas izraisa graudzāļu dzelteno rūsu.
Puccinia arenaria pukcīniju suga.
Puccinia heliathi pukcīniju suga.
Puccinia menthae pukcīniju suga.
Puccinia poarum pukcīniju suga.
Puccinia triticina pukcīniju suga.
Puccinia coronifera pukcīniju sugas "Puccinia coronata" nosaukuma sinonīms.
Puccinia recondita pukcīniju sugas "Puccinia dispersa" nosaukuma sinonīms.
Puccinia glumarum pukcīniju sugas "Puccinia striiformis" nosaukuma sinonīms.
Ruiša pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum ruyschiana"), Latvijā aizsargājama.
mārsilu pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum thymiflorum").
čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
norgalvīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Jasione"), lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
platpulkstenīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Platycodon"), 1 suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, citur, arī Latvijā, to audzē kā daudzgadīgu krāšņumaugu grupās un ziedu griešanai.
Karpatu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula carpatica").
briežu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula cervicaria").
karošlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula cochleariifolia").
Gargano pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula garganica").
kamolainā pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula glomerata").
vienādlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula isophylla"), ko Latvijā audzē kā telpaugu.
pienziedu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula lactiflora").
platlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula latifolia") un tās varietāte ("Campanula latifolia var. macrantha").
pļavas pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula patula").
dižā pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula persicifolia").
Portenšlaga pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula portenschlageana").
Požarska pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula poscharksyana").
tīruma pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula rapunculoides").
apaļlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula rotundifolia").
strēļu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula trachelium ").
kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
sudrablauva Puma, Amerikas dižkaķu suga, mazāka par leopardu, sarkanīgi pelēkā krāsā.
smaillapu pumpurīte pumpurīšu suga ("Phascum cuspidatum"), Latvijā aizsargājama.
skropstainā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica ciliata").
nokarenā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica mutans"), kas sastopama arī Latvijā.
vienzieda pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica uniflora").
divsmaiļu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia bicuspidata").
līksmaiļu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia connivens").
Lammersa pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia lammersiana").
pusmēness pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia lunulifolia").
Makouna pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia macounii").
lielvārpu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia macrostachya").
blīvgalviņas pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia pleniceps").
plānčaulas pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium corneum").
platā pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium rivicola").
Kanādas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum canadense syn. Cornus canadensis"), ko Latvijā retumis audzē akmeņdārzos.
Zviedrijas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum suecicum"), Latvijā aizsargājams augs, reizēm audzē arī akmeņdārzos.
Levisa pundurītis pundurīšu suga ("Atomaria levisa"), kas Latvijā plaši izplatījušās 20. gs. 80.-90. gados.
maigā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Panellus mitis").
sūrā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Panellus stypticus").
vēlā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Sarcomyxa serotina", syn. "Panellus serotinus").
kloākas pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Cloacotaenia megalops"), kas parazitē mājas un savvaļas pīļu kloākā, ķermeņa garums - līdz 58 cm.
lancetveida pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Drepannidotaenia lanceolata"), kas Latvijā konstatēta mājas zosīs.
žurku pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis diminuta"), kas var parazitēt arī cilvēka zarnās.
cilvēka pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis nana"), kas ir gk. bērnu parazīts.
priežu pundurmizgrauzis pundurmizgraužu suga ("Crypturgus cinereus").
Eiropas pundurpalma pundurpalmu suga ("Chamaerops humilis").
parastais pundurpērtiķis pundurpērtiķu suga ("Callithrix jacchus").
sīkais pundurpērtiķis pundurpērtiķu suga ("Callithrix pygmaea").
ābeļu pundurvērpējs pundurpūcīšu dzimtas suga ("Nola cuculatella").
bantāmas Pundurvistu suga.
Ceratinella brevis pundurzirnekļu suga.
plānmalu punktlape punktlapju suga ("Rhizomnium pseudopunctatum").
parastā punktlape punktlapju suga ("Rhizomnium punctatum").
ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos.
svinpelēkais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista plumbea"), augļķermenis 1,5-2 cm diametrā, aug pļavās, gaišos mežos, krūmājos.
Bovista pusilla pūpēdīšu suga.
Bovista pusilliformis pūpēdīšu suga.
Bovista tomentosa pūpēdīšu suga.
Lycoperdon spadiceum pūpēdžu suga.
pūpēdītis Pūpēžu dzimtas ģints ("Bovista"), \~8 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no kurām 3 sastopamas reti.
zaķpūpēdis Pūpēžu dzimtas ģints ("Calvatia"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
apaļpūpēdis Pūpēžu dzimtas ģints ("Langermannia syn. Globaria"), Latvijā 1 suga.
dižskābaržu fleogēna pūpēžu grupas sēņu suga ("Phleogena faginea").
ežu pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon echinatum"), aug skujkoku un lapkoku mežos, sastopams reti.
smirdošais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon faetidum"), reti sastopama un maz pētīta.
kārpainais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon perlatum syn. Lycoperdon gemmatum"), augļķermeņi apaļi (diametrā 1-5 cm) ar kātiņu, ļoti bieži aug mežos, dārzos.
bumbieru pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon pyriforme"), augļķermeņi bumbierveidīgi (1,5-2,5 cm diametrā un 2-4 cm augstumā), aug puduros, sastopams ļoti bieži mežos uz augsnes, celmiem un kritalām.
brūnais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon umbrinum"), aug lapkoku mežos, sastopams reti.
gautierija Pūpēžu klases astpūpēžu dzimtas ģints ("Gautieria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu.
kausenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Cyathus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
piestenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Crucibulum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
jumjupūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu dzimtas ģints ("Rhizopogon"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
plīvurene Pūpēžu klases zemestauku dzimtas ģints ("Dictyophora"), Latvijā konstatēta 1 suga.
raupjā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum campestre"), sīka pūpēžsēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama.
Acanthoscelides obtectus pupiņu sēklgrauzis, šīs ģints suga.
ugunssarkanā pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus coccineus").
daudzziedu pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus multiflorus").
krūmu pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
parastā pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris").
trejlapu puplaksis puplakšu suga ("Menyanthes trifoliata").
kāršu pupas pupu sugas, kurām ir nepieciešams balsts, ap ko vīties; šo sugu pupas.
porejs Puravs - sīpolu suga ("Allium porrum").
puravi Puravs - sīpolu suga ("Allium porrum").
purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
daudzvainaglapu purene pureņu suga ("Caltha polypetale"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu.
kausveida purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne cylinchium").
krokainā purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne sarcoides").
Pedicularis palustris purva jāņeglīte ar 2 pasugām.
Pedicularis palustris subsp. opsiantha purva jāņeglītes pasuga.
Pedicularis palustris subsp. palustris purva jāņeglītes pasuga.
mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem.
Falco columbarius aesalon purva piekūna pasuga, kas sastopama Latvijā.
mārka aļeri purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
kalvas Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
šķelpsene Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
ūdenszobenājs Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
viltskalbe Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
Eiropas purvbruņurupucis purvbruņurupuču dzimtas suga ("Emys orbicularis").
parastā purvciprese purvciprešu suga ("Taxodium distichum"), ko audzē arī Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā.
parastā purvmirte purvmiršu suga ("Myrica gale"), Latvijā aizsargājama, krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
Pensilvānijas purvmirte purvmiršu suga ("Myrica pensylvanica").
plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos.
parastā purvpaparde purvpaparžu suga ("Thelypteris palustris").
mazais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana freija"), Latvijā aizsargājama.
lielais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana frigga"), Latvijā aizsargājama.
parastais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana selene").
Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas.
Blandova purvspalve purvspalvju suga ("Helodium blandowii").
Leucorrhinia albifrons purvspāru suga.
Leucorrhinia caudalis purvspāru suga.
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
vēlā pusdienziede pusdienziežu suga ("Carpanthea pomeridiana syn. Mesembryanthemaceae pomeridianum").
mārpuķīšu pusdienziede pusdienziežu suga ("Dorotheanthus bellidiformis syn. Mesembryanthemaceae criniflorum, Dorotheanthus criniflorus").
zālainā pusdienziede pusdienziežu suga ("Dorotheanthus gramineus syn. Mesembryanthemaceae pyropaeum").
kristālu pusdienziede pusdienziežu suga ("Mesembryanthemaceae crystallinum syn. Cryophytum crystallinum").
Dorotheanthus oculatus pusdienziežu suga.
sīpolu lakstu puskode puskožu dzimtas suga ("Acrolepiopsis assectella"), kuras kāpuri dzīvo sīpolu lapās un ziedos.
sarkanā puskuitala puskuitalu suga (Limosa lapponica").
melnā puskuitala puskuitalu suga (Limosa limosa"), aizsargājama.
kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
parastā pūslene pūsleņu suga ("Utriculara vulgaris").
dienvidu pūslene pūsleņu suga ("Utricularia australis").
vidējā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia intermedia").
mazā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia minor").
gaišdzeltenā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia ochroleuca").
trauslā pūslīšpaparde pūslīšpaparžu suga ("Cystopteris fragilis"), sastopama ne visai bieži stāvos upju krastos uz smilšakmens vai dolomīta, gravās, strautiņu krstos.
ģipša pussēntiņa pussēntiņu sēņu suga ("Hemimycena cucullata").
pienbaltā pussēntiņa pussēntiņu sēņu suga ("Hemimycena lactea").
zilsniedzīšu puškīnija puškīniju suga ("Puschkinia scilloides var. libanotica").
alksnāja pūšļcepurene pūšļcepureņu suga ("Physcomitrium pyriforme").
pūšļaļģe Pūšļu fuks - brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases fuku ģints suga ("Fucus vesiculosus"), kas veido plašas audzes jūrā 2-8 m dziļumā uz akmeņaina pamata.
parastā putcikāde putcikāžu dzimtas suga ("Philaenus spumarius").
parastā putekļuts putekļutu suga ("Trogium pulsatorium syn. Atropos pulsatorium").
nātru putekšņvabole putekšņvaboļu dzimtas suga ("Brachypterus urticae").
brūnā putekšņvabole putekšņvaboļu dzimtas suga ("Kateretes pedicularius").
logfia Pūteles (ģints "Filago" atsevišķas sugas, kas dažkārt tiek nodalītas atsevišķā ģintī).
tīruma pūtele pūteļu suga ("Filago arvensis").
mazā pūtele pūteļu suga ("Filago minima"), Latvijā aizsargājama.
degunragputni Putni ar lielu knābi, augšknābja pamats ar lielu ragveida izaugumu, 45 sugas, dzīvo Āfrikas, Dienvidāzijas un Jaungvinejas tropiskajos mežos.
krepšķi Putni, dūkuru suga.
papildhromosomas Putniem, divspārņiem, dažām augu sugāms sastopamas, gk. nelielas, hromosomas, kuru funkcijas nav saistītas ar morfoloģisko pazīmju determinēšanu un tās pastāv līdzās diploidālajam hromosomu komplektam.
garkaulis Putns, pīļu suga.
jabiru Putns, stārķu ģints suga.
klienis Putns, tārtiņu ģints suga, upes tārtiņš ("Aegialites curonicus").
kiviveidīgie Putnu kārta ("Apterygiformes"), tumšbrūni, nelidojoši putni, mitros mežos Jaunzēlandē; 1 dzimta, 1 ģints, 3 ssugas, atrodas uz izmiršanas robežas.
baložveidīgie Putnu kārta ("Columbiformes"), pasaulē 3 dzimtas (smilširbju, baložu, drontu), 46 ģintis, 322 sugas; Latvijā 2 dzimtas, 3 ģintis, 6 sugas.
krāšņvārnveidīgie Putnu kārta ("Coraciiformes"), gk. tropos; 10 dzimtu, 45 ģintis, 198 ssugas; Latvijā 4 dzimtas: zivjdzenīšu, kukaiņdzeņu, krāšņvārnu, pupuķu dzimta.
lēļveidīgie Putnu kārta ("Cprimulgiformes"), gk. tropos. 5 dzimtas, 24 ģintis, 103 sugas, Latvijā vienīgais pārstāvis ir vakarlēpis jeb lēlis.
pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas.
peļputnveidīgie Putnu kārta, nelieli putni (masa - 40-50 g) ar garu asti, apspalvojums pelēks vai brūns, uz galvas cekuls, bieži kāpelē pa koku stumbriem, ložņā pa zāli, lido nelabprāt, polifāgi, savannās Āfrikā, 6 sugas.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas.
strausveidīgie Putnu kārta, tikai 1 suga - strauss; lielākais recentais putns (augstums - līdz 2,5 m, masa - līdz 100 kg).
balodis putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Columbidae"), 42 ģintis, 303 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa.
cekuldūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus").
cekuldūkurs Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus").
dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas.
dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
dzegužputni Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 20-1000 g), \~40 ģinšu, \~130 sugu, no tām \~80 sugu ir ligzdu parazīti, kas olas iedēj citu sugu putnu ligzdās, Latvijā tikai dzeguze.
tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta.
dzilna Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Picidae"), 26 ģintis, 204 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
dzērve Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Gruidae"), 4 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
sīga Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Otididae"), vidēji lieli un lieli putni, 10 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas, kas visas reģistrētas tikai dažas reizes; drofu dzimta.
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
dzērvjputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 80-150 cm, masa - līdz 15 kg) ar garām kājām un kaklu, ko lidojumā izstiepj, 4-5 ģintis, 14-15 sugu.
sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas.
svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_).
vētrasputnveidīgie Putnu klases kārta ("Porcellariiformes"), pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā, 4 dzimtas, \~23 ģintis, >100 sugu.
emu Putnu klases kazuārveidīgo kārtas dzimta ("Dromaiidae"), nelidojošs putns, tikai 1 suga.
zivjdzenītis Putnu klases krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums, parasti dzīvo tropos, 14 ģinšu, 91 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lēlis Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta ("Caprimulgidae"), 19 ģinšu, 75 sugas.
lēļputni Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-35 cm) ar īsu, bet ļoti platu knābi, staigāt pa zemi gandrīz nespēj, 18-19 ģinšu, >70 sugu, Latvijā 1 suga.
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās.
viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos.
pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas.
sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs.
kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas.
vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu.
zivjērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Pandionidae"), kurā 1 ģints, 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā.
piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu.
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā.
čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis.
jūrasērglis Putnu klases piekūnveidīgo klases vanagu dzimtas ģints ("Haliaeetus"), 8 sugas.
plīvurpūce Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga.
pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
auspūcīte Putnu klases pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Otus scops"), Latvijā sastopama kā rets maldu viesis.
gārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ardeidae"), kurā ir 2 apakšdzimtas, 17 ģintis, 61 suga, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
stārķis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), 6 ģintis, 17 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
stārķputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), lieli putni (garums - 130-180 cm, masa - līdz 6 kg), skaņas rada klabinot knābi, 6-11 ģinšu, 17 sugu.
flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings.
ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss.
ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu.
gārņputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-90 cm, masa - 0,1-4 kg), 16 ģintis, \~65 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
baltgārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu apakšdzimtas ģints ("Egretta"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
svīre Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni, garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu.
alks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Alcidae"), sīki līdz vidēji lieli jūras putni, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā jūrā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
tārtiņš Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), neliels vai vidēji liels bridējputns, 9 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
jūrasžagata Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), 1 ģints, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta.
alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas.
slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas.
jūrasķīvīte Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis squatarola"), Latvijā caurceļotāja vai reta vasarotāja gk. jūras piekrastē.
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
fazāns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Phasianidae"), dažāda lieluma sauszemes putni, sastopami gandrīz visā pasaulē, 5 apakšdzimtas (63 ģintis, 213 sugu); Latvijā konstatētas 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 6 sugas.
fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei.
kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga.
zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga.
pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles.
pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni.
pīļzoss Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anseranatinae"), tikai 1 suga.
pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas.
baltacis Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya nyroca"), Latvijā rets ieceļotājs un ligzdotājs.
mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata").
piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas.
mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
cielava Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Motacillidae"), 5 ģintis, 54 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
liraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta ("Menuridae"), 1 ģints, 2 sugas.
čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns.
sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste.
māņpita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Conopophagidae"), 2 ģintis, 11 sugas, tropu mežos Dienvidamerikā.
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas).
stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos.
dzeloņmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Synallaxiane"), 17 ģinšu, 115 sugu.
smailknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Oxyruncidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo mežos no Kostarikas līdz Paragvajai.
pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos.
pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos.
griezējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 1 ģints, 3 sugas, Dienvidamerikā, mežastepēs un stepēs.
māņnektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, biezos, mitros mežos Madagaskarā.
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē.
lapmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Philydorinae"), 12 ģintis, 66 sugas.
cukurķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas suga ("Coereba flaveola").
austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta.
rīsustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas suga ("Dolichonyx oryzivorus").
klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria").
garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā.
maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta.
stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās.
ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai.
drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku.
havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas).
palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi.
krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas.
žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta.
zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta.
zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā.
paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos.
austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta.
audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā.
peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas.
lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā.
somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas.
paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā.
briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai.
māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa.
stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā.
bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā.
dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku.
mako putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Anthornis melanura").
moho Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Moho"); mohoputns.
mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas.
māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā.
odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā.
vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas.
resngalvis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta, 10 ģintis, 46 sugas.
timālijstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
niedruķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas atsevišķu sugu paralēli nosaukumi.
sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa").
lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon").
krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta").
rubīnrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
sarkanrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas dažas sugas.
māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas.
zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus).
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus").
ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius").
lazūrstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Grandala coelicolor").
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints.
tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga.
bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā.
tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai.
kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā.
darvinžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas dzeņžubju ģints nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām.
ķauķžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Certhidea olivacea").
kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste.
dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia").
bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea").
sīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas.
žagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas.
māņzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas atsevišķas sugas.
kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius").
pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis.
takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi).
zivrija Putnu suga, kas ēd zivis.
zivrijis Putnu suga, kas ēd zivis.
spilgtā purvspāre puvspāru suga ("Leucorrhinia pectoralis"), Latvijā aizsargājama.
dienvidu rabarbers rabarberu suga ("Rheum australe").
ārstniecības rabarbers rabarberu suga ("Rheum officinale").
Tangūtijas rabarbers rabarberu suga ("Rheum palmatum var. tanguticum").
palmlapu rabarbers rabarberu suga ("Rheum palmatum").
parastais rabarbers rabarberu suga ("Rheum rhaponticum").
Rhabdospora eupatorii rabdosporu suga.
Rhabdospora inaequalis rabdosporu suga.
Rhabdospora origani rabdosporu suga.
Rhabdospora tanaceticola rabdosporu suga.
bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku.
Cerceris arenaria racējlapseņu suga, kas baro kāpurus ar smecernieku kāpuriem.
clivina Racējskrejvaboļu apakšdzimta, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
dyschirius Racējskrejvaboļu apakšdzimtas ģints, >200 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
turnepši Rācenis - kāpostu ģints pasuga ("Brassica rapa var. rapifera").
kudre Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
rācienis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
rācinis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
rācins Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
rāciņš Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
daudzgadīgais rācenītis rācenīšu suga ("Rapistrum perenne").
krunkainais rācenītis rācenīšu suga ("Rapistrum rugosum").
Ķīnas rademahera rademaheru suga ("Rademachera sinica").
tīruma radzene radzeņu suga ("Cerastium arvense").
Bīberšteina radzene radzeņu suga ("Cerastium biebersteinii").
šaubīgā radzene radzeņu suga ("Cerastium dubium"), Latvijā adventīva, atrasta 1983. g. uz dzelzceļa uzbēruma Daugavpilī.
kamolainā radzene radzeņu suga ("Cerastium glomeratum").
velēnu radzene radzeņu suga ("Cerastium holosteoides", arī "Cerastium caespitosum" un "Cerastium triviale").
lielaugļu radzene radzeņu suga ("Cerastium macrocarpum").
piecputekšņlapu radzene radzeņu suga ("Cerastium semidecandrum").
tūbainā radzene radzeņu suga ("Cerastium tomentosum").
purpurradzene Radzeņu suga, sastopama gar ceļmalām, mežos, sarkaniem ziediem, ačgārni olējādām vai garenām lapām, īskātainām apakšlapām, sēdošām augšlapām.
Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas.
Alpu raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea alpina").
lielā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea lutetiana"), Latvijā aizsargājama.
vidējā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea x intermedia"), kas ir Alpu un lielās raganzālītes hibrīds.
zilā skujkoku ragaste ragastu suga ("Paururus juvencus"), Latvijā sastopama retāk, tās kāpuri priedes stumbrā attīstās 3-4 gadus.
lielā skujkoku ragaste ragastu suga ("Sirex gigas"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tās kāpuri koksnē attīstās 2 vai vairākus gadus un dažkārt stipri bojā egļu stumbrus.
pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
iegrimusī raglape raglapju suga ("Ceratophyllum demersum").
Ķīnas ragukoks ragukoku suga ("Gymnocladus chinensis").
Amerikas ragukoks ragukoku suga ("Gymnocladus dioicus").
punktainā ragvācelīte ragvācelīšu suga ("Anthoceros punctatus").
purpura ragzobe ragzobju suga ("Ceratodon purpureus"), kuras izplatība palielinājusies saimnieciskās darbības rezultātā, aug uz atsegtas smilts un kūdras augsnes, pilsētās zālienos, smilšu sanesās uz jumtiem, notekcaurulēm, akmeņiem, koku mizas spraugās.
raibspuris Raibā platgalve ("Cottus poecilopus"), kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga.
nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Agalis urticae").
mazais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Araschina levana").
lielais meža raibenis raibeņu dzimtas suga ("Argynnis paphia").
dadžu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Cynthia cardui").
sausseržu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Limenitis camilla"), Latvijā aizsargājama.
ceļteku raibenis raibeņu dzimtas suga ("Melitaea didyma"), Latvijā aizsargājama.
bērzu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Nymphalis antiopa").
lielais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Vanessa atlanta"), saukts arī par admirāli.
acainais raibenis Raibeņu dzimtas suga (“Inachis io”), sarkanbrūns dienas tauriņš ar lielu acsveida plankumu uz katra spārna.
apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams.
upes raibgliemezis raibgliemežu suga ("Theodoxus fluviatilis").
ceriņu raibkode raibkožu suga ("Gracillaria syringella"), kas ir Latvijā pazīstamākā raibkode, spārnu plētums - 10-14 mm.
Ischnura elegans raibspārīšu suga.
smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama.
esparsetu raibspārnis raibspārņu suga ("Zygaena carniolica berolinensis"), Latvijā aizsargājama, sastopama tikai Latvijas dienvidaustrumu daļā.
bērzu raibvērpējs raibvērpēju dzimtas suga ("Endromis versicolora"), tauriņa priekšspārni brūni ar baltraibu rakstu, sastopams bieži, mīt lapkoku un jauktos mežos, arī parkos.
differentia specifica raksturīga īpatnība, ar ko attiecīgā suga atšķiras no pārējām ģints sugām.
renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji.
miltainā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina farinacea"), kas uz lapu kokiem ceļmalās, apdzīvotās vietās; tās laponim šauras, lentveidīgas daivas, uz kurām daudz plankumveidīgu sorāļu.
vienādgalotņu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fastigiata), kas veido blīvus lapoņus, kuru daivu galos attīstās apotēciji.
ošu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fraxinea"), uz tās lentveidīgajiem lapoņiem attīstās daudz apotēciju.
trauslā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina thrausta"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
Ramalina caliaris ramalīnu suga.
Ramalina farinacea ramalīnu suga.
Ramalina fastigiata ramalīnu suga.
Ramalina fraxinera ramalīnu suga.
Ramalina obtusata ramalīnu suga.
Ramalina polinaria ramalīnu suga.
Ramalina roesleri ramalīnu suga.
Ramalina sinensis ramalīnu suga.
Ramalina thrausta ramalīnu suga.
sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus").
Ramularia traxaci ramulāriju suga, kas parazitē uz ārstniecības pienenes.
Ramularia beticola syn. Ramularia betae ramulāriju suga, kas parazitē uz biešu lapām.
Ramularia calcea ramulāriju suga, kas parazitē uz efeju sētložņas.
Ramularia coriandri ramulāriju suga, kas parazitē uz koriandru lapām.
Ramularia urticae ramulāriju suga, kas parazitē uz lielās nātres lapām.
Ramularia armoraciae ramulāriju suga, kas parazitē uz mārrutku lapām.
Ramularia rhei ramulāriju suga, kas parazitē uz rabarberu lapām.
Ramularia grevilleana syn. Ramularia tulasnei ramulāriju suga, kas parazitē uz zemeņu lapām.
piekrastes peldkrabis rāpotājvēžu apakškārtas krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"), kas plaši izplatīts ziemeļu puslodē un Ziemeļjūrā, kā arī Baltijas jūras dienvidu daļā; krasta krabis.
krabis Rāpotājvēžu apakškārtas nodalījums ("Brachyura"), vēži ar platām galvkrūtīm un spēcīgām spīlēm, 17 dzimtu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 2 sugas.
vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs.
māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu.
reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu.
molohs Rāpuļu (ķirzaku) suga.
skinki Rāpuļu dzimta ar kādām 30 ģintīm un 575 sugām, plaši izplatīti siltākos tuksnešainos apgabalos.
bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga.
hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu.
ķirzaka Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Lacertilia"), 20 dzimtas, 3500-4000 sugas.
čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie.
jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā.
glodene Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas dzimta ("Anguidae"), 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā.
purvbruņurupucis Rāpuļu sugas bruņurupuču kārtas dzimta ("Emydidae"), nelieli rāpuļi (bruņas garums - 10-75 cm), mīt gk. ūdeņos, 25 ģintis, \~80 sugu, Latvijā 1 suga.
alpīnais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla alpina").
sarkankātu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla erythropoda").
zilganais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla glaucescens syn. Alchemilla glaucescens").
slaidais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla gracilis syn. Alchelmilla micans").
mīkstais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla mollis").
kalnu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla monticola syn. Alchelmilla pastoralis").
parastais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla vulgaris").
Alises rasene raseņu suga ("Drosera aliciae"), kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, Latvijā mēdz audzēt kā telpaugu.
garlapu rasene raseņu suga ("Drosera anglica").
vidējā rasene raseņu suga ("Drosera intermedia"), Latvijā aizsargājama.
apaļlapu rasene raseņu suga ("Drosera rotundifolia").
parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā.
Spānijas raudupe raudupju suga ("Scorzonera hispanica"), ko dēvē arī par melnsakni un skorconēru, Latvijā retumis audzē kā dārzeni.
zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē.
rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
Famatīmas rebūcija rebūciju suga ("Rebutia famatimensis").
Franka rebūcija rebūciju suga ("Rebutia frankiana").
saules rebūcija rebūciju suga ("Rebutia heliosa").
Kupera rebūcija rebūciju suga ("Rebutia kupperiana").
Marsonera rebūcija rebūciju suga ("Rebutia marsoneri").
glītā rebūcija rebūciju suga ("Rebutia pulchra").
Riograndes rebūcija rebūciju suga ("Rebutia riograndensis").
Ritera rebūcija rebūciju suga ("Rebutia ritterii").
Rebutia cajacensis rebūciju suga.
puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides.
bourdotia Recekleņu dzimtas sēņu ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
brūnā receklene recekleņu ģints suga ("Phaeotremella foliacea", syn. "Tremella foliacea"), augļķermeņi gaišbrūni vai tumšbrūni, aug gan uz lapkoku, gan skujkoku koksnes.
zeltainā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella aurantia").
smadzeņveida receklene recekleņu ģints suga ("Tremella encephala").
dzeltenā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella mesenterica"), tās augļķermeņi dzelteni, atrodami uz trupošas lapkoku koksnes, žagaru kaudzēs vēlu rudenī un ziemā.
izveidoties Refl. --> izveidot (6) - par šķirni, sugu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku kopumu; tikt izveidotam.
reliktsuga Relikta suga.
durtene Reņģe - Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs.
lielais meža resngalvītis resngalvīšu suga ("Ochlodes venatus").
melnūsainais pļavas resngalvītis resngalvīšu suga ("Thymelicus lineola").
zīlīšu resngalvis resngalvju suga ("Falcunculus frontatus").
ogu resngalvis resngalvju suga ("Hylocitrea bonensis").
zeltvēdera resngalvis resngalvju suga ("Pachycephala pectoralis").
apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu.
kokķengurs Reta, izmirstoša ķenguru suga, kas sastopama tikai visgrūtāk sasniedzamos Jaungvinejas reģionos.
aizsargājamie augi retas un izzūdošas augu sugas un sugas ar lielu zinātnisku, estētisku vai praktisku nozīmi, kuras ir valsts aizsardzībā.
aizsargājamie dzīvnieki retas un izzūdošas dzīvnieku sugas un sugas ar lielu zinātnisku, estētisku vai praktisku nozīmi, kuras ir valsts aizsardzībā.
baltais retējs retēju suga ("Potentilla alba").
pazvilu retējs retēju suga ("Potentilla anglica", arī "Potentilla procumbes").
maura retējs retēju suga ("Potentilla anserina"), kura lakstus lieto tautas medicīnā par savelkošu līdzekli pret caureju, asiņošanas apturēšanai.
smiltāju retējs retēju suga ("Potentilla arenaria"), kas sastopama samērā reti sausos, skrajos priežu mežos, norās, atklātās, smilšainās vietās.
sudraba retējs retēju suga ("Potentilla argentea"), kas bieži aug sausos, skrajos priežu mežos, izcirtumos, norās, ceļmalās.
asinssarkanais retējs retēju suga ("Potentilla astrosanguinea").
zeltainais retējs retēju suga ("Potentilla aurea").
dakšainais retējs retēju suga ("Potentilla bifurca"), Latvijā adventīva.
sirmais retējs retēju suga ("Potentilla canescens").
Kranca retējs retēju suga ("Potentilla crantzii", arī "Potentilla verna"), Latvijā aizsargājama.
lielziedu retējs retēju suga ("Potentilla grandiflora").
Heidenreiha retējs retēju suga ("Potentilla heidenreichii").
blāvais retējs retēju suga ("Potentilla impolita"), kas sastopama samērā bieži sausos, skrajos priežu mežos, norās, izcirtumos, karjeros.
neimaņa retējs retēju suga ("Potentilla neumanniana").
Norvēģijas retējs retēju suga ("Potentilla norvegica").
taisnais retējs retēju suga ("Potentilla recta", arī "Potentilla erecta" un "Potentilla tormentilla"), Latvijā adventīva, sastopama bieži skujkoku un jauktos mežos, izcirtumos, mežmalās, norās, purvos.
ložņu retējs retēju suga ("Potentilla reptans").
lauka retējs retēju suga ("Potentilla rupestris").
meža retējs retēju suga ("Potentilla silvestris"), kura sakneņus lieto par savelkošu līdzekli.
zemais retējs retēju suga ("Potentilla supina"), Latvijā adventīva.
trīszobu retējs retēju suga ("Potentilla tridentata").
Potentilla canescens retēju suga.
Potentilla goldbachii retēju suga.
smilšauza Reti audzēta auzu suga, Latvijā paretam sastopama kā nezāle vasarāju sējumos, saukta arī velnauza.
zemeņāboliņš Reti sastopama āboliņa suga (pļavās, gar upjmalām, jūrmalā), 7-20 cm garumā, zied no jūnija līdz septembrim, rožsārtiem ziediem, auglis nogatavojoties uzpūsts.
baltā rezēda rezēdu suga ("Reseda alba").
dzeltenā rezēda rezēdu suga ("Reseda lutea").
iedzeltenā rezēda rezēdu suga ("Reseda luteola").
smaržīgā rezēda rezēdu suga ("Reseda odorata"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu.
Belovežas gārša rezervāts Baltkrievijā un Polijā, Nemunas, Bugas un Pripetes ūdensšķirtnē, kopējā platība - \~1400 kvadrātkilometru, sastopamas 55 zīdītāju un >200 putnu sugu.
Giras mežs rezervāts Indijā, Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā, platība - 3160 kvadrātkilometru, dibināts 1965. g. pēdējo Indijas pasugas lauvu saglabāšanai.
Marsabita rezervāts rezervāts Kenijas ziemeļu daļā (“Marsabit”), platība 26700 kvadrātkilometru, izveidots 1948. g. atsevišķu dzīvnieku sugu saglabāšanai (Grevi zebras, strausu ziemeļu pasuga).
Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas.
Krasnovodskas rezervāts rezervāts Turkmenistānā, Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē, platība — 2700 kvadrātkilometru, dibināts 1932. g., lai saglabātu putnu ziemošanas vietas (ziemo >160 putnu sugu).
divdakšu ričija ričiju suga ("Riccia bifurca"), Latvijā aizsargājama.
tīklotā ričija ričiju suga ("Riccia cavernosa"), Latvijā aizsargājama.
skropstainā ričija ričiju suga ("Riccia ciliata"), Latvijā aizsargājama.
peldošā ričija ričiju suga ("Riccia fluitans").
zilganā ričija ričiju suga ("Riccia glauca").
Hībenera ričija ričiju suga ("Riccia huebenerana"), Latvijā aizsargājama.
cilu ričija ričiju suga ("Riccia sorocarpa"), Latvijā aizsargājama.
peldošā ričijvācelīte ričijvācelīšu suga ("Ricciocarpos natans").
medus riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria escharoides", syn. "Alnicola melinoides").
dzeltenšķiedru riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria luteolofibrillosa").
tumšbrūnā riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria scolecina", syn. "Alnicola scolecina").
kārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Carya"), vasarzaļš krāšņumkoks, ar skaistu, sīkstu koksni; savvaļā aug Ziemeļamerikā un Ķīnā, 20 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas; hikorija.
pterokārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Pterocarya"), vasarzaļi koki, ziedi sakopoti spurdzēs, 10 sugu (no Kaukāza līdz Japānai), Latvijā kā krāšņumaugi introducētas vairākas sugas.
ailantlapu riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans ailanthifolia var. ailanthifolia").
sirdsveida riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans ailanthifolia var. cordiformis syn. Juglans cordiformis").
pelēkais riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans cinerea").
Mandžūrijas riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans mandshurica").
melnais riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans nigra").
īstais riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans regia").
riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā.
brūnā rievspolīte rievspolīšu suga ("Discus ruderatus syn. Goniodiscus ruderatus").
jomainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia chamaedryfolia"), Latvijā aizsargājama.
ieliektā rikardija rikardiju suga ("Riccardia incurvata"), Latvijā aizsargājama.
platdaivu rikardija rikardiju suga ("Riccardia latifrons").
daudzzaru rikardija rikardiju suga ("Riccardia multifida"), Latvijā aizsargājama.
pirkstainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia palmata"), Latvijā aizsargājama.
sarainā rikenella rikenellu ģints sēņu suga ("Omphalina setipas", syn. "Rickenella swartzii").
astoņacainā rīkļdēle rīkļdēļu suga ("Herpobdella octoculata").
Gertnera ripsalidopsis ripsalidopšu suga ("Rhipsalidopsis gaertneri").
Kasutas ripsālis ripsāļu suga ("Rhipsalis cassutha").
krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
Meta menardi riteņzirnekļu suga.
Meta merinae riteņzirnekļu suga.
Meta segmentata riteņzirnekļu suga.
punktveida rituļvabole rituļvaboļu suga ("Clambus punctulum").
Rivularia beccariana rivulāriju suga.
Rivularia biasolettiana rivulāriju suga.
Rivularia coadunata rivulāriju suga.
Rivularia dura rivulāriju suga.
Rivularia haematites rivulāriju suga.
Rhizophydium ampulaceum rizofīdiju suga.
Rhizophydium fusus rizofīdiju suga.
Rhizophydium globosum rizofīdiju suga.
Rhizophydium mannilatum rizofīdiju suga.
Rhizophydium pollinis rizofīdiju suga.
Rhizophora mangle rizoforu suga.
Hartviga robīnija robīniju suga ("Robinia hartwigii").
rozā robīnija robīniju suga ("Robinia hispida").
greznā robīnija robīniju suga ("Robinia luxurians").
baltā robīnija robīniju suga ("Robinia pseudoacacia").
lipīgā robīnija robīniju suga ("Robinia viscosa").
Robinia ambigua robīniju suga.
robotzivs Robots, kas ārēji izskatās tāpat kā kādas konkrētas sugas zivi un spēj atdarināt tās uzvedību.
strupaugļu rododendrs rododendru suga ("Rhododendron brachycarpum").
Katavbas rododendrs rododendru suga ("Rhododendron catawbiense").
skarbmatainais rododendrs rododendru suga ("Rhododendron hirsutum").
Japānas rododendrs rododendru suga ("Rhododendron japonicum").
Ledebūra rododendrs rododendru suga ("Rhododendron ledebourii").
dzeltenais rododendrs rododendru suga ("Rhododendron luteum").
mīkstais rododendrs rododendru suga ("Rhododendron molle").
Šlipenbaha rododendrs rododendru suga ("Rhododendron schlippenbachii").
Smirnova rododendrs rododendru suga ("Rhododendron smirnowii").
struplapu rododendrs rododendru suga ("Rhododendron x obtusum").
tumšsarkanais rodohitons rodohitonu suga ("Rhodochiton atrosanguineum").
kastaņlapu rodžersija rodžersiju suga ("Rodgersia aesculifolia").
plūksnainā rodžersija rodžersiju suga ("Rodgersia pinnata").
plūškoklapu rodžersija rodžersiju suga ("Rodgersia sambucifolia").
augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
Automedonts Romiešu laikā viņa vārds kļuva par sugas vārdu, ar ko apzīmēja izveicīgu kučieri.
ziloņronis Roņu dzimtas ģints ("Mirounga"), pasaulē lielākie roņveidīgie; 2 sugas.
pelēkais ronis roņu dzimtas suga ("Halichoerus grypus").
Grenlandes ronis roņu dzimtas suga ("Pagophilus groenlandica").
pogainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca hispida syn Pusa hispida”), Latvijas piekrastē sastopams Rīgas līča ZA daļā, aizsargājams.
plankumainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca vitulina”), Baltijas jūras DR piekrastēs mīt \~400 īpatņu populācija, iespējama atsevišķu īpatņu parādīšanās arī Latvijas piekrastē, aizsargājams.
centifolija Rozes kultūrsuga, no tās cēlusies liela daļa dārza šķirņu.
ārstniecības rozmarīns rozmarīnu suga ("Rosmarinus officinalis").
Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu.
parastā rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum roseum"), kas sastopama ļoti bieži zemsedzē vidēji mitrās vietās gan uz minerālaugsnes, gan uz nosusinātas kūdraugsnes.
kaļķu rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum spathulatum").
spireja Rožu dzimtas apakšdzimta ("Spiraeoideae"), no kuras Latvijā kā adventīvas sugas sastopami fizokarpi un sorbārijas.
parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca").
ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu.
ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos.
mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes.
skrēteliņš Rožu dzimtas ģints ("Aphanes"), lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, bez rozetes lapām, ziedi sīki, sakopoti kamoliņos lapu žāklēs, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
aprikoze rožu dzimtas ģints ("Armeniaca"), 8 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas, augļu koks ar oranžiem augļiem.
aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā.
kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
ķirsis Rožu dzimtas ģints ("Cerasus"), augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem), \~150 sugu, Latvijā audzē 2 sugu dažādas šķirnes.
henomele Rožu dzimtas ģints ("Chaenomeles"), vasarzaļi krūmi, retāk koki, 4 sugas, kas izplatītas Ķīnā un Japānā; krūmcidonija.
vārnkāja Rožu dzimtas ģints ("Comarum"), augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
klintene Rožu dzimtas ģints ("Cotoneaster"), dekoratīvs krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām, \~200 sugu, Latvijā savvaļā 5 sugas, kā krāšņumaugi introducētas >100 sugas un dekoratīvās formas.
vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu.
eksohorda Rožu dzimtas ģints ("Exochorda"), vasarzaļi krūmi ar veselām lapām, 5 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumkrūmus.
vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
bitene Rožu dzimtas ģints ("Geum"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~40 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas.
laurķirsis Rožu dzimtas ģints ("Laurocerasus"), neliels dienvidu koks vai augsts krūms ar mūžzaļām lapām, \~25 sugas.
mikromele Rožu dzimtas ģints ("Micromeles"), vasarzaļi koki, lapas pamīšas, vienkāršas, ar zobainu malu, ziedi vairogos, 15 sugu.
čuža Rožu dzimtas ģints ("Pentaphylloides syn. Dasiphora"), ko mēdz apvienot ar retēju ģinti ("Potentilla"), 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu.
fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas.
bumbiere Rožu dzimtas ģints ("Pyrus), augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem; \~50 sugu, kultivē \~5000 šķirņu.
retējs Rožu dzimtas ģints ("Potentilla"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, no tām 5 ir adventīvas.
zaļvālīte Rožu dzimtas ģints ("Poterium"), daudzgadīgs lakstaugs ar zaļganiem vai sarkanbrūniem ziediem, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas reti.
kazene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga.
sibireja Rožu dzimtas ģints ("Sibiraea"), vasarzaļi, zemi krūmi, ziedi viendzimuma, sakopoti skarveida ziedkopās vasu galos, 2-4 sugas.
sorbārija Rožu dzimtas ģints ("Sorbaria"), vasarzaļi krūmi, lapas pamīšas, nepārī plūksnaini saliktas ar pielapēm, \~10 sugas, Latvijā 1 adventīva suga.
pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi.
spireja Rožu dzimtas ģints ("Spiraea"), līdz 3 metriem augsts vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~70 sugu un dekoratīvo formu.
stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas.
kaulene Rožu dzimtas kazeņu ģints ("Rubus") vairākas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
lācene Rožu dzimtas kazeņu ģints suga ("Rubus chamaemorus"), lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu.
pelēkzilā roze rožu dzimtas suga (“Rosa dumalis”), Latvijā atrasta šaurā joslā Saldus rajonā, aizsargājama, stāvs 1,5-2 m augsts krūms ar gaišiem, tieviem dzeloņiem, lapas pelēkzilas, ziedi iesārti
mežābele Rožu dzimtas, ābeļu ģints suga ("Malus sylvestris"), koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām.
smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
laptinējs Rožu laptinējs - tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Archips rosana").
Archips rosana rožu laptinējs, tinēju dzimtas suga.
adatainā roze rožu suga ("Rosa acicularis").
Benksa roze rožu suga ("Rosa banksiae").
suņu roze rožu suga ("Rosa canina").
simtlapu roze rožu suga ("Rosa centifolia").
Ceseļska roze rožu suga ("Rosa ciesielskii").
ādlapainā roze rožu suga ("Rosa coriifolia").
pačemuru roze rožu suga ("Rosa corymbifera syn. Rosa dumetorum").
franču roze rožu suga ("Rosa gallica").
kaillapu roze rožu suga ("Rosa glabrifolia").
sārtlapu roze rožu suga ("Rosa glauca").
Gorenku roze rožu suga ("Rosa gorinkensis").
rudā roze rožu suga ("Rosa majalis syn. Rosa cinnamomea"), savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem.
mīkstā roze rožu suga ("Rosa mollis").
spožā roze rožu suga ("Rosa nitida").
dzeloņainā roze rožu suga ("Rosa pimpinellifolia").
ābolu roze rožu suga ("Rosa pomifera").
pļavas roze rožu suga ("Rosa pratorum").
krokainā roze rožu suga ("Rosa rugosa").
Šerarda roze rožu suga ("Rosa scherardii"), Latvijā aizsargājama.
maijrozīte Rožu suga ("Rosa spinosissima"), dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem.
potcelmu roze rožu suga ("Rosa subcanina").
tūbainā roze rožu suga ("Rosa tomentosa").
vogēzu roze rožu suga ("Rosa vosagiaca").
zeltītā rožvabole rožvaboļu suga ("Cetonia aurata"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
marmora rožvabole rožvaboļu suga ("Liocola marmorata"), Latvijā aizsargājama.
smirdīgā rožvabole rožvaboļu suga ("Oxythyrea funesta"), izplatīta Eiropas dienvidos un Tuvajos austrumos, 2002.-2003. gadā pirmoreiz konstatēta arī Latvijā.
Potosia cuprea rožvaboļu suga.
ruana Ruanas pīle - lēnas, miermīlīgas dabas, ātraudzīga un gaļībā pārāka par citu sugu pīlēm.
valdmeistars Rubiju dzimtas augu miešķu suga, smaržīgais miešķis.
miešķis Rubiju dzimtas ģints ("Asperula"), augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
madara Rubiju dzimtas ģints ("Galium"), lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
gardēnija Rubiju dzimtas ģints ("Gardenia"), krūmaugi, kuru dažas sugas ar smaržīgiem ziediem audzē arī kā istabas puķes.
nertera Rubiju dzimtas ģints ("Nertera"), 6 sugas dienvidu puslodē.
pundurmadara Rubiju dzimtas madaru ģints suga ("Galium pumilum"), Latvijā konstatēta tikai vienreiz Rīgā, Mīlgrāvī, 1901. g.
piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā.
sarkanā rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus rubinus"), Latvijā aizsargājama.
dižpīle Rudā dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna ferruginea"), kas Latvijā ir ļoti reta ieceļotāja.
racējmūrnieks Rudais racējmūrnieks - zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas mūrniekputnu apakšdzimtas suga ("Geositta ruffipennis").
krāšņā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia fulgida").
pūkainā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia hirta").
šķeltlapu rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia laciniata").
lielā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia maxima").
spožā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia nitida").
sējas rudzi rudzu suga ("Secale cerealea"), ko ziemeļu puslodē kultivē kā viengadīgu labības augu.
parastā rudzusmilga rudzusmilgu suga ("Apera spica-venti", senāk "Rostis spica-venti").
briežu rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum cervaria").
kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi.
kalnu rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum").
purva rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum palustra").
ārstniecības rūgtene rūgteņu suga ("Gratiola officinalis").
rūgtā rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea amara syn. Saussurea glomerata"), Latvijā adventīva, pirmoreiz konstatēta 1930. g.
Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
zāļu rūgtņi rūgtņu suga ("Peucedanum officinale") ar cilindrisku stublāju, dzelteniem ziediem, 2-3 reizes par augli garākiem čemurstariem.
daglīšu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("Picris echioides").
mauragu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("Picris hieracioides").
kausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella acetabulum").
tumšais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella atra").
melnais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella corium").
krokainais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella crispa").
elastīgais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella elastica").
dobais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella lacunosa").
kātkausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella macropus").
Helvella acetabulum rumpuču suga.
Helvella macropus rumpuču suga.
Discina ancilis rumpuču sugas "Discina perlata" nosaukuma sinonīms.
jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē.
kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai.
kombinētā lopbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības u. c. barības veidu maisījums miltu, drupatu, granulu vai brikešu veidā; katrai dzīvnieku sugai un grupai izēdina tai gatavotu kombinēto lopbarību; barības maisījums.
Šrēbera rūsaine rūsaiņu suga ("Pleurozium schreberi"), Latvijā sastopama ļoti bieži skujkoku un jauktos mežos.
rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu.
kronarcija Rūsas sēņu rindas dzimta ("Cronartiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, to ierosinātās augu slimības sauc par stabiņrūsām; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
melampsora Rūsas sēņu rindas dzimta ("Melampsoraceae"), teleitosporām (ziemas sporām) nav kātiņa, saaugot tās veido teleitostabiņus vai teleitogaroziņas, Latvijā konstatēta 1 ģints, \~20 sugu.
pukciniastra Rūsas sēņu rindas dzimta ("Pucciniastraceae"), kas parazitē uz dažādiem savvaļas augiem un kultūraugiem un ierosina to slimības, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
ohropsora Rūsas sēņu rindas koleosporiju dzimtas ģints ("Ochropsora"), 3 sugas ziemeļu puslodes mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga.
fragmīdija Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Phragmidium"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
uromice Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Uromyces"), parazītiskas sēnes, parazitē uz dažādiem lakstaugiem un ierosina to rūsu, \~550 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
pukcīnija Rūsas sēņu rindas sēņu dzimta ("Pucciniaceae"), kas parazitē gk. uz segsēkļiem, bieži uz labībām, \~1800 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 195 sugas.
sarainā rūsassēne rūsassēņu ģints sēņu suga ( "Asterodon ferruginosis").
Ruscus aculeatus ruskusu suga.
ruks Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
rutka Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
rutkis Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
mandarīns Rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus reticulata"), augļu koks ar nelieliem, oranžiem, aromātiskiem augļiem.
laimi Rūtu dzimtas citrusu ģints suga, apelsīniem un greipfrūtiem līdzīgi augļi.
korķkoks Rūtu dzimtas ģints ("Phellodendron"), vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem, \~10 sugu, Austrumāzija mērenajā un subtropu joslā.
ptēleja Rūtu dzimtas ģints ("Ptelea"), vasarzaļi vienmājas krūmi ar aromātisku mizu un lapām, sīki ziedi sakopoti galotnes ķekaros un vairogos, 9-10 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugs introducēta 1 suga, līdz 3 m augsti krūmi.
smaržīgā rūta rūtu suga ("Ruta graveolens"), Latvijā audzē kā garšaugu, ārstniecības augu un krāšņumaugu.
zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām.
Martes zibellina sabulis, caunu ģints suga.
sklerocijs Sacietējusi sēņotne dažām parazītiskām sēnēm, piem., vilka zobiem, dažām sklerotīniju sugām u. c.
maizes jeb alus raugs saharomicēšu suga ("Saccharomyces cerevisiae").
copāns Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu; copa.
copa Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu.
uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta.
lielais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes cunicularius").
mezais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes opacus").
čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu.
parastais sakņmīlis sakņmīļu suga ("Dascillus cervinus"), 10-12 mm gara ovāla, melna vabole, kas sastopama uz ziediem, kāpuri attīstās mitrā augsnē un pārtiek no augu saknēm.
pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu.
ziemeļu sakņu pangnematode sakņu pangnematožu suga ("Meloidogyne hapla"), kas parazitē gan kultūraugu (burkānu, gurķu, salātu), gan savvaļas augu saknēs.
pirmsuga Sākotnējā suga.
pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies.
Liepu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 2,8 ha, konstatētas 111 augu sugas.
Ropažu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 4,5 ha, konstatētas 137 augu sugas.
Mazā sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 0,5 ha, konstatētas 62 augu sugas.
Auzu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3 ha, konstatētas 127 augu sugas.
Priežu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3,7 ha, konstatētas 139 augu sugas.
jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās.
lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām.
plankumainā salamandra salamandru suga ("Salamandra salamandra").
parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu.
dārza salāts salātu suga ("Lactuca sativa").
kompasa salāts salātu suga ("Lactuca serriola").
Sibīrijas salāts salātu suga ("Lactuca sibirica").
Tatārijas salāts salātu suga ("Lactuca tatarica syn. Mulgedium tataricum").
parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai.
nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
dzeltenā salmene salmeņu suga ("Helichrysum arenarium"), ko dēvē arī par dzelteno kaķpēdiņu un izmanto ārstniecībā.
seglapu salmene salmeņu suga ("Helichrysum bracteatum"), ko Larvijā mēdz audzēt kā viengadīgu krāšņumaugu.
dīvainā salmene salmeņu suga ("Helichrysum monstrosum").
Salmonella paratyphi salmonellu suga, kas ierosina A paratīfu.
Salmonella schotmulleri salmonellu suga, kas ierosina B paratīfu.
Salmonella enteritidis salmonellu suga, kas ierosina salmonelozi.
Salmonella typhi salmonellu suga, kas ierosina vēdertīfu.
lielais salnsprīžotājs salnsprīžotāju suga ("Erannis defoliaria").
Krievijas sālszāle sālszāļu suga ("Salsola australis syn. Salsola ruthenica").
pakalnu sālszāle sālszāļu suga ("Salsola collina").
kālija sālszāle sālszāļu suga ("Salsola kali").
šarlaksarkanā salvija salviju suga ("Salvia coccinea").
dažādkrāsu salvija salviju suga ("Salvia discolor").
miltainā salvija salviju suga ("Salvia farinacea").
Guarani salvija salviju suga ("Salvia guaranitica").
Spānijas salvija salviju suga ("Salvia hispanica").
seglapu salvija salviju suga ("Salvia involucrata").
birztalu salvija salviju suga ("Salvia nemorosa", arī "Salvia silvestris").
nokarenā salvija salviju suga ("Salvia nutans").
ārstniecības salvija salviju suga ("Salvia officinalis"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos.
pļavas salvija salviju suga ("Salvia pratensis").
atliektā salvija salviju suga ("Salvia reflexa").
skarbā salvija salviju suga ("Salvia scabra").
spilgtā salvija salviju suga ("Salvia splendens"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu dārzos un parkos.
mieturu salvija salviju suga ("Salvia verticillata").
zaļā salvija salviju suga ("Salvia viridis").
Salvia patens salviju suga.
Salvia sclarea salviju suga.
peldošā salvīnija salvīniju suga ("Salvinia natans").
pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža.
sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama.
raibā samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus chrysenteron").
rubīna samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus rubinus"), Latvijā aizsargājama.
kastaņu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus spadiceus").
kazu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus subtomentosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, Latvijā sastopama ļoti bieži
zaļā samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus truncatus").
sīksamtenis Samteņu dzimtas ģints ("Coenonympha"), vissīkākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 24-40 mm), spārni dzeltenīgi vai brūngani, ar sīkiem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 5 sugas.
pļavas vēršlācītis samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), viens no Latvijā visbiežāk sastopamajiem samteņu dzimtas tauriņiem.
parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem.
augstā samtene samteņu suga ("Tagetes erecta").
zemā samtene samteņu suga ("Tagetes patula").
sīklapu samtene samteņu suga ("Tagetes tenuifolia syn. Tagetes signata").
nokarvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum algovicum").
Arhangeļskas samtīte samtīšu suga ("Bryum archangelicum"), Latvijā aizsargājama.
Arktikas samtīte samtīšu suga ("Bryum arcticum"), Latvijā aizsargājama.
sudrabainā samtīte samtīšu suga ("Bryum argenteum").
Blinda samtīte samtīšu suga ("Bryum blindii"), Latvijā aizsargājama.
ciņa samtīte samtīšu suga ("Bryum caespiticium").
sudrablapu samtīte samtīšu suga ("Bryum calophyllum"), Latvijā aizsargājama.
matainā samtīte samtīšu suga ("Bryum capillare").
apaļlapu samtīte samtīšu suga ("Bryum cyclophyllum"), Latvijā aizsargājama.
gludā samtīte samtīšu suga ("Bryum elegans"), Latvijā aizsargājama.
vairpavedienu samtīte samtīšu suga ("Bryum flaccidum").
Funka samtīte samtīšu suga ("Bryum funckii"), Latvijā aizsargājama.
vidējā samtīte samtīšu suga ("Bryum intermedium"), Latvijā aizsargājama.
Noltona samtīte samtīšu suga ("Bryum knowltonii"), Latvijā aizsargājama.
marā samtīte samtīšu suga ("Bryum marratii"), Latvijā aizsargājama.
neidamas samtīte samtīšu suga ("Bryum neodamense"), Latvijā aizsargājama.
garenlapu samtīte samtīšu suga ("Bryum oblongum"), Latvijā aizsargājama.
bālā samtīte samtīšu suga ("Bryum pallens").
lielā samtīte samtīšu suga ("Bryum pseudotriquetrum").
ripvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum turbinatum"), Latvijā aizsargājama.
Vārenes samtīte samtīšu suga ("Bryum warneum"), Latvijā aizsargājama.
Veigela samtīte samtīšu suga ("Bryum weigelii"), Latvijā aizsargājama.
smalkā samtmicīte samtmicīšu ģints sēņu suga ("Conocybe tenera").
Arena samtmicīte samtmicīšu ģints sēņu suga ("Pholiotina arrhenii").
prusaku samtmicīte samtmicīšu ģints sēņu suga ("Pholiotina vexans").
oranžā puslocene sānaušu dzimtas sēņu suga ("Phyllotopsis nidulans").
aizsegtā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus calyptratus").
rievainā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus cornucopiae").
ozolu sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus dryinus").
austeru sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus ostreatus"); austersēne.
dzeltējošā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus pulmonarius").
sajauktā sanpaulija sanpauliju suga ("Saintpaulia confusa").
vijolīšu sanpaulija sanpauliju suga ("Saintpaulia ionantha").
Chaetogamarus warpahowsky sānpeldvēžu suga, kas zivju barības bāzes uzlabošanai Latvijā ievesta no Kaspijas jūras.
Pallasea quadrispinosa sānpeldvēžu suga.
svītrainā sansevjēra sansevjēru suga ("Sanseviera trifasciata"), dēvēta arī par Gvinejas sansevjēru.
linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
paciprešu santolīna santolīnu suga ("Santolina chamaecyparissus").
zāģzoblapu santolīna santolīnu suga ("Santolina serratifolia").
pazvilā sanvitālija sanvitāliju suga ("Sanvitalia procumbens").
kļavaugi Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), gk. vasarzaļi koki un krūmi ar staraini daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi nelieli, ķekaros, vairogos, \~150 sugu, Latvijā 1 suga.
kombinētais saplāksnis saplāksnis vai saplākšņa plātne ar finieru kārtām no dažādu koku sugām, kas izvietotas simetriski attiecībā pret centrālo kārtu.
Homo sapiens saprātīgais cilvēks, arī apzīmējums primātu kārtas sugai, pie kuras pieder gan mūsdienu cilvēks, gan tā pirms apm. 500 tūkst. - 200 tūkst, gadiem dzīvojušie priekšteči.
leikonostoks Saprofītisku baktēriju ģints; to sugas atrodamas pienā, rūgstošos dārzeņos un sagļotējušā cukura šķīdumā.
Saprolegnia ferax saprolegniju suga.
Saprolegnia latvica saprolegniju suga.
Saprolegnia litoralis saprolegniju suga.
Saprolegnia monoica saprolegniju suga.
Saprolegnia parasitica saprolegniju suga.
sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās.
raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
dzeltenā saracēnija saracēniju suga ("Sarracenia flava").
purpura saracēnija saracēniju suga ("Sarracenia purpurea").
Corticaria umbilicata sarainīšu suga.
sala plaisa sarautu audu plaisa visā stumbra bezzaru daļā; rodas, strauji pazeminoties temperatūrai un koku aplievā izplešoties sasalstošam ūdenim (cieš galvenokārt lapkoku sugas).
rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies.
Eiropas sardīne sardīņu suga ("Sardina pilhardus"), kas izplatīta Atlantijas okeāna jūrās.
Klusā okeāna sardīne sardīņu suga ("Sardinops sagax"), kas izplatīta Tālo Austrumu jūrās, saukta arī - ivasi.
zilganā sarene sareņu suga ("Setaria glauca syn. Panicum glaucum").
Itālijas sarene sareņu suga ("Setaria italica").
mieturainā sarene sareņu suga ("Setaria verticillata").
zaļā sarene sareņu suga ("Setaria viridis").
liektā sariņsmilga sariņsmilgu suga ("Lerchenfeldia flexuosa syn. Deschampsia flexuosa").
Erythromma najas sarkanaču suga.
Pyrrhocorys apterus sarkanblakšu suga.
bifeļputns Sarkanknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis niger").
gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
parastais svilpis sarkankrūtītis, žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula").
parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem.
smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama.
saulenīte Sarkodīnu klases apakšklase ("Heliozoa"), vienšūņi ar lodveida ķermeni, no kura atiet slaidas, starveidīgas māņkājiņas, daži desmiti sugu, kas dzīvo saldūdeņos un jūrās, Latvijā nav speciāli pētīti, konstatētas 5 sugas.
zarnu amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba coli"), kas dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija.
kailamēba Sarkodīnu klases sakņkāju kārta ("Amoebida", arī "Amoebina"), vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
ābeļu sarkodoncija sarkodonciju ģints sēņu suga (Sarcodontia crocea").
zemā sarkokoka sarkokoku suga ("Sarcococca humilis").
sirmā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium canescens"), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
ēriku sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium ericoides), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
dažādšūnu sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium heterostichum"), kas aug atklātās vietās.
vilnainā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium lanuginosum"), kas priekšroku dod atklātām vietām, Latvijā aizsargājama.
vasaras sārmene sārmeņu suga ("Stachys annua").
tīruma sārmene sārmeņu suga ("Stachys arvensis").
vilnainā sārmene sārmeņu suga ("Stachys byzantina"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
lielziedu sārmene sārmeņu suga ("Stachys grandiflora"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
purva sārmene sārmeņu suga ("Stachys palustris").
stāvā sārmene sārmeņu suga ("Stachys recta"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
Zībolda sārmene sārmeņu suga ("Stachys sieboldir", arī "Stachys tuberifera"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
meža sārmene sārmeņu suga ("Stachys sylvatica").
vārpu sārmene sārmeņu suga ("Stachys spicata").
vēdekļa sārtaine sārtaiņu suga ("Rhodotus palmatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug uz dzīviem vai kritušiem lapu kokiem.
ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai.
cerāmija Sārtaļģu florideju klases rinda ("Ceramiales"), augstāk attīstītās sārtaļģes, tumšsarkans zarots, plātņveida, plakans vai pavedienveida laponis, 4 dzimtas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 8 sugas.
hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas.
kriptonēmija Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Cryptonemiales"), visās jūrās, sevišķi tropos, >900 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gigartīna Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Gigartinales"), aļģēm laponis dzudzslāņains, biežāk plātņveidīgs, cilindrisks, pavedienveidīgs, dihotomiski vai vienkārši zarots, 900 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
nemalione Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Nemalionales"), aļģes ar pavedienveidīgu laponi, gk. jūrās, retāk saldūdeņos, 8 dzimtas, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 11 sugu.
florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas.
batrahosperma Sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints ("Batrachospermum"), laponis ir makroskopisks (līdz 40 cm garš), gļotains, parasti bagātīgi zarots, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
Japānas sārtburkšķis sārtburkšķu suga ("Torilis japonica"), kas sastopama samērā bieži krūmājos, mežmalās un ruderālās vietās, 40-100 cm augsts stublājs ar seklām rievām, no pamata zarots.
grīņa sārtene sārteņu (ēriku) suga ("Erica tetralix"), mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājama; dārzos audzē vairākas šīs sugas šķirnes.
sārtērces kāpurs sārtērču dzimtas sugas "Trombicula zachvatkini" kāpurstadija.
pelēkbrūnā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitocella mundula").
pelēkā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitocella popinalis").
nošķeltā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitopilus geminus", syn. "Rhodocybe truncata").
aprīļa sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma aprile").
vairoga sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma clypeatum").
krustsporu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma conferendum").
violetā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma euchroum").
zaļbrūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma incanum").
pelēkbālganā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma lividoalbum").
Možē sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma mougeotii").
spožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
tēraudspožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum").
iedzeltenā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma pleopodium").
smirdošā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rhodopolium", syn. "Entoloma nidorosum").
brūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rusticoides").
zīdainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sericeum").
milzu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sinuatum", syn. "Entoloma lividum").
viļņainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma undatum").
pavasara sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma vernum").
riekstu sārtsporene sārtsporeņu ģints sēņu suga ("Leucoagaricus leucothites", syn. "Leucoagaricus naucinus").
jūrmalas sārtžibulītis sārtžibulīšu suga ("Odontites litoralis").
lauka sārtžibulītis sārtžibulīšu suga ("Odontites verna").
parastais sārtžibulītis sārtžibulīšu suga ("Odontites vulgaris"), viengadīga, līdz 25 cm augsta pusparazītiska nezāle, kas parazitē uz graudzālēm, zied ar sarkaniem ziediem vasaras otrajā pusē.
matveida sāre sāru suga ("Panicum capillare").
zarotā sāre sāru suga ("Panicum dichotomiflorum").
sējas sāre sāru suga ("Panicum miliaceum") jeb prosa (1), kas ir viens no senākajiem kultūraugiem.
meža sāre sāru suga ("Panicum silvestre").
Panicum virgatum sāru suga.
pūkainā sarvabole sarvaboļu suga ("Lagria hirta"), ar 7-10 mm garu ķermeni, kas blīvu klāts ar gariem, atstāvošiem matiņiem, segspārni dzeltenbrūni, sastopama uz lakstaugiem, kāpuri attīstās zemsegā.
Sasaella glabra sasaelu suga.
Sasaella masamuneana sasaelu suga.
Kuriļu sasa sasu suga ("Sasa kurilensis").
plaukstveida sasa sasu suga ("Sasa palmata").
Sasa veitchii sasu suga.
ložņu saulenīte saulenīšu ģints suga ("Goodyera repens"), aug mitros, ēnainos skujkoku mežos parasti lielās grupās, stublājs 10-25 cm augsts.
svīne Saules plaktiņu suga.
skarbā saulesactiņa saulesactiņu suga ("Heliopsis helianthoides").
vasaras saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus annuus").
sarkanā saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus atrorubens").
sīkziedu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus microcephalus").
raupjā saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus rigidus").
vītollapu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus salicifolius").
ozolīšu saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum aquilegifolium").
Delavē saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum delavayi").
dzeltenais saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum flavum").
šaurlapu saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum luridum", arī "Thalictrum angustifolium").
mazais saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum minus").
Rošebruna saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum rochebruneanum").
vienkāršais saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum simplex").
Āzijas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius asiaticus"), Latvijā introducēta.
Ķīnas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius chinensis"), Latvijā introducēta.
Eiropas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius europaeus"), kas Latvijā sastopama savvaļā, lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
zemā saulpurene saulpureņu suga ("Trollius pumilus"), ko Latvijā audzē akmeņdārzos.
atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem.
tīmekļu saulrietenis saulrieteņu suga ("Sempervivum arachnoideum").
Falkoneti saulrietenis saulrieteņu suga ("Sempervivum fauconnetti").
zilganais saulrietenis saulrieteņu suga ("Sempervivum tectorum var. glaucum").
jumtu saulrietenis saulrieteņu suga ("Sempervivum tectorum").
naudiņu saulrozīte saulrozīšu suga ("Helianthemum nummularium"), Latvijā aizsargājama.
smailzvīņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Echinoderma aspera", syn. "Lepiota acutesquamosa").
baltā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota alba").
kastaņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota castanea").
vairoga saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota clypeolaria").
sekstainā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota cristata").
sermuļu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota erminea").
kaķu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota felina").
Granges saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota grangei").
dzeltenkāta saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota magnispora").
pļavas saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota oreadiformis").
sārtā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota subincarnata").
zvaniņu sausdobīte sausdobīšu sēņu suga ("Xeromphalina campanella").
stiebra sausdobīte sausdobīšu sēņu suga ("Xeromphalina cauticinalis").
raga sausdobīte sausdobīšu sēņu suga ("Xeromphalina cornui").
lāns Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Myrtillosa"), augsne - podzolēta smilts ar rūsas horizontu, vietām māla paslānis, virskārtā skābā trūda slānis, galvenā suga - parastā priede, egle aug piemistrojumā, pamežā paegļi, pīlādži.
gurķu vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera acuminata").
zilais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. caerulea"), Latvijā introducēta.
Pallasa sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. pallasii syn. Lonicera pallasii, Lonicera baltica"), Latvijā aizsargājama, retumis audzē arī apstādījumos kā krāšņumkrūmu.
parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā.
ēdamais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera edulis"), Latvijā introducēta.
smaržīgais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera fragantissima").
Henrija vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera henryi").
Japānas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera japonica").
Kamčatkas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera kamtschatica"), Latvijā introducēta.
Koroļkova sausserdis sausseržu suga ("Lonicera korolkowii").
Ledebūra sausserdis sausseržu suga ("Lonicera ledebourii").
Morova sausserdis sausseržu suga ("Lonicera morrowii").
spožais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera nitida").
Vācijas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera periclymenum"), līdz 4-6 m augsts krūms, lapas violeti zaļganas, ziedi balti, zied jūnijā, jūlijā.
cepurīšu sausserdis sausseržu suga ("Lonicera pileata").
mūžzaļais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera sempervirens").
Tatārijas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera tatarica"), Latvijā introducēta.
Tēlmaņa vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera tellmaniana").
Brauna vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera x brownii").
Hektora vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera x heckrottii").
parastais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera xylosteum").
palmuvēzis Sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas māņkrabju suga, ķermeņa garums - līdz 32 cm, dzīvo Indijas okeāna un Klusā okeāna R daļas salās (olas un kāpuri attīstās ūdenī), spēj rāpties kokos, ēd gk. palmu augļus, it īpaši kokosriekstus; palmuzaglis.
negreti Savāda aitu suga.
Equus burchelli savannas zebra, zirgu ģints suga.
kanibālisms Savas sugas dzīvnieku ēšana.
sierīte Savienojumā "kaķu sierīte" - malvu suga ("Malva rotundifolia").
politipisks Savienojumā "politipiska suga": suga, kas sastāv no vairākām pasugām.
novārta Savienojumā ar auga sugas nosaukumu: necilāks, neievērojamāks, salīdzinot ar citiem šīs sugas augiem.
siderofors Savienojums, ko sintezē noteiktas mikobaktēriju un enterobaktēriju sugas.
vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
virziņkāposts Savojas kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
dzīvnieku introdukcija savvaļas dzīvnieku sugu ieviešana teritorijā, kurā tie agrāk nav dzīvojuši. Latvijā atļauta tikai pēc zinātnisko iestāžu rekomendācijas saņemšanas un saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
krēķene Savvaļas pīļu suga.
dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam.
Scenedesmus acuminatus scenedesmu suga.
Scenedesmus apiculatus scenedesmu suga.
Scenedesmus arcuatus scenedesmu suga.
Scenedesmus bijugatus scenedesmu suga.
Scenedesmus denticulatus scenedesmu suga.
Scenedesmus granulatus scenedesmu suga.
Scenedesmus hystrix scenedesmu suga.
Scenedesmus obliquus scenedesmu suga.
Scenedesmus opoliensis scenedesmu suga.
Scenedesmus quadricauda scenedesmu suga.
raibais scindapsis scindapšu suga ("Scindapsus pictus").
svītrainais scinks scinku dzimtas suga ("Chalcides sexlineatus"), sastopama Kanāriju salās.
Scytonema brunneum scitonēmu suga.
Scytonema crispum scitonēmu suga.
Scytonema hofmannii scitonēmu suga.
Scytonema julianum scitonēmu suga.
Scytonema mirabile scitonēmu suga.
Scytonema myochrous scitonēmu suga.
Scytonema ocellatum scitonēmu suga.
Scytonema varium scitonēmu suga.
scolopendrella Scolopendrella immaculata - simfilu apakšklases sugas "Scutigerella immaculata" nosaukuma sinonīms.
secotium Secotium agariocoides - stabiņpūpēžu sugas "Endoptychum agaricoides" nosaukuma sinonīms.
plakanā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus applanatus").
mīkstā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus mollis").
mainīgā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus variabilis").
daudzveidīgā sēdgliemene sēdgliemeņu suga ("Dreissena polymorpha"), kas dažkārt veido apaugumus un rada aizsprostojumus hidrotehniskās būvēs un HES iekārtās.
sedliņš Sedlināju dzimtas ģints ar ziediem mazziedainos ķekaros, 4 sugas; segliņš.
Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
spārnotais segliņš segliņu suga ("Euonymus alatus").
Eiropas segliņš segliņu suga ("Euonymus europaeus").
Japānas segliņš segliņu suga ("Euonymus japonica").
Sahalīnas segliņš segliņu suga ("Euonymus sachalinensis").
kārpainais segliņš segliņu suga ("Euonymus verrucosus").
Euonymus phellomanes segliņu suga.
magnolijaugi Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums, visaugstāk organizētā augu valsts daļa, kurā ietilpst vairāk nekā puse zināmo augu sugu.
divdīgļlapji Segsēkļu klase ("Dicotyledoneae, Magnoliatae"), kur ietilpst augi, kuru dīgļiem ir divas dīgļlapas, šīs klases augi, \~280 dzimtu, \~200000 sugu, Latvijā konstatētas 87 dzimtas, >1200 sugu.
Daucus carota ssp. sativus sējas burkānu pasuga.
pūkainā idra sējas idras pasuga ("Camelina sativa subsp. pilosa"), ko uzskata arī par atsevišķu sugu ("Camelina pilosa").
Pastinaca sativa ssp. sativa sējas pastinaka pasuga, kas tiek plaši kultivēta arī Latvijā.
smaillapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum capillifolium").
bārkstlapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fimbriatum").
brūnais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fuscum").
Girgensona sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum girgensohnii").
mīkstais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum molle"), Latvijā aizsargājama.
piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium").
iesarkanais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum rubellum").
Rusova sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum russowii").
rudais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subfulvum"), Latvijā aizsargājama.
spīdīgais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subnitens"), Latvijā aizsargājama.
Varnstorfa sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum warnstorfii").
šaurlapu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum angustifolium").
gredzenporu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum annulatum"), Latvijā aizsargājama.
Baltijas sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum balticum").
garsmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum cuspidatum").
īssmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum fallax").
struplapu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum flexuosum").
Lindberga sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum lindbergii"), Latvijā aizsargājama.
lielais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum majus").
strupais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum obtusum"), Latvijā aizsargājama.
skaistais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum pulchrum"), Latvijā aizsargājama.
krasta sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum riparium").
smalkais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum tenellum").
centriskais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum centrale").
jumstiņu sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum imbricatum"), Latvijā aizsargājama.
Magelāna sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum magellanicum").
purva sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum palustre").
kārpainais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum papillosum"), Latvijā aizsargājama.
Vulfa sfagns sekcijas "Polyclada" sfagnu suga ("Sphagnum wulfianum").
blīvais sfagns sekcijas "Rigida" sfagnu suga ("Sphagnum compactum"), Latvijā aizsargājama.
spurainais sfagns sekcijas "Squarrosa" sfagnu suga ("Sphagnum squarrosum").
gludais sfagns sekcijas "Squarrosa" sfagnu suga ("Sphagnum teres").
grieztais sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum contortum").
Leskerjē sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum lescurii"), Latvijā aizsargājama.
platlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum platyphyllum").
sirpjlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum subsecundum").
segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu.
pupiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Acanthoscelides obtectus").
dedestiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus loti").
zirņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus pisorum").
pupu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus rufimanus").
parastā sekstaine sekstaiņu suga ("Cynosurus cristatus").
divsmaiļu sekstīte sekstīšu suga ("Lophocolea bidentata").
dažādmalu sekstīte sekstīšu suga ("Lophocolea heterophylla").
mazā sekstīte sekstīšu suga ("Lophocolea minor").
puskrūma sekurinēga sekurinēgu suga ("Securinega suffruticosa").
bezkāju selaginella selaginellu suga ("Selaginella apoda").
Krausa selaginella selaginellu suga ("Selaginella kraussiana").
zvīņlapu selaginella selaginellu suga ("Selaginella lepidophylla").
Martensa selaginella selaginellu suga ("Selaginella martensii").
lielziedu selenicerejs selenicereju suga ("Selenicereus grandiflorus").
smaržīgā selerija seleriju suga ("Apium graveolens"), divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos.
tīklainais sempervivs sempervivu suga ("Sempervivum arachnoideum").
jumtu sempervivs sempervivu suga ("Sempervivum tectorum"), jumtu saulrietenis.
dzīvie izrakteņi senas dzīvo organismu sugas vai grupas, kas izveidojušās pirms daudziem desmitiem miljonu gadu un ir saglabājušās līdz mūsu dienām bez būtiskam izmaiņām.
kruknis Sēne, kāda "Helvella" ģints suga.
indīgās sēnes sēnes, kurās ir cilvēka organismam indīgas jeb toksiskas vielas, kas var izraisīt saindēšanos; Latvijā konstatētas 33 indīgo sēņu sugas, kā arī \~240 neēdamu sēņu sugas.
adatu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena acicula"), Latvijā reta, aug mežos starp sūnām, nokaltušām lapām un zariņiem.
adonisa sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena adonis").
niedru sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena belliarum").
slaidkāta sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena capillaripes").
stiepīgā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena epipterygia").
ķiverenes sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galericulata").
pienainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galopus").
asins sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena haematopoda var, haematopus"), Latvijā reta, atrasta Inčukalnā.
noliektā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena inclinata").
nitrātu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena leptocephala").
vīteņu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena meliigena").
brūnsārtā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena metata").
pavasara sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena niveipes").
rievkāta sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena polygramma").
zilganā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pseudocorticola").
dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts.
purpurbrūnā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena purpureofusca").
Renātes sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena renati").
sārtā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosea").
rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti.
sarkanmalu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rubromarginata").
sarkanjoslu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena sanguinolenta"), kuras piensula ir purpursarkana.
sārmainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena stipata", syn. "Mycena alcalina").
ziemas sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena tintinnabulum").
pelēkbrūnā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena vitilis").
zefīra sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena zephirus").
gļotkāta sēntiņa sēntiņu suga ("Roridomyces rorida").
četrplankumu sēņgrauzis sēņgraužu dzimtas suga ("Mycetophagus quadripustulatus"), Latvijā visvairāk izplatītais sēņgrauzis.
brūnganais sēņmīlis sēņmīļu suga ("Cortiarina fuscula").
brūnais sēņmīlis sēņmīļu suga ("Cortiarina gibbosa").
lielais sēņmīlis sēņmīļu suga ("Lathridius dermestoides").
Mycetophila fungorum sēņodiņu suga.
Mycetophila lineola sēņodiņu suga.
koksnes sēņu identifikācija sēņu noteikšana pēc sugai raksturīgām makroskopiskām un mikroskopiskām pazīmēm; laboratorijās izmanto optisko un elektronu mikroskopu, sēņu tīrkultūras izdalīšanu, bioķīmiskās un ģenētiskās metodes.
klimerši Sēņu suga - lauka atmatene ("Agaricus campester", senāk "Agaricus campestris").
lazdenes Sēņu suga, kas aug zem lazdām, pienaina ar melnu virsmalu.
bucene Sēņu suga.
blastoklādija Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Blastocladiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
nepilnīgi pazīstamās sēnes sēņu valsts nodalījums (_Deuteromycota syn. Fungi imperfecti_), kurā ietilpst sēnes, kuru attīstības ciklā nav dzimumvairošanās, 1825 ģintis, 15000 sugu, Latvijā konstatēts \~240 ģinšu, \~1360 sugu
askusēnes Sēņu valsts nodalījums ("Ascomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju; \~30 tūkstoši sugu, Latvijā konstatēts \~230 ģinšu, 640 sugu.
bazīdijsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Basidiomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju, pasaulē zināmas \~900 ģintis, \~12000 sugu, Latvijā konstatēts >300 ģinšu, \~1360 sugu, tās pieder pie himēnijsēņu, pūpēžu un teliomicēšu klases.
aļģsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Phycomycota"), zemākās sēnes bez micēlija, ar vāji attīstītu micēliju vai ar labi attīstītu, šūnās nesadalītu, daudzkodolainu micēliju, \~1400 sugu, Latvijā 60 ģinšu, 260 sugu.
Eiropas septiņstarīte septiņstarīšu suga ("Trientalis europaea").
apaļā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma orbiculare"), Latvijā aizsargājama.
vārpainā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma spicatum").
Septoria aegopodii septoriju suga, kas bieži parazitē uz podagras gārsas.
Septoria piricola septoriju suga, kas parazitē uz bumbierēm.
Septoria trientalis septoriju suga, kas parazitē uz Eiropas septiņstarītes lapām.
Septoria phlogis septoriju suga, kas parazitē uz flokšiem.
Septoria gladioli septoriju suga, kas parazitē uz gladiolām.
Septoria graminum septoriju suga, kas parazitē uz graudzālēm.
Septoria cucurbitacearum septoriju suga, kas parazitē uz ķirbjaugiem.
Septoria chelidonii septoriju suga, kas parazitē uz lielās strutenes.

sug citās vārdnīcās:

MEV

sug