Paplašinātā meklēšana
Meklējam pie.
Atrasts vārdos (1000):
- pie:1
- pie:2
- pie-:1
- piec-:1
- piece:1
- pieci:1
- pieča:1
- piede:1
- apiet:1
- pieara:1
- pieart:1
- pieaut:1
- piebūt:1
- piecac:1
- piecka:1
- piedēt:1
- piedēt:2
- Slīpie:1
- alpiem:1
- apiens:1
- elpiem:1
- pieacis:1
- pieadīt:1
- pieaire:1
- pieāķēt:1
- piealot:1
- pieauga:1
- pieaugt:1
- pieauss:1
- pieaust:1
- piebars:1
- piebārt:1
- piebāst:1
- piebāzt:1
- piebēgt:1
- piebērt:1
- piebīde:1
- piebirt:1
- pieblēt:1
- piebrāt:1
- pieburt:1
- piebust:1
- piebūve:1
- piecāds:1
- piecatā:1
- piecēji:1
- piecelt:1
- piecept:1
- pieciks:1
- piecilt:1
- piecipt:1
- piecīši:1
- piectik:1
- piečuks:1
- piečuok:1
- piedare:1
- piedars:1
- piedārs:1
- piedava:1
- piedāva:1
- piedāvs:1
- piedega:1
- piedegt:1
- piedegt:2
- pieder.:1
- piedera:1
- piedeva:1
- piedēve:1
- piedevs:1
- piediet:1
- piedīgt:1
- piedikņ:1
- piedīkt:1
- piedilt:1
- alpieši:1
- apienis:1
- apieska:1
- cepiens:1
- dipiens:1
- iepiekt:1
- kāpiens:1
- kopiena:1
- kupiere:1
- lapiene:1
- lapiens:1
- Lappier:1
- lipiens:1
- Lipiens:1
- pieairēt:1
- pieasnot:1
- pieaudze:1
- pieaudži:1
- pieauļot:1
- pieaurēt:1
- pieaurot:1
- piebadīt:1
- piebakāt:1
- piebalss:1
- piebaras:1
- piebarāt:1
- piebarot:1
- piebasēt:1
- piebavīt:1
- piebāzīt:1
- piebažīt:1
- piebēdāt:1
- piebeigt:1
- piebekot:1
- pieberas:1
- pieberes:1
- pieberzt:1
- piebesīt:1
- piebīdīt:1
- piebīdne:1
- piebikls:1
- piebiķāt:1
- piebilde:1
- piebilst:1
- piebirzt:1
- piebizot:1
- pieblīst:1
- pieblīzt:1
- piebļaut:1
- pieborēt:1
- piebrāzt:1
- piebrēkt:1
- piebrist:1
- piebrukt:1
- piebūbēt:1
- pieburāt:1
- piebūvēt:1
- piebuzīt:1
- piecacis:1
- pieccīņa:1
- piecelāt:1
- pieceļot:1
- piecgade:1
- piecgadu:1
- pieciest:1
- piecilāt:1
- piecirpt:1
- piecirst:1
- piecītis:1
- pieckārt:1
- pieclatu:1
- piecmute:1
- piecpēdu:1
- piecreiz:1
- piecroku:1
- piecsimt:1
- piectiek:1
- piectoņu:1
- piecūkāt:1
- piecūkot:1
- piečalāt:1
- piečalot:1
- piečapāt:1
- piečāpāt:1
- piečāpot:1
- piečībot:1
- piečiept:1
- piečinīt:1
- piečokāt:1
- piečopīt:1
- piečubāt:1
- piečukāt:1
- piečurāt:1
- piečurēt:1
- piedabūt:1
- piedagas:1
- piedalīt:1
- piedarba:1
- piedarbe:1
- piedarbs:1
- piedarēt:1
- piedarīt:1
- piedārms:1
- piedārns:1
- piedāvāt:1
- piedāžāt:1
- piededži:1
- piedegas:1
- piedejot:1
- piederbs:1
- piederēt:1
- piedergt:1
- piedevām:1
- piedēvēt:1
- piedezēt:1
- piediebt:1
- piediegt:1
- piediegt:2
- piedīgīs:1
- apieskāt:1
- apiešana:1
- apieties:1
- apietīgs:1
- appiepēt:1
- apspiest:1
- atspiegt:1
- atspiest:1
- cepienis:1
- cepietis:1
- cērpiens:1
- cirpiens:1
- cūkpiene:1
- cūkpieni:1
- cukpiens:1
- cūkpiens:1
- čaupieši:1
- čiepiens:1
- daspiest:1
- divpiens:1
- drupieži:1
- Dumpiete:1
- egļpiepe:1
- ēkupiepe:1
- govpiens:1
- iespied-:1
- iespiest:1
- iespiest:2
- izpienot:1
- izspiegt:1
- izspiest:1
- jāņpiens:1
- jaupiens:1
- kampiens:1
- Kaupieri:1
- kazpiens:1
- klupiens:1
- kokpiepe:1
- koppiens:1
- krāpiens:1
- krapieši:1
- krupieši:1
- kupierēt:1
- kupieris:1
- lāpienis:1
- lāpienis:2
- lempieši:1
- liepiena:1
- liepiene:1
- liepiens:1
- liepieši:1
- lokpiens:1
- nepieēža:1
- pieasarot:1
- pieaudzēt:1
- pieaudzis:1
- pieauglēt:1
- pieaugums:1
- pieaugusī:1
- pieauklēt:1
- piebaidīt:1
- piebaikls:1
- piebaknīt:1
- piebakņāt:1
- piebalsāt:1
- piebalsot:1
- piebalvāt:1
- piebangāt:1
- piebaudīt:1
- piebaurot:1
- piebermas:1
- pieberzēt:1
- piebezdēt:1
- piebīdnis:1
- piebiedēt:1
- piebildēt:1
- piebirzīt:1
- pieblatot:1
- pieblaust:1
- piebliest:1
- pieblīrēt:1
- pieblīvēt:1
- pieblīvis:1
- piebluķēt:1
- piebokņīt:1
- piebradāt:1
- piebraģāt:1
- piebrāķēt:1
- piebraukt:1
- piebrēķēt:1
- piebriest:1
- piebrūvēt:1
- piebrūzēt:1
- piebuknīt:1
- piebukņīt:1
- piebungāt:1
- piebungot:1
- pieburzīt:1
- piecampāt:1
- piecarpus:1
- piecbalsu:1
- piecdienu:1
- piecējāds:1
- piecepums:1
- piecietēt:1
- piecilpot:1
- piecinnēt:1
- pieckāršs:1
- piecklašu:1
- pieclitru:1
- piecmārks:1
- piecnieks:1
- piecpakšu:1
- piecrinda:1
- piecrinde:1
- piecrindu:1
- piecrubļu:1
- piecstaru:1
- piecstāvu:1
- piecstūru:1
- pieczīmju:1
- piečamdīt:1
- piečammāt:1
- piedabīgs:1
- piedancāt:1
- piedancot:1
- piedangāt:1
- piedārdēt:1
- piedarīgs:1
- piedarkne:1
- piedārkne:1
- piedārpne:1
- piedauzīt:1
- piedāviņa:1
- piedegums:1
- piedēklis:1
- piedeknis:1
- piedēknis:1
- piederība:1
- piederīgs:1
- piederkne:1
- piederums:1
- piedēstīt:1
- piedētava:1
- piedētave:1
- piedēteve:1
- piedētuve:1
- piedevība:1
- piedevīgs:1
- piedienas:1
- piedienēt:1
- abrupieši:1
- aitupiepe:1
- aizelpies:1
- aizpiepēt:1
- aizspieds:1
- aizspiest:1
- aizupieši:1
- Aizupieši:1
- apieročot:1
- aplepiene:1
- apspieķot:1
- apspiests:1
- ātrspiede:1
- attapiens:1
- aunapiere:1
- baltpiens:1
- bekupiepe:1
- biezpiens:1
- brišpiens:1
- buļapiere:1
- buļļpiere:1
- cāļupiens:1
- cietpiepe:1
- cilspiede:1
- cūkpienes:1
- cūkpienis:1
- cūkupiene:1
- dobspiede:1
- dobupieši:1
- drupiezis:1
- dūrupieši:1
- eiropieši:1
- etiopieši:1
- ēzeļpiene:1
- frišpiens:1
- gaiļpieši:1
- govapiens:1
- iespietot:1
- impietāte:1
- izopiesta:1
- izspiedas:1
- izspiedze:1
- izspiegot:1
- izspietot:1
- jaumpiens:1
- jaunpiene:1
- jaunpiens:1
- kalupieši:1
- Kaņepiene:1
- kazapiens:1
- kazupieši:1
- klājpiepe:1
- knapierēt:1
- kokpiesis:1
- kolupieši:1
- kopapiens:1
- kopieguve:1
- kozupieši:1
- krampiens:1
- kūdupieši:1
- ķaupietis:1
- ķēnspiens:1
- ķērnpiens:1
- ķērspiens:1
- ķirupieši:1
- līčupieši:1
- līmspiede:1
- lūrupieši:1
- mālupieši:1
- mārupieši:1
- mežupieši:1
- nepiedāns:1
- pieadījums:1
- pieaicināt:1
- pieāķēties:1
- pieārpavāt:1
- pieātrināt:1
- pieaudināt:1
- pieaugties:1
- pieaugušie:1
- pieausties:1
- piebakstīt:1
- piebārstīt:1
- piebārties:1
- piebasavāt:1
- piebāzalēt:1
- piebāzties:1
- piebērties:1
- piebīdelēt:1
- piebiksnīt:1
- piebikstīt:1
- piebildņus:1
- piebildums:1
- piebirināt:1
- piebizinēt:1
- pieblāzmot:1
- piebleivēt:1
- pieblietēt:1
- pieblūzgāt:1
- piebozties:1
- piebraucīt:1
- piebraukāt:1
- piebrazgāt:1
- piebremzēt:1
- piebreņģēt:1
- piebriedēt:1
- piebuksnīt:1
- piebukstīt:1
- piecciparu:1
- piecdaļīgs:1
- piecdesmit:1
- piecelties:1
- piecenītis:1
- piecepināt:1
- piecepties:1
- piecetināt:1
- piecgabalu:1
- piecgadējs:1
- piecgadīgs:1
- piecgalvis:1
- piecietība:1
- piecietīgs:1
- piecikstēt:1
- piecinieks:1
- pieciršana:1
- piecirtums:1
- piecistabu:1
- pieckāršot:1
- pieclapīte:1
- pieclemešu:1
- piecmēnešu:1
- piecminūte:1
- piecnedēļu:1
- piecolekšu:1
- piecsējumu:1
- piecstūris:1
- piecvakara:1
- pieczilbju:1
- piecžuburu:1
- piečabināt:1
- piečakarēt:1
- piečalināt:1
- piečivināt:1
- piečubināt:1
- piečukstēt:1
- piedaidzīt:1
- piedakstīt:1
- piedarināt:1
- piedaudzēt:1
- piedauzība:1
- piedauzīgs:1
- piedāvināt:1
- piedegains:1
- piederināt:1
- piedienība:1
- piedienīgs:1
- piedilināt:1
- aitaspiere:1
- aizupietis:1
- andrupieši:1
- apkampiens:1
- apmalpiepe:1
- apspiedējs:1
- apspiešana:1
- atsaspiede:1
- atspiednis:1
- atspiedumi:1
- atspiedums:1
- atspiešana:1
- badapiesis:1
- baltpieris:1
- baltspiens:1
- bērzupiepe:1
- bezpiedevu:1
- bezpieteku:1
- biestpiens:1
- biezspiens:1
- biezupiens:1
- brišupiens:1
- brīvpieeja:1
- buļļapiere:1
- buļļpieres:1
- buļļupiens:1
- burkšpiens:1
- ciemupieši:1
- cietpienes:1
- cietpieres:1
- cilpieniem:1
- cūkpienene:1
- cūkpieniņi:1
- cūkpienīši:1
- cukpienīte:1
- divkopienu:1
- gaiļpiesis:1
- gaiļpietes:1
- gludspiede:1
- govaspiens:1
- iespiedējs:1
- iespiedums:1
- iespiedums:2
- iespiešana:1
- Impieriala:1
- īrisspiede:1
- izklupiens:1
- izkupierēt:1
- izspiedējs:1
- izspiedums:1
- izspiešana:1
- jaunspiens:1
- kaņeppiens:1
- kaņuppiens:1
- kātiņpiepe:1
- kazaspiens:1
- kokospiens:1
- kopaspiens:1
- kopieskats:1
- kukušpiens:1
- kupačpiens:1
- kupenpiens:1
- kūpietītis:1
- kupušpiens:1
- ķēnespiens:1
- lādspieķis:1
- lapiņpiepe:1
- lazdupiepe:1
- lielpiekta:1
- lielupieši:1
- liepupieši:1
- madarpiens:1
- mašīnpiens:1
- mašiņpiens:1
- mātespiens:1
- mazpienīgs:1
- medspiedne:1
- mellupieši:1
- mērspieķis:1
- mīkstpiene:1
- mīkstpiens:1
- mīkstpiepe:1
- nenopietni:1
- nenopietns:1
- nepieēdība:1
- nepieēdīgs:1
- nepieejams:1
- pieairēties:1
- pieaudzināt:1
- pieaugušais:1
- pieaulekšot:1
- pieaurošana:1
- piebaldzēns:1
- piebārkstīt:1
- piebarojums:1
- piebaroties:1
- piebīdīties:1
- piebidzināt:1
- piebirdināt:1
- piebirkstīt:1
- piebirzināt:1
- pieblākšķēt:1
- pieblārkšēt:1
- piebraucams:1
- piebrauktne:1
- piebrāzties:1
- piebrīdināt:1
- piebrucināt:1
- piebuldurēt:1
- piecbalsīgs:1
- pieccēlienu:1
- piecdesmits:1
- piecenojums:1
- pieciesties:1
- piecietināt:1
- piecirmeņot:1
- piecirpties:1
- piecirsties:1
- piecirtiens:1
- pieckapeika:1
- pieckārtējs:1
- pieckārtīgs:1
- piecklasīgs:1
- pieclapains:1
- piecmārciņu:1
- piecpadsmit:1
- piecreizējs:1
- piecrubulis:1
- piecsimtais:1
- piecskaldņu:1
- piectāžains:1
- piectonnīgs:1
- piectūkstoš:1
- piecūkāties:1
- piecvietīgs:1
- pieczarains:1
- pieczilbīgs:1
- piečinkstēt:1
- piedabūties:1
- piedalīšana:1
- piedalīties:1
- piedārdināt:1
- piedaudzīgs:1
- piedāvājums:1
- piedāvāšana:1
- piedāvātājs:1
- piedāvāties:1
- piededzināt:1
- piedēklaiņš:1
- piedelverēt:1
- piederēties:1
- piederīgais:1
- piedernieks:1
- piedēvējums:1
- piediedelēt:1
- piediegšana:1
- piedimdināt:1
- aizspiednis:1
- apiesnoties:1
- apspiestība:1
- atspieģelēt:1
- atspiesties:1
- atspiešanās:1
- augstspiede:1
- augšcilpiem:1
- autopiekabe:1
- bezpietekas:1
- biestapiens:1
- blīvspiedis:1
- briedupieši:1
- bullīšpiens:1
- buļpieriņas:1
- buļpierītes:1
- cērpienieši:1
- cietpienene:1
- cietpienīte:1
- cilspiedums:1
- cinobrpiepe:1
- cirvjapiere:1
- cūkpienenes:1
- dobspiedums:1
- dzegužpieši:1
- folijspiede:1
- gaiļpiesīši:1
- gaiļpiešiņi:1
- gaiļpietīši:1
- gaiļupiesis:1
- iespiedzīme:1
- iespiegties:1
- iespiestava:1
- iespiesties:1
- iespiestuve:1
- iestiepiens:1
- īspiedurkne:1
- izspiegties:1
- izspiesties:1
- izstiepiens:1
- jaungopiens:1
- kāpienveida:1
- kolipielīts:1
- kopieguvums:1
- kopiekūlums:1
- kopienākums:1
- kopieņēmums:1
- kopiespaids:1
- kopievākums:1
- kunkuļpiens:1
- ķernaspiens:1
- ķērnaspiens:1
- ķērnespiens:1
- labaispiens:1
- lanstupieši:1
- lejupielāde:1
- mājpieraugs:1
- mandeļpiens:1
- mašinspiens:1
- mašīnspiens:1
- mitrumpiepe:1
- neapiešanās:1
- nepieaudzis:1
- nepieauguši:1
- nepiederība:1
- nepiederīgs:1
- nepiederošs:1
- nepiedevīgs:1
- nepiedodams:1
- nepieietams:1
- nepiekāpība:1
- nepiekāpīgs:1
- nepiekasīgs:1
- piebaldzieši:1
- piebalvoties:1
- piebangāties:1
- piebaurošana:1
- piebērnoties:1
- pieberzēties:1
- piebliesties:1
- pieblīvētība:1
- pieblīvēties:1
- piebrauciens:1
- piebrauktava:1
- piebrauktuve:1
- piebriedināt:1
- piebruzdināt:1
- pieccīņnieks:1
- piecienāties:1
- pieckārtains:1
- pieclatnieks:1
- piecpadsmits:1
- piecpirkstes:1
- piecrindenis:1
- piecskaldnis:1
- piecstarains:1
- piecstūrains:1
- pieczvaigžņu:1
- piečapstināt:1
- pied-à-terre:1
- piedalīšanās:1
- piedarbaugša:1
- piedaudzināt:1
- piedauzeklis:1
- piedauzīgums:1
- piedauzīties:1
- piedienēties:1
- aizspiegties:1
- aizspiesties:1
- apspiežamais:1
- atspiednītis:1
- augstcilpiem:1
- augšupielāde:1
- baltaispiens:1
- bezpiedurkņu:1
- bezspiediena:1
- beztriepienu:1
- biezaispiens:1
- brīvpiekļuve:1
- būvpienākums:1
- caurspiedīgs:1
- caurspiednis:1
- caurspiešana:1
- cietpienenes:1
- cistopielīts:1
- čilipienieši:1
- dzegužpiesis:1
- dzegužpiesta:1
- enciopielīts:1
- glockenspiel:1
- gludspiedums:1
- iespiedburti:1
- iespieddarbs:1
- iespiedforma:1
- iespiedkļūda:1
- iespiedkrāsa:1
- iespiedziņas:1
- ievadpiezīme:1
- iezvanpieeja:1
- izspiegotājs:1
- jaunaispiens:1
- jaungovpiens:1
- Jaunpiebalga:1
- jaunpiengove:1
- jaunpiengovs:1
- kalcipielīts:1
- kalncempieši:1
- kaņepienieši:1
- klātpielikts:1
- kopiedarbība:1
- koppiederums:1
- koppienotava:1
- kupinātpiens:1
- ķiplokspiede:1
- laikspiedols:1
- lejupielādēt:1
- lielaispiens:1
- mašīnaspiens:1
- mazpieietams:1
- mazpienīgums:1
- mīkstpienene:1
- nagpiedurkne:1
- nenopietnība:1
- nepieciešams:1
- nepiedauzīgs:1
- nepiedienība:1
- nepiedienīgi:1
- nepiedienīgs:1
- nepiedzīvots:1
- nepieēdelīgs:1
- nepieēdināms:1
- nepieejamība:1
- nepiejaucēts:1
- nepieklājība:1
- nepieklājīgs:1
- nepiekļāvīgs:1
- nepiekritība:1
- nepiekritīgs:1
- pieaicinātais:1
- piebārstīties:1
- piebiedroties:1
- piebikstīties:1
- pieblandīties:1
- pieblietēties:1
- piebraucamība:1
- piecdesmitais:1
- piecdiapazonu:1
- pieckāršojums:1
- pieckāršoties:1
- piecpirkstene:1
- piecstūrveida:1
- piecžuburains:1
- piečaukstināt:1
- piedaudzeklis:1
- akmesspiedums:1
- augstspiedums:1
- augšupielādēt:1
- autopiesaiste:1
- bezpiedurknis:1
- biezpienģīmis:1
- biezpienmaize:1
- bruņniekpieši:1
- Bubierpieteka:1
- daiļspiestuve:1
- dasaspiesties:1
- dilbpiedurkne:1
- divpiesūcekņu:1
- folijspiedums:1
- fotopiederumi:1
- hidropiedziņa:1
- iesaspiesties:1
- iespiedierīce:1
- iespiedloksne:1
- iespiedmašīna:1
- indoeiropieši:1
- indoeuropieši:1
- izcilspiedums:1
- jaungovjpiens:1
- jaungovspiens:1
- jaunpiedzimis:1
- jaunpienācējs:1
- jaunpienmaize:1
- kāpienveidīgs:1
- karstspiedums:1
- kopierīkojums:1
- kopiespiedums:1
- kupinātspiens:1
- labirintpiepe:1
- ļaunpieminīgs:1
- mazstraupieši:1
- mikropiedevas:1
- mikropiedziņa:1
- mīkstpienenes:1
- mitrumspiedne:1
- nepiebarojams:1
- nepiedzīvojis:1
- nepiekāpīgums:1
- nepiekļūstams:1
- piebildināties:1
- piecdesmitlatu:1
- piecpadsmitais:1
- piecpirkstains:1
- piecprocentīgs:1
- piectūkstošais:1
- piededzināšana:1
- asinsspiediens:1
- ašņaspiedienis:1
- ātrumspiediens:1
- atspieģelēties:1
- biezpiencibiņa:1
- bruņiniekpieši:1
- cisternpiekabe:1
- dzegužpiestiņa:1
- dzegužpiestiņi:1
- dzegužpiestiņš:1
- grāmatspiedējs:1
- iespiedaparāts:1
- iespiedgrafika:1
- iespiedsekcija:1
- iespiedumdarbs:1
- iespiedumforma:1
- iespiedumkļūda:1
- iespiedvienība:1
- īrisiespiedums:1
- izspieģelēties:1
- jauniespiedums:1
- jaunpiegriezts:1
- kempingpiekabe:1
- lielstraupieši:1
- maltastrūpieši:1
- mazpieredzējis:1
- nākampiektdien:1
- nepieciešamība:1
- nepiedienīgums:1
- nepieklājīgums:1
- piebiedrināties:1
- piecdesmitlitru:1
- piecdesmitnieki:1
- piecdesmitnieks:1
- piecdesmitrubļu:1
- piecsimttūkstoš:1
- avārijpierakste:1
- bezpiedurkņains:1
- biezpienmaizīte:1
- biezpiensieriņš:1
- biezpiensviests:1
- elektropiedziņa:1
- grāmatspiestuve:1
- iespiedcilindrs:1
- iespiedelementi:1
- iespiedīpašības:1
- iespiedumloksne:1
- intususcipients:1
- izcilizspiedums:1
- jaunpiebaldzēni:1
- kiberspiegošana:1
- kongrevspiedums:1
- kopieslodzījums:1
- manūliespiedums:1
- nepiekļūstamība:1
- nepiekukuļojams:1
- piecdesmitgadīgs:1
- aizcitpiektdienu:1
- austrumeiropieši:1
- dubultiespiedums:1
- elektropiederumi:1
- fleksoiespiedējs:1
- hemopielektāzija:1
- jaunpienplācenis:1
- kapucingaiļpieši:1
- kolicistopielīts:1
- piecdesmitkapeika:1
- piecdesmitsantīms:1
- piecdesmittūkstoš:1
- piecpadsmitgadīgs:1
- aizsargiespiedums:1
- bojājumpiecietība:1
- cistopielogrāfija:1
- cistopielonefrīts:1
- dubultpielādēšana:1
- energopiegādātājs:1
- iespiedprodukcija:1
- piecpadsmitkapeika:1
- piecpadsmittūkstoš:1
- piecsimttūkstošais:1
- divdesmitpiecnieks:1
- nefropieloplastika:1
- atdalītājpieturzīme:1
- bagātinātājpiedevas:1
- cistoureteropielīts:1
- dubultmāņizklupiens:1
- dubultpiesūcināšana:1
- fekālijpiesārņojums:1
- hibrīdiespiedmašīna:1
- kvazinepieciešamība:1
- piecdesmittūkstošais:1
- izdalītājpieturzīmes:1
- nefropielolitotomija:1
- piecpadsmittūkstošais:1
- holecistopielostomija:1
- cistoureteropielonefrīts:1
- divdesmitpiectūkstošnieki:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (būt) pie nepilna prāta
- (būt) pie šprices
- (ir) kapeika pie dvēseles
- (kā) uguns pakulās (arī pie pakulām)
- (kādam) (pie)līp pie pirkstiem (arī pie nagiem)
- (karājas) kā kule (pie kāda)
- (kurss) pie vēja
- (nav) ne kapeikas pie dvēseles
- (ne)iet pie dūšas
- (no)nākt pie secinājuma
- (no)nākt pie slēdziena
- (pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes)
- (pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes)
- (pa)sūtīt (arī (aiz)triekt) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem
- (pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes
- (pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes
- (pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes
- (pie)griezt vērību
- (pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana
- (pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī
- (pie)likt pie sienas
- (pie)locīt (retāk salocīt) pūru
- (pie)naglot pie kauna staba
- (pie)sērt riju
- (pie)spiest pie vestes
- (pie)velk kā magnēts
- (pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību)
- (pie)vērst(arī veltīt) vērību (arī uzmanību)
- Afolterne pie Albidas
- Afolterne pie Albisas
- Aijī pie Nuā
- aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas)
- aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa)
- aiziet pie Pētera
- aiziet pie tēviem
- aiziet pie vēja
- aiziet pie velna
- aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda)
- aizsūtīt pie Pētera
- aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem)
- aiztriekt pie velna
- Albī pie Šerānas
- Altdorfa pie Nirnbergas
- Anjēra pie Sēnas
- apstājas pie katra staba
- apsūdzēt pie tiesas
- ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka
- Aržantona pie Krēzas
- aukstums ķeras pie kauliem
- Avēna pie Elpas
- Baņola pie Sēzas
- Bānovce pie Bebravas
- Bāra pie Obas
- Bāra pie Sēnas
- Bečova pie Teplas
- Bēla pie Bezdezemas
- Bēla pie Radbuzas
- Belgarda pie Valzerēnas
- Benatki pie Jirezes
- Benešova pie Polučnici
- Berga pie Māsas
- Bergena pie Zomas
- Berika pie Tvīdas
- Bērtona pie Trentas
- Bīrene pie Āres
- Bistršice pie Hostīna
- Bistršice pie Pernštenjas
- Bohušovice pie Ohržes
- Boņī pie Mēzas
- borts pie borta
- Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava
- Brandīsa pie Orlices
- Bretiņī pie Oržas
- Brezova pie Bradlas
- brokeris pie telefona
- Bržezova pie Svitavas
- Budiņe pie Ohržes
- Budišova pie Budišovkas
- budulēt pie grāmatas
- burāt cieši pie vēja
- būt cieši pie sirds
- būt pie durvīm
- būt pie pilnas saprašanas
- būt pie rokas
- būt pie sirds
- būt pie stūres
- būt pie vainas
- būt pie vārtiem
- Černa pie Tisas
- ciemoties pie ošiem
- cieši pie sirds
- cīņa plecu pie pleca
- cīnīties plecu pie pleca
- dabūt pie malas
- Dampjēra pie Linotas
- Dampjēra pie Salonas
- dievs aizsauc pie sevis (kādu)
- Djē pie Mēzas
- Dobžiņa pie Vislas
- domas stāv (kur, pie kā)
- Dubnica pie Vāhas
- Dvūra Krālove pie Labas
- Dvūrkrālove pie Labas
- dzīt pie velna
- Eberbaha pie Filsas
- ēd kā pie mieta stāvējis
- ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem!
- Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)!
- enkurs pie visīsākā enkurķēdes garuma
- Epiņē pie Sēnas
- Ēra pie Lisas
- Eša pie Alzetas
- Faihingene pie Encas
- fokštagas apkalums pie masta
- Fontenē pie Buā
- Frankfurte pie Mainas
- Frankfurte pie Oderas
- Frenštāta pie Radhoštja
- Frīdingena pie Donavas
- Frīdlanta pie Ostravices
- gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai)
- gaiss tāds, ka cirkāts stāv pie griestiem
- Grabova pie Prosnas
- Granža pie Voloņas
- Grentauna pie Spejas
- Grezī pie Izēras
- grotbomja apkalums pie masta
- grūst pie sāniem
- gulēt pie kājām
- Hanušovce pie Topļas
- Hluboka pie Vltavas
- Hlumeca pie Cidlinas
- Hodkovice pie Mohelkas
- Horba pie Nekāras
- Hradeca pie Moravices
- Hrādeka pie Nisas
- Hrušovani pie Jevišovkas
- iet cieši pie vēja
- iet ļoti cieši pie vēja
- iet pie altāra
- iet pie bikts
- iet pie dūšas (kādam)
- iet pie joda
- iet pie kāda
- iet pie mācītāja
- iet pie māla
- iet pie miera
- iet pie senčiem
- iet pie sirds
- iet pie tēviem
- iet pie tiesas
- iet pie vēja
- iet pie velna
- iet vairāk pie vēja
- Ivanovice pie Hanas
- Ivrī pie Sēnas
- izdot pie vīra
- iziet pie vīra
- Jabloneca pie Jirezes
- Jabloneca pie Nisas
- Jablonne pie Orlices
- Janovice pie Ūhlavas
- Jaromeržice pie Rokitnas
- kā ar nazi pie rīkles
- kā auns pie jauniem vārtiem
- kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles)
- kā pie Bābeles (torņa)
- kā pie Bābeles torņa
- kā pie badamieta piesiets
- kā pie bikts
- kā pie dieva aiz durvīm
- kā pie Dievgalda
- kā pie mieta piesiets
- kā pie tiesas
- kā pineklis pie kājām
- kā sāls pie putras
- kā ubags pie baznīcas
- kā uguns pie biszālēm
- kādam līp pie nagiem
- kājas nemetas pie zemes
- Kalača pie Donas
- Kameņa pie Obas
- Kapele pie Eiselas
- Karika pie Šenonas
- Karika pie Šīras
- kārt (arī likt) pie (lielā) zvana
- kārt pie lielā zvana
- kauja pie Heistingsas
- Kinšperka pie Ohržes
- Kisnahte pie Rigi
- Klaštereca pie Ohržes
- klaudzināt pie vārtiem
- klauvēt pie durvīm
- klauvēt pie kāda durvīm
- klauvēt pie vārtiem
- Komsomoļska pie Amūras
- Kondē pie Nuaro
- Konša pie Ušas
- Kosteleca pie Černīmi Lesi
- Kosteleca pie Labas
Atrasts skaidrojumos (9999):
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
- sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
- sapienti sat _burtiski_ "gudram (ar to) pietiek"; gudrais sapratīs.
- omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
- nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
- jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
- poste restante _burtiski_ "paliekošais pasts"; uz pieprasījumu.
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
- lupus in fabula _burtiski_ "vilks fabulā"; kā vilku piemin, tā vilks klāt.
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
- -morfisks -veidīgs (piemēram, antropomorfisks).
- -morfs -veidīgs (piemēram, antropomorfs).
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
- cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
- nouvelle vague "jaunais vilnis"; jauns virziens, piemēram, mākslā.
- femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
- vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- Spanglish "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem
- bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
- exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
- lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
- nom de guerre (aktiera) pieņemts vārds, pseidonīms
- saveikt (Ar pūlēm) pieveikt, izsmelt
- piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu
- pieķerstīt (Daudzkārt) pieķert, satvert
- (ie)pūst trubiņā (ie)pūst aparātā, ar kuru mēra alkohola līmeni izelpā (parasti pēc policijas pārstāvja pieprasījuma)
- puse (kā, piemēram, procesa vai parādības) aspekts
- cepienis (Maizes) cepiens
- in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai
- (ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
- (ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
- (ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt)
- piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
- mulēt (No)spiest, (no)berzt
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
- (pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
- pluities (pārvarot daudzas grūtības) pieliekot lielas pūles
- nākt pasaulē (pie)dzimt
- (pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā
- ex adverso (pierādījums) no pretējā; no citas puses
- (pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- klāt galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda
- virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē
- pieložņāt (Vairākkārtīgi) pielīst klāt
- aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni
- noplādīt (Zāli vai labību) pie zemes piegāzt
- autobibliotēka [bibliobuss]{e:56920}; ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
- detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
- epikūrietis [epikūrisma]{s:1910} piekritējs
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- privātnams [nams]{s:1880}, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai atsevišķu cilvēku grupai
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- T-krekls [T krekls]{e:57084} – īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T
- gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
- ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
- Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
- Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
- iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
- ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
- Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
- Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- Belingrātu dārzi 65 akru liels publiskais dārzs un vēsturiska mājvieta, kas atrodas pie Faula upes netālu no Mobilas, Alabamas štatā, ASV
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca
- Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
- Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
- Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
- Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
- medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg
- abesīņi Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs; etiopietis
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
- astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.)
- gumija pret gumiju abpusējas vienlaicīgas drukas tehnoloģija, ko nodrošina atbilstoša ofseta ruļļu iespiedmašīnas sekciju konstrukcija
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta
- bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca)
- abajudka Abpusējs noraidījums (piem., hokejā)
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
- lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova
- relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu
- absolūtists Absolūtisma piekritējs
- abzolutisms Absolūtisms - valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; neierobežota patvaldība
- eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā)
- izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
- farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība
- mezopneimonijs Abu pleiras lapu savienojuma vieta pie plaušu vārtiem
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka
- Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka
- Abza Abze, Mazās Juglas pieteka
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise
- pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
- etīns acetilēns, nepiesātināts ogļūdeņradis
- seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
- ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi
- eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā
- lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim
- acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām
- acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
- piecas saules acteku mitoloģijā - piecas pasaules ēras
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis
- akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās
- ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- Acupe Acupīte, Rūjas pieteka
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
- Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
- dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem
- līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
- dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa
- ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
- mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu
- kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem
- dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai
- epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas
- fustigācija Ādas šaustīšana ar metāla otu, kas savienota ar maiņstrāvas avotu, piem., faradizācijā
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc)
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai)
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
- adatmētelis Adatains apvalks, kažoks, piem., ezim
- adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula
- Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai)
- vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli
- adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē
- adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos
- Adģere Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Gikša Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Gikše Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā
- Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu
- gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru
- stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta
- endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā)
- mauči adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa
- kvalitatīvais adjektīvs adjektīvs, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta
- kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā)
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā
- prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā)
- apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā)
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs)
- Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
- Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
- Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
- Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
- Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
- Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
- Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
- Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā
- Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
- Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
- Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
- Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
- Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts
- Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
- enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba
- ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu)
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru)
- izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu)
- pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu)
- absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu
- ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
- relatīvā adrese adrese, kurai tiek pievienota bāzes adrese, lai izveidotu absolūto adresi
- izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1
- bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds
- šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā)
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai
- atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu
- parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
- afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
- bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis")
- onnija afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Onnia")
- būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
- afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
- pandēmos Afrodītes nosaukums, visu tautu pielūdzamā
- Pontija Afrodītes pievārds, tāpēc ka tā dzimusi no jūras putām
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
- Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens"
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs
- pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- feronjēre agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres
- konversija agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu)
- rūķis agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam
- cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
- laicīgi agrāk nekā nepieciešams, laikus
- ternarijs agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
- stāvs Agregāts (materiālu) spiedapstrādei
- termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
- paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
- ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga")
- civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents
- sindikāts aģentūra, kas piegādā informāciju vairākiem periodiskajiem izdevumiem vienlaikus
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
- Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- kokšināt aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!"
- aizaicināt aicināt un panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.)
- kužināt Aicināt, pievilināt zirgu
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā)
- aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem
- Zvārtavas upe Aima, Gaujas pieteka
- galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu)
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu)
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ)
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu)
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu)
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko)
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu)
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko)
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei)
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei)
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko)
- noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
- aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
- aitine Aitām piederīgs
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem
- čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā)
- spires desa aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkārnījumi ir jau sacietējuši
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā
- Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
- Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā
- Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
- Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
- izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
- maukt aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus)
- ielaist aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā)
- aizlaist garu ceļu aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko)
- mērgavot aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku
- Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli
- daairēt Aizairēt, pieairēt
- daairēties Aizairēties, pieairēties
- aizburbis Aizaudzis (piem., avots)
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
- melst Aizaugt, piesērēt
- aizzabināt Aizbāzt, piebāzt
- aizbaknīt Aizbāzt, spiežot iekšā
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
- dabīdīt Aizbīdīt līdz noteiktai vietai, piebīdīt
- zasunka Aizbīdnis, piemēram, durvīm, dūmvadam
- aizšvīkstināt aizbraukt (piem., riepām švīkstot)
- aizsaut Aizcietēt, piepampt (par tesmeni)
- aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot)
- logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai
- sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu
- sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas
- aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis)
- saknopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu)
- sakņopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu)
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi)
- baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu
- belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu
- aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām
- knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
- knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā)
- piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi)
- balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu)
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums
- padāvāt aizdāvināt, piedāvāt
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
- aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa
- piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt
- pielipīt Aizdegt, pielaist uguni
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju)
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
- aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu)
- nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību)
- aizdara Aizgalds, nodalījums kūtī, kas paredzēts mazajiem lopiem; aizgalds
- aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi
- baskils Aizgrieznis logu vai durvju nostiprināšanai pie aplodas
- aizkāpt aiziet (kur, pie kā u. tml)
- aiziet par tālu aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas
- aizposties aiziet pieklājīgi ģērbtam
- aizbozēt aiziet, atspiežoties uz nūjas
- aizpindelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
- rēdes Aizjūga piederums - slejas
- šlejas Aizjūga piederums - slejas
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
- loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ)
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem
- pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem
- glikagons Aizkuņģa dziedzera hormons; organismā piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā
- lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās
- pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt
- aizlepīt Aizķepināt (piemēram, ar sniegu)
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi)
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju)
- piekabināties Aizķerties, pieķerties
- ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
- embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces)
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam)
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku
- mirst Aizmirst, piemirst
- samirst Aizmirst, piemirst (par lielāku daudzumu)
- duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes
- aizcitpiektdienu Aiznākamā piektdienā
- eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.)
- vietēt Aizņemt vietu, pielāgot
- aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību)
- aizspiest Aizņemties; piesavināties
- nedieks Aizņemts, piepildīts (par traukiem, telpām)
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- aizburbis Aizpampis (piem., acis)
- aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas)
- sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes)
- attiecēt Aizpildīt rindas vienmērīgos atstatumos, piem., sarakstos, programmās
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
- sadrīvāt Aizpildīt, sadrīvēt, piestūķēt
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām)
- aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām
- aizdot aizprecināt, izdot pie vīra
- aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs
- ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām)
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- flankēšana Aizsargājamas pozīcijas pieeju segšana no flanga
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.)
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
- bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta)
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē
- parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu)
- suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot
- blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā)
- pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam
- aizaugt Aizsērēt, piepildīties
- brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju
- aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu)
- apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties)
- apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt
- aizlaušķināt Aizskriet laužot (piem., zarus)
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu)
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
- aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni
- aizgližināt Aizsmērēt, piesmērēt
- krabis Aizspiednis
- aizmērkšt Aizspiest
- aizņiebt Aizspiest
- aizmergžt Aizspiest (aizvērt) acis
- aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem
- aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt
- murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem
- klāt Aizstāj verba priedēkli pie-, norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam)
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai
- iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_
- mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu
- pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci)
- atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu
- aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem
- advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai
- aiztriekties Aizsteigties, aizdrāzties (piespiedu kārtā vai ļoti ātri)
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
- atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko)
- krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu)
- aizjozt Aiztaisīt (jostu); aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu)
- piecipt Aiztikt, piegrūst
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
- aizkalst Aiztrūkt - pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem)
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta)
- mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra
- aizupietis Aizupieši (2, 3, 4)
- aizupieši Aizupietis (1)
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.)
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
- aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju
- piemiedzēt Aizvērt, pievērt (acis)
- aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā)
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas)
- aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.)
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē
- jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu)
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu)
- aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem
- aizpiķēt Aizziest, piesūcināt ar piķi
- aizpiķot Aizziest, piesūcināt ar piķi
- obligācija aizzīmogots (citiem cilvēkiem nepieejams) solījums izmaksāt naudu
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
- tetradifons Akaricīds, pieskares inde; tedions
- kampis akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini
- Volkova Akaviņa, Pededzes pieteka
- Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
- Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
- autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu)
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas
- fondu emisija akciju kapitāla pieaugums kādā uzņēmumā, ieskaitot akciju kapitāla fondus vai sadalāmo peļņu
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
- meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla
- pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai
- valsts akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder valstij
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
- paratiflīts Aklajai zarnai pieguļošo retroperitoneālo audu iekaisums
- vermogrāfija Aklās zarnas piedēkļa rentgenizmeklēšana
- apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis
- apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums
- apendektomija Aklās zarnas tārpveida piedēkļa izoperēšana
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
- Viče Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīčupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
- uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
- ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem
- trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
- robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu
- štrapakmenis Akmens, ko piestiprina stoderei, kā enkuru
- lihenīts Akmens, kurā redzami ķērpju nospiedumi
- kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni
- piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
- Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka
- tipoliti Akmeņi ar augu, kustoņu nospiedumiem
- karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā
- perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums
- hepatogrāfija Aknu rentgenogrāfija; aknu pulsācijas pieraksts
- hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka
- akommodācija Akomodācija, piemērošanās
- dominante akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes
- barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas
- akselerogramma Akselerogrāfa pieraksts
- mošķība Ākstība, māņu piekopšana
- plere Ākstīga, nenopietna sieviete
- Aktica Aktīca, Asūnīcas pieteka
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai
- kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai
- komparsa Aktieris, kam nekas nav jārunā; mazāk kā statists piedalās tēlojumā
- teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā
- aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
- pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras
- sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur)
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
- nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem
- darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
- cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku)
- kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
- sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2)
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām)
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs)
- uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību)
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna)
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
- gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu
- barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru
- terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums
- ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
- pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka
- Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
- Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
- kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem
- kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas)
- kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi
- piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem)
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
- Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
- Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km
- Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā
- ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
- mālainais aleirīts aleirīts ar māla piejaukumiem
- smilšainais aleirīts aleirīts ar smilšu piejaukumiem
- vizlainais aleirīts aleirīts ar vizlas piejaukumiem
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
- Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka
- Sure Alekšupīte, Ventas pieteka
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas
- fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
- hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus
- pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām)
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams", ko mēdz apzīmēt attiecīgi ar 1 un 0, un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
- dienests Algots darbs (pie privātas personas)
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe
- izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem
- Misisipi aligators aligatoru suga ("Aligator missisipiensis")
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
- diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm
- kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi
- rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai
- skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli
- aizdzinīgs Alkans, kārīgs, nepierīdāms
- raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus
- olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti
- etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes
- enamīni Alkēnu atvasinājumi ar slāpekļa atomu pie dubultsaites oglekļa atoma
- enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai
- jumtiņš Alkohola piedeva
- bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā)
- piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums
- riteņkrodzniecība alkoholisko dzērienu pārdošana ar piegādi
- groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
- alkšņains Alkšņiem apaudzis, pieaudzis
- Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka
- Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka
- Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka
- Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
- Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
- izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
- Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
- alopatigs Alopātijai piederīgs
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano
- žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā)
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas
- mongoļu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Mongolijā, rakstu piemin, no 12.-13. gs. mongoļu rakstā
- mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams
- andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”)
- barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
- Beja Alūksne, Pededzes pieteka
- Murjāņu upe Alūksne, Pededzes pieteka
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
- Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
- Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece
- medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus
- Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
- pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
- Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā
- ex officio amata dēļ, aiz pienākuma
- Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera
- Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā
- Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km
- Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
- Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa
- Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km
- Putras upe Amatas labā krasta pieteka
- Pautupīte Amatas labā krasta pieteka
- Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā
- Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata
- Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
- Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus
- amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība
- širenieks Amatnieks, kas izgatavo širas (zirga aizjūga piederumu)
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus
- tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
- piegriezējs Amatnieks, kas piegriež 2 (1)
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari)
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību)
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
- Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru
- alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli
- Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa")
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
- amforilokvija Amforiska balss pieskaņa
- amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām
- Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
- mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā)
- hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība
- duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu)
- amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
- pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli
- ampulīts Ampulas iekaisums, piem., sēklvada paplašinājuma iekaisums
- Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti
- izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu
- anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi)
- sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa
- transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas)
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
- blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
- anarhists Anarhisma (1) piekritējs
- anarhosindikālists Anarhosindikālisma piekritējs
- apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas
- anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla
- impresija Anatomijā iespiedums, padziļinājums
- Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā
- Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā
- Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā
- tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros
- underground Andergraunds - neoficiālais, nepieņemtais, arī neatļautais; alternatīvais; pagrīdes
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
- telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
- Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
- Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m)
- sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas
- hroniska anēmija anēmija, kas atkārtojas, piem., pēc nelieliem atkārtotiem asins zaudējumiem
- akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu
- angiokardiogramma Angiokardiogrāfiska izmeklējuma rezultātu grafisks pieraksts
- komoners Anglijā - netitulēta persona (kas nepieder pie pēriem)
- anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais; anglikāņi
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
- billbrokers Anglijā un ASV vekseļu māklers, kas pieņem vekseļus diskontam
- asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
- džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie
- lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa
- konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu
- viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji
- aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam
- honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
- limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem
- HP mērces angļu virtuvē iecienītas ēdiena piedevas
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru
- anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst
- animisti Animisma uzskatu piekritēji
- antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība
- dabiskā anizotropija anizotropija, kas piemīt monokristāliem un materiāliem, kuriem ir tekstūra
- ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma
- malrotācija Anomāla vai patoloģiska rotācija, piem., mugurkaula skriemeļiem
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
- hipopiēzija Anormāli pazemināts arteriālais spiediens
- kvintets ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
- BANZARE krasts Antarktīdas piekraste Austrumantarktīdā, Vilksa Zemes piekrastē
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
- šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
- amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā
- vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu
- žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās
- antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu
- izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni
- konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam
- viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās
- mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot
- krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem
- dimetrs Antīkā pantmēra pēda ar 2 vienādām ritmiskām vienībām, piem. dubulta jamba
- kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam)
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
- Partenons antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē; Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli
- likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem
- antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli
- Antonijas strauts Antonīca, Vesetas pieteka
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
- autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks
- Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā
- Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā
- prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā
- rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums
- plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
- pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku)
- taļļens Ap vidu ieņemts, cieši piegulošs
- sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls)
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi
- apakšpols apakšējais pols, piemēram, nierei, kādam veidojumam
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā)
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
- magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
- retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ
- piemines Apaļās vilkpienes ("Euphorbia peplus")
- pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta)
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums
- gredzins Apaļš astes veidojums (piemēram, sivēniem)
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
- tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
- tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
- apalītis Apaļš spainītis pienam un putrai
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu)
- kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis)
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu
- ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve
- buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs)
- pientolis Apaļš, sekls piena stādināmais trauks
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām
- sadalītājs aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros)
- putekļusūcējs aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs
- kalibrometrs aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai
- fonoelektrokardiogrāfs aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu
- sfigmomanometrs aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci
- tonometrs aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai
- oksigenators aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa
- hemodinamometrs aparāts asinsspiediena mērīšanai
- hemopjezometrs aparāts asinsspiediena mērīšanai
- oftalmodinamometrs aparāts asinsspiediena mērīšanai tīklenes artērijās
- sfigmoviskozimetrs aparāts asinsspiediena un asins viskozitātes mērīšanai
- barometrs aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai
- hidrofons aparāts auskultācijai, kurā perkusijas skaņa piekļūst ausij caur ūdens stabu
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
- mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām
- defektoskops aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē)
- tenzometrs aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs)
- termobarohigrometrs aparāts gaisa spiediena, temperatūras un relatīvā gaisa mitruma mērīšanai
- aerotonometrs aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos
- mikroaerotonometrs aparāts gāzu parciālā spiediena noteikšanai asinīs
- hemataerometrs aparāts gāzu spiediena mērīšanai asinīs
- manometrs aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs
- pneimatometrs aparāts ieelpas un izelpas spiediena mērīšanai
- homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
- cefalohemometrs aparāts intrakraniālā spiediena pārmaiņu noteikšanai
- kalcimetrs aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs
- gastrotonometrs aparāts kuņģa iekšējā spiediena mērīšanai
- gastrogrāfs aparāts kuņģa peristaltikas un intragastrālā spiediena grafiskai reģistrācijai
- fotokimogrāfs aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai
- miogrāfs aparāts muskuļu kontrakcijas pierakstīšanai (grafiskai reģistrācijai)
- onkometrs aparāts onkotiskā spiediena mērīšanai
- manovakuummetrs aparāts pārspiediena un vakuuma mērīšanai
- laktometrs aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai
- laktoskops aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma
- algezimetrs aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu
- mikrogonioskops aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā
- kardiosfigmogrāfs aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai
- kimogrāfs aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā
- diafons aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā)
- kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu)
- rumenogrāfs aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem
- baresteziometrs aparāts svara vai spiediena maiņas noteikšanai
- inspisators aparāts šķidruma, piem., asins seruma, ekstraktu sabiezināšanai
- vakuumaparāts aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu
- laktobutirometrs aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā
- acidobutirometrs aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi
- videomikseris aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus
- flebomanometrs aparāts tiešai venozā asinsspiediena mērīšanai
- tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators)
- spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu
- vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu
- esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu
- filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās
- statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu
- dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus
- Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni)
- auksanometrs Aparāts, kas mērī augu pieaugumu garumā
- glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam
- viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē
- hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā)
- osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi
- izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori
- reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas
- afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
- vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu
- datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā
- multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē
- interaktīvā ciparu videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma, kas veic diskrētās video- un audioinformācijas saspiešanu tās tālākai izmantošanai personālajos datoros
- iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības
- pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem
- aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai
- operacionālā vide aparatūras, programmatūras un datu kopums, kas nepieciešams datora funkcionēšanai
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
- pieprasījums IRQ aparatūrpārtraukuma pieprasījums
- nospundēt Apaugļot, piegulēt
- apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem)
- aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem)
- aizpiepēt Apaugt ar piepēm
- piepēt Apaugt ar piepēm
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli
- godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
- Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam)
- pieviest Apbalvot, piešķirt
- sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi
- pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā
- vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt
- apieročot Apbruņot, piešķirt ieročus
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
- perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras
- apgrilēt Apcept (piem., gaļu) grilā
- izsērst Apciemot un paciemoties (pie daudziem vai visiem)
- palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes
- parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai)
- izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas
- drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas
- mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai
- kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot
- žorēt Apdedzināt (piemēram, ķieģeļus)
- apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi)
- māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā)
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai
- 1. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgs ādas apsārtums, pietūkums, sāpes
- apdaidzīt Apdiegt, piediegt visapkārt
- applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas
- apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta
- apskatība Apdomība, piesardzība
- vairi Apdomīgi, piesardzīgi
- lipināt Apdomīgi, piesardzīgi iet
- nodabīgs Apdomīgs, apcerīgs, nopietns, sevī iegrimis
- paducīgs Apdomīgs, nopietns
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu
- apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
- ieciršana apdrukājamā materiāla virsmas nepilnīga caurciršana vai iegriešana, ko veic kastīšu, pašlīmējošu materiālu pastmarku un citas iespiedprodukcijas izgatavošanas procesā
- iegriešana apdrukājamā materiāla virsmas nepilnīga caurciršana vai iegriešana, ko veic kastīšu, pašlīmējošu materiālu pastmarku un citas iespiedprodukcijas izgatavošanas procesā; [ieciršana]{s:2555}
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu
- Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē
- Greiveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Vecpiebalgas pagastā
- Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
- Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā
- Kuprava apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs
- Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
- Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
- Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas
- Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
- Valdauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam
- Katlakalns apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā
- Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas
- Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
- Baši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Cebuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Augstlīci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Baltaci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis
- Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
- Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Naudēļi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Roci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Abrupe apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās
- Glūda apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas
- Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu
- Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas
- Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas
- Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā
- Kleķeri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā
- Ļūdi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā
- Gulbji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā
- Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
- Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
- Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
- Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
- Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
- Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Mostene apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Niklavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Rempji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Rudgalvji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Skrāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Piļori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas
- Aišpuri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62)
- Ismeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas
- Sauna apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā, pie Saunas pagasta robežas
- Stopiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem
- Bileiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā pie Vārkavas pagasta robežas
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā pie Upmalas pagasta robežas
- Roznēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā
- Vīndedzes apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā
- Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
- Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
- Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā
- Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
- Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Ineši apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs
- Sudrabkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai
- Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas
- Apšuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā, 17 km no Tukuma, Rīgas līča piekrastē
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
- Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
- Kalnaziedi apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi
- Janova apdzīvota vieta (viensēta) Andzeļu pagastā pie Dagdas pagasta robežas
- Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
- Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Ailendhārbora apdzīvota vieta Angiljā, Angiljas salas ziemeļu piekrastē
- Akīoka apdzīvota vieta ASV (_Akhiok_), Aļaskas štata dienvidu daļā, Aļaskas līča Kodiakas salas dienvidu piekrastē
- Alakanaka apdzīvota vieta ASV (_Alkanuk_), Aļaskas pussalas rietumos, Beringa jūras piekrastē
- Alakaketa apdzīvota vieta ASV (_Allakaket_), Aļaskas pussalas vidienē uz polārā loka, pie Alatnas ietekas Kajukukā
- Asotina apdzīvota vieta ASV (_Asotin_), Vašingtonas štata dienvidaustrumos, pie Aidaho štata robežas
- Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā
- Barova apdzīvota vieta ASV, Aļaskas štata ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē
- Beivuda-Losososa apdzīvota vieta ASV, Kalifornijas štatā, Klusā okeāna piekkrastē
- Bārhārbora apdzīvota vieta ASV, Meinas štatā, Mauntdezertas salā Meinas līča ziemeļrietumu piekrastē
- Bekstera apdzīvota vieta ASV, Minesotas štatā, Breinerdas rietumu piepilsēta
- Belfrī apdzīvota vieta ASV, Montānas štata dienvidos, Jeloustounas labā krasta pietekas Klarksforkas kreisajā krastā
- Bendona apdzīvota vieta ASV, Oregonas štata dienvidrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē
- Baraga apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štata ziemeļu daļā, Augšezera Kiveno līča piekrastē
- Baskobela apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štatā, Viskonsinas upes dienvidu piekrastē
- Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
- Behramtepe apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Bejleganas rajona austrumu pierobežā, Araksas krastos
- Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas
- Mēmele apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas
- Vilreika apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai
- Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta
- Knoke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
- Kokseide apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
- Midelkerke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
- Zēbrige apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
- Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
- Rudkēbinga apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Langelandes salas rietumu piekrastē
- Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas
- Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
- Ljorente apdzīvota vieta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu piekrastē
- Lavaana apdzīvota vieta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas dienvidos, Leites līča piekrastē
- Loreto apdzīvota vieta Filipīnās, Dinagatas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
- Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes
- Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā
- Fontenblo apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.)
- Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
- Perogireka apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā, Lamanša piekrastē
- Senpoldeleona apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Lamanša piekrastē
- Bīnika apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senbrijē līča piekrastē
- Penpola apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča rietumu piekrastē
- Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē
- Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē
- Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Ansdiguvernmena apdzīvota vieta Francijas aizjūras kopienā Sepjērā un Mikelonā, Langladas salas ziemeļu piekrastē
- Albeka apdzīvota vieta Gērnsijā, salas ziemeļrietumu piekrastē
- Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
- Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
- Atu apdzīvota vieta Grenlandē (_Attu_), Kāsiutsupas pašvaldības teritorijā, Deivisa šauruma piekrastē
- Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē
- Afanda apdzīvota vieta Grieķijā (_Afǎntou_), Rodas salas austrumu piekrastē
- Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā
- Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni
- Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
- Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi
- Anaklija apdzīvota vieta Gruzijā, Megrelijas-Augšsaventijas mhares rietumos, Melnās jūras piekrastē
- Ansbertrāna apdzīvota vieta Gvadelupā, Grantēras salas ziemeļrietumu piekrastē, Gvadelupas šauruma krastā
- Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē
- Alajē apdzīvota vieta Igaunijā (_Alajõe_), Austrumviru apriņķī, Peipusa ezera ziemeļu piekrastē
- Arumetsa apdzīvota vieta Igaunijā (_Arumetsa_), Pērnavas apriņķī, pie Rīgas - Tallinas autostrādes
- Azeri apdzīvota vieta Igaunijā (_Aseri_), Austrumviru apriņķa ziemeļrietumos, Narvas līča piekrastē
- Vasknarva apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidaustrumos, pie Narvas iztekas no Peipusa ezera
- Lohusū apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidu daļā, Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastē
- Toila apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā, Narvas līča piekrastē
- Keila-Joa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā, pie Keilas upes
- Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē
- Heltermā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu piekrastē
- Hellamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Raja apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļaustrumos, Peipusa ezera piekrastē
- Linakala apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salas rietumu piekrastē
- Lindi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnavas līča rietumu piekrastes
- Ūlu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnvas līča piekrastes
- Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
- Hēdemēste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
- Kabli apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
- Veiste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
- Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē
- Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē
- Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē
- Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē
- Kolkja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
- Varnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
- Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē
- Temčhoka apdzīvota vieta Indijā, Džammu un Kašmīras štata dienvidaustrumos, pie Ķīnas robežas
- Bali apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta
- Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē
- Ansudu apdzīvota vieta Indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē
- Pabeana apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Kaneanas salas ziemeļu piekrastē
- Murabinuaneuna apdzīvota vieta Indonēzijā, Bantenas provincē, Javas salas rietumu daļas dienvidos, Indijas okeāna piekrastē
- Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
- Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
- Klohonlia apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Atlantijas okeāna neliela līča piekrastē
- Kilibegsa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Donegolas līča ziemeļu piekrastē
- Skerisa apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistes ziemeļu daļā, Īrijas jūras piekrastē
- Portomna apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Derga ezera ziemeļu piekrastē
- Kinvara apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča dienvidaustrumu piekrastē
- Oranmora apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča ziemeļaustrumu piekrsatē
- Monasterevana apdzīvota vieta Īrijā, Kildēras grāfistes rietumu pierobežā
- Kāsltaunbēra apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē, Bēras pussalas dienvidu piekrastē
- Kloherheda apdzīvota vieta Īrijā, Lautas grāfistē, Īrijas jūra piekrastē
- Gobonhire apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Akilas salas rietumu piekrastē
- Betistauna apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes austrumos, Īrijas jūras piekrastē
- Rosispointa apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē, Slaigo līča ziemeļu piekrastē
- Djūbivogira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē, salas austrumu piekrastē
- Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē
- Padregsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā, Padregsfjorda ziemeļu piekrastē
- Reikhoulāra apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidu daļā, Breidafjorda ziemeļu piekrastē
- Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Seidaurgroukira apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Skāgafjorda dienvidrietumu piekrastē
- Blendiousa apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, pie Blandas ietekas jūrā
- Skāgastrenda apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes ziemeļrietumos, Skāgi pussalas rietumu piekrastē
- Breidalsvika apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Norvēģu jūras piekrastē
- Vīka apdzīvota vieta Islandes dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Eirarbahģi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Tordlaugshebna apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Grindavika apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Būdardalira apdzīvota vieta Islandes rietumu daļā, Kvāmmsfjorda austrumu piekrastē
- Bolungarvika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dienvidu piekrastē
- Reikjanesa apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dziļumā, pēdējā dienvidu ielīča rietumu piekrastē
- Sūdavika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda otrā dienvidu ielīča rietumu piekrastē
- Īsafjerdira apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda pirmā dienvidu ielīča rietumu piekrastē
- Lovēre apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Izo ezera ziemeļu gala rietumu piekrastē
- Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
- Lavēna Ponte Treza apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, pie Šveices robežas
- Anotobeja apdzīvota vieta Jamaikā, Sentmēri pagastā, salas ziemeļu piekrastē
- Sumura apdzīvota vieta Javas salas rietumos, Zunda šauruma piekrastē, Bantenas provinces rietumu daļā
- Atavapiskata apdzīvota vieta Kanādā (_Attawapiskat_), Ontārio provincē, Džeimsa līča rietumu piekrastē
- Aupaluka apdzīvota vieta Kanādā (_Aupaluk_), Kvebekas provincē, Ungavas pussalas austrumos, pie Ungavas līča
- Emersona apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
- Gretna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta
- Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta
- Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
- Aksijeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsūyek_), Žambilas apgabala austrumu pierobežā
- Bajirkuma apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Sirdarjas rietumu piekrastē
- Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē
- Bautina apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Karaghanas pussalas rietumu piekrastē
- Argaka apdzīvota vieta Kiprā, Pafas eparhijas rietumu daļā, netālu no Hrisohojas līča dienvidaustrumu piekrastes
- Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
- Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
- Amgu apdzīvota vieta Krievijā (_Amgu_), Piejūras novadā, Japāņu jūras piekrastē
- Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Apuka apdzīvota vieta Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Beringa jūras Oļutoras līča austrumu piekrastē
- Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
- Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē
- Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā
- Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
- Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
- Belušja Guba apdzīvota vieta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, NovajaZemļa salas dienvidrietumu piekrastē
- Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
- Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas kreisā krasta pietekas Abakanas labajā krastā
- Beļtirska apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas pietekas Abakanas kreisajā krastā
- Belorečenska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras pietekas Boļšaja Belaja labajā krastā
- Baikala apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, pie Angaras iztekas no Baikāla ezera
- Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā
- Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
- Beļaki apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Angaras pietekas Irkiņejevas krastā
- Borodina apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta
- Beloozjorska apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie apvedceļa dienvidaustrumos no Maskavas pilsētas
- Belije Stolbi apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Maskavas apvedceļa, dienvidos no Domodedovas lidostas
- Beļskka apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, pie Igaunijas robežas
- Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
- Bala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Sartangas krastā
- Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
- Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala austrumos, Obas pietekas Čulimas ziemeļu krastā
- Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Ketas krastā
- Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Kijas kreisajā krastā
- Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
- Ajana apdzīvota vieta Krievijas Habarovskas novadā (_Ajan_), Ohotskas jūras piekrastē
- Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
- Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā
- Jamburga apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki
- Čornomorske apdzīvota vieta Krimā, Tarhankutas pussalas ziemeļu piekrastē; Akmenčita
- Hurzufa apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks"
- Abdelīja apdzīvota vieta Kuveitas ziemeļos (_'Abdalīyah_), pie Irākas robežas
- Bajanta apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Bajnnuras aimakā, pie Lielā Ķīnas mūra
- Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
- Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
- Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas
- Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
- Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē
- Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē
- Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē
- Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos
- Bjūda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras piekrastē
- Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē
- Viternsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē
- Sentaivsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas ziemeļrietumu piekrastē
- Embla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
- Miloma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē
- Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē
- Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē
- Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē
- Golspi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta ziemeļu piekrastē
- Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē
- Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē
- Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē
- Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē
- Lohgilheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbernena šauruma ziemeļu atzara piekrastē
- Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē
- Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē
- Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē
- Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos
- Dingvola apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļrietumu piekrastē
- Invergordona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
- Olnesa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
- Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes
- Delbīti apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Solvejfērta ziemeļrietumu piekrastes
- Meiboule apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Ziemeļu šauruma ziemeļaustrumu piekrastes
- Tarifa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Benfas - Aberdīnas ceļa
- Hantli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
- Kīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
- Elona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Pīterhedas - Aberdīnas ceļa
- Enana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ziemeļu piekrastē
- Grentauna pie Spejas apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes kreisajā krastā, pie Evimoras - Kītas ceļa
- Portletena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
- Stonheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
- Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Kailoflohalša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, pie Inera un Slītas šauruma savienojuma
- Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Portmedoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča ziemeļaustrumu piekrastē
- Puleli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Leina pussalas dienvidu daļā, Kārdiganas līča piekrastē
- Šotona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Anglijas pierobežā
- Kolvinbeja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē
- Rila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē
- Konvi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekratē
- Karnārvona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, Englsi salu atdalošā jūras šauruma dienvidrietumu piekrastē
- Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci
- Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
- Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
- Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē
- Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
- Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
- Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
- Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē
- Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē
- Dērnesa apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē, Skotijā
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
- Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
- Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
- Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
- Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā
- Balēbāta apdzīvota vieta Mikronēzijā, Japas / Vaabas salas austrumu piekrastē
- Bajannūra apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanulgī aimakaaustrumos pie Hovdas upes
- Delfzella apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces ziemeļaustrumu daļā, Emsas līča rietumu piekrastē
- Asamaka apdzīvota vieta Nigērā (_Assamakka_), Agadesas reģiona rietumu daļā, pie Alžīrijas robežas
- Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu
- Ansonbeja apdzīvota vieta Norfolkas salas rietumu piekrastē
- Tānangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Ziemeļjūras piekrastē
- Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē
- Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē
- Kumrāna apdzīvota vieta pie Nāves jūras
- Bakalaževo apdzīvota vieta Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļrietumu pierobežā
- Sfintugeorge apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Matavai apdzīvota vieta Samoa Neatkarīgajā Valstī, Samoa salu Savaii salas ziemeļu piekrastē
- Ansrojala apdzīvota vieta Seišelās, Indijas okeāna Seišelu salu Mae salas austrumu piekrastē
- Anslarī apdzīvota vieta Sentlūsijā, Mazo Antiļu salu Sentlūsijas salas rietumu piekrastē
- Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas
- Pihesalmi apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos Pihejervi ezera ziemeļu piekrastē
- Īnhamina apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona rietumos, Botnijas līča piekrastē
- Kirkonkile apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Botnijas līča ziemeļaustrumu piekrastē
- Almaseļesa apdzīvota vieta Spānijā (_Almacelles_), Katalonijas autonomā apgabala rietumu pierobežā
- Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas
- Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē
- Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā
- Lērika apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas austrumu piekrastē
- Sendviča apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas dienvidu izvirzījuma austrumu piekrastē
- Skoloveja apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas rietumu piekrastē
- Špīca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Tūnas ezera dienvidrietumu piekrastē
- Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē
- Kekertarsuaka apdzīvota vieta un osta šīs salas dienvidu piekrastē
- Vanne-Eikele apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai
- Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas
- Alftere apdzīvota vieta Vācijā, Bonnas rietumu piepilsēta
- Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē
- Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē
- Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē
- Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē
- Alele apdzīvota vieta Volisā un Futunā (_Alele_), Ūvea salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Aola apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Aola_), Gvadalkanalas provincē, Gvadalkanalas saās ziemeļaustrumu piekrastē
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts
- Osa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åsa_), Hallandes lēnē, Kategata piekrastē
- Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē
- Šivīka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kivik_), Skones lēnē, Hānes līča piekrastē
- Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas
- Jugarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē
- Slīte apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē
- Klintehamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas rietumu piekrastē
- Foresunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gutlandes salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Ferjerstādene apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
- Mērbilonga apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
- Mensterosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Kalmaras šauruma rietumu piekrastē
- Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem
- Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
- Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē
- Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē
- Ēregrunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē, Botnijas līča piekrastē
- Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē
- Bildāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Kategata piekrastē
- Kungshamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē
- Līsešīla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
- pseidoapendicīts Apendicīta simptomi bez organiskām pārmaiņām aklās zarnas piedēklī
- paraapendicīts Apendicīts, kam pievienojies apkārtējo audu iekaisums
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu)
- domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
- Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē
- Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē
- Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē
- Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē
- Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā
- Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē
- Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- palātīnāts Apgabals, kas piederēja falcgrāfam
- pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.)
- nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko)
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu)
- iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā
- iekārtāt Apgādāt (piemēram, telpu) ar visu nepieciešamo
- apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju)
- aptakelēt Apgādāt ar visu nepieciešamo un samontēt takelējumu kvalitatīvai ekspluatācijai
- mitināt Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo
- novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā
- bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem)
- dineirisks Apgādāts ar diviem aksoniem, piem., nervu šūna
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs
- apgaismāt Apgaismot (piemēram, vietu, telpu)
- sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī)
- matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis)
- kails apgalvojums apgalvojums bez pierādījuma
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu)
- lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību
- piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu
- ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās
- elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm)
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi
- piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt; piesavināties (2)
- internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas)
- kabata apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai)
- krūtaža apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa
- krūteža apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa
- kakls apģērba daļa pie kakla, kakla izgriezums; apkakle
- piedurkne apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku
- pārkritums apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas
- veļa apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai)
- panckas apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- šlāpraks apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu
- sietuve apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli)
- trūve apģērba piederums melnā krāsā (lente, lakats u. tml.), ko valkā sēru laikā
- cepure apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai
- getras apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas)
- griezummala apģērba piegriezuma mala
- pielaikošana apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā
- prove Apģērba, apavu uzlaikošana, pielaikošana
- staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis
- ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka)
- mozeta Apģērbs bez piedurknēm katoļu garīdzniekiem Itālijā
- kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai
- godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli
- noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni)
- cīkot Apiet apkārt
- apcipāt Apiet apkārt (par maziem bērniem)
- apstibīt Apiet apkārt stīvi, neveikli
- apkāpt Apiet kaut kam apkārt (ar lieliem soļiem)
- apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem
- apklibāt Apiet kaut kam apkārt klibojot
- apkāpt Apiet virkni stropu, bišu koku
- mest līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko)
- apkājot Apiet, apstaigāt
- apsierēt Apiet; apstaigāt
- tecēties Apieties, vaisloties
- reibgalvītis Apiņa pievārds
- spurggalvis Apiņa pievārds
- grozgalvis Apīņa pievārds tautas dziesmās
- uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību)
- miniaturizācija Apjoma, apmēru samazināšana, piem., aparātiem, ierīcēm
- garums Apjoms (piemēram, tekstam)
- klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts
- sagriezies Apjucis, piem.: viņam ir sagriezies
- talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē
- sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi
- trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem)
- pitiņš Apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos
- piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
- fiksēšana Apkārtējās vides pazīmju konstatācija drīz pēc piedzimšanas
- radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums)
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā)
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis
- aptraipīt Apkaunot (piemēram, vārdu, godu)
- aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp)
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus)
- summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus)
- apgraulēt Apkošļāt (par lopiem)
- apšmaukt Apkrāpt, piekrāpt
- apkrāpties Apkrāpt, piekrāpt sevi
- piešņākt Apkrāpt; piemānīt
- piešņāpt Apkrāpt; piemānīt
- iznest Apkrāpt; piemānīt; izjokot
- kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo
- sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai
- molodčiks Apķērīgs, pieredzējis zaglis
- ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem
- aplancīt Aplaipot, apiet apkārt
- ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas
- piepļundzināt Aplaistīt, pielaistīt
- turzāt Aplam, nepieklājīgi runāt
- apsalāpīties Aplāpīt sev, piemēram, drēbes, veļu
- vzjaķ buharja aplaupīt piedzērušo
- zakaļečiķ Aplaupīt piedzērušo
- diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu
- diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu
- testificēt Apliecināt, pieaicināt liecinieku
- attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību)
- apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku)
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības
- apkraut Aplikt (piemēram, ar nodokļiem)
- garnēt aplikt, apgādāt ar piederumiem
- aplīkšus Aplinkus (piem., runāt)
- noķezēt Aplipt ar netīrumiem, mēslu pikām (par mājlopiem)
- apglaimot Aplišķēt; pielišķēties, pieglaimoties
- cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu
- dīndārzs Aploks pie kūts, kur izlaist lopus
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi)
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus)
- cirkularitāte apļveida argumentācija, kas pieņem, ka kāda notikuma cēlonis pastāv pašā notikumā vai ir no tā izrietošs
- vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām
- vārpucis Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras
- mācība Apmācība (parasti pie amatnieka)
- katehumenāts Apmācības laiks tiem, kas vēlas pieņemt kristietību
- iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu)
- iejādelēt Apmācīt, pieradināt jāšanai (zirgu)
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai)
- pilnmatrozis Apmācīts un ar labu savas profesijas pieredzi bagāts jūrnieks, kas var ieņemt bocmaņa vietu un veikt visus tā pienākumus
- izmitot Apmainīties, dalīties pieredzē
- segt Apmaksāt, atlīdzināt (piemēram, izdevumus, zaudējumus)
- Fomitopsis pinicola apmalotā piepe
- iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu)
- apskūt Apmānīt, piekrāpt
- nokrāpties Apmānīt, piekrāpt
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam
- nomānīties Apmānīt, piemānīt
- pārvarēt apmānīt, pievilt
- izjāt Apmānīt; piemuļķot
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas
- Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā
- belzis Apmēram asi garš miets pie tīkla, iemetņa
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku)
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku)
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā)
- palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda)
- mesties Apmesties, piemesties; palikt
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
- izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko)
- pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli); iztikt
- apmuļķināt Apmuļķot, piemuļķot, muļķot
- iebāzt kabatā (kādu) apmuļķot; pieveikt, pārspēt gudrībā
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu)
- piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- apgābties Apņemt (piem., lakatu)
- applēsties Apņemt (piem., lakatu)
- apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties
- ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu)
- ieskaut Apņemt, pārņemt (piemēram, par tumsu, miglu)
- pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu)
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt)
- Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka
- Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem
- Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā
- appiepēt Appelēt, apaugt ar piepēm
- brama appušķoti goda vārti (piemēram, kāzās)
- putekļot Apputēt, pieputēt
- bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
- šļaikt Apraksta plaukšķošu skaņu, kada rodas, piemēram, sitot ar plaukstu
- žļurgs Apraksta troksni, kāds rodas saspiežot kaut ko mitru
- pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu
- iedūšoties Apreibināties (piemēram, ar alkohola glāzi)
- iztilzāties Apreibināties, piedzerties
- pārrēķināt Aprēķināt (piemēram, maksājumam) citādu naudas summu
- rēkot aprēķināt, novērtēt, šķist, pieņemt
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas
- uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto
- lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām
- spēķot aprīkot (riteni) ar spieķiem
- Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
- Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
- Dzjiņmeņa apriņķis Taivānā, Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastes Sjaņmeņas līcī
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu)
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
- nosaudzēt Apsargāt, pasargāt, paturēt (pie sevis)
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- dasasēsties Apsēsties pie kā
- dasēst Apsēsties pie kā
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu)
- bābiņā(s) lakatu apsiet apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres
- lakatu boliski apsiet apsiet laktu tā, ka tas cieši un gludi pieguļ galvas priekšējai daļai
- kampums Apskāviens, apkampiens
- izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi)
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
- okults Apslēpts, neredzams, piem., asiņošana
- kripto- Apslēpts, slepen-, slepens (piem., kriptofīti, kriptogrāfija)
- apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu)
- apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības
- aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt)
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību
- represors Apspiedējs, savaldītājs, nomierinātājs
- samākt Apspiest
- pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam)
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas)
- apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas)
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības)
- šaust Apspiest, mākt, darīt pāri
- šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri
- apmiegt Apspiest, nomākt
- apslēgt Apspiest, nomākt
- žņaugot Apspiest, nomākt
- apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus)
- noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu)
- spīlēt apspiest, nomākt, mocīt
- paslodzīt apspiest, pakļaut
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi
- likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas
- spaidi Apspiestība
- nospiestība Apspiestība; nebrīve
- bārabērns Apspiestie, ekspluatētie
- bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2)
- ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
- sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1)
- apspiežamais Apspiešanai pakļkautais
- nospīlēt Apspīlēt, nospiest
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu
- diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā
- apmangot Apstaigāt, apmeklēt (piem., ubagojot)
- apsnāt Apstaigāt, apskriet, apiet (bez īstas vajadzības)
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums
- bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
- savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
- ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats)
- barjera apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi)
- vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā)
- aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
- apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums
- liecinājums Apstiprinājums, pierādījums
- vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība
- darbs Apstrādājamais priekšmets; tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu)
- braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus
- zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu
- apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes
- lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai)
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
- pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni)
- kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas)
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu)
- uzkaķēt Apstrādāt savienojamās daļas, tās apstrādājot un piemērojot vienu otrai
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo
- piebluķēt Apstrādāt uzartu augsni pierullējot ar bluķi
- balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas
- jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu)
- caurspiešana Apstrāde ar caurspiedni
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei
- ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu
- UHT Apstrāde ultraaugstā temperatūrā (pienam) ("ultra-heat-treated")
- spiedienapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu; spiedapstrāde
- spiedapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu; spiedienapstrāde
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis
- gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem
- apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem
- piekārtošana apstrādes procesos – pareiza spiedoga novietošana reljefspiedumam
- taisnošana Apstrādes process, kurā likvidē metāla iespiedumus, izspiedumus, viļņojumu, izliekumu, atjaunojot metāla sākotnējo stāvokli
- aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem
- privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis
- apšvilpt Apsvilpt (piem., suņus)
- murzāt Apsvīnīt, piesārņot
- iestāšķi Apšaubāmi stāsti, ar ko mēģina pārliecināt, pierunāt; tenkas
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku
- Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
- apbrizgāt Apšļakstināt, piemēram, ar dubļiem
- Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka
- Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses
- izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits
- slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem
- apzabināt Aptaustīt ar netīrām rokām, piemēram
- apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt)
- novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu
- aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem
- receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
- apdipāt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam
- apdipināt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam
- aptūkst Aptūkt, pietūkt
- aptūšāt Aptūkt, pietūkt
- aptūskt Aptūkt, pietūkt
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums
- saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- ca Aptuveni, ap (pie skaitļiem; lat. "circa")
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
- baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
- pieūdeņot Apūdeņot, saslapināt, piesātināt ar mitrumu, ūdeni
- Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
- pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam
- petrīnisms Apustulim Pēterim piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā - konservatīvi nacionāls jūdu kristietības strāvojums
- paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam
- aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu)
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
- uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim)
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā)
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu)
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos)
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus
- džips Apvidus mašīna ar četru riteņu piedziņu
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- bloks Apvienība (piemēram, starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu)
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu)
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai
- standarts JPEG apvienotās fotoekspertu grupas izstrādāts standarts krāsu attēlu datņu saspiešanai
- satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu
- mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem)
- panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas)
- mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam
- CMYK plus īpatkrāsa apzīmē druku ar piecām, sešām iespiedkrāsām vai vairāk; papildkrāsas var būt īpatkrāsas (piemēram, no _Pantone_ paletes) vai speckrāsas (piemēram, zelts, sudrabs, efektu krāsas)
- personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis
- oksi- Apzīmē savienojumus ar skābekli vai procesus, kuros piedalās skābeklis
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams)
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums)
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums
- arhi- Apzīmē tās pazīmes augstāko pakāpi, kas ietverta salikteņa otrajā daļā, piem., arhireakcionārs
- kontrapgaismība Apzīmējums 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma kustībai, kas bija vērsta pret apgaismību un noveda pie plurālisma idejas rašanās
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām
- DFD sindroms apzīmējums cūkgaļas kvalitātes raksturošanai – stresa faktoru iedarbībā gaļā glikoze ir ierobežota un pienskābes ir maz
- illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
- cekula Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums
- cekuļa Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula
- cekule Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula
- īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms
- īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku
- tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies
- belkanto Apzīmējums itāļu dziedāšanas veidam, kur galvenā vērība pievērsta skaista toņa attīstīšanai
- vācele Apzīmējums kādam, kas nevar paturēt pie sevis noslēpumu, pļāpam
- zvemperis apzīmējums kādam, kurš ir pārāk jauns, lai darītu visu, kas ir atļauts pieaugušajiem
- gallikānisms Apzīmējums katoļu baznīcas stāvoklim un principiem Francijā pirms 1789. g., kas atdalīja valsti un valdnieku no pāvesta varas
- autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem
- vēre apzīmējums lappušu piezīmēm lappuses beigās zem līnijas vai bez tās
- LGBT apzīmējums lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kopienai
- flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
- pavalstnieks apzīmējums personas piederībai pie konkrētas valsts
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
- lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja
- deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta
- bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies
- gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā)
- jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
- iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju
- nokleimavāt Apzīmogot (piemēram, kokus, kokmateriālus)
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to)
- sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni
- mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
- varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi
- vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu
- atribūcija Apzināta vai neapzināta cēlonības piedēvēšana
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli
- eksplicītā atmiņa apzinātas atmiņas par pagātnē piedzīvoto notikumu vai faktu
- sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas)
- apmuļķot apzināti maldināt; piemānīt
- apmānīt Apzināti maldināt; piemānīt
- nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību)
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu
- viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
- izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
- glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu
- apdūmot Apžāvēt dūmos (piemēram, zivis, gaļu)
- apžēloties Apžēlot (kādu); piedot
- tavējs ar "tu" uzrunātā ģimenes loceklis, piederīgais
- maisīt ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli
- pārvarēt ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību)
- noturēt ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11)
- nodibināt ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli)
- aķene ar akumulatoru darbināma pārnēsājama iekārta (piemēram, urbjmašīna)
- atmiņas aizsardzība ar aparatūras un programmatūras līdzekļiem realizēts mehānisms, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi visai atmiņai vai tās atsevišķām daļām
- apiņots ar apiņu piedevu
- stop- ar apstāšanos, apstādināšanu saistīts (piemēram, stopkadrs, stopsignāls)
- suaheļi ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie
- kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
- griezties ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā)
- iedrīksnāt ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes)
- griezt ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā
- notekūdens ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs
- bārisks ar atmosfēras spiedienu saistīts
- lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku)
- taisīt ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1)
- vingrināt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju
- trenēt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
- pārvadīt ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā
- daiļspiestuve ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai
- pavairot ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu
- uzbrukt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- uzklupt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
- uzkrist ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
- mīstīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru
- maistīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt
- polsteris ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm)
- knupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta
- fotoautogrāfija ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā
- telesalikums ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai
- visgudrēm ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību
- pilnmutīgs ar bagātīgu, piesātinātu garšu
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai
- iedzīt ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme)
- iebarāt ar barību pielabināt (dzīvnieku)
- iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
- ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
- drupačnieks ar biezpiena drupačām apkaisīts (cepts) plācenis
- biezpienmaize ar biezpienu apziesta maizes šķēle
- sviestbiezpiens ar biezpienu sajaukts sviests
- premikss ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai
- hidroizols ar bitumenu piesūcināts azbestkartons
- patraikšīt ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu)
- bomēt ar bomi, kam piejūgts zirgs, bīdīt kopā (izžāvēto sienu)
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
- meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē
- piezavēt ar buršanas palīdzību pievilināt, piesiet
- uzburties ar burvestību palīdzību pieķerties
- piezāļot ar burvju zāļu palīdzību piesaistīt, pieburt
- raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu
- quantum sufficit ar cik pietiek
- senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai
- vulkanfibra ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem)
- ruma kūkas ar cukura sīrupu, kam pievienota ruma esence, piesūcinātas kūkas
- četrlampu ar četrām lampām (piemēram, par radiouztvērēju)
- dadžains ar dadžiem apaudzis, pieaudzis
- krausīt ar dakšām graudus no salmiem izpurināt (piedarbā kuļot)
- piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu
- pūdele ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā
- pundele ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā
- daudzlampu ar daudzām lampām (piemēram, par radiouztvērēju)
- amhariešu raksti ar dažādām zīmēm papildināti etiopu raksti, ko izmantoja iespiedtehnikā
- ošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2)
- ostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2)
- izokšķerēt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- izošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2)
- izostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1)
- izost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2)
- saostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2)
- saost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1)
- branders ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai
- empīreumatisks ar deguma smaku, piem., dedzināts cukurs
- divlampu ar divām lampām (piemēram, par radiouztvērēju)
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
- metus ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu
- dūmnīca ar dūmiem piepildīta vieta
- ķutūzis ar dūmiem piepildīta virtuve
- dūmaksnājs ar dūmiem piepildīts
- smogs ar dūmiem un kvēpiem sajaukta bieza migla
- ķutuzis ar dūmiem un netīrumiem piepildīta telpa
- nodūrēt ar dūri piekaut
- klausīties ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto)
- -bioze ar dzīvi vai dzīvības procesiem saistīts (piem., anabioze, nekrobioze)
- elektrokardiogramma ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā
- elektrotelfers ar elektropiedziņu aprīkots celšanas mehānisms, kuru vada, stāvot uz zemes (grīdas)
- juchtāda ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda
- enterogramma ar enterogrāfu izdarīts zarnu kustību pieraksts
- labiekārtot ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku)
- labierīcības ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē)
- nogatavināt ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību
- ar saviem desmit pirkstiem ar fizisku darbu (iegūt ko, tikt pie kā)
- imūnfluorescence ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos
- aerokolons ar gaisu piepildīta zarna (mākslīgi vai gaisam pārejot no kuņģa pa zarnām aerofāgijas rezultātā)
- pneimatūrija ar gaisu vai gāzi piesātināta urīna izdalīšanās
- pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
- locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
- grozīt galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- garieloku ar garām, rīdzētām malām, piem., villaine
- gāzbalons ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā
- krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes
- pieprasavāt ar gludekli piegludināt (pietiekami, daudz)
- glums ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu); viegli slīdošs (piemēram, par audumu)
- godināt ar goddevību pieminēt (kādu notikumu)
- aizgrandēt ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu)
- piegrūsties ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti
- piegrūst ar grūdienu pievērt, aizdarīt
- izgrūst ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem)
- appērties ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu)
- ģerīt ar grūtībām griezt (piemēram, ar neasu nazi), arī plēst
- iemūdzīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē)
- iztūlāt ar grūtībām iztūļāt (pie darba)
- sašļucināt ar grūtībām nedaudz izslaukt (pienu)
- nokūznīties ar grūtībām pārvietoties pa piesnigušu ceļu
- uzkūļāties ar grūtībām piecelties
- uzkūlināties ar grūtībām piecelties
- uzkūļināties ar grūtībām piecelties
- sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem
- pieslodzīt ar grūtībām piepildīt
- dacīnīt ar grūtībām pievilkt, pievirzīt
- sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā)
- iesprantēt ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā)
- iesprantēties ar grūtībām un spēku iespiesties
- uzsprengt ar grūtībām uzbāzt, uzspiest
- kulties ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.)
- kārpīties ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur)
- lauzelēties ar grūtībām, kļūdaini, piemēram, lasīt, arī runāt (kādā valodā)
- uzgorīties ar grūtībām, negribīgi piecelties
- izlauzīties ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu)
- pievurināt ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz
- pievurinēt ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz
- elst ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elsot (2)
- elsot ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst
- pūst ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles)
- pieklumzāt ar grūtībām, smagnēji, neveikli pieiet
- uzspirināties ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties
- ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs
- pievedējtraktors ar hidromanipulatoru un kravas platformu apgādāts traktors kokmateriālu pievešanai paceltā stāvoklī
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai
- idrains ar idrām ("Camelina") pieaudzis (linu) lauks
- piejūgt ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam)
- iejūgt ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka)
- piejūgt ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka)
- jūgt ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka)
- detonatorkapsele ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai
- kapseļdetonators ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai
- ar pirkstu galiem ar iespējami mazāku piepūli, negribīgi
- -tipija ar iespiešanu saistīts (piem., fototipija)
- interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu
- acidofilīns ar īpašām baktērijām saraudzēts piens
- pārbaudīt ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai
- sakupierēt ar īpašām šķērēm izveidot krokojumu, viļņojumu (audumā, apģērba piederumā)
- siet ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus
- uzstrādāt ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam)
- izsaukt ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus
- uzskalot ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.)
- slēgt ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli
- noslēgt ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību
- pārslēgt ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu; ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai
- noņemt asinis ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei)
- godināt ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo)
- apstiprināšana ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras
- sukāt ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.)
- tieksme ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko)
- maskēt ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā)
- dasalikties ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu
- nopakot ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko)
- apertinences ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi
- izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu)
- izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli)
- izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2)
- izvēlēt ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1)
- atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu
- koska ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets
- rakt ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem
- pedālis ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements; arī kājsvira
- pamina ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira
- mērceklīns ar kaņepēm un krējumu sajaukts biezpiens
- atkaukties ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni)
- izsist ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu)
- lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt
- uzdrazāt ar kaut ko piegraizīt, piedrāzt
- klūgāt ar klūgu piestiprināt, sasiet
- izklupt ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis)
- tacito consensu ar klusu piekrišanu
- šņāpt ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi)
- dakāt ar koka gabalu spaidīt, spiest
- saspīlāt ar koku piespiest, iespīlēt
- krampiski ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem
- gimpe ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- nokristīt ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo
- gastro- ar kuņģi saistīts (piem., gastroskopija)
- saliekt ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas
- ievirzīt ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu)
- svēplis ar kvēpiem nosmērējies cilvēks, smulis
- sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
- pievadžot ar ķīli piestiprināt, ieķīlēt
- piķelēt ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks
- gozēt ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns)
- gozēties ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns)
- ar godu ar labu, bez piespiešanas
- labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
- pielabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs
- ielaivot ar laivu piegādāt
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
- aizlēkt ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm)
- uzlēkt ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda)
- legātīvs ar legāciju saistīts, tai piekritīgs
- aizcīnīties ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- atmurdzināt ar lielām pūlēm dabūt pie samaņas
- greznizdevums ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums
- grūšai ar lielu piepūli
- lauzties ar lielu piepūli enerģiski strādāt
- lauzt darbus ar lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu)
- izmocīt ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu)
- izmocīt ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot)
- aizdimīt ar lielu piepūli ko smagu aizgādāt, nogādāt
- uznāvīties ar lielu piepūli nokļūt, sasniegt
- saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
- saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
- saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
- izmocīt ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt
- izmocīt ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu)
- uzmocīt ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt
- mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam, aizkusis
- ar melnu muguru ar lielu piepūli, ļoti intensīvi
- izmocīt ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt
- iegulties ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3)
- iegult ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4)
- prejudīcija ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu
- remedijs ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē
- nodrošināt ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā)
- ūdensaizsardzība ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu
- monopols ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
- monopoltiesības ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
- baznīcas apmeklēšana ar likumu noteikts latviešu zemnieku pienākums 17.-18. gs.
- klaušas ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu
- nolikums ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai
- izvairīšanās ar likumu vai citu normatīvu aktu uzlikta pienākuma nepildīšana vai nepienācīga pildīšana
- etiķešu papīrs ar līmi pārklāts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai
- plāksteris ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai
- saut ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas)
- abartikulārs ar locītavu nesavienots, no tās atdalīts; ārpus locītavas, piem., iekaisums
- izšaut ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu)
- glausties ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu
- izolīt ar mājas darbiem pietiekoši nogurt
- slēpties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi)
- maskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
- nomaskēt ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
- nomaskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko
- kors ar malku piepildīta krāsns
- atmānīt ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp; ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.)
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka
- uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas)
- sagatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
- uzplūdināt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni
- izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām
- gatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai
- izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām
- izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām
- izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats)
- izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode)
- izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode)
- izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam)
- nodibināt ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju)
- izkārtot ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu
- mēslaiņš ar mēsliem notriepts, piemēslots, netīrs
- rēvgradzens ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas
- zvārgulains ar metāla piekariem rotāts
- zvārguļains ar metāla piekariem rotāts
- atmest ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest
- pārmest ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3)
- piemest ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1)
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai
- robotrāpulis ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā
- robotlocekļi ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā
- zirgs ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām)
- iebrukt ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4)
- karsēknis ar miltiem uztumēts vārīts piens
- ieskandināt ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus)
- bitumgrants ar naftu (bitumu) piesūcināta grants, izmanto par ceļu segumu
- piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
- caur degunu ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt)
- iedīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas)
- izmakšķerēt ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes)
- strebamais ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens
- strebjamais ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens
- sajaukt ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā)
- piečāpāt ar netīrām kājām piemīdīt
- saļēpāt ar netīrām kājām piemīdīt
- saļēpot ar netīrām kājām piemīdīt
- salāčot ar netīrām kājām piemīdīt (grīdu)
- savīžot ar netīrām kajām piepēdot (grīdu)
- ķepināties ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram)
- skrodēt ar nevajadzīgām grabažām piepildīts
- izniekot ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības)
- amzotonisks ar nevienādu spriegumu; ar nevienādu osmotisko spiedienu
- datoru vīruss ar nolūku izveidota programma, kas spēj iespiesties citās programmās un tās iznīcināt
- savienība ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma
- iefiltrēt ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku)
- empīrisks ar novērojumiem un eksperimentiem iegūts, piem., empīrisks konstatējums
- nošņorēt ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā)
- pieņemt ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli)
- kokss ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas
- gāzētās sulas ar oglekļa dioksīdu piesātinātas dabiskās sulas
- zelteris ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem
- ierakstīt ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi
- apdrošināt ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi
- kvitēt ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu
- acis pārgriezis ar pārmērīgu piepūli; lielās dusmās
- piekomandēt ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai
- juceknis ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas
- čammains ar pelavu piemaisījumu
- pulsēt ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm)
- ņummāt ar piebāztu muti ēst
- piecskaldņu ar piecām skaldnēm
- pieclemešu ar pieciem lemešiem
- piecstāvu ar pieciem stāviem
- piecžuburu ar pieciem žuburiem
- mīkstpiens ar piedevām sajaukts biezpiens
- ultimāts ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai
- piekārtotājs ar piekārtošanu nodarbināts iespiedējs
- ķēžains ar piemaisījumiem (par labības sugu)
- nogriezas ar piena separatoru nokrejots piens
- rūgušpiens ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens
- bullīšputra ar pienu savārīts jaunpiens
- steļķe ar pienu vārīta kartupeļu piezputra
- stepiņa ar pienu, taukiem vai eļļu sagatvotas grūstas kaņepes
- noveikt ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nospringt ar piepūli nospiest uz leju
- uzvaidēt ar piepūli novaidēties
- knibināt ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko)
- piesniegties ar piepūli sasniegt (pastiepjoties)
- nodeivelēt ar piepūli strādāt
- noveikt ar piepūli tikt galā (ar ko)
- uzžurgāt ar piepūli uzdabūt, uzcelt augšā
- uzžurgāties ar piepūli uzrāpties
- pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē)
- bucīt ar pierēm sagrūsties
- duksnīties ar pieri grūstīties
- bučot ar pieri nokrist uz zemes
- saņemt enkurboju ar piesienamo galu piestiprināties pie enkurbojas
- izsist ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi)
- sist ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu)
- uzsist ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu)
- uzsist ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu)
- pietinkšķināt ar piesitienu radīt augstu dzidru skaņu, tinkšķi
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas)
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to)
- skrāpēt ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost
- rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1)
- berzēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot)
- rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu)
- skrāpēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās
- berzt ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu)
- mozēties ar piestūķētu muti daudz ēst
- pigmentpapīrs ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā)
- piemāguļot ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem)
- piepļikstināt ar pirkstu galiem viegli piedauzīt
- kvēlaukla ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos
- plāciski ar plakano pusi (piem., sist)
- videne ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē
- appogāt ar pogām piestiprināt (kam visapkārt); pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt)
- iespieddarbs ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte)
- atvairīt ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.)
- kodēt ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu)
- prjaņiks ar pūdercukura glazūru pārklāts cepums, kas cepts no mīklas, kurai pievienots medus
- apcīnīties ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt
- aptenterēt ar pūlēm apiet apkārt
- atkratīt ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas)
- atdabūt ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- spiest sevi ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai)
- izgrauzt ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē); izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku
- nostutēties ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus)
- pārstiept ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.)
- izgrūst ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles)
- piestutēties ar pūlēm piecelties, uzslieties
- piestiept ar pūlēm pienest (2); ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- dabūt augšā ar pūlēm uzmodināt, panākt, lai pieceļas
- uzspīlēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu)
- nodzīties ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu)
- sastibīt ar pūlēm, grūtībām (piemēram, velkot) sanest
- izkarāt ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā
- stiept ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest)
- stīvēt ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4)
- piestrūgāties ar pūlēm, grūtībām piebraukt, pieiet
- piestibīt ar pūlēm, grūtībām pienest, pievilkt
- piedzīties ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- atkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas
- papūlēties ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko)
- izspiest ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt
- koeficients ar relatīvu lielumu izteikts kvalitatīvs rādītājs (piemēram, lietderības koeficients)
- gavēšana ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta
- iesvētīt ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam)
- apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
- nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
- savelt ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko)
- izkužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam)
- iskužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt
- ķert ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu
- saķert ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu
- paplest rokas ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību
- nopakstēt ar roku piedurt otram sānos vairākas reizes
- rokraksta grāmata ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām)
- atrūkt ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni)
- sklero- ar sacietēšanu, sablīvēšanos saistīts (piem., sklerodermija, sklerofīti)
- kučiņdrups ar sadrupinātu rupjmaizi, krējumu un cukuru sajaukts biezpiens
- kalikons ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem)
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem
- biezpiena maize ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize
- mērcējums ar saldu krējumu sajaukts biezpiens
- sāniski ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties)
- fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
- solāreļļa ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu
- pneimatiskais starteris ar saspiestu gaisu darbināms starteris
- pulsometrs ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos
- nospiest ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu)
- likme ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs
- sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt
- sargāt ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- nolaist ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī
- ražot ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas)
- nopelnīt ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu)
- nodot ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai)
- veikt ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis)
- mīlināties ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu
- lenkt ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību
- simulēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
- slēpt ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības)
- parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
- izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
- nojaukt ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi
- rādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu)
- sveikt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā
- rotāt ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu
- veidot ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām
- izveidot ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām
- subskribēt ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam)
- vilkties ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt
- uzskalot ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
- sagrābt ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju
- iemesties ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm
- nodot ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā)
- enface ar seju pretī; pretskatā (par, piem., portretu)
- seksaholiķis ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu
- jātenis ar separatoru nokrejota piena nievājošs nosaukums
- adgons ar separatoru nokrejots piens
- mašīnaspiens ar separatoru nokrejots piens
- mašiņpiens ar separatoru nokrejots piens
- mašīnpiens ar separatoru nokrejots piens
- mašinspiens ar separatoru nokrejots piens
- mašīnspiens ar separatoru nokrejots piens
- nātininis ar separatoru nokrejots piens
- pravieši ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem
- trasas maiss ar sienu vai salmiem piebāzts maiss
- iesist ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos)
- iesist ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu)
- uzdzīt ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur)
- salauzt ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt
- piena sarecināšana ar skābju vai fermentu preparātiem panākta piena recekļa izveidošanās
- delomorfs ar skaidri saskatāmu formu, piem., kuņģa dibena dziedzeru klājšūnas
- tabulogramma ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus
- atskaust ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam)
- saklambarot ar skavām savienot, piestiprināt
- saklamburot ar skavām savienot, piestiprināt
- grautiņš ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ
- lokpiens ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts biezpiens
- smaržkociņš ar smaržīgām eļļām piesūcināts dekoratīvs kociņš
- izsmaršināt ar smaržu piepildīt, iesmaržot
- sērst ar smiltīm pienest, piegulsnēt
- sērt ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt
- aizallēt ar sparu samest, sviežot piepildīt (lielā skaitā)
- gijošēt ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai
- grupeto ar speciālu zīmi apzīmēts melodijas rotājums, kurā parasti ir četras vai piecas notis noteiktā secībā
- brāzmains ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu)
- uzcirst ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu)
- sagraut ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā)
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas)
- grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu
- grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.)
- dzīt ar spēku (piem., airējot) pārvietot transporta līdzekli (par cilvēku)
- piedzīt ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- iepāsēt ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest
- dinamo- ar spēku saistīts (piem., dinamometrs)
- lauzties ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem)
- izgāzt ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt
- izgāzties ar spēku, spiedienu tikt izkustinātam (no vietas), tikt izrautam un apgāztam
- atspert ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- piespert ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- šķaidīt ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu
- saspiest ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem)
- piespiest ar spiedienu iedarboties (uz ko)
- saspiest ar spiedienu izveidot (ko); ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā)
- nospiest ar spiedienu izveidot, radīt (kā) atveidu
- spiedsavienojums ar spiedienu izveidots (kā) savienojums; pressavienojums
- izgāzalēt ar spiedienu nošķiebt, izlauzt, izkustināt no vietas
- saspiest ar spiedienu pārveidot par ko
- iespiest ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu
- izspiest ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.)
- saspiest ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi
- saspiest ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu
- saspiest ar spiedienu savienot, sastiprināt
- uzspiest ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- spraust ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī
- izspiest ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā)
- iegāzt ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē
- piesadzīties ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem)
- saplacināt ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi
- perkalīns ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai
- joms ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā)
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai
- pastāvīga neitralitāte ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā
- nostiebrot ar stiebriem (1) piebārstīt, pienēsāt
- apspiest ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju)
- spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
- spert ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu
- izsviest ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu
- pasist ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu)
- piegrūst ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu
- piegrūst ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt)
- piegrūst ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
- sviest ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8)
- mest ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli)
- saraut ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu)
- piesasisties ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā)
- lēkt ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā)
- izraut ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības)
- izraut ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu)
- atsist ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus)
- piešļircēt ar strūklu piepildīt
- piešļircināt ar strūklu piepildīt
- piestruņķot ar struņķiem piepildīt
- idrains ar sūcekļainu serdi, piem., doņi
- pārsviest ar sviedienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- piesviest ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1)
- zužle ar sviestu sacepts biezpiens
- kopapiens ar sviestu sajaukts biezpiens
- kopaspiens ar sviestu sajaukts biezpiens
- madarpiens ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens
- uzsvilpt ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko
- iesvilpot ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā)
- izsvilpot ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izsvilpot ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- piesvilpt ar svilpienu piesaukt, pieaicināt
- nosvilpt ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt
- virmot ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu)
- tīt ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu)
- mecotinta ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls
- mikrotipija ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums)
- hromolitogrāfija ar šādu paņēmienu izgatavots krāsains iespieddarbs
- zīmogs ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts
- spiedogs ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts; zīmogs (2)
- apdūrains ar šauriem piedurkņu atlokiem
- izšļirkt ar šauru strūklu izšļākt (piemēram, siekalas caur zobiem)
- pūslis ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā
- sāļūdens ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts
- Braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; reljefraksts
- satauvēt ar tauvu savienot, piestiprināt
- saķedāt ar tenkām un lamām piepildīt
- spaistot ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās
- tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus
- piedziņa ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana
- kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā
- iespiest ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu)
- salikt ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu
- traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis
- kalt ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu)
- skaldīt ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos
- sakult ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi)
- kulstīt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
- kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- dasist ar triecienu pieskaroties, izraisīt sāpes
- piesisties ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties
- pietriekt ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- izspert ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt
- uzspert ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas
- uztriekt ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur)
- trīslampu ar trim lampām (piemēram, par radiouztvērēju)
- izšaut ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu)
- pietresēt ar tukšām runām, pļāpām piepildīt
- pietukšot ar tukšumu, niecību piepildīt
- plus mīnus ar tuvinājuma kļūdu (rakstos parasti apzīmē ar +/-), kas nav lielāka vai mazāka kā (piem., 5 +/-2)
- kvēpstēt ar tvanu vai kvēpiem piepildīt
- tvikšnās ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piemēram, interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija)
- svinūdens ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem
- hidrosfēra ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi
- ūdensdzīsla ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā
- plūdenis ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu
- ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
- sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai
- peļķe ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā
- palts ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe
- hidrokūdra ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos
- pieskalojums ar ūdens straumi pakāpeniski pieskalota zeme
- pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni
- zondbalons ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu
- aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai
- uro- ar urīnu, urīnvielu izvadorgāniem saistīts (piem., uroloģija, urometrs)
- pievalcēt ar valcēšanas ierīci piestiprināt
- oktroētā konstitūcija ar valsts galvas (monarha) vienpusēju aktu dāvināts, ne parlamentā pieņemts valsts pamatlikums
- barols ar vara sulfātu sajaukta darvas eļļa, lietoja koku piesūcināšanai
- dot triecienu ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt
- pievārdot ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko)
- -loģija ar vārdu saistīts (piem., filoloģija)
- aizsprengties ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām
- izmest ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu)
- izsviest ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5)
- paverdzināt ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.)
- cirsties ar varu spiesties cauri
- varmākām ar varu, ātri, piespiedu kārtā
- vējdzirnaviņas ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai)
- a fortiori ar vēl lielāku pierādījumu spēku; vēl pārliecinošāk; jo vairāk
- krist ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi)
- fizikālās signalizācijas apakšslānis ar vides piekļuves apakšslāni saistīta fizikālā slāņa daļa, kas lokālajos tīklos izpilda bināru simbolu kodēšanas un pārraides funkcijas, to uztveršanu un dekodēšanu
- metallkoks ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks
- dagrūst ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas
- piesist ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu
- liz- ar vielu izšķīdināšanu saistīts (piem., lizīni)
- izoosmotisks ar vienādu osmotisko spiedienu
- vilkt ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet)
- krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi
- vagonsūtījums ar vienu pavadzīmi noformēts kravas sūtījums, kam nepieciešams atsevišķs vagons
- vīlēt ar vīli 1 apstrādāt (piemēram, metālu, koku)
- pietrīt ar vīli apstrādājot pielabot līdz vajadzīgajam izmēram vai virsmas precizitātei
- izvilināt ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu)
- izvilt ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko)
- piesmērēties ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā)
- iekrāpt ar viltu, piemānot
- ievindot ar vindu iekļūt, piekļūt
- kvinta ar visu neapmierināts cilvēks, kuram nekad nekā nepietiek
- piezāļot ar zāli un nezālēm pieaudzis
- tūre ar zemi piepildīts ierakumu kurvis, ko izmanto būvējot patvērumu no ienaidnieka lodēm
- grauzt ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem
- kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1)
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā)
- koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts
- Aladins Arābu pasaku krājuma "Tūkstoš un viena nakts" varonis, kam piederēja burvju lampa
- ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres
- AR Arābu Republika (kopā ar nosaukumu, piem., Jemenas AR)
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
- el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
- Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
- Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
- Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
- Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos
- noārdīt Ārdot (piemēram, mēslus), noklāt (ar tiem kādu vietu, platību)
- noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu)
- driba Ārdurvis telpai, kurā pieņem apmeklētājus
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā
- šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās)
- konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids
- dekorums Ārēja pieklājība
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē
- jūgvārpsta ārējā vārpsta spēkratiem piejūgto darbmašīnu darbīgo daļu darbināšanai no spēkratu transmisijas
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības
- fasona Ārējais izskats, veids, piegriezums
- izveidojums Ārējais noformējums (piemēram, grāmatai)
- eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
- forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam)
- gludbūve Ārējās apšuves veids koka kuģiem, kur viena planka piegulst otrai
- universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām
- standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām
- datnes iedalīšana ārējās krātuves piešķiršana datnes ierakstam un datnes iezīmes fiksēšana sējuma satura rādītājā
- iespaids ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls)
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā)
- kvazinepieciešamība Ārējo apstākļu noteikta nepieciešamība
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.)
- ekto- Ārējs (piem., ektoparazīti)
- inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu)
- Belgrano III Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Berknera salas ziemeļos
- Belgrano II Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Kotsa Zemes Luitpolda krastā
- hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes
- Janomole arheoloģiskais piemineklis (10.-11. gs.) Salienas pagasta teritorijā; apmetne un 3 kapu uzkalniņu grupas; apbedījumi liecina par saistību ar kriviču kultūru
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
- Barumīni nuragi arheoloģiskais piemineklis Itālijā, Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē
- Beitina arheoloģiskais piemineklis Ķīnā, senpilsētas drupas tagadējā Šindžanas / Sidzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Džungārijas līdzenuma dienvidaustrumos
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Bānčhīana arheoloģisko izrakumu vieta Taizemē, Udonthānī provinces austrumu pierobežā
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne; amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils
- senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta
- Bekana arheoloģisks piemineklis Meksikā, Kampečes pavalsts dienvidaustrumos, kas kalpojis kā aizsarggrāvis
- Bāta, Hutma un Aina arheoloģisks piemineklis Omānā no 3. tūkstošgades pirms mūsu ēras, kurā ietilpst apmetne un nekropole
- Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas
- Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru
- frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai); postaments
- bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru
- modulis Arhitektūrā pieņemta mērvienība objekta proporcionēšanai
- atvērtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija ir publiski pieejama un kuru brīvi var izmantot citi izgatavotāji savas produkcijas ražošanai
- slēgtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija nav brīvi pieejama un kuras plašāku izmantošanu īpašniekfirma nepieļauj
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai
- Admiralitāte arhitektūras piemineklis Krievijā, Sanktpēterburgā ar 407 m garu fasādi un torni tās centrā virs vārtu arkas ar 72 m augstu smaili
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini
- monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis
- restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav)
- hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos
- Ārupīte Āriņa, Sūlas pieteka
- entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu
- radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis
- entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā
- analītika Aristoteļa loģikā - mācība par siloģismiem un pierādījumiem
- hipersensibilitāte Ārkārtēja jutība pret ārēju kairinājumu, piem., pret alergēniem
- ārkārtība Ārkārtējais, neparastais, novirze no ikdienišķā, no pierastā
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi
- pasakains ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu)
- apokamnoze Ārkārtīgs vai ātri sajūtams nogurums, piem., miastēnijā
- rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai
- zeņģele Arkla koka daļa, kur striķi piesien
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
- uzkares rāmis arkla rāmim pievienota ierīce uzkarināmo un pusuzkarināmo arklu pievienošanai traktoram; sastāv no diviem statņiem un atsaites
- dvēzele Arkla sastāvdaļa, sprūdiņš sprandās, pret ko atspiežas vērstuve
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa
- lēgitimācija Ārlaulībā dzimuša bērna pieņemšana par likumīgu
- valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs)
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā
- Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas)
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- uruakani armēņu mitoloģijā - mirušo gari, pie tiem pieder arī gornapštikneri
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
- ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
- gvarde armijas daļu, vienību goda nosaukums, ko PSRS piešķīra 2. pasaules kara laikā
- sjoguns Armijas virspavēlnieks feodālajā Japānā, 1192.-1867. g. sjogunam piederēja faktiskā vara, imperators bija tikai garīgais vadītājs
- arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti
- sindikāts Arodbiedrība (dažās valstīs, piemēram, Francijā)
- kanēļskābe Aromātiska nepiesātināta skābe C~6~H~5~CH=CH-COOH
- benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela
- toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā
- arēni aromātiskie ogļūdeņraži, piemēram, benzols
- kanēļaldehīds Aromātisks nepiesātināts aldehīds, kanēļa ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa
- benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos
- Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle
- Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā
- Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Aronas pagastā
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
- Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
- Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km
- pieart Arot (kādu platību), pievienot (to blakus esošajai platībai)
- atvagāt Arot atsegt (piemēram, kartupeļu vagas)
- atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- izart Arot izveidot (piemēram, vagu); izdzīt (7)
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- griezt Arot šķelt (piemēram, augsni)
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot
- palata Ārpilsēta pie pils vai mazākas pilsētas
- pašutoņa Ārprātīgs, traks, piedzēries cilvēks
- neformālā izglītība ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība
- frazeoloģisma apkaime ārpus frazeoloģisma esoši vārdi, kas ir nepieciešami, lai frazeoloģisms kļūtu par saziņas procesa sastāvdaļu
- outré ārpus pieņemtā vai parastā; ekscentrisks
- abenterisks Ārpus zarnām esošs, piem., audzējs, iekaisums
- ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
- litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā
- ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem
- daārstēt Ārstējot pieļaut, ka veselība pasliktinās
- alfaterapija Ārstēšana ar alfa izstarojumu, piem., ar radona peldēm
- placebo Ārstēšana ar indiferentu (neaktīvu, neiedarbīgu) vielu (piem., destilētu ūdeni), iegūstot psiholoģisku efektu
- aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem)
- anaterapeize Ārstēšana ar pakāpeniski pieaugošām devām
- oroterapija Ārstēšana ar piena sūkalām
- aeropjezoterapija Ārstēšana ar saspiestu vai retinātu gaisu
- uroterapija Ārstēšana ar urīnu, piem., gravidas sievietes urīna zemādas injekcijas hormonterapijas nolūkā
- simptomātiskā ārstēšana ārstēšana, ar kuru gk. novērš slimības simptomus, bet ne cēloņus (piemēram, atbrīvo no sāpēm, aizdusas un klepus lēkmēm u. tml.)
- teleterapija Ārstēšana, kad terapeitiskās iedarbības avots atrodas zināmā attālumā no slimnieka, piem., staru terapijas gadījumā
- kuratīvā indikācija ārstēšana, kas motivēta ar slimības diagnozi, arī tad, ja slimības izraisītāji nav izpētīti, piem., asins pārliešana, ja ir mazasinība
- osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos
- baroterapija Ārstēšanas metode - ārstēšana ar atmosfēras spiediena mākslīgu maiņu barokamerā
- medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi
- kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos
- ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem
- piespiedu ārstēšana ārstniecības piemērošana nebrīvprātīgā kārtā, kā arī nepieciešamās aprūpes un drošības nodrošināšanai
- Taraxacum officinale ārstniecības pienene
- cūkpiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkpienene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkpienenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkpienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkpieni Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkpieniņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkpienīši Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cukpienīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cukpiens Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkupiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pienaine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- piene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pieneļi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pienenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pieņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pieniene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pienine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- sīvene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- sviestene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- sviestenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- sviestenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- taraksacerīns Ārstniecības pienenes jeb cūkpienenes piensulā atrodama viela, ko izmanto ārstniecickos nolūkos
- patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu
- ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē
- medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
- sfigmomanometrija Arteriālā asinsspiediena mērīšana ar sfigmomanometru
- cirkumklūzija Artērijas saspiešana ar stiepli
- trūces veida aneirisma artērijas sienas iekšējo slāņu izspiešanās caur ārējā slāņa bojājumu
- kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas)
- repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai
- virsuguns Artilērijas šaušana ar augstu trajektoriju pie pacēlumleņķa 20-45 grādi
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
- Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka
- Arupīte Ārupīte, Raunas pieteka
- Arupe Arupīte, Svētupes pieteka
- Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka
- Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka
- Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā
- izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidīšana no valsts teritorijas vai no kāda tās rajona
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme
- ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne
- dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss
- atskabarga asa šķēluma formas "nags", kas piekļaujas zāģmateriāla vai detaļas garenmalai
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas
- konjunktivodakriocistostomija Asaru maisa piešūšana pie iekšējā acs kaktiņa, lai novērstu asarošanu
- Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
- rotans asarveidīgo kārtas suga, neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- asknaibles Asas knaibles (piemēram, stiepļu pārkniebšanai)
- sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit")
- adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem
- miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū
- špicēt Asināt (piem., zīmuli)
- strīķēt Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi
- hematolimfūrija Asinis un limfa urīnā, piem., filariozē
- apofilakse Asins aizsargspēju samazināšanās, piemēram, vakcīnterapijas negatīvajā fāzē
- hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm
- hemogramma Asins morfoloģiskā sastāva pieraksts pēc noteiktas shēmas
- hemotransfūzija Asins pārliešana - cilvēka (donora) asiņu ievadīšana otram cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā
- hematospermija Asins piejaukums spermai
- tahogrāfija Asins plūsmas ātruma grafiskais pieraksts
- reotahigrāfija Asins plūsmas ātruma grafisks pieraksts
- oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju
- hemathidroze Asins sviedri, asiņu piejaukums sviedriem
- hemato- Asins-, (piem., hematogēns)
- dishematopoēze Asinsķermenīšu nepietiekama vai nepareiza veidošanās
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums
- prokoagulants Asinsrecei nepieciešamas dabiskas vielas pirmāknis
- konvertīns Asinsreces faktors, kas nepieciešams protrombīna pārveidei par trombīnu; serumā atrodas tā priekštecis prokonvertīns
- autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām
- tonometrija Asinsspiediena mērīšana
- anizopiēze Asinsspiediena nevienādība dažādās ķermeņa dalās
- hipertensija Asinsspiediena paaugstināšanās; paaugstināts asinsspiediens
- ašņaspiedienis Asinsspiediens
- hematopiēze Asinsspiediens
- arteriālais spiediens asinsspiediens artērijās
- intravaskulārs spiediens asinsspiediens dažādos asinsvados
- onihogramma Asinsspiediens pirkstgala kapilāros, ko reģistrē ar onihogrāfu
- intrakardiālais spiediens asinsspiediens sirds dobumos
- diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē
- sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē
- kodējs Asinssūcējs kukainis (piemēram, dundurs, ods)
- trombembolija Asinsvada aizsprostojums ar embolu, kas atrāvies no tromba, piem., plaušu artērijas embolija, ja ir kājas vēnas tromboze
- angiopresūra Asinsvada saspiešana asiņošanas apturēšanai
- pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām
- angiostenoze Asinsvada vai cita vada diametra anatomiska sašaurināšanās, piem., kā deģenerācijas vai pārkaļķošanās sekas
- kollaterālie vadi asinsvadi, kas rada starp citiem blakus savienojumu, pa ko asinis, ja ceļš ir ciet, tomēr nokļūst pie mērķa
- rezistogrāfija Asinsvadu pretestības asins plūsmai pieraksta metode
- pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā
- asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem)
- sangvinolents Asiņains; ar asins piejaukumu
- forcipresūra Asiņošanas apturēšana, aizspiežot asiņojošo asinsvadu ar speciālu maigli
- haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos
- autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu
- hiperaimija Asiņu pieplūdums audos vai atsevišķos orgānos
- cefalēmija Asiņu pieplūdums galvā
- asinsspiediens Asiņu spiediens uz asinsvadu sieniņām
- akardiohēmija Asiņu trūkums sirdī, piem., kolapsā, šokā
- nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai
- sinkinēzija Asociētas kustības, piem., acābolu kustības, roku kustības ejot u. c.
- aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā
- šarps Ass (piem., nazis)
- radze ass izvirzījums, izcilnis (piemēram, klintij)
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
- skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu)
- viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām
- dureklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem
- dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis
- durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis
- dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis
- nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu)
- durtenisks Ass; tāds, kas vērsts uz priekšu (piemēram, rags)
- galvenā starpniekvaloda assvaloda - valoda, kas daudzvalodu saskares apstākļos tiek pieņemta par pamatvalodu, no kuras citās valodās tiek veikti tulkojumi
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi
- šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes
- lunte Aste (piem., vilka, lapsas)
- Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugi ar pienenei līdzīgiem ziediem
- tausagīzs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku
- spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
- ārpusgalaktikas astronomija astrofizikas nozare, kurā pēta pie mūsu Galaktikas nepiederošus debess objektus, galvenokārt galaktikas
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā
- nirīca Astru un lūku pinums, ko izmanto kā aizsargapklāju, ārstējot mājdzīvnieku dažus uzpampumus, īpaši zirgiem no aizjūga saspiedumiem
- Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka
- Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā
- Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā
- saskarne RS-232-C ASV elektroniskās rūpniecības uzņēmumu apvienības izstrādāts saskarnes standarts, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot seriālās pieslēgvietas
- Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā
- Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.)
- ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties
- Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs
- Aresibo observatorija ASV Nacionālā zinātnes fonda observatorija Aresibo, Puertoriko, kurā 1963.-2020. g. darbojās viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē
- tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam
- Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts
- Guama ASV nepievienota teritorija ar iekšēju autonomiju, 180860 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Aganja, iedalījums - 19 pašvaldību
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas
- spoils system ASV politisks ieradums, pēc kura publiskos amatos ieceļami tikai vēlēšanās uzvarējušās partijas locekļi (uzvarētājam pieder laupījums)
- domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība
- Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ
- Vašingtonas štats ASV štats, atrodas ASV ziemeļrietumos pie Klusā okeāna, administratīvais centrs — Olimpija, platība — 184666 kvadrātkilometri, 7061500 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta — Sietla
- TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex
- konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem
- Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
- Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
- Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka
- Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka
- piediebt Aši pieskriet
- Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
- Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
- dairt Atairēt, pieirties
- atērst Atārdīt (ko piešūtu, pieadītu)
- atirdināt Atārdīt (ko sašūtu, piešūtu)
- atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu)
- Ataše Ataša, Neretas pieteka
- Niedrīte Atašas kreisā krasta pieteka Atašienes pagastā, garums - \~7 km
- Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km
- Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km
- Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs
- pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām)
- atspertuve Atbalsta punkts; vieta, kur atsperties; pieturas punkts
- atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli
- uzbalstīt Atbalstīt, atspiest
- pastutēt Atbalstīt, atspiest (nedaudz)
- sasprensties atbalstīties, atspiesties
- kaipt Atbalstīties, pieturēties
- iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos)
- atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās
- tura Atbalsts, piestiprinājums
- atbraucīt Atbīdīt uz augšu (piedurknes)
- atlauķēt Atbīdīt, atvirzīt galvassegu (no pieres)
- piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem
- NRN Atbildēt nav nepieciešams (angļu "no reply necessary"; īsziņās)
- noraidīt Atbildēt noliedzoši (uz lūgumu, piedāvājumu u. tml.)
- noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā)
- atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī
- atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu
- impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu
- derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem
- pieskanēt Atbilst, būt piemērotam (kam)
- galda kultūra atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda
- attēlojums Atbilstības likums f starp kopām A un B, ar kuru kopas A elementiem a piekārto zināmus kopas B elementus b=f(a), b ir a attēls
- saskaņa Atbilstoši kam iepriekš pieņemtam, norunātam
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml)
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem
- pienācīgs Atbilstošs, piemērots
- pieskanīgs Atbilstošs, piemērots
- pendant atbilstošs; līdzīgs (piemērs, priekšmets u. c.)
- atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits
- denaturalizēšana Atbrīvošana no līdzšinējās valsts piederības
- eksorcija Atbrīvošanās no kaut kā, kas nomāc, nospiež, apdraud
- atlaist Atbrīvot (muskuļus); izstiept, atspiest (kur) locekļus
- atstādināt Atbrīvot (no amata, pienākumiem u. tml.)
- atcelt Atbrīvot (no amata, pienākumiem)
- noņemt Atbrīvot (no amata, pienākumiem)
- atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem)
- atlaist Atbrīvot (no darba, pienākumiem); atcelt (no amata)
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu
- pestīt atbrīvot (piem., no gūsta)
- debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma
- tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem
- attauvot Atbrīvot (ūdens transportlīdzekli) no pietauvojuma
- laist ganos (kādu, kaut ko) atbrīvot kādu no pienākuma, atlaist
- iedot vilka pasi atbrīvot no darba; atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt
- atsegt Atbrīvot no drēbēm, apģērba piederumiem (kādu ķermeņa daļu)
- atdzelžot Atbrīvot no dzelzs piemaisījumiem
- izlādēt Atbrīvot no elektriskā lādiņa (piemēram, ierīci)
- velt no pleciem atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma)
- attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku)
- atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku); atraisīt
- izāķēt Atbrīvot, izņemt (ko saāķētu, pieāķētu)
- izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem)
- izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties
- izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties
- nomest atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to)
- nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to)
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam
- izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci)
- novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma)
- novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma)
- atvieglot sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to)
- nosulāties Atbrīvoties no sūkalām, tām notekot (par biezpienu)
- nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas)
- nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista
- pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas)
- epifiziodēze Atdalījušās epifīzes piestiprināšanas operācija
- kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem
- nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem
- noņemt paraugu atdalīt (kā) daļu, piemēram, analīzei
- atlīmēt Atdalīt (ko pielīmētu)
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita
- nogriezt Atdalīt ar separatoru (pienam) krējumu
- apčibināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai)
- nočubināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai)
- atkrejot Atdalīt krējumu no piena
- krējumot Atdalīt krējumu no piena
- krēmot Atdalīt krējumu no piena
- atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus)
- izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot)
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku)
- sasukāt Atdalīt pogaļas un tīrīt linus no piemaisījumiem
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama)
- atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu
- atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām)
- atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā)
- notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis)
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas)
- nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko)
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku
- izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi
- kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa
- piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku)
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu
- uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus)
- atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi
- izknopēties Atdarīt (spiedpogas savam apģerbam)
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību)
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu
- atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu): samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā); atmaksāt
- atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
- atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
- atdot pēdējo maizes kumosu atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
- atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
- atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam. būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
- atskraidināt atdzisināt (piemēram, izcepto maizi)
- revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija)
- sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē
- sažirgt Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā
- sažirgties Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā
- ateists Ateisma piekritējs
- atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles)
- Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos
- piešķūtēt Atgādājot piepildīt
- monitum Atgādinājuma vai nosodījuma piezīme, brīdinājums, rājiens
- aizrādekrāns Atgādinājums, kas lietojumprogrammatūrā regulāri pieprasa, lai lietotājs reģistrētos un maksātu par programmatūru
- rakt augšā Atgādināt, pieminēt
- celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu
- atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai
- fenomenoloģiskā redukcija atgriešanās pie pamatbūtībām
- atģeibināt Atgriezt pie samaņas
- atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi)
- sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu
- attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu
- atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma)
- atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis)
- atjauda Atģidai līdzīgs stāvoklis, kad pie agrāk pārdzīvotās apziņas nonāk apzinīgi
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts
- atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās)
- spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums
- atjaunojošies Atjaunojošies resursi - dabas resursi, kas pieņemamā laika periodā dabiski atjaunojas
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties
- apdeitot Atjaunot, pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
- Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam
- sagūties Atjēgties, nākt pie samaņas
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu)
- atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu)
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē
- atģībināt Atkal dabūt pie samaņas
- atjēdzināt Atkal dabūt pie samaņas
- atžirdzināt Atkal dabūt pie samaņas, atdzīvināt
- atžeibt Atkal nākt pie samaņas
- atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus
- atgriezties atkal pievērsties kaut kam - par domām
- atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
- atgriezties atkal pievērsties reliģijai
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
- epalobioze Atkarība no ārējām dzīvību uzturošām ierīcēm, piem., hemodializatora vai elpināšanas aparāta
- entetobioze Atkarība no mehāniska implantāta, piem., no mākslīgā sirds elektrostimulatora
- seksuālā apsēstība atkarība no seksa, kad nepieciešams slimīgi pērspīlēts seksa kontaktu siakts
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums
- izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties
- atsakārties Atkārties (piemēram, par dubultzodu, lūpu)
- cig Atkārtojumā "cig, cig" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi
- ciga Atkārtojumā "ciga, ciga" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi
- vēju Atkārtojumā "vēju, vēju" lieto uzmanības pievēršanai
- rutadi Atkārtojumā izmanto kā piedziedājumu dažās dziesmās ar ātru kustību raksturojumu
- rieri Atkārtojumā izmanto slaucot pienu no piebrieduša tesmeņa
- rieru Atkārtojumā izmanto slaucot pienu no piebrieduša tesmeņa
- ruku Atkārtojumā raksturo ritmiskas skaņas, piemēram, zirgu soļus
- svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu
- pluka Atkārtojumā raksturo, piemēram, plandoša karoga skaņas
- refrēna zīme atkārtojuma zīme, ko liek rindas sākumā un beigās, tautas dziesmu u. c. dziedājumu iespiedumos
- iterācija Atkārtota kādas matemātiskas operācijas izpildīšana, piem., jaunas funkcijas f(f(x)), f(f(f(x)))... izveidošana no dotās funkcijas f(x)
- rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs
- rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā
- reoksidēšana Atkārtota skābekļa saistīšana (piem., hemoglobīnam) pārmaiņus ar reducēšanu
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu
- aizspaidīt atkārtoti aizspiest, atkārtoti spiežot, aizspiest (aizbāzt)
- sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties)
- apspaidelēt atkārtoti aptaustīt - mazliet spiežot
- mīcīties atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā)
- izknitināt pienu atkārtoti nepilnīgi izslaucot govi, izraisīt piena izsīkšanu
- ķērīgs atkārtoti pieķerties vai uzķerties (par zivīm)
- dalocīt atkārtoti pielocīt
- bakstēt atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt
- durstīt atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko)
- aizticināt atkārtoti pieskarties, aiztikt
- atslaistīt atkārtoti piesliet
- tušņāties atkārtoti pietupties
- grozīties atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
- malties atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām; atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli)
- žļudzināt atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko)
- zvaukšķināt atkārtoti radīt stipru troksni (piemēram, cērtot āliņģi ledū)
- žviukstināt atkārtoti radīt svilpienam līdzīgu skaņu (piemēram, vicinot pātagu)
- belzēt atkārtoti sist, piesist
- durstīt atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām)
- zizināt atkārtoti skubināt, pieteikt
- uzšaudīties atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties
- vārstīt atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās)
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot)
- pietrenkāt Atkārtoti, vairākkārtīgi pietrenkt
- apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt)
- stereotipa izdevums atkārtots grāmatas izdevums, kas iespiests bez izmaiņām
- atkārtota pārraide atkārtots ziņojumu nosūtīšanas process datoru tīklā, ko veic noteiktā laika periodā, ja nav pienācis apstiprinājums par iepriekšējā ziņojuma saņemšanu
- atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju)
- atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību
- demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ
- izlauķēt Atklāt kailu (pieri); atvirzīt matus vai lakatu (no pieres)
- nest priekšā atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu)
- notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu)
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.)
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu)
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē
- raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem)
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- Aļaskas līcis atklāts līcis Klusajā okeānā starp Aļaskas pussalu un Ziemeļamerikas kontinentu, platums pie ieejas — >2200 km, dziļums — līdz 5659 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 5,4 m
- Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību
- piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- atkalēties Atkopties, pieņemties spēkā
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai)
- sasapravīties Atlabt (parasti pēc slimības, arī pēc nepietiekama uztura)
- rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos
- deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus
- atdot galus atlaist piesienamās troses, tauvas
- EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu
- Hebridu jūra Atlantijas okeāna jūra Skotijas rietumu piekrastē, ziemeļrietumos norobežo Ārējās Hebridu salas
- Gvībaras līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas piekrastē, Donegolas grāfistes rietumos
- Slaigo līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas salas ziemeļrietumu piekrastē, Slaigo grāfistes ziemeļu daļā
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem
- Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m
- eklāze Atlaušana, piem., kaula gabala atlaušana
- aleipts Atlēts, kas dod priekšzīmi fiziskai kultūrai piemērotam dzīves veidam
- iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu)
- atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības
- apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu)
- kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina
- revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu
- atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu)
- atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot
- refūzija Atliešana; atpakaļplūsma, piem., asins ievadīšana atpakaļ asinsritē
- patapināt Atlikt, pietaupīt
- hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem)
- nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama
- norocīt Atlocīt piedurknes
- ievīlēt Atlocīt un nošūt malu (piemēram, auduma gabalam); izveidot vīli
- atstotēt Atlocīt un piešūt (ielocīt un sašūt kādu vietu apģērbā tā, ka to, ja vajadzīgs, var atkal atlaist)
- apdūris Atloks, piedurknes atloks
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa)
- atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt
- octroi Atļauja, piekrišana
- concedo Atļauju, piekrītu
- palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt
- aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.)
- pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu)
- atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā
- atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju)
- pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.)
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu)
- atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba; piešķirt atvaļinājumu
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām
- atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu
- noļaut Atļaut, pieļaut
- dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai
- palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties
- līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu; atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu)
- atkrāpt Atmānīt, pierunājot nākt atpakaļ
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību)
- pravilo Atmaskota nodevēja piekaušana
- tolkovišče Atmaskota nodevēja piekaušana
- ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst
- miņa Atmiņa (2), piemiņa; atgādinājums
- vairākportu atmiņa atmiņa, kas pieļauj neatkarīgu piekļuvi no vairākiem kanāliem.Pieprasījumu apkalpošana notiek, ievērojot to prioritātes
- divportu atmiņa atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem)
- palīgatmiņa Atmiņa, kur ierakstītajai informācijai var piekļūt ar ievadizvades komandu palīdzību, bet nav iespējams piekļūt ar tieši adresētām programmas komandām
- asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros
- aizsargātā atmiņa atmiņa, kurai nevar piekļūt bez speciālu atmiņas atslēgu izmantošanas
- kešatmiņa Atmiņa, kurai pieejas laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvajai atmiņai, izmanto kā buferatmiņu starp procesoru un operatīvo atmiņu
- tūlītējās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai piekļuves laiks jebkurai atmiņas šūnai nav atkarīgs no iepriekšējās piekļuves šai atmiņai
- energoatkarīga atmiņa atmiņa, kuras saturs zūd, ja tai pārtrauc pievadīt barošanas spriegumu
- memoire Atmiņa, piemiņa
- memoria Atmiņa, piemiņa, vēstījums
- apsteidzošā lapošana atmiņas iedalīšanas tehnika, kurā, paredzot lappušu nepieciešamību, tās jau iepriekš tiek pārsūtītas no palīgatmiņas uz operatīvo atmiņu
- fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces
- lapsus memoriae atmiņas kļūda; piemiršanās
- paramnēzija Atmiņas sajukums, kurā jaucas pieredze ar fantāziju
- DMA atmiņas tiešpiekļuve (angļu "Direct Memory Access")
- atmiņas pārvaldība atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei
- memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks
- atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri
- relatīvais mitrums atmosfērā esošā ūdens tvaika faktiskais parciālais spiediens attiecībā pret ūdens piesātinātā tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā; mēra procentos
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata
- Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem)
- izskalošana Atmosfēras gaisam nepiederošu, svešu daļiņu izņemšana no gaisa ar no mākoņiem izkritušo nokrišņu palīdzību
- heterosfēra Atmosfēras slāņi augstāk par 100 km, kuros gaisa sastāvs, augstumam pieaugot, stipri mainās molekulu disociācijas dēļ
- atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam
- zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu
- bāriskais lauks atmosfēras spiediena teritoriālais sadalījums, ko raksturo vienāds spiediens
- gaisa spiediens atmosfēras spiediens uz visiem atmosfērā esošiem priekšmetiem un Zemes virsmu
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija)
- celties augšā atmosties no miega un piecelties
- satori Atmošanās dzenbudismā - pēkšņi uznākušas apskaidrības piedzīvošana
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
- atņēmiens Atņemšana, pieņemšana, saņemšana, atkārtošana
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju)
- pazemināt dienesta pakāpi atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai
- slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur)
- denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību)
- atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ
- atraut Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas)
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika
- atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem; kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā
- osmofors Atomu grupa, kas piešķir kādai vielai smaržu vai smaku
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu
- dzemdes antefiksācija atpakaļ izliektas dzemdes piešūšana pie vēdera priekšējās sienas
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas
- Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera
- stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa
- skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru)
- atskabarga Atplīsusi ādas sloksnīte pie naga
- atskārbala Atplīsusi strēmele pie apģērba
- vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta)
- atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem
- nopogāt Atpogāt un noņemt nost (ko piepogātu)
- atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
- atvilkt dvašu atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles)
- atgūt elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma
- atraut elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma
- atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles)
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm)
- izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā)
- klikšķis Ātra peles pogas nospiešana un atlaišana pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
- lidojums ātra virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) — piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu
- Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
- Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji
- Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
- Lielā Atradze Atradze, Pērses pieteka
- makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem)
- atvairīt Atraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, padomu u. tml.)
- atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni)
- atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu)
- atāķēt Atraisīt, atbrīvot (ko pieāķētu)
- noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu)
- birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem)
- izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti)
- atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus
- atčāpāt Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- bistro Ātrās apkalpošanas bārs, neliels restorāns, krodziņš, kur piedāvā uzkodas un ēd, stāvot pie galdiņiem
- fast fud ātrās uzkodas; arī kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns
- fast-food Ātrās uzkodas; kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns
- parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas
- nopravīt Atrast īsto, vajadzīgo, pareizo (piemēram, vietu, laiku)
- izvēlēties Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku)
- notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju)
- izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli)
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu)
- notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu)
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem)
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu)
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem)
- stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju
- rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem)
- atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām)
- piepļeku Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī
- piepļekus Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām)
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu)
- ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus)
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem)
- vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2)
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem)
- izmest līkumu atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3)
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku)
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu
- iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
- slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku)
- slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku)
- palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā)
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis
- uztraukšanās atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai)
- imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā)
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā)
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu
- agraudzis Ātraudzis, agrīnais (piem., par kartupeļiem)
- lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL)
- SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface")
- superserveris Ātrdarbīgs tīkla serveris ar lielu brīvpieejas atmiņu un diska apjomu
- palaisties ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties
- aizcirsties ātri (straujā tempā) aiziet, nokļūt (kur, pie kāda)
- apmesties ātri apiet, apskriet (ap ko, kam apkārt)
- attraukt ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties
- aizlaisties ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- atlidot ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem)
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
- plomba ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus; šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums
- laisties ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- ielidot ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- izraut ātri izlasīt (piemēram, grāmatu)
- skriet ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām)
- skriet ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam
- pārskriet ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu
- izlidot ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- izlidot ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- pārķerstīt ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt)
- klikšķināt ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
- uzklikšķināt ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
- rien ātri pārvietojas (piemēram, lidojot)
- pārsviest ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku
- pārdrāzties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu
- pārskriet ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām
- pārlidot ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- pārmesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko)
- pārsviesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1)
- piespolēt ātri piebraukt (klāt)
- pievārīt ātri piebraukt (pie kā, kam klāt)
- piešmukt ātri pieiet, pieskriet (bēgot no kā); piebēgt; piešmaukt
- nelikt lūgties ātri piekrist (ko darīt)
- dapļauties ātri pieskriet
- pierikšot ātri pieskriet (par cilvēku)
- pielobt ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieslāt ātri piesliet
- dašauties ātri piesteigties
- pietraukties ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piezlanīt ātri rijot pieēsties
- dasviesties ātri un negaidīti piesteigties
- uzskriet ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem
- uzlidot ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas
- lidošana ātri virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) – piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- steigties ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā
- lidot ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- triekties ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
- mesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.)
- sviesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1)
- drāzt ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
- drāzties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
- nesties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
- mesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu
- sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
- emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt
- izķerstīt Ātri, īsā laikā nolīgt (piemēram, daudzus vai visus strādniekus)
- dagrūst Ātri, īsu bridi pieskarties pie kā ar kādu ķermeņa daļu
- piešņāpt Ātri, pavirši pierakstīt; ātri, pavirši piezīmēt
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu)
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties
- apkašāt Ātri, strauji apiet (kam apkārt)
- apkasīt Ātri, strauji apiet (kam apkārt)
- pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties
- piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt
- atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp; ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.)
- izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
- piekašāt Ātri, veikli pienākt, pieiet
- piekātot Ātri, veikli pienākt, pieiet
- piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus)
- aprakstītājs Atribūts - atsevišķs datu objekta raksturlielums, piem., tips, garums u. tml.
- pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību
- atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem)
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai
- Ataru ezers atrodas Ādažu pagastā pie Ādažu-Jaunciema ceļa, garums - 580 m, platums - 360 m, lielākais dziļums - 3 m; Atvaru ezers; Ūdru ezers
- Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam
- Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
- Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
- Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
- Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu
- Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu
- Vrangela-Senteliasa nacionālais parks atrodas Aļaskas štatā, ASV, pie ziemeļu polārā loka, izveidots 1980. g., platība - 53420 km^2^
- arktiskā zemiene atrodas Aļaskas ziemeļu daļā, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē, garums - \~1000 km, platums - līdz 190 km
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m
- Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas
- Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
- Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
- Džordža sēklis atrodas Atlantijas okeānā, Ziemeļamerikas piekrastē, iepretī Meinas līcim, 50 m izobata ietver platību 80 x 180 km, ziemeļrietumu daļā dziļums <10 m
- Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
- Kolkas bāka atrodas Baltijas jūrā pie Kolkasraga, gaismas avots atrodas 20 m vjl., un tā gaisma sniedzas 10 jūras jūdžu (~18,5 km) attālumā
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
- Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
- Sahama nacionālais parks atrodas Bolīvijā, pie Čīles robežas, izveidots 1939. g., platība - 1002 km^2^
- Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m
- Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
- Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
- Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā (spāņu _Desierto de Atacama_), Antofagastas un Atakamas reģionā, Klusā okeāna piekrastē, sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts
- Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums
- Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
- Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu
- Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
- Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
- Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
- Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
- Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
- Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
- Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.)
- Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
- Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
- Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.)
- Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
- Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m
- Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
- Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m)
- Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
- Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
- Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m
- Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m
- Krasnovodskas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 40 km, platums pie ieejas — 18 km, vidusdaļā — 46 km, dziļums — 3,5 m
- Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni
- Avačas grīvlīcis atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, Kamčatkas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 24 km, platums pie ieejas 3 km, dziļums līdz 26 m, ziemeļu krastā osta Petropavlovska-Kamčatska
- Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km
- Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m)
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Ķūķu ala atrodas Ķūķu klinšu augšgalā pie paša ūdens, garums - 20 m, platums pie ieejas - 5 m, augstums - 4 m
- Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
- Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
- Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi
- Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
- Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
- Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
- Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m
- Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
- Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.)
- Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri
- Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem
- Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi
- Tuguras pussala atrodas Ohotskas jūras rietumu piekrastē, starp Tuguras, Akadēmijas un Uļbanas līci, garums - \~100 km, platums - 1-40 km, kalnaina, augstums - līdz 929 m, meži
- Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
- Iekšējās Hebridu salas atrodas pie Skotijas krastiem Hebridu jūras un Ziemeļu šauruma rietumu daļā
- Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns)
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
- Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas)
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras
- Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
- Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Zaļā raga pussala atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Senegālā, garums — 50 km, ar kontinentu to savieno smilšu strēle
- Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
- Austrumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas austrumu piekrastē, garums - 280 km, augstums - līdz 1609 m
- Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
- Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
- Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
- Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m
- Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
- Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m
- Zanzibāras šaurums atrodas starp Āfrikas piekrasti un Zanzibāras salu, mazākais platums — 36 km
- Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
- Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m
- Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m
- Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m)
- Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
- Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
- Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
- Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.)
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
- Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums
- Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
- Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem)
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem)
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām)
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm)
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu)
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā)
- atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus)
- atraitīt Atrotīt (piedurknes, bikšu galus)
- raitīties atrotīt (piedurknes)
- šļaucīt Atrotīt (piedurknes)
- atbrucināties Atrotīt piedurknes
- atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes)
- atsabraucīties Atrotīt sev (piedurknes, bikšu galus)
- atbrauces Atrotītas piedurknes
- īsraksts Ātrraksts - runas ātrai pierakstīšanai piemērota vienkāršota burtu saistraksta sistēma, kurā izmanto īpašas rakstzīmes un saīsinājumus
- imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas
- ekspresautobuss Ātrs regulāras satiksmes autobuss, kas pietur tikai maršruta galapunktos vai dažās pieturās
- fast ātrs, paviršs, nenopietns
- stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
- bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- medzotinto Ātrspiedes vara iespiedums Rembranta gaismas gravīras veidā
- altogravīra Ātrspiežu gaismas kodinājums iespiedtehnikā
- gulošais policists ātruma ierobežošanas valnis pie skolām, dzīvojamos masīvos un citviet
- vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi
- dinamiskais spiediens ātrumspiediens
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to)
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas
- celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai
- beigu vēre atsauce vai piezīme, kas izvietota dokumenta vai kādas tā daļas beigās, nevis lappuses apakšējā daļā
- izarakstīties Atsaukt laulības pieteikumu pirms salaulāšanās baznīcā
- atbildēt atsaukties (piem., uz kāda jūtām)
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām
- konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij
- izšiept Atsegt zobus (piemēram, izsmejot)
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita
- atsērsņu Atsērsņu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī)
- kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei)
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei)
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā)
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam)
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku
- privātā bibliotēka atsevišķa lietotāja vai lietotāju grupas veidota bibliotēka, kurā tie uzglabā savas programmas, procedūras vai datus, kuru saturs nav pieejams citiem lietotājiem
- detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā)
- starpžāvētājs atsevišķa sekcija garajās lokšņu iespiedmašīnās, kas ir paredzēta tikai lokšņu žāvēšanai (parasti ar infrasarkano starojumu, karsto vai auksto gaisu)
- piena kambaris atsevišķa telpa piena pārstrādei un uzglabāšanai
- spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums
- ieliktnis atsevišķi iespiests izdevuma elements vai reklāma, kas pievienota vai pielīmēta izdevumam un iepakota kopā ar to
- pasieris atsevišķi uzklātu iespiedkrāsu savstarpējā sakritība krāsu attēlos uz apdrukājamā materiāla; sakritenis
- kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena)
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem
- apakšdiegs Atsevišķos gadījumos ātrspiedēs apakšlentes aizstājējs
- augšdiegs Atsevišķos gadījumos ātrspiedēs augšlentes aizstājums
- pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti
- desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos
- reprints Atsevišķs (piem., krājumā ievietota raksta) novilkums, ko izsniedz autoram
- privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības)
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība
- pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam
- iespiedzīme Atsevišķs tipopgrāfijas burts, cipars, pieturzīme u. tml.
- slaids Atsevišķs vizuālās informācijas kadrs, ko demonstrē uz datora vai projektora ekrāna, kā arī var publicēt tīmekļa vietnēs izplatīšanai un lejupielādei
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
- spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums
- eritēma atsevišķu ādas iecirkņu sasarkšana sakarā ar pastiprinātu asins pieplūdumu
- balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem
- nodokļu imunitāte atsevišķu fizisku un juridisku personu atbrīvošana no pienākuma maksāt nodokļus saskaņā ar nacionālām un starptautiskām tiesībām
- sanešana atsevišķu iespieddarba lapu vai burtnīcu savākšana noteiktā secībā
- hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas
- važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne
- ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas
- Kroņa Atsevišķu Latvijas vietvārdu sastāvdaļa, kas norāda uz agrāko piederību cara varas tiešai pārvaldībai
- relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam
- mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu
- deportēšana Atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti
- speciālā konfiskācija atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēta pārstāvniecības institūcija (piemēram, Vācijā); likumdošanas institūcija (Austrijā)
- strakcija Atsevišķu vārdu izcelšana teksta salikumā, iespiežot tos ar citu krāsu
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1)
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus
- rikošetēt atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu)
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt
- nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis)
- konvektīvo koordinātu sistēma atskaites sistēma, ko lieto šķidruma un gāzes mehānikā, kurā paātrinājumu un ātrumu izsaka kā koordinātu un laika funkcijas; piemēram, paātrinājumam ir divas komponentes: konvektīvais paātrinājums un lokālais paātrinājums
- atgurkstēties Atskanēt gurkstošai skaņai (piemēram, govij atgremojot kumosu)
- klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties)
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt
- pagurt Atslābt, pierimt (par parādībām dabā)
- veloatslēga Atslēga, kas piemērota velosipēda pieslēgšanai stāvvietā
- piekaramā atslēga atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā
- priekškaramā atslēga atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā
- datu bāzes atslēga atslēga, ko piešķir datu bāzes pārvaldības sistēma un kas viennozīmīgi identificē datu bāzes ierakstu
- atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā)
- balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā)
- atstūkāt Atslogot kaut ko cieši piebāztu, izņemot daļu
- kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru
- piespiedējatspere Atspere (kā) piespiešanai
- lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
- pakremties Atspiedies (uz elkoņiem)
- atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas
- aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt
- saremt Atspiest, atbalstīt
- atkremties Atspiesties
- atspriesties Atspiesties
- saremties Atspiesties
- balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām
- uzkačāties atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes)
- atlēties atspiesties pret kaut ko
- uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties
- uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties
- uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt
- atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties
- piezvilt Atspiesties, pieliekties
- uzkūksties Atspiesties, uzgulties
- uzkuknīties Atspiesties, uzliekties, noliekties
- stādaigs Atspiežamais koks
- atžirbināt Atspirdzināt, atdzīvināt, dabūt pie samaņas
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi
- citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena"
- nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu)
- piekupināt Atstājot (pienu) sarecēt piepildīt (ar to)
- nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes
- kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
- nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu)
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu)
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku)
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties
- pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu
- uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2)
- iziet Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo)
- atstāt kaunā atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu
- dziļumpakāpe Atstatums metros, kurā, ejot dziļumā, temperatūra zemē pieņemas par 1 Celsija grādu
- atiet Atstrādāt (piemēram, ejot ganos)
- atkult Atstrādāt pie kulšanas darbiem
- atdampēt Atstrādāt pie labības kulšanas (ar kuļmašīnu)
- kalpot dienas atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību)
- atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu)
- pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu)
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu)
- lumsteklis Atsvars pie lumsta 1(2), kas neļauj tam noslīdēt
- bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ
- atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos
- atrast Atsvešināties (no kā pierasta); atradināties
- rejekcija Atsviešana atpakaļ, piem., zarnu satura atsviešana kuņģī
- kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu
- nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu
- atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.)
- izpentarēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju)
- izpenterēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju)
- liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu
- etniskā diferenciācija atšķirības, kuras demogrāfisko procesu norisē nosaka etniskā piederība
- apmala Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu
- raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā)
- raibumi Atšķirīgas krāsas (parasti sīki) raksta, ornamenta elementi (piemēram, audumā, adījumā)
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem)
- strīpe Atšķirīgas krāsas, arī atšķirīga materiāla josla (piemēram, adījumā, audumā)
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības
- para- Atšķirīgs, pretstatīts (piem., paradokss)
- lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
- diferencēšana Atšķiršana, sadalīšana, noteiktu sistēmas sastāvdaļu vai elementu izdalīšana, lai kaut ko izpētītu vai nodrošinātu specifisku pieeju
- atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta)
- sarādīt Atšķirt, piešķirt
- atkņopkāt Attaisīt spiedpogu
- atsakņopkāties Attaisīties (par apģērbu ar spiedpogu aizdari)
- justificēt Attaisnot, kāda taisnību pierādīt
- attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums
- atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem)
- aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem)
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas)
- bāriskā kāpe attālums metros pa vertikāli, kurā atmosfēras spiediens mainās par 1 vienību
- rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai
- priekšējā trīsstūra augstums attālums no jahtas klāja līdz fokštagas stiprinājumam pie masta
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa
- posms attālums starp divām stacijām, pieturām
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem)
- bloku atstarpe attālums starp viena bloka ieraksta beigām un otra bloka ieraksta sākumu datu vidē, piemēram, magnētiskajā lentē vai diskā
- satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas
- badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām
- boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota)
- atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties)
- atsakāpties Atteikties (piemēram, no solījuma)
- atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties
- pārdot savu dvēseli velnam atteikties no morāles principiem
- nokosties Atteikties no piepirkšanas (kāršu spēlē), kaut gan kārtis ir labas
- nespēlēties, ņemt savas mantiņas un iet atteikties no tālākas piedalīšanās
- atraidīties Atteikties, atraidīt piedāvājumu
- atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma)
- noraidīties Atteikties, atzīt par nepieņemamu
- retuša attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) un iespiedformas labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem; reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana
- izcilspiedums Attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.)
- pikseļi uz collu attēla vai ierīces (piemēram, ekrāna, skenera) izšķirtspējas mērvienība
- lāzergravēšana attēla veidošana uz formu materiāla, kā gravēšanas instrumentu izmantojot lāzera starojumu; izmanto ofseta un dobspiedes iespiedformu, kā arī klišeju un spiedogu izgatavošanai
- pirmtēls attēlojuma vērtību kopas elementu attēls, ņemot apvērsto attēlojumu, t. i. katrs kopas A elementa a, kuram attēlojums f: A --> B piekārto doto elementu b = f(a) no kopas B
- operācija Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu)
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām
- mālēt Attēlot (piem., stāstījumā)
- ietēlot Attēlot (piemēram, mākslas darbā)
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- sadalīšanās Attēlu interpretācijā - palielināšanas vai pievilkšanas rezultāts, attēlotajam objektam zaudējot savu identitāti, līdz attēls pārvēršas par nejaušu tonālo laukumu sēriju
- ikonolatrija Attēlu pielūgšana
- laso attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta; vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies
- filtrs (datorgrafikā) attēlu rediģēšanas programmas iespēja, kas ļauj attēlā veikt zināmas izmaiņas, piemēram, mainīt krāsu, spilgtumu vai perspektīvu
- bezzudumu saspiešana attēlu saspiešanas metode, ar kuru samazina bitu skaitu, ko izmanto attēla katra pikseļa veidošanai. Saspiešanas rezultātā netiek zaudēta ne informācija, ne attēla asums
- zudumradošā saspiešana attēlu saspiešanas metode, kura ļauj attēlā samazināt katra pikseļa veidošanai izmantojamo bitu skaitu, bet kuras izmantošana ir saistīta ar informācijas zudumiem
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15
- atmiekšķēšanās koeficients attiecība starp materiāla mehānisko stiprību ar ūdeni piesūcinātā stāvoklī un sausā stāvoklī; ja šis koeficients >0,75, materiāls ir mitrumizturīgs
- pjezometriskais spiediens attiecība starp šķidruma spiedienu kādā punktā un šķidruma īpatnējo svaru
- ūdens bilance attiecība starp ūdens pieplūdumu un patēriņu
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
- intertekstualitāte Attiecības, kādas var pastāvēt starp kādu tekstu un citiem tekstiem, piem., alūzija, parodija, imitācija u. c. transformācijas
- dialoģiskās attiecības attiecības, kurās netiek uzspiesta viena patiesība vai viens uzvedības modelis
- nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā
- bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā
- pāraprūpe attiecību veids, kurās vienai personai ir tendence pārmērīgi pasargāt citu personu, neļaujot piedzīvot situācijas, kas, pēc šīs personas domām, var radīt otrai personai psiholoģisku vai fizisku kaitējumu
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu
- lopkautuve Attiecīgais cehs, nodaļa (piemēram, gaļas kombinātā)
- programma Attiecīgais iespieddarbs; informācija par izrādi, tās dalībniekiem
- saimestība Attiecīgajai saimniecībai piederošā zeme
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
- karoga kārts attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu
- hepatorenāls attiecīgs uz aknām un nierēm, piem., sindroms
- homofermentatīvs attiecīgs uz baktērijām, kas spēj ražot tikai vienu fermentācijas produktu, piem., no glukozes u. c. cukuriem tikai pienskābi
- heterofermentatīvs attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu
- holokrīns attiecīgs uz dziedzeriem, kuru sekrēcija saistīta ar šūnu bojāeju, piem., tauku dziedzeriem
- ilioingvināls attiecīgs uz iegurni un cirkšņiem, piem., nervs
- hemiautotrofs attiecīgs uz mikroorganismiem, kas sintezē proteīnus no neorganiskā slāpekļa, bet kuriem nepieciešams organiskais ogleklis
- galaktopoētisks attiecīgs uz piena veidošanu un sekrēciju
- jugāls attiecīgs uz vaiga kaulu, piem., vaiga punkts
- kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija)
- amorfa Attieksme starp vārdu un citu iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu
- anafora Attieksme starp vārdu un citu, iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu
- katafora Attieksme starp vārdu un citu, vēlāk pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu)
- pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība
- transitīva attieksme attieksme, kurai no aRb, bRc izriet aRc (piemēram, vienādība =)
- atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa
- vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli
- vakuumrektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem vakuumā
- rektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem, piemēram, vairākkārt destilējot
- noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku
- izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām
- matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām
- filtrventilācija Attīrīta gaisa pievade ar ventilatoriem caur filtrēšanas iekārtām
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām)
- trigonocefālija Attīstības anomālija, kam raksturīga galvas olveida forma, kura radusies pāragras pieres šuves sinostozes dēļ
- kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem
- adultisms Attīstības stāvoklis, kāds raksturīgs pieaugušam cilvēkam; pāragra attīstība
- platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus
- sliecība Attīstības virziens; satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem)
- slieksme Attīstības virziens; satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem)
- nosliece Attīstības virziens; satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem)
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli)
- pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem)
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots
- kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu)
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi)
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu
- diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām)
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu)
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem
- raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību)
- abstinence Atturēšanās no kaut kā, piem., alkoholisko dzērienu lietošanas, dzimumdzīves
- atkārpināt Atturēt, spiest atpakaļ
- nepretenciozs Atturīgs, pieticīgs
- nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs
- Mazupe Atupe, Durbes pieteka
- atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu)
- atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu)
- paternitātes atvaļinājums atvaļinājums no darba, kas tiek piešķirts tēvam viņa bērna piedzimšanas gadījumā
- aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts
- akadēmiskais atvaļinājums atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
- sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis
- sakārtot enkuru darbam atvāzt un fiksēt enkura ragus un šķērsi (štoku), kā arī piesiet (iešēkelēt) enkutrosi vai ķēdi
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku)
- kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu)
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā)
- likt Atveidot rakstiski, grafiski, veidot (kā) nospiedumu (uz kā)
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4)
- tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā
- nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu no pārtikas)
- pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā)
- MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas
- servisa lietotājs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa entītiju kopums, kas izmanto vienu un to pašu servisa piekļuves punktu slāņa servisa saņemšanai
- servisa primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī primitīvs, kas apraksta servisa lietotāju un servisa sniedzēju sadarbību; izšķir pieprasījuma, indikācijas, atbildes un apliecinājuma primitīvus
- iegultā testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa daudzslāņu protokolu realizācijas testēšana, kas notiek bez tiešas piekļūšanas pie šī slāņa robežām
- indikācijas primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa primitīvs, ko iniciē servisa sniedzējs, lai izsauktu kādu procedūru vai lai norādītu, ka procedūru izsaucis viens no servisa lietotājiem, kuri sadarbojas aplūkojamā slāņa servisa piekļuves punktā
- apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt
- atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību
- apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību
- datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās
- lietojumslāņa entītija atvērto sistēmu sadarbības videi piederošo lietojumprocesu elementu abstrakts attēlojums
- mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei)
- refrigerācija Atvēsināšana, dzesētāju līdzekļu pielietošana
- long drink atvēsināts dzēriens (piemēram, kokteilis) augstā glāzē
- kontenti Atvesto preču saraksti ar kuģinieka un saņēmēju piezīmēm
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu)
- retraktors Atvilcējs, instruments mīksto audu atvilkšanai, piem., operācijas laikā; brūces pletējs, āķis
- abduktors atvilcējs, piemēram, atvilcējmuskulis
- anastole Atvilkšanās (piem., brūces malu)
- atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.)
- atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.)
- piecinieks Atzīme "pieci" (teicami, 5 ballu sistēmā)
- remarka Atzīme, piezīme grāmatas lappuses malā
- masora Atzīmes pie Vecās Derības senebreju teksta par patskaņu un akcentu izrunu
- atcere Atzīmēšana, pieminēšana
- fiksācija Atzīmēšana, reģistrēšana, pierakstīšana
- atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti)
- marķēt Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu
- piekrītot Atzīmēt ar krītu (piemēram, piefiksēt uz parādu dēļa)
- fiksēt atzīmēt, iegaumēt, attēlot, pierakstīt (kādu faktu)
- iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt
- Zelta disks atzinības zīme izpildītāju kolektīvam vai solistiem, kuras piešķiršanā vērā tiek ņemts pārdoto disku daudzums (dažādās valstīs tas ir atšķirīgs)
- aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks
- tēze Atziņa, kas ir jāpierāda
- plūdenā loģika atziņu reprezentēšanas forma jēdzieniem, kurus nevar precīzi definēt ārpus konteksta (piem., "karsts" vai "skaļš")
- mācīšanās atziņu, izpratnes, pieredzes gūšana
- noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu
- būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam)
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu)
- kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības
- immobilizācija Atzīšana par nekustamu lietu (piem., kuģa)
- diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu)
- noraidīt Atzīt (kādu) par nepiemērotu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai)
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu)
- norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu)
- prezumēt Atzīt faktu par juridiski neapšaubāmu, kamēr netiek pierādīts pretējais (piem., nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā)
- vainot atzīt kādu par [vainīgu]{s:1996}, piedēvēt kādam [vainu]{s:1997}
- kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības)
- izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; atzīt par nepiemērotu
- izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam
- brākāt Atzīt par nepiemērotu, neatbilstošu (kāda darba, pienākuma veikšanai)
- noraidīt Atzīt par nepieņemamu, nepatiesu (ko), vērsties (pret ko)
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu)
- godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas)
- godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas)
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam)
- aiz matiem pievilkt atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu
- pievilkt aiz matiem atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, uztiept kaut ko bez pietiekama pamatojuma, argumentācijas
- akceptēt atzīt par pieņemamu, labu
- ņemt par pilnu atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko); attiekties nopietni (pret ko)
- kautrēties Atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu)
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi)
- atžirbt Atžilbt; nākt pie samaņas
- Aucupe Auce - Svētes kreisā krasta pieteka
- Īle Auce, Svētes pieteka
- Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km
- Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe
- Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai
- muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties
- Andile Audīle, Pededzes pieteka
- Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
- Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju
- resīveris Audioaparatūras bloks, kurā apvienoti divi komponenti, piem., pastiprinātājs ar vairākām ieejām un izejām un tūneris
- resīvers audioaparatūras bloks, kurā apvienoti divi komponenti, piemēram, pastiprinātājs ar vairākām ieejām un izejām un tūneris
- arozija Audu destrukcija, pie., asinsvada sienas vai kaula destrukcija pulsējošas aneirismas spiediena, audzēja, iekaisuma procesa ietekmē
- ketoreduktāze Audu ferments, kas veicina oksiskābju pārvēršanu ketonskābēs; ar pretēju reakciju piedalās taukskābju šķelšanā, kā arī sintēzē
- reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana
- evokators audu hormons, kas piedalās šūnu diferencēšanas procesā
- histamīns Audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās
- periapendicīts Audu iekaisums ap tārpveida piedēkli
- anoksija Audu nespēja saņemt vai izmantot nepieciešamo skābekļa daudzumu
- kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots
- izotransplantācija Audu pārstādīšana no ģenētiski identiska indivīda, piem., monozigotiska dvīņa
- galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu
- atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos
- elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu
- detumescence Audu piepampuma samazināšanās; dzimumorgānu atbriešana pēc orgasma
- imbibīcija Audu piesūcināšana ar šķidrumā izšķīdinātām vielām
- simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts
- heterotopija Audu vai orgānu izveidošanās netipiskā vietā dzīvnieka organismā (piem., zobi izaug aukslējās)
- piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās)
- stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai)
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1)
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1)
- aerogrāfija Audumu krāsošanas paņēmiens: krāsu uzsmidzina ar saspiestu gaisu un pulverizatoru (aerogrāfu)
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
- onkotlipse Audzēja radīts spiediens
- izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni)
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam)
- onkocitoma Audzējs pieauss, zemžokļa dziedzerī, hipofīzē, vairogdziedzerī vai citur; sastāv no onkocītiem
- argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā)
- feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes
- histoma Audzējs, kura šūnas tipiskas noteiktiem audiem, piem., fibroma, mioma, osteoma
- progonoma Audzējs, sastāvošs no audiem, kas pieder primitīvākai sugas formai
- konvikts Audzēkņu internāts pie katoļu ģimnāzijām un teoloģiskām fakultātēm
- Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts
- šķērslaukums Audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa (kvadrātmetros uz hektāru), ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai
- audzes šķērslaukums audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa m^2^/ha, ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai
- kvantitatīvā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē audzes kopējās krājas vidējais pieaugums
- tehniskā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē noteiktu dimensiju un kvalitātes kokmateriālu vidējais pieaugums audzē
- brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā)
- audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts
- specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem
- audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
- Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
- Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī
- Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs
- Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
- Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
- Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
- Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
- Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
- Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava
- Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums
- Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
- Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
- Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks
- Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m
- skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija
- kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne)
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
- heliotropija Auga spēja pagriezties uz saules pusi (piem., saulgriezēm)
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga
- zoofīts Augam līdzīgs dzīvnieks (piem., hidra, aktīnija u. tml.); agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu
- sklerofīti Augi ar koksnainu vasu un sīkam, cietām lapām, piem., kaķpēdiņas
- skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
- trūdaugi Augi, karu normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne
- akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā
- psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai
- epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
- bazofili augi, kas pielāgojušies bāziskai augsnei
- sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē
- kriofīti augi, kas pielāgojušies dzīvei sausos un aukstos rajonos
- mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu
- oksilofīti Augi, kas piemērojušies augšanai skābās augsnēs
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
- sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes)
- nitrofilie augi augi, kuru augšanai nepieciešams daudz augsnes slāpekļa
- ūdensmīlis Augi, kuru ziedus apputina ūdens kustība (piem., jūras zāles)
- plēsumaugi Augi, kurus audzē plēsumā (piemēram, lini)
- kaučukaugi augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku
- gūženes Augi, piena dadži
- zoofīti Augiem līdzīgi dzīvnieki (piem., hidra, aktīnija u. tml.), kurus agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu
- periderms Augiem segaudi, koraļļu polipiem kopējais cauruļveidīgais ģindenis
- internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem)
- efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā
- potenciālā (dabiskā) augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt no dabas
- Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets)
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū
- deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa
- ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas
- notomels Auglis, kura mugurai pieauguši viens vai divi lieki locekļi
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū
- cefalomels Auglis, kuram pie galvas ir ekstremitāte
- torakomels Auglis, kuram pie krūtīm pieaudzis lieks loceklis
- nedzīvi dzimušais auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc pilnām 22 grūtniecības nedēļām
- sfenoze Augļa galviņas iespiešanās iegurnī
- paragomfoze Augļa galviņas iespiešanās iegurņa kanālā
- augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai
- skābēšana Augļu un dārzeņu bioloģiskais konservēšanas veids, kurā konservants ir mikroorganismu darbības rezultātā radusies pienskābe
- kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.)
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
- uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
- izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem
- pieplēsties Augot izplesties un piepildīt (kādu vietu, platību)
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem
- pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem
- pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem)
- starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus)
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest
- kārtainis Augs ar kārtām, piem., sīpols, kāpostgalva
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru
- zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti)
- kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē
- ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes
- ēršķēzis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes; dzelksnis
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē
- hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī
- parazītaugs augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām (piemēram, vijas, biezlapes)
- kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai
- haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne
- piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas
- potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas
- augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām
- podzolētās glejaugsnes augsnes, kas veidojas, kad mitruma sastrēguma apstākļos pārpurvojas podzolaugsne un podzolēšanās procesam pievienojas glejošanās process
- piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos
- maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā)
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju
- kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai)
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu
- ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language")
- valoda Logo augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas viegli lietojama un īpaši piemērota programmēšanas mācīšanai bērniem
- valsts sekretārs augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs
- tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus
- Delphinium elatum augstais gaiļpiesis
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons
- Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
- Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs
- Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
- Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ
- robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u.tml.) pieļaujamā pakāpe
- smaile Augstākā (kā, piemetām, procesa, darbības) pakāpe
- Karaperamuns Augstākā būtne, ko Vanutu salu iedzīvotāji pielūdza pirms pievēršanas kristietībai
- ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas
- medžliss Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā; madžliss
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas
- zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai
- augšējā skaņa augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā)
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis
- apelācijas tiesa augstāka tiesas instance, kas pēc sūdzības (apelācijas) saņemšanas pārbauda zemākās tiesas instances sprieduma pareizību un pieņem savu spriedumu
- čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs
- parlaments augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām
- Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m
- Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m
- Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums
- Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
- summum bonum augstākais labums (piemēram, kā pamatprincips vai mērķis ētisko uzskatu sistēmā)
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
- kutuhta Augstākais priesteris mongoļu budistiem, kam līdz ar to pieder augstākā administratīvā vara
- kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā)
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
- labenieks Augstākajai kārtai piederīgs; labietis
- certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls)
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu
- premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs)
- imelmans augstākās pilotāžas figūra; to veido cilpas pirmā puse, pie tam cilpas augstākajā punktā lidmašīna par 180 grādiem pagriežas ap garenisko asi un pāriet horizontālā lidojumā
- dinati Augstākās valsts un baznīcas amatpersonas Bizantijā (minētas gk. 10. gs. likumdošanas pieminekļos)
- greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
- amnioti Augstākie mugurkaulnieki ("Amniota"), kas piemēroti dzīvošanai uz sauszemes; tiem agrīnā attīstības stadijā veidojas amnijs
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis
- platdeguna pērtiķi augstāko pērtiķu infrakārta ("Platyrrhini"), kas izplatīta Amerikā, pie kuras pieder tinējastpērtiķu un pundurpērtiķu dzimtas
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās
- amfipods Augstāko vēžu kārtas piederīgais, mīt galvenokārt jūrā
- lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs); augstāka militāra persona; arī dzimtkungs
- filmu eksponētājs augstas izšķirtspējas iekārta, kas ar lāzera staru (visbiežāk) veido rastra attēlu uz filmas vai arī tieši uz iespiedformas
- kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne
- aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām
- komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums augstas veiktspējas komutējamu datu pārraides pakalpojums, ko telefonu sabiedrības piedāvā attālu lokālo tīklu savienošanai
- profesionālā darbstacija augstas veiktspējas personālais dators, kas piemērots izmantošanai dažādiem profesionāliem lietojumiem tādās jomās kā diskrēto shēmu projektēšana, arhitektūra u. c.
- modulēšana Augstfrekvences sprieguma amplitūdas, frekvences vai fāzes variēšana ar zemfrekvences sprieguma palīdzību, piem., no mikrofona pastiprinātāja vai TV kameras
- smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu)
- augstkalnu Augstiem kalniem piemītošs; tāds, kas atrodas augstu kalnos
- Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
- brāķmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- brakulainis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- brammanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- brasmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- braucmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- augstenieki Augstmaņi, augstākajai ļaužu kārtai piederīgie
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem)
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas
- triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs vienā spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli
- flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu
- Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī
- akadēmiskie nosaukumi augstskolas zinātniskās padomes piešķirts (uz mūžu) docenta vai profesora nosaukums
- stereotipa matrica augstspiedes oriģinālās iespiedformas kopija ar padziļinātiem ilustrāciju un teksta attēliem, kas iegūta, presējot uz speciāla plastiska materiāla loksnes (kartona, plastmasas)
- ēnojums augstspiedes tehnoloģijā – stiprs burtu iespiedums papīrā, no kā loksnes otrā pusē rodas paaugstinājumi; ēnojumu novērš, apstrādājot iespiestās loksnes gludināšanas spiedēs
- vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna
- stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus
- tipogrāfisks spiedums augstspiedums
- termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai
- pjezometriskais līmenis augstums, kurā paceļas artēziskais ūdens spiediena iedarbībā
- intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas
- aizupieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji
- Aizupīši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
- mūru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-14 m, par tipveida griezumu pieņemts Poriņu uzrbuma intevāls 61-75 m dziļumā
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā
- virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam); arī virsa (1)
- apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma)
- ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
- augļa vīkals augšlapas, kas paliek pie augļa
- Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā
- pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem
- metilmerkaptofoss augu aizsardzības viela, ko izmanto apmiglojot, insekticīds, arī pieskares inde, apkaro tīklērces, laputis, tripšus u. c.
- efedrīns augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām
- intuskrustācija augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā
- jarovizācijas stadija augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi
- dobe augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām
- karotinoīdi augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos
- vijolīšaugi augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte
- vīnakoks augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni)
- madara augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos
- miristikācejas augu dzimta, pie kuras pieder muskatriekstu koki
- augu dzīvesforma augu dzīvības forma — auga (vai augu grupas) ārējais veids, kurā atspoguļojas tā dzīvescikls un pielāgotība vides apstākļiem
- sinepju eļļa augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas
- sikatīvs augu eļļu žūšanas katalizators, ko pievieno pernicai, lakām, eļļas krāsām, lai paātrinātu plēves veidošanos
- laktolāze augu enzīms, kas katalizē pienskābes veidošanos
- ģeotropisms augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku
- etiolācija augu izstīdzēšana, augot tumsā vai nepietiekamā apgaismojumā
- fitocenoze augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe)
- fotonastija augu kustības, kuras izraisa gaismas intensitātes maiņa (piemēram, ziedu atvēršanās saulē)
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē
- lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
- galvanotropisms augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā
- pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi
- špalera augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa
- ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs
- aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas
- fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
- pioniersuga augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu
- animalizācija augu šķiedru apstrāde, tām piešķirot dzīvnieku šķiedru īpašības
- plazmolīze augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā
- pārkūdrošanās augu un augu daļu lēna, nepilnīga sadalīšanās bez gaisa skābekļa piekļūšanas aizaugušos ezeros, purvos un slapjās pļavās
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
- oogāmija augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas
- aklimatizēšanās augu vai dzīvnieku pielāgošanās dzīvei citos klimatiskajos apstākļos
- aklimatizēšana augu vai dzīvnieku pieradināšana (pielāgošana) dzīvei citos klimatiskajos apstākļos
- barība augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā; pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs
- līķtrose augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis
- hematofīts augu valsts mikroorganisms, piem., baktērija, kas dzīvo asinīs
- heliobionts augu valsts un dzīvnieku valsts sugas, kuru attīstībai nepieciešams Saules apgaismojums
- potēšana augu veģetatīvās pavairošanas veids - viena auga daļas (potzara) pieaudzēšana otram augam (potcelmam)
- piena aizstājēji augu, dzīvnieku un mikrobioloģiskas izcelsmes barības līdzekļu maisījums, ko izmanto pilnīgai vai daļējai pilnpiena vai vājpiena aizvietošanai jaundzīvnieku ēdināšanā
- Krampanu upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka
- Bozenieku upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka
- pašmaklis Aukla ar ko pātagas lokanā daļa piestiprināta pie kāta
- ilksnīca Aukla ar ko piestiprina ilksi pie iejūga
- apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts
- grievalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām
- grīvalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām
- piesauks Aukla, ar ko laivenieki ļenkas piesien pie šņores
- kaklenīca Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta
- kaklenīdze Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta
- kājdiegs Aukla, ar ko piestiprina tīklu tauvai
- aizgrieznis Aukla, ar kuru ilksis piesien pie ragavu priekšējā balsta
- grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai
- paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam
- paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa
- apauklēties Auklējot pieņemties spēkā (un izaugt)
- ņančīt Auklēt, arī pieskatīt (bērnu)
- ņančīties Auklēt, arī pieskatīt (bērnu)
- eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta
- rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas)
- spudiņi Aukstā gaļa, pagatavota no teļa vai sivēna galvas un kājām, pieliekot garšvielas
- purga Auksta sniega vētra Sibīrijas austrumu piekrastē
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
- Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
- Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h
- Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h
- Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām
- Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no gaļas, zivīm vai citiem produktiem, tos samaļot, pēc tam tiem pievienojot garšvielas un tos saputojot viendabīgā masā
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi
- plūdināšana Aukstās štancēšanas operācija, kurā sagatavi plastiski deformē, iespiežot to spraugā starp matrici un puasonu vai matrices (puasona) dobumā
- Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka
- mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem
- piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- kompresijas aukstummašīna aukstummašīna, kurā aukstumaģentu (amonjaku, freonu u. c.) saspiež kompresorā
- aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras
- ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp; aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- galopējošs Auļojošs, ātri noritošs (piem., akūtā tuberkuloze); kam galopa ritms (piem., sirdsdarbībai, kad divu toņu vietā dzirdami trīs)
- atauļot Auļojot atkļūt šurp; auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
- stereoauskultācija Auskultācija ar diviem fonendoskopiem, ko pieliek pie krūtīm divās dažādās vietas, pa vienai caurulei no katra ieliek ausīs, bet pārējās divas caurules aizspiež
- radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam
- Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos; atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā
- Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma
- sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot
- Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.)
- Dienvidaustrālija Austrālijas štats starp 129 un 141 austrumu garuma grādu, Lielā Austrālijas, Spensera un Sentvinsenta līča piekrastē, platība - 984400 kvadrātkilometru
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes
- vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
- austrāliešu rase australoīdās rases atzars, pie kuras pieder Austrālijas pamatiedzīvotāji
- Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā
- A Austrijas apzīmējums Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.)
- vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts
- Austra Austrona, Aronas pieteka
- Austronīca Austrona, Aronas pieteka
- mikronēziešu valodas austronēziešu valodu saimes grupa, pie nozīmīgākajām no tām pieder kiribatiešu valoda (ofic. val. līdzās angļu val. Kiribati)
- polinēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; pie tām pieder maoru, taitiešu, havajiešu, tongiešu, samoāņu u. c. valodas
- Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas
- Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
- Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m)
- Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
- tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm
- uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum
- bužāni Austrumslāvu cilts, dzīvoja pie Dienvidbugas līdz 10. gs.
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu
- Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.)
- epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā
- soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu
- termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām
- maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence
- tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde
- ģeiba Auša, nenopietna sieviete
- laidiņi aušanas piederumi, nīšu koki
- saudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
- šaudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
- šaudeklis Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
- šautuva Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
- ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm
- ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm
- lumstiņš Aušanas piederums - velku lāpstiņa
- pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai
- vējība Aušība, nenopietnība, vieglprātība
- vējslota Aušīga, nenopietna, vieglprātīga sieviete
- vējpills Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs
- vējķērājs Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- vējskrabis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- vējskrolla Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- vējskrodelis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks; arī cilvēks, kam ir psihiskas dīvainības
- vējkaza Aušīoga, nenopietna, vieglprātīga sieviete, meitene
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim
- ARQ autmātiskas atkārtošanas pieprasījums (angļu "Automatic Repeat reQuest")
- astanavka Autobusa pietura
- bibliobuss Autobuss, kas aprīkots kā ceļojošā bibliotēka perifērijā dzīvojošo iedzīvotāju apkalpošanai, iedzīvotājiem piedāvā arī interneta pakalpojumus
- taksobuss Autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- pienmašiņa Autocisterna, kas transportē pienu
- pienmašiņš Autocisterna, kas transportē pienu
- piensavācējs Autocisterna, kas transportē pienu
- pienvāģis Autocisterna, kas transportē pienu
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu
- autotipogrāfija Autogrāfisku rokrakstu vai zīmējumu iespieduma formu pagatavošana ar pārnešanas un kodināšanas paņēmiena palīdzību
- hepatarģija Autointoksikācija kā aknu nepietiekamas atindējošās funkcijas sekas
- gaisa spilvens automašīnā izvietots spilvens, kas trieciena rezultātā automātiski piepūšas, tā pasargājot autobraucēju no smagiem ievainojumiem
- torsijas piekare automašīnas piekare, kurā (atšķirībā no atsperu piekares) par elastīgo elementu izmantots savērpts tērauda stienis
- autoplacis Automašīnu novietne (piem., automašīnu pārdošanai)
- homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi
- autobloķēšana Automātiska bloķēšana (piem., automātiska vilcienu kustības regulēšanas ierīču sistēma)
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību
- avārijas radioboja automātiska iekārta uz kuģa, kas dod avārijas radiosignālus, kurus pieņem starptautiska satelītsistēma "KOSPASSARSAT"
- telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai
- reģistrators Automātiska pierakstīšanas ierīce
- matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra
- pašnoskaņošanās Automātiskas adaptīvas sistēmas īpašība, kas nodrošina pielāgošanos vajadzīgajam darba režīmam
- apmācīt automātiski pielāgot modeļa vai sistēmas parametrus atbilstoši kādiem apmācības datiem vai pieredzei apmācības vidē ar nolūku uzlabot tās darbību
- tagot automātiski pievienot gramatisko vai semantisko informāciju teksta komponentēm
- marķieris Automātisko koordinātu sistēmu telefona centrāļu vadības ierīce, ar kuru caur meklēšanas pakāpēm iekārto savienojumu; var būt piekārtots atsevišķiem komutācijas blokiem vai centralizēts
- sietspiedes automāts automatizēta iekārta sietspiedes novilkumu izgatavošanai
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā
- autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.)
- teifers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu
- strāvas invertors autonomais invertors, kura izejas strāva periodiski ar lēcienu maina virzienu; samazinot slodzes strāvu, ievērojami pieaug izejas spriegums
- autonomists Autonomijas piekritējs
- autopiesaiste Autopiesaistes lidojums - tūrisma vai transporta uzņēmuma piedāvājums, kurā iekļauts lidojums un automobiļa noma, parasti lidosta ir vieta, kur automobilis tiek nomāts un atdots, pastāv arī iespēja automobili nodot citā lidostā
- pentaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir pieci haploidāli hromosomu komplekti (5x)
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās
- autotips Autora dzīves laikā iznācis darbs; pirmiespiedums; pārspiedums, neatkāpjoties no pirmparauga
- autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā
- astronīms Autora vārda apzīmējums ar tipografijas zīmēm, piem., zvaigznītēm; pseidonīma veids
- sfragīda Autora vārda pieminējums dzejolī
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas
- imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest
- ARR Autoremontrūpnīca (kopā ar nosaukumu, piem., Cēsu ARR)
- opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu
- Bernes konvencija autortiesību pamats visā pasaulē – Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (pieņemta 1886. gadā, vairākas reizes papildināta); Latvija pievienojās 1938. gadā, atkārtoti – 1995. gadā. Pašlaik spēkā ir 1971. gada redakcija, kas 1996. gadā papildināta ar nodaļu, kurā tiek formulētas tiesības uz darbiem, kas veidoti, izmantojot jaunās tehnoloģijas
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs
- autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- divtonis autotipijas drukas veids, kuru izmanto, lai no melnbaltiem pustoņu oriģināliem iegūtu attēlu, kas nodrukāts ar divām iespiedkrāsām, no kurām pamatkrāsa parasti ir melna; duplekss (5)
- tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu
- autokolors Autotipijas un hromolitogrāfijas kombinēts iespiedums
- priekškodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni; piekodinājums
- gigantografija Autotipiju palielinājums gludspiedumā plakātu iespiedumiem
- Monblāna tunelis autotranporta tunelis zem Monblāna masīva, savieno Franciju un Itāliju, atklāts 1965. gadā, garums - 11 km; galapunkti pie Šamonī Francijā un Kūrmēras Itālijā
- ATU Autotransporta uzņēmums (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 5. ATU)
- badskariņa Auzu pievārds
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus
- atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni
- atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos
- āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas
- drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm
- drīzulis Aužamo stāvu sastāvdaļa, iekārta detaļa, pie kuras piesien nītis
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas
- aizsaitava Aužamo steļļu piederums - tieva līste pie kuras piesēja auduma velkus
- klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru)
- pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu
- bortārsts Aviācijas medicīnisko praksi izgājis ārsts, kura pamatpienākums ir lidaparāta apkalpes medicīniskā izmeklēšana un aprūpe
- lidotājs Aviācijas personālsastāva daļa, kas ir speciāli sagatavota un tieši piedalās lidojumos ar lidmašīnām, helikopteriem u. c. lidaparātiem kā ekipāžu locekļi
- Aviekne Avīkne, Vadakstes pieteka
- Avīkna Avīkne, Vadakstes pieteka
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai
- numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei
- avoja Avoja voi - lieto, lai izteiktu, piemēram, izmisumu, lielas sāpes
- Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km
- Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti
- Svētavots avots Cēsīs pie veselības centra "Cīrulīši"; Mīlestības avots
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots
- Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām
- svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības
- kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
- Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
- Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
- Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
- Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana
- interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa
- šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām
- Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu
- Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
- babuvists Babuvisma piekritējs
- izkārot badīgam, nepieēdināmam būt
- badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu
- badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri
- poligalaktija Bagātīga piena sekrēcija
- galaktoreja Bagātīga un pastāvīga piena atdalīšanās no piena dziedzeriem
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni)
- tabernākuls Bagātīgi dekorēta niša pie altāra, kurā novieto svētā statuju
- profūzs Bagātīgs, ļoti stiprs (piem., asiņošana, caureja, svīšana)
- pārpilnīgs Bagātīgs, pietiekams
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam)
- koncentrēt Bagātināt (piemēram, derīgos izrakteņus)
- labenieks Bagātnieks, tas, kam pieder liels labums
- plutokrātija Bagātnieku kundzība; valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā)
- lielpilsonis Bagāts pilsonis, kas piederēja priviliģēto kārtai
- bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvidamerikā
- bahājietis bahāju ticības piekritējs
- bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči
- sarma Baikāla ezera bora (stiprais ziemeļvējš), ko rada atmosfēras spiediena starpība virs sauszemes un ezera virsmas
- zoofobija Bailes no dzīvniekiem, biežāk no noteiktas sugas (piem., kaķiem, vistām u. c.)
- pnigofobija Bailes no nosmakšanas, kas dažreiz pievienojas stenokardijas lēkmei
- frigatriskaidekafobija Bailes no piektdienas 13. datumā
- paraskevidekatriafobija Bailes no piektdienas 13. datumā
- paraskavedekatriafobija bailes no piektdienas, 13. datuma
- automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas
- hafefobija Bailes no pieskārieniem
- arahibutirofobija Bailes no riekstu eļļas pielipšanas pie aukslējām
- izbailīgs Bailīgs, piesardzīgs
- baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu
- Rute Baižupīte, Raunas pieteka
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.)
- iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam)
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam
- iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
- iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt)
- atčokāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm)
- atčukāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm); atčokāt
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu
- piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi)
- ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem)
- pienskābes baktērijas baktērijas, kas dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst pienskābajā rūgšanā
- propinskābes baktērijas baktērijas, kas dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst propionskābajā rūgšanā
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas
- diplokoki Baktērijas, kurām ir divu kopā saaugušu lodīšu forma; pie tiem pieder gonokoki un pneimokoki
- aerobijas Baktērijas, kuru kārtīgai attīstībai nepieciešams skābeklis
- ķimiotrofija Baktēriju barošanās veids, kurā enerģijas avots ir ķīmiska reakcija, piem., oksidācija
- hemotrofija Baktēriju barošanās veids, kurā enerģijas avots ir ķīmiska reakcija, piem., oksidēšana
- bacillaceae Baktēriju dzimta, pie kuras pieder klostrīdijas
- rhodospirillaceae Baktēriju dzimta, pie kuras pieder purpurbaktērijas
- racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums
- augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus
- actinomycetes Baktēriju kārta, pie kuras pieder aktinomicētes
- firmibacteria Baktēriju klase, pie kuras pieder klostrīdijas
- mollicutes Baktēriju klase, pie kuras pieder mikoplazmas
- scotobacteria Baktēriju klase, pie kuras pieder spirillas
- tenericutes Baktēriju nodalījums, pie kura pieder mikoplazmas
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos
- actinomycetales Baktēriju rinda, pie kuras pieder aktinomicētes
- myxobacteriales Baktēriju rinda, pie kuras pieder mikobaktērijas
- mycoplasmatales Baktēriju rinda, pie kuras pieder mikoplazmas
- ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā
- Bakuze Bakūze, Lētīžas pieteka
- Banuze Bakūze, Lētīžas pieteka
- Dēsele Bakūze, Lētīžas pieteka
- corridos Balādisks dziedāšanas stils ASV Meksikas pierobežā
- sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē
- sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres
- kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē
- balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu
- protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced")
- zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām
- Belaretas latviešu kopiena Balaratas latviešu kopiena
- balasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem
- ballasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem
- Kažaune Balda, Maltas pieteka
- koda baletā - deju noslēgums; cēliena fināls, kurā piedalās visi solisti un kordebalets
- pas de chat baletā - lēciens, kurā pēdas pēc kārtas tiek paceltas pie pretējiem ceļgaliem
- hitons Baleta tērps bez piedurknēm
- pienabālgans Bālgans ar baltu (pienam līdzīgu) nokrāsu
- ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu
- pietalināt Balinot (linus) ļaut tiem pietiekoši izbalot
- balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas
- skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs
- gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, kas izpilda balstiekārtas elastīgā elementa funkcijas
- gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, ko izmanto automobiļa bremžu sistēmas vai citu sistēmu darbībai
- Baložu upe Baložupe, Sedas pieteka
- Rencēnu upe Baložupe, Sedas pieteka
- Rencēnupe Baložupe, Sedas pieteka
- Gaspaža Baložupe, Ventas pieteka
- pālums Bāls atspīdums pie debesīm
- māņattēls bāls, sekundārs attēls, kas parādās cieši blakus primārajam attēlam; tā parādīšanos parasti izsauc sekundārie signāli, kas pārraides laikā pienāk pirms vai pēc primārā signāla uztveršanas
- laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana
- laringofaringektomija Balsenes un rīkles pieguļošās daļas izgriešana
- biļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- piļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā)
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu
- guturofonija Balss ar rīkles pieskaņu
- glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos)
- slieties Balstīties (pret ko, pie kā)
- remties Balstīties, atspiesties
- hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs
- sturmstute Balstkoks celtnes iekšpusē pie spārēm
- konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam)
- ragālis Balsts pie veca arkla
- kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju
- Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā
- terceronis Baltā (eiropieša) un mulata jauktenis
- Antrodia sinuosa baltā ēku piepe, šīs ģints suga
- starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām
- plerēze balta uzšuve uz sēru tērpa piedurknēm un apkakles
- dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā
- lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes
- platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā
- spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai
- perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem
- Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas
- metiss Baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs (Amerikā); jauklis
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
- baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms
- baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci
- Pērnavas līcis Baltijas jūras līcis pie Igaunijas dienvidrietumu krastiem
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
- Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km
- balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.)
- ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes
- rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes
- Jaera albifrons baltpieres māņēzelītis
- Anser albifrons baltpieres zoss
- zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai)
- blese Balts pieres laukumiņš zirgiem un liellopiem
- zvaigznīte Balts plankums uz pieres zirgam vai liellopiem
- kakodila cianīds balts pulveris, kas gaisam piekļūstot, atdala ārkārtīgi indīgus tvaikus
- gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu; tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus)
- agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- baltieši baltu tautu piederīgais
- pogums Bālums, baltums pie krūtīm; apkakle
- Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m
- dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija
- Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
- Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam
- Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā
- cērpienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpiene" iedzīvotāji
- balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu
- Balžiņa Balžņa, Bērzes pieteka
- Baliņas upe Balžņa, Bērzes pieteka Annenieku pagastā
- kūliņš Baļķis jumta konstrukcijā, pie kura piestiprina lubas
- lenteris Baļķis zirgu piesiešanai
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam)
- trabekula Baļķītis, piem., saistaudu šķērssiena limfmezglos un liesā
- ballēšanās Baļļu, viesību rīkošana; piedalīšanās ballēs, viesībās; sarīkojumu, baļļu apmeklēšana
- indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna
- banānene Banānveida piegriezuma garās bikses
- savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā
- komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai
- krājinstitūcijas Bankas un asociācijas, kas tiek izveidotas fizisko personu personīgo termiņdepozītu piesaistei un kurās fiziskās personas saņem ienākumus procentu veidā
- kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu)
- preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās
- duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem
- ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā
- suti Bantu tauta Āfrikas dienvidos; runā soto valodā, kas pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši; basuti
- zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
- baptistiene Baptistu konfesijai piederoša sieviete
- barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas
- epimēdija Bārbeļu dzimtas ģints ("Epimedium"), mūžzaļi, dekoratīvi augi, kam nepieciešama noēnota vieta aizvējā un skāba augsne
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš
- smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele
- nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot)
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību
- papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi
- piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam
- ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai
- NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm
- NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām
- ovomaltīns Barības preparāts, ko gatavo no olām, iesala ekstrakta, kakao un piena
- ahīmija Barības putriņas trūkums vai nepietiekama veidošanās
- guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem)
- šlagbaums Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves)
- šlagbomis Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves)
- basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā
- barogramma Barogrāfa pierakstījuma līkne
- mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības
- pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem)
- nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem)
- membrānbarometrs Barometrs, kurā spiedienu uztver membrāna
- baronēns Barona nepieaudzis dēls
- galaktotrofija Barošana vienīgi ar pienu
- zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti)
- ēdūkšņi Barotavas caurumi, caur kuriem nobarojamās cūkas tiek pie ēdamā
- ēža Barotavas redeles, caur kurām iebāžot galvu cūkas tiek pie siles
- salanckāt baroties pārspēt, pieveikt
- spītenis Bars, pūlis, spiets
- gosts Bars, pulks; spiets
- smiltot bārstīt smiltis, piepēdot ar smiltīm
- lūžņāt Bārstīt, piemētāt
- piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile
- Sargupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā
- Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
- Eiškuna Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 14 km
- Erla Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 30 km
- Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis
- Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava
- Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km
- Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
- rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši
- doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību
- artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali
- grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba
- piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko)
- urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē
- BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā
- dižveikals Bāzes veikals - galvenais pircēju pievilcējs centrā; veikals ap kuru grupējas citi, mazāki veikali
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
- lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli
- dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu
- ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības
- teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā
- baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās
- baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
- episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu
- štapēt Bāzt (kur) iekšā; pildīt, piebāzt (ko)
- šķūtēt Bāzt, iespiest
- stoķēt bāzt, piebāzt
- stuķēt Bāzt, piebāzt, piepildīt
- tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt
- makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu
- aizbāzīt Bāžot (ko) piepildīt, aizdarīt
- piebāzt Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu)
- aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot
- apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt)
- tupiešānieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Tupiešāni" iedzīvotāji
- Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka
- Ezerupīte Bebrupe, Pededzes pieteka
- Mezīte Bebrupe, Pededzes pieteka
- Mezīšu upe Bebrupe, Pededzes pieteka
- Zirguvalka Bebrupe, Raudupe pieteka
- Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km
- Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe
- cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši
- petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai
- pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā
- botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis
- atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- piemukt Bēgot pieskriet, ātri pieiet
- dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā
- piebēgt Bēgot rast patvēruumu, aizsardzību pie kāda
- babe Beibe; skuķe; glīta, pievilcīga jauniete
- lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām)
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām)
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis
- šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu)
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem)
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu)
- dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu)
- gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei)
- lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Agizela Belaja - Kamas pieteka, tās nosaukums baškīru valodā
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- B Beļģijas apzīmējums uz transporta reģistrācijas zīmēm, kurās norāda valsts piederību
- piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk
- autobenzīns Benzīns, kas ir piemērots izmantošanai automašīnu dzinējos
- metastāvoklis Benzola atvasinājumos aizvietotāju novietojums pie 1. un 3. oglekļa atoma
- kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka
- bērenieki Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs
- Riobermeha Bermeho, Paragvajas pieteka
- Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
- hipotrofija Bērna barošanās traucējumi, kuru sekas ir novājēšana vai masas pieauguma nepietiekamība
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums
- atpalicība mācībās bērna vai pieaugušā nosacīta nespēja sekot mācību darbā saviem vienaudžiem objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ
- puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās
- bakšķi Bērnišķīgs, nenopietns veikums
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens)
- aste Bērns un ar to saistītie pienākumi
- danīla Bērns vai mājlops, kas nepārtaukti pieprasa uzmanību un savu vēlmju izpildi
- atgalis Bērns, ar ko pieaugušajiem tīk jokoties
- verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla
- pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais
- vēlams bērns bērns, kas ir gribēts un kura piedzimšana parasti ir plānota
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā
- piena māsa bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts
- turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem
- neiznēsāts bērns bērns, kurš piedzimis laikā pirms 37. grūtniecības nedēļas
- žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem
- bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā)
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā)
- ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu
- priekšlaicīga nāve bērnu un agrīnā vecuma pieaugušo (nereti līdz 60-70 gadiem) pāragra miršana
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko)
- pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- sabērt Berot piepildīt; piebērt
- piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt)
- uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi)
- damest Berot, metot pievienot (ko) papildus
- Bērštele Bērstele, Īslīces pieteka
- Bērštelis Bērstele, Īslīces pieteka
- matīt Bērt, piebērt (miltus kādam ēdienam)
- kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā
- Scaphisoma boleti bērzapiepju smailvabole
- Bērzaunīca Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā
- Bērzaunīte Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā
- Bērzaine Bērzaune, Aronas pieteka
- Bērzaunīca Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
- Bērzaunīte Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
- Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe
- Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
- Melnā Bērzene Bērze, Daugavas pieteka
- Bērzupīte Bērze, Daugavas pieteka Ķekavas novadā
- Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka
- Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka
- Bērzupe Bērze, Svētes pieteka
- ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums)
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā)
- pieberzēties Berzējot piebirt, nosmērēties
- apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
- Mālupe Bērzene, Ventas pieteka
- Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā
- Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā
- spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu
- Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes
- Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs
- Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
- Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
- Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera
- Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
- augstuma zudums berzes radītie spiediena zudumi, ko izsaka ar atbilstošo šķidruma staba augstumu
- dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka
- spiediena zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā
- spiediena (hidrauliskais) zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā
- saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu
- brāžoties berzēties (pie sienas u. tml.)
- berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
- Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka
- Dūņupīte Bērzkroga upe, Kojas pieteka
- Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā
- krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu
- vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints atsevišķas sēņu sugas
- rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras
- sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus")
- cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti
- bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
- saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu
- alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu
- parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu
- alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis
- repis bērzu piepe, no kuras gatavoja posu šķiltavām
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
- Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka
- brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus")
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci)
- pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz)
- propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei
- laktols Beta naftola pienskābais esteris, šķīst alkoholā, bet nešķīst ūdenī
- bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss
- Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
- Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
- Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm"
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu
- uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam)
- torkretēšana Betonēšana, betona masu kārtās uzmetot uz betonējamās virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju
- torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju
- pildbetons betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai, plaši izmanto arī pamatu un citu masīvu konstrukciju betonēšanai; sastāv no vāji plastiskas parastā betona masas un akmeņu pildījuma
- polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām
- pa niekam bez (nopietnas) vajadzības
- anoftalms bez acīm piedzimis cilvēks
- atgrūst bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem)
- dzidrs bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu); tīrs
- alecitāls bez dzeltenuma, piem., placentāro zīdītāju olšūnas
- atmesties kā vatē bez iespaida, piem.: viņa runa atmetās kā vatē
- tāpatēm bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis)
- lēsans bez īstas garšas (piem., putra bez aizdara, sāls)
- zilā (arī tukšā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
- tukšā (arī zilā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
- tīšiprāt bez nopietna iemesla
- anonīms bez nosaukuma, bezvārda-, piem., bezvārda artērija
- uz zila gaisa bez pamata; bez pierādījuma
- tādai bez papildu piepūles; tikai tāpat
- tīrai bez piejaukuma, piemaisījuma
- indebite bez pienākuma
- kā putns kokā bez pienākumiem, saistībām, rūpēm
- kā putns gaisā bez pienākumiem, saistībām, rūpēm
- rotaļīgs bez piepūles, viegli
- tāpat bez pierādījuma, pamatojuma, izskaidrojuma
- nevietā bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi
- aplacentāls bez placentas; zooloģija daži zīdītāji, piem., ķengurs
- jaukties bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu)
- maisīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4)
- joksīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā)
- vēja vaļā bez uzraudzības, neviena nepieskatīts
- savīžot bez vajadzības staigājot piemīdīt
- lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš
- kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu
- kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulām, saldējuma
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
- kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu
- bezatkritumu Bezatkritumu tehnoloģija - tehnoloģisks process, kurā pilnīgi izmanto izejmateriālus, nodrošina materiālu ekonomiju, atbrīvo no ražošanas atlikumu transportēšanas un utilizācijas, nepiesārņo apkārtējo vidi
- vecs jūras vilks bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks; kādā nozarē pieredzējis cilvēks
- offroad Bezceļa (piemēram, bezceļa automobilis)
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu
- Falco subbuteo bezdelīgu piekūns
- dīrāt sesku bezdēt; piesmakot gaisu
- aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100
- punkts bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns
- acetilēns bezkrāsaina gāze (nepiesātināts ogļūdeņradis C~2~H~2~) ar nepatīkamu smaku, indīga; etīns
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai
- reljefs spiedums bezkrāsaina reljefa attēla iespiešana papīrā vai kartonā, izmantojot reljefu formu; cilspiedums
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns)
- fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- kakodils Bezkrāsains smags, indīgs šķidrums ar pretīgu smaku; gaisam piekļūstot, aizdegas
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē
- simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem
- etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns
- tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute
- žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst
- sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem
- Urmijas ezers beznoteksāļezers Irānas ziemeļrietumos, Armēnijas kalnienē 1275 m vjl., platība — 3900-5900 kvadrātkilometru, garums — 140-150 km, platums — 40-50 km, dziļums — līdz 15-16 m, platība mainās līdz ar pieteku ūdenīguma izmaiņām
- Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
- bezpagātnes Bezpagātnes ļaudis - cilvēki, kam nav pieminēšanas vērtas pagātnes
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu
- bezroku bezpiedurkņu
- bezroči Bezpiedurkņu kamzolis
- vaifbīters bezpiedurkņu krekls
- uzkreklis Bezpiedurkņu krekls ar šķēlumu sānos
- roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums
- feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums; konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos)
- bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
- bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
- nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs
- starpbanku norēķinu sistēma bezskaidrās naudas līdzekļu pārvedumu sistēma, kurā piedalās bankas, lai veiktu norēķinus bankas pašas vai tās klientu vārdā
- robokārs Bezsliežu programmējami automātiski pašgājēji ratiņi kravu piegādāšanai elastīgu ražošanas sistēmu darba vietās
- krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
- aizgoze Bezvēja piesaule
- vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu
- vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini
- ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots
- vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus
- agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību
- pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
- apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
- Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu
- pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
- Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu
- Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā
- Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību
- Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem
- Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē
- pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^
- patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu)
- Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas
- bibliografēt Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu)
- depozītbibliotēka Bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus
- starpbibliotēku abonements bibliotekārās apkalpošanas forma, kas nodrošina bibliotēkas lasītājam nepieciešamās literatūras pieprasījuma izpildi, ja vajadzīgās literatūras attiecīgās bibliotēkas fondos nav
- grāmatnesis Bibliotēkas darbinieks, kas pienes lasītājiem bibliotekas grāmatas dzīves vai darba vietā
- palīgfonds Bibliotēkas fonds, kas aptver visbiežāk pieprasīto literatūru
- priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā
- palīgbibliotēka Bibliotēkas nodaļa, kas ietver visbiežāk pieprasīto literatūru
- bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis
- bičkamers Bičkomers - piekrates, ostas klaidonis
- piebīdelēt Bīdelējot sagatavot (pietiekami, daudz)
- sabīdelēties bīdelējot sagatavot pietiekošu daudzumu
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
- braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu)
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas)
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- eksempls Biedinātājs piemērs
- Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika
- bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru
- bačiņa Biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām)
- bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem
- brošs Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim
- brošums Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai
- pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis
- molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces
- burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās
- pieska Biezi krūmi, biežņa; piesks
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās)
- lacans Biezpiena gabali svaigā pienā
- lecens Biezpiena gabali svaigā pienā
- drapanas Biezpiena gabaliņi pienā
- činčas Biezpiena kunkuļi putrā
- sulīngailīši Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu
- gaiļi Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu; nelieli biezpiena kunkuļi (sūkalās)
- plagāns Biezpiena pīrāgs
- sirnieks Biezpiena plācenītis
- sirņiks biezpiena plācenītis; biezpiena pankūka
- pienmaize Biezpiena plātsmaize
- korpas Biezpiena rauši
- korpi Biezpiena rauši
- jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
- jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
- meka Biezpiena un krējuma maisījums
- drečkas Biezpiena vai sviesta druskas
- kupināts piens biezpiens
- kūpināts piens biezpiens
- siļdeits pīns biezpiens
- baltaispiens Biezpiens
- baltpiens Biezpiens
- baltspiens Biezpiens
- bemba Biezpiens
- biezais Biezpiens
- biezaispiens Biezpiens
- biezspiens Biezpiens
- biezupiens Biezpiens
- dārugs Biezpiens
- glumzdi Biezpiens
- kukušpiens Biezpiens
- kupačpiens Biezpiens
- kupenpiens Biezpiens
- kupīņas Biezpiens
- kupinātpiens Biezpiens
- kupinātspiens Biezpiens
- kupis Biezpiens
- kupuša Biezpiens
- kupušpiens Biezpiens
- kupušs Biezpiens
- mīčuks Biezpiens
- sibisnieks Biezpiens
- sildešnieks Biezpiens
- sildētinis Biezpiens
- sildinieks Biezpiens
- sildītpiens Biezpiens
- sipisnieks Biezpiens
- tarags Biezpiens
- tārags Biezpiens
- taraks Biezpiens
- tāraks Biezpiens
- tārks Biezpiens
- torags Biezpiens
- tvarags Biezpiens
- tvārags Biezpiens
- tvāraka Biezpiens
- tvāraks Biezpiens
- tvorags Biezpiens
- tvoraks Biezpiens
- tvorogs Biezpiens
- tvoruks Biezpiens
- žildiņi Biezpiens
- žildinis Biezpiens
- žildiņš Biezpiens
- žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes
- kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu
- ķērceklis Biezpiens ar saldu krējumu
- smēre Biezpiens maizes apziešanai
- smērs Biezpiens maizes apziešanai
- kubucis Biezpiens saldā pienā
- pienssviests Biezpiens un sviests
- sierabiezpiens Biezpiens, no kura gatavo sieru
- borāks Biezpiens, parasti sliktas kvalitātes
- pamīkstais Biezpiens; ar krējumu, rūgušpienu vai pakrējumu sajaukts biezpiens
- birzūknis Biezppiens
- acs Biezputrā iespiesta bedrīte aizdara ielikšanai
- dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai
- pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
- spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds
- pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
- vamzis Biezs rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs)
- jecēklis Biezs šķidrums, piem., putra, kas savārījusies bieza
- tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.); intensīvs (par smaržu)
- kalata Biezs, raupjš audums (piemēram, zirgsega)
- buzulains Biezs, savēlies, nelīdzens (piem., par audumu), pūkains
- atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz
- manevrēšana Bieža kustības virziena maiņa (piem., šķēršļu dēļ)
- tribulēt Bieži aizskart (piemēram, brūci, sasitumu)
- lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos)
- baigs Bieži lieto kā pastiprinājuma apstākli pie vārdiem: foršs, feins, labs
- dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3)
- krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos
- piebraukāt Bieži piebraukt
- turēt mutē vien bieži pieminēt
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
- sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt
- pildināt Bieži piepildīt
- aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni)
- tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties
- sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi
- nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi)
- apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt
- deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus
- bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas
- nabagu cirtiens biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- bigūzis Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- pumpurmaize Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
- prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās"
- Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
- Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu
- bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences
- bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses
- bridža bikses bikses, kas zem ceļgaliem cieši pieguļ pie kājām; bikses, kas zem ceļgala savilktas
- bikņīt Bikstīt (piemēram pagales)
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam)
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1)
- sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā)
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
- uzbukņīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
- Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā
- piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām; biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi
- bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas
- sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >)
- pārības bits binārajiem datiem pievienojams pārbaudes bits, kas kopā ar datu masīvos sastopamo vieninieku skaitu summā vienmēr dod pāra vai nepāra skaitli, atkarībā no tā, kā tas paredzēts sistēmā
- Mančestras kods bināru signālu kodēšanas veids, apvienojot datu signālus ar sinhroimpulsiem saliktos impulsos, kur katrs saliktais impulss satur divas daļas, pie kam impulsa otrā daļa ir pirmās daļas inversija
- edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi
- stereotālskatis Binokulāra optiska ierīce, kas sastāv no diviem periskopiem
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
- eksaltācija bioelektrisko potenciālu amplitūdas pieaugums kaut kādas iedarbības rezultātā
- pangeni Biofori - dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāv visa protoplazma
- biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos
- imūnbioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī imunoloģisko faktoru ietekmi uz dažādiem procesiem, piem., infekcijas slimībām, augšanu un attīstību, iedzimtību, novecošanu, audzēju rašanos, audu transplantāciju u. c.
- veidošanās bioloģiska attīstīšanās (piemēram, par organismu, tā daļām)
- somatoterapija Bioloģiska garīgo traucējumu ārstēšana, piem., ar elektrošoku vai medikamentozo terapiju
- radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne)
- nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem)
- nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus
- pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām
- parahormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala dažu audu šūnas; piedalās asinsrites regulēšanā; kontrolē kuņģa un zarnu funkcionēšanu
- kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns
- bioss Bioloģiski aktīvu vielu grupa, kas nepieciešamas normālām dzīvības funkcijām
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām)
- izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām)
- biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
- nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
- piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē)
- karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
- arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms
- futbols Birokrātiska iesniegumu un materiālu pārsūtīšana vai atteikšanās pieņemt ar formālām atrunām
- kupsnu smiltājs birstošu smilšu sakopojums ap krūmājiem, vērmelēm, sālszālēm solončakos, upju, ezeru, jūru piekrastēs, kur ir stiprs vējš un sekli gruntsūdeņi
- piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt
- piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to)
- aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties
- apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam
- iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku)
- borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera
- Bērstele Birztala, Vārtājas pieteka
- Birkstala Birztala, Vārtājas pieteka
- Birstala Birztala, Vārtājas pieteka
- Birstele Birztala, Vārtājas pieteka
- Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte
- Orchesia fusiformis birztalu piepjkaruļnieks
- biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus
- kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem
- Biržeņa Biržiņa, Iecavas pieteka
- kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm
- koadjutors Bīskaps, kam uzdots asistēt diecēzes bīskapam pienākumu pildīšanā, ar tiesībām kļūt par viņa pēcteci
- infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
- pontifikālijas Bīskapu u. c. augstāko garīdznieku amata zīmes (piem., mitra, zizlis)
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā
- spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu
- aukņa Bišu spiets
- avilis Bišu spiets
- čams Bišu spiets
- strops Bišu spiets
- bites laiž bērnus bites spieto
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli
- spieta izlūkbites bites, kas pirms izspietošanas izrauga mājokļus jaunajai saimei
- grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu
- virsbits Bits, kas atšķiras no informacionālā bita, piemēram, pārbaudes bits vai arī kādas procedūras vai formāta bits
- piekļuves vadības lauks bitu secība, kas vai nu nosaka to, ka kadrs ir marķieris, vai apzīmē staciju, kura var izmantot marķieri, vai norāda, kad kadrs ir jāizņem, vai arī atļauj stacijām pieprasīt nākošo marķieri
- pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā
- eksarhs Bizantijas imperatora vietnieks Bizantijai piederošajās zemēs Itālijā
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
- atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm); bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- piebizot Bizojot pieskriet
- bizinslaiks Bizošanas laiks (mājlopiem)
- bizenslaiks Bizošanas laiks (par lopiem)
- Berezina Bjarezina – Dņepras labā krasta pieteka
- Bobra Bjarezinas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā
- ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas; šīs apakškārtas blaktis
- mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
- ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas; šīs dzimtas kukaiņi
- biešu blakts blaktīm piederošs 3-4 mm garš biešu kaitēklis, kas sūc lapu sulu un izplata virālo lapu čokurošanos
- sportula Blakus ieņēmumi dažādos amatos, piem., sēžu naudas
- alotrijas Blakus lietas, pie lietas nepiederīgas
- atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu
- regresīvā asimilācija blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās ŗunas plūsmai pretējā virzienā
- progresīvā asimilācija blakus vai tuvu esošu valodas skaņu savstarpēja pielāgošanās runas plūsmas virzienā
- līmeš Blakus, pie sāniem
- līdzākš Blakus, pie sāniem, līdzās, viens pie otra, kopā
- sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa
- izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi
- atblandīties Blandoties atkļūt šurp; blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- blankists Blankisma piekritējs
- ektomērs Blastomērs, kas piedalās ektodermas veidošanā
- atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma
- pietrambavāt Blietējot pielīdzināt
- dujīt Blietējot piepildīt (ar mālu)
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
- sprēgums Blīkšķis, kas rodas pārplīstot (piemēram, par balonu)
- spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi
- garuā Blīva migla (smidzenis) no zemiem slāņmākoņiem Dienvidamerikas piekrastē
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis; grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem
- klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam)
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem
- sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu)
- cietai Blīvi (piemēram, tīt, savienot)
- rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta
- pieslānīt Blīvi kraujot, piepildīt
- autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā
- piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku); stipri piesūcināt (ar ko)
- piestelpēt Blīvi piebāzt
- steņķēt Blīvi piebāzt
- pietuncīt Blīvi piebāzt, piepildīt
- piestūķēties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.)
- piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties
- piestūkāt Blīvi piebāzt, piepildīt; piestūķēt
- staukāt Blīvi piebāzt; daudz ēst
- saštopēt Blīvi piebāzt; sabāzt
- sastūkāt Blīvi piebāzt; sabāzt
- piepakāt Blīvi piepildīt (ar ko); piebāzt
- nopakulot Blīvi piepildīt ar pakulām (spraugu)
- piebakāt Blīvi piepildīt; piedrīvēt
- pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam
- pieblīzt Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam
- pietīklot Blīvi piestīgot
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka)
- ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā)
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns
- hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā
- necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem)
- ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei)
- ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.)
- roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai)
- grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa
- viļaka Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļaklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļāklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļāknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļakns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļākns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļaks Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļuknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- Belinshauzena jūra Bmalas jūra Dienvidu okeānā, Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m
- Bobrava Bobra - Odras kreisā krasta pieteka
- Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem
- Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
- tākelboja Boja, pie kuras peldlīdzekļi var īslaicīgi pietauvoties, lai takelētos (uztakelētos)
- kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā); traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā
- sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; arī hermētiskuma zudums (kam)
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām
- spert gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
- lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot)
- pušierēt Bojāt, (ko) nepareizi, nemākulīgi darot, pieļaujot kļūdas
- bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku)
- makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu
- deteriorēts Bojāts, pasliktināts (piem., piesārņots)
- Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
- Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Balupe Bolupe, Vecpededzes pieteka
- Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km
- Staigupe Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts
- Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā
- Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
- Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera
- Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
- Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe
- Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe
- Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera
- Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Lielā Irgiza Boļšojirgiza, Volgas pieteka
- bonapartists Bonapartisma piekritējs
- tekošā bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc pēdējo 6-10 gadu vidējā pieauguma
- Lielborne Borne, Daugavas pieteka
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
- ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
- pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem
- Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha
- Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
- botulīntoksīni Botulisma nūjiņas toksīni, kas veidojas nepareizi gatavotos vai nepietiekami noslēgtos konservos
- fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
- iebradāt Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas)
- iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā)
- nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem
- kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
- kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
- kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai
- dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa
- Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
- Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
- Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
- Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
- Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
- Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
- Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
- Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km
- Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
- bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam)
- blāķis Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
- tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
- piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to)
- izslēpēt Braucot (piemēram, ar ragavām), izveidot (ceļu); izšķūrēt
- atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi)
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas)
- kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu)
- aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres)
- iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām)
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
- muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
- Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus)
- braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla)
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus)
- nobraukt Braukot atdalīt (piemēram, vārpas, lapas, ogas)
- sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu)
- kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās)
- gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem)
- piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda)
- atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
- braukt kalībās braukt pie kalēja ar pasūtījumiem
- rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām
- pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
- Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu
- Astronomokrulsa Brazīlijas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Astronomo Cruls_), Nelsona salas ziemeļaustrumu piekrastē
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu
- aizdīkt Brēcot apdullināt, piebrēkt, piedīkt, piedžinkstēt, piekliegt
- piebremzēt Bremzējot piebraukt
- diska bremzes mehānisms bremzes mehānisms, kurā rotējošā vai nerotājošā detaļa ir disks, kas savienots ar riteni vai transmisijas vārpstu, un bremzēšana notiek, diska sānu daļai piespiežot bremžu uzlikās
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām
- darba cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kas ar šķidrumu pārnes spēku no galvenā cilindra uz bremžu mehānisma bremžu uzlikām
- galvenais cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kurā virzuļa mehāniskā kustība saspiež šķidrumu un šo palielināto spiedienu pievada bremžu mehānismiem
- divkontūru bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir divas bremžu kontūras, kas darbojas atsevišķi un katra no tām ir savienota ar saviem bremžu mehānismiem
- vienkontūras bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir tikai viena ar visiem bremžu mehānismiem savienota kontūra
- bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu
- Cebuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā
- Cibuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā
- menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni
- kakaža Bridņa detaļa - līks koks, pie kura piestiprina tīklu
- Brede Briede - Iecavas labā krasta pieteka
- Līdace Briede, Burtnieka pieteka
- Briedene Briede, Iecavas pieteka
- Briediena Briede, Iecavas pieteka
- Briedupīte Briede, Iecavas pieteka
- Briednieku strauts Briede, Pededzes pieteka
- Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte
- Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
- Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā
- Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
- Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
- Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā
- Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe
- Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera
- Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram
- Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
- atbrist Brienot atkļūt šurp; brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē)
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā)
- aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- plaukt Briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem)
- kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
- pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis
- šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem)
- šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem)
- šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem
- euraziāts Britānijas Indijā persona, kas dzimusi vietējās izcelsmes sievietei no eiropieša
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības
- BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais
- buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis)
- manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas)
- brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem
- brīvais Brīvais mandāts - vispārējs, aizstāv visas valsts intereses, brīvs no piespiešanas
- iekraten Brīvi (evietot, iekraut nepiespiežot)
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem)
- inklinācija Brīvi piekārtas magnētadatas nolieces leņķis pret horizontāli
- liberamente Brīvi, nepiespiesti
- sciolto Brīvi, nepiespiesti, dabiski
- neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
- Milda Brīvības piemineklis Rīgā; sievietes statuja šā pieminekļa virsotnē
- BPAF Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds
- atbrīvošana Brīvības, neatkarības piešķiršana (parasti militārā ceļā)
- statiskā atmiņa brīvpieejas atmiņa, kurā informācija glabājas trigeros
- RAM Brīvpieejas atmiņas apzīmējums (angļu "Random - Acces Memory")
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju
- pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā)
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris
- mediācija brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību noregulēšanai ar neitrālas un objektīvas trešās personas (mediatora) starpniecību
- algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem
- volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- BSB Brīvprātīgo sporta biedrība (parasti kopā ar nosaukumu, piem., BSB "Vārpa")
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem
- tabakas darva brīvs dūmu kondensāts, kam piemīt elpošanas ceļu kairinošas, vēzi izraisošas u. c. kaitīgas īpašības
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu
- laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls
- pacils Brīvs, nepieguļošs, vaļīgs, tāds, kas cilājas (parasti par apģērbu un apaviem)
- izvaļīgs Brīvs, nepiespiests
- brīvtermiņa Brīvtermiņa biļete, arī atvērtā biļete - divvirzienu biļetes veids, ko piedāvā lidsabiedribas, tajā nav norādīts atpakaļlidojuma datums un laiks
- frītrēders Brīvtirdzniecības piekritējs; brīvtirgotājs
- saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām)
- sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu
- vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns
- sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli
- remitējošs Brīžiem norimstošs, piem., drudzis
- bronhoadenīts Bronhiālo dziedzeru (pie bronhiem pieguļošo limfātisko mezglu) iekaisums
- chrīzografija Bronzas iespiedums
- guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to)
- parastā bērzupiepe brūnā bērzupiepe
- Piptoporus betulinus brūnā jeb parastā bērzupiepe
- umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa
- Coniophora puteana brūnā pagrabu klājpiene, konioforu suga
- klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella")
- ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga
- izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta
- Coniophora cerebella brūnās pagrabu klājpienes "Coniophora puteana" nosaukuma sinonīms
- taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču
- apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči
- koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē)
- kremle Brunču apakšējā mala; lieks piešuvums pie sieviešu brunčiem
- kremele Brunču apakšējā mala; piešuvums pie sieviešu brunčiem
- Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta, atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.)
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās
- Presveta Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
- Šilovka Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
- paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam)
- Februāra revolūcija bruņota sacelšanās 1917. g. 27. februārī Petrogradā, kas noveda pie cara atteikšanās no troņa 2. martā
- cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm); arī kauja
- jūras kauja bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija
- pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process
- kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks)
- soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai
- mūrlate Brusa, ko liek zem griestu sijas gala (spiediena vienmērīgai sadalīšanai pa mūra virsmu)
- Brūzupe Brūzile, Ezeres pieteka
- Sauļupe Brūzile, Ezeres pieteka
- Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km
- Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka
- Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
- ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu)
- Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km
- trejādais dārgakmens Buda kā skolotājs, dhamma kā viņa mācība un sangha kā kopiena, kuras dzīve pamatojas uz šo mācību, budistu ticības stūrakmens
- dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem
- arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais
- Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu
- kleša Budisma filozofijā ilūzija, ko rada cilvēka pieci maņu orgāni un smadzenes
- Ānandax Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni brālēns un mīļākais skolnieks, kurš pēc skolotāja zemes gaitu izbeigšanās visu atlikušo mūžu veltīja budistu kanona pierakstīšanai
- Maudgaljajāna Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kam piemita vislielākās maģiskās spējas
- Šāriputra Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kuram, pēc nostāstiem, piemitušas izcilas saprašanas spējas
- nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk
- rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām
- Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā
- dzogčens Budisma novirziens, kas tradicionāli tiek pieskaitīts pie Tibetas budisma skolas
- skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa
- budists Budisma piekritējs
- triratna Budisma trīs dārgumi - Buda (skolotājs), dharma (viņa mācība) un sangha (mūku kopiena); trīs dārgakmeņi
- bhiku Budistu mūks, kas iztiek vienīgi no žēlastības dāvanām un no mūku kopienas (sanghas) sarūpētā
- Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē"
- bidīt Budīt, piestumt, pamudināt
- budu Budu nakts - nakts, kamēr pie nelaiķa ir nomodā
- Pikāte Budze, Briedes pieteka
- Pinte Budze, Briedes pieteka
- Pintesupe Budze, Briedes pieteka
- dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas
- buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību
- stāvgalds Bufetes veida galds, uz kura novietoti ēdieni, katrs pienāk un paņem pēc izvēles, t. s. zviedru galds
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker"
- bukmēkers Bukmeikers - ierēdnis, kas zirgu sacīkstēs pieņem derību iemaksas un pieraksta dalībnieku vārdus
- uzbokņīt Buknījot panākt, ka pieceļas; buknījot uzmodināt
- Bakupe Bukupe, Cieceres pieteka
- Bekupe Bukupe, Cieceres pieteka
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
- pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē
- kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu
- Buļļupīte Buļļupe, Sedas pieteka
- Staizupe Buļļupe, Sedas pieteka
- Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km
- Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā
- Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā
- Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe
- Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā
- Kančupe Buļļupes pietekas Timbas nosaukums tās lejtecē
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā)
- strīda bumba bumbas izcīņa, piemēram, uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem
- penčingbols bumbiera formas ādas bumba, ko garā atsperē piekar pie griestiem; izmanto boksa treniņiem
- miemurs Bumbulis pie koka; aizauguša zara vieta
- ķilas Bumbuļi pie kāpostu saknēm, rodas kāpostu slimības dēļ
- mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu
- aizbungāt Bungojot apdullināt, piebungot
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu
- refleksometrija Bungu plēvītes kustīguma un spiedien mērīšana ārējā auss ejā ar speciāla aparāta palīdzību
- uzlūvēšana Burājot pie vēja, īslaicīga kursa maiņa tuvāk pie vēja
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi
- bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja
- plivināšanās Buras pakaļējās malas drebēšana, ja stūrē pārāk augstu pie vēja
- trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu
- pogājams štagas jātnieks buras piestiprināšanas elements, kas piešūts pie fokburas priekšējās malas un paredzēts uzpogāšanai uz fokštagas
- leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk
- pamatburas Buras, kuras jahtas konstruktors projektējis konkrētai jahtai burāšanai pie vēja, ja tā ātrums nav lielāks par 7,5 m/s, tās ir grotbura, fokbura un bezanbura, kuras izmanto vienmēr, neatkarīgi no vēja virziena un jahtas kursa
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
- vējdēlis Burāšanas sporta rīks - garena plāksne ar piemontējamu buru
- burāt augstu burāt cieši pie vēja
- pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos
- pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos
- burāt cieši pie vēja burāt pie vēja, cik "augstu" vien iespējams, tas ir, gandrīz pret vēju
- Burbuļstrauts Burbulis - Vadakstes pieteka Saldus novadā
- ieburt Burot ietekmēt (ko, kādu), panākt vēlamo rezultātu; burot pagatavot (piemēram, zāles)
- pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko)
- obeja Buršanas veids, ko piekopj Vestindijā; tajā Āfrikas reliģiju elementi apvienoti ar atsevišķiem kristietības elementiem
- burta lielums burta attēls, kurā tiek iekļauts arī neliels laukums virs un zem burta, kas nepieciešams starprindu attālumam un burtu virsrindas un zemrindas elementiem
- pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt
- vidupeņi Burti bez augšējā un apakšējā pagarinājuma, piem., a, e, o, u, n
- burtcipari burti, cipari un citi simboli, ko izmanto informācijas pierakstam
- pakājenis Burtiem, klišejām, kluģiem utt. pamatne, uz kā novietots iespiežamais materiāls
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu
- justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
- tipotets Burtlicis grāmatu spiestuvēs
- mašīnburtlicis burtlicis, kas strādā pie salikuma mašīnas
- tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem
- izbīdīšana Burtliktuvē salikuma nogādāšana no kopuļa uz salikuma dēļa vai slēdzamās plātnes ieslēgšanai spiedēs
- dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml. ar šādām piezīmēm
- līniju burtnīca burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līnijburtnīca
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līniju burtnīca
- cahier Burtnīca, piezīmju grāmatiņa; senāk žēlošanās raksts, lūgums valdniekam; vēlētāju rakstīta instrukcija deputātiem
- Lielupe Burtnieka pietekas Briedes paralēls nosaukums tās augštecē
- Lielais grāvis Burtnieku ezera pieteka Burtnieku pagastā, kas ievadīta slēgtā drenāžas sistēmā
- startstopa aparāts burtspiedējs telegrāfa aparāts ar raidītāja un uztvērēja pārtraukumainu darbību
- teleprinters Burtspiedējs telegrāfa aparāts ar rakstāmmašīnai līdzīgu tastatūru
- iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai
- salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu
- oriģinālpierīkošana Burtu paraugu piegāde lietuvei jauna burtu kolekcijas papildinājuma izgatavošanai
- anagramma Burtu pārstatījums, kas vienu vārdu pārveido citā (piemēram, palma - lampa)
- kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem
- motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos
- lēpuse Buru peldlīdzekļa aizvēja (zemvēja) puse, t. i., tā puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja)
- kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu)
- rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
- rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
- buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai
- buru apkalpošana buru uzvilkšana (pacelšana) un nolaišana, ievilkšana (pievilkšana) un izlaišana (palaišana)
- klīverkoks Burukuģa bugsprita turpinājums - apaļkoks, pie kura piestiprina priekšējās buras (klīverus)
- māžot Burvestības piekopt
- burvisks Burvīgs, pievilcīgs
- zavetnieks Burvis, dziednieks, kura darbība balstās uz maģisku formulu zināšanu un piesaukšanu
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis
- circulus vitiosus burvju loks; argumentēšana ar tādu tēzi, kas pati izriet no tēzes, kuru grib pierādīt; bezizejas stāvoklis
- gumstīt Burzīt, spiest
- vilkties būt - piemēram, par grumbām sejā
- stāvēt (kāda) varā būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt)
- ietvert būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku)
- atbilst būt (kam) piemērotam; saskanēt (ar ko)
- būt (retāk nākt) (krietnā, retāk labā, varenā) dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam
- būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā
- būt mierā būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt
- nedziedāt būt apspiestam
- locīties būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
- vīties būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
- pieņemt būt ar mieru veikt (amata pienākumus); uzsākt (amata pienākumu) veikšanu
- pieklibot būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu)
- plūst būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu)
- tecēt būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu)
- klibot būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu)
- līkumot būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
- salocīties būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi)
- saderēt būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu
- pieklāties būt atbilstošam pieklājības normām
- pieslieties būt atbilstošam, piemērotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai)
- derēt būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem)
- (sa)derēt kopā būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem)
- kāpt būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju)
- nokarāties būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem)
- nokārties būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem)
- nākt būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas)
- niķoties būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem)
- nokārties būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.)
- piegulēt būt cieši piekļautam (pie kā) atbilstoši (tā) formai
- pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
- pazibēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību)
- rakstīt būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem)
- starot būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām
- celties būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā); piederēt (pie kādas šķiras, kārtas)
- vadīt būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot tā darbību vēlamajā veidā
- būt galdā būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu)
- atsatrāpīties būt iedarbīgam (piemēram, par zālēm)
- glabāties būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos
- būt dūšā būt iereibušam, piedzērušam
- valdīt būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas
- noderēt būt izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos; būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par zināšanām, informāciju)
- caurvīt būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piem., par tēmu, ideju mākslas darbā)
- cauraust būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā)
- skanēt būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
- dastāvēt būt izturīgam (piemēram, par dziju, audumu)
- nosegt būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu
- piekļaut būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm; būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm
- nostiepties būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu)
- pakāpties būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi)
- pacelties būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
- pakāpt būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
- sniegties būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup)
- šķērsot būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi
- grupēties būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem
- izvelties būt izvirzītam no parastā stāvokļa (piemēram, uz ārpusi)
- izšauties būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm
- ēst kāda maizi būt kāda apgādībā, strādāt pie kāda
- būt pie rokas būt kāda rīcībā, piederēt
- nosadoties būt kam līdzīgam, piemēram, pēc izskata, rakstura
- sutināt būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piemēram, par sauli)
- būt ar rokām kājām pretī būt kategoriski kam pretī, nepiekrist, ļoti negribēt, lai kas notiktu
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu)
- sagaidīt būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā)
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu)
- snaust būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu
- lutināt būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām)
- attaisnoties būt lietderīgam, nepieciešamam, nozīmīgam
- nederēt ne velnam būt ļoti sliktam, nepiemērotam; nekam, nekur nederēt
- spīdēt būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- būt lielā cieņā būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam
- būt zelta cenā būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam
- svārstīties būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties
- svārstīties būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli)
- snaust būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem)
- slēpties būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā
- pielipt būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu
- klabēt būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām)
- noturēties būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem)
- tramdīties būt nemierīgam, izrādīt satraukumu, piemēram, skraidot
- klīst būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu)
- klaiņot būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
- klejot būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
- maldīties būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
- nenovīdēt būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (piemēram, kādam ko ņemt, lietot u. tml.)
- nenovīdēties būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.)
- svaidīties būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā
- lakarēt būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas
- vaikstāties būt nepieciešamam
- vajadzēt būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam
- daiet būt nepieciešamam; vajadzēt
- būt priekš kaķiem būt nepietiekamam, veltīgam. bez nozīmes
- vīdēt būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
- niķoties būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
- piedzimt būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām
- aizvāķēt būt nomodā (pie mirušā) līdz
- vākāt būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā
- vākot būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā
- valkāt būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai)
- mest būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- samudžināt būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi)
- virzīties būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu
- tuvoties būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu
- būt pa kaulam (kādam) būt pa spēkam, būt piemērotam
- gozēties būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem)
- saistīt būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.)
- berzties būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā
- izplatīt būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu
- stāstīt būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu; liecināt
- pavēstīt būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu)
- stāstīt būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu)
- rosināt būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība
- attaisnot būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt
- miglot būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām)
- saasarot būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām
- nobendēt būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem)
- saliekt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu)
- piepildīt būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē)
- sarūgtināt būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem)
- nopūst būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju)
- noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību)
- noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
- nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
- piesaistīt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese)
- pievilināt būt par cēloni tam, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā)
- saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi)
- likt būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties)
- stindzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti
- urdīt būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt)
- ietekmēt būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību)
- plīvot būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības
- rotāt būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem)
- nolēmēt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību)
- noraut būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām)
- pielūžņot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem
- izkaltēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss
- mēslot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu
- velt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās
- konservēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem)
- uztriekt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzsist būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
- uznest būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
- piedot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās
- kaut būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām)
- limitēt būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā)
- nostiept būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu)
- pamērcēt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem)
- mērcēt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem)
- parādīt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts
- pamētāt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem)
- pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi)
- veikt būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem)
- pārdzeltināt būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē; pieļaut, ka (kas) pārdzeltē
- pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi
- pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi
- piesērēt būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.)
- piesmelt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu)
- valstīt būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem)
- savilkt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.)
- pievilināt būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- novadīt būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm
- spēcināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā)
- iemest būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā)
- piepildīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- purināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju)
- kratīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju)
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā
- notraukt būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem
- sargāt būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem)
- nopūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju)
- paasināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk
- uztriekt būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi
- satrakot būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši
- sārtot būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
- apbarāt būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes
- aizdzīt būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju)
- aptēst būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi
- paputināt būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums)
- gaiņāt būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi)
- gainīt būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi)
- iedzīt būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums)
- vajāt būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu)
- paģērēt būt par cēloni tam, ka ir nepieciešamība (pēc kā)
- novilkt būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis)
- vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
- izrakt būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums)
- ierakstīt būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku
- paņemt būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks)
- spīdzināt būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību)
- saēst būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības)
- izstrādāt būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm)
- ļaut būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust)
- sadzīt būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas)
- saplavāt būt par cēloni tam, ka savirzās kopā (piemēram, siens plūdu laikā)
- metināt būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots
- atspaidīt būt par cēloni tam, ka tiek atspiests
- mest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas)
- sviest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7)
- sagrozīt būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli)
- samētāt būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem)
- saliedēt būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš
- piesaldēt būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst
- atdzīvināt būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība)
- darīt būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība, izjūta); izraisīt
- cirst būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa)
- pamest būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā
- pavājināt būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs
- diktēt būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi)
- ievadīt būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam)
- norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām)
- krampt būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest
- apgāzt būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai
- apsūdzēt būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
- sniegt (arī dot) liecību būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu
- dot liecību būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu
- runāt atklātu valodu būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību
- pieņemt parādi būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde
- izacelties būt pārākam un pievērst sev uzmanību
- izcelties būt pārākam un pievērst sev uzmanību
- mēgt būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt)
- paļauties būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu)
- paļauties būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu
- nokārties būt pārlieku noslogotam (ar darbiem, pienākumiem)
- izplest būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem)
- atsariezties būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu)
- pārsniegt būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu)
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu)
- beigties būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas
- lūzt būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu
- būt pālī būt piedzērušam
- darboties būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi)
- norauties būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu
- piederēties būt piemērotam
- iet būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem)
- iekļauties būt piemērotam (kādā kopumā, sistēmā)
- derēt būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku
- valkāties būt piemērotam valkāšanai
- piepasēt būt piemērotam, atbilstošam (pēc krāsas, formas u. tml.)
- saderēt būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1)
- dakrist būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt
- dapasēt būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt (parasti par apģērbu)
- ticēt būt piemērotam, derīgam, derēt
- noderēt būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par dzīvām būtnēm)
- piekrist būt piemērotam, piestāvēt
- turēties būt pieņemamā (fiziskā) stāvoklī
- kaist būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē)
- nostiept būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri
- karāties būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
- iznākt būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam)
- iznākt būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi)
- iznākt būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt
- cīnīties būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām)
- stāvēt būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā)
- iezīmēt būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi)
- klāt būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu
- vīties būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām
- turēties būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām)
- korelēt būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
- piestāvēt būt saskaņotam (ar ķermeņa dalu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu
- gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
- murdēt būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā)
- ritēt būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu)
- skopoties būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz
- plosīties būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām)
- dabūt būt spiestam (ko darīt, izjust)
- zvērot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm)
- pietikt būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams
- ierietēt būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku)
- rietēt būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu
- saskanēt būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi
- maskulinizēties būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti
- izturēties būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām)
- stiept būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm
- nogatavināt būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem)
- plest būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem)
- stiept būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem)
- plīvot būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu)
- veidot būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi)
- saskanēt būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
- staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā)
- mīlēt būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
- mīļot būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); [mīlēt]{s:1677}
- ticēt būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma
- tiekties būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā)
- zināt būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, [zināšanas]{s:78}, informācija
- būt pirmajā vietā būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība
- prasīties būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- kalksnīt būt tādam, kam nav ko ēst (par laukā piesietiem mājlopiem)
- stāvēt tālu (no kā) būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā)
- būt pēdējā vietā būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība
- turēt būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem
- nokārt būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem
- pelnīt būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums)
- pelnīties būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums
- degt būt tādam, kam piemīt degtspēja
- redzēt būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm)
- redzēt būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē
- būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu
- dzirdēt būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas
- lasīt būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu)
- šķielēt būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2)
- pārliekties būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem
- savaldzināt būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem)
- izteikt būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izsacīt (5)
- izsacīt būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izteikt (5)
- reprezentēt būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams
- pārstāvēt būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams
- būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
- vīt būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību)
- reprezentēt būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to)
- ievirzīt būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem
- izvirzīt būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem
- skaut būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem)
- uzturēt būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo
- zaroties būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2)
- zarot būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2)
- uzrunāt būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- saistīt būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu)
- slēpt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2)
- glabāt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā
- pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
- retardēt būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā; būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu)
- pārspēt būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību
- piestāvēt būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli
- pārstāvēt būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu)
- piesātināt būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu)
- skart būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību
- valdzināt būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi
- uzmundrināt būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem
- valstīties būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem)
- paust būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos
- sargāt būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko)
- pretoties būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem
- pārspēt būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu
- savienot būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu
- saistīt būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem
- pamatot būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.)
- likt sevi manīt būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt
- smērēties būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus
- uzsūkt būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
- vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu
- derēt būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli)
- vilkt būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis)
- savienot būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu)
- komponēt būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu
- lipt būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības)
- panest būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu
- žņaugt būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu
- uzsūkt būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām
- zvalstīties būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem)
- sadalīties būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa
- pievilkt būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu)
- konkurēt būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām)
- strādāt būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam
- plūst būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu)
- žļakstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
- žļurkstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
- valdīt būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu)
- ziežams būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci
- saņemties būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu
- smaržot būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi)
- rībēt būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu)
- sist būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu
- uzkrāt būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā)
- glabāt būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm
- kutēt būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām)
- zarot būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām
- regulēt būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām)
- līkt būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu)
- veltīt būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība
- vagot būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku)
- publicēt būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem
- skanēt būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu)
- pulsēt būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu)
- nolīkt būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu)
- saturēt būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu
- novecot būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes
- novecoties būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1)
- vadīt būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni)
- prasīt būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu)
- pulsēt būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem)
- spīdēt būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni)
- pārplūst būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju
- skanēt būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi)
- starot būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju)
- plīvot būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
- spīdēt būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu)
- nobirdināt būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem
- rādīt būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt
- vēdināt būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem; vēdīt (2)
- lorcka būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu)
- lāsēt būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
- lāsot būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
- kūpēt būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām
- kūpēt būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu)
- laistīties būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm)
- dūmot būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti)
- paust būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu
- pievest būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- tecēt būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu)
- staigāt būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu)
- pieķerties būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī
- turēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī
- nolipt būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita
- uzmanīties būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama)
- valdīt būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu
- atvērties būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.)
- pienākties būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.); būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību)
- derēt būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli)
- būt cenā būt vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību
- izsilt būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām)
- (palikt) jaņos būt zaudētājam; neiegūt (ko tādu, kas pienākas)
- dot būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu)
- iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu)
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu)
- viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē
- viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem
- pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā
- šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu
- slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko)
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm
- viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos
- sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai)
- apstiprināt Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu
- vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam
- vēsmot Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi)
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko)
- tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu
- divinils Butadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis, gāze, mākslīgā kaučuka izejviela
- eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku
- saturs būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai)
- sāls Būtiska, nepieciešama (kā) sastāvdaļa
- atribūts Būtiska, nepieciešama (substances) īpašība
- likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2)
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem)
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam)
- makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni
- paaudze būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā
- pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus)
- pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai); faktors; priekšnoteikums
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis
- puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības
- krūtainis Būtne, piemēram, zirgs, ar platām krūtīm
- sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm
- ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā
- inženierbūve Būve, ko neklasificē par ēku, piem., ceļš, sliežu ceļš, tilts, lidostas skrejceļš, dambis u. tml.
- garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve
- pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam)
- iebūvēt Būvējot ievietot (būvē); izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu)
- bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces)
- garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību
- piestātnes masts būves un ierīču komplekss dirižabļu piestāšanai un stāvēšanai
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas)
- ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
- zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
- korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti
- kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma
- Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma
- būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi
- dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa
- aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai
- seskviterpēns C~15~H~24~, nepiesātināts ogļūdeņradis, aciklisks, ciklisks vai policiklisks savienojums, satur trīs izoprēna atlikumus; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela
- estrāns C~18~H~20~, piesātinātais ogļūdeņradis, tā atvasinājumi ir estrons, estradiols u. c. estrogēnie steroīdi
- sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents
- nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās
- protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu
- metilamilketons C~3~H~11~COCH~3~, taukskābju sadalīšanās produkts, kas veidojas tauku bojāšanās procesā un piešķir tiem raksturīgu smaku
- pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi
- rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli
- nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē
- metīlcikloheksanols C~7~H~13~OH, 3 izomēro heksahidrokrezolu maisījums, visvairāk lieto kā ziepju piedevu
- piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā
- piridoksāls C~8~H~9~NO~3~, piridoksīna oksidēšanās produkts, viena no B6 vitamīna formām, dzīvās šūnas koenzīmu sastāvdaļa, kuri piedalās aminoskābju dekarboksilēšanā un transaminēšanā
- timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes
- nerols C10H18O, nepiesātināts pirmējais spirts, atrodams daudzās ēteriskajās eļļās; geraniola cisizomērs
- linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas
- tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence
- izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu
- mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā
- sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā
- laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
- pregnēns C21H34, nepiesātināts ogļūdeņradis; tā atvasinājumi ir progesterons un kortikosteroīdi
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
- nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi
- stigmasterīns C29H48O, fitosterīns, kas atrodams kopā ar citiem sterīniem augu, piem., sojas eļļā
- lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām
- uroporfirīns C40H38N4O16, hēma sintēzes starpprodukta uroporfirinogēna oksidēšanās produkts; iekšējas asiņošanas, piem., kuņģa čūlas gadījumā novēro uroporfirinūriju
- taraksacīns C40H40O5, rūgtviela pieneņu saknēs
- pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements
- lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī
- uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā
- leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem
- carists Cariskās valsts iekārtas piekritējs Krievijā
- Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka
- trambulis Caur centrifūgu malts piens
- trambuļpiens Caur centrifūgu malts piens
- kardiomentopeksija Caur diafragmu izvilkta taukplēves segata piešūšana sirdij sirds muskuļa kolaterālās asinsrites uzlabošanai
- hiloreja Caureja ar bagātīgu gļotu piemaisījumu (līdzība ar hilu)
- piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses)
- evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
- tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums
- Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela
- rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets)
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu)
- pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai
- aerotūba Caurule ar gaisa virsspiedienu (hloretila ampula) vai zemspiedienu (ampula ar adatu bez šļirces asiņu noņemšanai no vēnas)
- dūmenis Caurule dūmu izvadīšanai gaisā (piemēram, lokomotīvēm, tvaikoņiem)
- aizsargcaurule caurule, kas paredzēta kā aizsardzībai, piemēram, kabeļa, ūdensvada
- klīze Cauruļveida apkalums peldlīdzekļa bortā vai margsienā, kas pasargā pietauvošanās troses no pārrīvēšanās
- stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem
- siringosistrofija Cauruļveida orgāna (piem., olvada) sagriešanās
- apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai
- pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas
- ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, senākiem telefona aparātiem)
- sviķcaurums Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai
- sviķis Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai
- dūka Caurums, atvere (piemēram, kādā mašīnā, ēkas daļā)
- caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot
- trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu
- Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā
- virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu
- štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai
- cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis)
- Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
- pneimocēlājs cēlājs, kuru darbina ar saspiestu gaisu
- Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
- determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kādu parādību)
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju
- aizcelt Celt prom; ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.)
- bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem
- vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā)
- riezt Celt, sliet (ķermeņa daļu, piemēram, asti, galvu) - par dzīvnieku
- cināties Celties, kā sūna, kad tā tiek saspiesta, pacelties
- uzsvērties Celties, pieņemties
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai
- kaponjērs Celtne forta grāvja dibenā pie eskarpa šāvēju vai ložmetēju izvietošanai
- pienūzis Celtne, arī īpaša telpa, kur dzesē un uzglabā pienu
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka
- noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai
- budavāns Celtne, ēka, piebūve
- sētas puse celtnes aizmugure; celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms
- piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla
- darba rasējumi celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi)
- CP Celtniecības pārvalde (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 43. CP)
- CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP)
- derikceltnis Celtnis ar grozāmai kolonnai piekārtu izlici
- strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai
- sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes
- organosolventā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto organiskos savienojumus, parasti etilspirtu vai metilspirtu ar dažādām piedevām
- ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
- gonatocele Ceļa locītavas pietūkums
- ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai
- makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams)
- ēze Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi
- portpleds Ceļa soma vai apvalks pledam un gultas piederumiem
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem
- atceļot Ceļojot atkļūt šurp; ceļojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
- aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets
- seksa tūrisms ceļojumi uz valstīm, kuras pazīstamas ar plašu prostitūtu piedāvājumu, bet arī tūrisms ar mērķi nodibināt ar prostitūciju nesaistītas seksuālas attiecības
- FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību
- CEB Ceļojumu un ekskursiju birojs (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Liepājas CEB)
- rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml, zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri)
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, pie kā u. tml.); ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā
- pārcelt Ceļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- piecilāt Ceļot pievienot, nolikt blakus
- piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs
- piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda
- loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
- jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama
- CBR Ceļu būvniecības rajons (kopā ar kārtas numuru, pietn., 9. CBR)
- genufleksija Ceļu locīšana, pielūgšana krītot ceļos
- apakšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas izvada vienu ceļu zem otra (vai ceļu zem kāda šķēršļa)
- augšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas pārvada vienu ceļu pār otru (vai ceļu pār kādu šķērsli)
- cementa aktivitāte cementa stiprības pieaugums pēc noteikta cietēšanas laika (pārbauda pēc standartnoteikumiem)
- polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam)
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus
- cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.)
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām)
- žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos)
- raudzīties censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru)
- skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru)
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3)
- gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma)
- gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3)
- līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību
- lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību
- kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu)
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3)
- vilkties pie vēja censties iet ciešāk pie vēja, vairāk pie vēja
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē)
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi)
- knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla)
- ķerties pie pēdējā salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos)
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti)
- maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- ņemt nost censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu)
- vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi)
- klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni)
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās)
- kūkņāties Censties piecelties
- ķert aubē censties piemānīt
- ķert bebrus censties piemānīt
- pielēnot censties pierunāt, pārliecināt
- čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes censties pierunāt; censties (par ko) pārliecināt
- līmēties Censties piesaistīt sev uzmanību, iegūt simpātijas
- izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu
- izmest makšķeri censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu
- zelīties Censties piesūkties
- pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties
- koļīties censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
- koļīt Censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
- pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus)
- ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos
- kāpt uz kakla censties uzkundzēties, apspiest
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem)
- vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.)
- eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo
- uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību
- punkts centrālā (kā, piemēram, darbības, norises) vieta
- nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā)
- sirds centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa
- CSN Centrālais sporta nams (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CSN)
- CTK Centrālais tenisa klubs (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CTK)
- galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā)
- Tonakasiutla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākā dieva Tonakatekutli sieva, kas piedalījās pasaules radīšanā
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem
- centrālists Centrālisma piekritējs
- numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde
- hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem
- centrists Centrisma piekritējs
- aktīvais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina tīklā pārraidāmos signālus, tādējādi ļaujot tos sūtīt starp stacijām, kas atrodas viena no otras lielākā attālumā, nekā tas būtu pieļaujams pasīvā
- centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni
- cenu kalkulācija pēc pilnas pašizmaksas cenu kalkulācijas metode, kur cenu veidošanā pamatojas uz produkcijas pilno pašizmaksu; cenu kalkulē, pieskaitot produkcijas vienības pilnai pašizmaksai vēlamo peļņas apjomu
- sadārdzināšanās cenu pieaugums
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums
- cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals
- cepenis Cepiens
- pacepums Cepiens
- sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
- pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas)
- piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt)
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
- piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas)
- piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt)
- hamburgers Cepta gaļas šķēle ar piedevām starp apaļmaizītes divām daļām
- biezpienmaizīte Cepta maizīte ar biezpiena kārtu vidusdaļā
- tetervens Cepts (arī sildīts) jaunpiens
- cietais pienīns cepts jaunpiens
- sveķu piena sacepums cepts jaunpiens
- kustampauti Cepts jaunpiens
- ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums
- tējcepumi Cepumi, ko parasti pasniedz pie tējas
- pernieks Cepums (parasti pirkts) ar sīrupa piedevu
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas
- nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres
- rinocerebrālā mukormikoze cerebrālā mukormikoze, kuras sākotnējā infekcijas vieta ir deguna, pieres vai augšžokļa dobumi vai dažos gadījumos rīkles aukslējas
- sadzeršana Ceremoniāla alkohola iedzeršana kopā ar kādu (piemēram, saimniekam ar ciemiņu)
- precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo
- taklidi-seifs Ceremonija, kas izpilda kronēšanas vietu, pie kam sultānam apjož šķēpu
- barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem
- barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem
- Cierpnīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka
- Tērpīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu)
- piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas)
- Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka
- pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
- iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu)
- iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā)
- piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot
- piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- jaunpiebaldzēni Cēsu novada apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" iedzīvotāji
- abrupieši Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Abrupe" iedzīvotāji
- Baltīni Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
- Barackas Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baruckas" nosaukuma variants
- Kaulīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants
- Ļūdīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdiņi" nosaukuma variants
- kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa
- iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti
- pierendelis Ceturtdaļa; piendelis
- bluķa vakars Ceturtdienas vakars vispār jeb piektvakars
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka
- Cezīte Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka
- aldolkondensācija CH grupas pievienošanās reakcija karbonilgrupai
- undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka)
- alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā
- laurinskābe CH3(CH2)10COOH, piesātināta taukskābe augu eļļās un spermacetā
- miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos
- melisskābe CH3(CH2)28COOH, piesātinātā taukskābe bišu vaskā, miricilspirta oksidēšanās produkts
- ramnitols CH3(CHOH)4CH2OH, piecvērtīgs spirts, ramnozes redukcijas produkts
- laktilgrupa CH3CHOHCO, vienvērtīgs pienskābes atlikums
- laktamīds CH3CHOHCONH2, pienskābes amīds
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
- biezpiencibiņa Cibiņa biezpiena ievietošanai
- Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte
- Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā
- Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts
- Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse
- Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte
- Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe
- Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km
- Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe
- Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km
- Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km
- Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti
- Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem
- Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju
- ciemoties pie ošiem ciemoties pie vedeklas vai znota vecākiem
- Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
- iekuras Cienasts, ko ņem līdzi, ejot pie kāda pirmoreiz jaunā dzīves vietā
- platināt Cienāt, pielaidīgu darīt
- gravitāte Cienība, nopietnība, svinīgums
- respektābils Cienījams, godājams; pieklājīgs
- biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma sociālismā, ko pievienoja personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā, lai aizvietotu "kungs"
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju)
- būt pizdā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas
- (būt) dirsā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas
- pipelē ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas
- būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam
- mirt badu ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve
- partējība Cieša turēšanās pie savas partijas
- sapakulot cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām
- aizdrīvēt cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām)
- aizslēgt cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas)
- gņauzt cieši aizvērt; spaidīt, saspiest
- bābiņa cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
- bābīna cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
- bābiņš cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
- žņaugt cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu
- sažņaugt cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt
- nospraņģēt cieši apņemt (piemēram, jostu, siksnu) un sasprādzēt; cieši nosprādzēt
- sajozt cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu)
- sajozt cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt
- žņaugt cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt
- drīvēt cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām)
- iežmaugt cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu
- iežmiegt cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu
- iežņaugt cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu
- iesist cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt
- ierauties cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma)
- iežmaugt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
- iežmiegt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
- iežņaugt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
- iekost cieši iespiest (kur iekšā zobus)
- iekost cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā
- saspriest cieši iespiest (rokas sānos)
- iespiesties cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
- spiest cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā)
- skauties cieši kļauties (pie kāda, kā)
- rauties cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma
- bodijs cieši pieguloša augšapģērba un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā; torstriko
- laivīna cieši piegulošas izejamās sieviešu kurpes bez aizdares, ar palielu izgriezumu
- kapri cieši piegulošas trīsceturtdaļgaruma sieviešu bikses
- taļļa cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā
- šmaugs cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to dalām)
- samiegt cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem
- pielipt cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem
- piegulties cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu
- piekniebties cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem)
- lipt cieši piekļauties, pieķerties
- brankti cieši piekļauts, saspiests
- riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
- iekremties cieši pieķerties
- piekrampēties cieši pieķerties
- uzlipt cieši pieķerties; rāpties, kāpt
- pieķerties cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu
- pieblīvēt cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem)
- noslēgt cieši piepildīt (plaisu, caurumu)
- saplakt cieši pieplakt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- piežņaugt cieši piesaistīt, piesiet
- pietušīt cieši piesegt (pretspēlētāju sporta spēlē)
- iedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes
- piedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu)
- pieplakt cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt)
- piemiegt cieši piespiest
- piežmiegt cieši piespiest (1)
- piežņaugt cieši piespiest (1)
- pieplacināt cieši piespiest (pie kā, kam klāt)
- piekļaut cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
- piekļauties cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt)
- brankti uzspraust cieši piespraust
- sarauties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm)
- savilkties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2)
- lipt cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
- sažņaugt cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest
- sačokuroties cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
- iekosties cieši saspiest (ar zobiem)
- samiegt cieši saspiest (parasti delnā)
- samiegt cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas)
- sakost cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot
- sapoķēt cieši saspiest, sabāzt
- saspundēties cieši saspiesties
- sakņūpināties cieši saspiesties kopā
- sasprengties cieši saspiesties kopā
- ieķerties cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem
- pieķerties cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā)
- sakļaut cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa)
- sasiet cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties
- spīlēt cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem)
- kosties cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu
- kost cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā
- miegt cieši spiest, žņaugt
- plakt cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas)
- uzspiest cieši uzmaukt (piemēram, cepuri)
- stingrai Cieši, stabili (piemēram, nostiprināt, sasaistīt)
- stiprai Cieši, stabili, stingri (piemēram, nostiprināt, sasaistīt)
- krampēties Cieši, stingri ķerties (pie kā)
- saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to)
- žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko)
- rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens
- mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums; mezglojums
- spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido)
- žmaudziens Ciešs apskāviens, stipri saspiežot, sažņaudzot
- slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums
- mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām
- tamprs Ciešs, piegulošs (piemēram, apģērbs)
- ciešains Ciešs, pieguļošs (par apģērbu)
- metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām
- gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē
- cieta ķermeņa pārvietojums cieta ķermeņa stāvokļa maiņa, ko raksturo ar viena tā punkta (piemēram, masas centra) pārvietojumu un trīs pagriezieniem ap to
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- sakabe Cieta nerūsoša metāla āķveida kustīgās takelāžas piederums, kas kalpo buru un flagu savienošanai ar to fallēm
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers
- jonapmaiņas sveķi cieta viela, kas spēj uzņemt jonus no šķīduma un apmainīt tos pret citiem (piem., pārvērst sālsūdeni saldūdenī)
- krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi
- pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu
- fiksētu galviņu disks cietais disks ar katram diska celiņam piekārtotām nekustīgām lasīšanas / rakstīšanas galviņām
- fiksētais disks cietais disks, ko nevar noņemt no piedziņas mehānisma un ko izmanto vairumā personālo datoru
- puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem
- piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt)
- gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā
- garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piemēram, gaļai)
- kantovys cieti, nepiemēroti apavi
- cietokšņa artilērija cietokšņa garnizona artilērijas ieroči, ko izmantoja ienaidnieka apšaudei, uzbrukuma atvairīšanai, cietokšņa pieeju piesegšanai ar flangu uguni un izbrukumu no cietokšņa atbalstīšanai
- cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte
- cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas
- crepis Cietpienes
- cietpienenes Cietpienes ("Crepis")
- cietpienīte Cietpienes ("Crepis")
- krepis Cietpienes ("Crepis")
- kurpis Cietpienes ("Crepis")
- trulsaknis Cietpienes ("Crepis")
- divgadīgā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis biennis")
- mīkstā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis mollis")
- purva cietpiene cietpieņu suga ("Crepis paludosa")
- krūmu cietpiene cietpieņu suga ("Crepis praemorsa")
- tīruma cietpiene cietpieņu suga ("Crepis tectorum")
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
- piekaramais konteiners ciets plūdlīniju korpuss ar nodalījumiem; lieto kravas, aprīkojuma un ieroču pārvadāšanai; hermētiskus piekaramos konteinerus izmanto par degvielas tvertnēm, kuras var nomest pēc degvielas izlietošanas
- teflons Ciets polimērs, ko izmanto pārklājumiem (piem., virtuves trauku pretpiedeguma pārklājums), starplikām, izolatoriem u. c.; politetrafluoretilēns
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā
- sūkalu siers ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, iebiezinot sūkalas, pievienojot (vai nepievienojot) pienu, krējumu vai citus piena produktus
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
- akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli)
- adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
- saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
- ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek
- atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem
- kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni
- radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā
- lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām
- termoluminiscence cietvielu spēja uzkrāt ārējās iedarbības (piemēram, jonizējošā starojuma) enerģiju, kas sildot tiek atdota gaismas kvantu veidā; termostimulētā luminiscence
- parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt)
- cik rīkle nes cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt)
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos
- furanoze Cikliska cukura forma ar piecpantu gredzenu, furāna derivāts
- pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām)
- aromātiskie savienojumi cikliskas sistēmas (piemēram, naftalīns, benzols)
- stiprinieks Cīkstonis (piemēram, cirkā)
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi)
- tosīties Cilāties, mēģināt piecelties
- cikloelektrolīze Ciliārā ķermeņa elektrolīze; lieto intraokulārā spiediena pazemināšanai glaukomas gadījumā
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
- fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai
- objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne
- formas cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta iespiedforma
- ofseta cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta ofseta gumija
- iespiedcilindrs cilindrs lokšņu drukas iespiedmašīnā, kas satver apdrukājamo materiālu un visām rotācijas iespiedmašīnām rada spiedienu un nostiprina apdrukājamo materiālu drukas laikā, nodrošinot iespiedkrāsas pāriešanu no formas vai starpmezgla uz apdrukājamo materiālu
- spiediena cilindrs cilindrs papīra piespiešanai pie iespiedformas vai pie ofseta gumijas
- pārneses cilindrs cilindrs, kas loksni pārnes no iespiedcilindra uz nākamo iespiedsekciju vai tālāk uz izvadu
- duktorvelme cilindrs, kas rotējot paņem iespiedkrāsu vai mitrināšanas šķīdumu no krāsu kastes vai mitrināšanas aparāta šķīduma kastes un padod uz padeves velmēm
- bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs)
- Gilmija Cilmija, Kujas pieteka
- osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai
- pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai
- pritaks Cilpa, ko piešuj apģērba iekšpusē pie apkakles tā pakāršanai
- anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta
- sklida cilpa, piemēram baļķu pārvietošanai uz augšu vai leju
- piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- cilojums cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids
- kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti
- baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
- tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
- loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
- koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
- babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
- veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta
- nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults)
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums
- meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū
- kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
- kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm
- kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm
- menapiji Cilts senajā Beļģijā pie Reinas grīvas
- eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
- saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
- sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
- tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
- kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
- šākji Cilts, kurai bija piederīgs Buda
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos
- deliciae generis humani cilvēces rota, lēnprātīgā ķeizara Tita pievārds
- introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē
- tualete cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana)
- ehovīrusi cilvēka citopatogēnie vientuļie zarnu vīrusi, kas pieder pie pikornavīrusu dzimtas enterovīrusu ģints
- ražotājspēki cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa)
- kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators
- auglis cilvēka dīglis no 9. attīstības nedēļas līdz piedzimšanai
- urogastrons cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas
- neoantrops cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā
- somatomērs cilvēka figūras mērgarumu vai citu mērlielumu (piem., masas, plecslīpes leņķa) mērījuma vai aprēķina rezultāts, ko izmanto apģērbu konstruēšanā
- pārejas vecums (arī laiks) cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu
- portrets cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
- uzturvielas cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas
- aloplastika cilvēka orgānu (to daļu) aizstāšana ar audiem svešu vielu (piem., plastmasu) vai ar protēzi
- augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā
- valstspiederība cilvēka piederība kādai valstij - pilsonība vai pavalstniecība
- lokālidentitāte cilvēka piederības izjūta kādai vietai, apvidum
- antropolatrija cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele
- empīrija cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi
- antropopātisms cilvēka psihes īpašību piedēvēšana reālās un izdomātās pasaules priekšmetiem un parādībām
- augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība)
- individualitāte cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem
- garabērns cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums)
- runas pazīšana cilvēka runas datorizēta atpazīšana un tās pārveidošana ciparu formā, kas piemērota uzglabāšanai un apstrādei datorā
- darbspējas cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu)
- fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību)
- apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas
- skelets cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi)
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
- esprit de corps cilvēka uzticība un lepnums par grupu (kopienu, kolektīvu u. tml.), pie kuras viņš pieder
- karabūve cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti
- stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2)
- piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds
- viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums
- viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm
- balsotājs cilvēkas, kas balso, piedalās vēlēšanās, balsošanā
- spartieši Cilvēki ar pieticīgu dzīvesveidu
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
- zaļie Cilvēki un organizācijas, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā; politiskās partijas, kuru uzmanības centrā ir vides aizsardzības jautājumi
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās
- nacionālradikāļi Cilvēki, kas pauž nacionāli radikālus uzskatus, ir nacionāli radikālas organizācijas locekļi vai piekritēji
- pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam)
- represētie iedzīvotāji cilvēki, pret kuriem valsts lietojusi vardarbīgus soda paņēmienus, piemēram, reliģiskus spaidus, personu un ģimeņu deportāciju
- pievilcības atlīdzināšanas teorija cilvēkiem pievilcīgāki liekas tie, kuriem viņi paši patīk
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku
- apguvējs cilvēks (arī organizācija), kas izmanto (no jauna pieejamos līdzekļus, resursus)
- puņķutapa cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks
- marodieris cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus
- ādainis cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
- ādinieks cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
- valdnieks cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara
- sanitārs cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu
- plebejs cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks
- vilks cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks
- velna ģīmis cilvēks ar nepievilcīgu seju, atbaidošu izskatu
- privātpersona cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu
- fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs
- lampainis cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks
- caurbire cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira
- caurbiris cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira
- aizdevējs cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors
- dalba cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa
- dalbs cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa
- rotaļbiedrs cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas
- pārinieks cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas _u. tml._ cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā
- īpašnieks cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder kaut kas, kam ir īpašuma tiesības uz kaut ko
- parādnieks cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību
- mīļotājs cilvēks, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
- meistars cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē)
- dižmeistars cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā)
- pušelnieks cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu
- speciālists cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē)
- balsts cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā)
- negausis cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās
- muļķis cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
- hipertoniķis cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens
- nāvinieks cilvēks, kam ir piespriests nāves sods
- pretinieks cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā); cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko)
- pienākuma cilvēks cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa
- toksikomāns cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas
- narkomāns cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas
- balts cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais
- dzeltens cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais
- rezerve cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs
- vaļas vīrs cilvēks, kam nav nekādu pienākumu; brīvs cilvēks
- neticīgs cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam)
- nepraša cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā)
- neveiklis cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas
- buģis cilvēks, kam nepieciešama skubināšana, pamudinājums; kāds, kurš ir saīdzis, sliktā omā
- kleķeris cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem)
- dzimtīpašnieks cilvēks, kam pieder dzimtīpašums
- pušelnieks cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu
- bagātnieks cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas
- lieluzņēmējs cilvēks, kam pieder lieluzņēmums
- sīkrūpnieks cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums
- mazmājnieks cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums (līdz 10 ha)
- privātīpašnieks cilvēks, kam pieder privātīpašums
- domātājs cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas; arī filozofs
- fotomodelis cilvēks, kam piemīt fotogēniskums un kas pozē fotogrāfam (gk. kā profesija)
- grafomāns cilvēks, kam piemīt grafomānija
- putns cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā
- lokālpatriots cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms
- maniaks cilvēks, kam piemīt mānija (2)
- sadomazohists cilvēks, kam piemīt sadomazohisms
- savants cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms
- brīnumsavants cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt
- ekstrasenss cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- eidētiķis cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
- talants cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums
- telepāts cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas
- garnadzis cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis
- karātavnieks cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot
- smertņiks cilvēks, kam piespriests nāvessods
- nozīmnieks cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē
- dogmatiķis cilvēks, kam raksturīgs dogmatisms; dogmatisma piekritējs
- brahikerks cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu
- vientiesis cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks
- naivulis cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, kas viegli uzticas
- trūkumcietējs cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu
- badakāsis cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek
- badkāsis cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek
- viesis cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur)
- vulgarizators cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē
- narrs cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej
- piensaimnieks cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību
- galdabiedrs cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda
- vietnieks cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā
- aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
- sabiedrisks darbinieks cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi
- māceklis cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā
- baznīcēns cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā
- apspiedējs cilvēks, kas apspiež (1). 2. Cilvēks, kas apspiež (2)
- veģetārietis cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus)
- ložņa cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus)
- ošņa cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- izspiedējs cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu)
- krukņa cilvēks, kas ar lielu pacietību sēž pie kāda darba
- kratītājs cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
- šķeltnieks cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
- nodevējs cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai)
- simulants cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
- peldviesis cilvēks, kas atpūšas pie jūras vai kūrortā
- klātesošs cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā)
- sifilofobiķis cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem
- piļļa cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- izlēcējs cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi
- cietušais cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā)
- rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
- kokkāpējs cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks)
- pusmācītājs cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu)
- pielūdzējs cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību
- manekens cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē)
- donors cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā
- rauguļnieks cilvēks, kas dodas apraudzīt jaunpiedzimušo
- empīriķis cilvēks, kas domā un darbojas uz pieredzes pamata
- piedzīvotājs cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī)
- askēts cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma (1) principiem
- robežnieks cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā
- piejūrietis cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras
- pieguļnieks cilvēks, kas gana zirgus pieguļā
- kondotjers cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts
- glūnētājs cilvēks, kas glūn, izspiego; glūņa
- kalvinieks cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu
- praktikants cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības
- laureāts cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās)
- hakeris cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2)
- pamatlicējs cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu)
- brīvlaistais cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām
- līdzdzīvotājs cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā)
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs
- prozelīts cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību
- saderināt cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu
- saderināts cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu
- darbinieks cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē
- ciniķis cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks
- varonis cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
- čorts cilvēks, kas izliekas par kriminālvidei piederīgu
- rogaķiks cilvēks, kas izliekas piederīgs kriminālvidei
- vietraudzis cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības
- nelaimīgs cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu
- glūņa cilvēks, kas izspiego, izseko
- karsējs cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to)
- līdzjutējs cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam)
- viņējs cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs)
- klausītājs cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu)
- nerrs cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo
- patriots cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā
- partneris cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums
- svingeris cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (4)
- dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā)
- atrausējs cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas)
- kūlējs cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas
- kruisteklis cilvēks, kas ķeras pie kā aizliegta, neatļauta vai arī alkst, tīko pēc kā
- lietpratējs cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus)
- praktiķis cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām
- līdējs cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs
- fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs
- māceklis cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē)
- skolnieks cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas
- liķins cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties
- liķis cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties; liķins
- bikstīklis cilvēks, kas mēdz otram piebikstīt
- kleķeris cilvēks, kas nemākulīgi (ko) dara (piemēram, zīmē, krāso)
- gubšķis cilvēks, kas nepabeidzis vienu darbu, ķeras pie otra
- labģeris cilvēks, kas nepalīdz, kad nepieciešama palīdzība, un solās palīdzēt, kad tas nav nepieciešams
- krāsains cilvēks, kas nepieder pie baltās rases
- disidents cilvēks, kas nepieder pie valdošās (valsts oficiālās) reliģiskās organizācijas vai to neatzīst
- ļargata cilvēks, kas nepieklājīgi runā
- ļergata cilvēks, kas nepieklājīgi runā
- pusciemiņš cilvēks, kas nesen pārnācis dzīvot (pie kāda) un vēl nav iedzīvojies
- nabags cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā
- kroplis cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām
- diletants cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta
- uzpircējs cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu
- jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts
- kolportieris cilvēks, kas nodarbojas ar preču (piem., grāmatu) pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem
- spiegs cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks
- ūdensnesējs cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs
- ūdensvedējs cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot; cilvēks, kas ved ūdeni
- aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
- renegāts cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem
- iesniedzējs cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.)
- palīgs cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu
- takaļs cilvēks, kas par daudz iet pie kaimiņiem
- ciema slota cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko
- konformists cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām
- nemiernieks cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu); cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu
- nevīža cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto
- diktors cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus
- vēlētājs cilvēks, kas piedalās [vēlēšanās]{s:1823}
- avantūrists cilvēks, kas piedalās avantūrās; dēku meklētājs
- ballenieks cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks
- ballnieks cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks
- bērinieks cilvēks, kas piedalās bērēs
- cīnītājs cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku
- dievgaldnieks cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā
- disputants cilvēks, kas piedalās disputā
- karotājs cilvēks, kas piedalās karā; cīnītājs
- kartelists cilvēks, kas piedalās kartelī
- aplātnieks cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2))
- kaujinieks cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju; bruņotas cīņas dalībnieks
- konkursants cilvēks, kas piedalās konkursā (1)
- pārkāsnieks cilvēks, kas piedalās norūguša alus pārliešanā no kubla mucās
- piketētājs cilvēks, kas piedalās piketā
- polemiķis cilvēks, kas piedalās polemikā
- polemists cilvēks, kas piedalās polemikā; polemiķis
- rotaļnieks cilvēks, kas piedalās rotaļā; rotaļas dalībnieks
- sarunbiedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem
- sarunas (arī sarunu) biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem sarunbiedrs
- tūrists cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā; cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu; sportists, kas specializējies tūrismā
- aristokrāts cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1)
- buržujs cilvēks, kas pieder pie buržuāzijas
- neticīgs cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas
- bušmeņi cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm
- zulusi cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm
- kolonists cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2)
- neformālis cilvēks, kas pieder pie neformālas grupas, neoficiālas organizācijas u. tml.
- pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā)
- proletārietis cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks
- sīkburžujs cilvēks, kas pieder pie sīkburžuāzijas
- sīkgruntnieks cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības
- sīkzemnieks cilvēks, kas pieder pie sīkzemniecības
- pārijs cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām
- patricietis cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2)
- apgādnieks cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu; piegādātājs; sagādnieks
- populists cilvēks, kas piekopj populismu; masām tīkamu uzskatu paudējs
- piekritējs cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to)
- sātanists cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu
- pienesējs cilvēks, kas pienes labību pie kuļmašīnas galdiņa
- aģitators cilvēks, kas pierunā, pārliecina
- viltvārdis cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku
- kaklakungs cilvēks, kas piesavinās citu tiesības, citu darba augļus; izmantotājs
- izsūtītais cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā)
- varmāka cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm
- pielūdzējs cilvēks, kas pievēršas (dievam) ar lūgšanu
- transseksuālists cilvēks, kas pilnīgi identificējas ar pretējo dzimumu, uzskatīdams, ka piedzimis nepareizā dzimumā
- pirmgājējs cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu
- glumīzers cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.)
- oponents cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju)
- ballētājs cilvēks, kas rīko balles 1; arī piedalās ballēs 1
- vējgrābslis cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis
- vējagrābslis cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis
- sekotājs cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga; aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs
- dolburis cilvēks, kas runā, rīkojas, izturas nenopietni, bez jēgas
- izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- apguvējs cilvēks, kas sākt izmantot, ietvert savā darbības lokā (piemēram, jaunu teritoriju)
- pansionārs cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu
- pieaugušais cilvēks, kas sasniedzis fizisko un garīgo briedumu; pieaudzis cilvēks
- melderis cilvēks, kas satin virvi (velkot kādu smagumu, piemēram, kuģi ārā no jūras)
- paraugs cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme
- vanginīks cilvēks, kas senāk strādājis "pie kungiem"
- varonis cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to
- nepraša cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko)
- nespējnieks cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus
- muzikants cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis
- spēlētājs cilvēks, kas spēlē; tas, kas piedalās spēlē; spēles dalībnieks
- astinieks cilvēks, kas spiež trijbriža asti pie grunts
- pripis cilvēks, kas spiežas citu starpā
- palīgs cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā
- dampinieks cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas (dampja)
- kalvenieks cilvēks, kas sūtīts pie kalēja (kalvja) pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt
- kalenieks cilvēks, kas sūtīts pie kalēja pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt
- zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- piejēmājs cilvēks, kas uzpērk, pieņem no iedzīvotājiem preces
- laktoveģetārietis cilvēks, kas uzturā izmanto gk. augu un piena produktus un atsakās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem
- kolektors cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus)
- lasītājs cilvēks, kas vāc, piemēram, ogas, sēnes
- valdinieks cilvēks, kas vada (piemēram, saimniecību)
- mehanizators cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces; cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā
- boss cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums
- aizbildnis cilvēks, kas veic aizbildnības (1) pienākumus
- mežstrādnieks cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu)
- krāvējs cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā)
- saiņotājs cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā)
- plānotājs cilvēks, kas veido (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu
- maketētājs cilvēks, kas veido iespieddarba maketu
- nolaifers cilvēks, kas visu laiku sēž pie datora
- pļipasts cilvēks, kas visur grib pielīst klāt
- blazdars cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- blazders cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- robinsons cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats
- vainīgs cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
- nodevējs cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
- notespuļķis cilvēks, ko nepieciešamības gadījumā var norīkot dažādu darbu, uzdevumu veikšanā
- ķīlnieks cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi
- grebeņs cilvēks, ko piespiedu kārtā pazemo, izmantojot par pasīvo pederastu
- nerrs cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts
- āksts cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs
- tukšziedis cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa
- savādnieks cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem
- papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām
- dialektiķis cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska; dialektikas piekritējs
- signalizētājs cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1)
- signālists cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (2)
- jauktenis cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām
- kūjenieks cilvēks, kuram nepiederēja zirgs un kurš pārvietojās kājām
- namīpašnieks cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas
- pasionārs cilvēks, kuram piemīt liela iekšējā enerģija; temperamentīgs, aktīvs cilvēks
- šovmenis cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus
- indētājs cilvēks, kurš (ko) indē, kura darba pienākumos ietilpst, piemēram, grauzēju indēšana
- piedzīvotājs cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības
- deportēts cilvēks, kurš ir ticis piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas)
- vācējs cilvēks, kurš meklējot, atlasot gādā, iegūst (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veido (parasti sistematizētu) kopumu
- brīvklausītājs cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus
- atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi
- vācējs cilvēks, kurš pārvieto, virza (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novieto (vienkop, kādā kopumā, veidojumā), pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veido (piemēram, kaudzi no tiem)
- afgāņi cilvēks, kurš piedalījies karadarbībā Afganistānā
- bohēmists cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu
- vācējs cilvēks, kurš prasa un saņem (maksājumus), arī aicina dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem
- vācējs cilvēks, kurš uzmana, pieskata (bērnu)
- veganietis cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā
- vegāns cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans
- tu cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks
- kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers
- kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers
- tautas attīstība cilvēku brīvību un iespēju paplašināšanas un labklājības pieauguma process
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei
- sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas dala), kas veic šādus pienākumus
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam
- kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu
- sociālais slānis cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes
- ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu)
- kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas
- rangs cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem
- saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju
- lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni
- valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni
- rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija
- statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare
- kidnepings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnapings
- kidnapings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnepings
- politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību
- pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā)
- indoktrinācija Cilvēku sistemātiska, ilgstoša pamācīšana vai ideoloģiska apstrāde, lai tie bez iebildumiem pieņemtu kādu mācību, teoriju, ideju u. tml.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums
- pretplāksne Ciļņa iespieduma pretforma
- pirkstaiņi cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti
- naģele Cimds, kuram noadīta tikai puse no pirkstiem nepieciešamā garuma
- spieķaiņi cimdu adījuma raksts, kas atgādina spieķu zīmējumu
- Cimza Cimziņa, Raunas pieteka
- Cimze Cimziņa, Raunas pieteka
- Cimzupīte Cimziņa, Raunas pieteka
- Grīsla Cimziņa, Raunas pieteka
- Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā
- lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī)
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
- krustot šķēpus cīnīties ar šķēpiem
- cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes
- fotocinkogrāfija Cinkogrāfija - fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam
- melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu)
- mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku)
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku)
- sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
- divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem
- ikonomahija Cīņa pret svētbilžu pielūgšanu
- kombatants cīņas dalībnieks; persona, kas piedalās karadarbībā, parasti kādas valsts bruņoto spēku sastāvā
- brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā
- cionists Cionisma piekritējs
- ciparaudio Ciparformā pārraidei un atskaņošanai pierakstīta audioinformācija
- zīmīgais cipars cipars skaitļa pierakstā pozicionālajā skaitīšanas sistēmā, kas nepieciešams uzdotās precizitātes nodrošināšanai
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus
- decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata
- kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru
- kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM
- kravas marķējums ciparu, burtu un nosacītas informācijas uzraksts uz kravas saiņojuma vai speciālām birkām par kravas piederību un tās adresātu, par tās transportēšanas kārtību dažādos transporta veidos
- tenodēze Cīpslas piestiprināšana jaunā vietā
- fasciodēze Cīpslas piešūšana citai fascijai vai cīpslai
- skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās
- šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta); cirks, kura izrādes notiek šādā celtnē
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes)
- orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums
- revaskularizācija Cirkulējošo asiņu daudzuma atjaunošana, piem., pēc traumas
- ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem
- cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
- cirsmu fonds cirsmu kopa, kurā plānots kokmateriālu sagatavošanu veikt noteiktā laika periodā, piemēram, gadā
- cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes
- Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
- Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
- meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana
- regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus
- Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka
- papiere Cirvja piets
- piešs Cirvja piets
- ūzpiete Cirvja piets uzmetinājums
- Oija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka
- Ūjiņa Ciska, Īdeņas kanāla pieteka
- Vija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka
- hidromfāls Cistai līdzīga nabas izspiešanās ascīta gadījumā
- marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama
- vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai
- alterglobālisti Citādas globalizācijas piekritēji
- hetero- Citāds, atšķirīgs (piem., heterogēns, heteroseksuāls)
- piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem
- sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis
- citticībnieks Citas ticības piederīgais
- heterodokss Citas ticības piekritējs, kas atkritis no oficiālās baznīcas
- klusībā citiem nezinot; tā, ka nepievērš citu uzmanību; slepeni
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu
- ietvertā novērošana citu dalībnieku novērošana, pašam piedaloties procesā
- taustiņu pārdefinēšana citu funkciju piešķiršana atsevišķiem tastatūras taustiņiem
- ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā
- vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem
- ārzemju kapitāls citu valstu pilsoņiem, citām valstīm vai starptautiskām organizācijām piederoša kapitāla ieguldījums nacionālajā tautsaimniecībā ar mērķi gūt ienākumus
- adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- nekombatants Civiliedzīvotājs, kas nav pakļauts karojošās puses (valsts) karadarbības veikšanas starpatautiskajiem likumiem, tiesībām un pienākumiem
- sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta
- līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja
- trešā persona civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības
- lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības
- tiesas sēdes dalībnieks civilprocesa vai kriminālprocesa dalībnieks, kurš ir aicināts vai kuram saskaņā ar likumu ir jāpiedalās un kurš piedalās tiesas sēdē
- CAR Civilstāvokļa aktu reģistrācija (piemēram, rajona CAR nodaļa)
- parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme
- akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus
- glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
- juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības
- mantošanas tiesības civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām
- solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā
- atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas
- uzdevums civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus)
- COM ports COM pieslēgvieta
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu
- mukonskābe COOH(CH)4COOH, nepiesātināta dikarbonskābe, benzola oksidēšanās produkts urīnā dzīvniekam, kuram ievadīts benzols
- pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā
- gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi
- oksāletiķskābe COOHCH~2~COCOOH, ogļhidrātmaiņas produkts, kas piedalās trikarbonskābju ciklā
- mēģinājumu ierobežojums CSMA/CD tīkla maksimāli pieļaujamais kadra atkārtotas pārraides mēģinājumu skaits, ar kuru starpniecību cenšas novērst sadursmes
- epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks
- pogainis Cūka ar pogas veida piedevām pakaklē
- žņērba Cūka, kas nepietiekoši ēd
- PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- bullene Cūkpiene
- cūkpiens Cūkpiene
- pienele Cūkpiene
- cūkpienis Cūkpiene ("Taraxacum officinale")
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
- glikoreja Cukura ekskrēcija organisma šķidrumos, piem., glukozūrija
- cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
- aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns
- laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
- amata meistars cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa
- cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
- Inonotus obliquus f. sterilis čaga jeb melnā bērzu piepe
- Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- apčāpot Čāpojot apiet apkārt
- piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu)
- adendums Čārtera vai frakts līguma pielikums, kas maina vai papildina kādus līguma nosacījumus
- čartists Čartisma piekritējs, Anglijā 19. gs. pirmajā pusē
- cildins Čaugans (piemēram, par maizi)
- piečaukstināt Čaukstinot pieiet, pienākt
- Čečava Čečora, Rēzeknes pieteka
- Čečere Čečora, Rēzeknes pieteka
- Čečorka Čečora, Rēzeknes pieteka
- Čičora Čečora, Rēzeknes pieteka
- husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā)
- norēķina čeks čeka devēja rakstveida pieprasījums bankai bezskaidras naudas norēķinam
- čembalo Čembalo (kārtojuma nosaukumā un bibliogrāfiskajās piezīmēs)
- ūdensdille Čemurziežiem piederīgs viengadīgs un divgadīgs indīgs augs, 30-120 cm garumā, aug stāvošos ūdeņos
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu
- sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
- Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei
- dokumentu komplekts četri svarīgākie dokumenti, kas ir nepieciešami, lai nosūtītu preci: rēķins faktūra, konosaments, apdrošināšanas sertifikāts un pārvedums vekselis (trata)
- lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski
- dzāslons četrkantīgs koka vai metāla (pieslienams) panelis krāsns atveres aizvēršanai
- Endomychus coccineus četrplankumu piepjmīlis
- augšējais līķis četrstūra buras līķis, kas piestiprināts pie gafeles
- gafellīķis Četrstūra buras mala, kas piestiprināta pie gafeles
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
- šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts
- rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura
- taisnā bura četrstūraina bura, kuras augšējo malu piestiprina pie rājas
- lielais iegalvītis četrstūraina mīksta galvas kausa daļa starp pieres un paura kauliem
- lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai)
- auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts)
- linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis)
- kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām
- regulis Četrzaru rīks, ar ko rijā pie vētīšanas kulsmu cilā
- Idakans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dēmons, kam piemita pareģa spējas un kas varēja uzsūtīt sausumu un kaites
- Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas
- Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs
- Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu
- Bajaparaiso Čīles zinātniskā stacija Antarktīdā, Antarktīdas pussalas Danko krastā pie Žerlaša šauruma
- Silagaiļu strauts Čodarānu upes kreisā krasta pieteka Blontu pagastā
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
- Černija Čornaja, Maltas pieteka
- kužināt Čubināt (piemēram, guļasvietu)
- uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību
- lielas stiprības čuguns čuguns ar lodveida formas grafītu; iegūst, šķidram čugunam pievienojot modifikatoru, piemēram, magniju
- piečukstēt Čukstot piebilst, papildināt
- Šenheida Čuriškas upe, Sila ezera pieteka
- švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par gaļu, taukiem)
- švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par šķidrumu)
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
- aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē
- kanēļalkohols Dabā atrodams tikai esteru veidā, piem., storakā, lieto parfimērijā
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
- Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu
- Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti
- Barsakelmesa dabas apgabals Arāla jūras baseinā, kas 20. gs bija sala, tās platība 1980. gados bija 133 km^2^, ar maksimālo augstumu 113 m, bet jūrai izsīkstot 1990. gadu beigās kļuva par tās austrumu piekrasti
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
- Barena dabas apgabals Īrijas rietumos, Golvejas līča dienvidu piekrastē
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
- šūpulī ielikts dabas dots, iedzimts, tāds, kas piemīt no dzimšanas
- parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība)
- digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
- Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
- Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
- dzelzs mīnijs dabas materiāls, kas sastāv no trīsvērtīgās dzelzs oksīda Fe2O3 ar mālu un kvarca piemaisījumiem
- kulta pieminekļi dabas objekti, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģiskiem rituāliem (upurēšanai, dievu pielūgšanai)
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras)
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Bairona raga jūras parks dabas parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, pie Bairona raga
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
- Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
- Beitmensas jūras parks dabas parks Tasmana jūras piekrastē Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumos
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
- Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri
- Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
- Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
- Piejūras zemiene dabas rajons, kas aizņem 6-25 km platu joslu Baltijas jūras piekrastē un 2-20 km platu joslu Rīgas līča piekrastē 490 km garumā, platība — 594400 ha
- dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē
- medību saimniecība dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi
- Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā
- Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai
- tūrisma resursi dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
- Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala
- Skujupes upurakmens dabas un vēstures piemineklis šīs upes gravā, garums - 4,65 m, platums - 3,65 m, augstums - 2,8 m, apkārtmērs - 13 m, virszemes tilpums - 20 kubikmetri; Skuju uprakmens
- ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
- biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika
- ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
- biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms
- dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu
- stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā
- torija rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt toriju; galvenais minerāls monacīts, kurā torijs ietilpst kā izomorfs piemaisījums
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi
- naturale Dabiski, nepiespiesti
- homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā
- sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram
- faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24)
- atvārīšana Dabisko šķiedru jēlmateriālu apdares process, kurā atdala dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus
- papīrmasas attīrīšana dabisko un mehānisko piemaisījumu aizvākšana no atšķaidītas papīrmasas
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai
- brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots
- svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5)
- veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai
- iedzīvotāju vajadzības dabisku, sociālu un garīgu faktoru kopums, kuru klātesamība nepieciešama organisma, indivīda, sociālās grupas vai visas sabiedrības pastāvēšanai
- piedabūt Dabūjot, iegūstot (ko), piepildīt (ar to)
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko)
- notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu)
- saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu)
- atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu)
- noraut masā dabūt pa seju, tikt piekautam
- atjūtināt Dabūt pie samaņas
- aizvaldzināt Dabūt prom valdzinot (psihiski piesaistot)
- dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
- dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
- dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
- dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
- dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
- piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi)
- pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā)
- Mazā Dadžupīte Dadžupe, Amatas pieteka
- ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
- Picris echioides daglīšu rūgtpiene
- zalkšpiene Daglīšu rūgtpiene ("Picris echioides")
- teslica Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem
- teslīca Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem
- bišu kalpiņš daikts, uz kā pie stropa uz īsu laiku saliek bišu šūnas
- radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio
- sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai
- dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā)
- aksels Daiļslidošanā un skrituļslidošanā - lēciens ar pusotru apgriezienu un piezemēšanos uz pretējās kājas
- daimonolatrija Daimonu pielūgšana
- punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki
- ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži
- keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi
- basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
- ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
- meizāns Dakšveida dzelzs laivas priekšgalā, pie kura atsien buras
- klauva Dakšveida ierīce gafeles priekšgalā ar kuras palīdzību tā slīd gar mastu un turas pie tā
- dihotomija Dakšveida zarošanās, piemēram, staipekņu zarošanās
- Lankupe Dakterišķe, Ruņas pieteka
- Lankupīte Dakterišķke, Ruņas pieteka
- partitīvs Dalāms; tāds, kas norāda uz mēru, apjomu, piem., dalāmais ģenitīvs
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā
- loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā)
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija
- kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu)
- lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos)
- jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu)
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts
- zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju
- kooperatīvā apstrāde dalītās datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas ļauj diviem vai vairākiem datoriem (piemēram, lieldatoram un personālajam datoram) vienlaicīgi izpildīt to pašu programmu vai darbu, izmantojot vienus un tos pašus datus
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
- lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu)
- šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam)
- jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
- lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem)
- domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
- iedalīšana dalot piešķirt
- iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma)
- dadalīt Dalot pievienot
- sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai); mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām)
- tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2)
- stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4)
- stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis
- otrā puse daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām
- pirmā puse daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum
- Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
- aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
- struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju
- ektēnija Daļa no pareizticīgo dievkalpojuma - lūgšanas, kurās ietverti lūgumi un vēršanās pie Dieva
- Puzes pagasta teritorija daļa no pirmskara pagasta teritorijas (Modes apkaime) pievienota tagadējam Ugāles pagastam
- Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi)
- lietotāja dati daļa no ziņojuma vai paketes, kas satur lietotājam piederošu informāciju, bet nesatur vadības vai citu informāciju, kas tiek izmantota pārraides organizēšanai
- Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā
- Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
- konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam)
- kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas; vieta pie šīs daļas, gala
- homotips Daļa, kas ir apgriezti simetriska tai pašai ķermeņa daļai, piem., plauksta
- lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē
- pusaizaudzis daļēji aizaudzis (piemēram, ar zāli, krūmiem)
- paputēt daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu)
- aizkvēpt daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem)
- pussilts daļēji apsildīts (piemēram, par telpu)
- atslogot daļēji atbrīvot (cilvēku no uzdevumiem, pienākumiem)
- patīrīt daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem)
- atslogoties daļēji atbrīvoties no pienākumiem, uzdevumiem
- padzīt daļēji iedzīt (piemēram, naglu)
- apravēt daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu)
- pusnopietns daļēji nopietns
- aizkraistīt daļēji nosmelt krējumu no piena
- aiztrūkt daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu)
- ietrūkt daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām)
- pusbērns daļēji pieaudzis, liels bērns
- pacelties daļēji piecelties, uzcelties
- puspills daļēji piedzēries; apreibis
- aizsērt daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.)
- apradināt daļēji pieradināt
- piebust daļēji pierast, aprast
- aprast daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko)
- tūksnains daļēji pietūcis, pārklājies ar augoņiem
- pabrukt daļēji sabrukt (piemēram, par celtni); daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem)
- decentralizēt daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām
- kaišelis daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni
- pieviru daļēji vaļā; pievērts
- priekšapmaksa daļēji veikta samaksa par precēm vai pakalpojumiem pirms šo preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas beigām
- pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu)
- puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku)
- pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
- puspiešūts Daļēji, pa pusei piešūts
- atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes); arī priekšrocība
- anomalopija Daļējs krāsu aklums, piem., ar pavājinātu sarkanās vai zaļās krāsas uztveri
- hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru
- caurspiedīgā radiācija daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja
- daļiņu izkliede daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku
- identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt
- īpašenerģija Daļiņu vai daļiņu sistēmas enerģija, kuru iegūst atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumus, piemēram, Šrēdingera vienādojumu
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras)
- muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām
- Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
- Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
- Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
- follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi
- turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.)
- dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes
- vai-gun Daoistu metodes nemirstības iemantošanai ar dažādu "ārējo" līdzekļu palīdzību, kas ir līdzīgas primitīvākajai no rietumeiropiešu alķīmijai
- sociālalga Darba atalgojums, pie kura ņem vērā ģimenes stāvokli un bērnu skaitu
- peru piens darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni; peru pieniņš
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības)
- darba intervija darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības veicamajam darbam novērtēšanai
- paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas
- sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes
- aizsargattālums Darba drošības noteikumu reglamentēts attālums no elektroiekārtas, kas jāievēro strādājot pie noteikta sprieguma elektriekārtas
- reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā
- rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme; pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā)
- intervija darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai
- falanga darba kopiena, kolektīvā saimniecība utopiskā sociālista Š. Furjē (1772. - 1837. g.) sistēmā
- atlaišana no darba darba līguma izbeigšana likumā noteiktajos gadījumos; darba līguma izbeigšanas pamats ir pušu vienošanās, termiņa notecējums, darba līguma izbeigšana pēc darbinieka vai darba devēja uzteikuma vai pilnvarotu trešo personu pieprasījuma
- darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā
- atpūtas laiks darba likumdošanā regulēts laiks, kad darbinieks ir brīvs no tiešo darba pienākumu veikšanas
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
- pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu
- sociālistiskā sacensība darba ražīguma palielināšanas metode PSRS, kurai lielā mērā piemita propagandas raksturs
- nedzīvais inventārs darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā)
- lieta darba rīki, piederumi, mantas
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē)
- aplikants darba vietas pieprasītājs
- ilksenieks Darba zirgs, kas pieradis būt iejūgts starp ilksīm
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra
- šaka Darbarīka, piemēram, dakšu zars
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai
- elektriskie instrumenti darbarīki ar elektrisko piedziņu
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem
- viļķis Darbarīks (kā, piemēram, naglu) izvilkšanai
- knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem
- mūrnieka āmurs darbarīks ar kātu ķieģeļu piesišanai (guldot tos javā) un ķieģeļu pieskaldīšanai
- ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma)
- berztuve Darbarīks beršanai (piemēram, linu berztuves jeb mīstīklas)
- atslēga Darbarīks caurumu izspiešanai
- sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles
- marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas)
- montāžas instruments darbarīks montāžas darbu veikšanai, piemēram, uzgriežņu atslēga, āmurs u. c.
- pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa
- kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā
- raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis
- montāžas lauznis darbarīks, kas paredzēts riepu montēšanai, kas tiek izmantots arī citiem montāžas darbiem, galvenokārt kā spēka pielikšanas svira
- darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols
- apeja darbība --> apiet (3); arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt
- atvēršana darbība --> atvērt; padarīt pieejamu
- izspiešana darbība --> izspiest
- sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
- spiegošana darbība --> spiegot
- darba izziņošana darbība (arī publicēšana), ar kuras palīdzību pirmo reizi darbs kļūst pieejams publikai
- publicēšana darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība
- izziņošana darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai neatkarīgi no šīs darbības veida
- triks darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā)
- starpniecība darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm)
- vadība darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā
- darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu
- atmiņas iedalīšana darbība, kas atmiņas apgabalu piešķir atsevišķiem procesiem
- sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’
- aizvienēja darbība darbība, kas vienmēr izriet no subjekta, kas tam ir vienmēr piemītoša
- apskate darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā
- cīņa darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību
- izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums
- likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu
- bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu
- pretspiegošana darbība, lai atklātu spiegošanu un veiktu pretspiegošanas pasākumus
- ekšens darbība, piedzīvojums
- attece darbība, process - attecēt 1; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna)
- apiešana darbība, process --> apiet
- apspiešana darbība, process --> apspiest
- atspiešana darbība, process --> atspiest
- piebīde darbība, process --> piebīdīt
- piedošana darbība, process --> piedot 2
- piegāde darbība, process --> piegādāt
- piekāpšanās darbība, process --> piekāpties
- pieņemšana darbība, process --> pieņemt
- piepildīšana darbība, process --> piepildīt
- pieplūde darbība, process --> pieplūst (2)
- pieplūde darbība, process --> pieplūst (3)
- pieplūde darbība, process --> pieplūst(1)
- pierakste darbība, process --> pierakstīt(1)
- piesaiste darbība, process --> piesaistīt (1)
- piesaiste darbība, process --> piesaistīt (2)
- piesaiste darbība, process --> piesaistīt (3)
- pieskare darbība, process --> pieskarties (1)
- pieskare darbība, process --> pieskarties (2)
- piespēle darbība, process --> piespēlēt
- piespiede darbība, process --> piespiest (1)
- piestrāde darbība, process --> piestrādāt (1); arī apdare
- piesūce darbība, process --> piesūkt (1)
- piesūce darbība, process --> piesūkt (2)
- pietece darbība, process --> pietecēt (1)
- pievade darbība, process --> pievadīt(2)
- pievade darbība, process --> pievadīt(3)
- reprodukcija darbība, process --> reproducēt (1); tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko)
- saspiede darbība, process --> saspiest(1)
- saspiede darbība, process --> saspiest(3)
- spiešana darbība, process --> spiest
- piepilde darbība, process, arī rezultāts --> piepildīt (6)
- humanizācija darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks
- glābšana darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama
- nodevība darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai)
- saskare darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu
- zemskare darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot)
- binārā aritmētika darbības ar skaitļiem, kas pierakstīti binārajā (skaitīšanas) sistēmā
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību
- likvidācija darbības izbeigšana, piemēram, kāda uzņēmuma, organizācijas darbības likvidācija
- atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents
- infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns
- vājā locīšana darbības vārda gramatisko formu veidošana ģermāņu valodās, izmantojot piedēkļus, nevis mantoto patskaņu miju
- vajadzības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz nepieciešamu, obligāti īstenojamu darbību
- relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks
- absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu
- aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās)
- augments Darbības vārda vienkāršās pagātnes un aorista formveidošanas priedēklis indoeiropiešu valodās
- modificētājs Darbības vārds savā palīgnozīmē, kas ietilpst iztecēja vai galvenā locekļa sastāvā, piešķirot modālu nozīmi, fāzes nozīmi vai nejaušības nozīmi
- atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
- gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem)
- kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai)
- rezervācija darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums)
- tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu)
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
- Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā
- grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs
- materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu
- atstādināšana no darba darbinieka pagaidu nepielaišana pie darba (amata) pienākumu pildīšanas
- neizpaušanas pienākums darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums
- darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu
- atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē
- piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu
- mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
- darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību
- kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku
- ierādītājs darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas
- suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko)
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā
- pasportists Darbinieks, kas kārtoja pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu
- pieņēmējs Darbinieks, kas pieņem (preces, pasūtījumus u. tml.)
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti
- birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā
- uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti
- hronometrāžists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā
- hronometrists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte
- bāksargs Darbinieks, kura amata pienākums ir ugunsgrēku novērošana (tornī)
- istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā)
- apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju)
- pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā
- zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili)
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt
- zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam)
- pašuzliesmošanās Darbmaisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu
- caurvilkšanas mašīna darbmašīna caurvilkšanai ar horizontālu vai vertikālu caurvilča pārvietošanu (visbiežāk ar hidropiedziņu); ir horizontālās un vertikālās caurvilkšanas mašīnas
- grieznes Darbmašīna vai darbarīks materiāla nogriešanai ar paralēliem, slīpiem (giljotīngrieznes) vai diska asmeņiem
- daudzdarbu mašīna darbmašīna vairāku atšķirīgu griešanas procesu, piemēram, urbšanas, izvirpošanas un frēzēšanas, veikšanai; apstrādes centrs
- kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls)
- kombinētā kokapstrādes darbmašīna darbmašīna, kurā uz vienas statnes ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli, parasti ar kopēju piedziņu
- kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību
- noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni)
- iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm)
- piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu)
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām
- pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem)
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
- riktēt Darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml.
- būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
- būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam)
- vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci)
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko)
- pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
- pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
- timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.)
- čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu)
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā)
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem
- dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas
- blakusdarbs darbs ārpus pamatdarba laika pie cita darba devēja; darbu apvienošana
- labor omnia vincit darbs pieveic visu
- stažēšanās Darbs specialitātē noteiktā pārbaudes laikā, lai noskaidrotu pretendentu piemērotību štata amatam
- naga darbs darbs, kas prasa lielu piepūli, spēku
- kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi
- kvalificēts darbs darbs, kura veikšanai nepieciešama speciāla sagatavotība
- gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu
- gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums
- cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana
- izrakums Darbu kopums (arheoloģijā), kas saistīts ar zemes slāņu atrakšanu un senatnes pieminekļu atklāšanu; tas, ko atrod šajā darba procesā
- žvurgzdēt Dārdēt (piemāram, par transportlīdzekļiem, motoriem)
- žvurgt Dārdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem, motoriem)
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- kaprubīns Dārgakmeņu tirdzniecībā pieņemts nosaukums minerālam piropam, ko līdz ar citām granāta pasugām atrod D Āfrikas dimantu raktuvēs
- dārgai Dārgi (piemēram, maksāt)
- raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās)
- tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē
- lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām)
- uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma
- prezentāciju grafika darījuminformācijas, piemēram, produktu vai akciju cenas attēlojums diagrammās, nevis skaitļos
- apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
- pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
- simulatīvs darījums darījums, kas nopietni gribēts, bet aizslēpts aiz cita darījuma
- biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos
- fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
- divpusējs un daudzpusējs darījums darījums, kurā nepieciešams divu vai vairāku dalībnieku saskanīgas gribas izteikums
- vienpusējs darījums darījums, kurā pietiek ar vienas puses gribas izpaudumu
- piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt)
- blēņoties darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu
- pušķot darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām)
- izmēģināt darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju)
- mēģināt darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju)
- dūmināties darīt (ko), radot daudz dūmu, pieļaujot, ka izplūst (kur) dūmi
- pārdarīt darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna
- gausīt darīt bagātīgu, pietiekamu, svētīt
- rūmēt darīt brīvu, neaizņemtu; atbrīvot (piemēram, telpu, laukumu)
- svīst darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli
- lēkt pār ilksi darīt ko negaidītu, nepieņemamu
- iet parasto(s) ceļu(s) darīt ko pierastā, ierastā veidā
- miglot darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu)
- vārtīt darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu
- nest darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu)
- ieildzināt darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst
- vieglināt darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi)
- gatavoties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt)
- taisīties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1)
- posties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1)
- taisīties darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.)
- taisīties darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības)
- izziņot darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās)
- paust darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē
- sludināt darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski
- izplatīt darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem)
- nest darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu)
- laist darīt zināmu, ziņot; arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas)
- dalīties darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas)
- niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2)
- piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli
- ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu
- izspiedējs darītājs --> izspiest
- piedzīvotājs darītājs --> piedzīvot
- piegriezējs darītājs --> piegriezt 2
- piekritējs darītājs --> piekrist 3
- pielīdējs darītājs --> pielīst
- piesēdētājs darītājs --> piesēdēt
- piespiedējs darītājs --> piespiest
- spiedējs darītājs --> spiest
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā)
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā)
- darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums
- darvinists Darvinisma piekritējs
- Sonchus oleraceus dārza mīkstpiene
- piendadzīši Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
- pienene Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
- pieņi Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
- pienis Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
- garšsaknes Dārzeņi, ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
- lapu dārzeņi dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti)
- Kurzemes joks dārzeņu piena zupa ar aitas gaļu
- acojamais nazis dārznieka nazis, kas īpaši piemērots acošanai, potēšanai ar zariņu
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā)
- Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka
- Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka
- līnijdati Dati datora atmiņā, kam var piekļūt interaktīvā režīmā
- tiešsaistes dati dati datora atmiņā, kas pieejami interaktīvajā režīmā
- kolofons Dati grāmatas beigās par iespiešanas vietu, gadu, iespiedēja vārdu utt.; mūsdienās šī informācija parasti atrodas grāmatas sākumā
- metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana
- privātie dati dati, kas pieder un kurus izmanto tikai kāda atsevišķa persona, personu grupa vai organizācija
- ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu
- datu straumējums dati, kas tiek strukturēti un apstrādāti nepārtrauktā plūsmā, piemēram, audiostraumējumā un videostraumējumā
- publiskie dati dati, kuri gan pakešu, gan interaktīvā režīmā pieejami plašam lietotāju lokam (piemēram, dažāda veida izziņas)
- burtciparu dati dati, kuru pierakstam izmantotas kāda alfabēta rakstzīmes: burti, cipari vai citi simboli
- personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām
- dalītie dati dati, pie kuriem var piekļūt un kurus var apstrādāt dažādās datoru tīkla stacijās
- indeksētā sekvenciālā datne datne, kas apgādāta ar tādu indeksu sistēmu, kura ļauj ātri piekļūt tās ierakstiem
- aktīvā datne datne, kas atvērta lietošanai un tajā ierakstītie dati ir pieejami lasīšanai un apstrādei
- skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_
- sistēmas datne datne, kas ir operētājsistēmas vai kādas citas vadības sistēmas sastāvdaļa un kas satur informāciju par šai sistēmai nepieciešamajiem resursiem
- izplātā datne datne, kas nav fizikāli saistīta ar citām datnēm un nesatur norādes uz tām, tai nepiemīt hierarhiska struktūra
- piesaistītā datne datne, ko nosūta, pievienojot elektroniskā pasta ziņojumam
- konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām
- iesūtne Datne, kurā elektroniskā pasta programma uzkrāj pienākušos ziņojumus
- programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas
- tiešās piekļuves datne datne, kuras ierakstiem piekļuvi nosaka ar adreses vai atslēgvārda palīdzību
- aizsargātā datne datne, kuras ierakstiem var piekļūt tikai uzrādot paroli
- straumes orientēta datne datne, kuras struktūra ir atvērtāka nekā parastajai datu datnei (piemēram, dokumenta teksts, diskrēts balss ieraksts)
- signatūru datne datne, kuru automātiski pievieno nosūtāmajam elektroniskā pasta ziņojumam un kurā ir ziņojuma nosūtītāja adrese, elektroniskā pasta adrese un varbūt arī telefona un faksa numurs
- slēgtā datne datne, kuru nevar modificēt, t. i., nevar pievienot jaunus ierakstus vai izmest vecos
- datnes atribūts datnei pievienota iezīme, kas apraksta un nosaka tās statusu vai izmantošanas veidu, piemēram, piederību lasāmajām vai arhīva datnēm, kā arī to, vai tā ir sistēmas, direktorija vai apslēptā datne
- datnes uzturēšana datnes atjaunināšana, pievienojot, izmainot vai izslēdzot no tās datus
- tilpatspiede Datnes atspiešana, kuras saspiešanai izmantotas speciālas programmas
- fraktāļattēlu formāts datnes formāts tādu grafikas attēlu uzglabāšanai, kuri ir ievērojami saspiesti, izmantojot fraktāļus
- datnes pārsūtīšana datnes pārvietošana uz tās izmantošanas vai glabāšanas vietu, piemēram, no vienas datoru tīkla stacijas uz otru vai no vienas datu vides uz otru
- datnes saspiešana datnes uzglabāšanai nepieciešamās atmiņas telpas samazināšana
- direktorija saraksts datņu apvienots saraksts, kas var ietvert arī datņu lielumus, atribūtus, datņu izveidošanas un pēdējo izmaiņu datumu un laiku, kā arī, ja nepieciešams datņu piederību
- protokols FTAM datņu pārsūtīšanas, piekļuves un pārvaldības protokols (angļu "File Transfer, Access and Management protocol")
- datņu pārsūtīšanas protokola serveris (FTP serveris) datņu serveris, kas nodrošina pieeju protokola FTP arhīva datnēm
- FTP serveris datņu serveris, kas norošina piekļuvi protokola FTP arhīva datnēm
- dalītā datņu sistēma datņu sistēma, kurā datnes izvietotas dažādās dalītās datoru sistēmās vai datoru tīklu komponentos un ir vienādi pieejamas katrai šīs sistēmas vai tīkla sastāvā esošā datora programmai
- DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol")
- protokols DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol")
- pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem
- statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot
- virtuālā atmiņa datora brīvpieejas atmiņas šķietama palielināšana, izmantojot daļu cietā diska
- kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam
- sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski
- procesa vadība datora funkcija, kas nodrošina piekļuvi lietotāja programmām
- perifēriskās iekārtas datora funkcionālie mezgli, kas tieši nepiedalās centrālā procesora veikto operāciju izpildē un bieži ir konstruktīvi veidoti kā patstāvīgas iekārtas
- runas atbilde datora ģenerētas runas izvade, t. i. atbildes uz lietotāja komandām vai pieprasījumiem tiek sniegtas balsī
- tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju
- lietojums datora izmantojums īpašiem nolūkiem, piem., algu sarakstu sastādīšanai, inventāra uzskaitei, aviobiļešu rezervēšanai u. c. vajadzībām
- datorizētās mācības datora izmantošana mācību procesā, izmantojot grafiku un citus uzmanību piesaistošus līdzekļus, kā arī nodrošinot mijiedarbību
- attēlu analīze datora izmantošana, lai iegūtu skaitlisku informāciju par izvēlētiem attēla raksturlielumiem, piemēram, par kontūru garumu, laukumu lielumu, formu u. c.
- vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju
- sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam
- grafiskā karte datora komponente, kas nepieciešama, lai parādītu attēlu datora ekrānā
- universālais asinhronais raiduztvērējs datora komponents, kas apstrādā asinhronos sakarus, un tāds ir katram iekšējam modemam, kā arī katram datoram seriālo pieslēgvietu pārvaldībai
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate
- primārā atmiņa datora operatīvā atmiņa, kas sastāv no brīvpiekļuves atmiņas un lasāmatmiņus, kurām ir tieša piekļuve no centrālā procesora
- brīvpieejas atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni
- brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt
- atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
- resursu iedalīšana datora resursu plānošana izpildāmajiem un rindā gaidošajiem darbiem, piemēram, operatīvās atmiņas, ievadizvades ierīču un palīgatmiņas plānošana darbiem, kas datorā jāizpilda vienlaicīgi
- servisprogramma Datora sistēmas programma šīs sistēmas nepieciešamāko apkalpošanas funkciju veikšanai
- servisa rutīna datora sistēmas programma, kas izpilda palīgfunkcijas un standartprocedūras (piemēram, agtmiņas sadali, datu savākšanu, utt.)
- taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi
- beigvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas beigām
- sākumvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas sākumu; bet dažās programmās var būt arī atšķirīgas funkcijas
- izvēršamība Datora vai datoru sistēmas funkcionālo iespēju paplašināšana, pievienojot tai dažādus moduļus vai ierīces
- reālā atmiņa datora visa fizikālā atmiņa, kurā ietilpst operatīvā atmiņa un ārējā krātuve, to izmanto kā programmu, tā arī datu glabāšanai, un tā ir pieejama centrālajam procesoram
- uzdevums datoram izpildāmā darba pamatvienība; multiprogrammu vai multiapstrādes vidē ar uzdevumu saprot datora programmu, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursu izdalīšanu - atmiņu, ievad-izvadierīces, procesora laiku
- piederums datoram pievienota ārējā vai cita ierīce (piemēram, pele vai modems), kas paplašina tā funkcionālās iespējas, bet nav obligāti nepieciešama datora darbībai
- paātrinātājplate Datoram pievienota drukātās shēmas plate, kas centrālo procesoru aizvieto ar ātrdarbīgāku datu apstrādes ierīci
- vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošanā ar dažādām datu kopām tiek veikta viena un tā pati operācija, piemēram, masīvu procesors, kur viens dators vai procesors tiek izmantots vadībai, bet pārējie izpilda vienu un to pašu instrukciju
- kompjūtergrafika Datorgrafika - informācijas apstrāde, kurā ar atbilstošu programmu un ierīču (piem., grafisko displeju un ploteru) palīdzību var attēlot informāciju grafiskā veidā
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
- liellopa pase datorizēti aizpildīta veidlapa, kurā norāda dzīvnieka dzimšanas datumu, piešķirto identitātes numuru, izcelšanās datus un dzīvnieka īpašnieku
- augsta līmeņa valoda datorneatkarīga programmēšanas valoda, kas ir tuva dabīgai valodai un programmētājam dod iespēju koncentrēt uzmanību aplūkojamās problēmas risināšanai, nevis datora arhitektūrai, kā tas nepieciešams, izmantojot, piemēram, asamblervalodu
- tagotājs datorprogramma, kas pievieno gramatisko vai semantisko informāciju teksta komponentēm
- Adobe Illustrator datorprogramma, kas sākotnēji tika izstrādāta kā vektorgrafikas redaktors, bet dizaineri to izmanto dažādiem mērķiem: reklāmā, veidojot apsveikuma kartes, plakātus, grāmatas, iespiedgrafikas darbus, žurnālus, laikrakstus u. c.
- vandaļi datorprogramma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību, piemēram, atšifrē lietotāja paroli, īsteno pieeju neatļautiem datiem vai dzēš cieto disku
- sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
- transputors Dators, kas sastāv no vienas integrētās shēmas, kurā ietilpst mikroprocesors, brīvpiekļuves atmiņa, lasāmatmiņa un porti
- satelītdators Dators, kas vai nu novietots tālu prom no hostdatora, vai arī darbojas hostdatora vadībā un izpilda palīgfunkcijas, piem., datu vākšanu un apstrādi
- cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido
- datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas
- ekstranets Datortīkls, kas savieno vairākus uzņēmumus, piem., uzņēmumu ar tā piegādātājiem un produktu izplatītājiem; ārtīkls
- optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls
- datorizētā ražošana datoru lietošana ražošanā, piemēram, tehnoloģisko procesu vadībā, materiālu uzskaites un sadales, operatīvās plānošanas u. c. darbu automatizācijā
- programmatūra datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai
- dinamiskā resursu iedalīšana datoru resursu iedalīšanas paņēmiens, kas paredz, ka, atkarībā no konkrētām vajadzībām, programmai piešķirtos resursus var mainīt programmas izpildes gaitā
- vairāklietotāju sistēma datoru sistēma, ko var izmantot vairāki lietotāji, lai vienlaicīgi piekļūtu programmām un datiem
- elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi
- rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem
- aparatūras kļūme datoru sistēmas kādas fizikālās komponentes, piemēram, elektroniskas shēmas vai elektromehānisku ierīču (disku, lenšu), disfunkcija, kuras labošanai nepieciešama bojātās komponentes nomaiņa
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim
- bastiondators Datoru tīklā - dators, kas pasargā no nesankcionētas ieiešanas tīklā un piekļuves tīkla resursiem
- interfeisa datu bloks datoru tīklā - datu bloks, kas tiek pārsūtīts starp kāda slāņa un tā augšējā blakusslāņa entītijām caur apskatāmā slāņa servisa piekļuves punktu
- tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību
- tīkla drošība datoru tīkla aizsargātība pret nesankcionētu piekļuvi, tīšu vai netīšu iejaukšanos tā normālajā darbībā, kā arī tīkla aizsardzība pret tīkla komponentu bojāšanas mēģinājumiem. Datoru tīkla drošība ietver tā ierīču, programmatūras, datu un personāla aizsardzību
- posma stacija datoru tīklā aparatūras un programmu kopums, kas nodrošina datu apstrādes mezgla piekļuvi kanālam, kā arī veic šī mezgla darbības vadību
- resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators
- uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām
- piekļuves vadības saraksts datoru tīkla lietotāju saraksts, kas norāda, kuriem lietotājiem ir atļauta piekļuve kādam no datoru tīkla resursiem un kā lietotāji šo resursu var izmantot
- tīkla caurspīdīgums datoru tīkla operētājsistēmas vai citu programmu īpašība, kas nodrošina lietotāja piekļuvi attāliem resursiem tā, ka lietotājs netiek informēts par to, vai izmantoti attāli vai lokāli resursi
- drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei
- pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori
- klientservera lietojumprogramma datoru tīkla un klienta lietojumprogrammas, kas sadarbībā ar centrālo serveri veido informācijas krātuvi, lai ar servera starpniecību piegādātu vajadzīgo informāciju individuālajam lietotājam
- tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām
- vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_
- vieta datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu FTP
- profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas
- mandāts datoru tīklos - uzrādāma pilnvara, kas izmantojama kā tīkla resursa identifikators un kura apstiprina tās īpašnieka tiesības uz piekļuvi šim resursam
- iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris
- metatīkls datoru tīkls, kas izveidots kā citu datoru tīklu kompozīcija, piemēram, interneta tīkls
- hierarhiskais tīkls datoru tīkls, kurā datu apstrādes un vadības funkcijas tiek izpildītas dažādos līmeņos un šo funkciju izpildi veic tam piemēroti datori
- iezvantīkls Datoru tīkls, pie kura attāliem lietotājiem ar modemu starpniecību nodrošināta piekļuve
- maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts
- biroja automatizācija datoru un datoru tīklu izmantošana birojā, lai uzlabotu tā darba produktivitāti un vadības efektivitāti, izmantojot, piemēram, elektroniskās kartotēkas, tekstu apstrādes sistēmas, datorgrafiku, elektronisko pastu un telekonferences
- datorizēta programminženierija datoru un specializētas programmatūras izmantošana programmu sastādīšanai, kas nodrošina ne tikai šo programmu izstrādāšanu, bet arī sastādāmo programmu funkcionālo pārbaudi, to kodēšanu, nepieciešamās dokumentācijas izveidi un citas ar programmatūras izstrādāšanu saistītas darbības
- loģiskā slēdzene datu aizsardzība pret lietotāja piekļuvi, kas tiek nodrošināta, izmantojot programmatūru datņu vai ierakstu marķēšanai
- mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
- datu kompresija datu apstrādes algoritms, ko izmanto vietas ekonomijai uz cietā diska, arī datu glabāšanas veids, kas samazina datu apjoma glabāšanai nepieciešamo vietu vai datu pārraides ātrumu, kas ir līdzvērtīgs datu daudzuma samazināšanai
- analogierīce Datu apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo analogsignālu formā ar nepārtraukti mainīgiem fizikāliem lielumiem, piem., elektriskā sprieguma vērtībām
- saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus
- virstēriņš Datu apstrādes sistēmā laiks, kas netiek izmantots veicamā darba izpildei, bet nepieciešams sistēmas darbības un pārvaldības nodrošināšanai
- darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem
- pārvaldība datu apstrādes sistēmas funkcija, kas nodrošina pieeju datiem, pārrauga datu glabāšanu un vada ievadizvades operācijas
- nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada
- iestrēgšana datu apstrādes sistēmas pārejas stāvoklī, kad sistēma neizpilda derīgu darbu un nereaģē uz pieprasījumiem
- sistēmas piesātināšana datu apstrādes sistēmas stāvoklis, kurā tā vairs nespēj pietiekami ātri apstrādāt visus pieprasījumus
- kļūdu labošana datu apstrādes un datu pārraides iekārtu radīto vai programmu izpildes gaitā pieļauto kļūdu atklāšanas un novēršanas process
- informācijas vizualizēšana datu atspoguļošana vizuālā formā, lai varētu tos vieglāk pārskatīt un vieglāk tiem piekļūt
- aktīvā datu bāze datu bāze, ko konkrētā laika brīdī izmanto lietotājs un kas šajā laikā atrodas datora brīvpiekļuves atmiņā
- saraksts Datu bāzēs - datu struktūra, kas katram bāzes elementam piekārto rādītāju, kurš norāda attiecīgā datu elementa atrašanās vietu bāzē
- transakcija datu bāzēs - pieprasījums datu bāzes satura maiņai vai informācijas izguvei
- datu bāzes pieprasījums datu bāzes ierakstu pieprasījums, kuru lietotājs vai programma nosūta datu bāzes pārvaldības sistēmai. Atkarībā no pārvaldības sistēmas un valodas, kuru izmanto, lai vērstos pie datu bāzes, pieprasījuma tekstā var būt norādītas papildus darbības: atrasto datu sakārtošana, elementāru aprēķinu izpilde u. tml.
- izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas
- datu modificēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - jebkura transakcija, kas atbilstoši pieņemtajiem kritērijiem atjauno vienu vai vairākus ierakstus datu bāzē
- datu vārdnīca datu bāzes pārvaldības sistēmā – tabula, kurā ir informācija par visiem datu bāzes elementiem, t. sk. ziņas par ierakstu un datņu tipiem, indeksi un cita informācija par datu bāzes izmantošanu
- datu ieraksts datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds
- ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds
- izkārtojums datu bāžu sistēmās - norāžu elementu, piemēram, galveņu vai lauku, izvietojums lappusē
- sablokošana datu bloku veidošana (piemēram, datu bāzēs)
- pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators)
- datuve Datu glabātuve, kurā savākti operatīvie dati, kas nepieciešami noteiktai lietotāju grupai
- notīrīšana Datu iznīcināšana vienā vai vairākos atmiņas apgabalos, tos piepildot ar nullēm vai kādu citu rakstzīmi
- šaurapraide Datu nosūtīšana izvēlētam indivīdu lokam (piem., kabeļtelevīzija)
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību
- platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu)
- divpunktu pārraide datu pārraide starp divām stacijām bez starpiekārtu (piemēram, termināļu, datoru) izmantošanas
- piekļuves ātrums datu pārraides ātrums lietotāja piekļuves kanālā, kas nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu gala lietotājs var iesūtīt datus kadru retranslēšanas tīklā
- datu posms datu pārraides līnija un tai pievienotu divu vai vairāku staciju apvienojums, kas nodrošina tiešu datu pārsūtīšanu starp datu avotu un datu saņēmēju, neizmantojot datu uzglabāšanas un apstrādes starppunktus
- kopnes vešana datu pārraides procesa organizēšana kopnē, ko īsteno, pievienojot papildplates, un kas ļauj vadīt datu pārraidi pa kopni neatkarīgi no centrālā procesora, kā arī nodrošināt tiešu piekļuvi datora atmiņai un ārējām iekārtām
- GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
- tīkla redundance datu pārraides tīkla konstruktīva īpatnība, ko raksturo lielāks sakaru kanālu skaits, nekā tas minimāli nepieciešams, lai savienotu savā starpā visas tā stacijas
- datoru tīkls datu pārraides tīkls, ar to savstarpēji saistīto datoru un šai saistībai nepieciešamās programmatūras un aparatūras apvienojums, kas paredzēts mijiedarbības un datu apmaiņas organizēšanai starp attālām reālām galasistēmām; dalītais tīkls
- papildservisa tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārsūtīšanu un veic arī dažādus papildpakalpojumus, kā, piemēram, datu uzkrāšanu, protokolu konversiju, elektroniskā pasta apkalpošanu, kļūdu atklāšanu un labošanu
- datu iekapsulēšana datu pārraides tīklu protokolos - kadra konstruēšana, pievienojot datu paketei papildus vadības informāciju (sākuma un beigu norobežotājus, kadra pārbaudes sekvenci u. c.)
- apraides vide datu pārraides vide, pa kuru pārraidītais ziņojums ir pieejams visām tai pievienotajām stacijām
- datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem
- datu sagatavošana datu pārveidošana formā, kas piemērota to ievadei datu apstrādes sistēmās, piemēram, datus pirms ievadīšanas datorā kodē, pieraksta standartveidlapās vai citādi formatizē
- datu pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru
- pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru; datu pārsūtīšana
- alfabēts datu pierakstam un kodēšanai izmantojamu atšķirīgu rakstzīmju kopa, kurā rakstzīmes sakārtotas noteiktā secībā
- heksadecimālā notācija datu pieraksts sešpadsmitnieku skaitīšanas sistēmā
- datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju
- procedūra LAP datu posma piekļuves procedūra (angļu "Link Access Procedure")
- protokols LAPM datu posma piekļuves protokols modemiem (angļu "Link Access Protocol for Modems")
- notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi
- segmentēšana Datu sadalīšana apstrādāšanai piemērota lieluma blokos
- saspiešana reāllaikā datu saspiešana un atspiešana bez ievērojamiem apstrādes laika zudumiem, salīdzinot ar nesaspiesto datu apstrādi
- dinamiskā saspiešana datu saspiešana un atspiešana reālā laikā, piemēram, brīdī, kad tos nolasa no diska vai ieraksta diskā
- vārdnīca Datu struktūra, kas nodrošina piekļuvi datiem, programmām vai datnēm, izmantojot to identifikatorus
- konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā; šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus)
- sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi
- attēls datu vidē ierakstītu datu (teksta, grafikas) precīza un loģiska kopija, piemēram, izvadot datora atmiņā ierakstītus datus uz displeja ekrāna vai plotera, lietotājs redz šo datu attēlu
- formatēšana datu vides (piemēram, magnētiskā diska, disketes) sagatavošana izmantošanai datu apstrādes procesā, ierakstot uz tās speciālu vadības informāciju
- Lākturu upe Dauda, Gaujas pieteka
- Cūkaiņu upīte Dauda, Gaujas pieteka
- Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km
- Vecdreļļu ūdenskritums Daudas ūdenskritums Daudas upē pie Siguldas
- pārbarot daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls
- piešvempt daudz piedzert; piedzerties
- pieķaulēt daudz pieēst
- jūras vilks daudz pieredzējis jūrnieks
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks
- vecs buks daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks
- izredzēties daudz pieredzēt, piedzīvot
- pieraudāt daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām)
- laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt
- balmutēties daudz runāt, pļāpāt (nenopietni, nepārdomāti): jokoties
- divkāršs daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku)
- divkārtējs daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku)
- divkārtīgs daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku)
- pieglāsīt daudz vai pietiekami glaudīt
- kluinīt Daudz, lieliem malkiem dzert (gan ūdeni, pienu, gan alkoholu u. c.)
- stuķēten Daudz, ļoti piepildīts
- aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments
- partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē
- pieccīņa Daudzcīņa piecās disciplīnās
- tiešsaistes analītiskā apstrāde daudzdimensionālas datu bāzes analīzes metode, kas nodrošina specifisku datu bāzu indeksāciju, tādējādi paātrinot piekļuvi datiem gadījumos, kad jāpārskata lieli datu masīvi, kā arī ļaujot analizēt datus daudzos dažādos aspektos
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši
- kukaiņēdājs augs daudzgadīgs lakstaugs, kam papildu barība ir kukaiņi, piem., rasene, pūslene, kreimule
- maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols
- neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām
- automātiska atkalzvanīšana daudziem modemiem piemītoša spēja turpināt iezvanīšanos tik ilgi, kamēr tiek nodibināts savienojums
- simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes)
- dārdzināties Daudzkārt novērtēt, piedāvāt
- pievilstīt Daudzkārt pieaicināt, pievilināt
- ģedot Daudzkārt pieminēt
- brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze daudzkārtēja dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas uzlādēšana sekundes laikā, kas nepieciešams ierakstītās informācijas saglabāšanai
- pielīkot Daudzkārtīgi noliecoties pielasīt
- polihorija Daudzkorība, venēciešu skolā 17. gs. daudz piekopta komponēšanas maniere: sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca skaņkrāsu mainīgumu
- Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle
- druka uz mitra daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes klāj uzreiz bez laika intervāla, kas nepieciešams iepriekšējās iespiedkrāsas pilnīgai vai daļējai nožūšanai
- druka uz sausa daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes uzklāj pēc iepriekšējās krāsas nožūšanas; parasti šādu drukas veidu izmanto, drukājot krāsu darbus uz vienkrāsu iespiedmašīnām vairākos caurgājienos
- stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu
- daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās
- kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai
- bismutils Daudzos bismuta savienojumos sastopamā grupa, BiO- (piem., BiOCl)
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus)
- multipolārs Daudzpolu-; tāds, kam vairāki izaugumi (piem., par nervu šūnu)
- sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- musēt Daudzreiz atkārtot (piem., kādu tekstu)
- piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes
- pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis
- regulārs daudzskaldnis daudzskaldnis, kura visas skaldnes ir vienādi regulāri daudzstūri; ir pieci regulāri daudzskaldņi (Platona ķermeņi): tetraedrs, oktaedrs, kubs, dodekaedrs un ikosaedrs
- tambūrs Daudzstūraina piebūve pie lievenēm, kas aizsargā no lietus un vēja
- piecstūris Daudzstūris ar piecām virsotnēm
- pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris
- apvilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas malas pieskaras dotajai riņķa līnijai
- cirkulārie radikosakari daudzu adresātu sakari, kad radiocentrs raida identisku radiogrammu vienlaikus vairākiem adresātiem (piemēram, kuģiem) un saņem no adresātiem apstiprinājumu
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.)
- gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3)
- meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā, kam par cēloni ir Zemes sastapšanās ar ģenētiski saistītu meteoroīdu spietu
- divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu
- polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam
- neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku
- masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai)
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas
- Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka
- sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu
- raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi)
- raibs un rūtains daudzveidīgs, dažāds; tāds, kas sastāv no atšķirīgām daļām; piemīt atšķirīgas pazīmes
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
- polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos
- caurvilcis Daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem
- Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte
- Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
- Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
- Ļubiste Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā
- Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
- Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
- Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
- Ula Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā
- Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
- Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte
- Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe
- Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte
- Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe
- Varžupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Daugmales pagastā, lejtece pie Daugmales pilskalna
- Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe
- Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km
- Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts
- Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts
- Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis
- Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe
- Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km
- Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe
- Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja
- Šaltupe Daugavas kreisā krasta pieteka Kaplavas pagastā
- Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe
- Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka
- Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera
- Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē
- Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas
- Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte
- Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa
- Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos
- Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā
- Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
- Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe
- Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička
- Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
- Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km
- Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts
- Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km
- Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
- Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe
- Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā
- Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā
- Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa
- Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere
- Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste
- Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā
- Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
- Drisa Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, garums 183 km
- Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā
- Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
- Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
- Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā
- Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
- Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
- Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
- Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
- Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera
- Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
- Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
- Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
- Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis
- Rogāļu strauts Daugavas labā krasta pieteka Kūku pagastā, garums - <4 km
- Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts
- Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene
- Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km
- Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km
- Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka
- Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā
- Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
- Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa
- Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe
- Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē
- Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā
- Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
- Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
- Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna
- Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
- Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
- amplēties Dauzonīga, piedauzīga uzvešanās
- izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus)
- izpleitēt Dauzot iztīrīt (piemēram segu, mēteli)
- izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus)
- izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu)
- piedauzīt Dauzot ko, radīt (piemēram, lauskas)
- paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu)
- pievelēt Dauzot piegludināt
- iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu)
- piedauzīt Dauzot sasmalcināt pietiekami, daudz
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
- bākšķis Dāvana, lai kādu piekukuļotu; kukulis
- daikas Dāvana, piedeva
- daiki Dāvana, piedeva
- misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
- pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai)
- iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas
- plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis
- pretatspiešanās līdzekļi dažāda sastāva pulveri un šķīdumi, kurus izsmidzinot uzklāj svaigi nodrukātiem novilkumiem, lai nepieļautu krāsas saskari ar nākamo loksni un krāsas atspiešanos uz tās
- pertusīns Dažāda sastāva tumši brūns šķidrums, ko lieto pret garo klepu, pamatā timiāna ekstrakts ar piemaisījumiem
- stratēģiskais bruņojums dažāda veida ieroči (gk. raķešu ieroči) un kara tehnika, kā arī vadības un apgādes līdzekļi, kas nepieciešami stratēģisku uzdevumu veikšanai
- piekari Dažāda veida un materiāla sīkas rotas ar caurumiņu vai cilpiņu piekāršanai
- heterodontija Dažāda veida zobi sakodienā, piem., priekšzobi un dzerokļi
- maketēšanas plate dažādām elektronisko shēmu izstrādāšanas vajadzībām piemērota montāžas plate, uz kuras viegli arī modificēt shēmas
- veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.)
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas)
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai)
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli
- križuļi Dažādas piestiprināmas rotaslietas
- dermotonija Dažādas procedūras ādas uzlabošanai, kā piem., ādas elastīguma pastiprināšana, rētu un grumbu izlīdzināšana
- biofori Dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāvot protoplazma
- izsitumi dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem)
- adresēšanas shēmas dažādi adresēšanas veidi, ko izmanto gadījumos, kad adreses garums ir ļoti liels un to neērti ieslēgt komandā, vai arī kad nav nepieciešams norādīt reālo adresi
- ekskūzācijas dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums
- diferencālās izmaksas dažādiem daebības variantiem atbilstošas atšķirīgas izmaksu summas, kas kalkulētas lēmumu pieņemšanas procesā
- heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām
- dieviņš Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!"
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas
- individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums
- atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
- elektroaerosolterapija Dažādu ārstniecisku maisījumu ieelpošana ar saspiesta gaisa un kameras ģeneratora palīdzību
- valcis dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem; arī šāda darbmašīna
- iedzīvotāju pieauguma potenciāls dažādu iedzīvotāju atražošanās komponentu lomas raksturojums iedzīvotāju skaita pieaugumā tā stabilizācijas periodā (stabilo iedzīvotāju modelī)
- veselības aprūpes komanda dažādu jomu profesionāļu grupa, kas nodrošina cilvēka ārstēšanu un aprūpi jebkura veida veselības aprūpes institūcijās, kā arī var piedalīties sociālajā aprūpē kopienā
- izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4)
- izotoni dažādu ķīmisko elementu izotopi, kam ir vienāds neitronu skaits, piemēram, ^15^N, ^16^O (N=8)
- rokas instrumenti dažādu materiālu apstrādei būvobjektā un mājas apstākļos piemēroti instrumenti; ir griezējinstrumenti, aizzīmēšanas instrumenti un palīginstrumenti
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
- palīgmašīnas Dažādu nozaru uzņēmumos mašīnas blakus darbu veikšanai, piem., papīra griežamā mašīna iespiestavā
- puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem
- demogrāfiskā efektivitāte dažādu pasākumu un programmu īstenošanas efekts, bieži ģimenes plānošanas programmas efekts vai specifisku kontraceptīvo līdzekļu ietekme uz iedzīvotāju skaita pieaugumu vai samazinājumu
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- likuma ievērošana dažādu pienākumu uzliekoša un aizliedzoša likuma normu realizācijas forma, kuras gaitā tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas likuma normu prasībām un pamatojas uz tām
- starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai
- emulēšana dažādu protokolu piemērošana kādam noteiktam terminālim, lai nodrošinātu tā pievienošanu dažāda veida datu pārraide tīkliem
- nivelēšana Dažādu punktu relatīvā augstuma noteikšana, piem., gaisakuģa agregātu savstarpējā stāvokļa noteikšana
- elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo
- metiss Dažādu rasu piederīgo pēcnācējs
- izvēlne Dažādu režīmu, programmu, instrukciju vai atbilžu saraksts, kas interaktīvās sistēmās tiek attēlots displeja ekrānā un piedāvāts lietotāja izvēlei
- digitālā plaisa dažādu sabiedrības grupu vai arī valstu vidū sociālekonomisku iemeslu dēļ pastāvošas atšķirības informācijas tehnoloģiju pieejamībā
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā
- terminologs dažādu speciālo nozaru speciālists, kurš izstrādā savas nozaresterminoloģiju atbilstoši teorētiskajā terminzinātnē izvirzītajiem principiem; terminoloģijas speciālists
- koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā
- kolpocitogramma Dažādu šūnu tipu grafisks pieraksts, kuri novēroti no maksts gļotādas iztriepē
- virtuālais terminālis dažādu termināļu, kas pieder noteiktai termināļu klasei, loģisks modelis, ko izmanto, lai aprakstītu termināļu darbību atvērto sistēmu sadarbības vidē
- elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu
- neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes
- rekontrā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "kontrā" un spēles likmes četrkāršošana
- suprā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "rekontrā" un spēles likmes astoņkāršošana
- mords Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; hiršs
- hiršs Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords
- kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas)
- kontra dažās kāršu spēlēs, piemēram, bridžā, tarokā u. c. paņēmiens pretinieka uzvaras aizkavēšanai un spēles likmes divkāršošanai
- lāpsta Dažās mašīnās - metāla plātnei līdzīgs elements (piemēram, grābšanai, maisīšanai)
- sindiks dažās Rietumeiropas valstīs - kādas iestādes, kopienasvai korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis
- ratifikācija dažās valstīs (piemēram, ASV) - īpaša konstitucionālo labojumu apstiprināšanas kārtība
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
- iebraukšanas nodoklis dažās valstīs noteikts nodokļu veids, ko piemēro iebraucējiem (pasažieriem), tas jāmaksā lidostās vai citos iebraukšanas punktos
- katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai
- ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā)
- aizkavētā piegāde dažiem datu pārraides tīkliem piemītoša spēja uzglabāt datus līdz tam laikam, kamēr var piekļūt terminālim, kam tie adresēti
- klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas
- neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī)
- Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
- pameitot Dažkārt naktī doties pie meitenēm
- amfigastrijas dažu aknu sūnu lapas, kas attīstās lapoņa apakšējā (substrātam piegulošajā) pusē
- godība dažu amatpersonu (piemēram, tiesnešu) uzrunas forma
- satecēties dažu augļu (piemēram, ābolu) bojājumu veids
- gametofora dažu augu (piem., sūnu) daļas, kur veidojas gametangiji
- zaļums dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus
- haptotropisms dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas
- mirmekofilija dažu augu uzbūves īpatnības, ko izmanto skudras, piem., dobi stublāji ar plānām sienām, kuros tās apmetas uz dzīvi, saldi izdalījumi uz lapām, ar kuriem tās barojas
- čurings dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas
- mefitibioze dažu baktēriju straujāka augšana paaugstinātā oglekļa dioksīda spiedienā
- maršals dažu civilu amatpersonu nosaukums Polijā (piem., seima maršals)
- viktorija dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne
- adoleskārija dažu divpiesūccekņu sūcējtārpu nekustīga kāpura stadija
- cerkārija dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu kustīga kāpura stadija
- redija dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu partenoģenētiskās paaudzes indivīds
- sporocista dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu pirmās partenoģenētiskās paaudzes indivīds
- stolons dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi
- preterits dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks
- dihroisms dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā
- evaņģēlikālisms dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību
- pseidogomfs dažu krūmu ķērpju piestiprināšanās orgāns
- papildbarošanās dažu kukaiņa attīstības stadija pēc jaunā īpatņa izkūņošanās no kūniņas līdz pieauguša īpatņa stadijas sasniegšanai, kad tas kļūst nobriedis dzimumdzīvei
- maksts dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem
- cisticerkoīds dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī
- aspirācija dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piemēram, th, ph)
- terjers dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns; piem., bedlingtonterjers, erdelterjers, foksterjers, keriblūterjers, skaiterjers, skočterjers, toiterjers
- cietsakausējums dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem
- mētras dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas
- krists dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi
- pūznis dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne
- jāņuzāle dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras)
- taksācijas formula dažu taksācijas datu saīsināts pieraksts mežaudžu plānā: skaitītājā ir nogabala numurs un vecuma klase, saucējā – nogabala platība, augšanas apstākļu tips un bonitāte
- kozuris dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums
- gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue")
- uzdievā Debesīs, pie debesīm
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā
- pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs
- puskomēta Debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
- pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā
- perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā
- astrolatrija Debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā
- debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram
- Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
- Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
- Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
- Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama
- deciduālais periapendicīts deciduālās šūnas vēderplēvē, kuras klāj tārpveida piedēkli; konstatētas ārpusdzemdes grūtniecības gadījumos, ja ir olvadu salipums ar tārpveida piedēkli
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību
- potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās
- nepretrunīgums Deduktīvas teorijas (un tās aksiomu sistēmas) īpašība, kas nepieļauj šajā teorijā loģisku pretrunas pastāvēšanu
- Dedumupe Dedums, Gaujas pieteka
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai
- atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba
- atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba
- atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba
- atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
- atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.)
- dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā
- iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes)
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās
- punktveida kristālu defekti defekti, kuru izmēri ir tuvi atomu izmēriem; punktveida defektus veido kristāliskajā režģī iespiedušies sveši atomi; rodas kristāliskā režģa deformācija, kas atvieglo difūziju un mazina stiprību
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus
- iespiedkrāsas caursūkšanās defekts, kas rodas, iespiedkrāsai izsūcoties cauri papīram uz tā otru pusi
- tehnoloģiskais defekts defekts, ko izraisa kopējā tehnoloģiskā procesa neievērošana, tas saistīts ar iespiedkrāsas ‘uzvedību’ iespiedsekcijās, iespiedmašīnā kopumā un pēcapstrādes procesos
- papīra atslāņošanās defekts, kura dēļ vairākslāņu papīrs sadalās atsevišķos slāņos un tādējādi kļūst nepiemērots drukai
- lauka veidne definīcija, kas nosaka datu veidu, ko var ierakstīt datu laukā un neļauj lietotājam ierakstīt datu bāzē tai nepiemērotu informāciju
- Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
- normāls degmaisījums degmaisījums, kurā viena daļa degvielas sajaukta ar 15 daļām gaisa, t. i., tieši tik daudz, cik tas nepieciešams degvielas pilnīgai sadegšanai
- degviela Degoša viela, ko lieto par enerģijas avotu dzinējos (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa)
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei
- aerosinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums, ko izraisa gaisa spiediena maiņas, lidojot lielā augstumā
- rineirinters Deguna paplašinātājs, piepūšams baloniņš deguna asiņošanas apturēšanai
- mikterofonija Deguna pieskaņa balsī, runāšana ar deguna pieskaņu
- rinofonija Deguna pieskaņa balsij
- rezonanti Deguna skaņas eiropiešu valodās
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu
- papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams
- gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos)
- karburēt Degvielu izsmidzināt ar saspiesta gaisa strūklu, lai panāktu pilnīgu un vienmērīgu sadegšanu
- stojaks Degvīna glāze (mērs), ko parasti izdzer, stāvot pie letes
- akmeņdropes Degvīns (nenopietns apzīmējums)
- elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam
- deists Deisma piekritējs
- kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika
- lupatdancis deja, kuru izpilda lupatās tērpies vīrietis; tāds, kas staigā skrandās, plukata
- horeogrāfija Dejas pieraksts ar speciālām zīmēm
- iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli)
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- desot Dejot (pie patīkamas mūzikas)
- sidenēt Dejot ar dziļiem pietupieniem (un palēcieniem)
- piedēt Dējot piepildīt (ko) ar olām
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai
- declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku)
- kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids
- karnīze Dekoratīva forma, kas noslēpj āķus vai stieņus, pie kuriem piekārti aizkari
- gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem
- noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai
- piemājas dārzs dekoratīvie apstādījumi pie dzīvojamās ēkas
- konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu
- šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei
- aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas
- aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika; priekšmets, kas veidots šādā tehnikā
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem
- pomponroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, piemērotas audzēšanai iekšējos pagalmos
- kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi
- relikvārijs Dekorēts kulta piederums (tvertne) relikviju uzglabāšanai, gk. katoļu un pareizticīgo baznīcās
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku
- Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu
- iedeldēt Deldējot ieveidot (radīt virsmā, piemēram, robu, celiņu)
- Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām
- Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē
- Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu
- tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas
- Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma
- Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti
- upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas
- lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu
- ķinguls Dēlītis ar īpašnieka vārdu, ko piestiprina maisam vai piena kannai
- mezuza Dēlītis ar uzrakstītu lūgšanu, piesists pie durvju stenderes jūdaistu namos
- bocmansols Dēlītis sēdēšanai vajadzības gadījumā, piemēram, remontējot takelāžu, to paceļ mastā, izmantojot grotfalli
- klamburis Dēlītis, ko piesien niknam bullim uz pieres (ragiem) aizsedzot redzeslauku, lai tas neredzētu citus dzīvniekus
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties
- budūzis Dēļu piebūve cūku mitināšanai
- dēlēns dem. --> dēls (1); nepieaudzis dēls (1)
- klaniņa dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace
- piedāviņa dem. --> piedeva
- piektaliņa dem. --> piektala
- pienelis dem. --> piens
- pienins dem. --> piens
- pieniņš dem. --> piens
- pienīns dem. --> piens
- pienīte dem. --> piens
- pienītis dem. --> piens
- pienutiņš dem. --> piens
- piesaulīte dem. --> piesaule
- piesītis dem. --> piesis
- piespraudīte dem. --> piespraude
- piestiņa dem. --> piesta
- piestaliņa dem. --> piestala
- piestātnīte dem. --> piestātne
- piesūceknītis dem. --> piesūceknis
- pievakarīte dem. --> pievakare
- pievējiņš dem. --> pievējš
- piezarītis dem. --> piezaris
- piezīmīte dem. --> piezīme
- pirmpienīte dem. --> pirmpiene
- spieķītis dem. --> spieķis
- strupieliņa dem. --> strupiela
- taradzeņš dem. --> tarags, biezpiens
- standartizētais koeficients demogrāfiskā procesa līmeņa raksturotājs ar nosacījumu, ka iedzīvotāju sastāvs atbilst pieņemtajam standartam
- stacionārie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, stabilie iedzīvotāji ar nulles dabiskā pieauguma koeficientu, pastāvot to nemainīgam vecuma sadalījumam
- demogrāfiskie indeksi demogrāfisko procesu intensitātes rādītāji noteiktā iedzīvotāju grupā salīdzinājumā ar citu kopumu, kas pieņemts par standartu
- demokrāts Demokrātijas (1) atzinējs, piekritējs
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai)
- piketēšana Demonstrācija nelielu stāvošu grupu veidā pie kāda objekta, kas ir apstrīdēšanas priekšmets vai kas to simbolizē
- Denica Deņica, Sarjankas pieteka
- Dēnīca Deņica, Sarjankas pieteka
- Guseļņica Deņica, Sarjankas pieteka
- Gusiļņica Deņica, Sarjankas pieteka
- Ardēni departaments Francijā (_Ardennes_), Lielajā Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju
- Arjēža departaments Francijā (_Ariège_), Dienvidu-Pireneju reģionā, pie Spānijas un Andoras robežas
- Artibonita departaments Haiti (_L’ Artibonite_), Gonavas līča austrumu piekrastē
- Atlantida departaments Hondurasas ziemeļos (_Atlántida_), Karību jūras piekrastē
- Avačapana departaments Salvadorā (_Apuachapán_), atrodas valsts rietumu daļā pie Gvatemalas robežas
- eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs
- deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju
- idemnitāte parlamenta deputātu neatbildības privilēģija, kas nozīmē deputātu vajāšanas aizliegumu par darbībām, pildot deputātu pienākumus (balsošnu, līdzdalību komisijās utt.); neviens, tajā skaitā pats parlaments, nevar saukt deputātus pie atbildības par šīm darbībām pat tad, kad viņi jau ir pārstājuši būt par parlamenta locekļiem
- attikt Derēt (pielaikojot)
- Brosmium utilis derīgais pienkoks
- pasīgi Derīgi; piemēroti
- hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C
- ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem
- derens Derīgs, piemērots
- dienīgs Derīgs, piemērots
- pieveicīgs Derīgs, piemērots
- ieteicams Derīgs, piemērots, arī vēlams
- robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību
- deriks Derikceltnis - celtnis ar grozāmai kolonnai piekārtu izlici
- esenciālais neirotiskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ādas atrofisko nervu bojājums un kas piešķir atrofiskajai ādai spīdīgu, zīdam līdzīgu izskatu
- piederēt Derot pielīgt
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu
- bairīšdesa Desa, ko ēd kā uzkodu pie alus; sardele
- vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu
- vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis
- upesvēzis Desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Astacidae"), kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos
- espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā
- Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
- autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara; patvaldība, vienvaldība, absolūtisms
- azeotropā destilācija destilācija, kurā maisījumam pieliek vielas, kas saista vienu no azeotropā maisījuma komponentiem, veidojot citu azeotropisku vielu
- destilēts Destilācijas (pārtvaices) produkts, piem., naftas pārtvaicē iegūtie destilāti ir benzīns, petroleja utt.
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ
- uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
- plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments
- testa procedūra detalizēti norādījumi, kas nosaka, kā plānot, izpildīt un novērtēt testpiemēra rezultātus
- spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi
- matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums
- apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi
- spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu
- rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli
- cilindrs detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma
- aploks Detaļa (ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa vai apkalums
- vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām
- streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām; vilksnis
- knēvele Detaļa, ar kuru piestiprina ķēdes beigu posmu
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai
- piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai
- starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu)
- pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu
- piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas
- ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu)
- patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla
- tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā
- robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu)
- brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu
- vibrobunkurs Detaļu orientēšanas un padošanas ietaise, kas darbojas ar vibrācijas piedziņu
- adjunkts determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta; algebriskais papildinājums
- determinists Determinisma piekritējs
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai
- sensors devējs - mērpārveidotājs, kas tieši uztver mērījamo lielumu (spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu utt.) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni
- birkošanas teorija devianci skaidrojoša sociālā konstruktīvisma teorija, kura pievērš uzmanību sabiedrības reakcijai uz sociālo normu pārkāpumiem
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa)
- dharmačakra Dharmas ritenis - ritenis ar astoņiem spieķiem, budisma mācības simbols
- parafrenīts Diafragmai pieguļošo audu iekaisums; arī diafragmāls pleirīts vai peritonīts
- frenemfrakse Diafragmas nerva saspiešana
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem
- moleskins Diagonāli austs kokvilnas audums ar līmes piejaukumu, speciāli sagatavots ar vienmērīgu virsu iespiedumiem un grāmatu iesējumiem
- protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls
- sedijs Diakritiska zīme zem burta c (miniatūra s burta veidā), kas norāda, ka tas savādāk izrunājams (piem., franču valodā kā s)
- apstiprināšana dialogsistēmās - partnera piekrišana veikt kādu darbību
- apstiprinājums Dialogsistēmās - partnera piekrišana veikt kādu darbību
- kalibrs Diametrs (piemēram, stieplei); biezums (piemēram, metāla plāksnei)
- organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu)
- Slīteres rezervāts dibināts 1957. g. paplašinot Slīteres dabas pieminekli līdz 7848 ha platībai, 1979. g. paplašināts līdz 15037 ha, 2000. g. iekļauts Slīteres nacionālajā parkā
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
- ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai
- lukturis Diegā pie griestiem piekārts pušķis
- palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus
- šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam
- aizdiegt Diegt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā u. tml.)
- dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā)
- pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru; vakara sākuma daļa; pievakare; laiks pēc pulksten 3 pēcpusdienā
- diētes Dienas jeb uztura nauda; piem., papildu atlīdzība amata personai komandējuma laikā, atlīdzība uzaicinātam lieciniekam, apdrošināšanas sabiedrības delegātam utt.
- nastnieki Dienas strādnieki Rīgā (līdz 19. gs.), kam bija noteikti pienākumi pilsētas aizsardzībā; dzīvoja gk. priekšpilsētās
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienasvidus (1)
- dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienvidus (1)
- dindārzs Diendārzs - laidas lopiem uz lauka
- strēļi dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks; dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros; karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli
- korupcija dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1)
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības)
- darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
- Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.)
- sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva
- baski Dienvideiropas tauta, dzīvo pie Biskajas līča Francijā, Basku zemē un Navarrā Spānijā
- mellais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis
- melnais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis
- Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti
- Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- secesionists Dienvidnieku (un vergturības) piekritēji ASV pilsoņu kara laikā
- saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes
- čubasko Dienvidrietumu vētras Meksikas piekrastē
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
- Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve
- Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka
- Lielā Susēja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Lielā Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Lielā upe Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m
- Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte
- Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka
- Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
- Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m
- Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe
- Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte
- Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu
- aurojošie četrdesmitie dienvidu puslodes četrdesmito (arī piecdesmito) grādu platumi, kuros virs okeāniem raksturīgi stipri rietumu vēji un biežas vētras
- zadruga dienvidu slāvu ģimenes kopiena, lielā ģimene (patriarhālā ģimene), tajā ietilpa vairākas paaudzes (20-30 cilv.), pastāvēja līdz 19. gs. b.
- izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas
- ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu
- teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās
- Išta devatā dievība hindu tantrismā, kas izraudzīta pielūgšanai, visbiežāk Šiva, Šakti vai Kālī
- Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai
- elkdievība Dievības vai garus personificējošu tēlu, elku pielūgšana
- Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji"
- giganti Dieviem un kiklopiem radniecīgi milži sengrieķu mitoloģijā, Gajas un Urāna dēli
- Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām
- dievturis Dievturības piekritējs, šīs kustības dalībnieks
- gana Diezgan, pietiekami
- ganab Diezgan, pietiekami, gana
- atticīgs Diezgan, pietiekami; pieticīgs
- asimetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala nevienādi (piemēram, attiecībā 1:2, viena daļa uz priekšējo dzenošo tiltu, divas daļas uz diviem pakaļējiem dzenošajiem tiltiem)
- starpsānu diferenciālis diferenciālis, kas transportlīdzekļos ar sānpiedziņu transmisiju sadala griezes momentu starp kreisās un labās puses dzinekļiem
- partikulārs atrisinājums diferenciālvienādojuma atrisinājums, ko iegūst no vispārīgā atrisinājuma, piešķirot noteiktas vērtības visām tā konstantēm (parametriem)
- intumescence Difūzs pietūkums, uztūkums
- DSL Digitālā abonenta līnija interneta pieslēgumam mājā; ciparu abonentlīnija (angļu "Digital Subscriber Line")
- LZW datu kompresija digitālo datu kompresijas veids, kas sniedz ievērojamu saspiedumu, nezaudējot kvalitāti
- spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām)
- diktafons Diktējamā mašīna - biroja mašīna cilvēka balss pierakstam un atskaņošanai; diktofons
- radiodiktors Diktors, kas pie mikrofona lasa pa radio pārraidāmus tekstus
- ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī
- mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai
- Dīļupīte Diļupīte, Sedas pieteka
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- Silupīte Dimžavas labā krasta pieteka Vānes pagastā
- dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo
- DRAM Dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa ("dynamic random access memory")
- Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem
- hidrodinamiskais spiediens dinamiskais spiediens šķidruma plūsmā
- Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka
- selinons Dinitroortokrezola preparāts, pieskares un zarnu insekticīds, ovicīds
- dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd
- Diņa Diņa orga - Orga, Rīvas pieteka
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
- aizdipināt Dipināt prom; dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.)
- atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- mikronuklejs Diploidāls infuzoriju šūnas kodols, kurā glabājas ģenētiskā informācija un kurš piedalās šūnas dalīšanās procesos un dzimumprocesā
- bona officia diplomātijas termins, ko lieto, kad kāda valsts piedāvā būt par starpnieku citu valstu strīdā
- diplomātiskais personāls diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei
- DAP direktorija piekļuves protokols (angļu "Directory Access Protocol")
- protokols DAP direktorija piekļuves protokols (angļu "Directory Access Protocol")
- apakšdirektorijs Direktorijs, kas iekļauts augstākas hierarhijas direktorijā; lai organizētu pieeju datnēm tajā, jāuzrāda visi direktoriji, kas hierarhiskajā sistēmā atrodas virs tā
- pagaidu direktorijs direktorijs, kas izveidots īslaicīgai izmantošanai, piemēram, lietojumprogrammu instalēšanai vai datņu saspiešanai un atspiešanai
- sākumdirektorijs Direktorijs, kas piekārtots lietotāja kontam, no kura tas uzsāk darbību un kurā tas glabā savas datnes
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori)
- Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka
- Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana
- angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē
- skrūvbremze Diska bremze ar saspiedējskrūvi uz vārpstas ass (parasti celšanas mašīnās, drošības mehānismos)
- zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums
- masas matrica diskrēto mehānisko sistēmu kustības aprakstošo diferenciālvienādojumu sastāvdaļa, kas raksturo sistēmas inertumu un novietota pie vispārinātās koordinātas vektora otrā atvasinājuma
- atšķirīgas attieksmes aizliegums diskriminācijas nepieļaušana, pamatojoties uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību, politisko pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, citiem apstākļiem
- starta disks disks, kurā ir sistēmas apslēptās datnes un datne _COMMAND.COM_, kas nepieciešama datora darbības uzsākšanai
- piespiedējdisks disks, uz kuru tieši iedarbojas piespiedējatspere un kurš pārvada motora griezes momenta daļu, ja sajūgs ir ieslēgts
- RFD Diskusijas pieprasījums, pirmais solis interneta interešgrupas formālajā veidošanas procesā
- kolpohisteropeksija Dislocētas dzemdes piestiprināšana maksts sienai
- geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem
- kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā
- tiešsaistes palīdzība displeja ekrānā pieejama palīdzība, ko lietotājs var izmantot, strādājot ar datoru tīklu vai lietojumprogrammu
- fons Displeja ekrāna vai tā daļas, uz kuras attēlotas rakstzīmes, iekrāsojums (piem., melnas rakstzīmes uz balta ekrāna vai otrādi)
- skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai
- šķidro kristālu displejs displejs, kas veido rakstzīmes, izmantojot speciālus šķidrumā veidotus šablonus, kuri kļūst necaurspīdīgi, ja tiem pievada spriegumu
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
- ventrovezikofiksācija Distopiskas dzemdes un urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas
- Beliza distrikts šajā valstī, Karību jūras piekrastē, robežojas ar Korosalas, Orindžvokas, Kajo un Stankrīkas distriktu
- Dūklis Diukle, Dubnas pieteka
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene
- gaisā pasists dīvains, vieglprātīgs, nenopietns
- Skrīve Dīvaja, Daugavas pieteka
- ambisillabisks Divām blakus zilbēm piederīgs
- Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus
- kontrastkrāsas Divas krāsas, kas, novietotas blakus, šķiet kāpinām savu intensitāti, piem., sarkans un zaļš, zils un oranžs
- filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem
- uz pusi divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu)
- Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri
- dubultvadība Divas savstarpēji savienotas vadības ierīces, piem., satiksmes lidmašīnās, māc. lidmašīnās un māc. automobiļos; vadība iespējama no divām vietām
- rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem
- kommoriēnti Divas vai vairāk personas, kas mirušas nedabiskā nāvē kādā nelaimē, piem., kaujā, kuģa vai lidmašīnas katastrofā u. tml.
- apspiests divd. --> apspiest
- nospiedošs divd. --> nospiest
- nospiests divd. --> nospiest
- pieaudzis divd. --> pieaugt
- piebraucams divd. --> piebraukt
- piedzēris divd. --> piedzert
- piedzēries divd. --> piedzerties
- piedzīvojis divd. --> piedzīvot
- pieejams divd. --> pieiet
- piekarams divd. --> piekārt
- pieliekams divd. --> pielikt
- pieļaujams divd. --> pieļaut
- piemērots divd. --> piemērot
- pieņemams divd. --> pieņemt
- pieputējis divd. --> pieputēt
- pierasts divd. --> pierast
- pieredzējis divd. --> pieredzēt
- piesārtis divd. --> piesārst
- piesātināts divd. --> piesātināt
- pieskaitāms divd. --> pieskaitīt
- piespiests divd. --> piespiest
- pietiekošs divd. --> pietikt (1)
- pietiekams divd. --> pietikt 1
- saspiests divd. --> saspiest
- spiedošs divd. --> spiest
- ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
- daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas
- kuoseits divdaļīga līkste, ierīce pie izkapts rudzu pļaušanai
- pustrīsdesmit Divdesmit pieci
- kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā
- sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja; sudraba kāzas
- malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni
- magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
- podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi
- guttiferae Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi, retāk lakstaugi, ar sekrētu (pienainas sulas) tvertnēm zaros, lapās
- nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus
- nyssa Divdīgļlapju augu ģints "Nyssaceae" dzimtā, ka pieder mirtifloru rindai, 6 sugas
- obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei
- soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā
- shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā
- tabernaemontana Divdīgļlapju augu ģints, tropu koki un krūmi, to starpā ir piena koks un vairākas sugas, kas dod gutaperču
- geraniāles Divdīgļlapju augu rinda ar gk. piecskaitļa ziediem, ar augšēju sēklotni
- parietāles Divdīgļlapju augu rinda kārtniem, retāk arī nekārtniem ziediem, parasti divdzimuma ar divkāršu, parasti piecskaitļa apziedni, ap 30 dzimtu gk siltākos un tropu apgabalos
- kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm
- lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
- vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
- zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
- streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
- dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
- čemurzieži Divdīgļlapju klases dzimta ("Apiaceae syn. Umbelliferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
- sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas
- cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas)
- zigofili divdīgļlapju klases dzimta, krūmi, puskrūmi, retumis koki, lakstaugi; lapas bieži ar dzeloņainām pielapēm, pretējas; tuksnešos un zāļainās augsnēs; 30 ģinšu, 250 sugu
- krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski
- rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
- matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas
- ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu
- vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija
- zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu
- platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi)
- innuendo divdomīga piezīme vai mājiens
- ambi- Divējāds (piem., ambivalence)
- divertikulopeksija Divertikula atdalīšanas operācija no apkārtējiem audiem un piešūšana pie kāda blakus orgāna
- Crepis biennis divgadīgā cietpiene
- kopdzimtņi Divi (dvīņi) vai vairāki (trīnīši, četrīši utt.) mazuļi (bērni), kas vienās dzemdībās piedzimuši mātei, kurai parasti dzimst viens mazulis
- Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
- dvīņi divi bērni, kas piedzimuši mātei vienās dzemdībās
- pāris Divi darba dzīvnieki (piemēram, zirgi) viena iejūgā
- drāgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
- drēgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
- drēģi Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
- slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; poleris
- poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; slīdrags
- tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām)
- robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību
- spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim
- savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5)
- reciproki skaitļi divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4); savstarpēji apgriezti skaitļi
- tereza Divi vadi, ko pievieno elektrotīklam, lai kādu spīdzinātu
- jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas
- korelāts Divi vai vairāki valodas sistēmas elementi, kas savstarpēji atšķiras vienā aspektā (piem., balsīgās vai nebalsīgās fonēmas)
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu
- komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai
- disruptīvā izlase diviem pretējiem organismu tipiem vienlaicīgi labvēlīga izlase
- intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu
- vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu
- perfūzijas kanula divkārša caurule nepārtrauktai šķidruma pievadei ķermeņa dobumam un aizvadei no tā
- dubultklikšķis Divkārša peles pogas nospiešana pēc kārtas, nepārvietojot peles rādītāju; parasti veic tādas darbības kā logu atvēršanu un programmu palaišanu
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
- ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam)
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
- diēcisks Divmāju (piem., augi, dzīvnieki)
- divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
- stengštagbura Divmastu šonera bura, ko stiprina pie stengštagas
- Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu)
- divpartiju Divpartiju sistēma - politiska sistēma, kur pie varas pārmaiņus nāk viena no divām valdošajām part. (piem., ASV - Rep. un Dem. part.)
- divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti
- iekavas divpusēja izdalītājpieturzīme: ( ), [ ] vai { }
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme (" ")
- pēdiņas divpusēja pieturzīme (« ») vai (“ ”), ko lieto tiešās runas vai citātu atdalīšanai, simbolisko nosaukumu apzīmēšanai, pārnestā nozīmē lietotu vārdu izcelšanai u. c.
- duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
- bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku
- dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods); šīs dzimtas kukaiņi
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri; šīs dzimtas kukaiņi
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu
- nosegšana divu atšķirīgu, necaurspīdīgu materiālu (piemēram, papīra un kartona) pārvilkšana ar plānāku materiālu, arī salīmēšana ar sacietējošu vai termokūstošu līmi
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu
- distributīvā īpašība divu bināru operāciju ° un * īpašība (a°b)\*c=(a\*c)°(b\*c) visiem a, b, c (° ir distributīva pret \*); piemēram, skaitļu reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu
- bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās
- šarnīrsavienojums Divu detaļu vai mašīnas daļu (mehānismu) kustīgs savienojums, kas ļauj vienai detaļai kustēties attiecībā pret otru (piemēram, logu vai durvju viras)
- enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums)
- onija Divu monarhiju apvienība, kurā vara pieder vienam monarham
- parasītisms Divu orgānu kopdzīve uz kādu laiku, pie kam viens pārtiek no otra sulām
- sinicēze Divu patskaņu apvienošana vienā zilbē, piem., nēsmu - neesmu
- sinerēze divu patskaņu apvienošana vienā zilbē, piemēram, "neesmu - nēsmu"
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā
- iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē)
- iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi
- laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā
- pārnese divu pozicionālās skaitīšanas sistēmas skaitļu saskaitīšanas gadījumā pārpildīšanās vieninieka pieskaitīšana nākamajai vecākajai pozīcijai
- diskordance Divu radniecisku būtņu, piem., dvīņu, pazīmju neatbilstība, nesakritība
- adukti Divu savienojumu molekulu saistīšanās produkti, piem., šķīdinātajā molekulas un izšķīdinātas vielas molekulas vai jona saistīšanās produkts šķīdumā
- dubultsvārsts divu svārstu sistēma, kurā otrs svārsts iekārts virknē kādā punktā pie pirmā svārsta
- kama Divu vai četru airu abrveida laiva no viena koka ar malā piesistiem dēļiem
- neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju
- kombinētais iespiedums divu vai vairāku iespiešanas tehnoloģiju izmantošana viena iespieddarba izgatavošanā
- apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī
- polisēmija divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai); daudznozīmīgums (2)
- līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā
- kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām
- skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā)
- sašūšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi
- sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem
- šaka Divu vai vairāku zaru kopums (piemēram, rīkam, detaļai)
- diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas
- fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai
- apozīcija Divu zarnu daļu savienošana operācijas ceļā (aksiāli - gals pie gala vai laterāli - leņķī)
- Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem
- uranilkatjons Divvērtīgs katjons, kas ar daudzām skābēm veido sāļus, piem., uranilacetātu
- bikuspidāls Divviru, piem., sirds vārstulis
- ridvags Divzirgu iejūga daļa (arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
- anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste)
- DIN 1451 dizaina standarts, ko 1931. gadā radījusi Vācijas standartu organizācija, pateicoties _Bauhaus_ dizaina principiem, un ir tik precīzs un funkcionāls, ka joprojām tiek plaši lietots satiksmes zīmēm un citām administratīvām un tehniskām vajadzībām
- Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
- Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
- Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls; kundziņš (3)
- kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaugusi meita
- Lūžpurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
- Lūžupurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
- Nābeļu grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
- pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt
- Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
- Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums
- Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā
- saits DNS vai RNS rajons, kas pakļaujas kādai iedarbībai neatkarīgi no citiem rajoniem; piemēram, mutācijas vieta, fermenta vai regulētājproteīna piesaistīšanās vieta
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
- Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas
- divertikuls Doba orgāna (piem., barības vada) sienas maisveida izspiedums uz āru
- Susējiņa Dobe, Dienvidsusējas pieteka
- Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka
- Vilkupe Dobes labā krasta pieteka Asares pagastā, garums - 7 km
- galvanografija Dobiespieduma paņēmiens, ar galvaniskā ceļā sagatavotu iepriekš ar eļļas krāsām apgleznotu un grafita pulveri apkaisītu apsudrabotu vara plātni
- bunkšoņa Dobja, apspiesta skaņa
- roco Dobji, kā piesmakumā
- blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
- ektāzija Dobo orgānu (piem., bronhu, kuņģa) izstiepšanās, deformācija
- vērsis Dobradžu dzimta - pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas); šīs dzimtas dzīvnieki
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
- govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei
- rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks)
- slēpts attēls dobspiedē iespiests attēls, kas kļūst redzams, dokumentu pagriežot un aplūkojot slīpā krītošā gaismā
- Orlova druka dobspiedes krāsu uzklāšanas process, ar kuru, izmantojot vienu iespiedformu, var vienlaicīgi un precīzi iespiest vairāk nekā vienu krāsu, ar modernu iespiedmašīnu – 3–5 krāsas
- rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos)
- ieberzēt Dobspiedumā (grebumā, gravīrā) pirmā plāksnes resp. gravēta litogrāfijas akmens iekrāsošana
- tamponēšana Dobspieduma formas iekrāsošana
- monogravīra Dobspieduma imitācija ar izcilspiedumu un un gludspiedumu divkāršā iespiedumā
- stilogrāfija Dobspieduma paņēmiens, zīmējumu rasē un noformē vispirms izcilspiedumā, pēc tam galvaniski dobspieduma plāksnē
- oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā; zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; asējums
- asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; oforts
- greblis Dobspieduma tehnikas darbarīks
- dobspiede Dobspiedums
- parietāls Dobuma sienai pieguļošs
- kavitācija Dobuma veidošanās, piem., plaušu tuberkulozes gadījumā
- kutinizācija Dobuma, piem., kaula fistulas izklāšana ar ādu operatīvā ceļā
- caurums Dobums (piemēram, kokā, iezī)
- diafanoskopija Dobumu, piem., deguna blakusdobumu, caurgaismošana, lai noteiktu to stāvokli
- Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā
- nobarāt Dodot nepietiekamā daudzumā barību, pieļaut, ka (mājdzīvnieks) kļūst vājš un nobeidzas
- ieteikt Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs
- pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko)
- Jurugu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - dievība, kas personificē haosu, neauglību, sausumu, nakti un nāvi, kurš piedzimis šakāļa izskatā
- plīka Dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai
- dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
- talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī
- izgriezt un ielīmēt dokumenta rediģēšanas paņēmiens, kas dod iespēju kādu iezīmētu dokumenta daļu (piemēram, tekstu, grafiku) izgriezt un ievietot kādā šī paša vai cita dokumenta noteiktā vietā
- darījumu dokumenta autentisks teksts dokumenta teksta oriģināls, apstiprināts ar pilnvaroto (paraksta tiesībām apveltīto) personu parakstiem un zīmoga nospiedumu
- licence dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt
- pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu
- pierakstīt Dokumentāri nokārtot transportlīdzekļa (parasti kuģa) piederību
- būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi)
- kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā
- vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais
- izpildraksts Dokuments par tiesas, sprieduma piespiedu izpildīšanu
- vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme
- kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu
- ceļazīme Dokuments, kas apliecina (kādas personas) norīkojumu (piemēram, darbā, kursos)
- karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.)
- leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu
- dzimšanas apliecība dokuments, kas apliecina personas piedzimšanu
- biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos)
- biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā); uzturzīme
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta
- pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam
- relevants dokuments dokuments, kas jēdzieniski atbilst informācijas sistēmas lietotāja pieprasījumam
- turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ
- norīkojumpasūtījums Dokuments, kas regulēja saimnieciskās attiecības piegādātāju un patērētāju centralizētās plānošanas sistēmā
- programmdokuments Dokuments, kas satur ziņas, kuras nepieciešamas kāda programmprodukta izstrādei, izgatavošanai, ekspluatācijai un uzturēšanai
- darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa
- apgrozījuma dokuments dokuments, ko izmanto darba detaļu un darbam nepieciešamā laika reģistrācijai
- apmērīšanas protokols dokuments, ko paraksta apmērīšanas asistenti, kuri piedalījušies apmērīšanā
- dokumenta izraksts dokuments, kurā atveidota nepieciešamā dokumenta oriģināla teksta daļa un dokumenta rekvizīti
- vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu
- profesijas standarts dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām
- protokols dokuments, kurā ietverts (piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts
- emisijas prospekts dokuments, kurā ir detalizēta informācija par emitentu un vērtspapīriem, ko tas piedāvā publiskajā apgrozībā
- slimības lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu
- pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
- programmu dokumentācija dokumentu kopums, kas satur datora programmu projektēšanai, izgatavošanai un ekspluatācijai nepieciešamās zinas
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā)
- Dolīte Doles labā krasta pieteka Bauskas novada Codes pagastā
- motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
- funktieris Doma, uzskats, viedoklis; domu gaita, pieeja
- pārdomāties Domājot atcerēties; domās pakavēties (pie kā)
- padomāt Domājot izveidot (piemēram, atziņu)
- aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai)
- sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu)
- rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu)
- iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu)
- atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.)
- abstrahēties Domās norobežoties (no kā), nepievērst uzmanību, (kam)
- piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu)
- atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt
- doma Domāšanas rezultāts (atziņa, spriedums, ideja, pieņēmums)
- doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā
- gaidīt Domāt, uzskatīt, ka (kas) būs, piepildīsies
- vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija)
- Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka
- baroka glezniecība dominēja virtuozas, dinamiskas, dekoratīvas kompozīcijas ar reliģisku un mitoloģisku tematiku, alegoriskiem motīviem, reprezentatīvi portreti, tajos ieviesās košas krāsas un brīvs, plašs otas triepiens
- pamatkrāsa Dominējošā krāsa (piemēram, kādā vidē, apkārtnē)
- pamatēdiens Dominējošais ēdiens porcijā, veido vismaz 1/2 no kopējās porcijas apjoma un dod nosaukumu visam ēdienam; pārējo porcijas apjomu veido pamatēdienam atbilstīgas piedevas
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā)
- kollēgiātkapituls Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles
- kollēgiātiestāde Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles; kollegiātkapituls
- hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t
- akommodācijas strīds domstarpības jautājumā, ciktāl kristīgie misionāri var piemēroties vietējām pagānu paražām
- individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- darba strīdi domstarpības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju jautājumos par darba likumdošanas piemērošanu vai darba apstākļu un tā samaksas noteikšanu
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāju (kādā vai kādos jautājumos)
- ievirze Domu, runas satura u. tml. pievēršana (kam)
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
- Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca
- Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- donātists Donātisma piekritējs
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
- Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā
- Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta
- Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
- Leontodon danubialis Donavas vēlpiene
- Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā
- Dzirnupīte Donaviņa, Daugavas pieteka
- Mācītājupīte Donaviņa, Daugavas pieteka
- Tonaviņa Donaviņa, Daugavas pieteka
- Poļupe Dorupe, Liepājas ezera apvadkanāla pieteka
- Dorupe Dorupīte, Auces pieteka
- gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā)
- reprezentēties dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā)
- ganīt dot (ko pieprasītu, parasti naudu)
- sūtīt dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam)
- piedot dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- dāvāt dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības)
- dāvināt dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības)
- atslaukties dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm)
- atļaut dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt)
- dadot dot barības papildu devu mājlopiem vai mājputniem
- sadzirdīt dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt
- iekukuļot dot dāvanu (amatpersonai), lai veicinātu sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu
- piedzirdīt dot dzert (ko) papildus; dzirdot piebarot
- atmaksāties dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus
- šķirties dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu
- dakstīt dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt
- dākstīt dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt
- ar acīm mest dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.)
- pamest ar acīm dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.)
- samācīt dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu)
- glābt dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu)
- atbučot dot pelnītos, pienācīgos skūpstus, skūpstīt kā piederas; pateikties ar skūpstiem
- sankcionēt dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu)
- ražāt dot pienu
- autorizēt dot pilnvaru, atļauju (tulkot savu darbu; piekļūt resursiem)
- apsolīt dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.)
- kuidēt dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana
- ķuidēt dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana
- kuidīt dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana
- ķuidīt dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana
- maksāt Dot, izsniegt (kam pienākošos līdzekļus)
- sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā)
- šķiebt Dot, piedāvāt (slepeni)
- svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1)
- dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot
- dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot; dalīties (4)
- indeksēt Dot, pievienot indeksu
- iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā)
- izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos)
- rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties
- dēkot Doties piedzīvojumos, meklēt piedzīvojumus
- bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības
- aizceļot Doties prom (piemēram, par gājputniem)
- nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību)
- apmērīties Doties uz pielaikošanu
- transpozīcija doto elementu pārstatīšana, mainot vietām tikai divus elementus, piemēram, 456 kļūst par 654, ja tiek veikta elementu 4 un 6 transpozīcija
- narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties
- arlekīns Drāna pie skatuves portāla arkas (šās drānas krokās senajos laikos slēpās Arlekīns)
- sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem
- aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai
- Lambupīte Dranda, Abula pieteka
- Lembupīte Dranda, Abula pieteka
- Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka
- Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka
- Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka
- nogrozt Draudēt, biedēt, piedraudēt (ar atriebību)
- uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko
- piedraudīt Draudēt, piedraudēt
- dabūsi pa čaiņiku draudi piekaut, sodīt
- dabūsi pa mizu draudi piekaut, sodīt
- dabūsi pa tauri draudi piekaut, sodīt
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties
- pastorāls Draudzes gana amatam piedienīgs; tāds, kas saistīts ar garīdzniecību, piem., pastorālā ētika
- Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus
- atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu
- pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus
- skarstīties draudzīgi (atkārtoti) pieskarties kādam
- piesējīgs Draudzīgs, piekļāvīgs
- kollēģiāls Draudzīgs, saticīgs, kollēģijai piederīgs
- priķirka Draugi, cilvēki, kas piesedz zagli
- Draugaļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Draugoļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Draugoļu ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- breksis Draugs, pielūdzējs
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
- tamilu valoda dravīdu valodu saimes D grupas valoda; raksts pieder pie indiešu raksta D atzara
- malajalu valoda dravīdu valodu saimes valoda, rakstu pieminekļi no 10. gs. sākuma, lieto vienu no indiešu rakstu paveidiem
- nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu)
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas)
- piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu; drāžot piešķirt vēlamo formu
- piedrāznāt Drāžot piegružot
- purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu)
- pēšņi Drebuļi lopiem
- sadrīvēt Drīvējot piepildīt (piemēram, spraugas)
- piedrīvēt Drīvējot piepildīt (plaisu, spraugu, caurumu)
- damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas
- Pačurga Drona, Briedes pieteka
- Pučurga Drona, Briedes pieteka
- Sautupīte Drona, Briedes pieteka
- Štucele Drona, Briedes pieteka
- drošs Drosmīgs; tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku)
- apcietinājums Drošības līdzeklis, ko ar tiesneša lēmumu piemēro aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamajam
- lietotāja konts drošības mehānisms, ko izmanto, lai kontrolētu piekļuvi datoru sistēmai vai tīklam, tas satur informāciju par lietotāja paroli, tā tiesībām un, iespējams, citu informāciju, kas ļauj identificēt lietotāju
- ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu
- marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm
- autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli
- firms Drošs, piedzīvojis, ar labām zināšanām
- ruļļu druka druka ar iespiedmašīnām, kuras apdrukā papīra lenti, kas drukas laikā tiek attīta no ruļļa
- druka ar apvēršanu druka nortiek divos laidienos, no diviem iespiedformu komplektiem - vispirms nodrukā A pusi, tad novilkumu apvērš, mainot sānu malas, un otrajā laidienā drukā B pusi
- apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam)
- piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem
- tonēšana drukas defekts ofseta tehnoloģijā, kurā smalkas iespiedkrāsas daļiņas nonāk uz iespiedformas un pēc tam uz novilkuma
- ēnošanās drukas defekts, kad iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma emulģēšanās dēļ uz iespiedloksnes novilkuma parādās viegla vispārēja krāsu ēna
- parazītelements drukas defekts, kad sīki papīra gabaliņi, sažuvušas krāsas plēksnītes, nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas (dekeļa), uz novilkuma rada liekus, vizuāli pamanāmus elementus, kas pazemina iespieddarba kvalitāti
- dublēšanās drukas defekts, kas līdzīgs iespiedelementu dubultošanās defektam uz iespiedloksnes; tā cēlonis ir pārāk liels spiediens starp ofseta un drukas cilindru, kā rezultātā iespiedelementi uz novilkuma veidojas dubulti ar nelielu novirzi deformējoties un izsmērējoties (gurķa formā)
- joslošanās Drukas defekts, kas rodas iespiešanas laikā, – pamanāmas, parasti drukas virzienam perpendikulāras joslas uz novilkuma
- atspiešanās drukas defekts, kas rodas, iespiedkrāsai, uzreiz pēc uzklāšanas, no novilkuma apdrukātās puses pārejot uz nākamās loksnes otru pusi
- piekārtošanas krusti drukas kvalitātes kontroles zīmes uz fotoformas vai iespiedformas divu īsu, taisnā leņķī sakrustotu līniju veidā; tās paredzētas, lai novērtētu piekārtošanas precizitāti uz iespiedloksnes un kontrolētu krāsu savstarpējo savietošanu drukas laikā
- krāsu sakritība drukas kvalitātes rādītājs, ko nosaka, kontrolējot uz novilkuma nodrukātos sakritības krustus – smalkas perpendikulāras krusteniskas līnijas; jo mazāks ar dažādām krāsām iespiesto krustu izkliedējums, jo precīzāka ir iespiesto krāsu sakritība
- druka ar apvēršanu drukas tehnoloģija, kad uz vienas formu plates kopē drukas darba A un B pusi; druka notiek divos laidienos bez iespiedformu maiņas, pēc pirmā laidienaloksnes apvērš, mainot sānu malas, tad veic otro laidienu
- tradicionālā ofseta druka drukas tehnoloģija, kurā izmanto ūdens, ūdens un spirta vai ūdens un skābju šķīdumu, ko pirms iespiešanas uzklāj uz neiespiežamajiem elementiem (mitrināšana)
- tradicionālie drukas veidi drukas veidi, kuros izmanto nemainīgu iespiedformu (ofsets, fleksogrāfija, dobspiede, sietspiede)
- digitālā druka drukas veids, kurā informācija no datora tiek novadīta uz iespiedmašīnu un uzreiz nonāk uz papīra līdzīgi tam, kā tas notiek, lietojot printeri; katrs novilkums tiek veidots no jauna, tādēļ tajā ir iespējams izdarīt izmaiņas
- izvērses plate drukātā plate, ko pievieno datora kopnei, lai paplašinātu datora funkcionālās iespējas un palielinātu veiktspēju
- viedkarte Drukātās shēmas plate ar iebūvētu loģiku vai mikroprocesoru, kas tai nodrošina zināmas informācijas apstrādes un lēmumu pieņemšanas iespējas
- rakstzīmju optiskā pazīšana drukātu rakstzīmju atpazīšana datorā, parasti mašīnraksta, tipogrāfiski iespiestus vai datora izdrukas fontus, un tiek attīstītas arī ar roku rakstītu tekstu atpazīšanas sistēmas
- berlas Drupans biezpiens
- cāļupiens Drupans, pārkarsēts biezpiens
- smilšakmens Drupiezis, kas sastāv no cementētām smiltīm
- terigēnie ieži drupieži
- klastiskie ieži drupieži, ieži, kas sastāv no citu iežu mehāniskās sairšanas produktiem
- virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā
- veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu)
- piedrupināt Drupinot piegružot
- datrīt Drupinot pievienot
- piedrupināt Drupinot pievienot (pie kā, kam klāt)
- pieburzīt Drupinot, beržot piepildīt
- birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt
- izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri)
- piedrupt Drūpot piebirt (pietiekami, daudz)
- konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu
- Druva Druve, Ezeres pieteka
- Krūmupe Druve, Ezeres pieteka
- Melnupe Druve, Ezeres pieteka
- Krūmešu upe Druve, Ezeres pieteka
- Melnupīte Druve, Ezeres pieteka Saldus novadā
- būdzīties Drūzmēties, grūstīties, spiesties
- burnīties Drūzmēties, spiesties
- blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita
- Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums
- duālists Duālisma (1) piekritējs
- Dubene Dubeņa, Durbes pieteka
- Dubeņu upe Dubeņa, Durbes pieteka
- Zīlīte Dubeņa, Durbes pieteka
- Doberūcis Dūberiucis - Sudarbes pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā
- Aliute Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
- Medupe Dubnas kreisā krasta pieteka Dubnas pagastā, garums - 16 km, kritums - 29 m; Kutka; Kļona
- Mundovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru pagastā, garums - 6 km; Muldovka
- Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka
- Dubovka Dubnas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km
- Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
- Malnaviņa Dubnas kreisā krasta pieteka Rožkalnu pagastā, garums - 6 km
- Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km
- Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe
- Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
- Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis
- Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka
- Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene
- Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem
- Lazdānu strauts Dubnas pietekas Kalupes paralēls nosaukums tās lejtecē
- dopele Dubultspēle (piem., tenisā)
- jauktā dubultspēle dubultspēle, kurā katrā pusē piedalās vīrietis un sieviete
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā)
- Daukšupe Dūkšupe, Tilžas pieteka
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa
- Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā
- piedūlēt Dūlējot piezvejot
- suspensijas plūsma duļķu plūsma - duļķēm piesātināta ūdens plūsma, kas pārvietojas pa okeānu un citu ūdenstilpju zemūdens nogāzēm
- aizdūmots Dūmakains; piesmēķēts
- stidilbis Dumbra cālis, putns ceru vistiņu dzimtā, mīt biezos ceros upju un ezeru piekrastē, Latvijā reti
- melnā ūdensvista Dumbrvistiņu dzimtas suga (“Fulica atra”), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē
- laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns
- Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt
- kvēpināt Dūmot (piemēram, bites)
- dūmoņa Dūmu sabiezējumi gaisā; piedūmota telpa; dūmaka
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
- Dūņupīte Dūņupe, Abavas pieteka
- Ozolupe Dūņupe, Abavas pieteka
- Dūņupīte Dūņupe, Cieceres ezera pieteka
- Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka
- Kapurga Dūņupe, Sudas pieteka
- Skosupīte Dūņupes kreisā krasta pieteka Saukas pagastā
- Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka
- Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka
- durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā
- darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
- Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe
- Kazupe Durbes kreisā krasta pieteka
- Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
- Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km
- Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km
- Ķēvupe Durbes labā krasta pieteka
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe
- Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe
- Rāvene Durbes labā krasta pieteka Dunalkas pagastā, garums - 9 km
- Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā
- Kalla Dūre, Burtnieku ezera pieteka
- piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt)
- iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus)
- atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu)
- Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis
- Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
- Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
- Zvente Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās augštecē
- Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe
- rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā)
- Durupe Dūrupe, Bolupes pieteka
- lūka Durvis (piemēram, kuģim, lidaparātam)
- spoguļdurvis Durvis (piemēram, skapim), kurās ir iestiprināts spogulis
- ļenka Durvīs iestiprināta metāla detaļa, ko uzmauc uz stenderē iestiprinātas dzinteles (durvju slēgšanai ar piekaramo atslēgu)
- mēle Durvju aizdares mehānisma daļa, kuru nospiežot uz leju, atver durvis
- piedursavienojums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu; piedursajūgums
- purpēt dusmās klusu runāt pie sevis
- velnavāt Dusmās piesaukt velnu
- bārt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda)
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda); bārt
- piezotēt Dūšīgi pieēsties gaļu
- ogatns Dūšīgs (par dzīvnieku, piemēram, vērsis)
- sietalis Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku)
- sietalža Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku)
- albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu
- Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu
- Viesīte Dvietes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Dvietes pagastā
- Alkšņupīte Dvietes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
- Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā
- Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka
- Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā
- Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km
- Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
- omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti
- hipognātija Dvīņu kroplība, kad parazīts piestiprināts pie autozīta apakšžokļa
- miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā
- heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai
- epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām
- heteradelfija Dvīņu kroplības veids, kurā rudimentārs parazīts piestiprināts pie autozīta vēdera
- Dvūra Dvūra Krālove pie Labas - Dvūrkrālove pie Labas, pilsēta Čehijā
- Dvūra Krālove pie Labas Dvūrkrālove pie Labas
- Baikāla-Amūras maģistrāle dzdelzceļa līnija, kas izbūvēta gar Baikāla ezera ziemeļu galu līdz Komsomoļskai pie Amūras
- Dzedzekste Dzedziekste, Aiviekstes pieteka
- Džedzūkste Dzedziekste, Aiviekstes pieteka
- kabnesis Dzegas sija, kam piestiprina kabas saknes galu aizvietotāju kāsi
- Nartišu grāvis Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā
- Žukovka Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam
- telestihs Dzejolis, kurā rindu pēdējie burti, lasot no augšas uz leju, veido kādu vārdu (piem., personvārdu) vai teicienu
- Lanka Dzeldas labā krasta pieteka Embūtes pagastā, garums - 10 km
- kļūme Dzelkšņa sitiens pa kapseli pēc bises mēlītes nospiešanas, kuram neseko sprādziens
- Sonchus asper dzeloņainā mīkstpiene
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
- dzintardzeltens Dzeltenās krāsas tonis un atspīdums, kas piemīt dzintaram
- ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
- ohrodermatoze Dzeltenīga ādas krāsa eiropiešiem, kas dzīvo tropos
- rūss Dzeltenīgi sarkanbrūns traips (piemēram audumā)
- juglons Dzeltenoranža kristāliska viela, iegūta no valriekstu mizām; tai piemīt antifungāla aktivitāte; senāk lietota ādas tuberkulozes ārstēšanai
- dziedātājžubīte Dzeltenpieres ģirlicis - zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Serinus mozambicus")
- Serinus mozambicus dzeltenpieres ģirlicis jeb dziedātājžubīte
- Philydor rufus dzeltenpieres lapmūrnieks
- kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu
- ksantēmija Dzeltens serums, piem., karotinēmijas, holēmijas gadījumā
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda
- haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
- ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas
- heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- Lankupe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka
- Dzelzsāmura upe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka
- Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
- Ilmāja Dzelzcela stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Saldus-Liepāja, atrodas Vecpils pagastā
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā
- apdzīšanas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts divceļu līnijā, kam ir ceļu izvērse vilcienu apdzīšanai un nepieciešamības gadījumos vilciena pārejai no viena galvenā ceļa uz otru
- Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
- Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
- Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
- Anuži Dzelzceļa pietura Kuldīgas novada Alsungas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 47 km no Ventspils dzelzceļa stacijas
- Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā
- Ārdava dzelzceļa pietura Preiļu novada Pelēču pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 36 km no Daugavpils, atklāta 1931. g.
- Mangaļi Dzelzceļa pietura Rīgā
- Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
- Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla"
- Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg"
- Weissensee Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes novadā) nosaukums 1898.-1917. g.
- Eilenburg Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes pagastā) nosaukums 1917.-1919. g.
- Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
- Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Bērziņi Dzelzceļa pieturas punkts Ventspils novada Ziru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils–Liepāja, 31 km no Ventspils dzelzceļa stacijas
- Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Garupe Dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 27 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Gauja dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 32 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
- Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
- Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne"
- Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
- Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
- Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
- Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā
- Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Zolitūde Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, \~8,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām
- Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām
- Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Inčupe Dzelzceļa pieturpunkts Saulkrastu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 43 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā
- Spīgana Dzelzceļa pieturvieta pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 8 km no Pļaviņām
- Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga)
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe"
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi"
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi"
- Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā
- Āraiši dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā (2,5 km no Āraišu ciema), atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 84 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni"
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ērgļi Dzelzceļa stacija Ērgļu novada Ērgļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 97 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
- Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
- Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I"
- Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
- Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
- Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Carnikava Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 30 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1933. gadā
- Jaundubulti Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 26,6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
- Aegvīdu dzelzceļa stacija pie līnijas Tallina - Narva
- Vecāķi Dzelzceļa stacija pie Rīgas-Skultes dzelzceļa līnijas, 18,3 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils
- Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža"
- Augšciems Dzelzceļa stacija Ropažu novada Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 42 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- Bajāri Dzelzceļa stacija Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 28 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g. pie dzelzceļa līnijas Rīga-Suntaži
- Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
- Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā
- ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums
- pasta vagons dzelzceļa vagons, kas paredzēts pasta sūtījumu pieņemšanai, pārvadāšanai, šķirošanai un izsniegšanai
- laktoferīns Dzelzi saistošs proteīns, ko atrod neitrofilo leikocītu specifiskajās granulās; piemīt pretmikrobu aktivitāte, tas ir arī dažādos sekrētos un eksudātos, piem., pienā, asarās, gļotās, siekalās un žultī
- feroelektriķi Dzelzi saturošas vielas, kam piemīt elektriskā polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka
- atsijgalis Dzelzs āķis, ar kuru ilkss piestiprināta pie ratu ass
- paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
- šķienis dzelzs gabals pie lemeša arkla apakšā
- bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē
- Aulejas apmetne dzelzs laikmeta dzīvesvieta, atrodas Kārsavas novada Aulejā pie Aulejas pamatskolas, konstatēts kultūrslānis \~200 x 300 m platībā
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām
- ferruminatio Dzelzs rokas piemetināšana statujai: akcesijas (pieauguma) gadījums romiešu tiesībās
- ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības
- Lanka Dzelzsāmurupe, Abavas pieteka
- DzKR Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., DzKR "Sigulda")
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
- Dzelzupīte Dzelzupe, Paparzes pieteka
- Dzelzupe Dzelzupīte, Tirzas pieteka
- Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka
- desmopeksija Dzemdes apaļo saišu piestiprināšana pie vēdera vai pie maksts sienas
- vezikofiksācija Dzemdes fiksācija pie urīnpūšļa
- ventrohisteropeksija Dzemdes fiksācija pie vēdera priekšējās sienas
- zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru
- denidācija Dzemdes gļotādas virsējās kārtas sairšana un atdalīšanās, piem., menstruācijā
- adneksektomija Dzemdes piedēkļu, gk. olnīcu, olvadu izoperēšana
- iedzanāt Dzenājot pieradināt skriet, rikšot (parasti jaunu zirgu)
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust
- atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā)
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.)
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur)
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam)
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom
- pietrenkt Dzenot piepildīt
- jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi
- Kapupīte Dzeņupīte, Vaives pieteka
- Veismaņu upe Dzeņupīte, Vaives pieteka
- Veismaņupe Dzeņupīte, Vaives pieteka
- Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
- Dzērve Dzērbe, Gaujas pieteka
- Dzērvīte Dzērbe, Gaujas pieteka
- Skraustupīte Dzērbe, Gaujas pieteka
- Juvera upīte Dzērbe, Gaujas pieteka Dzērbenes pagastā
- Grāvkalnu strauts Dzērbes kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā
- Dzerdupīte Dzērdupe, Gaujas pieteka
- Simtēnupe Dzērdupe, Gaujas pieteka
- čuliņa Dzēriens lopiem
- toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu
- raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam)
- klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem
- šokolāde dzēriens, kas ir pagatavots no šokolādes pulvera, piena, cukura
- late dzēriens, kas pagatavots, sajaucot espreso ar karstu, uzputotu pienu
- piedzēriens Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot (ko sausu, biezu); piedzerams
- kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu
- bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu
- bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
- šlūteris Dzērienu pienesējs
- šļūteris Dzērienu pienesējs; dzērienu pārzinis kāzās
- piepumpēt Dzerot daudz šķidruma piepildīt (kuņģi)
- pietelzt Dzerot piepildīt
- piepļummēt Dzerot piepildīt (kuņģi)
- pietempt Dzerot piepildīt (kuņģi)
- pienennāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties
- pieninnāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties
- pasēdēt pie glāzītes dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- sēdēt pie glāzītes dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- (pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- (pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- sastribināt dzert pietiekami daudz, strēbt, ēst kaut ko šķidru
- slorpāt dzert, malkot bez patikas, šļakstināt šķidrumu, meklēt biezumus (par liellopiem)
- lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piemēram, par kaķi, suni); ņemt (šķidrumu) - par mēli
- švilpties Dzert, piedzerties, nodzerties
- Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
- ūdensapvalks Dzesējošs ūdens apvalks, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos, piem., krāsainajā metalurģijā
- Dekstirine Dzestrene, Gaujas pieteka
- Dekstirne Dzestrene, Gaujas pieteka
- Dekstrine Dzestrene, Gaujas pieteka
- Desterna Dzestrene, Gaujas pieteka
- Desterne Dzestrene, Gaujas pieteka
- Destrene Dzestrene, Gaujas pieteka
- Mežmaļu upīte Dzestrenes labā krasta pieteka
- Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe
- izdzēst Dzēšot (piemēram, ar dzēšamgumiju), iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.)
- nodzēst Dzēšot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto)
- lalināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu)
- lallināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu)
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas
- kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi
- kantomanija Dziedāšanu kaislība, kas piemīt it sevišķi dienvidu tautām
- rotot Dziedāt ar piedziedājumu "roto" vai "rotā"
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā)
- vitrināt Dziedāt, gavilēt; nepiespiesti, skaisti runāt
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem)
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī)
- priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji
- fona vokāls dziedātājs, kas piedzied solistam
- baznīcas kori dziedātāju kolektīvi, kas darbojas noteiktās draudzēs un piedalās dievkalpojumos
- piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai)
- atdziedāt Dziedot aizdzīt, dziedot novērst, dziedot pievilināt
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu)
- piebasavāt Dziedot piebalsot
- pieskaņoties Dziedot pielāgoties (citu dziedājumam)
- piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai)
- apokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuros sekrēta izdalīšanās notiek reizē ar šo dziedzeru šūnu augšējo daļu atdalīsanos, piem., lielie sviedru dziedzeri
- merokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuru šūnas vai šūnu daļas, izdalot sekrētu (sk. sekrēts), neiet bojā; pie merokrīnajiem dziedzeriem pieder lielākā daļa no cilvēka sviedru dziedzeriem
- sekreti Dziedzeru atdalījumi (piem., kuņģa sula, žults); sekrēts
- jodlers Dziesma ar jodelējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma)
- riņķa dziesma (tekstā) dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums
- iedziedājums Dziesmas ieskaņojums (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē)
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
- palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus
- efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus
- kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti
- Šnigerovka Dzilna, Šusta ezera pieteka
- stāvbedre Dziļa bedre, kas piepildīta ar kartupeļiem un pārklāta ar salmiem.un zemes slāni
- diafragmas elpošana dziļa elpošana, kurā piedalās diafragma
- līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā)
- augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu)
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu)
pie citās vārdnīcās:
LLVV
MEV