Paplašinātā meklēšana
Meklējam jaut.
Atrasts vārdos (90):
- jaut:1
- jaut.:1
- jautas:1
- jautāt:1
- jautre:1
- jautrs:1
- apjaut:1
- dajaut:1
- iejaut:1
- izjaut:1
- pajaut:1
- sajaut:1
- uzjaut:1
- jautiņš:1
- jautrai:1
- pārjaut:1
- piejaut:1
- apjauta:1
- atjauta:1
- kājauts:1
- Najauti:1
- nojauta:1
- vējauts:1
- jautināt:1
- jautrība:1
- jautrīgs:1
- jautrīte:1
- jautrums:1
- apjautas:1
- apjautāt:1
- atjautāt:1
- izjautāt:1
- Najautas:1
- Najautys:1
- nojautāt:1
- pajautāt:1
- pajautrs:1
- sajautāt:1
- uzjautāt:1
- jautājošs:1
- jautājums:1
- jautāšana:1
- jautātājs:1
- jautrināt:1
- jautrītis:1
- jautrulis:1
- atjautība:1
- atjautīgs:1
- klēpjauts:1
- nojautums:1
- pārjautāt:1
- šķīvjauts:1
- jautājiens:1
- jautraliņa:1
- izjautināt:1
- najautieši:1
- jautiņmilti:1
- jautrinieks:1
- jautrprātis:1
- apjautāties:1
- atjautīgums:1
- iejautāties:1
- iejautrināt:1
- izjautāties:1
- pajautrināt:1
- sajautrināt:1
- uzjautrināt:1
- jautrībnieks:1
- jautrprātīgs:1
- aizjautāties:1
- atjautrēties:1
- pārjautājums:1
- pusjautājoši:1
- uzjautrinošs:1
- pretjautājums:1
- priekšnojauta:1
- agrārjautājums:1
- iejautrināties:1
- pajautrināties:1
- pamatjautājums:1
- robežjautājums:1
- uzjautrinājums:1
- uzjautrināties:1
- papildjautājums:1
- vedējautomobilis:1
- avārijautomobilis:1
- vilcējautomobilis:1
- saldētājautomobilis:1
- kokvedējautovilciens:1
- laistītājautomobilis:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1071):
- pro domo sua _burtiski_ "par savu māju"; personiskā jautājumā; aizstāvot sevi un savas intereses.
- res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- (pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- aizjautāties (Pēkšņi) uzdot jautājumu.
- MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
- eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā).
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
- aiztrallāt Aiziet jautri dziedot (trallinot).
- aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
- ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus.
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
- apklaušināt Apjautāt.
- apvaicāt Apjautāt.
- aptaujāties Apjautāties, apvaicāties.
- ieprasīt Apjautāties, iejautāties.
- ieprašņāt Apjautāties, iejautāties.
- ģedavāties Apjautāties, interesēties.
- apklaušināties Apjautāties.
- apprasīties Apjautāties.
- apsavaicāties Apjautāties.
- aptēgāties Apjautāties.
- apvaicāties Apjautāties.
- ieprasīties Apjautāties.
- klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts.
- izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
- traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
- aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
- beilis Aprobežots, neatjautīgs cilvēks.
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
- diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā.
- debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
- iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem.
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta; nojauta.
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
- UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess").
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
- nomaņa Apziņa, nojauta, nojausma.
- ikstins Ar izteikumu "skraida kā ikstins" raksturo jautru, kustīgu, nemierīgu bērnu.
- interrogatīvs Ar jautājumu saistīts; jautājuma.
- atjausties Ar nojautu, izpratni atrast risinājumu; saprast.
- irag Ar partikulu -g pastiprināts "ira" jautājamos teikumos.
- irāg Ar partikulu -g pastiprināts "ira" jautājamos teikumos.
- iriek Ar partikulu "-iek" pastiprināts "ir" jautājuma teikumos.
- uztaujāties Ar vairākkārtēju jautāšanu u. tml. nokļūt.
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt jokus (arī pekstiņus) ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- iztirām Ar viltīgiem jautājumiem, iztaujājot.
- makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina.
- ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
- atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni; asprātības.
- spiritoso Asprātīgi, atjautīgi; jautri, moži, dzīvi.
- sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties.
- moža Atjauta, apķērība.
- atvaicāt Atjautāt.
- atvaicāties Atjautāt.
- atjauta Atjautība (1).
- atjēdzība Atjautība, atskārta.
- akots Atjautība, veiklība, prasme.
- ingeniozs Atjautīgs, asprātīgs, apdāvināts.
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- mošķs Atjautīgs, modrs.
- spics Atjautīgs; izmanīgs.
- šarfs Atjautīgs.
- šarps Atjautīgs.
- pārprašņāt atkārtoti izjautāt, izklaušināt.
- klimstēt Atkārtoti jautāt.
- grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
- prašināt Atkārtoti uzdot jautājumu, prašņāt.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- atģisma Atmiņa, atjauta.
- ģisma Atmiņa, nojauta, jēga.
- atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
- stropt Ātri un jautri skraidīt.
- pārcirst Gordija mezglu ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
- atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (jautājumu, problēmu u. tml.).
- godatiesa Atsevišķu sabiedrisku u. c. organizāciju orgāns, kas izskata goda aizskāruma jautājumus.
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- apķēriens Attapība, atjautība, izpratnes ātrums.
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- in re attiecībā uz ..., jautājumā par ...; īstenībā, faktiski.
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
- refrižeratorautomobilis automobilis ar saldēšanas iekārtu (-18-+4 °C), kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājautomobilis.
- dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos.
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa.
- balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu); balsojot izlemt (kādu jautājumu).
- klebanija Baznīcas palīgēka, kur parasti kārto administratīvus jautājumus.
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis.
- masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību.
- zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
- priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
- kuriesināt Bieži jautāt "kur iesi?".
- FAQ Bieži uzdotie jautājumi (angļu "frequently asked questions").
- bijanos Biju bijanos - atbilde uz jautājumu "Kur tu biji?", lai ar humoru izvairītos no konkrētas atbildes.
- pēc vārda kabatā nemeklēt būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
- stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
- smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
- augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).
- zaļie Cilvēki un organizācijas, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā; politiskās partijas, kuru uzmanības centrā ir vides aizsardzības jautājumi.
- žartavnieks Cilvēks ar veiklu, jautu valodu.
- zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
- nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
- nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
- jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- narrs Cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej.
- jautātājs cilvēks, kas [jautā]{s:1214}
- joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
- vivērs Cilvēks, kas dzīvo jautri, bez nekādas nodarbošanās.
- nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
- starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
- mēmis Cilvēks, kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā.
- respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma (intervijā, aptaujā) sniedz kādu informāciju.
- tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
- dūja Cilvēks, kurš politiskos jautājumos ieņem mērenu, dažkārt pacifistisku nostāju; pretmets - vanags.
- kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
- delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
- darba kārtība darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.); pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
- sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
- atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
- pasportists Darbinieks, kas kārtoja pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
- jautrināt Darīt (kādu) jautru.
- ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- iedzīvotāju aptauja datu iegūšanas metode, kad personas sniedz mutiskas vai rakstiskas atbildes uz pētījuma programmā paredzētiem (parasti anketā fiksētiem) jautājumiem.
- sajautāt Daudz jautāt.
- varia Dažādi jautājumi.
- debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
- debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
- kotijons Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids.
- hītot Dejot un jautri pavadīt laiku.
- jautājumu krustugunis detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
- diatribē Dialoga veids, kurā autors it kā identificējas ar savu oponentu, uzdod jautājumus viņa vietā un pats arī atbild.
- erotematisks Dialoģiskā jeb katēchetiskā mācību pasniegšana jautājumu un atbilžu veidā.
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- orākuls dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- cilvēka-mašīnas komunikācija divpusēja informācijas apmaiņa lietotājam ar datoru jautājumu un atbilžu veidā.
- patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
- eksperta atzinums dokuments, kuru tas sastāda uz izpētījuma pamata saskaņā ar savām speciālajām zināšanām, atspoguļojot tajā izpētes gaitu, paņēmienus un līdzekļus, noteiktā kārtībā dodot motivētas atbildes viņam uzdotajos jautājumos.
- aktis Dokumentu kopums (par kādu, parasti juridisku, jautājumu).
- dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- akommodācijas strīds domstarpības jautājumā, ciktāl kristīgie misionāri var piemēroties vietējām pagānu paražām.
- darba strīdi domstarpības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju jautājumos par darba likumdošanas piemērošanu vai darba apstākļu un tā samaksas noteikšanu.
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāju (kādā vai kādos jautājumos).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference.
- kūve Draiskošanās, lakstošanās, ķircināšanās; zirgu jautra spriņģošana; nārstošana.
