Paplašinātā meklēšana
Meklējam auga.
Atrasts vārdos (176):
- auga:1
- auga:2
- bauga:1
- čauga:1
- Dauga:1
- gauga:1
- ņauga:1
- pauga:2
- pauga:1
- rauga:1
- Sauga:1
- žauga:1
- žauga:2
- apauga:1
- atauga:1
- augala:1
- augaļa:1
- baugas:1
- brauga:1
- džauga:1
- izauga:1
- klauga:1
- noauga:1
- paauga:1
- paugas:3
- paugas:1
- paugas:2
- Paugas:1
- raugas:3
- raugas:1
- raugas:2
- raugas:4
- Saugas:1
- šmauga:1
- šņauga:1
- žaugas:1
- žmauga:2
- žmauga:1
- žņauga:1
- atmauga:1
- blaugas:1
- Borauga:1
- caugans:1
- čaugana:1
- čaugans:1
- Daugava:1
- gaugals:1
- jātauga:1
- Kaugari:1
- klaugas:1
- Klaugas:1
- laugali:1
- ļaugans:1
- norauga:1
- pārauga:1
- pieauga:1
- pusauga:1
- sprauga:1
- strauga:1
- šotauga:1
- vadauga:1
- žņaugas:1
- aizdauga:1
- atraugas:1
- bezrauga:1
- čaugains:1
- Daugaiļi:1
- Daugasne:1
- draugala:1
- draugale:1
- draugaļa:1
- gaugalis:1
- iezmauga:1
- iežmauga:1
- iežņauga:1
- Mandauga:1
- maugaļne:1
- maugaļva:1
- maugauļa:1
- pašmauga:2
- pašmauga:1
- paugaine:1
- paugains:1
- Pazlauga:1
- pažmauga:1
- pažmauga:2
- sažmauga:1
- skaugacs:1
- slaugans:1
- sļaugans:1
- šlaugans:1
- šļaugans:1
- šmaugans:1
- vārnauga:1
- aizšmauga:1
- aizžmauga:1
- braugains:1
- čauganība:1
- čauganums:1
- Daugavīši:1
- Daugavīte:1
- draugaina:1
- draugalka:1
- jaunrauga:1
- kraugatot:1
- pačaugans:1
- pāršmauga:1
- pārzmauga:1
- pāržmauga:1
- pāržņauga:1
- paugainis:1
- paugainis:2
- plēstauga:1
- šmaugains:1
- aizdaugava:1
- Aizdaugava:1
- augamtiesa:1
- daugavieši:1
- Daugavieši:1
- daugavmala:1
- Daugavmala:1
- daugavmale:1
- Daugavpils:1
- Daugavpiļs:1
- Daugavsala:1
- Daugavzeme:1
- draugalēna:1
- draugalene:1
- draugaliņa:1
- draugamējs:1
- Gaugariški:1
- kuļsprauga:1
- melnplauga:1
- nošmaugans:1
- pārdaugava:1
- Pārdaugava:1
- pašļaugans:1
- Piedaugava:1
- piesprauga:1
- spraugains:1
- šaugalieši:1
- šļauganība:1
- šļauganīgs:1
- šļauganums:1
- Vecdaugava:1
- vietraugas:1
- Augšdaugava:1
- bezspraugas:1
- daugasnieši:1
- Daugavgrīva:1
- daugavietis:1
- Gaugariškas:1
- Gaugariškys:1
- laiksprauga:1
- laugalnieki:1
- laugaļnieki:1
- vidssprauga:1
- Daugavkrasti:1
- Lucavdaugava:1
- mākoņsprauga:1
- pāršmaugains:1
- raugasdzelze:1
- Senvāstlauga:1
- aksiālsprauga:1
- aukstraugalus:1
- daugavpilieši:1
- melnplaugains:1
- pārdaugavieši:1
- radiālsprauga:1
- Robeždaugavas:1
- Sarkandaugava:1
- virbeļšotauga:1
- daugavgrīvieši:1
- daugavmalietis:1
- daugavkrastieši:1
- sarkandaugavieši:1
Atrasts vārdu savienojumos (67):
- acs apskate spraugas lampā
- Aizdaugavas hercogiste
- auga vairošanās orgāni
- augas dienas lasīt
- Augšdaugavas pazeminājums
- balss sprauga
- bezspraugas spektrogrāfs
- Ceļa Daugava
- Daugavas dabas parks
- Daugavas dumbrainis
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves
- Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde
- Daugavas ieleja
- Daugavas Ķiķaukas
- Daugavas lībiešu zeme
- Daugavas loki
- Daugavas Oglenieki
- Daugavas stacija
- Daugavas svīta
- Daugavas vilkābele
- Daugavas vizbulis
- Daugavas-Dņepras ūdensceļš
- Daugavas-Misas kanāls
- Daugavgrīvas sala
- Daugaviešu ciems
- Daugavmalas meitene
- Daugavmalas tirgus
- Daugavpils apriņķis
- Daugavpils hidroelektrostacija
- Daugavpils novads
- Daugavpils rajons
- Dņepras-Daugavas kultūra
- Draugaļa ezers
- durvju sprauga
- enerģētiskā sprauga
- Gaujas–Daugavas kanāls
- grozekļa šotauga
- Jaunšķieru-Laugaļu griezumi
- laikspraugas gredzentīkls
- Laugas ezers
- Laugas purvs
- ledus pāržmauga
- Lejasdaugavas senleja
- lēkt Daugavā
- Lielais Klauga ezers
- Mazā Daugava
- Mindaugas ezers
- Mindaugas purvs
- Mindaugas strauts
- Pārdaugavas hercogiste
- Pārdaugavas province
- pasniegt (drauga) roku (kādam)
- peras kā čigāns pa Daugavu
- rauga celtspēja
- Rauga māte
- rauga sēnes
- Robeždaugavas dižakmens
- saltrauga alus
- Sausā Daugava
- sekundārā iežmauga
- skābrauga maize
- spinakera šotauga
- spraugas angioma
- stāsti manim, Daugaviņa
- vadaugas sliede
- Vecdaugavas kompleksais dabas liegums
- Vidusdaugavas zemiene
Atrasts skaidrojumos (500):
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
- stumbans Āboliņa auga kāts
- koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
- biomikroskopija acs apskate spraugas lampā
- blefarostenoze Acs spraugas nenormāls sašaurinājums
- blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana
- kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu
- pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā
- Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
- prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām
- Dņepras-Daugavas kultūra agrā dzelzs laikmeta baltu kultūra (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.) Dņepras un Okas augšteces, Daugavas vidusteces apvidū; apmetnes nocietinātas ar vaļņiem, grāvjiem; lopkopība, zemkopība; raksturīga kaula apstrāde, podniecība (keramika ar gludu virsmu)
- kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
- aizdauga Aizdaugava, Daugavas otrs krasts
- Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem)
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas)
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
- aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus)
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
- ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
- kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
- paķimene Alus nogulsnes (no rauga)
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu
- cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju
- kolts Amerikāņu parauga revolveris
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
- termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā
- derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā
- Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā
- stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa
- zimoskops aparāts rauga fermentētspējas noteikšanai
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
- izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas
- drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
- Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
- Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
- Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
- Katlakalns apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā
- Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā
- Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Bisteri apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
- Arone apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Auziņi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Ostrovi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā
- Juneļi apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā
- Papuļi apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā
- Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši
- Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Augškalne apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Bērzene apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
- Akleņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Pokropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Akmani apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Baiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Andrijova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Audzeri apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Baltaiskrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Bībelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Auksteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Gančevski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Biruliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Ēģipte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Ērgļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Pļaviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Ragauniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Bandališki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Butiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Diļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Dūdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Kaušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Pritikina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Raščina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Auseika apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
- Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
- Ausekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā
- Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Aizbalti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Baltakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā
- Antāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Balašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Deiķi-Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Aščuki apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
- Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
- Moļišku Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
- Jukši apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Līksnas pagastā
- Piedaugava apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Sventes pagastā
- Lidoņi apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
- Zborka apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
- Aščuki apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
- Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
- Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā
- Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Ozolaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Eglīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā
- Pavasaris apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Daugavpils novada Maļinovas pagastā
- Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Maļinova apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
- Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs
- Laucesa apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 6 km uz dienvidiem no Daugavpils
- Tabore apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Birkineļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Randene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Dunski apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Faļtopi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Salienas pagastā
- Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils
- Ambeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža
- Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs
- Sudrabkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai
- Piedruja apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši
- Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
- Arāji apdzīvota vieta (viensēta) Augšdaugavas novada Sventes pagasta rietumu malā
- Sardarabada Apdzīvotā vieta Armēnijā, no kuras izauga tagadējā pilsēta Armavira, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Barovka apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā, Daugavas labajā krastā
- standartapjoms Apjoms, kas noteikts pēc standartizēta parauga
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai
- pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
- drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas)
- urbināt ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.)
- vecums ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā
- divcirkņu ar šķērssienu divās daļās sadalīts sēklotnes dobums (augam)
- vakuola ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas
- Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā
- Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
- Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā
- dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis)
- dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra)
- aši Ašķi, ašavi - tautas nosaukums sporu augam skostei un ziedu augiem doņiem
- ašavi Ašķi, aši - tautas nosaukums sporu augam skostai un ziedu augiem doņiem
- ataudze Atauga
- smalkne Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums
- atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
- kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa
- grēcizēt Atdarināt grieķu izteiksmes veidu, ierīkot pēc grieķu parauga
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
- Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
- atrūgas Atraugas
- raugas Atraugas
- šķuras Atraugas
- buktis sit atraugas nāk
- gulgas Atraugas, kairinājums vemšanai
- kličkas Atraugas, žagas
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
- Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
- Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
- Klaucānu ezers atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 4,7 ha
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas
- Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
- Priežu kalns atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, paugura garums - 0,4 km, platums - 0,2 km, absolūtais augstums - 165 m vjl., relatīvais augstums - 18-25 m
- Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Aizkraukles grants atradne atrodas Daugavas ielejā, abos upes krastos lejpus Aizkraukles, krājums 13,6 mlj m^3^, veido fluvioglaciālie un aluviālie nogulumi
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām
- Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi
- Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem
- Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas)
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
- Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze
- Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā
- branhiogēns Attīstījies no žaunu loka vai spraugas
- atdarinājums Atveidojums (pēc parauga); (vāja) kopija
- iedriksne Atvere, sprauga
- logs Atvere, sprauga (augu audzē)
- hiatāls atverei, spraugai līdzīgs
- čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte
- miza audu grupējums auga stumbra, zaru un saknes ārējā daļā
- piedēklis Audu izaugums uz kāda no auga orgāniem
- endoskopiskā biopsija audu parauga iegūšana ar speciāliem instrumentiem, kas ievadīti caur endoskopu
- vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās
- zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa
- augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas
- interkalārā augšana auga augšana garumā, daloties meristēmām
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā
- potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai
- lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne)
- pozitīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība kairinātāja virzienā
- negatīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība virzienā projām no kairinātāja
- tropisms auga orgānu augšanas kustība, kuras virziens ir atkarīgs no kairinātāja atrašanās vietas
- adventīvi orgāni auga papildorgāni, kas attīstījušies neparastā vietā
- adventīvs orgāns auga papildorgāns, kas attīstījies neparastā vietā
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
- sēta auga stiebra nodalījumi
- sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies
- higroskopiskas kustības auga vai tā daļu kustības, ko izraisa vides mitruma pārmaiņas
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga
- vasu sistēma auga virszemes veģetatīvās daļas
- potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai
- augļu un sēklu izplatīšanās augļu un sēklu noraisīšanās no mātesauga un nokļūšana iespējami tālāk no tā
- hidrohorija Augļu, sēklu u. c. auga daļu izplatīšanās ar ūdens palīdzību
- ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru
- zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti)
- potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns
- divmājnieks augs, kam ir tikai sievišķie vai vīrišķie ziedi; t. i. atšķirīgā dzimuma ziedi atrodas uz diviem dažādiem auga eksemplāriem
- epifīts Augs, kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga
- pēcaugs Augs, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas
- priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga
- haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu
- rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi
- Nīcgales purvs augstais purvs Augšdaugavas novadā (52 ha Preiļu novadā), platība — 962 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6,9 m
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras
- ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
- zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu
- Daņileviči Augšaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants
- ēģiptieši Augšaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ēģipte" iedzīvotāji
- Šlosberga Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Pilskalne" bijušais nosaukums
- subatieši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Subate" iedzīvotāji
- Šedere Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Šēdere" nosaukuma variants
- Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
- Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
- Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
- Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums
- Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa
- Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums
- Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants
- Konecpole Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" nosaukuma variants
- Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums
- Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants
- Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums
- Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
- Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
- Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants
- Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums
- Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums
- Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums
- ambelieši Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" iedzīvotāji
- Ambeli Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" nosaukums latgaliski
- Augškaļne Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" nosaukums latgaliski
- Jaunstupeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
Atrasts piemēros (84):
- paaudze - Es gaidu izaugam jauno mākslinieku paaudzi, es gribu zināt, kas tur būs, par ko viņi rakstīs savus projektus.
- laiks — Šis vēl no cara laikiem te čukājas pa Daugavu, — saka vecāmāte.
- aizsargāt 2. Vidzemes divīzija aizsargāja Daugavas labo krastu novembra kaujās.
- mellene Abās pusēs auga zemas priedītes, rēgojās ciņi ar apsarkušām dzērvenēm, melleņu un zileņu ceri.
- abpus Abpus auga vēl no muižu laikiem sastādīti ozoli, tādi gari, lieli un diženi.
- augt Abpus auga vēl no muižu laikiem sastādīti ozoli, tādi gari, lieli un diženi.
- ozols Abpus auga vēl no muižu laikiem sastādīti ozoli, tādi gari, lieli un diženi.
- abrkasis Abrkasī snauž rauga šūniņas.
- cept Aģentūra LETA ir saglabājusi tradīcīonālo attieksmi pret 1. aprīli, nakts mellumā cepot aprīļa ziņas — gan par viesnīcas numurā pieķertajiem Obamu un Klintoni, gan par avioreisiem no Daugavpils, gan par to, ka Rīgas dome pēc tam, kad KNAB patīrīja tās štatus, meklēs viesstrādniekus (kā īpaši gaumīgs elements ziņai pievienota ilustrācija, kurā dej tautas tērpos ģērbti ķīnieši).
- vadīt Arī desmitgadīgais Sandis vēlas vadīt traktoru, taču Dāvis norāda, ka Sandim vēl jāpaaugas.
- kalks Arī kalks – vārdi, vārdu savienojumi un frazeoloģismi, kas burtiski veidoti pēc citas valodas parauga, – ir samērā izplatīts paņēmiens.
- lāgers Atceros, ka pirmie brūvējumi tapa ar šampanieša raugu, jo tas pēc sugas ir tuvāks lāgera raugam.
- jauns Atvadījos no sava jaunā drauga, iedevām viens otram sievu adreses, lai nepazustu sakari.
- dīvs Ausma vai riets — Atmirdz kā zieds Torņi pār Daugavu dīvo.
- brauciens Bet brauciena laikā pa Pārdaugavas ceļiem mēs redzējām zaķi, stirnu un aļņu māti.
- slēpotājs Bet Daugavā laiva velk ūdens slēpotāju.
- iespaidīgs Bet tas iespaidīgais ceriņkrūms mājas priekšā manā laikā vēl neauga.
- tizls Bet tolaik es biju par resnu un tizlu, un lempīgu, lai izsprauktos cauri šaurajai spraugai starp krāsni un skursteni.
- svara kategorija Cīnījies otrajā pusvidējā, pirmajā un otrajā vidējā svara kategorijā, pārstāvējis boksa klubu " Daugava".
- seminārs Darba gaitā ietverti jautājumi par latgaliešu valodas ortogrāfiju, par skolotāju semināra dibināšanu Daugavpilī.
- melni Daugava melni viļņojošā spogulī atrādīja naksnīgās pilsētas krāsas, bet Pakrasta kungs klusi un mērķtiecīgi turpināja vadīt mašīnu.
- minēt Daugava minēta neskaitāmās tautasdziesmās.
- dokuments Daugavas vārds vēstures dokumentos nav atrodams.
- augt Dāvī auga dusmas un histērisks niknums.
- koks Dziesmās apdziedātie Daugavas laivinieki, viņu laivas ar baltajām burām, kā arī koku pludinātāji pieder vēstures lapaspusēm un dzejnieku fantāzijām.
- raksturīgs Dziļākās upēs un upju posmos augi, kuriem raksturīga heterofofīlija, spēj attīstīt visas auga lapu formas.
- augt Dzirdamo trokšņu skaits auga ar katru sekundi.
- mirt Dzirdēju odus, saodu vēju, redzēju gaismas maiņas dažādās dienas stundās, izjutu visu, kas manā ķermenī iekšā notika: kā šūnas un audi mira un jauni nāca vietā; kā kauli auga un muskuļi brieda; kā sulas ķermenī riņķoja.
- nonākt Edmunds devās tālāk un, pagājis garām Unibankas pelēkajai ēkai, nonāca Daugavas krastmalā.
- notikt Eksperimenta otrā daļa notika bez parauga izturēšanas laikā, bet ar tā daudzkārtēju slogošanu un atslogošanu.
- piedalīties Elke, malkodama vīnu, pieklājības pēc izteica nožēlu, ka nevarējām piedalīties drauga kāzu svinībās.
- skriet Es dienām un nedēļām, un pat mēnešiem gulēju uz jumta un skatījos, kā mākulīši pa debesīm skrien, un jutu dakstiņu raupjo glāstu pret muguru un trenkāju mušas, kas pa jumtu lidoja, un izjutu, kā paplānā spalva pār manu ķermeni auga, pa matiņam spiezdamās caur manu ādu, un vēroju, kā mana āda saulītē palika ik dienas jo brūnāka.
- hujakš Esot bijis ļoti īgns, tas nepaticis, šitais, un, hujakš viņš ierauga Redžimu.
- noslēgties Festivāls noslēgsies ar vērienīgu uguns rituālu Daugavas krastā.
- braucamība Gan degvielas sistēmu, gan aizdedzi tagad pārrauga 02 lambda zonde; kompresijas pakāpe ir samazināta un kloķmehānisma masa palielināta uzlabotai braucamībai.
- abra Iemet abrā apaļo ierauga kunci, pārpalikumu no iepriekšējā cepiena, un metas ar lielo menti klapēt.
- cepiens Iemet abrā apaļo ierauga kunci, pārpalikumu no iepriekšējā cepiena, un metas ar lielo menti klapēt.
- stūris Ir dzirdēts sakām, ka visskaistākais skats Latvijā esot pie Daugavas, pašā valsts dienvidaustrumu stūrī, aiz Daugavpils Naujienā, kur no kraujā krasta var saskatīt upes septiņus līkumus.
- autobuss Jāizbrauc cauri Pārdaugavai ar autobusu un tad nieka gabaliņš kājām.
- ierast Jau vairāku gadu garumā augustā Daugavpilī ierasts organizēt augstākā mēroga starptautiskās spīdveja sacensības.
- vēss Jo vairāk es pieaugu, jo vēsāki mēs tapām viens otram un pieauga arī viņas naids pret Arvīdu.
- liels Kad viņa ierauga lielāku naudaszīmi, acu zīlītes pat izplešas.
- kafija Kafijas auga baltajiem ziediem piemīt jasmīna un apelsīna aromāts.
- iegūt Kamēr mēs izaugam un iegūstam saprātu, mēs jau esam pie tās pieraduši kā pie savas miesas.
- kliegšana Kliegšana un solījumi ir skanējuši no Sarkandaugavas uz termināļiem un atpakaļ.
- lauks Kopš senseniem laikiem Latvijā labības lauka vidū arvien atstāja augam ozolus — latviešu svētos kokus.
- dzinējs Krogus galā, kur mirka arī mana drauga zirgs, uz gaišāka loga stāvēja uzraksts: matu griezējs un bārzdu dzinējs M a i š e l i s, no Rīgas.
- saimnieks Kupla saime sasēdusi ap garu galdu pie kūpošām kartupeļu un sautētu kāpostu bļodām, saimnieks jau rosās ap zoss cepeti, kamēr saimniece virtuvē rauga, vai medus rausis gana gards izdevies.
- kontrolēt Ķīnā mediji tiek stingri kontrolēti un cenzori uzrauga arī sociālos medijus.
- īpaši Lai gan mēdz teikt, ka kopējs naudas maks ātri saplīst, te tomēr vajadzētu atcerēties, ka šādus kopējus makus uzrauga īpaši sagatavoti cilvēki.
- deguns Lidmašīnas deguns nepārprotami sliecās lejup, ātrums pieauga.
- palielināties Līdz ar to zobiem sāk trūkt balsta, tie pārvietojas, pastiepjas it kā garāki, starp zobiem palielinās spraugas, atkāpjas smaganas.
- sekošana Māte mudināja doties uz Filoloģijas un filozofijas fakultāti, taču tik tieša sekošana vecāku paraugam nevilināja.
- atbraukt Mazliet atguvies, piezvanīju draugam un lūdzu nekavējoties atbraukt.
- lūgt Mazliet atguvies, piezvanīju draugam un lūdzu nekavējoties atbraukt.
- sarkans Meitene jau bija salasījusi Daugavmalā veselu klēpi margrietiņu, madaru un sarkanā āboliņa pogaļu.
