Paplašinātā meklēšana
Meklējam ejo.
Atrasts vārdos (203):
- ejo:1
- kejo:1
- Mejo:1
- tejo:1
- ejošs:1
- dejot:1
- mejo-:1
- tejos:1
- vejot:1
- vejot:2
- Masejo:1
- Bejona:1
- dzejot:1
- Hejoka:1
- iejoma:1
- iejoms:1
- iejozt:1
- iejozt:3
- iejozt:2
- klejot:1
- krejot:1
- lejons:1
- lejots:1
- mejoze:1
- Rejova:1
- slejot:1
- zvejot:1
- aizejot:1
- amejoze:1
- apdejot:1
- atdejot:1
- divejos:1
- dzejols:1
- glejots:1
- iedejot:1
- iejoņot:1
- iejosta:1
- izdejot:1
- izejošs:1
- izvejot:1
- klejons:1
- klejoņa:1
- neejošs:1
- nodejot:1
- novejot:1
- padejot:1
- piejozt:1
- piejozt:2
- sadejot:1
- skrejot:2
- skrejot:1
- slejots:1
- smejoņa:1
- smejošs:1
- strejot:1
- trejogs:1
- Uņejova:1
- uzdejot:1
- aizdejot:1
- aizejošs:1
- apdzejot:1
- apklejot:1
- apslejot:1
- apzvejot:1
- atdzejot:1
- atklejot:1
- atkrejot:1
- atzvejot:1
- Beļejova:1
- dejojums:1
- dejošana:1
- dejotājs:1
- dzejolis:1
- ieklejot:1
- iekrejot:1
- ielejots:1
- iezvejot:1
- izklejot:1
- izzvejot:1
- klejonis:1
- klejonka:1
- kļejonka:1
- noklejot:1
- nokrejot:1
- nozvejot:1
- padzejot:1
- paklejot:1
- pakrejot:1
- pārejošs:1
- pārvejot:1
- pazvejot:1
- piedejot:1
- piejokot:1
- piejoņot:1
- piejosta:1
- piejozēt:1
- promejot:1
- Rejoveca:1
- sadzejot:1
- saklejot:1
- sakrejot:1
- saslejot:1
- sazvejot:1
- sejoties:1
- skrejons:1
- slejonis:1
- Sulejova:1
- tālejošs:1
- uzdzejot:1
- uzklejot:1
- uzzvejot:1
- aizklejot:1
- aizlejots:1
- aizzvejot:1
- Bardejova:1
- caurejošs:1
- dzejojums:1
- iejodināt:1
- iejozties:1
- izsmejošs:1
- klejojošs:1
- klejojums:1
- klejošana:1
- klejotāji:1
- klejotājs:1
- krejoklis:1
- krejotava:1
- krejoties:1
- pārdzejot:1
- pārklejot:1
- pastrejot:1
- piedzejot:1
- piejoksīt:1
- pieklejot:1
- piekrejot:1
- piezvejot:1
- promejošs:1
- Radzejova:1
- Seinejoki:1
- turpejošs:1
- zvejošana:1
- Andrejosta:1
- glejošanās:1
- iedejoties:1
- iejokoties:1
- iesejoties:1
- izdejoties:1
- Jendžejova:1
- Kasejovice:1
- lejupejošs:1
- Malavejovo:1
- nepārejošs:1
- nodejoties:1
- Omejokatla:1
- padejoties:1
- patomejoze:1
- pejorativs:1
- pejoratīvs:1
- piejozties:1
- Prostejova:1
- rinomejoze:1
- sadejoties:1
- sertanejos:1
- Tenniejoki:1
- apdzejojums:1
- atdzejojums:1
- atdzejotājs:1
- augšupejošs:1
- Bejofplenti:1
- dejotājmuša:1
- iedzejoties:1
- izklejoties:1
- izzvejoties:1
- nozvejoties:1
- pazvejoties:1
- sadzejojums:1
- sazvejoties:1
- vīdžejošana:1
- atpakaļejošs:1
- dejonizācija:1
- pārdzejojums:1
- pārdzejošana:1
- pārdzejotājs:1
- pārdzejoties:1
- pejotkaktuss:1
- plejotropija:1
- pretdejotājs:1
- pusklejotājs:1
- baletdejotājs:1
- Bejofailendss:1
- klejotājnervs:1
- klejotājtauta:1
- mejoģenētisks:1
- tīklklejošana:1
- tituldzejolis:1
- vēderdejotājs:1
- klejotājskudra:1
- apkārtklejotājs:1
- klejotājsisenis:1
- raksturdejotājs:1
- Rejovecfabrični:1
- klejotājalbatross:1
- centrifugalkrejošana:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1772):
- tudot (Gausi) iet, klejot
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
- momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs
- kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
- Lēnām pa tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
- aizdaldot Aizblandīties, aizklejot
- aizdancot Aizdejot
- atdancāt Aizdejot
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot
- aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot)
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ
- izkortelēties Aizejot atbrīvot (vietu, telpu)
- atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni)
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
- aizšmignēt aiziet smejoties
- aizklaiņāt Aizklejot
- aizkleiņot Aizklejot
- aizmuldēt Aizklejot
- aizklengot Aizklejot, aizblandīties
- aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties
- aizkleidot Aizklejot, aizklīst
- aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi
- akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
- kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības
- gastroenterostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un tukšo zarnu, apejot vārtnieku
- hromosomu neizšķiršanās anormāls gadījums mejozes vai mitozes anafāzē, kad attiecīgi divas homoloģiskās hromosomas vai vienas hromosomas divas hromatīdas nonāk vienā meitšūnā
- epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu
- georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem
- epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem
- centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām
- ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā
- epods Antīkajā vārsmošanas sistēmā - lirisks dzejolis, kurā garais pants mijas ar īso
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
- otokalorimetrs aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija)
- pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai
- soļu skaitītājs aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs
- apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.)
- apdiet Apdejot
- aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties)
- apdziesmot Apdzejot
- apvārsmot Apdzejot
- Belihonisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
- Bengorerisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
- Čārlztauna apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
- Foksforda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
- Kilčimoka apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
- Klērmorisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
- Krosmolina apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
- Svinforda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
- Gobonhire apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Akilas salas rietumu piekrastē
- Lūisboro apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Klū līča,dienvidu krastā
- Ņūporta apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē; Balja Īiekoina
- Belinrouba apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos
- Kilala apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļaustrumos
- Bēlonvērheda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumos, Malita pussalā
- Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice
- kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa
- žabrinieks Apkārtklejojošs ubags
- nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko
- šmucināt Aplejot (ko) ar verdošu ūdeni vai iegremdējot verdošā ūdenī, panākt, ka dalās nost (apmatojums, apspalvojums)
- nosalināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu
- nobrucināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu; noplaucēt (1)
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku)
- atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
- apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot)
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
- applīvināt Applīvot apkārt (dejojot)
- apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu
- stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
- stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu
- angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri
- atskaņot ar atskaņām panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi
- deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums
- apdziedāt ar dziesmām cildināt, slavināt; arī apdzejot
- aerokolons ar gaisu piepildīta zarna (mākslīgi vai gaisam pārejot no kuņģa pa zarnām aerofāgijas rezultātā)
- atpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt
- aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
- iemest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai
- izmest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
- mest ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai
- krāst ar karoti izcelt (izzvejot biezumus)
- strebamais ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens
- strebjamais ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens
- nogriezas ar piena separatoru nokrejots piens
- jātenis ar separatoru nokrejota piena nievājošs nosaukums
- adgons ar separatoru nokrejots piens
- mašīnaspiens ar separatoru nokrejots piens
- mašiņpiens ar separatoru nokrejots piens
- mašīnpiens ar separatoru nokrejots piens
- mašinspiens ar separatoru nokrejots piens
- mašīnspiens ar separatoru nokrejots piens
- nātininis ar separatoru nokrejots piens
- tralēt ar traļa palīdzību pētīt jūras dibenu, izzvejot augus, dzīvniekus
- izdunkurēt ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot
- šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs
- šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
- sinkinēzija Asociētas kustības, piem., acābolu kustības, roku kustības ejot u. c.
- atlampot Atblandīties, atklejot
- atlāpot Atblandīties, atklejot
- atdancāt Atdejot
- atdancot Atdejot, aizdejot
- pārskandināt Atdzejot
- pārdzejotājs Atdzejotājs
- apausīt Atdzesēt, smeļot un lejot atpakaļ ar koka karoti
- iedancāt atklāt ar dejošanu
- atslempt Atklejot
- atslempties Atklejot
- anafronte Atmosfēras fronte, ko raksturo augšupejoša siltu gaisa masu plūsma
- atmaršēt Atnākt, ejot vienmērīgā, noteiktā ritmā
- retroaktīvs Atpakaļejošs, ačgārns; tāds, kas ietekmē iepriekšējo; tāds, kura darbība vērsta atpakaļ
- retrogrādisks Atpakaļejošs; tāds, kas deģenerējas, izvirst
- pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejoša vai lejupejoša skaņu secība
- atšvitināt Ātrās apļveida kustībās (dejojot) atvirzīt
- aizmesties ātri (ejot, skrejot), attālināties
- aizmesties ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- palaisties ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties
- aizlikties ātri attālināties (ejot, skrejot)
- laisties ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- uztecēt ātri ejot, skrienot uzkļūt (kur augšā)
- apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1
- pūta ātri pārejoša lietusgāze
- strāla ātri pārejošs lietus un sniega mākonis
- skrejīgs ātri skrejošs, žigls
- eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis
- izšiept Atsegt zobus (piemēram, izsmejot)
- univalents Atsevišķa, nekonjugējoša hromosoma mejozes jeb reduktīvās dalīšanās pirmajā fāzē
- apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa
- klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties)
- dziļumpakāpe Atstatums metros, kurā, ejot dziļumā, temperatūra zemē pieņemas par 1 Celsija grādu
- atiet Atstrādāt (piemēram, ejot ganos)
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība - aptuveni 70 -80 centimetri
- atsvaidzes intensitāte attēla atkārtotas zīmēšanas reižu skaits sekundē katodstaru lampu displejos
- caurskates attēls attēli, ornamenti vai grafiski elementi, kuri caurejošā gaismā ir precīzi savstarpēji savietoti, ko spēj nodrošināt tikai īpašs aprīkojums; pēc neprecīza savietojuma var pamanīt viltojumu
- apdziedāt Attēlot dziesmā, dzejolī
- zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus
- pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu
- audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2
- mets Audumam garumā ejošie pamatpavedieni
- podzolētās glejaugsnes augsnes, kas veidojas, kad mitruma sastrēguma apstākļos pārpurvojas podzolaugsne un podzolēšanās procesam pievienojas glejošanās process
- azigogrāfija Augšējā dobajā vēnā ieejošās nepāra vēnas rentgenogrāfija pēc iezīmēšanas ar kontrastvielu; izmanto lai vērtētu audzēja lielumu videnē
- amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens
- pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda
- augšupejošā lokzarna augšupejošā zarna
- ascendējošs Augšupejošs
- kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums
- Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi
- Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume
- ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu
- sfragīda Autora vārda pieminējums dzejolī
- ba Ba jadēra - bajadēra (indiešu dejotāja)
- bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes
- padekatrs Baletā - deja četriem dejotājiem
- padetruā Baletā - deja trim dejotājiem
- figurants Baletā - dejotājs, kas dejo tikai kordebaletā
- antrē Baletā - ievaddaļa, dejotāja un dejotājas uznākšana uz skatuves
- variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji
- picikato Baletā - variācija, ko dejotāji izpilda asā, smalkā ritmā
- balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja
- primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas
- danseuse Baleta vai varietē dejotāja
- balets Baletdejotāju trupa
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās
- bēdzināt Bēgošajam, skrejošajam palīdzēt tikt cauri
- Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, Mejo grāfistē, tās nosaukums īru valodā
- pārdzejoties bez atpūtas dzejojot pārpūlēties
- aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot
- bezzvejas Bezzvejas laiks - laiks, kad nedrīkst zvejot
- atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz
- bomburēties bieži iestrēgt, kavēties (ejot, braucot, maksājot u. tml.)
- izašiepties Bieži un ilgi smaidīt, smejoties rādīt zobus
- līkstīt Blandīties, klejot apkārt
- optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
- izbļitkāt Bļitkojot izzvejot
- izbļitkot Bļitkojot izzvejot
- atsažauties Braucot vai ejot atkļūt
- iesaliekties Braucot, ejot iegriezties
- iesadrāzties Braucot, ejot ietriekties
- nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa
- Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
- breikeris Breika dejotājs
- hakers brakers Breika dejotājs
- trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki
- apbradāt Brienot (smagnēji ejot) nobradāt, sabradāt (noteiktu skaitu vietu)
- manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
- minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā)
- halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi)
- govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu
- kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu)
- kulmastis Burvis, kas nāk gavēņa laikā, ceturtdienām izejot, un cērp aitas
- kāpt būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju)
- pavadīt būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
- lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā
- staigāt būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām
- staigāt būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu)
- Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot)
- klikšķstraume Ceļi, ko lietotājs izmanto, klejojot pa hipertelpu
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- lūka Ceļš, kas izstrādes procesā speciāli atstāts izstrādājamā programmā vai sistēmā, lai tajā varētu iekļūt, apejot drošības vadīklas
- slepenā cena cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem
- iekuras Cienasts, ko ņem līdzi, ejot pie kāda pirmoreiz jaunā dzīves vietā
- sublimācija Cietas vielas tieša pāreja gāzveida agregātstāvoklī, apejot šķidro fāzi; viens no iztvaikošanas veidiem
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām
- kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
- pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam)
- leijerkastnieks cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs
- kluīnis cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās
- dejotājs cilvēks, kas dejo
- plesniķis cilvēks, kas ejot kājas leiniski jeb uz āru met
- partneris cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums
- sadancotājs cilvēks, kas mēdz daudz dejot
- dušeļnieks cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu
- peršinieks cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus
- versifikators cilvēks, kas viegli un veikli sacer dzejoļus, bet kam trūkst īsta dzejnieka talanta; pantu kalējs
- bridējs cilvēks, kas zvejo ar bridni
- bļitkotājs cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī)
- krievnieks cilvēks, kas, pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu
- hiphopers cilvēks, kurš nodarbojas ar hiphopu - dejo, dzied, atbilstoši ģērbjas vai uzvedas
- aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā
- pretdeja Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā
- līgotnis daļēji aizaugusi, bet vēl dūksnaina vieta ūdens tilpnes vai purva malā, kas ejot līgojas
- pusdanciski daļēji dejojot, palēkdamies
- pusiešus daļēji ejot
- pakreijāt daļēji izzvejot (ūdenstilpi, tās daļu)
- pakārst daļēji izzvejot (ūdenstilpi)
- nozveja darbība, process --> nozvejot (1)
- intransitīvs verbs darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; nepārejošs darbības vārds
- ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu
- klejotājs darītājs --> klejot
- rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem
- atmīties daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu)
- lec kā blusa daudz un aizrautīgi dejo
- kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
- somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
- epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī
- silva Dažādu žanru dzejoļu apkopojums, tā bieži 17.-19. gs. sauca dzejoļu krājumus
- uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons
- ugunīt Dedzināt lāpu naktī zvejojot vai vēžojot
- degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku
- divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji
- solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs
- izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust
- danca Deja, dejošana
- solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs
- līnijdeja Deja, ko, izpildot sinhronas kustības, jebkādas mūzikas pavadībā dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki
- limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk)
- kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika
- ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
- dānsings Dejas, dejošana
- slūšāt Dejojot (vai ejot) vilkt kājas pa zemi
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai)
- apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam
- apdancot Dejojot apvirzīties kam apkārt
- atdejot Dejojot atkļūt šurp; dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- atdancināt Dejojot atvirzīt (šurp)
- iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli)
- iedancināt Dejojot ievadīt
- iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā)
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot
- bugoties Dejojot locīties
- sadancāt dejojot nolietot
- atdancāt Dejojot nolietot vai salauzt
- nodancāt Dejojot nosvinēt
- pārdancāt Dejojot pazaudēt
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- sadejot dejojot pulcēties kopā
- sasadancāties Dejojot sakarst, sagurt
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
- nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost
- nosaballēties Dejojot, ballējoties nogurt
- dejene Dejošana (mācību priekšmets)
- tarantisms Dejošanas mānija, kas rodoties no tarantula kodiena
- pulēt parketu dejot
- bacaķ Dejot
- dajot Dejot
- dancāt Dejot
- dancoti Dejot
- dīdēt Dejot
- diskot Dejot
- jandalēt Dejot
- jandelēt Dejot
- lēkāt Dejot
- pļaskot Dejot
- ringot Dejot
- šļūkt Dejot
- tancot Dejot
- dancot Dejot (1)
- diet Dejot (1)
- šīberēt Dejot (balles dejas)
- šībēt Dejot (balles dejas)
- kratīties Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas)
- desot Dejot (pie patīkamas mūzikas)
- lēkt Dejot (strauju deju)
- nodejot Dejot (visu laikposmu) un pabeigt dejot
- apdiet Dejot aplī
- sidenēt Dejot ar dziļiem pietupieniem (un palēcieniem)
- apdancināt Dejot ar visām pēc kārtas
- dakarēt Dejot kā čigānam
- žīgot Dejot kādu populāru deju
- mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot
- žigāt Dejot noteiktu tūri
- žigot Dejot noteiktu tūri
- stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi
- šeikot Dejot šeiku
- šīberēt Dejot šīberi (3); dejot fokstrotu
- atdejot Dejot šurp
- tvistot Dejot tvistu
- hītot Dejot un jautri pavadīt laiku
- nodejot Dejot un pabeigt dejot (deju)
- izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot
- valcēt Dejot valsi
- valsēt Dejot valsi
- dencot Dejot, dancot
- ristēt dejot, diet
- aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi
- dancotāja Dejotāja
- gerla Dejotāja (muzikālā uzvedumā)
- dejiskums dejotāja prasme dejot izjusti, ritmiski, estētiski
- empididae Dejotājmušu dzimta
- dancaris Dejotājs
- dancotājs Dejotājs
- dejējs Dejotājs
- žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai
- deinis Dejotājs, lēcējs
- diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji - skaņuplašu) pavadījumā
- hierarhiskā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentu hierarhijā, ievērojot lejupejošus precizējumus
- georgikon Didaktisks dzejolis par zemkopību
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos
- antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām
- dzejdarība Diletantiska, nemākulīga dzejošana
- dzejdaris Diletantisku, nemākulīgu dzejoļu sacerētājs
- klejojošs divd. --> klejot
- pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete
- anadikrotisms Divi papildu viļņi pulsa līknes augšupejošā daļā
- bivalents Divu homoloģisko hromosomu konjugācijas figūra mejotiskās dalīšanās laikā, sastāv no 4 hromatīdām
- dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
- darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa
- slimības lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu
- bačata Dominikānā radusies deja, ko dejoja lauku ballītēs, dejas tēma ir par mīlestību un sāpēm
- pirmējā, embrionālā aorta dorsals, gar embrija mugurkaulāju ejošs simetrisks dubultvads
- atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi)
- atspiešanās drukas defekts, kas rodas, iespiedkrāsai, uzreiz pēc uzklāšanas, no novilkuma apdrukātās puses pārejot uz nākamās loksnes otru pusi
- obīties Drusku smaidīt, smejoties savilkt lūpas
- dakarēt Dukurēt - zvejot ar dukuru
- piedūlēt Dūlējot piezvejot
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis
- rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas; šādā formā uzrakstīts dzejolis
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī
- akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā
- dzeja Dzejolis
- dzejols Dzejolis
- persis Dzejolis
- debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību
- elēģija Dzejolis ar skumju noskaņu
- rubajs Dzejolis četrrindes formā ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu
- hologrāfs Dzejolis vai cits teksts, kas publicēts autora rokrakstā
- pantīns Dzejolis, dziesmas teksts
- gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā
- monostihs Dzejolis, kas sastāv no vienas rindas
- burimē Dzejolis, ko sacer pēc uzdotām atskaņām; parasti to dara spēles veidā
- lipogramma Dzejolis, kurā apzināti nav lietota tā vai cita skaņa
- monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa
- brahikolons Dzejolis, kurā katra rinda sastāv no viena, turklāt vienzilbīga vārda
- mezostihs Dzejolis, kurā katras vārsmas vidējie burti kopā veido vārdu vai teikumu (sal. akrostihs)
- telestihs Dzejolis, kurā rindu pēdējie burti, lasot no augšas uz leju, veido kādu vārdu (piem., personvārdu) vai teicienu
- akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi
- kaligramma Dzejolis, kura teksts veido zīmējumu; grafiskā dzeja
- tautogramma Dzejolis, kurā visi vārdi vai rindas sākas ar vienu un to pašu burtu
- dziesmiņa Dzejolis, pantiņš
- vārsma Dzejolis, pants
- rīme dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs; arī atskaņa
- pantiņš Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu
- pentere Dzejolis, teksts (ko runā, deklamē); runa (parasti nenozīmīga, neinteresanta)
- pants Dzejolis; arī dzeja
- refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu
- glosa dzejoļa forma, kas sastāv no 4 pantiem, kuru ik pēdējās rindas kopā rada 4 rindu pantiņu, kur izteikts visa dzejoļa temats
- figūrvārsmas Dzejoļi, kuros rindas ir dažāda garuma, izvietotas tā, lai to kontūras veidotu kādu figūru
- pegnijs Dzejoļi, kuros rindas ir dažāda garuma, izvietotas tā, lai to kontūras veidotu kādu figūru; figūrvārsmas
- tituldzejolis Dzejoļu krājuma dzejolis, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu
- metrografija Dzejoļu sacerēšana pēc metrikas likumiem
- dziesmot Dzejot
- sikšņot Dzejot
- dziedāt Dzejot; sacerēt dzejoļus
- asa mēle dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda
- kodīgs Dzēlīgs, ļauni izsmejošs
- vagonu parks dzelzceļa tiklā ejošais vagonu kopums
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem)
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu
- pēdmiņi Dzīvnieki, kas ejot atbalstās uz visas pēdas
- nometnieki dzīvnieki, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām
- kibitka Dzīvojamā telts (klejotāju tautām)
- liverēt Dzīvot bez konkrēta darba, klejot
- ļiverēt Dzīvot bez konkrēta darba, klejot
- Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m)
- aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku)
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās)
- iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā); ejot pabūt (daudzās vai visās vietās)
- izkājot Ejot pabūt daudzās vietās vai visās vietās; ejot aptvert (kādu teritoriju); izstaigāt
- paspert kāju ejot pavirzīt (kāju kādā virzienā); ejot pavirzīt (kāju)
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1)
- sastingt pussolī ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī)
- ar dažādām halzēm ejot pie vēja, jahta var iet uz vienu punktu no pretējām pusēm, t. i., ar dažādiem kursiem attiecībā pret vēju (halzēm)
- ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam
- promietot Ejot projām; aizejot
- stigāt ejot taisni iemīdīt taciņu labības laukā vai pļavā ar garu zāli
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas
- likt soļus (arī soli) ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot)
- pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām
- voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana
- bronchas Elpojamās rīkles sazarojums, ieejot plaušās; bronhi
- Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām
- bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā
- Konna ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistē
- Karas ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistē
- Māska ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos, neliela daļa arī Golvejas grāfistē
- Keroumoras ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumu daļā, noteka uz Bleksoda līci
- Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā (_Lough Corrib_), Golvejas grāfistē, neliels ziemeļrietumu stūris - Mejo grāfistē, platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m
- Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci
- brīvezers Ezers, kurā jebkurš drīkst zvejot
- infūzs Farmaceitisks preparāts, ko pagatavo, uzlejot verdošu ūdeni drogai, ļauj stāvēt un izkāš
- hepatotrombīns Fibrīna faktors, kas rodas aknās; pārejot asinīs, tas savienojas ar leikotrombīnu un veido trombīnu
- absorbcijas konstante fizikāls lielums, apgriezti proporcionāls attālumam, kuru noejot, monohromatiskā starojuma plūsma (kā paralēls kūlis) absorbcijas dēļ vājinās e reizes; mērvieniba - m^-1^
- džurkstēt fonētiski imitējošs darbības vārds, kas apzīmē skaņu, ko ejot rada slapji zābaki
- dizain Franču dzejas teorijā 10 rindu strofa vai 10 rindu dzejolis
- akcidentāls Gadījuma; ar pārejošu raksturu; sekundārs
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
- apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli
- taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs bez kompresora, kurā gaisa saspiešana notiek ar ieejošās plūsmas kinētisko enerģiju; lieto lidojumiem ar lielu virsskaņas ātrumu (virs Maha skaitļa 1,5–2)
- gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās
- magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts
- gaismas laušana gaismas stara izplatīšanās virziena maiņa, tam pārejot no vienas caurspīdīgas vides citā; refrakcija
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu
- pienācīgā gaita gaita, kas, ejot ar vēja pilnām burām, ļauj izdarīt jebkuru nepieciešamo manevru
- virskurpe galoša, ko lietainā laikā uzvilka virs kurpēm izejot ārā, un novilka ienākot telpās
- serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos
- apņukāt Garāmejot saburzīt, sagumzīt
- en passant garāmejot, starp citu
- eleģiambs Gaudu dziesma, sērīgs dzejojums liriskā pantmērā
- atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizčāpāt Gausiem soļiem ejot, attālināties
- aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties
- zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem
- zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem
- sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim)
- povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
- ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas
- vagogramma Grafisks klejotājnerva elektrisko svārstību attēlojums
- Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti
- Golveja grāfiste Īrijas rietumos, robežojas ar Mejo, Roskomonas, Ofali, Nortiperēri un Klēras grāfisti; rietumos Atlantijas okeāns
- Slaigo grāfiste Īrijas rietumu daļā, robežojas ar Kevanas, Litrimas, Roskomonas un Mejo grāfisti, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu
- Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps
- Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem
- švitināties Griezties riņķī, dejot pa apli
- kordeballets Grupās dejojoši dejotāji un dejotājas, kuri savrupējās lomās neuzstājas; kordebalets
- flagkapteinis Grupveida burājuma vecākais, jahtām ejot uz vienu un to pašu vietu
- ekvacionālā dalīšanās ģeneratīvās šūnas otrā mejotiskā dalīšanās, kas notiek līdzīgi mitozei
- hiasma Ģenētikā - x veida figūra, kura rodas mejozes profāzē, notiekot apmaiņai (krosingoveram) starp divām homologām hromatidām
- jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā
- gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm
- sinapse Homoloģisko hromosomu konjugācija un sinaptonemālā kompleksa veidošanās mejozes profāzē
- konjugācija Homoloģisko hromosomu vai hromosomu homoloģisko rajonu tuvināšanās mejozes profāzē (zigotēnā - pahitēnā), veidojot bivalentus vai multivalentus
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens
- bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas
- travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā; šī žanra dzejolis
- savari Huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju ciltis Piekaspijā 1. gt.; saviri
- kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nosaukuma
- atgriezenisks process idealizēts teorētisks termodinamisks process, kurā sistēma var nonākt no beigu stāvokļa sākumstāvoklī, atgriežoties pa to pašu ceļu kā tiešajā procesā, tikai ejot pretējā virzienā
- kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis
- iedancot Iedejot (kur iekšā)
- iedancāt iedejot; dejojot ievirzīties
- iedancoties Iedejoties
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot)
- premutācija Iedomāta norise, sagatavošanās mutācijai, stabiliem pangeniem pārejot labilā stāvoklī
- aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot)
- iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu
- iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
- ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni
- iejoma Iejoms
- čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem
- kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju
- ieklemberēt Ieklejot
- ievanterēt Ieklejot, ieklaiņot
- žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu
- līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties
- ekstemporāls Iepriekš nesagatavota runa, rakstu darbs, dzejolis u. c.
- capuri izpērkt ieraša kaut ko dāvāt vecmātei - bērnu saņēmējai - ejot mājā no kristībām
- ģēpelis ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai)
- likt kājas (arī kāju) (kā) iet (kā), ejot novietot kājas (kā) uz zemes
- Ovidijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas māksla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem
- iedancāties ievingrināties dejošanā
- iemangalēt Iezvejot (ko) no bļodas
- saiet ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko)
- sazvejot ilgāku laiku zvejot
- nodejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam)
- nozvejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam)
- sadejot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot; ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim)
- nobadīties ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā)
- atdancāt ilgāku laiku, daudz dejot
- izdejoties ilgāku laiku, daudz dejot
- izklejoties ilgāku laiku, daudz klejot
- noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas)
- noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus)
- noslidināt ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to)
- izzvejoties ilgāku laiku, daudz zvejot
- noslopties Ilgi ejot nogurt
- Odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem
- nobļigznāt Ilgstoši, bez panākumiem, zvejot ar dukuru
- saklempt Ilgstoši, nogurdinoši ejot nokļūt
- invaliditāte ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā
- samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
- čamakoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- čirakvi Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- gvaraņoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- moro Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- potureri Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
- retroinfekcija Inficēšanās atpakaļejošā virzienā, piem., mātes inficēšanās no augļa
- bitu kartēšana informācijas attēlošanas metode displeja ekrānā, kur katram attēla elementam atbilst viens vai vairāki biti; vienkrāsas displejos bitu skaits, kas atbilst vienam attēla elementam, nosaka attēla toņu gradāciju; krāsu displejos vienam attēla elementam atbilstošais bitu skaits sakrīt ar attēla krāsu skaitu
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM
- kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē)
- kāst Intensīvi zvejot (zivis)
- sadejoties Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot; intensīvi, arī ilgāku laiku dejot tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
- antefāze Interfāzes jeb kariostāzes stadija tieši pirms mitozes vai mejozes stadijas, kurā notiek enerģijas producēšanās un uzkrāšanās šūnas netiešās dalīšanās procesam un sākas hromosomu reprodukcija
- brazdu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku
- brazgu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku
- čīru čūru interjekcija, ko izmanto lai aprakstītu skaņu, kas rodas lejot alu
- kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot)
- tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos
- asks Īpašs asku sēņu orgāns, kurā pēc apaugļošanās norisinās mejoze un veidojas haploidālas sporas (askusporas)
- sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati)
- Aišma Irāņu mitoloģijā - viens no dēviem, kas veido ļaunuma spēku augstāko triādi, ļauno darbu - laupīšanu, klejotāju cilšu uzbrukumu - iemiesojums
- gigolo Īrējams dejotājs, bārkungs; žigolo
- kseniji Īsi dzejoļi epigrammu un aforismu veidā
- efemers Īslaicīgs; ātri pārejošs
- epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums
- saltarella Itāliešu un spāniešu deja ar ātrām, lēkājošām dejotāju kustībām 3/8 vai 6/8 taktī, ātrā tempā
- madrigāls Itāliešu vienstrofas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu
- contrasto Itāļu literatūrā dzejolis dialoga formā, kur katrai personai piekrīt pa strofai vai sonetām; satur strīdu par kādu jautājumu
- vilanele Itāļu, vēlāk franču dzejā lirisks dzejolis - dziesma, parasti sastāv no 19 rindām (sešiem trisrindu pantiem un vienas noslēdzošas rindas)
- izdillināt izdancināt, pamatīgi pagriezt, iet dejodamam, rosināt kādu dejot
- uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
- izdancot Izdejot (1)
- izdiet Izdejot (1)
- izdancot Izdejot (2)
- izdiet Izdejot (2)
- izdancot Izdejot (3)
- izdiet Izdejot (3)
- izvalcēt Izdejot (valsi)
- atdancoties Izdejoties
- atsadancāties Izdejoties
- izadancāties Izdejoties
- izdancoties Izdejoties
- izdieties Izdejoties
- izlakstot Izdejoties
- izlakstoties Izdejoties
- izlēkties Izdejoties
- izvicināties Izdejoties
- nosadancāties Izdejoties; dejojot nogurt
- aizvaukšēties Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt
- aizvaukšķēt Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt
- galenis Izejošās vārpstas gals, pie kura stiprina kādu detaļu
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē; izliet
- izklenderēties Izklaiņoties, izklejoties; izstaigāties
- apšaudelēt Izklejot, skraidot šurpu turpu
- izkrēst Izkrejot, nosmelt labāko
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to)
- salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru
- naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas
- slarkš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot
- slarpš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot
- atzoboties Izsmejoši atbildēt
- acis ir pakausī (kādam) izsmejoši jautā, ja cilvēks ir nevērīgs, neredz ko viegli saskatāmu
- atmēdīt Izsmejot, izmēdot atbildēt
- parādīt garu degunu (kādam) izsmejot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu
- nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
- ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam; izsmejoša zobgalība
- lencēšana Izvairīšanās no jūras stihijas postošās iedarbības stiprā vējā, ar samazinātām burām (vai pilnīgi bez burām) ejot pa vējam
- izvanskāt Izvilkt, izzvejot
- izgūt Izzvejot
- uzzvejot Izzvejot
- izvilkt Izzvejot (1)
- izdūlēt Izzvejot (parasti kā degoša gaismā)
- izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves)
- apzvejot Izzvejot (visu, arī lielu platību)
- izdukurēt Izzvejot ar dukuru
- izdūķerēt Izzvejot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā)
- panācēja jahta jahta, kura tuvojas priekšā (pa priekšu) ejošai jahtai
- lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga
- suseklis jautra deja dejotāju "nokausēšanai"
- irdzīgs Jautrs, vienmēr smejošs
- sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku
- Bleksoda līcis jūras līcis Īrijā, Mejo grāfistes rietumos
- Klū līcis jūras līcis Īrijas salas rietumu piekrastē, Mejo grāfistē
- drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem; zvejošanas laikā kuģis dreifē
- sīkot just nepārejošas sāpes
- transiluminācija kāda objekta apgaismošana ar caurejošu gaismu
- celiektomija kāda vēdera orgāna izoperēšana; klejotājnerva vēdera zaru izoperēšana kā hipertonijas slimības ārstēšanas metode
- lieša kāds zvejas tīkls lielāku jūras zivju zvejošanai
- ģeņģis kāds, kas ejot grīļojas; sadzēries, grīļīgs cilvēks
- dikšķis kāds, kas iet vai skrien maziem soļiem, mazs skrejošs bērns
- midris kāds, kurš ejot ātri kustina kājas
- sierūzis kāds, kurš nepievērš uzmanību ceļam un tāpēc ejot ko apgāž
- saklibāties kādu laiku ejot sākt klibot
- izdukurēties kādu laiku, līdz apnikumam, zvejot ar dukuru
- peijote Kaktusu dzimtas augs Meksikā un ASV dienvidrietumos, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu; meskals; pejotkaktuss
- gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
- Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile)
- Aneto kalnu virsotne Pirenejos (_Aneto, Pico_), uz Spānijas un Francijas robežas, augstums - 3404 m
- Anjē kalnu virsotne Pirenejos (_Anie, Pic d’_ / _Auñamendi_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 2504 m
- orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
- burgulis Kāpjošs, uz augšu ejošs burbulis; (ādas) panga
- dancka Kas daudz dejo, trako (runājot par bērnu)
- nīceklis kaut kas panīcis, izgaistošs, pārejošs
- kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī
- beznegatīva kinofilma kinofilma, kas ļauj uzņemt pozitīvu attēlu tieši ar kameru, apejot attīstīšanas procesu
- planomānija Klaidonība, slimīga dziņa klejot
- klejonis Klaidonis; arī klejotājs (1)
- aizbleņķerēt Klaiņojot aiziet; aizklīst, aizklejot
- atbleņķerēt Klaiņojot atnākt; atklīst, atklejot
- izbleņķerēt Klaiņojot iziet, izstaigāt; izklejot
- apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās); apklejot
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- blendzēt Klaiņot apkārt, klejot
- klangāt klaiņot apkārt; neveikli ejot pastaigāties
- klīstīties Klaiņot, klejot
- bezdelīgas aste klāja priekšgalā un aiz kokpita pa klāja vidu ejoša planka, kurā saiet visi klāja planku gali
- antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās
- arabeska Klasiskajā baletdejā - poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ
- atitīde Klasiskajā baletdejā - viena no pamatpozām, kur dejotājs stāv uz vienas kājas, otra celī saliekta un pacelta atpakaļ
- klīstošais ledus klejojošais ledus
- zvīļa Klejojošās smiltis
- staigātņi Klejojoši ubagi, diedelnieki
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma)
- migrējošs Klejojošs, tāds, kas pārvietojas
- erātisks Klejojošs; tālu aiznests; nejauši nokļuvis
- tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis; šādā nometnē dzīvojošie čigāni
- aizdēlīties Klejojot apkārt, nonākt kaut kur
- atklejot Klejojot atkļūt šurp; klejojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
- aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- ieklenderēt Klejojot ierasties
- ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā)
- izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
- apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās); apklaiņot
- pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izklejot
- noktambulācija Klejošana naktī, miegā; mēnessērdzība
- klaņģēt Klejot
- klaņģēties Klejot
- klejāt Klejot
- klidinēt Klejot
- klidot Klejot
- klijot Klejot
- noklejāt Klejot (visu laikposmu) un pārstāt klejot
- noklejot Klejot (visu laikposmu) un pārstāt klejot
- nomadizēt Klejot apkārt
- dodāt Klejot apkārt, klaiņot
- sirt Klejot apkārt, lai laupītu, slepkavotu vai ubagotu; sirot
- plutīt Klejot, klaiņāt
- blundurēt Klejot, klaiņot
- klāņot Klejot, klaiņot
- kleidot Klejot, klaiņot
- klerot Klejot, klaiņot
- lungāt Klejot, klaiņot apkārt
- luņģot Klejot, klaiņot apkārt
- klaistīt Klejot, klīst
- elderēt Klejot, staigalēt, draiskulīgi iet
- kleņģerēt Klejot, vazāties
- lanckarēt Klejot, vazāties, blandīties
- eocīts Klejotāja šūna, piem., no asinsvada izceļojis leikocīts
- beduīni Klejotāji un pusklejotāji arābi (Arābijās pussalā un Ziemeļāfrikā), lopkopji, audzē gk. kamieļus
- elektrovagogramma Klejotājnerva elektrisko svārstību grafisks attēlojums
- vagīts Klejotājnerva iekaisums
- vagotomija Klejotājnerva pārgriešana
- hemivagotonija Klejotājnerva tonusa paaugstinājums ķermeņa vienā pusē
- klaiņotājs Klejotājs
- dorylinae Klejotājskudras
- aletocīts Klejotājšūna
- emigrācija Klejotājšūnu vai leikocītu izkļūšana cauri sīko asinsvadu sienām apkārtējos audos
- ails Klejotāju kirgīzu un altajiešu apdzīvota vieta; altajieši par ailu dēvēja arī jurtu, telti
- nomadisms Klejotāju lopkopju dzīvesveids, saistīts ar pastāvīgu sezonālu pārvietošanos no vienas vietas uz otru
- korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu
- pārsakļauties kļūt greizam, salīkušam (parasti ejot)
- izmirt kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu
- mirt kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu
- atsamities kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot
- apčirkstēt kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot)
- rīmēties kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī)
- pāriet kodola, atoma vai molekulas enerģētiskā stāvokļa izmaiņa, kodolam, atomam vai molekulai pārejot no daļiņas visa iespējamā enerģijas līmeņa uz citu enerģijas līmeni
- durklis Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu
- capitolo Komiski, satīriski, nereti arī obscēni dzejoļi tercīnās
- kabeļplaukts Konstrukcija paralēlu, vienā virzienā ejošu kabeļu izvietošanai
- nervīra konstruktīvs dekoratīvs elements; uz āru izvērsta velves riba, vertikāli caurejošs sabiezinājums velves virsmā, arhitektonisks elements, kas palielina velves stiprību
- neitrālais ieliktnis kontakttīkla blakussekciju sajūguma veids, kas izolē sekcijas, pantogrāfam pārejot no vienas sekcijas uz otru
- konverģējošs Kopā saejošs; sliecīgs uz kopīgu punktu, centru vai fokusu
- moskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu
- muskusmoskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu
- butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- prohodņaks Krāpšanas veids, paņemot naudu, lai it kā kaut ko nopirktu vai kādam iedotu, ieejot veikalā vai birojā pa vienu un izejot pa otru izeju
- serpentīna Krāsaina papīra lentas, ar kurām apmētā un aptin dejotājus karnevālos, ballēs utt.
- piekreimot Krejojot (krējumu traukā), piepildīt (trauku ar to)
- piekriet Krejojot (krējumu traukā), piepildīt (trauku ar to); piekreimot
- skrejot krejot
- slankšķīt krejot
- jimt Krejot
- ķērnēt Krejot
- kraistīt Krejot
- kreijot Krejot
- kreimāt Krejot
- krejāt Krejot
- krējot Krejot
- krijāt Krejot
- smalstēt Krejot
- krāškāt Krejot (1)
- kreimot Krejot (parasti ar karoti)
- seperēt Krejot ar piena separatoru
- malt pienu krejot pienu ar separatoru
- nokrejot Krejot un pabeigt krejot (pienu)
- nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu)
- krējotava Krejotava
- krējumnīca Krejotava
- pakarīnas Krējuma atliekas nokrejotā pienā
- supervijums Kristālu izvietojuma tehnoloģija, ko izmanto šķidro kristālu displejos, lai nodrošinātu plašāku redzes leņķi un uzlabotu attēla kontrastainību
- kristallizācija Kristālu rašanās un augšana, kas norisinās, gāzveidīgai vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu
- reģionālais ileīts Krona slimība - tievās zarnas beigu daļas vai resnās zarnas augšupejošās daļas slimība, kam raksturīga granulomu veidošanās zarnas sienā
- mejotiskā krustmija krustmija, kas notiek mejozes profāzē
- raudzībkubliņš Kubliņš ar ēdienu, ko nes līdzi, ejot raudzībās
- rauguļkubliņš Kubliņš ar ēdienu, ko nes līdzi, ejot raudzībās
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība
- slemings Kuģa priekšgala dibena triecieni pret ūdeni, kuģim ejot pret vilni lielā ātrumā; tas izraisa spēcīgu kuģa korpusa vibrāciju - korpuss lokās un var deformēties, tāpēc kuģa ātrums jāsamazina
- mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.)
- pilorospazma Kuņģa vārtnieka pārejoša saraušanās, kas neļauj kuņģim iztukšoties
- iešana pār štagu kursa maiņa, jahtai ejot pie vēja, kuras rezultātā tā saņem vēju no otras puses un sāk iet ar otru halzi
- diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi)
- tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām; veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem)
- solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru
- aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties
- andrejbērns Ķekatnieks, kas Andrejdienas vakarā (30. novembrī), maskā tērpies, iet no mājas uz māju, dzied, spēlē, dejo
- Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari
- nolaižams ķīlis ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts
- ķīļšverts Ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts
- Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt
- slidens laiks laikapstākļi, kad ejot vai braucot stipri slīd kājas, riteņi
- taupāmais laiks laikposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis)
- sasalaistīties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam
- sasalieties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam
- dūlis Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk - vēžus ķerot)
- parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
- Mārtiņš Latviešu mitoloģijā - viens no Dieva dēliem, simbolizē nomirstošo dabu, aizejošo sauli, pāreju no rudens uz ziemu
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika
- aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli
- apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu)
- apliet Lejot (ko virsū), pārklāt
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko)
- saliet Lejot (ko), pilnīgi notraipīt (ar ko)
- pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt)
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
- liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot
- izliet Lejot (piemēram, metālu, javu), izveidot
- aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē)
- aizliet Lejot aiztecināt (aiz kā)
- noliet Lejot atdalīt (šķidrumu no kā)
- nopludināt Lejot atdalīt (šķidrumu un tā sastāvdaļas no kā)
- noplūdīt Lejot atdalīt (šķidrumu un tā sastāvdaļas no kā)
- noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā
- noliet Lejot atdalīt nost (daļu)
- ieliet Lejot iepildīt (kur iekšā)
- saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos)
- izliet Lejot iztukšot (parasti trauku)
- noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
- noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet
- izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
- pieliet Lejot papildināt (kā daudzumu)
- pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē)
- pieliet Lejot piepildīt (parasti trauku)
- daliet Lejot pievienot
- pieliet Lejot pievienot (pie kā, kam klāt)
- salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas)
- saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu)
- uzliet ledu lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam)
- noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.)
- iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā)
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.)
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu); lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu
- uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.)
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju)
- salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to)
- salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
- laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš
- centrbēdzes liešana lējumu ražošana, šķidro metālu brīvi ielejot rotējošā veidnē; ārējo formu veido rotējošā metāla veidne, iekšējās formas veidojas centrbēdzes spēku darbības rezultātā
- lejupejošā lokzarna lejupejošā zarna
- krūšu aorta lejupejošās aortas proksimālā daļa no sākuma līdz diafragmai
- descendējošs lejupejošs
- diastaltika Lejupejošs kontrakciju vilnis, ko novēro tievajā zarnā gremošanas laikā
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts
- saltācija Lēkšana, dejošana; horeja
- aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- aizkūņāties lēnām aiziet ar smagiem soļiem (pie tam šādi ejošo nevar skaidri saskatīt)
- ļēpača lēnām ejošs cilvēks
- līmenāt lēnām lejot piepildīt
- atlīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, atkļūt šurp
- aizlīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties; lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.)
- ielīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā); slepeni iekļūt (kur iekšā)
- pielīst lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- fotoobjektīva attēla leņķis leņķis, ko veido caur fotoobjektīvu ejošie gaismas stari, savienojot kadra diagonāli ar optiskās sistēmas (fotoobjektīva) galveno aizmugures punktu
- leduslīdakas Līdakas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
- depilatorijs Līdzeklis pārejošai atmatošanai
- ārakrogs liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
- ārakrogus liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
- pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna; lejot pārveidot par ko citu
- čīru lieto savienojumā "čīru, čūru", lai aprakstītu skaņu, kas rodas ielejot alu
- klap lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
- klip lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
- dip lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu
- ļer lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot
- ļurkā lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ejot ar lieliem vai izmirkušiem apaviem
- šūpāties Līgoties, gāzelēties (piemēram, ejot)
- aizdancināt likt aizdejot
- uzdancināt likt dejot
- dancināt likt dejot (arī lēkāt), panākt, ka dejo (lēkā)
- padancināt likt padejot (arī palēkāt), panākt, ka padejo (arī palēkā)
- atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot
- aizlikties Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties
- kuilaniski Līkumaini (kā kuilim ejot)
- retroaktīvs likums likums, kura darbība sākas ar atpakaļejošu datumu
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību; senās franču vai itāliešu dzejas veids
- franču balāde lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu)
- slāt Līst, slepeni iet, klejot
- folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju
- slīvis Līvis - trīsstūra prizmas veida bridnis, ar ko zvejo saldūdeņos 2 vai 3 cilvēki
- ljanerosi Ljanosu apdzīvotāji, kas ar saviem ganāmiem pulkiem klejo apkārt
- absolutīvs Locījums, kurš ergatīvajās valodās nosauc nepārejošu verbu tiešo objektu
- lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki
- s veida zarna lokzarnas pēdējais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir lejupejošās zarnas turpinājums, kas tālāk pāriet taisnajā zarnā
- ljana Ļana - plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā
- apjoņot ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus)
- ne kājas pie zemes nemetas ļoti ātri, steigā; ļoti viegli (skriet, iet, dejot)
- burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei
- horeoloģija mācība par dejām un dejošanu
- atsaceiba mācīšanās laiks (2-4 nedēļas) ejot pie baznīckunga "atsacīt"
- pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts
- filtrs maināma optiska ierīce, kas pārveido caur objektīvu ejošās gaismas plūsmas spektrālo sastāvu, intensitāti un polarizāciju; lieto speciālu efektu iegūšanai
- refraktēt Mainīt gaismas stara virzienu ejot no vienas vides citā
- apgriezt kreklu mainīt iepriekšējos uzskatus, pārejot pretinieka pusē
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru
- izausināt Maisot un ar karoti smeļot un atkal lejot atpakaļ dzisināt (kādu vārošos šķidrumu)
- bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus
- ekserģija Maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi
- nogrudzināt Māksloti, arī koķeti smejot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt
- blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu
- vilkt Makšķerēt, zvejot
- vilkt zivis makšķerēt, zvejot zivis
- prezentācijas manekens manekens, kas paredzēts tērpu eksponēšanai muzejos vai izstādēs (ekspomanekens) vai apģērbu komerciālai demonstrēšanai (skatloga manekens)
- svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tamlīdzīgu modernu deju
- mārketabls Marketabls - tāds, ko var realizēt tirgū, "ejoša" prece
- Maseio Masejo, pilsēta Brazīlijā
- hromosomu izšķiršanās māshromatīdu atdalīšanās vienai no otras anafāzē un mejozes II anafāzē un konjugējošo partneru atdalīšanās citam no citas mejozes I analīzē
- buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki
- kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē
- seiners Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķa vadu; seinertraleris
- seinertraleris Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķo vadu
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
- padzejot mazliet dzejot
- padieties mazliet padejot
- pasmejus mazliet, nedaudz smejoties
- globulārais leikocīts mazs klejojošs limfocīts zarnu kriptu epitēlijā; satur pilienus, kas ar eozīnu krāsojas košsarkani
- vagotropisms Medikamenta vai indes selektīva iedarbība uz klejotājnervu
- parenterālais paņēmiens medikamentu ievadīšana organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā)
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji, runā bušmeņu un bantu valodās
- girl Meitene, sevišķi slaidais sporta tips; reviju dejotāja, kas uzstājas grupā
- šūnas mejotiskā dalīšanās mejoze
- monāde Mejozē katrs no elementiem tetrādē, kas veidojas, homoloģiskām hromosomām savienojoties un daloties
- pahitēna Mejozes I profāzes stadija, kurā ar mikroskopu var saskatīt, ka bivalenti sastāv no četrām hromatīdām
- leptotēnija Mejozes pirmās dalīšanās profāzes pirmā stadija, kurā hromosomām ir tievu pavedienu izskats
- leptotēna Mejozes profāzes pirmā stadija, kuras laikā šūnas kodolā kļūst redzami smalki pavedieni - daļēji spiralīzējušās hromosomas
- diplotēna Mejozes profāzes stadija, kuras laikā starp konjugējošajām homoloģiskajām hromosomām veidojas hiasmas, bet vietās starp hiasmām konjugējošās hromosomas sāk izšķirties un attālināties cita no citas
- amfitēnija Mejozes stadija, kurā homologās hromosomas atrodas konjugācijas procesā
- diplotēnija Mejozes stadija, kurā hromosomas šķeļas gareniski
- strepsitēnija Mejozes stadija, kurā hromosomu pavedieni ir savijusies
- sērfot Meklēt informāciju internetā, kibertelpā; klejot tīklā
- samērcēt mērcējot (bļitkojot) sazvejot
- manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur)
- mezglu izgriešanas metode metode kopnes stieņu piepūļu analītiskajā aprēķināšanā, kurā tiek aplūkots atsevišķo mezglu vietās saejošu spēku sistēmas līdzsvars
- luminiscentā defektoskopija metode, ar ko dažādos materiālos atklāj virsmas defektus, uzlejot fluorescējošu šķidrumu un novērojot tā luniniscenci
- jumpers Metodisti Velsā, kas Dievu lūdza lecot un dejojot pēc Dāvida parauga
- monometrija Metriskās kompozīcijas veids, kad dzejolis pilnībā sacerēts tikai vienā metrā
- mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
- mīstīties Mīdīties; dejot, mīdoties uz vietas
- fāžu kontrasta metode mikroskopisku objektu attēlu iegūšana, kas balstās uz gaismas viļņa fāžu nobīdi, ejot cauri objektam
- evolutīvais ātrums minimālais gaisakuģa ātrums, ar kuru tas var izpildīt minimālos manevrus; nemanevra lidmašīnām svarīgs paceļoties, nosēžoties un aizejot uz otro riņķi
- mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos
- ails Mongoļu klejotāju tautu vienas saimes grupa
- kompaundi Monomēru, oligomēru vai polimēru kompozīcijas, kas paredzētas elektroaparatūras vai radioaparatūras strāvu vadošu shēmu un detaļu izolēšanai, tās piesūcinot vai aizlejot
- vienrinde Monostihs - dzejolis, kas sastāv no vienas rindas
- dervišs musulmaņu mūks, kas klejo ubagodams
- deja mūzika, kas paredzēta dejošanai; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā
- dejiskums mūzikas piemērotība dejošanai
- Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli
- dūļāt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā)
- dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā)
- paieten nedaudz uz priekšu (ejot)
- pavirpuļot neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot)
- uzdejot neilgu laiku, arī reizēm dejot
- uzgavilēt neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
- padejot neilgu laiku, mazliet dejot
- pakratīties neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas)
- paklejot neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- pakrejot neilgu laiku, mazliet krejot
- pazvejot neilgu laiku, mazliet zvejot
- pazvejoties neilgu laiku, mazliet zvejot
- pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok
- kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs)
- copla neliels dzejolītis
- stance neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu
- zebaks neliels maiss nozvejoto zivju salikšanai
- ķiukšis Nemitīgi rejošs šunelis
- smelkoņa Nepārejošas sāpes
- kalt pantus neprasmīgi, netalantīgi dzejot
- adnervāls Nerva tuvumā esošs; nerva virzienā ejošs
- signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi
- horeomānija Nervu sistēmas darbības traucējums, kas izpaužas dejošanā vai citās ritmiskās kustībās; dejošanas mānija
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā)
- iejādīties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā)
- iejāties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā)
- aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- ieļēpāties Neveikli (arī neuzmanīgi) ejot, kustoties, iekāpt (kur iekšā)
- uzklamzāt Neveikli ejot uzkāpt
- noklumzāt Neveikli vai smagos apavos ejot nonākt
- salamžāt Neveikli, lempīgi ejot sapulcēties
- aizlaidināt Nevērīgi apejoties ar govi, ļaut tai apraut pienu
- noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
- grīnis Nicinoši smejošais
- atplīsums no apaļkoka gala sākusies caurejoša sānu plaisa; rodas mežmateriālu sagatavošanas un sagarumošanas gaitā
- tenontofima no cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs
- tenontofīma no cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs
- ahromatīna vārpsta no gaišiem pavedieniem veidota vārpstveida struktūra, kas novērojama mitozes vai mejozes laikā; dalīšanās vārpsta
- atgāze no krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus)
- artrogēns no locītavas sācies; no locitavas izejošs
- eknefijs no pērkona negaisa mākoņa lejup ejošas gaisa strāvas
- vārpiņa no saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem
- klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas
- triko no šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem)
- vārnukāja no viena punkta izejošas trīs 0,5-0,9 m platas, 40-50 m garas stidziņas (vizūras), kas medniekam ļauj laikus ievērot tuvojošos dzīvnieku un droši izšaut
- plāne no zāles brīva vieta upē zvejošanai
- nodancāt Nodejot
- nodancot Nodejot (1)
- nodiet Nodejot (1)
- nodancot Nodejot (2)
- nodiet Nodejot (2)
- nodancot Nodejot (3)
- nodiet Nodejot (3)
- nolēkt Nodejot (strauju deju)
- dadancāt Nodejot līdz kādam laikam
- nodancoties Nodejoties
- nošļunterēt Noklejot, bezmērķīgi noklaiņot
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu
- nokrejumot nokrejot
- izķērnēt Nokrejot
- nemt Nokrejot
- nokārnīt Nokrejot
- nokrainīt Nokrejot
- nokreijot Nokrejot
- nokrejāt Nokrejot
- nokrējot Nokrejot
- nokrējumāt Nokrejot
- nokrējumot Nokrejot
- noslankšķīt Nokrejot
- izgriezt Nokrejot (ar separatoru)
- apkraistīt Nokrejot (atkārtoti virkni objektu)
- nokreimot Nokrejot (parasti ar karoti)
- nocenterēt Nokrejot (pienu ar separatoru)
- izcenterēt Nokrejot (pienu) ar separatoru
- izcentrēt Nokrejot (pienu) ar separatoru
- izmalt Nokrejot (pienu) ar separatoru
- apkriet Nokrejot (virkni objektu)
- izlaist pienu nokrejot pienu ar separatoru
- pārvilkt pienu nokrejot pienu ar seperatoru
- nolaist (arī izlaist) pienu nokrejot pienu centrifūgā
- nosmalkstīt Nokrejot, nosmalstīt
- nosmalstēt Nokrejot, nosmalstīt
- noļampāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.)
- noļēpāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.)
- nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu
- plan- norāda uz klejošanu, pārvietošanos
- plano- norāda uz klejošanu, pārvietošanos
- vago- norāda uz klejotājnervu
- nokrākt Noskanēt spēcīgi, nevienmērīgi (piemēram, par bangojošiem ūdeņiem, ejošu ledu)
- nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam); nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot
- noņergāt Notērēt (laiku) smejoties (jokojot)
- nosalieties Notraipīties (ko uzlejot, uzšļakstot)
- noplanckāt Novalkāt, nevērīgi apejoties
- izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
- nogūt Nozvejot
- apvelcēt Nozvejot ar velci
- tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarāt
- tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarot
- apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties pret kādu, apvainot kādu
- Balja Īiekoina Ņūporta - apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
- riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai
- cekokolopeksija Operācija, kuras laikā aklo zarnu un augšupejošo resno zarnu piešuj pie vēdera sienas
- dakriocistorinostomija Operācija, kuras laikā tiek radīts tiešs savienojums starp asaru maisu un deguna dobumu, apejot deguna un asaru vadu
- spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu
- polarizācijas gaismas filtrs optiska palīgierīce, kas daļēji vai pilnībā novirza (dzēš) caur to ejošos polarizētās gaismas starus
- gaismas izkliede optiskā starojuma raksturlielumu izmaiņa, starojumam ejot cauri vielai; rodas izmaiņas intensitātes telpiskā sadalījumā, gaismas polarizācijā (releja jeb elastiskā izkliede) un frekvenču spektrā (neelastiskā izkliede)
- somatiskā partenoģenēze organisma attīstībai sākoties, atjaunojas diploidālais hromosomu komplekts, vai arī mejozē nav notikusi reduktīvā dalīšanās
- dejas ceļa virziens pa labi - virziens, kurā dejotāji virzās aplī attiecībā pret apļa centru; pa dejas ceļu
- pielikt soli paātrināt gaitu (parasti ejot)
- izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi
- kāpiens Pacēlums (ceļā, ceļa posmā), augšupejošs ceļa posms
- atsegt padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties
- pasalināt padarīt saldāku (iesalu), uzlejot vārītu ūdeni
- izlaist dejas soli padejot
- izlocīt kājas padejot
- padancāt Padejot
- padancot Padejot
- padejoties Padejot
- padiet Padejot
- padancoties Padejoties
- aizmēdīt Padzīt izsmejot, izzobojot
- izkustināt kājas paiet, paskriet kādu gabalu; arī padejot
- palocīt kājas Paieties, paskrieties; arī padejot
- paklimst Paklaiņot, paklejot
- pableņķerēt Paklejot, paklaiņot
- palenterēt Paklejot, paklaiņot
- palēverēt Paklejot, paklaiņot
- pakraīstīt Pakrejot
- pakreimot Pakrejot
- pakriet Pakrejot
- šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta
- šķieminis pamīši ejošu dziju pāris audekla metos
- četrrinde Pants, dzejolis, kam ir četras rindas
- četrrindenis Pants, dzejolis, kam ir četras rindas; četrrinde
- piecrinde Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas
- piecrindenis Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas; piecrinde
- sešrinde Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas
- sešrindenis Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas; sešrinde
- trīsrinde Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas
- trīsrindenis Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas; trīsrinde
- desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas
- perša Pants; arī dzejolis
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu
- uzballēt Papriecāties, padejot ballē
- Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs
- desinapse Parādība, ka mejozes profāzē hromosomas konjugē normāli, taču krustmija nenotiek
- merospermija Parādība, kad spermijs gan iekļūst olšūnā, bet tā galviņa sašķīst, kodolam aizejot bojā, un olšūna vienīgi ar pašas kodolu izveidojas par jaunu organismu
- hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas
- sfēriskā aberācija parādība, kurā gaismas stari, kas iziet no viena punkta, atstarojoties no ieliekta spoguļa vai izejot cauri optiskajai sistēmai, nesaiet kopā vienā punktā (fokusā) un veido izplūdušu attēlu
- protofibrillas Paralēli ejoši pavedieni muskuļu miofibrillās
- Locusta migratoria parastais klejotājsisenis
- saranča Parastais klejotājsisenis ("Locusta migratorius")
- kēromantija Pareģošana lejot ūdenī izkausētu vasku
- pseidoangioma Pārejoša angioma amputācijas stumbenī
- bronhospazma Pārejoša bronhu muskulatūras kontrakcija, piemēram, bronhiālās astmas vai hroniska bronhīta gadījumā
- spiloplānija Pārejoša eritēma
- eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim
- eklipse Pārejoša samaņas zaudēšana
- transitīvs verbs pārejošs darbības vārds
- sirds apnoja pārejošs elpošanas pārtraukums sakarā ar Čeina-Stouksa elpošanu
- interfilētisks Pārejošs formas ziņā starp diviem šūnu tipiem
- patemātiskais mutisms pārejošs mēmums, ko rada izbailes vai niknums
- kultūras šoks pārejošs neskaidrību, depresijas un nemiera stāvoklis, kas veidojas, indivīdam pievienojoties citai kultūrai vai subkultūrai, nezinot tās likumus un normas
- leiposfiksija Pārejošs pulsa trūkums artērijās
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma
- intermisija Pārejošs simptomu vai slimības pārtraukums
- temporars Pārejošs, īslaicīgs
- pagājīgs Pārejošs, iznīcīgs
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu
- transalpīns Pāri Alpiem ejošs vai nākošs, viņpus Alpiem esošs
- tiešais pārnesums pārnesums, kura pārnesumskaitlis ir 1; trīsvārpstu pārnesumkārbās to panāk, tieši savienojot ieejošo ar izejošo vārpstu
- gascinci pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos; ciema kukulis
- jurta Pārvietojams mājoklis tjurku un mongoļu klejotājtautām; sastāv no koka karkasa un filca pārklājuma
- pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot, jājot u. tml.), šķērsot (ko)
- gaita Pārvietošanās, ejot uz kurieni (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- ilgtermiņa aprūpe pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes saglabāšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu (garīgo, fizisko) dēļ nepieciešams pastāvīgs atbalsts ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā, tostarp pašaprūpē
- pakreijāt Pasmalstīt; pakrejot
- GD&R Pasmejos, pagriežos un bēgu (pēc zemiskas piezīmes) (angļu "grinning, ducking and running (after snide remark)"; īsziņās)
- pavanterēt Pastaigāt, paklejot
- siroties pastaigāties; maldīties, klejot
- termiki Pastāvīgas, spēcīgas augšupejošas gaisa plūsmas, kuras rodas konvekcijas rezultātā dienā virs sauszemes, naktī virs ūdens virsmas
- paobīties Pašķobīt muti (it kā smejoties)
- tūpāties Patupus iet vai dejot
- gavilēt Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
- klejojums paveikta darbība, arī darbība --> klejot (1)
- apdzejojums paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot(1)
- apdzejojums paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot(2)
- lējums paveikta darbība, rezultāts --> liet (2); izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
- pielējums paveikta darbība, rezultāts --> pieliet(4); pielejot izveidotā detaļa, elements
- rīmējums paveikta darbība, rezultāts --> rīmēt; diletantisks, nemākulīgs dzejolis, pants
- sadzejojums paveikta darbība, rezultāts --> sadzejot
- atroceniski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.)
- atrociski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.)
- pavilkt Pazvejot
- paķeselēt Pazvejot, pavēžot ar ķeseli; pasmelt (parasti zivis) ar ķeseli
- Laodzi pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju
- meskals Pejotkaktuss
- samesties pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām
- aizsarglīste Peldlīdzeklim gar abām malām ejoša līste, kas paredzēta korpusa pasargāšanai no ārējiem bojājumiem
- vertikālā šūpošanās peldlīdzekļa svārstības, ejot tieši pret lieliem viļņiem
- tanka Piecrindu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās rindās - septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs
- balloties Piedalīties ballē; dejot, līksmoties ballē, viesībās; rīkot balles
- bričkāties Piedalīties mājas ballē; dejot, rotaļāties u. tml. mājas ballē
- piedancāt Piedejot
- piedancot Piedejot
- piediet Piedejot
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1)
- piemēgļot Piejokot, piezobot
- nostruvēt Piekust (ejot)
- balinēt Pielejot pienu, panākt, ka ēdiens kļūst gaišāks; aizdarīt ar pienu, krējumu
- dejisks Piemērots dejošanai; atbilstošs dejai
- skābpiena produkti piena produkti, kas ražoti no piena, vājpiena, paniņām, daļēji nokrejota piena vai jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugiem
- vājpiens Piens, kuram krejojot atdalīts krējums
- piesprendzēt Piesiet, piejozt, ar siksnu cieti pievilkt
- piekraistīt Piesmelt pietiekoši daudz no kāda šķidruma virsmas; krejojot sasmelt pietiekami
- piespert Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot
- go-go Pievilcīga, visai pieticīgi ģērbta dejotāja bārā, kabarē vai diskotēkā, tās priekšnesumam raksturīgas seksuālas kustības
- piemakņīt Piezvejot
- piegūt Piezvejot (pietiekami, daudz)
- izkāst pilnīgi izzvejot (ūdenskrātuvi)
- apvērsiens Pilotāžas figūra - gaisakuģa pagriešanās ap savu garenasi par 180 grādiem ar sekojošu lejupejošu lidojuma trajektoriju līdz horizontālam lidojumam pretējā virzienā
- spirāle pilotāžas figūra – gaisakuģa kustība pa spirāli, kas var būt augšupejoša vai lejupejoša, atkarībā no sānsveres – lēzena vai stāva spirāle
- Mišenvjeho pilsēta ASV ("Mission Viejo"), Kalifornijas štatā, 97200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valeiho pilsēta ASV ("Vallejo"), Kalifornijas štatā, 120200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portovjeho pilsēta Ekvadorā ("Portoviejo"), Manavi provinces administratīvais centrs, 195000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Sagaredžo pilsēta Gruzijā ("Sagarejo"), Kahetijas mhares rietumos, 11700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Belina pilsēta Īrijā (_Ballina_), Mejo grāfistes ziemeļaustrumu daļā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.); Bēlonaha
- Kāslbāra pilsēta Īrijā (_Castlebar_), Mejo grāfistē, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vestporta pilsēta Īrijā (_Westport_), Mejo grāfistē, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Taurana pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Bejofplenti reģiona administratīvais centrs, 108900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Rotorua pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Bejofplenti reģionā, 53800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Pedra Badehu pilsēta Kaboverdes Republikā ("Pedra Badejo"), Santjagu salas vidienē, 10700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Zmeinogorska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Rūdu Altajā, Korobļihas un tās pietekas Zmejovkas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rejoveca Fabrična pilsēta Polijā ("Rejowiec Fabryczny"), Ļubļinas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolmenarvjeho pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lehona pilsēta Spānijā ("Lejona"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losrealohosa pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mehorada del Kampo pilsēta Spānijā ("Mejorada del Campo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.)
- diģitigradi Pirkstmiņi - zīdītāju dzīvnieki, kas ejot atbalstās uz zemes tikai ar pirkstiem, piem., kaķi
- pahinēma Pirmās mejotiskās dalīšanās profāzes stadija, kad homoloģiskās hromosomas sašķeļas gareniski un katrs bivalents pārvēršas tetrādē, kas sastāv no četrām hromatīdēm
- zigonēma Pirmās mejotiskās dalīšanās profāzes stadija, kam raksturīga hromosomu savienošanās pāros un konjugācija
- heterotipiskā mitoze pirmējā, mejotiskā dzimumšūnu dalīšanās; reduktīvā dalīšanās
- ļana Plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā; ljana
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas ierobežo caur optisku sistēmu ejošu gaismas staru kūli; blende
- pakreims Plāna krējuma kārta kopā ar rūgušpienu, kas paliek, kad nokrejo biezāko krējuma virskārtu
- pakraiškas Plāna krējuma kārta kopā ar rūgušpienu, kas paliek, kad nokrejo krējuma virskārtu
- pakraišķi Plāna krējuma kārta kopā ar rūgušpienu, kas paliek, kad nokrejo krējuma virskārtu
- plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks
- velēnu podzolētās gleja augsnes podzolēto gleja augšņu apakštips, kas veidojies vāji vai vidēji izteikta sezonāla vai pastāvīga pārmitruma apstākļos; raksturīgākais veidošanās process ir glejošanās, kam līdztekus var norisēt kūdrošanās sākuma procesi
- strofika Poētikas nozare, kas pētī pantu un dzejoļu formu ritmiski intonatīvo uzbūvi un izmantojumu
- pārdzejošana Poētiska pārstrāde, atdzejošana
- pārdzejot Poētiski pārstrādāt, atdzejot
- pārdzejojums Poētiski pārstrādāts dzejas darbs, atdzejojums
- Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
- starppozīcija Pozīcija, ko var izveidot starp aizstāvēšanās pirmo un otro joslu, lai to varētu ieņemt atejošais karaspēks vai karaspēks no dziļuma, vai pretinieka uzbrukuma atvairīšanā neiesaistītie spēki, lai neļautu pretiniekam turpināt uzbrukumu
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba)
- metafrāze Precīzs literāra teksta satura atstāstījums citiem vārdiem, galvenokārt dzejoļa atstāstījums prozā
- pretdejotājs Pretī dejotājs
- ekspomanekens prezentācijas manekens, kas paredzēts tērpu eksponēšanai muzejos vai izstādēs
- optiskais fotoattēls priekšmeta attēls, ko priekšmeta izstarotā vai izkliedētā gaisma, izejot caur optisko sistēmu (objektīvu), rada optiskās sistēmas izejā; atveido objekta kontūras un detaļas
- akcidence Priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs
- anulācija Privātā vai publiskā, administratīva vai tiesu rakstura juridiska akta atcelšana, kurai ir atpakaļejošs spēks
- apzveja process, darbība --> apzvejot
- krāsu saskaņošana process, kas nodrošina, ka, pārejot no vienas vides otrā, attēla krāsa netiek mainīta
- metālliešana process, kurā iegūst metāla izstrādājumus, lejot izkausētu metālu veidnēs
- tēraudliešana process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs
- sazarošanās Programmas izpildes secības maiņa atkarībā no kāda nosacījuma pārbaudes rezultātiem, pārejot uz vienu no diviem vai vairākiem iespējamiem turpinājumiem
- aizejošs Projām ejošs
- aizejot Projām ejot
- maršrutēšanas tabulu protokols protokols, ko izmanto maršrutēšanas tabulu (instrukciju vai soļu sarakstu), lai apstrādātu ienākošos izsaukumus, kā arī lai noteiktu izejošo izsaukumu ceļu datoru tīklā
- farandola Provansiešu tautasdeja, kurā dejotāji, rokās saķērušies, veido garu ķēdi
- meskalīns Psihoaktīva viela (pejots), ko iegūst no meskala jeb pejotkaktusa pumpuriem, stimulants un halucinogēns, ražo arī sintētiski
- locīt kājas pūlēties ar iešanu, ātri skriet; arī dejot
- anakrota Pulsa viļņa augšupejošā daļa
- katakrota pulsa viļņa lejupejošā daļa
- fokuss punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu
- lekmenis Purvaina pļava; staigna vieta vai pļava, kas uzejot līgojas
- brukslājs Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg
- brukslis Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg
- gutieši Pusklejotāju cilts senatnē, domājams, ka antropoloģiski tuvi kurdiem, 3.-2. gt. p. m. ē. dzīvoja Irānas rietumu nomalē, valoda nav zināma
- kimri Pusleģendāra klejotāju tauta Melnās jūras piekrastē, kas tur esot dzīvojusi pirms skitiem
- Malita pussala pussala Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumu daļā, tās izvirzījums Atlantijas okeānā
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
- nometnieki Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām; putni, kam ir šāds dzīves veids
- klejotāji putni putni, kas rudeņos neaizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām
- līkspārnis Putns ar lieliem, līkiem spārniem, kuri ejot nokarājas līdz zemei
- badēt Rādīt ar pirkstu (uz kādu), parasti izsmejot
- badīt Rādīt ar pirkstu (uz kādu), parasti izsmejot
- pļokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim
- snaukšēt radīt skaļu troksni, piemēram, ejot
- ļirkšēt radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem
- ļirkšķēt radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem
- ļirkstēt radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem
- šlankstēt radīt skaņu, kāda rodas šķidrumam skalojoties slēgtā traukā, arī lejot šķidrumu traukā
- šlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, kas rodas, piemēram (ko) velkot pa ūdeni, lejot u. tml.
- zlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim
- zlurkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim
- bīkšķināt radīt troksni līdzīgu tam, kāds rodas, basām kājām pārejot pār grīdu
- lupinēt radīt troksni nevīžīgi ēdot, arī smagiem soļiem ejot
- dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejoļus
- piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemetām, burtnīcu, kladi)
- šļaks Raksturo skaņu, kas rodas izlejot ūdeni
- žļākš Raksturo troksni, kas rodas pēkšņi izlejot kādu šķidrumu
- ledusraudas Raudas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
- ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju
- bankšķis Rejošs suns
- aizriet Rejot aizbaidīt, aizdzīt
- atriet Rejot atsaukties (par suni)
- pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- uzriet Rejot izdzīt no slēptuves (medījumu)
- saķaukšināt Rejot sasaukt
- saķiukšināt Rejot sasaukt
- saķaukšēties Rejot savstarpēji sazināties
- sarieties Rejot sazināties (parasti par suņiem)
- Rejoveca Rejoveca Fabrična, pilsēta Polijā
- Rejovecfabrični Rejoveca Fabrična, pilsēta Polijā
- ledusreņģes Reņģes, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
- gērla Rēviju dejotāja, kas uzstājas grupā
- gerle Rēviju dejotāja, kas uzstājas grupā
- girle Rēviju dejotāja, kas uzstājas grupā
- atdzejojums rezultāts --> atdzejot; tulkots dzejas darbs
- dzejojums rezultāts dzejot; dzejas darbs; plašāks dzejolis, kas tuvs liroepikas žanram
- obāde Rīta dziesma - dziesma vai lirisks dzejolis, kas pauž skumjas par rītausmu, kurai jāšķir mīlētāji
- ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot
- sarīmēt Sacerēt (dzejoli), ievērojot atskaņas
- rīmēt Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi
- taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi
- vārsmot Sacerēt vārsmas; dzejot
- virulis Sacietējis izkausēta metāla gabals (piemēram, laimes lejot)
- sadancot Sadejot (1)
- sadiet Sadejot (1)
- sadancot Sadejot (2)
- sadiet Sadejot (2)
- sadancoties Sadejoties (1)
- sadieties Sadejoties (1)
- sadancoties Sadejoties (2)
- sadieties Sadejoties (2)
- saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (atnācēju, ciemiņu)
- ieskaidīt Sagatavot skābumu muciņā, ielejot siltu ūdeni, pievienojot miltus un saskalojot
- noķert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot
- notvert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot
- satūžāties saģērbties (izejot)
- satīrisks saistīts ar satīru (1), tai raksturīgs; izsmejošs, zobgalīgs, dzēlīgi ironisks
- vārna ieskries mutē saka izsmejot, ja kādam ir plati pavērta mute
- čuču muiža saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu)
- kā salmu uguns saka par ko ātri pārejošu
- Saldu dusu! saka, aizejot no mirušā kapavietas
- papēži deg saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt
- noķert zaķi saka, ja kāds (_parasti_ bērns) skrienot, ejot pakrīt
- papēži niez saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet
- lēkā kā sienāzis saka, raksturojot kustību straujumu, veiklumu, virzienu maiņu, nevienmērīgumu lēkājot, dejojot, pārvietojoties
- repers Sakārtota no viena telpas punkta izejošu patstāvīgu vektoru sistēma
- multipleksors sakaru ierīce, kas nodrošina vairāku signālu pārraidi pa vienu un to pašu datu pārraides līniju; parasti izmanto kā multipleksoru, tā arī demultipleksoru, kas saņēmēja pusē veic multipleksēto signālu atdalīšanu; šāda kombinēta apstrāde nodrošina gan ienākošo, gan arī izejošo signālu apstrādi
- uzņemt sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- sagriezties sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām; kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu)
- iedzejoties sākt dzejot
- sagriezt sākt vadīt (kādu) dejā ar straujām riņķveida kustībām; sākt dejot (kādu deju) ar straujām riņķveida kustībām
- Iništērka sala Atlantijas okeāna Īrijas piekrastē, Mejo grāfistē
- Akila sala Īrijas rietumos (_Achill_), Mejo (Muijo) grāfistē
- Klēra sala Īrijas rietumos, Mejo grāfistē, Klū līča ieejā
- kroža Salīcis un lēni ejošs cilvēks
- transdisciplināra pieeja salīdzinoši jauna sadarbības pieeja, kuru izmanto sociālajā darbā dažādu jomu speciālistu sadarbībā, tiem izejot ārpus savu disciplīnu robežām un kopīgi meklējot plašāku izpratni, skaidrojumu un risinājumus kompleksām problēmām
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām)
- reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c)
- vēlīnais artroluess Sāpīgi, pārejoši locītavu pietūkumi otrajā un trešajā sifilisa stadijā
- murgulis Sapņotājs, murgotājs, klejotājs
- deja sarīkojums, kurā notiek dejošana
- letkiss Sarīkojumu deja ar tautasdejas raksturu (populāra 20. gs. 60. gadu otrajā pusē); dejotāji atrodas cits aiz cita, veidodami garu virkni
- roksolani Sarmatu klejotāju cilšu grupa, kas 2. gs. p. m. ē. izveidoja klejotāju cilšu savienību ar centru pie Azovas jūras
- sadejot Saskanīgi dejot kopā (ar kādu)
- Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus)
- izlīdzināt soli saskaņot soļus ar citiem, parasti, ejot ierindā
- mūrēt Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko)
- boraks Sauss, parasti no nokrejota piena gatavots biezpiens
- ķēku Savaldīgi, kā apejoties ar bērnu
- saviri Savari - huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju cilts Piekaspijā 1. gt.; 7.-8. gs. dzīvoja Kūmas lejteces apvidū un Z-Dagestānā
- pārvietošanās savas atrašanās vietas mainīšana, virzīšanās ejot, braucot, riņķojot u. tml.
- ļeku savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības
- ļiku savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības
- staigāt savienojumā ar "ceļu, taku" u. tml: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu)
- ļaku savienojumā ar "ļiku" apzīmē troksni, kāds rodas ejot izmirkušos apavos
- plisku savienojumā ar "plaisku" un "plesku" raksturo plata apģērba kustības skaņas ejot
- zvejus savienojumā ar "zvejot" izsaka šīs darbības pastiprināājumu
- atgriezeniskās cilpas spraudnis savienotājs pārraides diagnosticēšanai, ko pievieno seriālajai, paralēlajai vai kādai citai pieslēgvietai, un tas savieno raidītāju ar uztvērēju tā, lai izejošos signālus varētu atgriezt atpakaļ datoram un tādējādi pārbaudīt pieslēgvietu un atbilstošo ievadizvades ierīču funkcionēšanu
- iezvejot Sazvejot
- sagūt Sazvejot
- savilkt Sazvejot
- sasmelt Sazvejot (ar krītiņu zivis)
- sadūķerēt Sazvejot (zivis), durot ar žebērkli
- saķeselēt Sazvejot ar tīklu
- savilkties Sazvejot sev
- sazvejoties Sazvejot sev
- sasmelties Sazvejot sev, savām vajadzībām (ar krītiņu zivis)
- sarīzēt Sazvejot, saķert ar tīklu
- no pakaļas sekojot (kādam), ejot (aiz kāda)
- iet ķīļūdenī sekot aiz priekšā ejošā peldlīdzekļa
- anakrotisms Sekundārs papildu vilnis pulsa līknes augšupejošajā daļā
- amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās
- aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju
- gavote sena franču tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā, dejojama mērenā tempā
- burē sena franču tautas rotaļu deja, dzīvespriecīga, dejojama četru ceturtdaļu taktsmērā
- amaleķieši sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
- tetraloģija Senajā Grieķijā - četri dramatiski dzejojumi - trīs traģēdijas un satīru luga
- auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus
- usuņi Senas klejotāju ciltis Centrālāzijā, nodarbojās gk. ar zirgkopību; līdz 5. gs.
- pasturele Senfranču un provinsiešu literatūrā īss lirisks dzejolis, kas attēlo sarunu starp gani un mīlētāju ganu vai bruņinieku
- palinodija Sengrieķu dzejā - dzejolis, kurā autors atsakās no tā, ko viņš teicis citos dzejoļos; arī atteikšanās no agrākiem uzskatiem
- plejādes Sengrieķu mitoloģijā - septiņas titāna Atlanta un okeanīdas Plejones meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznājā
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
- lībācija Seno romiešu dzērienu ziedošana, ko kā patstāvīgu ziedojumu vai kopā ar citiem veltīja dieviem un mirušo gariem, izlejot zemē pirms un pēc ēšanas dažas dzēriena (parasti vīna) lāses
- laist Separēt; krejot (ar separatoru)
- Pirmais Kirhofa likums shēmas mezglā ienākošo strāvu summa vienāda ar no tā aizejošo strāvu summu jeb strāvu algebriskā summa mezglā vienāda ar nulli
- Soido Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Sosoms un Souvs
- Souvs Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Sosoms
- Sosoms Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Souvs
- Sido Sida, Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Soido, Sosoms un Souvs
- ļekatas Siekalas, kas tek skrejošam sunim no mutes
- krāška sieviete, kas krejo
- svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls)
- sinaptonemālais Sinaptonemālais komplekss - submikroskopiska struktūra, ko mejozes profāzē veido konjugējošo hromosomu elementi
- andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos
- strukturētā projektēšana sistemātiska pieeja programmatūras projektēšanai, ievērojot modularitātes, lejupejošās projektēšanas, sistēmas struktūras un tās funkcionēšanas dalījumu soļos
- acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns)
- jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
- irgt skaļi smieties; skaļi smejoties, zoboties
- nošļirkstēt skaņa, kas rodas ejot vai braucot pa mitru zemi
- šļurkšķis skaņa, kas rodas izlejot šķidrumu
- šļāks skaņa, kas rodas izlejot ūdeni
- šļauksts skaņa, kas rodas izlejot ūdeni
- džurkste skaņa, ko ejot rada slapji zābaki
- bļuršķināt skaņas, kas rodas ejot ar slapjiem apaviem; šļurkstēt, žļurkstēt
- atskaņa Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani
- sofita Skatuves priekšplānā no virvju griestiem lejup ejošas dekorācijas, kas noslēdz skatuves gleznas augšējo daļu
- slaidu skeneris skeneris, kurā oriģināls – slaids – tiek ievietots rāmītī; skenēšana notiek caurejošā gaismā, attēlu attiecīgi mērogojot
- iztrikšināties Skopojoties, taupīgi ar kaut ko apejoties iztikt
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
- apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās)
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
- izaskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt vairākās vai visās vietās
- artrodīnija Skrejošas sāpes locītavās, bez piepampuma un paaugstinātas temperatūras
- pārskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
- apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās)
- izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
- izskriet līdzi Skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda)
- lēnskriešana Skriešana lēnā tempā reizēm pārejot soļošanā
- slapjā gārša slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 1,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības; augsne bagāta, periodiski pārmitra; glejota, karbonātiska mālsmilts, smilšmāls vai māls; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- propulsija Sliecība krist uz priekšu; nespēja ejot pēkšņi apstāties; to novēro bālās lodes slimības gadījumā, piem., trīces paralīzes gadījumā
- ekdemomānija Slimīga klejošanas tieksme
- aizblisēt Slinkojot, klejojot aiziet prom
- slodzes dalīšanās slodzes pārdale datoru tīklos, izejot no to datu apstrādes mezglu pašreizējās noslodzes, kuri sniedz pieprasīto servisu
- apklamzāt Smagā gaitā ejot, pabūt vairākās, visās vietās
- apklemst Smagā gaitā ejot, pabūt vairākās, visās vietās
- aizsvampāt smagi ejot pa dubļiem, iet projām
- atsmiet Smejot atbildēt
- atsmieties Smejoties atbildēt
- atsašiepties Smejoties atsegt zobus
- atšiept Smejoties atsegt zobus
- iesmieties Smejoties ierunāties
- nosmieties Smejoties noteikt, pateikt
- nosmiet Smejoties noteikt, pateikt; nosmieties (2)
- piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- pasmieties Smejoties pateikt
- kreijāt Smelt, smalstīt; zvejot (ar smeļamrīku)
- šaipīties Smiet; smejot koķetēt, amizēties
- Dienvidpohjanmā Somijas reģions, platība - 14000 kvadrātkilometru, 192700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Seinejoki
- fandango Spāņu tautas deja, ko dejo pāros, mērenā tempā; taktsmērs - trīsdaļīgs
- alternatīvu grafs speciāla veida orientēts grafs, kura katra virsotne ir incidenta ne vairāk kā divām izejošām šķautnēm (lokiem); šīs šķautnes tad arī attēlo ar grafu modelējamās sistēmas uzvedības alternatīvas
- baleta kurpes speciāli baletdejotāju apavi ar cietu purngalu; baletkurpes
- ātenis Speciāls tīkls akmeņplekstu zvejošanai
- emisijas spektrs spektrs, ko iegūst, atomiem un molekulām pārejot no ierosināta stāvokļa uz mazāk ierosinātu stāvokli vai pamatstāvokli
- ķērciski Spiedzoši, rejoši
- kneģis Spieķis; apdarināts koks atbalstam ejot
- voltižēšana sporta veids - vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids
- spalgstēt Spraukšķēt (raksturo troksni, kāds rodas ejot pa sasalušu sniegu)
- pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu
- lināt Staigāt, klejot
- tutu starptautisks apzīmējums baleta dejotājas kārtainajiem svārciņiem
- anatrikrotisms stāvoklis, kad sfigmogrammā pulsa viļņa augšupejošā daļā novērojami trīs izciļņi
- trikrotisms stāvoklis, kad sfigmogrammas lejupejošā daļā vienam pulsa sitienam atbilst trīs viļņi
- mīties Stāvot, ejot balstīties uz kājas pēdas
- kritums Stāvus lejupejošs (parasti ceļa, kalna, upes gultnes) slīpums
- atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos
- Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā
- atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties
- iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā)
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties
- piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- skrējums steigšanās kaut kur – ejot, braucot (par cilvēku); [skrējiens]{s:682}
- žīga Stīgu lociņinstruments, ko 12.-13. gs. spēlēja klejojošie dziesminieki
- uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
- rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā
- aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties
- atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp
- aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu)
- ievirpuļot strauji (griežoties, dejojot) ievirzīties (kur iekšā)
- izvirpuļot strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties
- novirpuļot strauji griezties, dejot (visu laikposmu) un pabeigt griezties, dejot
- uzvirpuļot strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
- pievirpuļot strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- novirpuļot strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
- nogāzt strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- uzgāzt strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- griezt strauji riņķojot, dejot (kādu deju)
- raut (arī plēst) vaļā strauji sākt (parasti ko dziedat, spēlēt, dejot)
- raut strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot)
- izgāzt strauji, arī nevērīgi iztukšot (piemēram, trauku), izlejot, izberot (saturu)
- piegāzt strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu)
- piegāzt strauji, arī nevērīgi lejot, piepildīt (piemēram, trauku)
- stabudance Striptīzdejotāja
- kopējās (summārās) garensvārstības svārstības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot pret viļņiem, tās veidojas no horizontālo garensvārstību, kā arī no garenisko un vertikālo svārstību summas
- kopējās (summārās) šķērssvārstības svārtības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot sāniski pret viļņiem un veidojas no horizontālo šķērssvārstību, kā arī no sānisko un vertikālo svārstību summas
- gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot)
- komitāts Svinīga izvadīšana, ko rīko no augstskolas aizejošam studentam viņa komīlitoņi
- ditirambs Svinīgs dzejojums (līdzīgs odai, himnai)
- oda Svinīgs slavinājuma dzejolis
- kantāte svinīgs, lirisks dzejolis; oda
- prīsma šāda veida caurredzams priekšmets, kas lauž caur viņu ejošus gaismas starus; prizma (2)
- gvaharivi Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
- vaiki Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
- lejamkrava šķidra vai pusšķidra krava, kuru iekrauj un izkrauj lejot; piemēram, pienu vai benzīnu, pārvadā noslēgtās tilpnēs - cisternās, mucās vai speciālā tarā, uzskaita, pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam pēc tilpuma
- dekantācija Šķidruma atdalīšana no nogulsnēm, to nolejot pēc nostādināšanas vai pēc izgulsnēšanas ar centrifūgu
- elutriācija Šķidruma atduļķošana; process, kurā nešķīstoša pulvera rupjākos graudus atdala no smalkākajiem, nolejot šķidrumu pēc rupjāko graudu nogulsnēšanās
- dzēriens Šķidrums, ko iegūst pēc alus un pateku notecināšanas, drabiņām trešo reizi uzlejot ūdeni
- hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi)
- martu šumeru-akadiešu mitoloģijā - etnonīms, kas varoņeposā "Lugalbanda un Enmerkars" apzīmē semītu klejotāju ciltis - amoriešus
- telofāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes, mejozes) pēdējā fāze, kurā hromosomas despiralizējas, veidojas jaunas jauno šūnu kodolu apvalki un dalās citoplazma
- profāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes, mejozes) pirmā fāze
- interkinēze Šūnas stāvoklis starp pirmo un otro mejotisko dalīšanos
- reduktīvā dalīšanās šūnu pirmā mejotiskā dalīšanās, kurā somatiskā šūnu hromosomu skaits samazinās uz pusi; heterotipiskā dalīšanās
- pret dejas ceļu tā, ka (dejotāji) virzās aplī pa kreisi, pulksteņa rādītāja kustības virzienā
- pa dejas ceļu tā, ka (dejotāji) virzās aplī pa labi, pretēji pulksteņa rādītāja virzienam
- intransitīvs tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs
- transitīvs tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); pārejošs (3)
- četrrindu tāds (pants, dzejolis), kam ir četras rindas
- piecrindu tāds (pants, dzejolis), kam ir piecas rindas
- sešrindu tāds (pants, dzejolis), kam ir sešas rindas
- trīsrindu tāds (pants, dzejolis), kam ir trīs rindas
- lokālā maršrutēšana tāds datu pārraides maršruta izvēles veids datoru tīklos, kurā lēmumu par datu tālāko kustības virzienu pieņem katrs tīkla mezgls, ņemot vērā tikai lokālu informāciju (piemēram, no mezgla izejošo kanālu stāvokli, rindu garumu um tml.)
- šlucka tāds, kam ejot drēbes pinas pa kājām
- vagotropisks tāds, kam ir afinitāte pret klejotājnervu
- laicīgs tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs
- klejojošs tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi); tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni)
- gaistošs tāds, kas ātri gaist, izgaro, pārejot gāzveida stāvoklī un izkliedējoties apkārtējā vidē
- izgaistošs tāds, kas ātri gaist, izgaro, pārejot gāzveida stāvoklī un izkliedējoties apkārtējā vidē
- vecgada tāds, kas attiecas uz aizejošā gada pēdējām dienām
- pronogrādisks tāds, kas attiecas uz dzīvniekiem, kuru ķermenis stāvot vai ejot atrodas horizontālā stāvoklī
- vazovagāls tāds, kas attiecas uz klejotājnerva vazomotorisko darbību
- šļederis tāds, kas ejot velk kājas pa zemi
- inotropisks tāds, kas ietekmē muskuļu kontrakcijas; simpātiskā nerva kairinājums ietekmē sirds muskuļa kontrakcijas pozitīvi inotropiski, bet klejotājnerva - negatīvi inotropiski
- endobronhiāls tāds, kas ir bronhā, vai no bronha izejošs, piemēram, audzējs
- nopietns tāds, kas nejoko, nesmejas, izturas nosvērti
- lejupslīdošs tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupejošs (2)
- mirklīgs tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs
- acumirklīgs tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs
- pasaulīgs tāds, kas saistīts ar ko paejošu, materiālu, nevis ar ko garīgu; [laicīgs]{s:2174}
- mejoģenētisks tāds, kas sekmē vai izraisa mejozi
- parenterāls tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā)
- tālākejams tāds, kas turpmāk ir jāveic ejot
- marketabls tāds, ko var realizēt tirgū, "ejoša" prece; mārketabls
- ironisks tāds, kurā izpaužas ironija; izsmejoši zobgalīgs
- sīvs tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids
- smejams tāds, par kuru pauž ironisku, nievājošu, izsmejošu attieksmi
- asimptota Taisne, kurai neierobežoti tuvojas kāds līknes zars, aizejot bezgalībā
- spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem
- tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas
- makaris tas, kas zvejo duļķainā ūdenī
- lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas
- īsinājumtaustiņš Taustiņu kombinācija, kas ar vienu taustiņa piesitienu, apejot izvēlņu hierarhiju, nodrošina kādas komandas izpildi vai pieeju dialoglodziņam
- čigāni tauta, kas cēlusies no Ziemeļindijas klejotāju ciltīm un dzīvo dažādās pasaules zemēs
- mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā)
- nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas
- spektaklis Teātris, izrāde (īpaši izsmejošā, nievājošā nozīmē)
- spektakls Teātris, izrāde (īpaši izsmejošā, nievājošā nozīmē)
- dziesma Teksts skaņdarbam, arī dzejolis
- ģipša nolējums tēlniecības vai lietišķās mākslas darba precīza kopija, ko veido noņemot no oriģināla formu un tajā ielejot ģipsi vai kādu sintētisku masu
- devadasi Tempļa dejotāja (sanskritā "dievu kalpone")
- lateropulsija Tendence virzīties vai gāzties uz vieniem sāniem, ejot uz priekšu
- mākslas terapija terapijas veids, kad tiek pielietota radošo izteiksmes līdzekļu (teātra spēlēšanas, dejošanas, gleznošanas utt.) izmantošana
- graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem
- emisija Tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi
- klejošana tīklklejošana - nelineārs informācijas meklēšanas process interneta kibertelpā
- vimbuks Tīkls vimbu zvejošanai
- velkamaistīkls Tīkls, ar kuru zvejo velkot
- velkamtīkls Tīkls, ar kuru zvejo velkot; velkamaistīkls
- duriņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri
- duriņš Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri
- durvtiņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri; duriņa
- iesagūties tikt nozvejotam
- nosagūties tikt nozvejotam
- bristies tikt nozvejotam ar bridni
- huņņi Tjurku klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas ielauzās Eiropā
- torki Tjurku klejotāju ciltis, no 11. gs. vidus dzīvoja D-Krievijas stepēs, no 12. gs. pamazām daļa pārslāvojās un daļa saplūda ar polovciešiem
- miotonija Toniski muskuļu krampji vai pārejoša rigiditāte; stāvoklis, kurā kontrahēts muskulis atslābst ļoti lēni
- lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot)
- deivaloties Trakulīgi dejot, mežonīgi uzvesties
- tranzistora slēdža režīms tranzistora darbība, kad tranzistors atrodas tikai piesātinājuma vai nogriešanas režīmā, bet aktīvajā režīmā tikai īslaicīgi, pārejot no aizvērta stāvokļa atvērtā stāvoklī un otrādi
- trubiņa Trauks, kur ielēja izkausētos taukus, lejot sveces
- tribrades Trejbridim līdzīga zvejošanas palīgierīce
- flangtrieciens Trieciens pa pretinieka operatīvā (kaujas) izkārtojuma flangu, pēc tam aizejot tā galveno spēku aizmugurē
- līvis Trīsstūra prizmas veida bridnis, ar ko zvejo saldūdeņos 2 vai 3 cilvēki
- breitfoks Trīsstūraina vai četrstūraina rājtakelēta bura, ko ejot ar vēju, paceļ masta priekšpusē
- trollings Trollingošana - zvejošanas veids, velcēšana
- līva Tukla govs ar platu muguru, kas ejot viļņojas
- slebi Tuksneša klejotāju cilts Ziemeļarābijas un Sīrijas tuksnesī, varbūt no Indijas ieklejojušu čigānu pēcteči vai kādas pirmtautas atliekas
- millenārisms Tūkstošgadu miera valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids, ticība pārdabiskiem spēkiem, kas izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā; hiliasms
- milenārisms Tūkstošgadu valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids: tās dalībnieki tic, ka kādi pārdabiski spēki izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā
- pirargirīts Tumši sarkanā sudraba rūda, minerāls tumši pelēkā vai melnā krāsā, kas caurejošā gaismā izskatās sarkans, kristalizējas trigonālā singonijā
- aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piemēram, ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem
- baletsvārciņi Tutu jeb kārtaine - daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
- dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām
- uzgarināt Tvaicēt, lejot ūdeni uz karstajiem pirtskrāsns akmeņiem
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem
- ķērējs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem
- piesūce Ūdens strāva aiz kuģa, kas rodas no tā, ka kuģim ejot uz priekšu, tā platākā daļa izspiež ūdeni uz sāniem un aiz tā rodas tukšums
- viršas Ukrainā 16.-18. gs. rakstveidā izplatīti dzejoļi
- Bermeho upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē
- Adūra upe Francijas dienvidrietumos ("Adour"), garums - 335 km, sākas Centrālajos Pirenejos, 1930 m vjl., ietek Biskajas līcī, kuģojama 132 km, grīvā Bajonas osta
- Garonna upe Francijas dienvidrietumos (fr. val. "Garonne"), garums - 650 km, sākas Spānijā, Pirenejos, Aneto masīva ziemeļu nogāzēs, ietekot Biskajas līcī veido estuāru (garums - 75 km, platums - 3-10 km), sniegūdeņu un lietus ūdeņu uzplūdieni (līdz 12 m), estuāra paisums (5 m)
- Moja upe Īrijā, Mejo grāfistē, Konna ezera noteka uz Atlantijas okeānu
- Taho upe Pireneju pussalas vidienē, Spānijā un Portugālē (sp. val. "Tajo", port. val. "Tejo"), garums - 1010 km, ietek Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no Lisabonas; Težu
- Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla
- Segre upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā
- dzejlapa uz trīskārt salocītas lapas nodrukāta atsevišķa autora dzejoļu kopa
- uzlūgt Uzaicināt (dejot)
- uzdancot Uzdejot
- uzdiet Uzdejot
- uzlaist Uzdejot
- uzsukt Uzdejot
- uzgriezt Uzdejot (piemēram, valsi)
- uzlēkt Uzdejot (strauju deju)
- uzraut Uzdziedāt, arī uzspēlēt, uzdejot
- kalbasit Uzlūgt dejot
- lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus
- korifejs Vadošais dejotājs (kordebaletā)
- multivalents Vairāk nekā divu konjugējošu hromosomu asociācija mejozes profāzē
- noblankšķināt Vairākas reizes padobji noskanēt (piemēram, ejot pa dubļiem)
- klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā
- aizlaistīt vairākkārt aizliet (aizsniegt lejot)
- iedejoties vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot; dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties
- iedejot vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju)
- piestaigalēt vairākkārt ejot (kur, pēc kā), sasniegt, gūt vēlamo rezultātu
- ieieties vairākkārt ejot (pa kādu vietu), pierast (pie tās)
- iemīdīt vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas)
- aizlaistīt vairākkārt lejot, padarīt slapju
- skalot vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni)
- mīdīt vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot
- mīņāt vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot; mīdīt (1)
- staigāt vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku
- bronhofonija Vāji dzirdama, no bronhiem izejoša balss skaņa, ko dzird, auskultējot plaušas
- solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists
- ergatīvā valoda valoda, kurā vienu locījumu (ergatīvu) izmanto, lai nosauktu pārejošu verbu subjektu, bet citu locījumu (absolutīvu) - lai nosauktu gan pārejošu verbu tiešo objektu, gan nepārejošu verbu subjektu
- gramatikalizācija Vārda patstāvīgās leksiskās nozīmes pilnīga vai daļēja zaudēšana, tam pārejot palīgvārdos vai kļūstot par gramatiskas formas veidotāju afiksu
- sintaktiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktu sintaktisku kategoriju vārdu formām, piemēram, pārejošie dabības vārdi var piesaistīt papildinātāju akuzatīvā
- pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot
- pusmēness vārstuļi vārstuļi no sirds atejošo asinsvadu (aortas un plaušu stumbra) sākumā
- šļeperēt Vazāties, klejot
- Sims Vecajā derībā - pasaules plūdu mīta galvenā varoņa Noasa dēls, kurš kļuva par visu pusklejotāju un pusnometnieku lopkopju ciltstēvu
- čaplis Vecāks cilvēks, kas lēnāks ejot un darbā
- vēderdejotājs Vēderdeju dejotājs
- podzolētā glejaugsne veidojas, kad mitruma sastrēguma apstākļos pārpurvojas podzolaugsne un podzolēšanās procesam pievienojas glejošanās process
- ņemt volkstu veikt pēdējo darbību, zvejojot ar trijbridi
- spēka komponente vektoriāls lielums, dotā rezultejošā spēka (kopspēka) sastāvdaļa; saskaitot spēka komponetes spēka pielikšanas punktā, iegūst rezultējošo spēku; attiecīgi rezultējošo spēku (kopspēku) iespējams sadalīt vairākās tam līdzvērtīgās komponentēs
- Eneīda Vergilija eposs par Eneja klejojumiem pēc Trojas krišanas
- sēdināt vērt tīklu un liekačus uz sēda, ierīkojot to zvejošanai
- Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos)
- Augšalentežu vēsturisks novads Portugālē (_Alto-Alentejo_), mūsdienu Evoras un Portulegres apgabalā
- diskomūzika Vidējā tempa popmūzika ar dejošanai piemērotu pamatritmu (populārs virziens 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā)
- tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas
- menestrels Viduslaikos Provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot
- glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu
- goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus
- lē Viduslaiku franču dzejā astoņzilbju lirisks vai episks dzejolis, kura sākotne meklējama bretoņu folklorā
- pastorele Viduslaiku trubadūru lirikas žanrs - dzejolis, kurā risināta bruņinieku saruna ar gani vai gana un ganes saruna
- bluzons Viegla virsjaka ar vaļīgā stāva pārkrituma savilkumu vai piekrokojumu lejasmalas piejostai
- apskaišanās Vieglas pārejošas dusmas bez tieksmes kādam nodarīt sāpes
- aplidot Viegli, it kā lidojot, apdejot, apskriet (apkārt)
- čadra Viegls plīvurs, kurā musulmaņu sievietes, izejot no mājas, ietinas, atstājot šauru spraugu acīm
- desublimācija Vielas agregātstāvokļa maiņa no gāzveida uz cietu, apejot šķidro fāzi
- iztvaikošana Vielas stāvokļa maiņa, pārejot no cietās vai šķidrās fāzes gāzveida stāvoklī
- ootīda viena no četrām haploidālajām šūnām, kas ooģenēzē izveidojas no pirmā pakāpes oocīta mejotiskās dalīšanās rezultātā
- diāde viena no pārveida hromosomu grupām, kas izveidojas mejozē, daloties tetrādei
- monometrs Viena pantmēra dzejolis
- sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā
- strūdzinieks viens no cilvēkiem, kas, ejot gar krastu, vilka ūdens transportlīdzekli, parasti strūgu, vai airēja to (16. gs. b.-20. gs. sāk.)
- lingrūņas vieta purvainā pļavā, kur virsū uzejot līgojas
- vakarienis vieta, kur kaimiņu jaunieši pulcējas vakaros, lai spēlētu un dejotu
- griezenis vieta, kur zirgi, ejot riņķī min mālus
- mērķis vieta, objekts, kas jāsasniedz (piemēram, ejot, braucot)
- papildu vilces spēks vilces spēks, kas nepieciešams, zirgam ejot pret kalnu; proporcionāls piekabes masai un kāpuma leņķa sinusam
- slūtēt Vilkt (ejot, kājas pa zemi)
- absorbcija viļņu (skaņas, gaismas, jonizējošā starojuma, radioviļņu u. c.) enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu
- viļņu absorbcija viļņu enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu un sadarbojoties ar to
- refrakcija Viļņu frontes, (arī gaismas stara) virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa izplatīšanās ātrums
- Karminuči pagrieziens vingrošanā uz līdztekām - pagrieziens par 360° no balsta priekšvēzienā, pārejot balstā uz augšdelmiem
- voltižēt Vingrot uz skrejoša vai lēkājoša zirga
- Viņmāls virsotne Pirenejos (_Vignemale_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3303 m
- aerobats Virves dejotājs
- pārvietošanās virzīšanās noteiktā veidā (piemēram, ejot, lecot, peldot)
- līkumot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem
- pārvietoties Virzīties noteiktā veidā (piemēram, ejot, lecot, peldot)
- mīt Virzīties, pārvietoties (pa ko), parasti ejot
- ronds Visi dejotāji riņķī sastājušies
- nepārejamība vispārināta īpašība --> nepārejošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, intransitīvums
- pārejamība vispārināta īpašība --> pārejošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; transitivitāte, transitīvums
- geiša Vispusīgi izglītota, profesionāli sagatavota japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās
- skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība
- Daunpatrika rags zemesrags Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļos
- Erisheds zemesrags Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumos, Malita pussalas ziemeļos
- Arābijas-Indijas grēda zemūdens grēda Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, stiepjas 4500 km no Adenas līča uz dienvidaustrumiem, pārejot Centrālajā Indijas grēdā, platums - līdz 750 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m, mazākais 1658 m, riftu aizās līdz 6492 m
- plantigrads Zīdītājs, kas ejot min uz zemes ar visu pēdu un atbalstās uz tās apakšu (piemēram, āpsis, lācis, pērtiķis, arī cilvēks)
- divžuburonis Ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.; dihāzijs
- sipaki Zilupes apkārtnes krievi, kas š vietā runā s (vārds ar pejoratīvu nokrāsu)
- aida Zirga gaita, kad, pārejot no soļiem uz paātrinātu gaitu, zirgs vienlaikus ceļ vienas puses kājas un tāpat vienlaikus arī noliek
- kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi
- piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot
- dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu
- kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža
- bridnis Zvejas rīks, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni
- vimbenis Zvejas rīks, tīkls vimbu zvejošanai
- pusvimbenis Zvejas rīks, tīkls vimbu zvejošanai ar smalkām acīm (uz pusi smalkākas nekā vimbenim)
- vimbūksis Zvejas rīks, tīkls, ar kuru pavasarī zvejoja tūlīt pēc ledus iziešanas un ko auda no smalkām linu vai kokvilnas dzijām
- vienbridis Zvejas tīkls ar kuru var zvejot viens cilvēks
- vadinieks Zvejnieks, kas ar vadu zvejo
- brīvzvejnieks Zvejnieks, kas zvejo bez atļaujas
- atzvejot Zvejojot atnākt
- dupeņot Zvejojot darboties ar dukuru
- vilkt lomu zvejojot gūt lomu
- nozvejot Zvejojot iegūt
- sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu)
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis)
- izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis)
- vazāt Zvejojot laivā vilkt tīklus
- aizzvejot Zvejojot nonākt līdz
- izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju
- piezvejot Zvejojot papildināt (kā daudzumu)
- metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem; vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums
- trollingošana Zvejošanas veids, velcēšana; trollings
- jūru art zvejot
- dīkļot Zvejot
- grūstīt Zvejot
- lenčot Zvejot
- zvejāt Zvejot
- kārst Zvejot (kādā vietā) tā, ka nepaliek gandrīz nemaz zivju; kāst (3)
- nārot Zvejot (sevišķi upes nēģus)
- nozvejot Zvejot (visu laikposmu) un pabeigt zvejot
- abarāt Zvejot ar abaru
- blitnēt Zvejot ar blitni
- bogurēt Zvejot ar bogaru jeb boguru
- kabat Zvejot ar brideni
- bugurot Zvejot ar buguru
- burgāt Zvejot ar burgu
- dukurēt Zvejot ar dukuru
- dūkurēt Zvejot ar dukuru
- dukurot Zvejot ar dukuru
- dūkurot Zvejot ar dukuru
- mangot Zvejot ar dukuru 1(1)
- kablēt Zvejot ar kabli
- kabrēt Zvejot ar kabri (trejbridi), kabeni
- žūkarēt Zvejot ar kakažu vai trejbridi
- kapelēt Zvejot ar kapeli
- klēpot Zvejot ar klēpeni 1
- makšķerēt Zvejot ar makšķeri
- plazavāt Zvejot ar plazu
- rīzēt Zvejot ar rīzi
- rīžot Zvejot ar rīžu
- āleišu Zvejot ar tīkla vilkšanu
- bridžot Zvejot ar tīklu
- smalstīt Zvejot ar tīklu
- uzrīzēt Zvejot ar tīklu
- šmīgot Zvejot ar trali
- tralēt Zvejot ar trali (1); pētīt, meklēt ar trali
- līvēt Zvejot ar trīsstūra prizmas veida bridni (līvi)
- vadot Zvejot ar vadu
- velcēt Zvejot ar velci 1(3)
- slepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
- šlepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
- šļepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
- lāktēt Zvejot naktī ar lāpas palīdzību
- lāpīt Zvejot naktī ar lāpu
- zvejot pa nīcām zvejot pa upi lejup
- bagarēt Zvejot plekstes ar plekstu tīklu
- bugurēt Zvejot plekstes ar plekstu tīklu
- spailīt Zvejot upē
- nesnēt Zvejot uz ūdens virsmas
- rušāt Zvejot vēlā rudenī
- bļitkot Zvejot zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī)
- žibulēt Zvejot zivis ar žibuli
- brist (zivis) zvejot zivis iebrienot ūdenī
- luopeit zvejot zivis seklā ūdenī naktī ar priežu skalu - lōpu
- ķeselēt Zvejot, vēžot ar ķeseli; smelt (parasti zivis) ar ķeseli
- vagot Zvejot; kuģot
- žabārklis Žebērklis zvejošanai
- žabārkls Žebērklis zvejošanai
- žabeklis Žebērklis zvejošanai
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ejo.