Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Al.

Atrasts vārdos (500):

Atrasts vārdu savienojumos (12):

al dente
al fine
al fresco
al pari
al secco
et al.
Frankavilla al Mare
Kardāno al Kampo
Montorio al Vomāno
Orio al Sērio
Sanmišele al Taljamento
sino al segno

Atrasts skaidrojumos (4206):

alītis _AliExpress_ interneta veikals
Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
brūvētājs (Alkoholisko dzērienu) gatavotājs.
brūvēšana (Alus) gatavošana, darīšana.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu.
Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu.
ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem.
Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas.
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu.
Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu.
Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Allažu un Siguldas pagasta teritorijas.
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas.
Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta.
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā.
Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā.
Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā.
Insalaha Ain Sālaha, oāze Alžīrijā.
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos.
altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji.
alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji.
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m.
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā.
pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā).
Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi.
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
kolta Ala, kur vēži mājo.
upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
strupala Ala, kurai ir tikai viena izeja.
alogs Ala.
urga Ala.
AL Alabama - ASV štats.
alabasteris Alabastrs.
Alainu ezers Alaiņu ezers Amatas pagastā.
Krēķupe Alakste, Pāces satekupe.
Zeltupe Alakste, Pāces satekupe.
Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti.
AlAT Alanīnaminotransferāze.
Alesona Alansona - pilsēta Francijā ("Alencon").
alantoinūrija Alantoīns urīnā.
alantoģenēze Alantoja attīstīšanās.
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā.
grota Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
grote Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
alēni Alas zvēri: vilki, lapsas, lūši.
Helanšana grēda Alašaņa grēda Ķīnā.
alatavs Alatau - kalnu grēda.
Ulatora Alatira - pilsēta Krievijā.
Alaukstes ezers Alauksts, ezers Cēsu novadā.
Alokst-See Alauksts.
alūnis Alauns.
Araba Alava - province Spānijā, Basku Zemes rietumos.
Alazaņa Alazani - upe Gruzijā un Azerbaidžānā.
Kahetijas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
Alazani-Agričajas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri.
Škipetare Albānija (pašnosaukums).
AL Albānija, valsts divburtu kods.
ALB Albānija, valsts trīsburtu kods.
ADP Albānijas Darba partija.
Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju.
AlbTR Albānijas Tautas Republika.
ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika.
Ziemeļalbānija Albānijas ziemeļu daļa.
alb. Albāņu.
diomedea Albatrosi.
diomedeidae Albatrosu dzimta.
krusta dālderis Alberta dālderis, sudraba monēta.
Calathea albertii Alberta kalateja.
albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos.
akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains.
hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla.
antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā.
antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē.
lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī.
fibrinoze Albumoze fibrīnā.
keratinoze Albumoze, ko iegūst, hidrolizējot keratīnu.
albumozēmija Albumozes asinīs.
albumozūrija Albumozu izdale urīnā.
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists.
gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru.
stangroze Alceja ("Alcea ").
štokrozīte Alceja ("Alcea ").
Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_).
Vorošilovska Alčevska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
Komunarska Alčevska, pilsēta Ukrainā.
Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm.
semikarbazoni Aldahīdu un ketonu iedarbības produkti ar semikarbazīdu.
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
olderēties Aldarēties.
alusviris Aldaris.
brūvelis Aldaris.
brūveris Aldaris.
Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā.
aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu.
oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā.
oksīmi Aldehīdu un ketonu atvasinājumi, ko iegūst to reakcijā ar hidroksilamīnu.
acetāli Aldehīdu un ketonu atvasinājumi.
Aldere Alderi.
Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
aldas Aldīnas - 15.-16. gs. grāmatmākslas paraugi.
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
spirolaktons Aldosterona antagonists, kas veicina nātrija izdali caur nierēm.
hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
Ali Ale - ibo (Nigērija) mitoloģijā.
Aija Ale - ibo tautas mitoloģijā.
Ana Ale - ibo tautas mitoloģijā.
Ani Ale - ibo tautas mitoloģijā.
Ala Ale.
Alečs Aleča šļūdonis.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
anagoģija Alegoriska tulkošana.
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
allegorisks Alegorisks.
alegorisms Alegoriskums.
aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine.
allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
alejveida Alejai, gatvei līdzīgs.
čakene Aleksandra Čaka iela Rīgā.
Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs.
Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs.
sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām.
Kujāvijas Aleksandrova Aleksandrova Kujavska, pilsēta Polijā.
Lodzas Aleksandrova Aleksandrova Ludzka, pilsēta Polijā.
Aleksandrovas ezers Aleksandrovkas ezers Preiļu novada Rušonas pagastā.
asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
hemalekse Aleksīna jeb komplementa veidošanās asinīs.
noaulekšot Alekšos nojāt.
Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā.
Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka.
Sure Alekšupīte, Ventas pieteka.
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
alēlomorfas Alēles.
skaldīšanās Alēlisku gēnu pāru sadalīšanās un izvietošanās dažādās šūnās.
dismorfisms Alelomorfisms.
alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā.
Ranunculus fallax Alemana gundega.
Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms.
alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis.
Olina Alene - latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs.
alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
dealerģizācija Alergēna neitralizēšana vai inaktivēšana ar kādu terapeitisku līdzekli.
kontaktalergēns Alergēna viela, kas iekļūst organismā caur ādu vai gļotādu.
alergologs Alergoloģijas speciālists.
neiroalerģija Alerģija nervaudos.
paterģija Alerģija pret vairākiem alergēniem.
autoalerģizācija Alerģijas rašanās pret paša audiem.
atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem.
metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu.
polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi.
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
dizalerģizācija Alerģiskā stāvokļa izbeigšanās vai pārtraukšana.
alerģizācija Alerģiska stāvokļa rašanās; alergēna iekļūšana organismā.
kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu.
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā.
imūnsupresija Alerģisko reakciju apslāpēšana, novēršana (angļu "immunosuppresion").
Alerja Alerija, pilsētas nosaukums korsikāņu valodā (_Aléria_).
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
Ēlešda Alešda, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā (_Élesd_).
AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā.
Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem.
alfastari Alfa starojums.
fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē.
alfabetigi Alfabēta kārtībā.
majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā).
majuskuļi Alfabēta lielie burti.
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus.
autorkatalogs Alfabētiskais katalogs.
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem.
alfabete Alfabēts.
alfis Alfabēts.
Lielā Ungārijas zemiene Alfelda.
lona Alga (1).
lone Alga (1).
atalgojums Alga (2).
dāņa Alga naturālijās.
akordalga Alga par paveikto gabaldarbu.
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
morns Alga, algas daļa natūrā.
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
algojums Alga.
algs Alga.
cālungs Alga.
loņa Alga.
lons Alga.
lūne Alga.
olga Alga.
palučka Alga.
polučka Alga.
želavaine Alga.
želaviņa Alga.
naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
peļņinieks Algādzis; peļņenieks.
algācis Algādzis.
dzīvelnieks Algādzis.
malacis Algādzis.
nomaudnieks Algādzis.
peļņenieks Algādzis.
savinieks Algādzis.
kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
aģe Algebra (mācību priekšmets).
aldžebra Algebra (mācību priekšmets).
aļģe Algebra (mācību priekšmets).
algebrene Algebra (mācību priekšmets).
alģene Algebra (mācību priekšmets).
alīzebra Algebra (mācību priekšmets).
allene Algebra (mācību priekšmets).
alzebra Algebra (mācību priekšmets).
alzēbrika Algebra (mācību priekšmets).
gabrele Algebra (mācību priekšmets).
gebra Algebra (mācību priekšmets).
ģebra Algebra (mācību priekšmets).
alģebra Algebra.
polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem.
pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju.
grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru.
kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
alģebrisks Algebrisks.
Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā.
algināts Algīnskābes sāls.
Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris.
Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma.
jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē.
dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
algādzēt Algot darbiniekus.
aldzināt Algot.
algāt Algot.
lonēt Algot.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē.
kalpone Algota laukstrādniece.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
avanturjēri Algoti kareivji.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
algādzis Algotnis (2).
hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā.
kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
aldzinieks Algots darbinieks.
dienests Algots darbs (pie privātas personas).
klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos.
puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
algotnis Algots strādnieks.
zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā.
aliance Alianse.
aliangse Alianse.
Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā.
cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
taukrinda Alifatiskā rinda, metāna (CH3) rindas atvasinājumi.
aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
nitronskābes Alifatisko pirmējo un otrējo nitrosavienojumu vienas desmotropās formas, t. s. skābes- jeb aci-formas nosaukums.
alkadiēns Alifātisks ogļūdeņradis, kas satur divas dubultsaites.
alligator Aligatori.
alegators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
alligators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
alligatoriidae Aligatoru dzimta.
caiman Aligatoru dzimtas ģints, viena no 3 kaimanu ģintīm.
Misisipi aligators aligatoru suga ("Aligator missisipiensis").
Ķīnas aligators aligatoru suga ("Aligator sinensis").
alimentācija Alimentu maksāšana.
alimentēšana Alimentu maksāšana.
Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
alyogyne Aliogīnes.
Hēgeļa aliogīne aliogīņu suga ("Alyogyne huegelii").
alyssum Alises - krustziežu dzimtas ģints.
alisītes Alises ("Alyssum").
Drosera aliciae Alises rasene.
Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum").
tuksneša alise ališu suga ("Alyssum desertorum").
Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama.
kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
mūru alise ališu suga ("Alyssum murale").
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa.
klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās.
alizarīnkrāsviela Alizarīns.
Vistrica Aljakmona, upe Grieķijā.
diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm.
alkans Alkains.
Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju.
alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem.
kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi.
acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās.
kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē).
hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs.
brucīns Alkaloīds ar strihnīnam līdzīgu, bet vājāku darbību.
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos.
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes.
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās.
cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes.
javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas.
jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea").
eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību.
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
sinapins Alkaloīds, kas atrodas bisulfāta veidā melnās sinepēs.
violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos.
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu.
obskurīns Alkaloīds, kas sastopams apdziru lakstos.
skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli.
jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam.
johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības.
apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu.
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
homokapsaicīns Alkaloīds, ko iegūst no viengadīgās paprikas augļiem.
salicilīns Alkaloīds, ko iegūst no vītoliem un kārkliem.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
selagīns Alkaloīds, ko satur indīgais augs apdzira.
homotermopsīns Alkaloīds, ko satur lancentiskās termopses droga.
pahikarpīns Alkaloīds, ko satur lancetiskās termopses droga.
teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā.
fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
aizdzinīgs Alkans, kārīgs, nepierīdāms.
alkilgrupa Alkānu atlikums, kurā par vienu H atomu mazāk nekā alkānu molekulā.
alcība Alkas, kāre, alkatība, kārība.
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
alksme Alkas.
alkums Alkas.
Alkāsu grāvis Alkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā.
gribība Alkatība, mantkārība, iekāre.
negalība Alkatība; mantkārība.
badakāsība Alkatība; negausība; nesātība.
apklemsēt Alkatīgi aprīt, nosukāt.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
lamsīt Alkatīgi ēst.
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
izkļaut Alkatīgi iztukšot, izēst.
apvilnīt Alkatīgi un steidzīgi apēst.
karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis.
gribelis Alkatīgs, kārīgs cilvēks.
smails Alkatīgs, kārs.
badīgs Alkatīgs, mantkārīgs, skops.
kārs Alkatīgs, mantkārīgs.
nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2).
alkatains Alkatīgs.
kārībnieks Alkatis.
Alcatraz Alkatrazs.
olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti.
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
enamīni Alkēnu atvasinājumi ar slāpekļa atomu pie dubultsaites oglekļa atoma.
enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma.
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā.
alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos.
festiņš Alkohola dzeršana.
fests Alkohola dzeršana.
jūbels Alkohola dzeršana.
štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī.
alkoholizācija Alkohola ievadīšana audos kustību vai jutības paralizēšanas nolūkā.
žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
baterija Alkohola krājums.
antialkoholiķis Alkohola lietošanas pretinieks.
burga Alkohola noliktava.
jumtiņš Alkohola piedeva.
žvimbulis Alkohola radīts reibums.
aizkleķerēt Alkohola reibumā aiziet.
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
alkanauts Alkoholiķis, dzērājs.
alkans Alkoholiķis, dzērājs.
alkašs Alkoholiķis, dzērājs.
zildegunis Alkoholiķis; dzērājs.
hroniķis Alkoholiķis.
nāliķis Alkoholiķis.
zilītis Alkoholiķis.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops).
jade Alkoholiska dzēriena stiprums.
jads Alkoholiska dzēriena stiprums.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy").
piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums.
buhalo Alkoholiskie dzērieni.
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
žūpošana Alkoholisko dzērienu lietošana.
šnababode Alkoholisko dzērienu veikals.
šnabene Alkoholisko dzērienu veikals.
šņabveikals Alkoholisko dzērienu veikals.
dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta.
balzons Alkoholisks dzēriens - melnais balzams.
malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu.
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
knikerbokers Alkoholisks dzēriens ar rumu un garšvielām.
rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
knikebeins Alkoholisks dzēriens no konjaka, olas dzeltenuma un liķiera.
araks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kokospalmu vai dateļpalmu sulas vai rīsa.
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
tekila Alkoholisks dzēriens, ko iegūst no raudzētas zilās agaves sulas.
brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu.
vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas.
likvors Alkoholisks dzēriens, liķieris.
špukteris Alkoholisks dzēriens; glāzīte degvīna.
dropīte Alkoholisks dzēriens; iedzeršana.
drape Alkoholisks dzēriens.
drope Alkoholisks dzēriens.
dzerams Alkoholisks dzēriens.
dzira Alkoholisks dzēriens.
grādīgais Alkoholisks dzēriens.
kerosīns Alkoholisks dzēriens.
oga Alkoholisks dzēriens.
pļāpūdens Alkoholisks dzēriens.
pomerance Alkoholisks dzēriens.
putra Alkoholisks dzēriens.
reibīgais Alkoholisks dzēriens.
šmiga Alkoholisks dzēriens.
šmigucis Alkoholisks dzēriens.
šmigule Alkoholisks dzēriens.
švirla Alkoholisks dzēriens.
skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
sorbets Alkoholisks vai bezalkoholisks ledusauksts kokteilis.
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
alkoholometers Alkoholometrs.
poilo Alkohols.
karbinoli Alkoholu (spirtu) apzīmējums.
tioalkoholi Alkoholu analogi, kuros skābeklis aizstāts ar sēru, sulfhidrāti.
dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
spirituozs Alkoholu saturošs, alkoholisks.
alkotesteris Alkometrs.
promglāze Alkometrs.
alkovens Alkovs.
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
alka Alks.
lumme Alks.
alots Alksna, aluksna.
Alksnāju grāvis Alksnājgrāvis Mērsraga pagastā.
alksnaine Alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta.
alksna Alksnājs.
alksne Alksnājs.
alksnene Alksnājs.
alsneniņš Alksnājs.
elksna Alksnājs.
elksnaine Alksnājs.
elkšņaine Alksnājs.
elksnājs Alksnājs.
elkšnājs Alksnājs.
elksniens Alksnājs.
elksnine Alksnene ("Lactarius rufus").
alksnīte Alksnene.
lepsene Alksnene.
alkšņukoks Alksnis ("Alnus").
aluksnis Alksnis.
elekšņis Alksnis.
elksnis Alksnis.
elkšņis Alksnis.
ulksnis Alksnis.
Hot4U Alkstu pēc tevis (angļu "hot for you"; īsziņās).
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
tummaks Alkšņa miza, koka miza, no kuras gatavo turzas.
kursiņš Alkšņa mizas turza ogu lasīšanai.
elkšņains Alkšņains.
alnus Alkšņi.
alkšņains Alkšņiem apaudzis, pieaudzis.
elkšņots Alkšņiem apaudzis.
alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
alšvanga Alkšņu grava.
sīkalkšņi Alkšņu krūmi.
elsksniens Alkšņu mežs, alksnājs.
alksniens Alkšņu mežs, alkšņu krūmājs.
elkšņājs Alkšņu mežs.
ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela.
alkšņruste Alkšņu mizās iegūts sarkanbrūns (auduma) krāsojums.
tarba Alkšņu mizas kārba.
strimpa Alkšņu mizas taure.
sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans.
bārkši Alkšņu, lazdu skaras.
Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka.
Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka.
Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
Alkšņu upīte Alkšņvalks Laucienas pagastā.
tirpt Alkt, ilgoties.
aizgribēt Alkt, uznākt alkām, kārei (pēc kaut kā).
salkt Alkt.
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
fratercula Alku dzimtas ģints.
lielais alks alku dzimtas suga ("Alca torda"), aizsargājams jūras putns.
mazais alks alku dzimtas suga ("Alle alle syn. Plotus alle").
kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija.
alchimija Alķīmija; zelta taisīšana, niekošanās.
adepts Alķīmijas meistars.
Saturns Alķīmiķiem - svina nosaukums.
magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā.
alchimists Alķīmiķis; zelta taisītājs.
alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs.
Lūna Alķīmiķu nosaukums sudrabam.
Allah Allāhs.
alaž Allaž.
allažiņ Allaž.
Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Alaži Allaži.
Allasch Allaži.
alažiņ Allažiņ.
alažīn Allažiņ.
Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā.
Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums.
hallelūja Allelujā.
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa.
almanach Almanahs.
Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā.
Vernija Almati - pilsētas nosaukums 1885.-1921. g.
Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē.
Alminas rags Alminas pussalas tālākais izvirzījums Alvoranas jūrā.
alocentrēts Alocentrisks.
alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā.
barbaloīns Aloīna darbīgā sastāvdaļa.
Allenhof Aloja.
aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris.
Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā.
niksieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" iedzīvotāji.
smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
pilieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Ungurpils" iedzīvotāji.
blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji.
gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
ozolieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji.
staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji.
dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji.
karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji.
rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji.
rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
maztālieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Maztāles" iedzīvotāji.
Vecnikšas Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" nosaukuma variants.
stābeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
stābergieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
stākenbeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
stākenberģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
alojieši Alojas pilsētas un pagasta iedzīvotāji.
alocasia Alokāzijas.
Lova alokāzija alokāziju suga ("Alocasia lowii").
Sandera alokāzija alokāziju suga ("Alocasia sanderiana").
Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
dialurskābe Aloksāna ketogrupas redukcijas produkts līdz otrējā spirta grupai.
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti.
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km.
Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km.
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
alonsoa Alonsojas.
lineārā alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa linearis").
dienvidu alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa meridionalis").
Varševiča alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa warscewicsii").
alonža Alonžs.
heteropātija Alopātija.
alopatigs Alopātijai piederīgs.
alopekia Alopēcija.
alotetraploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir 2 sugu diploidāli hromosomu komplekti; amfidiploīds.
amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu.
Alorstara Alorsetara - pilsēta Malaizijā.
alēties Alot.
tischeriidae Alotājkožu dzimta.
agromyza Alotājmušu dzimtas ģints.
irenomyia Alotājmušu dzimtas ģints.
ophiomya Alotājmušu dzimtas ģints.
phytomyza Alotājmušu dzimtas ģints.
broscus Alotājskrejvaboles - skrejvaboļu dzimtas ģints.
muldīt Aloties, maldīties, maldīt.
muldīties Aloties, maldīties, maldīt.
tārēt Aloties, maldīties.
tischeria Alotkājkožu dzimtas ģints.
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums.
alpaka Alpaks.
alpinia Alpīnijas.
purpurziedu alpīnija alpīniju suga ("Alpinia purpurata").
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
kalnākāpējs Alpīnists.
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
Trifolium alpestre Alpu āboliņš.
Atragene alpina Alpu atragēne.
luizija Alpu augs, ko audzē akmensdārzos.
Juncus alpino-articulatus Alpu donis.
Juncus geniculatus Alpu doņa "Juncus alpino-articulatus" nosaukuma sinonīms.
Leontopodium alpinum Alpu ēdelveiss.
Potamogeton alpinus Alpu glīvene.
Lychnis alpina Alpu guntiņa.
alpieši Alpu iedzīvotāji.
vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs).
Dolomītu kalni Alpu kalnu posms Ziemeļitālijā.
Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
Pinguicula alpina Alpu kreimule.
Alpu taucene Alpu kreimule.
Thesium alpinum Alpu linlape.
Tichoporum alpinum Alpu mazmeldrs.
Aster alpinus Alpu miķelīte.
Myosotis alpestris Alpu neaizmirstule.
mazā raganzālīte Alpu raganzālīte.
Circaea alpina Alpu raganzālīte.
Androsace carnea Alpu vairodzene.
migla Alpu vērene.
Ribes alpinum Alpu vērene.
sarkanā vilkune Alpu vērene.
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena.
ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds.
alpenes Alpu vijolītes.
Laburnum alpinum Alpu zeltlietus.
bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
alstroemeria Alstremērija.
Oranžā alstremērija alstremēriju suga ("Alstroemeria aurantiaca").
