Paplašinātā meklēšana
Meklējam līst.
Atrasts vārdos (109):
- līst:1
- līst:2
- līste:1
- līsts:1
- blīst:1
- glīst:1
- klīst:1
- plīst:3
- plīst:2
- plīst:1
- slīst:1
- līstēt:1
- aplīst:1
- atlīst:1
- dalīst:1
- ielīst:2
- ielīst:1
- izlīst:2
- izlīst:1
- nolīst:1
- nolīst:2
- nulīst:1
- palīst:1
- palīst:2
- salīst:1
- uzlīst:2
- uzlīst:1
- līstava:1
- līsties:1
- līstīte:1
- aizlīst:1
- applīst:1
- atklīst:1
- atplīst:1
- atslīst:1
- daklīst:1
- ieklīst:1
- ieplīst:1
- izblīst:1
- izklīst:1
- izplīst:1
- izslīst:1
- noklīst:1
- noplīst:1
- noslīst:1
- paklīst:1
- paplīst:1
- pārlīst:1
- paslīst:1
- pielīst:1
- sablīst:1
- saglīst:1
- saklīst:1
- saplīst:1
- uzblīst:1
- uzklīst:1
- uzplīst:1
- zamlīst:1
- glīstēt:1
- aizblīst:1
- aizglīst:1
- aizklīst:1
- aizplīst:1
- pārblīst:1
- pārplīst:1
- pieblīst:1
- pieglīst:1
- pieklīst:1
- mērlīste:1
- nolīstēt:1
- plīstiķi:1
- seglīste:1
- aplīsties:1
- blīstiķis:1
- grīdlīste:1
- ielīsties:1
- klājlīste:1
- klīsterēt:1
- klīsterēt:2
- klīsteris:2
- klīsteris:1
- marglīste:1
- nolīsties:1
- palīsties:1
- plīstiķis:1
- salīsties:1
- stūrlīste:1
- uzlīsties:1
- atturlīste:1
- klīstīties:2
- klīstīties:1
- neplīstošs:1
- noseglīste:1
- pielīsties:1
- saplīsties:1
- noklīsterēt:1
- piedurlīste:1
- saklīsterēt:1
- uzklīsterēt:1
- aizklīsterēt:1
- aizsarglīste:1
- pārklīsterēt:1
- pieklīsterēt:1
- klīsterveidīgs:1
- pārklīsterizēt:1
- aizklīsterēties:1
- pārklīsterēties:1
- pieklīsterēties:1
- pārklīsterizēties:1
Atrasts vārdu savienojumos (33):
- (ie)līst kapā (arī zārkā)
- asinis līst
- dirsā līst
- līst (arī rāpties) pa sienu augšā
- līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs)
- līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā)
- līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā)
- līst acīs kādam
- līst aizkrāsnē
- līst asinis
- līst bez ziepēm
- līst cilpā
- līst galvā
- līst kā pa Jāņiem
- līst kapā (arī zārkā)
- līst migā
- līst murdā
- līst no ādas laukā
- līst pakaļā
- līst priekšā
- līst sviedri
- līst uz ceļiem (kāda priekšā)
- līst uz vēdera
- līst vai cauri (kādam)
- līst vidū
- līst virsū
- līst zārkā (arī kapā)
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā
- no (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst
- rāpties (arī līst) pa sienu augšā
- rauties (vaiga) sviedros (arī sviedriem vaigā, arī tā, ka sviedri līst)
- sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs)
- sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā)
Atrasts skaidrojumos (659):
- nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
- nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
- (pār)iet pušu (pār)plīst.
- aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā.
- pieložņāt (Vairākkārtīgi) pielīst klāt.
- ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizadauzīties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašatāties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašķetināties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizažauties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizdalzāt Aiziet, aizklīst prom.
- aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst.
- aizlažerēt Aizklaiņot; aizklīst.
- aizkleidot Aizklejot, aizklīst.
- dablandīties Aizklīst (līdz noteiktai vietai).
- aizdāldāt Aizklīst (par mājdzīvnieku).
- novazāties Aizklīst projām.
- atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties.
- aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- aizmauties Aizklīst, aizdauzīties.
- kležāt Aizklīst, aizklaiņot; kležot.
- aizkulties Aizklīst, aizklaiņot.
- kležot Aizklīst, aizklaiņot.
- klēžot Aizklīst, aizklaiņot.
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
- aizkliņģēties Aizklīst, nozust.
- aizšlenderēt Aizklīst.
- aizklēsterēt Aizlīmēt ar klīsteri.
