Paplašinātā meklēšana
Meklējam Lī.
Atrasts vārdos (135):
- Lī:1
- Līū:1
- Lībe:1
- Līce:1
- Līči:1
- Līga:1
- Līgo:1
- Līra:1
- Līrs:1
- Līsa:1
- Līša:1
- Līva:1
- Līve:1
- Līvi:1
- Lībji:1
- Līdsa:1
- Līpna:1
- Līves:1
- Lībagi:1
- Lībeka:1
- Lībeke:1
- Lībera:1
- Līberi:1
- Lībers:1
- Lībija:1
- Lībija:2
- Lībīte:1
- Līcene:1
- Līcīši:1
- Līčupe:1
- Līdace:1
- Līdēre:1
- Līduča:1
- Līdumi:1
- Līdums:1
- Līenca:1
- Līgate:1
- Līgumi:1
- Līgupe:1
- Līguti:1
- Līhene:1
- Līkija:1
- Līksna:1
- Līkuma:1
- Līkumi:1
- Līkupe:1
- Līnene:1
- Līniņš:1
- Līnuži:1
- Līnūži:1
- Līpeni:1
- Līpeņi:1
- Līpori:1
- Līpūri:1
- Līvāne:1
- Līvāni:1
- Līvupe:1
- Līzīte:1
- Lībieši:1
- Lībjupe:1
- Līciems:1
- Līdacis:1
- Līdočka:1
- Līdzums:1
- Līgatne:1
- Līgotne:1
- Līgupis:1
- Līlaste:1
- Līlenda:1
- Līndene:1
- Līstāle:1
- Lītrima:1
- Lībagupe:1
- Lībciems:1
- Līberoze:1
- Lībštate:1
- Lībvalks:1
- Līčupīte:1
- Līdacīte:1
- Līdeksna:1
- Līdeksne:1
- Līdočkas:1
- Līgciems:1
- Līgotnes:1
- Līkezers:1
- Līkneite:1
- Līkslipa:1
- Līkupēni:1
- Līnaizis:1
- Līnezers:1
- Līņezers:1
- Līpinīki:1
- Līpkolni:1
- Līpneite:1
- Līpusola:1
- Līsbērga:1
- Līsešila:1
- Līsešīla:1
- Līsiteja:1
- Līstrupa:1
- Līšenēsa:1
- Līvbērze:1
- Līvkalni:1
- Līdumnīki:1
- Līgomuiža:1
- Līgsitija:1
- Līmenītis:1
- Līneburga:1
- Līpsaleņa:1
- Līpukolns:1
- Lītaunīki:1
- Lītovnīki:1
- Lī-Saņjana:1
- Lī-Tegvajs:1
- Lībenvalde:1
- Līdenšeide:1
- Līdšēpinga:1
- Līdumnieki:1
- Līgovakars:1
- Līkumciems:1
- Līkummuiža:1
- Līpiniškas:1
- Līpiniškys:1
- Līsefjords:1
- Lītaunieki:1
- Līvenmuiža:1
- Līvesmuiža:1
- Līzesmuiža:1
- Līzespasts:1
- Lībieškalns:1
- Līmfjordens:1
- Līveņgrāvis:1
- Līdinghauzene:1
- Līnge-Ugelese:1
- Beitsberga-Līsvila:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (2863):
- ņurķis (Līks) deguns
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
- Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
- Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā
- līdumnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- šebīja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
- Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
- Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
- līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
- Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti
- Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums
- Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
- Vecmuižas ozols Andumu upurozols Lībagu pagastā
- Skaļupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Līgatnes pagastā
- Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
- Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
- Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
- Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Bāči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Cimāles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Jaungrīva apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Līvesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Tušķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Krivanda apdzīvota vieta (mazciems) Līdumnieku pagastā
- Sinepes apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes novada Līgatnes pagastā
- Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
- Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
- Jaunušāni apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
- Liepziedi apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
- Ribaki apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
- Rimši apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
- Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
- Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Babri apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Druvas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Lāčkāji apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Lietaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Lojāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Mālnieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Mežancāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Muktupāveli apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Rušenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Rusiņi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Caunes apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Nadzežda apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Bernāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Lipuški apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Zaļā Pļava apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Meža Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Ceļa Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Ragaviki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Rengentova apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Sanaude apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Dabari apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Grugules apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Ārmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Astenci apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Andumi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Birzmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Bungciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Gailīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Mazstende apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Laivacums apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Budži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Turku pagastā
- Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Auksteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Gančevski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Akaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
- Čižiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
- Jukši apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Līksnas pagastā
- Avotiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Dobeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Ģipteri apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Čeverova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Čivžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Hmeļnecki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Kozusola apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Kujerci apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Kurjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Kušņeri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Lineja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Vācu kalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Liepu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Rečnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Ruduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Seimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Šnitniki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Vidri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Vindradži apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Vjarumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
- Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Ķirupe apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Klingerīši apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Kļocki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Kokiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Kudeiki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Mīšteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Munciški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Zastenki Ribaki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Ribaku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Muncišku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Nahodka apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Sterikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Tenisi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Zeltapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Āriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Birzāki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Bucenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Cirsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Darankas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Dimanti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Gospori apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Grāveri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Gumertgrāveri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Iesalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Iztekas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Kusini apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Sergunta apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Stūrišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Vuceni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs
- Aizpore apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Aptaka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Cielauka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Drēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Eņģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Eriņbirze apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Gaigalova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Gercāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Gulbinski apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Jaujas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Jaunbirzāki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kazimirovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kazuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kivlenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Knutenīca apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Korsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kūkas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kūkusiliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Laivacumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Lielojuri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Liepsaliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Līpinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Novomisle apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Oškalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Pastalojāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Peiveliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Pētermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Podusala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Prīdauka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Rubeņkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Rusinova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Samuldruva apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Skrūzmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Soltumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Stares apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Stepores apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Sumanka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Švirksti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Tomiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Upesmežs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Vecāsala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Vilmenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Aleksandrova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Alksnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Bikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Brisla apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Brūveri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Būmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Čirvolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Eleonorvile apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Gardrivieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Lācupi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Lūzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Mālkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Medņevka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Nīcgaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Pelēčāre apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Pelši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Piļupsola apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Pintāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Pundurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Rogonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Rudzētiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Šauri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Soltupe apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Spriudi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Staņislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Steķi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Vārpsala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Vidi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
- Apšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Babinova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Čipāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Fridrihsgofa apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Kārļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Kauparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Kļavsola apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Krivoki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Kroļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Lauda apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Livzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Patašiene apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Promi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Pūtkas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Putnovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Sačāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Slapkova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Šultes apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Sutri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Tiltova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Ušacki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
- Raunieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši
- Aizpurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Ārsmenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Beirupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Cūkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Daukstes apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Gaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Kalnapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Kāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Darvas Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Dubnas viensētas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Tilta Geduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Peisenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Siladieviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Silasproģi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Smelcēja apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Spēlesķeiri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Stiklēri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Vanagsils apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Veiguri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Vuškārnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Žogi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvbērzes pagastā
- Babrova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Bārtuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Dolgošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Jasenci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Jaski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Joski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Kļešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Lagušņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Petručonki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Kursakciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Linejciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Purgalciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Putniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Agro apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Grīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Mazgrīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Rosība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
- Latgale apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
- Ļūbaste apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā
- Ķempji apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
- Vārpa apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Ratnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Līgatnes pagastā
- Jersika apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Līvāniem
- Rožupe apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe
- Rudzāti apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs
- Turki apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 34 km no Preiļiem un 15 km no Līvāniem
- Sutri apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jaunsilavas apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Turku pagastā
- Aklaisciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
- Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
- Mežites apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas
- Izsuši apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lībagu pagastā
- Edžele apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas
- Ebilīksa apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē
- Mauntrata apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē
- Stredbeli apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē
- Retdauni apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistes dienvidu daļā
- Belinamora apdzīvota vieta Īrijā, Lītrimas grāfistē
- Menorhemiltona apdzīvota vieta Īrijā, Lītrimas grāfistē
- Mohila apdzīvota vieta Īrijā, Lītrimas grāfistē
- Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā
- Abū Kurīna apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Qurīn_), Sidras šeibijā
- Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos
- Asābija apdzīvota vieta Lībijā (_Al Așābi‘ah_), Garjānas šebījā
- Ākāra apdzīvota vieta Lībijā (_Āqār_), Vādī eš Šātī šebījas dienvidaustrumu daļā
- Asbīja apdzīvota vieta Lībijā (_Asbī'ah_), Tripoles šebījā
- Audžila apdzīvota vieta Lībijā (_Awjilah_; أوجلة), Adždābijas šebījā
- līzieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Līzespasts" iedzīvotāji
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
- Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers
- Dravnieku dīķi atrodas Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 5,9 ha
- Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.)
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms
- Sudas purva ezers atrodas Līgatnes pagastā, platība - 13,7 ha; Immeru ezers; Inderdēļu ezers
- Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
- Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Purgaiļu dzelme atrodas Sudas purvā, Līgatnes pagastā, platība — 1,1 ha
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
- Kurzemes grants atradne atrodas Talsu novada Lībagu un Laucienas pagastā, platība 177,6 ha, derīgā slāņa biezums 35 m, grants derīga būvniecībai, ceļu būvei, betona ražošana
- Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
- Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks
- Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
- Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols
- Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
- Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
- Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm
- Auksteni Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Auksteņi" nosaukums latgaliski
- Augšpole Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" nosaukuma variants
- aužgulānieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužgulāni" (arī "Aužgulēni") iedzīvotāji
- Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums
- baraviecieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravieki" iedzīvotāji
- baravicieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" iedzīvotāji
- baravīcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravīki" iedzīvotāji
- Baravīki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" nosaukuma variants
- foļvorcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvorcieši" iedzīvotāji
- gančevskieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" iedzīvotāji
- Gančauski Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" nosaukuma variants
- Dranciški Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" bijušais nosaukums
- juksieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" iedzīvotāji
- Patmalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļi" nosaukuma variants
- paukštieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Paukšti" iedzīvotāji
- Riboki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants
- Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
- Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka
- līdumnieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- Leidumnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukuma variants
- Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē
- lībieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji
- Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Līstāle, platība - 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.)
- Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce
- līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- Kalnmuižas ezers Bezdubeņu ezers Lībagu pagastā
- Diemests Bezdubeņu ezers Talsu novada Lībagu pagastā
- jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
- jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
- Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
- Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
- Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre")
- Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne
- Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis
- Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
- Onckuli Ceļa Onckuli - Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" nosaukuma variants
- Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums
- ratnieki Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
- līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- čivžulieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" iedzīvotāji
- hmeļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņicki" iedzīvotāji
- Līpu sola Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants
- meļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meļņiki" iedzīvotāji
- kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
- Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- Izsušu ezers Čumals, ezers Lībagu pagastā
- Čumalas ezers Čumals, ezers Lībagu pagastā
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
- Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km
- Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km
- Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka
- Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
- līdumnieki Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- aukšpolieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" iedzīvotāji
- cietoksnieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Cietoksnis" iedzīvotāji
- juganieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Juganina" iedzīvotāji
- Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums
- rimsieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Rimši" iedzīvotāji
- Turku pagasts dibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
- Bikstu muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" bijušais nosaukums
- līvenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji
- līvēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji
- Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km
- Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
- Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km
- Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
- Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis
- Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem
- Dubna Dubnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
- līgutnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Līguti" iedzīvotāji
- Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
- Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
- ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus)
- aplīgošanās Dziesmu kara veids Līgo vakarā un Jāņos
- Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka
- Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka
- Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
- Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
- Džofa Džaufa - oāze Lībijas tuksnesī
- Džagbuba Džegbūba - apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī
- Džarabuba Džegbūba - apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī
- Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
- Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
- Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim
- Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
- Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai
- Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai
- Ezer Ezera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
- Līdacis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 11 ha; Līdaces ezers; Līdeces ezers
- Adatiņa ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers
- Pjatačoks ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, platība - <1 ha, dziļums - līdz 9 m
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
- Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
- Dardacis ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība - 1 ha
- Dīķīšu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 3,1 ha
- Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā
- Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha
- Daļkas ezers ezers Ciblas novada Līdumnieku pagastā, platība - 11,5 ha; Doļkas ezers
- Elena ezers ezers Īrijā, Lītrimas grāfistē, dienvidu gals iesniedzas arī Roskomonas grāfistē
- Jersikas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Jersikas pagastā, 94 m vjl., platība — 41 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 6%, dibens dūņains; Dimanta ezers; Dimantu ezers
- Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis
- Limins ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,8 ha; Gluhoja ezers; Gluhoje ezers; Limans; Līmanu ezers
- Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers
- Linezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 8,2 ha; Linu ezers; Līņu ezers
- Siņicas ezers ezers Līdumnieku pagastā
- Zabolotjes ezers ezers Līdumnieku pagastā, platība — 7 ha
- Zviedru ezers ezers Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, Sudas purva centrālajā daļā, 113,5 m vjl., platība - 27,3 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m, distrofs, dibenā zem dūņām kūdra
- Velna ezers ezers Līgatnes pagastā, platība - 5,7 ha; Velnu ezers
- Salas ezers ezers Līgatnes pagastā, platība — 9,2 ha; Sāls ezers
- Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks
- Čaules dzelme ezers Līgatnes pagastā, Sudas purvā, platība - 2,9 ha
- Sarkaņu ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,4 ha
- Mazais Klusais ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,9 ha; Mazais Dziļais ezers
- Iesalnieku ezers ezers Līvānu novada Jersikas pagastā, platība - 17,6 ha; Vucenu ezers
- Skrebeļu ezers ezers Līvānu novada Rožupes pagastā, platība — 6,4 ha
- Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti
- Garais ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,1 m vjl., platība - 19,3 ha, garums - \~1,3 km, lielākais platums - \~0,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,6 m; Ilzas ezers
- Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers
- Māsānu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, platība - 1,6 ha; Mārsāņu ezers; Māsāņu ezers
- Līvānu ezers ezers Līvānu pilsētā un neliela daļa Līvānu novada Turku pagastā, platība — \~1 ha
- Peiteļa ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā (~40% platības) un Krievijā (~60%), 107,6 m vjl., platība - 347 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 2,0 km, lielākais dziļums - 2,2 m, aizaugums - niecīgs; Pītelis; Piteļa ezers
- Ļebedinca ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 7,1 ha
- Liniņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
- Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers
- Līņezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers
- Dūņezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers
- Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers
- Līkā dzelve ezers Raiskuma pagastā, platība - 4,6 ha; Līkezers
- Līduča ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers
- Līdacis ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 3,8 ha; Līdočka; Līdočkas ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
- Gaiļezers ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers
- Limins ezers Rušonas pagastā, platība - 7,2 ha; Leimaņu ezers; Līmanu ezers; Liminka ezers
- Ķirezers ezers Saulkrastu pagastā, platība - 2,2 ha; Kirezers; Linezers; Līnezers; Līņezers
- Līņezers ezers Straupes pagastā, platība - 9,5 ha; Līņu ezers; Linezers
- Raudiņu ezers ezers Šķeltovas pagastā, 147,6 m vjl., platība - 11,9 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Raudinka; Rudenku ezers; Līņu ezers
- Bezdubeņu ezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 102,7 m vjl., platība - 1 ha, aizaug; Kalnmuižas ezers
- Sirdsezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 112 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~100 m, lielākais platums - \~50 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Sirds ezers; Sukturezers; Sukturu ezers
- Kamparezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 113,6 m vjl., platība - 3,9 ha, garums - \~80 m, lielākais platums - \~40 m, lielākais dziļums - 11,3 m; Kamparu ezers
- Mundigezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 118 m vjl., platība - 5,7 ha; Mundigu ezers; Mundīgu ezers; Mundiķezers; Villas ezers; Villu ezers
- Bērzene ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130 m vjl., platība – 3,2 ha, lielākais dziļums – 15,8 m; Bērzenes ezers
- Čumals ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers
- Kalnezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers
- Ābelītis ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 98,1 m vjl., platība - 5,3 ha, garums - \~570 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Ābeļu ezers
- Linezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - <1 ha
- Vēzene ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 1,1 ha
- Annužezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Līdacis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
- Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
- Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts
- Gadamesa Gadāmisa - pilsēta Lībijā
- Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km
- Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe
- Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
- Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa
- Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe
- Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts
- Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti
- Ģercāni Gercāni, apdzīvota vieta Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kildēra grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Neisa, robežojas ar Mītas, Dublinas, Viklovas, Līšas, Ofali un Vestmītas grāfisti
- Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti
- Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
- Kilkeni grāfiste Īrijā, robežojas ar Līšas, Kārlovas, Veksfordas, Voterfordas un Sautiperēri grāfisti
- Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti
- Grivka Greiva, Daugavas pieteka Līvānu novadā
- Agēnors Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Tiras un Sīdonas valdnieks
- Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā
- Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi
- Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
- Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs
- apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā
- Stukmaņi Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Līgo" daļa
- Līgomuiža Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- līgciemieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" iedzīvotāji
- Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants
- siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
- Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Seimaņu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Līdumnieku pagastā, garums — 9,5 m, platums — 5,6 m, apkārtmērs — 23,6 m, augstums — 1,9 m, virszemes tilpums — \~50 kubikmetri, lielākā daļa atrodas zemē
- Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
- himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti
- līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā
- Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
- Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam
- Rožupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Līvānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Rudzātu pagasta, 1999.-2009. g. iekļauta Preiļu rajona Līvānu novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība
- Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
- Lībīte Ižupīte, Lībes pieteka
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
- Stablitene Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums
- līdumnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- līdumnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji
- brakšķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Brakšķi" iedzīvotāji
- būdenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji
- Būdiņmuiža Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" otrs nosaukums
- Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums
- Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums
- jaunkaidzenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji
- jaunkaiģenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji
- klāšķinieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Klāšķini" iedzīvotāji
- līvbērznieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji
- līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji
- Lielaiskrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērzes stacija" otrs nosaukums
- līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līves" iedzīvotāji
- Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants
- mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji
- ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji
- skursteņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji
- stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
- stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
- svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji
- tušķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji
- Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums
- vārpenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji
- Sarkankrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" otrs nosaukums
- Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- līdumnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- līdumnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- līdumnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- Ozolnīca kādas pļavas nosaukums Līvānu apkārtnē
- Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers
- Lejaslāču ezers Kalnezers, ezers Lībagu pagastā
- Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m
- Akākūsa kalni kalniene Lībijā (_Tadrart Akākūs_), Gātas šebījas dienvidrietumu daļā
- Atī kalni kalnienne Lībijā (_‘Ațī, Jabal_), Murzūkas šebījas dienvidos
- Kamparkalns kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m
- Kalnu Kalnu ezers - Kalnezers Lībagu pagastā
- Akākuss kalnu grēda Akākūsa kalnos (_Akākus, Jibāl_), Lībijā, Gātas šebījas rietumu daļā, augstākā virsotne 1506 m
- Kamparu Kamparu ezers - Kamparezers Lībagu pagastā
- līgmuižnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgas", senāk - "Līgmuiža" iedzīvotāji
- līgciemnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgciems" iedzīvotāji
- Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
- Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis
- līčupieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līčupes" iedzīvotāji
- Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
- Barka Kirēnaika - plato Ziemeļāfrikā, Lībijā
- Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- Zabolotjes purvs Klešniku purvs Līdumnieku pagastā
- Klusais Klusais ezers - atrodas Līksnas pagastā, platība - 5,9 ha; Dziļais ezers; Klusais I ezers; Lielais Dziļais ezers
- Lielais Dziļais ezers Klusais ezers Līksnas pagastā
- Kļešņiku Kļešņiku purvs - atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 2197 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7,8 m; Zabolotjes purvs
- datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju
- Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas
- Kosas Kosas ezers - Koša ezers Līksnas pagastā
- Kāša ezers Koša ezers Līksnas pagastā
- Koševkas ezers Koša ezers Līksnas pagastā
- Kosas ezers Koša ezers Līksnas pagastā
- Krievu-Jersikas purvs Krievu purvs Līvānu un Preiļu novadā
- Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija
- Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas
- Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus
- Kumadiņa Kumadas augšteces nosaukums Līgatnes pagastā; Mazā Kumada
- Karjanovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā
- Kuranovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā
- Kurjānovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā
- Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri
- Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā
- līvenieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Līve" iedzīvotāji
- Kempenhof Ķempju muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā
- Ladsern Ladzu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā
- Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā
- LLDA Latvijas Līzinga devēju asociācija
- Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha
- Kļockys Leluos Kļockys - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums latgaliski
- Lipsthusen Lībagi
- Liba Lībe, Kujas pieteka
- Libe Lībe, Kujas pieteka
- Libija Lībe, Kujas pieteka
- Luebecksholm Lībeķusalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
- Myxidium lieberkuni Līberkīna miksīdija
- Ižupīte Lībes kreisā krasta pieteka Madonas novadā; Iša; Lībīte
- Lieben Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
- lībi Lībieši 1(1)
- Rozula Lībiešu apdzīvots novads 13. gs., minēts Indriķa hronikā ("Rosula") 1223. g. notikumu aprakstā
- pirperi Lībiešu apzīmējums Popē un Talsos
- Jelgab Lībiešu nosaukums ostai un tirgotāju apmetnei, kas 13. gs. sākumā atradās vēlākās Jelgavas pilsētas vietā
- Skaņkalnes pilskalns Lībiešu pilskalns Skaņkalnes pagastā
- Lībju kalns Lībiešu pilskalns Skaņkalnes pagastā
- Kolbergas pilskalns Lībiešu pilskalns Skaņkalnes pagastā
- Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī
- līb. Lībiešu-
- leibīts Lībietis
- LY Lībija, valsts divburtu kods
- LBY Lībija, valsts trīsburtu kods
- lībieši Lībijas arābi - nācija, Lībijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- LYD Lībijas dinārs; Lībijas valūtas kods, sīknauda - dirhēms
- Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- JANA Lībijas informācijas aģentūra (arābu un angļu "Jamahirivah News Agency")
- Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
- līvis Lībis, lībietis
- vāka Lībju un igauņu novados pagasta nosaukums
- vaka Lībju un igauņu novados pagasta nosaukums; vāka
- skrubis Līcenis (3), traucenieka nazis
- lycium Līcijas
- danga Līcis
- ielīkums Līcis
- ievelka Līcis
- līķis Līcis
- līkucis Līcis
- Laplata Līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, Paranas un Urugvajas satekestuārs, garums - 320 km, platums - līdz 220 km, dziļums - 10-20 m
- Varangerfjords Līcis Barenca jūras dienvidrietumos, uz Norvēģijas un Krievijas robežas, garums – 120 km, platums pie ieejas – 50 km, dziļums – līdz 420 m, pusdiennakts plūdmaiņas – 2,2 m
- Andrejosta Līcis Daugavas labajā krastā, Rīgā, pie pilsētas kanāla ietekas
- Gilsfjords Līcis Islandes ziemeļrietumu krastā, Breidifjorda austrumu daļā
- Hvamsfjords Līcis Islandes ziemeļrietumu krastā, Breidifjorda austrumu daļā
- ierozis Līcis mežmalā
- Oslofjords Līcis Norvēģijas dienvidu piekrastē (norv. val. "Oslofjorden"), garums - 102 km, platums pie ieejas - 15-30 km, dziļums - līdz 354 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m
- Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts
- Fērtoforts Līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā ("Firth of Forth"), Skotijas austrumu piekrastē (Lielbritānijā), garums - 80 km, platums pie ieejas - 25 km, dziļums - līdz 46 m, daudz sēkļu unrifu, pusdiennakts plūdmaiņas - >6 m
- Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis
- ievalka Līcis, līkums
- ievalks Līcis, līkums
- leņķe Līcis, līkums
- kalva Līcis, sēklis
- līciņā Līcītis
- ieroze Līcītis mežā
- marmule Līča krasts
- līčupe Līčaina upe
- līčots Līčains
- līči Līči loči - līkumaini, līkloču
- zveiris Līču loču gājējs, neveikls cilvēks
- Lodes iežājs Līču-Laņģu klintis Cēsu novada Liepas pagastā
- Līce Līčupe, Bērzes pieteka
- Līču strauts Līčupe, Daugavas pieteka
- Līce Līčupe, Ogres pieteka
- Līčupīte Līčupe, Raunas pieteka
- Zaķīšu strauts Līčupes (Raunas baseinā) kreisā krasta pieteka Veselavas pagastā
- Bieļupe Līčupes kreisā krasta pieteka (Raunas baseinā) Cēsu novadā
- Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā
- Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā
- Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte
- Kazupīte Līčupes labā krasta pieteka
- Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā
- Stirve Līčupes labā krasta pieteka Zaubes pagastā; Lavīzīte
- Līdeces ezers Līdacis, ezers Aiviekstes pagastā
- Līdaces ezers Līdacis, ezers Aiviekstes pagastā
- Līdočka Līdacis, ezers Feimaņu pagastā
- Lidočkas Līdacis, ezers Feimaņu pagastā
- Līdočkas Līdacis, ezers Feimaņu pagastā
- Līdača ezers Līdacis, ezers Zvārtavas pagastā
- Līdaku ezers Līdacis, ezers Zvārtavas pagastā
- Līkaču ezers Līdacis, ezers Zvārtavas pagastā
- līdeks Līdaka
- līdaga Līdaka ("Esox lucius")
- līdeka Līdaka ("Esox lucius")
- līdekla Līdaka ("Esox lucius")
- līdekle Līdaka ("Esox lucius")
- zemledne Līdaka zem ledus
- kūlene Līdaka, kas nārsto ledus iešanas laikā; ledus līdaka; straumes līdaka
- ledine Līdaka, kas nārsto zem ledus
- ledene Līdaka, kas nārsto zem ledus (agri)
- leduslīdakas Līdakas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
- sansevjēra Līdakaste - liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Sanseviera"), istabas augi
- esocidae Līdaku dzimta
- līdakzivs Līdaku dzimta
- esox Līdaku dzimtas ģints
- garašķis Līdaku murds bez iedzelkšņa
- esociformes Līdakveidīgo kārta
- īnaģis Līdējs 1(2), gnīda (2)
- incītis Līdējs, glaimotājs
- incis Līdējs, lišķis
- rāpulīgs Līdējs, pielīdējs
- līšņa Līdējs, rāpulis
- lūšna Līdējs, rāpulis
- apkāļš Līdējs, tāds kas mēdz izgrozīties, atrunāties, izlocīties
- lūsis Līdējs, viltīgs cilvēks
- Luedern Līderes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā
- slumpe Līderīga (arī morāli), nevīžīga (apģērbā) sieviete
- pļencka Līderīga meiča
- gristauka Līderīga sieviete
- žoicka Līderīga sieviete
- pļurža Līderīga sieviete, mauka
- ļebināties Līderīgi ēst
- ķellāties Līderīgi strādāt
- sačaunāt Līderīgi, nekārtīgi gatavot (kādu rokdarbu)
- kučkučiski Līderīgi, nekārtīgi samest vienā kaudzē
- leitenis Līderīgs,izklaidīgs cilvēks
- liders Līderis
- vedele Līderis
- vedeklis Līderis (dzimis vadītājs)
- gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu
- Lidčepinga Līdšēpinga, pilsēta Zviedrijā
- Leidaču ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā
- Līdača ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā
- Pidaču ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā
- Medņevkas ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā
- gropēt Līdumā atlikušos kokus salikt kārtās
- darīms Līdumā izveidta pļava
- plēsumplēsējs Līduma līdējs
- plēsumplēšana Līduma līšana
- čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- žabārklis Līdumnieka kaplis
- rauklis Līdumnieka rīks ar ko līdzina, izrauj
- Aizpūre Līdumnieki - apdzīvota vieta (vidējciems), Ludzas novada Līdumnieku pagasta administratīvais centrs
- celminieks Līdumnieks
- cirtumnieks Līdumnieks
- līdumlīdējs Līdumnieks
- līdumniece Līdumnieks
- līdumnieki Līdumnieks
- līdumplēsis Līdumnieks
- ogļdedzis Līdumnieks
- rājumnieks Līdumnieks
- Čiužuļi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukuma variants
- Čiužuli Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukums latgaliski
- Hmeļnicki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnecki" nosaukuma variants
- krivandieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivanda" iedzīvotāji
- kušnerieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kušneri" iedzīvotāji
- Garie Kušneri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Īsie Kušneri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Garī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski
- Eisī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski
- Zabolotje Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums
- Leidumnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums latgaliski
- Liposoļci Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants
- Rečnie Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rečnaja" nosaukuma variants
- Rečnī Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rečnaja" nosaukums latgaliski
- Seimani Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Seimaņi" nosaukums latgaliski
- Škinči Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" nosaukuma variants
- Šnitnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants
- Šņitnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants
- Šņitņiki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants
- Vocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants
- Ņemeckaja Gora Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants
- Vockaļnīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants
- Vuocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski
- Vuockaļņīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski
- Vydri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidri" nosaukums latgaliski
- Vindriži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants
- Vyndradži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski
- Vyndraži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski
- Vyndrydži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski
- Verami Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants
- Veremi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants
- Veromi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants
- zabolotjieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" ("Aizpure") iedzīvotāji
- zabolotieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" ("Aizpūre") iedzīvotāji
- daraims Līdums
- gāzums Līdums
- ķuteles Līdums
- padedzis Līdums
- paromba Līdums
- plintauka Līdums (parasti ielejā, kur iekopj, izveido pļavu)
- līstava Līdums, līduma līšanas laiks
- izdega Līdums, plēsums
- posums Līdums, plēsums
- nošķīnot Līdumu attīrīt no saknēm
- līdumnieks Līdumu līdējs
- īs Līdz
- li Līdz
- lī Līdz
- lidz Līdz
- lig Līdz
- līz Līdz
- sino Līdz
- līdz pusei Līdz (kā) vidum, vidusdaļai
- šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu
- pfeniņš Līdz 13. gs. vienīgā Eiropā kaltā sudraba monēta, denārijs
- landslags Līdz 1734 vispārējs likumu krājums Zviedrijas apgabaliem
- filistrs Līdz 1781. g. Eiropā studenti šādi dēvēja universitātes pilsētas pamatiedzīvotājus, arī visus nestudējošos pilsoņus
- rīkstes Līdz 19. gs. vidum izplatīts miesas sodu veids, ko Latvijā atcēla 1865. gadā
- hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga
- erchercogs Līdz 1918. g. - Austrijas prinču tituls
- Elberfelde Līdz 1929. g. patstāvīga pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
- fārtings Līdz 1971. g. sīka britu monēta, 1/4 pensa
- triecienzutis Līdz 2 m gara Brazīlijas un Gajānas saldūdeņu dižzivs, kas dod spēcīgu elektrisko triecienu
- thalattosauria Līdz 2 m gari jūras zauri ar spuras veida ekstremitatēm vidējā un augšējā marinā triasā Ziemeļamerikā
- skudrīte Līdz 3 milimetriem garš skudru dzimtu grupas kukainis
- trieciensams Līdz 50 cm gara Nīlā un Senegālā sastopama dižzivs, kas dod vāju elektrisko triecienu
- pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu
- plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu
- skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām
- gloverskābe Līdz 80% sakoncentrēta sērskābe
- atgardināt Līdz apnikumam ar kaut ko ļoti garšīgu cienāt
- atdancināt Līdz apnikumam izdancināt
- atpļēguroties Līdz apnikumam izlaidīgi dzīvot
- atpļāpāties Līdz apnikumam izpļāpāties
- attrumpoties Līdz apnikumam spēlēt kārtis
- pieklunčāties Līdz apnikumam, pietiekoši nostaigāties, staigājot pagurt
- līdzen Līdz ar, vienlaicīgi
- prencis Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (bez oderes) ar ciešu, stāvu apkakli
- ģimnascjorka Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (parasti bez padrēbes) ar ciešu, stāvu apkakli
- apšķīt Līdz beidzamajam nošķīt lapas, nobraucīt, noplūkt
- pusdoma Līdz galam neizdomāta doma
- pusvārēm Līdz galam neizvārīts, pusvārīts
- cirpi Līdz galam nenopļauta zāle vālā
- izžēlot Līdz galam sērot, izsērot
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta šahta ūdens ieguvei
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ
- tikāms Līdz kamēr, tikdaudz, kamēr, tikmēr
- strīķētin Līdz malām (piepildīts)
- pielīmēt Līdz malām piepildīt (ar ko šķidru)
- pielīvēt Līdz malām piepildīt (ar ko šķidru)
- līgmane Līdz malām piepildīta krūze
- līmāns Līdz malām pilns
- līmātans Līdz malām pilns
- līmens Līdz malām pilns
- līmētans Līdz malām pilns
- piestrīķēts Līdz malām pilns
- šaurstars Līdz minimālajam platumam samazināts vai noregulēts starmeša stars
- nopīnēt Līdz nāvei spīdzināt, nomocīt
- gaissauss Līdz nemainīgam svaram izžāvēts
- atpļekāties Līdz nogurumam brist pa dubļiem
- noņurdzīt Līdz nogurumam burzīt
- atčalavīties Līdz pagurumam (pietiekami) pļāpāt
- izklibāties Līdz pagurumam klibot
- GP Līdz pieprasījumam (franču "gisant poste")
- izslīpēt Līdz pilnībai izkopt (2)
- noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi)
- pusbridis Līdz pusei pārbridis
- puskursme Līdz pusei piepildītas krāsns kurēšanās
- puslieli Līdz puslieliem - līdz stilbu vidum, līdz kāju muskuļu resnākajai vietai
- ragavas Līdz riteņa izgudrošanai vienīgais kravas pārvietošanas līdzeklis (neatkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem)
- māksla Līdz sevišķai veiklībai izkopta darbības prasme
- šitāmet Līdz šai vietai (norādot, piemēram, līdz padusēm)
- hactenus Līdz šejienei
- tām Līdz šim
- tāleit Līdz šim brīdim
- štāmet Līdz šim, cik tālu
- tāleit Līdz tam, tik ilgi
- pilskungs Līdz vācu feodāļu agresijai Latvijā - pils un tās novada valdnieks
- līdz pusei Līdz viduklim, jostasvietai
- pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz
- līdza Līdz, līdzi
- līg Līdz, līdzi
- līga Līdz, līdzi
- līdzākšņi Līdzākš
- līdzāš Līdzākš
- līdzāši Līdzākš
- līdzāšk Līdzākš
- koartikulācija Līdzartikulācija - kopējā artikulācija, kas radusies, pielāgojoties blaku skaņu artikulācijai
- līdās Līdzās
- līdzām Līdzās
- līdzanās Līdzās
- līdzeniski Līdzās
- līdzēš Līdzās
- līdzēši Līdzās
- līdzēšk Līdzās
- blakējais Līdzās esošais, kaimiņu, tuvējais; blakais
- blakais Līdzās esošais; kaimiņu, tuvējais
- līmaži Līdzās, blakus
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties; līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt
- noblaku Līdzās, pie sāna
- koeksistence Līdzāspastāvēšana
- kantētājs Līdzbraucējs (sporta motociklā ar blakusvāģi)
- pavažnieki Līdzbraucējs, pavadonis
- concausae Līdzcēloņi, cēloņu kopsumma
- kopartneršips Līdzdalība peļņā, darbinieku atalgojuma daļēja kompensācija ar uzņēmuma akcijām
- poģeļņiks Līdzdalībnieks
- propaļs Līdzdalībnieks, kam zaglis nodod nozagto
- navodčiks Līdzdalībnieks, kas gatavo noziegumu, norāda tā objektu
- līdzstrādība Līdzdarbība
- dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā); iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur); līdzdalība
- līdzdeve Līdzdeva
- līcējs Līdzējs
- mērdēklis Līdzeklis (parasti viela) nonāvēšanai
- paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai
- teturams Līdzeklis alkoholisma ārstēšanai (rada riebumu un vemšanu); antabuss
- antabuss Līdzeklis alkoholisma ārstēšanai; teturams
- arteriopresors Līdzeklis arteriālā asinsspiediena palielināšanai
- līmjosta Līdzeklis augļu koku kaitēkļu (salnas sprīžmeša mātīšu) fiziskai ierobežošanai (ar kāpuru līmi noziež joslu apkārt stumbram)
- demulgents Līdzeklis emulsijas pagatavošanai
- stīvumzāles Līdzeklis erekcijas uzlabošanai
- celukarpīns Līdzeklis glaukomas ārstēšanai
- klambens Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
- klambins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
- klamburs Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
- klimbins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
- imagocīds Līdzeklis insektu iznīcināšanai
- mikantīns Līdzeklis koka konservēšanai, dinitrolfenolnatrija un sulfīta atsārma maisījums
- teniacīds Līdzeklis lenteņu iznīcināšanai
- anofelicīds Līdzeklis malārijas odu iznīcināšanai
- kulicīds Līdzeklis odu iznīdēšanai
- depilatorijs Līdzeklis pārejošai atmatošanai
- piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs
- galaktofīgs Līdzeklis piena sekrēcijas apturēšanai
- antiartrīts Līdzeklis pret artrītu
- epizoicīds Līdzeklis pret ektoparazītiem
- brassicon Līdzeklis pret galvas sāpēm; sastāv no piparmētru eļļas, kampara, ētera, sinepju eļļas un spirta
- karminatīvs Līdzeklis pret gāzu uzkrāšanos zarnās
- skabicīds Līdzeklis pret kašķi
- litoreaktīvs Līdzeklis pret katla akmeņa attīstīšanos
- antidiskratisks Līdzeklis pret konstitūcijas vai asiņu anomāliju; senos laikos - stibiāti, dzelzs, arsēns, dzīvsudrabs, sērs u. c., tagad - vitamīni, hormoni, fermenti, alkaloīdi
- anaimīns Līdzeklis pret mazasinību
- citrovaniļa Līdzeklis pret nervu un galvas sāpēm
- anaistēzīns Līdzeklis sāpju remdināšanai
- medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai; zāles
- kontrastimuls Līdzeklis vai faktors, kas darbojas pretēji kādam stimulam
- hemostats Līdzeklis vai instruments asins plūsmas apturēšanai
- sprundzene Līdzeklis vilku atbaidīšanai - garā auklā piesiets sprungulis, ko velk aiz ragavām
- sprundzenis Līdzeklis vilku atbaidīšanai - garā auklā piesiets sprungulis, ko velk aiz ragavām
- špuļators Līdzeklis zīmīšu izmešanai (no cietuma teritorijas, vai no vienas kameras uz otru)
- jauceklis Līdzeklis, ar ko pieradina pie sevis kustoņus
- traumatika Līdzeklis, ar ko vātes dziedēt
- antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku
- anofelifugs Līdzeklis, kas aizbaida malārijas odus vai pasargā no to kodieniem
- aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu)
- kulicifūgs Līdzeklis, kas aizsargā pret odiem
- miorelaksants Līdzeklis, kas atslābina skeleta muskulatūru
- pulicīds Līdzeklis, kas iznicina blusas
- filaricīds Līdzeklis, kas iznīcina filārijas
- gametocīds Līdzeklis, kas iznīcina gametas
- toksicīds Līdzeklis, kas iznīcina indi; pretinde
- larvicīdi Līdzeklis, kas iznīcina kukaiņu kūniņas un kāpurus
- parazitocīds Līdzeklis, kas iznīcina parazītus
- protozoacīds Līdzeklis, kas iznīcina protozojus
- shizonticīds Līdzeklis, kas iznīcina shizontus
- sporicīds Līdzeklis, kas iznīcina sporas; sporicidus, a, um, adj.