- mellene Mellenes, kas auga daudz augstākos krūmos nekā mūsējie, bija gandrīz tik lielas kā lazdu rieksti un gardas; mēs tās stiepām uz nometni kilogramiem un pat mēģinājām (taču veltīgi) to sulu saraudzēt vīnā.
- kontrolēt Mēs kontrolējam būvniekus, kā viņi uzrauga satiksmes drošību.
- augt Mēs neparādījāmies, īres maksa auga, un tad viņš paņēma pie sevis to sievieti.
- miegains Miegainā Daugavpils, no kuras agrāk viņa tik ļoti alka tikt projām, tagad ir mājas.
- kaitēt Mindauga tiesības Deltuvā nav stingras, visi apkārtējie valdnieki to vien gaida, kā viņam kaitēt.
- apgrozījums Mūsu apgrozījums pērn pieauga uz pusi.
- saprast Nav jāpaaugas, lai to saprastu.
- uzbrukt No izlasītā viņa bija nešaubīgi nopratusi, ka draugam uzbrukušas nedienas ar prātu.
- pasaule Olimpiāžu kustība pakāpeniski auga un patlaban tā aptver 80 valstis 5 piecās pasaules daļās.
- augt Pamazām viņā auga niknums.
- tuvums Pamielojies ar vakardienas baltmaizes drupačām un samanījis jaunas dienas tuvumu, staipīdams uz visām pusēm garumgaras ūsas, gar lupatu paklāja malu savā grīdas dēļu spraugas mājvietā atgriezās trekni nobarojies prusaks.
- gleznains Par laimi, vienā pils dārza stūrī auga biezi, gleznaini krūmi.
- kārtainā mīkla Parasti lielveikalos ir nopērkama divu veidu kārtainā mīkla – rauga un bezrauga.
- sekot Pārējie sekoja viņa paraugam.
- vedums Pēc nosvēršanas, parauga noņemšanas un automātiskas veduma kvalitātes pārbaudes rapšu sēklas nonāk kaltē, kur tās attīra, izžāvē un nodod pārstrādei.
- AIDS Pēc pēdējās seksa tūres uz Hamburgu, viņš no sava vācu drauga saņēmis ziņu, ka abu kopējais paziņa saslimis ar AIDS.
- spēcīgs Pēc tam mēs devāmies pa ceļu gar pagraba durvīm, kur auga lielas un spēcīgas nātres.
- pieeja Pieeju Daugavai sargā krievu vecītis ar kruķīti un vienu kāju.
- tirdzniecība Pils teritorijā atrasti daudzi priekšmeti, kas liecina par senajiem Daugavas tirdzniecības ceļiem un rosīgu dzīvi uz vietas.
- būve Pirmā Latvijas lielā elektrostacija uz Daugavas, kuras būvi uzsāka 1937. gada maijā un pabeidza 1939. gada rudenī, bija Ķegums.
- specificēt Pirmais vārds norāda uz auga piederību noteiktai ģintij, šajā gadījumā plūškoku ģintij – Sambucus, bet otrais vārds specificē sugu; šajā gadījumā melnais plūškoks – lat. Sambucus nigra – un sarkanais plūškoks – lat. Sambucus racemosa.
- rezultāts Pirmajā ceturtdaļā spēles rezultāts auga līdzīgi, abām komandām apmainoties ar precīziem uzbrukumiem.
- sievišķs Priedēm un eglēm vīrišķie un sievišķie čiekuri atrodas uz viena auga, tāpēc tos sauc par vienmājniekiem.
- vīrišķs Priedēm un eglēm vīrišķie un sievišķie čiekuri atrodas uz viena auga, tāpēc tos sauc par vienmājniekiem.
- lapots Redzēja, jā, patiešām redzēja, ka miklajā un valgajā zālē auga dīvaini lapoti augi.
- zupas virtuve Rīgā darbojas četras zupas virtuves, kā arī atkal strādā divas siltā ēdiena izsniegšanas vietas Daugavas labajā un kreisajā krastā.
- atvērt Rosība Jaunjelgavā valdīja jau piektdienas vakarā, kad Jaunjelgavas novada kultūras namā atvēra izstādi “Senā Daugava 20. gadsimta sākuma pastkartēs”.
- dzīslots Satiksmes aplī zirgu vīrs pamāj ar dzīsloto roku uz Daugavas pusi.
auga citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv