Paplašinātā meklēšana

Meklējam ejo.

Atrasts vārdos (201):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1777):

tudot (Gausi) iet, klejot
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs
kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
aizdaldot Aizblandīties, aizklejot
aizdancot Aizdejot
atdancāt Aizdejot
aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot
aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot)
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ
izkortelēties Aizejot atbrīvot (vietu, telpu)
atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni)
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
aizšmignēt aiziet smejoties
aizklaiņāt Aizklejot
aizkleiņot Aizklejot
aizmuldēt Aizklejot
aizklengot Aizklejot, aizblandīties
aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties
aizkleidot Aizklejot, aizklīst
aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi
akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu
izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības
gastroenterostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un tukšo zarnu, apejot vārtnieku
hromosomu neizšķiršanās anormāls gadījums mejozes vai mitozes anafāzē, kad attiecīgi divas homoloģiskās hromosomas vai vienas hromosomas divas hromatīdas nonāk vienā meitšūnā
epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu
georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem
epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem
centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām
ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā
epods Antīkajā vārsmošanas sistēmā - lirisks dzejolis, kurā garais pants mijas ar īso
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli
kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
otokalorimetrs aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija)
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai
soļu skaitītājs aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs
apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.)
apdiet Apdejot
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties)
apdziesmot Apdzejot
apvārsmot Apdzejot
Belihonisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Bengorerisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Čārlztauna apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Foksforda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Kilčimoka apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Klērmorisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Krosmolina apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Svinforda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Gobonhire apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Akilas salas rietumu piekrastē
Lūisboro apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Klū līča,dienvidu krastā
Ņūporta apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē; Balja Īiekoina
Belinrouba apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos
Kilala apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļaustrumos
Bēlonvērheda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumos, Malita pussalā
Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice
kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī
sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa
žabrinieks Apkārtklejojošs ubags
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko
šmucināt Aplejot (ko) ar verdošu ūdeni vai iegremdējot verdošā ūdenī, panākt, ka dalās nost (apmatojums, apspalvojums)
nosalināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu
nobrucināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu; noplaucēt (1)
plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku)
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot)
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
applīvināt Applīvot apkārt (dejojot)
apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu
angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri
atskaņot ar atskaņām panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums
apdziedāt ar dziesmām cildināt, slavināt; arī apdzejot
aerokolons ar gaisu piepildīta zarna (mākslīgi vai gaisam pārejot no kuņģa pa zarnām aerofāgijas rezultātā)
atpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt
aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
iemest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai
izmest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
mest ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai
krāst ar karoti izcelt (izzvejot biezumus)
strebamais ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens
strebjamais ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens
nogriezas ar piena separatoru nokrejots piens
jātenis ar separatoru nokrejota piena nievājošs nosaukums
adgons ar separatoru nokrejots piens
mašīnaspiens ar separatoru nokrejots piens
mašiņpiens ar separatoru nokrejots piens
mašīnpiens ar separatoru nokrejots piens
mašinspiens ar separatoru nokrejots piens
mašīnspiens ar separatoru nokrejots piens
nātininis ar separatoru nokrejots piens
tralēt ar traļa palīdzību pētīt jūras dibenu, izzvejot augus, dzīvniekus
izdunkurēt ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot
šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs
šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
sinkinēzija Asociētas kustības, piem., acābolu kustības, roku kustības ejot u. c.
atlampot Atblandīties, atklejot
atlāpot Atblandīties, atklejot
atdancāt Atdejot
atdancot Atdejot, aizdejot
pārskandināt Atdzejot
pārdzejotājs Atdzejotājs
apausīt Atdzesēt, smeļot un lejot atpakaļ ar koka karoti
iedancāt atklāt ar dejošanu
atslempt Atklejot
atslempties Atklejot
anafronte Atmosfēras fronte, ko raksturo augšupejoša siltu gaisa masu plūsma
atmaršēt Atnākt, ejot vienmērīgā, noteiktā ritmā
retroaktīvs Atpakaļejošs, ačgārns; tāds, kas ietekmē iepriekšējo; tāds, kura darbība vērsta atpakaļ
retrogrādisks Atpakaļejošs; tāds, kas deģenerējas, izvirst
pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejoša vai lejupejoša skaņu secība
(ie)dot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot)
atšvitināt Ātrās apļveida kustībās (dejojot) atvirzīt
aizmesties ātri (ejot, skrejot), attālināties
aizmesties ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
palaisties ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties
aizlikties ātri attālināties (ejot, skrejot)
laisties ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
uztecēt ātri ejot, skrienot uzkļūt (kur augšā)
apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1
pūta ātri pārejoša lietusgāze
strāla ātri pārejošs lietus un sniega mākonis
skrejīgs ātri skrejošs, žigls
eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis
izšiept Atsegt zobus (piemēram, izsmejot)
univalents Atsevišķa, nekonjugējoša hromosoma mejozes jeb reduktīvās dalīšanās pirmajā fāzē
apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa
klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties)
dziļumpakāpe Atstatums metros, kurā, ejot dziļumā, temperatūra zemē pieņemas par 1 Celsija grādu
atiet Atstrādāt (piemēram, ejot ganos)
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība - aptuveni 70 -80 centimetri
atsvaidzes intensitāte attēla atkārtotas zīmēšanas reižu skaits sekundē katodstaru lampu displejos
caurskates attēls attēli, ornamenti vai grafiski elementi, kuri caurejošā gaismā ir precīzi savstarpēji savietoti, ko spēj nodrošināt tikai īpašs aprīkojums; pēc neprecīza savietojuma var pamanīt viltojumu
apdziedāt Attēlot dziesmā, dzejolī
zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu
audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2
mets Audumam garumā ejošie pamatpavedieni
podzolētās glejaugsnes augsnes, kas veidojas, kad mitruma sastrēguma apstākļos pārpurvojas podzolaugsne un podzolēšanās procesam pievienojas glejošanās process
azigogrāfija Augšējā dobajā vēnā ieejošās nepāra vēnas rentgenogrāfija pēc iezīmēšanas ar kontrastvielu; izmanto lai vērtētu audzēja lielumu videnē
amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens
pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā
dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda
augšupejošā lokzarna augšupejošā zarna
ascendējošs Augšupejošs
kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums
Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi
Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume
ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu
sfragīda Autora vārda pieminējums dzejolī
ba Ba jadēra - bajadēra (indiešu dejotāja)
bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes
padekatrs Baletā - deja četriem dejotājiem
padetruā Baletā - deja trim dejotājiem
figurants Baletā - dejotājs, kas dejo tikai kordebaletā
antrē Baletā - ievaddaļa, dejotāja un dejotājas uznākšana uz skatuves
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji
picikato Baletā - variācija, ko dejotāji izpilda asā, smalkā ritmā
balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas
danseuse Baleta vai varietē dejotāja
balets Baletdejotāju trupa
mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās
bēdzināt Bēgošajam, skrejošajam palīdzēt tikt cauri
Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, Mejo grāfistē, tās nosaukums īru valodā
pārdzejoties bez atpūtas dzejojot pārpūlēties
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot
bezzvejas Bezzvejas laiks - laiks, kad nedrīkst zvejot
atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz
bomburēties bieži iestrēgt, kavēties (ejot, braucot, maksājot u. tml.)
izašiepties Bieži un ilgi smaidīt, smejoties rādīt zobus
līkstīt Blandīties, klejot apkārt
optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
izbļitkāt Bļitkojot izzvejot
izbļitkot Bļitkojot izzvejot
atsažauties Braucot vai ejot atkļūt
iesaliekties Braucot, ejot iegriezties
iesadrāzties Braucot, ejot ietriekties
nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa
Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
breikeris Breika dejotājs
hakers brakers Breika dejotājs
trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki
apbradāt Brienot (smagnēji ejot) nobradāt, sabradāt (noteiktu skaitu vietu)
manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā)
halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi)
govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu
kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu)
kulmastis Burvis, kas nāk gavēņa laikā, ceturtdienām izejot, un cērp aitas
kāpt būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju)
pavadīt būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
lauzt gaismas staru (arī gaismu) būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā
lauzt gaismu (arī gaismas staru) būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā
staigāt būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām
staigāt būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu)
Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot)
klikšķstraume Ceļi, ko lietotājs izmanto, klejojot pa hipertelpu
histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
lūka Ceļš, kas izstrādes procesā speciāli atstāts izstrādājamā programmā vai sistēmā, lai tajā varētu iekļūt, apejot drošības vadīklas
slepenā cena cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot
sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem
iekuras Cienasts, ko ņem līdzi, ejot pie kāda pirmoreiz jaunā dzīves vietā
sublimācija Cietas vielas tieša pāreja gāzveida agregātstāvoklī, apejot šķidro fāzi; viens no iztvaikošanas veidiem
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam)
leijerkastnieks cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs
kluīnis cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās
dejotājs cilvēks, kas dejo
plesniķis cilvēks, kas ejot kājas leiniski jeb uz āru met
partneris cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums
sadancotājs cilvēks, kas mēdz daudz dejot
dušeļnieks cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu
peršinieks cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus
versifikators cilvēks, kas viegli un veikli sacer dzejoļus, bet kam trūkst īsta dzejnieka talanta; pantu kalējs
bridējs cilvēks, kas zvejo ar bridni
bļitkotājs cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī)
krievnieks cilvēks, kas, pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu
hiphopers cilvēks, kurš nodarbojas ar hiphopu - dejo, dzied, atbilstoši ģērbjas vai uzvedas
aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā
pretdeja Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls
dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā
līgotnis daļēji aizaugusi, bet vēl dūksnaina vieta ūdens tilpnes vai purva malā, kas ejot līgojas
pusdanciski daļēji dejojot, palēkdamies
pusiešus daļēji ejot
pakreijāt daļēji izzvejot (ūdenstilpi, tās daļu)
pakārst daļēji izzvejot (ūdenstilpi)
nozveja darbība, process --> nozvejot (1)
intransitīvs verbs darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; nepārejošs darbības vārds
ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu
klejotājs darītājs --> klejot
rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem
atmīties daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu)
lec kā blusa daudz un aizrautīgi dejo
kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu
fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī
silva Dažādu žanru dzejoļu apkopojums, tā bieži 17.-19. gs. sauca dzejoļu krājumus
uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons
ugunīt Dedzināt lāpu naktī zvejojot vai vēžojot
degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji
solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs
izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust
danca Deja, dejošana
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs
līnijdeja Deja, ko, izpildot sinhronas kustības, jebkādas mūzikas pavadībā dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki
limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk)
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika
ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
dānsings Dejas, dejošana
slūšāt Dejojot (vai ejot) vilkt kājas pa zemi
aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai)
apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam
apdancot Dejojot apvirzīties kam apkārt
atdejot Dejojot atkļūt šurp; dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atdancināt Dejojot atvirzīt (šurp)
iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli)
iedancināt Dejojot ievadīt
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā)
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot
bugoties Dejojot locīties
sadancāt dejojot nolietot
atdancāt Dejojot nolietot vai salauzt
nodancāt Dejojot nosvinēt
pārdancāt Dejojot pazaudēt
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sadejot dejojot pulcēties kopā
sasadancāties Dejojot sakarst, sagurt
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost
nosaballēties Dejojot, ballējoties nogurt
dejene Dejošana (mācību priekšmets)
tarantisms Dejošanas mānija, kas rodoties no tarantula kodiena
pulēt parketu dejot
bacaķ Dejot
dajot Dejot
dancāt Dejot
dancoti Dejot
dīdēt Dejot
diskot Dejot
jandalēt Dejot
jandelēt Dejot
lēkāt Dejot
pļaskot Dejot
ringot Dejot
šļūkt Dejot
tancot Dejot
dancot Dejot (1)
diet Dejot (1)
šīberēt Dejot (balles dejas)
šībēt Dejot (balles dejas)
kratīties Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas)
desot Dejot (pie patīkamas mūzikas)
lēkt Dejot (strauju deju)
nodejot Dejot (visu laikposmu) un pabeigt dejot
apdiet Dejot aplī
sidenēt Dejot ar dziļiem pietupieniem (un palēcieniem)
apdancināt Dejot ar visām pēc kārtas
dakarēt Dejot kā čigānam
žīgot Dejot kādu populāru deju
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot
žigāt Dejot noteiktu tūri
žigot Dejot noteiktu tūri
stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi
šeikot Dejot šeiku
šīberēt Dejot šīberi (3); dejot fokstrotu
atdejot Dejot šurp
tvistot Dejot tvistu
hītot Dejot un jautri pavadīt laiku
nodejot Dejot un pabeigt dejot (deju)
izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot
valcēt Dejot valsi
valsēt Dejot valsi
dencot Dejot, dancot
ristēt dejot, diet
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi
dancotāja Dejotāja
gerla Dejotāja (muzikālā uzvedumā)
dejiskums dejotāja prasme dejot izjusti, ritmiski, estētiski
empididae Dejotājmušu dzimta
dancaris Dejotājs
dancotājs Dejotājs
dejējs Dejotājs
žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai
deinis Dejotājs, lēcējs
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji - skaņuplašu) pavadījumā
hierarhiskā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentu hierarhijā, ievērojot lejupejošus precizējumus
georgikon Didaktisks dzejolis par zemkopību
gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos
antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām
dzejdarība Diletantiska, nemākulīga dzejošana
dzejdaris Diletantisku, nemākulīgu dzejoļu sacerētājs
klejojošs divd. --> klejot
pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete
anadikrotisms Divi papildu viļņi pulsa līknes augšupejošā daļā
bivalents Divu homoloģisko hromosomu konjugācijas figūra mejotiskās dalīšanās laikā, sastāv no 4 hromatīdām
dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa
slimības lapa, arī darba nespējas lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu
bačata Dominikānā radusies deja, ko dejoja lauku ballītēs, dejas tēma ir par mīlestību un sāpēm
pirmējā, embrionālā aorta dorsals, gar embrija mugurkaulāju ejošs simetrisks dubultvads
atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi)
atspiešanās drukas defekts, kas rodas, iespiedkrāsai, uzreiz pēc uzklāšanas, no novilkuma apdrukātās puses pārejot uz nākamās loksnes otru pusi
obīties Drusku smaidīt, smejoties savilkt lūpas
dakarēt Dukurēt - zvejot ar dukuru
piedūlēt Dūlējot piezvejot
rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis
rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas; šādā formā uzrakstīts dzejolis
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī
akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā
dzeja Dzejolis
dzejols Dzejolis
persis Dzejolis
debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību
elēģija Dzejolis ar skumju noskaņu
rubajs Dzejolis četrrindes formā ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu
hologrāfs Dzejolis vai cits teksts, kas publicēts autora rokrakstā
pantīns Dzejolis, dziesmas teksts
gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā
monostihs Dzejolis, kas sastāv no vienas rindas
burimē Dzejolis, ko sacer pēc uzdotām atskaņām; parasti to dara spēles veidā
lipogramma Dzejolis, kurā apzināti nav lietota tā vai cita skaņa
monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa
brahikolons Dzejolis, kurā katra rinda sastāv no viena, turklāt vienzilbīga vārda
mezostihs Dzejolis, kurā katras vārsmas vidējie burti kopā veido vārdu vai teikumu (sal. akrostihs)
telestihs Dzejolis, kurā rindu pēdējie burti, lasot no augšas uz leju, veido kādu vārdu (piem., personvārdu) vai teicienu
akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi
kaligramma Dzejolis, kura teksts veido zīmējumu; grafiskā dzeja
tautogramma Dzejolis, kurā visi vārdi vai rindas sākas ar vienu un to pašu burtu
dziesmiņa Dzejolis, pantiņš
vārsma Dzejolis, pants
rīme dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs; arī atskaņa
pantiņš Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu
pentere Dzejolis, teksts (ko runā, deklamē); runa (parasti nenozīmīga, neinteresanta)
pants Dzejolis; arī dzeja
refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu
glosa dzejoļa forma, kas sastāv no 4 pantiem, kuru ik pēdējās rindas kopā rada 4 rindu pantiņu, kur izteikts visa dzejoļa temats
figūrvārsmas Dzejoļi, kuros rindas ir dažāda garuma, izvietotas tā, lai to kontūras veidotu kādu figūru
pegnijs Dzejoļi, kuros rindas ir dažāda garuma, izvietotas tā, lai to kontūras veidotu kādu figūru; figūrvārsmas
tituldzejolis Dzejoļu krājuma dzejolis, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu
metrografija Dzejoļu sacerēšana pēc metrikas likumiem
dziesmot Dzejot
sikšņot Dzejot
dziedāt Dzejot; sacerēt dzejoļus
asa mēle dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda
kodīgs Dzēlīgs, ļauni izsmejošs
vagonu parks dzelzceļa tiklā ejošais vagonu kopums
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem)
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu
pēdmiņi Dzīvnieki, kas ejot atbalstās uz visas pēdas
nometnieki dzīvnieki, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām
kibitka Dzīvojamā telts (klejotāju tautām)
liverēt Dzīvot bez konkrēta darba, klejot
ļiverēt Dzīvot bez konkrēta darba, klejot
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m)
aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku)
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās)
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā); ejot pabūt (daudzās vai visās vietās)
izkājot Ejot pabūt daudzās vietās vai visās vietās; ejot aptvert (kādu teritoriju); izstaigāt
paspert kāju ejot pavirzīt (kāju kādā virzienā); ejot pavirzīt (kāju)
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1)
apstāties (arī sastingt) pussolī ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī)
sastingt (arī apstāties) pussolī ejot pēkšņi apstāties pārsteigumā, izbīlī
ar dažādām halzēm ejot pie vēja, jahta var iet uz vienu punktu no pretējām pusēm, t. i., ar dažādiem kursiem attiecībā pret vēju (halzēm)
ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam
ieturēt (arī noturēt, izlīdzināt) soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam
promietot Ejot projām; aizejot
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas
likt soļus (arī soli) ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot)
pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām
voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana
bronchas Elpojamās rīkles sazarojums, ieejot plaušās; bronhi
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām
bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā
Konna ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistē
Karas ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistē
Māska ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos, neliela daļa arī Golvejas grāfistē
Keroumoras ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumu daļā, noteka uz Bleksoda līci
Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā (_Lough Corrib_), Golvejas grāfistē, neliels ziemeļrietumu stūris - Mejo grāfistē, platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m
Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci
brīvezers Ezers, kurā jebkurš drīkst zvejot
infūzs Farmaceitisks preparāts, ko pagatavo, uzlejot verdošu ūdeni drogai, ļauj stāvēt un izkāš
hepatotrombīns Fibrīna faktors, kas rodas aknās; pārejot asinīs, tas savienojas ar leikotrombīnu un veido trombīnu
absorbcijas konstante fizikāls lielums, apgriezti proporcionāls attālumam, kuru noejot, monohromatiskā starojuma plūsma (kā paralēls kūlis) absorbcijas dēļ vājinās e reizes; mērvieniba - m^-1^
džurkstēt fonētiski imitējošs darbības vārds, kas apzīmē skaņu, ko ejot rada slapji zābaki
dizain Franču dzejas teorijā 10 rindu strofa vai 10 rindu dzejolis
akcidentāls Gadījuma; ar pārejošu raksturu; sekundārs
gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli
taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs bez kompresora, kurā gaisa saspiešana notiek ar ieejošās plūsmas kinētisko enerģiju; lieto lidojumiem ar lielu virsskaņas ātrumu (virs Maha skaitļa 1,5–2)
gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās
magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts
gaismas laušana gaismas stara izplatīšanās virziena maiņa, tam pārejot no vienas caurspīdīgas vides citā; refrakcija
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu
pienācīgā gaita gaita, kas, ejot ar vēja pilnām burām, ļauj izdarīt jebkuru nepieciešamo manevru
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos
apņukāt Garāmejot saburzīt, sagumzīt
en passant garāmejot, starp citu
eleģiambs Gaudu dziesma, sērīgs dzejojums liriskā pantmērā
atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizčāpāt Gausiem soļiem ejot, attālināties
aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties
zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem
zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem
sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim)
povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas
vagogramma Grafisks klejotājnerva elektrisko svārstību attēlojums
Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti
Golveja grāfiste Īrijas rietumos, robežojas ar Mejo, Roskomonas, Ofali, Nortiperēri un Klēras grāfisti; rietumos Atlantijas okeāns
Slaigo grāfiste Īrijas rietumu daļā, robežojas ar Kevanas, Litrimas, Roskomonas un Mejo grāfisti, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu
Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps
Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis
Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem
švitināties Griezties riņķī, dejot pa apli
kordeballets Grupās dejojoši dejotāji un dejotājas, kuri savrupējās lomās neuzstājas; kordebalets
flagkapteinis Grupveida burājuma vecākais, jahtām ejot uz vienu un to pašu vietu
ekvacionālā dalīšanās ģeneratīvās šūnas otrā mejotiskā dalīšanās, kas notiek līdzīgi mitozei
hiasma Ģenētikā - x veida figūra, kura rodas mejozes profāzē, notiekot apmaiņai (krosingoveram) starp divām homologām hromatidām
jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā
gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm
sinapse Homoloģisko hromosomu konjugācija un sinaptonemālā kompleksa veidošanās mejozes profāzē
konjugācija Homoloģisko hromosomu vai hromosomu homoloģisko rajonu tuvināšanās mejozes profāzē (zigotēnā - pahitēnā), veidojot bivalentus vai multivalentus
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens
bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas
travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā; šī žanra dzejolis
savari Huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju ciltis Piekaspijā 1. gt.; saviri
kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nosaukuma
atgriezenisks process idealizēts teorētisks termodinamisks process, kurā sistēma var nonākt no beigu stāvokļa sākumstāvoklī, atgriežoties pa to pašu ceļu kā tiešajā procesā, tikai ejot pretējā virzienā
kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis
iedancot Iedejot (kur iekšā)
iedancāt iedejot; dejojot ievirzīties
iedancoties Iedejoties
dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot)
premutācija Iedomāta norise, sagatavošanās mutācijai, stabiliem pangeniem pārejot labilā stāvoklī
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot)
iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu
iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu
piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni
iejoma Iejoms
čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju
ieklemberēt Ieklejot
ievanterēt Ieklejot, ieklaiņot
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu
līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties
ekstemporāls Iepriekš nesagatavota runa, rakstu darbs, dzejolis u. c.
capuri izpērkt ieraša kaut ko dāvāt vecmātei - bērnu saņēmējai - ejot mājā no kristībām
ģēpelis ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai)
likt kājas (arī kāju) (kā) iet (kā), ejot novietot kājas (kā) uz zemes
Ovidijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas māksla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem
iedancāties ievingrināties dejošanā
iemangalēt Iezvejot (ko) no bļodas
saiet ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko)
sazvejot ilgāku laiku zvejot
nodejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam)
nozvejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam)
sadejot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot; ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim)
nobadīties ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā)
atdancāt ilgāku laiku, daudz dejot
izdejoties ilgāku laiku, daudz dejot
izklejoties ilgāku laiku, daudz klejot
noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas)
noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus)
noslidināt ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to)
izzvejoties ilgāku laiku, daudz zvejot
noslopties Ilgi ejot nogurt
Odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem
nobļigznāt Ilgstoši, bez panākumiem, zvejot ar dukuru
saklempt Ilgstoši, nogurdinoši ejot nokļūt
invaliditāte ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā
samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
čamakoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
čirakvi Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
gvaraņoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
moro Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
potureri Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
retroinfekcija Inficēšanās atpakaļejošā virzienā, piem., mātes inficēšanās no augļa
bitu kartēšana informācijas attēlošanas metode displeja ekrānā, kur katram attēla elementam atbilst viens vai vairāki biti; vienkrāsas displejos bitu skaits, kas atbilst vienam attēla elementam, nosaka attēla toņu gradāciju; krāsu displejos vienam attēla elementam atbilstošais bitu skaits sakrīt ar attēla krāsu skaitu
idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM
kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē)
kāst Intensīvi zvejot (zivis)
sadejoties Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot; intensīvi, arī ilgāku laiku dejot tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
antefāze Interfāzes jeb kariostāzes stadija tieši pirms mitozes vai mejozes stadijas, kurā notiek enerģijas producēšanās un uzkrāšanās šūnas netiešās dalīšanās procesam un sākas hromosomu reprodukcija
brazdu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku
brazgu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku
čīru čūru interjekcija, ko izmanto lai aprakstītu skaņu, kas rodas lejot alu
kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot)
tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos
asks Īpašs asku sēņu orgāns, kurā pēc apaugļošanās norisinās mejoze un veidojas haploidālas sporas (askusporas)
sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati)
Aišma Irāņu mitoloģijā - viens no dēviem, kas veido ļaunuma spēku augstāko triādi, ļauno darbu - laupīšanu, klejotāju cilšu uzbrukumu - iemiesojums
gigolo Īrējams dejotājs, bārkungs; žigolo
kseniji Īsi dzejoļi epigrammu un aforismu veidā
efemers Īslaicīgs; ātri pārejošs
epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums
saltarella Itāliešu un spāniešu deja ar ātrām, lēkājošām dejotāju kustībām 3/8 vai 6/8 taktī, ātrā tempā
madrigāls Itāliešu vienstrofas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu
contrasto Itāļu literatūrā dzejolis dialoga formā, kur katrai personai piekrīt pa strofai vai sonetām; satur strīdu par kādu jautājumu
vilanele Itāļu, vēlāk franču dzejā lirisks dzejolis - dziesma, parasti sastāv no 19 rindām (sešiem trisrindu pantiem un vienas noslēdzošas rindas)
izdillināt izdancināt, pamatīgi pagriezt, iet dejodamam, rosināt kādu dejot
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
izdancot Izdejot (1)
izdiet Izdejot (1)
izdancot Izdejot (2)
izdiet Izdejot (2)
izdancot Izdejot (3)
izdiet Izdejot (3)
izvalcēt Izdejot (valsi)
atdancoties Izdejoties
atsadancāties Izdejoties
izadancāties Izdejoties
izdancoties Izdejoties
izdieties Izdejoties
izlakstot Izdejoties
izlakstoties Izdejoties
izlēkties Izdejoties
izvicināties Izdejoties
nosadancāties Izdejoties; dejojot nogurt
aizvaukšēties Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt
aizvaukšķēt Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt
galenis Izejošās vārpstas gals, pie kura stiprina kādu detaļu
atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē; izliet
izklenderēties Izklaiņoties, izklejoties; izstaigāties
apšaudelēt Izklejot, skraidot šurpu turpu
izkrēst Izkrejot, nosmelt labāko
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to)
salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam
uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas
slarkš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot
slarpš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot
atzoboties Izsmejoši atbildēt
acis ir pakausī (kādam) izsmejoši jautā, ja cilvēks ir nevērīgs, neredz ko viegli saskatāmu
atmēdīt Izsmejot, izmēdot atbildēt
parādīt garu degunu (kādam) izsmejot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam; izsmejoša zobgalība
lencēšana Izvairīšanās no jūras stihijas postošās iedarbības stiprā vējā, ar samazinātām burām (vai pilnīgi bez burām) ejot pa vējam
izvanskāt Izvilkt, izzvejot
izgūt Izzvejot
uzzvejot Izzvejot
izvilkt Izzvejot (1)
izdūlēt Izzvejot (parasti kā degoša gaismā)
izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves)
apzvejot Izzvejot (visu, arī lielu platību)
izdukurēt Izzvejot ar dukuru
izdūķerēt Izzvejot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā)
panācēja jahta jahta, kura tuvojas priekšā (pa priekšu) ejošai jahtai
lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga
suseklis jautra deja dejotāju "nokausēšanai"
irdzīgs Jautrs, vienmēr smejošs
sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku
Bleksoda līcis jūras līcis Īrijā, Mejo grāfistes rietumos
Klū līcis jūras līcis Īrijas salas rietumu piekrastē, Mejo grāfistē
drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem; zvejošanas laikā kuģis dreifē
sīkot just nepārejošas sāpes
transiluminācija kāda objekta apgaismošana ar caurejošu gaismu
celiektomija kāda vēdera orgāna izoperēšana; klejotājnerva vēdera zaru izoperēšana kā hipertonijas slimības ārstēšanas metode
lieša kāds zvejas tīkls lielāku jūras zivju zvejošanai
ģeņģis kāds, kas ejot grīļojas; sadzēries, grīļīgs cilvēks
dikšķis kāds, kas iet vai skrien maziem soļiem, mazs skrejošs bērns
midris kāds, kurš ejot ātri kustina kājas
sierūzis kāds, kurš nepievērš uzmanību ceļam un tāpēc ejot ko apgāž
saklibāties kādu laiku ejot sākt klibot
izdukurēties kādu laiku, līdz apnikumam, zvejot ar dukuru
peijote Kaktusu dzimtas augs Meksikā un ASV dienvidrietumos, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu; meskals; pejotkaktuss
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile)
Aneto kalnu virsotne Pirenejos (_Aneto, Pico_), uz Spānijas un Francijas robežas, augstums - 3404 m
Anjē kalnu virsotne Pirenejos (_Anie, Pic d’_ / _Auñamendi_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 2504 m
orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni
Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
burgulis Kāpjošs, uz augšu ejošs burbulis; (ādas) panga
dancka Kas daudz dejo, trako (runājot par bērnu)
nīceklis kaut kas panīcis, izgaistošs, pārejošs
kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī
beznegatīva kinofilma kinofilma, kas ļauj uzņemt pozitīvu attēlu tieši ar kameru, apejot attīstīšanas procesu
planomānija Klaidonība, slimīga dziņa klejot
klejonis Klaidonis; arī klejotājs (1)
aizbleņķerēt Klaiņojot aiziet; aizklīst, aizklejot
atbleņķerēt Klaiņojot atnākt; atklīst, atklejot
izbleņķerēt Klaiņojot iziet, izstaigāt; izklejot
apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās); apklejot
aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
blendzēt Klaiņot apkārt, klejot
klangāt klaiņot apkārt; neveikli ejot pastaigāties
klīstīties Klaiņot, klejot
bezdelīgas aste klāja priekšgalā un aiz kokpita pa klāja vidu ejoša planka, kurā saiet visi klāja planku gali
antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās
arabeska Klasiskajā baletdejā - poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ
atitīde Klasiskajā baletdejā - viena no pamatpozām, kur dejotājs stāv uz vienas kājas, otra celī saliekta un pacelta atpakaļ
klīstošais ledus klejojošais ledus
zvīļa Klejojošās smiltis
staigātņi Klejojoši ubagi, diedelnieki
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma)
migrējošs Klejojošs, tāds, kas pārvietojas
erātisks Klejojošs; tālu aiznests; nejauši nokļuvis
tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis; šādā nometnē dzīvojošie čigāni
aizdēlīties Klejojot apkārt, nonākt kaut kur
atklejot Klejojot atkļūt šurp; klejojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
ieklenderēt Klejojot ierasties
ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā)
izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās); apklaiņot
pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izklejot
noktambulācija Klejošana naktī, miegā; mēnessērdzība
klaņģēt Klejot
klaņģēties Klejot
klejāt Klejot
klidinēt Klejot
klidot Klejot
klijot Klejot
noklejāt Klejot (visu laikposmu) un pārstāt klejot
noklejot Klejot (visu laikposmu) un pārstāt klejot
nomadizēt Klejot apkārt
dodāt Klejot apkārt, klaiņot
sirt Klejot apkārt, lai laupītu, slepkavotu vai ubagotu; sirot
plutīt Klejot, klaiņāt
blundurēt Klejot, klaiņot
klāņot Klejot, klaiņot
kleidot Klejot, klaiņot
klerot Klejot, klaiņot
lungāt Klejot, klaiņot apkārt
luņģot Klejot, klaiņot apkārt
klaistīt Klejot, klīst
elderēt Klejot, staigalēt, draiskulīgi iet
kleņģerēt Klejot, vazāties
lanckarēt Klejot, vazāties, blandīties
eocīts Klejotāja šūna, piem., no asinsvada izceļojis leikocīts
beduīni Klejotāji un pusklejotāji arābi (Arābijās pussalā un Ziemeļāfrikā), lopkopji, audzē gk. kamieļus
elektrovagogramma Klejotājnerva elektrisko svārstību grafisks attēlojums
vagīts Klejotājnerva iekaisums
vagotomija Klejotājnerva pārgriešana
hemivagotonija Klejotājnerva tonusa paaugstinājums ķermeņa vienā pusē
klaiņotājs Klejotājs
dorylinae Klejotājskudras
aletocīts Klejotājšūna
emigrācija Klejotājšūnu vai leikocītu izkļūšana cauri sīko asinsvadu sienām apkārtējos audos
ails Klejotāju kirgīzu un altajiešu apdzīvota vieta; altajieši par ailu dēvēja arī jurtu, telti
nomadisms Klejotāju lopkopju dzīvesveids, saistīts ar pastāvīgu sezonālu pārvietošanos no vienas vietas uz otru
korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu
pārsakļauties kļūt greizam, salīkušam (parasti ejot)
izmirt kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu
mirt kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu
atsamities kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot
apčirkstēt kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot)
rīmēties kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī)
pāriet kodola, atoma vai molekulas enerģētiskā stāvokļa izmaiņa, kodolam, atomam vai molekulai pārejot no daļiņas visa iespējamā enerģijas līmeņa uz citu enerģijas līmeni
durklis Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu
capitolo Komiski, satīriski, nereti arī obscēni dzejoļi tercīnās
kabeļplaukts Konstrukcija paralēlu, vienā virzienā ejošu kabeļu izvietošanai
nervīra konstruktīvs dekoratīvs elements; uz āru izvērsta velves riba, vertikāli caurejošs sabiezinājums velves virsmā, arhitektonisks elements, kas palielina velves stiprību
neitrālais ieliktnis kontakttīkla blakussekciju sajūguma veids, kas izolē sekcijas, pantogrāfam pārejot no vienas sekcijas uz otru
konverģējošs Kopā saejošs; sliecīgs uz kopīgu punktu, centru vai fokusu
moskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu
muskusmoskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu
butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
prohodņaks Krāpšanas veids, paņemot naudu, lai it kā kaut ko nopirktu vai kādam iedotu, ieejot veikalā vai birojā pa vienu un izejot pa otru izeju
serpentīna Krāsaina papīra lentas, ar kurām apmētā un aptin dejotājus karnevālos, ballēs utt.
piekreimot Krejojot (krējumu traukā), piepildīt (trauku ar to)
piekriet Krejojot (krējumu traukā), piepildīt (trauku ar to); piekreimot
skrejot krejot
slankšķīt krejot
jimt Krejot
ķērnēt Krejot
kraistīt Krejot
kreijot Krejot
kreimāt Krejot
krejāt Krejot
krējot Krejot
krijāt Krejot
smalstēt Krejot
krāškāt Krejot (1)
kreimot Krejot (parasti ar karoti)
seperēt Krejot ar piena separatoru
malt pienu krejot pienu ar separatoru
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (pienu)
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu)
krējotava Krejotava
krējumnīca Krejotava
pakarīnas Krējuma atliekas nokrejotā pienā
supervijums Kristālu izvietojuma tehnoloģija, ko izmanto šķidro kristālu displejos, lai nodrošinātu plašāku redzes leņķi un uzlabotu attēla kontrastainību
kristallizācija Kristālu rašanās un augšana, kas norisinās, gāzveidīgai vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu
reģionālais ileīts Krona slimība - tievās zarnas beigu daļas vai resnās zarnas augšupejošās daļas slimība, kam raksturīga granulomu veidošanās zarnas sienā
mejotiskā krustmija krustmija, kas notiek mejozes profāzē
raudzībkubliņš Kubliņš ar ēdienu, ko nes līdzi, ejot raudzībās
rauguļkubliņš Kubliņš ar ēdienu, ko nes līdzi, ejot raudzībās
pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība
slemings Kuģa priekšgala dibena triecieni pret ūdeni, kuģim ejot pret vilni lielā ātrumā; tas izraisa spēcīgu kuģa korpusa vibrāciju - korpuss lokās un var deformēties, tāpēc kuģa ātrums jāsamazina
mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.)
pilorospazma Kuņģa vārtnieka pārejoša saraušanās, kas neļauj kuņģim iztukšoties
iešana pār štagu kursa maiņa, jahtai ejot pie vēja, kuras rezultātā tā saņem vēju no otras puses un sāk iet ar otru halzi
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi)
tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām; veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem)
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru
aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties
andrejbērns Ķekatnieks, kas Andrejdienas vakarā (30. novembrī), maskā tērpies, iet no mājas uz māju, dzied, spēlē, dejo
Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari
nolaižams ķīlis ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts
ķīļšverts Ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts
Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt
slidens laiks laikapstākļi, kad ejot vai braucot stipri slīd kājas, riteņi
taupāmais laiks laikposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis)
sasalaistīties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam
sasalieties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam
dūlis Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk - vēžus ķerot)
parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
Mārtiņš Latviešu mitoloģijā - viens no Dieva dēliem, simbolizē nomirstošo dabu, aizejošo sauli, pāreju no rudens uz ziemu
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika
aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu)
apliet Lejot (ko virsū), pārklāt
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko)
saliet Lejot (ko), pilnīgi notraipīt (ar ko)
pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt)
saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot
izliet Lejot (piemēram, metālu, javu), izveidot
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē)
aizliet Lejot aiztecināt (aiz kā)
noliet Lejot atdalīt (šķidrumu no kā)
nopludināt Lejot atdalīt (šķidrumu un tā sastāvdaļas no kā)
noplūdīt Lejot atdalīt (šķidrumu un tā sastāvdaļas no kā)
noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā
noliet Lejot atdalīt nost (daļu)
ieliet Lejot iepildīt (kur iekšā)
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos)
izliet Lejot iztukšot (parasti trauku)
noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet
izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
pieliet Lejot papildināt (kā daudzumu)
pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē)
pieliet Lejot piepildīt (parasti trauku)
daliet Lejot pievienot
pieliet Lejot pievienot (pie kā, kam klāt)
salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas)
saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži
uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu)
uzliet ledu lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu
uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam)
noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.)
iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā)
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.)
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu); lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu
uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.)
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju)
salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to)
salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš
centrbēdzes liešana lējumu ražošana, šķidro metālu brīvi ielejot rotējošā veidnē; ārējo formu veido rotējošā metāla veidne, iekšējās formas veidojas centrbēdzes spēku darbības rezultātā
lejupejošā lokzarna lejupejošā zarna
krūšu aorta lejupejošās aortas proksimālā daļa no sākuma līdz diafragmai
descendējošs lejupejošs
diastaltika Lejupejošs kontrakciju vilnis, ko novēro tievajā zarnā gremošanas laikā
elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts
saltācija Lēkšana, dejošana; horeja
aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizkūņāties lēnām aiziet ar smagiem soļiem (pie tam šādi ejošo nevar skaidri saskatīt)
ļēpača lēnām ejošs cilvēks
līmenāt lēnām lejot piepildīt
atlīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, atkļūt šurp
aizlīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties; lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.)
ielīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā); slepeni iekļūt (kur iekšā)
pielīst lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
fotoobjektīva attēla leņķis leņķis, ko veido caur fotoobjektīvu ejošie gaismas stari, savienojot kadra diagonāli ar optiskās sistēmas (fotoobjektīva) galveno aizmugures punktu
leduslīdakas Līdakas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
depilatorijs Līdzeklis pārejošai atmatošanai
ārakrogs liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
ārakrogus liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna; lejot pārveidot par ko citu
čīru lieto savienojumā "čīru, čūru", lai aprakstītu skaņu, kas rodas ielejot alu
klap lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
klip lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
dip lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu
ļer lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot
ļurkā lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ejot ar lieliem vai izmirkušiem apaviem
šūpāties Līgoties, gāzelēties (piemēram, ejot)
aizdancināt likt aizdejot
uzdancināt likt dejot
dancināt likt dejot (arī lēkāt), panākt, ka dejo (lēkā)
padancināt likt padejot (arī palēkāt), panākt, ka padejo (arī palēkā)
atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot
aizlikties Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties
kuilaniski Līkumaini (kā kuilim ejot)
retroaktīvs likums likums, kura darbība sākas ar atpakaļejošu datumu
kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību; senās franču vai itāliešu dzejas veids
franču balāde lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām
romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu)
slāt Līst, slepeni iet, klejot
folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju
slīvis Līvis - trīsstūra prizmas veida bridnis, ar ko zvejo saldūdeņos 2 vai 3 cilvēki
ljanerosi Ljanosu apdzīvotāji, kas ar saviem ganāmiem pulkiem klejo apkārt
absolutīvs Locījums, kurš ergatīvajās valodās nosauc nepārejošu verbu tiešo objektu
lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki
s veida zarna lokzarnas pēdējais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir lejupejošās zarnas turpinājums, kas tālāk pāriet taisnajā zarnā
ljana Ļana - plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā
apjoņot ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus)
ne kājas pie zemes nemetas ļoti ātri, steigā; ļoti viegli (skriet, iet, dejot)
burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei
horeoloģija mācība par dejām un dejošanu
atsaceiba mācīšanās laiks (2-4 nedēļas) ejot pie baznīckunga "atsacīt"
pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts
filtrs maināma optiska ierīce, kas pārveido caur objektīvu ejošās gaismas plūsmas spektrālo sastāvu, intensitāti un polarizāciju; lieto speciālu efektu iegūšanai
refraktēt Mainīt gaismas stara virzienu ejot no vienas vides citā
apgriezt kreklu (arī kažoku) mainīt iepriekšējos uzskatus, pārejot pretinieka pusē
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru
izausināt Maisot un ar karoti smeļot un atkal lejot atpakaļ dzisināt (kādu vārošos šķidrumu)
bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus
ekserģija Maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti smejot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt
blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu
vilkt Makšķerēt, zvejot
vilkt zivis makšķerēt, zvejot zivis
prezentācijas manekens manekens, kas paredzēts tērpu eksponēšanai muzejos vai izstādēs (ekspomanekens) vai apģērbu komerciālai demonstrēšanai (skatloga manekens)
svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tamlīdzīgu modernu deju
mārketabls Marketabls - tāds, ko var realizēt tirgū, "ejoša" prece
Maseio Masejo, pilsēta Brazīlijā
hromosomu izšķiršanās māshromatīdu atdalīšanās vienai no otras anafāzē un mejozes II anafāzē un konjugējošo partneru atdalīšanās citam no citas mejozes I analīzē
buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki
kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē
seiners Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķa vadu; seinertraleris
seinertraleris Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķo vadu
mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
padzejot mazliet dzejot
padieties mazliet padejot
pasmejus mazliet, nedaudz smejoties
globulārais leikocīts mazs klejojošs limfocīts zarnu kriptu epitēlijā; satur pilienus, kas ar eozīnu krāsojas košsarkani
vagotropisms Medikamenta vai indes selektīva iedarbība uz klejotājnervu
parenterālais paņēmiens medikamentu ievadīšana organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā)
bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji, runā bušmeņu un bantu valodās
girl Meitene, sevišķi slaidais sporta tips; reviju dejotāja, kas uzstājas grupā
šūnas mejotiskā dalīšanās mejoze
monāde Mejozē katrs no elementiem tetrādē, kas veidojas, homoloģiskām hromosomām savienojoties un daloties
pahitēna Mejozes I profāzes stadija, kurā ar mikroskopu var saskatīt, ka bivalenti sastāv no četrām hromatīdām
leptotēnija Mejozes pirmās dalīšanās profāzes pirmā stadija, kurā hromosomām ir tievu pavedienu izskats
leptotēna Mejozes profāzes pirmā stadija, kuras laikā šūnas kodolā kļūst redzami smalki pavedieni - daļēji spiralīzējušās hromosomas
diplotēna Mejozes profāzes stadija, kuras laikā starp konjugējošajām homoloģiskajām hromosomām veidojas hiasmas, bet vietās starp hiasmām konjugējošās hromosomas sāk izšķirties un attālināties cita no citas
amfitēnija Mejozes stadija, kurā homologās hromosomas atrodas konjugācijas procesā
diplotēnija Mejozes stadija, kurā hromosomas šķeļas gareniski
strepsitēnija Mejozes stadija, kurā hromosomu pavedieni ir savijusies
sērfot Meklēt informāciju internetā, kibertelpā; klejot tīklā
samērcēt mērcējot (bļitkojot) sazvejot
manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur)
mezglu izgriešanas metode metode kopnes stieņu piepūļu analītiskajā aprēķināšanā, kurā tiek aplūkots atsevišķo mezglu vietās saejošu spēku sistēmas līdzsvars
luminiscentā defektoskopija metode, ar ko dažādos materiālos atklāj virsmas defektus, uzlejot fluorescējošu šķidrumu un novērojot tā luniniscenci
jumpers Metodisti Velsā, kas Dievu lūdza lecot un dejojot pēc Dāvida parauga
monometrija Metriskās kompozīcijas veids, kad dzejolis pilnībā sacerēts tikai vienā metrā
mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
mīstīties Mīdīties; dejot, mīdoties uz vietas
fāžu kontrasta metode mikroskopisku objektu attēlu iegūšana, kas balstās uz gaismas viļņa fāžu nobīdi, ejot cauri objektam
evolutīvais ātrums minimālais gaisakuģa ātrums, ar kuru tas var izpildīt minimālos manevrus; nemanevra lidmašīnām svarīgs paceļoties, nosēžoties un aizejot uz otro riņķi
mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs
polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos
ails Mongoļu klejotāju tautu vienas saimes grupa
kompaundi Monomēru, oligomēru vai polimēru kompozīcijas, kas paredzētas elektroaparatūras vai radioaparatūras strāvu vadošu shēmu un detaļu izolēšanai, tās piesūcinot vai aizlejot
vienrinde Monostihs - dzejolis, kas sastāv no vienas rindas
dervišs musulmaņu mūks, kas klejo ubagodams
deja mūzika, kas paredzēta dejošanai; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā
dejiskums mūzikas piemērotība dejošanai
Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli
dūļāt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā)
dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā)
paieten nedaudz uz priekšu (ejot)
pavirpuļot neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot)
uzdejot neilgu laiku, arī reizēm dejot
uzgavilēt neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
padejot neilgu laiku, mazliet dejot
pakratīties neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas)
paklejot neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
pakrejot neilgu laiku, mazliet krejot
pazvejot neilgu laiku, mazliet zvejot
pazvejoties neilgu laiku, mazliet zvejot
pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok
kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs)
copla neliels dzejolītis
stance neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu
zebaks neliels maiss nozvejoto zivju salikšanai
ķiukšis Nemitīgi rejošs šunelis
smelkoņa Nepārejošas sāpes
kalt rīmes (arī pantus) neprasmīgi, netalantīgi dzejot
kalt pantus (arī rīmes) neprasmīgi, netalantīgi dzejot
adnervāls Nerva tuvumā esošs; nerva virzienā ejošs
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi
horeomānija Nervu sistēmas darbības traucējums, kas izpaužas dejošanā vai citās ritmiskās kustībās; dejošanas mānija
iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā)
iejādīties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā)
iejāties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā)
aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
ieļēpāties Neveikli (arī neuzmanīgi) ejot, kustoties, iekāpt (kur iekšā)
uzklamzāt Neveikli ejot uzkāpt
noklumzāt Neveikli vai smagos apavos ejot nonākt
salamžāt Neveikli, lempīgi ejot sapulcēties
aizlaidināt Nevērīgi apejoties ar govi, ļaut tai apraut pienu
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
grīnis Nicinoši smejošais
atplīsums no apaļkoka gala sākusies caurejoša sānu plaisa; rodas mežmateriālu sagatavošanas un sagarumošanas gaitā
tenontofima no cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs
tenontofīma no cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs
ahromatīna vārpsta no gaišiem pavedieniem veidota vārpstveida struktūra, kas novērojama mitozes vai mejozes laikā; dalīšanās vārpsta
atgāze no krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus)
artrogēns no locītavas sācies; no locitavas izejošs
eknefijs no pērkona negaisa mākoņa lejup ejošas gaisa strāvas
vārpiņa no saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem
klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas
triko no šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem)
vārnukāja no viena punkta izejošas trīs 0,5-0,9 m platas, 40-50 m garas stidziņas (vizūras), kas medniekam ļauj laikus ievērot tuvojošos dzīvnieku un droši izšaut
plāne no zāles brīva vieta upē zvejošanai
nodancāt Nodejot
nodancot Nodejot (1)
nodiet Nodejot (1)
nodancot Nodejot (2)
nodiet Nodejot (2)
nodancot Nodejot (3)
nodiet Nodejot (3)
nolēkt Nodejot (strauju deju)
dadancāt Nodejot līdz kādam laikam
nodancoties Nodejoties
nošļunterēt Noklejot, bezmērķīgi noklaiņot
apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu
nokrejumot nokrejot
izķērnēt Nokrejot
nemt Nokrejot
nokārnīt Nokrejot
nokrainīt Nokrejot
nokreijot Nokrejot
nokrejāt Nokrejot
nokrējot Nokrejot
nokrējumāt Nokrejot
nokrējumot Nokrejot
noslankšķīt Nokrejot
izgriezt Nokrejot (ar separatoru)
apkraistīt Nokrejot (atkārtoti virkni objektu)
nokreimot Nokrejot (parasti ar karoti)
nocenterēt Nokrejot (pienu ar separatoru)
izcenterēt Nokrejot (pienu) ar separatoru
izcentrēt Nokrejot (pienu) ar separatoru
izmalt Nokrejot (pienu) ar separatoru
apkriet Nokrejot (virkni objektu)
izlaist pienu nokrejot pienu ar separatoru
pārvilkt pienu nokrejot pienu ar seperatoru
nolaist (arī izlaist) pienu nokrejot pienu centrifūgā
nosmalkstīt Nokrejot, nosmalstīt
nosmalstēt Nokrejot, nosmalstīt
noļampāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.)
noļēpāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.)
nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu
plan- norāda uz klejošanu, pārvietošanos
plano- norāda uz klejošanu, pārvietošanos
vago- norāda uz klejotājnervu
nokrākt Noskanēt spēcīgi, nevienmērīgi (piemēram, par bangojošiem ūdeņiem, ejošu ledu)
nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam); nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot
noņergāt Notērēt (laiku) smejoties (jokojot)
nosalieties Notraipīties (ko uzlejot, uzšļakstot)
noplanckāt Novalkāt, nevērīgi apejoties
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
nogūt Nozvejot
apvelcēt Nozvejot ar velci
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarāt
tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarot
apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties pret kādu, apvainot kādu
Balja Īiekoina Ņūporta - apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai
cekokolopeksija Operācija, kuras laikā aklo zarnu un augšupejošo resno zarnu piešuj pie vēdera sienas
dakriocistorinostomija Operācija, kuras laikā tiek radīts tiešs savienojums starp asaru maisu un deguna dobumu, apejot deguna un asaru vadu
spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu
polarizācijas gaismas filtrs optiska palīgierīce, kas daļēji vai pilnībā novirza (dzēš) caur to ejošos polarizētās gaismas starus
gaismas izkliede optiskā starojuma raksturlielumu izmaiņa, starojumam ejot cauri vielai; rodas izmaiņas intensitātes telpiskā sadalījumā, gaismas polarizācijā (releja jeb elastiskā izkliede) un frekvenču spektrā (neelastiskā izkliede)
somatiskā partenoģenēze organisma attīstībai sākoties, atjaunojas diploidālais hromosomu komplekts, vai arī mejozē nav notikusi reduktīvā dalīšanās
dejas ceļa virziens pa labi - virziens, kurā dejotāji virzās aplī attiecībā pret apļa centru; pa dejas ceļu
pielikt soli paātrināt gaitu (parasti ejot)
izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi
kāpiens Pacēlums (ceļā, ceļa posmā), augšupejošs ceļa posms
atsegt padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties
pasalināt padarīt saldāku (iesalu), uzlejot vārītu ūdeni
izlaist dejas soli padejot
izlocīt kājas padejot
padancāt Padejot
padancot Padejot
padejoties Padejot
padiet Padejot
padancoties Padejoties
aizmēdīt Padzīt izsmejot, izzobojot
izkustināt kājas paiet, paskriet kādu gabalu; arī padejot
palocīt kājas Paieties, paskrieties; arī padejot
paklimst Paklaiņot, paklejot
pableņķerēt Paklejot, paklaiņot
palenterēt Paklejot, paklaiņot
palēverēt Paklejot, paklaiņot
pakraīstīt Pakrejot
pakreimot Pakrejot
pakriet Pakrejot
šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta
šķieminis pamīši ejošu dziju pāris audekla metos
četrrinde Pants, dzejolis, kam ir četras rindas
četrrindenis Pants, dzejolis, kam ir četras rindas; četrrinde
piecrinde Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas
piecrindenis Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas; piecrinde
sešrinde Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas
sešrindenis Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas; sešrinde
trīsrinde Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas
trīsrindenis Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas; trīsrinde
desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas
perša Pants; arī dzejolis
pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu
uzballēt Papriecāties, padejot ballē
Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs
desinapse Parādība, ka mejozes profāzē hromosomas konjugē normāli, taču krustmija nenotiek
merospermija Parādība, kad spermijs gan iekļūst olšūnā, bet tā galviņa sašķīst, kodolam aizejot bojā, un olšūna vienīgi ar pašas kodolu izveidojas par jaunu organismu
hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas
sfēriskā aberācija parādība, kurā gaismas stari, kas iziet no viena punkta, atstarojoties no ieliekta spoguļa vai izejot cauri optiskajai sistēmai, nesaiet kopā vienā punktā (fokusā) un veido izplūdušu attēlu
protofibrillas Paralēli ejoši pavedieni muskuļu miofibrillās
Locusta migratoria parastais klejotājsisenis
saranča Parastais klejotājsisenis ("Locusta migratorius")
kēromantija Pareģošana lejot ūdenī izkausētu vasku
pseidoangioma Pārejoša angioma amputācijas stumbenī
bronhospazma Pārejoša bronhu muskulatūras kontrakcija, piemēram, bronhiālās astmas vai hroniska bronhīta gadījumā
spiloplānija Pārejoša eritēma
eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim
eklipse Pārejoša samaņas zaudēšana
transitīvs verbs pārejošs darbības vārds
sirds apnoja pārejošs elpošanas pārtraukums sakarā ar Čeina-Stouksa elpošanu
interfilētisks Pārejošs formas ziņā starp diviem šūnu tipiem
patemātiskais mutisms pārejošs mēmums, ko rada izbailes vai niknums
kultūras šoks pārejošs neskaidrību, depresijas un nemiera stāvoklis, kas veidojas, indivīdam pievienojoties citai kultūrai vai subkultūrai, nezinot tās likumus un normas
leiposfiksija Pārejošs pulsa trūkums artērijās
sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma
intermisija Pārejošs simptomu vai slimības pārtraukums
temporars Pārejošs, īslaicīgs
pagājīgs Pārejošs, iznīcīgs
pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu
transalpīns Pāri Alpiem ejošs vai nākošs, viņpus Alpiem esošs
tiešais pārnesums pārnesums, kura pārnesumskaitlis ir 1; trīsvārpstu pārnesumkārbās to panāk, tieši savienojot ieejošo ar izejošo vārpstu
gascinci pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos; ciema kukulis
jurta Pārvietojams mājoklis tjurku un mongoļu klejotājtautām; sastāv no koka karkasa un filca pārklājuma
pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot, jājot u. tml.), šķērsot (ko)
gaita Pārvietošanās, ejot uz kurieni (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
ilgtermiņa aprūpe pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes saglabāšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu (garīgo, fizisko) dēļ nepieciešams pastāvīgs atbalsts ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā, tostarp pašaprūpē
pakreijāt Pasmalstīt; pakrejot
GD&R Pasmejos, pagriežos un bēgu (pēc zemiskas piezīmes) (angļu "grinning, ducking and running (after snide remark)"; īsziņās)
pavanterēt Pastaigāt, paklejot
siroties pastaigāties; maldīties, klejot
termiki Pastāvīgas, spēcīgas augšupejošas gaisa plūsmas, kuras rodas konvekcijas rezultātā dienā virs sauszemes, naktī virs ūdens virsmas
paobīties Pašķobīt muti (it kā smejoties)
tūpāties Patupus iet vai dejot
gavilēt Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
klejojums paveikta darbība, arī darbība --> klejot (1)
apdzejojums paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot(1)
apdzejojums paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot(2)
lējums paveikta darbība, rezultāts --> liet (2); izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
pielējums paveikta darbība, rezultāts --> pieliet(4); pielejot izveidotā detaļa, elements
rīmējums paveikta darbība, rezultāts --> rīmēt; diletantisks, nemākulīgs dzejolis, pants
sadzejojums paveikta darbība, rezultāts --> sadzejot
atroceniski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.)
atrociski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.)
pavilkt Pazvejot
paķeselēt Pazvejot, pavēžot ar ķeseli; pasmelt (parasti zivis) ar ķeseli
Laodzi pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju
meskals Pejotkaktuss
samesties pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām
aizsarglīste Peldlīdzeklim gar abām malām ejoša līste, kas paredzēta korpusa pasargāšanai no ārējiem bojājumiem
vertikālā šūpošanās peldlīdzekļa svārstības, ejot tieši pret lieliem viļņiem
tanka Piecrindu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās rindās - septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs
balloties Piedalīties ballē; dejot, līksmoties ballē, viesībās; rīkot balles
bričkāties Piedalīties mājas ballē; dejot, rotaļāties u. tml. mājas ballē
piedancāt Piedejot
piedancot Piedejot
piediet Piedejot
piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1)
piemēgļot Piejokot, piezobot
nostruvēt Piekust (ejot)
balinēt Pielejot pienu, panākt, ka ēdiens kļūst gaišāks; aizdarīt ar pienu, krējumu
dejisks Piemērots dejošanai; atbilstošs dejai
skābpiena produkti piena produkti, kas ražoti no piena, vājpiena, paniņām, daļēji nokrejota piena vai jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugiem
vājpiens Piens, kuram krejojot atdalīts krējums
piesprendzēt Piesiet, piejozt, ar siksnu cieti pievilkt
piekraistīt Piesmelt pietiekoši daudz no kāda šķidruma virsmas; krejojot sasmelt pietiekami
piespert Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot
go-go Pievilcīga, visai pieticīgi ģērbta dejotāja bārā, kabarē vai diskotēkā, tās priekšnesumam raksturīgas seksuālas kustības
piemakņīt Piezvejot
piegūt Piezvejot (pietiekami, daudz)
izkāst pilnīgi izzvejot (ūdenskrātuvi)
apvērsiens Pilotāžas figūra - gaisakuģa pagriešanās ap savu garenasi par 180 grādiem ar sekojošu lejupejošu lidojuma trajektoriju līdz horizontālam lidojumam pretējā virzienā
spirāle pilotāžas figūra – gaisakuģa kustība pa spirāli, kas var būt augšupejoša vai lejupejoša, atkarībā no sānsveres – lēzena vai stāva spirāle
Mišenvjeho pilsēta ASV ("Mission Viejo"), Kalifornijas štatā, 97200 iedzīvotāju (2014. g.)
Valeiho pilsēta ASV ("Vallejo"), Kalifornijas štatā, 120200 iedzīvotāju (2014. g.)
Portovjeho pilsēta Ekvadorā ("Portoviejo"), Manavi provinces administratīvais centrs, 195000 iedzīvotāju (2003. g.)
Sagaredžo pilsēta Gruzijā ("Sagarejo"), Kahetijas mhares rietumos, 11700 iedzīvotāju (2012. g.)
Belina pilsēta Īrijā (_Ballina_), Mejo grāfistes ziemeļaustrumu daļā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kāslbāra pilsēta Īrijā (_Castlebar_), Mejo grāfistē, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vestporta pilsēta Īrijā (_Westport_), Mejo grāfistē, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
Taurana pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Bejofplenti reģiona administratīvais centrs, 108900 iedzīvotāju (2006. g.)
Rotorua pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Bejofplenti reģionā, 53800 iedzīvotāju (2006. g.)
Pedra Badehu pilsēta Kaboverdes Republikā ("Pedra Badejo"), Santjagu salas vidienē, 10700 iedzīvotāju (2005. g.)
Zmeinogorska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Rūdu Altajā, Korobļihas un tās pietekas Zmejovkas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rejoveca Fabrična pilsēta Polijā ("Rejowiec Fabryczny"), Ļubļinas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolmenarvjeho pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lehona pilsēta Spānijā ("Lejona"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Losrealohosa pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mehorada del Kampo pilsēta Spānijā ("Mejorada del Campo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.)
diģitigradi Pirkstmiņi - zīdītāju dzīvnieki, kas ejot atbalstās uz zemes tikai ar pirkstiem, piem., kaķi
pahinēma Pirmās mejotiskās dalīšanās profāzes stadija, kad homoloģiskās hromosomas sašķeļas gareniski un katrs bivalents pārvēršas tetrādē, kas sastāv no četrām hromatīdēm
zigonēma Pirmās mejotiskās dalīšanās profāzes stadija, kam raksturīga hromosomu savienošanās pāros un konjugācija
heterotipiskā mitoze pirmējā, mejotiskā dzimumšūnu dalīšanās; reduktīvā dalīšanās
ļana Plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā; ljana
diafragma Plāksnīte ar atveri, kas ierobežo caur optisku sistēmu ejošu gaismas staru kūli; blende
pakreims Plāna krējuma kārta kopā ar rūgušpienu, kas paliek, kad nokrejo biezāko krējuma virskārtu
pakraiškas Plāna krējuma kārta kopā ar rūgušpienu, kas paliek, kad nokrejo krējuma virskārtu
pakraišķi Plāna krējuma kārta kopā ar rūgušpienu, kas paliek, kad nokrejo krējuma virskārtu
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks
velēnu podzolētās gleja augsnes podzolēto gleja augšņu apakštips, kas veidojies vāji vai vidēji izteikta sezonāla vai pastāvīga pārmitruma apstākļos; raksturīgākais veidošanās process ir glejošanās, kam līdztekus var norisēt kūdrošanās sākuma procesi
strofika Poētikas nozare, kas pētī pantu un dzejoļu formu ritmiski intonatīvo uzbūvi un izmantojumu
pārdzejošana Poētiska pārstrāde, atdzejošana
pārdzejot Poētiski pārstrādāt, atdzejot
pārdzejojums Poētiski pārstrādāts dzejas darbs, atdzejojums
Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
starppozīcija Pozīcija, ko var izveidot starp aizstāvēšanās pirmo un otro joslu, lai to varētu ieņemt atejošais karaspēks vai karaspēks no dziļuma, vai pretinieka uzbrukuma atvairīšanā neiesaistītie spēki, lai neļautu pretiniekam turpināt uzbrukumu
aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba)
metafrāze Precīzs literāra teksta satura atstāstījums citiem vārdiem, galvenokārt dzejoļa atstāstījums prozā
pretdejotājs Pretī dejotājs
ekspomanekens prezentācijas manekens, kas paredzēts tērpu eksponēšanai muzejos vai izstādēs
optiskais fotoattēls priekšmeta attēls, ko priekšmeta izstarotā vai izkliedētā gaisma, izejot caur optisko sistēmu (objektīvu), rada optiskās sistēmas izejā; atveido objekta kontūras un detaļas
akcidence Priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs
anulācija Privātā vai publiskā, administratīva vai tiesu rakstura juridiska akta atcelšana, kurai ir atpakaļejošs spēks
apzveja process, darbība --> apzvejot
krāsu saskaņošana process, kas nodrošina, ka, pārejot no vienas vides otrā, attēla krāsa netiek mainīta
metālliešana process, kurā iegūst metāla izstrādājumus, lejot izkausētu metālu veidnēs
tēraudliešana process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs
sazarošanās Programmas izpildes secības maiņa atkarībā no kāda nosacījuma pārbaudes rezultātiem, pārejot uz vienu no diviem vai vairākiem iespējamiem turpinājumiem
aizejošs Projām ejošs
aizejot Projām ejot
maršrutēšanas tabulu protokols protokols, ko izmanto maršrutēšanas tabulu (instrukciju vai soļu sarakstu), lai apstrādātu ienākošos izsaukumus, kā arī lai noteiktu izejošo izsaukumu ceļu datoru tīklā
farandola Provansiešu tautasdeja, kurā dejotāji, rokās saķērušies, veido garu ķēdi
meskalīns Psihoaktīva viela (pejots), ko iegūst no meskala jeb pejotkaktusa pumpuriem, stimulants un halucinogēns, ražo arī sintētiski
locīt kājas pūlēties ar iešanu, ātri skriet; arī dejot
anakrota Pulsa viļņa augšupejošā daļa
katakrota pulsa viļņa lejupejošā daļa
fokuss punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu
lekmenis Purvaina pļava; staigna vieta vai pļava, kas uzejot līgojas
brukslājs Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg
brukslis Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg
gutieši Pusklejotāju cilts senatnē, domājams, ka antropoloģiski tuvi kurdiem, 3.-2. gt. p. m. ē. dzīvoja Irānas rietumu nomalē, valoda nav zināma
kimri Pusleģendāra klejotāju tauta Melnās jūras piekrastē, kas tur esot dzīvojusi pirms skitiem
Malita pussala pussala Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumu daļā, tās izvirzījums Atlantijas okeānā
kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
nometnieki Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām; putni, kam ir šāds dzīves veids
klejotāji putni putni, kas rudeņos neaizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām
līkspārnis Putns ar lieliem, līkiem spārniem, kuri ejot nokarājas līdz zemei
badēt Rādīt ar pirkstu (uz kādu), parasti izsmejot
badīt Rādīt ar pirkstu (uz kādu), parasti izsmejot
pļokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim
snaukšēt radīt skaļu troksni, piemēram, ejot
ļirkšēt radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem
ļirkšķēt radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem
ļirkstēt radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem
šlankstēt radīt skaņu, kāda rodas šķidrumam skalojoties slēgtā traukā, arī lejot šķidrumu traukā
šlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, kas rodas, piemēram (ko) velkot pa ūdeni, lejot u. tml.
zlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim
zlurkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim
bīkšķināt radīt troksni līdzīgu tam, kāds rodas, basām kājām pārejot pār grīdu
lupinēt radīt troksni nevīžīgi ēdot, arī smagiem soļiem ejot
dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejoļus
piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemetām, burtnīcu, kladi)
šļaks Raksturo skaņu, kas rodas izlejot ūdeni
žļākš Raksturo troksni, kas rodas pēkšņi izlejot kādu šķidrumu
ledusraudas Raudas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju
bankšķis Rejošs suns
aizriet Rejot aizbaidīt, aizdzīt
atriet Rejot atsaukties (par suni)
pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
uzriet Rejot izdzīt no slēptuves (medījumu)
saķaukšināt Rejot sasaukt
saķiukšināt Rejot sasaukt
saķaukšēties Rejot savstarpēji sazināties
sarieties Rejot sazināties (parasti par suņiem)
Rejoveca Rejoveca Fabrična, pilsēta Polijā
Rejovecfabrični Rejoveca Fabrična, pilsēta Polijā
ledusreņģes Reņģes, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
gērla Rēviju dejotāja, kas uzstājas grupā
gerle Rēviju dejotāja, kas uzstājas grupā
girle Rēviju dejotāja, kas uzstājas grupā
atdzejojums rezultāts --> atdzejot; tulkots dzejas darbs
dzejojums rezultāts dzejot; dzejas darbs; plašāks dzejolis, kas tuvs liroepikas žanram
obāde Rīta dziesma - dziesma vai lirisks dzejolis, kas pauž skumjas par rītausmu, kurai jāšķir mīlētāji
ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot
sarīmēt Sacerēt (dzejoli), ievērojot atskaņas
rīmēt Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi
taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi
vārsmot Sacerēt vārsmas; dzejot
virulis Sacietējis izkausēta metāla gabals (piemēram, laimes lejot)
sadancot Sadejot (1)
sadiet Sadejot (1)
sadancot Sadejot (2)
sadiet Sadejot (2)
sadancoties Sadejoties (1)
sadieties Sadejoties (1)
sadancoties Sadejoties (2)
sadieties Sadejoties (2)
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (atnācēju, ciemiņu)
ieskaidīt Sagatavot skābumu muciņā, ielejot siltu ūdeni, pievienojot miltus un saskalojot
noķert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot
notvert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot
satūžāties saģērbties (izejot)
satīrisks saistīts ar satīru (1), tai raksturīgs; izsmejošs, zobgalīgs, dzēlīgi ironisks
vārna ieskries mutē saka izsmejot, ja kādam ir plati pavērta mute
čuču (arī miega) muiža saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu)
kā salmu uguns saka par ko ātri pārejošu
Saldu dusu! arī Dusi saldi! saka, aizejot no mirušā kapavietas
Saldu dusu! saka, aizejot no mirušā kapavietas
Dusi saldi! saka, aizejot no mirušā kapavietas
papēži deg saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt
noķert zaķi saka, ja kāds (_parasti_ bērns) skrienot, ejot pakrīt
papēži niez saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet
lēkā kā sienāzis saka, raksturojot kustību straujumu, veiklumu, virzienu maiņu, nevienmērīgumu lēkājot, dejojot, pārvietojoties
repers Sakārtota no viena telpas punkta izejošu patstāvīgu vektoru sistēma
multipleksors sakaru ierīce, kas nodrošina vairāku signālu pārraidi pa vienu un to pašu datu pārraides līniju; parasti izmanto kā multipleksoru, tā arī demultipleksoru, kas saņēmēja pusē veic multipleksēto signālu atdalīšanu; šāda kombinēta apstrāde nodrošina gan ienākošo, gan arī izejošo signālu apstrādi
uzņemt sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sagriezties sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām; kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu)
iedzejoties sākt dzejot
sagriezt sākt vadīt (kādu) dejā ar straujām riņķveida kustībām; sākt dejot (kādu deju) ar straujām riņķveida kustībām
Iništērka sala Atlantijas okeāna Īrijas piekrastē, Mejo grāfistē
Akila sala Īrijas rietumos (_Achill_), Mejo (Muijo) grāfistē
Klēra sala Īrijas rietumos, Mejo grāfistē, Klū līča ieejā
kroža Salīcis un lēni ejošs cilvēks
transdisciplināra pieeja salīdzinoši jauna sadarbības pieeja, kuru izmanto sociālajā darbā dažādu jomu speciālistu sadarbībā, tiem izejot ārpus savu disciplīnu robežām un kopīgi meklējot plašāku izpratni, skaidrojumu un risinājumus kompleksām problēmām
noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām)
reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c)
vēlīnais artroluess Sāpīgi, pārejoši locītavu pietūkumi otrajā un trešajā sifilisa stadijā
murgulis Sapņotājs, murgotājs, klejotājs
deja sarīkojums, kurā notiek dejošana
letkiss Sarīkojumu deja ar tautasdejas raksturu (populāra 20. gs. 60. gadu otrajā pusē); dejotāji atrodas cits aiz cita, veidodami garu virkni
roksolani Sarmatu klejotāju cilšu grupa, kas 2. gs. p. m. ē. izveidoja klejotāju cilšu savienību ar centru pie Azovas jūras
sadejot Saskanīgi dejot kopā (ar kādu)
Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus)
izlīdzināt soli saskaņot soļus ar citiem, parasti, ejot ierindā
mūrēt Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko)
boraks Sauss, parasti no nokrejota piena gatavots biezpiens
ķēku Savaldīgi, kā apejoties ar bērnu
saviri Savari - huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju cilts Piekaspijā 1. gt.; 7.-8. gs. dzīvoja Kūmas lejteces apvidū un Z-Dagestānā
pārvietošanās savas atrašanās vietas mainīšana, virzīšanās ejot, braucot, riņķojot u. tml.
ļeku savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības
ļiku savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības
staigāt savienojumā ar "ceļu, taku" u. tml: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu)
ļaku savienojumā ar "ļiku" apzīmē troksni, kāds rodas ejot izmirkušos apavos
plisku savienojumā ar "plaisku" un "plesku" raksturo plata apģērba kustības skaņas ejot
zvejus savienojumā ar "zvejot" izsaka šīs darbības pastiprināājumu
atgriezeniskās cilpas spraudnis savienotājs pārraides diagnosticēšanai, ko pievieno seriālajai, paralēlajai vai kādai citai pieslēgvietai, un tas savieno raidītāju ar uztvērēju tā, lai izejošos signālus varētu atgriezt atpakaļ datoram un tādējādi pārbaudīt pieslēgvietu un atbilstošo ievadizvades ierīču funkcionēšanu
iezvejot Sazvejot
sagūt Sazvejot
savilkt Sazvejot
sasmelt Sazvejot (ar krītiņu zivis)
sadūķerēt Sazvejot (zivis), durot ar žebērkli
saķeselēt Sazvejot ar tīklu
savilkties Sazvejot sev
sazvejoties Sazvejot sev
sasmelties Sazvejot sev, savām vajadzībām (ar krītiņu zivis)
sarīzēt Sazvejot, saķert ar tīklu
no pakaļas sekojot (kādam), ejot (aiz kāda)
iet ķīļūdenī sekot aiz priekšā ejošā peldlīdzekļa
anakrotisms Sekundārs papildu vilnis pulsa līknes augšupejošajā daļā
amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās
aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju
gavote sena franču tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā, dejojama mērenā tempā
burē sena franču tautas rotaļu deja, dzīvespriecīga, dejojama četru ceturtdaļu taktsmērā
amaleķieši sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
tetraloģija Senajā Grieķijā - četri dramatiski dzejojumi - trīs traģēdijas un satīru luga
auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus
usuņi Senas klejotāju ciltis Centrālāzijā, nodarbojās gk. ar zirgkopību; līdz 5. gs.
pasturele Senfranču un provinsiešu literatūrā īss lirisks dzejolis, kas attēlo sarunu starp gani un mīlētāju ganu vai bruņinieku
palinodija Sengrieķu dzejā - dzejolis, kurā autors atsakās no tā, ko viņš teicis citos dzejoļos; arī atteikšanās no agrākiem uzskatiem
plejādes Sengrieķu mitoloģijā - septiņas titāna Atlanta un okeanīdas Plejones meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznājā
miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
lībācija Seno romiešu dzērienu ziedošana, ko kā patstāvīgu ziedojumu vai kopā ar citiem veltīja dieviem un mirušo gariem, izlejot zemē pirms un pēc ēšanas dažas dzēriena (parasti vīna) lāses
laist Separēt; krejot (ar separatoru)
Pirmais Kirhofa likums shēmas mezglā ienākošo strāvu summa vienāda ar no tā aizejošo strāvu summu jeb strāvu algebriskā summa mezglā vienāda ar nulli
Soido Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Sosoms un Souvs
Souvs Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Sosoms
Sosoms Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Souvs
Sido Sida, Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Soido, Sosoms un Souvs
ļekatas Siekalas, kas tek skrejošam sunim no mutes
krāška sieviete, kas krejo
svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls)
sinaptonemālais Sinaptonemālais komplekss - submikroskopiska struktūra, ko mejozes profāzē veido konjugējošo hromosomu elementi
andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos
strukturētā projektēšana sistemātiska pieeja programmatūras projektēšanai, ievērojot modularitātes, lejupejošās projektēšanas, sistēmas struktūras un tās funkcionēšanas dalījumu soļos
acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns)
jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
irgt skaļi smieties; skaļi smejoties, zoboties
nošļirkstēt skaņa, kas rodas ejot vai braucot pa mitru zemi
šļurkšķis skaņa, kas rodas izlejot šķidrumu
šļāks skaņa, kas rodas izlejot ūdeni
šļauksts skaņa, kas rodas izlejot ūdeni
džurkste skaņa, ko ejot rada slapji zābaki
bļuršķināt skaņas, kas rodas ejot ar slapjiem apaviem; šļurkstēt, žļurkstēt
atskaņa Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani
sofita Skatuves priekšplānā no virvju griestiem lejup ejošas dekorācijas, kas noslēdz skatuves gleznas augšējo daļu
slaidu skeneris skeneris, kurā oriģināls – slaids – tiek ievietots rāmītī; skenēšana notiek caurejošā gaismā, attēlu attiecīgi mērogojot
iztrikšināties Skopojoties, taupīgi ar kaut ko apejoties iztikt
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās)
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
izaskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt vairākās vai visās vietās
artrodīnija Skrejošas sāpes locītavās, bez piepampuma un paaugstinātas temperatūras
pārskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās)
izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
izskriet līdzi Skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda)
lēnskriešana Skriešana lēnā tempā reizēm pārejot soļošanā
slapjā gārša slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 1,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības; augsne bagāta, periodiski pārmitra; glejota, karbonātiska mālsmilts, smilšmāls vai māls; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
propulsija Sliecība krist uz priekšu; nespēja ejot pēkšņi apstāties; to novēro bālās lodes slimības gadījumā, piem., trīces paralīzes gadījumā
ekdemomānija Slimīga klejošanas tieksme
aizblisēt Slinkojot, klejojot aiziet prom
slodzes dalīšanās slodzes pārdale datoru tīklos, izejot no to datu apstrādes mezglu pašreizējās noslodzes, kuri sniedz pieprasīto servisu
apklamzāt Smagā gaitā ejot, pabūt vairākās, visās vietās
apklemst Smagā gaitā ejot, pabūt vairākās, visās vietās
aizsvampāt smagi ejot pa dubļiem, iet projām
atsmiet Smejot atbildēt
atsmieties Smejoties atbildēt
atsašiepties Smejoties atsegt zobus
atšiept Smejoties atsegt zobus
iesmieties Smejoties ierunāties
nosmieties Smejoties noteikt, pateikt
nosmiet Smejoties noteikt, pateikt; nosmieties (2)
piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pasmieties Smejoties pateikt
kreijāt Smelt, smalstīt; zvejot (ar smeļamrīku)
šaipīties Smiet; smejot koķetēt, amizēties
Dienvidpohjanmā Somijas reģions, platība - 14000 kvadrātkilometru, 192700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Seinejoki
fandango Spāņu tautas deja, ko dejo pāros, mērenā tempā; taktsmērs - trīsdaļīgs
alternatīvu grafs speciāla veida orientēts grafs, kura katra virsotne ir incidenta ne vairāk kā divām izejošām šķautnēm (lokiem); šīs šķautnes tad arī attēlo ar grafu modelējamās sistēmas uzvedības alternatīvas
baleta kurpes speciāli baletdejotāju apavi ar cietu purngalu; baletkurpes
ātenis Speciāls tīkls akmeņplekstu zvejošanai
emisijas spektrs spektrs, ko iegūst, atomiem un molekulām pārejot no ierosināta stāvokļa uz mazāk ierosinātu stāvokli vai pamatstāvokli
ķērciski Spiedzoši, rejoši
kneģis Spieķis; apdarināts koks atbalstam ejot
voltižēšana sporta veids - vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids
spalgstēt Spraukšķēt (raksturo troksni, kāds rodas ejot pa sasalušu sniegu)
pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu
lināt Staigāt, klejot
tutu starptautisks apzīmējums baleta dejotājas kārtainajiem svārciņiem
anatrikrotisms stāvoklis, kad sfigmogrammā pulsa viļņa augšupejošā daļā novērojami trīs izciļņi
trikrotisms stāvoklis, kad sfigmogrammas lejupejošā daļā vienam pulsa sitienam atbilst trīs viļņi
mīties Stāvot, ejot balstīties uz kājas pēdas
kritums Stāvus lejupejošs (parasti ceļa, kalna, upes gultnes) slīpums
atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos
Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā
atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties
iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā)
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties
piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
skrējums steigšanās kaut kur – ejot, braucot (par cilvēku); [skrējiens]{s:682}
žīga Stīgu lociņinstruments, ko 12.-13. gs. spēlēja klejojošie dziesminieki
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā
aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties
atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp
aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu)
ievirpuļot strauji (griežoties, dejojot) ievirzīties (kur iekšā)
izvirpuļot strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties
novirpuļot strauji griezties, dejot (visu laikposmu) un pabeigt griezties, dejot
uzvirpuļot strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
pievirpuļot strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
novirpuļot strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
nogāzt strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
uzgāzt strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
griezt strauji riņķojot, dejot (kādu deju)
raut (arī plēst) vaļā strauji sākt (parasti ko dziedat, spēlēt, dejot)
raut strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot)
izgāzt strauji, arī nevērīgi iztukšot (piemēram, trauku), izlejot, izberot (saturu)
piegāzt strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu)
piegāzt strauji, arī nevērīgi lejot, piepildīt (piemēram, trauku)
stabudance Striptīzdejotāja
kopējās (summārās) garensvārstības svārstības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot pret viļņiem, tās veidojas no horizontālo garensvārstību, kā arī no garenisko un vertikālo svārstību summas
kopējās (summārās) šķērssvārstības svārtības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot sāniski pret viļņiem un veidojas no horizontālo šķērssvārstību, kā arī no sānisko un vertikālo svārstību summas
gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot)
komitāts Svinīga izvadīšana, ko rīko no augstskolas aizejošam studentam viņa komīlitoņi
ditirambs Svinīgs dzejojums (līdzīgs odai, himnai)
oda Svinīgs slavinājuma dzejolis
kantāte svinīgs, lirisks dzejolis; oda
prīsma šāda veida caurredzams priekšmets, kas lauž caur viņu ejošus gaismas starus; prizma (2)
gvaharivi Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
vaiki Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
lejamkrava šķidra vai pusšķidra krava, kuru iekrauj un izkrauj lejot; piemēram, pienu vai benzīnu, pārvadā noslēgtās tilpnēs - cisternās, mucās vai speciālā tarā, uzskaita, pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam pēc tilpuma
dekantācija Šķidruma atdalīšana no nogulsnēm, to nolejot pēc nostādināšanas vai pēc izgulsnēšanas ar centrifūgu
elutriācija Šķidruma atduļķošana; process, kurā nešķīstoša pulvera rupjākos graudus atdala no smalkākajiem, nolejot šķidrumu pēc rupjāko graudu nogulsnēšanās
dzēriens Šķidrums, ko iegūst pēc alus un pateku notecināšanas, drabiņām trešo reizi uzlejot ūdeni
hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi)
martu šumeru-akadiešu mitoloģijā - etnonīms, kas varoņeposā "Lugalbanda un Enmerkars" apzīmē semītu klejotāju ciltis - amoriešus
telofāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes, mejozes) pēdējā fāze, kurā hromosomas despiralizējas, veidojas jaunas jauno šūnu kodolu apvalki un dalās citoplazma
profāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes, mejozes) pirmā fāze
interkinēze Šūnas stāvoklis starp pirmo un otro mejotisko dalīšanos
reduktīvā dalīšanās šūnu pirmā mejotiskā dalīšanās, kurā somatiskā šūnu hromosomu skaits samazinās uz pusi; heterotipiskā dalīšanās
pret dejas ceļu tā, ka (dejotāji) virzās aplī pa kreisi, pulksteņa rādītāja kustības virzienā
pa dejas ceļu tā, ka (dejotāji) virzās aplī pa labi, pretēji pulksteņa rādītāja virzienam
intransitīvs tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs
transitīvs tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); pārejošs (3)
četrrindu tāds (pants, dzejolis), kam ir četras rindas
piecrindu tāds (pants, dzejolis), kam ir piecas rindas
sešrindu tāds (pants, dzejolis), kam ir sešas rindas
trīsrindu tāds (pants, dzejolis), kam ir trīs rindas
lokālā maršrutēšana tāds datu pārraides maršruta izvēles veids datoru tīklos, kurā lēmumu par datu tālāko kustības virzienu pieņem katrs tīkla mezgls, ņemot vērā tikai lokālu informāciju (piemēram, no mezgla izejošo kanālu stāvokli, rindu garumu um tml.)
šlucka tāds, kam ejot drēbes pinas pa kājām
vagotropisks tāds, kam ir afinitāte pret klejotājnervu
laicīgs tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs
klejojošs tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi); tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni)
gaistošs tāds, kas ātri gaist, izgaro, pārejot gāzveida stāvoklī un izkliedējoties apkārtējā vidē
izgaistošs tāds, kas ātri gaist, izgaro, pārejot gāzveida stāvoklī un izkliedējoties apkārtējā vidē
vecgada tāds, kas attiecas uz aizejošā gada pēdējām dienām
pronogrādisks tāds, kas attiecas uz dzīvniekiem, kuru ķermenis stāvot vai ejot atrodas horizontālā stāvoklī
vazovagāls tāds, kas attiecas uz klejotājnerva vazomotorisko darbību
šļederis tāds, kas ejot velk kājas pa zemi
inotropisks tāds, kas ietekmē muskuļu kontrakcijas; simpātiskā nerva kairinājums ietekmē sirds muskuļa kontrakcijas pozitīvi inotropiski, bet klejotājnerva - negatīvi inotropiski
endobronhiāls tāds, kas ir bronhā, vai no bronha izejošs, piemēram, audzējs
nopietns tāds, kas nejoko, nesmejas, izturas nosvērti
lejupslīdošs tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupejošs (2)
mirklīgs tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs
acumirklīgs tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs
pasaulīgs tāds, kas saistīts ar ko paejošu, materiālu, nevis ar ko garīgu; [laicīgs]{s:2174}
mejoģenētisks tāds, kas sekmē vai izraisa mejozi
parenterāls tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā)
tālākejams tāds, kas turpmāk ir jāveic ejot
marketabls tāds, ko var realizēt tirgū, "ejoša" prece; mārketabls
ironisks tāds, kurā izpaužas ironija; izsmejoši zobgalīgs
sīvs tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids
smejams tāds, par kuru pauž ironisku, nievājošu, izsmejošu attieksmi
asimptota Taisne, kurai neierobežoti tuvojas kāds līknes zars, aizejot bezgalībā
spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem
tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas
makaris tas, kas zvejo duļķainā ūdenī
lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas
īsinājumtaustiņš Taustiņu kombinācija, kas ar vienu taustiņa piesitienu, apejot izvēlņu hierarhiju, nodrošina kādas komandas izpildi vai pieeju dialoglodziņam
čigāni tauta, kas cēlusies no Ziemeļindijas klejotāju ciltīm un dzīvo dažādās pasaules zemēs
mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā)
nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas
spektaklis Teātris, izrāde (īpaši izsmejošā, nievājošā nozīmē)
spektakls Teātris, izrāde (īpaši izsmejošā, nievājošā nozīmē)
dziesma Teksts skaņdarbam, arī dzejolis
ģipša nolējums tēlniecības vai lietišķās mākslas darba precīza kopija, ko veido noņemot no oriģināla formu un tajā ielejot ģipsi vai kādu sintētisku masu
devadasi Tempļa dejotāja (sanskritā "dievu kalpone")
lateropulsija Tendence virzīties vai gāzties uz vieniem sāniem, ejot uz priekšu
mākslas terapija terapijas veids, kad tiek pielietota radošo izteiksmes līdzekļu (teātra spēlēšanas, dejošanas, gleznošanas utt.) izmantošana
graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem
emisija Tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi
klejošana tīklklejošana - nelineārs informācijas meklēšanas process interneta kibertelpā
vimbuks Tīkls vimbu zvejošanai
velkamaistīkls Tīkls, ar kuru zvejo velkot
velkamtīkls Tīkls, ar kuru zvejo velkot; velkamaistīkls
duriņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri
duriņš Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri
durvtiņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri; duriņa
iesagūties tikt nozvejotam
nosagūties tikt nozvejotam
bristies tikt nozvejotam ar bridni
huņņi Tjurku klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas ielauzās Eiropā
torki Tjurku klejotāju ciltis, no 11. gs. vidus dzīvoja D-Krievijas stepēs, no 12. gs. pamazām daļa pārslāvojās un daļa saplūda ar polovciešiem
miotonija Toniski muskuļu krampji vai pārejoša rigiditāte; stāvoklis, kurā kontrahēts muskulis atslābst ļoti lēni
lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot)
deivaloties Trakulīgi dejot, mežonīgi uzvesties
tranzistora slēdža režīms tranzistora darbība, kad tranzistors atrodas tikai piesātinājuma vai nogriešanas režīmā, bet aktīvajā režīmā tikai īslaicīgi, pārejot no aizvērta stāvokļa atvērtā stāvoklī un otrādi
trubiņa Trauks, kur ielēja izkausētos taukus, lejot sveces
tribrades Trejbridim līdzīga zvejošanas palīgierīce
flangtrieciens Trieciens pa pretinieka operatīvā (kaujas) izkārtojuma flangu, pēc tam aizejot tā galveno spēku aizmugurē
līvis Trīsstūra prizmas veida bridnis, ar ko zvejo saldūdeņos 2 vai 3 cilvēki
breitfoks Trīsstūraina vai četrstūraina rājtakelēta bura, ko ejot ar vēju, paceļ masta priekšpusē
trollings Trollingošana - zvejošanas veids, velcēšana
līva Tukla govs ar platu muguru, kas ejot viļņojas
slebi Tuksneša klejotāju cilts Ziemeļarābijas un Sīrijas tuksnesī, varbūt no Indijas ieklejojušu čigānu pēcteči vai kādas pirmtautas atliekas
millenārisms Tūkstošgadu miera valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids, ticība pārdabiskiem spēkiem, kas izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā; hiliasms
milenārisms Tūkstošgadu valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids: tās dalībnieki tic, ka kādi pārdabiski spēki izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā
pirargirīts Tumši sarkanā sudraba rūda, minerāls tumši pelēkā vai melnā krāsā, kas caurejošā gaismā izskatās sarkans, kristalizējas trigonālā singonijā
aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piemēram, ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem
baletsvārciņi Tutu jeb kārtaine - daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām
uzgarināt Tvaicēt, lejot ūdeni uz karstajiem pirtskrāsns akmeņiem
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem
ķērējs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem
piesūce Ūdens strāva aiz kuģa, kas rodas no tā, ka kuģim ejot uz priekšu, tā platākā daļa izspiež ūdeni uz sāniem un aiz tā rodas tukšums
viršas Ukrainā 16.-18. gs. rakstveidā izplatīti dzejoļi
Bermeho upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē
Adūra upe Francijas dienvidrietumos ("Adour"), garums - 335 km, sākas Centrālajos Pirenejos, 1930 m vjl., ietek Biskajas līcī, kuģojama 132 km, grīvā Bajonas osta
Garonna upe Francijas dienvidrietumos (fr. val. "Garonne"), garums - 650 km, sākas Spānijā, Pirenejos, Aneto masīva ziemeļu nogāzēs, ietekot Biskajas līcī veido estuāru (garums - 75 km, platums - 3-10 km), sniegūdeņu un lietus ūdeņu uzplūdieni (līdz 12 m), estuāra paisums (5 m)
Moja upe Īrijā, Mejo grāfistē, Konna ezera noteka uz Atlantijas okeānu
Taho upe Pireneju pussalas vidienē, Spānijā un Portugālē (sp. val. "Tajo", port. val. "Tejo"), garums - 1010 km, ietek Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no Lisabonas; Težu
Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla
Segre upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā
dzejlapa uz trīskārt salocītas lapas nodrukāta atsevišķa autora dzejoļu kopa
uzlūgt Uzaicināt (dejot)
uzdancot Uzdejot
uzdiet Uzdejot
uzlaist Uzdejot
uzsukt Uzdejot
uzgriezt Uzdejot (piemēram, valsi)
uzlēkt Uzdejot (strauju deju)
uzraut Uzdziedāt, arī uzspēlēt, uzdejot
kalbasit Uzlūgt dejot
lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus
korifejs Vadošais dejotājs (kordebaletā)
multivalents Vairāk nekā divu konjugējošu hromosomu asociācija mejozes profāzē
noblankšķināt Vairākas reizes padobji noskanēt (piemēram, ejot pa dubļiem)
klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā
aizlaistīt vairākkārt aizliet (aizsniegt lejot)
iedejoties vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot; dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties
iedejot vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju)
piestaigalēt vairākkārt ejot (kur, pēc kā), sasniegt, gūt vēlamo rezultātu
ieieties vairākkārt ejot (pa kādu vietu), pierast (pie tās)
iemīdīt vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas)
aizlaistīt vairākkārt lejot, padarīt slapju
skalot vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni)
mīdīt vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot
mīņāt vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot; mīdīt (1)
staigāt vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku
bronhofonija Vāji dzirdama, no bronhiem izejoša balss skaņa, ko dzird, auskultējot plaušas
solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists
ergatīvā valoda valoda, kurā vienu locījumu (ergatīvu) izmanto, lai nosauktu pārejošu verbu subjektu, bet citu locījumu (absolutīvu) - lai nosauktu gan pārejošu verbu tiešo objektu, gan nepārejošu verbu subjektu
gramatikalizācija Vārda patstāvīgās leksiskās nozīmes pilnīga vai daļēja zaudēšana, tam pārejot palīgvārdos vai kļūstot par gramatiskas formas veidotāju afiksu
sintaktiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktu sintaktisku kategoriju vārdu formām, piemēram, pārejošie dabības vārdi var piesaistīt papildinātāju akuzatīvā
pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot
pusmēness vārstuļi vārstuļi no sirds atejošo asinsvadu (aortas un plaušu stumbra) sākumā
šļeperēt Vazāties, klejot
Sims Vecajā derībā - pasaules plūdu mīta galvenā varoņa Noasa dēls, kurš kļuva par visu pusklejotāju un pusnometnieku lopkopju ciltstēvu
čaplis Vecāks cilvēks, kas lēnāks ejot un darbā
vēderdejotājs Vēderdeju dejotājs
podzolētā glejaugsne veidojas, kad mitruma sastrēguma apstākļos pārpurvojas podzolaugsne un podzolēšanās procesam pievienojas glejošanās process
ņemt volkstu veikt pēdējo darbību, zvejojot ar trijbridi
spēka komponente vektoriāls lielums, dotā rezultejošā spēka (kopspēka) sastāvdaļa; saskaitot spēka komponetes spēka pielikšanas punktā, iegūst rezultējošo spēku; attiecīgi rezultējošo spēku (kopspēku) iespējams sadalīt vairākās tam līdzvērtīgās komponentēs
Eneīda Vergilija eposs par Eneja klejojumiem pēc Trojas krišanas
sēdināt vērt tīklu un liekačus uz sēda, ierīkojot to zvejošanai
Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos)
Augšalentežu vēsturisks novads Portugālē (_Alto-Alentejo_), mūsdienu Evoras un Portulegres apgabalā
diskomūzika Vidējā tempa popmūzika ar dejošanai piemērotu pamatritmu (populārs virziens 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā)
tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas
menestrels Viduslaikos Provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot
glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu
goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus
lē Viduslaiku franču dzejā astoņzilbju lirisks vai episks dzejolis, kura sākotne meklējama bretoņu folklorā
pastorele Viduslaiku trubadūru lirikas žanrs - dzejolis, kurā risināta bruņinieku saruna ar gani vai gana un ganes saruna
bluzons Viegla virsjaka ar vaļīgā stāva pārkrituma savilkumu vai piekrokojumu lejasmalas piejostai
apskaišanās Vieglas pārejošas dusmas bez tieksmes kādam nodarīt sāpes
aplidot Viegli, it kā lidojot, apdejot, apskriet (apkārt)
čadra Viegls plīvurs, kurā musulmaņu sievietes, izejot no mājas, ietinas, atstājot šauru spraugu acīm
desublimācija Vielas agregātstāvokļa maiņa no gāzveida uz cietu, apejot šķidro fāzi
iztvaikošana Vielas stāvokļa maiņa, pārejot no cietās vai šķidrās fāzes gāzveida stāvoklī
ootīda viena no četrām haploidālajām šūnām, kas ooģenēzē izveidojas no pirmā pakāpes oocīta mejotiskās dalīšanās rezultātā
diāde viena no pārveida hromosomu grupām, kas izveidojas mejozē, daloties tetrādei
monometrs Viena pantmēra dzejolis
sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā
strūdzinieks viens no cilvēkiem, kas, ejot gar krastu, vilka ūdens transportlīdzekli, parasti strūgu, vai airēja to (16. gs. b.-20. gs. sāk.)
lingrūņas vieta purvainā pļavā, kur virsū uzejot līgojas
vakarienis vieta, kur kaimiņu jaunieši pulcējas vakaros, lai spēlētu un dejotu
griezenis vieta, kur zirgi, ejot riņķī min mālus
mērķis vieta, objekts, kas jāsasniedz (piemēram, ejot, braucot)
papildu vilces spēks vilces spēks, kas nepieciešams, zirgam ejot pret kalnu; proporcionāls piekabes masai un kāpuma leņķa sinusam
slūtēt Vilkt (ejot, kājas pa zemi)
absorbcija viļņu (skaņas, gaismas, jonizējošā starojuma, radioviļņu u. c.) enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu
viļņu absorbcija viļņu enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu un sadarbojoties ar to
refrakcija Viļņu frontes, (arī gaismas stara) virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa izplatīšanās ātrums
Karminuči pagrieziens vingrošanā uz līdztekām - pagrieziens par 360° no balsta priekšvēzienā, pārejot balstā uz augšdelmiem
voltižēt Vingrot uz skrejoša vai lēkājoša zirga
Viņmāls virsotne Pirenejos (_Vignemale_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3303 m
aerobats Virves dejotājs
pārvietošanās virzīšanās noteiktā veidā (piemēram, ejot, lecot, peldot)
līkumot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem
pārvietoties Virzīties noteiktā veidā (piemēram, ejot, lecot, peldot)
mīt Virzīties, pārvietoties (pa ko), parasti ejot
ronds Visi dejotāji riņķī sastājušies
nepārejamība vispārināta īpašība --> nepārejošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, intransitīvums
pārejamība vispārināta īpašība --> pārejošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; transitivitāte, transitīvums
geiša Vispusīgi izglītota, profesionāli sagatavota japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās
skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība
Daunpatrika rags zemesrags Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļos
Erisheds zemesrags Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumos, Malita pussalas ziemeļos
Arābijas-Indijas grēda zemūdens grēda Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, stiepjas 4500 km no Adenas līča uz dienvidaustrumiem, pārejot Centrālajā Indijas grēdā, platums - līdz 750 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m, mazākais 1658 m, riftu aizās līdz 6492 m
plantigrads Zīdītājs, kas ejot min uz zemes ar visu pēdu un atbalstās uz tās apakšu (piemēram, āpsis, lācis, pērtiķis, arī cilvēks)
divžuburonis Ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.; dihāzijs
sipaki Zilupes apkārtnes krievi, kas š vietā runā s (vārds ar pejoratīvu nokrāsu)
aida Zirga gaita, kad, pārejot no soļiem uz paātrinātu gaitu, zirgs vienlaikus ceļ vienas puses kājas un tāpat vienlaikus arī noliek
kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi
piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot
dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu
kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža
bridnis Zvejas rīks, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni
vimbenis Zvejas rīks, tīkls vimbu zvejošanai
pusvimbenis Zvejas rīks, tīkls vimbu zvejošanai ar smalkām acīm (uz pusi smalkākas nekā vimbenim)
vimbūksis Zvejas rīks, tīkls, ar kuru pavasarī zvejoja tūlīt pēc ledus iziešanas un ko auda no smalkām linu vai kokvilnas dzijām
vienbridis Zvejas tīkls ar kuru var zvejot viens cilvēks
vadinieks Zvejnieks, kas ar vadu zvejo
brīvzvejnieks Zvejnieks, kas zvejo bez atļaujas
atzvejot Zvejojot atnākt
dupeņot Zvejojot darboties ar dukuru
vilkt lomu zvejojot gūt lomu
nozvejot Zvejojot iegūt
sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu)
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis)
izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis)
vazāt Zvejojot laivā vilkt tīklus
aizzvejot Zvejojot nonākt līdz
izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju
piezvejot Zvejojot papildināt (kā daudzumu)
metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem; vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums
trollingošana Zvejošanas veids, velcēšana; trollings
jūru art zvejot
dīkļot Zvejot
grūstīt Zvejot
lenčot Zvejot
zvejāt Zvejot
kārst Zvejot (kādā vietā) tā, ka nepaliek gandrīz nemaz zivju; kāst (3)
nārot Zvejot (sevišķi upes nēģus)
nozvejot Zvejot (visu laikposmu) un pabeigt zvejot
abarāt Zvejot ar abaru
blitnēt Zvejot ar blitni
bogurēt Zvejot ar bogaru jeb boguru
kabat Zvejot ar brideni
bugurot Zvejot ar buguru
burgāt Zvejot ar burgu
dukurēt Zvejot ar dukuru
dūkurēt Zvejot ar dukuru
dukurot Zvejot ar dukuru
dūkurot Zvejot ar dukuru
mangot Zvejot ar dukuru 1(1)
kablēt Zvejot ar kabli
kabrēt Zvejot ar kabri (trejbridi), kabeni
žūkarēt Zvejot ar kakažu vai trejbridi
kapelēt Zvejot ar kapeli
klēpot Zvejot ar klēpeni 1
makšķerēt Zvejot ar makšķeri
plazavāt Zvejot ar plazu
rīzēt Zvejot ar rīzi
rīžot Zvejot ar rīžu
āleišu Zvejot ar tīkla vilkšanu
bridžot Zvejot ar tīklu
smalstīt Zvejot ar tīklu
uzrīzēt Zvejot ar tīklu
šmīgot Zvejot ar trali
tralēt Zvejot ar trali (1); pētīt, meklēt ar trali
līvēt Zvejot ar trīsstūra prizmas veida bridni (līvi)
vadot Zvejot ar vadu
velcēt Zvejot ar velci 1(3)
slepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
šlepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
šļepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
lāktēt Zvejot naktī ar lāpas palīdzību
lāpīt Zvejot naktī ar lāpu
zvejot pa nīcām zvejot pa upi lejup
bagarēt Zvejot plekstes ar plekstu tīklu
bugurēt Zvejot plekstes ar plekstu tīklu
spailīt Zvejot upē
nesnēt Zvejot uz ūdens virsmas
rušāt Zvejot vēlā rudenī
bļitkot Zvejot zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī)
žibulēt Zvejot zivis ar žibuli
brist (zivis) zvejot zivis iebrienot ūdenī
luopeit zvejot zivis seklā ūdenī naktī ar priežu skalu - lōpu
ķeselēt Zvejot, vēžot ar ķeseli; smelt (parasti zivis) ar ķeseli
vagot Zvejot; kuģot
žabārklis Žebērklis zvejošanai
žabārkls Žebērklis zvejošanai
žabeklis Žebērklis zvejošanai

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ejo.