- rabicīds Līdzeklis, kas iznīcina trakumsērgas vīrusu
- tripanosomicīds Līdzeklis, kas iznīcina tripanosomas
- tuberkulocīds Līdzeklis, kas iznīcina tuberkulozes mikobaktērijas
- pedikulicīds Līdzeklis, kas iznīcina utis
- emenagogs Līdzeklis, kas izraisa, veicina menstruācijas
- dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu
- vazoinhibitors Līdzeklis, kas kavē vazomotorisko nervu darbību
- abiritāns Līdzeklis, kas mazina kairinājumu
- antigalaktogogs Līdzeklis, kas mazina piena sekrēciju
- antigalaktogons Līdzeklis, kas mazina piena sekrēciju
- balināms Līdzeklis, kas noder balināšanai; balinātājs
- askaricīds Līdzeklis, kas nogalina cērmes
- germicīds Līdzeklis, kas nogalina patogēnus mikroorganismus
- trihomonacīds Līdzeklis, kas nogalina trjhomonādes
- vazodepresors Līdzeklis, kas nomāc vazomotoriskos centrus
- mikrobicīds Līdzeklis, kas nonāvē mikrobus
- vermicīds Līdzeklis, kas nonāvē parazītiskos tārpus
- citocīds Līdzeklis, kas nonāvē šūnas
- palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu, galvenā procesa īstenošanu
- konvulsants Līdzeklis, kas rada krampjus
- apresīns Līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
- holagogs Līdzeklis, kas spēj izvadīt no organisma visus patoloģiskos šķidrumus
- hormonagogs Līdzeklis, kas veicina hormonu izdalīšanos
- limfagogs Līdzeklis, kas veicina limfas veidošanos un plūsmu
- digestāns Līdzeklis, kas veicina sagremošanu
- hidragogs Līdzeklis, kas veicina ūdens atdalīšanos un izvadi
- holagogs Līdzeklis, kas veicina žults izdalīšanos; žults dzinējs
- holecistagogs Līdzeklis, kas veicina žultspūšļa iztukšošanos, ierosinot tā muskuļu kontrakcijas vai Odi sfinktera atslābumu
- pretlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto (kā nevēlama) novēršanai
- saistlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai
- papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces
- ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai)
- forma Līdzeklis, veids (gramatisko kategoriju izteikšanai)
- zāles Līdzekļi (kā) iznīdēšanai
- zāles Līdzekļi (kā) uzlabošanai, arī veicināšanai
- māņi Līdzekļi buršanai, riebšanai; arī buršana, riebšana
- aphrodisiaca Līdzekļi dzimuma tieksmes un spējas kairināšanai un stiprināšanai
- bāži Līdzekļi kukuļošanai
- antihelminti Līdzekļi pret cērmēm, dzīvnieku parazītiem
- agripnotika Līdzekļi pret miega trūkumu
- drapes Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāles
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi
- inženierbruņojums Līdzekļi sprāgstošu šķēršļu un eju ierīkošanai mīnulaukos ar spridzināšanu, kā arī objektu sagraušanai
- rentgentehnika Līdzekļi un metodes, ar kuriem iegūst rentgenstarojumu un kuri dod iespēju to izmantot medicīnā, bioloģijā, defektoskopija u. c.
- izolācija Līdzekļi un pasākumi, ar kuriem būvkonstrukcijas, un ēkas, kā arī iekārtas, aparātus u. tml. aizsargā pret nevēlamiem fizikāliem, ķīmiskiem faktoriem (ūdeni, siltumu, aukstumu, trokšņiem u. c.)
- aproksnis Līdzekļi, īpašums
- lactagoga Līdzekļi, kas ierosina piena atdalīšanos
- angioprotektori Līdzekļi, kas uzlabo audu apasiņošanu, normalizē asinsvadu caurlaidību
- digestiva Līdzekļi, kas veicina gremošanu, vai nu tieši piedalīdamies gremošanas procesā, vai darbodamies līdzīgi fermentiem (sālsskābe, diastaze. pepsīns, pankreātīns, vērša žults, papaīns, pienskābe u. c.), vai arī pavairodami kuņģa sulas sekrēciju un līdz ar to arī olbaltumvielu peptonizēšanu
- sialagogi Līdzekļi, kas veicina siekalu atdalīšanos
- kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai
- papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem
- allokācija Līdzekļu atlikšana kādai sevišķai vajadzībai
- klakaris Līdzekļu izšķērdētājs
- kanāls Līdzekļu, paņēmienu kopums, darbības veids
- līdzenums Līdzena (reljefa) vieta
- sahel Līdzena un iekopta zemes josla jūras piekrastē
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās
- piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa
- laukums Līdzena, parasti norobežota, īpašam nolūkam iekārtota platība
- vienādi Līdzenāk
- fjelds Līdzenas, nesaposmotas kalnu virsotnes Skandināvijas kalnos virs mežu augšanas robežas, klātas ar tundru vai ledājiem
- kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums; līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam)
- ļani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā
- ljani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā; ļani
- plītīgi Līdzeni, cieši kopā, bez tukšumiem
- vienādai Līdzeni, gludi
- blākns Līdzens
- blāksns Līdzens
- blēkns Līdzens
- līdzins Līdzens
- līgens Līdzens
- līmenisks Līdzens
- plietns Līdzens
- regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids
- strīķkoks Līdzens koks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni
- boliski Līdzens uz pieres
- glužens Līdzens, gluds
- egal Līdzens, izlīdzināts (attiecībā uz tempu vai skaņu)
- eguale Līdzens, izlīdzināts (attiecībā uz tempu vai skaņu)
- līgans Līdzens, vienmērīgs
- morionotipija Līdzenu keramisku priekšmetu iespiešana no kaučuka plātnēm, gaismas iespieduma paņēmienā
- mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (nereti ar bērzu piemistrojumu); attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- līdzanums Līdzenums
- līganums Līdzenums
- plaks Līdzenums
- Hindustāna Līdzenums ap Gangas augšteci un Džamnu Indijā
- Midlenda Līdzenums Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ziemeļos to norobežo Peninu kalni, rietumos - Kembrianu kalni, dienvidos un dienvidaustrumos - augstienes, augstums - 100-150 m, lielākais - 278 m, blīvi apdzīvots
- Džangtanga Līdzenums Tibetas kalnienes vidienes rietumu daļā ("Chang Tang"), Ķīnā, augstums - >5000 m, atsevišķu grēdu relatīvais augstums 500-1000 m, sāļezeri, tuksneši, pustuksneši
- Šprēvalde Līdzenums Vācijas austrumos ("Spreewald"), Šprē vidusteces labajā krastā, lejpus Kotbusas, sandri ar pārpurvotām ieplakām, daudz upju, ezeri, meži
- blāknums Līdzenums, apvidus ar līdzenu plakanu virsu
- glužība Līdzenums, gludums
- plaka Līdzenums, ieplaka
- blāksna Līdzenums; blāknums
- blāksnis Līdzenums; blāknums
- blāksnums Līdzenums; kaut kas nolīdzināts, pielīdzināts
- laipot Līdzēt, izpalīdzēt, palīdzēt ar padomu
- pasažirs Līdzgaitnieks, biedrs
- līdzgalvotājs Līdzgalvinieks
- līdzā Līdzi
- līdzanes Līdzi
- līdzei Līdzi
- līdzu Līdzi
- kamīties Līdzi dzīties
- līdzrunāt Līdzi runāt
- similitudo Līdzība
- radniecība Līdzība (piemēram, priekšmetiem, vielām)
- analoģija Līdzība, atbilstība
- paralēle Līdzība, atbilstība (starp parādībām, norisēm u. tml.)
- mets Līdzība, vienādība augumā un vecumā
- homotētija Līdzības transformācija, kas katram punktam piekārto proporcionālā attālumā esošu punktu uz taisnes, kura savieno doto punktu ar fiksēto līdzības centru
- slīdskava Līdzīgas konstrukcijas skavas var izmantot arī par slīdstieņu slīdņiem, kurus lielo buru vadīšanai un bakštagu ievilkšanai
- čakārniski Līdzīgi čakārnim
- ķiteļmodē Līdzīgi ķitelim
- fillodijs Līdzīgi lapas plātnei izplājies lapas kāts vai vidējais (galvenais) nervs
- fillokladijs Līdzīgi lapas plātnei izplājusies auga vasas daļa
- aleukaimija Līdzīgi leikēmijai patoloģiskas pārmaiņa liesā, mugurkaula smadzenēs un limfātiskos dziedzeros
- alla Līdzīgi, kā
- homoio- Līdzīgs
- līdzans Līdzīgs
- līdzs Līdzīgs
- līdzveidīgs Līdzīgs
- palīdzens Līdzīgs
- pasejā Līdzīgs (pēc sejas)
- radniecīgs Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- radniecisks Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- trijatnīgs Līdzīgs āboliņa lapai
- hepatoīds Līdzīgs aknām vai aknu vielai
- hematoīds Līdzīgs asinīm
- histoīds Līdzīgs audiem
- blastomatoīds Līdzīgs audzējam
- badveidīgs Līdzīgs badam
- bubulīgs Līdzīgs bubulim, ērmam, biedēklim; satuntulēts, maskēts
- bubulisks Līdzīgs bubulim, ērmam, biedēklim; satuntulēts, maskēts
- līdzenieks Līdzīgs cilvēks, otrinieks
- diegveida Līdzīgs diegam (parasti tievs, smalks)
- difteroīds Līdzīgs difterijai vai korinebaktērijai
- diplokoīds Līdzīgs diplokokam
- analoģisms Līdzīgs domu gājiens, analoģijas slēdziens
- embriomorfisks Līdzīgs embrijam vai cēlies no embrija
- embriomorfs Līdzīgs embrijam vai cēlies no embrija
- epidermoīds Līdzīgs epidermai
- epitelioīds Līdzīgs epitēlijam
- nazāls Līdzīgs ērģeļu reģistrs
- eritematoīds Līdzīgs eritēmai
- ēterisks Līdzīgs ēterim (2); tāds, kas satur ēteri (2); arī viegli gaistošs
- cefaloīds Līdzīgs galvai
- gametoīds Līdzīgs gametām
- herpetiforms Līdzīgs herpesam
- ielejveida Līdzīgs ielejai; ielejas veida
- kretinoīds Līdzīgs kretīnam vai kretīnismam
- kristaloīds Līdzīgs kristālam; nekoloīds
- gastroīds Līdzīgs kuņģim
- liepziedains Līdzīgs liepu ziediem
- limfoīds Līdzīgs limfai
- kondiloīds Līdzīgs locītavpauguram
- glosoīds Līdzīgs mēlei
- pitekoīds Līdzīgs pērtiķim
- galaktoīds Līdzīgs pienam
- keratoīds Līdzīgs ragvielai
- bulboīds Līdzīgs sīpolam
- amforisks Līdzīgs skaņai, kāda rodas, pūšot pāri pudeles atverei
- cerebrohifoīds Līdzīgs smadzeņu audiem
- cerebroīds Līdzīgs smadzeņu vielai
- pasvēts Līdzīgs svētajam
- kašu Līdzīgs tam, tāpat kā
- lisoīds Līdzīgs trakumsērgai
- petaloīds Līdzīgs vainaglapai
- androīds Līdzīgs vīrietim izskatā un uzbūvē
- ihtioīds Līdzīgs zivij
- analogs Līdzīgs, atbilstošs (citam priekšmetam, parādībai); analoģisks
- surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs
- enantiomērisks Līdzīgs, bet pretējs formas ziņā, piem., rokas
- enantiomorfs Līdzīgs, bet pretējs formas ziņā, piem., rokas
- pietuvens Līdzīgs, tuvs
- formalīntrikrezols Līdzīgu daļu formalīna un trikrezola maisījums, ko lieto pret zobu gangrēnu
- robežpunkts Līdzīgu parādību saskares punkts
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem
- starpa Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā
- vidus Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā
- homotropisms Līdzīgu šūnu savstarpēja tuvošanās
- līgaste Līdzīgums, vienlīdzība
- slūpēt Līdzināt (piem., ceļu)
- šļūkt Līdzināt ar šļūci
- aizlīdzināt Līdzināt ciet
- strīķēt Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām
- pārlīdzināt Līdzināt vēlreiz, no jauna
- šļaupīt Līdzināt, glaudīt
- gludot Līdzināt, gludināt
- pūgāt Līdzināt, pildīt (rievas, gropes)
- strīķeris Līdzinātājs (mērot graudu daudzumu līdz ar trauka malām)
- pasadoties Līdzināties (kādam)
- iedzimt Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības
- līdzašnīte Līdziniece
- savlīdžas Līdzinieki, stipri līdzīgi cilvēki
- bendrs Līdzinieks
- divatnis Līdzinieks
- dubultnieks Līdzinieks
- līdzaša Līdzinieks
- līdzaška Līdzinieks
- līdzašķis Līdzinieks
- līdzašņa Līdzinieks
- otrenieks Līdzinieks
- otrinieks Līdzinieks
- izlīdzināt Līdzinot izveidot gludu; panākt, ka izveidojas gluds, līdzens
- nolaicīt Līdzinot noglāstīt
- izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.); būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.)
- iežēla Līdzjūtība
- līdzjūta Līdzjūtība
- līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt
- līdzsajūta Līdzjūtība, asimpātija
- nožēla Līdzjūtība, līdzcietība
- nožēlas Līdzjūtība, žēlums, skumjas, sāpju sajūta
- kondolents Līdzjūtības izteicējs
- kondolence Līdzjūtības izteikšana
- pietoso Līdzjūtīgi; skumji; bijīgi
- atsaucīgs Līdzjūtīgs, izpalīdzīgs
- līdzmantenieks Līdzmantinieks
- bagāža Līdzpaņemtās mantas, saiņi
- manta Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku)
- līdzņemts Līdzpaņemts
- kontrasignēt Līdzparakstīt, izdarīt kontrasignāciju
- kontrasignējums Līdzparaksts
- pretparaksts Līdzparaksts
- kotransports Līdzpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu vienā virzienā
- konsonants Līdzskanis
- līdzskaņa Līdzskanis
- svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence
- aspirāta Līdzskanis ar piedvesumu: th, ph
- lūpenis Līdzskanis, ko artikulē ar lūpām
- mēlenis Līdzskanis, ko artikulē ar mēli
- zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus; dentāls līdzskanis
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem
- vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums
- troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem
- afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piemēram, c, č, dz, dž)
- skanenis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; sonors līdzskanis
- mediāls spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi nenoslēdz eju elpas plūsmai, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vidusdaļā
- berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis
- jotācija Līdzskaņa "j" rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām
- aspirāti Līdzskaņi, kurus izrunā ar piedvesumu, aspirētie līdzskaņi; fonētiskajā transkripcijā tos parasti apzīmē ar attiecīgo līdzskani un burtu "h", piem., "ph", "th", "kh"
- konsonantisms Līdzskaņu sistēma (piemēram, valodā, dialektā)
- asibilācija Līdzskaņu svelpjoša izruna
- alliterācija Līdzskaņu vienādība uzsvērto zilbju sākumā; vienādu līdzskaņu atkārtošana
- pakaļskrējējs Līdzskrējējs, atdarinātājs
- pretimpircējs Līdzsolītājs izpārdošanā, izsolē
- korespondents Līdzstrādnieks (piemēram, laikrakstā, žurnālā), kas sūta ziņojumus, rakstus
- reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas
- dinamo Līdzstrāvas ģenerators
- dinamomašīna Līdzstrāvas ģenerators
- kompaunds Līdzstrāvas mašīna (ģenerators) ar jauktu ierosmi
- līdzsvarotība Līdzsvara (1) piemitība (ķermenim, fizikālai sistēmai)
- līdzsvarotība Līdzsvara (2) piemitība
- statocistas Līdzsvara orgāni bezmugurkaulniekiem
- ekvilibriorecepcija Līdzsvara sajūta
- izostasija Līdzsvara stāvoklis zemes garozā
- apsvērties Līdzsvara traucējuma dēļ mainīt stāvokli, arī apgriezties, nosveroties (uz kādu pusi)
- dezekvilibrācija Līdzsvara traucējums
- disbalanss Līdzsvara zaudēšana, zudums
- nosvarot Līdzsvarot (2)
- izbalansēt Līdzsvarot (ko)
- balansēt Līdzsvarot, saskaņot (piemēram, budžetu, tāmi)
- izlīdzināt Līdzsvarot, savstarpēji saskaņot
- nesabalansētība Līdzsvarotības trūkums
- balanksēties Līdzsvaroties
- nosvarots Līdzsvarots, stabils, mierīgs
- balankss Līdzsvars
- balanss Līdzsvars
- viensvarība Līdzsvars
- ponderācija Līdzsvars, pareizība situācijā un pozē
- līdztekām Līdztekus
- blakusražotne Līdztekus pamatdarbībai uzņēmumā radīti papildu dienesti vai ražotnes
- blakus Līdztekus, paralēli
- līdzrunāt Līdztiesīgi runāt (piemēram, kādā jautājumā)
- līdzvaininieks Līdzvainīgais
- endocentrisks Līdzvērtīgs kādam no tai pašā kopā vai sistēmā esošiem elementiem
- līdzzinātnieks Līdzzinātājs
- Lihben Lieben, Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
- Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga
- Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
- Lielais Līderes ezers Lielais Līdēris, ezers Aronas pagastā
- Lielais Līdēres ezers Lielais Līdēris, ezers Aronas pagastā
- Ušuru purvs Lielais Mārku purvs Daukstu un Līgo pagastā
- Kļockas Lielās Kļockas - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums
- krēzs lielu bagātību īpašnieks; pēc pēdējā Līdijas valdnieka (Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.) vārda
- Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts
- Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete
- liga Līga 1(1)
- piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- līksna Līgana vieta (ezera mala u. tml.) zem kuras ir ūdens un ļoti mīksta dūņa
- iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku
- aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā attālināties (parasti par cilvēkiem)
- iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā) - parasti par cilvēkiem
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko)
- piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- peldēt Līganā, slīdošā gaitā virzīties (parasti par cilvēkiem)
- lugava Līgana, staigna dumbrāja augsne pie aizaugošām ūdens tilpnēm
- līgns Līgans
- līkstens Līgans
- nolīgans Līgans
- ļumdens Līgans, ļodzīgs, ļumīgs no taukiem, želejveidīgi kustīgs
- slains Līgans, mukls
- ligists Līgas 1(1) (ligas) dalībnieks
- Ligat Līgatne
- Ligate Līgatne, Gaujas pieteka
- Līgate Līgatne, Gaujas pieteka
- Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā
- Egļupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, iztek no Ratnieku ezera
- Kārkliņupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā
- Liepene Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā
- Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km
- Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte
- ceplēnieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķuceplis" iedzīvotāji
- ķempēnieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" iedzīvotāji
- vildodzieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Vildoga" iedzīvotāji
- beirpurvieši Līgatnes novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurve" (arī "Beirupurvs") iedzīvotāji
- Līgate Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" bijušais nosaukums
- augšlīgatieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji
- augšlīgatnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji
- gaujēnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji
- Rūpnieki Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķopas" bijušais nosaukums padomju laikā
- līgatieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Līgatne" iedzīvotāji
- līgatnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Līgatne" iedzīvotāji
- paltmalieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Paltmale" (tagad - "Augšlīgatne") iedzīvotāji
- Ramas muiža Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ramas" bijušais nosaukums
- sprodzēnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji
- Paltemalskaja Līgatnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Paltemal Līgatnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Līgate Līgatnes pagasta nosaukums zviedru laika (1681.-1710. g.) dokumentos
- Conradsruhe Līgatnes sākotnējais vāciskais nosaukums no 1814. g.
- brūte Līgava
- jauna Līgava
- laulajiņa Līgava
- mērga Līgava
- mērģele Līgava
- preckule Līgava
- sponsa Līgava
- jaunuve Līgava kāzu laikā
- laulubnieki Līgava un līgavainis
- pārnieks Līgava un līgavainis
- pašpāris Līgava un līgavainis
- jauniči Līgava un līgavainis, arī - nesen precējies pāris
- marga Līgava, brūte, iecerētā
- merģele Līgava, brūte, iecerētā
- mārte Līgava, jaunava
- atdošiņa Līgava, kas jāatdod citā dzimtā
- čaukste Līgava, mīļākā
- ļaudava Līgava; jauna sieva
- jauniķe Līgava; meita precību gados; dēla sieva, vedekla; jaunive
- brūgāns Līgavainis
- brūtgāns Līgavainis
- sponsus Līgavainis
- saderētais Līgavainis, līgava
- saderinātais Līgavainis, līgava
- izredzēts Līgavainis; līgava; iecerētais, iecerētā
- jauniķis Līgavainis; puisis precību gados
- jauničs Līgavainis; puisis precību gados; jauniķis
- brālnieks Līgavaiņa brālēni un citi jauni puiši kāzās
- brālinieks Līgavaiņa brālēns; jebkurš jauns puisis kāzās
- dieveris Līgavaiņa brālis (senajās kāzās)
- viņgalietis Līgavaiņa ciemiņš līgavas mājās vai līgavas ciemiņš līgavaiņa mājās
- precībnieks Līgavaiņa pārstāvis (iespējams, starp vairākiem), kas viņa vārdā bildināja līgavu
- pievešnieki Līgavaiņa radinieki - pretmets panāksniekiem
- vedēji Līgavaiņa tuvākie radi, kas pārveda līgavu uz vīra mājām un pēc tam uz baznīcu
- brūteskleita Līgavas kleita
- mitres Līgavas kronis vai mežģīņu ceprīte plīvura vietā
- lopežniece Līgavas lopu dzinēja uz līgavaiņa mājām
- lopenieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām
- lopežnieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām
- lopinieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām
- lopnieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām
- bajarka Līgavas māsa
- lopužmeita Līgavas māsa kāzās
- pūrvedis Līgavas pavadonis, kas ved tās pūru uz līgavaiņa mājām
- dundzotāji Līgavas pavadoņi; mūziķi pie līgavas mājas
- veļums Līgavas plīvurs
- viļums Līgavas plīvurs
- lopuži Līgavas pūra lopu dzinēji uz līgavaiņa mājām
- ieloks Līgavas pūra mantu kopējs apzīmējums
- gans Līgavas pūra vedējs
- kraitvedis Līgavas pūra vedējs
- gane Līgavas pūra vedēju dalībniece
- pasags Līgavas pūrs
- vietraudži Līgavas radi, ko sūta vietraugās
- brālis Līgavas vai līgavaiņa pavadonis kāzu ceremonijā
- līdzenīca Līgavas vedēja kāzās
- brūtvedis Līgavas vedējs
- dižvedējs Līgavas vedējs
- līdzenieks Līgavas vedējs
- līdzinieks Līgavas vedējs
- jaunpuisis Līgavas vedējs, līgavas brālis
- vedības Līgavas vešana uz jaunā vīra mājām
- Jāņudiena Līgo diena (23. jūnijs)
- zāļu diena Līgo diena, retāk diena pirms Līgo dienas
- Zāļu vakars Līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars; retāk vakars pirms Līgo vakara
- zāļdiena Līgodiena
- jāņudziesmas Līgodziesmas
- līgotnes Līgodziesmas
- pārlīgot Līgojot atgriezties mājās
- atlīgāt Līgojot atnākt
- atsalīgāties Līgojoties atbraukt, arī atnākt
- aizlīgot Līgojoties attālināties
- atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp; līgojoties atvirzīties (kur, pie kā u. tml.)
- ģeņģerot Līgojoties iet
- ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā)
- iekančīt Līgojoties ievirzīties, ieiet
- iekaņķīt Līgojoties ievirzīties, ieiet
- izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- izlīgāt Līgojoties izvirzīties no kurienes
- pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- palīgoties Līgojoties pavirzīties
- palīgot Līgojoties pavirzīties; palīgoties (1)
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas
- nolīgot Līgojoties veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
- nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
- kančīt Līgojoties virzīties, iet
- kančot Līgojoties virzīties, iet
- kaņķīt Līgojoties virzīties, iet
- pederīgi Līgojoties, šūpojoties; atsperīgi
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
- līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs
- līgodiena Līgosvētku diena - 23. jūnijs
- līgas Līgošana
- aizlīgot Līgot prom; līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- atlīgot Līgot šurp
- līgāt Līgot, dziedāt līgodziesmas
- jāņabērni Līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus
- jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju
- klāņoties Līgoties
- ļevenēties Līgoties
- sklemst Līgoties, gāzelēties
- šūpāties Līgoties, gāzelēties (piemēram, ejot)
- sklandēties Līgoties, gāzelēties, lidināties
- gāztīties Līgoties, grīļoties, gāzelēties
- ļudzināties Līgoties, ļodzīties, šurp un turp kustēties
- lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties
- ļeperēties Līgoties, šūpoties
- grīļoties Līgoties, šūpoties (par priekšmetiem)
- ligzda Līgotne 1(4)
- līgotne Līgotnes 1
- pielīgt Līgstot (pie kāda), vienoties, ka saņems (ko) papildus
- noderēt Līgstot norunāt (piemēram, ka izpildīs kādas prasības, ievēros kādu termiņu)
- nolīgt Līgstot pieņemt (kādu) darbā
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību)
- pielīgt Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam)
- kauliņš Līgšana, lūgšanās
- aplīgties Līgšanas laikā nonākt pie neizdevīgas vienošanās
- līkt Līgt
- derēt Līgt (kādu) darbam
- derēties Līgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos)
- derēt Līgt darbā (pie darba devēja)
- derināt Līgt darbā; līgt darbam
- derēt Līgt mieru, beigt strīdēties
- pielīgt Līgt papildus (kalpus, strādniekus)
- pārderēties Līgt vēlreiz; atjaunot (darba līgumu)
- mikeleti Līgti kareivji no Basku provincēm
- brabansoni Līgti kareivji vidus laikos franču un angļu dienestā
- Liegenhof Līgu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
- stipulējums Līguma noteikums, noruna; stipulācija
- pielīgums Līguma papildinājums; pieruns
- bonifikācija Līgumā paredzēta piemaksa par preci, kuras kvalitāte ir augstāka, nekā līgumā pieņemts par pamatu
- derenieks Līguma slēdzējs
- derībnieks Līguma slēdzējs
- derinieks Līguma slēdzējs
- dernieks Līguma slēdzējs
- signatārs Līguma vai cita akta parakstītājs
- koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai
- diputāts Līgums
- līkums Līgums
- konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku; attiecīga saistība, nosacījumi
- taimčarters Līgums par kuģa iznomāšanu uz noteiktu laiku
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus
- konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā
- aizpirkums Līgums, ar ko viena puse apsolīja otrai pārdot noteiktā laikā kustamu vai nekustamu mantu
- atvēlējums Līgums, ar ko viena puse bez atlīdzības nodod lietu otras puses valdīšanā un neaprobežotā lietošanā ar nosacījumu, atdot to katrā laikā uz pieprasījumu
- pielīdzinājums Līgums, ar ko, noslēdzot jaunu laulību, viena vai abu laulāto agrākās laulības bērnus, sevišķi attiecībā uz mantojuma tiesībām, pielīdzina no jaunās laulības sagaidāmiem bērniem
- aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu
- atcēlējlīgums Līgums, ar kuru kreditors atsakās no sava prasījuma
- izlīgums Līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu
- mandāts Līgums, ar kuru viena puse uzdod otrai izdarīt kādu darbību, ko tā uzņemas veikt bez atlīdzības
- drafts Līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistam par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu
- literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus
- standartlīgums Līgums, kas paredzēts noteiktam mērķim un noformēts pēc iepriekš izstrādāta parauga
- papildlīgums Līgums, kas pievienojams iepriekš noslēgtajam līgumam vai kas papildina kādas saistības
- apakšnoma Līgums, ko slēdz lietas, mantas nomnieks un cita trešā persona, ar kuru nomnieks viņam iznomāto lietu, mantu, nodod tālāk lietošanā citai, trešajai personai, apakšnomniekam
- apakšīre Līgums, ko slēdz lietas, mantas, dzīvojamās telpas īrnieks un cita, trešā persona, ar kuru īrnieks nodod viņam izīrēto lietu, mantu, dzīvojamo telpu lietošanai tālāk, citai, trešajai personai - apakšīrniekam
- atpirkums Līgums, kurā pircējs apņemas savu nopirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma
- aģentlīgums Līgums, saskaņā ar kuru aģents apņemas citas personas uzdevumā un uz viņas rēķina par atlīdzību veikt juridiskas vai citas darbības; pilvarojuma līgums
- komplementārs Līgumsabiedrības darbinieks, kurš uzņemas pilnu atbildību par līgumsabiedrības saistībām
- atjaunošana Līgumsaistību atkārtota stāšanās spēkā, ja tās uz laiku bijušas pārtrauktas
- kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības; ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru)
- konvencionālsods Līgumsods
- voļņaški Līgumstrādnieki cietumā
- stūrnieks Līgumstrādnieks, algādzis, gadījuma darbu strādnieks
- dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto
- Jāņupe Līgupe, Abavas pieteka
- Līgupis Līgupe, Abavas pieteka
- Līga Līgupe, Abavas pieteka Kandavas pagastā
- Līgupis Līgupe, Papes ezera apvadkanāla pieteka
- Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā
- Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis
- Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā
- Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km
- Ligutten Līgutes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
- leea Lījas
- līkums Līkā (priekšmeta) daļa
- līkums Līkā daļa, arī pagrieziens (piemēram, ceļam, upei)
- Līkezers Līkā dzelve, ezers Raiskuma pagastā
- ķepainis Līka ecēša, arkls; ekstirpators
- loksodrome Līka līnija zemes virsū, kas šķērso visus meridiānus vienādā leņķī, t. i. līnija ar pastāvīgu azimutu
- parabole Līka līnija, ko dabū konu griežot blakiski vieniem sāniem; parabola (1)
- kumbra Līka mugura
- čumpa Līka mugura, kupris
- līkiski Līkā veidā, ar līkumu
- ķeķeris Līka, gara, zaraina nūja
- līgača Līka, veca sieviete
- līgāča Līka, veca, runātīga sieviete
- līkumaine Līkā; priedes pievārds
- ģeisterkāja Līkām kājām
- kumbt Līkam kļūt, sarukt
- rodonejas Līkas aplī iezīmētas līnijas
- ortoze Līkās daļas iztaisnošana
- reboskēlija Līkas, greizas kājas
- kukurot Līkāties
- līkāt Līkāties
- līkupas Līkaups
- krubas Līki koki ragavu paplašināšanai, lai tur varētu uzlikt vairāk malkas
- krumuldi Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
- krumulti Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
- gudzēt Līki sēdēt
- sauskaule Līki, greizi augusi priede, egle
- krūči Līki, panīkuši koki
- Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda
- greizkājīgs Līkkājains
- greizķepains Līkkājains
- greizkājis Līkkājis
- ķeris Līkkājis
- klamburkāja Līkkājis
- leinis Līkkājis
- leinkājis Līkkājis
- kleškājis Līkkājis, klišis
- līkšņibītis Līkknābja šņibītis ("Calidris ferrugunea")
- līčlocis Līklocis (1)
- līčlocis Līklocis (2)
- līčločains Līkločains
- līklocis Līkločains
- līču Līkločains, līkumains
- līku Līkločains, līkumains
- loču Līkločains, līkumains
- līčločot Līkločot (1)
- līčločot Līkločot (2)
- līčloču Līkloču
- līču Līkloču
- līku Līkloču
- ločiem Līkloču
- loču Līkloču
- līkum Līkloču veidā, ar līkumiem
- lokum Līkloču veidā, ar līkumiem
- starpdiski Līkloču veidojumi sirds muskuļšķiedrās, kas atrodas spraugās starp divām šūnām jeb kardiomiocītiem
- līkuloču Līkloču, līkumains
- līknaģītis Līknadzītis
- kurve Līkne
- elektrokohleogramma Līkne, kas grafiski attēlo dzirdes elektrisko potenciālu
- elektroretinogramma Līkne, kas grafiski attēlo elektriskās svārstības tīklenē, to apgaismojot
- politropa Līkne, kas grafiski attēlo politropiska procesa atkarību no sistēmas termodinamiskajiem parametriem
- polāre Līkne, kas grafiski rāda sakarību starp cēlējspēka un pretestības aerodinamiskajiem koeficientiem
- hodogrāfs Līkne, kas ir laikā mainīga vektora galapunktu ģeometriskā vieta, ja vektora sākumpunkts paliek nemainīgs
- izopters Līkne, kas savieno vienāda redzes asuma punktus tīklenē
- indikatrise Līkne, kas sniedz uzskatāmu priekšstatu par virzītu lielumu (vektoru) mainīšanos
- loksodromija Līkne, kas visus zemes meridiānus šķērso vienādā leņķī
- rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni
- konhoīda Līkne, ko iegūst no kādas citas uzdotas līknes, pamazinot vai palielinot tās radiusvektoru par konstantu lielumu
- rinogramma Līkne, ko iegūst rinogrāfijas procesā, raksturo bronhu un bronhiolu muskulatūras tonusu, kā arī diafragmas un vēdera muskulatūras aktivitāti
- epicikloīda Līkne, ko iezīmē ar riņķi nekustīgi saistīts punkts, šim riņķim veļoties pa citu riņķi
- evolūta Līkne, ko plaknē veido visi tās liekuma centri, t. i., šīs līknes normāļu saimes apliecēja
- ovaloīda Līkne, kurai ir ovāla veids un ko apraksta attiecīgs vienādojums
- trohoīda Līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas tādas aploces ārpusē vai iekšpusē, kura neslīdot veļas pa taisni
- oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna; šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.)
- brahistohrona Līkne, pa kuru materiāls punkts smagumspēka iespaidā sasniedz no viena dotā stāvokļa otru minimālā laikā
- loks Līknes daļa
- normālplakne Līknes pieskarei perpendikulāra plakne, kas iet caur pieskaršanās punktu
- rektifikācija Līknes, loka garuma aprēķināšana
- līkņājs Līkņa
- ielīkāt Līkņājot ienākt, ieiet
- ielīķēt Līkņājot ienākt, ieiet
- ielīkņot Līkņājot ienākt, ieiet
- ielīkot Līkņājot ienākt, ieiet
- kuprot Līkņāt
- līkot Līkņāt
- līkšņāt Līkņāt
- līķēt Līkņāt, līkņājot nākt, iet
- kumurot Līkņāt, līkņājot strādāt
- liekņāt Līkņāt, strādāt ar saliektu muguru
- kumerēt Līkņāt; līkņāties
- līkinēt Līkņāties
- līkņāt Līkņāties
- līkņoties Līkņāties
- līgabas Līkopi
- līkapi Līkopi
- līkradža Līkradzis
- līkraģis Līkradzis
- līkraģīte Līkraģis
- krups Līks
- lieks Līks
- līksns Līks
- salīcis Līks
- uzkuprs Līks
- parangs Līks dajaku zobens vai duncis, ko lieto kā ieroci un darbarīku
- kumpis Līks duncis, tutenis
- grebeklis Līks dzelzs daikts, nazis, ar ko grebj koka karotes
- pastūre Līks dzelzs zem ratu stūres
- līcenis Līks dzeramais rags
- līcens Līks dzeramais rags
- līcēns Līks grebjamais nazis
- līkāns Līks greizs cilvēks
- līcens Līks groza rokturis
- klorģis Līks koka gabals
- krumulds Līks koka gabals
- krencele Līks koks
- krencelis Līks koks
- kudzulna Līks koks
- līkainis Līks koks
- lingādzis Līks koks
- kruģis Līks koks kā drēbju pakaramais
- līkkocis Līks koks ragavu pagarināšanai
- līkāns Līks koks, ko liek šķērsām ragavām malku vedot
- ragālis Līks koks, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk malkas vai kokmateriālu
- kultieris Līks koks, ko uzmauc uz laivas stūres, lai saglabātu virzienu
- skrube Līks nazis koka grebšanai
- skrubele Līks nazis koka grebšanai
- līcenis Līks slīmests
- līcēns Līks slīmests
- ķemburs Līks un zarains koks; koka žuburs; atkarens koka zars; koka celms ar jaunām atvasēm; žuburains celms
- šablis Līks zobens
- jatagans Līks zobens Tuvo un Vidējo Austrumu tautām
- netaisns Līks, greizs
- ķenķis Līks, kropls cilvēks
- leitnes Līks, leins
- krievs Līks, līkumots
- gumzains Līks, nelīdzens
- krencelains Līks, nelīdzens, grubuļains
- kluīns Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām)
- uzkumpis Līks, salīcis
- ģemberis Līks, slikti izaudzis bērzs
- gargujāde Līksānus vilkts dejas solis
- Lēmonvradona Līkslipa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Leim an Bhradain_)
- izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt
- līknājs Līksmanis
- līksma Līksme (1)
- līksma Līksme (2)
- gavilēt Līksmi dziedāt
- iegavilēties Līksmi iedziedāties
- izgavilēties Līksmi izdziedāties
- līksmot Līksmi pavadīt laiku
- līksmoties Līksmi pavadīt laiku
- piegavilēt Līksmi piedziedāt
- pļāperēt Līksmi, jautri pļāpāt
- līkša Līksmība, jautrība
- trika Līksmība, jautrs troksnis
- līksmāt Līksmot
- nolīksmot Līksmot (visu laikposmu) un pabeigt līksmot
- ūļavāt Līksmot, bez darba dzīvot
- mieslot Līksmot, līksmoties, spēlēt, spēlēties, kaitēties
- ģaubt Līksmot; priecāties, gavilēt, iepriecināt
- gavelīgs Līksms, gavilējošs
- šņapstīgs Līksms, jautrs, tāds, kas mīl iedzert alkoholu
- Lixna Līksna
- Liksņanka Līksna, Daugavas pieteka
- Liksnenka Līksna, Daugavas pieteka
- Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe
- Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica
- Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa
- Lielā Muša Līksnas labā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Dubnas pagastā, garums — 8 km
- Liksno Līksnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
- Mežagols Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" bijušais nosaukums
- Poļvarcīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Folvarcieši" nosaukuma variants
- kalnišķi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji
- kalnišķieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji
- Kliņģerīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Klingerīši" nosaukuma variants
- Kokanīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kokiniški" nosaukuma variants
- Kuokanīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kokiniški" nosaukums latgaliski
- Kūdaicīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudeiki" nosaukuma variants
- ķirupieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" iedzīvotāji
- Kirups Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" nosaukuma variants
- līksnieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Līksna" iedzīvotāji
- Leiksna Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Līksna" nosaukuma variants
- Ļūbasta Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" nosaukuma variants
- mīštēlieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīštēļi" iedzīvotāji
- Mīštelīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukuma variants
- Mīšteli Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukums latgaliski
- Orbeidāni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukuma variants
- Uorbeidāni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukums latgaliski
- Lopsu Slabadeņa Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums
- Rybuoku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums latgaliski
- Riboku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants
- Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukums latgaliski
- Sarkaņsola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants
- Sarkani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski
- Sterekani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants
- Sterikani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants
- Stūpeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants
- Stūpeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski
- Teneissola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" bijušais nosaukums
- tenīsieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenīsi" iedzīvotāji
- Teneisi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" nosaukuma variants
- Tiltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums
- Tyltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums latgaliski
- tiltieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" iedzīvotāji
- Tylti Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" nosaukums latgaliski
- vaikuļānieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" iedzīvotāji
- Vaikulīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" nosaukuma variants
- Vierdeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants
- Vierdeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski
- Zaltapūrs Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltapurvs" nosaukuma variants
- Ļiksņenskaja Līksnas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- līksnietis Līksnas pagasta iedzīvotājs
- līksniete Līksnietis; līksnieši
- līspārnis Līkspārnis
- līkstains Līkstains ritenis - ratu ritenis, kas izgatavots no viena gabala
- aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā)
- aire Līksts
- līkste Līksts
- lēne Līkšņa
- līkšņi Līkšņa
- līgšņa Līkšņa (2)
- līšņa Līkšņa 1
- ļadzēknis Līkšņa I
- līgzda Līkšņa, aizaudzis purvs
- līkšnibītis Līkšņibītis - šņibīšu suga ar līku pagarinātu knābja galu
- knūbt Līkt, kņupt
- gnūzt Līkt, liekties
- gumt Līkt, liekties
- gumēt Līkt, liekties, bojāties
- bucculatricidae Līktaustkožu dzimta
- bucculatrix Līktaustkožu dzimtas ģints
- ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
- izlocīties Līku loču izplūst (par miglu, dūmiem u. tml.)
- izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi)
- aizcilpāties Līku loču pārvietojoties nonākt (kur)
- pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- Līkuma Līkuma ezers - atrodas Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, platība - 8,7 ha; Linkinu ezers
- Linkinu ezers Līkuma ezers Bebrenes pagastā
- tiflodiklidīts Līkumainās un aklās zarnas vārstuļa iekaisums
- ileokolīts Līkumainās un resnās zarnas iekaisums
- ileīts Līkumainās zarnas iekaisums
- ilektomija Līkumainās zarnas izgriešana
- enterokolektomija Līkumainās zarnas lejasgala, aklās zarnas un augšupejās lokzarnas rezekcija
- ileotomija Līkumainās zarnas pārgriešana
- ileorāfija Līkumainās zarnas sašūšana
- ileokolotomija Līkumainās zarnas un lokzarnas pārgriešana
- līkumniski Līkumaini
- kuilaniski Līkumaini (kā kuilim ejot)
- izlocīts Līkumains
- līčains Līkumains
- līkumaiņš Līkumains
- līkummainis Līkumains
- līkumots Līkumains
- lokumains Līkumains
- lokumots Līkumains
- meandrisks Līkumains
- beblis Līkumains koka gabals ar liekumu pie saknes
- loki Līkumi
- uzlīkāt Līkumojot (kā zaķis) uzkļūt
- ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā)
- ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) - piem., par ceļu, upi
- izlocīties Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izlocīties Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas
- netiešība Līkumošana
- vindot Līkumot, viļņot, bangot
- meandrēt Līkumoties (par upes gultni)
- līkumāts Līkumots
- ločains Līkumots, līkumains
- ringulots Līkumots, saritināts
- ringuļots Līkumots, sartitnāts
- bogana Līkums
- bogans Līkums
- guldzums Līkums
- gumbris Līkums
- gumbs Līkums
- guņģis Līkums
- ielīkums Līkums
- izloks Līkums
- krimpis Līkums
- leikums Līkums
- līkucis Līkums
- linga Līkums
- liņķis Līkums
- viņģis Līkums
- lokums Līkums (1)
- luņķis Līkums (desai)
- liekne Līkums (piemēram, ceļam)
- liminis Līkums, aplis
- lekurs Līkums, greizums
- gumburis Līkums, ieliekums
- kurza Līkums, ieliekums
- līķis Līkums, ieloks
- aplīkums Līkums, izliekums
- kore Līkums, izliekums
- ērzelis Līkums, ko ielaiž audumā šķērējot
- gumzums Līkums, kūkums
- pamēde Līkums, līcis
- guldzis Līkums, locīšanās
- būgans Līkums, loks
- līkste Līkums, loks
- zuņģe Līkums, robs
- zuņģis Līkums, robs
- elks Līkums, stūris
- kurvatūra Līkums; izliekums, loks; noapaļojums
- vihers Līkums; pagrieziens
- Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km
- Vērteža Līkupes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 11 km; Verteža
- līkus Līkus lokus - locīties, aizlocīties
- nekrosadisms Līķa apgānīšana, kropļošana dzimumdziņas apmierināšanai
- balzamēšana Līķa apstrāde ar vielām, kas aizsargā ķermeņa audus no sairšanas
- ekshumācija Līķa izrakšana tiesas medicīnas ekspertu izmeklēšanai, ietver līķa apskati, kurai jānotiek saskaņā ar tās nosacījumiem
- pseidomelanoze Līķa orgānu iekrāsošanās brūnā vai melnā krāsā no asins pigmentiem
- autopsija Līķa uzšķēršana nāves cēloņa noskaidrošanai, obdukcija
- sekcija Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā; beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā
- budine Līķa vāķēšana
- sērauts Līķauts
- balsamēt Līķi piepildīt ar tādām vielām un zālēm, kas aizkavē pūšanu; balzamēt
- stīvs Līķis
- žmuriks Līķis, noslepkavotais
- calliphoridae Līķmušu dzimta
- calliphora Līķmušu dzimtas ģints
- lucilia Līķmušu dzimtas ģints
- korynetidae Līķskudrulīšu dzimta
- necrobia Līķskudrulīšu dzimtas ģints
- omosita Līķspīduļi
- aplīķošana Līķtroses piešūšana pie buras malām
- drāgas Līķu nestuves
- līķenieks Līķu vedējs
- miroņkučeris Līķu vedējs
- silphidae Līķvaboļu dzimta
- biešvabole Līķvaboļu dzimtas ģints ("Aclypea"), vidēji lieli kukaiņi, fitofāgi, ēd biešu un citu augu dīgstus un jaunas lapas; Latvijā 2 sugas; biešu kapracis
- līcīšnieki Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Līcīši" iedzīvotāji
- adhezīvs Līme
- kleja Līme
- kolla Līme
- līma Līme
- līms Līme
- līns Līme
- klīsteris Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes
- glutīns Līme, ko iegūst, vārot dzīvnieku skrimšļus un cīpslas
- aukstlīme Līme, ko lieto nekarsētu
- silikātlīme Līme, kuras sastāvā ir silikāti
- lipeklis Līmei līdzīga viela, arī līme
- aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (ar to); aplīmēt
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu)
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko) ; līmējot salabot, līmējot izveidot
- ielīmēt Līmējot iestiprināt (kur iekšā)
- izlīmēt Līmējot izklāt (ar ko)
- izlīmēt Līmējot izlietot (daudz vai visu)
- izlīmēt Līmējot izvietot (ko) informēšanai
- pielīmēt Līmējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- uzlīmēt Līmējot piestiprināt (uz kā, kam)
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus)
- palīmēt Līmējot piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā
- salīmēt Līmējot savienot
- līmetnis Līmenis
- līminis Līmenis
- ūdinis Līmenis (ūdenstilpē)
- nivo Līmenis; netieši: pakāpe, stāvoklis (piem., izglītības)
- čora Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
- kora Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
- kore Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
- šķoris Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
- frīze Līmeniska dekoratīva josla klasiskajā orderī; antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu
- spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm
- podests Līmeniskā pāreja no viena trepju laida uz otru
- gultekus Līmeniski
- guliniski Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
- guliskai Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
- gulai Līmeniski (atrasties, būt novietotam, u. tml.)
- taisngulu Līmeniski, horizontāli
- gulenisks Līmenisks
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā
- līmans Līmens
- līmetns Līmens - pilns līdz malām (parasti par trauku, bet arī par piedzērušos)
- līmins Līmens (1)
- līmētēns Līmens, līdz malām pilns
- hipsometrija Līmeņošana, Zemes virsmas absolūtā augstuma mērīšana
- libella Līmeņrādis
- spārve Līmeņrādis
- uraveņš Līmeņrādis
- vaselvāgs Līmeņrādis
- vaservāga Līmeņrādis
- vaservāgs Līmeņrādis
- vertipass Līmeņrādis
- ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū
- lote Līmeņrādis, namdara un galdnieka instruments horizontāles noteikšanai
- kollagens Līmes radītāji audi, saistaudu kā arī kaulu un skrimšļu pamatvielas galvenā sastāvdaļa
- klēbēt Līmēt
- klejāt Līmēt
- līmāt Līmēt
- līnēt Līmēt
- klīsterēt Līmēt ar klīsteri
- aizlīmēt Līmēt ciet
- pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna; pielīmēt citā vietā
- garenslānis Līmētas slāņainās koksnes slānis, kura koksnes šķiedru virziens sakrīt ar loksnes vai līmētas slāņainās koksnes plātnes lielāko lineāro izmēru
- klēbēties Līmēties
- ofsetpapīrs Līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu deformāciju mitrā stāvoklī; lieto iespieddarbiem ofseta tehnikā
- Limfjords Līmfjordens, jūras šaurums Dānijā, Jitlandes pussalas ziemeļos
- ķence Līmīga biezputra
- lipīriņš Līmlapiņa
- kaltavas Līmspīles
- kaltuves Līmspīles
- līmveidīgs Līmveida
- smite Līmviela šķēru diegu apstrādei, lai palielinātu to stiprību
- degumizācija Līmvielas atdalīšana no dabiskā zīda; to izdara, jēlzīdu vārot ziepju šķīdumā
- Linezers Līnaizis, ezers Drustu pagastā
- Linaiša ezers Līnaizis, ezers Drustu pagastā
- Linaišu ezers Līnaizis, ezers Drustu pagastā
- brasa Līne, kas piestiprināta pie rājas, lai to varētu pagriezt vajadzīgajā slīpumā
- vilciens Līnija - raksta vai atsevišķa burta elements
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā)
- svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu)
- robežlīnija Līnija uz iegurņa kauliem, kas atdala lielo iegurni no mazā iegurņa
- radiālis Līnija uz Zemes virsmas, kuras visiem punktiem ir vienāds azimuts
- piekāje Līnija vai šaura pārejas josla, kas plānā vai kartē norobežo kalna nogāzes pārejas posmu no blakus esošās līdzenās teritorijas
- robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu; arī robežjosla (1)
- abriss Līnija, ar kuru iezīmēta priekšmeta ārējā forma
- ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas
- būvlaide Līnija, kas apzīmē ēku un citu objektu tuvāko attālumu no ceļa vai ielas
- starplīnija Līnija, kas atdala nodaļas, daļas u. c.
- izohora Līnija, kas grafiski attēlo procesu, kurā tilpums paliek nemainīgs
- izohromata Līnija, kas grafiski attēlo sakarību starp melna ķermeņa radiācijas intensitāti un temperatūru (dotam viļņa garumam)
- izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu
- izogona Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu magnētisko deklināciju
- izoklīna Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu magnētisko inklināciju
- izoterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru
- izallobara Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu barometriskā spiediena maiņu zināmā laikā
- izokorrelāta Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu korrelācijas koeficientu
- izalloterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu temperatūras maiņu zināmā laikā
- izopleta Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu divu mainīgo funkcijas vērtību
- izodrosoterma Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu rasas punktu jeb temperatūru, kurā tvaiki sāk kondensēties
- izohela Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu saules spīdēšanas ilgumu
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma
- mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu
- ekvipotenciāle Līnija, kas iet caur punktiem ar vienādu potenciālu
- diametrāllīnija Līnija, kas iet peldlīdzekļa garenvirzienā un sakrīt ar tā diametrālo plakni
- pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) pamatu
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam)
- izoglosa Līnija, kas kartē rāda valodas parādības izplatību
- izodensa Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu iedzīvotāju blīvuma rādītāju
- izoritma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu kādas parādības vai procesa attīstības tempu
- izoanomālija Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu noviržu vērtību no normālās vērtības
- izotera Līnija, kas kartē savieno vietas ar vienādu vidējo vasaras temperatūru
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa
- loksodroma Līnija, kas kartē šķērso visus meridiānus zem viena un tā paša leņķa
- augstumlīkne Līnija, kas kartē vai plānā savieno punktus, kuri atrodas vienādā augstumā
- izolīnija Līnija, kas kartē, shēmā, maketā, grafikā savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām
- hidroizohipse Līnija, kas plānā savieno punktus ar vienādu gruntsūdens līmeņa augstumu
- izogona Līnija, kas savieno punktus ar vienādu vēja virzienu
- agona Līnija, kas savieno tās vietas, kur magnētiskā deklinācija ir nulle
- izohista Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur vienāds lietus daudzums nolīst
- izogeotenna Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur zināmā dziļumā zemes siltums ir vienāds
- izobata Līnija, kas ūdenstilpju kartēs savieno punktus ar vienādu dziļumu; tā attēlo zemūdens reljefu
- hidroizohipsa Līnija, kas uz kartes savieno punktus ar vienādu gruntsūdens līmeņa absolūto augstumu
- kontūrlīnija Līnija, kas veido (kā) kontūras
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē; apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.)
- palīglīnija Līnija, ko novelk, piemēram, citas līnijas precizēšanai
- ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita
- matrilīnija Līnija, kurā cilvēkus vieno kopēja matrilineāra izcelsme un nereti arī matrilokāla dzīvesvieta
- aploce Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta; riņķa līnija
- ugunslīnija Līnija, no kuras šauj (kādā mērķī); arī ugunspozīcija
- viduslīnija Līnija, svītra, kas atrodas (kā) vidū
- līniņš Līnija, šaura svītra
- slejs Līnija, taisna līnija, svītra, rinda
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam)
- izorahijas Līnijas jūru kartē, kas savieno punktus, kur paisums iestājas vienlaicīgi
- izopahitas Līnijas kartē, kas savieno punktus ar vienādu iežu slāņu biezumu
- izohipses Līnijas reljefa kartē, kas savieno punktus ar vienādu augstumu virs jūras līmeņa
- izobates Līnijas ūdens kartē, kas savieno punktus ar vienādu dziļumu
- līnijēt Līnijas vilkt
- izalobāras Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno punktus, kuros gaisa spiediens zināmā laika posmā mainās par vienādu lielumu
- izalotermas Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno Zemes virsmas punktus, kuros gaisa temperatūra zināmā laika posmā mainās par vienu un to pašu lielumu
- izanabazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums
- izobazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums; izanabazes
- homoseistas Līnijas, kas savieno vietas zemes virsū, kur zemestrīces grūdieni novērojami reizē
- lineika Līnijdroška
- līnijrati Līnijdroška
- līniņrati Līnijdroška
- portee Līnijkopa
- transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai
- LTIe Līniju tehniskais iecirknis
- tīkls Līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai un sakaru nodrošināšanai
- velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt
- līnijveidīgs Līnijveida
- ūdenslīnija Līnijveida ūdenszīme
- līnis Līniņš
- līns Līniņš
- līna Līnis
- līns Līnis
- Linītis Līnīšu ezers Ļaudonas pagastā
- lijavāt Līņāt
- lijavot Līņāt
- līņot Līņāt
- līžņāt Līņāt
- miktāt Līņāt
- slacināt Līņāt
- nolīņāt Līņāt (visu laikposmu) un pārstāt līņāt
- nolīņāt Līņāt un pārstāt līņāt
- lāsēt Līņāt, smidzināt
- lāsot Līņāt, smidzināt
- Linezers Līņezers, ezers Garkalnes novadā
- Līņu ezers Līņezers, ezers Garkalnes pagastā
- Linezers Līņezers, ezers Straupes pagastā
- Līņu ezers Līņezers, ezers Straupes pagastā
- Linēnu ezers Līņu ezers Medumu pagastā
- Linu ezers Līņu ezers Medumu pagastā
- Linezers Līņu ezers Raiskuma pagastā
- Mukoni Līpas Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants
- lipjdadzis Līpdadzis
- teipings Līplentes joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām (uz muskuļiem, locītavām) vairākos slāņos, lai pasargātu iepriekš traumētu vietu no atkārtota bojājuma
- ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā)
- pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- pielipties Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- salipt Līpot sasaistīties (ar ko)
- salipt Līpot sasaistīties, savienoties
- salipties Līpot sasaistīties, savienoties
- Mukoni Līpu Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants
- Lire Līra, pilsēta Beļģijā
- leist Līst
- cīnēt Līst (līdumu)
- rāt Līst (līdumu), uzplēst, sakārtot, tīrīt
- kāpot Līst (par tārpiem)
- nolīst Līst (visu laikposmu) un pabeigt līst
- kūņoties Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā)
- krābāt Līst četrrāpus
- izplēst Līst līdumu
- līdumot Līst līdumu - veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām
- norāpt Līst projām, aizlīst
- aizlīst Līst prom; lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- atlīst Līst šurp
- ložāt Līst, glaimot
- landžāt Līst, locīties, laipot
- lēpāt Līst, rāpot (par kukaiņiem)
- lāpot Līst, rāpot; arī rāpties
- vemzties Līst, rāpties (uz augšu)
- slāt Līst, slepeni iet, klejot
- post Līst, tīrīt līdumu, grāvi u. c.
- lāpāt Līst; rāpot
- līkste Līste
- līsts Līste
- noseglīste Līste (kā) nosegšanai
- seglīste Līste (kā) pārsegšanai
- stūrlīste Līste (kā) stūru nosegšanai
- mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai
- pēdmērs Līste ar iedaļām, kas uzstādīta ūdensmērīšanas postenī ūdens līmeņa novērošanai okeānā, jūrā, upē, ezerā
- laiste Līste starp grīdu un sienu
- ripši Līstes, pret kurām balstās sēdekļi laivā
- pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
- pielīt Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to)
- aizlīt Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām)
- dalīt Līstot būt par cēloni tam, ka palielinās (mitruma) daudzums (par lietu)
- ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu
- izlīt Līstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu
- uzlīst Līstot līdumu uzkrist
- pielīt Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm)
- pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi)
- pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm)
- pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā)
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni
- nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu)
- pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- dalīt Līstot pieplacināt (sienu, labību)
- izlīt Līstot šķidrumam, iztukšoties (par trauku)
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu
- salīt Līstot, arī plūstot savienoties
- nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
- mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml.; līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā
- pilināt Līt ar retām lāsēm (par lietu)
- bliģžēt Līt ar troksni
- blīžģēt Līt ar troksni
- sprikstināt Līt asām, rupjām lāsēm
- kļēpāt Līt lietum kopā ar sniegu
- pļummēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem)
- pļumpēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem)
- mirgāt Līt retām lāsītēm
- glīņot Līt sīkām lāsēm
- līdēt Līt sīkām lāsēm
- smidzināt Līt sīkām lāsēm (par lietu)
- midžināt Līt sīkām lāsītem
- smaldzināt Līt sīkām lāsītēm
- maldzināt Līt sīkām pilēm, smidzināt
- rasināt Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu)
- rasot Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu); rasināt
- smilināt Līt sīkām, smalkām pilēm
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu)
- zaņķēt Līt un snigt
- draņķot Līt un snigt reizē
- draņķēt Līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem
- bļorgāt Līt vai slapji snigt (tā ka ceļš kļūst dubļains)
- mērcēt Līt, līņāt (parasti ilgstoši)
- smalgot Līt, smidzināt
- migāt Līt, smidzināt sīkām lāsēm
- piretolīze Lītisks process, ko paātrina drudzis
- Liwenhof Līvānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
- Līvenmuiža Līvānu nosaukuma variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
- Lievenhof Līvānu nosaukuma vēsturisks variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
- Rožanova Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" bijušais nosaukums
- Rūžupe Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" nosaukums latgaliski
- Dokučajevka Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" otrs nosaukums
- birzakieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Birzaki" iedzīvotāji
- Bierzāki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Birzāki" nosaukuma variants
- Breuveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- bucenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" iedzīvotāji
- Bucinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" nosaukuma variants
- cirsenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" iedzīvotāji
- Cirsinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" nosaukuma variants
- cirsinieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsinieki" iedzīvotāji
- darancieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" iedzīvotāji
- Doronkas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukuma variants
- Doronkys Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukums latgaliski
- Dymanti Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" nosaukums latgaliski
- doroncieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Doronkas" iedzīvotāji
- gasparieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gaspari" iedzīvotāji
- gosporieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gospori" iedzīvotāji
- Groveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukuma variants
- Grōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukums latgaliski
- gumertgrāverieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" iedzīvotāji
- Gumertgroveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukuma variants
- Gumertgrōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukums latgaliski
- iesalnieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" iedzīvotāji
- Īsaļnīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" nosaukuma variants
- iztecieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" iedzīvotāji
- Iztakas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" nosaukuma variants
- jersicieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Jersika" iedzīvotāji
- jersikānieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Jersika" iedzīvotāji
- kusenieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji
- laurieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji
- opolieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Opoli" iedzīvotāji
- Surgunta Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Sergunta" nosaukuma variants
- stradieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- Steuriški Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants izloksnē
- Brūveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" daļa
- upenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
- vucānieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucāni" iedzīvotāji
- Vucini Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vuceni" nosaukuma variants
- Vucyni Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski
- Aizpūre Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpore" nosaukuma variants
- Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē
- Cīlauka Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Cielauka" nosaukuma variants
- Upīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" Dala, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
- drēnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" iedzīvotāji
- Drieņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukuma variants
- Drieni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukums latgaliski
- Drivas Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukuma variants
- Dryvys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukums latgaliski
- Eņdželi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeli" nosaukums latgaliski
- Eņdžeļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeļi" nosaukuma variants
- Eriņbierze Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eriņbirze" nosaukums latgaliski
- Guļbinski Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbinski" nosaukuma variants
- ģercānieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ģercāni" iedzīvotāji
- Jaudzimi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
- Jaunbierzāki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbirzāki" nosaukuma variants
- Kiulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants
- Keulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants izloksnē
- Knutineica Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Knutenīca" nosaukuma variants
- kūkānieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" iedzīvotāji
- Keukas Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants
- Keukys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants izloksnē
- Keukusileņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants
- Keukusiliņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants
- Keukusileni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants izloksnē
- Ločkoji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants
- Lōčkōji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants latgaliski
- Lelūjuri Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielojuri" nosaukums latgaliski
- Līpsaleņa Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Liepsaliņa" nosaukuma variants
- Lītaunieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lietaunieki" nosaukuma variants
- Lūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lojāni" nosaukuma variants
- Dzagūzes Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" daļa
- Molakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukuma variants
- Mōlakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukums latgaliski
- Molenīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
- Molinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
- Mōlinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski
- mucenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji
- Mucinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" nosaukuma variants
- muktupāvelieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" iedzīvotāji
- Muktupovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukuma variants
- Muktupuovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukums latgaliski
- Āžkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
- Ožkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
- Ožkaļņīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
- Uožkaļnīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukums latgaliski
- Postalūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pastalojāni" nosaukuma variants
- Peiveliški Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukuma variants
- Peiveliškys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukums latgaliski
- Pēternīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" nosaukuma variants
- Pūdusola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Podusala" nosaukuma variants
- Ceukausis Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rožiupe" daļa
- Voļa Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rožupe" daļa
- Rubini Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
- Rubyni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski
- Rubinkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukuma variants
- Rubynkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukums latgaliski
- rušenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" iedzīvotāji
- Rušinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" nosaukuma variants
- Samuldriva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukuma variants
- Samuldryva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukums latgaliski
- Seiļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants
- Seili Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums latgaliski
- Skrebeli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski
- Skreuzmaņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants
- Skreuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants izloksnē
- Skryuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukums latgaliski
- Sprūdži Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski
- Sprūgi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski
- Staris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stares" nosaukums latgaliski
- Stepuoris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stepores" nosaukums latgaliski
- Stykāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
- švirkstieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" iedzīvotāji
- Švyrksti Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" nosaukums latgaliski
- Tūmeņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukuma variants
- Tūmeni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukums latgaliski
- Upismežs Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmežs" nosaukums latgaliski
- Vacosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukuma variants
- Vacuosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukums latgaliski
- Viļminīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" nosaukuma variants
- Vole Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Voļa" nosaukuma variants
- Alksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants
- Aļksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants
- Bikaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants
- Bykaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski
- Barauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukuma variants
- brīslieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brīsla" iedzīvotāji
- Brīsla Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brisla" nosaukuma variants
- būmanieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" iedzīvotāji
- Biumaņi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukuma variants
- Byumani Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukums latgaliski
- Caunis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski
- Skarbauska Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Eleonorvile" otrs nosaukums
- Gardrivīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Gardrivieši" nosaukums latgaliski
- Jaudzimi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
- Locupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukuma variants
- Luocupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukums latgaliski
- Liuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukuma variants
- Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski
- lūzenieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji
- lūzinieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji
- mālakalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji
- mālkalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji
- Molakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukuma variants
- Muolakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukums latgaliski
- medņaucieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji
- medņavieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji
- medņevcieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji
- Medņauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņevka" nosaukuma variants
- Nadežda Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nadzežda" bijušais nosaukums
- nīcgalieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji
- Neicgaļi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukuma variants
- Neicgali Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukums latgaliski
- Pelēčore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukuma variants
- Pelēčuore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukums latgaliski
- Peļši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelši" nosaukuma variants
- Piļupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Piļupsola" nosaukuma variants
- Pyntāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski
- Punduri Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukuma variants
- Pundurīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukums latgaliski
- Rogonoka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rogonovka" nosaukuma variants
- rudzātieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzēti" iedzīvotāji
- rudzētieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzēti" iedzīvotāji
- Rudzāteņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants
- Rudzātiņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants
- Rudzātenis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukums latgaliski
- Sprūdi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukuma variants
- Spryudi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukums latgaliski
- steķieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotāji
- steķītis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotājs
- Steki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" nosaukums latgaliski
- Šaures Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukuma variants
- Šauris Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukums latgaliski
- Vorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukuma variants
- Vuorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukums latgaliski
- vidānieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji
- vidieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji
- Vydi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" nosaukums latgaliski
- Vylcāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski
- Rudzatskaja Līvānu novada Rudzātu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Apšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- Opšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- Uopšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukums latgaliski
- Biernāni Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants
- Ceļa Onckuli Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas “Ceļa Onckuļi” nosaukuma variants
- Laudas Onckuļi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" otrs nosaukums
- Laudys Onckuli Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" otrs nosaukums latgaliski
- Jaunī Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Sutri" nosaukums latgaliski
- kauparnieki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" iedzīvotāji
- Kauparnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" nosaukuma variants
- Krivacnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Krivoki" bijušais nosaukums
- Krivaki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Krivoki" nosaukuma variants
- Kroļauka Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kroļovka" nosaukuma variants
- Kroļavka Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kroļovka" nosaukuma variants
- kūdrieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kūdras" iedzīvotāji
- lipuškieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji
- Lipuškas Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" nosaukuma variants
- Lipuškys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" nosaukums latgaliski
- Liuzinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Livzenieki" nosaukuma variants
- Lyuzinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Livzenieki" nosaukums latgaliski
- Znūteņu Onckuļi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Meža Onckuļi" otrs nosaukums
- Patašine Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašiene" nosaukuma variants
- Zamošje Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašīene" otrs nosaukums
- promieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" iedzīvotāji
- Pruomi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" nosaukums latgaliski
- Pūtkys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Pūtkas" nosaukums latgaliski
- Ragavīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragaviki" nosaukuma variants
- Rogaviki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragaviki" nosaukuma variants
- ragovicieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragoviki" iedzīvotāji
- Reutova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" bijušais nosaukums
- rauniešāni Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" iedzīvotāji
- Raunīši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" nosaukums latgaliski
- Rengertova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Rengentova" nosaukuma variants
- Sanauža Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Sanaude" nosaukuma variants
- Vecie Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Sutri" daļa
- Jaunie Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Sutri" daļa
- sutrieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Sutri" iedzīvotāji
- Šuļtes Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šultes" nosaukuma variants
- šultieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šulti" iedzīvotāji
- Šuļtis Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šuļtes" nosaukums latgaliski
- tiltavieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltava" iedzīvotāji
- Tiltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums
- Tyltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums latgaliski
- tiltovieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" iedzīvotāji
- Tyltova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" nosaukums latgaliski
- Troškys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski
- vanadzieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji
- Vacī Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Sutri" nosaukums latgaliski
- Zaļuo Pļava Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Pļava" nosaukums latgaliski
- Znūteņmuiža Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" bijušais nosaukums
- znotinieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" iedzīvotāji
- Znūteņi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" nosaukuma variants
- Aizpūrīši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants
- Orsminieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants
- Ōrsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
- Uorsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
- Beirupūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurvs" nosaukuma variants
- Ceukuli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Cūkuļi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- Dorvas Cepļi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukuma variants
- Ceplis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukums latgaliski
- Drikšni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Drikšņi" nosaukums latgaliski
- Dubnys vīnsātis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Dubnas viensētas" nosaukums latgaliski
- Gaini Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gaiņi" nosaukums latgaliski
- gavārtienieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gavārtiene" iedzīvotāji
- gavartinieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gavartine" iedzīvotāji
- grugulieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Grugules" iedzīvotāji
- jaujieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaujas" iedzīvotāji
- Jaunuo muiža Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums latgaliski
- jaunmuizieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji
- jaunbirzacieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbirzaki" iedzīvotāji
- jaunsilavieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsilava" iedzīvotāji
- Kolna Pūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapurvs” nosaukuma variants
- Koršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukuma variants
- Kuoršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukums latgaliski
- kivlenieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" iedzīvotāji
- lielojurieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Lielojuri" iedzīvotāji
- mālnieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" iedzīvotāji
- Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski
- Peisinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peisenieki" nosaukuma variants
- peiveliški Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peiviliški" iedzīvotāji
- pēternieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
- Rūbežnīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
- rožupieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rožupe" iedzīvotāji
- rubenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
- saliešāni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" iedzīvotāji
- Dīveņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukuma variants
- Dīveni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukums latgaliski
- Sprūģi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukuma variants
- Sprūgi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukums latgaliski
- Mazās Silavas Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" nosaukums latgaliski
- sīlieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji
- smelcējieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Smelcēja" iedzīvotāji
- Spēles Ķeiri Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Spēlesķeiri” nosaukuma variants
- sprodzieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji
- starieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
- Tilta Ģeduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukuma variants
- Tylta Geduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukums latgaliski
- turcieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Turki" iedzīvotāji
- turkānieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Turki" iedzīvotāji
- Vonogsils Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukuma variants
- Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski
- Drikšņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" daļa
- vecelieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" iedzīvotāji
- Veceli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski
- veigurieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veiguri" iedzīvotāji
- vilkājieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" iedzīvotāji
- Vylkuoji Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski
- vilmenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" iedzīvotāji
- Vuškornīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukuma variants
- Vuškōrīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukums latgaliski
- zundānieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Zundāni" iedzīvotāji
- līvānieši Līvānu pilsētas iedzīvotāji
- LSF Līvānu stikla fabrika
- Lieven-Bersen Līvbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
- Liven-Bersen Līvbērzes muižas nosaukums
- Līveņgrāvis Līvena grāvis, Andrupītes pieteka
- Duenhof Līvesmuižas bijušais nosaukums Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
- slīvis Līvis - trīsstūra prizmas veida bridnis, ar ko zvejo saldūdeņos 2 vai 3 cilvēki
- Filharmonijas skvērs Līvu laukums Rīgā
- izpirkumnoma Līzings - īpaša kreditēšanas forma, kuras būtība ir līzinga objekta iegāde
- Lizīte Līzīte, Grīviņupītes pieteka
- Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe
- Ārmani Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" nosaukuma variants latgaliski
- bārtulieši Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" iedzīvotāji
- Bārtuli Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" nosaukums latgaliski
- Klešņiki Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kļešņiki" nosaukuma variants
- Ļagušņiki Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lagušņiki" nosaukuma variants
- petručenkieši Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Petručenki" iedzīvotāji
- Petrucāni Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Petručonki" nosaukuma variants
- līdeksnieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" iedzīvotāji
- Leidiuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants
- Leidiukšņa Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants
- Lideksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants
- Leidyuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukums latgaliski
- Ļūbasta Ļūbasta ezers - Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā
- Ļubasts Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā
- Ļubosts Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā
- Ļubistas ezers Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā
- līdērieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Līdere" iedzīvotāji
- dirhēms Maiņas monēta Katarā, Lībijā un Jordānijā
- dirhams Maiņas monēta Lībijā un Jordānijā
- Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra
- Barka Mardža - pilsēta Lībijā
- Marsabrega Marsalbrēga, pilsēta Lībijā
- Marsaelbureika Marsalbrēga, pilsēta Lībijā
- Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju
- Mazais Dziļais ezers Mazais Klusais ezers Līksnas pagastā
- Mazlīderis Mazais Līdēris, ezers Aronas un Liezēres pagastā
- Mazais Līderes ezers Mazais Līdēris, ezers Aronas un Liezēres pagastā
- Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
- lībieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji
- Greizais tilts Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Līkais tilts" nosaukuma variants
- Meiershof Meijera (Meira) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Līvu pagastā
- Melīte Mellīte, Līgatnes pieteka
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
- Misurata Misrāta, pilsēta Lībijas ziemeļrietumos
- Udas muiža muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
- Muižnieku Muižnieku ezers - Ratnieku ezers Līgatnes pagastā
- Mundiķezers Mundigezers Talsu novada Lībagu pagastā
- Villu ezers Mundigezers, ezers Lībagu pagastā
- Villas ezers Mundigezers, ezers Lībagu pagastā
- Murzūka Murzūkas idhāns - smilšu tuksnesis Sahārā (arābu val. "Idenhan Murzuq"), Lībijas dienvidrietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru
- basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
- Lībijas arābi nācija, Lībijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Dahra Naftas atradņu centrs Lībijas ziemeļos ("Dahra"), naftas vads (136 km) uz Sideras un Raslanufas ostu
- Nakloka Nakloka Līha - Greistounsa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā)
- dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja
- Nidzgal Nīcgaļa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju
- nolīgāt Nosvinēt (Līgo svētkus)
- Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
- Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
- Līgatnes novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Līgatnes pilsētu un Līgatnes pagastu
- dianoioloģiskie likumi O. Lībmaņa atziņas teorijā loģiskās domāšanas likumi
- Bahrīja oāze Ēģiptē, Lībijas tuksneša ziemeļaustrumu daļā
- Hārga Oāze Lībijas tuksneša dienvidaustrumos ("Al Wāhāt al Khārijah"), Ēģiptē, 67700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Audžila oāze Lībijas tuksneša ziemeļos, Džalo oāžu grupā, Lībijā
- Džaufa Oāze un apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī ("Al Jawf"), Lībijā, Kufras oāžu grupā
- Džegbūba Oāze un apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī ("Jaghbub"), Lībijas ziemeļaustrumos, 15 m zjl., 2800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Murzūka Oāze un apdzīvota vieta Murzūkas idhāna ziemeļu malā, Lībijas dienvidrietumos
- Faijūma Oāze un muhāfaza Ēģiptē ("Al Fayyūm"), Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos, platība - \~1800 kvadrātkilometru
- Gāta Oāze un pilsēta Sahārā ("Ghat"), Tasili plato piekājē, Lībijas dienvidrietumos, šebījas administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Farāfira Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas dziļā ieplakā, kur izplūst \~20 saldūdens avotu
- Dahla Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~180 km, platums - līdz 32 km), audzē dateļpalmas, eļļas augus, citrusus, graudaugus
- Kufra Oāžu grupa Lībijas tuksneša vidienē, Lībijas dienvidaustrumos, autoceļš savieno ar Bengazi ostu, audzē dateļpalmas, graudaugus, dārzeņus, lielākā oāze - Džaufra
- Baharija Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos ("Bahariya"), Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - 95 km, platums - 40 km)
- Siva Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļos Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~60 km, platums - \~16 km, 20-30 m zjl.), iedzīvotāji - gk. berberi
- Džalo Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļos, Lībijā, lielākā oāze - Audžila
- Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe
- Līčupe Ogres labā krasta pieteka Amatas un Ogres novadā, garums - 40 km, kritums - 95 m, sākas Amatas novada Zaubes pagastā; Līce
- līčupieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" iedzīvotāji
- Braki Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" otrs nosaukums
- lībieškalnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Lībieškalns" iedzīvotāji
- līčenieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- OLNA Organizācija Līvānu novada attīstībai (raj.)
- Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka
- Soltupe Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Saltupe
- Sumanka Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, garums - 16 km, kritums - 12 m
- Melnupīte Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m; Pelečāre
- Lācupe Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Lāčupe
- Borovka Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu un Rožupes pagastā, garums - 10 km
- līdumnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
- Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja
- Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā
- Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
- Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā
- Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu
- Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja
- Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu
- Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu
- Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
- Dunavas pagasts pagasts Jēkabpils novada austrumu daļā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Rubenes, Zasas, Dignājas pagastu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā
- Dignājas pagasts pagasts Jēkabpils novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Dunavas, Zasas, Leimaņu, Kalna un Ābeļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubena, krieviski — Dubenaskaja
- Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja
- Vīpes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Ābeļu, Kūku un Mežāres pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušais nosaukums Mežmuižas pagasts
- Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
- Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
- Daugmales pagasts pagasts Ķekavas novadā, robežojas ar Ķekavas un Baldones pagastu, kā arī ar Salaspils un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Līves-Bramberģes pagasts, vāciski — Dunhob-Brambedrgshof, krieviski — Djungob-Brambergskaja
- Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja
- Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā
- Sutru pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Vārkavas pagasta ziemeļu daļu
- Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja
- Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju
- Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts
- Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada
- Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā
- Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu
- Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts
- Preiļu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu pilsētu un Saunas, Riebiņu, Rušonas, Aizkalnes un Vārkavas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Preiļu novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), krieviski — Preiļskaja
- Vārkavas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Pelēču un Upmalas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Vorkovas pagasts, krieviski — Vorkovskaja
- Upmalas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Vārkavas, Pelēču un Rožkalnu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu
- Mores pagasts pagasts Siguldas novadā (2003.-2009. g. Rīgas rajona Siguldas novadā, 1990.-2003. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Siguldas pagastu, kā arī ar Līgatnes, Amatas un Mālpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Moritzberg, krieviski — Moreskaja
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu
- Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
- Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja
- Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja
- Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja
- Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts
- Paltemal Paltmales muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā
- Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā
- Vildogas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam un 1927.-1949. g.; 1925.-1927. g. bija pārdēvēts par Nurmižu pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā
- Paltmales pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Līgatnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā
- Ķempju pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Līgatnes pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā
- Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā
- Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns
- Piteļa ezers Peiteļa ezers Līdumnieku pagastā
- Pītelis Peiteļa ezers Līdumnieku pagastā
- Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers
- starptautiskais pieteikums pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju jebkurā šā līguma dalībvalstī
- Zarzaitina pilsēta Alžīrijā, kalnrūpniecības centrs Sahāras austrumos, pie Lībijas robežas, lielas naftas atradnes, naftas vads uz Sehiru (Tunisijā)
- Karika pie Šenonas pilsēta Īrijā (_Carrick-on-Shannon_), Lītrimas grāfistes administratīvais centrs, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mauntmelika pilsēta Īrijā (_Mountmellick_), Līšas grāfistē, 3000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Portlīša pilsēta Īrijā (_Portlaoighise_), Līšas grāfistes administratīvais centrs, 20100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Liepāja pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems
- Līvāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā
- Azīzīja pilsēta Lībijā (_Al ʻAzīzīyah_), Džifāras šebījas administratīvais centrs, 222300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Aubārī pilsēta Lībijā (_Awbārī_), Vādī el Hajāta šebījas administratīvais centrs
- Garjāna pilsēta Lībijā (" غريان "), 188000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sidra pilsēta Lībijā ("As Sidrah"), naftas izvedosta Sidras līča krastā, naftas vadi no Mabrukas un Dahras atradnēm, 9200 iedzīvotāju (1995. g.)
- Gadāmisa pilsēta Lībijā ("Ghadāmis"), oāze un pilsēta Lībijas ziemeļrietumos pie Alžīrijas un Tunisijas robežas, \~10000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Marsalbrēga pilsēta Lībijā ("Marsā al Buraygah"), naftas izvedosta Vidusjūras Sidras līča krastā, 7000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Tubruka pilsēta Lībijā ("Tubruq"), 131100 iedzīvotāju (2003. g.)
- Sebha pilsēta Lībijā, 119000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Sirta pilsēta Lībijā, 146200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Zuvāra pilsēta Lībijā, 172400 iedzīvotāju (2003. g.)
- Zāvija pilsēta Lībijā, 183000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Homsa pilsēta Lībijā, 191600 iedzīvotāju (2003. g.)
- Terhūna pilsēta Lībijā, 200500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bengāzī pilsēta Lībijā, 685400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mardža pilsēta Lībijā, 90700 iedzīvotāju (2003. g.), dibinājuši grieķi VI gs. p. m. ē.; Barka
- Zlitāna pilsēta Lībijā, 94200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Sabrāta pilsēta Lībijā, 98200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Abū Zeijāna pilsēta Lībijā, Garjānas šebījā
- Bedra pilsēta Lībijā, Nālūtas šebījas ziemeļu daļā
- Adždābija pilsēta Lībijā, netālu no Sidras līča austrumu piekrastes, 102000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Adžeilāta pilsēta Lībijā, Nukāt el Hamsa šebījas austrumos
- Misrāta pilsēta Lībijā, šebījas administratīvais centrs, 354800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Benī Valīda pilsēta Lībijā, tāda paša nosaukuma šebījas administratīvais centrs
- Serira pilsēta Lībijas austrumos ("Serir"), naftas atradņu centrs, naftas vads uz Marsaelharigas ostu Vidusjūras krastā
- Adema pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos (_Al ʻAdam_), uz dienvidiem no Tubrukas
- Beida pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos, pie Bengazi-Tobrukas autoceļa, Džebelelahdaras šebījas administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Derna Pilsētā Lībijas ziemeļos ("Derna"), šebījas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, \~80000 iedzīvotāju
- Rāslānūfa pilsēta Lībijas ziemeļos ("Rā's Lānūf"), naftas izvedosta Sidras līča krastā
- Raguba pilsēta Lībijas ziemeļos ("Raguba"), naftas atradņu centrs
- Abjāra pilsēta Lībijas ziemeļu daļā (_Al Abyār_, الأبيار), aptuveni 50 km uz austrumiem no Bengāzī, \~32500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Blekbērna pilsēta Lielbritānijā (_Blackburn_), Anglijā, Liverpūles-Līdsas kanāla krastā, 106500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bredforda pilsēta Lielbritānijā (_Bradford_), Anglijā, Līdsas piepilsēta, 304600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bārnsli pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, \~30 km uz dienvidiem no Līdsas, Sautjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 71500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Skiptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ziemeļrietumos no Līdsas
- Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms
- Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns
- Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms
- Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā
- Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen")
- Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns
- Kāravkalns Pilskalns Talsu novada Lībagu pagastā, \~3,5 km uz dienvidiem no Talsiem, plakums - 20 x 40 m, ziemeļu pusē \~10 m zem plakuma līmeņa ir terase; bijis apdzīvots 9-12 gs.
- Kirēnaika Plato Ziemeļāfrikā ("Cyrenaica"), Lībijas ziemeļaustrumos, veido lēzena antiklināle no neogēna kaļķakmeņiem (augstums - 300-500 m), augstākā virsotne - 876 m vjl. (Ahdara grēda)
- leicieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- līcieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- lībartnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Lībartmuiža" iedzīvotāji
- Purica Pūrica, Līčupes pieteka
- Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs
- Krievu purvs purvs Līvānu novada Jersikas pagastā un Preiļu novada Rožkalnu pagastā, platība — 5183 ha, centrālajā daļā augstais purvs, gar malām zemais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,4 m
- Steporu purvs purvs Līvānu novada Rožupes un Sutru pagastā un Preiļu novada Saunas pagastā, platība — 2996 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,7 m, vidudsdaļā daudz ezeriņu, akaču un lāmu
- Gainis Purvs Līvānu un Krustpols novadā, \~10 km uz ziemeļiem no Līvāniem, platība - 1431 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m
- Jasku purvs purvs Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība — 664 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,2 m
- Sallinga pussala Ziemeļjūras Nisumas līcī, austrumos norobežo Līmfjordens, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
- Muižnieku ezers Ratnieku ezers Līgatnes pagastā
- Ratnieks Ratnieku ezers Līgatnes pagastā
- Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte
- Pūrica Raunas pietekas Līčupes kreisā krasta pieteka
- Lītaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
- Lītovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukums latgaliski
- Ribaki Ribaku Sloboda - apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru
- Līkumciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Līkuma ciems" nosaukuma variants
- Rudzēti Rudzāti, apdzīvota vieta Līvānu novadā
- Līvu savienība sabiedriska organizācija ("Līvõd Īt"), atrodas Rīgā, Alksnāja ielā 3, dibināta 1923. g. 2. aprīlī Mazirbē, tās mērķis ir lībiešu etniskās pašapziņas stiprināšana, karogs zaļbaltzils Latvijas valsts karoga proporcijās
- Lībijas tuksnesis Sahāras ziemeļaustrumu daļa, uz rietumiem no Nīlas, Lībijā, Ēģiptē un Sudānā, platība — \~2 mlj kvadrātkilometru
- Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca
- līdumnieki Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- Sāls ezers Salas ezers Līgatnes pagastā
- līkumieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkummuiža" iedzīvotāji
- Lašupes mežniecība Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas “Līči” bijušais nosaukums
- līčenieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- Veclīkupēni Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Līkupēni" daļa
- līgotņnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Līgotņi" iedzīvotāji
- Līnūži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Līnuži" neprecīzs nosaukuma variants
- Linuži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Līnuži" nosaukuma variants
- Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika
- Jašores strauts Saunas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagstā, augštece — Preiļu novada Saunas pagastā
- Afrašs sausgultne Lībijā (_Afrash, Wādī_), Vādī eš "Sātī šebījas austrumos
- Avāls sausgultne Lībijā (_Awāl, Wādī_), Gadāmisas šebījā
- Baji el Hāibs sausgultne Lībijā, lietus periodā Baji el Kebīra pieteka, Sidras šebījā, augštece Džufras šebījā
- Baji el Kebīrs sausgultne Lībijā, Sidras šebījā, lietus periodā ietek Sidras līcī, augštece Mizdas šebījā
- Līkummuiža Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums
- Dubnava sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubena, Dubenaw
- Dubenaw sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubena, Dubnava
- Dubena sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubnava, Dubenaw
- Dubna sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubnava, Dubena, Dubenaw
- Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē
- Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
- Salisburga sena lībiešu pils, kas atradās tagadējā Skaņkalnes pagasta teritorijā, tagadējā Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalnā
- Kirēna Senpilsēta Krēnaikā, Lībijas ziemeļaustrumos, 15 km no Vidusjūras, dibinājuši grieķu kolonisti 630 g. p. m. ē., nopostījuši arābi VII gs.
- Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas
- Sidera Sidra, pilsēta Lībijā
- Žīdu grāvis Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā
- Siņecas ezers Siņicas ezers Līdumnieku pagastā
- Siņeca Siņicas ezers Līdumnieku pagastā
- Sukturu ezers Sirdsezers Talsu novada Lībagu pagastā
- Sukturezers Sirdsezers Talsu novada Lībagu pagastā
- Sirds ezers Sirdsezers, ezers Lībagu pagastā
- Zužupe Skaļupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes novadā
- Ķikutupe Skaļupes labā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 3 km
- Sknaben Sknābes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā
- Aubārī idhāns smilšu tuksnesis Lībijā (_Idhān Awbārī_), Vādī eš Šātī un Vādī el Hajātas šebījā
- Ubari Idehans smilšu tuksnesis Sahārā ("Idehan Ubari"), Lībijas rietumos, līdz 200 m augsti smilšu pauguri, sāļezeri, solončaki, iegūst dabīgo sodu un vārāmo sāli
- Lielais Austrumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos, Alžīrijā, daļēji Tunisijas rietumos un Lībijas ziemeļrietumos, platība - >100000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas smilšu grēdas
- Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne
- Keiri Spēles Keiri - Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Spēlesķeiri" nosaukuma variants
- Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe
- Steperu purvs Steporu purvs Līvānu un Preiļu novadā
- Lavīzīte Stirve, Līčupes pieteka Zaubes pagastā
- līcenieki Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- līcieši Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- Stropica Strope, Līksnas pieteka
- Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra
- Zviedrupe Sudas labā krasta pieteka Līgatnes pagastā
- Immeru ezers Sudas purva ezers Līgatnes pagastā
- Inderdēļu ezers Sudas purva ezers Līgatnes pagastā
- Sudas-Zviedru purvs Sudas purvs Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā
- ārtigs Sudraba monēta Livonijā 14.-15. gs.; 1/24 markas vai 1/3 ēres vai 3 Lībekas tipa feniņi; pēc 1425. g. sāka saukt par šiliņiem
- vitens Sudraba monēta, ko no 14. gs. vidus kala Lībekā, vēlāk arī citās Hanzas pilsētās; masa - 1,33 g, četru feniņu vērtībā; apritē līdz 18. gs.
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
- Smirda Svētes lejteces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- līgot Svinēt Jāņus, Līgo vakaru
- Šoltupe Šaltupe, Līksnas pieteka
- Benī Valīda šebīja Lībijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Misrātas, Sidras, Mizdas un Terhūna un Messellāta šebīju
- Jaunšķepeles dzirnavezers Šķēpeļu dzirnavezers Līgatnes pagastā
- Livengofskaja Tagadējā Rožupes (pirmskara Līvānu) pagasta bijušais nosaukums krieviski
- līčenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- ābeļnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļi" iedzīvotāji
- aklajciemnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Aklaisciems" iedzīvotāji
- andumnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Andumi" iedzīvotāji
- anužnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji
- birzmaļnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Birzmaļi" iedzīvotāji
- brancenieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Brancas" iedzīvotāji
- brancnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Brancas" iedzīvotāji
- buļļnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Buļļnieki" iedzīvotāji
- Stends muiža Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" bijušais nosaukums
- Stendes muiža Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" bijušais nosaukums
- dižstendenieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" iedzīvotāji
- dižstendnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" iedzīvotāji
- Selekcija Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" otrs nosaukums
- ezerkalnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalne" iedzīvotāji
- gailīšnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
- kursacnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Kursakas" iedzīvotāji
- lībadznieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Lībagi" iedzīvotāji
- linejnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Lineji" iedzīvotāji
- mundidznieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Mundigas" iedzīvotāji
- Ezerkalne Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Mundigciems" nosaukums padomju laikā
- Villas Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Mundigciems" otrs nosaukums
- purgalnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Purgali" iedzīvotāji
- putniņnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Putniņciems" iedzīvotāji
- selekcijnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Selekcija" iedzīvotāji
- stendesmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji
- stendsmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji
- sukturnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Sukturi" iedzīvotāji
- venceļnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Venceļi" iedzīvotāji
- vīcežnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Vīceži" iedzīvotāji
- Lipstguzenskaja Talsu novada Lībagu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Lipsthusen Talsu novada Lībagu pagasta un muižas bijušais nosaukums
- lībnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lībe" iedzīvotāji
- Tawdowiany Taudajānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Līksnas pagastā
- tubi tauta, dzīvo Centrālajā Sahārā, gk. Čadas ziemeļu daļā, arī Nigēras austrumos un Lībijas dienvidos, valoda (tubu) pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, iedalās 2 galvenajās grupās: tedi (ziemeļu daļā, Tibesti kalnienē) un dazi (dienvidos), reliģija - islāms (sunnisms)
- Ciblas novads tika izveidots 2000. g. Ludzas rajona sastāvā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastu; 2009.-2021. g. apvienoja Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadu, kā arī ar Krieviju; 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
- līzespastieši Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Līzespasts" iedzīvotāji
- Tarābulusa Tripole - Lībijas galvaspilsēta, tās paralēls nosaukums
- Krivoje ezeri trīs ezeri Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība 4,9 ha, 1,7 un 1,5 ha; Križevnieku ezeri; Līkie ezeri
- tedi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Tibesti kalnienē Čadas ziemeļu daļā un Lībijas dienvidos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
- Tunisija Tunisijas Republika - valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras piekrastē (arābu valodā "Tūnis"), platība - 163610 kvadrātkilometru, 10486300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tunisa, administratīvais iedalījums - 24 vilājas, robežojas ar Lībiju un Alžīriju, apskalo Vidusjūra
- Sprinkšļu dzirnavezers ūdenskrātuve Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha
- Ķopas dīķis ūdenskrātuve Līgatnes pagastā, platība — <1 ha
- Pīļu dzelve ūdenstilpe Cēsu novada Līgatnes pagastā, Sudas purvā, platība — 2,7 ha
- Ramas dzirnavezers ūdenstilpe Līgatnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 3,3 ha, garums — 500 m, lielākais platums — 100 m, lielākais dziļums — 2,5 m, stipri aizaudzis
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku)
- Nora upe Īrijā, Līšas un Kilkeni grāfistē, Berovas labā krasta pieteka
- Berova upe Īrijas dienvidaustrumu daļā, Līšas, Kildēras un Kārlovas grāfistē, ietek Ķeltu jūrā
- Briede upe Pārgaujas, Kocēnu un Burtnieku novadā, garums - 42 km, ietek Burtnieka dienvidu galā; Līdace; augštecē arī Lielupe
- Līgupe upe Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 20 km, apvadkanāls 8 km, kritums - 29 m, sākas purvainā apvidū netālu no Lietuvas robežas, ieplūst Papes ezera apvadkanālā, un tās notece pa Papes ezera kanālu tiek ievadīta Baltijas jūrā (senāk ietecēja Papes ezera); Līgotņupe; Līgupis
- Lilaste upe Saulkrastu un Carnikavas pagastā, šo pagastu robežupe, garums - 1 km, iztek no Lilastes ezera, ietek Rīgas jūras līcī; Līlaste
- Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
- Asarupe Ušurupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes un Līgo pagastā, garums - 14 km
- Līčupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Līčupes Tomes pagastā, platība — 8 ha
- Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers
- Līgas dzirnavezers uzpludināts uz Līgupes Kandavas pagastā, platība — 2 ha; Līgu dzirnavezers
- Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Līvupes Staiceles pagastā, platība - 4,2 ha; Lejas dzirnavezers
- Wabol Vabales muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
- magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem
- zekslings Vācijas pilsētās Lībekā un Hamburgā kalta monēta 6 feniņu vērtībā
- eizenahieši Vācijas strādnieku kongresā 1869. g. Eizenahā A. Bēbeļa un V. Lībknehta vadībā dibinātās Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas biedri
- Jāņuvakars Vakars pirms Jāņudienas; Līgovakars
- Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā
- Čada valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Tchad_), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru
- Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai
- Frīģija valsts šajā teritorijā, kas pastāvēja 10. - 8. gs. p. m. ē. ar galvaspilsētu Gordiju, 7. gs. 70. gados tās lielāko daļu iekaroja kimeri, bet 6, gs. pakļāva Līdija, 546. g. - persieši, 333. g. - Maķedonijas Aleksandrs, no 133. g. Romas pakļautībā
- Vārnupis Vārnupe, Līgupes pieteka
- jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma
- Līgo svētki vasaras saulgriežu svētki; Līgosvētki; Jāņi
- Vedzīte Vedze, Līčupes pieteka
- Velnu ezers Velna ezers Līgatnes pagastā
- Manavidans Velsiešu mitoloģijā - varonis un burvis, Līra dēls, galvenais varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā
- līcnieki Venstspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Līcnieki" iedzīvotāji
- līčnieki Venstspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Līcnieki" iedzīvotāji
- lībciemnieki Venstspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Lībciems" iedzīvotāji
- lībieši Venstspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Lībciems" iedzīvotāji
- Verteža Vērteža, Līkupes pieteka
- Fezāna Vēsturisks reģions Lībijā, tās dienvidrietumu daļa, 1963. g. to sadalīja Ubari un Sebhas šebijās
- Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu
- Kirēnaika Vēsturisks reģions Lībijas ziemeļos ("Cyrenaica"), starp Bombas un Sidras līci, platība - 885000 kvadrātkilometru
- Vezenes ezers Vēzene, ezers Lībagu pagastā
- Vēzenes ezers Vēzene, ezers Lībagu pagastā
- Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
- Aizpure Vidusupe - paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā
- Aizpurve Vidusupe, paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā
- Krāčupīte Vildogas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā
- Ūdensrijēju upe Vildogas labā krasta pieteka Līgatnes pagastā
- Vilkkalna Vilkkalna ezers - atradās Sudas purvā, Līgatnes pagastā, tagad aizaudzis un nosusināts
- Lībagupe Virbupes labā satekupe Talsu novada Lībagu pagastā
- Riboki Zascenku Riboki - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki Ribaki" nosaukuma variants
- Ribaki Zastenki Ribaki - apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
- Krīvandas purvs zemais purvs Līdumnieku pagastā, platība - 1258 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,7 m, 415 ha nosusināti
- Akaišu purvs zemais purvs Ludzas novada Līdumnieku un Brigu pagastā, \~2 km no Zilupes un Zilezera, platība - 564 ha, kūdras slāņa vidējais biezums - 1,2 m
- Zilais ezers Zilezers Līdumnieku pagastā
- Siņejes ezers Zilezers Līdumnieku pagastā (uz Krievijas robežas)
- Siņeja Zilezers Līdumnieku pagastā (uz Krievijas robežas)
- Robeža Zilupes kreisā krasta pieteka Līdumnieku pagastā, gandrīz visā garumā ir Latvijas un Krievijas robežupe, caurtek Peiteļa ezeru, garums - 11 km
- Kurjanka Zilupes kreisā krasta pieteka Līdumnieku pagastā, garums - 11 km
- Jučovas strauts Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā, lejtecē \~1,5 km posmā šķērso arī Līdumnieku pagasta dienvidu stūri
- Pernovka Zilupes labā krasta pieteka Ludzas novadā uz Brigu un Līdumnieku pagasta robežas, augstāk Latvijas un Krievijas robežupe 10 km garumā, iztek no Sofijskas ezera Krievijā, lejtece mainīta sakarā ar Zilupes iztaisnošanu un daļēji ietek Zilezerā; Ternovka
- Šķēdes meža novads zinātniskās izpētes mežu teritorija, atrodas Talsu novada Laidzes, Laucienas, Lībagu un Vandzenes pagastā
- Lelī Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lītaunieki" nosaukuma variants latgaliski
- Lelī Lītaunīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lītaunieki" nosaukums latgaliski
- Lielie Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Lītaunīki” nosaukuma variants
- Mozī Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Lītaunieki" nosaukuma variants latgaliski
- Mozī Lītaunīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Lītaunieki" nosaukums latgaliski
- Mazie Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Lītaunīki” nosaukuma variants
- Žīdezers Žīdu ezers Līksnas pagastā
- Žīdu Žīdu grāvis - Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Lī.