Paplašinātā meklēšana

Meklējam aukst.

Atrasts vārdos (284):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

Atrasts skaidrojumos (1051):

Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
klešķis Ādas dzeņaukste
sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas
aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām
Alokst-See Alauksts
Alaukstes ezers Alauksts, ezers Cēsu novadā
naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus
kalpone Algota laukstrādniece
kalps algots laukstrādnieks
todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy")
sorbets Alkoholisks vai bezalkoholisks ledusauksts kokteilis
saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā
sāmāt Alus rūgšanas procesa fāze, kad tas puto un čaukst
saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu
otokalorimetrs aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija)
aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks
Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
Ārce apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Bangas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Mēmele apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Pumpēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Briči apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Elstes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Lapši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Jancikas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Liellauki apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Krapa apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Stari apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Aužeļi apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
apskaut Apņemt, pārņemt (par gaisu, tumsu, aukstumu u. tml.)
šļaikt Apraksta plaukšķošu skaņu, kada rodas, piemēram, sitot ar plaukstu
šliukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu
šļiukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu
manšete Aproces veida nejutība plaukstas locītavas apvidū histērijas gadījumā
braucīt Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt
starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni
šļamstināt ar muti un lūpām čāpstināt, šmaukstināt u. tml.
knībāt ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt
šļaupēt ar plaukstām pliķējot savietot mīklu atpakaļ muldā (kad tā rūgst pāri malām)
pļakāties ar plaukstām sisties
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk
izplotāt ar plaukstu izpērt
noplaukšķināt ar plaukstu nopērt
izpļaukstināt ar plaukstu sitot izšļākt (kādu šķidrumu no trauka)
punčāt ar plaukstu viegli dauzīt pa ūdeni
pulkšināt ar plaukstu viegli dauzīt pa ūdens virsmu
jonu lampa ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
krioaeroterapija Ārstēšana ar aukstu gaisu
arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā
asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.)
termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās
frigorisms Asinsrites traucējums, kas radies ilgstošā aukstuma ietekmē
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
savēst Atdzist, aukstam kļūt
vipšķināt atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
rekristalizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā auksti deformētiem metāliem, tos karsējot virs rekristalizācijas temperatūras, noņem uzkaldi
oklūzijas atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kas rodas, aukstajai vai siltajai atmosfēras frontei panākot pretējo atmosfēras fronti un saplūstot ar to
aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus
siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus
ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
starpžāvētājs atsevišķa sekcija garajās lokšņu iespiedmašīnās, kas ir paredzēta tikai lokšņu žāvēšanai (parasti ar infrasarkano starojumu, karsto vai auksto gaisu)
termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem
saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība; aukstums (3)
diheirija Attīstības anomālija, ko raksturo plaukstas divkāršošanās
fokomēlija Attīstības kroplība, kad plaukstas un pēdas sākas no pleciem un gūžām
atvāzt Atvērt (muti, acis, plaukstas u. tml.)
Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
krioablācija Audu ablācija ar aukstumu
nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai
kriofīti augi, kas pielāgojušies dzīvei sausos un aukstos rajonos
tetrahīrs Auglis, kam ir četras plaukstas
paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem
pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu)
Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
basorīns augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos
psihrolūzija Auksta apmazgāšana; auksta pelde
zulšu gaļa aukstā gaļa, galerts
trizelis aukstā gaļa, galerts
arktiskais laiks aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās
glisē auksta melna kafija ar saldējumu vai putukrējumu
Kamberlendas mērce auksta mērce no jāņogu želejas, vīna, apelsīnu un citronu sulas un garšvielām
aukstais starts aukstā sāknēšana
motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h
Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu
Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h
Kalifornijas straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Klusā okeāna Ziemeļu straumes turpinājums, plūst gar Kaliforniju no ziemeļiem uz dienvidiem, savienojas ar Ziemeļpasātu straumi, platums 550-650 km, ātrums — 1-2 km/h
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei
Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume
Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi
ladauka auksta telpa
klodnīks auksta zupa
Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume
dejeuner a la fourchette aukstas brokastis, uzkožamie
poikilotermija aukstasiņu dzīvnieku (bezmugurkaulnieku, zivju, rāpuļu u. c.) ķermeņa temperatūras atkarība no apkārtējās vides temperatūras
nepilnā atkvēlināšana auksti deformētu instrumentu tēraudu termiskā apstrāde, lai uzlabotu apstrādājamību ar griešanu un palielinātu plastiskumu
molekulārais ūdeņraža mākonis auksts un relatīvi blīvs difūzais miglājs, kurā ūdeņradis veido molekulas
šmergots laiks auksts ziemas laiks
aukst Auksts, auksti
pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam
sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā aukstumā kļūt ļoti cietam
sastingt (biežāk sasalt) (kā) kramā aukstumā kļūt ļoti cietam
sugāt aukstumā pārvērsties vižņos (par ūdeni upē)
vēsums aukstuma sajūta, ko rada mēreni zema temperatūra vai mitrums
saķinkt aukstumā sastingt
kompresijas aukstummašīna aukstummašīna, kurā aukstumaģentu (amonjaku, freonu u. c.) saspiež kompresorā
termoelektriskā aukstummašīna aukstummašīna, kurā izmanto Peltjē efektu
strūklu kompresora aukstummašīna aukstummašīna, kurā par aukstumaģentu parasti lieto ūdens tvaiku (gaisa kondicionēšanas iekārtās)
absorbcijas aukstummašīna aukstummašīna, kurā tieši patērē siltuma enerģiju; par aukstumaģentu parasti lieto amonjaku
aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras
aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis)
salus aukstums, sals
kriogēnā tehnika aukstumtehnikas nozare, kas nodarbojas ar kriogēno temperatūru (<120 K) iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu; izmanto gāzu sašķidrināšanai, uzglabāšanai un transportēšanai
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
heimatofobija Bailes no aukstuma
majonnēze Balta bieza mērce, taisīta no etiķa, eļļas un olas, lieto aukstu
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu
Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums
ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji
ceraukstieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ceraukste" iedzīvotāji
danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji
liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski
taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi
braucīt Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu)
frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni)
saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients
gumijas runga bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci
blaukšiens Blaukstiens
borejs Bora - stiprs, auksts ziemeļu vējš
ņirzēt Brēkt, pīkstēt kā sivēni aukstā laikā vai lietū
aukt būt aukstam, vētrainam
raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
skatīties briesmām acīs būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
salt būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
nosaldēt būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem)
sasaldēt būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti
saldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu)
uzdot būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi)
salt būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.)
lipt būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu)
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs
Zerrauxt Ceraukste
šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā
ierauties cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma)
rauties cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma
riekšava cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
sarauties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm)
sačokuroties cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē
dermatoglifika cilvēka plaukstu un pēdu ādas papillārlīniju un to zīmējumu pētīšana
skraukstins cilvēks, kas mēdz ko skraukstināt
Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli
della Cimda daļa, kas aptver šo plaukstas daļu
pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa
čīksts Cīpslas izmežģījums (plaukstas locītavā)
čīksts cīpslu izmežģījums (plaukstas locītavā)
prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību
šļapstēt Čāpstināt, šmaukstināt
šļapstināt Čāpstināt, šmaukstināt
sačūpstināt Čāpstināt, šmaukstināt lūpas
ķirkstēt Čaukstēt
žveukstēt Čaukstēt
čaugstēt Čaukstēt, čabēt
čabāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet
čabot Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet
čūbāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet; čabāt
čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet
svīkstēt Čaukstēt, čakstēt
čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties
čākstēt Čaukstēt, šalkt, čabēt, gurkstēt
uzčaukstināt Čaukstinot kādu pamodināt
piečaukstināt Čaukstinot pieiet, pienākt
vīkšas Čaukstoņa, čaboņa
šuršoņa Čaukstoņa, šalkoņa, švīkstoņa
čaukstains Čaukstošs
čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis
aizčaukstēt Čaukstot attālināties
cābot Čaukstot iet
apčabināt Čaukstot, čabot appilināt
čaksturis Čauksturis
čaksturs Čauksturis
šmurkstēt Čurkstēt, čaukstēt
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
iedzert baušlaku dabūt klepu, iedzerot ko aukstu
homotips Daļa, kas ir apgriezti simetriska tai pašai ķermeņa daļai, piem., plauksta
pussalts daļēji auksts, atdzisis
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī)
krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos
delbs Delms - rokas daļa no pleca līdz plaukstai
ķella Delna, plauksta
dzenauksniņa dem. --> dzeņaukste
dzenukšiņa dem. --> dzeņaukste
dzeņuksniņa dem. --> dzeņaukste
plaukstiņa dem. --> plauksta
plaustiņa dem. --> plausta, plauksta
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
didināt Drebināties aukstumā
dideļot Drebināties no aukstuma
duduļāt Drebināties, aukstumā trīcēt
gumstīties Drebināties, nākot ārā no auksta ūdens
ne acu nepamirkšķinot droši, aukstasinīgi
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu
Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus
Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
dzeņaugstes Dzeņaukste
dzenaukša Dzeņaukste
dzeņaukša Dzeņaukste
dzeņauksis Dzeņaukste
dzeņauksti Dzeņaukste
dzenaukstiņa Dzeņaukste
dzenaukstis Dzeņaukste
dzenoška Dzeņaukste
dzenūkšas Dzeņaukste
dzenūška Dzeņaukste
dzeņūska Dzeņaukste
kaklenīca Dzeņaukste
kaklenīdze Dzeņaukste
senusts Dzeņaukste
jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi
prīviši Dzeņaukstes
gužas Dzeņaukstis
dzērūksts Dzēraukstis
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1)
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt
kurmucis Dzīva, panīkusi, kropla, no aukstumma vai slimības čokurā sarāvusies būtne
pižurs Ēdiens no biezpiena un sagrieztas maizes aukstā ūdenī
murcauka Ēdiens, sildīts piens ar aukstu ūdeni sajaukts, mēdz pielikt arī sīpolus
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens
Alauksts ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers
Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers
tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu
koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
kriofibrinogēns Fibriogēnam līdzīgs proteīns asinīs, kas izpārslo no plazmas aukstumā
uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, ja tos plastiski deformē aukstā stāvoklī
Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu
advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu
auksteklis Galerts, aukstā gaļa
drebene Galerts, aukstā gaļa
drebenis Galerts, aukstā gaļa; drebene
līdz ādai galīgi, ļoti stipri, tā, ka viss ķermenis jūt slapjumu, aukstumu
protonu-protonu cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās Saules tipa un par to aukstākās galvenās secības zvaigznēs
kaukura ķipis garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni
kaukuris Garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni
svīta garš un plats vīriešu mētelis bez oderes (aukstā laikā uzvelkams arī virs kažokādas)
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu
stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu
skrebēt grabēt, skrapstēt; čaukstēt
nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene
nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2)
Kokīta grieķu mitoloģijā - viena no upēm pazemes valstībā, kura jāpārvar mirušo dvēselēm, lai nokļūtu Aīdā, tā izcēlās ar ledainu aukstumu
hiperborejieši Grieķu teikās laimīga ziemeļu tauta, kas mītot jaukā klimatā viņpus aukstās ziemeļu zemes jeb Boreja
daukstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukste" iedzīvotāji
daukstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" iedzīvotāji
dreinēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiņi" iedzīvotāji
elstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji
krapēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Krapa" iedzīvotāji
lieplejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
liepulejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
plaskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Plaskupji" iedzīvotāji
ploskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Ploskupi" iedzīvotāji
rožlejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Rožlejas" iedzīvotāji
starēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
starieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
tenieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Teņi" iedzīvotāji
vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji
brūkšķēt Gurkstēt (piemēram, velkkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu)
brūšķēt Gurkstēt (piemēram, velkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu); brūkšķēt
sačārkstēt Gurkstēt, čaukstēt
izokrimas ģeogrāfiskā kartē novilktas līnijas, kas savieno jūras virsmas punktus, kuros visaukstākajā gada mēnesī ir vienāda temperatūra
bromisms Hroniska saindēšanās ar bromu, ko raksturo niezoši izsitumi, galvas sāpes, auksti locekļi, sirds vājums, miegainība, apātija, smirdoša elpa
aizčakstēties Iečaukstēties, pavisam īsu mirkli čaukstēt, čirkstēt
apsadzerties Iedzerot ko aukstu, saslimt
apsakvacīties Iedzerot ko aukstu, saslimt
ahīrija Iedzimta kroplība: vienas vai abu plaukstu trūkums
pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
piena kannu dzesētājs iekārta piena dzesēšanai kannās un īslaicīgai glabāšanai; sastāv no ūdens vannas un aukstuma agregāta
stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā
gaisa aizkars iekārta, kas neļauj ieplūst telpās aukstam āra gaisam
rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem
viedierīce ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas
aizčaukstēt iesākt čaukstēt
iečaukstēties iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt
aizčaukstēties iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečaukstēties
ieknaukstēties iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt
iekraukstēties iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt
ieķaukstēties iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust
uzdvest iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties
uzkniebt iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); īsu brīdi sāpīgi kairināt
ieplaukstāt Iesist ar plaukstu
ieplutāt Iesist ar plaukstu vienu reizi; iepērt
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā
skābā putra ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā; skābputra
iečaukstēt Ievietot (kaut ko) sniegā ar čaukstošu skaņu
noaukstēties ilgāku laiku uzturēties aukstumā, salt
izčaukstināties ilgāku laiku, daudz čaukstināt
izdrebēties ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties
izdrebināties ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties
savējoties Ilgstoši uzturoties vējā saaukstēties
čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstēt (par ko vieglu, sausu)
čaukstināt Ilgstoši, intensīvi čaukstināt
čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstināt
šmaukstināties Ilgstoši, intensīvi šmaukstināt (1)
čaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt
kraukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt
žvaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt
perohīrs Indivīds ar iedzimtu plaukstas kroplību
trešais viedoklis intelektuāļu nostāja 20. gs. 50. gados, kuri aukstā kara laikā kā indivīdi nevēlējās nostāties kādā lielvaru bloku pusē
eritromelalģija Intensīvs locekļu sārtums, kas sākas no plaukstām un pēdām un lēnām iet tālāk; saistīts ar neiralģiskām sāpēm un trofiskiem traucējumiem
plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā
šmaukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1)
Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst
nočākstēties īsu brīdi čaukstēt, čabēt (par apģērbu)
nočaukstināt īsu brīdi čaukstināt un pabeigt čaukstināt
nošmaukstināt īsu brīdi šmaukstināt un pabeigt šmaukstināt
uzšmūkšināt īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli)
uzšmūkšķināt īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli)
uzšmūkstināt īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli)
uzšmaukstināt īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt
nočaukstēt īsu brīdi, vienu reizi čaukstēt
nošmaukšķēt īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt
nošmaukšķināt īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt
nošmaukstēt īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt
nožvaukstēt īsu brīdi, vienu reizi žvaukstēt
izaukstināt Izaukstēt (1)
izčaukstrēt Izčaukstēt
izčakstēt Izčaukstēt, izčākstēt
čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt
aizvaukšēties Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt
aizvaukšķēt Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt
durt izraisīt dzeļošu aukstuma sajūtu (par salu, vēju)
dedzināt izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu)
svilināt izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām)
iekosties izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu)
buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni
frigostabils Izturīgs pret aukstumu
Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas
izraisīt izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem; būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas)
aukstais zibens ja kāda zibens sasperta ēka neaizdegās, tad mēdza spriest, ka tas bijis "aukstais zibens"
čakstene kāda dārza puķe ar sausiem, čaukstošiem ziediem
saltrauga alus kāda vāja alus šķirne; alus, kuram raugu ievieto aukstā misā
didelis kāds, kas drebinās no aukstuma
pačužināties kādu brīdi rakt čaukstošu masu
izčakstināties kādu laiku čaukstinot meklēt (sienā vai salmos)
pavārškas Kāju plaukstas locītava
Bākaskalns kalns Vecpiebalgas pagastā, dienvidaustrumos no Alauksta, augstums - 266 m vjl.
tramontans Kalnu vējš - auksts ziemeļu un ziemeļaustrumu vējš Itālijā un Ziemeļspānijā
gaņģenieks Kalps (laukstrādnieks), kas veic noteiktu darbu daļu vai apstrādā noteiktu zemes gabalu
puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos
gājējs Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks
Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē
pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem)
ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu)
čaukstulis kaut kas, kas rada čaukstoņu
zizēt Klabināt zobus (aukstumā)
klapes Klauvējamais dēlis (ko izmantoja signalizācijai aicinot mājās laukstrādniekus)
paaukstināties kļūt aukstākam
noaukstēt kļūt aukstam
izaukstēt kļūt aukstam vai aukstākam (par telpu)
atsirdīties kļūt aukstasinīgam
izsaldēties kļūt pilnīgi aukstam (parasti par telpu)
uzrimt kļūt remdenam (par kaut ko, kas pirms tam bija auksts)
nošņurkt kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada)
sašņurkt kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt
vērt kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi)
nostipt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta
nosalt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
pārsalt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
pārsalties kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pārsalt (2)
nosalt kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu)
saplaukt kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.)
svilt kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām)
atdzist kļūt vēsākam vai vēsam, arī aukstam
dzist kļūt vēsam, aukstam
sačaukstēt kļūt, parasti viscaur, sausam, čaukstošam
skrulis Koka uzmava auklu pinēja plaukstu pasargāšanai
slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups)
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
Antarktīda Kontinents dienvidu puslodē, Antarktikas centrālajā daļā ap dienvidpolu (angļu valodā "Antarctica"), aukstākais, vējainākais, sausākais, pēc vidējā augstuma (2350 m) augstākais pasaules kontinents, platība - 14 miljoni kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju
ļaužistaba Kopēja istaba, kur mitinājās gājēji, laukstrādnieki
saplauksnāt Krietni sapērt ar plaukstu
saplaukstēt Krietni sapērt ar plaukstu
Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
lapa Ķepa; plauksta; roka
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu
tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām vai skaustam atbalstoties pret pamatu
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
iņ Ķīniešu daoismā viens no diviem ("iņ un jaņ" arī "iņ un jan") viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums
jaņ Ķīniešu daoismā viens no diviem (iņ un jaņ) viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums
vivat, crescat, floreat lai dzīvo, lai zeļ, lai plaukst
pičāt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties
pičināt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties
pičināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties
pličāties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties
pličināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties
lapplūkstamlaiks Lapu plaukstamais laiks
laplaiks Lapu plaukstamais laiks; lapplūkstamlaiks
pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos
plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas
druvuliņa Laukstrādniece, kas strādā druvā
laucenīca Laukstrādniece, kas tīrumā strādā
kalpa ļaudis laukstrādnieki
akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu
druvasnieks Laukstrādnieks
druvāsnieks Laukstrādnieks
druvenieks Laukstrādnieks
druvenietis Laukstrādnieks
druvesnieks Laukstrādnieks
akotnieks Laukstrādnieks Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kuru saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai
linu kulstītājs laukstrādnieks, kas ar speciālu rīku izsit no linu stublājiem koksnes daļas (spaļus)
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi
pļavnieks Laukstrādnieks, kas strādā pļavā
deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena
līgumdiena Laukstrādnieku līgšanas diena, deramdiena
deramlaiks Laukstrādnieku līgšanas laiks
mūžīgais ledus ledus (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst
apkala Ledus, ar ko pārklājas zeme un koki, kad aukstā laikā uznāk lietus vai migla; atkala
ledus sega ledus, kas izveidojas okeānos, jūrās, upēs, ezeros, mākslīgās ūdenskrātuvēs aukstajā gadalaikā
mākslīgais ledus ledus, ko iegūst, sasaldējot ūdeni aukstuma iekārtās ledus ģeneratoros
vēlais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīgs ļoti auksts un sauss klimats
akroparestēze Lēkmjveida durstīšanas, skudru ložņāšanas, salšanas, tirpšanas sajūta plaukstās, roku pirkstos, pēdās, kāju pirkstos
ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā
bupate Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
bupete Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
bupets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
bufets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; telpa, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
izolācija Līdzekļi un pasākumi, ar kuriem būvkonstrukcijas, un ēkas, kā arī iekārtas, aparātus u. tml. aizsargā pret nevēlamiem fizikāliem, ķīmiskiem faktoriem (ūdeni, siltumu, aukstumu, trokšņiem u. c.)
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
Olene Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
rauties Liekties, vilkties uz iekšu (parasti aiz aukstuma, sāpēm, bada) - par ķermeņa daļām
Ušuru purvs Lielais Mārku purvs Daukstu un Līgo pagastā
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem
konga lielas bungas, ko spēlē ar plaukstām
Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni
kalatuns liels aukstums
salums liels aukstums
sprakstinis liels aukstums
holoģina liels sals; aukstums
kalpu gals lielsaimnieka dzīvojamās ēkas daļa, kur mīt laukstrādnieki
čabs lieto, lai aprakstītu čaukstošu, šalcošu troksni
birr lieto, lai paustu aukstuma sajūtas, ķermeņa trīsas
brr lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas
atkala Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu
leipirija Locekļu aukstums drebuļdrudža gadījumā
aizaukstēt Ļaut palikt aukstam, atņemot siltumu, sabojāt
sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets
ledusauksts ļoti auksts
auksts kā ledus ļoti auksts
kā ledus ļoti auksts
svelmains ļoti auksts
svelīgs ļoti auksts (ar ledainu stindzinošu vēju)
spergoņa ļoti auksts laiks
svelons ļoti auksts laiks (ar ledainu, stindzinošu vēju)
salīgs ļoti auksts laiks, kad ir stiprs sals
bargs ļoti auksts, grūti paciešams (par laika apstākļiem)
skarbs ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu); bargs (3)
svelains ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu
svelošs ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu
svelots ļoti auksts; ļoti liels (aukstums vai karstums)
spelgonīgs ļoti auksts; spelgs
ledains ļoti auksts; stindzinošs (par aukstumu)
svelmīgs ļoti auksts; svelmains (2)
dreb kā apšu lapa ļoti dreb, trīc (aiz bailēm, uztraukuma, aukstuma u. tml.)
ledusauksts ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; auksts
sasalt ragā ļoti nosalt, pārsalt, būt viscaur aukstuma pārņemtam, sasalstot kļūt ļoti cietam
panhondrīts ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns
pūst (vai) dvēseli laukā ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam
ledus ļoti stiprs (par aukstumu, vēsumu)
bora ļoti stiprs un brāzmains vējš, kas piejūras apgabalos pūš no kalniem, kad tur ieplūst auksta gaisa masas
sveloti Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts)
svelotīgi Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts) sveloti
trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu
bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija)
aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem)
kopējošais manipulators manipulators, kura darba orgāns atkārto operatora rokas plaukstas kustības
blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
čabelēt mazliet čaukstēt, pļāpāt
apaukstēt mazliet saaukstēt; apsaldēt
apaukstēties mazliet saaukstēties; apsaldēties
plaukstdators mazs dators, kas novietojams plaukstā (tā iespējas ir ierobežotas); barošanas avots parasti ir baterijas; palmdators, piezīmjdators
Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
dresings Mērce, parasti auksta; ar to servē salātus un aukstos sakņu, zivju, gaļas ēdienus
paaukstums Mērens aukstums
kirasas Metāla bruņas, kuras uzlika uz muguras un krūtīm, lai izsargātos no auksto ieroču triecieniem; 20. gs. sākumā kirasas vēl bija dažu armiju kavalērijā kā parādes formas tērpa piederums
karstlūzens Metāls, kas sarkankvēlē nav kaļams un velmējams, bet sadrūp, kamēr aukstumā apstrādājams ļoti labi
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
vasarzaļie meži meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas
aukstais galds mielasts ar aukstiem ēdieniem
furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets
stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni
ar vēsu prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām
suga migla, kas ceļas aukstā laikā un mitrās vietās
kūpoņa Miglas veidošanās aukstā gaisa masā virs siltākas ūdens virsmas
militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta
lāseņi Minerālu veidojumi, kas izgulsnējas no aukstiem mineralizētiem ūdeņiem gk. alās
kriokardioplēģija Miokarda kontrakciju apstāšanās, lietojot aukstumu sirds ķirurģijā
Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis
nostiprinātājs muskulis muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties
miogeloze Muskuļa sacietēšana, mezglu un sabiezējumu rašanās muskulī, sevišķi aukstuma ietekmē (bieži sēžas muskuļos)
džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru
duncis Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai); šāds aukstais ierocis
poškas neapdzīvota vieta; tukša, auksta māja
pačaukstēt neilgu laiku, mazliet čaukstēt
pačaukstināt neilgu laiku, mazliet čaukstināt
pačaukstināties neilgu laiku, mazliet čaukstināties
pašmaukstināt neilgu laiku, mazliet šmaukstināt
prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā
nepamirkšķināt ne acu neizrādīt savas izjūtas, sastopoties ar ko neparastu, nepatīkamu, grūtu; bez sirdsapziņas pārmetumiem, drosmīgi, aukstasinīgi; vienaldzīgi
frigolabils Neizturīgs pret aukstumu
arigoze Nejutība pret aukstumu
krianestēzija Nejutība pret aukstumu
anaistēzija Nejutība, nespēja sajust sāpes, aukstumu, karstumu u. c.; anestēzija
impasibls Nejūtīgs, vienaldzīgs, aukstasinīgs
sinces neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma
didelīgs Nemierīgs, kustīgs, trakulīgs; drebulīgs no bailēm vai aukstuma
makrohīrija Nenormāli lielas plaukstas
mikrohīrija Nenormāli mazas plaukstas
paraproteins Nenormāls serumglobulins, kas sarec aukstumā un kam ir liela molekulmasa
hiromikrija Neparasti maza plauksta
fatāls miers nesatricināms miers, aukstasinība
filozofisks miers nesatricināms miers, aukstasinība
ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā
paracetamols Nesteroidāls preparāts, kam ir spēcīga pretsāpju un pretdrudža darbība, kuras dēļ to bieži lieto augšējo elpceļu slimību un saaukstēšanās gadījumā
salmiņš no augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai
drūvēt no aukstuma sastingt
uzrocis no plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai
majonēze no zivīm vai putnu gaļas gatavots aukstais ēdiens šādā mērcē
nobraucīt Noberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu)
nočaukstēties Nočaukstēt
nošvīkstēt Nočaukstēt
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
noplekšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām
noplokšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām
sniegs Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos
psihr- norāda uz aukstu, aukstumu
psihro- norāda uz aukstu, aukstumu
kri- norāda uz aukstumu
krimo- norāda uz salu vai aukstumu
siltumaizsardzība normāla siltuma režīma nodrošinājums aviācijas un raķešu iekārtās un aparātos, lai pasargātu no aerodinamiskas sasilšanas atmosfēras blīvajos slāņos; ir aktīvas s-as metodes (ar aukstu dzesēšanas šķidrumu, piem., degvielu) un pasīvas s-as metodes (ar siltumizolējošiem un aizsargājošiem materiāliem)
apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu
ieaukstēt Nosalt, apaukstēties
nosalēt Nosalt; stipri izaukstēt
noskraustināt Noskraukstināt
nošmukstināties Nošmaukstēties
fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos)
Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas
ņaukšt Ņaukstēt
ņaukšiens Ņaukstiens
ņaukšķiens Ņaukstiens
apvelings Okeāna dzīļu aukstā, ar barības vielām bagātā ūdens pacelšanās augšpusē (silto, vēja aizpūsto virsējo ūdens slāņu vietā)
poikilotermi Organismi ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru; aukstasiņu dzīvnieki
katarobionti Organismi, kas spēj dzīvot tikai tīrā, nepiesārņotā, ar skābekli bagātā, aukstā ūdenī
dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas
kriestēzija Paaugstināta jutība pret aukstumu
aukstans Paauksts
aukstens Paauksts
aukstnējs Paauksts, dzestrs
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku
Pahzen Pāces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts
Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja
Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala
Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja
Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
paplekšināt Pagludināt, viegli sitot ar plaukstām
līst pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu
spiesties pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā
nosaldēt pakļaut (cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu) aukstuma iedarbībai tā, ka rodas audu bojājums
apsaldēt pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai
saldēt pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai
saldēt pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai
saldēties pakļaut sevi aukstuma iedarbībai
izaukstēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst auksts vai aukstāks
pāraukstēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts
uzdvest panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās
kliedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās
paaukstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aukstāks
paplaucēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst
saplaucēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst
čaukstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst
šmaukstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1)
izsaldēt panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksts
izplaucēt panākt, būt par cēloni, ka izplaukst
nosaldēt panākt, būt par cēloni, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļā)
plaucēt panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas); panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas
iečaukstināt panākt, ka sāk čaukstēt
saldēt par aukstu apģērbu, apaviem
iekost par salu, aukstumu
kost par salu, aukstumu
pārsaldēt pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai
pārsaldēties pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai; arī saaukstēties
atmosfēras fronte pārejas josla starp silto un auksto gaisa masu
siltā fronte pārejas zona starp aukstu un siltu gaisa masu, ja silta gaisa masa uzplūst aukstajai gaisa masai un liek tai atkāpties
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums
konģenitālā paramiotonija pārmantota miopātija (autosomāli dominanta pārmantošana): aukstuma ietekmē muskulatūra krampjveidīgi saraujas; siltumā muskulatūra atslābst, nereti iestājas parēze
ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis
mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas
hiperkriestēzija Pārmērīga jutība pret aukstumu
akrohiperhidroze Pārmērīga plaukstu un pēdu svīšana
progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums
Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu
snaudpumpuri Pasīvie veģetatīvie pumpuri, kas plaukst, ja fizioloģisku traucējumu pēc apturēta aktīvo pumpuru augšana
uzskūpstīt Paskubināt zirgu ar skaļu šmaukstienu
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
piekost Pastiprināties (par salu, aukstumu)
mobilā komercija pasūtījumu veikšana ar tīmekļa starpniecību, bezvadu sakariem izmantojot mobilos telefonus un plaukstdatorus
rigoze Patoloģiska aukstuma sajūta
krioglobulīns Patoloģisks asiņu globulīns, kas izpārslo no seruma aukstumā
pronācija Paukošanā - tāda pozīcija, kurā bruņota roka ir pavērsta ar plaukstu uz leju
atroceniski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.)
atrociski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.)
atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
hipokriestēzija Pazemināta aukstuma sajūta
papardes zieds pēc tautas ticējumiem - zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes laimi tā atradējam
Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile
Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns
iekniebt pēkšņi izraisīt asas sāpes (par aukstumu, vēju)
nočākstēt pēkšņi nočaukstēt
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt čabēt, čaukstēt, grabēt
7/8 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz plaukstas locītavai
garās piedurknes piedurknes, kas sniedzas līdz plaukstas pamatnei
pārdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts
izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts
apsaldēt Pieļaut, ka rodas iekaisums; apaukstēt
pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku
karstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru ar pašu ražoto enerģiju, pēc aukstās piestrādes; šo piestrādi sāk, motoru darbinot bez slodzes (brīvgaitas režīmā), un turpina, pakāpeniski slogojot motoru ar stenda bremzēšanas iekārtu
aukstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru piespiedu kārtā, nevis ar pašu ražoto enerģiju, bet auksta motora kloķvārpstu griež ar stenda piedziņas iekārtu; pēc motora aukstās piestrādes to rūpīgi apskata un pārbauda sastiprinājumu uzgriežņu pievilkšanas momentu
Oimjakona pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu
spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā
Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m
sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts
somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna
atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam
LCD displejs plāns šķidro kristālu ekrāns, ko visbiežāk izmanto monitoros un dažādās pārnēsājamās ierīcēs (portatīvajos datoros, mobilajos telefonos, digitālajos pulksteņos, plaukstdatoros u. c.) mazā enerģijas patēriņa dēļ
apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā
apsaga plats apģērba gabals (kā apmetnis), kas bija salocīts augšpusē un piesiets vai aizāķēts pie kakla un ko gani valkāja aukstā vai lietainā laikā
delna Plauksta
plauksna Plauksta
plauksne Plauksta
plaukste Plauksta
plauksts Plauksta
plausta Plauksta
dūre Plaukstā savilkti pirksti; roka ar plaukstā savilktiem pirkstiem
ķelva Plauksta, ķepa
delna Plaukstas apakšējā daļa
dūrgalis Plaukstas locītava; piedurknes aproce
ģerkste Plaukstas locītavas sāpes
karpektomija Plaukstas pamata kaula vai kaulu eksartikulācija
karpoptoze Plaukstas pamata un pirkstu izstiepēju paralīze
aizroce Plaukstas pamats
mazais pirkstiņš plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts
šauva Plaukstas, saujas platums (kā garuma mērvienība)
palmdators Plaukstdators - neliels kabatas formāta dators; piezīmjdators
personālais ciparasistents plaukstdators personiskās informācijas pierakstīšanai ar speciāla zīmuļa palīdzību, piemēram, noteiktu datumu un adrešu fiksēšanai, dažādu piezīmju pierakstam
rokas PC plaukstdators, kas strādā operētājsistēmas _Microsoft Windows CE_ vadībā un izpilda šajā sistēmā izveidotās lietotājprogrammas
pingerpolka Plaukstiņpolka
plaukstiņdeja Plaukstiņpolka
plaukstinpolka Plaukstiņpolka
atplaukt Plaukstot atvērties (par pumpuriem, ziediem); uzplaukt, uzziedēt
pārsprāgt Plaukstot atvērties (par pumpuriem)
uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām); izplaukt
izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem)
pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām)
plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām)
malācija Plaukstu āmurveida kustības (piem., horejas gadījumā); rauste
aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
Kirengeshoma palmata plaukstveida kirengešoma
Sasa palmata plaukstveida sasa
Filipendula palmata plaukstveida vīgrieze
pļaukšināt Plaukšķināt ar plaukstām
plaušķināt Plaukšķināt, sist plaukstas
pļikšķināt Plaukšķināt; viegli sist ar plaukstu
pļikstināt Plaukšķināt; viegli sist ar plaukstu
vilkt Plūst aukstam gaisam, pūst vējam; būt caurvējam
dvest Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu)
dvesmot Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); dvest (3)
čalbīt pļāpāt, murmināt, čaukstēt
lamināts polimēra materiāla plēve, ko piespiežot pielīmē pie novilkuma (auksti laminēta) un/vai karsē (karsti laminēta), lai sargātu pret apkārtējās vides iedarbību un uzlabotu iespieddarba izskatu
Pommusch Pomušas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā
antipasta Priekšēdiens; aukstās uzkodas ēstgribas rosināšanai
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu
siņces priekštelpa starp silto un auksto istabu
blints process, kurā, izmantojot spiedienu, papīra vai kartona virsma tiek deformēta ar karsto vai auksto metodi, neizmantojot krāsu un foliju
hiromegālija Pseidoakromegālija; siringomiēlija, kuras gadījumā pietūkst plaukstas, plaukstu pamats un potītes
Austrumi PSRS un tās ietekmē esošo valstu apzīmējums aukstā kara laikā
veģetatīvais pumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; lapas pumpurs
snaudpumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; snaudošais pumpurs
pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju)
izkaukāt Pūšot padarīt (telpu) aukstu (par stipru vēju)
praktiskā radiobioloģija radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā
nočiukstēt radīt čirkstošu, čaukstošu, čivinošu skaņu
garot radīt garaiņus (par silta gaisa plūsmu aukstumā)
pļirkšķināt radīt plaukšķošu troksni (piemēram, sitot ar plaukstu pa ūdeni)
iešvīkstināt radīt plīkšķi, čaukstoņu
pļiukšināt radīt pliukšķošu skaņu piesitot ar plaukstu
pļiukšķināt radīt pliukšķošu skaņu piesitot ar plaukstu
dvest Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu)
uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2
boreālais klimats raksturīgas ar aukstu ziemu un siltu (lai gan īsu) vasaru
plaukt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, sasitot plaukstas
pļiukš Raksturo skaņu, kas rodas sitot kādam ar plaukstu pa ausi
salt Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā
gallerts Receklis, želeja, aukstā gaļa
redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes
apsaldēties refl. --> apsaldēt; apaukstēties
krimodīnija Reimatiskas sāpes aukstā, drēgnā laikā
piedzimtā pahionīhija reta ektodermas attīstības anomālija, kam raksturīgas distrofiskas nagu pārmaiņas, plaukstu un pēdu apakšu hiperkeratoze, matu anomālijas, ceļu un elkoņu folikulārā keratoze un radzenes diskeratoze
Daukstis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" nosaukums latgaliski
apaukstējums rezultāts --> apaukstēt
fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas
dulte Roka bez plaukstas
apakšdelms Rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai
delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai
plauskas Rokas plaukstas puse
stumbēns Rokas vai kājas daļa, kas palikusi pēc plaukstas vai pēdas amputācijas
palmoskopija roku plaukstas ādas papilāro līniju uzbūves izpēte
aukstumslimums Saaukstēšanās
sasldēšanās Saaukstēšanās
sasaldēt Saaukstēt
saaukstināties saaukstēties
aizsaldēties Saaukstēties
ieaukstināties Saaukstēties
sasaldēties Saaukstēties
sastebēt Saaukstēties
savēsties Saaukstēties
dabūt caurvēju saaukstēties caurvējā
aizčākstēt saaukstēties un aizsmakt
savēst saaukstēties, sasaldēties
sabraucīt Saberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu)
dzērves zābaki sabristas, vējā, mitrumā un aukstumā sasprēgājušas kājas
krio- saistīts ar aukstumu, aukstuma-, ledus- (piem., krioloģija, krioterapija)
salts saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2)
klabināt zobus sajust stipru aukstumu; izjust lielas bailes, satraukumu
saltums Sajūta, ko rada zema temperatūra; aukstums (2)
kā prusaks saka (_savienojumā ar_ nosalt), uzsverot, ka ir ļoti auksts un viegli var nosalt
kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda
kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda
(auksts) kā ledus (gabals) saka par ko ļoti aukstu
kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu
redzēt Rīgu saka par rezultātu, ja kāds ar mēli pieskaras aukstam, reti karstam metāla priekšmetam
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī)
aukstums ķeras pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti
zobi stingst saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi
dzeļ kā nātres saka, ja aukstums rada asu, sāpīgu, nepatīkamu sajūtu, ja kas sagādā dziļas ciešanas
nevar (ne) degunu laukā rādīt saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks
zobs uz zoba neturas saka, ja kādam ir ļoti auksti,, ja klab zobi aiz aukstuma, _arī_ aiz uztraukuma, bailēm
kā suns saka, ja kāds ir ļoti nosalis, aukstuma pārņemts
sals pievelk saka, ja laiks kļūst ievērojami aukstāks
auksts un karsts skrien par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī)
auksts un karsts skrien par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
zobi klab saka, ja sajūt stipru aukstumu; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu
drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta
saule ir ar zobiem saka, ja spīd saule, bet ir auksts
iepakāt Saklāt, sasegt ko no visām pusēm, lai nepiekļūtu aukstums
sugot sākt aizsalt (par ūdeni ūdenskrātuvē, kad tas aukstumā paliek biezs)
mīknāt sākt kļūt siltākam (pēc auksta laika, sala)
nošvaukstēt sākt švaukstēt un pārtraukt švaukstēt
sačaukstināt Sākt, parasti pēkšņi, čaukstināt
satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) - piemēram, - par aukstumu
dzeņauskas Saku sastāvdaļa - ādas siksnas, ar kurām, jūdzot zirgu, sasaista loku ar ilksīm; dzeņaukstes
sasalīgs Salīgs, kas nepanes aukstumu un ātri salst
lints Salmu sega, ar ko ziemu aizsedz logus pret aukstumu
limsts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām
limte Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām
limts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām
saltonis Sals, aukstums
mīksts samērā silts, patīkams (par laikposmu, laikapstākļiem, kas parasti seko aukstumam, salam)
pabargs samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem)
paauksts samērā, arī mazliet auksts; pretstats: pakarsts
pakarsts samērā, arī mazliet karsts; pretstats: paauksts
ģirgzde Sāpe, biežāk - sāpīga, krakšķoša plaukstas vai pirkstu locītava, kas rodas no rokas pārpūlēšanas
hiropodalģija Sāpes plaukstās un pēdās
kniebt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.)
knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); arī kniebt (3)
kniebīgs Sāpīgi, asi sajūtams (par aukstumu, vēju)
krioanalgēzija Sāpju sajutās mazināšana, lietojot aukstu aplikāciju
vēss saprāts saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību
sasarausties Sarauties (no aukstuma, sāpēm, bailēm u. tml.)
sakukurēties saruties (kā vistas aukstumā)
apsaldināt Sasaldēt, ļaut saaukstēties
sapļecināt Sasist plaukstas
uzblaukšināt Sasitot plaukstas piedraudēt
apsaldēšanās Saslimšana aukstuma iedarbības rezultātā
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
saklipt Sastingt (no aukstuma)
atstibt Sastingt no aukstuma
pagopleksija Sastingums no aukstuma; nosaldējums
apņemt Satvert, aptvert (ar plaukstām)
saspļaut savienojumā "saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās": uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas
sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma
Ķivuļu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Bauskas novada Ceraukstes pagastā, ierīkota Mūsas labajā krastā, nelielā, lēzenā reljefa paaugstinājumā, spriežot pēc senlietu atradumiem, bijusi apdzīvota vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs)
berdišs Senlaiku aukstais ierocis – plats, garš cirvis ar asmeni pusmēness formā garā kātā
vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu
ferula Senos laikos - lineāls, ar kuru sita pa plaukstām palaidnīgiem skolniekiem
mazūdens Sezonāls, ilgstošs, zems ūdenslīmenis upēs, ko nosaka sausi vai auksti laikapstākļi
jeunesse Sieviešu apģērbā plata saite, kas, apsieta ap zodu un ausīm, sarga no aukstuma
uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti no kažokādas) roku iebāšanai, lai pasargātu tās no aukstuma
zosāda Sīki konusveida mezgliņi ādā (no aukstuma vai nervu uzbudinājuma)
dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu
šmaukstulēns Sīks dzīvnieks, kas šmaukstina
Melderu grāvis Silakroga grāvis, Alauksta un Tauna savienojums
oklūzija Silta gaisa izspiešana uz augšu, kad zem tā ieplūst auksts gaiss (parādība ciklonā)
Brazīlijas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sankori raga, uz dienvidiem no Laplatas, sastopoties ar auksto Folklendu straumi, ieplūst Rietumvēju straumē
Adatas raga straume siltā straume Indijas okeānā pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem, veidojas saplūstot Mozambikas un Madagaskaras straumei, vidējais ātrums - 2,7-3,7 km/h, sastopoties ar auksto Rietumvēju straumi grimst
iztvaikotājs Siltuma apmaiņas aparāts, kas iztvaicē kondensatorā sašķidrināto aukstuma aģentu
aukstumjauda Siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj aizvadīt no dzesējamā objekta laika vienībā
dzesēšanas cikls siltuma pārneses cikls no ķermeņa ar zemāku temperatūru uz ķermeni ar augstāku temperatūru (aukstummašīnās)
siltumvadāmība Siltuma pārneses veids - pārnese no vielas karstākas daļas uz aukstāku daļu; realizējas, daļiņām (atomiem, molekulām, elektroniem) ar lielāku enerģiju tieši nododot enerģiju daļiņām ar mazāku enerģiju
gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas
arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas
sincis Sinces - neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma
plokņīt Sist (ar plaukstu); dunkāt
plaukstāt Sist ar plaukstām
plaukstēt Sist ar plaukstām
plauksnāt Sist ar plaukstu
plauksnīt Sist ar plaukstu
sašļaukāt sist ar plaukstu pa seju
aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu)
pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt
dublētā sistēma sistēma ar diviem iekārtu komplektiem, no kuriem viens ir darba stāvoklī, bet otrs atrodas aukstā nodrosē
termosifons Sistēma iekšdedzes motora dzesēšanai ar šķidrumu (ūdeni); šajā sistēmā ūdens cirkulāciju motora apvalkā un radiatorā rada siltā un aukstā ūdens blīvuma starpība
apkure Sistēma, ar kuru telpās aukstajā gada periodā rada un uztur vēlamo gaisa temperatūru
pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pliķis
pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļauka
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus)
jotuni Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievu pretinieki, dažādi milži, kas mīt ziemeļos un austrumos, akmeņainā un aukstā zemes nomalē
suņa laiks slikts, parasti vētrains, auksts, laiks ar nokrišņiem
akromegālija Slimība, kas rodas no hipofīzes augšanas hormona pārprodukcijas un izpaužas pārmērīgā sejas kaulu, plaukstu un pēdu augšanā
psihrofobija Slimīga jutība pret aukstumu
psihrofobija Slimīgas bailes no aukstuma
kollers Smadzeņu kaite, kas skar tikai vidēja vecuma, it sevišķi smagos aukstasiņu zirgus
sniega sega sniega kārta, kas izveidojas, uzsniegot sniegam aukstajā periodā
mūžīgais sniegs sniegs (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst
delma garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no delma plecgala virsotnes līdz plaukstas locītavai (līdz īlai); virskreklu lielumu skalas vadmērs
Manala somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, tās saimnieki, kā arī upe, kas atdala mirušo pasauli no dzīvo pasaules, tā ir drūma, krēslaina un auksta sēta, kas atrodas pasaules ziemeļu malā, kā arī zem zemes
ķerties Spēcīgi ietekmēt, iedarboties (piemēram, par sauli, vēju, aukstumu)
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par sauli, vēju, aukstumu)
zaļš Spēcīgs, arī plaukstošs
burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā
spalgoņa spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums
spalgonis Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums
spelgoņa Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1)
spelgonis Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1)
vilkšana Spiedapstrādes veids stiepļu izgatavošanai - apaļu vai fasonprofila sagatavi aukstā stāvoklī izvelk caur spraugu, kuras šķērsgriezums ir mazāks par sagataves šķērsgriezumu; v-as procesā metāls plastiski deformējas un uzkaldinās; tā plastiskumu var atjaunot ar atkvēlināšanu
paukošana sporta veids - cīņa ar aukstajiem sporta ieročiem, kuras mērķis ir skart ar ieroci pretinieku un aizsargāt sevi
vazomotoriskā angīna stenokardija ar žņaugšanas sajūtu krūtīs, bāluma un cianozes miju, locekļu aukstuma un notirpuma sajūtu
hiasms stilistiska figūra, viens no sintaktiskā paralēlisma veidiem: frāzes vienā daļā attiecīgo vārdu kārtība ir pretēja nekā otrā, sintaktiski tai līdzīgā daļā, piemēram, _Karstā vasarā un ziemā aukstā_
spirgns stindzīgi auksts, bet saulains
sademēt stipri saaukstēties
svelme Stiprs aukstums
svela Stiprs aukstums; stiprs sals
afgānietis Stiprs, putekļains vietējais dienvidrietumu vējš Amudarjas augštecē, kas saistīts ar auksto gaisa masu ieplūšanu Turānas zemienē
arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces
(ie)cirst pliķi (arī pļauku) strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu)
iecirst pliķi strauji iesist ar plaukstu (parasti pa vaigu)
tvert strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to)
psihroanestēzija Subjektīva aukstuma sajūta
psihroestēzija Subjektīva aukstuma sajūta
svelonis Sveloši karsts vai auksts laiks
sveloņa Svelošs karstums vai aukstums
dzanyuškys szeņaukstis (aizjūga piederums)
zizināt Šalkt, čaukstēt
žūžēt Šalkt, čaukstēt
šalka Šermuļi, auksti drebuļi, šausmas; trīsas, drebuļi
šalkanas Šermuļi, auksti drebuļi, šaušalas
muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos
aukstumnesējs šķidrums, kas cirkulē aukstuma iekārtas sistēmā un aizvada siltumu no dzesējamās vides uz aukstummašīnu
šmaukšēt Šmaukstēt
šmaukstienis Šmaukstiens
šmaukšķināt Šmaukstināt
žmaukstināt Šmaukstināt
švaukstisks Švaukstīgs
pižonisks Švaukstīgs; nenopietns
pižons Švauksts; iedomīgs cilvēks
svīkšoņa švīkstoņa, čaukstoņa
siltai tā, ka aizsargā pret aukstumu; tā ka nepiekļūst aukstums
čokurs tā, ka ir saliecies, savilcies (parasti aiz aukstuma, sāpēm)
roka tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā
roka tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta; tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu
vēsi tā, ka krāsa (parasti pelēka, zila) ir tonī, kas rada mērena vides aukstuma sajūtu
atrocisks tāds (grūdiens, sitiens), kas tiek veikts, pavēršot plaukstu uz augšu
sprēgains tāds (laiks ziemā), kad ir lausks; ļoti auksts
ķepaiņš tāds (lauksaimniecības darbarīks, parasti ecēšas), kam ir paplatināti, plaukstai līdzīgi zari
brikns tāds, kad ir lietains, auksts (par laiku)
stindzinošs tāds, kad ir ļoti auksts (par laikposmu)
stings tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām)
karsts tāds, kam ir (samērā) augsta temperatūra; pretstats: auksts
silts tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas); pretstats: auksts
salts tāds, kam ir zema temperatūra; auksts (1)
bezkaislīgs tāds, kam nav kaislību; tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam; mierīgs, nosvērts, auksts
zils tāds, kas (kādu apstākļu, piemēram, aukstuma, ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
dzelošs tāds, kas asi kairina (par vēju, aukstumu u. tml.)
ekstrakarpāls tāds, kas atrodas ārpus plaukstas pamata
intrakarpāls tāds, kas atrodas plaukstas pamatā vai starp plaukstas pamata kauliem
interkarpāls tāds, kas atrodas starp plaukstas pamata kauliem
karpometakarpāls tāds, kas attiecas kā uz plaukstas pamatu, tā delnu
karpopedāls tāds, kas attiecas kā uz plaukstas pamatu, tā pēdu, piem., laringospazmas radīti krampji bērniem
karpokarpāls tāds, kas attiecas uz divām plaukstas pamata daļām, piem., uz plaukstas pamata kaulu divām rindām
karpofalangeāls tāds, kas attiecas uz plaukstas pamatu un falangām
augšupejošs tāds, kas attīstās, uzplaukst
roka tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem; tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm
svilīgs tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu); stipri smeldzošs (par sāpēm)
stindzinošs tāds, kas izraisa stipru aukstuma sajūtu
silts tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos)
čaukstīgs tāds, kas mēdz čaukstēt
nesalts tāds, kas nav auksts
salts tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns; auksts (5)
dzestrs tāds, kas nesilda (par sauli vēsā, aukstā laikā, par gaismu u. tml.)
agrīns tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. ātrāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem)
vēls tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēlīns (3)
vēlīns tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3)
algogēns tāds, kas rada aukstuma sajūtu
vēss tāds, kas rada mērena vides aukstuma sajūtu (par krāsām)
paass tāds, kas samērā stipri stindzina (par vēju, aukstumu)
anabiotisks tāds, kas spēj atjaunot dzīvības procesus pēc anabiozes (sausuma vai aukstuma sastinguma)
ass tāds, kas stindzina (par vēju, aukstumu)
salīgs tāds, ko ietekmē (samērā) zema temperatūra, tāds, kas nav izturīgs pret aukstumu (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
skarbs tāds, kur ir ļoti auksts, cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur, piemēram, augsne, reljefs, rada grūtus dzīves apstākļus
vieds tāds, kurā apvienotas mobilā telefona un plaukstdatora funkcijas, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas (par ierīcēm)
astoņroku tāds, kura garums ir astoņi plaukstu platumi (parasti par izkapti)
četrroku tāds, kura garums ir četri plaukstas platumi
deviņroku tāds, kura garums ir deviņi plaukstas platumi (parasti par izkapti)
piecroku tāds, kura garums ir pieci plaukstu platumi (parasti par izkapti)
septiņarpusroku tāds, kura garums ir septiņarpus plaukstas platumi (parasti par izkapti)
septiņroku tāds, kura garums ir septiņi plaukstu platumi (parasti par izkapti)
sešroku tāds, kura garums ir seši plaukstu platumi (parasti par izkapti)
salīgs tāds, kurā izpaužas neizturība pret aukstumu
lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas
dzerkste Tautas nosaukums čirkstošam cīpslu makstu iekaisumam (saaukstēšanās, sastrādāšanās sekas)
augļu glabātava telpa ar aukstuma iekārtu augļu ilgstošai uzglabāšanai; vēlamais glabāšanas režīms ir no -2 līdz +3 °C temperatūra un 80-95% relatīvais gaisa mitrums (gaisu mitrina, sīki izsmidzinot ūdeni)
vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus
nuļļa punkts termometriem punkts, kur sāk grādus skaitīt: uz augšu siltuma, uz leju aukstuma
šķipstēt Tīt šķipsnā (ap plaukstu)
pļaikšķis Troksnis, kāds rodas, piemēram, sasitot plaukstas
plaukšis Troksnis, kas rodas sasitot plaukstas
kruknēt Tupēt, sēdēt un drebināties aukstumā
garainis Tvaiks, ko veido silts gaiss aukstumā
Ārces strauts ūdenstece Latvijā, Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Ķīkas ūdenskrātuve ūdenstilpe Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzpludināta uz Ķīkas strauta, platība — 5,2 ha
akladioze Ulceroza dermatomikoze uz plaukstām un pēdu apakšām, sastopama Ceilonā un Malajā
Alksne upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts
pirksts uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt)
kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā
uzpokšināt Uzsist ar plaukstu
uzsist pļauku (arī pliķi) uzsist ar plaukstu (kādam, uz kā)
stigmatisms vairākkārt pie sevišķi eksaltētām personām atzīmēta Kristus piecām krusta brūcēm atbilstošu zīmju (stigmatu) parādīšanās uz pieres, krūtīm, plaukstām un kāju pēdām
piepliķēt vairākkārtīgi sist ar plaukstu
freons Vairāku fluoru saturošu ogļūdeņražu apzīmējums (sākotnēji preču zīme), izmanto par aukstuma aģentu ledusskapjos un saldētavās un kā aktīvo (izsmidzinošo) līdzekli aerosolu flakonos; izplūstot atmosfērā, freons veicina ozona slāņa noārdīšanos
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
alaukstieši Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Alauksti" (arī "Alaukste") iedzīvotāji
trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos
velt veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku
uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu)
mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu, laikapstākļiem)
3. klimatiskais rajons Vidzemes Centrālā augstiene un rajons uz ziemeļiem no tās - vismitrākais un aukstākais rajons
pulšķināt Viegli dauzīt ar plaukstu pa ūdens virsmu
spieķartērija viena no artērijām, kuras zari veido arteriālo loku, kas apgādā plaukstu ar asinīm
snaudošais pumpurs viens no pumpuriem, kuri paliek miera stāvoklī un izplaukst tikai tad, kad virs tiem esošie pumpuri vai galotnes pumpuri ir gājuši bojā; snaudpumpurs
blints viens no reljefspieduma veidiem; karsts vai auksts spiedums ar foliju vai bez tās, kurā iespiežamie elementi atrodas zemāk par materiāla virsmu
vidusnervs viens no rokas nerviem, kas iet pa apakšdelma un plaukstas priekšējo virsmu
spieķanervs viens no trim nerviem, kas nodrošina plaukstas saistījumu ar centrālo nervu sistēmu
aukstums vieta, kur ir auksts
krioanestēzija Vietēja anestēzija aukstuma ietekmē, radot attiecīgajā ķermeņa daļā temperatūru, kas tuva sasalšanas temperatūrai
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu)
dekatēšana Vilnas auduma apstrāde ar karstu ūdeni un (vai) tvaiku, kurai seko auduma atdzesēšana ar aukstu ūdeni; novērš šķiedru iekšējos spriegumus, fiksē auduma izmērus un struktūru
aukstasinība vispārināta īpašība --> aukstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
aukstums vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra
saltums vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra; aukstums (1)
švaukstība vispārināta īpašība --> švaukstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
sijāža Zāģēšana; šurp-turp kustība, masāžas paņēmiens, ko izdara ar plaukstas elkoņmalu vai mugurpusi
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, kad laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi daļu (parasti pusi) ražas atdeva zemes īpašniekam
Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā
Vaļu grēda zemūdens grēda Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, Dienvidatlantijas grēdas atzars, atdala Angolas un Kāpas lielieplakas, garums – 2450 km, dziļums 3000–4000 m, atsevišķos pacēlumos 1188 m un 892 m; šī grēda neļauj piegultnes aukstajiem ūdeņiem izplatīties uz ziemeļiem
froufrou Zīda drānu čaukstēšana
ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
komanči Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, tagad dzīvo rezervātā Oklahomā (~5000 cilv.); līdz 1870. g. tika uzskatīti par labākajiem jātniekiem prērijā, mūsdienās gk. laukstrādnieki
aukstā krāsa zilā krāsa; zaļā un violetā krāsa var būt silta vai auksta atkarībā no tā, vai tajā pārsvarā ir zilais vai attiecīgi dzeltenais vai sarkanais tonis
aukstās krāsas zilā, debeszilā un zaļā krāsa, kas rada priekšstatu par aukstumu un nekustīgumu, šķietami attālina objektu no skatītājiem
krioloģija zinātne par aukstuma iedarbību uz fiziskiem ķermeņiem
sīga Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Coregonidae"), aukstummīloša saldūdens vai caurceļotāja zivs, 3 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 vietējās sugas, 1950.-1980. gados vairākos Latvijas ezeros ielaistas vēl \~5 sugas, bet iedzīvošanās nav zināma
fuhtelis Zobensāns, auksto ieroču, piem., zobena plakanā puse

aukst citās vārdnīcās:

MEV

aukst