Allschwangen Alsunga.
Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Alšvangas dzirnavezers Alsungas dzirnavezers.
alsundznieki Alsungas iedzīvotāji.
Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
jaunmājnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji.
reģenieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Reģe" iedzīvotāji.
tīreļnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
anužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" ("Anužas") iedzīvotāji.
balandnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Balande" iedzīvotāji.
ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji.
grāvernieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji.
ziedlejnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedlejas" iedzīvotāji.
Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
Alsviķe Alsviķi.
Alswig Alsviķi.
Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe.
kvinta Alta vijole (brača).
quinte Alta vijole.
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
Sibiraea laevigata Altaja sibireja.
Sibiraea altaiensis Altaja sibirejas "Sibiraea laevigata" nosaukuma sinonīms.
Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga.
oiroti Altajiešu tautas nosaukums 1922.-1948. g.
altai-kiži Altajiešu tautas pašnosaukums.
retabls Altāra dekoratīvā paaugstinātā daļa.
menza Altāra galds vai tā virsma.
mappa Altāra sega katoļu baznīcā.
asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi.
iekšbaznīca Altārdaļa.
Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums.
altārs Altāris.
alteris Altāris.
ziedeklis Altāris.
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
altēja Alteja, alceja.
althaea Altejas - malvu dzimtas lakstaugu ģints.
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs.
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
alternatīve Alternatīva.
iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota.
crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums.
iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs.
avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums.
Altiplana Altiplano - depresiju josla Centrālajos Andos.
altinieks Altists.
bračists Altists.
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
viola Alts (mūsdienu stīgu instruments).
OT Alttuberkulīns (angļu "old tuberculine").
Pirdē Altunkupri, pilsētas nosaukums kurdu valodā (_Pirdê_).
troglofauna Alu fauna.
žeirāt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
žeirēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
žīrēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
alinieks Alu iedzīvotājs.
trogtoditi Alu iemītnieki, pirmatnējas tautas, kas stāv uz kultūras viszemākās pakāpes.
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
Alī Sadra alas alu komplekss Irānā (_Ali Sadr Caves_), Hamadānas ostāna ziemeļos.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
alluaudia Aluaudijas.
Alūksnīte Alūksne - upe Latvijā.
Beja Alūksne, Pededzes pieteka.
Murjāņu upe Alūksne, Pededzes pieteka.
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km.
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
Alyst Alūksnes nosaukums 8. gs. Pleskavas hronikās.
alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji.
bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji.
karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji.
Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē.
kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji.
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji.
rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji.
rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji.
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji.
Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē.
Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums.
Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
annenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" iedzīvotāji.
atenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
atieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē.
Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji.
Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā.
Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums.
Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums.
Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā.
Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
Zīmers Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeri" nosaukuma variants.
veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji.
ilzenieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzene" iedzīvotāji.
Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums.
jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums.
bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji.
Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants.
Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji.
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants.
jaunalūksnieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunalūksne" iedzīvotāji.
kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji.
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants.
Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums.
Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants.
Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants.
Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē.
vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji.
Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums.
Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē.
jaunannenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunanna" iedzīvotāji.
lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji.
Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē.
meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji.
Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē.
svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē.
apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji.
Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums.
apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji.
Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji.
Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants.
kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski.
adamovieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums.
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums.
aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji.
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums.
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums.
demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji.
kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji.
liepenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
liepnieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums.
rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants.
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums.
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē.
malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji.
Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums.
alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji.
ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji.
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji.
gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji.
igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji.
Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
mālupieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē.
sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji.
Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē.
Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji.
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji.
Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums.
mārkalnieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" iedzīvotāji.
volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji.
Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji.
jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji.
tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji.
zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji.
zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji.
čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
ficieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fiki" iedzīvotāji.
Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums.
kalnapededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
kalnpededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
kūdupieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdupe" iedzīvotāji.
ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji.
naumovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Naumova" iedzīvotāji.
pededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji.
stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji.
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums.
Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji.
mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji.
veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji.
Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums.
Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē.
Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē.
Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē.
Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē.
māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji.
Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
ziedieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziedi" iedzīvotāji.
ziemerieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeris" iedzīvotāji.
Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski.
alūksnieši Alūksnes pilsētas iedzīvotāji.
Marienburga Alūksnes pilsētas vāciskā nosaukuma latviskojums.
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā.
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju.
alumināti Alumīnija hidroksīda sāļi.
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu.
alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
aluminiums Alumīnijs - ķīmiskais elements.
alumins Alumīnijs - ķīmiskais elements.
Al Alumīnijs (ķīm. elements).
alumīntermija Alumotermija - metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri.
elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds.
vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus.
pagāza Alus atliekas, padibenes.
pagāze Alus atliekas, padibenes.
pagāzne Alus atliekas, padibenes.
šalmans Alus bārs, bārs.
tošņilovka Alus bārs; bārs.
šķivenis Alus darāmais trauks.
alusdarniecība Alus darināšana.
brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava.
alusdarītava Alus darītava.
alvirtuve Alus darītava.
mielestapa Alus dzērājs, iedzērājs.
aldarība Alus gatavošana.
karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā.
klapa Alus kanna, kroga kanna, kanna ar vāku.
zeija Alus kāšamais trauks.
buca Alus muca.
špunde Alus mucas spunde.
paķimene Alus nogulsnes (no rauga).
drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
pēctecis Alus patekas.
šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece.
nokāšas Alus pildīšana (mucās).
saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu.
iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu.
aizblunkšķēties Alus rūgšanas laikā izdot zināmas skaņas.
sāmāt Alus rūgšanas procesa fāze, kad tas puto un čaukst.
drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus.
šmakovka Alus šķirne.
žūrenieks Alus tecinātājs.
tecenis Alus trauks.
vērpis Alus trauks.
džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
merisa Alus, ko Austrumāfrikā gatavo no durras.
tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
tāpins Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
uzdziras Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
aluts Alus.
bairis Alus.
bairītis Alus.
bierītis Alus.
miestiņš Alus.
miezītis Alus.
pivčiks Alus.
pivītis Alus.
pivons Alus.
zarakanna Aluskauss.
alluvijs Alūvijs (2), holocēns; zemes virsējās jeb jaunākās kārtas, jaunākais ģeoloģiskais laikmets.
aluvijums Alūvijs.
Sn Alva (ķīm. elements).
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
alna Alva.
cinne Alva.
olva Alva.
stannum Alva.
staniols Alvas folija.
kannenieks Alvas kannu lējējs, plašākā nozīmē bļodnieks.
apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā.
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
blitka Alvas zivtiņa ar āķi līdaku ķeršanai.
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls.
āļava Alveja.
ālava Alveja.
ālaveja Alveja.
alavejs Alveja.
ālavene Alveja.
aloja Alveja.
aloje Alveja.
alve Alveja.
alvejs Alveja.
stoletnieks Alveja.
aloe Alvejas.
cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama.
kokveida alveja alveju suga ("Aloe arborescens").
sīksvītrainā alveja alveju suga ("Aloe striatula").
īstā alveja alveju suga ("Aloe vera").
alveolektomija Alveolārā izauguma nogriešana.
Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai.
Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Alhesirasas līcis Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - ~10km.; Gibraltāras līcis.
aizalvot Alvot ciet.
noalvot Alvot un pabeigt alvot.
pāralvot Alvot vēlreiz, no jauna.
alvīt Alvot.
svinot Alvot.
tinēt Alvot.
tinnēt Alvot.
stannāts Alvskābes sāls.
tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta.
zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem.
DZ Alžīrija, valsts divburtu kods.
DZA Alžīrija, valsts trīsburtu kods.
alžīrieši Alžīrijas arābi, nācija, Alžīrijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā.
DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē.
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos.
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
Anerauda ezers Aneraudu ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā.
Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums.
AA Anonīmo alkoholiķu kustība (angļu "Alcoholics Anonymous").
Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā.
Reģi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alsungas novadā.
Silaktis Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Stīveri Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Siguldas novada Allažu pagastā.
Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
Meņģele Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs.
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Nikšas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
Stābeģi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
Vecdreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
Dienvidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas novadā.
Grāveri apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā.
Ziedlejas apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā.
Celenski Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Cerkazi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Čuksti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kaltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Nēķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Rezaka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Tūja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Dacvari Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Dostas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Grēveles Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Kadilas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Otte Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Ruķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Tarlapi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Vecanna Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Čonkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Ezerslokas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Adrakaši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Beja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Bundzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Kanaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Lenkava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Putāni Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Rečiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Saļņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Siseņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Struņķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Vecputrene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Visikums Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Ievedne Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Mežtekas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Bērziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Stiliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Tortuži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Petrova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Blūmreiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Kaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Luņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Naglas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Alodzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Bāterava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Grundas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Mežnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Sofikalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Žērveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Blekteskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Cirakalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Degumi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Ezīšava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Lejaskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Klimentine apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Ežupalte Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Golovkina Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Klaškina Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Poļakova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Putrovka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Steržinova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Tupicene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Kaķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Romeškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Vēzes Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Blūmji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Garoži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Kampji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Kārkļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Pauliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Ratenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Šķērsti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Balande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Plānupe Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Allažu pagastā.
Būcmaņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Alsungas pagastā.
Ilzene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novadā 25 km no Alūksnes.
Mežslokas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Paiķēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Garasimi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Garjuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Igaunīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Jurenski Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Lāzberģis Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Mārtiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Murjāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Ploskums Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Sauliķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Stocene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Supes Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Tereški Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Vēverkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Gribažas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Lēģernieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Silaveršas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Svari Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Auguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Opekalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Vēciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Sprīvuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas.
Ermiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Gotlupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Jerlani Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Ķelles Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Okani Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Puļķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Pūzupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Uranaži Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Strauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kruti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Adamova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Aizgārša Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Bērzupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Briežudārzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Demšas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Doktas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Franciskopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Gornasti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Kalvene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Kudinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Polsas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Prīduļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Purnava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Saides Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sils Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sprinduļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Stārdupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Surikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Truļļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Brūnas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Kopmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Mērnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Pūriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sebežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sviestiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Briedinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Tarvas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Pujakalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vaidava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vuķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Kalnapededze Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze.
Kūdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bruņiševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Čistigi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Fjuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Jaseņeci Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Klementine Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Ķurši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Naumova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Orlīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Pļevna Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Ponkuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Puncene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Šeļehova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Snopova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Stuborova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Zabolova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Zagorje Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Zvaneri Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bārdaskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Druskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Peņķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Rules Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Joškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Kundrati Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Micpapi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Bieranti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Cielavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Šļukums Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vengerski Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Bērzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes.
Pullans Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā.
Strautiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alsviķu pagastā.
Brenci Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs.
Anna Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs.
Ziemeri Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 13 km no Alūksnes; izloksnē - Zīmers.
Mārkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 14 km no Alūksnes, pagasta centrs.
Kalncempji Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji.
Jaunlaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, pagasta centrs.
Mālupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
Veclaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti.
Korneti Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene.
Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
Aizupītes Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas.
Karva Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā 27 km no Alūksnes, Ilzenes pagasta administratīvais centrs.
Matisene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Beja.
Apekalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 21 km no Alūksnes, 500 iedzīvotāju (2001. g.); Apukalns.
Ineši Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs.
Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā.
Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
Allažmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Allažu pagasta dienvidu daļā.
Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
Vecate Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
Ambrozi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī.
Asari Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā.
Bērtiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Spīdzenieki Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Popji Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Vārņi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Alīheila apdzīvota vieta Afganistānā (_‘Alī Kheyl_), Paktijas vilajeta ziemeļu daļā.
Alijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_ʻAlīābād_), Kondozas vilajeta dienvidu daļā.
Ungurpils Apdzīvota vieta Alojas novada Alojas pagastā, pagasta centrs līdz 1925. g.
Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.).
Ain Ben Khalīla apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Ben Khelil_), Naāmas vilājā.
Ain Džesera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Djasser_), Bātnas vilājas ziemeļos.
Ail el Hadžera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn El Hadjar_), Saīdas vilājā.
Ain Usrāra apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Ousrhar_), Džilfas vilājā.
Ain Rīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Rich_), Msīlas vilājas dienvidos.
Ain Shūna apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Skhouna_), Saīdas vilājas austrumos.
Ain Tādelesa apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Tédélés_), Mustegānimas vilājā.
Akebli apdzīvota vieta Alžīrijā (_Akabli_), Adrāras vilājas austrumos.
Amgilda apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amguild_), Tamanrāsetas vilājā.
Amsela apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amsel_), Tamanrāsetas vilājā.
Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī.
Alija apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Alia_), Varglas vilājas ziemeļu daļā.
Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā.
Edžele Apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas.
Altoriosengera apdzīvota vieta Argentīnā (_Alto Río Senguer_), Čubutas provinces rietumu daļā.
Alumine apdzīvota vieta Argentīnā (_Aluminé_), Neukenas provinces rietumos.
Adaka apdzīvota vieta ASV (_Adak_), Aleutu salu Andrejanova salu grupā, tāda paša nosaukuma salā.
Alačua apdzīvota vieta ASV (_Alachua_), Floridas pussalas ziemeļos.
Alamo apdzīvota vieta ASV (_Alamo_), Ņūmeksikas štata rietumu daļā.
Albija apdzīvota vieta ASV (_Albia_), Aiovas štata dienvidu daļā.
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Mičiganas štatā.
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Nebraskas štatā.
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Ņujorkas štatā.
Alīdo apdzīvota vieta ASV (_Aledo_), Ilinoisas štata rietumos.
Aleknagika apdzīvota vieta ASV (_Aleknagik_), Aļaskas pussalas dienvidrietumu daļā.
Aleneva apdzīvota vieta ASV (_Aleneva_), Aļaskas štatā, Aļaskas līča Afognakas salas dienvidos.
Aleksandera apdzīvota vieta ASV (_Alexander_), Ziemeļdakotas štata rietumos.
Aleksandrija apdzīvota vieta ASV (_Alexandria_), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā.
Algona apdzīvota vieta ASV (_Algona_), Aiovas štata ziemeļu daļā.
Alakanaka apdzīvota vieta ASV (_Alkanuk_), Aļaskas pussalas rietumos, Beringa jūras piekrastē.
Alakaketa apdzīvota vieta ASV (_Allakaket_), Aļaskas pussalas vidienē uz polārā loka, pie Alatnas ietekas Kajukukā.
Alegana apdzīvota vieta ASV (_Allegan_), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā.
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Džordžijas štatā.
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Kanzasas štatā.
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Mičiganas štatā.
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Nebraskas štatā.
Almanora apdzīvota vieta ASV (_Almanor_), Kalifornijas štata ziemeļu daļā.
Altavista apdzīvota vieta ASV (_Alta Vista_), Virdžīnijas štatā.
Alturasa apdzīvota vieta ASV (_Alturas_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos.
Alva apdzīvota vieta ASV (_Alva_), Oklahomas štata ziemeļu daļā.
Andaluža apdzīvota vieta ASV (_Andalusia_), Alabamas štata dienvidu daļā.
Araba apdzīvota vieta ASV (_Arab_), Alabamas štata ziemeļaustrumu daļā.
Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Olbani Apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Olbani Apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Alendeila apdzīvota vieta ASV ("Allendale"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Alaiansa Apdzīvota vieta ASV ("Alliance"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Alpaina Apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Alpaina Apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Brenta Apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dženīva Apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnsboro Apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hamiltona Apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jorka Apdzīvota vieta ASV ("York"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lafīeta Apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūolbani Apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Oneonta Apdzīvota vieta ASV ("Oneonta"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Roanoka Apdzīvota vieta ASV ("Roanoke"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Tomasvila Apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vērnona Apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vinfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Winfield"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Alendeila apdzīvota vieta ASV (“Allendale”), Mičiganas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Aļanula apdzīvota vieta Austrālijā (_Alyangula_), Ziemeļu teritorijas ziemeļaustrumos, Karpentārija līča Grūtailendas salā.
Alfa apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpha_), Kvīnslendas štatā.
Alpururulama apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpurrurulam_), Ziemeļu Teritorijas austrumos; Leikneša.
Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā.
Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā.
Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos.
Alrara apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Alrar_), Alžirijā, Illīzī vilājas austrumos.
Altoivona apdzīvota vieta Bolīvijā (_Alto Ivon_), Beni departamenta ziemeļu daļā.
Altualegri apdzīvota vieta Brazīlijā (_Alto Alegre_), Roraimas štatā.
Aleksandrija apdzīvota vieta Dienvidāfrikā (_Alexandria_), Austrumkāpas provinces dienvidos.
Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā.
Alaminosa apdzīvota vieta Filipīnās (_Alaminos_), Lusonas salas rietumos, Pangasinanas provincē.
Albēra apdzīvota vieta Francijā (_Albert_), Pikardijas reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā.
Albērvila apdzīvota vieta Francijā (_Albertville_), Ronas-Alpu provinces Savojas departamentā.
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā.
Albēna apdzīvota vieta Francijā, Ronas-Alpu reģiona Savojas departamentā.
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā.
Alajē apdzīvota vieta Igaunijā (_Alajõe_), Austrumviru apriņķī, Peipusa ezera ziemeļu piekrastē.
Alameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Alamõisa_), Valgas apriņķī.
Alatskivi apdzīvota vieta Igaunijā (_Alatskivi_), Tartu apriņķa ziemeļausrumu daļā.
Alavere apdzīvota vieta Igaunijā (_Alavere_), Harju apriņķī.
Albu apdzīvota vieta Igaunijā (_Albu_), Jervas apriņķa ziemeļu daļā.
Alu apdzīvota vieta Igaunijā (_Alu_), Raplas apriņķī.
Alči apdzīvota vieta Indijā (_Alchi_), Džammu un Kašmiras štatā, Indas kreisajā krastā.
Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā.
Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos.
Alavīdže apdzīvota vieta Irānā (_ʻAlavījeh_), Isfahānas ostānā.
Alberobello apdzīvota vieta Itālijā (_Alberobello_), Apūlijas reģiona dienvidaustrumos.
Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē.
Almonte apdzīvota vieta Kanādā (_Almonte_), Ontārio provinces austrumu daļā.
Altona apdzīvota vieta Kanādā (_Altona_), Manitobas provinces dienvidos.
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā.
Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos.
Aleksejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alekseevka_), Akmolas apgabala ziemeļu daļā.
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Austrumkazahstānas apgabala rietumos.
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā.
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas).
Altinsarijna apdzīvota vieta Kazahstānā (_Altınsarїn_), Kostanajas apgabalā.
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā.
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā.
Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Almati apgabalā.
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā.
Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides.
Alabuka apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Alabuka_), Džalalabadas apgabala dienvidrietumu daļā.
Alerija apdzīvota vieta Korsikā (_Aleria_), Francijā, Augškorsikas reģiona austrumos.
Aktaša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktaš_), Altaja Republikā.
Aļkina apdzīvota vieta Krievijā (_Al’kino_), Samaras apgabala austrumos.
Aļmeņeva apdzīvota vieta Krievijā (_Al’menevo_), Kurgānas apgabalā.
Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos.
Alandska apdzīvota vieta Krievijā (_Alandskoe_), Orenburgas apgabala austrumu daļā.
Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā.
Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā.
Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos.
Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos.
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam.
Aleksandrovskijzavoda apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskij Zavod_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā.
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Kirova apgabala rietumos.
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Stavropoles novadā.
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā.
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabala austrumos.
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Ļeņingradas apgabala rietumu daļā.
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Omskas apgabalā.
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos.
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabala rietumu daļā.
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā.
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevsk_), Irkutskas apgabalā.
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskaja_), Volgogradas apgabala ziemeļrietumu daļā.
Aleksejevska apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskoe_), Saratovas apgabala rietumu daļā.
Aļeksina apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksino_), Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas.
Algasova apdzīvota vieta Krievijā (_Algasovo_), Tambovas apgabala ziemeļos.
Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā.
Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā.
Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_Allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā).
Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā.
Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā.
Aloļa apdzīvota vieta Krievijā (_Alol’_), Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā.
Aļonka apdzīvota vieta Krievijā (_Alonka_), Habarovskas novada rietumos, Turanas grēdas austrumu malā.
Alova apdzīvota vieta Krievijā (_Alovo_), Mordvijas Republikas austrumos; Aloveļe.
Altaiska apdzīvota vieta Krievijā (_Altajskoje_), Altaja novada dienvidaustrumos.
Altata apdzīvota vieta Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumu daļā.
Altinaja apdzīvota vieta Krievijā (_Altynaj_), Sverdlovskas apgabalā.
Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā.
Amura apdzīvota vieta Krievijā (_Amur_), Altaja Republikas dienvidrietumu daļā.
Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novada dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novada ziemeļu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Belova Apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novadā, <10000 iedzīvotāju.
Aliberdukovska apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā; Aliberdike.
Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos.
Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka.
Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga.
Malomožaiska apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, vācu - Altenkirhe.
Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_).
Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos.
Alanta apdzīvota vieta Lietuvā (_Alanta_), Utenas apriņķa Molētu rajona ziemeļrietumu daļā.
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei.
Aleksandrava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravas_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona rietumos.
Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos.
Aleksandrija apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandrija_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajona ziemeļos.
Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā.
Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā.
Alove apdzīvota vieta Lietuvā (_Alovė_), Alītas apriņķī.
Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Matuizas apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa austrumu daļā.
Dubiči apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Leipaliņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
Marcinkone apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
Neravi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
Viečūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
Šeštoki apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumos.
Kapčamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
Šventežere apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
Teizi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos.
Pune apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos.
Krosna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Luksnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Merķine apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Miklusēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Miroslava apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Valkininku stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Senoji Varēna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Nemunaite apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Perloja apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Seiriji apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Vencūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Videņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Žilini apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Alnīfa apdzīvota vieta Marokā (_Alnif_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona dienvidrietumu daļā.
Alfredobonfila apdzīvota vieta Meksikā (_Alfredo Bonfil_), Tamaulipasas pavalstī.
Alamora apdzīvota vieta Mikronēzijā (_Alamoar_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos.
Alagerdene apdzīvota vieta Mongolijā (_Alag-Erdene_), Huvsgula aimaka vidienē.
Aldarhāna apdzīvota vieta Mongolijā (_Aldarhaan_), Dzavhanas aimakā.
Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka dienvidu daļā.
Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Hovdas aimaka dienvidu daļā.
Altanbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanbulag_), Centra aimakā.
Altancugca apdzīvota vieta Mongolijā (_Altancögc_), Bajanulgī / Bajanelgeja aimaka austrumu daļā.
Altanširē apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanširee_), Austrumgobi aimakā.
Algeirauna apdzīvota vieta Mozambikā (_Algueirāo_), Manikas provincē.
Altagrasija apdzīvota vieta Nikaragvā (_Alta Gracia_), Rivasas departamentā, uz salas Noikaragvas ezerā.
Alvdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Alvdal_), Hēdmarkes filkes ziemeļu daļā.
Almirante apdzīvota vieta Panamā (_Almirante_), Bokasa del Toro provincē.
Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā.
Amelīra apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Amalīr_), Hāilas mintakas rietumu daļā.
Adžfera apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Ajfar_), Hāilas mintakā.
Aisa apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ʻAys_), Medīnas mintakā.
Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju.
Alaherme apdzīvota vieta Somijā (_Alahärmā_), Rietumsomijā, Dienvidpohjanmā reģiona ziemeļrietumos.
Alastaro apdzīvota vieta Somijā (_Alastaro_), Varsinaissuomi reģiona ziemeļu daļā.
Alagona apdzīvota vieta Spānijā (_Alagón_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē.
Alajora apdzīvota vieta Spānijā (_Alaior_), Baleāru salu Menorkas salā.
Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē.
Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā.
Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē.
Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē.
Almaseļesa apdzīvota vieta Spānijā (_Almacelles_), Katalonijas autonomā apgabala rietumu pierobežā.
Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos.
Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē.
Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē.
Almudevara apdzīvota vieta Spānijā (_Almudévar_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces rietumu daļā.
Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē.
Abāsīja apdzīvota vieta Sudānā (_Al 'Abbāsīyah_), Dienvidkorfānas vilājas ziemeļaustrumos.
Ālija apdzīvota vieta Tunisijā (_Al ʻĀliyah_), Binzartas vilājas ziemeļaustrumu daļā.
Alamosa apdzīvota vieta un lidosta ASV (_Alamosa_), Kolorādo štata dienvidu daļā.
Garmiša-Partenkirhene Apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs.
Alele apdzīvota vieta Volisā un Futunā (_Alele_), Ūvea salas ziemeļaustrumu piekrastē.
Alfta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alfta_), Jēvleborjas lēnē.
Ālunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alunda_), Upsālas lēnē.
Alvesta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alvesta_), Krūnuberjas lēnē.
Lejasšķiņķi Apdzīvotās vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs.
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā.
Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā. Alpīnisti sasaistījušies ar virvi.
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
Todaižu pilskalns Ardusa pilskalns Alsungas novadā.
Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu.
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna.
vlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
vlehi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
altejsakne Ārstniecības kokroze ("Althaea officinalis"), alteju suga.
ķiplokzāle Ārstniecības ķiplocene ("Allaria petiolata").
terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem.
aleirija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Aleuria").
Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m.
Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas.
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
aluminātcements ātri cietējošs, izturīgs cements, ko iegūst, apdedzinot līdz saķepšanai ar korundu Al~2~O~3~ bagātu izejvielu maisījumu un to smalki samaļot.
Jori plakankalne atrodas Aizkaukāzā, Kūras ieplakā, starp Kūru un Alazani, Gruzijā un Azerbaidžānā, augstums — 200-900 m.
Valbonas ielejas nacionālais parks atrodas Albānijas ziemeļos, izveidots 1996. g., platība - 80 km^2^.
Benfas nacionālais parks atrodas Albertas provincē, Kanādā, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^.
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m.
Annasmuižas kalns atrodas Alūksnes augstienes dienvidu daļā, Alūksnes novada Annas pagastā, absolūtais augstums - 185 m vjl., relatīvais augstums - 30 m.
Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā.
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves.
Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu.
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms.
Gniļnas ezers atrodas Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 3, 6 ha.
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs.
Tubuļa ezers atrodas Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 1,1 ha; Tubulītis; Tubulīts.
Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns.
Kangaru ezers atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,6 ha.
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti.
Tantala ala atrodas Austrijā, Zalcburgas Alpos, eju garums - 28,7 km, ieeja 1710 m vjl., galvenā eja - 1300-1500 m līmenī.
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m.
Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta.
Vikas-Aojas nacionālais parks atrodas Grieķijā tuvu Albānijas robežai, izveidots 1973. g., platība - 12600 km^2^.
Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m.
Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus.
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m.
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs.
Aleksandrovkas ezers atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2,8 ha; Aleksandrovas ezers.
Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers.
Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu.
Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m.
Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers.
Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes.
Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos.
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
Švābu-Franku kvestu grēda atrodas Vācijas dienvidos, uz ziemeļiem no Donavas augšteces, tās augstākā un kāpļainākā dienvidrietumu daļa — Švābu Alba, ziemeļaustrumu daļa — Franku Alba.
Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi.
Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene.
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m.
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili.
Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m.
Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m.
Pelā augstākā virsotne Provansas Alpos, augstums - 3053 m; Pelā kalns.
Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m.
Linarda smaile augstākā virsotne Silvreta masīvā Rētijas Alpos, augstums - 3411 m.
Allahiekbers augstākā virsotne šajā klanienē (_Allahūekber Tepe_), augstums - 3120 m.
Lembergs Augstākā virsotne Švābu Albā, kvestu grēdā Vācijas dienvidos, augstums - 1015 m.
Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m.
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m.
Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m.
Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi.
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
Algonkinu augstiene augstiene Kanādā (_Algonquin Upland_), Ontārio provinces dienvidaustrumos, augstums līdz 587 m.
Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene).
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
alksnieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Alksna" iedzīvotāji.
alksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Alkšņi" iedzīvotāji.
baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
Kostjuško kalns Austrālijas augstākā virsotne (angļu val. "Mount Kosciusko"), atrodas Austrālijas Alpos, augstums - 2228 m.
ADN Austrumvācijas (VDR) informācijas aģentūra 1946.-1990. g. (vācu "Allgemeiner Deutscher Nachrichtendienst").
Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika.
Dienvidtirole autonoms Itālijas reģions - Trentīno-Alto Adidže.
alstieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Alstes" iedzīvotāji.
Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.).
Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly.
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
baltmeža alksnis baltalksnis ("Alnus incana").
baltmežs Baltalksnis ("Alnus incana").
Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km.
cystopus Baltkrevju dzimtas ģints "Albugo" nosaukuma sinonīms.
Cystopus candidus baltkrevju sugas "Albugo candida" nosaukuma sinonīms.
hidrargilīts balts minerāls, alumīnija hidroksīds Al(OH)~3~, viens no galvenajiem boksītu komponentiem.
alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela.
Benisafa Benī Sāfa – pilsēta Alžīrijā.
kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
Beķeru strauts Bēteru upīte Alūksnes novadā.
alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
Šergī beznoteces ieplaka Alžīrijā (_Chott ech Chergui_), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās.
Bužī Bidžāja - pilsēta Alžīrijā, tās senāks nosaukums.
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
Vecadulienas muiža bijusī muiža "Alt-Adlehn", kuras teritorijā izveidojies Vecadulienas ciems.
Vecannas muiža bijusī muiža "Alt-Annenhof", kuras teritorijā izveidojies Vecannas ciems.
Otes muiža bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji.
Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle".
Alte Bijusī Otes muiža Alūksnes novada Kalncempjos.
Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne.
Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi.
Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene.
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
Brīdaku ezers Bišulāču ezers Alsviķu pagastā.
Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā.
Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā.
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā.
Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha.
zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu.
Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns.
alnis Briežu dzimtas suga ("Alces alces", vienīgā aļņu ģintī), lielākais šīs dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls.
rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus.
takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu.
Celenski Celensku ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,2 ha.
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Celišķu kalns Celensku pilskalns Alsviķu pagastā.
septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
ceļmalas Ceļmalu lapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
Čujas Belki Centrālā Altaja grēdas, kas paceļas virs sniega līnijas.
cyclamen Cikllamenas jeb Alpu vijolītes.
Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā.
skrējējcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Alaemon").
mazais lauku cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Alauda gulgula").
lielais skrējējcīrulis cīruļu suga ("Alaemon alaudipes").
lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži.
babaunieks Cirvene ("Alisma plantago-aquatica").
ezene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs.
gundegcirvene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs.
circene Cirvene ("Alisma").
zālainā cirvene cirveņu suga ("Alisma gramineum syn. Alisma loeselii"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
šaurlapu cirvene cirveņu suga ("Alisma lanceolatum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
peldošā cirvene cirveņu suga ("Alisma natans").
parastā cirvene cirveņu suga ("Alisma plantago-aquatica"), kas Latvijā sastopama bieži.
alfi Citplanētieši jeb svešās dzīvības formas (angļu "Alien Live Forms").
alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem.
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki.
Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips.
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums.
Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m.
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa.
Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu.
Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu.
Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu.
Agimūra dabas apvidus Alžīrijā (_Aguemour_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā.
Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km.
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu.
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes.
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs.
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas.
Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus.
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris").
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas.
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama.
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos.
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma.
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km.
Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai.
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
alženovieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Alženova" ("Alženovo") iedzīvotāji.
Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m.
loki Dārza sīpols ("Allium cepa"); tā stobrveida lapas.
cibuls Dārza sīpols ("Allium cepa").
seipuls Dārza sīpols ("Allium cepa").
sīpoli Dārza sīpols ("Allium cepa").
sīpolis Dārza sīpols ("Allium cepa").
sīpuli Dārza sīpols ("Allium cepa").
sīpuļi Dārza sīpols ("Allium cepa").
sīpuls Dārza sīpols ("Allium cepa").
maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības.
Alsviķis Dažkārt dokumentos lietots apdzīvotās vietas "Alsviķi" nosaukums.
Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums.
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams.
Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs.
Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks.
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars.
Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā.
Dēļezers Dēlene, ezers Alsungas pagastā.
Dēļu ezers Dēlene, ezers Alsungas pagastā.
Dīļu ezers Dēlene, ezers Alsungas pagastā.
Ardēša departaments Francijā (_Ardèche_), Ronas-Alpu reģionā.
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku.
Altiplano depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (_Altiplano_), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m).
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
Alfrēda Nzo distrikts distrikts Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provincē (_Alfred Nzo_).
Čonku dīķi divi dīķi Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 1 ha.
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
Drina Drini - upe Albānijā.
Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā.
alakstnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Alakste" iedzīvotāji.
Durresa Duresi - pilsēta Albānijā.
topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
Anuži Dzelzceļa pietura Kuldīgas novada Alsungas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 47 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga).
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
jodlers Dziesma ar jodelējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
Aleutu dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna ziemeļos, stiepjas gar Aleutu salu dienvidu malu, lielākais dziļums - 7855 m.
Plānupes dzirnavezers dzirnavezers Siguldas novada Allažu pagastā, platība — 1,1 ha.
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri).
Kikula Džemila - senpilsēta Alžīrijā, tās romiešu nosaukums.
Džidželli Džīdžila - pilsēta Alžīrijā.
Silupīte Egļupes nosaukums tās augštecē, Siguldas novada Allažu pagastā.
Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm.
AEG Elektrotehnikas ražotājfirma (vācu "Allgemeine Elektrizitäts - Gesellschaft").
Eļbasana Eļbasani - pilsēta Albānijā.
Anistona Enistona, pilsēta ASV, Alabamas štatā.
Arzeva Erzīva, pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos.
Ešuelzehta Eša pie Alzetas - pilsēta Luksemburgā ("Esch-Uelzecht").
suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m).
Grundu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, 133 m vjl., platība — 48,9 ha, garums — 960 ha, platums — 640 m, lielākais dziļums — 1,3 m, diseitrofs, aizaugošs; Grundes ezers.
Silītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,1 ha; Alaužu ezers; Sīlītis.
Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers.
Sokas ezers ezers Alojas novada Staiceles pagastā, Sokas purva teritorijā, 50,4 m vjl., platība — 94 ha, garums — 1,45 km, lielākais platums — 0,95 km, lielākais dziļums — 10 m; Kodaja ezers; Kodoja ezers; Kodu ezers; Soka ezers; Sokka ezers.
Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%.
Dēlene Ezers Alsungas pagastā, platība - 1,6 ha; Dēļezers; Dēļu ezers; Dīļu ezers.
Runcu ezers ezers Alsviķu pagastā, platība - <1 ha.
Markakels Ezers Altajā, Kazahstānā, atrodas ieplakā starp Kurčuma un Azutava grēdu 1449 m vjl., platība - 449 kvadrātkilometru, garums - 380 km, dziļums - līdz 30 m.
Vaidavas ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 170,5 m vjl., platība — 22 ha, garums — 0,75 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dūņains.
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers.
Indzeris Ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers.
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers.
Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers.
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers.
Bērtiņu ezers ezers Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5,9 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~300 m.
Dzilnas ezers ezers Alūksnes augstienes pazeminājumā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 183,8 m vjl., platība — 12,5 ha, garums — 0,6 km, platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, dūņains; Pauliņa ezers.
Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
Ilgājs Ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers.
Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits.
Dūņenieks Ezers Alūksnes nova Jaunalūksnes pagastā, platība - 6,3 ha; Dūņu ezers.
Zviedrīšu ezers ezers Alūksnes novada Allažu pagastā, platība - <1 ha.
Bišulāču ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brīdaku ezers.
Brutulīts Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brutulītis.
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers.
Čikstu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1 ha.
Jaunbērtiņu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,1 ha.
Pameitiņa Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,3 ha; Pameitas ezers.
Skujenieku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,8 ha; Skujienas ezers.
Buliņa ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 15,6 ha.
Plaužu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha; Jaunslaviešu ezers; Slaviešu ezers; Slavišu ezers.
Silakroga ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha.
Meža ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha.
Celensku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 1,2 ha.
Tūjas ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7 ha.
Nesaules ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7,8 ha; Nesaulītes ezers.
Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers.
Pempju ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 1,4 ha.
Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis.
Siseņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 3,6 ha.
Maltenieku ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, garums — \~200 m, platums — \~100 m.
Kurvica ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kurvicu ezers.
Rūcu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,1 ha.
Pienotavas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,6 ha.
Luckas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 5,1 ha.
Jaunlaicenes ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,7 ha.
Vēciņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība- <1 ha.
Palpieris Ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers.
Mazais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā pie Balvu novada robežas, platība 4,1 ha.
Lielais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, platība 3,9 ha.
Velnača ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība - 1 ha.
Liepnicas ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 13,0 ha; Lipencas ezers; Lipencs; Lipenecas ezers.
Kunala ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - <1 ha; Kunalu ezers.
Meistara ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2 ha; Meistaru ezers; Meistera ezers.
Cirītis Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers.
Mudenieks Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers.
Mazais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 1,3 ha; Vārnu ezers.
Sīļu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 2,7 ha.
Lielais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 3,1 ha; Vārnas ezers; Vārnu ezers.
Kugras ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kugres ezers.
Kūriņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kūriņu ezers.
Trumulītis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts.
Bezdibeņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha.
Erņu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1 ha.
Sūneklis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,7 ha; Sūnekļa ezers.
Maskaļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,7 ha.
Koruļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,8 ha; Karuļu ezers.
Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars.
Veclaicenes ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 10,3 ha, dziļums — līdz 3,5 m.
Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers.
Kaķīšu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha.
Smilšājs Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers.
Pātražs Ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers.
Ķiploku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 25,2 ha; Ķiploka ezers; Ķiploks.
Vilku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3,2 ha; Vilkezers; Laimiņu ezers.
Ādiņu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagasta ziemeļrietumu daļā, platība - 1 ha.
Mācītāja ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - <1 ha; Mācītāju ezers.
Spieķu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,2 ha.
Tālešu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,8 ha.
Voiku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,0 ha; Leiškalnu ezers; Voikas ezers.
Ķirlītis Ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,1 ha; Kirlīts; Ķirlīša ezers; Ķirlīšu ezers; Ķirlīts.
Garais ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 3,8 ha.
Isaku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 6,0 ha; Isaka ezers; Isāka ezers.
Pārmetnis Ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 7,4 ha; Pārmetņa ezers; Pārmetņu ezers.
Garožu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 1 ha; Garozu ezers.
Prošku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 1,7 ha.
Zīļu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 4,6 ha, dziļums — līdz 4,0 m.
Bērtūžu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība 1,5 ha.
Delviķītis Ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 1,1 ha.
Vidus ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,3 ha.
Aneraudu ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,5 ha; Anerauda ezers.
Kvēpītis Ezers Alūksnes pilsētā, platība - <1 ha.
Alamo ezers ezers ASV (_Alamo Lake_), Arizonas štata rietumu daļā, noteka uz Kolorādo upi.
Almanoras ezers ezers ASV (_Almanor, Lake_), Kalifornijas štata ziemeļu daļā.
Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers.
Sasikkels Ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā.
Škodras ezers ezers Balkānu pussalā ("Liqeni i Shkodrēs"), Melnkalnē un Albānijā, platība — 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos — līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums — 4-8 m (lielākais — 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta; Skadaras ezers.
Prespa ezers ezers Balkānu pussalā (Maķedonijā, Albānijā un Grieķijā) 853 m vjl., platība - 28600 ha (18900 ha - Ziemeļmaķedonijā), dziļums - līdz 54 m, tektoniskas izcelsmes.
Alaiņu ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība 3,6 ha; Alainu ezers.
Aleksandrinas ezers ezers Dienvidaustrālijas štata dienvidos (_Alexandrina, Lake_), ietek Mareja.
Ansī ezers ezers Francijas austrumos (_Annecy, Lac dˈ_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā.
Gardas ezers ezers Itālijā ("Lago di Garda"), Alpu piekājē 65 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 346 m.
Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā ("Lago d'Iseo"), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo.
Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (“Lago di Como”), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 414 m.
Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m.
Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels.
Kučukas ezers ezers Krievijā, Altaja novadā, platība — \~200 kvadrātkilometru.
Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve.
Ņižņeje Kuito ezers Krievijas Karēlijas Republikā; Alakuitijervi.
Pilsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m.
Putrsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, platība - 3,4 ha; Putras ezers.
Allažezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagasta austrumu daļā, platība - 5,6 ha; Allažu ezers.
Kukšu ezers ezers Kurmāles paugurainē, Alsungas pagastā, 63,8 m vjl., platība — 42 ha, garums — 1,3 km, platums — līdz 0,5 km, lielākais dziļums — 4,6 m, eitrofs, aizaugums — 5%
Ajakumkels ezers Ķīnā (_Ayakkum Köl_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes.
Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe.
Auna ezers ezers Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība 1,3 ha; Aluna ezers.
Ālauša ezers ezers Lietuvā (_Alaušas_), Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Alsēdžu ezers ezers Lietuvā (_Alsėdžių ežeras_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona austrumos.
Obelija ezers Lietuvā, Alītas apriņķī, iztek Peršēķe.
Didžulis Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alitas apriņķī, platība - 912,7 ha.
Žuvints Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alītas apriņķī, platība 1030 ha.
Aločas ezers ezers Madagaskarā (_Alaotra, Farihy_), Tomasinas reģionā.
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers.
Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs.
Vecezers Ezers Siguldas novada Allažu pagastā, platība - <1 ha.
Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers.
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers.
Alakeitele ezers Somijā (_Ala-Keitele_), Vidussomijas un Ziemeļsavo reģionā.
Ženēvas ezers ezers Šveicē un Francijā, Alpu kalnos, platība - 582 kvadrātkilometri, garums - 72,3 km, lielākais platums - 14 km, lielākais dziļums - 309 m.
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru.
Tūnas ezers ezers Šveices vidienē ("Thuner See"), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts.
Audzes ezers Ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Aldzes ezers, Audzes ezers, Lāčplēša ezers.
Aļibejs ezers Ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā).
Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā.
bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā.
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem.
Alo Francijas aizjūras teritorijas Volisa un Futuna administratīvi teritoriāla vienība, kas aizņem Alofi salu Hornas salās: Tua.
spahi Franču armijā 4 pulki Āfrikas jātnieku, kurus papildina ar Alžīrijas iedzimtniekiem.
OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību.
Franku Jura Franku Alba.
Gelma Gālma, pilsēta Alžīrijā.
litofilie elementi galvenie iežveidotāji ķīmiskie elementi (O, Si, Al, Na, K, Ca, Mg u. c.), kas ir vairāk nekā 90% no Zemes garozas masas.
Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km.
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards.
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km.
Oirotura Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums 1932.-1948. g.
Ulala Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums līdz 1932. g.
almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem.
pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
Granparadīzs Granparadīzo - kalnu masīvs Alpos.
lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Grahwern Grāveru muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu.
Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs.
Arsinoja grieķu mitoloģijā - Alfesiboja, Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva.
Alfejs grieķu mitoloģijā - Alfijas (Alfejas) upes dievs Peloponēsā, titānu Okeāna un Tētijas dēls.
Kēiks grieķu mitoloģijā - Alkiones vīrs, ar kuru viņi viens otru mīlēja tik ļoti, ka tad, kad viņš neatgriezās no jūras ceļojuma, Alkione metās viļņos.
Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā).
Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi.
Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps.
Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs).
Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva.
Periboja grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieka Alkatoja meita, Telamona sieva un Ajanta māte; pēc kādas versijas, pēc Ajaka piedzimšanas viņa kļuva par Tēseja sievu.
Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs.
Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
Nausitojs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Peribojas dēls, faiāku valdnieks Sheriju salā, Alkinoja tēvs.
Alfesiboja grieķu mitoloģijā - Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva (citā mīta variantā - Arsinoja).
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls.
Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs.
Hērakls Grieķu mitoloģijā - varonis, pusdievs, Zeva un Alkmēnes dēls, kurš veicis 12 varoņdarbus.
Grundu Grundu ezers - atrodas Alūksnes novada Mālupes pagastā, Grundu purva vidusdaļā, platība - \~5 ha.
Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera.
aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
Goleja Gulīja, oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā.
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos.
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
alemaņi Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
ibādīti Haridžītu sektas atzars, dibināts un vēl joprojām pastāv Džerbā, kā arī dažos Alžīrijas novados.
hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
hidromuskovīts hidrovizlu grupas minerāls (K,H~3~O)Al~2~·[(H~2~O,OH)~2~/AlSi~3~O~10~].
hidrobiotīts Hidrovizlu grupas minerāls (K,H2O)(Mg,Fe,Mn)3[(OH,H2O)2/AlSi3O10].
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija.
retoromāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas dialekti, kas izveidojušies no vulgārās latīņu valodas Alpu seniedzīvotāju retu cilšu valodu ietekmē.
Alaja ieleja ieleja Kirgizstānā (_Alay öröönū_), starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos.
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha.
dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes.
Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km.
Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
Makarova lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, starp Lomonosova grēdu un Alfas pacēlumu, dziļums — līdz 3940 m, gultnē — dūņas.
Demperu strauts ietek Raipala ezerā Alūksns novada Veclaicenes pagastā.
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
Ziemeļu Priekšpalpi ietver Šveices, Bavārijas, Austrijas Alpus.
Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte.
Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km.
Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi.
Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas.
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts.
Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Ūpšupīte Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 7 km.
Soģupe Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 9 km.
Kristīne Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā.
Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km.
Alberts Ikšķiles un Rīgas bīskaps ("Albert of Riga", ap 1165.-1229. g.), 1199.-1201. g. Ikšķiles bīskaps, Rīgas dibinātājs, 1201.-1229. g. Rīgas bīskaps.
Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
Indzera ezers Indzeris, ezers Alsviķu pagastā.
Indzeru ezers Indzeris, ezers Alsviķu pagastā.
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways".
alpīnija Ingveru dzimtas ģints ("Alpinia").
Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu.
Inzera Inzera ezers - Indzeris Alsviķu pagastā.
jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā.
Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
Iskandars Irāņu mitoloģijā - un eposā Maķedonijas Aleksandrs, kas attēlots, kā iekarotājs, uzurpators, kurš iznīcina irāņu svētumu - Avestu.
mollase Irdens smilšakmens Alpos.
Fiku strauts Isankas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos.
Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem.
Ismaīls Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, Korānā dēvēts par pravieti un Allāha sūtni.
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
Hārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam.
Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni.
Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem.
Sālihs islāma mitoloģijā - pravietis, ko Allāhs sūtīja pie samūdu tautas ar pamācībām.
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti.
samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti.
Mikaīls Islāma mitoloģijā - viens no Allāham tuvākajiem eņģeļiem, Bībeles eņģeļa Mihaēla līdzinieks.
Mīkāls islāma mitoloģijā - viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem, kurš atbilst Bībeles erceņģelis Miķelis.
Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam.
Nakīrs Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Munkars), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
Munkars Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Nakīrs), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu.
Azraīls Islāmā nāves eņģelis, viens no četriem Allāham tuvākajiem enģeļiem līdzās Džabraīlam, Mīkālam un Isrāfīlam.
nabī Islāma termins, nosaukums cilvēkam, kas sludina Allāha vārdā.
aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi.
aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela.
muskovīts izplatītākais vizlu grupas minerāls KAl~2~[AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~], gaišā vizla; izmanto radio un televīzijas tehnikā, elektroierīcēs.
Brīvzemnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un ietver gandrīz visu bijušā Ozolu un Puikules pagasta teritoriju, jo tikai neliela Puikules (Puiķeles) pagasta platība atrodas tagadējā Alojas pagastā.
Jaunalūksnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Bejas pagasta teritorijā, pievienota daļa bijušā Alūksnes un Pededzes pagasta platības, mainījusies robeža ar Mārkalnes pagastu.
Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu.
Melrhīrs izžūstošs sālsezers Alžīrijas ziemeļaustrumos.
Aperelkalai ezers izžūstošs sālsezers ASV (_Upper Alkali Lake_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos.
mīklenaji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
mīklenāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
miklenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
mīklenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
sustari Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilcenaji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilcenāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilcenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilienāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilkogas Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilkune Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
bubere Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum").
buberene Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum").
buberenes Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum").
bubiere Jāņogu suga "Alpu vēvere" ("Ribes alpinum").
bukbēre Jāņogu suga "Alpu vēvere" ("Ribes alpinum").
Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
Jemenas Republika Jemena, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Yamaniyyah").
Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs.
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte.
Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah").
Jordānija Jordānijas Hāšimītu Karaliste - valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu.
Albermārla līcis jūras līcis ASV (_Albemarle Sound_), Ziemeļkarolīnas štata austrumos.
Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā.
Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē.
Alofi līcis jūras līcis Niue salas rietumu piekrastē (_Alofi Bay_), Klusajā okeānā.
Alkudijas līcis jūras līcis Spānijā (_d’Alcúdia, Badia_), Vidusjūras Maļorkas salas ziemeļaustrumu daļā.
Almerijas līcis jūras līcis Spānijas dienvidos (_Almeria, Golfo de_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Alvoranas jūras ziemeļaustrumos.
Alasas šaurums jūras šaurums Indonēzijā (_Alas, Selat_), starp Lombokas un Sumbavas salām, Rietumu Nusa Tengaras provincē.
Alalākeiki šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_‘Alalākeiki Channel_), ASV, Havaju salās, starp Maui un Kahoolave salu.
Alenuihāhā šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Alenuihāhā Channel_), Havaju salās, starp Maui un Havajas salu.
Alihurasa šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Alihuras Kandu_), starp Miladunmardulu un Ziemeļu Mārlosmardulu salu grupu.
Aloras šaurums jūras šaurums Mazajās Zunda salās (_Alor, Selat_), atdala Aloras salas no Soloras salām un savieno Savu jūru ar Bandas jūru.
Abdallāha šaurums jūras šaurums Persijas līča ziemeļrietumos ("Khwar Abd Allāh"), Kuveitas ziemeļaustrumos un Irākas dienvidaustrumos.
Mazais Belts jūras šaurums starp Fīnas un Ēras salu austrumos un Alsas salu un Jitlandes pussalu rietumos (dāņu val. _Lille Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums — 125 km, platums — 0,5-41 km.
Karvas pagasts kā atsevišķs pagasts pastāvēja no 19. gs. vidus līdz 1949. gadam tagadējā Alsviķu pagasta ziemeļrietumu daļā; vāciski saucās Korwenhof, krieviski — Korvenskaja.
Kaķīšu Kaķīšu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha.
braunmillerīts Kalcija alumoferīts 4CaO·Al~2~O~3~·Fe~2~O~3~, viens no cementa minerāliem.
etringīts kalcija hidrosulfoalumināts 3CaO·Al~2~O~3~·3CaSO~4~·31H~2~O; silikātu tehnoloģijā to sauc arī par cementa bacili (ja tas veidojas betonā, betona tilpums palielinās 2,5 reizes un rodas spriegumi un plaisas).
mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni.
alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos.
Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m.
Alvands kalna virsotne Irānā (_Alvand, Kūh-e_), Hamadānas ostānā, augstums - 3571 m.
Aldanas-Učuras grēda kalnbu grēda Krievijā (_Aldano-Učurskij hrebet_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienē, augstākā virsotne -2243 m.
Kalncempji Kalncempju dīķis - ūdenskrātuve Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 1,8 ha.
Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja.
Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers.
Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m.
Ziemeļalbānijas Alpi kalni Dināru kalnienē, Albānijas ziemeļos, daļēji Kosovā, Melnkalnē un Serbijā, garums — \~100 km, augstākā virsotne — Jezerca (2694 m).
Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
Mongolijas Altajs kalni Mongolijā un Ķīnā (mong. val. “Mongol Altajn Nuruu”), Altaja sistēmas dienvidaustrumu daļa, stiepjas \~1000 km garumā, augstums — līdz 4362 m.
Ahellakans kalniene Alžīrijā (_Ahellakane, Adrar_), Tamanrāsetas vilājas austrumos, Tasili necionālā parka teritorijā, augstākā virsotne 1772 m (Tazeruku).
Ahnets kalniene Alžīrijā (_Ahnet, Ardar_), Tamanrāsetas vilājā, augstākā virsotne 1420 m.
Amadrors kalniene Alžīrijā (_Amadror_), Tamanrāsetas vilājas austrumos.
Ahagara Tasili plato kalniene Alžīrijas dienvidos (_Ahaggar, Parc National de l'_), Adrāras un Tamanrāsetas vilājā.
Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m.
Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m.
Allahiekbers kalniene Turcijā (_Allahūekber Dağlari_), Erzurumas un Karsas ilā.
Meksikas kalniene kalniene Ziemeļamerikas Kordiljeros, Meksikā un ASV dienvidu daļā (sp. val. “Altiplanicie Mexicana”, angļu val. “Mexican Plateau”), platība — 1,2 mlj kvadrātkilometru, garums — 900 km, augstums — 1000-1200 m.
Pullans Kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns.
Sniķera kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, paugurs ar divām virsotnēm, absolūtais augstums - 178,2 m vjl., relatīvais augstums - 18 m, garums - 300 m, platums - 200 m.
Sūru kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, absolūtais augstums - 221,7 m vjl., relatīvais augstums rietumu pusē - 36 m.
Garjuru kalns kalns Alūksnes augstienes austrumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izolēts kupolveida morēnas paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 198 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem.
Sauleskalns Kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m.
Ķauķu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, 2 km uz dienvidiem no Dēliņkalna, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, izolēts, apaļš paugurs, absolūtais augstums - 210,3 m, relatīvais augstums - 30 m.
Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns.
Melnokauļu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Dēliņkalna, izolēts paugurs \~300 m diametrā, absolūtais augstums - 210 m vjl., relatīvais augstums - 50 m.
Īcenkalns Kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - 226 m vjl.
Vistukalns Kalns Alūksnes augztienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - \~200 m vjl., relatīvais augstums - 35 m, 300 m garš un 150 m plats vaļņveida paugurs.
Dēliņkalns Kalns Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemera pagasta robežas, absolūtais augstums - 271,5 m vjl., relatīvais augstums - \~71 m.
Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
Pilskalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns.
Jungfrava Kalns Bernes Alpos ("Jungfrau"), Šveicē (4158 m vjl.).
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira.
Alašaņa grēda kalnu grēda Alašaņa tuksneša dienvidaustrumu malā, gar Huanhes kreiso krastu, garums - \~270 km, augstums - līdz 2855 m.
Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m.
Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru.
Čulišmanas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums — \~125 km, augstums — līdz 3051 m, nogāzēs gk. taiga, virs 1900-2100 m - kalnu pļavas un akmeņu tundra.
Anujas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļu daļā, Krievijā, Altaja novadā, garums — 130 km, lielākais augstums — 1815 m.
Sarimsaki Kalnu grēda Altajā, Kazahstānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3373 m (Burkitauls).
Šapšalas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijā, uz Altaja novada un Tivas Republikas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3507 m, virsotnēs augstkalnu tundra, nelieli šļūdoņi.
Ziemeļčujas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - \~120 km.
Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi.
Dienvidčujas grēda kalnu grēda Centrālajā Altajā, Krievijas Altaja novadā, garums - 120 km, augstākā virsotne - 3942 m, vairāk nekā 100 šļūdoņi, lielākais - 8 km.
Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi".
Apuānes Alpi kalnu grēda Itālijā (_Alpi Apuane_), Masas-Karrāras reģionā.
Dienvidalpi Kalnu grēda Jaunzēlandē ("Southern Alps"), Dienvidsalā, stiepjas 600 km (gandrīz visas salas garumā), augstākā virsotne - 3754 m.
Alantikas kalni kalnu grēda Kamerūnā (_Alantika Mountains_), Ziemeļu provinces rietumu pierobežā.
Kalbas grēda kalnu grēda Kazahstānā, Altaja rietumu daļā, Rūdu Altajā, Buhtarmas ūdenskrātuves rietumu krastā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1606 m.
Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns).
Alajkū grēda kalnu grēda Kirgizstānā un Ķīnā (_Alaykuu kırka toosu_), augstākā virsotne - 5001 m.
Altintags Kalnu grēda Ķīnas rietumu daļā (_Altintag_), Kuņluņa ziemeļu atzars, atdala Caidama ieplaku no Tarimas līdzenuma, garums - 800 km, augstums - līdz 6161 m (Aktags).
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km.
Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m.
Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m.
Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga).
Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m.
Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m).
Amūrs kalnu grēda Sahāras Atlasā (_Amour, Djebel_), Alžīrijas Bejedas un Agvātas muhāfazā.
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass).
Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m).
Aladaglars kalnu grēda Turcijā (_Aladağlar_), Agri un Vanas ilā.
Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m.
Tella Atlass kalnu grēdas Atlasa ziemeļos, Alžīrijā un Tunisijā, gar Vidusjūras krastu.
Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē.
Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru.
Sahāras Atlass kalnu grēdu un masīvu sistēma Atlasa dienvidos, Alžīrijā.
Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m.
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
Granparadīzo Kalnu masīvs Alpos ("Gran Paradiso"), Itālijas ziemeļrietumos, starp Aostas un Orko ieleju, augstums - līdz 4061 m, iekļauts nacionālajā parkā.
Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi.
Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi).
Viktorijas Alpi kalnu masīvs Austrālijas Alpu dienvidu daļā.
Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins).
Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells.
Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti.
Pinds kalnu masīvs Grieķijas rietumu daļā (angļu val. _Pindus_), ziemeļu atzari Albānijā, garums - \~200 km, lielākais augstums - 2637 m.
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas.
Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi.
Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m.
Antilibāns kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā (_Sharq, Al Jabal ash_), garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina.
Baitaiga Kalnu masīvs Rietumsajānos, Alašas labajā krastā, Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā, augstums - līdz 3129 m.
Finsterārhorns Kalnu masīvs un augstākā virsotne Bernes Alpu austrumu daļā ("Finsteraarhorn"), augstums - 4274 m.
Monblāns kalnu masīvs un virsotne Alpu rietumu daļā, Francijā un Itālijā (fr. val. _Mont Blanc_, it. val. _Monte Bianco_), masīva garums - \~50 km, augstums - 4810 m vjl., augstākā virsotne Eiropā, apledojums - \~200 kvadrātkilometru platībā, lielākais šļūdonis 33 kvadrātkilometri.
Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni.
Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas.
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis.
Alījakas pāreja kalnu pāreja Irānā (_Alīyak, Godār-e_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums, Džaftāja kalnienes austrumos, augstums - 1440 m.
Alabelas pāreja kalnu pāreja Kirgizstānā (_Ala-Bel_), Kirgīzu Alatau dienvidu daļā, augstums - 3184 m.
Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā.
Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā).
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija.
Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.).
Alchelmilla pastoralis kalnu rasaskrēliņa "Alchemilla monticola" nosaukuma sinonīms.
Allium senescens kalnu sīpolu sugas "Allium montanum" nosaukuma sinonīms.
Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas.
Nanšans Kalnu sistēma Ķīnas ziemeļu daļā, Kunluna ziemeļu atzara austrumu daļa, ziemeļrietumos robežojas ar Alašana tuksnesi, dienvidrietumos - ar Caidamas ieplaku, garums - \~800 km, platums - līdz 320 km, ietver vairākas grēdas, augstums - līdz 6346 m.
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m.
Alfatuns kalnu virsotne Kirgizstānā (_Alfatun_), Čatkalas grēdā, Džalalabatas apgabalā, augstums - 4503 m.
Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m.
Kaltiņi Kaltiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,5 ha.
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus.
Kameņa Kameņa pie Obas - pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanāda Kanādas lielieplaka - atrodas Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums - 3810 m, gultnē mālainas dūņas.
Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV.
Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV.
prēriju provinces Kanādas provinces: Alberta, Manitoba un Seskečivena.
Kanaviņas Kanaviņu ezers - atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,4 ha.
Kanaviņas Kanaviņu kalns - atrodas Alūksnes augstienē, uz dienvidiem no Alūksnes ezera, Jaunalūksnes pagastā, absolūtais augstums - 214 m vjl., viena no augstākajām virsotnēm Alūksnes augstienē.
turktatāru austrumu dialekti karagasu valoda, Abakanas tatāru valoda, Altaja tatāru valoda, sojonu valoda, barabiniešu valoda.
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos.
Grīnbraiera Karsta ala Alegeinu plato ("Greenbrier"), ASV, Rietumvirdžīnijā, zāļu un eju kopgarums - 55 km.
hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al.
štokroze Kāršroze ("Alcea").
parastā kāršroze kāršrožu suga ("Alcea rosea"), ko kultivē, paretam tā pāriet savvaļā; kokroze.
glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
aloza Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas suga ("Alosa alosa"), kas dažkārt literatūrā minēta kā sastopama arī Baltijas jūrā, bet mūsu dienās ziņu par tās konstatēšanu nav.
Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati.
Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.).
sinoksals keramikas materiāls uz Al~2~O~3~ bāzes, izmanto par augsttemperatūras dielektrisku materiālu un konstruktīvu materiālu mašīnbūvē.
keramiskās ugunsizturīgās šķiedras keramikas šķiedras ar 40–75% alumīnija oksīda Al~2~O~3~ un iegūšanas temperatūru 1250–1600 °C; lieto par izolācijas materiālu augstā temperatūrā.
Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
Kerkira Kerkiras šaurums - atdala Kerkiras salu no kontinentālās Grieķijas un Albānijas.
Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti.
Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji.
Kirgīzijas Alatavs Kirgīzu Alatau.
Kirgīzijas grēda Kirgīzu Alatau.
Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Alhanajs klans Krievijā (_Alhanaj, gora_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā, augstums 1662 m.
Alkina II klimatiskais kūrorts Krievijā (_Alkino II_), Baškortostānas Republikā, 35 km no Ufas, sanatorija, ārstniecībā izmanto kumisu.
aurīnija Klinšu alise ("Alyssum saxatile"), krāšņumaugs.
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos.
Alihosu klintis klinšu grupa Klusajā okeānā (_Alijos, Rocas_), \~350 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, Meksikas teritorija.
Altas klinšu zīmējumi klinšu zīmējumi Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos, pie Altaelvas ietekas Ziemeļu Ledus okeānā.
Klotiņu Klotiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8 ha; Klotiņa ezers.
Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
alvijs Kokveida aloje ("Aloe arborescens").
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā.
Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu.
alpīdi Kopējs apzīmējums Dienvideiropas jaunākiem kroku kalnājiem: Pirenejiem, Alpiem, Balkāniem, Karpatiem un Kaukāzam.
Alberta Maiera rifs koraļlu salu grupa (_Albert Meyer Reef_), atrodas Klusajā okeānā, Tongas Karalistes teritorija.
Alakranesas rifs koraļļu rifs Meksikas līcī (_Alacránes, Arrecife_), biosfēras rezervāts, kas ir nozīmīgs patvērums apdraudētām un endēmiskām sugām.
Aldabras atols koraļļu sala Aldabras salu ziemeļos (_Aldabra Atoll_), Seišelu Republikas teritorija, Indijas okeāna rietumu daļā.
Ari koraļļu sala Maldīvu salās (_Ari_), Alifalias un Alifdālas atolā.
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
Korstenhof Korstes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni.
Alahvela Kostarikas province (_Alajuela_), atrodas valsts ziemeļu daļā.
altinicieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji.
altiniecieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji.
Aļtinīki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altinīki" nosaukuma variants.
aleksandrovieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandrova" iedzīvotāji.
aleksandrovieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandrova" (arī "Aleksandrovo") iedzīvotāji.
Aleksandrs II Krievijas cars (dzīv. 1818.-1881. g., cars no 1855. g., Aleksandra I brāļadēls), atcēla dzimtbūšanu 1861. g., nogalināts atentātā.
Aleksandrs III Krievijas cars (dzīv. 1845.-1894. g., cars no 1881. g., Aleksandra II dēls), pārtrauca Aleksandra II iesāktās reformas, izvērsa pārkrievošanas kampaņu, uzsāka ebreju vajāšanu.
Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu.
Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
Molodjožnaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Enderbiju Zemē, Alašejeva līča klinšainajā krastā 42 m vjl., dibināta 1962. g.
barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji.
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
Ēģiptes Marija kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās netikle no Ēģiptes, kas 12 gadu vecumā aizgājusi no vecākiem un 17 gadus nodarbojusies ar prostitūciju Aleksandrijā un Jeruzālemē.
aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
pelēkkrūšu timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Alcippe abyssinica").
alises Krustziežu dzimtas ģints ("Alyssum"), nelieli lakstaugi, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās.
Krutu Krutu grāvis - Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Medņu strauts Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sloku grāvis Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca.
Naumovas strauts Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā: Naumova; Kovsanka.
Isanka Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bērzupīte Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā, garums – \~10 km.
Čistigu strauts Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas.
Alberta kanāls kuģojams kanāls Beļģijas ziemeļaustrumu kanālu sistēmā ("Albert kanaal"), garums - 129 km, savieno Māsu (pie Lježas) un Šeldu (pie Antverpenes), izbūvēts 1934.-1938. g., 7 slūžas.
Kukšezers Kukšu ezers Alsungas pagastā.
almalnieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almale" (arī "Almāle") iedzīvotāji.
Almale Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almāle" nosaukuma variants.
bērzkalnieši Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji.
blintenieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Blintenes" iedzīvotāji.
Planīca Kuldīgas novada apdzīvotās vietas (mazciema) "Alejas" bijušais nosaukums.
alejnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" iedzīvotāji.
allažnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Allažas" iedzīvotāji.
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca.
Abū Mīna kultūras mantojuma piemineklis Ēģiptē (_Abū Mīnā_), Aleksandrijas muhāfazā.
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī).
Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku.
Kuzņeckas Alatavs Kuzņeckas Alatau.
Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka.
Tirāna Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Duresi, Dibras, Eļbasani un Fieri ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju.
Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni.
Dzelzkaļi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" bijušais nosaukums.
Strautiņu ezers Ķemera ezers Alsviķu pagastā.
alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija.
oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām.
ārstniecības ķiplocene ķiploceņu suga ("Alliaria petiolata", arī "Alliaria officialis").
ķipluks Ķiploks - liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām baltām, iegarenām daivām ("Allium sativum").
čošņaks Ķiploks ("Allium sativum").
šišnaks Ķiploks ("Allium sativum").
šišņaks Ķiploks ("Allium sativum").
casnāgi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
časnāgi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
časnaki Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
casnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
časnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
cesneks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
česnoks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
ķiplaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
sasnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
svēteņi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
svētenis Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
svētiņš Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga.
mazie maurloki ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum").
būlītis Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum").
bullīši Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum").
bullītis Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum").
čūskloki Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum").
kuplociņi Ķiploku sīpols, sīpolu ģints suga ("Allium scorodoprasum").
Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km.
maucekļi Lakstaugi - cirvenes ("Alisma").
maucekņi Lakstaugi - cirvenes ("Alisma").
līdzīgā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus aegualis", arī "Alopecurus fulvus").
niedrveida lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus arundinaceus").
liektā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus geniculatus").
peļastīšu lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus myosuroides"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
pļavas lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus pratensis").
alvejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Aloina"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija.
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
LADS Latvijas Alus darītāju savienība.
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
ortoklazs laukšpatu grupas minerāls KAlSi~3~O~8~; viens no galvenajiem iežu veidotājiem.
Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
Allium urseolatum lavandzilā sīpola ("Allium caesium") nosaukuma sinonīms.
lielā lēcējpele lēcējpeļu suga ("Allactaga major").
Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā.
ALL Leks; Albānijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota, senāk - kintars.
Alberti Leons Batista Alberti (_Leon Battista Alberti_, 1404.-1472. g.) - itāļu arhitekts, viens no renesanses aizsācējiem arhitektūrā.
petalīts LiAl(Si2O5)2, bezkrāsas vai gaišas krāsas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā.
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā).
Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī.
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids.
Padānas līdzenums līdzenums Itālijas ziemeļos, starp Alpiem, Apenīniem un Adrijas jūru (it. val. "Pianura Padana"), garums - līdz 500 km, platums - līdz 200 km, augstums - līdz 300 m.
Alazani-Avtoranas līdzenums līdzenums Lielā Kaukāza dienvidu piekājē, Alazani un Agričajas ielejā, Gruzijā un Azerbaidžānā, garums 200-225 km, platums 20-40 km, augstums 250-450 m vjl.
Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m.
Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju.
Alksnis Lielais Alksnis - Lielalksnīte, sala Usmas ezerā.
Balta ezers Lielais Baltiņš Alūksnes novadā.
loksīpols Lielais loksīpols - sīpolu suga ("Allium fistulosum"), batunsīpols.
naudītis Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus", senāk "Rhinanthus crista galli", arī "Alectrolophus").
Aleksandra I sala lielākā Antarktikas sala (_Alexander I Island_), atrodas Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km^2^ (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns).
Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra.
Alora lielākā sala Aloras salu grupā (_Alor_), Mazajās Zunda salās starp Savu jūru un Bandas jūru.
Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā.
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā.
Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe.
Austrālijas Alpi Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Australian Alps"), garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m (Kostjuško kalns), kas augstākais kalns Austrālijā.
rodomontade Lielība, pēc Alžīrijas karaļa Rodomonta, ko Ariosto attēlojis savā "Trakajā Rolandā".
Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni.
Ezersloku ezers Lielsloku ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Surikavas grāvis Liepnas augšteces kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis.
Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe.
Slimnīcas strauts Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Vārupka Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km.
Saidupe Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Saida.
Krutu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Zvārguļevas strauts Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Bērziņu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka.
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā "Vaduz"), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.).
alstremērija Liliju kārtas ģints ("Alstroemeria"), brīvā dabā sastopama Dienvidamerikā, Čīles centrālajā daļā, kur aug ceļmalās.
lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta.
sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
ungurpilieši Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2008. g. Limbažu rajona) Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Ungurpils" iedzīvotāji.
Ainažu pagasts Limbažu novada pagasts, kas atrodas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Ainažu pilsētu un Salacgrīvas un Alojas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Ainažu pilsētas lauku teritorija, vāciski - Hainasch, krieviski - Hainažskaja.
Mazais ezers Linezers, ezers Allažu pagastā.
Alksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants.
Aļksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants.
falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda.
Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, dziļums - 3-5 m dienvidaustrumos un pakāpeniski palielinās līdz 18-20 m rietumu galā.
Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, platums 150-450 m, dziļums līdz 18-20 m rietumu galā, pa to tek Lorupe, nogāzes ir stāvas, dienvidrietumu virzienā tās kļūst zemākas un lēzenākas.
zikrs Lūgšanu un Allāha cildinājumu daudzkārtēja atkārtošana sūfistu mistiskajā praksē.
korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs).
Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu.
Lagomadžore Madžores ezers ("Lago Maggiore") Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība - 211,6 kvadrātkilometri, garums - 62 km, platums - līdz 4,5 km, dziļums - 372 m.
Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas.
diadohi Maķedonijas Aleksandra karavadoņi, kuri pēc viņa nāves (323. g. p. m. ē.) sadalīja impēriju vairākās valstīs.
Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
Mali Mali Republika - valsts Rietumāfrikas vidienē, platība - 1240192 kvadrātkilometri, 13443200 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bamako, administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1 distrikts, robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinfaso, Kotdivuāru, Gvineju, Senegālu un Mauritāniju.
alteja Malvu dzimtas augu ģints ("Althaea"), \~ 15 sugas, Latvijā 1 adventīva suga.
alceja Malvu dzimtas ģints ("Alcea", arī "Althaea").
kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga.
aliogīne Malvu dzimtas ģints ("Alyogyne").
Marokas karaliste Maroka, valsts pilnais nosaukums ("Al Mamlaka al Maghribiyya").
Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra.
Mauritānijas Islāma Republika Mauritānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Islāmiyyah al Mūrītāniyyah").
Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
ķiploki Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
lociņi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
lokavi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
loki Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
loks Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
maurloči Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
maurlociņi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
abenseragi Mauru 2(2) cilts Granadā, kura izturējās naidīgi pret karali Abu Hasanu, kurš tos visus lika ievilināt Alhambrā (mauru karaļu pilī, vēlākajā Granadas citadelē), un tur tos nogalināt (ap 1460. g.).
Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums.
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts.
Alestēnara megalīta piemineklis Zviedrijas dienvidos (_Ales stenar_), Skanijā, no akmeņiem veidota kuģa kontūra 67 m garumā, ko veido 59 lieli laukakmeņi, kas katrs sver līdz 5 tonnām, un akmeņi katrā galā ir ievērojami lielāki par pārējiem.
Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm.
mellelksnis Melnalksnis ("Alnus glutinosa").
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru.
Pēterupe Melnupe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Alūksnes un Apes novadā.
Pātraža grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km.
Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis.
Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km.
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts.
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe.
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene.
Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km.
Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru.
kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem.
tell Mezopotāmijā paugurs ar drupām, Alžīrijā kalnājs.
mīkla Meža jāņogas bez skābes (hip.: Alpu vērene "Ribes alpinum").
žagatiņa Mežloks ("Allium ursinum"), sīpolu suga.
Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā.
Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce.
zīdakācija Mimozu dzimtas ģints ("Albizzia"), \~50 sugas, dekoratīvs koks tropos un subtropos.
cinvaldīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu); litionīts.
litionīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu).
sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai.
Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru.
Maskara Muaskara, pilsēta Alžīrijā ("Mascara").
Akaba muhāfaza (_Al ʻAqabaqh_) Jordānijas dienvidrietumos.
Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu.
Anbāra muhāfaza Irākā (_Al Anbār_), valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Ramādī.
Ali Muhameda brālēns (Ali ibn Abī Talib, ap 599.-661. g.); šiīti Ali un viņa pēcnācējus uzskata par Muhameda patiesajiem mantiniekiem.
Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus.
krīks muskogu valodā runājošas indiāņu ciltis ASV dienvidaustrumos, dzīvoja gk. Džordžijas un Alabamas štatos, XIX gs. 30. gados pārvietoti uz Oklahomu.
Mostaganema Mustegānima, pilsēta Alžīrijā.
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
melkīti Mūsu dienās - Bizantijas rīta kristieši (gan pareizticīgie, gan uniāti), kuri pieder Antiohijas, Jeruzalemes un Aleksandrijas patriarhātiem.
basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
Albertīna Muzejs Vīnē ("Albertina; Graphische Sammlung Albertina") ar vienu no pasaulē lielākajiem zīmējumu, akvareļu un grafikas krājumiem, dibināts 1768. g.
alamanda Mūžzaļu Brazīlijas augu ģints ("Allamanda").
natrolits Na2Al2Si3O10 2H2O, ceolitu grupas minerāls, parasti baltā krāsā, kristalizējas rombiskās singonijās adatveidīgos vai šķiedrveidīgos kristālos.
Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā.
Alpu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Alpine National Park_), Viktorijas štatā, Austrālijas Alpu dienvidos.
Altiaghadžas nacionālais parks nacionālais parks Azerbaidžānā (_Altıağac Milli Parkı_), Hizi rajona ziemeļu daļā, pie Hizi pilsētas.
Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos.
Alena kalna nacionālais parks nacionālais parks Ekvatoriālajā Gvinejā (_Monte Alén, Parque Nacional de_).
Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m.
Alaspurvo nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Alas Purwo, Taman Nasional_), Javas salas dienvidaustrumos.
Alaarčas nacionālais parks nacionālais parks Kirgizstānā (_Alaarça caratılıș parkı_), Čujas apgabalā.
Alānijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā (_"Alanija", Nacionalʾnyj park_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas dienvidrietumu daļā.
Alhanaja nacionālais parks nacionālais parks Krievijas Aizbaikāla novadā (_"Alhanaj", Nacionalˈny park_), izveidots šīs teritorijas floras un faunas saglabāšanai.
Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību.
Alakranesas rifa nacionālais parks nacionālais parks Meksikā (_Arrecife Alacranes, Parque Nacional_), Meksikas līča dienvidaustrumu daļā.
Alaundo Kasapas nacionālais parks nacionālais parks Mjanmā (_Alaungdaw Kathapa_), Sikainas apgabala dienvidrietumu daļā.
Altopurusas nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Alto Purús, Parque Nacional_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos.
NAF Nacionālās atbrīvošanās fronte (Alžīrijā).
Ohaneta Naftas ieguves centrs Alžīrijas austrumos.
SHAPE NATO ģenerālštāba mītne Eiropā (angļu "Supreme Headquarters of the Allied Powers in Europe").
Vačupīte Nātrenes augšteces kreisā satekupe Skaņkalnes pagastā, izteka Alojas pagastā pie tā ziemeļaustrumu robežas.
dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme.
leks Naudas vienība Albānijā, vienāda ar 100 kintariem.
Nāzupju pilskalns Nāzupu pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā.
Alvorana Neliela sala Alvoranas jūras centrālajā daļā, pieder Spānijai.
Amaka neliela sala ASV (_Amak Island_), Beringa jūras dienvidaustrumos, Aleutu salās, Foksu salu ziemeļaustrumos.
Aligbaja neliela sala Filipīnās (_Aligbay_), Sulu jūras austrumos, ietilpst Ziemeļzamboangas Pussalas reģiona Ziemeļzamboangas provincē.
Altovelo neliela sala Karību jūrā (_Alto Velo, Isla_), dienvidos no Haiti salas, Dominikānas teritorija.
sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda.
Alfonsa salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Alphonse Group_), Seišelu teritorija.
Albukerkes salas nelielu salu grupa Karību jūras rietumu daļā (_Albuquerque, Cayos de_), Kolumbijas teritorija.
aluaudija Neļķu rindas ģints ("Alluaudia"), ko Latvijā var nopirkt dārzu centros audzēšanai telpās.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
Nesaulītes ezers Nesaules ezers Alsviķu pagastā.
ANP Nīderlandes informācijas aģentūra (nīderlandiešu "Algemeen Nederlandsch Presbureau").
Alopecurus ventricosus niedru lapsastes "Alopecurus arundinaceus" nosaukuma sinonīms.
Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali.
Alberta Nīla Nīlas augšteces posma nosaukums no Alberta ezera līdz Asvas ietekai (_Albert Nile_), Ugandā, garums - \~200 km.
Viktorijas Nīla Nīlas augšteces posms no Viktorijas ezera līdz Alberta ezeram, tek cauri Kjogas ezeram.
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju.
Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians).
aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā.
Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums.
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu.
Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu.
Česnokovka Novoaltaiska, pilsētas Krievijā, Altaja novadā, tās nosaukums līdz 1962. g.
Alakuitijervi Ņižņeje Kuito, ezers Krievijas Karēlijas Republikā (_Ala-Kuitijärvi_), tā nosaukums somu valodā.
Hārga Oāze Lībijas tuksneša dienvidaustrumos ("Al Wāhāt al Khārijah"), Ēģiptē, 67700 iedzīvotāju (2012. g.).
Gulīja Oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā ("El Golea"), Sahāras ziemeļos, pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 40200 iedzīvotāju (2008. g.).
Džaufa Oāze un apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī ("Al Jawf"), Lībijā, Kufras oāžu grupā.
Faijūma Oāze un muhāfaza Ēģiptē ("Al Fayyūm"), Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos, platība - \~1800 kvadrātkilometru.
Tīndūfa Oāze un tirdzniecības centrs Alžīrijas rietumos ("Tindouf"), pie Marokas robežas, 48000 iedzīvotāju (2012. g.).
Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība.
Gurara Oāžu grupa Alžīrijas Sahārā ("Gourara"), lielākā apdzīvotā vieta - Tīmīmūna, Transsahāras karavānu ceļu mezgls.
Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš.
Aļeja Obas augšteces kreisā krasta pieteka, Krievijā, Altaja novadā, garums - 858 km.
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
Bija Obas labā satekupe Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, garums - 301 km, iztek no Teļecas ezera.
stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori.
olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši.
digori Osetīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas rietumu un ziemeļu daļā.
Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.).
Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari.
Atte Ote jeb Otes muiža Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Ottenhof Otes muiža, bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji.
Helloha Otrā garākā alu sistēma pasaulē, Alpos, Muotas ielejas ziemeļu nogāzē, Šveicē, kopgarums - 123,5 km, dziļums - 808 m.
Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
zaļais paalksnis paalkšņu suga ("Duschekia viridis syn. Alnus viridis"), ko Latvijā stāda visbiežāk.
Staiceles pagasta teritorija pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rozēnu pagasta robežām, tikai neliela platība pievienota no bijušā Alojas pagasta.
Malienas pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Brencos, robežojas ar Jaunalūksnes, Mālupes, Jaunannas un Annas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mālupes pagasta teritorijas rietumu daļā.
Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu.
Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja.
Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu.
Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja.
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja.
Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu.
Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja.
Mālupes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Jaunalūksnes, Liepnas, Jaunannas un Malienas pagastu, kā arī ar Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mahlup, krieviski — Malupskaja.
Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja.
Liepnas pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; bijušie nosaukumi: Lipnas pagasts, krieviski — Lipnovskaja.
Mārkalnes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Lāzberģa pagasts, vāciski — Fianden, krieviski — Lasbergskaja.
Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja.
Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja.
Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu.
Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa.
Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta.
Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja.
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja.
Vecpils pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Aizputes, Kalvenes, Bunkas, Durbes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenburg, krieviski — Altenburgskaja.
Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja.
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja.
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja.
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja.
Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja.
Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja.
Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja.
Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja.
Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja.
Braslavas pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Klāmaņos, robežojas ar Brīvzemnieku un Alojas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Breslau, krieviski — Braslavskaja.
Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja.
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu.
Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja.
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja.
Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja.
Meņģeles pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastu, kā arī ar Ērgļu un Kokneses novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenwoga, krieviski — Altenvogskaja.
Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja.
Allažu pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Siguldas, Inčukalna un Mālpils pagastu, kā arī ar Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Allasch, krieviski - Allažskaja.
Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja.
Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja.
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja.
Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja.
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja.
Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja.
Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja.
Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja.
Palestīnas Autonomija Palestīna, teritorijas pilnais nosaukums ("Al Sulṭa al Waṭaniyya al Filasṭīniyya").
Pameitas ezers Pameitiņa, ezers Alsviķu pagastā.
Strautu grāvis Panāsītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas pagastā.
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe.
Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe.
Uranažu strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalnienas pagastā, garums — \~5 km.
Altoparagvaja Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts ziemeļos un ziemeļaustrumos, robežojas ar Konsepsjonas, Presidente Aljesa un Bokerona departamentu, kā arī ar Bolīviju un Brazīliju.
aitu piepe parastā aitpiepe ("Albatrellus ovinius").
vardene Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
vardenes Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
dižā rāše parastā kāršroze ("Alcea rosea").
alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā.
virzenes Parastā virza ("Stellaria media", senāk "Alsine media").
zvirgzde Parastā virza ("Stellaria media", senāk "Alsine media").
rītrasiņš parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
skreitals parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
skreitāls parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
skreitēlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
skreitulis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
skreitūlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
asinszāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
brūtīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
cūkroze Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
darči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
dārči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
jumpravlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
kazuzāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
kretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
kreteļlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
kreteņlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
kroklapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
kroklapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
kroķlapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
kroķlapiņas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
kroķulapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
krumpūzis Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
podlapiņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
rasaspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
rasaspuķes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
rasene Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
rasenīši Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
rasenīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
rasenītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
raskrēsliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
raskrēsliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
raskrētes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
raskrētītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
rasmas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
raspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
skreteliņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
skreteliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
skreteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
skretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
skuteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
stulpīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
Brennera pāreja pāreja Alpu kalnu austrumu daļā ("Brenner", it. "paso di Brennero"), uz Austrijas un Itālijas robežas 1371 m vjl., savieno Izarkas un Innas ieleju, zem tās dzelzceļa tuneļi un autotuneļi.
Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā).
transalpīns Pāri Alpiem ejošs vai nākošs, viņpus Alpiem esošs.
Algonkinu provinces parks parks Kanādā (_Algonquin Provincial Park_), Ontārio provinces dienvidaustrumos.
Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas.
CA Pārtikas kodekss (latīņu "Codex Alimentarius").
kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E173 Pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
WCA Pasaules Hiroprakses alianse (angļu "World Chiropractic Alliance").
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju.
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju.
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Alsungas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Alsungas pagasta teritorijā.
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Salacgrīvas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Ainažu un Salacgrīvas pilsētas un Ainažu, Liepupes un Slacgrīvas pagastus, robežojās ar Alojas un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju un Rīgas jūras līci; līdz 2009. g. minētie pagasti bija Limbažu rajonā, 2021. g. tie iekļauti Limbažu novadā.
Alojas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Alojas un Staiceles pilsētu, Braslavas, Brīvzemnieku, Staiceles un Alojas pagastu.
Alšvangas pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. g., 1991. g. atjaunots ar nosaukumu - Alsungas pagasts.
Meijera pagasts pastāvēja bijušajā Alūksnes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Jaunannas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Sidgundas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rikteres pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā un neliela daļa — Allažu pagastā.
Rikteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Sidgundas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā, neliela daļa — Allažu pagastā.
Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā.
Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā.
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā.
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā.
subpolārās depresijas pazemināta gaisa spiediena apgabali; ziemeļu puslodē - Islandes un Aleutu depresija, dienvidu puslodē - subantarktiskās depresijas.
Krutupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Krutupe; Krūtupe.
Igrīve Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, augštece Liepnas pagastā, garums - 17 km, kritums - 16 m; Igrīva; Igrive.
Mālupe Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, izteka Jaunalūksnes pagastā; Purmaļu struts.
Liepkalni Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča.
Briede Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe.
Vucenupīte Pededzes kreisā krasta pieteka uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas.
Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe.
Sarkanīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, garums - 8 km; Ploskumu grāvis.
Vidupīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane.
Maiļupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Dambīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā, lejteces posmā Mālupes un Malienas pagasta robežupe, ieteka Mālupes pagastā, garums - 12 km.
Laikupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā pie Igaunijas robežas, atsevišķos posmos arī robežupe.
Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē.
Mālupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 8 km.
Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova.
Baltāsila grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Ponkuļu grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Alopecurus agrestis peļastīšu lapsastes "Alopecurus myosuroides" nosaukuma sinonīms.
Sloka Pērļupīte, Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Alūksnes novadā.
Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta.
pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku).
Alahanas klosteris piektā gadsimta ēku komplekss (_Alahan Manastırı_) Taura kalnos Turcijā, Merinas ila ziemeļrietumos.
kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes.
parastā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus ovinus").
ceriņu aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus syringae").
sārtā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus subrubescens").
Altafloresta d’Oesti pildēta Brazīlijā (_Alta Floresta d’Oeste_), Rodonijas štatā.
Akīka pilsāta Saūda Arābijā (_Al ʻAqīq_), Bāhas mintakā.
Albalate del Arsobispo pilsāta Spānijā (_Albalate del Arzobispo_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces ziemeļu daļā.
Fieri Pilsēta Albānijā ("Fieri"), ķarka administratīvais centrs, 55800 iedzīvotāju (2011. g.).
Kavaja Pilsēta Albānijā ("Kavaja"), Tirānas ķarkā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
Škodra Pilsēta Albānijā ("Shkodra"), ķarka administratīvais centrs, 82400 iedzīvotāju (2001. g.).
Ļušņa Pilsēta Albānijā, Fieri ķarkā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
Vļora Pilsēta Albānijā, ķarka administratīvais centrs, 77700 iedzīvotāju (2001. g.).
Eļbasani Pilsēta Albānijā, ķarka administratīvais centrs, 87800 iedzīvotāju (2001. g.).
Duresi Pilsēta Albānijā, ķarka administratīvais centrs, 99500 iedzīvotāju (2001. g.).
Korča Pilsēta Albānijas dienvidaustrumos, ķarkas administratīvais centrs, atrodas ieplakā \~900 m vjl., 51200 iedživotāju (2011. g.).
Ģirokastra Pilsēta Albānijas dienvidos ("Gjirokastra"), ķarkas administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2011. g.).
Berati Pilsēta Albānijas dienvidos, Osumi labajā krastā, ķarka administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju.
Ain Dehaba pilsēta Alžīrā (_Aïn Deheb_), Tijāratas vilājā.
Abādla pilsēta Alžīrijā (_Abadla_), Bešāras (Bečāras) vilājā, 13600 iedzīvotāju (2008. g.).
Abālesa pilsēta Alžīrijā (_Abalessa_), Tamanrāsetas reģionā, 9200 iedzīvotāju (2010. g.).
Adrāra pilsēta Alžīrijā (_Adrar_), vilājas administratīvais centrs.
Ain Azla pilsēta Alžirijā (_Aïn Azel_), Salīfas vilājas dienvidos.
Ain el Baida pilsēta Alžīrijā (_Aïn Beïda_), Ain Fakrūnas vilājā.
Ain Būsīfa pilsēta Alžīrijā (_Aïn Boucif_), Midījas vilājā.
Ain ed Defla pilsēta Alžīrijā (_Aïn Defla_), vilājas administratīvais centrs.
Ain el Ibla pilsēta Alžīrijā (_Ain El Beli_), Džilfas vilājā.
Ain el Berda pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Berd_), Sīdī Bil Abāsas vilājas ziemeļos.
Ain el Milha pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Melh_), Msīlas vilājas dienvidu daļā.
Ain et Turka pilsēta Alžīrijā (_Aïn el Tūrck_), Orānas vilājā, Vidusjūras piekrastē.
Ain Mlīla pilsēta Alžīrijā (_Aïn M'Lila_), Fakrūnas vilājas ziemeļu daļā.
Ain Ūlmāna pilsēta Alžīrijā (_Aïn Oulmene_), Satīfas vilājā.
Ain Visāra pilsēta Alžīrijā (_Aïn Oussera_), Džilfas vilājas ziemeļu daļā.
Ain Safra pilsēta Alžīrijā (_Aïn Sefra_), Naāmas vilājas dienvidu daļā.
Ain Tīmūšenta pilsēta Alžīrijā (_Aïn Témouchent_), vilājas administratīvais centrs.
Ain Tūta pilsēta Alžīrijā (_Aïn Touta_), Bātnas vilājā.
Ain Abida pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Abid_), Konstantinas štata dienvidaustrumos.
Ain Bisāma pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Bessem_), Būīras vilājā.
Ain el Hadžela pilsēta Alžīrijā (_Aïn-El-Hadjel_), Msīlas vilājas rietumu daļā.
Ain Fakrūna pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Fakroun_), vilājas administratīvais centrs.
Akbū pilsēta Alžīrijā (_Akbou_), Bidžājas vilājā.
Annāba pilsēta Alžīrijā (_Annaba_), osta Vidusjūras piekrastē, 410700 iedzīvotāju (2004. g.).
Arīsa pilsēta Alžīrijā (_Arris_), Bātnas vilājā.
Afrūna pilsēta Alžīrijā (_El Affroun_), Blīdas vilājā.
Amrija pilsēta Alžīrijā (_El Amria_), Ain Tīmūšentas vilājas ziemeļu daļā.
Ahdarīja pilsēta Alžīrijā (_Lakhdaria_), Būīras vilājā.
Arbā pilsēta Alžīrijā (_Larba_), Blīdas vilājā.
Bidžāja Pilsēta Alžīrijā ("Bejaїa"), Vidusjūras piekrastē, 173300 iedzīvotāju (2004. g.); senāk Bužī.
Širšāla Pilsēta Alžīrijā ("Cherchell"), Tibisas vilājā, kūrorts Vidusjūras krastā, 48000 iedzīvotāju (2008. g.), pastāv sākot no IV gs. p. m. ē.
Konstantina Pilsēta Alžīrijā ("Constantine"), valsts ziemeļaustrumu daļā, 544700 iedzīvotāju (2004. g.).
Gardāja Pilsēta Alžīrijā ("Ghardaia"), Sahāras ziemeļos, karavānu un autoceļu mezgls pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 128000 iedzīvotāju (2000. g.).
Vargla Pilsēta Alžīrijā ("Ouargla"), vilājas administratīvais centrs, 139900 iedzīvotāju (2004. g.).
Agvāta Pilsēta Alžīrijā (fr. _Laghouat_, angļu _Laghwat_), Sahāras Atlasu dienvidu nogāzē, pie Sahāras tuksneša ziemeļu malas, 135000 iedzīvotāju (2010. g.).
Timsāna Pilsēta Alžīrijā, 141600 iedzīvotāju (2004. g.).
Midija Pilsēta Alžīrijā, 145600 iedzīvotāju (2004. g.).
Blīda Pilsēta Alžīrijā, Alžīras piepilsēta tās dienvidrietumos, 180400 iedzīvotāju (2004. g.).
Zarzaitina Pilsēta Alžīrijā, kalnrūpniecības centrs Sahāras austrumos, pie Lībijas robežas, lielas naftas atradnes, naftas vads uz Sehiru (Tunisijā).
Džīdžila Pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras krastā, 106300 iedzīvotāju 1998. g.
Skīkda Pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 179500 iedzīvotāju (2004. g.).
Kenadza Pilsēta Alžīrijas rietumos ("Kenadsa"), Bešāras vilājā, 13500 iedzīvotāju (2008. g.).
Bešāra Pilsēta Alžīrijas rietumu daļā ("Beschar"), vilājas administratīvais centrs, 165000 iedzīvotāju (2008. g.).
Gālma pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Guelma"), vilājas administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2012. g.); Gelma.
Vinza Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Ouenza"), pie Tunisijas robežas, Tibisas vilājas ziemeļos, 52700 iedzīvotāju (2008. g.).
Tugūrta Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Touggourt"), tāda paša nosaukuma oāzē, Sahārā, autoceļu mezgls, 143300 iedzīvotāju (2009. g.).
Bātna Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumu daļā ("Batna"), vilājas administratīvais centrs, 285800 iedzīvotāju (2004. g.).
Biskra Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumu daļā, 201500 iedzīvotāju (2004. g.).
Satīfa Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumu daļā, 249700 iedzīvotāju (2004. g.).
Tibisa Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumu daļā, pie Tunisijas robežas, 180600 iedzīvotāju (2004. g.).
Asnama Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Asnam"), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa.
Harraša Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Harrach"), Alžīras piepilsēta, 238000 iedzīvotāju (2000. g.).
Tīzī Vuzū pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("Tizi Ouzou"), vilājas administratīvais centrs, 143900 iedzīvotāju (2008. g.).
Medeja Pilsēta Alžīrijas ziemeļos, vilājas administratīvais centrs, 123500 iedzīvotāju (1998. g.).
Erzīva Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Arzew"), naftas izvedosta Vidusjūras krastā, 91400 iedzīvotāju (2006. g.).
Muaskara Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Mascara"), vilājas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2008. g.).
Relīzāna Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Relizane"), vilājas administratīvais centrs, 123300 iedzīvotāju (2009. g.).
Tlemsena Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Tlemcen"), vilājas administratīvais centrs, 672500 iedzīvotāju (2008. g.).
Orāna Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, 837700 iedzīvotāju (2005. g.).
Mustegānima Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 146500 iedzīvotāju (2004. g.).
Benī Sāfa pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, zvejas osta Vidusjūras krastā.
Sidī Bil Abāsa pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Sidi-Bel-Abbes"), vilājas administratīvais centrs, 212900 iedzīvotāju (2008. g.).
Tijārata Pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Tiaret"), vilājas administratīvais centrs, 638000 iedzīvotāju (2009. g.).
Šelīfa Pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā, 157800 iedzīvotāju (2004. g.).
Džilfa Pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā, 181800 iedzīvotāju (2004. g.).
Aina pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos (_Al ʻAyn_), Abū Dabī emirātā, Omānas pierobežā, 444000 iedzīvotāju (2007. g.).
Alema pilsēta Argentīnā (_Alem_), Misjonesas provinces dienvidu daļā.
Aljena pilsēta Argentīnā (_Allen_), Rionegro provincē.
Altagrasija pilsēta Argentīnā (_Alta Gracia_), Kordovas provincē.
Alveara pilsēta Argentīnā (_Alvear_), Korrjentesas provincē, Urugvajas labajā krastā.
Alamo pilsēta ASV (_Alamo_), Kalifornijas štatā, 14570 iedzīvotāju (2010. g.).
Alamo pilsēta ASV (_Alamo_), Teksasas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
Alamogordo pilsēta ASV (_Alamogordo_), Ņūmeksikas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014.g.), 1945. g. 16. jūlijā tuksnesī netālu no tās uzspridzināja pirmo atombumbu.
Albertlī pilsēta ASV (_Albert Lea_), Minesotas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
Albukerke pilsēta ASV (_Albuquerque_), Ņūmeksikas štatā, 1619 m vjl., 557200 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleksandrija pilsēta ASV (_Alexandria_), Minesotas štatā, 11680 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleksandrija pilsēta ASV (_Alexandria_), Virdžīnijas štatā, Vašingtonas piepilsēta, 150500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1695. g.
Altamonta pilsēta ASV (_Altamont_), Oregonas štata dienvidos, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
Altamontspringsa pilsēta ASV (_Altamonte Springs_), Floridas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
Alabastera Pilsēta ASV ("Alabaster"), Alabamas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
Galfšorsa Pilsēta ASV ("Alabaster"), Alabamas štatā, Meksikas līča piekrastē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
Alameda Pilsēta ASV ("Alameda"), Sanfrancisko piepilsēta, 77700 iedzīvotāju (2014. g.), osta un jūras kara bāze Sanfrancisko līča austrumu krastā.
Olbani Pilsēta ASV ("Albany"), Džordžijas štatā, 75800 iedzīvotāju (2014. g.).
Olbani Pilsēta ASV ("Albany"), Ņujorkas štata administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2014. g.).
Olbani Pilsēta ASV ("Albany"), Oregonas štatā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.).
Albemārla Pilsēta ASV ("Albemarle"), Ziemeļkarolīnas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Albertvila Pilsēta ASV ("Albertville"), Alabamas štatā, 21450 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleksandersitija Pilsēta ASV ("Alexander City"), Alabamas štatā, 14850 iedzīvotāju (2014. g.).
Elisa Pilsēta ASV ("Alice"), Teksasas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
Alaiansa Pilsēta ASV ("Alliance"), Ohaio štatā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
Alpīna Pilsēta ASV ("Alpena"), Mičiganas štatā, 10250 iedzīvotāju (2014. g.).
Alpaina Pilsēta ASV ("Alpine"), Jūtas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
Oltona Pilsēta ASV ("Alton"), Ilinoisas štatā, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
Oltona Pilsēta ASV ("Alton"), Teksasas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Altūna Pilsēta ASV ("Altoona"), Aiovas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
Altūna Pilsēta ASV ("Altoona"), Pensilvānijas štatā, Apalačos 353 m vjl., 45600 iedzīvotāju (2014. g.).
Altusa Pilsēta ASV ("Altus"), Oklahomas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
Korinta Pilsēta ASV ("Alvin"), Teksasas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Enistona Pilsēta ASV ("Anniston"), Alabamas štatā, 22450 iedzīvotāju (2014. g.).
Atensa Pilsēta ASV ("Athens"), Alabamas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Etmora Pilsēta ASV ("Atmore"), Alabamas štata dienvidu daļā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Alabamas štatā, 60250 iedzīvotāju (2014. g.).
Besemera Pilsēta ASV ("Bessemer"), Alabamas štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Birmingema Pilsēta ASV ("Birmingham"), Alabamas štatā, 212200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kordeleina Pilsēta ASV ("Coeur d'Alene"), Aidaho štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalmena Pilsēta ASV ("Cullman"), Alabamas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
Defni Pilsēta ASV ("Daphne"), Alabamas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
Dikeitura Pilsēta ASV ("Decatur"), Alabamas štatā, 55500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dotana Pilsēta ASV ("Dothan"), Alabamas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.).
Enterpraisa Pilsēta ASV ("Enterprise"), Alabamas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.).
Jūfola Pilsēta ASV ("Eufaula"), Alabamas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Fērhopa Pilsēta ASV ("Fairhope"), Alabamas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
Florensa Pilsēta ASV ("Florence"), Alabamas štatā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.).
Foli Pilsēta ASV ("Foley"), Alabamas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Fortpeina Pilsēta ASV ("Fort Payne"), Alabamas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Gadsdena Pilsēta ASV ("Gadsden"), Alabamas štatā, 36300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hārtsela Pilsēta ASV ("Hartselle"), Alabamas štatā, 14450 iedzīvotāju (2014. g.).
Hūvera Pilsēta ASV ("Hoover"), Alabamas štatā, 84300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hantsvila Pilsēta ASV ("Huntsville"), Alabamas štatā, 188200 iedzīvotāju (2014. g.).
Džeksonvila Pilsēta ASV ("Jacksonville"), Alabamas štatā, 12250 iedzīvotāju (2014. g.).
Džespera Pilsēta ASV ("Jasper"), Alabamas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Losalamosa Pilsēta ASV ("Los Alamos"), Ņūmeksikas štatā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Alabamas štatā, 46450 iedzīvotāju (2014. g.).
Makelistera Pilsēta ASV ("McAlester"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Makalena Pilsēta ASV ("McAllen"), Teksasas štatā, Riograndes kreisajā krastā, 138600 iedzīvotāju (2014. g.).
Milbruka Pilsēta ASV ("Millbrook"), Alabamas štatā, 15170 iedzīvotāju (2014. g.).
Mobila Pilsēta ASV ("Mobile"), Alabamas štatā, osta Meksikas līča ziemeļos, 195100 iedzīvotāju (2014. g.).
Montgomeri Pilsēta ASV ("Montgomery"), Alabamas štata administratīvais centrs, osta Alabamas kreisajā krastā, 200500 iedzīvotāju (2014. g.).
Maslšolsa Pilsēta ASV ("Muscle Shoals"), Alabamas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūolbani Pilsēta ASV ("New Albany"), Indiānas štatā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.).
Opelaika Pilsēta ASV ("Opelika"), Alabamas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
Oksforda Pilsēta ASV ("Oxford"), Alabamas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ozarka Pilsēta ASV ("Ozark"), Alabamas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pelema Pilsēta ASV ("Pelham"), Alabamas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
Fīnikssitija Pilsēta ASV ("Phenix City"), Alabamas štatā, 13570 iedzīvotāju (2014. g.).
Pitsburga Pilsēta ASV ("Pittsburgh"), Pensilvānijas štatā, osta Ohaijo upes sākumā (pie Alegeini un Monongahilas satekas), 305400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pretvila Pilsēta ASV ("Prattville"), Alabamas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pričarda Pilsēta ASV ("Prichard"), Alabamas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentolbansa Pilsēta ASV ("Saint Albans"), Rietumvirdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Skotsboro Pilsēta ASV ("Scottsboro"), Alabamas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
Selma Pilsēta ASV ("Selma"), Alabamas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
Silakoga Pilsēta ASV ("Sylacauga"), Alabamas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
Taladīga Pilsēta ASV ("Talladega"), Alabamas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Tilmenskornera Pilsēta ASV ("Tillman's Corner"), Alabamas štatā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
Troja Pilsēta ASV ("Troy"), Alabamas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
Taskalūsa Pilsēta ASV ("Tuscaloosa"), Alabamas štatā, 96100 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestelisa Pilsēta ASV ("West Allis"), Viskonsinas štatā, 60600 iedzīvotāju (2014. g.).
Alentauna pilsēta ASV (angļu val. _Allentown_), Pensilvānijas štatā, 119100 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleksandrija pilsēta ASV, Luiziānā (_Alexandria_), Redriveras labajā krastā, 48200 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1805. g.
Alikuruna pilsēta Austrālijā (_Ali Curung_), Ziemeļu teritoriju vidusdaļā.
Olbani Pilsēta Austrālijā ("Albany"), Rietumaustrālijas štata dienvidos, 34000 iedzīvotāju (2015. g.).
Olberi Pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, Marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.).
Kanbera Pilsēta Austrālijā ("Canberra"), Austrālijas Savienības galvaspilsēta, atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Austrālijas Alpos 600 m vjl., 324000 iedzīvotāju (2006. g.).
Alisspringsa Pilsēta Austrālijas vidienē ("Alice Springs"), Ziemeļu teritorijā, 25200 iedzīvotāju (2012. g.), līdz 1933. g. saucās Stjuarta.
Allentštaiga Pilsēta Austrijā ("Allentsteig"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Altheima Pilsēta Austrijā ("Altheim"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Althofene Pilsēta Austrijā ("Althofen"), Karintijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Insbruka Pilsēta Austrijā ("Innsbruck"), Tiroles federālās zemes administratīvais centrs, Alpos pie Innas, 122500 iedzīvotāju (2013. g.), tūrisma un ziemas sporta centrs, 1964. un 1976. g. notika Ziemas olimpiskās spēles, universitāte (dib. 1669. g.), pilsētas tiesības no 1239. g.
Kapfenberga Pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Širvana Pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastā, pilsētas tiesības kopš 1954. g., padomju laikā saucās Alibairamli.
Altavista pilsēta Belizā (_Alta Vista_), valsts vidusdaļas austrumos.
Ālsta Pilsēta Beļģijā (flāmu _Aalst_, franču _Alost_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, Dandras krastos, 82600 iedzīvotāju (2013. g.), vecākais rātsnams Beļģijā (~1225. g.), hospitālis (1242. g.).
Elalto Pilsēta Bolīvijā ("El Alto"), Lapasas piepilsēta, 903100 iedzīvotāju (2015. g.).
Alagoinjaša pilsēta Brazīlijā (_Alagoinhas_), Baijas štata austrumos.
Altamira pilsēta Brazīlijā (_Alatmira_), Paras štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Šingu krastos.
Albukerke pilsēta Brazīlijā (_Albuquerque_), Matugrosu du Sulas štata rietumos, Paragvajas labajā krastā.
Alkantara pilsēta Brazīlijā (_Alcântara_), Maraņaunas štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna Sanmarkusa līča ziemeļu piekrastē.
Alsinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alcinópolis_), Matugrosu du Sulas štata ziemeļu daļā.
Alegri pilsēta Brazīlijā (_Alegre_), Espiritu Santu štata dienvidu daļā.
Alegreti pilsēta Brazīlijā (_Alegrete_), Riugrandi du Sula štata dienvidrietumu daļā.
Alenparaiba pilsēta Brazīlijā (_Além Paraíba_), Minasžeraisas štata dienvidaustrumu daļā.
Alenkera pilsēta Brazīlijā (_Alenquer_), Paras štatā.
Alfenasa pilsēta Brazīlijā (_Alfenas_), Minasžeirasas štata dienvidrietumu daļā.
Aljansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā (_Aliança do Tocantins_), Tokantinsas štatā.
Aljansa pilsēta Brazīlijā (_Aliança_), Amazonasas štata dienvidu daļā.
Almasa pilsēta Brazīlijā (_Almas_), Tokantinsas štatā.
Almeirima pilsēta Brazīlijā (_Almeirim_), Paras štatā pie Paru upes ietekas Amazonē.
Almenara pilsēta Brazīlijā (_Almenara_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā.
Alpinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alpinópolis_), Minasžeraisas štata dienvidrietumu daļā.
Altafloresta pilsēta Brazīlijā (_Alta Floresta_), Matugrosu štata ziemeļu daļā.
Altuaragvaja pilsēta Brazīlijā (_Alto Araguaia_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
Altuboavista pilsēta Brazīlijā (_Alto Boa Vista_), Matugrosu štata austrumos.
Altugarsasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Garças_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
Altuparaizu di Gojasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Paraíso de Goiás_), Gojasas štata ziemeļu daļā.
Altuparaizu pilsēta Brazīlijā (_Alto Paraíso_), Rondonijas štatā.
Altuparnaiba pilsēta Brazīlijā (_Alto Parnaíba_), uz Maraņaunas un Pjaui štata robežas.
Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
Altusa pilsēta Brazīlijā (_Altos_), Pjaui štatā.
Alvarainsa pilsēta Brazīlijā (_Alvarães_), Amazonasas štatā, Amazones labajā krastā.
Alvorada d’Uesti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada d’Oeste_), Rondonijas štatā.
Alvorada du Norti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada do Norte_), Gojasas štata austrumos.
Alvorada pilsēta Brazīlijā (_Alvorada_), Tokantinsas štata dienvidrietumu daļā.
Arapiraka pilsēta Brazīlijā (_Arapiraca_), Alagoasas štatā.
Masejo Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio.
Alfatara pilsēta Bulgārijā (_Alfatar_), Silistras apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
Alindao pilsēta Centrālāfrikas Republikā (_Alindao_), Lejaskoto prefektūrā.
Puentealto Pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.).
Allinge-Sanvīga pilsēta Dānijā (_Allinge-Sandvig_), Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salā, 1630 iedzīvotāju (2014. g.).
Senderborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Alsas salas dienvidrietumos, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
Alivalnorta pilsēta Dienvidāfrikā (_Aliwal North_), Austrumkāpas provinces ziemeļos.
Portelizabeta Pilsēta Dienvidāfrikā ("Port Elizabeth"), Austrumkāpas provincē, osta Indijas okeāna Algoas līča krastā, 312400 iedzīvotāju (2011. g.).
Albērtinija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Albertinia_), Rietumkāpas provinces dienvidu daļā.
Aleksandērbāja pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alexanderbaai_), Ziemeļkāpas provinces ziemeļrietumos, netālu no Atlantijas okeāna piekrastes un Namībijas robežas.
Alkmāra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alkmaar_), Mpumalanas provincē.
Losalkarrisosa Pilsēta Dominikānas Republikā ("Los Alcarrizos"), Santodomingo piepilsēta, 263900 iedzīvotāju (2012. g.).
Ali Sabīha pilsēta Džibutijā (_Ali Sabīh_), valsts dienvidos, Etiopijas pierobežā.
Agemījīna pilsēta Ēģiptē (_Al Ajamīyīn_, _Al Ajamiyyin_, العجميين), Faijūmas muhāfazā.
Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā.
Faijūma Pilsēta Ēģiptē ("Al Fayyūm"), muhāfazas administratīvais centrs, 305000 iedzīvotāju (2005. g.).
Gīza Pilsēta Ēģiptē ("Al Jīzah"), Nīlas kreisajā krastā, Kairas dienvidrietumu piepilsēta, 3440800 iedzīvotāju (2005. g.).
Kusaira Pilsēta Ēģiptē ("Al Qusayr"), osta Sarkanās jūras krastā, \~50000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kefr ed Dauvāra pilsēta Ēģiptē, Aleksandrijas muhāfazā, 273400 iedzīvotāju (2005. g.).
Alemketema pilsēta Etiopijā (_'Alem Ketema_), Amaras muhāfazas dienvidu daļā.
Alaba Kolito pilsēta Etiopijā (_Alaba Kʾolito_), Dienvidu tautu kililā.
Alamata pilsēta Etiopijā (_Alamat’a_), Tigrajas kilila dienvidaustrumos.
Alabata pilsēta Filipīnās (_Alabat_), Kesonas reģionā, Lamonas līča salā.
Alabela pilsēta Filipīnās (_Alabel_), Mindanao salas dienvidos, Sarangani līča krastā.
Alkala pilsēta Filipīnās (_Alcala_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē.
Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē.
Legaspi Pilsēta Filipīnās ("Legaspi"), Bikolas reģiona Albajas provincē, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.).
Amberjēanbižē pilsēta Francijā (_Ambérieu-en-Bugey_), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā.
Anmasa pilsēta Francijā (_Annemasse_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.).
Annonē pilsēta Francijā (_Annonay_), Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamenta ziemeļu daļā.
Antiba pilsēta Francijā (_Antibes_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
Apta pilsēta Francijā (_Apt_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamentā.
Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa.
Ēkslebēna Pilsēta Francijā ("Aix-les-Bains"), Ronas-Alpu reģiona Savojas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.).
Albī pie Šerānas Pilsēta Francijā ("Albi"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas departamentā, Tarnas upes krastos, 48900 iedzīvotāju (2010. g.).
Alforvila Pilsēta Francijā ("Alfortville"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.).
Arla Pilsēta Francijā ("Arles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem.
Obaņa Pilsēta Francijā ("Aubagne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.).
Burganbresa Pilsēta Francijā ("Bourg-en-Bresse"), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.).
Burguēnžaljē Pilsēta Francijā ("Bourgoin-Jallieu"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
Brona Pilsēta Francijā ("Bron"), Ronas reģiona Ronas-Alpu departamentā, 38700 iedzīvotāju (2010. g.).
Kāņa Pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.).
Kaljuīra et Kjūira pilsēta Francijā ("Caluire-et-Cuire"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41200 iedzīvotāju (2010. g.).
Kannas Pilsēta Francijā ("Cannes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 73200 iedzīvotāju (2010. g.).
Karpantrā Pilsēta Francijā ("Carpentras"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
Kavaijona Pilsēta Francijā ("Cavaillon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.).
Šamberī Pilsēta Francijā ("Chambéry"), Ronas-Alpu reģiona Savojas departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.).
Desīna Šarpjē pilsēta Francijā ("Décines-Charpieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
Dragiņāna Pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.).
Eširola Pilsēta Francijā ("Échirolles"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 35700 iedzīvotāju (2010. g.).
Fontēna Pilsēta Francijā ("Fontaine"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
Frēžī Pilsēta Francijā ("Fréjus"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 51800 iedzīvotāju (2010. g.).
Gapa Pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.).
Gardāna Pilsēta Francijā ("Gardanne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.).
Grasa Pilsēta Francijā ("Grasse"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.).
Grenoble Pilsēta Francijā ("Grenoble"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 155600 iedzīvotāju (2010. g.).
Jēra Pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.).
Istre Pilsēta Francijā ("Istres"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 42500 iedzīvotāju (2010. g.).
Lekannē Pilsēta Francijā ("La Cannet"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.).
Lasiota Pilsēta Francijā ("La Ciotat"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
Lagarda Pilsēta Francijā ("La Garde"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.).
Laseina Pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.).
Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
Manoska Pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.).
Mariņāna Pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.).
Martiga Pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
Meizjē Pilsēta Francijā ("Meyzieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.).
Mantona Pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.).
Miramā Pilsēta Francijā ("Miramas"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.).
Montelimāra Pilsēta Francijā ("Montélimar"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.).
Monlisona Pilsēta Francijā ("Montluçon"), Overņas reģiona Aljē departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
Ojonaksa Pilsēta Francijā ("Oyonnax"), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā, 22600 iedzīvotāju (2010. g.).
Oranža Pilsēta Francijā ("Orange"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīza departamentā, 29100 iedzīvotāju (2010. g.).
Ulēna Pilsēta Francijā ("Oullins"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.).
Rijē Lapapa pilsēta Francijā ("Rillieux-la-Pape"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30000 iedzīvotāju (2010. g.).
Roāna Pilsēta Francijā ("Roanne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.).
Romāna pi Izēras pilsēta Francijā ("Romans-sur-Isere"), Ronas-Alpu reģiona Droma departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.).
Senšamona Pilsēta Francijā ("Saint-Chamond"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentetjēna Pilsēta Francijā ("Saint-Étienne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 171300 iedzīvotāju (2010. g.).
Senžēnī Lavāla pilsēta Francijā ("Saint-Genis-Laval"), Ronas-Alpu reģiona Rona departamentā, 20400 iedzīvotāju (2010. g.).
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senpriē Pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senrafaela Pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.).
Senfuā pie Lionas pilsēta Francijā ("Sainte-Foy-lès-Lyon"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.).
Salondeprovansa Pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.).
Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.).
Tononlebēna Pilsēta Francijā ("Thonon-les-Bains"), Ronas-Alpu reģiona Augšsavoja departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.).
Tulona Pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.).
Vallorīsa Pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
Voanvelīna Pilsēta Francijā ("Vaulx-en-Velin"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41400 iedzīvotāju (2010. g.).
Vēnizjē Pilsēta Francijā ("Vénissieux"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 59800 iedzīvotāju (2010. g.).
Višī Pilsēta Francijā ("Vichy"), Overņas reģiona Aljē departamentā, 24800 iedzīvotāju (2010. g.).
Vjenna Pilsēta Francijā ("Vienne"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilfranša pie Sonas pilsēta Francijā ("Villefranche-sur-Saone"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilērbāna Pilsēta Francijā ("Villeurbanne"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 145100 iedzīvotāju (2010. g.).
Vitrole Pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
Mezona Alfora pilsēta Francijā (“Maisons-Alfort”), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 52900 iedzīvotāju (2010. g.).
Mulēna Pilsēta Francijā (fr. "Moulins"), Overņas provinces Aljē departamentā, <20000 iedzīvotāju (2010. g.).
Ansī pilsēta Francijas austrumos (_Annecy_), Savojas Alpu rietumu daļā, Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.).
Šamonī Pilsēta Francijas austrumos ("Chamonix"), Monblāna ziemeļu piekājē, Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā 1035 m vjl., 9800 iedzīvotāju (2015. g.).
Liona Pilsēta Francijas austrumos (fr. val. "Lyon"), osta pie Ronas un Sonas satekas, Ronas-Alpu reģiona Ronas departamenta administratīvais centrs, 484300 iedzīvotāju (2010. g.).
Aviņona Pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Avignon"), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.).
Valansa Pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Valence"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 63400 iedzīvotāju (2010. g.).
Alesa Pilsēta Francijas dienvidos (_Alès_), Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.); Alē.
Nica Pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem.
Marseļa Pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju.
Alansona Pilsēta Francijas ziemeļrietumos ("Alençon"), Lejasnormandijas reģiona Ornas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.), mežģīņu ražošana un mežģīņu muzejs.
Alivere pilsēta Grieķijā (_Alivėri_), Evijas salā, Petaliju līča piekrastē.
Aleksandrupole pilsēta Grieķijā (_Αλεξανδρούπολη_, _Alexandroūpoli_), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļā, Trāķijas jūras piekrastē, 72700 iedzīvotāju (2011. g.).
Gurdžaani Pilsēta Gruzijā ("Gurjaani"), Kahetijas mharē, Alazani upes ielejā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kvareli Pilsēta Gruzijas austrumos, Alazani ielejā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
Cnori Pilsēta Gruzijas austrumos, Alazani upes ielejā, 6700 iedzīvotāju (2012. g.).
Alanda pilsēta Indijā (_Aland_), Karnātakas štata ziemeļu daļā.
Alandura pilsēta Indijā (_Alandur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumos, Bengālijas līča piekrastē.
Alāpalli pilsēta Indijā (_Alāpalli_), Madhja Pradēšas štata dienvidos.
Alībāga pilsēta Indijā (_Alībāg_), Mahārāštras štatā, Arābijas jūras piekrastē.
Aliradžpura pilsēta Indijā (_Aliraipur_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumos.
Almora pilsēta Indijā (_Almora_), Utarakhandas štata dienvidaustrumu daļā.
Alonga pilsēta Indijā (_Along_), Arunāčala Pradēšas štatā.
Alota pilsēta Indijā (_Alot_), Madhjas Pradēšas štata ziemeļrietumu daļā.
Alvara pilsēta Indijā (_Alwar_), Radžastānas štata austrumu daļā.
Ālapuža pilsēta Indijas dienvidos (_Alappuzha_), Keralas štatā, osta Malabaras krastā, 174000 iedzīvotāju (2011. g.); Allepi.
Alahanpandžana pilsēta Indonēzijā (_Alahanpanjang_), Rietumsumatras štatā, Sumatras salas rietumu piekrastē pie Mentavai šauruma.
Alī el Garbī pilsēta Irākā (_‘Alī al Gharbī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos.
Amādīja pilsēta Irākā (_Al ‘Amādīyah_), Kurdistānā, Dahūkas muhāfazā; kurdu valodā - Amēdī (_Amêdî_).
Alema pilsēta Irākā (_Al ʻAlam_), Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras kreisajā krastā.
Altunkupri pilsēta Irākā (_Altun Kupri_), Kurdistānā, Erbīlas muhāfazā; kurdu - Pirdē.
Kūta Pilsēta Irākā ("Al Kūt"), Vāsitas muhāfazas administratīvais centrs, 296300 iedzīvotāju (2003. g.).
Amāra pilsēta Irākas dienvidaustrumos (_Al ‘Amārah_), Tigras kreisajā krastā, Meisānas muhāfazas administratīvais centrs, 344000 iedzīvotāju (2003. g.).
Basra Pilsēta Irākas dienvidaustrumos (arābu val. "Al-Basrah"), Šatelarabas krastā, 90 km no Persijas līča, muhāfazas administratīvais centrs, 837000 iedzīvotāju (2007. g.).
Alāmarvdašta pilsēta Irānā (_‘Alā’ Marvdasht_), Fārsas ostāna dienvidrietumu daļā.
Alīābāda pilsēta Irānā (_‘Alīābād_), Golestānas ostānā.
Aleštara pilsēta Irānā (_Aleshtar_), Luristānas ostānā.
Alīgūdarza pilsēta Irānā (_Alīgūdarz_), Luristānas ostāna austrumos.
Alvāna pilsēta Irānā (_Alvān_), Hūzestānas ostānā.
Alvanda pilsēta Irānā (_Alvand_), Kazvīnas ostānā.
Akvi Terme pilsēta Itālijā (_Ácqui Terme_), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
Alba pilsēta Itālijā (_Alba_), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 30900 iedzīvotāju (2014. g.).
Altamura pilsēta Itālijā (_Altamura_), Apūlijas reģiona Bari provincē, 69900 iedzīvotāju (2014. g.).
Alāno Pilsēta Itālijā ("Alanno"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Alasio Pilsēta Itālijā ("Alassio"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Alatri Pilsēta Itālijā ("Alatri"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
Alba Adriatica pilsēta Itālijā ("Alba Adriatica"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Albanella Pilsēta Itālijā ("Albanella"), Kampānijas reģiona Salemo provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Albano Laciāle pilsēta Itālijā ("Albano Laziale"), Lacio reģiona Romas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
Albenga Pilsēta Itālijā ("Albenga"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Alvērobello Pilsēta Itālijā ("Alberobello"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Albinjāzego Pilsēta Itālijā ("Albignasego"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
Albīno Pilsēta Itālijā ("Albino"), Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Albisola Suoeriore pilsēta Itālijā ("Albisola Superiore"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Alesāno Pilsēta Itālijā ("Alessano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Alēčio Pilsēta Itālijā ("Alezio"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5650 iedzīvotāju (2014. g.).
Algēro pilsēta Itālijā ("Alghero"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.); Lalgera.
Alife Pilsēta Itālijā ("Alife"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
Aliste Pilsēta Itālijā ("Aliste"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Altavilla Vičentīna pilsēta Itālijā ("Altavilla Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Altofonte Pilsēta Itālijā ("Altofonte"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Alvito Pilsēta Itālijā ("Alvito"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
Alčāno Lombardo pilsēta Itālijā ("Alzano Lombardo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Arko Pilsēta Itālijā ("Arco"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
Bresanone Pilsēta Itālijā ("Bressanone"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
Bruniko Pilsēta Itālijā ("Brunico"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kjūza Pilsēta Itālijā ("Chiusa"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Glorenča Pilsēta Itālijā ("Glorenza"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 900 iedzīvotāju (2014. g.).
Laivesa Pilsēta Itālijā ("Laives"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
Leviko Terme pilsēta Itālijā ("Levico Terme"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
Merāno Pilsēta Itālijā ("Merano"), Trentīno-Alto Adidže reģiona Bolcāno provincē, 37800 iedzīvotāju (2014. g.).
Novi Ligūre pilsēta Itālijā ("Novi Ligure"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ovada Pilsēta Itālijā ("Ovada"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ponte nelle Alpi pilsēta Itālijā ("Ponte nelle Alpi"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Riva del Garda pilsēta Itālijā ("Riva del Garda"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
Rovereto Pilsēta Itālijā ("Rovereto"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sansalvatore Monferata pilsēta Itālijā ("San Salvatore Monferato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sant'Endžidio del Monte Albīno pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio del Monte Albino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("Sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
Tortona Pilsēta Itālijā ("Tortona"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
Trento Pilsēta Itālijā ("Trento"), Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 115700 iedzīvotāju (2014. g.).
Valenca Pilsēta Itālijā ("Valenza"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vipiteno Pilsēta Itālijā ("Vipiteno"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjana delji Albanēzi pilsēta Itālijā (“Piana degli Albanesi”), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
Bolcāno Pilsēta Itālijas ziemeļos ("Bolzano"), Alpos, Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
Bergāmo Pilsēta Itālijas ziemeļos, Lombardijā, Alpu piekājē, provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1815. g.
Alesandrija pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (_Alessándria_), Pjemontas reģionā, Tanāras krastos, provinces administratīvais centrs, 89400 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleksandrija pilsēta Jamaikā (_Alexandria_), Sentenas pagastā.
Hudeida Pilsēta Jemenā ("Al Hudaydah"), muhāfazas administratīvais centrs, osta Sarkanās jūras krastā, 447900 iedzīvotāju (2004. g.).
Mukella Pilsēta Jemenā ("Al Mukallā"), Hadramautas muhāfazas administratīvais centrs, 198700 iedzīvotāju (2004. g.).
Muha Pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Al Mukhā"), osta Sarkanās jūras krastā, 16800 iedzīvotāju (2005. g.).
Ain el Beida pilsēta Jordānijā (_Al Ayn al Baydā'_), Tafīlas muhāfazā.
Akaba pilsēta Jordānijas dienvidos (_Al ʻAqabah_), Sarkanās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.).
Akme pilsēta Kanādā (_Acme_), Albertas provincē.
Albanela pilsēta Kanādā (_Albanel_), Kvebekas provincē.
Alistona pilsēta Kanādā (_Alliston_), Ontārio provinces dienvidu daļā.