- aizklīsterēt Aizlīmēt, aizlipināt ar klīsteri.
- aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
- aizļāpāt Aizlīst, aizrāpot.
- aizlēpāt Aizlīst, aizrāpot.
- aizaberīties Aizlīst.
- aizaloties Aizmaldīties, aizklīst.
- aizrāpāt Aizrāpot, aizlīst.
- aizrāpāties Aizrāpot, aizlīst.
- aizrāpt Aizrāpot, aizlīst.
- aizrēpoties Aizrāpot, aizlīst.
- darāpties Aizrāpot, aizlīst.
- noliedināties Aplipt ar vielu vai vielām, kas līst ar lietus ūdeni.
- šudīties Apmaldīties, noklīst.
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
- iedreselēties Ar grūtībām ielīst, ierāpties (par bērnu).
- uzstūkāties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst.
- uzstūķēties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst.
- izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
- plūšķēties Ar troksni plīst.
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
- viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam.
- atdrimt Atbirzt, atdrupt, atplīst.
- stirks Atdarina skaņu, kas rodas apģērbam plīstot.
- atvazāties Atklaiņot, atklīst.
- atkulties Atklīst, atklaiņot.
- atkļūdīties Atklīst, nonākt pa apkārtceļu.
- uzsirot Atklīst, uzklīst.
- uzmuldēt Atklīst.
- atslāt Atlīst.
- atsadauzīties Atnākt bez noteikta mērķa; atklīst.
- atdauzīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- atmaisīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- atjoškāt Atnākt; atklīst, atklaiņot.
- atšiept Atplīst (par apavu purngalu).
- atplēsties Atplīst.
- noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
- zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt.
- nostirkstēt Atskanēt troksnim, kāds rodas plīstot drēbei.
- iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uztrūcināt Atvērties vai pārplīst (par augoni).
- ombrofili Augi, kas aug apgabalos, kur daudz līst.
- atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot.
- margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste.
- aizsaitava Aužamo steļļu piederums - tieva līste pie kuras piesēja auduma velkus.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties.
- aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
- zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties.
- jādelēties Blandīties, klīsta pa pasauli; nedarbus darīt.
- aizblandīties Blandoties aizklīst; nozust.
- atvandīties Blandoties, klaiņojot atklīst.
- sprēgums Blīkšķis, kas rodas pārplīstot (piemēram, par balonu).
- blinst Blīst, uzpampt.
- līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks.
- stāvburtene Burtene atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
- izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
- amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu.
- pļipasts Cilvēks, kas visur grib pielīst klāt.
- kārnīt Cirst (kokus kādā platībā, veidojot līdumu); līst; art (tikko nolīstu līdumu).
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- ielupt Daļēji pārplīst, pārsprāgt.
- aizsprēgāt Daļēji pārsprāgt, pārplīst, iesprēgāt, ielūzt.
- līdējs Darītājs --> līst.
- pielīdējs Darītājs --> pielīst.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
- loga apmale dēlis vai līste aplodas un sienas sadurvietas nosegšanai.
- durvju apmale dēlis vai līste aplodas un sienas sadurvietas nosegšanai.
- līkstīte Dem. --> līste.
- līstīte Dem. --> līste.
- bubelēt Diedelēt, ubagot, klīst bez darba.
- aizslaistīties Dīkdienīgi aiziet, aizklīst.
- ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā).
- noplīsis Divd. --> noplīst.
- vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu.
- škurstīties Doties dzīvot kur citur; izklīst (par ģimenes locekļiem).
- aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
- izdzanāt Dzenājot (parasti dzīvniekus) panākt, ka (tie) izklīst, aizvirzās prom.
- izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
- rēdēt dzīt, nīdēt; līst (līdumu).
- izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
- plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
- kurzāties Garlaikoties, klīst bez mērķa.
- slapstene govs, kas noklīst krūmos.
- atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- pieceļot Ieceļojot papildināt, ieklīst.
- apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
- iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- iesadauzīties Ieiet, ieklīst bez noteikta mērķa.
- ievazāties Ieklaiņot, ieklīst.
- ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur).
- iemētāties Ieklīst, ieklaiņot.
- iemuldēt Ieklīst, iemaldīties.
- iemuldēties Ieklīst, iemaldīties.
- iemulst Ieklīst.
- iesliepties Ielavīties, ielīst, iezagties.
- iecērot Ielīst, ierāpties.
- iemuldēties Iemuldēt, ieklīst.
- ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
- iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt.
- pāsēt Ieplīst, pārplīst.
- iepāsēt Ieplīst, plaisai rasties.
- ietrūkt Ieplīst; ieplaisāt.
- iedruzēt Ieplīst.
- ieduzēt Ieplīst.
- iesprakšķēt Ieplīst.
- ievizēt Ieplīst.
- paplīst Ieplīst.
- sarāpāt ierāpties, ielīst (par vairākiem).
- duzot Iereibušam klīst apkārt un traucēt citus.
- dzeloņa smiga ierīce atspraudenēs burtu saturēšanai, no cinka griezta smiga ar dzeloņiem iespīlēšanai starp līstēm.
- sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
- ielīst Iesākt līst (līdumu).
- ieķeksēt Ieskrambāt, ieplīst.
- ieslīmēt Ieslāt, ielīst.
- ielīsties Ieslēpties (ielienot); ielīst 1.
- dolzāt Iet projām, klīst apkārt.
- klincīt Iet, klīst.
- bagete Ietvarlīste, koka līste (nokrāsota vai apzeltīta) gleznu ietvaru izgatavošanai; no bagetes var veidot dzegu, to piesit pie griestiem vai sienas kā rotājumu savienojuma vietās.
- izdraņķēties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- izdraņķoties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
- Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna.
- izplēvēt Izgaist, izklīst, izzust, izsīkt.
- izplēvēties Izgaist, izklīst, izzust, izsīkt.
- izplīst Izgaist, izklīst.
- izaškurstīties Izklīst (par cilvēku kopumu).
- sairt Izklīst (par cilvēku kopumu).
- izirt Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- izstaigalēt Izklīst (par daudziem, visiem).
- izaklajāties Izklīst (par mākoņiem).
- izbēgalēt Izklīst (skriešus).
- izplavāt Izklīst uz vairākām, visām pusēm (par dzīvniekiem).
- pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- izklīdināties Izklīst, izkliedēties.
- izplāvāt Izklīst, izšķirties.
- pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.); izgaist (1).
- izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
- atplaišķīties Izklīst, mazināties, zust.
- izkrītāties Izklīst, nozust, pazust.
- krītāties Izklīst, nozust, pazust.
- paplīt Izklīst, pašķirties.
- pārplīst izklīst.
- izidrāt Izklīst.
- izklaist Izklīst.
- klīdināties Izklīst.
- pārsaškurstīties Izklīst.
- pārsatīrīties Izklīst.
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
- nolīt Izlīstot atdalīties nost (par daļu).
- aplīt Izlīstot nokļūt zem kā.
- izplīkšķēt Izlīt, izklīst, pāriet.
- brīc Izsauksmes vārds plīstoša stikla vai līdzīgas skaņas apzīmēšanai.
- uzgarot Iztvaikot, izklīst.
- lavēties Izvairīties, aizklīst.
- aizjādelēt Jādelējot aizklīst, aizkļūt.
- gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus.
- slieperis kāds, kurš klīst apkārt bez darba.
- noplāvāt Kādu laiku klīst apkārt.
- nodurstīt Kādu laiku līst, zagties.
- saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst).
- mazā polārkaija kaiju apakšdzimtas suga ("Larus glaucoides"), kas reizēm ieklīst Latvijas teritorijā.
- zivju kaija kaiju suga ("Larus ichthyaetus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā.
- melngalvas kaija kaiju suga ("Larus melanocephalus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā.
- resnknābja kaira kairu ģints suga ("Uria lomvia"), jūras piekrastē ieklīst arī Latvijā, bet ļoti reti.
- ķibināties Kāpt, rāpties, līst.
- sielains kārtains (par koku, kam dažas kārtas neplīst, bet drūp).
- triplekss Kārtains stikls, kas sastāv no divām stikla plāksnēm un polimērplēves starpslāņa; plīstot nerada asas šķembas.
- koalescentais mastoidīts kaula šķērssienas starp gaisa šūnām plīst, veidojas lieli dobumi; kaula erozijas turpināšanās izraisa in-trakraniālā abscesa risku.
- signāldēlis Klabata - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
- klenderis Klaidonis; uzdzīvotājs; arī apkārtklīstošs dzērājs.
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst.
- aizbleņķerēt Klaiņojot aiziet; aizklīst, aizklejot.
- aizslenderēt Klaiņojot aiziet; aizklīst.
- atžaustīties Klaiņojot apkārt atklīst.
- atbleņķerēt Klaiņojot atnākt; atklīst, atklejot.
- uzslenderēt Klaiņojot nokļūt uz; uzklīst.
- atsirot Klaiņojot vai ubagojot atklīst (atnākt).
- aizmētāties Klaiņojot, staigājot apkārt (bez īpaša mērķa), aiziet kur; aizklīst kur (paliekot bez uzraudzības).
- maisīties Klaiņot, klīst.
- valkāties Klaiņot, klīst.
- klaistīt Klejot, klīst.
- laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga).
- klirst Klimst, klīst (par dzīvniekiem).
- klaidīt Klīst (1).
- klimst Klīst (1).
- klaidīt Klīst (2).
- klimst Klīst (2).
- klaidīt Klīst (3).
- klaidīt Klīst (4).
- nodolzāt Klīst apkārt.
- nosablandīties Klīst barības trūkuma dēļ no vienas vietas uz otru (par dzīvnieku).
- planskāt Klīst bez darba.
- aizklīst Klīst prom.
- atklīst Klīst šurp.
- plīt Klīst, gaist.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5).
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- maldīties Klīst, klaiņot (parasti bez noteikta mērķa).
- klajāt klīst, klaiņot apkārt.
- klenčot Klīst, klaiņot apkārt.
- ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties.
- šķetināties Klīst, klaiņot; putināt.
- blagot Klīst, klaiņot.
- kļūdīt Klīst, klaiņot.
- kulties Klīst, klaiņot.
- Stra Klīst; klaidonis (angļu "stray"; īsziņās).
- žautīs klīst.
- klimt Klīst.
- klīt Klīst.
- klīsterveidīgs Klīsterim līdzīgs.
- organiskās līmes klīsteris, kaulu jeb galdnieku līme.
- atklīst Klīstot atklāt, atnākt šurp; klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atklīst Klīstot atšķirties (no kā); noklīst.
- aizklīst Klīstot attālināties.
- ieklīst Klīstot ievirzīties (kur iekšā); arī iemaldīties (kur iekšā).
- aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nosašatāties Klīstot nokļūt.
- pieklīst Klīstot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- dablandīties Klīstot, klaiņojot piebiedroties.
- piesirot klīstot, ubagojot savākt.
- noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem); novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
- plānēt Kļūt plānākam, izklīst, izretināties.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2).
- karoškoks Koka līste pie sienas, aiz kuras tiek novietotas karotes.
- šprose Koka līste, plāns šķērskoks (piemēram, logu rāmjos).
- jutra Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
- jutrenīca Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
- apmala Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu).
- apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu).
- skambains Koks, kas labi neplīst, bet tikai lūst nelielām skambām.
- lakrica Kopā ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris.
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
- aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
- marglīste Kuģa klāja margu augšējā līste.
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus.
- krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
- smirdbumba Ķīmisks kaujas līdzeklis, bumba, kas plīstot (sprāgstot) izsmidzina smirdīgas vielas, gk. merkaptānus.
- ragavu plēsis laiks pavasarī, kad daudzo kāpeņu dēļ ragavas plīst.
- pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- aizavilkties Lēnā gaitā aizklīst.
- izkužņāties Lēnām, ar grūtībām izlīst, atnākt.
- izkūžņāties Lēnām, ar grūtībām izlīst, atnākt.
- afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
- pārsalēt Lielā salā pārplīst, pārsprāgt.
- palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- brakt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
- brākt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
- plinkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- stirkš Lieto, lai atdarinātu plīstoša auduma troksni.
- dirkš Lieto, lai atdarinātu plīstošu drēbju troksni.
- čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
- trak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem.
- lietus Lietum līstot, tad, kad līst.
- atkala Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.
- smalklietiņš Lietus, kas līst mazām lāsītēm.
- paunlietus Lietus, kas līst tad, kad pie debesīm ir lieli, apaļi mākoņi.
- klīsterēt Līmēt ar klīsteri.
- galdnieku plātnes līmētie lokšņu materiāli, ko iegūst, salīmējot savā starpā koka līstītes un pēc tam aplīmējot ar lobīto finieri.
- masīvās koka plātnes līmētie lokšņu materiāli, ko iegūst, salīmējot savā starpā koka līstītes.
- izohista Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur vienāds lietus daudzums nolīst.
- nolīst Līst (visu laikposmu) un pabeigt līst.
- norāpt Līst projām, aizlīst.
- pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
- mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml.; līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
- pļummēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem).
- pļumpēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem).
- atlocīties Lokoties atlīst (parasti par rāpuļiem, tārpiem).
- pieviņģot Lokoties pielīst, piepeldēt.
- šlīherēties Ložņāt; pielīst.
- ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- aizlaidelēt Ļaut izklīst.
- aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko); notecināt.
- alot Maldīties, kļūdīties, klīst, klaiņot.
- iekļūdīties Maldoties iekļūt, noklīst.
- damaldīties Maldoties pieklīst.
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
- aizsvaidīties Maldoties, klīstot nonākt.
- televizors Maluzvejniecības rīks no kaprona auduma, ar līstītēm, atsvaru un pludiņu.
- ieduzt Mazliet ieplīst (par trauku).
- aizplīst Mazliet ieplīst.
- paburbt Mazliet uzblīst.
- ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
- pašķīst Mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- pakārnīt Mazliet, nelielā platībā, arī neilgu laiku līst (līdumu).
- strādība Mežā nolīsts un iekopts lauks; strādaba.
- strādaba Mežā nolīsts un iekopts lauks.
- uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
- šķerbāt negludi, neglīti saplīst.
- sasadauzīties Nejauši saplīst (par traukiem).
- skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.).
- lumste Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- lumsts Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.).
- lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- sīks lietus neliels lietus, kas līst ar smalkām lāsēm (smidzina).
- izvensties Neveikli, lempīgi izrāpties, izlīst.
- izvempties Neveikli, smagnēji izlīst, izrāpties.
- izvemsties Neveikli, smagnēji izlīst, izrāpties.
- vemst Neveikli, smagnēji līst, rāpties.
- vemsties Neveikli, smagnēji līst, rāpties.
- vempties Neveikli, smagnēji rāpties, līst.
- draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
- iesasisties No sitiena ieplīst (par traukiem).
- iesadauzīties No sitiena tikt iebojātam; ieplīst.
- nodraskāties Nobružāties, noplīst; nobrāzties.
- apduzt Noduzt, noplīst visapkārt.
- noviesties Noirt, noplīst.
- nolīstēt Noklāt ar līstēm (tās piestiprinot ar naglām).
- aizmaldīties Noklīst no pareizā ceļa.
- noklupties Noklīst, nomaldīties, kļūdīties.
- paklīst Noklīst, nomaldīties.
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu.
- neplīstošs Nolieguma divdabis --> plīst.
- nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1).
- skārbalāt Nolietojoties saplīst, kļūt lupatainam.
- izrāt Nolīst (līdumu).
- nokārnīt Nolīst (līdumu).
- nolīsties Nolīst 1.
- izlīst Nolīst 2 (mežu, līdumu).
- izdarināt Nolīst, nocirst mežu.
- noencēt Nolīst.
- dedzināt līdumu nolīstā līdumā dedzināt krūmus, kokus.
- šķutējums Nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- aizslaistīt Nonākt slaistoties, klīstot apkārt.
- notrepēt Noplīst, kļūt saplīsušam.
- aizpluskāties Noplīst, kļūt skrandainam, sadriskāties (plīst).
- nodrikst Noplīst.
- noloskāties Noplīst.
- noņerbot Noplīst.
- noplusnēt Noplīst.
- nodrinkstēt Noskanēt kā stiklam krītot un saplīstot.
- starplika noteikta biezuma, platuma un garuma līste, ko lieto zāģmateriālu krautnēs vai kamerās, lai nodrošinātu žāvēšanas aģenta cirkulāciju krautnēs un žāvēšanas laikā nenotiktu materiālu deformācijas.
- noklīsterēt Notriept ar klīsteri; aptraipīt.
- uzlēģerēt Novietot grīdlīstes uz pamatnes sijas tā, lai tās iesēstos gropēs.
- izplīkšēt Nozust, izklīst.
- nūdēt Ņudzēt, līst, ložņāt, mudžēt.
- treljāža Ornamentāli dekoratīvs elements, kas atdarina režģveida konstrukciju no koka līstēm; no koka līstēm veidots režģis, ko bieži izmanto parku arhitektūrā un apaudzē ar zaļumiem.
- klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- noberzt Pakļaut mehāniskam kairinājumam tā, ka pārplīst (tulzna).
- palīsties Palīst (1).
- palīsties Palīst (2).
- zamlīst Palīst (apakšā).
- aplīsties Palīst zem kā.
- aplīst Palīst zem kaut kā.
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
- pārklīsterēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
- pārklīsterizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izklīst (1).
- aizklīdināt Panākt, ka aizklīst.
- autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.).
- ispleikst Parasti saka par lopiem, kuri izklīst pa ganībām un mierīgi ēd.
- līst Parasti savienojumā "līst līdumu": veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- nolīst Parasti savienojumā "nolīst līdumu": izveidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- palīst Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) līst.
- noberbelēties Pārplīst, kļūt noplīsušam.
- pārdairīties Pārplīst, pāršķelties.
- patrukt Pārplīst, sākt pūžņot, tecēt (par augoni).
- iet pušu pārplīst.
- pāriet pušu pārplīst.
- uzplīst Pārplīst.
- pārlodāt Pārrāpot, pārlīst.
- izkūņoties Pāršķelt apvalku un izlīst no kūniņas; atbrīvoties no kūniņas.
- pārklīsterēties Pārveidoties par klīsteri.
- pārklīsterizēties Pārveidoties par klīsteri.
- padraskāt Pavalkāt, panēsāt (parasti apstākļos, kur ātri plīst, nobružājas).
- izplīsums Paveikta darbība --> izplīst; izplīsusi vieta.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (2); bojājums, plaisa.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3); izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (4).
- uzblīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzblīst (2).
- aizsarglīste Peldlīdzeklim gar abām malām ejoša līste, kas paredzēta korpusa pasargāšanai no ārējiem bojājumiem.
- izpampt Piebriest, sabriest; samirkstot izblīst.
- piesisties Pieklīst (par dzīvniekiem).
- daklīst Pieklīst pie cita bara (par dzīvniekiem).
- pieblandīties Pieklīst.
- pieklejot Pieklīst.
- pieklenderēt Pieklīst.
- pieklimst Pieklīst.
- pieklimt Pieklīst.
- piekulties Pieklīst.
- piesasisties Pieklīst.
- piešļūkt Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos; pielīst; pieglaimoties.
- pieklīsterēt Pielīmēt, pielipināt ar klīsteri.
- dirsā līst pielīst, pieglaimoties.
- klepēties Pielīst; liekuļot.
- dalīst Pielīst.
- sūkāt Pielīst.
- sasprādzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka saplīst, sasprāgst.
- pārsprādzināt Pieļaut, ka (kas) pārplīst, pārsprāgst.
- izliedināt Pieļaut, ka viscaur salīst.
- piepausties Piepūsties, uzblīst.
- darāpties Pierāpot, pielīst.
- darausties Pierāpties, pielīst.
- dasasisties Pieskarties (kam) tā, ka (tas) saplīst.
- aizplīst Plaisāt, plīst, iegūt plaisas.
- lūzāt Plaisāt, plīst.
- lūzinēt Plaisāt, plīst.
- plīksnīt Plaisāt, plīst.
- atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
- plauktturis Plaukta stiprinājuma līste.
- ņerbot Plīst (gk. par apģērbu).
- ņerbt Plīst (gk. par apģērbu).
- duzt Plīst (par trausliem priekšmetiem).
- atplīst Plīst nost.
- čibēt Plīst, lūzt, bojāties u. tml.
- šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos; kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
- krevēt Plīst, plaisāt, kļūt saplaisājušam.
- pleist Plīst.
- plīt Plīst.
- gāzonis Plīstošs vilnis jūrā, kas bīstams maziem kuģiem un vaļējām laivām.
- pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, brūcei (tajā).
- noplīsis Plīstot atdalījies.
- atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji).
- atduzt Plīstot atdalīties.
- noduzēt Plīstot atdalīties.
- noduzt Plīstot atdalīties.
- atplīst Plīstot atvērties.
- pārplīst Plīstot izjukt (parasti par burbuļiem, viļņiem).
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot (kam), rasties (par caurumu).
- pārplīst Plīstot pārdalīties.
- galgt Plīstot radīt spalgu troksni (par ledu).
- saplīst Plīstot sadalīties, saplakt (par viļņiem).
- saplīst Plīstot sadalīties; plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā); plīstot, sprāgstot pārdalīties.
- darījums Pļava nolīstā līdumā.
- brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus.
- plazmoptīze Protoplazmas izplūšana no šūnas, pārplīstot šūnapvalkam.
- atturlīste Pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem.
- pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas.
- pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas.
- flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings.
- austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta.
- stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržoties gar ko; atskanēt šādam troksnim.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- plarkšēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- plirkšēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- nošļurkstēt Radīt īslaicīgu troksni, kas raksturīgs, piemēram, līstot šķidrumam, kam iegrimstot šķidrumā u. tml.; noskanēt šādam troksnim.
- viršķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē; arī plīstot drēbei); atskanēt šādam troksnim.
- tirkšēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
- tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu); atskanēt šādām skaņām.
- trinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- strinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- atplīsums Rezultāts --> atplīst (1); atplīsusī daļa.
- plīsums Rezultāts --> plīst (1).
- uzblīdums Rezultāts --> uzblīst (1).
- skreķi Režģveidā novietotas nelielas līstītes, skali u. tml.
- aizluncināties Ritinoties aizrāpot, aizlīst, aizlodāt.
- larva Romiešu ticējumos kā spoks jeb ēnas apkārt klīstoša nelaiķa dvēsele (ļauns gars).
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- sadraņķot Sabojāt (līstot lietum kopā ar sniegu).
- atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
- paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1).
- izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1).
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- paklīst Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.); izklīst (4).
- apstāvināt Sadzīt kopā (ganāmpulku) un vairs neļaut izklīst (līdz ganāmpulks apgulstas).
- salīsties Saiet, salīst.
- kā gaisin izgaist saka, ja kas ātri izzūd, izklīst, nepastāv ilgi.
- riepa plīst (arī sprāgst) saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
- riepa sprāgst (arī plīst) saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
- baltu gāž saka, ja stipri līst.
- Tad nu dod, ka dod! arī Nu gan dod! arī Tā dod! saka, ja stipri līst.
- sablandīties Saklīst kopā.
- aizlīt Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
- uzmitināt Salapnāt (līstot).
- saklīsterēt Salīmēt ar klīsteri.
- salāpāt Salīst, sarāpot.
- nobirt Salūzt, saplīst.
- trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
- padraņķīgs Samērā slikts, nepatīkams (par laiku, laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu).
- saduzt Saplīst (par priekšmetiem).
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
- noskrēdāt Saplīst, kļūt saplaisājušam.
- nodraiskāties Saplīst, noplīst.
- saplīsties saplīst.
- saskarbalāt saplīst.
- saskarbalāties saplīst.
- sadairēties Saskaldīties, saplīst.
- plīsin Savienojumā ar "plīst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- līšus Savienojumā ar verba "līst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- apdega Sen nolīsts mežs, kas nav uzarts (iekopts par aramzemi), bet gan apaudzis ar zāli.
- sākija Sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem.
- klabata Signāldēlis - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
- drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; arī drupata, drumstala.
- drabažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas.
- drubažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas.
- lupat lampās sīkos gabalos, strēmelēs, druskās (saplēst, saplīst u. tml.).
- nannoplanktons Sīkplanktons jeb pundurplanktons, vismazākās ūdenī, aktīvi peldošas vai pasīvi klīstošas sīkbūtnes, kas iet cauri planktona tīkliem un nošķiramas tikai ūdeni filtrējot vai centrifugējot.
- talsīt Skaldīt, šķelt; salikt slejās; plīst, plaisāt.
- skalains Skaļš, labi plīstošs, šķiedrains.
- ļurkšis Skaņa, kas rodas plīstot uzpeldošiem burbuļiem alus vai vīna rūgšanas procesā.
- aizskraidīt Skraidot attālināties, aizklīst.
- aizslamstīties Slamstoties aizklīst.
- ieslamstīties Slamstoties ieklīst (kur iekšā).
- attiekties Slepeni atnākt, atlīst.
- apslēpties Slēpjoties paiet palīst (zem kā), ielīst (kur); paslēpties, noslēpties.
- dreņķis Slikts laiks, kad snieg un līst vienlaikus.
- merklis Slinks cilvēks; arī par liellopiem, kas noklīst no ganāmpulka.
- klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai.
- uzmale Speciāla, ne visai augsta līste, kas iet gar abām klāja malām un paredzēta kāju atbalstam, kad jahtai sānsvere.
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
- piegāzt Spēcīgi līstot, sniegot, arī šļācot ūdeni, piepildīt (ko).
- izspert Sperot panākt, ka (kas) izkrīt, izlīst.
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
- sprengties Sprausties, spraukties, līst.
- pakarams Statnis, plaukts, līste u. tml.
- uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem; pakaramais.
- paspraukt Steigšus zem kaut kā palīst, parāpot.
- bezšķembu stikls stikls, kas plīstot nerada asšķautņainas šķembas; ir stiegrotie, rūdītie, tripleksa bezšķembu stikli; lieto transportlīdzekļu logiem.
- līst kā pa Jāņiem stipri līst.
- līstēt Stiprināt klāt līstes.
- izšķīst Strauji izklīst (piemēram, par pūli).
- pašķīst Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- takāls Suns, kas klīst apkārt.
- kūņoties Šķelt apvalku un līst ārā no kūniņas; atbrīvoties no kūniņas.
- sieksta Šķērslīste, kurā iestiprina grābekļa zarus un kātu.
- skutējums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- skutums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- kutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķute Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķutnes Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķuts Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- lempere Tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko.
- pļumpīgs Tāds (laiks), kad līst lietus kopā ar sniegu; slapjš, lietains.
- lietains tāds, kad bieži līst lietus
- slapņis Tāds, kad daudz un bieži līst (par laiku, laikposmu).
- lielūdeņu Tāds, kad ir pali, kad līst daudz lietus (parasti par laiku, laika posmu).
- plīns Tāds, kas labi plīst, šķeļas.
- stīgans Tāds, kas līstot izstiepjas smalkā pavedienā; staipīgs.
- neplīstošs Tāds, kas parastajos lietošanas apstākļos neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
- disruptīvs Tāds, kas uztrūkst, plīst, piem., abscess.
- plīsens Tāds, kas viegli plīst.
- plīsīgs Tāds, kas viegli plīst.
- drumstalains Tāds, kur ir daudz drumstalu; tāds, kas viegli drūp, plīst u. tml.
- lietains Tāds, kur līst lietus.
- sasadauzīties Tiekot kratītam, dauzītam, iegūt bojājumu, arī saplīst.
- aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
- applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
- aizsarglīste Tipogrāfijas salikuma saglabāšanai piestiprināmās koka līstes.
- pulkšķēt Troksnis, kas rodas burbulim uzpeldot pie šķidruma virsmas un pārplīst.
- iesirot Ubagojot ieklīst.
- āruma ūdeņi ūdeņi, kas lietum līstot vai sniegam kūstot tek no laukiem.
- uzkulties Uzklīst, arī uzrasties.
- uzkuļināties Uzklīst, uzrasties.
- uzblandīties Uzklīst.
- uzdauzīties Uzklīst.
- uzjukt Uzklīst.
- uzklaiņāt Uzklīst.
- uzklejot Uzklīst.
- uzklimst Uzklīst.
- uzklūgāt Uzklīst.
- uzklīsterēt Uzlīmēt ar klīsteri.
- kremināties Uzmācīgi virsū līst.
- purga Uzmaucamā daļa ar caurumiem lejkannai, pa kuru līst ūdens sīkām strūklām.
- pierāt Uzplēst (jaunu zemi); līst (līdumu).
- uzcērot Uzrāpties, uzlīst.
- stakles Uztinamo tītavu detaļa - krusteniski sastiprinātas koka līstītes.
- klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā.
- pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
- pļepēt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt.
- pļerēt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem); lodāt (1).
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
- delfīns Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Delphinidae"), zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi, 40 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 8 sugas, no kurām 2 sugas - afalīna un cūkdelfīns - ieklīst arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
- ulis Veikls cilvēks (sevišķi bērns), kas visur spēj pielīst.
- riba vējdzirnavu spārnu līste
- plīzīgs Viegli plīstošs; trausls.
- slīdēt Virzīties (piemēram, iet, skriet, līst), parasti vienmērīgā gaitā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- divizorijs Vizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa un norāda saliekamo teksta rindu.
- skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga.
- rāpoties Zemoties, pielīst.
- flešmobs Zibakcija - performances veids, kuras dalībnieki, parasti liels cilvēku pūlis sapulcējas vienā vietā, veic neparastas darbības un tūlīt pēc izklīst.
- cianeja Ziemeļu cianeja - zarndobumaiņu tipa scifozoju klases suga ("Cyanea capillata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā, gk. tās dienvidu daļā, Latvijas piekrastē ieklīst reti, Baltijas jūrā medūzas diametrs - līdz 60 cm, sāļākās jūrās >1 m.
- sablandīties Zināmu laiku klīst apkārt.
- Kanādas tumšzoss zosu suga ("Branta canadensis"), Eiropā introducēta tās pasuga ("Branta canadensis canadensis"), kas paretam ieklīst arī Latvijā.
- papetens Zvejas tīkla piederums, mazas līstītes, pie kurām stiprina pludiņus augšpusē un gremdu akmeņus apakšpusē.
- laupsna Zvīņa, skranda, plāna plēve, atskabarga, kas atplīst no ādas, no pirkstiem.
- laupsne Zvīņa, skranda, plāna plēve, atskabarga, kas atplīst no ādas, no pirkstiem.
- šķutumi Žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
līst citās vārdnīcās:
MEV