- ašprātīgs Dumjš, neatjautīgs.
- špendīgs Dūšīgs, jautrs.
- koans Dzenbudismā termins, ar ko apzīmē jautājumu, uz kuru nav iespējams sniegt saprātīgu atbildi.
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la", arī jautri dziedāt.
- traida Dziesma, jautra ziņģe.
- žiberīgs Dzīvs, rosīgs, jautrs, kustīgs.
- ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs").
- īkstītis Eiropiešu tautu pasaku varonis, atjautīgs mazs zēns.
- apieska Ekspedīcija; kādas vietas vai kāda jautājuma vispusīga izpēte.
- elektroapgāde Elektroenerģētikas nozare, kas aptver jautājumus, saistītus ar elektriskās enerģijas piegādi un sadali dažādiem objektiem un ietaisēm.
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē.
- nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
- nagla Enerģisks, arī veikls, atjautīgs cilvēks.
- bakhanālija Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni.
- atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
- vides aizsardzības kustības formālas un neformālas sociālas kustības, kuras motivē pārliecība par vides jautājumu aktualitāti un kuras ir vērstas uz dabas aizsardzību un dabiskās vides atjaunošanu.
- dramaturgs Galvenā režisora palīgs repertuāra jautājumos (teātrī).
- aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu.
- elatīvs Gramatikā - locījums (virzības lokatīvs, piemēram, somu valodā), kas atbild uz jautājumu "no kurienes ārā?".
- lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana.
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
- grupdomāšana Grupas locekļu vairākuma nekritiska pakļaušanās autoritātei un atsacīšanās no rūpīgas lemjamo jautājumu analīzes.
- dumbra galva grūta, neatjautīga galva.
- nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts).
- Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
- hilarijas Hellēnistiski-romiskā laikmetā dažādi jautri svētki ar gājieniem, dzīrēm un maskām.
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas.
- tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
- ieģisma Iedoma, nojauta,sajūta.
- apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās); apcerēšana, pārdomāšana.
- rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
- pilsoniskā līdzdalība iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā; viens no demokrātiskas valsts un arī Eiropas Savienības pamatelementiem.
- šaustīties Iejaukties (sarunā, jautājumā).
- sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā; iejaut (kā lielāku daudzumu).
- ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
- iejaukt Iejaut (mīklu).
- muldēt Iejaut miltus muldā.
- iemangalēt Iejaut, iemaisīt.
- iedūcīt Iejaut.
- iejaucēt Iejaut.
- iežūrāt Iejaut.
- iežūrēt Iejaut.
- iejavs Iejauta mīkla.
- jāvums Iejauta mīkla.
- ieprasīties Iejautāties.
- ietaujāties Iejautāties.
- ievaicāties Iejautāties.
- iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam).
- salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt).
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- aizjauda Iepriekšparedzēšana, nojauta.
- aizrosināt Ierosināt, aizskart (jautājumu).
- aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
- ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
- ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
- uzčalot Iesākt ātri, jautri runāt un apklust.
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
- galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
- naģot Iet uz nojautu, uz labu laimi; maldīties.
- ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.); arī iejautāties.
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- atsadzīvaties Ilgāku laiku jautri, viegli pavadīt laiku.
- savaicāt Ilgāku laiku nepārtraukti jautāt.
- izjautāties Ilgāku laiku, daudz jautāt.
- iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- trezierēt Ilgi un jautri kaut ko nevajadzīgu runāt.
- izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu); izdomāt (1).
- iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
- marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- pārskats Informācija par kādu noteiktu jautājumu, ko datu apstrādes sistēma sagatavo lietotājam.
- ģimeņu aptaujas informācijas iegūšana par ģimeņu dzīves apstākļiem, to izmaiņām, attieksmi un zināšanām par dažādiem jautājumiem.
- aptaujāšana informācijas iegūšana, vēršoties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem
- CIREA Informācijas, diskusiju un apmaiņas centrs patvēruma jautājumos ("Centre for Information, Discussion and Exchange on Asylum").
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- frakciju padome institūcija, kas apvieno pa vienam pārstāvim no katras frakcijas un bloka - lai saskaņotu darba kārtībā esošos jautājumus - ir padomdevēja tiesības.
- melu detektors instruments, kas mēra asinsspiediena, elpošanas, pulsa izmaiņas un elektrības vadītspēju ādā ar mērķi atklāt melīgas atbildes uz jautājumiem.
- audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu.
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, uzstādot jautājumus, piedāvājot vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- paklaušenēt Interesēties, jautāt.
- juk Interjekcija mazu bērnu uzjautrināšanai.
- daļēji standartizētā intervija intervijas veids, kurā jautājumi ir noteikti daļēji; parasti tiek noteikti pamatjautājumi, bet papildjautājumu veidošana in izvirzīšana paliek paša intervētāja ziņā.
- brīvā intervija intervijas veids, kurā jautājumu sarakstu veido vienīgi tēmas vai problēmas nosaukums, bet jautājumi iepriekš nav izstrādāti.
- standartizētā intervija intervijas veids, kurā norādīti visi pamatjautājumi un papildjautājumi, to saturs un secība ir stingri fiksēta, norādīti arī iespējamie atbilžu varianti.
- Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai.
- jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras.
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
- noprasīt Īsi, parasti stingri, pajautāt.
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
- biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
- cerokslis Īss dievturības ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; dievturības katheisms.
- katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; katehisms.
- katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; katķisms.
- contrasto Itāļu literatūrā dzejolis dialoga formā, kur katrai personai piekrīt pa strofai vai sonetām; satur strīdu par kādu jautājumu.
- vāsmīgs Izdevies, jautrs, labs.
- ievākt Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
- izprašņa Izjautāšana.
- iztaujāšana Izjautāšana.
- intervēt Izjautāt (kādu) intervijā.
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
- pārjautāt Izjautāt (kādu).
- izkacināt Izjautāt, izdibināt.
- izklaušņāt Izjautāt, izprašņāt, apjautāties.
- dīberēt Izjautāt, izprašņāt, izpētīt.
- notaujāt Izjautāt, izvaicāt.
- interrogēt Izjautāt, nopratināt.
- davaicāt Izjautāt.
- izjautināt Izjautāt.
- izklaušināt Izjautāt.
- izpitavāt Izjautāt.
- izprasināt Izjautāt.
- izprašināt Izjautāt.
- izprasīt Izjautāt.
- izprašņāt Izjautāt.
- iztaujāt Izjautāt.
- izvaicāt Izjautāt.
- nojautāt Izjautāt.
- nopratināt Izjautāt.
- pārklaušināt Izjautāt.
- pārklausīt Izjautāt.
- izklaušināties Izjautāties.
- izprasīties Izjautāties.
- izprašņāties Izjautāties.
- iztaujāties Izjautāties.
- izvaicāties Izjautāties.
- priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- concetti Izmeklēti asprātīgi izteicieni; izsmalcinātā, afektētā veidā izteikta atjauta.
- apkacināt Izprašņāt, apjautāt.
- iztēgāt Izprašņāt, izjautāt.
- urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
- izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust.
- acis ir pakausī (kādam) izsmejoši jautā, ja cilvēks ir nevērīgs, neredz ko viegli saskatāmu.
- izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
- izlemt Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
- katehizēt Iztaujāt; mācīt jautājumos un atbildēs.
- formulēt Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu).
- nojautāt Izteikt (parasti stingru) jautājumu.
- izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- balss Izteiktais viedoklis, apspriežot kādu jautājumu; skaitīšanas vienība balsošanā.
- jautājiens izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:768}
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- žibace Izveicīga un jautra meitene.
- špuldīgs Izveicīgs, jautrs, vendīgs.
- verns Izveicīgs, prātīgs, atjautīgs.
- nostādīt (kāda) priekšā izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu).
- uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru); uzdot (jautājumu).
- jaukt maizi jaut maizi.
- kāda joda pēc jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātā.
- Kā tas nāk? jautā par to, kā kas notiek, rodas.
- Kur tas rakstīts? jautā, ja kam nepiekrīt.
- Ko tas dod? jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
- ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
- interrogatīvie vietniekvārdi jautājamie vietniekvārdi.
- dzimumu jautājumi jautājumi par vīriešu un sieviešu attiecībām.
- tautas skaitīšanas programma jautājumi, uz kuriem tautas skaitīšanas laikā tiek iegūtas atbildes; to parasti veido adresu daļa un pamatprogramma.
- retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
- stiprā puse jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- sinoptiskā problēma jautājums, kā izskaidrot pirmo triju evaņģēliju savstarpējo līdzību un atšķirību no Jāņa evaņģēlija.
- aizmilzis jautājums jautājums, kas joprojām (ilgāku laiku) palicis neatrisināts.
- pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
- papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā); jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
- interrogācija Jautāšana, izjautāšana; jautājums.
- peiķot jautāt, vaicāt.
- suseklis jautra deja dejotāju "nokausēšanai".
- rēzns jautrs.
- smaidrs jautrs.
- miņa Jēga, nojauta.
- scherzoso Jocīgi, uzjautrinoši; rotaļīgi.
- bufons Jokdaris, komiķis; galma nerrs, kas uzjautrina valdnieku.
- triūki Joki; jautras spēles ar dziesmām.
- knīpēties Jokojot kritizēt vienam otra kļūdas un trūkumus un izjautāt.
- žartot Jokot, uzjautrināties.
- jokluga Joku luga, komēdija, jautra luga.
- halaha Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums, kas ietver arī rituālu jautājumus.
- prīžu tiesības jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
- juridizācija juridiska rakstura piešķiršana kaut kādiem faktiem, attiecībām; kaut kāda jautājuma, parādības juridiskās puses pārspīlējums.
- advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
- juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
- flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts.
- jūsma Jusma, nojauta.
- konsiliatori Justiniāna kodifikācijas komentētāji Rietumeiropā no 13. gs. otrās puses, kuri strādāja padomniekiem juridiskajos jautājumos pie valdniekiem; postglosatori.
- popularizēšana Kāda jautājuma izklāstīšana viegli saprotamā veidā.
- grupas diskusija kāda jautājuma vai problēmas apspriešana grupā, lai noskaidrotu grupas dalībnieku viedokļus, ietekmētu grupas dalībniekus vai arī atrastu jautājumam (problēmai) konkrētu risinājumu.
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
- aktualizēšanās Kāda notikuma, fakta, jautājuma nozīmīguma pieaugums.
- tripaks kāda sena, jautra deja ar kāju piesišanu.
- saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" kādas interešu grupas uzdodamo jautājumu saraksts, kurā ir arī atbildes, un tas parasti tiek noformēts kā dalīta ziņojumdēļa sistēma, kuru var izmantot interneta lietotāji.
- knifs Kāds punkts, daļa (jautājumā, uzdevumā), kur risināšanā, atbildē nepieciešama atjautība, apķērība, arī asprātība.
- prašņa Kāds, kas daudz jautā, prašņā.
- visšķīris Kāds, kas izšķir visus jautājumus (izmantots arī kā dieva eifēmisms).
- vaicātājs Kāds, kas uzdod jautājumu.
- aizaudiņi Kājauti.
- auteļi Kājauti.
- portjankas Kājauti.
- vindeles Kājauti.
- apauns Kājauts (zeķu vietā).
- autinis Kājauts, lupata.
- lielene Kājauts; zeķe bez pēdas, auts; apķilas.
- apķilas Kājauts; zeķe bez pēdas, auts.
- portjanka Kājauts.
- korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
- seksuālā revolūcija kardināla uzskatu maiņa jautājumā par cilvēku seksuālo dzīvi, atbrīvošanas no seksuālo dzīvi ierobežojošiem stereotipiem, kas aizsākās 20. gadsimta 60. gados.
- tematiskā kartogrāfija kartogrāfijas nozare, kas pētī kartogrāfisko attēlu veidošanu noteiktas tematikas jautājumu risināšanai.
- topogrāfiskā kartogrāfija kartogrāfijas nozare, kas pētī topogrāfisko telpisko attēlu veidošanas un izmantošanas jautājumus.
- risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu).
- katēchizēt Katehizēt - iztaujāt, mācīt njautājumos un atbildēs.
- atsacības Katoļu reliģisku jautājumu, un atbilžu krājums.
- testelements Katrs pārbaudāmais testa jautājums, par kuru var saņemt atzīmi vai punktu.
- atraisīties Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
- ieampļoties Kļūt jautram, iejusties jautrībā.
- uzjautrināties Kļūt jautram.
- nosalēties Kļūt saldam (par verdošā ūdenī jautu iejavu, par iesalu, kas pārliets ar verdošu ūdeni).
- nosalināties Kļūt saldam (par verdošā ūdenī jautu iejavu, par iesalu, kas pārliets ar verdošu ūdeni).
- nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
- CREST Komiteja zinātniskās un tehniskās pētniecības jautājumos (fr. "comite de la recherche scientifique at technique").
- demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus.
- centrēties Koncentrēties kādu darbību veikšanai, jautājumu risināšanai.
- lietu pakļautība konkrētu tiesisku jautājumu izskatīšanas un izlemšanas kompetences sadalījums starp dažādām valsts, pašvaldību, tiesībsargājošām un sabiedriskajām institūcijām.
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
- Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī.
- sagādes kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir sagādes procesa efektivitātes kāpināšana un drošuma kaldināšana, uzticamu un izdevīgu piegādātāju atrašana, visu sagādes darbību koordinēšana, pārvaldības lēmumu optimizēšana sagādes jautājumos.
- konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā.
- tiesballistika Kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī šaujamieročus, munīciju un to lietošanas pēdu atrašanas, fiksācijas, izņemšanas un izpētes metodiku un tehniku, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus, identificētu ieroci, munīciju, kā arī lai noskaidrotu citus krimināllietās nozīmīgus jautājumus.
- kvīru teorija kritiskās teorijas novirziens, kas skaidro dzimumu kā sociāli konstruētu patības daļu un pievērš uzmanību izmaiņām seksualitātes uztverē vēstures gaitā, kā arī jautājumam par seksualitāti kā varas objektu.
- žabele Kustīga un jautra sieviete.
- zimurģija Ķīmijas tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar vīna un alus darīšanas, siera, rauga un etiķa ražošanas jautājumiem.
- rezonanses teorija ķīmijas teorija, kas pirmo reizi izskaidroja virkni līdz tam nesaprotamu vielu struktūras jautājumu.
- Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība.
- aļokne Laba, jautra izdzīve.
- iztēkāt Labi viltīgi izjautāt, izprašņāt.
- badinage labsirdīga, jautra izjokošana.
- seanss laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem.
- sesija laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem.
- aptaujas lapa lapa ar jautājumiem kādu ziņu savākšanai.
- biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā).
- 17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
- LVKJ Latviešu valodas kultūras jautājumi (rakstu krājums).
- pilsētas pašvaldība Latvijas Republikas pašvaldību sistēmas pamatlīmeņa vai vietējā līmeņa sastāvdaļa, pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās formas sociālo, ekonomisko un kultūras jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēktiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts vispārējās intereses.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
- līdzrunāt Līdztiesīgi runāt (piemēram, kādā jautājumā).
- pratināšana jautājumu krustugunīs liecinieku nopratināšana tiesas procesā, kad uzdod jautājumus abu pušu aizstāvji.
- astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem.
- ņugoņa Lielāks pulks ļoti jautru un trokšņainu elementu.
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- elektrotermija Lietišķa zinātne, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri attiecas uz elektriskās enerģijas pārvēršanu siltumā.
- bioētika Lietišķās ētikas nozare, kas pēta morāles jautājumus un izturēšanos saskarsmē ar dzīvību un dabu, ņemot vērā jaunās attīstības tendences un iespējas pētniecībā, terapijā (gēnu tehnoloģijas, eitanāzija u. tml.).
- vai Lieto atkārtoti teikuma beigās, lai īpaši uzsvērtu jautājumu.
- a Lieto pārjautājot, kad nevar saklausīt teikto.
- kurpus Lieto, jautājot par atrašanos vienā vai otrā pusē (kam).
- nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
- nau Lieto, lai izteiktu jautājumā izbrīnu, arī neizpratni.
- neg Lieto, lai izteiktu nedrošu jautājumu, minējumu.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
- vai Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
- na Lieto, lai pastiprinātu izteikumā jautājuma nozīmi.
- tad Lieto, lai pastiprinātu jautājuma nozīmi.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
- vai nu ne lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
- ja lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizi Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
- ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatota lietpratēja atzinumu, arī padomu.
- kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); speciālista darbības joma.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- lieta Lietvedībā - dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
- konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
- pļāperēt Līksmi, jautri pļāpāt.
- līkša Līksmība, jautrība.
- trika Līksmība, jautrs troksnis.
- šņapstīgs Līksms, jautrs, tāds, kas mīl iedzert alkoholu.
- uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu); likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
- izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai.
- piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
- komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
- anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums.
- apokalipse Literārā žanra forma kristietībā un jūdaismā, kas akcentē jautājumus par zudušām patiesībām, ticības triumfu un tiesas spriešanu pār visām tautām.
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem; šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
- darba koplīgums lokāls normatīvs akts – rakstveida vienošanās, ko uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā, slēdz ar darba devēju par darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem.
- kaķisks Ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām).
- bažpilns Ļoti bažīgs; neveiksmes vai nelaimes priekšnojauta.
- Zālamana spriedums ļoti izsvērts, gudrs spriedums; arī atjautigs sarežģītas lietas atrisinājums.
- forlana Ļoti jautra deja 6/4 vai 6/8 taktī, sastopama 18. gs. sākumā, piem., Baha un Telemana darbos.
- katehētika Mācība jautājumos un atbildēs (dialoģiskā metode).
- sokrātika Mācības veids, kādu lietoja Sokrāts: ar jautājumu palīdzību māceklis pats tiek novadīts pie lietas izpratnes.
- datorizētā apmācība mācību process, izmantojot datoru, kas parasti noris kā dialogs starp apmācāmo un datorprogrammu, kura sniedz informāciju un uzdod jautājumus, kā arī informē par pieļautajām kļūdām un izstrādā rekomendācijas mācību procesa pilnveidošanai.
- heiristika Mācīšanas metode, kas balstās uz palīgjautājumu un uzvedinošu jautājumu uzdošanu.
- katechēze Mācīšanas veids jautājumos un atbildēs.
- vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- jaunpienmaize Maize, kuras mīkla iejauta ar jaunpienu.
- zētētika Māksla ar jautājumiem mācāmo uzvedināt uz patiesības atrašanu.
- amenomānija Mānija, kuras simptomi izpaužas jautrībā, tieksmē skaisti ģērbties, kā dižošanās ar savu sociālo stāvokli u. tml.; priecīgs un jautrs delīrijs; slimīga jūsma; maniakāli depresīvās psihozes maniakālā fāze.
- Karihi Maoru varoņa Tafaki brālis, kurš tiek attēlots kā lempis un vientiesis pretstatā savam varonīgajam un atjautīgajam brālim.
- īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas.
- mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
- skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- pintainīte Maza meitene, kas daudz un atkārtoti jautā.
- palustināt Mazliet uzjautrināt, ielīksmot.
- psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
- efeboloģija Medicīnas nozare, kas pētī pubertātes jautājumus.
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- ķeners Meistars; atjautīgs, spējīgs cilvēks.
- ķobe Meitene, jautra meita.
- taulēt Meklējot jautāt, izzināt.
- tauņāties Meklējot jautāt, izzināt.
- tautāt Meklējot jautāt, izzināt.
- tauvēt Meklējot jautāt, izzināt.
- tākaļāt Meklēt, jautāt, izzināt.
- majeitika Metode, ko strīdos lietojis Sokrāts; māka ar uzvedinošiem jautājumiem likt sarunu biedriem atrast un formulēt jaunas atziņas, atspēkot nepareizus meklējumus.
- atminējums Mīklas daļa - atbilde uz jautājumu, mīklas uzdevuma atrisinājums.
- mošķība Modrība, atjautība.
- mudrīgs Modrs, jautrs, izveicīgs, vienmēr jautrs.
- greits Modrs, jautrs, spirgts.
- jestrīgs Modrs, možs, jautrs.
- kurultajs Mongoļu feodāļu sanāksme, kurā apsprieda nozīmīgus jautājumus.
- sprudze Moža, jautra sieviete.
- šmutrs Možs, jautrs, rosīgs.
- sprosns Možs, jautrs.
- spuldīgs Možs, jautrs.
- tramjš Možs, jautrs.
- apriņķa deputāts muižniecības vēlēta amatpersona Vidzemē, katrā apriņķī ievēlēja 3 šādus deputātus, kas bija muižniecības (bruņniecības) konventa locekļi un veidoja atsevišķu Vidzemes landtāgā apspriežamo jautājumu iepriekšēju pārbaudi; piedalījās arī apriņķa rekrūšu iesaukšanas komisiju darbā.
- kelārs Mūks, kas klosterī ir atbildīgs par saimniecības jautājumiem.
- muftijs Musulmaņu teologs un tiesībnieks, kas var pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
- pārrunas Mutvārdu aģitācijā un propagandā - samērā īss stāstījums par kādu aktuālu jautājumu.
- politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem; politiskā pārruna.
- atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
- koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- paipala Naivs, neatjautīgs cilvēks.
- instinkts Neapzināta tieksme; nojauta.
- eholālija Neapzināta, automātiska dzirdēto vārdu atkārtošana tad, kad vajadzētu aktīvi atbildēt uz uzdoto jautājumu; ehopraksijas veids.
- neattapīgs Neatjautīgs, neapķērīgs.
- tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt; mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
- ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
- atklāts jautājums neatrisināts, neizlemts jautājums.
- svētais karš nebeidzama diskusija starp elektroniskā pasta, tīkla _Usenet_ lietotājiem u. tml. par kādu globālu jautājumu.
- suksantiņš Nederīgs cilvēks, kas visur iejaucas; kustīgs, jautrs bērns.
- aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
- pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
- palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
- pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- paniekot Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
- sociālais konflikts neizbēgama parādība sabiedrībā, ko raksturo sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu interešu sadursme jautājumos, kas skar sociālo attīstību, sociālo kārtību, sabiedrības funkcionēšanu un stabilitāti.
- humoreska Neliela apjoma jautrs instrumentāls skaņdarbs.
- turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma temata
- obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme.
- misoloģija Nepatika pret kāda jautājuma (gk. reliģiska) izšķiršanu ar prātu.
- mizoloģija Nepatika pret kāda jautājuma (gk. reliģiska) izšķiršanu ar prātu.
- apniknošana Nepatikas, pat dusmu moments, kad kāda lieta, cilvēks vai jautājums mūs pārāk ilgi nodarbinājis.
- inkompetence Nepiekritība kādai iestādei vai amata personai izlemt noteiktu jautājumu.
- ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
- memulis Nerunīgs cilvēks; arī tāds kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā.
- ložmetējžurnālistika Nesaudzīgi kritisks intervēšanas veids, piem., varasvīru "apberot" ar atmaskojošiem jautājumiem.
- nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
- cilvēktiesību kustība nevalstiska sociāla kustība visā pasaulē, kas aktualizē cilvēktiesību jautājumus un aktīvi iesaistās to risināšanā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- saostīties Nodibināt, parasti neatjautus, nevēlamus, kontaktus (ar kādu).
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- jutene Nojausma, paredzēšana, priekšnojauta.
- čujs, ņuhs un poņa nojauta un saprašana.
- atjausma Nojauta, apjausma.
- minštelis Nojauta, atminējums.
- sestais prāts nojauta, intuīcija.
- čutene Nojauta, intuīcija.
- kriptestēzija Nojauta, intuīcija.
- ņuhs Nojauta, intuīcija.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
- jusma Nojauta, jausma.
- noģidums Nojauta, nojausma.
- noģieda Nojauta, nojausma.
- parega Nojauta, paredze.
- viesma Nojauta, priekšsajūta.
- saredze Nojauta, priekšstats.
- čuika nojauta, sajūta.
- jusme Nojauta; jusma.
- maņa nojauta.
- ģieda Nojauta.
- ģiedums Nojauta.
- ģiegums Nojauta.
- ģisme Nojauta.
- jausma Nojauta.
- joma Nojauta.
- juška Nojauta.
- noģidis Nojauta.
- nojauda Nojauta.
- nojausma Nojauta.
- nojūta Nojauta.
- osma Nojauta.
- priekšziņa Nojauta.
- sajūta Nojauta.
- sajutums Nojauta.
- tosma Nojauta.
- flair Nojautas spējas, okšķera dāvanas, atjautība.
- žaugas Nojautas.
- žaugzmas Nojautas.
- novaicāt Nojautāt.
- nopraša Nojēgums, nojauta, sajēga.
- noprata Nojēgums, nojauta, sajēga.
- atrisināt Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu).
- ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kā?
- akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: ko?
- lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kur?
- datīvs nomenu un pronomenu locījuma forma, kas izsaka darbības uztvērēju, arī nolūku, un atbild uz jautājumu: kam?
- instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
- nominatīvs Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
- karcināt Nomocīt ar jautājumiem, nopratināt.
- valodu konflikti nopietnas atšķirīgu valodas kolektīvu domstarpības un nesaskaņas kādā valodas jautājumā, galvenokārt valodas politikas jomā.
- iztērpināt Nopratināt, noklaušināt, pamatīgi izjautāt; izmeklēt (medicīniski).
- kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
- kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
- ciki Norāda uz (jautātājam, runātājam) nezināmu priekšmetu, parādību skaitu, daudzumu.
- bez Norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos).
- kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norada uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
- kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1).
- kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1).
- kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
- kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums; kāpēc.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
- kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1).
- kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1).
- kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
- kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
- pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
- orfeons Nosaukums dažādām mūzikas un dziedātāju biedrībām, arī dažādām jautrības vietām, nošu veikaliem utt.
- izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml.; arī izzināt.
- nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko); viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
- robežnozare Nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
- tautas skaitīšanas lapa oficiāli apstiprināts, aizpildīšanai paredzēts formulārs ar tautas skaitīšanas programmā ietvertajiem jautājumiem.
- memorands Oficiāls iesniegums (piemēram, valdībai) ar kāda jautājuma izklāstu.
- notifikācija Oficiāls vienas valsts paziņojums citai valstij (par kādu starptautisku jautājumu).
- gioioso Omulīgi, jautri.
- komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- dialoģisms oratoru paņēmiens, kad runātājs uzdod jautājumus un pats uz tiem arī atbild.
- konsultants investīciju jautājumos organizācija vai persona, kas par noteiktu maksu konsultē līdzekļu ieguldījumu jautājumos un palīdz pārvaldīt investētos līdzekļus.
- pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
- responsa Padomi tiesību jautājumos.
- politinformācija Padomju propagandas un aģitācijas veids - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana komunistiskās ideoloģijas gaismā; attiecīgā nodarbība.
- konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā); padoma, paskaidrojuma došana.
- konsultēšana Padomu sniegšana ražotājiem un tirgotājiem par dažādiem ekonomiskiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar saimniecību un tiesībām, t. sk. par ārējo ekonomisko darbību.
- uzjautāt Pajautāt (kādam ko).
- uzprasīt Pajautāt (kādam ko).
- uztaujāt Pajautāt (kādam ko).
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko saka citi.
- patēgāt Pajautāt; izvaicāt, aptaujāt.
- paprasīt Pajautāt.
- paprasīties Pajautāt.
- pataujāt Pajautāt.
- pavaicāt Pajautāt.
- laulību konsultācija palīdzības veids laulātajiem pāriem savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā; iestāde, kurā var saņemt ģimenisko attiecību jautājumu speciālistu padomus.
- riņķī un apkārt pamatīgi, sīki (izjautāt, izstāstīt u. tml.).
- uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
- sajautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs.
- nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
- konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
- priecīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
- kvests pārbaudījums, kurā tiek noskaidrots, vai pretendents spēj atrast risinājumu vai atbildēt uz jautājumu
- apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
- Delfu orākuls pareģošanas vieta, ko esot dibinājis Apollons un kas kļuva par vispāratzītu grieķu padomdevēju politiskajos, koloniju dibināšanas un citos jautājumos.
- gaišas acis Pareiza izpratne, pieeja (kādā jautājumā).
- pārprasīt Pārjautāt.
- pārtaujāt Pārjautāt.
- parlamenta klausīšanās parlamenta darbības forma, kad uzklausa parlamenta locekļus, valsts un sabiedriskos darbiniekus, ekspertus konkrētā likumprojekta vai kādā citā jautājumā, kas ietilpst parlamenta kompetencē.
- koribantisks Pārliecīgi, trakiski jautrs.
- pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu).
- lenču priekšauts pārmaucamo vai sasienamo lenču krūšauta un apjožamā klēpjauta sašuvums vai vienlaidu piegriezums vienotā abpus vidukļa priekšautā.
- žņurgulis Pārnestā nozīmē - vārais punkts, kas liek turēt muti ciet kādā jautājumā.
- žņurguls Pārnestā nozīmē - vārais punkts, kas liek turēt muti ciet kādā jautājumā.
- apsēst Pārņemt savā varā; uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.); neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
- debates Pārrunas, domu apmaiņa par kādu jautājumu sanāksmē.
- pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
- konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu); saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
- parlamenta opozīcija partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- partijas iekšējā opozīcija partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo institūciju politiku.
- kartelis Partiju apvienība vai nolīgums veikt kopīgus pasākumus kādā politiskā jautājumā.
- pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē; ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
- padome pārvaldes, administratīva vai padomdevēja institūcija, ko ievēlē vai ieceļ, lai risinātu uzraudzības, uzņēmuma darbības stratēģijas u. c. jautājumus.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- sapulce pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus; šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadošas institūcijas funkcijas.
- nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
- kapustņiks Pašdarbniecisks komisks uzvedums, kurā izsmietas vietējās negācijas un netikumi; sākotnēji vārds apzīmēja jautru pasēdēšanu aktieru kompānijā, mielojoties ar kāpostu pīrāgiem.
- ābece Paši pirmsākumi, pamati kādā nozarē vai kādā atsevišķā jautājumā.
- bāriņtiesa pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- atbildēt Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas.
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
- apolitisms Patiesi vai šķietami vienaldzīga izturēšanās pret politikas jautājumiem; izvairīšanās no līdzdalības politiskajā dzīvē.
- izklaide Patīkama, jautra brīvā laika pavadīšana; izklaidēšanās.
- heromānija Patoloģiska jautrība.
- hēdonofobija Patoloģiskas bailes no jautrības.
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
- izballēt Pavadīt kādu (laika, mūža) posmu, (daudz) apmeklējot jautrus sarīkojumus, viesības.
- izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
- taujājums Paveikta darbība, rezultāts --> taujāt; arī jautājums.
- uzjautrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzjautrināt.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus.
- izrauties Pēc patikas izklaidēt, uzjautrināt.
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
- risvegliato Pēkšņi atdzīvinot, jautri, mundri.
- dietētiķis Persona, kam ir teorētiskas un praktiskas zināšanas dietētikā; speciālists uztures jautājumos.
- finansists persona, kas nodarbojas ar naudas darījumiem; speciālists finanšu jautājumos
- kvartīrmeistars Persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.).
- informants persona, kas sniedz ziņas pētniekam, atbildēdama uz viņa jautājumiem.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
- pētījuma dizains pētījuma plāns un procedūras, kas ietver pētnieka lēmumus diapazonā no tēmas izvēles un pētījuma jautājumiem līdz detalizētām datu ieguves un analīzes metodēm.
- ķizināt Pētīt, jautāt, mēģināt izdibināt.
- dajaut Piejaukt, piejaut papildus.
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā.
- aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
- interpelācija Pieprasījums, ko parlamenta deputāts vai deputātu grupa iesniedz valdībai vai atsevišķam ministram (noteiktā jautājumā vai sakarā ar visu valdības politisko kursu).
- atpriecāties Pietiekoši priecāties, uzjautrināties.
- jautājuma zīme pieturzīme (?), ko parasti liek jautājuma teikuma beigās.
- aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam u. tml.) - par domām, sarunām.
- virzīties Pievērsties (noteiktam tematam, jautājumam) - piemēram, par sarunu.
- izrisināt Pilnīgi atrisināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
- lucidarius Pirmā vācu enciklopēdija, ko 12. gs beigās sarakstīja katoļu garīdznieki laju vajadzībām, atbildot uz zinātnes un reliģijas jautājumiem.
- Bodhidharma Pirmais čaņbudisma skolotājs, kurš m. ē. 520. gadā no Indijas dienvidiem devās uz Ķīnu, viņš ieviesa grūtu jautājumu uzdošanas un paradoksu formulēšanas metodi, kas mūsdienās ir raksturīga Japānas dzenbudismam.
- jaunpienplācenis Plācenis, kura mīkla iejauta ar jaunpienu.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
- telderēt Plosīties, trokšņot; jautri uzdzīvot.
- kontroversija Polemika; apstrīdams jautājums.
- demokrātija Politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus.
- politskola Politisko mācību forma politisko pamatjautājumu apgūšanai.
- bildēt Prasīt, jautāt.
- prasināt Prasīt, jautāt.
- tēgāties Prašņāt, apjautāties.
- tāpaļāt Prašņāt, daudz jautāt.
- ķirāt Pratināt, izjautāt.
- pronuntiatio Pretora priekšraksts tiesnesim par sūdzētāja tiesību iesniegt sūdzību kādā jautājumā.
- lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- priecāties priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
- ālis Priecīgs, jautrs cilvēks.
- līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
- lustīgs Priecīgs, jautrs.
- luste Prieks, jautrība, arī izprieca.
- līksme Prieks, jautrība, pacilātība.
- ielīksme Prieks, jautrība.
- jautre Prieks, jautrība.
- lustīgums Prieks; jautrība.
- tvērums Priekšmetu vai procesu kopums, teritorijas vai telpas daļa, jautājumu vai tematu loks u. tml., ko aptver kāda parādība, ko skar kāda darbība; robežas, līdz kurām sniedzas kāda iedarbība; kādas parādības izplatības zona; snieguma tālums.
- priekšnojausma Priekšnojauta.
- priekšsajūta Priekšnojauta.
- infalibilitāte Priekšstats par pāvesta nemaldību ticības mācības jautājumos (kopš 1870. g. pāvesta nemaldības dogma).
- sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu.
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
- jautājiens problēma, temats, kas jārisina; [jautājums]{s:769}
- padomdošana process, kurā cilvēks ar specifiskām zināšanām un attiecīgu pieredzi noteiktā jautājumā sniedz ieteikumus, kā problēma vai situācija var tikt risināta.
- kopienas attīstība process, kurā kopienas locekļi apvienojas, lai apzinātu viņiem svarīgus jautājumus, kopīgi risinātu problēmas un uzlabotu kopienas dzīvi.
- lieta Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu); tiesas process.
- menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs.
- atzinums Prokurora viedoklis civillietā par atsevišķu jautājumu, kas radies lietas izspriešanas laikā tiesā, kā arī par lietu kopumā.
- morālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas aplūko morālisko uzskatu rašanos un veidošanos, neiztirzājot jautājumu par morāles aprioriem principiem.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- allegro Raiti, jautri, ātrā tempā (mūzikā).
- tautībnieki Rakstnieku grupa krievu 19. gs. literatūrā, kas savu darbību koncentrēja ap laucinieku dzīvi, atturēdamies no svarīgiem sadzīves jautājumiem.
- apcere Raksts, kurā vispusīgi, bet ne sīki, detalizēti iztirzā kādu jautājumu, problēmu.
- atbildēt Reaģēt (uz jautājumu vai darbību) ar darbību, izturēšanos.
- rēka Rēciens; smiešanās, uzjautrināšanās.
- ievadraksts Redakcijas raksts (laikraksta vai žurnāla numura sākumā) par kādu nozīmīgu, aktuālu jautājumu.
- atbildēties Refl. --> atbildēt (1); pašam atbildēt, atrast atbildi formulējot jautājumu.
- socīnisms Reformācijas virziens gk. Žečpospolitā 16. gs. b. un 17. gs. sākumā, kas pauda iecietību ticības jautājumos un aizstāvēja apziņas brīvību.
- matemātiskā analīze rēķinu paņēmienu izstrādāšana, kuri palīdz risināt dažādus jautājumus par lielumiem.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku.
- domu pavediens risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt.
- šķetināt Risināt (piemēram, sarunu, domu, jautājumu).
- kustināt Risināt, kārtot (piemēram, kādu jautājumu).
- šķetināties Risināties (piemēram, par sarunu, domu, jautājumu).
- Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
- enciklika Romas pāvesta direktīvs vēstījums, atklāta vēstule svarīgos jautājumos.
- žeberkstīgs Rosīgs, jautrs, možs.
- trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos.
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
- jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- jokāt Runāt, darīt ko, lai uzjautrinātu, izraisītu smieklus.
- ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
- najautieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Najautas" iedzīvotāji.
- Najauti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Najautas" nosaukuma variants.
- Najautys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Najauti" nosaukums latgaliski.
- mēroties Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties prasmē, arī atjautībā.
- priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
- čujs Sajūta, nojauta.
- čutjo Sajūta, nojauta.
- noģiedība Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati; noģida.
- noģida Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati.
- nojautums Sajutums, nojauta.
- deg mēles galā saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- pie apaļā galda saka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- cilvēks ar galvu saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
- neviens pa muti nesitīs saka, iedrošinot runāt, kaut ko jautāt, noskaidrot.
- (par) ko tad tā? saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
- priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums.
- sirds līksmo saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
- sirds līksmojas saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
- līksma sirds saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
- uz nebēdu saka, ja kas notiek jautri, bezrūpīgi, ļoti intensīvi.
- sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
- sirds teic (arī saka) saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.
- viss nostājas savā (arī īstajā) vietā saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
- Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- kur kungs muižu ņem saka, uzskatot, ka neticībā izteiktam jautājumam nav pamata.
- dīsele Sakabes iekārta piekabes savienošanai ar vilcējautomobiļa jūgkāsi.
- breve Sākumā - katrs īss ziņojums; vēlāk - īss pāvesta raksts par mazāk svarīgiem jautājumiem; šim rakstam nebija bullas svinīgās formas.
- orgijas Sākumā senējiem grieķiem dievkalpojumi par godu Dēmētrai, vēlāk Bakhum, vīna un jautrības dievam, pie kam notika dažādas pārmērības.
- pajautrs Samērā, arī mazliet jautrs.
- apmīcīt Samīcīt (miltus kopā ar iejauto mīklu).
- konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
- apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- komerckorespondence Sarakste tirdzniecības un finanšu jautājumos.
- saraksts FAQ saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" (angļu "Frequently Asked Questions")
- kamols Sarežģīts (piemēram, jautājumu, parādību) kopums.
- cilpīgs Sarežģīts, divdomīgs, ar zemtekstu (jautājums).
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē; ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
- seksuālā disharmonija saskaņas trūkums laulāto vai partneru dzimumattiecību jautājumos.
- kuriene Savienojumā "no kurienes": norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- prejudiciāls Savienojumā "prejudiciāls jautājums": tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- ne Savienojumā "vai ne": lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- vaicāties Savstarpēji jautāt.
- mikrolauciņi Selekcijas darbā šķirņu salīdzināšanai u. c. jautājumu skaidrošanai iekārtotie vismazākie lauka izmēģinājuma lauciņi (kopplatībā 1-5 kvadrātmetri).
- darbseminārs Seminārs, kurā notiek intensīvas diskusijas par kādu jautājumu, darbs (nereti grupās) pie kāda projekta.
- stipulācija Senā Romā formāls mutisks līgums, ko noslēdza jautājuma un atbildes formā.
- frotola Sena, jautra daudzbalsu itāliešu dziesmiņa.
- litiķi Senajā Aleksandrijā zinātnieki, kas nodarbojās ar visādu sarežģītu jautājumu izšķiršanu.
- reskripts Senajā Romā - imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku.
- rabijs senebreju skolotājs, vēlāk - Svēto Rakstu skaidrotājs, speciālists Talmūda jautājumos.
- Sokrats Sengrieķu filozofs (469.-399. g. p. m. ē.), skolotājs un Platona audzinātājs, mācīja jautājumu un atbilžu metodi, kuras uzdevums bija gūt konsekventu un racionālu atbildi un līdz ar to nonākt pie universālas patiesības; notiesāts uz nāvi par jaunatnes samaitāšanu un svešu dievu ieviešanu.
- brahmodija Senindiešu vēdās mīkla ar kosmogonisku saturu, kas veidota rituālā jautājuma un atbildes formā.
- orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
- exodium Senromiešu teātrī jautra pēcspēle.
- globālās problēmas sevišķi svarīgu jautājumu kopums, no kuru risinājuma atkarīga cilvēces pastāvēšana.
- schizma Shizma - nevienprātība, sevišķi ticību jautājumos; sašķelšanās.
- kvēstionāriji Sholastu nosaukums 13. gadsimtenī, dots viņiem tāpēc, ka viņi mīlēja iekustināt dogmatiski grūtus, bet gluži liekus jautājumus.
- klukstene Sieviete (veca), kas pastāvīgi kaut ko jautā vai prasa.
- markitante Sieviete, kas pavadīja armiju karagājienā tirgojoties ar sīkprecēm, kārtojot karavīru sadzīves jautājumus, pildot sievas pienākumus.
- pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
- sirdsdrošība Sirds drošība, jautrība, vaļsirdība.
- apcerējums Sistemātisks un vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības; politiskas mācības.
- kārtoties Skaidroties (ar kādu, piemēram, kārtojot kādu jautājumu).
- traidairīdi Skaņu virknējums jautras dziesmas refrēnā.
- katechēts Skolotājs, kas māca jautādams, parasti reliģijas mācībā.
- geloterapija Slimības ārstēšana ar smiekliem; slimnieka uzjautrināšana.
- herofobija Slimīgas bailes būt jautram vai laimīgam.
- senioru zvanu centrs sociālā atbalsta aktivitāte, kas nodrošina atbildes uz senioru zvaniem, sniedzot informāciju par aktuālajiem jautājumiem, brīvā laika pavadīšanas iespējām, brīvprātīgā darba un dažādām citām aktivitātēm, kas tiek piedāvātas kopienā.
- izglītotāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi izglītot indivīdu, grupu vai kopienu par: a) viņiem pieejamiem vai viņu rīcībā esošiem resursiem; b) noteiktu sociālo prasmju apguvi vai pilnveidi; c) bērnu audzināšanu un aprūpi; d) savstarpējo attiecību modeļiem un efektīvas komunikācijas veidiem; e) medicīniska rakstura jautājumiem; f) vardarbības identificēšanu un novēršanu.
- zaļais sociālais darbs sociālo darbinieku iesaiste ekoloģisko un vides jautājumu risināšanā, izmantojot holistisko pieeju un izstrādājot alternatīvus ilgtspējīgus dzīves un dzīvības saglabāšanas modeļus; šajā darbā rūpes par indivīdu, grupu un kopienu labklājību tiek integrētas ar gādību par vidi.
- metabāze Sofistisks paņēmiens diskusijā - novirzīšanās no apspriežamā jautājuma, to aizstājot ar citu jautājumu, spriedumu u. tml.
- comedia Spāniešu teātra ziedu laikos laicīgu drāmu nosaukums, neatkarīgi no tā, vai saturs ir jautrs vai nopietns.
- jurists Speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos.
- konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
- sokratiskais dialogs specifiska sarunas vadīšanas metode izglītības procesā un pedagoģijā, kas balstās noteikta veida jautājumu uzdošanā.
- esprit Spēja būt atjautīgam.
- viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
- politizēt Spriedelēt par politikas jautājumiem.
- ekosociālais darbs starpdisciplināra pieeja sociālajā darbā un prakse, kas sociālos jautājumus un problēmas aplūko un risina nevis no antropocentriskām pozīcijām, bet uzsver vides un sociālās ilgtspējas savstarpējo sasaisti ilgtspējīgas planetārās labklājības nodrošināšanā, kā arī resursu taisnīgu un ilgtspējīgu lietošanu.
- Cimmervaldes konference starptautiska sociālistu konference, kas notika 1915. g. 5.-8. septembrī Cimmervaldē, Šveicē, piedalījās delagāti no 11 Eiropas valstīm, apsprieda jautājumu, kā cīnīties par mieru pasaules kara laikā.
- starptautiskā arbitrāža starptautiskā šķīrējtiesa, kas miera ceļā nokārto strīdus starp valstīm, kuras strīda jautājumus nodevušas izskatīšanai arbitrāžā.
- konsultatīvais pakts starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru līguma puses uzņemas saistības apspriesties sakarā ar jautājumiem, kas tās interesē.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
- protokols starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
- konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā speciālā jautājumā).
- degošs jautājums steidzama dienas jautājuma apzīmējums Vācijas parlamentā, sākot ar 19 gs. 40. gadiem.
- augšpalecēm Steidzīgi, jautri, uz augšu palecoties.
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
- apbērt Strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.).
- diskusija Strīdīga, neskaidra jautājuma (publiska) apspriešana.
- koana Šķietami bezjēdzīgs jautājums vai mīkla, ar ko dzenbudisma reliģiskais skolotājs savam skolniekam palīdz sasniegt satori (apskaidrību); koans.
- šķieta Šķietamība, nojauta, fantāzija.
- decentralizētība Tāda firmas organizatoriskā uzbūve, kur ar firmas darbības jautājumu izlemšanu nodarbojas indivīdi vai grupas no visas organizācijas, nevis tikai no tās centra.
- konsensuāls Tāds (līgums), kas dibināts uz norunu, saistīts ar vienošanos (kādā būtiskā jautājumā).
- diskutējams Tāds (piemēram, jautājums), kas vēl nav pilnīgi noskaidrots; tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija.
- zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs.
- sāpīgs Tāds, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību (par jautājumu, problēmu).
- līksms Tāds, kam ir jautrs, priecīgs garastāvoklis, tāds, kas izjūt pacilātību.
- mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
- kompetents Tāds, kam ir piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); arī pilnvarots.
- priecīgs Tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
- draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; arī nerātns; draisks.
- draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; arī nerātns; draiskulīgs.
- padomdevējs Tāds, kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
- bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu un rūpju; bezrūpīgs, jautrs.
- nebēdīgs Tāds, kam nav rūpju, raižu; jautrs, bezrūpīgs.
- kutelīgs Tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju).
- nenopietns Tāds, kam piemīt izklaidēšanās, uzjautrināšanās raksturs; jautrs.
- nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- attapīgs Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver; tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā); atjautīgs.
- apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver; tāds, kas ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
- vispārteorētisks Tāds, kas attiecas uz vispārīgiem, galvenajiem teorētiskajiem jautājumiem.
- praška Tāds, kas daudz jautā, prašņā.
- narkotisks Tāds, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību (par vielām).
- urdīgs Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
- steidzams Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu); tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
- sasāpēt Tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
- strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
- urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina (piemēram, par jautājumu, domu, arī parādību, apstākļiem).
- smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs (1); uzjautrinošs.
- amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs; uzjautrinošs.
- pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
- mazzinīgs Tāds, kas maz zina (parasti konkrētā jautājumā, problēmā).
- urķīgs Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
- pigurīgs Tāds, kas mēdz jokoties, uzjautrināt (citus); komisks.
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu); tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
- nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
- problēmorientēts tāds, kas pamatojas sarežģītos jautājumos.
- pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, neievērojot iespējamās nevēlamās sekas, tāds, kas ir pārdroši draisks, jautrs.
- sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
- jokainis Tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus (par cilvēku).
- jocīgs Tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus.
- asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts mērķtiecīgi, ar bagātīgu izdomu; atjautīgs.
- neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
- komēdija Tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri).
- līksms Tāds, kurā ir daudz prieka, jautrības, pacilātības (par pasākumu, norisi).
- bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība.
- jautājošs Tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
- rotaļīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, arī draiskulība, nenopietnība.
- līksms Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība.
- smejošs Tāds, kurā izpaužas smiekli, jautrība.
- priecīgs Tāds, kurā izpaužasprieks, jautrība, pacilātība.
- āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība, arī viltība.
- gatavs Tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums.
- knifīgs Tāds, kura risināšanā nepieciešama atjautība, apķērība; āķīgs; knifelīgs.
- knifelīgs Tāds, kura risināšanā nepieciešama atjautība, apķērība; āķīgs.
- līksms Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
- priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
- anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
- taktiķis Taktikas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
- padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
- radikālists Tas, kam raksturīga radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
- jautājiens tas, kam tiek pievērsta uzmanība, ko apspriež; [jautājums]{n:2}
- spruksts Tas, kas ātri kustas; kustīgs, jautrs cilvēks.
- tumšinieks Tas, kas pēc otra domām kādā jautājumā dara vai saprot ko pavisam aplam.
- sāpju bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
- atbilde Tas, ko pasaka vai uzraksta (par mācību vielu, eksāmena vai testa jautājumu u.tml.).
- dasaklausties Taujājot, jautājot uzzināt.
- tauņāt Taujāt; meklējot jautāt, izzināt.
- referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu).
- knownothings Tautas nosaukums t. s. amerikāņu partijai, dibinātai ASV 1852. g., kas sākumā bija slepena savienība, kuras locekļiem uz jautājumiem par savienības mērķiem bija jāatbild "Es nezinu".
- pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti.
- sarunbots tehniska sistēma (angļu "chatbot"), kas uz teksta bāzes spēj veidot dialogu ar cilvēkiem, algoritmiem nosakot, uz kuriem jautājumiem kuras atbildes jāsniedz; tērzēšanas robots.
- brīvais temats temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- zvērināto tiesa tiesa, kuras sastāvā ir viens vai vairāki pastāvīgie profesionālie tiesneši un zvērinātie piesēdētāji (zvērināto kolēģija, žūrija), pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas un tiesu debatēm zvērinātie vieni paši izlemj fakta jautājumu un paziņo savu verdiktu - tiesājamais ir vainīgs vai nevainīgs, pamatojoties uz šo spriedumu, pastāvīgie tiesneši pieņem tiesas spriedumu - notiesā, nosakot konkrētu sodu vai attaisno.
- blakus lēmums tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
- šefeņi Tiesas piesēdētāji, kuri tiesas spriešanā veido kopīgu kolēģiju ar tiesnesi - profesionālu juristu t. i. kopīgi izšķir jautājumu par personas vainu un kopīgi arī nosaka sodu.
- verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
- padomdevēja balss tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izlemšanā.
- lēmēja balss tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
- balss Tiesība piedalīties kāda jautājuma kolektīvā izšķiršanā.
- pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim - tajās ietilpst vārda un sapulču brīvība, balsstiesības un ticības brīvība; tiesības uz sociālo labklājību ir strīdīgs jautājums, un pēc sava rakstura tās ir vairāk relatīvas.
- prejudiciāls jautājums tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest zttiecīgu lietu.
- traidirīdis Troksnis, jautras uzdzīves kņada.
- jambasts Troksnis, neapvaldīta jautrība un trakošana.
- lietišķā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes virziens, kurā pēta valodu sastata teorētiskos jautājumus praktiskās tulkošanas mērķiem, tulkošanas grūtības, raksturīgās tulkojumu kļūdas u. c.
- darījumtūrisms Tūrisma veids, kurā ceļojuma galvenais nolūks ir dienesta darījumu kārtošana, komercdarbības jautājumu risināšana, piedalīšanās konferencēs un sanāksmēs, izstāžu apmeklēšana, ko parasti pilnībā apmaksā darba devējs vai arī daļu no izdevumiem sedz darba devējam solidārā uzņemošā puse; lietišķais tūrisms.
- dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.
- mīkle Ūdenī iejauta rudzu miltu masa ādu miecēšanai.
- atjautāt Uz jautājumu atbildēt ar jautājumu.
- atzinums Uz speciālām zināšanām un veiktajiem pētījumiem pamatotas eksperta atbildes un secinājumi par ekspertīzei uzdotajiem jautājumiem kriminālā vai civilprocesā.
- ievaicāt Uzdot jautājumu, apjautāties.
- aizprasīties Uzdot jautājumu.
- uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
- sadzīvināt Uzjautrināt, atdzīvināt.
- lustināt Uzjautrināt, ielīksmot.
- uzlustināt Uzjautrināt, iepriecināt.
- amizēt Uzjautrināt, izklaidēt (kādu).
- sajukināt Uzjautrināt, sasmīdināt (bērnu).
- uzlīksmot Uzjautrināt.
- springalvis Uzjautrinātājs, sprukstiņš, vējagrābslis.
- amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu); koķetēt.
- uzdrasāt Uzjautrināties, uzdziedāt.
- spirgļoties Uzjautrināties; kļūt možam, jautram.
- ķert prikolu uzjautrināties.
- bāvīties Uzjautrināties.
- kacināt Uzmācīgi izjautāt; tincināt.
- koļīt Uzmākties ar jautājumiem vai pārmetumiem.
- uzņēmuma pārvaldības vidējais posms uzņēmuma augstākajam pārvaldības posmam pakļautā uzņēmuma vadības posma (nodaļu, pārvalžu) vadītāji, kuriizpilda uzņēmuma vadības rīkojumus un pavēles, izlemj savu struktūrvienību jautājumus un izrīko uzņēmuma pārvaldības zemāko posmu.
- jautāt Uzrunāt (kādu), izsakot jautājumu.
- uzjautāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
- uztaujāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
- fidēls Uzticīgs, uzticams; jautrs.
- aroddaļas Vācu darba frontes (2. pasaules kara laikā) arodnieciskas institūcijas, kas kārtoja sociālpolitiskos jautājumus atsevišķās ražošanas nozarēs.
- klaušināt Vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko.
- iztincināties Vairākkārt tincināt, izjautāt.
- prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
- taujāties Vairākkārt, arī vairākiem jautāt.
- urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu).
- tincināt Vairākkārt, neatlaidīgi (kādam, ko) jautāt.
- klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu ko.
- klausties Vairākkārt, vairākiem jautāt.
- paklaušināt Vairākkārt, vairākiem pajautāt, lai uzzinātu (ko).
- jukināt Vairākkārtīgi atkārtot "juk" bērnu uzjautrināšanai.
- atdevums Valodas lietojums, ko valodas apguvējs producēsaņemtā iedevuma apstrādes procesā, atbildot uz jautājumiem, vizuālo vai verbālo informāciju, instrukcijām, norādījumiem u. tml.
- Naturalizācijas pārvalde valsts pārvaldes iestāde, kura darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā un kārto ar Latvijas pilsonību saistītos jautājumus, kā arī savas kompetences ietvaroskoordinē Latvijas sabiedrības integrācijas procesu.
- administratīvi teritoriālā vienība valsts teritorijas daļa, kam ir sava pārvalde, kura risina šīs teritorijas ekonomiskos, sociālos, ekoloģijas, kultūras u. c. jautājumus.
- preses konference valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
- vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
- joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- malacīgi Veikli, izveicīgi; atjautīgi.
- atvedīgs Veikls, izveicīgs, atjautīgs, manīgs.
- kārtāt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, rezultātu.
- kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
- iet zaļi veikties labi, klāties jautri.
- virzīt Vērst (piemēram, sarunu uz noteiktu tematu, jautājumu).
- aptaujāt vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
- griezties Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot); doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības).
- jautāt vērsties (pie kāda) ar jautājumu; uzdot jautājumu
- vaicāt Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu; jautāt.
- taujāt Vērsties (pie kāda) ar, parasti vairākiem, jautājumiem; arī jautāt.
- apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
- jautāšana vēršanās pie kāda ar jautājumu; jautājuma uzdošana
- kultūratašejs Vēstniecības darbinieks, kas nodarbojas ar kultūras un informācijas jautājumiem.
- jaunākais atašejs vēstnieka padomnieks speciālos jautājumos - militārais atašejs, kultūras atašejs u. tml.
- pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
- laide Viegla, jautra dzīve.
- leggiermente Viegli un jautri.
- trilla Vieglprāte, auša; jautra, viegla rakstura sieviete; slinka sieviete.
- narkotika Viela vai preparāts, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību.
- aktīvā klausīšanās viena no pamata metodēm konsultēšanā sociālajā darbā; paņēmieni ir neverbāli (piemēram, atbalstoša acu kontakta veidošana, atvērta ķermeņa valoda, pamāšana ar galvu, smaidīšana) un verbāli (atkārtošana, atspoguļošana, pārfrāzēšana, precizēšana jeb noskaidrošana, jautājumu uzdošana, teiktā apkopošana, kā arī pārveidošana); nozīmīgs paņēmiens ir arī atgriezeniskās saites sniegšana, kas apliecina, ka teiktais ir saklausīts.
- samierinātāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālām lomām, kas izpaužas ieteikumu sniegšanā, strīdīgo jautājumu izšķiršanā, konfliktu atrisināšanā.
- būt vienādi (arī vienlīdz) gudriem vienādi orientēties kādā jautājumā.
- neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā); atturēšanās ņemt līdzdalību (kur).
- administrēšana Vienību iekšējās vadības jautājumi.
- elementārā matemātika vienkāršāko matemātikas faktu kopums, kurā neizmanto matemātiskās analīzes jēdzienus: algebras, ģeometrijas, trigonometrijas, kombinatorikas pamatjautājumi.
- darījums Vienošanās kādā (parasti komerciālā) jautājumā.
- vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā).
- morālisms Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos.
- intervija viens no aptaujas pamatveidiem; tās pamatā ir mutiska (verbāla) sociālpsiholoģiska mijiedarbība (mērķtiecīgs dialogs) starp intervētāju un intervēto, pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri.
- ietēni Vieta uz kurieni iet, piemēram kā atbilde uz jautājumu "Kur iesi?" - "Iešu uz ietēniem".
- jautājamais vietniekvārds vietniekvārds, kas ievada jautājuma teikumu; latviešu valodā tie ir _kas_, _kurš_, _kāds_.
- seglu vilcējs vilcējautomobilis ar īsu garenbāzi un seglu ierīci puspiekabes pievienošanai.
- seglu ierīce vilkšanas ierīce vilcējautomobiļa savienošanai ar puspiekabes atbalsta plāksni.
- militārais atašejs virsnieks, kas atsevišķās vēstniecībās ārvalstīs kārto militāra rakstura jautājumus.
- griezt Virzīt (uz kādu tematu, jautājumu, piemēram, runu).
- apķērība Vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība, attapība.
- atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atjautīgums Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- attapība Vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība.
- bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība.
- ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- ezoterika Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrums Vispārināta īpašība --> jautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību; līksme (2).
- administrēšana Visu taktikā un stratēģijā neietilpstošo militāro jautājumu vadība un risināšana, gk. loģistikā un personāla vadībā.
- triksters Visu tautu kultūrās atrodams personāžs - viltnieks, blēdis, kuram piemīt atjautība un viltība.
- kosmogrāfija Visuma aprakstīšana; īsu informatīva rakstura ziņu sakopojums par astronomijas, meteorolģijas, ģeogrāfijas un ģeoloģijas jautājumiem.
- tests Zināšanu, spēju pārbaude, īpašību konstatēšana ar standartizētiem uzdevumiem, jautājumiem.
- gemeloloģija Zinātnes nozare, kas pētī ar dvīņiem saistītus bioloģiskus jautājumus.
- politoloģija Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politikas zinātne.
- politikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija.
- starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
- starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
- robeždisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm; arī robežzinātne.
- robežzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
- heliotehnika zinātnes un tehnikas nozare, kas risina Saules enerģijas izmantošanas jautājumus.
- starpnozare Zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
- traktāts Zinātnisks apcerējums par kādu problēmu, jautājumu.
- monogrāfija Zinātnisks darbs, kurā iespējami pilnīgi aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats.
- kuģubūve Zinātnisku un tehnisku nozaru komplekss, kas pētī ūdens transportlīdzekļu uzbūves un projektēšanas jautājumus; transporta mašīnbūves nozare, kas būvē ūdens transportlīdzekļus.
- raports Ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- sinopse Ziņu, rakstu u. c. materiālu krājums, kur kopsavilkumā aplūkotas atsevišķas kāda jautājuma daļas.
- apjavs Zirgam ūdenī iebērti un samaisīti milti, iejauta mīkla.
- dzēle Zobgalīgi jautrs vīrietis ar asu mēli.
jaut citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV