Paplašinātā meklēšana
Meklējam itin.
Atrasts vārdos (207):
- itin:1
- kaitin:1
- kritin:1
- aitine:1
- Ritini:1
- ritins:1
- aitinis:1
- bitinēt:1
- britins:1
- fitings:1
- gaitins:1
- kitināt:1
- kitinēt:1
- kritins:1
- ķitināt:1
- leitine:1
- litināt:1
- meitine:1
- mitināt:1
- mitināt:2
- mitināt:3
- ritināt:1
- ritinēt:1
- ritinis:1
- sitināt:1
- Švitine:1
- titināt:1
- vitināt:1
- vitinis:1
- atraitin:1
- bitinīca:1
- glitināt:1
- hitināze:1
- kaitināt:1
- kaitings:1
- kleitine:1
- knitināt:1
- kritināt:1
- kritinis:1
- kvitināt:1
- laitināt:1
- laitinis:2
- laitinis:1
- meitināt:1
- mitinums:1
- nitinols:1
- reitines:1
- reitings:1
- saitināt:1
- sasitine:1
- svitināt:1
- švitināt:1
- itinerārs:1
- apritināt:1
- apsitināt:1
- atmitināt:1
- atraitine:1
- atritināt:1
- atsitināt:1
- bitinieks:1
- Huitinene:1
- ielitināt:1
- iemitināt:1
- ieritināt:1
- iesitināt:1
- izkitinat:1
- izmitināt:1
- izritināt:1
- izsitināt:1
- Litiniški:1
- mitinieks:1
- nokitinēt:1
- nomitināt:1
- noritināt:1
- nositināt:1
- pabitinēt:1
- pakitinēt:1
- pamitināt:1
- paritināt:1
- pasitināt:1
- pervitins:1
- ritinieši:1
- Ritiniški:1
- samitināt:1
- saritināt:1
- saritinēt:1
- sasitināt:1
- uzmitināt:2
- uzmitināt:1
- uzritināt:1
- uzsitināt:1
- Vitingene:1
- aizmitināt:1
- aizritināt:1
- aizsitināt:1
- apkaitināt:1
- apkritināt:1
- apšvitināt:1
- atšvitināt:1
- hitinozoji:1
- iekaitināt:1
- iekritināt:1
- izkaitināt:1
- izknitināt:1
- izkritināt:1
- izsvitināt:1
- izšvitināt:1
- meitinieks:1
- mitinājums:1
- mitināties:1
- muitinieks:1
- noglitināt:1
- nokaitināt:1
- noknitināt:1
- nokritināt:1
- nokvitināt:1
- nošvitināt:1
- pakaitināt:1
- pakritināt:2
- pakritināt:1
- pakvitināt:1
- pārmitināt:1
- pārritināt:1
- pārritināt:2
- pašvitināt:1
- piekritine:2
- piekritine:1
- piemitināt:1
- pieritināt:1
- piesitināt:1
- raitinieks:1
- raitiniski:1
- ritināšana:1
- ritināties:1
- ritinēties:1
- Ritiniškas:1
- ritinspole:1
- sakaitināt:1
- saknitināt:1
- sakritināt:1
- sakvitināt:1
- sašvitināt:1
- scaritinae:1
- sitināties:1
- uzkaitināt:1
- uzknitināt:1
- uzkritināt:1
- Zarzaitina:1
- Zavitinska:1
- itinerārijs:1
- aizkaitināt:1
- aizkritināt:1
- aizšvitināt:1
- biškreitini:1
- forfeitings:1
- kaitināties:1
- pārkaitināt:1
- piekritināt:1
- piekritinis:1
- precipitins:1
- Sitingborna:1
- švitināties:1
- aizkaitināms:1
- aizkaitināti:1
- aizkaitināts:1
- apritināties:1
- apsitināties:1
- atritināties:1
- iemitināties:1
- ieritināties:1
- iesitināties:1
- izmitināties:1
- izritināties:1
- lecitinēmija:1
- noritināties:1
- nositināties:1
- pamitināties:1
- paritināties:1
- samitināties:1
- saritināties:1
- sasitināties:1
- snovkaitings:1
- uzmitināties:1
- uzritināties:1
- Žekitinjonja:1
- aizritināties:1
- apkaitināties:1
- izaritināties:1
- izkaitināties:1
- nokaitināties:1
- pārmitināties:1
- piemitināties:1
- pieritināties:1
- vindskeitings:1
- aizkaitinājums:1
- aizkaitināmība:1
- aizkaitinātība:1
- kredītreitings:1
- precipitinoīds:1
- sasaritinēties:1
- fosfolecitināze:1
- precipitinogēns:1
- politinformācija:1
- politinformators:1
- hiperlecitinēmija:1
- precipitinogenoīds:1
- Rēgisa-Breitingene:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (502):
- aiztirdīt Aizdzīt kaitinot.
- aizkaite Aizkaitinājums.
- aizkaitība Aizkaitinājums.
- aizgabīt Aizkaitināt.
- aizkaitināti Aizkaitināts.
- aizjemt Aiztikt, kaitināt.
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
- Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- klimbināt Apnicīgi, kaitinoši plinkšķināt.
- lazināt Aprunāt, kaitināt.
- vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu.
- bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- ķibināt Ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt.
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- ņer Atkārtojumā "ņer, ņer" izmanto suņa kaitināšanai.
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
- lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
- atrotīt Atritināt (1).
- attīt Atritināt (ko saritinātu).
- izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- Cycas revoluta atritinātā cika.
- atrist Atritināties, attīties.
- atritēt Atritināties; arī atraisīties, atrist.
- kaisīgs Ātrs, viegli aizkaitināms.
- muršķināt Atšķetināt, atritināt kaut ko savēlušos, sapinušos.
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
- atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu).
- valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
- zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi.
- ritums Baķī saritināts noausts audums.
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- pabūklis Baļķu bīdāmā, veļamā, ritināmā kārts.
- apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt.
- ķiza Bieži tiek izmantots, lai kaitinātu, ķircinātu, parādot ķircināmajam ko patīkamu, bet nedod tam to.
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- dharma Budismā - itin viss, kas palielina augstsirdību un gudrību un tādējādi ved pretī apskaidrībai.
- viest Būt par cēloni, ka sāk mitināties (kur).
- kūts Celtne lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- saritināties (arī savilkties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savilkties (arī saritināties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- elitras Cieti, hitinizēti kukaiņu priekšspārni, pārvērsti par aizsargspārniem.
- tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs.
- sačurmoties Cirtoties, saritināties.
- taurēties Čokuroties, saritināties.
- turunda Dakts veidā saritināts pārsienamais materiāls ievietošanai brūcē drenāžas nolūkā.
- bišu dzelonis darbabišu aizsargāšanās un uzbrukšanas ierocis - pārveidots, ass, atskabargains un hitinizēts olu dējeklis.
- augšupšķiršana Darbība tekstapstrādes programmā dokumenta ritināšanai par viena ekrāna saturu uz augšu.
- lejupšķiršana Darbība tekstapstrādes programmā dokumenta ritināšanai par viena ekrāna saturu uz leju.
- krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
- bitu bloka pārsūtīšana datorgrafikā - iespēja pārvietot četrstūrveida datu bloku no galvenās atmiņas displeja ekrānā, tādējādi paātrinot animācijas vai ritinājuma izspīdināšanu displeja ekrānā.
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
- budūzis Dēļu piebūve cūku mitināšanai.
- ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā.
- vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku.
- purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks.
- besīties Dusmoties; būt aizkaitinātam.
- errastība Dusmu izraisīšana, kaitināšana.
- jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- aplāgs Dzīvošana, mitināšanās (pie kāda).
- piemitināties Dzīvot, mitināties (kāda mājā, dzīvoklī u. tml.).
- tūristu mītne ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu.
- lopu mītne ēka, telpa mājdzīvnieku mitināšanai.
- atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
- fittings Fitings.
- kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri.
- stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos.
- sukt Griezt apkārt, ritināt.
- sukties Griezties apkārt, ritināties.
- ķērneklis Grūts, kaitinošs darbs.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- luņģināties Gulēt (par suni), kas saritinājies.
- samesties čūriski guļot saritināties.
- sačūrāties guļot saritināties.
- zvārgulītis Gundegziežaugu ģints, 6-15 zeltdzeltenas ziedlapiņas saritinājušās apaļā galviņā, stublājs ar spirāliskām lapām.
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- vistinieks Iedobta vieta krāsns apakšā, kur ziemā mitināja vistas.
- ieerrināt Iekaitināt.
- ieērsināt Iekaitināt.
- apmājot Iemitināt, dot mājvietu.
- apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
- samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
- iemājot Iemitināties.
- iemitoties Iemitināties.
- piemājot Iemitināties.
- komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu.
- ieritināt Iesākt ritināt.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
- errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- šķerpslīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- fosfolipāze Ikviens enzīms, kas katalizē fosfolipīdu (lecitinu) estersaites hidrolīzi.
- samitināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim).
- samitināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim).
- izkaitināt Ilgāku laiku, daudz kaitināt.
- izkaitināties Ilgāku laiku, ļoti kaitināties.
- izeršināt Ilgu laiku kaitināt, izsmiet, ķircināt.
- ne tik, cik melns aiz naga itin nekā, nemaz, necik.
- ne vilka itin neko, nekā, nemaz.
- ne velna itin neko.
- ne pēdas itin nemaz, necik, ne mazākā mērā.
- ne par naga melnumu itin nemaz, necik.
- universs itin viss esošais - gan kā fizikāls kopums telpā un laikā, gan arī kā visu atsevišķo elementu kopa (visplašākā iespējamā klase).
- raustīt lauvu aiz ūsām izaicināt, kaitināt, mudināt uz pretdarbību.
- mozēt Izjokot; kaitināt; muļķot; nerrot.
- izjodināt Izkaitināt, izķircināt.
- izersināties Izkaitināties.
- klaistīt Izklāt, izritināt.
- ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām.
- bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
- puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas.
- izbarāt Izmitināt (parasti mājlopus).
- izbarot Izmitināt (parasti mājlopus).
- izelpēt Izmitināt.
- izlaicīt Izmitināt.
- uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot.
- izrist Izripināt, izritināt, izkrist.
- izmudžināt Izritināt un samudžināt (piemēram, dziju, diegu).
- iztīt Izritināt, atritināt (ko saritinātu).
- izritēt Izritināties (1), iztīties (2).
- izaritināties Izritināties.
- izlepnot Izrotāt, uskaitināt.
- izsitaļāt Izsitināt.
- parādīt garu degunu (kādam) izsmejot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- uzņem kā govs uz ragiem izsmiet, kaitināt, aprunāt.
- aināties Izveidoties, izvērsties, atritināties, attīties.
- jo uguni biksta, jo labāk kuras jo cilvēku vairāk kaitina, jo vairāk viņš dusmojas.
- aizkaitīgs Jūtelīgs, dusmīgs; aizkaitināms.
- kaitava Kāds, kas bieži kaitina.
- lazeklis kāds, kuru kaitina vai aprunā.
- kņadas Kairinājums, jūklis, kaitināšana.
- irzināt Kairināt, kaitināt.
- zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
- bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
- bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
- ērsināt Kaitināt (suni).
- ērzināt Kaitināt (suni).
- ņarināt Kaitināt (suni).
- ņarināties Kaitināt (suni).
- ņerināt Kaitināt (suni).
- ķiķināties Kaitināt (vienam otru).
- lādināt Kaitināt suni, kamēr tas rej.
- nergstīties Kaitināt suni.
- erdzināt Kaitināt, kairināt.
- tirināt Kaitināt, karināt; apbēdināt.
- ersināt Kaitināt, kūdīt, ķircināt.
- ēršināt Kaitināt, kūdīt, ķircināt.
- errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu.
- peņģēt Kaitināt, ķircināt (suni).
- žvuilīt Kaitināt, ķircināt, muļķot, neļaut mierīgi gulēt.
- ecināt Kaitināt, ķircināt.
- irsināt Kaitināt, ķircināt.
- karcināt Kaitināt, ķircināt.
- kārcināt Kaitināt, ķircināt.
- krancināt Kaitināt, ķircināt.
- ārdināt Kaitināt, muļķot, āzēt; ādināt.
- ādināt Kaitināt, muļķot, āzēt.
- dēlināt Kaitināt, muļķot, izzobot.
- dracināt Kaitināt, musināt.
- šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu.
- aizkarināt Kaitināt, raustīt.
- riebināt Kaitināt, sadusmot, izsaukt īgnumu.
- errot Kaitināt, sadusmot, kļūt īgnam.
- ērcināt Kaitināt; arī ķircināt.
- sirdīt Kaitināt; sirdināt.
- pīcināt kaitināt.
- čādināt Kaitināt.
- dusmināt Kaitināt.
- ērcēt Kaitināt.
- ērdināt Kaitināt.
- gabēt Kaitināt.
- kancināt Kaitināt.
- ķiķināt Kaitināt.
- piģināt Kaitināt.
- piktot Kaitināt.
- sirdināt Kaitināt.
- tīdīt Kaitināt.
- kaitbords Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kiteboard"); pūķošana, kaitošana, kaitserfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis").
- kaitsērfings Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"); pūķošana, kaitošana, kaitbords (angļu "kiteboard").
- pūķošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; kaitsērfings, kaitbords.
- kaitošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu kiteboard).
- snovkaitings Kaitings jeb pūķošana uz sniega vai ledus.
- kāterēties Kaitinoši vilcināties.
- kvērcināt Kaitinot saraudināt vai panākt, ka sāk kviekt.
- ieērcināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
- ieķircināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka sāk dusmoties.
- riteklis kaut kas saritināts.
- noklaudzināt Klaudzinot raitin aust.
- apsmirst Kļūt pretīgam; nokaitināt.
- ļaužistaba Kopēja istaba, kur mitinājās gājēji, laukstrādnieki.
- ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas.
- viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
- ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
- garentīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darbs, kas tika atritināts no augšas uz leju un varēja sasniegt 10 m garumu.
- pakarināt Ķircināt, kaitināt kādu.
- cīcīties Ķircināt, kaitināt, apcelt.
- ķēcināt Ķircināt, kaitināt, novest bērnu līdz brēkšanai.
- čeidināt Ķircināt, kaitināt; mocīt.
- kacināt Ķircināt, kaitināt; niekoties, blēņoties.
- kalenēt Ķircināt, kaitināt.
- karsināt Ķircināt, kaitināt.
- ķērināt Ķircināt, kaitināt.
- tītināt Ķircināt, kaitināt.
- uzkaitināt Ķircinot nokaitināt, uzkūdīt, sadusmot.
- kvekšināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
- kvekšķināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
- sakacināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
- kacināties Ķircinoties kaitināt (vienam otru, citam citu).
- iztiņāt Lēnām, atkārtoti atritināt, atrisināt.
- svipsnot lielīgu žestu taisīt itin kā uzsvilpjot.
- ehe Lieto dusmīgā, aizkaitinātā uzsaucienā.
- gluži lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi; itin.
- ringulots Līkumots, saritināts.
- sarakstlodziņš Lodziņš ar ritināmām izvēlnēm, no kurām lietotājs var atlasīt vienu.
- glumausis Lops ar itin šmulkanu galvu.
- triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības.
- šalē Māja kalnos tūristu izmitināšanai.
- trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu.
- anofelisms Malārijas odu pastāvīga mitināšanās kādā apvidū.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- pakancināt Mazliet kaitināt vai sadusmot.
- paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
- MIF Migrāciju inhibējošais faktors (angļu "migration-inhibiting factor").
- mitēt Mitināt.
- mitēties Mitināties; uzturēties.
- riestāt Mitināties.
- heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība.
- lopmuiža Muižas palīgsaimniecība (filiāle), kur mitināja muižas lopus, izveidojās gk. 19. gs. 1. pusē.
- Haruskaibe Munduruku (Brazīlijas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas palīdzējis izrāpties no pazemes cilvēkiem, kas pirms tam mitinājušies pazemē.
- pakarināties Nedaudz kaitināt, ķircināt.
- pasvilināt Nedaudz, mazliet, kādu brīdi kaitināt, sadusmot.
- pamitināt Neilgu laiku mitināt.
- pamitināties Neilgu laiku mitināties.
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
- špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- ienerrot Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts; ienarrāt; iekaitināt.
- nūsēt Nerrot, kaitināt, muļķot.
- iekarsīgs Nesavaldīgs, straujš; viegli sakaitināms.
- satracināms Nesavaldīgs, viegli aizkaitināms.
- ne pats velns neviens pats, itin neviens.
- uzērcēt Nokaitināt, sadusmot, izzobot.
- nobesīt Nokaitināt; sadusmot.
- noērsināt Nokaitināt.
- nokaitīt Nokaitināt.
- piebesīt Nokaitināt.
- noknietēt Noknitināt.
- virtedzenis Noplēsta liepas vai kārkla lūka saritinājums.
- nošvīkstināt Nošvitināt (2).
- zadināties Ņemties, spēlēties, puišus kaitināt.
- investīciju kvalitāte obligāciju reitings no Baa/BBB un augstāk; obligācijas, kam ir investīciju kvalitāte, ir derīgas lai tās iepirktu fiduciāriji.
- orgastiskā Orgastiskā aploce - iegurņa muskulis sievietēm, ar kuru viņas makstī esošo locekli var vienlaikus masēt un kaitināt, līdz ar to izraisīdamas spēcīgu baudas izjūtu kā sev, tā partnerim.
- pārmitināt Pabarot, izmitināt kādu laiku.
- aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
- apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
- paērsināt Pakaitināt (suni).
- paņariāt Pakaitināt (suni).
- paērcināt Pakaitināt; arī paķircināt.
- padīdināt Pakaitināt.
- papiģināt Pakaitināt.
- pašempēt Pakaitināt.
- pašutināt Pakaitināt.
- palmitāti Palmitinskābes esteri; lieto ziepju un sveču ražošanā.
- izkarināt Pamest neapmierinātu, pamatīgi ķircināt, kaitināt.
- satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt.
- kverkšināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
- kverkšķināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
- saerrināt Panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt.
- mulinē Paņēmiens zobenu cīņā: ieroci sitina sev apkārt, lai atgaiņātos no vairākiem uzbrucējiem.
- pārkaitināt Pārāk nokaitināt.
- propiska Pārbaude pēc iemitināšanas cietuma kamerā.
- E160b Pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- annato Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā.
- E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- vispēdīgais Pilnīgi viss; itin viss.
- Rēgisa-Breitingene Pilsēta Vācijā ("Regis-Breitingen"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm.
- polene Politinformācija (skolā).
- politene Politinformācija (skolā).
- precipitinogenoīds Precipitinogens, kas zaudējis spēju izraisīt precipitāciju.
- leikoprecipitīns Precipitins, kas specifisks leikocītiem.
- vērdiņsēne Pūkaiņu dzimtas ģints ("Collybia"), augļķermeņi nelieli, bez plīvura, cepurīte parasti plāna, sākumā izliekta, ar ieritinātu malu, vēlāk izpletusies vai ieliekta, 70 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- baltmietene pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Leucopaxillus"), 18 sugas, augļķermeņi gaļīgi ar ieritinātu cepurītes malu, cepurītes diametrs - 3-40 cm, aug laucēs, pļavās, mežos, augļķermeņi veido apļus vai grupas.
- besīt Radīt neapmierinātību, nepatikt; kaitināt; tracināt.
- šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
- renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji.
- aizritināties Refl. --> aizritinat (1).
- aizritināties Refl. --> aizritināt (2).
- atrisināties Refl. --> atrisināt (1); atritināties.
- atritināties Refl. --> atritināt (1).
- atritināties Refl. --> atritināt (2).
- iemitināties Refl. --> iemitināt; arī ieviesties.
- izmitināties Refl. --> izmitināt; tikt izmitinātam.
- izritināties Refl. --> izritināt (1); tikt izritinātam.
- izritināties Refl. --> izritināt (2); tikt izritinātam.
- noritināties Refl. --> noritināt (1); tikt noritinātam.
- noritināties Refl. --> noritināt (2); tikt noritinātam.
- ritināties Refl. --> ritināt(2).
- saritināties Refl. --> saritināt; tikt saritinātam.
- uzritināties Refl. --> uzritināt (2); tikt uzritinātam.
- uzritināties Refl. --> uzritināt (3); tikt uzritinātam.
- obligācijas reitings reitings, ko obligācijām piešķir finanšu organizācijas un kas raksturo tās no investēšanas drošuma viedokļa.
- aizkaitinājums Rezultāts --> aizkaitināt.
- aizkaitinātība Rezultāts --> aizkaitināt.
- plēsināt Rīdot, kaitinot (parasti suņus), panākt, ka (tie) sāk plēsties; rīdīt.
- raibīt Riebt, riebties - būt pretīgam, kaitināt.
- aizlaidnis Ritināms loga aizsargs.
- aizritināt ritināt ciet; ritinot aizklāt (kam priekšā)
- aizritināt Ritināt prom; ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizripināt.
- atritināt Ritināt šurp.
- atritināt Ritināt vaļā.
- plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- ripināt Ritināt, grozīt.
- locīt Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida.
- gretināt Ritināt.
- rotelēt Ritināt.
- ringoties Ritināties, locīties.
- ringulēties ritināties.
- ritulēties Ritināties.
- satīt Ritinot (ko), izveidot (no tā).
- aizritināt Ritinot aiztīt, satīt.
- aizritināt Ritinot aizvirzīt.
- apritināt Ritinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- atritināt Ritinot attīt (ko saritinātu, satītu).
- atritināt Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atritināt Ritinot atvirzīt šurp; ritinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
- ieritināt Ritinot ievirzīt (kur iekšā).
- izritināt Ritinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izritināt Ritinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izritināt Ritinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- pārritināt Ritinot pārvirzīt, (pāri kam, pār ko).
- paritināt Ritinot pavirzīt.
- pieritināt Ritinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzritināt Ritinot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
- noritināt Ritinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost.
- atrisināt Ritinot, risinot attīt; atritināt; atraisīt.
- saritināt Ritinot, tinot izveidot.
- aizluncināties Ritinoties aizrāpot, aizlīst, aizlodāt.
- apritināties Ritinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- paritināties Ritinoties pavirzīties.
- ringuļoties Sacirtoties, saritināties.
- sabodzināt Sadusmot, sakaitināt.
- būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks.
- stallis saimniecības ēka zirgu mitināšanai; vietām arī aitu un citu mājlopu kūts
- saiet lielajā pienā saka par kādu, kas ir lielās dusmās vai ļoti aizkaitināts.
- uguns, ne laiks saka par nesavaldīgu, viegli sakaitināmu cilvēku.
- kā Tukuma ziepnieks saka par viegli sakaitināmu, ļoti dusmīgu, spītīgu cilvēku.
- jebal Saka, ja kāds ir nokaitinājis vai sadusmojis.
- iritācija Sakaitināšana, sadusmošana.
- saērsināt Sakaitināt (suni).
- iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku).
- apniknot Sakaitināt, sadusmot.
- iedusmāt Sakaitināt, sadusmot.
- iedusmināt Sakaitināt, sadusmot.
- iedusmot Sakaitināt, sadusmot.
- sašutināt Sakaitināt, sadusmot.
- iekaitīt Sakaitināt, saniknot.
- saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
- uzsist burbuli sakaitināt; uztraukt.
- aizdot dūšu sakaitināt.
- sanīdināt sakaitināt.
- sadražnīt Sakaitināt.
- sakuldurēt Sakaitināt.
- uzerrināt Sakaitināt.
- iezadināt Sākt kaitināt.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- sariņķināties saliekties, saritināties kamolā.
- samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
- dracinēt Samulsināt, sakaitināt.
- PITA Sāpe pakaļā (par īpaši kaitinošu situāciju vai cilvēku; angļu "pain in the ass"; īsziņās).
- raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- saķircināt Saraudināt, sakaitināt, sadusmot.
- rīstaine Saritināma sega no lazdu rīkstītēm.
- kailēt Saritināt trosi (virvi) apaļā vai astoņveida ritulī (jūrniecībā un zvejniecībā).
- kumbāt Saritināt turzas veidā; gumbāt.
- kumbt Saritināt turzas veidā; gumbāt.
- gumbāt Saritināt turzas veidā.
- aizrotināt Saritināt virvi aiz masta.
- sarinkt Saritināt, sagriezt gredzenā; saliekt, salocīt; sagumt.
- satirāt Saritināt, saņemt kopā.
- savelt Saritināt, sarotīt.
- salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida; ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
- kumpāt Saritināt.
- saripināt Saritināt.
- saritinēt Saritināt.
- satīties Saritināties (1).
- ieritināties Saritināties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzritināties Saritināties virsū (uz kā, kam) - parasti par kaķi, čūsku.
- sagriezties Saritināties, sačokuroties, parasti bojājoties.
- ritinēties saritināties.
- saringulēties Saritināties.
- saringuļoties Saritināties.
- saripināties Saritināties.
- sarotīties Saritināties.
- sasalinkinēties Saritināties.
- sasaritinēties Saritināties.
- sasitināties Saritināties.
- tekterēties Saritināties.
- uzrotināties Saritināties.
- vadmalbaķis Saritināts vadmalas audums.
- baķis Saritināts, satīts liels (parasti auduma) gabals.
- rietums saritināts, satīts noausts audekls.
- ierotināt Saritinot ievietot.
- sarundulēt Satīt (rullī, veltnī); saveltnēt, saritināt.
- sarundulēties Satīties (rullī, veltnī); saveltnēties, saritināties.
- ritulis Satīts vai saritināts priekšmets; veidojums, kam ir apļa, cilindra forma.
- saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
- kritin Savienojumā "kritin krist" izsaka darbības "krist" pastiprinājumu.
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
- ovoprecipitīns Seruma precipitins, kas specifisks olas baltumam.
- racējskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Scaritinae"), sastopama dažādos biotopos, gk. ūdeņu tuvumā, pārtiek no sīkiem kukaiņiem; >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 15 sugu.
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
- sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- brūnā smiltājvabole smiltājvaboļu ģints suga ("Serica brunnea"), neliela, 8-9,5 mm gara vabole, ar gandrīz cilindrisku, maz hitinizētu, sarkanbrūnu ķermeni.
- autopiekabe Speciāla slēgta vieglā autotransporta piekabe, kas ir aprīkota ar nepieciešamajām ērtībām tūristu īslaicīgai izmitināšanai; treilers.
- izturēt Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus); arī izmitināt.
- tītīt Spītēt, kaitināt, ķircināt.
- sakarināt Stipri kaitināt, sadusmot.
- izķircināt Stipri ķircināt, nokaitināt.
- izķircināties Stipri ķircināties, koķetēt, kaitināt.
- Apaščas svīta stratigrāfiska vienība apakšsilūra nogulumu slāņkopā Latvijas dienvidu daļā, Lietuvas rietumu rajonos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums - līdz 11 m, nogulumi satur hitinozojus un konodontu elementus, kuru sastāvs liecina par piederību pie Landoveru stāva.
- kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
- vistene Šīs dzimtas ģints ("Empetrum"), mūžzaļš puskrūms ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
- izaicinošs Tāds, kas apvaino, kaitina, izraisa nepatiku; tāds, kas liek asi reaģēt.
- ķurzīgs Tāds, kas ritinās, veltnējas (tūtas veidā).
- ziemmitis Tāds, kas ziemu pārdzīvojis, izmitināts.
- apskaitulīgs Tāds, ko viegli var nokaitināt.
- tuntolis Tas, kas ir saritināts, satīts, savīstīts.
- tuntulis Tas, kas ir saritināts, satīts, savīstīts.
- ciparslēga taustiņš tastatūras taustiņš, kas darbojas kā pārslēgs. Ar ieslēgtu ciparslēga taustiņu cipartastatūras taustiņus var izmantot skaitlisku datu ievadei režīmu, tāpat kā strādājot ar kalkulatoru. Ar atslēgtu ciparslēga taustiņu lielākā daļa cipartastatūras taustiņu tiek izmantoti kursora vadībai un ekrāna ritināšanai.
- lejupšķiršanas taustiņš taustiņš (parasti ar apzīmējumu [Pg Dn]), kas izvietots rediģēšanas taustiņu blokā un dažādās programmās mēdz pildīt atšķirīgas funkcijas, bet visbiežāk to izmanto tekstapstrādes programmās, lai dokumentu ritinātu par viena ekrāna saturu uz leju.
- augšupšķiršanas taustiņš taustiņš (parasti ar apzīmējumu [Pg Up]), kas izvietots rediģēšanas taustiņu blokā un dažādās programmās mēdz pildīt atšķirīgas funkcijas, bet visbiežāk to izmanto tekstapstrādes programmās, lai dokumentu ritinātu par viena ekrāna saturu uz augšu.
- čīdīt Tiepties, kaitināt, spītēt.
- izmitināties Tikt izmitinātam (par dzīvniekiem).
- pietīt Tinot (piemēram, atritināto dziju), pabeigt veidot (kamolu).
- rundulēt Tīt (rullī, veltnī); veltnēt, ritināt.
- rundulēties Tīties (rullī, veltnī); veltnēties, ritināties.
- ķurzulēties Tīties, ritināties, veltnēties (tūtas veidā); ķurzāties.
- ķurzāties Tīties, ritināties, veltnēties (tūtas veidā).
- tribulēt Traucēt; kaitināt.
- ķurza Tūtas veidā saritinājies, saveltnējies veidojums.
- tutti quanti un visi citi; itin visi; un tā joprojām.
- Žekitinjonja Upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
- Paraiba du Sula upe Brazīlijas dienvidaustrumos (“Rio Paraibo do Sul”), Riodežaneiro štatā, garums — 1150 km (kopā ar Paraitingu), sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
- aiznikties Uzbrukt, uzmākties, izzobot, āzēt, nerrot, kaitināt.
- sabust Uzbudināt, uztraukt, sakaitināt.
- uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt.
- dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns.
- rituļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Clambidae"), līdz 1 mm garas vaboles, kas spēj saritināties ritulī, >70 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- gliemežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Drilidae"), \~200 sugu, Eiropā konstatēts 18 sugu, Latvijā iespējams ir 1-2 sugas, ķermenis melns, izstiepts, maz hitinizēts, 4,5-11 mm garš, kāpuri attīstās gliemežos.
- kokurbis Vaboļu kārtas dzimta ("Lymexylonidae"), 75 sugas, Latvijā 3 sugas, vaboļu ķermenis 6-18 mm garš, maz hitinizēts, galva liela, segspārni bez epipleirām.
- māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem.
- eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
- māņkoksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Oedemeridae"), 800 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis šaurs, garens, maz hitinizēts, sastopamas gk. uz ziediem; šaurspārņu dzimta.
- cigārtinēji Vaboļu kārtas, smecernieku dzimtas apakšdzimta ("Rhynchitinae") ar taisniem galvas taustekļiem un garu tievu smecerveidīgu galvu.
- ērsināties Vairākkārt kaitināt (suni), draudot ar koku.
- ērcināties Vairākkārt kaitināt; ķircināties.
- iekacināt Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
- iekacināties Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
- staipīt Vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
- pužeklis veca, sagruvusi ēkas daļa vai atsevišķa ēka; arī pavirši celta būda ar salmu, žagaru vai lapu jumtu, kur mitinās vai vistas.
- Arbuda Vēdisma mitoloģijā - teiksmains rāpuļveidīgs radījums un dieva Indras ienaidnieks, kas mitinās kalnā un ik pēc sešiem mēnešiem sakustas izraisīdams zemestrīces.
- ievilkt Velkot (kur iekšā) vai ritinot kopā, pārtraukt (piemēram, ierīces) darbību.
- stiept Velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, kā (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
- olīt Velt, ritināt, griezt.
- oļīt Velt, ritināt, griezt.
- mangale Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai; mangalis.
- mangalis Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai.
- pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
- kapeadors Vēršu cīņas dalībnieks, kas kaitina vērsi, uzstājoties pirms toreadora.
- cerkomonādes Vicaiņu ģints, kas mitinās zarnās.
- cerkomonas Vicaiņu ģints; mitinās zarnās.
- skaislīgs Viegli sakaitināms.
- ķircināt Viegli, jokojoties zobot (kādu); arī kaitināt (1).
- kancināties Vienam otru iztaujāt, kaitināt.
- knapoties Vienam otru kaitināt.
- lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases ģints ("Lamblia"), parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā, >10 sugas, Latvijā izplatīta 1 suga.
- dzīvokļu viesnīca viesnīca, kur lielākā daļa ir dzīvokļveida numuri, kas iekārtoti atsevišķos stāvos un ir atdalīti no pārējiem numuriem vai atrodas citā ēkā; šādas viesnīcas parasti orientējas uz viesiem, kuri izmitināšanas pakalpojumus izmanto ilgāku laiku.
- panūrgs Viltīgs blēdis, viens no Rablē romāna varoņiem, kas atriebās uz kuģa kādam tirgotājam, kurš viņu bija aizkaitinājis, iesviezdams tā aunu jūrā, un šim aunam pakaļ tad viss aitu bars iemetās jūrā.
- Bosals Vudū kultā - tā sauktais "dieva mežonis", kura gars iemitinās cilvēkā plosot un mokot to.
- hostelis Zemākās kategorijas tūristu mītnes veids, kas piedāvā izmitināšanas pakalpojumus jauniešiem, parasti istabās ar 2-6 vietām ar kopēju virtuvi, tualetes un dušas telpām; darbība bieži tiek organizēta kā pašapkalpošanās uzņēmumā un pakalpojumu cenu līmenis ir salīdzinoši zems.
- tīstenis Ziedkopas veids, kas pieder žuburoņu grupai, sagriezts sirpis ar ziedēšanas sākumā ieritinātu galotni; raksturīgs asinszālēm u. c.
- apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu.
itin citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV