Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
vilkt
vilkt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.velkuvelkamvilkuvilkāmvilkšuvilksim
2. pers.velcvelkatvilkivilkātvilksivilksiet, vilksit
3. pers.velkvilkavilks
Pavēles izteiksme: velc (vsk. 2. pers.), velciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: velkot (tag.), vilkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vilktu
Vajadzības izteiksme: jāvelk
1.transitīvs Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
1.1.Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli).
1.2.Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
1.3.parasti kopā ar: "ārā" vai "laukā", vai "augšā" Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
1.4.parasti kopā ar: "ārā" vai "laukā" Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
1.5.Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
1.6.Ņemt (ko no kopuma, no daudziem).
Stabili vārdu savienojumiVilkt lozi.
1.7.Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup; būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
1.8.Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
1.9.Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
Stabili vārdu savienojumiVilkt kājas.
1.10.intransitīvs Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
1.11.intransitīvs Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
1.12.pārnestā nozīmē Gādāt, nest (ko, parasti sev).
1.13.pārnestā nozīmē Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
1.14.pārnestā nozīmē Palīdzēt (kādam grūtos apstākļos) izdzīvot.
1.15.pārnestā nozīmē Palīdzēt (piemēram, mācībās).
2.transitīvs Makšķerēt, zvejot.
Saistītās nozīmeszvejot, jūru art.
Sinonīmi
zvejot1 — Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
jūru art1 — Zvejot.
vilkt zivis1 — Makšķerēt, zvejot zivis.
Hiponīmi
bļitkot1 — Zvejot zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
brist (zivis)1 — Zvejot zivis iebrienot ūdenī.
dakarēt4 — Dukurēt - zvejot ar dukuru.
dukurēt1 — Zvejot ar dukuru.
ķeselēt1 — Zvejot, vēžot ar ķeseli; smelt (parasti zivis) ar ķeseli.
makšķerēt1 intransitīvs — Zvejot ar makšķeri.
šmīgot1 — Zvejot ar trali.
spiningot1 — Makšķerēt ar spiningu.
3.Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.); būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
3.1.transitīvs Stiepjot panākt, ka kļūst garāks.
3.2.Veidot (piemēram, stigu, robežu u. tml.).
3.3.Darināt (tīklus) – par zirnekļiem.
4.transitīvs Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
4.1.pārnestā nozīmē Veidot grimasi.
5.transitīvs Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
6.transitīvs Sūcot dzert, sūkt mutē (parasti šķidrumu).
6.1.Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
Saistītās nozīmeszuļķēt, kūpināt, kvēpināt, smēķēt, ķuļķēt, suļķēt.
Saistīts ar
ķuļķēt1 — Pīpēt (pīpi); smēķēt.
kūpināt1.1 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Smēķēt.
kurināt4 žargonisms — Smēķēt.
kvēpināt3 sarunvaloda — Smēķēt.
ļuļķēt1 — Smēķēt.
pīpēt1 — Smēķēt.
smēķēt1 — Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
sūkt1.2 — Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
suļķēt1 — Ļuļķēt; smēķēt.
zuļķēt1 — Smēķēt.
Stabili vārdu savienojumiVilkt elpu.
7.transitīvs Dziedāt, parasti lēni, stiepti.
Saistītās nozīmesdziedāt.
Hiperonīmi
dziedāt1 — Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
ziņģēt1 — Dziedāt.
7.1.intransitīvs
7.2.intransitīvs Radīt raksturīgas balss skaņas – par putniem.
7.3.Stiepti runāt.
8.transitīvs Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
8.1.intransitīvs
9.transitīvs Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
9.1.transitīvs
9.2.intransitīvs Radīt interesi, saistīt.
10.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Plūst aukstam gaisam, pūst vējam; būt caurvējam.
Stabili vārdu savienojumiVējš velk.
  • Vējš velk — saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma
10.1.Būt ar velkmi.
10.2.transitīvs Putināt ciet (parasti ceļu).
11.sarunvaloda, intransitīvs Doties1.
12.sarunvaloda, intransitīvs Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
13.sarunvaloda, intransitīvs Sist (kādam).
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klāt, klapēt, kliest.
Sinonīmi
sveķēt1 — Sist.
dot pa mici1 frazēma — Sist, pērt.
dābt1 — Sist.
klāt5 novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
miltīt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
dancināt rīksti pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
pluinīt3 sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
šautīt1 — Šaust, sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
zvecēt1 — Sist.
žaut1 — Sist.
smelt1 — Sist.
smērēt4 sarunvaloda — Sist.
sutināt4 sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
zveķēt1 — Sist, pērt.
krāmēt2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
slodzīt5 apvidvārds — Pērt; arī sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
kaut4 sarunvaloda — Sist, pērt.
liet4 apvidvārds — Sist.
plītēt2 transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).
test2 sarunvaloda — Tēst 1(2).
tēst2 sarunvaloda — Pērt; arī sist.
plāt3.1 transitīvs — Sist (ko).
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
stibīt3 apvidvārds — Pērt, sist.
bicināt1 — Sist.
mērkt2 žargonisms — Sist.
dot7 sarunvaloda, intransitīvs — Sist.
likt11 sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.
blietēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
cirst5 intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
dauzīt2 transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.
dot žagarus1 — Pērt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
gāzt5 sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.
iedābt1 — Iesist.
iedot4 sarunvaloda — Iesist, iepērt.
iegniezt1 — Iesist.
iesist2 intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.
ievilkt12 sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kraut2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
mielot2 apvidvārds — Pērt.
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
mizot4 sarunvaloda — Pērt.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
pogāt2 apvidvārds — Pērt.
rīkstes dot1 — Pērt.
rīkstēt1 — Pērt.
šaut3 sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
sautēt3 apvidvārds — Pērt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
sovarāt1 — Pērt.
sukāt3 sarunvaloda — Pērt.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzdiegt2 apvidvārds — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
velēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.
zeltīt3 apvidvārds — Pērt.
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
žurcēt1 — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvelt1 intransitīvs — Spēcīgi sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) ar kāsi velkams. (Tikko) (pa)vilkt kājas. (Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu).
Avoti: LLVV, Lfv, D3
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Viņa tēvs mani velk uz mašīnu, es entās reizes krītu.
  • Laiku lieki nevilkām, un Dima pārcēlās uz dzīvi pie manis.
  • Nosaukums liek vilkt tiešas paralēles arī ar tevis kā fotogrāfes pieteikumu.
  • Vai pie grezna tērpa pat karstā laikā jāvelk zeķes/zeķbikses?
  • "Vienmēr piedomājam pie tā, ko velkam mugurā uz skatuves.
Vairāk piemēru ...