Paplašinātā meklēšana

Meklējam skart.

Atrasts vārdos (13):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (383):

(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes).
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu.
piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties.
palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties.
rīvēt kantes (kāda) godam aizskart kāda godu.
grābstīties Aizskart kādu ar rokām.
atakierēt Aizskart, aiztikt.
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
ķerties pie goda aizskart, aizvainot.
rapļot Aizskart, aizvainot.
apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt.
dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
tangēt Aizskart; apvainot.
aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
Algeti Apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē.
šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
kāpt (arī mīt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
glāstīt Ar glāstu vairākkārt skart.
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
ķepināties Ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot; aizskart.
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt.
grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā); ar strauju kustību skart (ko).
piesasisties Ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā).
sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
piesisties Ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties.
dagrūst Ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas.
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni).
vādze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā.
vardze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā.
restitutio in integrum atjaunošana iepriekšējā (neskartā) veidā.
durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
aizticināt Atkārtoti pieskarties, aiztikt.
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
sadrāzties Ātri virzoties, savstarpēji saskarties.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
dagrūst Ātri, īsu bridi pieskarties pie kā ar kādu ķermeņa daļu.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus.
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
triņāt Berzt, nevajadzīgi aizskart.
tribulēt Bieži aizskart (piemēram, brūci, sasitumu).
apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1).
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
rīvēt godam kantes būt par iemeslu pārliecībai, ka ir aizskarts gods.
attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties (1).
robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām).
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
kveksis Cilvēks, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
nagpalaidējs Cilvēks, kas mēdz aizskart citus ar rokām.
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs; arī mūžamežs.
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
macaķ Čamdīt, aizskart.
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes).
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
aizskaršana Darbība, process --> aizskart.
pieskare Darbība, process --> pieskarties (1).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (2).
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
skeletēšana Dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas.
sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
skarstīties draudzīgi (atkārtoti) pieskarties kādam.
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - aizvainojošs ziņojums, kuru nosūta lai aizskartu kādu personu vai intereškopu.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
peķoties Glāstīt vienam otru; pieskarties ar roku.
tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts.
gredzens nenokritīs gods netiks aizskarts; nekāda vaina nebūs.
nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam).
aizrosināt Ierosināt, aizskart (jautājumu).
aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
aizbilst Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
aizskaramība Iespēja aizskart, aizvainot.
sasniedzamība iespēja sniedzoties aizskart
aizkart Ievainot, aizskart.
infarktektomija Infarkta skarto audu izgriešana.
kariofāgs Intracelulārs parazīts, kas iznīcina skartās šūnas kodolu.
verbāt Īpašā Pūpolsvētdienas rituālā skart, pērt ar pūpolu zariem.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
noglāstīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
noglaudīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
noglaust Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
vadze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā.
vādze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā.
aizsniegt Izplešoties, izplatoties, izstiepjoties skart, sasniegt.
gražīties Izrādīt tieksmi aizskart (kādu); strīdēties (ar kādu).
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
apbižot Izzobot, izsmiet; aizvainot, aizskart.
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
aizkarties Justies aizskartam.
sniedziens kādas ķermeņa daļas tuvināšana (kādam, kam) ar mērķi aizsniegt, pieskarties u. tml.
Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m.
Boubīns Kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži).
slēgtais koksnes vēzis koksnes vēzis ar nenormālu koksnes un mizas resninājumu skarto vietu tuvumā.
starpleduslaikmeta nogulumi kontinentālie vai jūras nogulumi, kas apledojumu skartajos vai tiem pieguļošajos apganbalos veidojušies laikposmos starp diviem apledojumiem.
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
iedurties Kustībā cieši skart (kādu virsmu) - par ko smailu.
piedurties Kustībā skart (kādu virsmu).
berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā); berzēties (1).
šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem; šaustīt (2).
šaustīt Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem.
strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
piestrīķēt Kustībā vairākkārt skart.
strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā); berzēties (1); berzties (1).
berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.); berzties (1).
pintiķis Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
piķieris Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs (t. s. piķieris) - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; berzties (2).
piekutināt Kutinot pieskarties (pie kādas ķermeņa daļas).
knakstoties Lakstoties; uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
bāzt Likt klāt, pieskarties.
civilprocesa likums likumdošanas akts, kura uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai vai juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai interešu aizstāvību tiesā.
glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt; arī glausties.
glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
pakužināt Mazliet aizskart (kādu).
apskramstīt Mazliet pieskarties ar zobiem, iekost (parasti par zirgiem).
aizvaiņot Mazliet sabojāt, ievainot, aizskart.
pamušīt Mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart.
krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
neaizķert ar nagu kādu ne mazākā mērā neaizskart kādu.
neaiztiekams Neaizskarams, tāds, kam nedrīkst pieskarties.
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
cēls Neiesākts; neaizskarts.
pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
paaiztikt Neilgu laiku, mazliet aizskart (kādu).
pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
polineiropātija Neiropātija, kuras gadījumā vienlaikus skarti vairāki perifēriskie nervi.
uzdurties Nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā.
zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas; nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām.
ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
cēls Nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
iet garām (arī secen) Neskart.
aiziet garām Neskart.
vesals Neskarts, neizpostīts (par celtnēm).
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots mežs.
intakts Neskarts.
laist (kādu) mierā netraucēt, neaizskart (kādu); neiesaistīt darbībā, pasākumā.
uz nekustu skolā no zemes drīkst pacelt tikai vienu akmentiņu, pārējiem nepieskartoties.
aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart.
čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties.
neaizskarams Nolieguma divdabis --> aizskart.
neskarts Nolieguma divdabis --> skart.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
aizturēties Palikt neskartam, saglabāties.
šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
sasaskrieties Pārvietojoties skart ko, arī saskarties.
sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
sadurties Pārvietojoties strauji saskarties (piemēram, par vielām, to daļiņām, fizikāliem ķermeņiem).
kart Pastāv tikai savienojumos "aizkart" un "pieskarties".
skārums Paveikta darbība, rezultāts --> skart 1(1).
skārums Paveikta darbība, rezultāts --> skart 1(2).
apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
appērt Perot (ar pirtsslotu), skart (visapkārt vai vairākās vietās).
vazāt pa dubļiem (kādu, kaut ko) piedēvēt ko apkaunojošu; aizskart.
dasadurties Piedurties, pieskarties.
piekļaustīt Piekļaut, aizskart.
sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
dasasisties Pieskarties (kam) tā, ka (tas) saplīst.
piedurties Pieskarties (pie kā, kam klāt).
grūst (arī piegrūst) pie sāniem pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
tangēt Pieskarties, aizskart, robežot, aizkustināt.
aizķibināt Pieskarties, aizskart.
aizkart Pieskarties, aiztikt, skart.
aiztikt Pieskarties, piedurties (parasti ar rokām); aizskart.
piegrasīties Pieskarties, piedurties.
dadurt Pieskarties, piemēram, ar pirkstu, roku.
aizskart Pieskarties.
piegramstīt Pieskarties.
piekārties Pieskarties.
piesadurties Pieskarties.
pieskārties Pieskarties.
iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
piedurt Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
Tetrickaro Pilsēta Gruzijā ("Tetri-Tskaro"), Lejaskartlijas mharē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Rustavi Pilsēta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2007. g.).
Gardabani Pilsēta Gruzijā, uz dienvidaustrumiem no Tbilisi, Lejaskartlijas mharē, 19900 iedzīvotāju (2002. g.).
Marneuli Pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, 20000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bolnisi Pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
plītēties Plandoties skarties (klāt).
aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
integritāte Psihiska neskartība.
šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļagzdēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļarkstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas.
aizskārums Rezultāts --> aizskart(2).
aizskārums Rezultāts --> aizskart(3).
likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju.
trīfāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; trīpāteris.
piejaktēt Rotaļājoties pieskarties, pieķerties.
bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
ar veselu ādu saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa.
lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
miers kāda pīšļiem saka, vēlot mierīgu dusu mirušajam, aicinot neaizskart mirušā piemiņu, nerunāt par viņu sliktu.
pamudžēties Sakrustoties, saskarties.
karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala.
uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
(uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
nākt saskarsmē saskarties (2).
sadurties Saskarties (par ķermeņa daļām).
sastapties Saskarties (par ķermeņa daļām).
satikties Saskarties (par ķermeņa daļām).
sasniegties Saskarties (piemēram, par augu daļām, priekšmetiem).
sadurties Saskarties un daļēji vai pilnīgi sajaukties (par vielām).
nākt saskarē saskarties.
sasadurties Saskarties.
saskārties Saskarties.
atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
aizbadīt Savienojumā ar "garām": badot neskart.
aizknābt Savienojumā ar "garām": knābjot neskart.
laist Savienojumā ar "klāt": ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
bāzīties Savstarpēji aizskart.
apskramstīties Savstarpēji pieskarties ar zobiem, iekost.
piebikstīties Savstarpēji saskarties.
sēklkartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi; sēklaskartiņi.
Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids.
iesist Sitot skart, dot triecienu.
uzsist Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur).
kā lapsene skarbi, asi izsmējīgi (aizskart; dzelt, iedzelt).
bučot skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu; skūpstīt.
dorafobija Slimīgas bailes pieskarties dzīvnieka ādai.
metalofobija Slimīgas bailes pieskarties metāla priekšmetiem.
hialofobija Slimīgas bailes pieskarties stiklam.
aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku.
aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu).
pasniegties Sniedzoties pieskarties, pievirzīt roku (pie kā).
frīraidings Snovošanas stils: braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
paukošana Sporta veids - cīņa ar aukstajiem sporta ieročiem, kuras mērķis ir skart ar ieroci pretinieku un aizsargāt sevi.
durt Stingri (piemēram, ar pirkstu, zīmuli) pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību (kam), norādītu (uz ko).
durties Stingri skarties (pie kā), balstīties (kur) - par ķermeņa daļām.
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko).
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
saskrieties Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
piemesties Strauji pieskarties.
iegrūst dunku strauji skart (kādam, piemēram, sānus) ar elkoni vai dūri.
iegrūst dunku sānos strauji skart kādam sānus ar elkoni vai dūri.
ķert Strauji skart.
tvert Strauji skarties (pie kā).
pārķert Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt; strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
sisties Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) - piemēram, par augiem, to dalām.
iesisties Strauji, pēkšņi pieskarties (par šķērsli).
iesisties Strauji, pēkšņi skart (piemēram, par gaisa strāvām).
melnais akmens svētais objekts, kas atrodas musulmaņu svētnīcas Kaabas sienā, Mekā; svētceļojuma rituāla (hādža) laikā ticīgie cenšas to noskūpstīt vai pieskarties sienai.
stampāt šādā veidā virzoties, skart ar kājām (ko), mīt (ceļu, dubļus u. tml.); šādā veidā virzoties, spert (soļus), likt (kājas).
iešaut Šaujot skart, trāpīt (ar ko).
neaizskarams Tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā; tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot.
dzīvs Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts, neskarts.
vesels Tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
skonēt Taupīt, saudzēt, neskart.
pietaustīt Taustot pieskarties.
notaustīt Taustot skart (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
iecirsties Tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti); strauji pieskarties (par to, ar ko sit).
iekost Tīšām (ar savu izturēšanos, rīcību, runu) sāpināt, aizskart.
kapāt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (ko) - piemēram, par lietu, krusu.
pērt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (to) - piemēram, par lietu, krusu, arī vēju.
cirst Triecoties (pret ko), vairākkārt skart, kapāt (ko).
kvancis Trokšņains, palaidnīgs bērns, pusaudzis, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
sistēmiskā mastocitoze tuklo šūnu infiltrācija audos ar ādas bojājumiem vai bez tiem, parasti tiek skartas aknas, liesa, kauli, limfmezgli un gremošanas trakts.
sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
knakstīt Uzmācīgi, netikli pieskarties.
bikstīt Vairākkārt ar ko smailu skart, piedurties; bakstīt, durstīt.
cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
saplosīt Vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
glaudīt Vairākkārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību; arī glāstīt.
kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
bakstīties Vairākkārt skart; vairākkārt bakstīt kādu vai skart citam citu; grūstīties.
kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1).
skrāpēties Vairākkārt skarties pie kā ar ko asu, cietu.
mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot; mīdīt (1).
mīdīt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
sisties Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
knibināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
kribināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem; knibināt.
dauzīties Vairākkārt, arī ilgāku laiku sisties (pret ko), saskarties (ar ko).
dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji skart (ko), sisties pret ko (parasti par priekšmetiem).
gramstīt Vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt.
izvairīties Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
ķerties bārdā (kādam) vērsties pret kādu, aizskart kādu.
nebojāts Vesels, neskarts.
bužināt Viegli (ar pirkstu galiem) skart (galvu), jaucot matus, spalvu.
piekost Viegli ar zobiem skart (ko).
pieskandināt Viegli pieskarties (parasti ar savu glāzi pie kāda cita glāzes), lai radītu skaņu pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
saglausties Viegli, maigi piekļauties vienam pie otra; viegli saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
pieskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskarties (1).
saskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> saskarties(1).
skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(1), skarties.
skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(2).
laizīt Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
laizīties Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni).
sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām); būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
sist Virzoties, pārvietojoties strauji skart; spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
sisties Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevainība.

skart citās vārdnīcās:

MLVV

skart

LLVV

skart