Paplašinātā meklēšana
Meklējam saukt.
Atrasts vārdos (30):
- saukt:1
- apsaukt:1
- atsaukt:1
- dasaukt:1
- iesaukt:1
- izsaukt:1
- nosaukt:1
- pasaukt:1
- sasaukt:1
- uzsaukt:1
- saukties:1
- aizsaukt:1
- pārsaukt:1
- piesaukt:1
- atatsaukt:1
- atsaukties:1
- iesaukties:1
- izsaukties:1
- nosaukties:1
- pasaukties:1
- sasaukties:1
- uzsaukties:1
- aizsaukties:1
- izasaukties:1
- pārsaukties:1
- atsasaukties:1
- iesasaukties:1
- jauniesaukts:1
- pasasaukties:1
- sasasaukties:1
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (1393):
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi).
- akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes.
- atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību.
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes.
- pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku".
- aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
- aizvēstīt Aizsaukt, sasaukt.
- aiztrebavāt Aizsaukt.
- atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
- rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku.
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības.
- automātiskā atbilde aparatūra un programmas, kas nodrošina izsauktā termināļa automātisku atbildi uz izsaukuma signālu.
- Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
- Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
- Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
- Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
- Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
- Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
- Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
- Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža.
- Āres Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija".
- Prode Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde.
- Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals".
- Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
- Landskorona Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona.
- Raunieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši.
- Astici Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta".
- Puze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Veclaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti.
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
- Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
- Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova.
- Kubuli Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 7 km no Balviem; saukta arī "Balvu stacija".
- Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli".
- Paņemūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai.
- Budberga Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune.
- Stāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene".
- Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte".
- Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
- Šķeltova Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni.
- Svariņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci.
- Skaista Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists.
- Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
- Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
- Skulte Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte.
- Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
- Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova.
- Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova.
- Liezēre Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris".
- Aizkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža.
- Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
- Silmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola).
- Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores.
- Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
- Grundzāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs.
- Šķilbani Apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni.
- Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova.
- Auleja Apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs.
- Bērzaine Apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs.
- dušināt Apsaukt govis ar "duš!".
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
- atbrēkties Ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem).
- tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs.
- uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
- atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
- atķērkt Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
- tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
- atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
- uzcibināt Ar saucieniem "cib! cib!" saukt vistas.
- teršķināt Ar skaļu "trrr! trrr!" saukt mājās (cūku no ganībām).
- piesvilpt Ar svilpienu piesaukt, pieaicināt.
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā.
- Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais.
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
- husani Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem; gusani.
- dižā aspidistra aspidistru suga ("Aspidistra elatior"), tautā saukta arī par mājas svētību.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
- pretparole Atbilde uz prasību nosaukt paroli.
- atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
- uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus).
- atmodināt Atjaunot, atsaukt (atmiņā).
- sisināt atkārtojot "si, si, si" saukt suni.
- pakaļsacīt Atkārtot, atsaukties.
- siksināt atkārtoti saukt "sik, sik", lai saaicinātu kopā ganāmpulku.
- sakliegāt Atkārtoti skaļi saucot sasaukt.
- uzbrēkāt Atkārtoti uzkliegt, rupji uzsaukt.
- dārza atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bisporus"), saukta arī par portobello.
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
- Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples.
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- dezavuēt Atsaukt (aktu, rīcību u. tml., ko veikusi zemākstāvoša amatpersona, kas pārsniegusi savas pilnvaras).
- uzrakņāt Atsaukt atmiņā (ko).
- atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
- atžļeibt Atsaukt atmiņā; mācēt.
- atsludināt Atsaukt iepriekš izsludināto.
- izarakstīties Atsaukt laulības pieteikumu pirms salaulāšanās baznīcā.
- atderināties Atsaukt saderināšanos.
- atvēstīt Atsaukt, ataicināt.
- attaurēt Atsaukt, atcelt ar taures skaņām.
- ataicināt Atsaukt, izsaukt.
- aizpētīt Atsaukt, uzaicināt ierasties.
- atbildēt atsaukties (piem., uz kāda jūtām).
- atkūkot Atsaukties ar kūkošanu.
- atčiepstēt Atsaukties čiepstot.
- ataukoties Atsaukties iekliedzoties.
- atkūkoties Atsaukties uz kūkošanu ar kūkošanu.
- atgavilēties Atsaukties, atbildēt gavilēm.
- nosaukāties Atsaukties, atkārtoti aicināt, nopūlēties saucot.
- atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī.
- atsasaukties Atsaukties.
- seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu.
- augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju.
- indikācijas primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa primitīvs, ko iniciē servisa sniedzējs, lai izsauktu kādu procedūru vai lai norādītu, ka procedūru izsaucis viens no servisa lietotājiem, kuri sadarbojas aplūkojamā slāņa servisa piekļuves punktā.
- atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
- apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām.
- ataurēt Aurojot atsaukt.
- ataurot Aurojot atsaukt.
- ataurēt Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
- ataurēties Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
- ataurot Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
- Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
- Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
- amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
- pūkala Baltā pūka, balta purva zāle, saukta arī par kaķvillu.
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus).
- ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi.
- parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš".
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
- Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
- sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
- izcigināties Bieži un veltīgi cigināt (saukt "cig! cig!").
- Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža.
- parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
- atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu).
- raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili.
- kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem).
- atbubināt Bubinot atsaukties (par zirgu).
- māsēties Būt kā māsām, saukt vienai otru par māsu.
- valkāt (kāda, kā) vārdu Būt nosauktam (kāda, kā) vārdā.
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- pasasaukties Būt nosauktam kādā vārdā.
- nest Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
- garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību.
- Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins".
- cik rīkle nes cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
- nornieks Cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- atčiept Čiepstot atsaukties.
- sačiepstēt Čiepstot sasaukt.
- atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem).
- podņaķ Dabūt nosaukto summu.
- starprinda Daiļdarbu un titulu salikumos starp pilnām rindām saliek īsās vai tā sauktās nedzīvās rindas, ko starpinājumā neņem vērā.
- sasauksme Darbība --> sasaukties(1); sasaukšanās.
- sasauksme Darbība --> sasaukties(2); saikne, sakarība (ar ko).
- atsaukšana Darbība, process --> atsaukt.
- saukšana Darbība, process --> saukt.
- bezpersonas darbības vārds darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā.
- zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona.
- izsaucējs Darītājs --> izsaukt.
- saucējs Darītājs --> saukt.
- principes Dažās augu sistēmās tā sauktas palmas kā īpaša augu rinda.
- aurikula Dekoratīvs prīmulu dzimtas dārzaugs (tā iesaukts lapu formas dēļ).
- idemnitāte parlamenta deputātu neatbildības privilēģija, kas nozīmē deputātu vajāšanas aizliegumu par darbībām, pildot deputātu pienākumus (balsošnu, līdzdalību komisijās utt.); neviens, tajā skaitā pats parlaments, nevar saukt deputātus pie atbildības par šīm darbībām pat tad, kad viņi jau ir pārstājuši būt par parlamenta locekļiem.
- espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- sacīt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
- teikt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
- godināt Dēvēt, saukt; godāt (2).
- godāt Dēvēt, saukt.
- iesaucams Divd. --> iesaukt.
- spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem.
- parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
- sniegroze Divdīgļlapju klases gundega rindas gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), krāšņumaugs, saukts arī par ziemziedi.
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā).
- sadūkt dūcot, dūdojot kaut ko panākt, sasniegt, atsaukt (atmiņā).
- atdūdot Dūdojot atsaukties (par baložiem).
- sadungāt Dungojot sasaukt.
- velnavāt Dusmās piesaukt velnu.
- lipofuscīns Dzeltenbrūns pigments, atrodas gandrīz visos orgānos un saukts arī par nolietošanās pigmentu, jo parādās galvenokārt vecumā un novārdzinošu slimību gadījumos.
- nankings Dzeltens ķīniešu kokvilnas audekls, nosaukts pēc tā paša vārda pilsētas.
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- lelināt Dziedāt, jodelēt; lopus kopā saukt.
- sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
- lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku.
- zilā ēdamgliemene ēdamgliemeņu suga ("Mytilus edulis), biežāk saukta par mītilu, agrākos avotos (līdz \~1990. g.) dēvēta par mīdiju.
- Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti.
- Aigejs Egejs - leģendārs Atēnu valdnieks, kura vārdā nosaukta Egejas jūra.
- bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti.
- čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā.
- mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts.
- mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana.
- izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
- Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
- ofanims Eņģeļu zemākā kārta jūdaismā, kas Ecēhiēla grāmatā vīzijas aprakstā nosaukti par "riteņiem".
- derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis.
- Paļšas ezers ezers Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 4,3 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, dažos avotos tiek saukts par vienu no Ostrovas ezeriem; Palšas ezers; Paļšas ezers; Polšas ezers.
- ahamkāra Ezoterismā apziņas daļa, kas saņem jutekļu iespaidus un sakārto tos saskaņā ar iepriekš zināmiem faktiem, kurus pēc vēlēšanās var atsaukt atmiņā.
- apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības.
- Fatamorgāna Fejas vārds (Artūra teiksmā), kura varēja izsaukt mirāžas.
- akadēmija Filozofijas skola, ko 4. gadsimtā p. m. ē. nodibināja Platons; tā atradās parkā, kas bija nosaukts grieķu mītu varoņa Akadēma vārdā.
- elektronstars Fokusēts un vadāms elektronu kūlis (saukts arī par katodstaru).
- trogonterijs Fosils bebrs, kas izmiris agrā kvartāra laikā; atrasts Azovas jūras piekrastē kopā ar dienvidu mamuta atliekām; tas nosaukts par trogonterija ziloni.
- otzovisti Frakcionāra grupa Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, kas izveidojās 1908. gadā un prasīja atsaukt pārstāvjus no legālajām organizācijām.
- paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
- FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā.
- pūšļu fuks fuku suga ("Fucus vesiculosus"), kas tiek saukta arī par pūšļaļģi.
- aizbāzeknis Gadījuma izpalīgs, kuru var pasaukt palīgā.
- lēlināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus.
- lellināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus.
- alināt Ganot lopus, saukt "aluo".
- Ramaņi Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ziemeļnieki".
- Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi".
- turmeriks Garšviela, tiek saukta arī par dzelteno sakni; kurkuma.
- atgaudot Gaudojot atsaukt.
- atgaudoties Gaudojot atsaukties (gaudošanai).
- uzgaudot Gaudojot izsaukt, uzaicināt.
- zeltpārslu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus chrysodon"), saukta arī par dzeltenbrūno gliemezeni.
- birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni.
- glikonejs Glikona pants - grieķu dzejnieka Glikona vārdā nosaukta panta forma.
- iegodāt Godājot iesaukt (kādā vārdā).
- pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā); pagodināt (2).
- pagodināt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā).
- atcelšanas poga grafiskās lietotāja saskarnes dialoga lodziņš, ko lietotājs izmanto, lai atsauktu kādas operācijas izpildi un atgrieztos pie apstrādājamā dokumenta.
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem.
- piendaris Gremotāju zīdītāju kuņģa daļa, saukta arī glumenieks.
- Dors grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Ksūta un Aiola brālis, kurš mantoja zemi "pretī Peleponēsai", kuras iedzīvotāji tika nosaukti par doriešiem.
- Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši.
- Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis.
- Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu.
- Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju.
- Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts.
- Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru.
- Ajants Telamonīds grieķu mitoloģijā - varonis, Salamīnas valdnieka argonauta Telamona dēls, saukts par lielo Ajantu, Trojas karā bija otrs izcilākais grieķu karotājs pēc Ahileja.
- Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
- Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
- melnais grifs grifu suga ("Aegypius monachus"), saukts arī par maitu liju.
- baltgalvas grifs grifu suga ("Gyps fulvus"), saukts arī par kalnu liju.
- vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm.
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
- Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo.
- sabellianisms Herētisks kristietības novirziens 3. un 4. gs., tā saukts pēc tā galvenā priekšstāvja Sabellija vārda.
- Thujopsis dolabrata hiba, saukta arī par Japānas patūju.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga.
- skaistā hoija hoiju suga ("Hoya bella"), saukta arī par mazo vaskapuķi.
- gusani Husani - Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem.
- Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija.
- darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu.
- atīdēt Īdot atsaukties (par govīm).
- fondouk Iebraucamā vieta, saukta arī par karavānserālu; tirgoņu karavānu naktsmītne.
- dēzīderātīvs Iekāru izsaukts priekšmets.
- iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes); iesaukt.
- iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties.
- aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot vārdu.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot nosaukumu.
- iesaukāt Iesākt saukt, saukāt kādā vārdā vai vārdu savienojumā; dot iesauku.
- ņemt Iesaukt (2).
- paņemt Iesaukt (aktīvajā karadienestā).
- iekrustīt Iesaukt (kādā vārdā).
- mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- noņemt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
- noņemt krievos iesaukt armijā.
- ieseimot Iesaukt, dēvēt.
- iešempēt Iesaukt, ielamāt.
- iekumerēt Iesaukt, sasukt.
- uzkristīt Iesaukt.
- iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī.
- iesasaukties Iesaukties.
- enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite.
- saukalēties ik pa brīdim saukt vienam otru.
- izgavilēties Ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt.
- izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- Šrī Indiešu mitoloģijā - labklājības ("šrī") dieviete, saukta arī Lakšmī ("laime").
- Ānunds Inglingu dzimtas karalis Zviedrijā ("Anund"), rūpējās par ceļu būvi, tādēļ saukts arī par Ceļu Ānundu.
- amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
- Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
- altings Islandes parlaments, pirmo reizi sasaukts kā iedzīvotāju sapulce 930. gadā, mūsdienās vēlē iedzīvotāji uz 4 gadiem.
- nosaukties Īsu brīdi, vienu reizi saukt; arī nosaukt (3).
- aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
- Aivazovskis Ivans Aivazovskis (Ivan Aivazovsky, 1817.-1900. g.) - armēņu izcelsmes krievu gleznotājs marīnists; latviski 19. gs. saukts arī "Jānis Konstantinovičs Aivazovskis".
- bet izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām
- gan izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām
- Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela.
- hansom Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras; hensems.
- hensems Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras.
- āvu Izsauksmes vārds, saucot, mēģinot sasaukt.
- izcelt Izsaukt (mācību stundā).
- pārsaukāt Izsaukt (noteiktā kārtībā).
- uzraut koļķi izsaukt sliktu dūšu vai riebumu.
- izdomāt vārdu izvēlēties vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
- Sciadopitys verticillata Japānas širmegle, saukta arī par mieturu vēdekļpriedi.
- Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls.
- čuka Japāņu virtuvē iecienītas jūraszāles, sauktas arī par jūras nūdelēm.
- Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā.
- jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai.
- novobrancs Jauniesauktais.
- kvarils Jauns materiāls, ko lieto santehnikas (vannu, izlietņu u. tml.) izgatavošanai, tiek saukts arī par polimērbetonu; izgatavo no kvarca un akrila.
- jūdi Jēkaba dēls, kā vārdā nosaukta šī tauta.
- īstā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum"), saukta arī par jumta lāčauzu.
- Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m.
- mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
- melnais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobius niger"), saukts arī par melno gobiju.
- kalada Kāda vienkārša kāršu spēle, saukta arī "cūkas".
- Zviedrijas kadiķis kadiķu suga ("Juniperus communis var. suecica"), saukts arī par paegli.
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- nominants Kāds, kura kandidatūra ir izvirzīta (nosaukta) amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- noaicināt Kādu aicināt, uzaicināt, ielūgt, saukt, atsaukt no vienas vietas uz citu.
- paaurēties Kādu brīdi kliedzot saukt no attāluma.
- pazadināt Kādu brīdi vairākkārt saukt.
- patribināt Kādu laiku censties iebaidīt; saukt pie atbildības, pratināt tiesā; sarāt.
- nourrāt Kādu laiku saukt "urrā".
- pasaukties Kādu laiku vienam otru saukt.
- miķeļot Kādu Miķeli saukt.
- riebināt Kaitināt, sadusmot, izsaukt īgnumu.
- phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos.
- Ķīnas kamēlija kamēliju suga ("Camellia sinensis"), saukta arī par tējaskoku.
- Karolingi Karaļu un imperatoru dinastija Franku valstī; nosaukta Kārļa Lielā vārdā.
- okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
- atkaukt Kaucot atsaukt.
- atkaukt Kaucot atsaukties.
- liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem.
- dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku.
- sakladzināt Kladzinot sasaukt.
- sakledzināt Kladzinot sasaukt.
- sakledzināties Kladzinot sasaukties.
- uzkladzināt Kladzinot saukt.
- apbļaut Kliedzot apsaukt (norāt).
- atkliegties Kliedzot atbildēt, atsaukties uz saucienu.
- atklēgāt Kliedzot atsaukties (par zosīm).
- uzkaukt Kliedzot, raudot radīt, piesaukt.
- ujavāt Kliegt, saukt "uja!".
- atklukstēt Klukstot atsaukties.
- slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā.
- koisanu Koisanu valodas - valodu saime D-Āfrikā (saukta par "klikšķu valodu" pēc raksturīgas klikšķa skaņas); tajā ietilpst hotentotu un bušmeņu valodas, kā arī A-Āfrikas valodas - sandave, hadzapu.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām.
- benzilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no augiem, biežāk – no jasmīna), aromātviela, šķīdinātājs, var izsaukt ādas kairinājumu, toksisks aknām un nervu sistēmai.
- sakrākt Krācot (kaut ko) piesaistīt, sasaukt.
- jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus.
- Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši.
- pusgrivna Krievijas sudraba naudas un svara vienība 10.-14. gs.; jaunākos laikos tā saukta Krievijas 5 kapeiku monēta.
- procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
- pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu.
- apsūdzības celšana kriminālprocesuāla darbība, kas izpaužas lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības sastādīšanā un uzrādīšanā personai, par kuru savākti pietiekami pierādījumi, lai viņu varētu saukt pie kriminālatbildības par konkrēta nozieguma izdarīšanu.
- ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
- krinoīdi Kustoņi, tā sauktās jūras lilijas.
- Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā.
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā.
- iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi.
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
- uzķērkt Ķērcot ataicināt, izsaukt.
- saķērkt Ķērcot sasaukt.
- nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- tilandes Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem; brangas.
- tilandi Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem.
- tilaudas Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem.
- tilaudi Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem.
- tillandas Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem.
- tillandi Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem.
- tillaudas Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem.
- tilodas Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem.
- fizoles Lakstaugu dzimta, tautā sauktas arī par turku pupām.
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- saukt kopā lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis.
- Ligna Latviešu mitoloģijā - likteņdievības Laimas negatīvā puse, biežāk saukta par Nelaimi, dažkārt arī par Lignu jeb Ligu.
- kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
- melnā grāmata latviešu mitoloģijā - pēc tautas ticējumiem un nostāstiem, burvju grāmata, kuru lasot var izsaukt miroņus, lai tie dara noteiktus darbus.
- Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos.
- Saules māte latviešu mitoloģijā Debesu dievība Saule bieži tiek saukta par Saules māti, biežāk deminutīva formā.
- pūķis Latviešu mitoloģijā, atspoguļots kā svētības nesējs, bagātības vācējs, kas nodrošināja sētai labklājību; dažviet saukts par viļķi, vilcēju, ruņģi, luņģi.
- veca māte latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars.
- bārbija Lelle, kuru 1959. gadā sāka ražot amerikānietes Rūtas Handleres uzņēmums; rotaļlieta nosaukta Rūtas meitas Barbaras vārdā.
- girondieši Lielās franču 1789. g. revolūcijas laika mēreno republikāņu partija, kuras pārstāvji Satversmes sapulcē vairumā nāca no Girondes apgabala; pēc jakobīniešu sacelšanās lielākā daļa mira uz ešafota,; saukti arī par brissotiešiem.
- mausolejs Lielisks kapa piemineklis, nosaukts pēc Kārijas valdnieka, kas savai sievai tādu uzcēla.
- tip Lieto (parasti vairākkārtējā atkārtojumā), lai sauktu vistas.
- tulū Lieto lai sasauktu kopā liellopus.
- neīsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ārēju līdzību apzīmējamā vārdā nosauktajam.
- jā Lieto, lai atsauktos (kādam).
- hallo Lieto, lai atsauktos (parasti telefona sarunās); lieto, lai pievērstu kāda uzmanību.
- nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
- kos Lieto, lai labinātu, sauktu zirgu.
- koš Lieto, lai labinātu, sauktu zirgu.
- tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
- tā un tā lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, personu.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas notiek katrā nosauktajā laika posmā vai pēc katra nosauktā laika posma.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- eu Lieto, lai pasauktu cilvēku, kas atrodas tuvumā, bet ārpus redzes loka.
- tas Lieto, lai pastiprinātu ar adjektīvu nosaukto pazīmi.
- ķis Lieto, lai pielabinātu, sauktu kaķi.
- hei Lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību.
- uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
- cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
- ruk Lieto, lai sauktu cūkas.
- uū Lieto, lai sauktu kādu, kādus, parasti mežā.
- u lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu
- ū lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu
- ruks Lieto, lai sauktu sivēnu.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- tib Lieto, lai sauktu vistas.
- komandkarte Lietotāja izvēlei piedāvājamo programmas komandu saraksts, kuru var izsaukt pēc vajadzības.
- adjektīvsubstantīvs Lietvārds, kas atvasināts no īpašības vārda un īpašības vārda nosaukto pazīmi izteic priekšmetiskā veidā.
- saucināt Likt baznīcā nosaukt, nolādēt; burvim atdarīt.
- brīnināt Likt brīnīties, izsaukt izbrīnu.
- kvantificēšana Loģikā - daudzuma vai skaita norādīšana ar tā sauktajiem kvantoriem.
- nosveikt Ļauni atsaukties.
- slavēt Ļoti atzinīgi vērtējot, dēvēt, saukt (par ko, kā).
- pakliegt Ļoti skaļi pasaukt (kādu).
- Angoras trusis ļoti vērtīga trušu šķirne, ko speciāli audzē to garā un pūkainā kažoka dēļ, no kā iegūst tā saukto angoras vilnu.
- Gukumacs Maiju dievība (saukts arī par Kukulkanu), kas atbilda acteku Kecalkoatlam.
- abstraktā māksla māksla, kas neataino ārējo īstenību, tiek saukta arī par nonfiguratīvo mākslu, piemēram, kubisms (aptubveni kopš 1910. g.), spontānisms (aptuveni kopš 1950. g.).
- fallaciae Maldīgi prāta slēdzieni, nereti saukti arī par paraloģismiem un sofismiem.
- ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā.
- Ēģiptes mangusts mangustu suga ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku.
- rifkabilis Marokāņu sacelšanās pret spāņiem dalībnieks XX gs. 20. gados, tā sauktās Rifas Republikas armijas kaujinieks.
- ilggadīgā mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis perennis"), saukta arī par mārpuķīti.
- atmauties Maujot atsaukties.
- atmauroties Maurojot atsaukties.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- paūkšņāt Mazliet, nedaudz saukt, pasaukt.
- degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele.
- beroduāls Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, kas var izsaukt pulsa pārsitienus.
- beroteks Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, kas var izsaukt pulsa pārsitienus.
- Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža.
- ganīt Meklēt, saukt.
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
- zaļā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. menziesii", saukta arī - Menzisa duglāzija) pieder pie pasaules lielākajiem kokiem (sasniedz 100 m augstumu), un arī Latvijā tā sasniedz 36 m augstumu.
- šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
- Iolofats Mikronēziešu (Okeānija) mitoloģijā - kultūrvaronis un krāpnieks, saukts arī par Olofatu, bieži vien identificēts ar sauli.
- valkāt (kāda, kā) vārdu Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
- valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt.
- ļimonovieši Nacionālboļševiku kustības biedri; kustība nosaukta pēc tās pamatlicēja krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova vārda; nacionālboļševiki.
- platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
- apskaudība Naids, naidīgi noskaņotu cilvēku piesaukta slimība, nelaime, piesaukts lāsts.
- kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā.
- grodenapls Neapoles vārdā nosaukts zīda audums.
- noaicināt Neatlaidīgi aicināt, lūgt, saukt.
- padēvēt Nejauši nosaukt vai titulēt.
- D-diena Nenosaukta diena, kurā tiek plānota kāda noteikta kaujas operācija.
- mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
- apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
- grifons Nīderlandiešu zelta un sudraba nauda 15. gs.; šādi nosaukta tās mugurpusē iekaltā ģerboņa dēļ.
- aizminēt Nodomāt, pieminēt, piesaukt.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds.
- tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
- tiki Norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu.
- tiki Norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu pulksteņa laika momentu.
- pus- Norāda uz daļēju līdzīgumu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- šādi Norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; šādā veidā.
- tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- pret- Norāda uz neatbilsmi salikteņa otrajā daļā nosauktajam; norāda uz to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- tepatēm Norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kurā kas atrodas, notiek.
- tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja; pretstats: šeit, te 1 (1).
- šepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu; šeit.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1 (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1; pretstats: tur.
- par Norāda uz nosauktās pazīmes, īpašības spēcīgu izpausmi.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- kontra- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
- pus- Norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu.
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- virs- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- kas Norāda uz to, ar kuru saistīta verba nosauktā darbība.
- par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
- kur Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā darbība.
- kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
- virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā).
- kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) kontrolei.
- smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- zem- Norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
- pēc- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris.
- robež- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits.
- virs- Norāda, ka salikteņa ogrā daļā nosauktais tiek pārsniegts virs pieņemtās vai plānotās normas.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā dala nosaukto ir simt.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko).
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe; vis- (3).
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība noris, pastāv daļēji, nepilnīgi.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona ir galvenā, valdošā.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens.
- orto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur vairāk ūdens.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1).
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
- kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam 1(1); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta 1(2) nosacījumiem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu dala, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
- dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
- neo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodbiedrību.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinomākslu.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- līgum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz līgumu.
- mākoņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz mākoni vai mākoņiem.
- luno- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
- metro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metropolitēnu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas automātiski.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzinējs ir (parasti motocikla) motors.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu.
- guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
- ceturtdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā dala.
- trešdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies agrāk, senāk, pirms kā cita.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādam parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai).
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir motorizēts.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(1).
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(2).
- pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem).
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi.
- piekar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- pneimo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pneimatisks.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir realizējies daļēji, nepilnīgi.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu, pamatni.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- meteoro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- automoto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
- ceļa- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
- i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģiju vai enerģētiku.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1).
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
- kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ledu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- metalo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežu (3).
- korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu.
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
- pirm- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
- savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
- mij- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
- speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
- spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs.
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izgatavots iespiešanas procesā.
- izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē (ko).
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (1).
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (2).
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais materiāls ir izmantots daļēji, kopā ar ko citu.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris automātiski.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris spirālveidīgi.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris vai ir vērsts virzienā uz aizmuguri.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
- eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu.
- eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms-(1).
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi).
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, pārraida vai uztver signālus (1).
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, ražo elektrisko enerģiju.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
- klavier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1).
- likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2).
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā.
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no ledus.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi.
- savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā radiofonijā.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
- dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam garām.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- rotor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā iekārtā, ierīcē u. tml. ir izmantots rotors.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst četras sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst sešas sastāvdaļas.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst trīs sastāvdaļas.
- svir- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir izmantota svira vai sviras.
- šarnīr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā izmanto šarnīru vai šarnīrus.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
- slīd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi.
- spied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana; spiedien-.
- spiedien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
- kontūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt daiļums.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- metilēn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilēngrupa.
- metil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa CH~3~.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir pieci.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- vairāk- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeli (1).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir (parasti aptuveni) tūkstoš.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir desmit.
- mēr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma; arī tele- (2).
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
- seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
- maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
- pārtraukuma vektors norāde uz vietu atmiņā, kur tiek glabāta rutīna, kas veic pārtraukumu apkalpošanu, tas satur rutīnas adresi un izmanto to, lai izsauktu rutīnu, kad programmai nepieciešama tās izpilde.
- atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu.
- pārsaukt Norāt, nopelt; arī apsaukt.
- nodēvēt Nosaukt (kādā vārdā).
- nogodāt Nosaukt (kādā vārdā).
- izsaukt Nosaukt (kāda vārdu), piemēram, paziņojot, pārbaudot.
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
- iedot vārdu (arī nosaukumu) nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.
- piešķirt vārdu (arī nosaukumu) nosaukt (ko), parasti oficiāli, kādā vārdā.
- likt nosaukumu (arī virsrakstu) nosaukt kā (tekstu, tā daļu).
- likt virsrakstu (arī nosaukumu) nosaukt kā (tekstu, tā daļu).
- runcināt Nosaukt par runci.
- zādzināt Nosaukt par zagli, inkriminēt zādzību.
- skaitīties nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
- izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.); nodot.
- izlocīt Nosaukt visas (kāda vārda) locījumu formas.
- piesaukt Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt).
- pievest Nosaukt, minēt (piemēram, faktus, argumentus u. tml.).
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
- pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus).
- nosaukāt Nosaukt.
- locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
- marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi.
- noziedznieka izdošana noziedznieka, kurš atrodas noteiktas valsts teritorijā, nodošana citai valstij pēc tās pieprasījuma, lai sauktu viņu pie kriminālatbildības vai spēkā esoša sprieduma izpildīšanai; ekstradīcija.
- atklāts noziegums noziegums, par kuru ziņots iekšlietu iestādēm, par kuru pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, visi materiāli, kas attiecas uz doto krimināllietu, nodoti tiesas rīcībā, un vainīgā persona vai personu grupa saukta pie kriminālatbildības.
- atņaudēt Ņaudot atsaukties.
- uzņaudēt Ņaudot, raudot piesaukt.
- atņurdēt Ņurdot atsaukties (parasti par suni).
- dementēt Oficiāli atsaukt nepatiesas ziņas, melus; atspēkot melīgus apgalvojumus.
- datņu sistēma operētājsistēmas struktūra, kas nosaka, kā datnes tiek veidotas, nosauktas un saglabātas.
- anafilaksija Organisma spēja atsaukties uz atkārtoti iepotētām svešām olbaltumvielām; anafilakse.
- Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā.
- ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu.
- pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko) paceļot glāzi, kausu u. tml. ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
- Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja.
- pelēkais papagailis papagaiļu suga ("Psittacus erithacus"), saukts arī par žako.
- Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs.
- paģībšana Parasti asins trūkuma, retāk asins pārpilnības smadzenēs izsaukts nesamaņas stāvoklis.
- kalcija sorbāts pārtikas piedeva E203 (sintētisks, iegūst no sorbīnskābes), konservants, var veicināt nātreni, ādas kairinājumus, astmu, izsaukt alerģiskas reakcijas.
- nātrija o-fenilfenols pārtikas piedeva E232, konservants, fungicīds, var izsaukt vemšanu, krampjus, deguna un acu kairinājumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- dodecilgallāts Pārtikas piedeva E312, antioksidants, var izsaukt alerģiskas reakcijas, nav ieteicams bērniem.
- kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts pārtikas piedeva E385, konservants, sekvestrants, var izsaukt muskuļu krampjus, asinis urīnā, zarnu darbības traucējumus, nieru bojājumus, lieto medicīnā saindēšanās gadījumos ar smagajiem metāliem.
- kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus.
- dimetilpolisiloksāns Pārtikas piedeva E900, putu dzēsējs, var izsaukt nelabumu un caureju.
- pakačināt Pasaukt (govis), sakot "kač".
- pasvilpt Pasaukt.
- Everests Pasaules augstākā virsotne (8848 m) Himalajos, saukta arī - Džomolungma.
- pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis.
- brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
- pasaukt Pasūtīt (alkoholisku dzērienu, parasti krogā); izsaukt (6).
- barotīts Patoloģisks process ausis, kurš radies mainīga atmosfēras spiediena ietekmē, saukts arī par aerotītu.
- atsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (4).
- atsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (5).
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā.
- izsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izsaukt (1); aicinājums.
- sasaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaukt(2).
- valensjenne Pēc tāda paša nosaukuma franču pilsētas nosauktas dārgas mežģīnes.
- sakukot pēc tautas ticējuma dzeguzes kūkošana var norādīt uz tuvojošos nelaimi, vai arī piesaukt to.
- Ēmas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Rietumeiropā, kas Latvijā tiek saukts par Felicianovas starpleduslaikmetu.
- Schefflera pueckleri Peklera šeflēra, saukta arī par uzmavu tupidanti ("Tupidanthus calyptratus").
- sakrekt Pēkšķot sasaukt.
- bārolas Pelavu maize, saukta par garo maizi, maize ar pelavu piejaukumu; bērulis.
- bērulis Pelavu maize, saukta par garo maizi; maize ar pelavu piejaukumu.
- bajāru dome periodiski sasaukta vai pastāvīga padomdevēja iestāde pie Krievijas kņaziem, izveidojās 9.-10. gs., atcelta 1711. g.
- kolorpoints Persijas kaķa varietāte, respektīvi, Persijas kaķis ar Siāmas kaķa krāsojumu, tiek saukts arī par Himalaju kaķi.
- apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā.
- apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu.
- figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur); tikt nosauktam, pieminētam.
- dzeltenā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius scrobiculatus"), saukta arī par egleni.
- izaicināt Pieprasīt, lai ierodas uz divkauju; izsaukt.
- pienaglot Pierādīt vainu; saukt pie atbildības.
- sapātarot Piereģistrēt un uzsaukt (baznīcā).
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
- atdaudzināt Piesaukt (bieži pieminot).
- nodievoties Piesaukt dievu, izmantot Bībeles teicienus, lai apgalvotu, pierādītu.
- dievoties Piesaukt dievu, lietot Bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt.
- velnot Piesaukt velnu, lamāt, zākāt.
- melnāties Piesaukt velnu; lamāties, piesaucot velnu.
- piemērķēt Piesaukt.
- piemērķot Piesaukt.
- dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes); saukt.
- dot Piešķirt nosaukumu, nosaukt.
- likt vārdu, arī likt (ko) vārdā piešķirt vārdu, nosaukt (kādā) vārdā.
- uzsaukties Pieteikties laulībām un likt uzsaukt sevi baznīcā.
- atpīkstēt Pīkstot atsaukties (par dažiem dzīvniekiem).
- Polokvane Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Kamjanska pilsēta Ukrainā, Dnipro apgabalā, 241900 iedzīvotāju (2013. g.), osta Dņepras labajā krastā; 1991.-2016. g. saukta Dņiprodzeržinska, 1936.–1991. - Dņeprodzeržinska, līdz 1936. g. – Kamenska.
- Donecka Pilsēta Ukrainas austrumu daļā, apgabala centrs, 953200 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saukta Južovka, 1924.–1961. g. – Staļina.
- Imuļu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2 km uz dienvidrietumiem no Lēnām (saukts arī par Lēnu pilskalnu), aizņem zemu pļavu vidū esoša paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 30 x 40 m; Lēnu pilskalns.
- Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen").
- dūmainā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus.
- bengāliskā uguns pirotehnikas maisījums, kas degdams dod baltu vai krāsainu liesmu vai bārsta dzirksteles; tiek sauktas arī par brīnumsvecītēm
- plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
- Tedijs Plīša lācītis, kas nosaukts 26. ASV prezidenta Teodora Rūzvelta vārdā; viena no populārākajām bērnu rotaļlietām.
- gvalstīties Pļāpāt, runāt blēņas, saukt pēc palīdzības.
- Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
- Ku Polinēziešu kara dieva havajiešu variants, citur saukts par Tu.
- tomijs Portatīvs automātisks šaujamierocis, konstruēts 20. gs. 20. gados, nosaukts amerikāņu ģenerāļa Dž. T. Tomsona (1860.-1940. g.) vārdā.
- Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā").
- privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas.
- sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu.
- estoppels princips, saskaņā ar kuru persona zaudē tiesības atsaukties uz kaut kādiem faktiem, pamatojot savas pretenzijas.
- lavīncaursite Process, kas norisinās pusvadītāja p-n pārejā lādiņnesējiem iegūstot pietiekamu enerģiju, lai izsauktu trieciena jonizāciju, atraujot elektronus.
- testdraiveris Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem.
- testdzinis Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem.
- sericīns Proteīns, kas mazina materiāla elastību, tā sauktā zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance.
- 16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam.
- psihoanalīze psihoterapijas metode psihisku traucējumu ārstēšanā - neapzinātu dziņu un afektu atklāšana, ko veic, analizējot pacienta sapņus, neapzināto domu izpausmes, spontānās asociācijas, lai neapzināto pakāpeniski atsauktu pacienta apziņā un daudzkārtējās pārrunās izskaidrotu (izveidoja Z. Freids)
- auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni.
- cacarka Pundurvistiņa, saukta arī - pērļu vistiņa.
- sapūst pūšot (tauri) sasaukt kopā.
- bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku.
- celulārs radiotelefons radiotelefona sistēma, kurā apraides apgabals sadalīts mazākos iecirkņos ("šūnās"); Eiropā parasti saukts par mobilo telefonu.
- izdomāt vārdu radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
- raizēt radīt uztraukumu, izsaukt raizes.
- klizmēt Radīt zaudējumus, izsaukt nelaimi.
- lielais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Vanessa atlanta"), saukts arī par admirāli.
- aprāt Rājot apsaukt, apklusināt.
- atrēkt Rēcot atsaukties.
- atriet Rejot atsaukties (par suni).
- saķaukšināt Rejot sasaukt.
- saķiukšināt Rejot sasaukt.
- smilšauza Reti audzēta auzu suga, Latvijā paretam sastopama kā nezāle vasarāju sējumos, saukta arī velnauza.
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
- oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms).
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- Lavīnija Romiešu mitoloģijā - valdnieka Latīna meita, Aineja otrā sieva, kuras vārdā tika nosaukta jaunuzcelta pilsēta.
- Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu.
- verdīt Rubināt (kā rubenis), saukt (kā mednis).
- sīrēne Rūcējs, ko nostāda kuģniecībai bīstamās vietās, vai arī uz kuģiem, lai briesmu brīdī sauktu palīgu.
- atrukšēt Rukšķot atsaukties.
- atrukšēties Rukšķot atsaukties.
- atrukšķēt Rukšķot atsaukties.
- atrukstēt Rukšķot atsaukties.
- futarks Rūnu alfabēts, tā saukts pēc pirmajām sešām alfabēta zīmēm.
- kā saista teikuma locekļus salīdzinājuma konstrukcijā un norāda uz nosauktā objekta ierobežojumu noteiktā kategorijā
- kaukāties Sakliegties, sasaukties.
- šķebēt sākt izsaukt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- Saulgriezes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems, saukta arī "Pionieru iela".
- salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma sastāvdaļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
- pārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei; komparatīvs.
- nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
- ziemas celmene samtainā ziemene ("Flammulina velutipes"), saukta arī par samtkāta ziemeni.
- Klusā okeāna sardīne sardīņu suga ("Sardinops sagax"), kas izplatīta Tālo Austrumu jūrās, saukta arī - ivasi.
- klematīns Sarkana organiska azīnu krāsviela C21H21N4Cl, saukta arī par safrānīnu.
- tēvot Sarunā pārāk bieži tēvu pieminēt, uz tēvu atsaukties.
- saklēgāt Sasaukt (zosis).
- aļināt Sasaukt aizmukušus lopus.
- savēstīt Sasaukt kopā, saaicināt.
- sabaušļot Sasaukt kopā.
- izrēdīt Sasaukt, likt atnākt, izrīkot, skubināt.
- sasludināt Sasaukt, likt sanākt.
- sakūkot Sasaukt, piesaukt.
- saklidzināt Sasaukt, sakliegt.
- dasaukt Sasaukt.
- sagaust Sasaukt.
- salelināt Sasaukt.
- salellināt Sasaukt.
- salelot Sasaukt.
- salēlot Sasaukt.
- savilstīt Sasaukt.
- auroties Sasaukties (brēcot, kaucot u. tml. vilinot vienam otru) - par dzīvniekiem pārošanās laikā.
- saklēgāties Sasaukties (par zosīm).
- murkšķināties Sasaukties pēkšķot (par pīlēm).
- alot Sasaukties, sadziedāties "alo" saucot.
- saurrāties Sasaukties, sakliegties ar "urā" saucieniem.
- taurēties Sasaukties, sazināties taurējot.
- sakūkoties Sasaukties.
- sasasaukties Sasaukties.
- sazadināties Sasaukties.
- izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu); skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus.
- attāls procedūras izsaukums saskarnes veids, kas ļauj vienai programmai izsaukt citu programmu, kura atrodas attālā datorā. Izmantojot standarta izsaukumu _RPC_, lietojumprogrammas bez pārveidojumiem var tikt izmantotas dažādos datoru tīklos.
- uzujināt Saucot atrast, sasaukt.
- uzūkšņāt Saucot atrast, sasaukt.
- kliegt palīgos saukt palīgā.
- nosēdināt uz apsūdzēto sola saukt pie kriminālatbildības.
- saukties Saukt sevi (kādā vārdā); tikt sauktam (kādā vārdā, nosaukumā).
- saukties Saukt sevi (par ko); tikt sauktam (par ko).
- apdrāvēt Saukt, apsaukt, nopietni brīdināt.
- Adamovas ūdenskrātuve saukta arī par Krāslavas sovhoza ūdenskrātuvi, atradās Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, platība - 2 ha.
- otrais Savienojumā "viens otrs": tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms; dažs (3), kāds (8).
- saukšus Savienojumā ar "saukt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- saucien Savienojumā ar "saukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- saucin Savienojumā ar "saukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- ne- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- bez- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
- ne- Savienojumā ar apstākļa vārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu.
- ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ams", "-āms", norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ts", norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- ne- Savienojumā ar lietvārda lokatīva formu norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
- ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu vai arī uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakļautības pakāpi.
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kam nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- aizsarg- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri kam vai (kā) augšējā daļā.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- sen- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenojas.
- tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenojas.
- pus- Savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība.
- ne- Savienojumā ar verbu norāda uz pamatvārdā nosauktās darbības vai stāvokļa noliegumu.
- caur- Savienojumā ar verbu vai ar atvasinājumiem no verba norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- pār- Savienojumā ar verbu, kas ir atvasināts no lietvārda, norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto.
- ne- Savienojumā ar vietniekvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
- atklēgāties Savstarpēji sasaukties (par zosīm).
- sagavilēties savstarpēji sasaukties, sadziedāties, jodelēt (par ganiem).
- difenīlcianarsīns Sazāļošanas kaujas līdzeklis, kura šāviņus Pirmajā pasaules karā vāci apzīmēja ar zilu krustu; tāpēc šī viela nosaukta par Zilā krusta gāzi.
- skaitīt Secīgi saukt skaitļus.
- Dubnava Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubena, Dubenaw.
- Dubenaw Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubena, Dubnava.
- Dubena Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubnava, Dubenaw.
- Dubna Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubnava, Dubena, Dubenaw.
- atellāna Senajā Romā - tautas komēdija, bieži vien ar politisku saturu; nosauktas pēc Atellas (Kampaņā) pilsētas, kurā tās radušās.
- publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem".
- kreveles Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica").
- kreveļi Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica").
- megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
- megariķi Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
- Ambika senindiešu mitoloģijā - Dakšas meita, viena no Saptamātrikām, Septiņām Mātēm, septiņām dievietes Pārvatī izpausmēm, kuru vārdus mēdza piesaukt, lai atbrīvotos no grēkiem.
- ingevoni Seno ģermāņu cilšu apvienība, kuras aizbildnis bija Freirs, kas tika saukts arī par Ingvi-Freiru, bet par ciltstēvu tika uzskatīts dievs Ings.
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
- sembji Senprūšu cilts, kas sava dzintara bagātības dēļ kā pirmā kļuva pazīstama Rietumeiropā un agrīnos viduslaiku avotos tā saukti senprūši vispār.
- hotonija sermulīte ("Hottonia palustris"), saukta arī par ūdensprīmulu, akvāriju krāšņumaugs, audzē kā krastu stādījumus.
- bet Sevišķi izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
- hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules.
- Soido Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Sosoms un Souvs.
- Souvs Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Sosoms.
- Sosoms Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Souvs.
- Sido Sida, Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Soido, Sosoms un Souvs.
- servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm.
- macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās.
- batunsīpols Sīpolu suga ("Allium fistulosum"), saukta arī lielais loksīpols.
- sasist sitot piesaukt (nelaimi).
- greznā skaistnātre skaistnāru suga ("Coleus blumei"), saukta arī par Blūma koleju.
- ataurāt Skaļi aurojot, raudot, kādu atsaukt.
- gaulēt Skaļi kliegt, saukt; gavilēt.
- plaisīties Skaļi runāt, saukt.
- kliegt ratunkās skaļi saukt pēc palīdzības.
- ūkšķināt Skaļi saukt, ūjināt, sasaukties; ūkšināt.
- ūkšināt Skaļi saukt, ūjināt, sasaukties.
- uzbļaustīties Skaļi uzkliegt, uzsaukt.
- uzbļauties Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- uzbrēkties Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- uzvēkšēt Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- rirot slaukšanas laikā atkārti saukt "riru" (lai govs pierietētu tesmenī vairāk piena).
- deduktīvs slēdziens slēdziens, kas parāda, ka kāds spriedums (tā sauktais galaspriedums) izriet no cita sprieduma vai spriedumiem (parasti viens no tiem ir vispārīgāks par pierādāmo spriedumu).
- Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā.
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana.
- nivācija Sniega izsaukta iežu sala dēdēšana, galvenokārt polārajos, subpolārajos un augstkalnu apgabalos.
- sasolīt Solot izsolē, vairāksolīšanā u. tml., nosaukt augstāko (kā) maksu.
- loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli.
- āmars Spēle, kuras laikā visi, izveido apli, izņemot vienu, kam rokā ir tā sauktais āmariņš vai ziediņš.
- atsprauslāties Sprauslājot atsaukties, atbildēt.
- sastabulēt Stabulējot sasaukt.
- sastebulēt Stabulējot sasaukt.
- MOPR Starptautiskā organizācija palīdzības sniegšanai revolucionāriem (1922.-1947. g.; krievu "Meždunarodnaja orgaņizacija pomošči borcam revoļucii"), saukta arī "Starptautiskā sarkanā palīdzība".
- estoppel Starptautisko tiesību norma, atbilstoši kurai valsts zaudē tiesības atsaukties uz starptautiskā līguma izbeigšanos, darbības pārtraukšanu, apturēšanu vai nederīgumu pati savas darbības dēļ.
- uzaurot Stiepti kliedzot, pateikt, uzsaukt (ko).
- aurot Stiepti kliedzot, saukt.
- papagaiļu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe psittacina"), saukta arī par zaļo stikleni.
- ietvērums strukturālas attiecības starp pārvaldāmajiem objektiem, kas nosaka, ka pārvaldāmā objekta eksistence atkarīga no šo objektu ietverošā pārvaldāmā objekta eksistences. Ietvertais pārvaldāmais objekts tiek saukts par pakļauto pārvaldāmo objektu, bet ietverošais - par pakļaujošo pārvaldāmo objektu.
- rekursīvā subrutīna subrutīna, kas var izsaukt pati sevi, vai arī subrutīna, kas izsauc tādu subrutīnu, kura savukārt realizē sākotnējās subrutīnas izsaukumu.
- trīspelhers Sudraba monēta 1,5 graša vērtībā, jeb 1/60 dāldera; no 1620. g. kalti arī Rīgā un Jelgavā, zviedru laikā tos sāka saukt par vērdiņiem; bijuši apgrozībā vēl 18. gs. 30. gados.
- ārtigs Sudraba monēta Livonijā 14.-15. gs.; 1/24 markas vai 1/3 ēres vai 3 Lībekas tipa feniņi; pēc 1425. g. sāka saukt par šiliņiem.
- nakšbandija Sūfistu brālība, kas nosaukta vadītāja Baha ad dina Našbanda vārdā un sākot ar 15. gadsimtu bija viena no ievērojamākajām sūfistu brālībām.
- hins Suņu šķirne (angļu "Chin", no vārda "Ķīna"): neliels istabas suns ar garu apmatojumu, tautā saukts par japānīti; dzimtene - Japāna.
- jozefīti Sv. Jāzepa vārdā nosaukto katoļu organizāciju biedri.
- ursulietes Sv. Ursulas vārda nosauktā katoļu mūķeņu ordeņa locekles; šo ordeni nodibināja 16. gs. Itālijā; ursuliešu ordenis pastāv Francijā un dažās citās valstīs.
- izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
- Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi.
- pasvilpt Svilpjot pasaukt (parasti suni).
- atšvilpt Svilpojot atsaukt.
- atsvilpēties Svilpojot atsaukties.
- pašvilpt Svilpojot pasaukt.
- sasvilpēt Svilpojot sasaukt.
- sašvilpt Svilpojot sasaukt.
- pasaukāt Šad un tad saukt.
- ūjināt Šādā veidā censties sasaukt (kādu).
- magazīnas šautenes šautenes kurās ierīkota ietaise, kur stāv patronas, sauktas arī par ātršāvējām, jo ikreiz pēc izšaušanas nav atkal jālādē.
- Tērnera balva šī gleznotāja vārdā nosauktā balva (20000 sterliņu mārciņas), kuru kopš 1984. g. Teita galerija ik gadu piešķir māksliniekam, kura devums britu mākslā, pēc žūrijas domām, pēdējā gada laikā ir bijis visnozīmīgākais un interesantākais.
- ērika Šīs dzimtas ģints ("Erica"), saukta arī par sārteni, dāzos audzē apmēram 10 sugu šķirnes.
- pupuķis Šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze.
- Natiophilus stipraisi šīs ģints suga, ko pētījis Latvijas Dabas muzeja entomologs Mihails Stiprais un nosaukta viņa vārdā.
- klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu.
- traktariānisms Tā iesaukta Oksfordas kustība, kas 19. gadsimtā cīnījās par katolicisma atdzimšanu Anglijas Baznīcā.
- apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus.
- Mus musculus hortulanus tā sauktā "vārpu pele".
- tantra Tā sauktajā tantriskajā hinduismā - reliģiska grāmata, kurā aprakstītas maģiskās un seksuālās jogas paražas, kas atdarina dievu Šivas un Sākti attiecības; budismā - Budam piedēvētie teksti, kuros aprakstītas apskaidrības iegūšanas metodes.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- pusvokāļi Tā sauktie konsonantiskie vokāļi, t. i. līdzskaņi "j" un "v" skaņās, kur tie zaudē savas līdzskaņu pazīmes un izrunājas kā "i" un "u".
- supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti.
- uz (kāda) vārda tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- melni tā, ka nosauktā krāsa ir savienojumā ar melnu
- sarkani tā, ka nosauktā krāsa ir savienojumā ar sarkanu
- zili tā, ka nosauktā krāsa ir savienojumā ar zilu
- buze Tabu vārds, kad kaut ko negrib saukt īstajā vārdā.
- starptehnoloģija Tāda mehānikas, elektrotehnikas un citu tehnikas nozaru izmantošana, kas balstīta uz augstas zinātniskās kultūras apstākļos tapušiem izgudrojumiem un konstrukcijām, bet iztiek ar zemāka tehnoloģiskā līmeņa reģionos (tā sauktajā Trešajā pasaulē) pieejamiem materiāliem, mezgliem un apkopes paņēmieniem.
- jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- neagensīvs Tāds darbības vārds, kura nosauktā darbība netiek veikta ar gribas piepūli, ar nodomu.
- veidīgs Tāds, kam ir lietvārda nosauktā priekšmeta, vielas, parādības u. tml. forma, veids, uzbūve.
- augšminētais Tāds, kas ir iepriekš pateikts, nosaukts.
- sataurinēt Taurējot sasaukt.
- sataurinēties Taurējot sasaukties.
- taurinēties Taurējot sasaukties.
- apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot.
- ķengāties Teikt ļoti rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus; saukt kādu šādos vārdos.
- lamāties Teikt rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus; saukt kādu šādos vārdos, izteicienos.
- pavadapstāklis Teikuma palīgloceklis - apstāklis, kas norāda uz darbību, kura norisinās vienlaikus ar galveno teikumā nosaukto darbību.
- sekundāri predikatīvs komponents teikuma palīgloceklis, kas nosauc pazīmi vai darbību, kura īstenojas izteicēja nosauktās darbības laikā, tādējādi veidojot papildu jeb slēptu gramatisko centru.
- zvanīšana telefona sistēmas darbināšana tā, lai panāktu, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona
- Celsija skala temperatūras mērīšanas skala (simbols °C), kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu (pieņemts par 0 grādu) un ūdens viršanas punktu (pieņemts par 100 grādu) sadalīts vienādās daļās, kas nosauktas par Celsija grādu.
- apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai.
- feiklora Termins viltotās folkloras apzīmēšanai, ko 20. gs. vidū piedāvājis angļu folkloras pētnieks Ričards Dorsons; par feikloru var saukt arī A. Pumpura "Lāčplēsi".
- iegūt nosaukumu tikt nosauktam kā.
- iegūt vārdu (arī nosaukumu) tikt nosauktam.
- izasaukties Tikt nosauktam.
- Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā).
- ofensīvtorpēda Torpēda (1), pretstatā jūras mīnām, kas tika sauktas par defensīvtorpēdām.
- driade tundras pundurkrūms ("Dryas octopetala"), pēc kura atliekām nosaukta driasa flora.
- izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators.
- kemalisms Turku nacionālās atbrīvošanās kustība, kas sākās 1919. g. un nosaukta tās vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera - vārdā.
- baltķērsa Ūdensķērsa, saukta arī par velna ķērsu, velna bārdu.
- ulināt Ūjināt, saukt.
- paūjināt Ūjinot pasaukt (kādu).
- pieūjināt Ūjinot piesaukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sauināt Ūjinot sasaukt.
- saujināt Ūjinot sasaukt.
- sauināties Ūjinot sasaukties.
- saujināties Ūjinot sasaukties.
- ūlonga Ūlonga tēja - tējas veids: sarullētās tējas lapiņas tiek daļēji fermentētas, tādēļ šī tēja (kas tiek saukta arī par brūno tēju) ieņem starpstāvokli starp melno (fermentēto) un zaļo (nefermentēto) tēju; audzē galvenokārt Dienvidaustrumu Ķīnā un Taivānā.
- aturkšēt Urkšķot atsaukties (par cūkām).
- aturkšķēt Urkšķot atsaukties (par cūkām).
- izdoties Uzdoties (par kādu citu), sākt saukt sevi citā vārdā.
- uzlādēt Uzlikt lāstu kādam, nolādēt, piesaukt nelaimi kādam.
- pasaukt Uzrunāt (kādā vārdā); uzrunājot nosaukt (kāda vārdu).
- uzprūsināt Uzsaukt "prus!" (parasti vairākkārt), liekot zirgam apstāties.
- saturkšt Uzsaukt "turr", saucot cūkas.
- bauslot Uzsaukt (baznīcā) zemniekus.
- pārsaukt Uzsaukt baznīcā (laulājamo pāri) otro vai trešo reizi.
- aklamēt Uzsaukt, skaļi saucot izteikt piekrišanu.
- saraut uzskaitīt, nosaukt.
- Augustovas operācija Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti \~20 tūkstoši latviešu karavīru.
- analogās vadīklas vadības rīki ar potenciāli neierobežotu uzstatījumu skaitu, ko nevar saglabāt atmiņā un atkārtoti izsaukt; pie tām pieder, piemēram, ciparripas, cipartastatūras, dažādas regulēšanas pogas un citi līdzīgi mehānismi.
- ciparotās vadīklas vadības rīki, kuru uzstādījumu skaits ir galīgs, bet tos var saglabāt atmiņā un atkārtoti izsaukt.
- saukalēties vairākkārt atkārtoti saukt.
- klaigāt Vairākkārt kliegt; vairākkārt saukt; vairākkārt sasaukties.
- sasaukāties Vairākkārt sasaukties.
- uravāt Vairākkārt saukt "urā"; urravot (1).
- uravot Vairākkārt saukt "urā"; urravot (1).
- urravot Vairākkārt saukt "urrā"; uravot (1).
- saukāt Vairākkārt saukt (1).
- izasaukties Vairākkārt saukt.
- ūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
- uzūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
- nojēzēties Vairākkārtīgi piesaukt Jēzus vārdu (piemēram, irstot).
- ūjagas Vairākkārtīgi saukt "ūja!".
- ergatīvā valoda valoda, kurā vienu locījumu (ergatīvu) izmanto, lai nosauktu pārejošu verbu subjektu, bet citu locījumu (absolutīvu) - lai nosauktu gan pārejošu verbu tiešo objektu, gan nepārejošu verbu subjektu.
- prokuratūra Valsts institūcija, kas uzrauga likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina saukt pie atbildības likuma pārkāpējus un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
- privatizācijas sertifikāti valsts un pašvaldību īpašuma privatizēšanai paredzēti maksāšanas līdzekļi (saukti arī par vaučeriem).
- v. n. vārdā nosauktais, -ā.
- meronīms vārds, kas nosauc cita vārda nosauktās reālijas daļu, piemēram, vārds "vaigs" ir meronīms attieksmē pret vārdu "seja"
- kristītais (arī kristāmais) vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
- Raguēls Vēlīnajā jūdu mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, nereti tiek saukts arī par Raziēlu.
- Dona Velsiešu pirmatnējā dieviete, saukta arī par dievu māti.
- daudzināt Vērtējot dēvēt, atkārtoti saukt (par ko, kā).
- arklinieks Vesela arkla zemes saimnieks; dainās saukts par "pilnu vīru".
- atvīcināt Vīcinot atsaukties.
- neandertālieši Vidējā vai vēlā akmens laikmeta hominīdi, dzīvojuši pirms 100-40 tk. g.; nosaukti pēc 1856. g. Neanderes ielejā atrasta skeleta.
- mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem.
- atvidžināt Vidžinot atsaukties (par putniem).
- sakliegāties Vienam ar otru skaļi sasaukties.
- zadināties Vienam otru piesaukt, uzrunāt.
- spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda.
- Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu.
- bezpersonas teikums vienkopas teikums, kurā nosaukts process, nenosaucot darītāju, un kurā galvenā locekļa funkcijā ir bezpersonas darbības vārds trešās personas formā.
- apsauciens Vienreizēja paveikta darbība --> apsaukt.
- pasauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pasaukt(1).
- sasauciens Vienreizēja paveikta darbība --> sasaukties(1).
- sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(1).
- sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(2).
- sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(3).
- uzsauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsaukt (1).
- Hammurapi likumu krājums viens no pasaulē senākajiem pierakstītajiem administratīvajiem dokumentiem, kas tapis 18. gs. vidū p. m. ē., un nosaukts Babilonas valdnieka Hammurapi (1792–1750 p. m. ē.) vārdā; šis kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kuri ietver arī noteikumus par soda naudas noteikšanu, sodīšanas veidiem un sabiedrības sociālo struktūru un tiesībām, kā arī ietver nevainīguma prezumpciju – cilvēks uzskatāms par nevainīgu tikmēr, kamēr nav pierādīta viņa vaina.
- tetrametilendiamins Viens no ptomaīniem jeb pūšanas indēm, saukts arī putrascīns, vāji indīga viela, dažu slimību gadījumos sastopams arī urīnā.
- cvingliānisms Viens no reformācijas virzieniem, nosaukts tā dibinātāja Cvinglija vārdā; radās 16. gs. Šveices pilsētu buržuāzijas vidū.
- sarkanais Viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem.
- onestep Viesību deja divdaļīgā taktī un ātrā tempā, saukta arī par šīberi; vansteps.
- skapists Viesnīcas Rīga bāra saukta "Skapis" (20. gs. 60.-80. gados, intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta) apmeklētājs.
- nevieta Vieta pie cilvēka (vai citas dzīvas būtnes), ko negrib saukt vārdā.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā.
- puse Vieta, teritorija, kur parasti izpaužas ar apzīmētāju nosauktā parādība, tās iedarbība.
- vābīt Vilināt, saukt, aicināt.
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek vienlaikus ar palīgteikumā nosaukto darbību.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts.
- tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- burbons Viskijs, kas tiek destilēts no masas, kurā vismaz 51 procents ir kukurūza; nosaukums sākotnēji saistīts ar Burbonas grāfisti ASV Kentuki štatā (kas savukārt nosaukta tā laika Francijas karaliskās ģimenes vārdā).
- saudzība Vispārināta īpašība --> saukt(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melnie Vispirms tā saukti rietumafrikāņi (1625. g.), tagad šo vārdu attiecina uz afrikāņiem, kuri dzīvo uz dienvidiem no Sahāras, kā arī uz afrikāniskas izcelsmes personām, kuras dzīvo ārpus Āfrikas.
- Bosals Vudū kultā - tā sauktais "dieva mežonis", kura gars iemitinās cilvēkā plosot un mokot to.
- anomija Zaudēta vai traucēta spēja nosaukt priekšmetus vai atrast sarunā nepieciešamos vārdus.
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini.
- viverra Zīdītāju klases dzimtas ("Viverridae") ģints ("Viverra"), plēsējs, tam ir dziedzeris, kas atdala tā saukto cibetu, smaržīgu vielu.
- samtainā ziemene ziemeņu suga ("Flammulina velutipes syn. Collybia velutipes"), kas senāk saukta par ziemas celmeni.
- naša Zivju veiksme, saukta arī par kodumu.
- kaillapu zizifs zizifu suga ("Ziziphus jujuba"), saukta arī par parasto jujubu.
- Alkors zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (g), tiek saukta arī par Jātnieku, attālums 80 ly, zvaigžņlielums 4,0.
- pazvanīt Zvanot neilgu laiku, signalizēt, lai pasauktu (kādu).
- saskulbināt Zvanot sasaukt kopā.
- dievāties Zvērot piesaukt Dievu.
- lensmanis Zviedrijā agrāk - valsts ierēdnis, kas lauku apvidos drīkstēja izdarīt arestu, saukt pie atbildības u. tml.
- atzviegties Zviedzot atsaukties (par zirgu).
- sazviegt Zviedzot sasaukt.
- atžadzināt Žadzinot atsaukties (par žagatu).
- uzžāvāt Žāvājoties izsaukt miegu kādam (tuvumā esošam).
- nūdēt Žēli saukt.
- ņūdēt Žēli saukt.
saukt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV