Paplašinātā meklēšana
Meklējam gums.
Atrasts vārdos (509):
- gums:1
- agums:1
- augums:1
- bēgums:1
- bogums:1
- cegums:1
- čagums:1
- čagums:2
- čagums:3
- čagums:4
- čagums:5
- čegums:1
- čigums:1
- čugums:1
- degums:1
- dīgums:1
- ilgums:1
- jegums:1
- jēgums:1
- jūgums:1
- ķegums:1
- ķegums:2
- Ķegums:1
- ķigums:1
- lāgums:1
- līgums:1
- lugums:1
- lūgums:1
- ļogums:1
- magums:1
- gumstīt:1
- acīgums:1
- āķīgums:1
- baigums:1
- bargums:1
- bārgums:1
- beigums:1
- bergums:1
- bērgums:1
- birgums:1
- blāgums:1
- dārgums:1
- daugums:1
- diegums:1
- dorgums:1
- ecīgums:1
- Grigums:1
- ģiegums:1
- liegums:1
- liegums:2
- maigums:1
- mužgums:1
- apaugums:1
- apdegums:1
- apjēgums:1
- atlūgums:1
- atsegums:1
- aušīgums:1
- badīgums:1
- bažīgums:1
- bēdīgums:1
- bijīgums:1
- bliegums:1
- brangums:1
- brengums:1
- cerīgums:1
- cītīgums:1
- cūcīgums:1
- dabīgums:1
- dējīgums:1
- derīgums:1
- devīgums:1
- domīgums:1
- dūšīgums:1
- džaugums:1
- ērcīgums:1
- ērmīgums:1
- errīgums:1
- gādīgums:1
- galīgums:1
- gaļīgums:1
- garīgums:1
- godīgums:1
- īdzīgums:1
- ieaugums:1
- iedegums:1
- ieilgums:1
- ielūgums:1
- iesegums:1
- indīgums:1
- izaugums:1
- izdegums:1
- izlīgums:1
- jocīgums:1
- jutīgums:1
- jūtīgums:1
- kārīgums:1
- kliegums:1
- kodīgums:1
- kopīgums:1
- ķēmīgums:1
- ķepīgums:1
- lācīgums:1
- lēnīgums:1
- līdīgums:1
- lipīgums:1
- lotīgums:1
- ļumīgums:1
- mājīgums:1
- manīgums:1
- mānīgums:1
- melīgums:1
- mīlīgums:1
- mudīgums:1
- mūžīgums:1
- aizjūgums:1
- aizlūgums:1
- ākstīgums:1
- apaļīgums:1
- auglīgums:1
- bailīgums:1
- balsīgums:1
- blaizgums:1
- blēdīgums:1
- burvīgums:1
- burzīgums:1
- centīgums:1
- cienīgums:1
- darbīgums:1
- dedzīgums:1
- drūmīgums:1
- dumpīgums:1
- dusmīgums:1
- dzēlīgums:1
- dzīvīgums:1
- ēdelīgums:1
- gaisīgums:1
- garaugums:1
- garšīgums:1
- gaumīgums:1
- gražīgums:1
- grēcīgums:1
- ieslēgums:1
- iestigums:1
- īsslēgums:1
- jēdzīgums:1
- jūsmīgums:1
- kairīgums:1
- kaitīgums:1
- kārtīgums:1
- kašķīgums:1
- kaunīgums:1
- klīrīgums:1
- kļūdīgums:1
- kļūmīgums:1
- kņadīgums:1
- koplīgums:1
- kustīgums:1
- kvēlīgums:1
- ķildīgums:1
- lādzīgums:1
- laicīgums:1
- lempīgums:1
- līdzīgums:1
- lielīgums:1
- lišķīgums:1
- lustīgums:1
- ļodzīgums:1
- mainīgums:1
- maldīgums:1
- mantīgums:1
- mierīgums:1
- milzīgums:1
- modrīgums:1
- nadzīgums:1
- naidīgums:1
- naudīgums:1
- iegumstīt:1
- līgumsods:1
- gumstīties:1
- abpusīgums:1
- aizliegums:1
- alkatīgums:1
- apdomīgums:1
- apjomīgums:1
- apķērīgums:1
- apnicīgums:1
- apņēmīgums:1
- apsteigums:1
- apzinīgums:1
- ārišķīgums:1
- atkarīgums:1
- attapīgums:1
- atturīgums:1
- bagātīgums:1
- baismīgums:1
- briedīgums:1
- caurdegums:1
- čīkstīgums:1
- dailaugums:1
- daiļaugums:1
- dažādīgums:1
- degsmīgums:1
- derdzīgums:1
- draudīgums:1
- drīzaugums:1
- drosmīgums:1
- dzirdīgums:1
- efektīgums:1
- elastīgums:1
- gāzelīgums:1
- glaimīgums:1
- glāstīgums:1
- glaudīgums:1
- griezīgums:1
- iederīgums:1
- iedomīgums:1
- iejutīgums:1
- iejūtīgums:1
- iekšķīgums:1
- ienesīgums:1
- iesniegums:1
- iestingums:1
- ievērīgums:1
- iežmaugums:1
- iežņaugums:1
- īpatnīgums:1
- izdevīgums:1
- izmanīgums:1
- izmisīgums:1
- iznesīgums:1
- iznīcīgums:1
- iztapīgums:1
- izturīgums:1
- izvēlīgums:1
- jūtelīgums:1
- kaislīgums:1
- kaismīgums:1
- kauslīgums:1
- kautrīgums:1
- klausīgums:1
- kniebīgums:1
- kodolīgums:1
- koķetīgums:1
- kreftīgums:1
- kristīgums:1
- kroplīgums:1
- kutelīgums:1
- ķecerīgums:1
- likumīgums:1
- mākslīgums:1
- mežonīgums:1
- mierlīgums:1
- mirstīgums:1
- nebēdīgums:1
- nedabīgums:1
- nederīgums:1
- negodīgums:1
- neģēlīgums:1
- nejutīgums:1
- nejūtīgums:1
- aģentlīgums:1
- aizdomīgums:1
- aizrāvīgums:1
- ārprātīgums:1
- asprātīgums:1
- atbildīgums:1
- atjautīgums:1
- atriebīgums:1
- atsaucīgums:1
- atsperīgums:1
- atspriegums:1
- atšķirīgums:1
- audzelīgums:1
- autorlīgums:1
- bezbēdīgums:1
- bezcerīgums:1
- bezdomīgums:1
- bezgalīgums:1
- bezgodīgums:1
- bezjūtīgums:1
- bezrūpīgums:1
- bezsātīgums:1
- bramanīgums:1
- bravūrīgums:1
- briesmīgums:1
- cilvēcīgums:1
- divdomīgums:1
- divkosīgums:1
- divpusīgums:1
- dižmanīgums:1
- draudzīgums:1
- drausmīgums:1
- drebelīgums:1
- dvēselīgums:1
- gaudulīgums:1
- godbijīgums:1
- godkārīgums:1
- iecietīgums:1
- iecirtīgums:1
- iedarbīgums:1
- ietekmīgums:1
- ietielīgums:1
- ietiepīgums:1
- ietilpīgums:1
- ilgmūžīgums:1
- īslaicīgums:1
- īsredzīgums:1
- izlaidīgums:1
- izskatīgums:1
- izšķirīgums:1
- izvairīgums:1
- izveicīgums:1
- jaunavīgums:1
- juceklīgums:1
- juteklīgums:1
- kareivīgums:1
- labdabīgums:1
- labticīgums:1
- labvēlīgums:1
- lēndabīgums:1
- lētticīgums:1
- liekulīgums:1
- liktenīgums:1
- manierīgums:1
- māņticīgums:1
- mazdūšīgums:1
- mazjutīgums:1
- mazjūtīgums:1
- mazražīgums:1
- mazrunīgums:1
- mazturīgums:1
- meitenīgums:1
- melkulīgums:1
- mēlnesīgums:1
- neauglīgums:1
- nebalsīgums:1
- nebēdnīgums:1
- neburzīgums:1
- negausīgums:1
- negribīgums:1
- nejēdzīgums:1
- nekaitīgums:1
- nekārtīgums:1
- nekaunīgums:1
- aizmāršīgums:1
- aizrautīgums:1
- ātrdarbīgums:1
- balamutīgums:1
- bālasinīgums:1
- bērnišķīgums:1
- bezbailīgums:1
- bezdarbīgums:1
- bezgaršīgums:1
- bezgaumīgums:1
- bezgausīgums:1
- bezgrēcīgums:1
- bezjēdzīgums:1
- bezkaunīgums:1
- bezmērķīgums:1
- bezprātīgums:1
- bezsirdīgums:1
- bezspēcīgums:1
- beztiesīgums:1
- bezveidīgums:1
- bezvērtīgums:1
- brīnišķīgums:1
- cēlsirdīgums:1
- daiļrunīgums:1
- dievbijīgums:1
- dievišķīgums:1
- dīkdienīgums:1
- divvērtīgums:1
- dižciltīgums:1
- dzeltenīgums:1
- dziļdomīgums:1
- dzirkstīgums:1
- garlaicīgums:1
- godprātīgums:1
- iespaidīgums:1
- izklaidīgums:1
- izšķērdīgums:1
- jauneklīgums:1
- kraukšķīgums:1
- labprātīgums:1
- labsirdīgums:1
- labskanīgums:1
- laikmetīgums:1
- lēnprātīgums:1
- līdzjutīgums:1
- līdzjūtīgums:1
- lielmanīgums:1
- lietderīgums:1
- lietišķīgums:1
- ļaundabīgums:1
- ļaunvēlīgums:1
- mantkārīgums:1
- masveidīgums:1
- mazkustīgums:1
- mazpienīgums:1
- mazsvarīgums:1
- mazvārdīgums:1
- mazvērtīgums:1
- meistarīgums:1
- mierizlīgums:1
- miermīlīgums:1
- mikroliegums:1
- mīkstulīgums:1
- mūsdienīgums:1
- neapdomīgums:1
- neapzinīgums:1
- neienesīgums:1
- neizdarīgums:1
- neizdevīgums:1
- neizturīgums:1
- neizvēlīgums:1
- acumirklīgums:1
- aizsargsegums:1
- amatnoziegums:1
- anodspriegums:1
- arodkaitīgums:1
- asinskārīgums:1
- atcēlējlīgums:1
- augstražīgums:1
- bezkaislīgums:1
- bezsaturīgums:1
- brīvprātīgums:1
- caurlaicīgums:1
- caurspīdīgums:1
- cietsirdīgums:1
- daiļskanīgums:1
- darbspējīgums:1
- daudzpusīgums:1
- daudzrunīgums:1
- divnozīmīgums:1
- draiskulīgums:1
- drošsirdīgums:1
- gaismjutīgums:1
- gaišredzīgums:1
- grūtsirdīgums:1
- ilgtspējīgums:1
- izpalīdzīgums:1
- izteiksmīgums:1
- jaukskanīgums:1
- līdzcietīgums:1
- līdzspriegums:1
- līdztiesīgums:1
- līdzvainīgums:1
- līdzvērtīgums:1
- lietpratīgums:1
- ļaunprātīgums:1
- maiņspriegums:1
- mantrausīgums:1
- maznozīmīgums:1
- mērķtiecīgums:1
- neatlaidīgums:1
- necilvēcīgums:1
- nedraudzīgums:1
- neiecietīgums:1
- neizskatīgums:1
- neizveicīgums:1
- līgumslēdzējs:1
- augstprātīgums:1
- augstsirdīgums:1
- augstspraigums:1
- augstspriegums:1
- augstvērtīgums:1
- aukstasinīgums:1
- bezatbildīgums:1
- bezpalīdzīgums:1
- darbaspējīgums:1
- datornoziegums:1
- daudzbalsīgums:1
- daudzvārdīgums:1
- daudzveidīgums:1
- greizsirdīgums:1
- izturspriegums:1
- karstasinīgums:1
- kibernoziegums:1
- līnijspriegums:1
- maziedarbīgums:1
- mijiedarbīgums:1
- mīkstčaulīgums:1
- mīkstsirdīgums:1
- līgumsaistības:1
- aukstumražīgums:1
- darbietilpīgums:1
- darbnespējīgums:1
- daudznozīmīgums:1
- dzimumnoziegums:1
- elektroapdegums:1
- gaismizturīgums:1
- impulsspriegums:1
- kampaņveidīgums:1
- lēcienveidīgums:1
- lidojumderīgums:1
- līdzatbildīgums:1
- likumsakarīgums:1
- necaurspīdīgums:1
- neizteiksmīgums:1
- līgumsabiedrība:1
- līgumstrādnieks:1
- daudzskaitlīgums:1
- mitrumizturīgums:1
- aizliegumsistēma:1
- karstumizturīgums:1
- kriminālnoziegums:1
- mitrumietilpīgums:1
- lietotājdraudzīgums:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2344):
- ietilpība (daiļdarba, teksta) satura nozīmīgums, dziļums
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites
- raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis
- helioksantoze Ādas iedegums, pigmentācija saules starojuma ietekmē
- apadas Adījuma nobeigums
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
- embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces)
- izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus
- embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās
- mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu
- bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus
- bans Aizliegums, publisks pasludinājums
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu
- aizlūgšana Aizlūgums
- ofīcijs Aizlūgums par mirušajiem
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam
- apsauka Aizrādījums, aizliegums
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli)
- fondu emisija akciju kapitāla pieaugums kādā uzņēmumā, ieskaitot akciju kapitāla fondus vai sadalāmo peļņu
- ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi
- anodspriegums Anodbaterijas spriegums
- anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā
- pimpuris Apaļš izaugums uz koka
- apalums Apaļš izaugums, veidojums
- gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.)
- apdedze Apdegums
- apdedzinājums Apdegums
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi
- 1. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgs ādas apsārtums, pietūkums, sāpes
- nepārsteidzība Apdomīgums
- nepārsteidzīgums Apdomīgums
- apjucība Apjukums, samulsums, saīgums
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei
- apsene Apšu liegums
- apzinība Apzinīgums
- hronometrāža ar hronometru noteiktais ilgums
- sēra korķis ārējās auss ejas dziedzeru sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto šo eju
- parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība
- pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums
- hipergigantosoma Ārkārtīgi liels augums, gigantisms
- hiperpātija Ārkārtīgs slimīgums
- frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks
- arteriotonija Artērijas sienas spraigums
- hepatohēmija Asins sastrēgums aknās
- encefalēmija Asins sastrēgums galvas smadzenēs
- hemostāze Asiņu sastrēgums
- asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem
- hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību
- spina Ass kaula izaugums jeb paugurs
- dureklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem
- dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis
- durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis
- dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums
- atlūgumies Atlūgums
- energoneatkarīga atmiņa atmiņa, kas izveidota tā, lai saglabātu ierakstīto informāciju arī tad, kad barošanas spriegums ir atslēgts
- apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
- Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers
- Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
- Gaujienas purvs atrodas Gaujienas pagastā, platība — 608 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7 m, austrumu daļā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., 215 ha); Sloku purvs
- Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
- Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
- Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs
- Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
- Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
- Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
- Brandavu ezers atrodas Rietumkursas augstienē, Jaunpils novada Jaunpils pagastā, 53,4 m vjl., platība - 11,6 ha, garums - 510 m, platums - 340 m, vidējais dziļums - 2,1 m, lielākais dziļums - 5,8 m, eitrofs, dūņu slānis >2 m, aizaugums - 35%
- Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
- žiglība Ātrums, mudīgums, žiglums, veiklums
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- konkrescence Atsevišķu ķermeņa daļu saaugums
- relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam
- atsparība Atsperīgums
- atsperība Atsperīgums
- rasme Atspirdzinājums, sekmīgums, auglīgums
- plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem)
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana
- attura Atturīgums, atturība
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām
- matrice Audu daļa, kurā atrodas kāds orgāns vai izaugums (zobi, nagi)
- piedēklis Audu izaugums uz kāda no auga orgāniem
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
- kvantitatīvā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē audzes kopējās krājas vidējais pieaugums
- tehniskā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē noteiktu dimensiju un kvalitātes kokmateriālu vidējais pieaugums audzē
- fekunditāte Auglība, auglīgums
- gāds Auglīgums
- rasma Auglīgums
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai)
- Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
- Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
- virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi
- kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā)
- kronis Augstākais sasniegums; tas, kas ir pārāks par ko citu
- augstspraigums Augstspriegums
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā
- lēsa augu un augu sakņu saaugums
- masa Augums
- noauga Augums
- rumpis Augums
- stans Augums
- facies Augums, āriene: seja, izskats, skats, ārējā parādība
- būda Augums, ķermenis
- hipomezisoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo
- hipomezosoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo
- slejs Augums, stāvs
- statura Augums, stāvs
- ankilotija Auss ārējās ejas aizaugums vai sašaurinājums
- apaudas Aušanas nobeigums
- sprieguma invertors autonomais invertors, kura izejas spriegums periodiski lēcienveidā pārmetas no pozitīvas vērtības uz tikpat lielu negatīvu vērtību un atpakaļ
- strāvas invertors autonomais invertors, kura izejas strāva periodiski ar lēcienu maina virzienu; samazinot slodzes strāvu, ievērojami pieaug izejas spriegums
- kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām
- kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām
- Vecumu purvs Badnovas purvs, dabas liegums dabas parka "Vecumu meži" teritorijā
- nemiers Bailes, tramīgums (dzīvniekiem)
- bailība Bailīgums
- koda baletā - deju noslēgums; cēliena fināls, kurā piedalās visi solisti un kordebalets
- monotonija Balss toņa nemainīgums, ko novēro balsenes muskuļu paralīzes gadījumā
- nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis
- certifikācija Bankas rakstveida apliecinājums uz čeka, ka čekam ir segums
- bārgums Bargums
- bērgums Bargums
- lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts
- iebailība Bažīgums
- atplūdi Bēgums
- bļurzma bēgums (aizkritis ūdens jūrmalā)
- fine Beigas, nobeigums
- nobeigas Beigas, nobeigums
- infantilisms Bērnišķīgums
- izdzist bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi)
- bezstils bezgaumība, bezgaumīgums
- bezgodība Bezgodīgums; bezgodīga rīcība
- pofigisms Bezrūpīgums, vienaldzība
- nestiprums Bezspēcība, nevarīgums, vārgums, vājība
- privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas
- molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces
- eksaltācija bioelektrisko potenciālu amplitūdas pieaugums kaut kādas iedarbības rezultātā
- atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu
- kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja)
- Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha
- Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas
- Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
- Gaujienas priedes botāniskais liegums Gaujienas pagastā, platība — 71 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 170-200 g. vecas priežu audzes ar bagātīgu pamežu
- Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
- Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha
- Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha
- Ežezera salas botāniskais liegums, tagadējais dabas liegums "Ežezers"
- brengums Brangums
- Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha
- budžeta deficīts budžeta gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem
- kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
- kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
- cahier Burtnīca, piezīmju grāmatiņa; senāk žēlošanās raksts, lūgums valdniekam; vēlētāju rakstīta instrukcija deputātiem
- nervozēt būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motoriska nemiers
- turēt būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem
- tirpt būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām)
- turēties (arī stāvēt) uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas
- iepriekšsaspriegtās konstrukcijas būvksonstrukcijas, kuru elementos izgatavošanas vai montāžas procesā tiek radīts sākotnējs spriegumstāvoklis
- transparence Caurspīdīgums
- transparency Caurspīdīgums
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums
- pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums; arī nojume
- pajumts Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums; arī nojume
- zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts
- zemes ceļš ceļš, kura segums ir dabiska grunts; zemesceļš
- cementa aktivitāte cementa stiprības pieaugums pēc noteikta cietēšanas laika (pārbauda pēc standartnoteikumiem)
- sadārdzināšanās cenu pieaugums
- gravitāte Cienība, nopietnība, svinīgums
- notabilitāte Cieņa, svarīgums, cildenums; ievērojama personība
- rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām)
- dzelksnis Ciets un ass izaugums (augiem)
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums
- akcija cilvēka stāvoklis sabiedrībā, nozīmīgums
- viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus
- idiots cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā
- setuks cilvēks, kura augums mazāks par vidējo
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē)
- trapistieši Cisterciešu ordeņa atzars, dibināts 17. gs., stingri noteikumi, t. sk. aizliegums runāt
- ksenolīts Cita ieža atlūzu ieslēgums magmatiskā iezī
- pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu
- uzdevums civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus)
- glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem
- čarteris Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums
- šarpatiņš Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums
- šarterpartija Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums
- šarters Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums
- šerpatiņš Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
- Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
- Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija
- Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
- Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
- Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris")
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
- Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
- Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
- Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
- Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
- Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
- Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
- Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi
- Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
- Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
- Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
- Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
- Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
- Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
- Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
- Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
- Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
- Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
- Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
- Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
- Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem
- Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
- Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
- Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
- Dziļezers un Riebezers dabas liegums Limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha
- Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha
- Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
- Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
- Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
- Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
- Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha
- Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
- Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes
- Meduma ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., kopplatība - 4 ha, liegumā 4 salas (lielākās platība - 2,8 ha), dominē lapkoku audzes
- Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
- Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
- Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
- Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
- Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
- Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
- Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
- Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
- Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
- Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha)
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas
- Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
- Silabebru ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un tā apkārtni, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 114 ha, konstatēti vairāki aizsargājamie augi, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
- Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
- Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
- Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha)
- zaloms Dabiski izveidojies pludināmo baļķu sastrēgums upē
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai
- dailaugums Daiļaugums
- pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā
- vienošanās par darba līguma izbeigšanu darba devēja un darbinieka rakstveida līgums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina
- ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos
- pabeigas Darba nobeigums
- darba intensitāte darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas
- darba ņēmējs darbinieks; līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu
- papildatvaļinājums Darbinieku ikgadējā atvaļinājuma pagarinājums, kuru paredz Darba likumu kodekss un koplīgums, ko noslēdz uzņēmuma vadība un darbinieki
- frakts līgums darbuzņēmuma līgums par kravas pārvadāšanu
- tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē
- dārgulis Dārgums
- dorgums Dārgums
- trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars
- saliktais tranzistors Dārlingtona slēgums
- Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers
- tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim
- kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai
- samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā)
- ķeburs dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā)
- stolons dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi
- bradiģenēze dažu embrionālu stadiju ieilgums
- hormēze dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos
- enācijs dažu paparžaugu lapveidīgs izaugums, kurā notiek fotosintēze
- metapofīze dažu skriemeļu augšējo locītavizaugumu zirņveida izaugums
- cri de cœr dedzīgs lūgums, žēlošanās vai protests; _burtiski_: "dvēseles kliedziens"
- aizrautība Dedzīgums
- karsa Dedzīgums
- temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām
- aplombs Dejā - noturīgums, vertikālās līnijas (no galvas līdz kājām) ievērošana
- pundurvistiņa Dekoratīvo vista veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums; šī veida vistas
- pundurvista Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šī veida vistas
- drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma)
- augumiņš dem. --> augums
- dārgumiņš dem. --> dārgums
- gumiņi dem. --> gums
- izaugumiņš dem. --> izaugums
- odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra
- robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību
- dezirābilitāte Derīgums
- piemērotība Derīgums, atbilstība
- lādzība Derīgums, taisnīgums
- nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms
- jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne
- ķeistums Dīvainums, svešādums, atšķirīgums
- ambigvitāte Divdomīgums, kas rodas, lietojot neskaidrus terminus
- sinkrēcija Divu iekaisušu serozu virsmu saaugums vai salipums
- žākļveida zars divu līdzīga izmēra zaru saaugums, kas veidojas gk. lapu kokiem (kļavai, ievai, blīgznai, augļu kokiem), bet nav stiprs, tāpēc slodzes ietekmē viena daļa nolūst
- antinomija Divu loģiski pamatotu spriedumu pretrunīgums (antinomiskums)
- Dārlingtona slēgums divu vai vairāku bipolāro tranzistoru apvienojums, kurā kolektori savienoti kopā, veidojot saliktā tranzistora kolektoru, bet pirmā tranzistora emiters savienots ar nākamā tranzistora bāzi; šāds slēgums ir ekvivalents tranzistoram ar ievērojami lielāku strāvas pārvades koeficientu; saliktais tranzistors
- vairākdatoru sistēma divu vai vairāku datoru saslēgums, kurā katrs dators izpilda kādu uzdevuma daļu, specifisku funkciju vai funkciju kombināciju
- polisēmija divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai); daudznozīmīgums (2)
- dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem
- staltaugums Dižens, stalts augums
- majestātiskums Diženums; cienīgums
- ratifikācijas raksts dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu
- baisma drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums; baigums
- baisa Drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums; baigums
- baisme Drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums; baigums
- paloda Durvju vai loga ailes augšējais pārsegums
- stendere Durvju vai loga ailes sānu pārsegums
- piedursajūgums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu
- piedursavienojums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu; piedursajūgums
- errestība Dusmas, saīgums
- lielsirdība Dusmīgums
- dvēseliskums Dvēselīgums (1)
- pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja"
- Vāveres ezera purvs dzērvenāju liegums 1977.-1999. g., platība - 165,5 ha, šī dabas lieguma sākotnējais nosaukums
- Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%
- Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
- Mūrnieku purvs dzērvenāju liegums Susāju pagastā, purva platība — 1458 ha, aizsargājamā platība — 381 ha kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 129,6 ha, to segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”)
- incesta tabu dzimumsakaru aizliegums tuvu radinieku starpā
- pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums
- dzīvildze Dzīves, kā bioloģiskās eksistences, ilgums
- omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
- haftara Ebreju dievkalpojuma lasījumi no praviešu grāmatām kā nedēļas posma noslēgums
- Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
- AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_)
- akseleratora teorijas ekonomiskās augšanas teorijas, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka katrs ienākuma vai produkcijas pieprasījuma pieaugums vai samazinājums izraisa relatīvi lielāku investīciju pieaugumu vai samazinājumu
- eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam
- Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām
- atlēcība Elastīgums
- staipāmība Elastīgums
- strečs Elastīgums
- fleksibilitāte Elastīgums, pielāgošanās spēja, mainīgums
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās
- maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli
- augstspriegums Elektriskais spriegums, kas ir lielāks par 1000 voltiem
- zemspriegums Elektriskais spriegums, kas ir mazāks par 1000 V
- ārējā raksturlīkne elektriskās enerģijas avota sprieguma atkarība no slodzes strāvas; parasti, strāvai pieaugot, spriegums uz avota spailēm samazinās
- elektroapdegums Elektriskās strāvas izraisīts ķermeņa apdegums
- tahiritmija Elektroencefalogrāfijā smadzeņu normālo viļņu biežuma pieaugums līdz 15-20 viļņiem sekundē
- pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums
- zudumi Elektrotehnikā - vērtība, par kuru elektropārvades procesā samazinās daži lielumi (jauda, enerģija, spriegums)
- dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums
- lādiņš Emocionāls ierosinātājs; iekšējais spriegums (piemēram, psihē)
- epidermoma Epidermas izaugums, piem., kārpa
- jokainība Ērmība, jocība, jocīgums
- ASOR ES Nolīgums par starptautiskiem neregulāriem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
- Svātūnes ezers ezers Adzeles pacēlumā, Baltinavas pagasta dienvidu daļā, 107,4 m vjl., platība - 36 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 11,3 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Jorzavas ezers; Svētūnes ezers
- Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers
- Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%
- Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
- Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
- Ķikuru ezers ezers Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība — 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs — \~500 m, dziļums — 3,3 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Kukuru ezers
- Driškins ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers
- Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers
- Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers
- Dervanišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, 120,4 m vjl., platība — 68,7 ha, garums 2,2 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, aizaugums — \~13%; Ustankas ezers; Ustaukas ezers
- Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
- Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Koļesņikova ezers
- Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers
- Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers
- Krīgānu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Rites pagastā, 85,3 m vjl., platība - 61,5 ha, garums - 1,55 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs ezers, aizaugums - 80%
- Kumbuļu ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 145 m vjl., platība — 41,4 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, aizaugums — 70%, sapropeļa iegulas; Kumbules ezers
- Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
- Baltezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers
- Veiķenieku ezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu pagastā, 66,4 m vjl., platība - 28,0 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels
- Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
- Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”
- Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%
- Ušurs ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
- Laukezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers
- Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
- Kaļveits ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers
- Galšūns ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers
- Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers
- Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers
- Kulis ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers
- Kairīšu ezers ezers Dagdas paugurainē, Svariņu pagastā, 175,7 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 8,1 m, eitrofs, aizaugums 9%; Kairišu ezers; Zamborovas ezers
- Balts ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers
- Sepenes ezers ezers Embūtes pagastā, 88,1 m vjl., platība — 67 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs, aizaugums — 60%; Sepes ezers
- Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers
- Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers
- Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
- Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers
- Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks
- Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
- Sārumezers ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
- Gardaunis ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers
- Jersikas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Jersikas pagastā, 94 m vjl., platība — 41 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 6%, dibens dūņains; Dimanta ezers; Dimantu ezers
- Tīdu ezers ezers Kalvenes pagastā, 103,2 m vjl., platība - 30,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, aizaugums - neliels
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers
- Ustubnīks ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers
- Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers
- Jērkules ezers ezers Krimuldas pagastā, platība - 13,8 ha, garums - 550 m, lielākais platums - 380 m, dziļums - 0,5-1 m, apkārt kūdrājs, aizaugums, dibenā dūņas; Ierkules ezers
- Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers
- Kukšu ezers ezers Kurmāles paugurainē, Alsungas pagastā, 63,8 m vjl., platība — 42 ha, garums — 1,3 km, platums — līdz 0,5 km, lielākais dziļums — 4,6 m, eitrofs, aizaugums — 5%
- Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%
- Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers
- Jāšezers ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers
- Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Gubāna ezers; Gubena ezers
- Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers
- Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers
- Dziļezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers
- Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers
- Brodaižas ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 180,2 m vjl., platība — 35,0 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 7,7 m, eitrofs, aizaugums — \~20%
- Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers
- Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers
- Dziļūts ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers
- Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša
- Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs
- Sedzeris ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers
- Jazinks ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers
- Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
- Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Ilzas ezers
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
- Sivers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
- Ots ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers
- Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
- Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
- Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels
- Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%
- Skaists ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%
- Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
- Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs
- Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers
- Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers
- Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
- Peiteļa ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā (~40% platības) un Krievijā (~60%), 107,6 m vjl., platība - 347 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 2,0 km, lielākais dziļums - 2,2 m, aizaugums - niecīgs; Pītelis; Piteļa ezers
- Pabažu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Saulkrastu novada Sējas pagastā, 38,3 m vjl., platība — 38,2 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,55 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 12 m, aizaugums — 10%
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
- Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers
- Ummis ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers
- Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers
- Kaņieris ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers
- Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
- Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers
- Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs
- Stiebrājs ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,2 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 2,6 m, eitrofs, aizaugums - 50%; Stibrais ezers; Stībrais ezers; Stiebraiša ezers; Stiebriešu ezers; Stiebrīšu ezers
- Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers
- Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs
- Ildzis ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers
- Baltiņu ezers ezers Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, 97,6 m vjl., platība - 32,8 ha, garums - 750 m, platums - 570 m, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, aizaugums - 30%
- Ummuru ezers ezers Siguldas pagastā, 100,4 m vjl., platība - 13,2 ha, garums - 0,77 km, lielākais platums - 0,22 km, lielākais dziļums - 6,8 m, distrofs, aizaugums - \~10%
- Beļanu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, 149,8 m vjl., platība - 94 ha, no tiem Latvijā 55,4 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs ezers, aizaugums - 23%; Balta ezers; Baltais ezers; Baltezers
- Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
- Selēku ezers ezers Tīnūžu pagastā, platība — 8,5 ha, garums — 200 m, platums — 150 m, lielākais dziļums — 3,2 m, eitrofs, aizaugums — \~10%
- Lainums ezers Tukuma novada Matkules pagastā, platība - 11 ha, garums - 580 m, platums - 250 m, lielākais dziļums - 1,5 m, eitrofs, aizaugums - 40%; Lainuma ezers
- Sēmes ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, 56,5 m vjl., platība — 48,6 ha, garums — 0,95 km, platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,3 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
- Lakšezers ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers
- Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers
- Tirukšezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,52 km, lielākais dziļums - 4,3 m, stipri dūņains, eitrofs, aizaugums - 30%; Tirukša ezers; Tīrukšu ezers; Vectirukšu ezers; Vectīrukšu ezers
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
- Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
- Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers
- Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
- Sezēris ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers
- Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers
- Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
- Pulgosnis ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis
- Kāla ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
- Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
- Laidzes ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēluma malā, Talsu novada Laidzes pagastā, platība — 171 ha, 42 m vjl., garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs, aizaugums — 16%; Sārcenes ezers
- Lubezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 38,6 m vjl., platība - 129,6 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 13%
- Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
- Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers
- Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
- Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels
- džen Ezoterismā cilvēcīgums, māksla būt cilvēkam
- čeņ Ezoterismā godīgums un vienkāršība, kas piemīt patiesīgiem cilvēkiem
- satja Ezoterismā patiesīgums, atturēšanās no citu apmānīšanas
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
- mikroplāzija Fiziskās attīstības aizture; nenormāli mazs augums
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi
- sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību
- nepārtraukta funkcija funkcija, kuras argumenta bezgalīgi mazam pieaugumam atbilst bezgalīgi mazs funkcijas pieaugums
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības
- kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums
- beigugals Gals, beigas, nobeigums
- noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam); nobeigums (4)
- galviņa Gals, nobeigums
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā
- diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais
- korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts
- piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām
- flegmatisms Gausums, līdzsvarotība, mierīgums
- stabilitrons Gāzizlādes lampa vai pusvadītāju ierīce, kam noteiktās robežās spriegums maz mainās atkarībā no caurplūstošās strāvas stipruma
- glauda Glaimīgums
- memļacisms Gļēvulība, bailīgums, neizlēmība
- godaprāts Godīgums (1)
- bezviltība Godīgums, atklātība bez viltus
- godsirdība Godīgums, cienīgums
- krietna sirds godīgums, labsirdība
- ķītrība Godīgums, tikumiskums
- goda prāts godprātība, godīgums
- mikrosoma Granulārs ieslēgums šūnas homogenātā; dzīvā šūnā neeksistē
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās
- Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā
- paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās
- Nemesīda Grieķiem pirms sajēgums, kas apzīmē dievu dusmas par pasaules kārtības traucējumu
- horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes
- pigmeji Grieķu mitoloģijā - punduru cilts, kas mitusi uz dienvidiem no Ēģiptes, un kuru augums bijis no skudras līdz pērtiķa lielumam
- stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu
- čeveris Grumbuļains izaugums uz koka stumbra
- pirmslaulību dzemdības grūtniecības noslēgums ar bērna piedzimšanu pirms laulības noslēgšanas
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite
- mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
- Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
- puskadence Harmoniskā gājiena noslēgums ar dominantes vai (retāk) subdominantes funkcijas akordu
- konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
- progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība
- terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums
- klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā)
- endomitoze Hromosomu skaita pieaugums augu un dzīvnieku organismu šūnu kodolos bez šūnas dalīšanās, vārpstas izveidošanās un bez kodola dalīšanās
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām)
- slēgtais ieaugums ieaugums, kas iziet uz zāģmateriāla galu, bet neiziet uz sānu virsmu
- gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus
- eficience Iedarbīgums
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums
- sauldedze Iedegums
- sauldega Iedegums
- zagars Iedegums
- nocepums Iedegums saulē
- splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums
- sternopags Iedzimtas kroplības veids, dvīņu saaugums krūšu kaula apvidū
- idiosinkrāzija Iedzimts pastiprināts vārīgums pret noteiktām uzturvielām vai citiem faktoriem - alerģijas paveids
- syndactylia Iedzimts pirkstu saaugums, resp. nepilnīga rokas un kājas pirkstu nodalīšanās attīstības laikā
- atretoblefārija Iedzimts plakstiņu saaugums, analoģisks simblefārijai
- palmatūra Iedzimts vai posttraumatisks pirkstu saaugums
- pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi
- iedzīvotāju mehāniskais pieaugums iedzīvotāju skaita pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija
- hroniskums Ieilgums
- iejutīgums Iejūtīgums
- iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.)
- piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli)
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju
- mehāniskais spriegums iekšējie spēki, kas rodas materiālā tā deformēšanās procesā; vienkāršākajā gadījumā, ja deformējošo spēku pieliek perpendikulāri cieta ķermeņa virsmai, mehāniskais spriegums ir spēks, kas darbojas uz ķermeņa virsmas laukuma vienību; vispārīgākos gadījumos ķermenī spriegumi darbojas dažādos virzienos un to raksturošanai izmanto sprieguma tenzoru
- invitācija Ielūgums
- robežienākums Ienākuma pieaugums, kuru gūst ražotājs, produkcijas izlaidi palielinot par vienu vienību
- ienesība Ienesīgums
- komercrentabilitāte Ienesīgums - uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs, kas raksturo peļņas un uzņēmuma līdzekļu proporciju
- birzums Ienesīgums, kulšanas iznākums, rezultāts; birums (1)
- reflācija iepriekš pazeminājušos cenu atjaunošanās, pieaugums
- ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā
- bareters ierīce nemainīga strāvas stipruma uzturēšanai ķēdē, kad noteiktās robežās mainās spriegums
- aposoma Ieslēgums citoplazmā, kas radies no šūnas
- iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka)
- variola ieslēgums kalnu iezī akmens lodītes veidā
- inklūzija Ieslēgums, heterogēna vai sveša viela, kas ieslēgta šūnā, audos vai orgānā
- klauzūra Ieslodzīšana, aizliegums mūkiem, bez atļaujas iziet no klostera
- lūgumraksts Iesniegums
- hajs Iesniegums policijā
- iespaidība Iespaidīgums (1)
- iespaidība Iespaidīgums (2)
- līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko)
- izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
- infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi)
- Milzukalna dabas parks ietver šī kalna apkārtni ar savdabīgo reljefu un gleznaino apkārtni, platība - 73 ha, no 1977. g. līdz 1999. g. bija kompleksais dabas liegums
- dzimstības uzplaukums ievērojams dzimstības un dzimušo skaita pieaugums noteiktā laika posmā pēc zemas dzimstības perioda, parasti pēc kara
- liels (arī plats, svarīgs) solis (uz priekšu), arī solis uz priekšu ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā)
- svarīgs (arī liels, plats) solis (uz priekšu) ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā)
- hailaits ievērojams sasniegums; būtisks moments (angļu "highlight")
- tautas skaitīšanas kritēriji iezīmes, kas tautas skaitīšanas atšķir no citiem iedzīvotāju uzskaites veidiem; galvenie kritēriji: centralizācija, vienota programma, visaptveramība, kritiskais moments, vienlaicīgums, individualitāte, iegūto datu plaša publicēšana
- Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m)
- Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
- grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums
- IML Ilgtermiņa mežizstrādes līgums
- iļģis Ilgums
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam, norisei)
- zāģspriegums Impulsspriegums, kam ir proporcionāli laikam mainīgs (lineārs) kāpums un īslaicīgs kritums
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu
- apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam
- ierakstaizsardzība Informācijas dzēšanas vai ierakstīšanas aizliegums, to var izmantot gan disketei, gan datnei, ko paredzēts ierakstīt vai kas ierakstīta disketē vai cietajā diskā
- sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus
- postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; pēcspēle
- dzīvošanas ilgums intervāls no dzimšanas līdz miršanai; mūža ilgums
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem)
- kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē)
- leģitimitāte Īpašuma, prasības, stāvokļa vai varas likumīgums, it īpaši monarha tiesība ieņemt savu senču troni; valsts varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām vai sabiedrības attieksmes
- ērdums Irdenums, caurlaidīgums, vaļīgums
- vīpsna Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko)
- brahidaktilija Īsi kāju vai roku pirksti, bieži mazs augums
- sviliens īslaicīga degšana, apdegums
- impulsstarojums īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums
- impulsspriegums īslaicīgs pārejas procesa radīts pārspriegums
- simptomātiskā paramiotonija īslaicīgs sastingums, kustību sākot; novērots trīcošās paralīzes gadījumā
- korners īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu
- radioimpulss Īslaicīgs, impulsveida starojuma intensitātes pieaugums radioviļņos
- Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem
- mohatra Islāma zemēs pazīstams pirkuma līgums, atvietojot aizdevuma līgumu ar nolūku apiet augļošanas un % aizliegumu
- brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību
- gemula Īss, ērkšķveidīgs nervu šūnas dendrīta izaugums
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas
- lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos)
- aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums
- uzaugums Izaugums
- krums Izaugums (mezgls) uz koka stumbra
- dupis Izaugums (pumpa) koka koka stumbrā
- kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm)
- sēklsedze Izaugums ap kailsēkļu sēklu
- sēžas (arī sēdes) tulzna izaugums astes apvidū (mērkaķu dzimtas dzīvniekiem)
- gumbulis Izaugums kokiem, ozola rieksts
- knābītis izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka
- punte Izaugums pie koka
- punums Izaugums uz koka
- trumele Izaugums uz koka
- ķīla Izaugums uz koka stumbra
- kumbris Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām)
- kumbrs Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām)
- kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm)
- ķumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm)
- ķunis Izaugums, bumburs uz koka
- keloīds Izaugums, kas rodas brūču, dziļu apdegumu vietās
- osteohondrofīts Izaugums, kurā ir kaulaudi un skrimšļaudi
- fima Izaugums, mezglam līdzīgs veidojums ādā
- kumburs Izaugums, puns, paugurs
- diždarbs Izcils darbs, liels sasniegums
- šedevrs Izcils mākslas darbs, izcils sasniegums (parasti mākslā); meistardarbs (1)
- izdegsnis Izdegums
- izgrudums Izdegums
- nodega Izdegums
- meždegas Izdegums, izdega
- dega Izdegusi vieta (piemēram, mežā, tīrelī); izdegums
- izdega Izdegusi vieta mežā; degums, meždega
- degaine Izdegusi vieta; izdegums
- pēcskanis Izgreznojums pie kādas galvenās nots melodijā, gk. trillera noslēgums
- koprostāze Izkārnījumu sastrēgums zarnās
- akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus
- nīcīgums Iznīcīgums
- badīgums Izsalkums, negausīgums, rijīgums
- elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.)
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai
- pretnoslogošana Izstumto dziņu uzplūdu bēgums vai atvairīšana
- emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents
- stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā
- spinalģija Izteikts jutīgums, ko novēro, palpējot vai perkutējot augšējos krūšu skriemeļus bērniem ar bronhiālo limfmezglu tuberkulozi
- turiens Izturīgums
- damaņa Izveicīgums, prasme
- luknība Izveicīgums, veiklums, izmanība
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē
- stalgums Izvēlīgums
- loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai
- panks Jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis
- dzīvīguma potenciāls jebkura vecuma vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums (potenciālajā demogrāfijā)
- finanšu instruments jebkurš līgums, kas vienam uzņēmumam, rada finanšu aktīvus, bet citam uzņēmumam - finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu
- atsvars Jebkurš smagums (kā) līdzsvarošanai
- jocība Jocīgums, ērmība
- komika Jocīgums, smieklīgums
- pārjums Jums, pārsegums (jumta veidā)
- čukums Jumta kore; dūmu jumtiņš virs pavarda; čugums
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
- apdrošinātais Juridiska vai fiziska persona, kurai ir apdrošināmā interese, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums
- līgumattiecības Juridiskās attiecības starp līgumslēdzējiem
- spēks juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi
- spindība Jūtīgums
- hiperestēzija kāda maņu orgāna, it īpaši ādas, pārmērīgs jutīgums
- aktualizēšanās kāda notikuma, fakta, jautājuma nozīmīguma pieaugums
- hiperaistēzija kāda orgāna vai miesas daļas pārmērīgs jūtīgums
- apoteoze kāda skaņdarba svinīga, gavilējoša kulminācijas epizode vai svinīgs noslēgums
- ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku
- heterohronija kādas parādības nesavlaicīgums
- parastratotips kāds dabisks atsegums, kas ar nelielām atšķirībās atbilst stratotipam
- trunte kāds pieaugums pie augoša koka
- ķepsnītis kāds, kam ir mazs augums
- sempurs kāds, kam ir mazs augums
- pamplis kāds, kuram ir mazs augums
- kairīgums Kairinājums, pievilcīgums
- passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas
- braulība Kaislīgums
- lakstība Kaislīgums
- kaislums Kaislīgums (1)
- braulums Kaislīgums, miesaskārība
- panga Kaitēkļu izraisīts izaugums uz augu daļām
- denis Kajītes pārsegums
- vasaras meita (arī kalpone) kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem
- vasaras puisis (arī kalps) kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem
- gada puisis kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem)
- Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%
- kapitāla koncentrācija kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai
- ērcīgums Kaprīzums, untumainums, niķīgums
- kareiviskums Kareivīgums (1)
- kugra Kārpa, uzaugums uz ādas
- papilla Kārpiņa, neliels izaugums
- augonītis kārpveida izaugums uz skābeņu augiem, kura formai un lielumam ir būtiska nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā
- elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā
- kuna Kārpveidīgs izaugums
- sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem
- solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu
- pašproduktivitāte Katram atsevišķam vērtējamam dzīvniekam raksturīgie produktivitātes kritēriji, piem., cūkām - speķa biezums, dzīvmasas pieaugums diennaktī un barības patēriņš produkcijas vienības ražošanai
- juveli Katrs dārgums, reta un vērtīga lieta
- apofīze Kaula izaugums, izcilnis
- osteoanestēzija Kaula nejutīgums
- osteofīts Kaulplēves veidots kaula izaugums
- kaunība Kaunīgums, kautrība
- kaunelība Kaunīgums, kautrīgums
- ilgstamība kaut kā pastāvēšanas ilgums (parasti liels); ilgšana
- Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
- Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs
- klāja plankojums klāja segums
- Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs
- klājiens Klājums (3); segums
- birģeru klasicisms klasicisma novirziens, kura galvenais princips bija lietderīgums, kas izpaudās dzīvojamo telpu diferencēšanā atkarībā no to uzdevumiem un samērā atturīgā fasāžu veidojumā
- Klepinu Klepinu ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, mežā uz austrumiem no Silenes, 177,5 m vjl., platība - 34 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 5,5 m, distrofs, aizaugums - niecīgs
- Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%)
- Skujaines atsegums Klūnu atsegums Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā
- nodzist kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi)
- atdzīvoties kļūt tādam, kur atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība
- mosties kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu)
- saīgt kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas
- knābis knābītis - izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka
- mordācitāte Kodīgums, sīvums
- kumza Koka izaugums
- trums Koka izaugums bojājuma apvidū
- čampars koka zaru saaugums, savijušies zari
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu
- mādzeris Koksnes izaugums ar izlocītām koksne šķiedrām
- juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā
- kokaudzes pieaugums koku kopas fitomasas pieaugums
- koķetums Koķetīgums
- RFC Komentāru lūgums (angļu "Request For Comments")
- franšīze Komercpilnvarojums, līgums, ar ko izstrādājuma ražotājs tā ražošanas licenci un prečzīmi pārdod citam uzņēmumam
- frenčaizings Komercpilnvarojums, līgums, ar ko izstrādājuma ražotājs tā ražošanas licenci un prečzīmi pārdod citam uzņēmumam
- Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku
- Riču ezera apkārtne un Silenes mežs kompleksais dabas liegums Daugavpils novada Demenes un Skrudalienas pagastā, pie robežas ar Baltkrieviju, dibināts 1977. g., platība - 3790 ha, ietilpst Riču un Sitas ezeru Latvijas daļa, Sila ezers (262 ha) u. c. mazāki ezeri
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze
- Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā
- Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm
- Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā
- Adamovas ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Adamovas ezeru no piesārņošanas, platība - 44 ha
- landža Kompromiss, izlīgums
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā
- jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas; šīs konstrukcijas segums
- resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss
- komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības
- izopropillanolāts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), lubrikants, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas krēmos, lūpu krāsās, var izraisīt ādas sensibilizāciju, nekaitīgums vēl tiek pārbaudīts
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu
- ķigums Krāces, ķegums
- čārterpartija kravas jūras pārvadājuma līgums, kas nosaka līgumslēdzēju savstarpējās tiesības un pienākumus, tiesību pāreju, atbildību, kravas pārvadājuma nosacījumus un iespējamo strīdu noregulēšanas kārtību; čārters
- gadība Krietnums, godīgums, taisnīgums
- lāgs Krietnums; derīgums, labums
- Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai)
- Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju
- viltošana Krimināltiesībās noziegums, kas izpaužas neīsta dokum. izgatavošanā vai īsta dokum. falsificējam
- mēģinājums krimināltiesībās, tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, bet noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ
- biokriminoloģija Kriminoloģijas virziens, kas centās pierādīt, ka noziegums ir bioloģiska parādība
- drūza Kristālu grupa, to saaugums
- iedzimtais grēks kristietībā sākotnējais grēcīgums, kurš pastāv kopš cilvēces pirmsākumiem un kurā piedzimst katrs cilvēks
- kristniecība Kristīgums
- augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas
- mīkrosomija Kroplaini mazs augums
- dismorfija Kroplīgums, neglītums
- kuilis Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kura dēļ (kāposti) pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst
- čeveris Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kuru dēļ kāposti pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst
- nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā
- apkūlības Kulšanas darbu nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības
- Karogu Baznīckalniņš kulta vieta Staiceles pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Staiceles, 6-7 m augsts uzkalns (garums - \~20 m, platums - 15 m), tā rietumu pakājē atrodas avotains smilšakmens atsegums
- plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju
- kustelība Kustīgums
- mobilitāte Kustīgums, pārvietojamība
- motilitāte Kustīgums; spēja veikt spontānas kustības
- skurbs kušķis, krūmveida zāles vai labība saaugums
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem)
- inerce Kūtrums, bezdarbīgums; aktivitātes trūkums
- Keggum Ķegums
- auguma ķermenis, augums (1)
- pigura Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam), apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim)
- figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam); apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim)
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids
- bibis Ķermeņa daļa, loceklis, kam ir īsa, strupa puļķveida forma; puļķveida izaugums, veidojums
- rigor mortis ķermeņa stingums pēc nāves
- lipotrofija Ķermeņa tauku daudzuma pieaugums
- monotermija Ķermeņa temperatūras pastāvīgums visas dienas laikā
- astēnisks tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs liels augums, šaurs un garš krūškurvis, vāja muskulatūra
- pikniskais tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem)
- statūra Ķermeņa veids, augums
- cefalodija Ķērpju lapoņa izaugums, kurā simbionts ir zilaļģes (pārējās lapoņa daļās - zaļaļģes)
- Ķikuri Ķikuru ezers - atrodas Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība - 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs - \~500 m, dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 10%
- ecīgums Ķildīgums, nesaticīgums
- sātība labklājība, pārpilnība, auglīgums
- bonhomie labsirdība; draudzīgums; sirsnīga draudzība
- jaukskanīgums Labskanīgums
- poļza Labums, derīgums
- tolka Labums, vērtīgums
- lācība Lācīgums
- elektronu kustīgums lādiņnesēju kustīgums
- pasaulīgums Laicīgums
- anomālistiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur orbītas perigeju; vidējais ilgums 27,55 diennaktis
- drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis
- sinodiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Mēness fāzēm; vidējais ilgums 29,53 diennaktis
- bēgumlaiks Laika posms, kad ir bēgums
- laikmetība Laikmetīgums
- laikmetiskums Laikmetīgums
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma
- darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē); darbadienas (1) ilgums
- lakoniskums Lakonisms - izteiksmes īsums, koncentrētība, kodolīgums
- pielape Lapas plātnes izaugums, kas atrodas pie lapas pamata un sākumā aizsargā jaunās lapas
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota
- aizvars Lauktranzistora elektrods, kuram pievadītais spriegums izsauc strāvas maiņu kanālā
- tunga Ledus sastrēgums
- absolūtā leikocitoze leikocītu kopējā skaita pieaugums perifēriskajās asinīs
- lempība Lempīgums
- ļempība Lempīgums
- nesteidzība Lēnums, mierīgums, klusums
- pašu kapitāls līdzekļi, kurus uzņēmuma dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu pieaugums (peļņa)
- sagatavošanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanai līdzekļu un rīku sameklēšana un pielāgošana vai citādu labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai, ja turklāt noziegums nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ
- līgaste Līdzīgums, vienlīdzība
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis
- laiga Liegums, noliegums
- liekaudzis Lieks izaugums, pieaugums
- Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus
- maxima Lielākais nošu ilgums menzurālajā nošu rakstā
- robežspriegums Lielākais pieļaujamais (kā) spriegums
- nogurumizturības (ilgizturības) robeža lielākais spriegums, ko materiāls cikliski mainīgā slodzē iztur neierobežoti ilgi (pieņemts, ka ciklu skaits N ir 10 pakāpē 9)
- plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums
- plātīgums Lielīgums
- celtenis liels akmens (vai cits smagums), ko cilvēks spēj pacelt
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains
- svēdra liels koksnes izaugums (vietējs paresninājums) uz stumbra, zariem vai saknēm ar izlocītām koksnes šķiedrām
- trīsdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar trīs [vadmēriem]{s:1663}, piemēram, sieviešu virsdrēbju 100.–112.–160. lielums der figūrām, kuru krūšu apkārtmērs ir (100±2) cm, gūžu apkārtmērs – (112±3) cm un augums – (160±4) cm
- diputāts Līgums
- līkums Līgums
- konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku; attiecīga saistība, nosacījumi
- uzņēmuma līgums līgums par darbu, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu
- taimčarters Līgums par kuģa iznomāšanu uz noteiktu laiku
- Šengenas līgums līgums par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu starp Eiropas valstīm, noslēgts 1985. g. 14. jūnijā uz kuģa Mozeles upē pie Šengenas
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus
- Māstrihtas līgums līgums starp 12 Eiropas Kopienas valstīm par Eiropas Savienības izveidi, parakstīts 1991. gada 10. decembrī šajā pilsētā, ratificēts un stājās spēkā 1993. g. novembrī
- konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā
- neuzbrukšanas pakts līgums starp valstīm par savstarpēju neuzbrukšanu
- spēles līgums līgums, ar ko peļņu vienai un zaudējumu otrai dara atkarīgu no nezināma nākamā notikuma
- graudniecības līgums līgums, ar ko viena puse – graudnieks pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem
- mantojuma atteikšanās līgums līgums, ar ko viena puse (iespējamais mantinieks) atsakās no mantošanas tiesībām, kas tai būtu piederējušas pēc otras puses (mantojuma atstājēja) nāves
- pirkums un pārdevums līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātās naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību
- aizpirkums Līgums, ar ko viena puse apsolīja otrai pārdot noteiktā laikā kustamu vai nekustamu mantu
- atvēlējums Līgums, ar ko viena puse bez atlīdzības nodod lietu otras puses valdīšanā un neaprobežotā lietošanā ar nosacījumu, atdot to katrā laikā uz pieprasījumu
- noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre
- komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu
- pielīdzinājums Līgums, ar ko, noslēdzot jaunu laulību, viena vai abu laulāto agrākās laulības bērnus, sevišķi attiecībā uz mantojuma tiesībām, pielīdzina no jaunās laulības sagaidāmiem bērniem
- aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu
- atcēlējlīgums Līgums, ar kuru kreditors atsakās no sava prasījuma
- pārvadājuma līgums līgums, ar kuru pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunāto maksu no vienas vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam
- izlīgums Līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu
- pilnvarojuma līgums līgums, ar kuru viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu
- uztura līgums līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi
- mandāts Līgums, ar kuru viena puse uzdod otrai izdarīt kādu darbību, ko tā uzņemas veikt bez atlīdzības
- drafts Līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistam par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu
- drāfts līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistiem par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
- literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus
- standartlīgums Līgums, kas paredzēts noteiktam mērķim un noformēts pēc iepriekš izstrādāta parauga
- papildlīgums Līgums, kas pievienojams iepriekš noslēgtajam līgumam vai kas papildina kādas saistības
- kontingentu līgums līgums, kas valstij garantē noteikta preču daudzuma eksporta, importa vai tranzīta iespēju
- dibināšanas līgums līgums, ko savā starpā slēdz sabiedrības dibinātāji
- apakšnoma Līgums, ko slēdz lietas, mantas nomnieks un cita trešā persona, ar kuru nomnieks viņam iznomāto lietu, mantu, nodod tālāk lietošanā citai, trešajai personai, apakšnomniekam
- apakšīre Līgums, ko slēdz lietas, mantas, dzīvojamās telpas īrnieks un cita, trešā persona, ar kuru īrnieks nodod viņam izīrēto lietu, mantu, dzīvojamo telpu lietošanai tālāk, citai, trešajai personai - apakšīrniekam
- fiksēta maksājuma apjoma līgums līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu
- atpirkums Līgums, kurā pircējs apņemas savu nopirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma
- kuģa aģentēšanas līgums līgums, pēc kura kuģa aģents saņem no pilnvarotāja kuģa aģenta norīkojumu, kurā norādītas kuģa aģenta tiesības rīkoties pilnvarotāja vārdā, kārtojot kuģa lietas
- aģentlīgums Līgums, saskaņā ar kuru aģents apņemas citas personas uzdevumā un uz viņas rēķina par atlīdzību veikt juridiskas vai citas darbības; pilvarojuma līgums
- licences līgums līgums, saskaņā ar kuru viena puse par attiecīgu samaksu piešķir tiesības izmantot izgudrojumu vai citu tehnisku sasniegumu citai pusei
- aģenta līgums līgums, saskaņā ar kuru, viena persona (principāls) uzdod citai (aģentam) veikt dažādas juridiskas darbības, ņemot vērā līgumā noteiktās pušu tiesības un pienākumus, aģenta pilnvaru apjomu u. c.
- komplementārais dalībnieks līgumsabiedrības dalībnieks, kurš uzņemas pilnu un solidāru atbildību par līgumsabiedrības saistībām
- komplementārs Līgumsabiedrības darbinieks, kurš uzņemas pilnu atbildību par līgumsabiedrības saistībām
- darbuzņēmuma līgums līgumsaistības, ar ko viena no pusēm apņemas izpildīt otrai kādu darbu par noteiktu samaksu
- atjaunošana Līgumsaistību atkārtota stāšanās spēkā, ja tās uz laiku bijušas pārtrauktas
- kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības; ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru)
- konvencionālsods Līgumsods
- voļņaški Līgumstrādnieki cietumā
- stūrnieks Līgumstrādnieks, algādzis, gadījuma darbu strādnieks
- dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto
- brahistohrona Līkne, pa kuru materiāls punkts smagumspēka iespaidā sasniedz no viena dotā stāvokļa otru minimālā laikā
- kapitāla daļu turētājs likuma izpratnē: akcionārs, cita persona, arī valsts, pašvaldība vai līgumsabiedrības dalībnieks, kura ieguldījums ir uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā
- atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu
- normālais darba laiks likumā noteikts darba nedēļas ilgums. Dažādās pasaules valstīs tas ir atšķirīgs. Latvijas Republikā normālais darba laiks ir noteikts 40 stundas nedēļā
- limfostāze Limfas sastrēgums
- relatīvā limfocitoze limfocītu procentuāls pieaugums leikocītu pārējo formu vidū, ko novēro gk. neitropēnijas gadījumā
- pielipība Lipīgums
- kontagiozitāte Lipīgums, infekciozitāte
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti
- Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
- ankiloze Locītavas stīvums, nekustīgums kā patoloģiska procesa sekas locītavas virsmās
- Atlantijas-Baltijas rase lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums
- zigoma Loks, ko veido deniņu kaula vaiga izaugums un vaiga kauls
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve
- sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve; spraislis (2)
- lūgume Lūgums
- ej bekās lūgums iet projām, lieto, lai pateiktu, ka kāds ir lieks
- aizbildums Lūgums, aizlūgums, aizbildnība
- madla Lūgums, lūgšana
- suplika Lūgums, lūgumraksts
- supliķis Lūgums, lūgumraksts; suplika
- hozianna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas sauciens jūdaismā un kriestietībā
- hosanna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas, cildinājuma sauciens jūdaismā un kristietībā; ozianna; hozianna
- sinheilija Lūpu saaugums
- ļoganums Ļodzīgums (1)
- ļoganums Ļodzīgums (2)
- rekordilgs ļoti ilgs; līdz šim vēl nesasniegts (kā norises) ilgums
- bezgalība ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums
- punduraugums ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem)
- demogrāfiskais sprādziens ļoti straujš pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, kāds bijis vērojams pēdējos simt gadus; demogrāfiskā eksplozija
- izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums
- liegas Maigums
- tenerezza Maigums
- lētsirdība Maigums, piekāpība, līdzjūtība
- mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām); organisma genotipam vai atsevišķam gēnam raksturīgais mutāciju biežums
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- sinusoidāls spriegums maiņspriegums, kas laikā mainās pēc sinusoidāla likuma
- mājišķība Mājīgums
- mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai
- iespējamais mūža ilgums maksimālais iedzīvotāju kopuma dzīves ilgums
- celtspēja Maksimālais smagums, ko spēj pārvietot kāds mehānisms
- vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs)
- robežstiprība maksimālais spriegums, ko materiāls iztur nesagrūstot; to pārsniedzot, notiek materiāla sagrūšana
- izturības robežspriegums maksimālais spriegums, kurā notiek materiāla sagraušana
- lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums
- hierātisms mākslā - figūras attēlojumam piemītošs svinīgs sastingums,atsvešinātība, norobežotība; gk. izplatīts senās pasaules un viduslaiku mākslā
- diženais Mākslā - īpašība, kas iedveš godbijību, vai kam piemīt vērienīgums
- flebostāze Mākslīgi radīts asins sastrēgums perifērijas vēnās, lai atslogotu iekšējos orgānus
- piesvars Masas pieaugums (dzīvniekiem)
- ilgizturība materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi
- trihoma Matiņš vai neliels, pēc izcelšanās tam līdzīgs izaugums (zvīņas u. tml.) uz auga
- aprautība Mazrunīgums
- sadurtins augums Mazs, plecīgs (augums)
- sīcība Mazums, niecīgums
- necilums Mazvērtīgums
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa)
- gada meita meita, kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem)
- melkulība Melīgums
- melkulīgums Melīgums
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā
- muzikalitāte Melodiskums, labskanīgums
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis
- enerģija Mērķtiecīgs darbīgums; arī neatlaidība, spēks; možums
- segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums
- nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu
- separāts miers miera līgums, ko karojošā valsts noslēdz ar otru karojošo valsti atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina
- mierlīgums Mierizlīgums
- dusa Miers, arī sastingums (dabā)
- tonus Miesas orgānu un audu normālais stāvoklis, viņu spraigums
- mijmaiņa Mijmaiņas līgums - ārpusbiržas atsavinātais līgums, kas paredz maksājumu plūsmas apmaiņu starp diviem līgumslēdzējiem, kuri vienojas par dažādu nosacījumu parādu apmaiņu
- valdzenis Miklums, valgums
- junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas
- kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu
- makrosomija Milža augums
- piesardzīgums Modrīgums, apdomīgums
- mola galva mola izbūves (gala) noslēgums jūrā, parasti tur uzbūvēta neliela bāka ar attiecīgas krāsas signālugunīm
- mudība Mudīgums
- izgaita Mudīgums, veiklība, pašapmierinātība
- konvencionālās likmes muitas tarifa likmes, ko nosaka līgums starp valstīm
- leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem
- felonija Mūsdienu Anglijas tiesībās un ASV krimināltiesībās - jebkurš smags noziegums
- nīka Musulmaņu laulības līgums ar kuru abi jaunlaulātie uzņemas savstarpējas juridiskas saistības dzīvot kopā saskaņā ar islāma mācību
- čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama
- džentlmeņu vienošanas mutiski noslēgts līgums bez juridisko formalitāšu ievērošanas, kura izpildes vienīgā garantija ir līgumslēdzēju uzticība dotajam solījumam
- lūdzība mutiski vai rakstiski izteikts [lūgums]{e:56786}; [lūgsna]{s:1249}
- puskadenca Muzikāla teikuma noslēgums ar kādu blakus pakāpes akordu, gk. ar dominantu vai subdominantu
- bednums Nabadzīgums
- onihalģija Nagu sāpīgums
- antimarksisms Naidīgums marksismam
- fjūčerss Nākotnes līgums - preces vai vērtspapīri, ko pārdod ar vēlāku piegādes termiņu
- naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas
- rokasnauda Naudas summa, ko viena līgumslēdzēja puse izsniedz otrai par noslēgtā līguma pierādījumu, kā arī par tā izpildījuma nodrošinājumu
- atpirkuma summa naudas summa, kuras lielums vai aprēķināšanas kārtība noteikta dzīvības apdrošināšanas līgumā un kuru izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, ja pēc viņa iniciatīvas apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms termiņa
- naudas plūsma naudas un naudas ekvivalentu pieaugums un samazinājums
- neapzinība Neapzinīgums
- gluhars Neatklāts noziegums
- visjačka Neatklāts noziegums
- visjaks Neatklāts noziegums
- zadki Neatklāts noziegums
- zadoks Neatklāts noziegums
- pretdabība Nedabiskums, izvirtība, pretīgums
- pirmspriegums Neelektrostatiskas izcelsmes elektriskais spriegums, kas ir konstants vai arī tiek par tādu uzskatīts (piem., el. ķēžu un radioķēžu analīzē)
- coup de theatre negaidīta situācijas maiņa, pārsteigums
- kā nauda tukšā kabatā negaidīts, patīkams pārsteigums, atradums
- bezgausīgums Negausīgums
- netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums
- negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums; Āzijas pigmeji
- Āzijas pigmeji negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums; šo etnisko grupu piederīgie; negritosi
- nefas Neģēlība, netaisnība, noziegums
- neirīts neirona izaugums, kas aizvada impulsus prom no nervu šūnas ķermeņa; aksons
- pseidounipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums, kurš nedaudz atstatus no n. ķermeņa sadalās dendrītā un aksonā
- unipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums; cilvēkam tāds ir neiroblasts līdz dendrītu attīstības sākumam
- endaksoneirons Neirons, kura izaugums neiziet ārpus muguras smadzenēm
- pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ
- nekautrums Nekautrīgums
- akinesis Nekustīgums
- necistība Neķītrība; negodīgums
- ķekums Nelīdzens, lieks sakņu izaugums (piemēram, kāpostiem)
- kudzulna Nelīdzenums, izaugums kokā
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kāda valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus
- dūmaka neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī
- kumburis neliels izaugums uz līdzenas virsmas
- knibis neliels izaugums, nelīdzenums
- uzjumtenis neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm)
- baldahīns Neliels, viegls dekoratīvs pārsegums, kas balstās uz nelielām kolonnām (sevišķi gotikā)
- ilegalitāte Nelikumīgums, pretlikumīgums (it sevišķi politiskā zinā)
- liekatne Nenodarbinātība, bezdarbība, nevajadzīgums
- hipogigantosoma Nenormāli liels augums, kas tomēr nesasniedz gigantismu
- nanisms Nenormāli mazs augums salīdzinājumā ar to, kāds tas vidēji ir attiecīgās sugas attiecīgā vecuma, dzimuma, populācijas, rases pārstāvjiem; pundurība
- odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē
- nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums
- inkonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums, pretrunīgums (rīcībā, spriedumos utt.); loģiska nepamatotība
- nenosliecīgums Nenovēlīgums
- nenovīdīgums Nenovēlīgums; skaudīgums
- misdiminors Nenozīmīgs noziegums angļu krimināltiesībās (līdz 1967. g.)
- mikrosomatija Neparasti mazs augums, pundurība
- polidispondilisms Nepareiza vairāku skriemeļu attīstība, kuras dēļ attīstās punduraugums, vājš intelekts un turku seglu malformācija
- mākoņmētelis Nepārtraukts mākoņu segums
- nevietība Nepieklājīgums, nepieklājība
- hiposomnija Nepietiekams miega ilgums
- katalekse Nepilnīgums
- defekts Nepilnīgums, trūkums, bojājums (priekšmetā)
- kluscietība Nerunīgums
- neiroma Nervaudu saaugums griezuma vai pārrāvuma vietā (pēc operācijas vai traumas)
- aksons Nervu šūnas izaugums, kas novada nerva impulsu uz citām nervu šūnām vai uz izpildorgāniem
- dizalelognātija Nesamērīgums starp augšžokli un apakšžokli
- indolence Nesāpīgums
- akorija Nesātīgums, rijība
- nejaudība Nespējība, nevarība, vājums, vārgums
- ģībums nespēks, nevarīgums
- netikumiskums Netikumīgums (1)
- krāpība Neuzticamība, blēdīgums
- nenoziedzība Nevainība, šķīstums, bezvainīgums
- samudžinātība Nevajadzīga sarežģītība, arī neskaidrība, juceklīgums
- suhaja Nevardarbīgs noziegums
- netārpība Nevarīgums, vājums
- šokers Neveiksme; nepatikšanas; nepatīkams pārsteigums
- heterogēniskums Neviendabīgums
- inhomogenitāte Neviendabīgums
- bābiskums Nevīrišķīgums, gļēvums
- hondroosteodistrofija nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus; garīgā attīstība nav traucēta
- briesmība Nežēlība, bīstamība, briesmīgums, šausmīgums
- dūre Nežēlīga vara; varmācīgums
- niekulība Niecība, niecīgums
- sīkumība Niecīgums, zemiskums
- kaika Nievājošs apzīmējums cilvēkam, sevišķi tādam, kam liels augums un garš kakls
- akmeņbruģis no akmeņiem veidots ielas segums
- tenontofima no cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs
- tenontofīma no cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs
- ugunscepure no koka un māliem izgatavots velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda; rovis
- terrigeni no zemes dzimušas būtnes (mītisks sajēgums)
- pabeiga Nobeigums
- kadence Nobeigums (muzikālai frāzei, skaņdarba daļai vai skaņdarbam)
- izskaņa Nobeigums (piemēram, pasākumam, sarīkojumam)
- galapunkts Nobeigums (piemēram, sporta sacīkšu distancē)
- gals Nobeigums vai sākums (ēkai, telpai, teritorijai); daļa (ēkai, telpai, teritorijai), kas veido šādu nobeigumu vai sākumu
- gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam); daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu
- gals Nobeigums, beigas (piemēram, norisei, darbībai)
- punkts nobeigums, beigas (piemēram, norisei)
- gals Nobeigums, beigu daļa (ceļam, upei, grāvim u. tml.)
- gals Nobeigums, beigu daļa (matam, apmatojumam u. tml.)
- aste Nobeigums, beigu daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai)
- gals Nobeigums, beigu posms, arī mērķis (ceļojumam, braucienam u. tml.); nobeigums (maršrutam)
- pabeigtuvas Nobeigums, darbu pabeigšanas dzīres
- faināls Nobeigums, fināls
- clausula Nobeigums, kadence
- apbeigas Nobeigums, pabeigšana
- vakars Nobeigums, vēlīns laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- beigums Nobeigums; beigas
- preskripcija Noilgums
- sajēgums Nojēgums
- propozīcija Nojēgums, kas pēc formas atgādina spriedumu, taču ir tikai sprieduma sastāvdaļa, tāpēc patstāvīgi neko neapgalvo un nav ne patiess, ne nepatiess
- nopraša Nojēgums, nojauta, sajēga
- noprata Nojēgums, nojauta, sajēga
- nē Noliegums
- negācija Noliegums
- neatsavināmība Noliegums, vispārināta īpašība --> atsavināt
- komisija nolīgums starp, parasti divām, personām (diviem uzņēmumiem) par kādu darījumu, kuru veic pirmā persona (pirmais uzņēmums) uz otrās personas (otrā uzņēmuma) rēķina
- pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām
- pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti
- gravita Nopietnība, svarīgums
- bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums
- tīrais laiks norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums
- normosomija Normāls augums, normāla ķermeņa uzbūve
- terminacija Norobežojums, noslēgums, slēdziens, tieslietas nobeigums ar sprieduma pasludināšanu
- kondiloma Norobežots, papillārs ādas vai gļotādas izaugums, ko izraisa iekaisuma process
- runs Noruna, līgums
- fināls Noslēgums, beigu posms (darbībai, notikumam)
- il fine noslēgums, nobeigums
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba) nobeigums
- darba perioda paredzamais ilgums noteikta vecuma un dzimuma personu kopuma vidējais darba perioda ilgums pēc darba perioda tabulām
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi
- sastindzība Notirpums, sastingums
- pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei
- astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots ceturtdaļai
- sešdesmitčetrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešdesmit ceturtajai daļai
- sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešpadsmitajai daļai
- trīsdesmitdivdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai
- trīsdesmitotrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai
- Visuma izplešanās novērojamais attāluma pieaugums starp galaktiku grupām vai kopām, kura iespējamais cēlonis ir Lielais Sprādziens
- aversija Novēršanās, riebīgums, pretīgums; novirze no normas
- gravitācijas anomālija novirze no smagumspēka vidējā sadalījuma
- apslēpšana Noziedznieka vai nozieguma pēdu slēpšana, kā līdzdalības veids noziegumā vai patstāvīgs noziegums
- ģelo Noziegums
- kontora Noziegums
- ļožka Noziegums
- ziegs Noziegums
- kibernoziegums noziegums informācijas pārraides procesā, piemēram, dažādi viltojumi, ko izdara, strādājot tiešsaistes režīmā
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu
- valsts noziegums noziegums, kas apdraud valsts drošība, politisko iekārtu
- dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana
- amatnoziegums Noziegums, ko izdara amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli
- datornoziegums Noziegums, ko izdara, izmantojot datoru
- rabota Noziegums, krimināllieta
- atklāts noziegums noziegums, par kuru ziņots iekšlietu iestādēm, par kuru pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, visi materiāli, kas attiecas uz doto krimināllietu, nodoti tiesas rīcībā, un vainīgā persona vai personu grupa saukta pie kriminālatbildības
- forfait Noziegums, pārkāpums
- svars Nozīmīgums, arī ietekme, autoritāte
- slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem)
- vieta Nozīmīgums, loma (kam kādā sistēmā, parādību kopumā)
- signifikance Nozīmīgums; nozīmība
- ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids
- eiforija Objektīviem apstākļiem neatbilstoša bezrūpība, pacilāts garastāvoklis, bezdarbīgums, apmierinātība ar sevi un citiem (pārsvarā slimības izpausmes)
- uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm
- petīcija Oficiāls (kolektīvs, retāk individuāls) rakstveida lūgums, ko parasti iesniedz augstākajām valsts varas institūcijām
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums
- alianse Oficiāls divu vai vairāku organizāciju nolīgums vai apvienība
- memorands Oficiāls iesniegums (piemēram, valdībai) ar kāda jautājuma izklāstu
- sūdzība oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju
- uzteikums oficiāls paziņojums par kāda atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu
- lūgums oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; [iesniegums]{s:1241}
- bioloģiskā produktivitāte organiskās vielas (biomasas) pieaugums ekosistēmā noteiktā laika vienībā
- alerģija Organisma palielināts jutīgums pret tam svešu vielu iedarbību
- gigantisms Organisma vai atsevišķu organisma daļu pārmērīga izaugšana; milža augums (vīriešiem >190 cm, sievietēm >180 cm)
- virtuāluzņēmums Organizācija, kas izmanto datorus un telekomunikāciju tehnoloģijas, lai paplašinātu savu funkcionalitāti, strādājot ar darbiniekiem vai līgumslēdzējiem, kas izkaisīti pa visu valsti vai pat pa visu pasauli
- banalitāte Oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza
- panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem
- muskuļu hipertonija paaugstināts muskuļu spraigums (tonuss)
- epitonuss Paaugstināts tonuss, paaugstināts spriegums
- piecietība Pacietīgums, pacietība
- kompliance Padevīgums
- resgalīgums Palaidnīgums, nerātnīgums
- saspriegt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehāniskais spriegums
- svaidzināt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums
- spriegot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums
- saspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
- veiksme Panākums, sasniegums
- nespēks Panīkums, vārgums (augiem)
- punks Panks - jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis
- indūzijs Paparžaugu lapas epidermas izaugums, kas pārklāj sporangijus un to grupas
- akcesorisks līgums papildlīgums, kas pievienojams citām (galvenajām) saistībām
- anapofīze Papildu izaugums, kas atbilst šķērsizauguma pakaļējam pauguriņam; novērojams galvenokārt krūšu un jostas skriemeļos
- piedeva Papildu sniegums, izpildījums ārpus programmas (piemēram, koncertā)
- nestacionārais Džozefsona efekts parādība, ka kontaktā rodas pastāvīgs spriegums, caur kontaktu plūst maiņstrāva un kontakts izstaro elektromagnētiskos viļņus tikai tad, ja strāva pārsniedz kritisko robežu
- postimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; pēcimpresionisms
- pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; postimpresionisms
- laiks norīkojumā parametrs, kas raksturo transporta sistēmas izmantošanu laikā: transportlīdzekļa nodarbinātības ilgums viena norīkojuma, t. i., darba uzdevuma vai maiņas laikā, stundās; norīkojuma laiks
- haustorija Parazītsēņu šūnu izaugums, kas iespiežas tā auga šūnās, kuru parazīts apsēdis
- brīnums pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu; ļoti liels pārsteigums
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei
- pannihida Pareizticīgiem dvēseles aizlūgums; panihida
- porga Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam); (naglas) galviņa
- drukns Paresns (augums, ķermenis, ķermeņa daļa)
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis
- mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas
- laringoptoze Pārmērīgs balsenes kustīgums un noslīdējums, dažreiz vērojams vecumā
- timoze Pārmērīgs jūtīgums
- hiperaktivitāte Pārmērīgs kustīgums
- fakoplanēze Pārmērīgs lēcas kustīgums (no mugurējās acs kameras uz priekšējo un atpakaļ)
- hiperfāzija Pārmērīgs runīgums
- surplus Pārpalikums, tirdzniecībā arī segums, pārsniegums
- vērtums Pārraidīto ziņojumu informatīvā daļa, kurā nav ietverta ne ziņojuma sākuma daļa - vadības informācija, piemēram, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojumu tipu un tā prioritātes līmeni, ne arī ziņojuma noslēgums ar identifikācijas vai vadības informāciju, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās
- apjums Pārsegums jumta veidā (parasti automobiļiem, ratiem u. tml.)
- jums Pārsegums, jumta seguma daļa
- pārsedze Pārsegums, parasti (kā) daļu savienošanai
- intersekcija Pārslēgums; vieta, kurā viena struktūra pārtrauc otru
- hiperkompensācija pārspīlēta kompensācija, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanās pāri normai mitrālās stenozes gadījumā; pārmērīgs eritrocītu skaita pieaugums pēc asins zuduma vai hemolīzes gadījumā
- cimperlēšanās Pārspīlēts izvēlīgums, untumainība
- komutācijas pārspriegums pārspriegums, kas rodas pārejas procesā, strauji mainoties induktīvo elementu strāvai
- atmosfēras pārspriegums pārspriegums, kas rodas sakarā ar elektriskām parādībām atmosfērā
- naujums Pārsteigums
- pārsteigtība Pārsteigums
- piespēja Pārsteigums
- žilbums Pārsteigums, mulsums
- kartelis Partiju apvienība vai nolīgums veikt kopīgus pasākumus kādā politiskā jautājumā
- hidroksipropilciete pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā
- E900 pārtikas uzlabotājs - dimetilpolisiloksāns, iespējamā iedarbība - jūtīgums, nelabums
- E161g pārtikas uzlabotājs - kantaksantīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - ādas bālēšanās, nātrene, vistas aklums, jūtīgums pret spilgtu gaismu
- E215 pārtikas uzlabotājs - nātrija etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes nejūtīgums, alerģisks kontakta dermatīts, kuņģa kairinājums, astma
- E217 pārtikas uzlabotājs - nātrija propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģisks kontakta dermatīts, astma, mutes nejūtīgums
- E221 pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, izsitumi uz ādas, mutes nejūtīgums
- E944 pārtikas uzlabotājs - propāns, iespējamā iedarbība - neirotoksisks, tiek pārbaudīts nekaitīgums
- čarters Pārvadājuma līgums, saskaņā ar kuru fraktētājs izmanto transportlīdzekļa (kuģa vai gaisakuģa) ietilpību kravu vai pasažieru pārvadāšanai vienā vai vairākos reisos, kurus izpilda ārpus regulāro reisu saraksta
- laicība Pasaulīgums, dzīve virs zemes, pretstatā nepasaulīgumam (garīgajā balstītajam) vai pārpasaulīgajam
- pasaulība Pasaulīgums, laicīgums
- tenūrprofesors pastāvīgas nodarbinātības profesors ar savā nozarē starptautiski atzītu pieredzi, kam tiek nodrošināts beztermiņa darba līgums zinātniskās pētniecības darbu veikšanai un studiju vadībai attiecīgajā zinātnes nozarē
- stingrestība Pastāvīgums, noteiktība
- erotisms Pastiprināta seksuāla juteklība, kaislīgums
- fotofobija Pastiprināts acs jutīgums pret spilgtu gaismu
- sensitivitāte Pastiprināts jūtīgums
- inflācijas spirāle pašietekmējošs process, kad cenu pieaugums izraisa algu pieaugumu, bet tas savukārt dod pamatu tālākam cenu pieaugumam
- darba (pasūtījuma) pašizmaksas kalkulācija pašizmaksas kalkulācijas metode, ko izmanto ražotnēs, kur ražošanai vai izpildei pieņem atsevišķus pasūtījumus vai slēdz līgumus; katrs pasūtījums vai līgums ir patstāvīgs izmaksu nesējs (kalkulācijas objekts)
- hairesija Pašizvēlēts dzīves un mācības veids, īpaši kristīta cilvēka noziegums pret ticību
- kommodāts Patapinājums; romiešu līgums ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī
- tiesnība Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums
- tiesnībe Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums
- neliekulība Patiesīgums, dabiskums, sirsnība
- pašmīlīgums Patmīlīgums
- afonija Patoloģisks balss zudums vai neskanīgums
- polips Patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz gļotādas
- artrofīts Patoloģisks izaugums locītavas dobumā
- mitomānija Patoloģisks melīgums vai tieksme uz pārspīlējumiem
- proteinofobija Patoloģisks pretīgums pret proteīniem uzturā
- patvarīgums Patvaļīgums (4)
- despotisms Patvaļīgums, valdonīgums, varmācīgums (attiecībās pret citiem cilvēkiem)
- puspauze Pauze, kuras ilgums atbilst pusnots ilgumam
- astotdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai
- sešdesmitčetrdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešdesmit ceturtajai daļai
- sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešpadsmitajai daļai
- trīsdesmitdivdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes trīsdesmit otrajai daļai
- apmūrējums paveikta darbība, rezultāts --> apmūrēt (1); mūra segums (ap ko)
- noliegums paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (2); aizliegums
- saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
- hipotonija Pazemināts audu vai orgānu spraigums (tonuss)
- pieaudze Pēcnācēji, to pieaugums (par dzīvniekiem)
- beigas Pēdējais mirklis vai posms (kādā procesā); arī nobeigums
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme
- amplitūdas vērtība periodiski mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskā strāva, spriegums, EDS) maksimāli iespējamās vērtības perioda laikā
- salds persona (parasti vīrietis), kas pievērš pastiprinātu uzmanību savam vizuālajam tēlam, kam ir raksturīgs pārspīlēts iedegums, īpatnējs matu sakārtojums un aksesuāri
- indignitas Personas necienīgums būt par mantinieku jau pēc mantojuma pieņemšanas
- pieauga Pieaugums
- pievaisle Pieaugums
- pievaiss Pieaugums (lopiem, kustoņiem)
- absolūtais pieaugums pieaugums laika vienībā
- kāpums Pieaugums, palielinājums; uzplaukums, pilnveidošanās
- inkrements Pieaugums, palielināšanās, piem., augstuma, temperatūras
- piegrauzdas Piedegums
- piegruzdas Piedegums
- sagruzdas Piedegums
- krapeči Piedegums katliņa apakšā
- paļāvība Piekāpīgums
- pienācība Pieklājība, pieklājīgums
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā
- pieruns Pielīgums, līguma papildinājums
- galaktostāze Piena sekrēcijas apstāšanās; piena sastrēgums dziedzerī
- argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita")
- torpidance Pieredzes stingums
- pieradzis Pieres kaula izaugums (dobradžu) ragu pamatā
- sātnums Pieticīgums, briedīgums, rasmīgums, gausa
- tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu, spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; arī identitāte, identiskums
- identitāte Pilnīga atbilstība; pilnīgs līdzīgums; pilnīga vienādība; tāpatība
- identiskums Pilnīga atbilstība; pilnīgs līdzīgums; pilnīga vienlīdzība, vienādums; identitāte
- sindaktilija pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums; dažām dzīvnieku sugām - normāla parādība, cilvēkam - attīsrtības anomālija
- pilnums Pilnīgums (1)
- blīdums Pilnīgums, tuklums
- mandāts Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, arī līgums, kas apliecina kāda pilnvaras, arī uzdevumus
- sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums vai līgumi
- Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera
- blefarofīma Plakstiņa audzējs vai izaugums
- sinkants Plakstiņu saaugums acs kaktiņos
- simblefarons Plakstiņu saaugums ar acābolu
- blefarosinehija Plakstiņu saaugums, salipums
- plīvurs Plāns plēvveida vai ādveida (augu, dzīvnieku ķermeņa) izaugums
- pūslītis plēvjains grīšļa augšlapu saaugums, kurā ir sievišķais zieds un auglis
- plīvurs plēvjains vai ādains izaugums uz paparžaugu lapām, kas sedz sporu nesējus
- indozijs Plīvurs, neliels izaugums paparžu lapu virspusē, sedz sporangiju kaudzītes (sorusus)
- gara mēle pļāpīgums, tieksme aprunāt
- Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m
- Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā
- Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju
- Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai
- marginālisms Politiskās ekonomikas metodoloģisks princips, kas balstās uz galējo lielumu (galējais derīgums, galējais ražīgums) izmantošanu ekonomisko likumu un kategoriju izpētē
- politiskā diskriminācija politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums
- panākums Pozitīvs (kādas darbības, rīcības) rezultāts; sekmes, sasniegums; atzinība, piekrišana, ko iegūst kādas darbības veicējs
- prātība Prātīgums
- karnofobija Pretīgums pret gaļas ēdieniem
- kautra Pretīgums, nelabums
- pretība Pretīgums, nepatika
- riebība Pretīgums, riebīgums, nejaucība
- derdzīgums Pretīgums, riebums
- PRL Pretraķešu aizsardzības līgums (spec.)
- pretrunība Pretrunīgums (1)
- pretrunība Pretrunīgums (2)
- garais priekšskanis priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma
- infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija
- skaņas pagarinājums process, kurā fonētiski un fonoloģiski palielinās skaņas ilgums vai garums
- skaņas saīsinājums process, kurā fonētiski vai fonoloģiski samazinās skaņas ilgums vai garums
- pacēlums Psihiska aktivitāte, rosme; emociju intensitātes pieaugums
- idiotija Psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers
- Molotova-Ribentropa pakts PSRS un Vācijas līgums par neuzbrukšanu un tam pievienotais slepenais protokols par interešu sfēru sadali Eiropā, noslēgts 1939. g. 23. augustā Maskavā
- pūle pūļu, rūpju sasniegums, rezultāts, visa mantība, manta, iedzīve
- hiposomija Pundura augums (vīrietim zem 150 cm, sievietei zem 138 cm)
- nanosomija Punduraugums
- kudzums Puns, izaugums
- māzers Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam)
- māzerpuns Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam); māzers 1
- lēna Purvaina vieta, kas līgojas, aizaugums - ezermalā
- Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs
- Vagulānu purvs purvs Kalna pagastā, dzērvenāju liegums kopš 1977. g., platība — 223 ha
- Teirumnīku purvs purvs Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 159 ha, tajā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., platība — 141 ha)
- apsīda Pusapļa vai daudzstūra veidā izvirzīta ēkas daļa, kam ir pašai savs pārsegums; baznīcās parasti altārtelpas daļa
- kašumi Putras podā vai abrā pielipušās atliekas; piedegums pie putras katla dibena
- radioklusēšna Radiopārraižu aizliegums, lai slēptu no pretinieka savējo karaspēka (spēku) atrašanās vietu un darbību
- radiouzliesmojums Radiostarojuma intensitātes straujš pieaugums
- pārspriegot radīt (kam) pārspriegumu, pieļaut, ka (kam) rodas pārspriegums
- radnieciskums Radniecīgums (3)
- gulbja dziesma radoša cilvēka pēdējais augstākais sasniegums, pēdējie panākumi
- goniosinehija Radzenes saaugums ar varavīksneni pie acs priekšējās kameras leņķa
- ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā
- pirkuma līgums rakstisks līgums par pirkšanu, ko paraksta pircējs un pārdevējs
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš
- autentija Rakstu īstenība un patiesīgums, kas pierādīts faktiem un avotiem
- akords Raksturīgs (kāda notikuma) moments, iezīme (sākums vai nobeigums)
- paralēlisms Raksturīgu (kā) iezīmju kopība, analoģija; pilnīgs (kā) līdzīgums
- dēna Raksturs, savdabīgums
- atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata
- izvērses lauks rastra nosegums telekamerā, monitorā vai televizora ekrānā; divi pārmīti izvērses lauki veido pilno attēlu; izvērses puskadrs
- ratu grīda rata kastes, platformas segums
- depresija Ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs
- compte rendu rēķina noslēgums, darbības pārskats
- homeostāze Relatīvs cilvēku, dzīvnieku un augu organisma iekšējās vides un dažu fizioloģisko funkciju pastāvīgums
- sabata noziegums reliģisks noziegums: strādāšana sabata laikā
- aklā zarna resnās zarnas izaugums, kurā sārmainas vides apstākļos notiek barības daļiņu mikrobiālā šķelšanās; nozīmīga barības sagremošanā zirgiem, trušiem, arī putniem
- osteohondrodesmodisplāzija Reti sastopama iedzimta saistaudu (skeleta, locītavu un to kapsulu, saišu) displāzija; mazs vai punduraugums, iedzimts locītavu vaļīgums ar multiplām luksācijām un subluksācijām; nereti fleksijas kontraktūras
- progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms
- atgrēmas Riebums, kautras, pretīgums, nelabums
- īgņa Riebums, pretīgums
- kautras Riebums, pretīgums
- kautres Riebums, pretīgums
- raiba Riebums, pretīgums
- Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību
- pātiņš Rīgas latviešu liģeru, sāls nesēju un kaņepāju kulstītāju artelis, kam pamatā bij savstarpējs līgums un dalībnieku pilnīga vienlīdzība; pirmie dibināti 17. gs. 60. gados, pastāvēja līdz 1766. g.
- Mīlgrāvja līgums Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa līgums, noslēgts 1330. g. 30. martā, ar to beidzās Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu (1297.-1330. g.), kurā rīdzinieki cieta sakāvi
- buka Rijas krāsns speltes segums; arī spelte
- robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās
- contractus Romiešu civiltiesiskie līgumi kā īpaša līgumsaistību izcelšanās formāla sistēma
- commodatum Romiešu līgums, ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī
- rosme Rosība (2); rosīgums (2)
- šiverīgums Rosīgums
- rosmīgums Rosīgums (1)
- rosmīgums Rosīgums (2)
- runātīgums Runīgums
- runātnīgums Runīgums
- mutība Runīgums, pļāpība
- subhadevas rūpavačāru grupas dievības budisma mitoloģijā, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās (pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas)
- pamatīgums Rūpība, nopietnība, apzinīgums (piemēram, attieksmē pret darbu)
- barbarisms Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība
- sinehija Saaugums, patoloģisks blakusesošu virsmu savienojums; īpaši varavīksnenes saaugums ar apkārtējām daļām
- federāti sabiedroto kopienas, kuras ar Seno Romu saistīja līgums
- kurmulis Sacietējis ķermeņa izaugums
- miroņkauls Sacietējums, izaugums uz kaula
- satunga Sadambējums, sastrēgums (upē)
- iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku
- ņurdība Saīgums
- dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums
- balasts Saimnieciski neizmantojama krava, smagums, ko novieto transportlīdzeklī (piemēram, kuģī, lidaparātā) dažādu spēku līdzsvarošanai
- papiloma Saistaudu kārpveida izaugums
- civiltiesiskā atbildība saistība, kas rodas neatļautas darbības rezultātā, papildina, aizstāj jau esošu vai rodas no jauna (deliktā) un kas izpaužas pienākumā novērst vai mazināt neatļautās darbības sekas ar zaudējumu atlīdzināšanu, mantisku kompensāciju, līgumsodu vai citādu apmierinājumu, un kura izpildei iespējams piemērot valsts piespiedu līdzekļus
- līgumsaistības Saistības starp līgumslēdzējiem
- skulpturāls saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums
- aizrāvīgums Sajūsma, dedzīgums
- dulla galva saka ja galvā jūtams smagums, sāpes
- smaga galva saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes
- galva kā spainis saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes
- mati ceļas (arī slienas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
- mati slienas (arī ceļas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
- mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
- mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
- mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
- mute atplešas saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns
- skaties (arī klausies) un brīnies saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns
- palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns
- hektika Sakāpināts darbīgums, drudžaina steiga
- priekšlīgums Sākotnējs līgums, kas nosaka sadarbības un savstarpējās informācijas apmaiņas noteikumus līdz konkrēta līguma noslēgšanai
- salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma sastāvdaļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts
- labs samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu
- īsums samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums
- ziņa Saprātīgums, izpratne, arī gudrība
- loģika Saprātīgums, pareizība; (iekšēja) likumība, jēga
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- Padures Sarkanās klintis Sarkanā siena, atsegums Ventas kreisajā krastā, Kuldīgas novada Padures pagastā
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām)
- harmonija Saskaņa, samērīgums
- grieziens Sasniegums, panākums
- kāpinājums Sasprindzinājuma pieaugums, virzība uz kulmināciju (mākslas darbā)
- sintāze Sasprindzinājums, spraigums
- pagopleksija Sastingums no aukstuma; nosaldējums
- stagnācija Sastingums ražošanā, tirdzniecībā u. tml.
- stagnācija Sastingums, apsīkums kādā sabiedriskās dzīves, garīgās kultūras nozarē, cilvēka garīgā izaugsmē u. tml.
- štopaks sastrēgums
- stūķis sastrēgums
- propka Sastrēgums
- štoperis Sastrēgums
- strēga Sastrēgums
- papilledema Sastrēgums redzes nerva papillā
- papilledēma Sastrēgums redzes nerva papillā
- urostāze sastrēgums urīnvados
- korķis Sastrēgums, aizsprostojums, kas traucē normālu kustību, funkcionēšanu
- aizdambēšanās Sastrēgums, aizsprostošanās
- stāze Sastrēgums, plūsmas izbeigšanās vai patoloģiska palēnināšanās (orgānos)
- kongestija Sastrēgums, satece; nenormāls asins sastrēgums kādā ķermeņa daļā vai orgānā
- strēgstunda Sastrēgumstunda
- miers Saticība, draudzīgums
- mierprātība Saticīgums, miermīlīgums
- sājība Sātīgums
- gausus Sātīgums, ierobežojums
- biezenis Satiksmes sastrēgums
- palīgā sauciens sauciens pēc palīdzības, aicinājums, lūgums palīdzēt
- anhidrobioze Sausuma sastingums, anabioze
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats
- savalde Savaldīgums
- savalds Savaldīgums
- indispozīcija Savārgums, neveselība, viegla saslimšana
- laponoīds savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns
- garš savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums
- agriena Savlaicīgums
- tontina Savstarpējas apdrošināšanas līgums, pēc kura vienam biedram mirstot, pārējiem izmaksā zināmu summu
- savtiena Savtīgums
- alternāts Secība, kādā līgumos mēdz minēt līgumslēdzējas valstis: katra valsts savā līguma eksemplārā stāv pirmajā vietā
- mijība Secīgs (kā) mainīgums, periodiskums; atrašanās, novietojuma secīgums (kam)
- asfalts Segums (no asfaltbetona)
- klātne Segums (piemēram, ceļam)
- klājums Segums (piemēram, jumtam, grīdai)
- aizsargsegums Segums, kas aizsargā
- pamatsegums Segums, kas veido (kā) pamatu
- ziemsega Segums, ko izmanto stādījumu un augsnes aizsargāšanai pret salu, kailsalu
- izlikšana Sekas, kad likumā paredzētajos gadījumos tiesas kārtībā tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, kad īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās labprātīgi atbrīvot izīrēto dzīvojamo telpu
- arils Sēklsedze - sulīgs izaugums ap sēklu
- veikme Sekmes, sekmīgums
- veikne Sekmīgums, auglība, labklājība
- izvarošana Seksuāls noziegums, kas iestājas tad, ja kāda persona ar varu vai draudiem pielietot varu piespiež citu personu uz dzimumattiecībām vai līdzīgām darbībām
- stipulācija Senā Romā formāls mutisks līgums, ko noslēdza jautājuma un atbildes formā
- libella Senā Romā katrs neliels raksts, bet jo sevišķi nievājoša satura; vēlāk katrs rakstisks iesniegums iestādei; tiesā iesniegta sūdzība
- suplikacija Senā Romā kulta veids, lūgums, lūgšana, nometoties ceļos
- ponijs sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 centimetriem; šīs populācijas zirgs
- senādība Senatnīgums
- senatnība Senatnīgums
- senlaicība Senatnīgums; noilgums
- fungozitāte Sēņveida izaugums
- sērums Sērīgums
- matiņš Sīks epidermas izaugums (augiem)
- spura Sīks izaugums (augiem, to daļām)
- ekskrescence Sīks izaugums ķermeņa virspusē, īpaši uz ādas un gļotādas
- spurgaliņa Sīks šūnu izaugums saknes galā
- spurgala Sīks veidojums, izaugums (augiem, to daļām)
- krups Sīks, mazs (augums)
- mugurējais simblefarons simblefarons, kurā saaugums sniedzas līdz konjunktīvas velvei
- tartāns Sintētisks sporta skrejceļu segums
- kardiosimfīze Sirds somiņas obliterācija, epikarda saaugums ar perikardu un perikarda saaugums ar videni
- lirisms Sirsnība, maigums, arī jūtīgums (cilvēkam, tā psihei)
- siltā sāknēšana sistēmas programmatūras atkārtota ielāde vai iniciācija, kas notiek pēc tam, kad sistēmai ir pieslēgts barošanas spriegums un tā ir darba stāvoklī
- drūza Skābeņskābā kalcija kristālu saaugums augu šūnā
- daiļaugums Skaists izskats, stalts augums
- svārstību kontūra labums skaitlis, kas rāda, cik reižu spriegums uz reaktīvajiem elementiem rezistora, induktivitātes spoles un kondensatora (RLC) virknes slēgumā rezonanses režīmā pārsniedz spriegumu ķēdes ieejā; jo lielāks šis skaitlis, jo mazāki ir relatīvie enerģijas zudumi kontūrā
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem kādā kopumā
- skanība Skanīgums (1)
- skanība Skanīgums (2)
- skanība Skanīgums (3)
- skanums skaņa, skanīgums
- redukcija skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd
- absolūtais skaņas garums skaņas ilgums - ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes
- rekursija skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; artikulācijas nobeigums
- sonoritāte skaņas pazīme, kas izpaužas kā vienas valodas skaņas relatīvi lielāks skanīgums salīdzinājumā ar citām skaņām vienādos apstākļos; skanīgums
- pēcspēle skaņdarba instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; postlūdija
- coda Skaņdarba noslēgums, beigu posms
- monotonija Skaņu, to grupu vienveidīgums
- skabargainība Skarbums, dzēlīgums
- spondilolīze Skriemeļu saišu vaļīgums
- hondrofīts Skrimšļa izaugums kaula locītavas virsmā
- hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts
- ekhondroze Skrimšļains izaugums, kam nav audzēja rakstura
- garaugums Slaids augums
- sprostslānis Slānis, kas izveidojas p-n pārejā, ja tai pielikts sprostspriegums; tam netiek cauri vairākumnesēji, tāpēc strāva ir ļoti maza
- nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku
- slēdzums slēgums
- pretslēgums Slēgums, kurā ir pretēji slēgti barošanas avoti vai pusvadītāju elementi
- pseidohipoparatireoze Slimība ar hipokalcēmisku tetāniju, kas tomēr ir refraktāra pret parathormonu (iespējams, recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): mazs augums, hipoplastiska miesasbūve, vispārēja adipozitāte; apaļa, pilnīga seja; pahidermija; zobu emaljas hipoplāzija ar agrīnu zobu izkrišanu; īsas ekstremitātes; sevišķi saīsināti ir ulnārās puses pirksti
- logoreja slimība, kas izpaužas kā pārliecīgs pļāpīgums (garīgi slimajiem)
- vēja slota slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu
- vējslota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu
- epakme Slimības periods, kurā vērojams simptomu pieaugums
- izplūdis Slimīgi resns (cilvēka augums); izblīdis
- emotīvitāte Slimīgs jūtīgums, kad cilvēks uzbudinās bez pietiekoša pamata
- mizoloģija Slimīgs pretīgums pret diskusijām, strīdiem vai runām
- erotofobija Slimīgs pretīgums pret dzimumdzīvi
- hromatofobija Slimīgs pretīgums pret noteiktām krāsām
- sakļūmēšanās Slimīgums
- driega Slimīgums, vārgulība
- morbiditāte Slimīgums; zināmas slimības statistika kādā apgabalā
- vājniecība Slimošana, vājums, vārgums
- gražu slota slotai līdzīgs zaru saaugums bērzam vai alksnim ar ko baida nerātnus bērnus
- gravitāte smaguma spēks, smagums; gravitācija
- smagrums smagums
- smagme Smagums
- smogums Smagums
- svarīgums Smagums
- atsvars Smagums (pie rotējoša ķermeņa)
- dunste Smagums (uz sirds), kaut kas, kas nospiež
- pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai
- atsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs)
- moles Smagums, klints, valnis, liela celtne
- žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem
- piesis Smails ragveida (dažu putnu) kāju izaugums
- āķītis Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem)
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
- Kankarīšu iezis smilšakmens atsegums Gaujas pietekas Vijas lejteces kreisajā krastā pie Kankarīšu mājām, lokveida atseguma garums ir vairāki desmiti metru, augstums - līdz 5 m
- Ātraiskalns smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti
- apledojuma enerģija sniega un ledus pieaugums gadā virs sniega robežas; ledāju (šļūdoņu) aktivitātes rādītājs
- nebrīvprātīgs klients sociālā darbinieka klients, kura iesaistīšanās sadarbībā ir pilnībā vai lielā mērā saistīta ar ārējo apstākļu spiedienu, piemēram, galējs trūkums, cita ģimenes locekļa lūgums pēc palīdzības, policijas vai bāriņtiesas ziņojums, nevis ar paša cilvēka vēlmi
- taisnība Sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība; arī taisnīgums (1)
- antroposocioloģija Socioloģijas novirziens, kas pieņēma, ka cilvēka anatomiski fizioloģiskās pazīmes (galvaskausa izmēri un forma, augums, matu krāsa u. tml.) tieši ietekmē sabiedrisko procesu norisi
- nometinājums Soda veids - notiesātā izraidīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un viņa nometināšana noteiktā apvidū, arī aizliegums dzīvot noteiktā apvidū
- līgumsods Sods par līgumsaistību neizpildi
- ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums
- asjento Spānijas valdības līgums 16.-18. gs. ar atsevišķām personām, tirdzniecības kompānijām, valstīm par nēģeru vergu ievešanas monopolu spāņu kolonijās Amerikā
- sirdība Sparīgums, drosme, dedzība
- spaušanās Sparīgums, spēks kaut ko darot
- spausme Spaušanās - sparīgums, spēks kaut ko darot
- apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums
- būda Spēcīgi attīstīts ķermenis; liels, smagnējs augums
- forte Spēcīgums, skaļums
- vigilitāte Spēja koncentrēt uzmanību uz jauniem iespaidiem, vērīgums
- vāre Spēja, spējīgums
- hipostēnija Spēka samazināšanās, vārgums
- hiperstēnija Spēka vai tonusa pieaugums
- absolūtā ilgizturība spēkratu, agregāta, mezgla vai detaļas kopējais kalpošanas laiks konkrētos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai vai kapitālajam remontam un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju; absolūtais ilgmūžīgums
- sperkme spēks, sparīgums
- krepeste Spēks, stiprums, izturīgums
- intensitāte Spēks; spraigums
- spilventiņš Spilvenveida izaugums (uz dzīvnieka pēdas), kam nav apmatojuma
- diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu)
- ārdītājdarbība Sprāgstvielas eksplozijas iedarbīgums
- sprindzība Spraigums
- dinamika Spraigums (norisē, kustībā)
- karstums Spraigums, intensitāte (darbā, cīņā u. tml.)
- dinamisms Spraigums, kustīgums, mainīgums
- spraigums Spriegums
- špannungs Spriegums (elektrībai)
- španungs Spriegums (elektrībai)
- nominālais spriegums spriegums iekārtās, sistēmās nominālā darba režīmā
- caursites spriegums spriegums pie kura tiek pārsniegta izolatora elektriskā izturība
- līnijspriegums Spriegums starp elektrolīnijas fāzes vadiem; starpfāžu spriegums
- tīkliņspriegums Spriegums tīkliņā (4)
- primārais spriegums spriegums transformatora ieejā (uz transformatora primārajām spailēm)
- sekundārais spriegums spriegums transformatora izejā (uz transformatora sekundārajām spailēm)
- līnijas spriegums spriegums trīsfāžu sistēmā starp diviem līnijas vadiem
- fāzes spriegums spriegums trīsfāžu sistēmās starp līnijas vadu un nullvadu; spriegums starp zvaigznes slēgumā slēgta ģeneratora, transformatora, patērētāja fāzi un nullpunktu; trīsfāžu sistēmās trijstūra slēgumā fāzes spriegums ir vienāds ar līnijas spriegumu
- 1 V spriegums vadītājā, kura pretestība ir 1 omu liela un pa kuru plūst 1 ampēru stipra elektriskā strāva
- koksnes bīdes robežstiprība spriegums, kādā notiek koksnes parauga sagraušana bīdē
- koksnes spiedes stiprības robeža spriegums, kādā notiek koksnes parauga sagraušana spiedē
- koksnes stiepes robežstiprība spriegums, kādā notiek koksnes parauga sagraušana stiepē
- pārspriegums spriegums, kas pārsniedz normu, nominālo lielumu
- inducētais spriegums spriegums, ko vadītājā inducē laikā mainīga magnētiskā plūsma
- tecēšanas robežspriegums spriegums, kurā sākas materiāla tecēšana (deformācija pieaug pastāvīgā slodzē)
- tensija Spriegums, spiediens
- arka Spriešļu loks, divu balstu starpas lokveida pārsegums
- radziņš Starpskriemeļu skrimšļos deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums
- zaļā karte starptautiskais civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums
- konsultatīvais pakts starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru līguma puses uzņemas saistības apspriesties sakarā ar jautājumiem, kas tās interesē
- nacionālais režīms starptautiskajos līgumos piemērojams princips, saskaņā ar kuru vienas līgumslēdzējas valsts fiziskām un juridiskām personām citas līgumslēdzējas valsts teritorijā tiek piešķirtas tādas pat tiesības, privilēģijas, priekšrocības, kā šīs pašas valsts fiziskām un juridiskām personām
- traktāts Starptautisks līgums
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija starptautisks līgums, kas ir spēkā kopš 1953. g., papildināts ar 12 papildprotokoliem, ir viens no visvairāk izvērstajiem līdz šim pasaulē pieņemtajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt visas tajā minētās pilsoniskās un politiskās tiesības un brīvības ne tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas atrodas tās jurisdikcijā
- reģionāls līgums starptautisks līgums, ko noslēdz valstis, kuras atrodas noteiktā ģeogrāfiskā reģionā
- konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā speciālā jautājumā)
- pakts Starptautisks līgums, vienošanās, kam ir sevišķa politiska nozīme
- konsistence Statistikā - iztvērumu palielināšanas noteikts precizitātes pieaugums
- sabalansētība stāvoklis tautsaimniecībā, uzņēmumā, ja savstarpēji atbilstīgie rādītāji ir līdzsvarā, piem., piedāvājums un pieprasījums, apgrozībā esošās naudas daudzums un tās segums ar dārgmetāliem un konvertējamu ārzemju valūtu utt.
- samocītība stāvoklis, kad (kam, piemēram, mākslas darbam, darbībai) piemīt nemākulīgums, pretrunīgums, nevajadzīga sarežģītība
- saspriegtība stāvoklis, kad (kam) ir radīts mehāniskais spriegums
- uzvara stāvoklis, kad (kas) nozīmīgs ir sasniegts, panākts (piemēram, darbā); arī sasniegums, panākums
- saticība stāvoklis, kad cilvēki, cilvēku grupa nemēdz ķildoties, strīdēties; saticīgums
- aprakste stāvoklis, kad manta aprakstīta (4), aizliegums ar mantu rīkoties
- atslodze stāvoklis, kad samazināts kāds smagums, darbības apjoms u. tml. (parasti uz laiku)
- spurģis Steidzams darbs, darbu sastrēgums
- svēdra Stikla defekts, pēc sastāva un īpašībām atšķirīga stikla ieslēgums pamatstiklā
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls
- retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā
- reciditāte Stings nekustīgums
- rigiditāte Stingums
- stinga Stingums 1
- stingme Stingums 1
- līķa stingums stingums ķermeņa muskulatūrā, kas iestājas pēc nāves; pēc vairākām diennaktīm stingums izzūd, jo ķermeņa audi sāk sabrukt
- nodegums Stiprs iedegums
- strādība Strādīgums
- impulss straujš atsevišķs elektriskā sprieguma vai elektriskās strāvas pieaugums laikā
- karstums Straujums, temperamentīgums, kaislīgums
- brio Straujums, uzbudinājums; dzīvīgums, degsme
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā
- lecība Strīdīgums, kašķīgums
- elaiosoma Sulīgs dažu augu sēklu vai augļu izaugums
- sulība Sulīgums (1)
- sulība Sulīgums (3)
- āķītis Sūnu ģints ("Hamatocaulis"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas, to aizsardzībai izveidots dabas liegums "Taurīšu ezers"
- grābslība Svaidīgums, nepastāvība, bezrūpība, vieglprātība
- fraicheur Svaigums
- frišums Svaigums
- svaigme Svaigums
- spirgtība Svaigums, veselīgums
- svarība Svarīgums
- volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos
- apoteoze Svinīgs, pacilāts nobeigums; augstākā pakāpe
- svinība svinīgums
- himniskums Svinīgums, pacilātība, varenība
- sekste Šādam veidojumam līdzīgs izvirzījums, arī izaugums
- araukārija šīs dzimtas ģints ("Araucaria"), dažu sugu mūža ilgums līdz 2000 gadu
- gorilla šīs ģints suga ("Gorilla gorilla"), liels primāts, augums 1,8-2 m, masa - līdz 250 kg
- orangutans šīs ģints suga ("Pongo pygmaeus"), liels primāts, augums līdz 150 cm, masa - līdz 200 kg, roku plētums - līdz 3 m (Kalimantānas un Sumatras salas mežos)
- infiltrācija šķidruma vai gāzes iesūkšanās kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē
- kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās
- sunīši Šo augu sēkleņa atskabargains izaugums
- citofilakse Šūnu pašaizsardzība pret infekciju un lītiskiem aģentiem; leikocītu aizsardzības funkcijas aktivitātes pieaugums
- jaunaugs Tā gada jaunais augums kokiem
- spontanitāte Tāda norises sākšanās, kurai nav ārēju cēloņu (t. i., kuras cēlonis meklējams tikai pašā norises subjektā); patvaļīgums
- bilaterālisms Tāda tirdznieecības līguma slēgšana starp divām valstīm vai valstu grupām, kur abas līgumslēdzējas puses viena otrai dod kādas privilēģijas
- smagi tādā veidā, kas raksturīgs, ja darbībā iesaistīts liels smagums, prasa daudz spēka
- drukns tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis
- debils tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā
- imbecils tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums smagā formā
- idiotisks tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā
- romantisks tāds (cilvēks), kam raksturīgs ideālisms, pastiprināta emocionalitāte, jūtīgums
- telisks tāds (darbības vārds), kas apraksta darbību, kurai ir kāds dabīgs noslēgums, galamērķis
- ārpusbiržas tāds (darījums, līgums u. tml.), kas netiek veikts un reģistrēts biržā
- eksplozīvs tāds (līdzskanis), ko izrunājot slēgums tiek momentāni pārtraukts
- konsensuāls tāds (līgums), kas dibināts uz norunu, saistīts ar vienošanos (kādā būtiskā jautājumā)
- krāšņs tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) bagātīgums, skaistums
- glezns tāds, kam ir izcils kādu pazīmju (piemēram, formas, krāsas) smalkums, maigums (par ziediem, augiem, augļiem)
- pigurns tāds, kam ir labs, slaids augums (par cilvēku)
- pamatīgs tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa)
- sīkulīgs tāds, kam ir ļoti mazs augums, mazi izmēri (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- zems tāds, kam ir mazs augums (parasti par cilvēku)
- niecīgs tāds, kam ir mazs lielums (piemēram, garums, ilgums, masa); ļoti mazs
- īss tāds, kam ir neliels ilgums (par laika posmu); tāds, kas noris samērā nelielā laika posmā; neilgs
- grandiozs tāds, kam ir neparasti liels vērienīgums, iedarbīgums u. tml.; varens, dižens
- anizotonisks tāds, kam ir nevienāds spraigums; nevienāds osmotiskais spiediens
- panhromatisks tāds, kam ir paaugstināts jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem (piemēram, par fotoplati, fotofilmu)
- kompetents tāds, kam ir piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); arī pilnvarots
- trauksmains tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, arī straujums, kustīgums (par cilvēkiem)
- možs tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi)
- mundrs tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi)
- spirgts tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi)
- žirgts tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi)
- inerts tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums (piemēram, par parādību, attieksmi)
- mierīgs tāds, kam ir raksturīgs nekustīgums (par stāvokli)
- nervozs tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers
- trauksmains tāds, kam ir raksturīgs straujums, spraigums, arī steiga (par darbību, norisi u. tml.)
- plakans tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums, šauri uzskati, šaura izpratne
- līks tāds, kam ir saliecies, saliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem)
- strups tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēkiem)
- garš tāds, kam ir samērā liels ilgums (par laika posmu); ilgs
- pagarš tāds, kam ir samērā liels ilgums; pailgs
- neliels tāds, kam ir samērā mazs ilgums
- paīss tāds, kam ir samērā mazs ilgums
- negarš tāds, kam ir samērā neliels ilgums; tāds, kas turpinās neilgi
- spožs tāds, kam ir sevišķi augsta kvalitāte, arī ietekmīgums (piemēram, par cilvēka darbību, tās rezultātiem)
- taisns tāds, kam ir stalts, nesalīcis, arī nesaliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem)
- nevīcis tāds, kam ir vāja veselība, vājš augums
- pusgarš tāds, kam ir vidējs ilgums (par valodas skaņām)
- vienguma tāds, kam ir viens gums
- rekordīss tāds, kam ir visīsākais ilgums, kāds jebkad ir bijis
- mīlīgs tāds, kam nepiemīt skarbums, tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, pieklājība (par psihes, rakstura, personības īpašībām)
- vitāls tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku)
- tēlains tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums
- pasionārs tāds, kam piemīt paaugstināta aktivitāte, kaislīgums (par cilvēku, tautu)
- dinamisks tāds, kam piemīt spraigums (par kustību, darbību u. tml.); tāds, kurā izpaužas spraigums
- riktīgs tāds, kam piemīt vēlamas, pozitīvas īpašības (piemēram, kārtīgums, saprātīgums, arī saimnieciskums)
- animēts tāds, kam piešķirts dzīvīgums; kustīgs
- porcelāns tāds, kam raksturīga balta krāsa, arī caurspīdīgums
- godprātīgs tāds, kam raksturīgs godīgums, apzinīgums
- vulkānisks tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, tā rakstura īpašībām, to izpausmi)
- vīzīgs tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs
- atklāts tāds, kam raksturīgs vaļsirdīgums, tiešums
- smags tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums
- viegls tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, ierobežotas iespējas, arī mazs nozīmīgums
- odontinoīds tāds, kas atgādina zoba substanci; izaugums uz zoba saknes vai kakliņa
- klinoīds tāds, kas formas ziņā atgādina gultu, piem., ķīļveida izaugums
- griestveida tāds, kas ir līdzīgs griestiem, pilda to lomu; telpas augšējais pārsegums
- krietns tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds (laiks, laikposms), kura ilgums samērā pilnīgi atbilst kādam noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu
- nelabs tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas ļaunums, negodīgums
- neilgs tāds, kas noris, pastāv samērā īsu laikposmu; tāds, kam ir neliels ilgums (par laika posmu)
- vizionārs tāds, kas radies, veidojies iedomās, iztēlē; tāds, kam raksturīgs iztēles nosacīts, veidots vizuāls izteiksmīgums, spilgtums
- negants tāds, ko izraisa bardzība, naidīgums, arī ļaunums
- neveikls tāds, ko izraisa kautrīgums, mulsums, arī nedrošība
- sadraudzīgs tāds, ko saista sadraudzība; tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, tuvība, sirsnība
- miegains tāds, kur ir miers, klusums, sastingums, arī krēsla
- zemsprieguma tāds, kura elektriskās strāvas spriegums nepārsniedz 250 voltus
- spriegs tāds, kurā ir samērā liels mehāniskais spriegums
- saspīlēts tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
- bailīgs tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) tramīgums
- jautrs tāds, kurā izpaužas (dzīvnieku) draiskulība, kustīgums
- īpatnējs tāds, kurā izpaužas (kā) savdabīgums, atšķirība no citiem
- spirgts tāds, kurā izpaužas aktīvs, pozitīvs psihiskais un fiziskais stāvoklis, gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums
- negants tāds, kurā izpaužas bardzība, naidīgums, arī ļaunums
- možs tāds, kura izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums
- žirgts tāds, kura izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums
- mundrs tāds, kurā izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums
- zobgalīgs tāds, kurā izpaužas ironija, arī, parasti nedaudz, nievīgums, izsmējīgums
- lūdzošs tāds, kurā izpaužas lūgums (1)
- samtains tāds, kurā izpaužas maigums, labsirdība (par acīm, smaidu); patīkami tembrēts, pievilcīgs
- glāstošs tāds, kurā izpaužas maigums, liegums
- glāstīgs tāds, kurā izpaužas maigums, liegums; glāstošs
- glaudīgs tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu)
- glāstīgs tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu); tāds, kas pauž maigumu, patiku
- glāstošs tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu); tāds, kas pauž maigumu, patiku
- pieglaudīgs tāds, kurā izpaužas mīļums, sirsnīgums
- izaicinošs tāds, kurā izpaužas naidīgums, tieksme uzbrukt
- nelietīgs tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums; tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt
- blēdīgs tāds, kurā izpaužas negodīgums, viltīgums
- pabailīgs tāds, kurā izpaužas neliels (dzīvnieka) tramīgums
- bezkaunīgs tāds, kurā izpaužas nesmalkjūtīgums, netaktiskums, aizskārums
- negatīvs tāds, kurā izpaužas noliegums, noraidījums
- nopietns tāds, kurā izpaužas noteiktība, pārdomātība, arī apzinīgums; tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs
- nervozs tāds, kurā izpaužas pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers
- negausīgs tāds, kurā izpaužas rijība, pārmērīgums (par ēšanu, dzeršanu)
- nejauks tāds, kurā izpaužas rupjība, naidīgums
- mīlināms tāds, kurā izpaužas sirsnība, maigums (parasti par vārdiem, to nozīmēm)
- cienīgs tāds, kurā izpaužas svinīgums, nopietnība, pašapzinīgums; tāds, kas izturas svinīgi, nopietni, pašapzinīgi
- diedelējošs tāds, kurā izpaužas uzmācīgs lūgums (parasti pēc labvēlības)
- vērīgs tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums
- atklāts tāds, kurā izpaužas vaļsirdība, arī patiesīgums; tāds, kam raksturīga vaļsirdība, arī patiesīgums
- agresīvs tāds, kurā izpaužas vēlme uzbrukt, naidīgums
- smīnīgs tāds, kurā izpaužas zobgalība, ironiskums, nievīgums
- spriegs tāds, kurā kam rodas samērā liels mehāniskais spriegums (par procesu, darbību)
- statisks tāds, kurā neizpaužas kustība, darbība, spraigums
- nolūks tāds, kura nozīmē ir ietverts šāda rezultāta nojēgums (parasti par gramatiskajām formām)
- noliegt tāds, kura nozīmē ir noliegums (3)
- neapšaubāms tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt
- stings tāds, kuram ir raksturīga cietība, arī valkanums, želejveidīgums, kas parasti izveidojas, pazeminoties temperatūrai, iztvaikojot kādām sastāvdaļām
- samierniecisks tāds, kuram ir raksturīga, arī kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), protesta trūkums, iecietīgums (pret ko nevēlamu)
- iepriekšsaspriegts tāds, kuram ir sākotnējs spriegumstāvoklis
- ekvitāte Taisnīgums
- adls Taisnīgums (arābu val.) - viena no Allāha īpašībām, kas nozīmē atmaksu gan par darbu, gan par ļaunumu
- taktsmērs Taktsdaļu skaits un to ilgums; attiecīgais apzīmējums
- parādnieks tas (parasti uzņēmums, organizācija), kas nav laikā izpildījis līgumsaistības; līgumsaistību neizpildītais
- staltaudzis tas (tāds), kam ir stalts augums
- identitāte tas, pie kādām sociālajām grupām cilvēks apzinās sevi piederam; sevišķums, savdabīgums (īpašība vai stāvoklis)
- lipoksēmija Taukskābju daudzuma pieaugums asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā)
- atteiču intensitāte tehnisku agregātu ekspluatācijas drošuma rādītājs: atteiču skaits laika vienībā; to ietekmē agregāta darba apstākļi, izmantošanas ilgums, tehnisko apkopju izpildes kvalitāte un citi faktori
- koherence teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kam nav formālu izteiksmes līdzekļu un kas balstās uz iepriekš teikto vai vispārīgām zināšanām; sakarīgums
- ekspresija Teksta vai atsevišķas valodas vienības izteiksmīgums, iedarbīgums
- ekspresivitāte Teksta vai atsevišķas valodas vienības izteiksmīgums, iedarbīgums
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls
- grīda Telpas apakšējais iekšējais segums (pa kuru staigā)
- griesti telpas virsējais iekšējais norobežojums, segums
- kupols Telpisks ēkas vai inženierbūves pārsegums, kura ārējā forma parasti ir izliekta rotācijas virsma
- plastika Telpiskums, apjomīgums (parasti tēlotājas mākslas darbam)
- izotermija Temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija
- en-tout-cas Tenisa laukuma segums: grants ar dedzinātu un sasmalcinātu sarkano mālu virskārtu, kas laiž cauri ūdeni
- Eiropas Savienības zilā karte termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē vai kuram ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē
- polikarbonāti Termoplastiski polimēri [-ORO-CO-O-R-]n (R - radikālis); raksturīga augsta kušanas temperatūra un ļoti liela triecienizturība, fizioloģisks inertums, caurspīdīgums; lieto aparātbūve precīzu detaļu izgatavošanai, protēzēm, lokšņu, plēvju, cauruļu ražošanai
- homoousios Tēva un Dēla vienādais dievišķīgums; termins lietots Nīkajas ticības apliecībā, lai noraidītu ariānismu
- pretenciozitāte Tieksme pārspīlēt savas personības vai veikuma nozīmību, oriģinalitāti; pašapzinīgums; manierīgums, arī mākslotība
- arests Tiesas institūciju aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
- mantas aprakstīšana tiesībās mantas aprakste, t.i. mantas arests, aizliegums ar to rīkoties, ko izmanto, lai nodrošinātu prasību civillietās, pasargāru mantojuma mantu, kā arī nodrošinātu civilprasību un iespējamo mantas konfiskāciju krimināllietās
- onlains Tiešsaiste (angļu "on-line"); pastāvīgs interneta pieslēgums
- on-line Tiešsaiste; datora pastāvīgs pieslēgums internetam
- knībars Tievāka vieta (iežmaugums) dzijā
- monosēmija tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); viennozīmība; viennozīmīgums
- paralēltinums Tinums, kam ir paralēlslēgums
- deuzeit Tipveida laika čarterlīgums Vācijā līdz \~20. gs. vidum (vācu "deutscher Zeitfrachtvertrag")
- prohibicionisti Tirdzniecības aizliegumsistēmas piekritēji
- glītība Tīrība, kārtīgums
- tramība Tramīgums
- iekraušanas dīkstāves laiks transportlīdzekļa iekraušanas dīkstāves ilgums, kas ir atkarīgs no kravas rakstura un veida, transportlīdzekļa piemērotības iekraušanai un iekraušanas darbu mehanizācijas pakāpes
- izkraušanas dīkstāves laiks transportlīdzekļa izkraušanas dīkstāves ilgums, kas ir atkarīgs no kravas rakstura un veida, transportlīdzekļa piemērotības izkraušanai un izkraušanas darbu mehanizācijas pakāpes
- tranzistora piesātinājuma režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir pilnīgi atvērts – spriegums starp kolektoru un emiteru ir neliels (0,5–1,5 V), bet kolektora strāvu nosaka tikai barošanas spriegums un kolektora ķēdē ieslēgtā pretestība; lai šo režīmu iegūtu, bāzes strāvai jābūt lielākai par t. s. piesātinošo bāzes strāvu
- trāpība Trāpīgums
- streta Trauksmains kustības paātrinājums, tempa pieaugums galvenokārt lielas formas skaņdarbu noslēguma posmos
- nevalde Trauksmīgums, nevaldāmība
- vārība Trauslums, maigums, jutīgums
- knapums Trūkums, trūcīgums
- knapība Trūkums, trūcīgums, šaurība
- tuksnešainums Tuksnesīgums
- tuksnesība Tuksnesīgums
- spetecis Tulzna, apdegums
- ankiloproktija Tūpļa saaugums kā striktūras vai atrēzijas sekas
- iztece Ūdensrijēja kompleksa noslēgums, vieta, kur pazemes ūdenstece beidzas un avota veidā ūdens iztek atkal virszemē
- starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru
- žerkle uz leju nokāries govs kakla ādas izaugums
- terminēts uz noteiktu laiku noslēgts, ar noteiktu termiņu ierobežots (piemēram, terminēts līgums)
- liekkauls Uzaugums kaulam
- labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība dzīvajos audos, funkcionālais kustīgums
- koplīgums Uzņēmēja un uzņēmuma darbinieku rakstisks līgums par darba un sociālo vajadzību nodrošināšanu
- izmaksu nesējs uzņēmējdarbības rezultāti: produkcijas vienība, līdzīgu izstrādājumu grupa (partija), līgums vai pasūtījums, operācija, process u. tml.
- podrjadčiks Uzņēmējs, darbu vadītājs; līgumstrādnieks
- darba kārtība uzņēmumā to nosaka darba kārtības noteikumi, darba koplīgums, darba līgums un darba devēja rīkojumi
- bums Uzplaukums; straujš aktivitātes vai popularitātes pieaugums
- indeterminisms uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā; uzskats, ka cilvēka griba ir absolūti brīva; determinisma noliegums
- taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība, arī patiesīgums
- rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence
- Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers
- Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers
- tenzija Uzstiepums, spriegums, saspīlējums
- Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā
- trejsabiedrība Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. g. 20. maijā noslēgtais sabiedrības un draudzības līgums; Antante
- Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju
- kaltība Vaina, noziegums
- vainība Vainīgums
- vairākdatoru vairāku datoru saslēgums, kurā katrs dators izpilda kādu uzdevuma daļu
- antante Vairāku lielvalstu nolīgums un bloks; visvairāk pazīstama ir Lielbritānijas, Francijas un Krievijas Antante (Trejsabiedrība), kas izveidojās 1904.-1907. g. un 1. pasaules karā cīnījās pret Vāciju un tās sabiedrotajiem
- reducēt Vājināt (skaņas) artikulāciju tā, ka mazinās (tās) ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas (tās) zudums
- blāgums Vājums, slimīgums
- enervācija Vājums, vārgums
- infirmitāte Vājums, vārgums
- švakrums Vājums, vārgums
- tīkliņš vakuuma vai gāzpildītas elektronierīces elektrods, kam pievadītais spriegums ietekmē strāvas plūsmu lampā
- velgums Valgums
- lingvistiskais dzīvīgums valodas dzīvotspēja, patstāvīgums, ko sekmē augsti attīstīta nacionālā kultūra un kas uztur valodu arī svešu ietekmju apstākļos, stiprinot nacionālo pašapziņu
- garums valodas skaņu izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums
- kreditorvalsts Valsts kuras ārējā kapitāla bilancē ir aktīva pārsniegums
- debitorvalsts Valsts kuras ārējā kapitāla bilancē ir pasīva pārsniegums
- denonsācija Valsts paziņojums otrai valstij, ka starpvalstu līgums vai uzņemtās saistības ir spēkā neesošs, līguma oficiāla laušana
- sekvestrs Valsts varas iestāžu aizliegums vai ierobežojums valsts interesēs lietot kādu īpašumu vai rīkoties ar to
- depozitārijs Valsts, starptautiskā organizācija vai tās galvenā amatpersona, kam līgumslēdzējas puses nodod glabāšanā līguma vai cita svarīga dokumenta oriģināltekstu
- caurejošais ieaugums vaļējs ieaugums, kas iziet uz zāģmateriāla divām pretējām sānu malām
- ērtnība Vaļīgums, irdenums; palaidnība
- stikla kausēšanas krāsns vanna vanna, kurā klons, sienas un pārsegums izveidoti no ugunsizturīgiem blokiem un ķieģeļiem; kausēšanas vannas vienā galā nepārtraukti pilda izejvielu maisījumu – šihtu, bet otrā galā izstrādā stiklu
- cenzūra Varas iestāžu liegums tiražēt un izplatīt informāciju, kuru tās uzskata par nevēlamu
- vārgme Vārgums
- nevingrība Vārgums, gurdenums, stingrības un enerģijas trūkums
- aizvākojums Vaska segums bišu šūnām
- veciskums Vecīgums (1)
- veciskums Vecīgums (2)
- mediālais mūža ilgums vecums, kuru sasniedz puse no attiecīgās paaudzes jaundzimušajiem; pusei no jaundzimušo kohortas mūža ilgums ir mazāks un pusei - lielāks par mediālo
- mezenteriskais limfadenīts vēdera dobuma limfmezglu iekaisums: lēkmjveida vēdersāpes ar vemšanu, kas ilgst vairākas dienas un recidivē; izteikts palpatorisks sāpīgums labajā ileocekālajā apvidū, epigastrijā, retāk - kreisajā ileālajā apvidū
- rezultāts veikums, sasniegums (sporta sacensībās)
- veltība Veltīgums
- rovis Velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda
- flebektāzija Vēnas paplašinājums; bieži novēro kājās, ap taisno zarnu, sēklsaites, dzemdes, prostatas vēnu pinumos; cēlonis - asins sastrēgums un vēnu sienas vājums
- servilisms Verdziskums, lišķīgums, parasti politiska, iztapība
- nozīme Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums
- keimēlijs Vērtīgs rīks vai mākslas darbs, dārgums, ko uzglabā
- spirgums Veselīgums, svaigums, labsajūta
- mesidžs Vēstījums; lugas, stāsta, romāna galvenā tēma, kodolīgs satura atsegums
- vidspriegums Vidējais spriegums - sprieguma nomināli starp zemspriegumu un augstspriegumu
- interdikts Viduslaikos - katoļu baznīcas (Romas pāvesta) soda līdzeklis - aizliegums rīkot dievkalpojumus un reliģiskas ceremonijas noteiktā teritorijā (lokālais interdikts) vai aizliegums piedalīties šādās ceremonijās (personālais interdikts)
- salience Viegla atpazīstamība, psihisko stāvokļu viennozīmīgums, svarīgums
- kremīzeris Viegls neveselīgums
- elegance Vieglums, rotaļīgums (piemēram, kādu darbību izpildē)
- gravitācijas nestabilitāte vielas blīvuma un tās daļiņu ātruma fluktuāciju (novirzes no līdzsvara stāvokļa) pieaugums, ko rada gravitācijas spēks un kas noved pie vielas sablīvējumu veidošanās
- toksicitāte Vielas indīgums, tās kaitīgā iedarbība uz organismu
- fotovadītspēja Vielu elektrovadītspējas pieaugums elektromagnētiskā starojuma ietekmē
- demārketings viena no mārketinga darbības formām, ko nosaka preču pieprasījuma pieaugums līdz tādam līmenim, kas pārsniedz to ražošanas iespējas ar esošajiem resursiem
- tiesiskais nihilisms viena no tiesiskās apziņas deformācijas formām, kuras pamatā ir tiesību sociālo vērtību noliegums un pārliecība, ka par likumpārkāpumu cilvēks netiks sodīts
- izohronisms Vienāds ilgums
- pohujisms Vienaldzīgums; nerēķināšanās ar (parasti savas rīcības) sekām
- hemianestēzija Vienas ķermeņa puses nejutīgums
- noziedzīgu nodarījumu kopums vienas un tās pašas personas izdarīts viens (ideāls kopums) vai vairāki (reāls kopums) noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku dažādu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav iestājies kriminālatbildības noilgums
- recess Vienošanās rezultāts, izlīgums
- kompromiss Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties
- kartelis Vienošanās, līgums (starp valstīm) par apmainīšanos ar cietumniekiem vai karagūstekņiem
- unilaterisms Vienpusīgums
- vienreizējība Vienreizība; vienreizīgums
- stiklveida stāvoklis viens no vielas amorfajiem stāvokļiem, kam raksturīgs struktūras viendabīgums un atomu telpiskā izvietojuma tuvā kārtība
- monosillabisms Vienzilbīgums
- apsūdzēto sols vieta, situācija, kur tiek atmaskots noziegums, pārkāpums
- vijība Vijīgums (1)
- vijība Vijīgums (2)
- vijība Vijīgums (3)
- vijība Vijīgums (4)
- Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi
- viltus viltīga rīcība, arī viltīgums
- rēte Viļņveida izaugums uz koka mizas
- Lielie Kangari viļņveidīga osu grēda Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Ogres novada Suntažu pagastā, absolūtais augstums — 78 m vjl., relatīvais augstums — \~27 m, stiepjas 26 km no Bajāriem gandrīz līdz Suntažiem, vidusdaļā dabas liegums; Suntažu Kangari
- enkuris Virvē vai stieplē iekārts smagums (piemēram, akmens) laivas nostiprināšanai ūdenī
- zenīts Visaugstākā pakāpe, vislielākais sasniegums (kāda, kā) attīstībā
- rekords Visaugstākais sasniegums (piemēram, kādā ražošanas nozarē, darbā)
- hronaksija Visīsākais laika sprīdis, kas nepieciešams, lai līdzstrāva, kuras spriegums ir divas reizes lielāks par sliekšņa spriegumu, iedarbotos uz dzīvnieka organisma audiem un izraisītu fizioloģisku reakciju; hronaksija raksturo dzīvās matērijas kairināmību un tās atkarību no kairinātāja iedarbības ilguma
- modālais mūža ilgums visizplatītākais mūža ilgums; vecums, kurā ir vislielākais mirušo skaits
- hipomikrosoma Vismazākais augums, kuru vēl var uzskatīt par normālu
- kvadratūriskais paisums un bēgums vismazākais paisums un bēgums Mēness 1. un 3. ceturkšņa beigās, kad virzieni Zeme-Mēness un Zeme-Saule veido taisnu leņķi
- pētniecības ētika vispārcilvēcisku morāles normu un profesionālās darbības ētikas kodeksa ievērošana pētījumā; universāli labas zinātniskās prakses pamatprincipi: godprātīgums, caurskatāmība, objektivitāte, neatkarība
- esenciālā hipertensija vispārīgs apzīmējums klīniskam sindromam, kam raksturīgs paaugstināts diastoliskais spiediens, ko parasti pavada arī sistoliskā spiediena pieaugums
- apjomība vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (1)
- apjomība vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (2)
- atturība vispārināta īpašība --> atturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; atturīgums; savaldība
- bērnišķība vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1); bērnišķīgums (1)
- bērnišķība vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2); bērnišķīgums (2)
- bezbēdīgums vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums
- bezgodīgums vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negodīgums
- daudzbalsīgums vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vairākbalsīgums
- daudzrunība vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzrunīgums
- derīgums vispārināta īpašība --> derīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderīgums
- diženums vispārināta īpašība --> dižens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lielums, izskatīgums
- dvēseliskums vispārināta īpašība --> dvēselisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēselīgums (2)
- dzēlība vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlīgums
- gaudenums vispārināta īpašība --> gaudens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums; vārgums
- glāsainums vispārināta īpašība --> glāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme; maigums
- gļēvums vispārināta īpašība --> gļēvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums
- ietilpīgums vispārināta īpašība --> ietilpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; darbietilpīgums
- iznesība vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesīgums
- izteiksmība vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (1)
- izteiksmība vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (2)
- jauneklība vispārināta īpašība --> jauneklīgs; jauneklīgums
- jutība vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (1)
- jutība vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (2)
- jūtība vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtīgums
- kaujinieciskums vispārināta īpašība --> kaujiniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kareivīgums
- kaunīgums vispārināta īpašība --> kaunīgs, īpašības konkrēta izpausme; arī kautrīgums
- kautrums vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; kautrīgums
- kuslums vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums
- kutelība vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelīgums (1)
- ķildīgums vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; strīdīgums; nesaticīgums
- līdzjūtīgums vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjutīgums
- līdzjutīgums vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjūtīgums
- līdztiesiskums vispārināta īpašība --> līdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesīgums
- ļaundabība vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (1)
- ļaundabība vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (2)
- ļaundarība vispārināta īpašība --> ļaundarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, noziedzīga rīcība; noziegums
- ļaunvēlība vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlīgums
- mainība vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (1)
- mainība vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (2)
- mājība vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mājīgums
- manība vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (1)
- manība vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (2)
- manība vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (3)
- mazjutība vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (1)
- mazjutība vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (2)
- mazjūtība vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtīgums
- mazrunība vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunīgums
- mazsvarīgums vispārināta īpašība --> mazsvarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; maznozīmīgums
- mazvērtība vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums
- mežonība vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (2)
- mežonība vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (3)
- mežonība vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (4)
- mežonība vispārināta īpašība --> mežonīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (1)
- mūsdienība vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mūsdienīgums
- nebēdnība vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums
- neizskatība vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (1)
- neizskatība vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (2)
- neizturība vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (1)
- neizturība vispārināta īpašība --> neizturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (2)
- neizturība vispārināta īpašība --> neizturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (3)
- nejutība vispārināta īpašība --> nejutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne jutīgums (1)
- nejutība vispārināta īpašība --> nejutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutīgums (2)
- nejūtība vispārināta īpašība --> nejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutīgums
- nekļūdība vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (1)
- nekļūdība vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (2)
- nelīdztiesiskums vispārināta īpašība --> nelīdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelīdztiesīgums
- nemainība vispārināta īpašība --> nemainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainīgums (1)
- nemainība vispārināta īpašība --> nemainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainīgums (2)
- nemaldība vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldīgums
- nemitība vispārināta īpašība --> nemitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemitīgums
- nenovēlīgums vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenovēlība; arī skaudīgums
- nenozīmība vispārināta īpašība --> nenozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums
- nepanesība vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesīgums
- nerunība vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunīgums
- nicība vispārināta īpašība --> nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nicīgums
- niecība vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; niecīgums (3); nenozīmīgums, arī mazvērtīgums
- niķība vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (1)
- niķība vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (2)
- noziedzība vispārināta īpašība --> noziedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzīgums (1)
- noziedzība vispārināta īpašība --> noziedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzīgums (2)
- nozīmība vispārināta īpašība --> nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmīgums
- omulība vispārināta īpašība --> omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulīgums (2)
- panesība vispārināta īpašība --> panesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; panesīgums
- pārjūtība vispārināta īpašība --> pārjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pārjūtīgums
- pašnoturība vispārināta īpašība --> pašnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašnoturīgums
- patvarīgums vispārināta īpašība --> patvarīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī patvaļīgums (2)
- patvarīgums vispārināta īpašība --> patvarīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī patvaļīgums (3)
- redzīgums vispārināta īpašība --> redzīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vērīgums
- rosība vispārināta īpašība --> rosīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rosīgums (2)
- rotaļība vispārināta īpašība --> rotaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (1)
- rotaļība vispārināta īpašība --> rotaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (2)
- rotaļība vispārināta īpašība --> rotaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (3)
- rudenība vispārināta īpašība --> rudenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; rudenīgums
- runība vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runīgums
- rūpība vispārināta īpašība --> rūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (1); gādība
- rūpība vispārināta īpašība --> rūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (2)
- rūpīgums vispārināta īpašība --> rūpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (1); gādīgums
- sārmizturība vispārināta īpašība --> sārmizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmizturīgums
- savdabība vispārināta īpašība --> savdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savdabīgums
- sīkstulīgums vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkstulība; arī skopulīgums
- sinhroniskums vispārināta īpašība --> sinhronisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicīgums
- skaņums vispārināta īpašība --> skaņš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skanīgums (2); arī skaļums (1)
- skaņums vispārināta īpašība --> skaņš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skanīgums (1)
- sparība vispārināta īpašība --> sparīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparīgums (1)
- sparība vispārināta īpašība --> sparīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparīgums (2)
- spokainums vispārināta īpašība --> spokains, šīs īpašības konkrēta izpausme; spocīgums (1); rēgainība
- spridzība vispārināta īpašība --> spridzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; spridzīgums; arī spriganība
- svārstība vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svārstīgums (3)
- svešatnība vispārināta īpašība --> svešatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svešatnīgums
- svētsvinība vispārināta īpašība --> svētsvinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svētsvinīgums
- tālskanība vispārināta īpašība --> tālskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tālskanīgums
- taupība vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (1)
- taupība vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (2)
- tēvišķums vispārināta īpašība --> tēvišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķīgums; tēvišķība
- trūcība vispārināta īpašība --> trūcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trūcīgums (2); arī nabadzība (3)
- uzstājība vispārināta īpašība --> uzstājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzstājīgums
- vairākbalsīgums vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daudzbalsīgums (1)
- vairākbalsīgums vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzbalsīgums (2)
- vairība vispārināta īpašība --> vairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vairīgums; izvairība
- vaislība vispārināta īpašība --> vaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaislīgums
- valodība vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valodīgums
- valšķība vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķīgums
- veclaicība vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; veclaicīgums
- vecmeitība vispārināta īpašība --> vecmeitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmeitīgums
- vecmodība vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodīgums
- vecpuisība vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisīgums
- vējizturība vispārināta īpašība --> vējizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējizturīgums
- vējnoturība vispārināta īpašība --> vējnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējnoturīgums
- vēlība vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (1)
- vēlība vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (2)
- vēlība vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (3)
- velnišķība vispārināta īpašība --> velnišķīgs, velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums, velnišķums
- velnišķums vispārināta īpašība --> velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums; velnišķība
- viendabība vispārināta īpašība --> viendabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viendabīgums
- vienlaicība vispārināta īpašība --> vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicīgums
- vienmērība vispārināta īpašība --> vienmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmērīgums
- vienmulība vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmulīgums; vienmuļība, vienmuļums; vienmuļīgums
- vienmulīgums vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļīgums
- vienmuļīgums vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļība; vienmuļīgums
- vienmuļība vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļums; vienmuļīgums; vienmulība; vienmulīgums
- vienmuļums vispārināta īpašība --> vienmuļš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļīgums; vienmuļība; vienmuļīgums
- vienpatnīgums vispārināta īpašība --> vienpatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpatīgums
- vienpusība vispārināta īpašība --> vienpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusīgums (1)
- vienpusība vispārināta īpašība --> vienpusīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusīgums (2)
- vienpusība vispārināta īpašība --> vienpusīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusīgums (3)
- vienreizība vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienreizīgums
- vientiesība vispārināta īpašība --> vientiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesīgums (1)
- vientiesība vispārināta īpašība --> vientiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesīgums (2)
- vienveidība vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidīgums (1)
- vienveidība vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidīgums (2)
- vienvērtīgums vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienvērtība (1); līdzvērtīgums
- vispusība vispārināta īpašība --> vispusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispusīgums
- viszinība vispārināta īpašība --> viszinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viszinīgums
- vizualitāte vispārināta īpašība --> vizuāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vizuāls efektīgums
- zemsirdība vispārināta īpašība --> zemsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zemsirdīgums
- zobgalība vispārināta īpašība --> zobgalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zobgalīgums
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas; arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums
- visuspēcīgums Visspēcīgums
- tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja
- visuvarenīgums Visvarenīgums
- ritornelis Vokāli instrumentāla darba neliela frāze, kas kā ievads, starpspēle un noslēgums izrādās caurviju materiāls
- ciparvoltmetrs Voltmetrs, kurā mērāmais spriegums vispirms tiek kodēts un iegūtais mērāmā lieluma skaitliskais ekvivalents parādās ciparu skalā
- voltāža Voltos izteikts spriegums
- zaglība Zaglīgums (1)
- zaglība Zaglīgums (2)
- čīsla Zaraina vieta vai saaugums malkas pagalē, kas traucē to saskaldīt
- zumburs Zarains koks; izaugums, pumpa uz koka
- morčaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra
- morķaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra; morčaks
- enterostāze Zarnu stāze, zarnu satura sastrēgums, aizcietējums
- knulle Zars, izaugums kokā
- stagnācijas anoksija zems skābekļa spriegums kapilāru (ne artēriju) asinīs, kura cēlonis ir palēnināta asinsrite audos
- bemberis Zems, kropls koks ar mezglainiem zariem, vai izaugums koka stumbrā
- meklēšanās Zīdītāju mātītes dzimumaktivitātes periods, kas periodiski atkārtojas, tā ilgums dažādām sugām atšķirīgs
- NAFTA Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums starp Kanādu, ASV un Meksiku (angļu "North American Free Trade Agreement")
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir venozo asiņu sastrēgums vai asinis ir nepietiekami piesātinātas ar skābekli
- brevis Zīme viduslaiku notācijā, kuras ilgums līdzinās divām veselām notīm
- odontosteofīts Zoba kaulains izaugums
- odontoseize Zoba vaļīgums
- Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu
- atķīlums Žiglums, izveicīgums
- čaganums Žiglums, mudīgums, veiklība
- žilba Žilbīgums
- žirklums Žirgtums, darbīgums
- holestāze Žults sastrēgums
gums citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV