Paplašinātā meklēšana

Meklējam aukst.

Atrasts vārdos (282):

Atrasts vārdu savienojumos (9):

Atrasts skaidrojumos (1030):

Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
klešķis Ādas dzeņaukste.
sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā.
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām.
Alaukstes ezers Alauksts, ezers Cēsu novadā.
Alokst-See Alauksts.
naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
kalpone Algota laukstrādniece.
kalps Algots laukstrādnieks.
todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy").
sorbets Alkoholisks vai bezalkoholisks ledusauksts kokteilis.
saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
sāmāt Alus rūgšanas procesa fāze, kad tas puto un čaukst.
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks.
Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
Ārce Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Bangas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Mēmele Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Pumpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Lejasandži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Līves Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Šļaukas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Vienvārstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Briči Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Elstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Lapši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Jancikas Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Liellauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Krapa Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Stari Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Aužeļi Apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
apskaut Apņemt, pārņemt (par gaisu, tumsu, aukstumu u. tml.).
šļaikt Apraksta plaukšķošu skaņu, kada rodas, piemēram, sitot ar plaukstu.
šliukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu.
šļiukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu.
manšete Aproces veida nejutība plaukstas locītavas apvidū histērijas gadījumā.
braucīt Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt.
starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
šļamstināt Ar muti un lūpām čāpstināt, šmaukstināt u. tml.
knībāt Ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt.
šļaupēt Ar plaukstām pliķējot savietot mīklu atpakaļ muldā (kad tā rūgst pāri malām).
pļakāties Ar plaukstām sisties.
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
izplotāt Ar plaukstu izpērt.
noplaukšķināt Ar plaukstu nopērt.
izpļaukstināt Ar plaukstu sitot izšļākt (kādu šķidrumu no trauka).
punčāt Ar plaukstu viegli dauzīt pa ūdeni.
pulkšināt Ar plaukstu viegli dauzīt pa ūdens virsmu.
jonu lampa ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
krioaeroterapija Ārstēšana ar aukstu gaisu.
arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās.
frigorisms Asinsrites traucējums, kas radies ilgstošā aukstuma ietekmē.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
savēst Atdzist, aukstam kļūt.
vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
rekristalizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā auksti deformētiem metāliem, tos karsējot virs rekristalizācijas temperatūras, noņem uzkaldi.
oklūzijas atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kas rodas, aukstajai vai siltajai atmosfēras frontei panākot pretējo atmosfēras fronti un saplūstot ar to.
aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus.
siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus.
ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā.
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem.
saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība; aukstums (3).
diheirija Attīstības anomālija, ko raksturo plaukstas divkāršošanās.
fokomēlija Attīstības kroplība, kad plaukstas un pēdas sākas no pleciem un gūžām.
atvāzt Atvērt (muti, acis, plaukstas u. tml.).
Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km.
krioablācija Audu ablācija ar aukstumu.
nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai.
kriofīti augi, kas pielāgojušies dzīvei sausos un aukstos rajonos.
tetrahīrs Auglis, kam ir četras plaukstas.
paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
basorīns Augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos.
psihrolūzija Auksta apmazgāšana; auksta pelde.
arktiskais laiks aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
glisē auksta melna kafija ar saldējumu vai putukrējumu.
Kamberlendas mērce auksta mērce no jāņogu želejas, vīna, apelsīnu un citronu sulas un garšvielām.
aukstais starts aukstā sāknēšana.
motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu.
Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h.
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h.
Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu.
Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h.
Kalifornijas straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Klusā okeāna Ziemeļu straumes turpinājums, plūst gar Kaliforniju no ziemeļiem uz dienvidiem, savienojas ar Ziemeļpasātu straumi, platums 550-650 km, ātrums — 1-2 km/h.
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei.
Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume.
Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi.
ladauka auksta telpa.
klodnīks auksta zupa.
Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume.
dejeuner a la fourchette aukstas brokastis, uzkožamie.
poikilotermija aukstasiņu dzīvnieku (bezmugurkaulnieku, zivju, rāpuļu u. c.) ķermeņa temperatūras atkarība no apkārtējās vides temperatūras
nepilnā atkvēlināšana auksti deformētu instrumentu tēraudu termiskā apstrāde, lai uzlabotu apstrādājamību ar griešanu un palielinātu plastiskumu.
molekulārais ūdeņraža mākonis auksts un relatīvi blīvs difūzais miglājs, kurā ūdeņradis veido molekulas.
šmergots laiks auksts ziemas laiks.
aukst Auksts, auksti.
pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
sastingt (biežāk sasalt) (kā) kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
sugāt aukstumā pārvērsties vižņos (par ūdeni upē).
saķinkt aukstumā sastingt.
kompresijas aukstummašīna aukstummašīna, kurā aukstumaģentu (amonjaku, freonu u. c.) saspiež kompresorā.
termoelektriskā aukstummašīna aukstummašīna, kurā izmanto Peltjē efektu.
strūklu kompresora aukstummašīna aukstummašīna, kurā par aukstumaģentu parasti lieto ūdens tvaiku (gaisa kondicionēšanas iekārtās).
absorbcijas aukstummašīna aukstummašīna, kurā tieši patērē siltuma enerģiju; par aukstumaģentu parasti lieto amonjaku.
aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras.
aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis).
salus aukstums, sals.
kriogēnā tehnika aukstumtehnikas nozare, kas nodarbojas ar kriogēno temperatūru (<120 K) iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu; izmanto gāzu sašķidrināšanai, uzglabāšanai un transportēšanai.
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
heimatofobija Bailes no aukstuma.
majonnēze Balta bieza mērce, taisīta no etiķa, eļļas un olas, lieto aukstu.
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums.
ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji.
ceraukstieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ceraukste" iedzīvotāji.
danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji.
liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
braucīt Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni).
saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients.
gumijas runga bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci.
blaukšiens Blaukstiens.
borejs Bora - stiprs, auksts ziemeļu vējš.
ņirzēt Brēkt, pīkstēt kā sivēni aukstā laikā vai lietū.
aukt Būt aukstam, vētrainam.
raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
skatīties briesmām acīs būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
sasaldēt Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
salt Būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.).
lipt Būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu).
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
Zerrauxt Ceraukste.
šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā.
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē.
dermatoglifika Cilvēka plaukstu un pēdu ādas papillārlīniju un to zīmējumu pētīšana.
skraukstins cilvēks, kas mēdz ko skraukstināt.
Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli.
della Cimda daļa, kas aptver šo plaukstas daļu.
pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
čīksts Cīpslas izmežģījums (plaukstas locītavā).
čīksts cīpslu izmežģījums (plaukstas locītavā).
prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
sačūpstināt Čāpstināt, šmaukstināt lūpas.
šļapstēt Čāpstināt, šmaukstināt.
šļapstināt Čāpstināt, šmaukstināt.
čūbāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet; čabāt.
čabāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
čabot Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet.
čaugstēt Čaukstēt, čabēt.
svīkstēt Čaukstēt, čakstēt.
čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties.
čākstēt Čaukstēt, šalkt, čabēt, gurkstēt.
ķirkstēt Čaukstēt.
žveukstēt Čaukstēt.
uzčaukstināt Čaukstinot kādu pamodināt.
piečaukstināt Čaukstinot pieiet, pienākt.
vīkšas Čaukstoņa, čaboņa.
šursoņa Čaukstoņa, šalkoņa, švīkstoņa.
čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis.
čaukstains Čaukstošs.
aizčaukstēt Čaukstot attālināties.
cābot Čaukstot iet.
apčabināt Čaukstot, čabot appilināt.
čaksturis Čauksturis.
čaksturs Čauksturis.
šmurkstēt Čurkstēt, čaukstēt.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs.
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
iedzert baušlaku dabūt klepu, iedzerot ko aukstu.
homotips Daļa, kas ir apgriezti simetriska tai pašai ķermeņa daļai, piem., plauksta.
pussalts daļēji auksts, atdzisis.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī).
krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos.
delbs Delms - rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
ķella Delna, plauksta.
dzeņauksniņa Dem. --> dzeņaukste.
dzenukšiņa Dem. --> dzeņaukste.
plaukstiņa Dem. --> plauksta.
plaustiņa Dem. --> plausta, plauksta.
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem.
didināt Drebināties aukstumā.
dideļot Drebināties no aukstuma.
duduļāt Drebināties, aukstumā trīcēt.
gumstīties Drebināties, nākot ārā no auksta ūdens.
ne acu nepamirkšķinot droši, aukstasinīgi.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus.
Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
dzanyūškys Dzenaukstis (aizjūga piederums).
jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
dzeņaugstes Dzeņaukste.
dzenaukša Dzeņaukste.
dzeņaukša Dzeņaukste.
dzeņauksis Dzeņaukste.
dzeņaukstes Dzeņaukste.
dzeņauksti Dzeņaukste.
dzenaukstiņa Dzeņaukste.
dzenaukstis Dzeņaukste.
dzenoška Dzeņaukste.
dzenūkšas Dzeņaukste.
dzenūška Dzeņaukste.
dzeņūska Dzeņaukste.
kaklenīca Dzeņaukste.
kaklenīdze Dzeņaukste.
senusts Dzeņaukste.
prīviši Dzeņaukstes.
gužas Dzeņaukstis.
dzērūksts Dzēraukstis.
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1).
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt.
kurmucis Dzīva, panīkusi, kropla, no aukstumma vai slimības čokurā sarāvusies būtne.
pižurs Ēdiens no biezpiena un sagrieztas maizes aukstā ūdenī.
murcauka Ēdiens, sildīts piens ar aukstu ūdeni sajaukts, mēdz pielikt arī sīpolus.
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers.
tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu.
koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
kriofibrinogēns Fibriogēnam līdzīgs proteīns asinīs, kas izpārslo no plazmas aukstumā.
uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, ja tos plastiski deformē aukstā stāvoklī.
Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu.
advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu.
drebenis Galerts, aukstā gaļa; drebene.
auksteklis Galerts, aukstā gaļa.
drebene Galerts, aukstā gaļa.
līdz ādai galīgi, ļoti stipri, tā, ka viss ķermenis jūt slapjumu, aukstumu.
protonu-protonu cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās Saules tipa un par to aukstākās galvenās secības zvaigznēs.
kaukura ķipis garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni.
kaukuris Garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni.
svīta garš un plats vīriešu mētelis bez oderes (aukstā laikā uzvelkams arī virs kažokādas).
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu.
skrebēt grabēt, skrapstēt; čaukstēt.
nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene.
nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2).
Kokīta grieķu mitoloģijā - viena no upēm pazemes valstībā, kura jāpārvar mirušo dvēselēm, lai nokļūtu Aīdā, tā izcēlās ar ledainu aukstumu.
hiperborejieši Grieķu teikās laimīga ziemeļu tauta, kas mītot jaukā klimatā viņpus aukstās ziemeļu zemes jeb Boreja.
daukstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukste" iedzīvotāji.
daukstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" iedzīvotāji.
dreinēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiņi" iedzīvotāji.
elstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji.
krapēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Krapa" iedzīvotāji.
lieplejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji.
liepulejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji.
plaskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Plaskupji" iedzīvotāji.
ploskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Ploskupi" iedzīvotāji.
rožlejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Rožlejas" iedzīvotāji.
starēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji.
starieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji.
tenieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Teņi" iedzīvotāji.
vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji.
brūkšķēt Gurkstēt (piemēram, velkkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu).
brūšķēt Gurkstēt (piemēram, velkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu); brūkšķēt.
sačārkstēt Gurkstēt, čaukstēt.
izokrimas ģeogrāfiskā kartē novilktas līnijas, kas savieno jūras virsmas punktus, kuros visaukstākajā gada mēnesī ir vienāda temperatūra.
bromisms Hroniska saindēšanās ar bromu, ko raksturo niezoši izsitumi, galvas sāpes, auksti locekļi, sirds vājums, miegainība, apātija, smirdoša elpa.
aizčakstēties Iečaukstēties, pavisam īsu mirkli čaukstēt, čirkstēt.
apsadzerties Iedzerot ko aukstu, saslimt.
apsakvacīties Iedzerot ko aukstu, saslimt.
ahīrija Iedzimta kroplība: vienas vai abu plaukstu trūkums.
pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi.
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
piena kannu dzesētājs iekārta piena dzesēšanai kannās un īslaicīgai glabāšanai; sastāv no ūdens vannas un aukstuma agregāta.
stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā.
gaisa aizkars iekārta, kas neļauj ieplūst telpās aukstam āra gaisam.
rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečaukstēties.
iečaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt.
aizčaukstēt Iesākt čaukstēt.
ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
ieķaukstēties Iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust.
uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties.
uzkniebt Iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); īsu brīdi sāpīgi kairināt.
ieplutāt Iesist ar plaukstu vienu reizi; iepērt.
ieplaukstāt Iesist ar plaukstu.
skābā putra ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā; skābputra.
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
iečaukstēt Ievietot (kaut ko) sniegā ar čaukstošu skaņu.
noaukstēties Ilgāku laiku uzturēties aukstumā, salt.
izčaukstināties Ilgāku laiku, daudz čaukstināt.
izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties.
izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties.
savējoties Ilgstoši uzturoties vējā saaukstēties.
čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstēt (par ko vieglu, sausu).
čaukstināt Ilgstoši, intensīvi čaukstināt.
čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstināt.
šmaukstināties Ilgstoši, intensīvi šmaukstināt (1).
čaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt.
kraukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt.
žvaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt.
perohīrs Indivīds ar iedzimtu plaukstas kroplību.
trešais viedoklis intelektuāļu nostāja 20. gs. 50. gados, kuri aukstā kara laikā kā indivīdi nevēlējās nostāties kādā lielvaru bloku pusē.
eritromelalģija Intensīvs locekļu sārtums, kas sākas no plaukstām un pēdām un lēnām iet tālāk; saistīts ar neiralģiskām sāpēm un trofiskiem traucējumiem.
plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst.
nočākstēties Īsu brīdi čaukstēt, čabēt (par apģērbu).
nočaukstināt Īsu brīdi čaukstināt un pabeigt čaukstināt.
nošmaukstināt Īsu brīdi šmaukstināt un pabeigt šmaukstināt.
uzšmūkšināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
uzšmūkšķināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
uzšmūkstināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
nočaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi čaukstēt.
nošmaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
nošmaukšķināt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
nošmaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
nožvaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvaukstēt.
izaukstināt Izaukstēt (1).
izčakstēt Izčaukstēt, izčākstēt.
izčaukstrēt Izčaukstēt.
čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt.
aizvaukšēties Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt.
aizvaukšķēt Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt.
durt Izraisīt dzeļošu aukstuma sajūtu (par salu, vēju).
dedzināt Izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu).
svilināt Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
iekosties Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu).
buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni.
frigostabils Izturīgs pret aukstumu.
Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas.
izraisīt Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem; būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
aukstais zibens ja kāda zibens sasperta ēka neaizdegās, tad mēdza spriest, ka tas bijis "aukstais zibens".
čakstene Kāda dārza puķe ar sausiem, čaukstošiem ziediem.
didelis Kāds, kas drebinās no aukstuma.
pačužināties Kādu brīdi rakt čaukstošu masu.
izčakstināties Kādu laiku čaukstinot meklēt (sienā vai salmos).
pavārškas Kāju plaukstas locītava.
tramontans Kalnu vējš - auksts ziemeļu un ziemeļaustrumu vējš Itālijā un Ziemeļspānijā.
gaņģenieks Kalps (laukstrādnieks), kas veic noteiktu darbu daļu vai apstrādā noteiktu zemes gabalu.
puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
gājējs Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks.
Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē.
pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu).
čaukstulis Kaut kas, kas rada čaukstoņu.
zizēt Klabināt zobus (aukstumā).
klapes Klauvējamais dēlis (ko izmantoja signalizācijai aicinot mājās laukstrādniekus).
paaukstināties Kļūt aukstākam.
izaukstēt Kļūt aukstam vai aukstākam (par telpu).
noaukstēt Kļūt aukstam.
atsirdīties Kļūt aukstasinīgam.
izsaldēties Kļūt pilnīgi aukstam (parasti par telpu).
uzrimt Kļūt remdenam (par kaut ko, kas pirms tam bija auksts).
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt.
nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
vērt Kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi).
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
nostipt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta.
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pārsalt (2).
nosalt Kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu).
saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.).
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
atdzist Kļūt vēsākam vai vēsam, arī aukstam.
dzist Kļūt vēsam, aukstam.
sačaukstēt Kļūt, parasti viscaur, sausam, čaukstošam.
skrulis Koka uzmava auklu pinēja plaukstu pasargāšanai.
slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups).
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
Antarktīda Kontinents dienvidu puslodē, Antarktikas centrālajā daļā ap dienvidpolu (angļu valodā "Antarctica"), aukstākais, vējainākais, sausākais, pēc vidējā augstuma (2350 m) augstākais pasaules kontinents, platība - 14 miljoni kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju.
ļaužistaba Kopēja istaba, kur mitinājās gājēji, laukstrādnieki.
saplauksnāt Krietni sapērt ar plaukstu.
saplaukstēt Krietni sapērt ar plaukstu.
Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus.
lapa Ķepa; plauksta; roka.
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
iņ Ķīniešu daoismā viens no diviem ("iņ un jaņ" arī "iņ un jan") viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
jaņ Ķīniešu daoismā viens no diviem (iņ un jaņ) viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
vivat, crescat, floreat lai dzīvo, lai zeļ, lai plaukst.
pičāt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
pičināt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
pičināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
pličāties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
pličināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
laplaiks Lapu plaukstamais laiks; lapplūkstamlaiks.
lapplūkstamlaiks Lapu plaukstamais laiks.
pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos.
plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas.
druvuliņa Laukstrādniece, kas strādā druvā.
laucenīca Laukstrādniece, kas tīrumā strādā.
akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu.
kalpa ļaudis (arī cilvēki) laukstrādnieki.
akotnieks Laukstrādnieks Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kuru saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai.
linu kulstītājs laukstrādnieks, kas ar speciālu rīku izsit no linu stublājiem koksnes daļas (spaļus).
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
pļavnieks Laukstrādnieks, kas strādā pļavā.
druvasnieks Laukstrādnieks.
druvāsnieks Laukstrādnieks.
druvenieks Laukstrādnieks.
druvenietis Laukstrādnieks.
druvesnieks Laukstrādnieks.
līgumdiena Laukstrādnieku līgšanas diena, deramdiena.
deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena.
deramlaiks Laukstrādnieku līgšanas laiks.
mūžīgais ledus ledus (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst.
apkala Ledus, ar ko pārklājas zeme un koki, kad aukstā laikā uznāk lietus vai migla; atkala.
ledus sega ledus, kas izveidojas okeānos, jūrās, upēs, ezeros, mākslīgās ūdenskrātuvēs aukstajā gadalaikā.
mākslīgais ledus ledus, ko iegūst, sasaldējot ūdeni aukstuma iekārtās ledus ģeneratoros.
vēlais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīgs ļoti auksts un sauss klimats.
akroparestēze Lēkmjveida durstīšanas, skudru ložņāšanas, salšanas, tirpšanas sajūta plaukstās, roku pirkstos, pēdās, kāju pirkstos.
ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā.
bupate Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
bupete Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
bupets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
bufets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; telpa, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
izolācija Līdzekļi un pasākumi, ar kuriem būvkonstrukcijas, un ēkas, kā arī iekārtas, aparātus u. tml. aizsargā pret nevēlamiem fizikāliem, ķīmiskiem faktoriem (ūdeni, siltumu, aukstumu, trokšņiem u. c.).
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte.
Olene Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km.
rauties Liekties, vilkties uz iekšu (parasti aiz aukstuma, sāpēm, bada) - par ķermeņa daļām.
Ušuru purvs Lielais Mārku purvs Daukstu un Līgo pagastā.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
konga lielas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni.
kalatuns Liels aukstums.
salums Liels aukstums.
sprakstinis Liels aukstums.
holoģina Liels sals; aukstums.
kalpu gals lielsaimnieka dzīvojamās ēkas daļa, kur mīt laukstrādnieki.
čabs Lieto, lai aprakstītu čaukstošu, šalcošu troksni.
birr Lieto, lai paustu aukstuma sajūtas, ķermeņa trīsas.
brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
atkala Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.
leipirija Locekļu aukstums drebuļdrudža gadījumā.
aizaukstēt Ļaut palikt aukstam, atņemot siltumu, sabojāt.
sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
svelīgs Ļoti auksts (ar ledainu stindzinošu vēju).
svelons Ļoti auksts laiks (ar ledainu, stindzinošu vēju).
salīgs ļoti auksts laiks, kad ir stiprs sals.
spergoņa Ļoti auksts laiks.
bargs Ļoti auksts, grūti paciešams (par laika apstākļiem).
skarbs Ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu); bargs (3).
svelains Ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
svelošs Ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
svelots Ļoti auksts; ļoti liels (aukstums vai karstums).
spelgonīgs Ļoti auksts; spelgs.
ledains Ļoti auksts; stindzinošs (par aukstumu).
svelmīgs Ļoti auksts; svelmains (2).
auksts kā ledus ļoti auksts.
kā ledus ļoti auksts.
ledusauksts Ļoti auksts.
svelmains Ļoti auksts.
dreb kā apšu lapa ļoti dreb, trīc (aiz bailēm, uztraukuma, aukstuma u. tml.).
ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; auksts.
panhondrīts Ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns.
pūst (vai) dvēseli laukā ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam.
ledus Ļoti stiprs (par aukstumu, vēsumu).
bora Ļoti stiprs un brāzmains vējš, kas piejūras apgabalos pūš no kalniem, kad tur ieplūst auksta gaisa masas.
svelotīgi Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts) sveloti.
sveloti Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts).
trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu.
bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija).
aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem).
kopējošais manipulators manipulators, kura darba orgāns atkārto operatora rokas plaukstas kustības.
blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
apaukstēt Mazliet saaukstēt; apsaldēt.
apaukstēties Mazliet saaukstēties; apsaldēties.
plaukstdators Mazs dators, kas novietojams plaukstā (tā iespējas ir ierobežotas); barošanas avots parasti ir baterijas; palmdators, piezīmjdators.
Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā; Ķīkas strauts.
dresings Mērce, parasti auksta; ar to servē salātus un aukstos sakņu, zivju, gaļas ēdienus.
vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
paaukstums Mērens aukstums.
kirasas Metāla bruņas, kuras uzlika uz muguras un krūtīm, lai izsargātos no auksto ieroču triecieniem; 20. gs. sākumā kirasas vēl bija dažu armiju kavalērijā kā parādes formas tērpa piederums.
karstlūzens Metāls, kas sarkankvēlē nav kaļams un velmējams, bet sadrūp, kamēr aukstumā apstrādājams ļoti labi.
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
vasarzaļie meži meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
aukstais galds mielasts ar aukstiem ēdieniem.
furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
ar aukstu (arī vēsu) prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
ar aukstu prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
ar vēsu (arī aukstu) prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām. saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
suga migla, kas ceļas aukstā laikā un mitrās vietās.
kūpoņa Miglas veidošanās aukstā gaisa masā virs siltākas ūdens virsmas.
auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta.
lāseņi Minerālu veidojumi, kas izgulsnējas no aukstiem mineralizētiem ūdeņiem gk. alās.
kriokardioplēģija Miokarda kontrakciju apstāšanās, lietojot aukstumu sirds ķirurģijā.
Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis.
nostiprinātājs muskulis muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties.
miogeloze Muskuļa sacietēšana, mezglu un sabiezējumu rašanās muskulī, sevišķi aukstuma ietekmē (bieži sēžas muskuļos).
džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru.
duncis Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai); šāds aukstais ierocis.
poškas neapdzīvota vieta; tukša, auksta māja.
pačaukstēt Neilgu laiku, mazliet čaukstēt.
pačaukstināt Neilgu laiku, mazliet čaukstināt.
pačaukstināties Neilgu laiku, mazliet čaukstināties.
pašmaukstināt Neilgu laiku, mazliet šmaukstināt.
prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
nepamirkšķināt ne acu neizrādīt savas izjūtas, sastopoties ar ko neparastu, nepatīkamu, grūtu; bez sirdsapziņas pārmetumiem, drosmīgi, aukstasinīgi; vienaldzīgi.
frigolabils Neizturīgs pret aukstumu.
arigoze Nejutība pret aukstumu.
krianestēzija Nejutība pret aukstumu.
anaistēzija Nejutība, nespēja sajust sāpes, aukstumu, karstumu u. c.; anestēzija.
impasibls Nejūtīgs, vienaldzīgs, aukstasinīgs.
sinces Neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
didelīgs Nemierīgs, kustīgs, trakulīgs; drebulīgs no bailēm vai aukstuma.
makrohīrija Nenormāli lielas plaukstas.
mikrohīrija Nenormāli mazas plaukstas.
paraproteins Nenormāls serumglobulins, kas sarec aukstumā un kam ir liela molekulmasa.
hiromikrija Neparasti maza plauksta.
fatāls (arī filozofisks) miers nesatricināms miers, aukstasinība.
fatāls miers nesatricināms miers, aukstasinība.
filozofisks miers nesatricināms miers, aukstasinība.
ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
paracetamols Nesteroidāls preparāts, kam ir spēcīga pretsāpju un pretdrudža darbība, kuras dēļ to bieži lieto augšējo elpceļu slimību un saaukstēšanās gadījumā.
salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
drūvēt No aukstuma sastingt.
uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
majonēze No zivīm vai putnu gaļas gatavots aukstais ēdiens šādā mērcē.
nobraucīt Noberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
nočaukstēties Nočaukstēt.
nošvīkstēt Nočaukstēt.
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
noplekšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām.
noplokšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām.
sniegs Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
psihr- Norāda uz aukstu, aukstumu.
psihro- Norāda uz aukstu, aukstumu.
kri- Norāda uz aukstumu.
krimo- Norāda uz salu vai aukstumu.
siltumaizsardzība Normāla siltuma režīma nodrošinājums aviācijas un raķešu iekārtās un aparātos, lai pasargātu no aerodinamiskas sasilšanas atmosfēras blīvajos slāņos. Ir aktīvas s-as metodes (ar aukstu dzesēšanas šķidrumu, piem., degvielu) un pasīvas s-as metodes (ar siltumizolējošiem un aizsargājošiem materiāliem).
apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu.
ieaukstēt Nosalt, apaukstēties.
nosalēt Nosalt; stipri izaukstēt.
noskraustināt Noskraukstināt.
nošmukstināties Nošmaukstēties.
fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos).
Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
ņaukšt Ņaukstēt.
ņaukšiens Ņaukstiens.
ņaukšķiens Ņaukstiens.
apvelings Okeāna dzīļu aukstā, ar barības vielām bagātā ūdens pacelšanās augšpusē (silto, vēja aizpūsto virsējo ūdens slāņu vietā).
poikilotermi Organismi ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru; aukstasiņu dzīvnieki.
katarobionti Organismi, kas spēj dzīvot tikai tīrā, nepiesārņotā, ar skābekli bagātā, aukstā ūdenī.
dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas.
kriestēzija Paaugstināta jutība pret aukstumu.
aukstnējs Paauksts, dzestrs.
aukstans Paauksts.
aukstens Paauksts.
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
Pahzen Pāces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts.
Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja.
Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala.
Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja.
Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja.
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu.
Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā.
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja.
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja.
paplekšināt Pagludināt, viegli sitot ar plaukstām.
līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
spiesties Pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
nosaldēt Pakļaut (cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu) aukstuma iedarbībai tā, ka rodas audu bojājums.
apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
saldēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
saldēties Pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
izaukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst auksts vai aukstāks.
pāraukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
paaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aukstāks.
paplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst.
saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
šmaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1).
izsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksts.
izplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
nosaldēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļā).
plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas); panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
iečaukstināt Panākt, ka sāk čaukstēt.
saldēt Par aukstu apģērbu, apaviem.
iekost Par salu, aukstumu.
kost Par salu, aukstumu.
pārsaldēt Pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai.
pārsaldēties Pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai; arī saaukstēties.
atmosfēras fronte pārejas josla starp silto un auksto gaisa masu.
siltā fronte pārejas zona starp aukstu un siltu gaisa masu, ja silta gaisa masa uzplūst aukstajai gaisa masai un liek tai atkāpties.
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
konģenitālā paramiotonija pārmantota miopātija (autosomāli dominanta pārmantošana): aukstuma ietekmē muskulatūra krampjveidīgi saraujas; siltumā muskulatūra atslābst, nereti iestājas parēze.
ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis.
mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
hiperkriestēzija Pārmērīga jutība pret aukstumu.
akrohiperhidroze Pārmērīga plaukstu un pēdu svīšana.
progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu.
snaudpumpuri Pasīvie veģetatīvie pumpuri, kas plaukst, ja fizioloģisku traucējumu pēc apturēta aktīvo pumpuru augšana.
uzskūpstīt Paskubināt zirgu ar skaļu šmaukstienu.
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā.
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā.
piekost Pastiprināties (par salu, aukstumu).
mobilā komercija pasūtījumu veikšana ar tīmekļa starpniecību, bezvadu sakariem izmantojot mobilos telefonus un plaukstdatorus.
rigoze Patoloģiska aukstuma sajūta.
krioglobulīns Patoloģisks asiņu globulīns, kas izpārslo no seruma aukstumā.
pronācija Paukošanā - tāda pozīcija, kurā bruņota roka ir pavērsta ar plaukstu uz leju.
atroceniski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.).
atrociski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.).
atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
hipokriestēzija Pazemināta aukstuma sajūta.
papardes zieds pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile.
Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns.
iekniebt Pēkšņi izraisīt asas sāpes (par aukstumu, vēju).
nočākstēt Pēkšņi nočaukstēt.
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt čabēt, čaukstēt, grabēt.
7/8 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz plaukstas locītavai.
garās piedurknes piedurknes, kas sniedzas līdz plaukstas pamatnei.
pārdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts.
apsaldēt Pieļaut, ka rodas iekaisums; apaukstēt.
pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
karstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru ar pašu ražoto enerģiju, pēc aukstās piestrādes; šo piestrādi sāk, motoru darbinot bez slodzes (brīvgaitas režīmā), un turpina, pakāpeniski slogojot motoru ar stenda bremzēšanas iekārtu.
aukstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru piespiedu kārtā, nevis ar pašu ražoto enerģiju, bet auksta motora kloķvārpstu griež ar stenda piedziņas iekārtu; pēc motora aukstās piestrādes to rūpīgi apskata un pārbauda sastiprinājumu uzgriežņu pievilkšanas momentu.
Oimjakona Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu.
spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m.
sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts.
somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna.
atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā.
dūre Plaukstā savilkti pirksti; roka ar plaukstā savilktiem pirkstiem.
ķelva Plauksta, ķepa.
delna Plauksta.
plauksna Plauksta.
plauksne Plauksta.
plaukste Plauksta.
plauksts Plauksta.
plausta Plauksta.
delna Plaukstas apakšējā daļa.
dūrgalis Plaukstas locītava; piedurknes aproce.
ģerkste Plaukstas locītavas sāpes.
karpektomija Plaukstas pamata kaula vai kaulu eksartikulācija.
karpoptoze Plaukstas pamata un pirkstu izstiepēju paralīze.
aizroce Plaukstas pamats.
mazais pirkstiņš plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts.
šauva Plaukstas, saujas platums (kā garuma mērvienība).
palmdators Plaukstdators - neliels kabatas formāta dators; piezīmjdators.
personālais ciparasistents plaukstdators personiskās informācijas pierakstīšanai ar speciāla zīmuļa palīdzību, piemēram, noteiktu datumu un adrešu fiksēšanai, dažādu piezīmju pierakstam.
rokas PC plaukstdators, kas strādā operētājsistēmas _Microsoft Windows CE_ vadībā un izpilda šajā sistēmā izveidotās lietotājprogrammas.
pingerpolka Plaukstiņpolka.
plaukstiņdeja Plaukstiņpolka.
plaukstinpolka Plaukstiņpolka.
atplaukt Plaukstot atvērties (par pumpuriem, ziediem); uzplaukt, uzziedēt.
pārsprāgt Plaukstot atvērties (par pumpuriem).
uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām); izplaukt.
izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām).
plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
malācija Plaukstu āmurveida kustības (piem., horejas gadījumā); rauste.
aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
Kirengeshoma palmata plaukstveida kirengešoma.
Sasa palmata plaukstveida sasa.
Filipendula palmata plaukstveida vīgrieze.
pļaukšināt Plaukšķināt ar plaukstām.
plaušķināt Plaukšķināt, sist plaukstas.
pļikšķināt Plaukšķināt; viegli sist ar plaukstu.
pļikstināt Plaukšķināt; viegli sist ar plaukstu.
vilkt Plūst aukstam gaisam, pūst vējam; būt caurvējam.
dvesmot Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); dvest (3).
dvest Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu).
čalbīt Pļāpāt, murmināt, čaukstēt.
Pommusch Pomušas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
antipasta Priekšēdiens; aukstās uzkodas ēstgribas rosināšanai.
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
siņces priekštelpa starp silto un auksto istabu.
hiromegālija Pseidoakromegālija; siringomiēlija, kuras gadījumā pietūkst plaukstas, plaukstu pamats un potītes.
Austrumi PSRS un tās ietekmē esošo valstu apzīmējums aukstā kara laikā.
veģetatīvais pumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; lapas pumpurs.
snaudpumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; snaudošais pumpurs.
pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils.
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju).
izkaukāt Pūšot padarīt (telpu) aukstu (par stipru vēju).
praktiskā radiobioloģija radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
nočiukstēt Radīt čirkstošu, čaukstošu, čivinošu skaņu.
garot Radīt garaiņus (par silta gaisa plūsmu aukstumā).
pļirkšķināt Radīt plaukšķošu troksni (piemēram, sitot ar plaukstu pa ūdeni).
iešvīkstināt Radīt plīkšķi, čaukstoņu.
pļiukšināt Radīt pliukšķošu skaņu piesitot ar plaukstu.
pļiukšķināt Radīt pliukšķošu skaņu piesitot ar plaukstu.
dvest Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu).
uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2.
boreālais klimats raksturīgas ar aukstu ziemu un siltu (lai gan īsu) vasaru.
plaukt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, sasitot plaukstas.
pļiukš Raksturo skaņu, kas rodas sitot kādam ar plaukstu pa ausi.
salt Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā.
gallerts Receklis, želeja, aukstā gaļa.
redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
apsaldēties Refl. --> apsaldēt; apaukstēties.
krimodīnija Reimatiskas sāpes aukstā, drēgnā laikā.
piedzimtā pahionīhija reta ektodermas attīstības anomālija, kam raksturīgas distrofiskas nagu pārmaiņas, plaukstu un pēdu apakšu hiperkeratoze, matu anomālijas, ceļu un elkoņu folikulārā keratoze un radzenes diskeratoze.
Daukstis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" nosaukums latgaliski.
apaukstējums Rezultāts --> apaukstēt.
fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas.
dulte Roka bez plaukstas.
apakšdelms Rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai.
delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
plauskas Rokas plaukstas puse.
stumbēns Rokas vai kājas daļa, kas palikusi pēc plaukstas vai pēdas amputācijas.
palmoskopija roku plaukstas ādas papilāro līniju uzbūves izpēte.
aukstumslimums Saaukstēšanās.
sasldēšanās Saaukstēšanās.
sasaldēt Saaukstēt.
dabūt caurvēju saaukstēties caurvējā.
aizčākstēt saaukstēties un aizsmakt.
savēst saaukstēties, sasaldēties.
saaukstināties saaukstēties.
aizsaldēties Saaukstēties.
ieaukstināties Saaukstēties.
sasaldēties Saaukstēties.
sastebēt Saaukstēties.
savēsties Saaukstēties.
sabraucīt Saberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
krio- Saistīts ar aukstumu, aukstuma-, ledus- (piem., krioloģija, krioterapija).
salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
klabināt zobus sajust stipru aukstumu; izjust lielas bailes, satraukumu.
saltums Sajūta, ko rada zema temperatūra; aukstums (2).
(auksts) kā ledus (gabals) saka par ko ļoti aukstu.
kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu.
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
sals (arī aukstums, vējš) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
zobi stingst saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
dzeļ kā nātres saka, ja aukstums rada asu, sāpīgu, nepatīkamu sajūtu, ja kas sagādā dziļas ciešanas.
nevar (ne) degunu laukā rādīt saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
sals pievelk saka, ja laiks kļūst ievērojami aukstāks.
auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī, arī satraukumā, bailēs).
auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī)
zobi klab saka, ja sajūt stipru aukstumu; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta.
iepakāt Saklāt, sasegt ko no visām pusēm, lai nepiekļūtu aukstums.
sugot sākt aizsalt (par ūdeni ūdenskrātuvē, kad tas aukstumā paliek biezs)
mīknāt Sākt kļūt siltākam (pēc auksta laika, sala).
nošvaukstēt Sākt švaukstēt un pārtraukt švaukstēt.
sačaukstināt Sākt, parasti pēkšņi, čaukstināt.
satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) - piemēram, - par aukstumu.
dzeņauskas Saku sastāvdaļa - ādas siksnas, ar kurām, jūdzot zirgu, sasaista loku ar ilksīm; dzeņaukstes.
sasalīgs Salīgs, kas nepanes aukstumu un ātri salst.
lints Salmu sega, ar ko ziemu aizsedz logus pret aukstumu.
limsts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām.
limte Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām.
limts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām.
saltonis Sals, aukstums.
mīksts Samērā silts, patīkams (par laikposmu, laikapstākļiem, kas parasti seko aukstumam, salam).
pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
paauksts Samērā, arī mazliet auksts; pretstats: pakarsts.
pakarsts Samērā, arī mazliet karsts; pretstats: paauksts.
ģirgzde Sāpe, biežāk - sāpīga, krakšķoša plaukstas vai pirkstu locītava, kas rodas no rokas pārpūlēšanas.
hiropodalģija Sāpes plaukstās un pēdās.
knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); arī kniebt (3).
kniebt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.).
kniebīgs Sāpīgi, asi sajūtams (par aukstumu, vēju).
krioanalgēzija Sāpju sajutās mazināšana, lietojot aukstu aplikāciju.
vēss saprāts saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
sasarausties Sarauties (no aukstuma, sāpēm, bailēm u. tml.).
sakukurēties saruties (kā vistas aukstumā).
apsaldināt Sasaldēt, ļaut saaukstēties.
sapļecināt Sasist plaukstas.
uzblaukšināt Sasitot plaukstas piedraudēt.
apsaldēšanās Saslimšana aukstuma iedarbības rezultātā.
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
saklipt Sastingt (no aukstuma).
atstibt Sastingt no aukstuma.
pagopleksija Sastingums no aukstuma; nosaldējums.
apņemt Satvert, aptvert (ar plaukstām).
saspļaut Savienojumā "saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās": uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas.
sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
Ķivuļu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Bauskas novada Ceraukstes pagastā, ierīkota Mūsas labajā krastā, nelielā, lēzenā reljefa paaugstinājumā, spriežot pēc senlietu atradumiem, bijusi apdzīvota vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs).
berdišs Senlaiku aukstais ierocis – plats, garš cirvis ar asmeni pusmēness formā garā kātā.
vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
ferula Senos laikos - lineāls, ar kuru sita pa plaukstām palaidnīgiem skolniekiem.
mazūdens Sezonāls, ilgstošs, zems ūdenslīmenis upēs, ko nosaka sausi vai auksti laikapstākļi.
jeunesse Sieviešu apģērbā plata saite, kas, apsieta ap zodu un ausīm, sarga no aukstuma.
uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti no kažokādas) roku iebāšanai, lai pasargātu tās no aukstuma.
zosāda Sīki konusveida mezgliņi ādā (no aukstuma vai nervu uzbudinājuma).
dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu.
šmaukstulēns Sīks dzīvnieks, kas šmaukstina.
Melderu grāvis Silakroga grāvis, Alauksta un Tauna savienojums.
oklūzija Silta gaisa izspiešana uz augšu, kad zem tā ieplūst auksts gaiss (parādība ciklonā).
Brazīlijas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sankori raga, uz dienvidiem no Laplatas, sastopoties ar auksto Folklendu straumi, ieplūst Rietumvēju straumē.
Adatas raga straume siltā straume Indijas okeānā pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem, veidojas saplūstot Mozambikas un Madagaskaras straumei, vidējais ātrums - 2,7-3,7 km/h, sastopoties ar auksto Rietumvēju straumi grimst.
iztvaikotājs Siltuma apmaiņas aparāts, kas iztvaicē kondensatorā sašķidrināto aukstuma aģentu.
aukstumjauda Siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj aizvadīt no dzesējamā objekta laika vienībā.
dzesēšanas cikls siltuma pārneses cikls no ķermeņa ar zemāku temperatūru uz ķermeni ar augstāku temperatūru (aukstummašīnās).
siltumvadāmība Siltuma pārneses veids - pārnese no vielas karstākas daļas uz aukstāku daļu; realizējas, daļiņām (atomiem, molekulām, elektroniem) ar lielāku enerģiju tieši nododot enerģiju daļiņām ar mazāku enerģiju.
gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu.
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators.
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
sincis Sinces - neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
plokņīt Sist (ar plaukstu); dunkāt.
plaukstāt Sist ar plaukstām.
plaukstēt Sist ar plaukstām.
sašļaukāt sist ar plaukstu pa seju.
plauksnāt Sist ar plaukstu.
plauksnīt Sist ar plaukstu.
aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
dublētā sistēma sistēma ar diviem iekārtu komplektiem, no kuriem viens ir darba stāvoklī, bet otrs atrodas aukstā nodrosē.
termosifons Sistēma iekšdedzes motora dzesēšanai ar šķidrumu (ūdeni); šajā sistēmā ūdens cirkulāciju motora apvalkā un radiatorā rada siltā un aukstā ūdens blīvuma starpība.
apkure Sistēma, ar kuru telpās aukstajā gada periodā rada un uztur vēlamo gaisa temperatūru.
pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pliķis.
pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļauka.
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus).
jotuni Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievu pretinieki, dažādi milži, kas mīt ziemeļos un austrumos, akmeņainā un aukstā zemes nomalē.
suņa laiks slikts, parasti vētrains, auksts, laiks ar nokrišņiem.
akromegālija Slimība, kas rodas no hipofīzes augšanas hormona pārprodukcijas un izpaužas pārmērīgā sejas kaulu, plaukstu un pēdu augšanā.
psihrofobija Slimīga jutība pret aukstumu.
psihrofobija Slimīgas bailes no aukstuma.
kollers Smadzeņu kaite, kas skar tikai vidēja vecuma, it sevišķi smagos aukstasiņu zirgus.
sniega sega sniega kārta, kas izveidojas, uzsniegot sniegam aukstajā periodā.
mūžīgais sniegs sniegs (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst.
delma garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no delma plecgala virsotnes līdz plaukstas locītavai (līdz īlai); virskreklu lielumu skalas vadmērs.
Manala somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, tās saimnieki, kā arī upe, kas atdala mirušo pasauli no dzīvo pasaules, tā ir drūma, krēslaina un auksta sēta, kas atrodas pasaules ziemeļu malā, kā arī zem zemes.
ķerties Spēcīgi ietekmēt, iedarboties (piemēram, par sauli, vēju, aukstumu).
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par sauli, vēju, aukstumu).
zaļš Spēcīgs, arī plaukstošs.
burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā.
spelgoņa Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1).
spelgonis Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1).
spalgonis Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums.
vilkšana Spiedapstrādes veids stiepļu izgatavošanai - apaļu vai fasonprofila sagatavi aukstā stāvoklī izvelk caur spraugu, kuras šķērsgriezums ir mazāks par sagataves šķērsgriezumu; v-as procesā metāls plastiski deformējas un uzkaldinās; tā plastiskumu var atjaunot ar atkvēlināšanu.
paukošana Sporta veids - cīņa ar aukstajiem sporta ieročiem, kuras mērķis ir skart ar ieroci pretinieku un aizsargāt sevi.
vazomotoriskā angīna stenokardija ar žņaugšanas sajūtu krūtīs, bāluma un cianozes miju, locekļu aukstuma un notirpuma sajūtu.
hiasms stilistiska figūra, viens no sintaktiskā paralēlisma veidiem: frāzes vienā daļā attiecīgo vārdu kārtība ir pretēja nekā otrā, sintaktiski tai līdzīgā daļā, piemēram, _Karstā vasarā un ziemā aukstā_.
spirgns stindzīgi auksts, bet saulains.
svela Stiprs aukstums; stiprs sals.
svelme Stiprs aukstums.
afgānietis Stiprs, putekļains vietējais dienvidrietumu vējš Amudarjas augštecē, kas saistīts ar auksto gaisa masu ieplūšanu Turānas zemienē.
arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces.
(ie)cirst pliķi (arī pļauku) strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu).
iecirst pliķi (arī pļauku) strauji iesist ar plaukstu (parasti pa vaigu).
tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
psihroanestēzija Subjektīva aukstuma sajūta.
psihroestēzija Subjektīva aukstuma sajūta.
svelonis Sveloši karsts vai auksts laiks.
sveloņa Svelošs karstums vai aukstums.
zizināt Šalkt, čaukstēt.
žūžēt Šalkt, čaukstēt.
šalka Šermuļi, auksti drebuļi, šausmas; trīsas, drebuļi.
šalkanas Šermuļi, auksti drebuļi, šaušalas.
muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos.
aukstumnesējs šķidrums, kas cirkulē aukstuma iekārtas sistēmā un aizvada siltumu no dzesējamās vides uz aukstummašīnu.
šmaukšēt Šmaukstēt.
šmaukstienis Šmaukstiens.
šmaukšķināt Šmaukstināt.
žmaukstināt Šmaukstināt.
pižonisks Švaukstīgs; nenopietns.
švaukstisks Švaukstīgs.
pižons Švauksts; iedomīgs cilvēks.
svīkšoņa švīkstoņa, čaukstoņa.
siltai Tā, ka aizsargā pret aukstumu; tā ka nepiekļūst aukstums.
čokurs Tā, ka ir saliecies, savilcies (parasti aiz aukstuma, sāpēm).
roka Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.
roka Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta; tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.
atrocisks Tāds (grūdiens, sitiens), kas tiek veikts, pavēršot plaukstu uz augšu.
sprēgains Tāds (laiks ziemā), kad ir lausks; ļoti auksts.
ķepaiņš Tāds (lauksaimniecības darbarīks, parasti ecēšas), kam ir paplatināti, plaukstai līdzīgi zari.
brikns Tāds, kad ir lietains, auksts (par laiku).
stindzinošs Tāds, kad ir ļoti auksts (par laikposmu).
stings Tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
karsts Tāds, kam ir (samērā) augsta temperatūra; pretstats: auksts.
silts Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
salts Tāds, kam ir zema temperatūra; auksts (1).
bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību; tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam; mierīgs, nosvērts, auksts.
zils Tāds, kas (kādu apstākļu, piemēram, aukstuma, ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
dzelošs Tāds, kas asi kairina (par vēju, aukstumu u. tml.).
ekstrakarpāls Tāds, kas atrodas ārpus plaukstas pamata.
intrakarpāls Tāds, kas atrodas plaukstas pamatā vai starp plaukstas pamata kauliem.
interkarpāls Tāds, kas atrodas starp plaukstas pamata kauliem.
karpometakarpāls Tāds, kas attiecas kā uz plaukstas pamatu, tā delnu.
karpopedāls Tāds, kas attiecas kā uz plaukstas pamatu, tā pēdu, piem., laringospazmas radīti krampji bērniem.
karpokarpāls Tāds, kas attiecas uz divām plaukstas pamata daļām, piem., uz plaukstas pamata kaulu divām rindām.
karpofalangeāls Tāds, kas attiecas uz plaukstas pamatu un falangām.
augšupejošs Tāds, kas attīstās, uzplaukst.
roka Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem; tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.
svilīgs Tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu); stipri smeldzošs (par sāpēm).
stindzinošs Tāds, kas izraisa stipru aukstuma sajūtu.
silts Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
čaukstīgs Tāds, kas mēdz čaukstēt.
nesalts Tāds, kas nav auksts.
salts Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns; auksts (5).
dzestrs Tāds, kas nesilda (par sauli vēsā, aukstā laikā, par gaismu u. tml.).
agrīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. ātrāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem).
vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3).
algogēns Tāds, kas rada aukstuma sajūtu.
vēss Tāds, kas rada mērena vides aukstuma sajūtu (par krāsām).
paass Tāds, kas samērā stipri stindzina (par vēju, aukstumu).
anabiotisks Tāds, kas spēj atjaunot dzīvības procesus pēc anabiozes (sausuma vai aukstuma sastinguma).
ass Tāds, kas stindzina (par vēju, aukstumu).
salīgs Tāds, ko ietekmē (samērā) zema temperatūra, tāds, kas nav izturīgs pret aukstumu (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur, piemēram, augsne, reljefs, rada grūtus dzīves apstākļus.
astoņroku Tāds, kura garums ir astoņi plaukstu platumi (parasti par izkapti).
četrroku Tāds, kura garums ir četri plaukstas platumi.
deviņroku Tāds, kura garums ir deviņi plaukstas platumi (parasti par izkapti).
piecroku Tāds, kura garums ir pieci plaukstu platumi (parasti par izkapti).
septiņarpusroku Tāds, kura garums ir septiņarpus plaukstas platumi (parasti par izkapti).
septiņroku Tāds, kura garums ir septiņi plaukstu platumi (parasti par izkapti).
sešroku Tāds, kura garums ir seši plaukstu platumi (parasti par izkapti).
salīgs Tāds, kurā izpaužas neizturība pret aukstumu.
lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas.
dzerkste Tautas nosaukums čirkstošam cīpslu makstu iekaisumam (saaukstēšanās, sastrādāšanās sekas).
augļu glabātava telpa ar aukstuma iekārtu augļu ilgstošai uzglabāšanai; vēlamais glabāšanas režīms ir no -2 līdz +3 °C temperatūra un 80-95% relatīvais gaisa mitrums (gaisu mitrina, sīki izsmidzinot ūdeni).
vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē.
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus.
nuļļa punkts termometriem punkts, kur sāk grādus skaitīt: uz augšu siltuma, uz leju aukstuma.
šķipstēt Tīt šķipsnā (ap plaukstu).
pļaikšķis Troksnis, kāds rodas, piemēram, sasitot plaukstas.
plaukšis Troksnis, kas rodas sasitot plaukstas.
kruknēt Tupēt, sēdēt un drebināties aukstumā.
garaiņi Tvaiks, ko veido silts gaiss aukstumā.
Ārces strauts ūdenstece Latvijā, Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Ķīkas ūdenskrātuve ūdenstilpe Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzpludināta uz Ķīkas strauta, platība — 5,2 ha.
akladioze Ulceroza dermatomikoze uz plaukstām un pēdu apakšām, sastopama Ceilonā un Malajā.
Alksne Upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts.
pirksts Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā.
uzsist pļauku (arī pliķi) uzsist ar plaukstu (kādam, uz kā).
uzpokšināt Uzsist ar plaukstu.
stigmatisms Vairākkārt pie sevišķi eksaltētām personām atzīmēta Kristus piecām krusta brūcēm atbilstošu zīmju (stigmatu) parādīšanās uz pieres, krūtīm, plaukstām un kāju pēdām.
piepliķēt Vairākkārtīgi sist ar plaukstu.
freons Vairāku fluoru saturošu ogļūdeņražu apzīmējums (sākotnēji preču zīme), izmanto par aukstuma aģentu ledusskapjos un saldētavās un kā aktīvo (izsmidzinošo) līdzekli aerosolu flakonos; izplūstot atmosfērā, freons veicina ozona slāņa noārdīšanos.
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
alaukstieši Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Alauksti" (arī "Alaukste") iedzīvotāji.
trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos.
velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).
mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu, laikapstākļiem).
3. klimatiskais rajons Vidzemes Centrālā augstiene un rajons uz ziemeļiem no tās - vismitrākais un aukstākais rajons.
pulšķināt Viegli dauzīt ar plaukstu pa ūdens virsmu.
spieķartērija Viena no artērijām, kuras zari veido arteriālo loku, kas apgādā plaukstu ar asinīm.
snaudošais pumpurs viens no pumpuriem, kuri paliek miera stāvoklī un izplaukst tikai tad, kad virs tiem esošie pumpuri vai galotnes pumpuri ir gājuši bojā; snaudpumpurs.
vidusnervs Viens no rokas nerviem, kas iet pa apakšdelma un plaukstas priekšējo virsmu.
spieķanervs Viens no trim nerviem, kas nodrošina plaukstas saistījumu ar centrālo nervu sistēmu.
aukstums Vieta, kur ir auksts.
krioanestēzija Vietēja anestēzija aukstuma ietekmē, radot attiecīgajā ķermeņa daļā temperatūru, kas tuva sasalšanas temperatūrai.
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
dekatēšana Vilnas auduma apstrāde ar karstu ūdeni un (vai) tvaiku, kurai seko auduma atdzesēšana ar aukstu ūdeni; novērš šķiedru iekšējos spriegumus, fiksē auduma izmērus un struktūru.
aukstasinība Vispārināta īpašība --> aukstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra.
saltums Vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra; aukstums (1).
švaukstība Vispārināta īpašība --> švaukstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
sijāža Zāģēšana; šurp-turp kustība, masāžas paņēmiens, ko izdara ar plaukstas elkoņmalu vai mugurpusi.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, kad laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi daļu (parasti pusi) ražas atdeva zemes īpašniekam.
Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā.
Vaļu grēda zemūdens grēda Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, Dienvidatlantijas grēdas atzars, atdala Angolas un Kāpas lielieplakas, garums - 2450 km, dziļums 3000-4000 m, atsevišķos pacēlumos 1188 m un 892 m; šī grēda neļauj piegultnes aukstajiem ūdeņiem izplatīties uz ziemeļiem.
froufrou Zīda drānu čaukstēšana.
ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
komanči Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, tagad dzīvo rezervātā Oklahomā (~5000 cilv.); līdz 1870. g. tika uzskatīti par labākajiem jātniekiem prērijā, mūsdienās gk. laukstrādnieki.
aukstā krāsa zilā krāsa; zaļā un violetā krāsa var būt silta vai auksta atkarībā no tā, vai tajā pārsvarā ir zilais vai attiecīgi dzeltenais vai sarkanais tonis.
aukstās krāsas zilā, debeszilā un zaļā krāsa, kas rada priekšstatu par aukstumu un nekustīgumu, šķietami attālina objektu no skatītājiem.
krioloģija Zinātne par aukstuma iedarbību uz fiziskiem ķermeņiem.
sīga Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Coregonidae"), aukstummīloša saldūdens vai caurceļotāja zivs, 3 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 vietējās sugas, 1950.-1980. gados vairākos Latvijas ezeros ielaistas vēl \~5 sugas, bet iedzīvošanās nav zināma.
fuhtelis Zobensāns, auksto ieroču, piem., zobena plakanā puse.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa aukst.