Paplašinātā meklēšana

Meklējam klai.

Atrasts vārdos (216):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (876):

šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš.
aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot.
aizlenterēt Aiziet, aizklaiņot.
aizlierēt Aiziet, aizklaiņot.
aizdiedelēt Aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt.
aizjoškāt Aiziet; aizklaiņot.
aizlēverēt Aiziet; aizklaiņot.
aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst.
izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties.
aizlažerēt Aizklaiņot; aizklīst.
aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
kležāt Aizklīst, aizklaiņot; kležot.
aizkulties Aizklīst, aizklaiņot.
kležot Aizklīst, aizklaiņot.
klēžot Aizklīst, aizklaiņot.
aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt.
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
aklacis Aklais dundurs.
akļacis Aklais dundurs.
Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā.
Znotiņu ezers Aklais ezers Valles pagastā.
Indrānu ezers Aklais ezers Valles pagastā.
Aklezers Aklais ezers Vecumnieku pagastā.
Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
aklis Aklais, neredzīgais.
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu.
akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot.
šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks.
bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis.
muldenieks Apkārtklaiņotājs, pļāpa, melkulis.
apklenderēt Apklaiņot.
apklencēt Apstaigāt, apklaiņot.
izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties.
apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas.
integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu).
dīgļsega Apvalks (sēklaizmetnim).
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega.
saut Ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas).
makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina.
lemešu lobītājs arklam līdzīgs lobītājs, ko lieto līdz 14 cm dziļai lobīšanai un seklai aršanai līdz 18 cm dziļumā.
atlēvarot Atblandīties, atklaiņot.
bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt.
atvazāties Atklaiņot, atklīst.
atblisēt Atklaiņot, nokļūt.
atklaiņāt Atklaiņot.
atkulties Atklīst, atklaiņot.
ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst.
atjoškāt Atnākt; atklīst, atklaiņot.
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija.
uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
uzminēties Atrast atminējumu (mīklai).
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers.
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa.
klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties).
sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī.
gaisība Aušība, izklaidība.
kherofobija Bailes no izklaidēm.
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes.
rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes.
pītā maize baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
irzāties Bargi rūkt, riet; klaigāt.
zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
tekulis Bēglis; klaiņotājs.
krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo.
taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
sveikot Bez darba klaiņot.
pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta.
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās.
sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā.
lapatāt Bezmērķīgi klaiņot.
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot.
nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot.
bomža Bezpajumtnieks; klaidonis.
bomžara Bezpajumtnieks; klaidonis.
bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis.
bičkamers Bičkomers - piekrates, ostas klaidonis.
saviesīgā biedrība biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
kliekāt Bieži klaigāt (par bērniem).
šlenderēt Blandīties, klaiņot bez darba.
klimerēt blandīties, klaiņot.
lintīt Blandīties, klaiņot.
plunderēt Blandīties, klaiņot.
šļenderēt Blandīties, klaiņot.
apkārtstaiga Blandonis, klaidonis, apkārtstaigulis.
luncka Blandonis, klaidonis.
šlenderis Blandoņa, klaidonis.
atvandīties Blandoties, klaiņojot atklīst.
sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti.
bļaukāt Bļaustīties, klaigāt.
bļūdināt Bļaustīties, klaigāt.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
bļaustoņa Brēka, klaigas.
lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips.
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
joška Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
valkata Cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis.
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
vanderzellis Cilvēks, kas klaiņo, staigā apkārt.
lonturis Cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis.
šļunduris Cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis.
daudzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
dauzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
loderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists.
planderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
ploderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis.
boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
stormanis Cilvēks, kas staigā šurp un turp (pa istabu), klaiņo.
denderis Cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis.
mistiķis Cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam.
šovmenis Cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
šovmenis Cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus.
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
putrāmi Cisticerkozes tievkaklainās finnas.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
dāļa Dāļa rīkle - kliedzējs, klaigātājs.
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1); vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
vieplāt Daudz un skaļi runāt, klaigāt.
klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot.
lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot.
lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot.
rizgot Dauzīties, plosīties, klaigāt.
žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
dēkulis Dēku meklētājs, klaidonis.
subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
atdiedelēt Diedelējot atklaiņot.
atdiedelēties Diedelējot atklaiņot.
lampatnieks Dīkdienis, slaists; klaidonis.
svāpinēt Domās nogrimušam, bezmērķīgi klaiņot.
dongals Dona, klaipa gals.
knibgalis Dona, maizes klaipa gals.
knībgalis Dona, maizes klaipa gals.
knīblis Dona, maizes klaipa gals.
Apodemus flavicollis dzeltenkakla klaidoņpele.
plederis Dzērājs, klaidonis.
pleitags Dzērājs, plītnieks, klaidonis.
pleitāgs Dzērājs, plītnieks, klaidonis.
bumbulēt Dzīvot bezmērķīgi; klaiņot.
viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas.
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā.
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
Dēklainis Ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers.
Miklājs Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1 ha; Miglājs; Miklais ezers; Miklojs.
Aklezers Ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,8 ha; Aklais ezers.
Klaidas līcis Fērtofklaids.
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
klaidulēns Gados jauns vai augumā mazs klaidonis, vai klaidoņa dēls.
kāgāt Gāgāt, pļāpāt, klaigāt kā zoss.
liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts.
Galaktikas halo Galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
kagāns Garkaklains cilvēks.
aplaķāt Garlaicības dēļ klaiņot, bezmērķīgi staigājot apkārt.
pockāt Gatavot kaut ko līdzīgu mīklai.
akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās.
blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt.
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos.
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
tilāt Gulēt izklaidu.
tilēt Gulēt izklaidu.
iemielot Iecienīt izklaidēm.
iekuģēt Ieiet; ieklaiņot.
ievazāties Ieklaiņot, ieklīst.
ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur).
ieblandīties Ieklaiņot.
ieklimst Ieklaiņot.
ieklimstēt Ieklaiņot.
ievanterēt Ieklejot, ieklaiņot.
iemētāties Ieklīst, ieklaiņot.
vancka Ielasmeita; klaidone.
vanska Ielasmeita; klaidone.
uzdiedelēt Ierasties (klaiņojot).
raudziņš ieraugs (mazā traukā, ko vēlāk pievieno visai mīklai).
ieklaigāties Iesākt klaigāt un tūlīt apklust.
blikata Iesauka kādam, kurš klaiņo bez darba.
linot Iet, staigāt; klaiņot.
joškāt Iet; klaiņot.
sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus).
saklejot Ilgāku laiku klaiņot.
saļēļot Ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt.
klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1).
noklaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt.
noklaiņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
nodauzīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties.
nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
atklaigāt Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
atsagalasēties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
atsaklaigalēties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
izklaiņāties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
izklanstīties Ilgāku laiku, līdz apnikumam izklaiņoties.
klanstīties Ilgāku laiku, līdz apnikumam klaiņot.
magazīna ilustrēts periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu.
aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos.
kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie.
iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
uzbidināt Izbiedēt (klaigājot, vai citādi radot troksni).
izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties.
izlierēt Iziet, izstaigāt; izklaiņot.
izlēverēt Iziet; izklaiņot.
izlierēties Izieties, izstaigāties; izklaiņoties.
izlēverēties Izieties; izklaiņoties.
vodeviļa Izklaidējoša komēdijiska luga ar kuplejām un dejām.
šovs izklaidējoša programma.
balagans Izklaidējoša rakstura bezgaumīgs priekšnesums vai izrādes iestarpinājums.
šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija.
kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās).
svītdžezs Izklaidējošs salkana skanējuma džeza stils.
īsklips izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs video, kas tiek izplatīts dažādās lietotnēs un sociālās tīklošanās vietnēs un kas nav garāks par 60-90 sekundēm
apkārtceļojums Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī; kruīzs.
kruīzs Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī.
šovbizs Izklaides industrija.
foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
popss Izklaides mūzika.
popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
kantrimūzika Izklaides mūzikas joma, kuras pamatā ir amerikāņu fermeru muzicēšana.
popstārs Izklaides mūzikas zvaigzne.
šovprogramma izklaides programma.
ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network").
Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai.
garems Izklaidēšanās vieta (noziedznieku).
izklaida Izklaidēšanās.
kavēt (arī īsināt) laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
izklārēties Izklaidēties (pastaigājoties svaigā gaisā).
tusot Izklaidēties, pavadīt laiku sabiedrībā.
patusēt pīrāgus izklaidēties.
tusēt bulkas izklaidēties.
ietusēt Izklaidēties.
patusēt Izklaidēties.
tusovatsja Izklaidēties.
vīzēties Izklaidēties.
aizmirst izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
afelksija Izklaidība, nevērība vai vienaldzība pret ārējiem apstākļiem.
nenopietnība Izklaidība, vieglprātība.
diršlis Izklaidīgs cilvēks.
lupurs Izklaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
izklaidens Izklaidīgs.
animācija Izklaidniecība - tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana.
izklaidu Izklaids.
izklaidus Izklaids.
izklaidan Izklaidu.
izkliedu Izklaidus (1).
izkliedus Izklaidus (1).
izkliedu Izklaidus (2).
izkliedus Izklaidus (2).
izbārstīt Izklaidus izbērt; bārstot izkliedēt; izkaisīt (1).
pablandu Izklaidus izklāts (piemēram, siens žāvēšanai).
zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī.
klaids Izklaidus novietots; izkliedēts.
izkaišu Izklaidus, nesaistīti.
izkaišus Izklaidus, nesaistīti.
pakaišam Izklaidus, nesaistīti.
klaids Izklaidus; savrup no citiem.
izkaisām Izklaidus.
izkaisu Izklaidus.
izklaidā Izklaidus.
izklaidām Izklaidus.
izklīdu Izklaidus.
izklīdus Izklaidus.
izkliedēti Izklaidus.
paklaidā Izklaidus.
paklaidām Izklaidus.
izbļaustīt Izklaigāt, celt neslavu.
izverkšēties Izklaigāties; izrunāties, izpļāpāties.
apkladzināt Izklaiņot, izstaigāt, stāstot jaunumus, klačojoties.
izkleidot Izklaiņot, izstaigāt.
izvanderēt Izklaiņot, izstaigāt.
izvanterēt Izklaiņot, izstaigāt.
izlinot Izklaiņot; izstaigāt.
izklaiņāt Izklaiņot.
izkleķerēt Izklaiņot.
izklenderēt Izklaiņot.
izklimst Izklaiņot.
izklimstēt Izklaiņot.
izklenderēties Izklaiņoties, izklejoties; izstaigāties.
izslenderēties Izklaiņoties, izstaigāties.
izadauzīties Izklaiņoties.
izažaustīties Izklaiņoties.
izblandīties Izklaiņoties.
izdauzīties Izklaiņoties.
izmētāties Izklaiņoties.
izvazāties Izklaiņoties.
izbļaustīties Izkliegties, izklaigāties.
braģis Izlaidīgs cilvēks, klaidonis, vazaņķis.
plundurēt Izlaisties, klaiņot.
jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs.
pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu.
plezīrs Izprieca, izklaide, prieks.
izluste Izprieca, izklaide.
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
aplūzāt Izstaigāt, apklaiņot, staigājot apkārt.
izlažerēt Izstaigāt, izklaiņot.
izlažerēties Izstaigāties, izklaiņoties.
izvanderēties Izstaigāties, izklaiņoties.
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
izļēkšēties Iztrokšņoties, izklaigāties.
izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
izsvaidīt Izvietot izklaidus; izkliedēt (1).
izlaist Izvietot izklaidus; izkliedēt; arī izklāt.
izklāt Izvietot izklaidus.
izvērsties Izvietoties izklaidus; izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas.
konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus.
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo.
vēkāns Kāds, kas bieži klaigā (ne pārāk skaļi).
kleika Kāds, kuram patīk klaiņot apkārt.
luņģine Kāds, kurš bez darba klaiņo.
spaigulis kāds, kurš bieži klaigā.
žarga Kāds, kurš nepatīkamā balsī kliedz, klaigā.
izklerot Kādu laiku bez darba klaiņot apkārt.
novantaroties Kādu laiku blandīties, klaiņot, dauzīties apkārt.
nogražoties Kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt.
izklēgāties Kādu laiku klaigāt, pļāpāt.
pablisierēt Kādu laiku klaiņot (slinkot).
paslenderēt Kādu laiku klaiņot.
paslenderēties Kādu laiku paklaiņot.
paglamstīties Kādu laiku slapstoties klaiņot apkārt.
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
viepla Kas daudz un skaļi runā, klaigā.
plīšķata Kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips.
lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
akmensmasa Keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju. Lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem.
slenderīgs klaidonīgs, palaidnīgs.
saules brālis klaidonis, dīkdienis, sliņķis, morāli pagrimis cilvēks.
klunga Klaidonis, klaiņotājs.
skrandals klaidonis.
skrandeklis klaidonis.
žauklis klaidonis.
svītrainā klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus agrarius").
dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā.
meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā.
klejojošā strāva klaidstrāva.
noklaigāt Klaigāt (visu laikposmu) un pabeigt klaigāt.
aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst.
atklaiņot Klaiņojot atkļūt šurp; klaiņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvanterēt Klaiņojot, staigājot apkārt, aiziet; aizklaiņot.
klaids Klaiņojums; klaidoņa gaitas.
noklaiņot Klaiņot (visu laikposmu) un pabeigt klaiņot.
plemperēt klaiņot apkārt dzerot.
klangāt klaiņot apkārt; neveikli ejot pastaigāties.
klaistīties klaiņot apkārt.
slampāties klaiņot bez darba.
suiķinēties klaiņot bez darba.
sēkot klaiņot no vienas vietas uz citu.
mētājas apkārt kā veca nauda klaiņot, būt bez noteiktas nodarbošanās, bez noteikta mērķa; nebūt nevienam vajadzīgam.
slenderēties klaiņot, slenderēt.
dauzīties riņķī klaiņot.
klimst riņķī klaiņot.
blūds Klaiņotājs; klaidonis.
maizes mīkstums klaipa daļa zem garozas.
apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās); apklaiņot.
dodāt Klejot apkārt, klaiņot.
plutīt Klejot, klaiņāt.
lungāt Klejot, klaiņot apkārt.
luņģot Klejot, klaiņot apkārt.
blundurēt Klejot, klaiņot.
klāņot Klejot, klaiņot.
kleidot Klejot, klaiņot.
klerot Klejot, klaiņot.
šļunterēt Klenderēt, klaiņot.
švenderēt Klenderēt, klaiņot.
linderis Klenderis, klaidonis.
brēkums Kliedziens, brēka, klaigas.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5).
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
maldīties Klīst, klaiņot (parasti bez noteikta mērķa).
klajāt klīst, klaiņot apkārt.
klenčot Klīst, klaiņot apkārt.
ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties.
šķetināties Klīst, klaiņot; putināt.
blagot Klīst, klaiņot.
kļūdīt Klīst, klaiņot.
kulties Klīst, klaiņot.
Stra Klīst; klaidonis (angļu "stray"; īsziņās).
dablandīties Klīstot, klaiņojot piebiedroties.
knibēklīgs Knibeklains.
knipsis Knipšis - maizes klaipa galiņš vai neliels gabaliņš.
pangale Koks, kas piesiets lašu āķu pamatauklai.
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu.
medību karodziņi krāsaini (parasti sarkani) 11-13 x 18-25 cm auduma gabali, kuri piestiprināti auklai (parasti kaprona - 2,0 mm) 50-70 cm attālumā viens no otra.
izkravāt Kravājot izvietot (parasti izklaidus).
populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
kveņķerēt Kviekt, pīkstēt, brēkt, klaigāt.
veģe Kviešu maizes klaipiņš; smalkmaize; veģis.
ķankšķināt Ķērkt, klaigāt.
reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos.
pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
paberi Labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
laikakavēklis Laika kavēklis; patapas prieks; izklaidēšanās.
beļa Lamuvārds – klaiņojoša kuņa, kuce.
LAILBA Latvijas Azartspēļu, izklaides un loterijas biznesa asociācija.
lenterēt Lempīgi, neveikli iet, staigāt; klaiņot; lemperēt.
ļekatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
ļepatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
sleberēt Lēnām, bezspēcīgi iet, klaiņot.
izloskāties Lēni, neveikli, arī nevīžīgi izstaigāties; izklaiņoties.
leitenis Līderīgs,izklaidīgs cilvēks.
losms Liels, garš cilvēks, arī klaidonis, sliņķis.
splenoptoze Liesas noslīdēšana; klaiņliesa.
klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka).
ģelzis Lineālveida slīpēta tērauda lente, kas tīklaines dobspiedumā noņem krāsu no iespiežamā laukuma.
kafēšantāns Liriskas, izklaidējoša rakstura dziesmiņas, ko izpilda restorānos un kafejnīcās.
roklaizis Lišķis, līdējs; roklaiža.
segledājs Ļoti biezs klaipveida ledus vairogs vai ledus kupols, kas klāj lielas sauszemes platības.
pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
virsgaroza Maizes garoza klaipa virspusē.
kliečis Maizes klaipa apakšdaļa, ja šī ir sakritusi, jēla un grūta.
padoņi Maizes klaipa gali.
done Maizes klaipa galiņš.
galenis Maizes klaipa galiņš.
knibis Maizes klaipa galiņš.
knipšis Maizes klaipa galiņš.
klincis Maizes klaipa gals; maizes klaips.
kaņcs maizes klaipa gals.
galinītis Maizes klaipa gals.
kampis Maizes klaipa gals.
ķīmene Maizes klaipa gals.
padoniņa Maizes klaipa gals.
dona maizes klaipa šķēle.
vīksteknis Maizes klaips ar ceptu gaļu.
maizdona Maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt.
rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt); arī rieciens.
braicka Maizes šķēle visa klaipa lielumā.
apryka maizes šķēle, griezta visapkārt klaipam
dāderkarš Mājputnu klaigas.
svini Makšķeres auklai piestiprinātas skrotis, tās iegrimes nodrošināšanai.
alot Maldīties, kļūdīties, klīst, klaiņot.
izmaldīt Maldoties apkārt klaiņot.
pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci; ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
aklis Mazais dundurs; aklais dundurs.
paklaidēt Mazliet izklaidēt.
pabumbulēt Mazliet izklaidēties; paslaistīties.
paklaidēties Mazliet izklaidēties.
miekacītis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
miekasis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
piegāznis Mazs maizes klaipiņš, sakasnītis.
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus.
spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini.
Apodemus sylvaticus meža klaidoņpele.
šarāde mīkla, mīklainība, noslēpums.
kollirijs Mīklai līdzīga ārstīga masa acīm, acu ziede.
piejavs Mīklai piejaukts raugs vai agrākās miklas ieraugs.
tempis Mīklai^1^ līdzīga masa.
mīklainums Mīklainība.
mīklainīgs Mīklains 2.
Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā.
Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu.
enigmātisks Mīklains, noslēpumains.
piekasis Mīklas klaipiņš, kas izveidots no muldai pielipušajām un izkasītajām mīklas atliekām.
uzbiras Milti, ko uzber maizes mīklai abrā.
aizbars Milti, ko uzber uzrūgušai mīklai abrā, pirms maizi laiž krāsnī.
violans Minerāls, zili melnas krāsas ar stiklainu spīdumu.
zvērains Mirdzošs, ugunīgs, stiklains.
misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs.
kļēroties Mocīties, klaiņot.
izvazināt Mudinot, rosinot panākt, ka klaiņo līdzi (kādam), izstaigā (vairākas, daudzas vietas); izvadīt līdzi.
muklijs Muklaine, muklājs.
ņūklis Muklaine.
stragls Muklains, purvains.
stragnains Muklains, purvains.
mukls Muklains; staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains.
derglains Muklains.
dergls Muklains.
sadzīves mūzika mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē.
Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli.
baskājis Nabags; klaidonis.
primārais narcisisms narcisisms, ko novēro agrā bērnībā, attiecību attīstības fāzē, kad bērns sevi nav atdalījis no ārējās pasaules un uzmanību veltī visu veidu izklaidei pašam ar sevi.
ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
paklēgāt Nedaudz (kādu laiku) klaigāt, gāgāt.
pakāzoties Nedaudz izklaidēties vai uzdzīvot kāzās.
pabrēkāties Nedaudz vai kādu laiku klaigāt (savam priekam).
pakleverēt Nedaudz, mazliet paklaiņot.
bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt.
lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt.
patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
paklaigāt Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
paklaiņāt Neilgu laiku, mazliet klaiņāt.
paklaiņot Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis.
kleiksts Nelāga cilvēks; klaidonis, slaists.
miekšķiņš neliels maizes klaipiņš, kas tiek cepts no sakasītajiem mīklas atlikumiem.
kulstaunīca Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstava Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstekle Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstīkla Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstīklis Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstamnieks Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt.
kulstītava Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt.
kultupis Nemierīgs cilvēks, klaiņotājs; kā lamuvārds.
splenektopija Nepareizs liesas stāvoklis; klaiņliesa.
staigulība Nepastāvība, diedelniecība, vazaņķība, klaidonība.
eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem.
loderēties Nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaiņot apkārt.
aizlampatāt Neveikli aiziet; aizklaiņot.
apklenkāt Neveikli apstaigāt, apklaiņot (no mājas uz māju).
ielampatāt Neveikli ieiet, ienākt; ieklaiņot.
klenkāt Neveikli, klibojot staigāt, klaiņot.
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
apklūgāt Nevīžīgi apstaigāt, apklaiņot, izplatot baumas.
krēklis Nicinpoša iesauka bērnam, kurš bieži kliedz, klaigā.
izkasinis No abras izkasītās mīklas izcepts mazs maizes klaips.
snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu.
paiķis no maizes abras sakasītā mīkla un no tās izceptais maizes klaipiņš.
šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
aprika No visa klaipa nogriezts maizes rieciens.
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
haniga Nodzēries alkoholiķis, klaidonis.
kalbaks Nogriezts maizes klaipa gals.
knibelis Nogriezts maizes klaipa gals.
nobļaustīties Noklaigāties, nokliegties (3).
noblandīties Noklaiņot.
nobleņķerēt Noklaiņot.
nodundurēt Noklaiņot.
noklenderēt Noklaiņot.
nokulties Noklaiņot.
nolampatāt Noklaiņot.
nosadauzīties Noklaiņot.
nosašļajāties Noklaiņot.
novazāties Noklaiņot.
nomalties Noklaiņoties.
nošļunterēt Noklejot, bezmērķīgi noklaiņot.
izklimsties Nomocīties skraidot apkārt, klaiņojot.
izkļēroties Nomocīties, izklaiņoties.
aizklungāt Nonākt, klaiņojot apkārt, aizvilkties.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
misterioso Noslēpumaini; mīklaini.
mistisks Noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; arī maldinošs.
noklamstīties Nostaigāt apkārt, noklaiņoties.
spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
noslemerēt Notērēt laiku bez darba (klaiņojot apkārt).
noslenderēties Notērēt laiku bez darba (klaiņojot apkārt).
izmētāt Novietot izklaidus; izkliedēt (1).
izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
rausis Olas vai piens, ar kuru pirms cepšanas tiek klāts maizes klaips.
pielips Paaugstinājums maizes klaipā.
pielups Paaugstinājums uz maizes klaipa (arī iedobums šur un tur).
pabārkšķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
pabāršķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
pabārsti Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt.
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu.
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
palinot Paiet, pastaigāt (pa mājām), pakulstot linus; paklaiņot.
konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
paklaigalēt Paklaigāt.
padauzīties Paklaiņot, pablandīties.
paklimst Paklaiņot, paklejot.
padaudzīties Paklaiņot, pastaigāties.
pavazāties Paklaiņot, pastaigāties.
pablandīties Paklaiņot.
pabumbulēt Paklaiņot.
paklenderēt Paklaiņot.
pasašļajāties Paklaiņot.
pasvempties Paklaiņot.
pableņķerēt Paklejot, paklaiņot.
palenterēt Paklejot, paklaiņot.
palēverēt Paklejot, paklaiņot.
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
laidaks Palaists savā vaļā, klaidonis.
kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
izklaidēties Panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1).
kaisīt Panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela).
Malaveijovo Papuasu (Rietumu Melanēzija) mitoloģijā - nesātīgs cilvēkēdājs, kurš klaiņo pa salu un aprij visu, kas pagadās ceļā, salas iedzīvotāji viņam visur atstāj augļus, cerot, ka tā viņš aprīs mazāk cilvēku.
Haematopota pluvialis parastā lietene jeb aklais dundurs.
ķēpāt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
ķēpt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī paklaiņot.
planēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot.
planierēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot.
varzalēties Pastaigāties, klaiņot apkārt ar (ko).
kleivāt Pastaigāties, klaiņot apkārt.
kleivēt Pastaigāties, klaiņot apkārt.
dalsāt Pastaigāties, klaiņot.
dizagregācija Pastāvīga izklaidība, kas neļauj slimniekam uztvert kādu domu ārpus tās, kura pastāvīgi nodarbina viņa prātu.
spurguls Pātagas auklai piestiprināta zīda auduma strēmele skaņas pastiprināšanai to vicinot.
izklaide Patīkama, jautra brīvā laika pavadīšana; izklaidēšanās.
nobumulēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba, klaiņojot.
nodenderēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba; noklaiņot.
ļenderēt Pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņot apkārt.
blazdarēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
blazderēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
iztusēties Pavadīt laiku, izklaidēties.
izrauties Pēc patikas izklaidēt, uzjautrināt.
prīškys plōciņs pēdējais krāsnī ieliktais klaips.
zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs.
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
Piegāzes Piegāzes ezers - atrodas Preiļu novada Sīļukalna pagastā, platība - 6,6 ha; Aklais ezers; Oklais ezers; Teilānu ezers.
pieklēgāt Pieklaigāt, piebļaut.
bičkomers Piekrastes, ostas klaidonis (parasti bez darba palicis jūrnieks).
Orlando Pilsēta ASV ("Orlando"), Floridas štatā, 262400 iedzīvotāju (2014. g.), populārs kūrorts un izklaides centrs, vairākas universitātes.
Ēra Pilsēta Lielbritānijā ("Ayr"), Skotijas dienvidrietumos, osta Fērtofklaida līča krastā, 47200 iedzīvotāju (2012. g.).
Grīnoka Pilsēta Lielbritānijā ("Greenock"), Skotijā, Glāzgovas priekšosta Fērtofklaida līča krastā, 44200 iedzīvotāju (2012. g.).
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra.
lumpis Plukata, lempis, sliņķis, klaidonis.
apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
joka pēc (arī dēļ) prieka pēc, lai izklaidētos.
rotaļlieta Priekšmets bērna izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā.
izklaidēšanās Process --> izklaidēties(1); tas, kas izklaidē (1).
klaiņojums Process, arī paveikta darbība --> klaiņot (1); ilgāks gājiens (parasti bez noteikta mērķa).
dūksts Purvaina vieta; staigna, muklaina vieta; liela, staigna peļķe, danga; dumbrs 1.
tūksnains Purvains, muklains.
pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
puskukulis Puse vai aptuvena puse no klaipa.
apputeksnēšanās Putekšņu nokļūšana no putekšnīcas uz drīksnas (segsēkļiem) vai sēklaizmetņa (kailsēkļiem).
elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums).
klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2).
spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
šļu Raksturo skaņu, kāda rodas īslaicīgai šķidruma strūklai papildinot šķidrumu traukā.
bārstīties Refl. --> bārstīt; izklaidus birt.
impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
kabarejs Restorāns, kafejnīca ar izklaidējošu (parasti nakts) programmu.
lokāls restorāns, krodziņš (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus).
gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu.
vaušķēt Riet, skaļi runāt vai klaigāt.
spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
atrisināt Risinot atrast atbildi (matemātiskam uzdevumam, mīklai u. tml.).
blēžu romāns romāns par klaidoņu un dēkaiņu piedzīvojumiem, bieži sarakstīts pirmajā personā, radies 16. gs. Spānijā.
trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
profesorisks Saistīts ar profesoru, tam raksturīgs (parasti par izklaidību).
salaist krāsnī saka par darbību, kad izveidotos maizes klaipus iebīda krāsnī.
liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem.
caura galva saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
mētājas kā vecs dālderis saka, ja kādam nav īsti ko darīt, nav darba, ja kāds klaiņo.
mētājas (apkārt) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo.
grimza Sakaltis maizes klaipa galiņš.
sabļaustīties Saklaigāties.
paklaidu Samērā, arī mazliet izklaidus.
paklaidus Samērā, arī mazliet izklaidus.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
saviesīga sadzīve sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās), patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā)
hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem.
gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
pakavēt Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
skrējis savienojumā "pasaules skrējis" - klaidonis.
ņiku Savienojumā ar "ņeku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot.
ņeku Savienojumā ar "ņiku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot.
ļira Savienojumos ar "ļara" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
ļiru Savienojumos ar "ļaru" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
ļara Savienojumos ar "ļira" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
ļaru Savienojumos ar "ļiru" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
segzvīņa Seglapa, kuras žāklē ir sēklzvīņa ar sēklaizmetņiem.
angiospermas Segsēkļi, kuru sēklaizmetņi ir paslēpti sēklotnē, bet sēklām apkārt ir augļapvalks; pie angiospermām pieder augstākie ziedaugi (viendīgļlapju un divdīgļlapju klasē).
sēkllabība Sēklai paredzēta labība.
sēklrudzi Sēklai paredzēti rudzi.
sēklkartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi; sēklaskartiņi.
sēklaskartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi.
sēklasrudzi Sēklai paredzētie rudzi; sēklrudzi.
aizsēklis Sēklai pataupīta labība, lopi.
sēkltiesa Sēklai vajadzīgais labības daudzums.
sēklojs Sēklains, tāds, kam daudz sēklu.
sēklots Sēklains.
nucels Sēklaizmetņa kodols - sēklaugu sēklaizmetņa centrālā daudzšūnu daļa, ko ietver viena vai divas segas (t. sauc. integumenti); segsēkļu nucelā atrodas dīgļsoma ar olšūnu, no kuras pēc apaugļošanas rodas dīglis.
dīgļsoma Sēklaizmetņa šūna, kurā izveidojas olšūna, notiek apaugļošanās un attīstās dīglis.
placentācija Sēklaizmetņu novietojums placentā (2).
izkliedsēja Sēklas izsēšana izklaidus.
segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu.
kailsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Pinophyta syn. Gymnospermae"), kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām.
sēklājs Sēklinieks; sēklainis.
sēklnesis Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis; placenta (2).
placenta Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis; sēklnesis.
Andhaka senindiešu mitoloģijā - asura, Diti un Kāšjapas dēls ("aklais"), kurš būdams tūkstošgalvains, ar atbilstošu roku, kāju un acu skaitu, tomēr klīdis apkārt kā aklais un tā iemantojis savu vārdu.
pašaizmāršība Sevis aizmiršana, arī izklaidība.
pašaizmirstība Sevis aizmiršana, arī izklaidība.
jārniece Sieviešu dzimtas persona, kurai patīk klaiņot apkārt.
malstīkla Sieviete, kas naktī klaiņo apkārt.
rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos.
apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
samisengs Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments.
samisens Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments.
buža Skaidri, labi nesazdirdams kliedziens, brēka, klaiga.
trēda Skaļa klaigāšana par kādu notikumu, atgadījumu.
vācelēt Skaļi runāt, klaigāt.
aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt.
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties.
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
skrulēt Skraidīt apkārt, klaiņot.
nobumbulēt Slaistīties bez darba; notērēt laiku; noklaiņot.
smalstīties Slaistīties, apkārt klaiņot.
slot Slāt, klaiņot.
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
apodemialģija Slimīga klaiņošanas un ceļošanas tieksme (pretstats nostalģijai).
agromānija Slimīga tieksme uz vientulību un klaiņošanu pa laukiem.
dromofobija Slimīgas bailes no klaiņošanas vai ceļošanas.
švangurēt Slinkojot klaiņot.
blisēt Slinkot, klaiņot.
līperēt Slinkot, klaiņot.
lēvars Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
lēveris Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
blīstiķis Sliņķis, kas klaiņo darba.
zalaks Sliņķis, klaidonis, līderīgs jaunietis, nekrietns, nelāgs cilvēks.
antlangars Sliņķis, klaidonis.
atlangars Sliņķis, klaidonis.
vazma Sliņķis, klaidonis.
vākstēties Smieties, klaigāt, ālēties.
darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
datorspēle Spēle, ko spēlē, izmantojot datoru interaktīvā režīmā, izplatīts izklaidēšanās veids.
galaktiskais halo spirālveida galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
šļunderēt Staigāt (apkārt); klaiņot; šļonderēt.
šļonderēt Staigāt (apkārt); klaiņot.
šumerēt Staigāt (no vienas vietas uz otru); klaiņot.
vanderēt Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot.
vanderēties Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot.
lēzēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; arī nevīžīgi staigāt; klaiņot.
lēverēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot; skraidīt, plosīties.
lažierēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot.
lenderēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot.
lēvarot Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot.
storēt Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot.
storot Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot.
driegns Staigns, muklains.
izkliedētība Stāvoklis, kad kas ir izvietots izklaidus.
bezdomība Stāvoklis, kam raksturīga nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība.
stiklots Stiklains (1).
glāžains Stiklains (par acīm, skatienu).
hialīns Stiklains, caurspīdīgs.
trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
sašaut Strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus).
bataļa Strīds, klaigas.
špidilka Stūrgalvīga, apkārt klaiņojoša aita.
cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius").
Apodemus agrarius svītrainā klaidoņpele.
blankstīties Šaudīties, blandīties, klaiņot apkārt.
passim Šur tur, izklaidus; dažādās vietās.
lempere Tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko.
klaidonīgs Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
viegls Tāds (žanrs, mākslas darbs), kam ir izklaidējošs raksturs.
salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
nenopietns Tāds, kam piemīt izklaidēšanās, uzjautrināšanās raksturs; jautrs.
neuzmanīgs Tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība; izklaidīgs.
turboreaktīvs Tāds, kam vilce rodas, gāzes strūklai plūstot no reaktīvās sprauslas.
kravalda Tāds, kas dauzās apkārt, klaiņo (par mazu bērnu).
saviesīgs Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem.
padauza Tāds, kas klaiņo apkārt, dauzās.
sezamoīds Tāds, kas līdzīgs sezama sēklai, piem., kauliņš, skrimslis.
bļaustīgs Tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
damzis Tāds, kas naktīs klaiņo apkārt.
nesavākts Tāds, kas nav koncentrējies, sagatavojies, sakārtojies (piemēram, darbam); haotisks, izklaidīgs.
vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts, saistīts (ar ko), atrodas izklaidus.
loderīgs Tāds, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
naktsbrālis Tāds, kas pa naktīm klaiņo apkārt.
bomzīgs Tāds, kas sevi maz kopj; bomzim, klaidonim līdzīgs.
piekaisīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu).
piebārstīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piebērt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piebirt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piesēt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
dūkstains Tāds, kur ir dūkstis; muklains, staigns; dumbrains.
bezdomīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība; tāds, kas tiek veikts nedomājot.
žilma Tāds, kurš staigā kā aklais, neievērojot apkārtni.
ķieģelītis Taisnstūra formā ceptas maizes klaips.
aklajciemnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Aklaisciems" iedzīvotāji.
laikkavēklis Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās; laika kavēklis.
laika kavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās.
mistika Tas, kas ir noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; tas, kas ir maldinošs.
vaušķis Tas, kas rej, skaļi runā vai klaigā.
apkārtgājējs Tas, kurš staigā šur un tur, klaiņo apkārt.
smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi.
fabrikants Televīzijas izklaides raidījuma, realitātes šova "Fabrika" dalībnieks.
bļausts Tenkas, klaigas.
savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas.
klaiņottieksme Tieksme klaiņot; poriomānija.
pīckains tievs (virvei, auklai līdzīgs).
bagete Tievs, garš baltmaizes klaips, t. s. franču baltmaize.
Python reticulatus tīklainais pitons.
Sempervivum arachnoideum tīklainais sempervivs.
vīsteknis Tītais, parasti rupjmaizes mīklas, klaips.
dauzonība Traču, skandālu, kautiņu rīkošana; arī klaiņošana.
žeikoties Trakot, klaigāt, blēņoties.
ļera Troksnis, kas rodas, piemēram, vairākiem vienlaikus skaļi runājot, klaigājot.
ļerza Troksnis, kas rodas, vairākiem skaļi runājot, klaigājot u. tml.
ārdavas Trokšņošana, klaigāšana, ārdīšanās; medības ar dzinējiem.
bužot Trokšņot, klaigāt.
klimšķināt Trokšņot, klaigāt.
bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā.
papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi.
izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators.
izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
bāža Uzdzīvotāja, sieviete, kas vienmēr meklē izklaides un klaiņo apkārt.
amizēt Uzjautrināt, izklaidēt (kādu).
vagācija Uzmanības klaiņošana.
Vaitbreds Vadošais izklaides industrijas uzņēmums Lielbritānijā "Witbread".
spaigāt vairākkārt kliegt; klaigāt.
slapstīties Vairoties, slēpjoties klaiņot (par dzīvniekiem).
brīvvakars Vakars, kad skolēni nav aizņemti mācībās, izklaidējas, rotaļājas.
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
risināt Veicot intelektuālas darbības, censties rast atbildi (mīklai, matemātikas, šaha uzdevumam u. tml.).
rasais Veiklais, ātrais.
spēlēt Veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties.
spēlēt Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties.
ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem.
tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas.
goljardi Viduslaiku Francijā - klaiņojoši aktieri.
goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus.
vēja slota Vieglprātīga, arī izklaidīga, straujas dabas sieviete.
tirajēri Viegls karaspēks, kas rīkojas izklaidus, vispirms parādījās franču pirmās republikas karos; strēlnieki.
konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs.
piešava Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
piešāve Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
piešavs Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
cumpurnis Vieta, kur cepšanas laikā ir saskārušies divi maizes klaipi.
skrajciems Vismaz triju izklaidus esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums).
izklaidīgums Vispārināta īpašība --> izklaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīklainība Vispārināta īpašība --> mīklains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izklaidība.
stiklainums Vispārināta īpašība --> stiklains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
skrandu proletariāts viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
noblisēt Zaudēt laiku klaiņojot, blandoties apkārt.
katodaizsardzība Zemē izvietotu metālkonstrukciju aizsardzība pret klaidstrāvu izraisītu koroziju, izmantojot aizsargājamo konstrukciju par katodu neatkarīgā kontūrā.
augļlapa Zieda sastāvdaļa (segsēkļiem), uz kuras attīstās sēklaizmetņi un veidojas auglenīca.
apputeksnēšana Ziedputekšņu novadīšana uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošana.
zirnītis Zirņa sēklai līdzīga zāļu forma - mazs, apaļš graudiņš (parasti ar gludu virsmu); arī dražeja, pilula.
kāgāns Zoss vai pīle, kas daudz skaļi klaigā.
dēdu karš zosu klaigāšana.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa klai.