Alma pilsēta Kanādā (_Alma_), Kvebekas provincē, Senžana ezera austrumu piekrastē.
Anzaka pilsēta Kanādā (_Anzac_), Albertas provincē.
Aperheirivera pilsēta Kanādā (_Upper Hay River_), Albertas provinces ziemeļrietumu daļā.
Letbridža Pilsēta Kanādā ("Lethbridge"), Albertas provincē, Klinšu kalnu piekājē. 92700 iedzīvotāju (2016. g.).
Medisinheta Pilsēta Kanādā ("Medicine Hat"), Albertas provinces dienvidaustrumos, Sautsaskačevanas krastos, 63300 iedzīvotāju (2015. g.).
Kalgari Pilsēta Kanādā (angļu val. "Calgary"), Albertas provincē 1045 m vjl., Bovas krastos, Klinšu kalnu piekājē 1045 m vjl., 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Pīsrivera Pilsēta Kanādā, Albertas provincē, 6729 iedzīvotāji (2011. g.).
Edmontona Pilsēta Kanādā, Albertas provinces administratīvais centrs, 730400 iedzīvotāju (2006. g.).
Haura Pilsēta Katarā ("Al Khor"), Kataras pussalas austrumu piekrastē, 213600 iedzīvotāju (2010. g.).
Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos.
Algha Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga.
Taldikorghana Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala administratīvais centrs, 135900 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
Išarala Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
Ištebe Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Tekeli Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Esika Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 38440 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Žarkenta Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 42800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1891. g.
Talghara Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
Sarkanta Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Kapšaghaja Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaskelena Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 64600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Alahvela pilsēta Kostarikā (_Alajuela_), provinces administratīvais centrs, 42900 iedzīvotāju (2006. g.).
Alepe pilsēta Kotdivuārā (_Alépé_), Lagūnas reģiona austrumos.
Aleksandrova pilsēta Krievijā (_Aleksandrov_), Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence.
Aleksandrovska Pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk_), Permas novadā, Litvas upes krastos, 1500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1783. g.
Aleksandrovska-Sahaļinska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk-Sahalinskij_), Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Ardona pilsēta Krievijā (_Ardon_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.; Eridona.
Gornoaltaiska Pilsēta Krievijā ("Gorno-Altajsk"), Altaja Republikā, 61400 iedzīvotāju (2014. g.).
Novoaltaiska Pilsēta Krievijā, Altaja novada ziemeļos, Obas labajā krastā, 71000 iedzīvotāju (2014. g.), tilts pār Obu savieno ar Barnaulu.
Slavgoroda Pilsēta Krievijā, Altaja novada ziemeļrietumos, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
Gorņaka Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Belokuriha Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
Rubcovska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 147400 iedzīvotāju (2014. g.).
Jarovoje Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleiska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Zarinska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
Aļeiska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Aļejas upes krastos, 29500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1913. g.
Bijska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Bijas krastos, 204000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1709. g. kā cietoksnis, pilsētas tiesības kopš 1782. g.
Kameņa pie Obas pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
Zmeinogorska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Rūdu Altajā, Korobļihas un tās pietekas Zmejovkas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Belogorska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja.
Svobodnija Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, osta Zejas labajā krastā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Aleksejevska.
Alatira Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
Barnaula Pilsēta Krievijā, piestātne Obas kreisajā krastā, pie Barnaulkas ietekas Obā, Altaja novada administratīvais centrs, 600100 iedzīvotāju (2007. g.).
Šahti Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 237400 iedzīvotāju (2014. g.), 1881.-1920. g. saucās Aleksandrovska-Gruševska.
Tommota Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Alapajevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
Mozdoka Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
Alagira Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, pie Osetijas Kara ceļa, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1850. g.
Beslana Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labajā krastā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Digora Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ursdonas kreisajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vladikaukāza Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas galvaspilsēta, 308300 iedzīvotāju (2014. g.), 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g. saucās Ordžonikidze, 1944.-1954. g. - Dzaudžikava.
Ahmedī pilsēta Kuveitā (_Al Aḩmadī_), muhāfazas administratīvais centrs, 19000 iedzīvotāju (2006. g.).
Alihe pilsēta Ķīnā (_Alihe_), Heilundzjanas provinces ziemeļrietumu daļā.
Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos.
Altanemēla pilsēta Ķīnā (_Altan Emeel_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
Altanšireta pilsēta Ķīnā (_Altan Shiret_), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Ordosas aimakā.
Alahaka pilsēta Ķīnā, Iles kazahu autonomās prefektūras Altajas vilajeta ziemeļu daļā.
Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
Gadāmisa Pilsēta Lībijā ("Ghadāmis"), oāze un pilsēta Lībijas ziemeļrietumos pie Alžīrijas un Tunisijas robežas, \~10000 iedzīvotāju (2011. g.).
Adema pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos (_Al ʻAdam_), uz dienvidiem no Tubrukas.
Abjāra pilsēta Lībijas ziemeļu daļā (_Al Abyār_, الأبيار), aptuveni 50 km uz austrumiem no Bengāzī, \~32500 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentalbana Pilsēta Lielbritānijā ("St Albans"), Anglijā, 140600 iedzīvotāju (2011. g.).
Daugi pilsēta Lietuvā ("Daugai"), Alītas apriņķī, Alītas rajona pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Simna pilsēta Lietuvā ("Simnas"), Alītas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 1440 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
Varēna pilsēta Lietuvā ("Varėna"), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9080 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Veisieji pilsēta Lietuvā ("Veisiejai"), Alītas apriņķa Lazdiju rajona pašvaldībā, 1390 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Druskininki pilsēta Lietuvas dienvidos ("Druskininkai"), Alītas apriņķī, Nemunas labajā krastā, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 12800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Lazdiji pilsēta Lietuvas dienvidrietumos (_Lazdijai_), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 4400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1597. g.
Alīta pilsēta Lietuvas dienvidu daļā ("Alytus"), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
Eša pie Alzetas pilsēta Luksemburgas Lielhercogistes dienvidos ("Esch-sur-Alzette"), 29900 iedzīvotāju (2011. g.); Ešuelzehta.
Anusibe Anala pilsēta Madagaskarā (_Anosibe an’Ala_), Tomasinas provinces dienvidrietumu daļā.
Alorsetara pilsēta Malaizijā (_Alor Setar_), Malakas pussalas rietumu krastā, Kedahas štata administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2010. g.).
Šahalama Pilsēta Malaizijā ("Shah Alam"), Selanoras štata administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.).
Ahfīra pilsēta Marokā (_Ahfir_), Austrumu reģiona ziemeļaustrumos, pie Alžīrijas robežas.
Aravī pilsēta Marokā (_Al Aaroui_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā.
Alega pilsēta Mauritānijā (_Aleg_), Braknas vilājas administratīvais centrs.
Alamosa pilsēta Meksikā (_Alamos_), Sonoras pavalsts dienvidos.
Albertoalvarado Aramburo pilsēta Meksikā (_Alberto Alvarado Arámburo_), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos.
Albertoovjedomota pilsēta Meksikā (_Alberto Oviedo Mota_), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, Kolorādo lejteces labajā krastā.
Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Čivavas pavalstī.
Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Tamaulipasas pavalstī.
Aljende pilsēta Meksikā (_Allende_), Koavila de Saragosas pavalstī.
Aljende pilsēta Meksikā (_Allende_), Nuevoleonas pavalstī.
Altamira pilsēta Meksikā (_Altamira_), Tamaulipasas pavalsts dienvidaustrumos.
Altamirano pilsēta Meksikā (_Altamirano_), Gerrero pavalsts ziemeļrietumu daļā.
Altara pilsēta Meksikā (_Altar_), Sonoras pavalstī.
Altotonga pilsēta Meksikā (_Altotonga_), Verakrusas de Ignasio de la Ljave pavalstī.
Alvarado pilsēta Meksikā (_Alvarado_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, Kampečes līča krastā.
Altaja pilsēta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka administratīvais centrs.
Altušangane pilsēta Mozambikā (_Alto Changane_), Gazas provinces dienvidu daļā.
Altumolokve pilsēta Mozambikā (_Alto Molócuè_), Zambezijas provinces ziemeļaustrumu daļā.
Almelo pilsēta Nīderlandē (_Almelo_), Overeiselas provincē, osta pie Overeiselas kanāla un Tventes kanāla atzara, 72500 iedzīvotāju (2014. g.).
Almere pilsēta Nīderlandē (_Almere_), Flevolandes provincē, 196300 iedzīvotāju (2014. g.).
Albergena Pilsēta Nīderlandē ("Albergen"), Overeiselas provincē, 3540 iedzīvotāju (2014. g.).
Alblaserdāma Pilsēta Nīderlandē ("Alblasserdam"), Dienvidholandes provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
Alfena Pilsēta Nīderlandē ("Alphen aan den Rijn"), Dienvidholandes provincē, 107100 iedzīvotāju (2014. g.).
Alfena Pilsēta Nīderlandē ("Alphen"), Ziemeļbrabantes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Altvēterheide Pilsēta Nīderlandē ("Altweerterheide"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkmāra Pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos ("Alkmaar"), Ziemeļholandes provincē, Ziemeļholandes kanāla krastā, 94900 iedzīvotāju (2014. g.).
Aliade pilsēta Nigērijā (_Aliade_), Benue štata vidusdaļā.
Almadžiri pilsēta Nigērijā (_Almajiri_), Kano štatā.
Alta pilsēta Norvēģijā (_Alta_), Finnmarkas filkē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.).
Alofi pilsēta Okeānijā (_Alofi_), Niue salā, ar Jaunzēlandi brīvi asociētas valsts administratīvais centrs, 580 iedzīvotāju (2006. g.).
Alīpura pilsēta Pakistānā (_Alīpur_), Pendžābas provincē.
Alotau pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Alotau_), Milnbejas provinces administratīvais centrs, atrodas Jaungvinejas salas austrumu galā, starp Gošena šaurumu un Milna līci.
Aljansakristjana pilsēta Peru (_Alianza Cristiana_), Loreto raģiona rietumu daļā.
Činča Alta pilsēta Peru ("Chincha Alta"), Ikas reģionā, 153600 iedzīvotāju (2007. g.).
Aleksandrova Kujavska pilsēta Polijā (_Aleksandrów Kujawski_), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1879. g.; Kujāvijas Aleksandrova.
Aleksandrova Ludzka pilsēta Polijā (_Aleksandrów Łódzki_), Lodzas vojevodistē, 21200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1822. g.; Lodzas Aleksandrova.
Albufeira pilsēta Portugālē (_Albufeira_), Faru apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2011. g.).
Alkasera du Sala pilsēta Portugālē (_Alcácer do Sal_), Setubalas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
Alkobasa pilsēta Portugālē (_Alcobaça_), Leirijas apgabalā, 56700 iedzīvotāju (2011. g.).
Alžuštrela pilsēta Portugālē (_Aljustrel_), Bežas apgabalā.
Almeirima pilsēta Portugālē (_Almeirim_), Santareimas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.).
Albergarija a Velja pilsēta Portugālē ("Albergaria-a-Velha"), Aveiru apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.).
Alfena Pilsēta Portugālē ("Alfena"), Portu apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2011. g.).
Argūba pilsēta Rietumsahārā (_Al Argoub_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē.
Abruda Pilsēta Rumānijā ("Abrud"), Albas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajuda Pilsēta Rumānijā ("Aiud"), Albas žudecā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
Oknamureša Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
Blaža Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
Kudžira Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 21400 iedzīvotāju (2011. g.).
Baja de Arješa pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
Tejuša Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kimpeni Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
Zlatna Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
Sebeša Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
Aleksandrija pilsēta Rumānijas dienvidos (_Alexandria_), Teleormanas žudeca administratīvais centrs, 45400 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1834. g.
Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.).
Hufūfa Pilsēta Saūda Arābijā ("Al Hufūf"), Šerkījas mintakā, 287800 iedzīvotāju (2004. g.).
Džubeila Pilsēta Saūda Arābijā ("Al Jubayl"), Šerkījas mintakā, 222500 iedzīvotāju (2004. g.).
Katīfa Pilsēta Saūda Arābijā ("Al Qatif"), osta Persijas līča krastā, 404200 iedzīvotāju (2011. g.).
Medīna Pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba.
Aleksandrovaca pilsēta Serbijā (_Aleksandrovac_), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
Aleksinaca pilsēta Serbijā (_Aleksinac_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.).
Abū Kemāla pilsēta Sīrijā (_Abū Kamāl_, arī _Al Bukamal_, البو كمال), Deir ez Zoras muhāfazas dienvidaustrumos, Eifrātas labajā krastā, netālu no Irākas robežas.
Akraka pilsēta Sīrijā (_Al ʻAkrak_), Latākijas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē.
Lādikīja Pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija.
Kusaira Pilsēta Sīrijā ("Al Qusayr"), Homsas muhāfazā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kāmišlī Pilsēta Sīrijas ziemeļaustrumos ("Al Qāmishlī"), Hasekas muhāfazā, 184200 iedzīvotāju (2004. g.).
Haleba Pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos (arābu val. "Halab", turku val. "Aleppo"), Kuveikas krastos, muhāfazas centrs, 1,6 mlj. iedzīvotāju (2007. g.); Alepo; Alepa.
Alajervi pilsēta Somijā (_Alajärvi_), Dienvidpohjanmā reģionā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Alavusa pilsēta Somijā (_Alavus_), Dienvidpohjanmā reģionā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē.
Alakuasa pilsēta Spānijā (_Alacuas_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
Alba de Tormesa pilsēta Spānijā (_Alba de Tormes_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē.
Alboraja pilsēta Spānijā (_Alboraya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā (_Alcala de Guadaira_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkala la Reala pilsēta Spānijā (_Alcala la Real_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkanara pilsēta Spānijā (_Alcanar_), Katalonijas autonomā reģiona Taragonas provinces dienvidos.
Alkanjisa pilsēta Spānijā (_Alcañiz_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā.
Alkantariļa pilsēta Spānijā (_Alcantarilla_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkantarilja pilsēta Spānijā (_Alcantarilla_), Mursijas autonomajā reģionā, Mursijas rietumu piepilsēta.
Alkarasa pilsēta Spānijā (_Alcaraz_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provinces rietumu daļā.
Alkaudete pilsēta Spānijā (_Alcaudete_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces dienvidrietumu daļā.
Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā (_Alcázar de San Juan_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alsira pilsēta Spānijā (_Alcira_), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkobendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides apgabala Madrides provincē, 112200 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkovendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides autonomajā apgabalā, Madrides ziemeļu piepilsēta.
Alkorkona pilsēta Spānijā (_Alcorcón_), Madrides apgabala Madrides provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkorisa pilsēta Spānijā (_Alcorisa_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā.
Alkveskara pilsēta Spānijā (_Alcuéscar_), Estremaduras autonomā reģiona Kaseresas provinces dienvidos.
Aldaja pilsēta Spānijā (_Aldaya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
Aldeadavila de la Rivera pilsēta Spānijā (_Aldeadávila de la Ribera_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provinces ziemeļrietumos, netālu no Portugāles robežas.
Alfafara pilsēta Spānijā (_Alfafar_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alfaro pilsēta Spānijā (_Alfaro_), Larjohas autonomā apgabala austrumos.
Alfasa del Pi pilsēta Spānijā (_Alfaz del Pi_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alhesirasa pilsēta Spānijā (_Algeciras_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā.
Alhemesi pilsēta Spānijā (_Algemesi_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Alžemezi pilsēta Spānijā (_Algemesí_), Valensijas autonomajā apgabala Valensijas provincē.
Alhete pilsēta Spānijā (_Algete_), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alama de Mursija pilsēta Spānijā (_Alhama de Murcia_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā (_Alhaurin de la Torre_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
Aļarisa pilsēta Spānijā (_Allariz_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē.
Almansa pilsēta Spānijā (_Almansa_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
Almasora pilsēta Spānijā (_Almassora_), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
Almasana pilsēta Spānijā (_Almazán_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala austrumu daļā.
Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
Almonte pilsēta Spānijā (_Almonte_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
Almunjekara pilsēta Spānijā (_Almuñécar_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
Altea pilsēta Spānijā (_Altea_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
Alčasu pilsēta Spānijā (_Altsasu_), Navarras autonomā apgabala rietumos; spāņu valodā - Alsasva.
Alzira pilsēta Spānijā (_Alzira_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas provincē.
Amesa pilsēta Spānijā (_Ames_), Galisijas autonomā apgabala Alkoruņas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
Aspe pilsēta Spānijā (_Aspe_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
Adra Pilsēta Spānijā ("Adra"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.).
Benidorma Pilsēta Spānijā ("Benidorm"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalpe Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpa.
Kalpa Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpe.
Kampeljo Pilsēta Spānijā ("Campello"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kreviļenta Pilsēta Spānijā ("Crevillente"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
Denja Pilsēta Spānijā ("Denia"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.).
Elehido Pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
Elda Pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.).
Elča Pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče.
Eljina Pilsēta Spānijā ("Hellin"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ibi Pilsēta Spānijā ("Ibi"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mučamela Pilsēta Spānijā ("Muchamiel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
Nihara Pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
Novelda Pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Orivela Pilsēta Spānijā ("Orihuela"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 83400 iedzīvotāju (2014. g.).
Petrela Pilsēta Spānijā ("Petrel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
Posuelo de Alarkona pilsēta Spānijā ("Pozuelo de Alarcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 84400 iedzīvotāju (2014. g.).
Rohalesa Pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
Santapola Pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
Torrevjeha Pilsēta Spānijā ("Torrevieja"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 91400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vikara Pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Villahojosa Pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
Viljarrovledo Pilsēta Spānijā ("Villarrobledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
Viljena Pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkoja pilsēta Spānijas dienvidaustrumos (_Alcoy_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alvasete pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.).
Almerija pilsēta Spānijas dienvidos (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas.
Fāšira Pilsēta Sudānā ("Al Fāshir"), Ziemeļdārfūras vilājas administratīvais centrs, 263200 iedzīvotāju (2012. g.).
Albina pilsēta Surinamā (_Albina_), Maroveines distrikta administratīvais centrs.
Altdorfa pilsēta Šveicē (_Altdorf_), Ūrī kantona administratīvais centrs, 9000 iedzīvotāju (2013.).
Altštetene pilsēta Šveicē (_Altstätten_), Sanktgallenes kantonā.
Afolterne pie Albidas pilsēta Šveicē ("Affoltern am Albis"), Cīrihes kantonā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Alšvīle Pilsēta Šveicē ("Allschwil"), Bāzeles lauku kantonā, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
Altštātene Pilsēta Šveicē ("Altstaetten"), Sanktgallenes kantonā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktmorica Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Moritz", vācu "Sankt Moritz", it. "San Maurizio", retoromāņu "San Murezzan"), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ališaņa pilsēta Taivānā (_Alishan_), Dzjaji un Naņtou apriņķī.
Monastīra Pilsēta Tunisijas austrumos ("Al Munastīr"), Vidusjūras krastā, vilājas administratīvais centrs, 93300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kairavāna Pilsēta Tunisijas Republikā ("Al Qayrawān"), vilājas administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2004. g.).
Kasraina Pilsēta Tunisijas rietumos ("Al Qasrayn"), vilājas administratīvais centrs, 439200 iedzīvotāju (2014. g.).
Bādža Pilsēta Tunisijas ziemeļos, pie Tunisas-Annabas (Alžīrijā) autoceļa, vilājas administratīvais centrs, dibināta 1. gs. p. m. ē.
Alašehira pilsēta Turcijā (_Alaşehir_), Manisas ilā, 48100 iedzīvotāju (2013. g.).
Albajraka pilsēta Turcijā (_Albayrak_), Vanas ila dienvidaustrumos.
Aliaga pilsēta Turcijā (_Aliağa_), Izmiras ilā, Egejas jūras Čandarli līča dienvidu piekrastē.
Altinjajla pilsēta Turcijā (_Altinyayla_), Burduras ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Altinjajla pilsēta Turcijā (_Altinyayla_), Sivasas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Altinezi pilsēta Turcijā (_Altınözū_), Hatajas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Aladža Pilsēta Turcijā ("Alaca"), Čorumas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Alačakaja Pilsēta Turcijā ("Alacakaya"), Elazīgas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Aladāga Pilsēta Turcijā ("Aladaģ"), Adanas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Alanja Pilsēta Turcijā ("Alanya"), Antaljas ilā, 104600 iedzīvotāju (2013. g.).
Alapli pilsēta Turcijā ("Alaplı"), Zonguldakas ilā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Alikahja Pilsēta Turcijā ("Alikahya"), Kodžaeli ilā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
Almusa Pilsēta Turcijā ("Almus"), Tokatas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Alpu Pilsēta Turcijā ("Alpu"), Eskišehiras ilā, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Altinekina Pilsēta Turcijā ("Altinekin"), Konjas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Altunhisara Pilsēta Turcijā ("Altunhisar"), Nīgdes ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Aludžra Pilsēta Turcijā ("Alucra"), Giresunas ilā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Aloi pilsēta Ugandā (_Aloi_), valsts ziemeļu daļā.
Davosa Pilsēta un kūrorts Šveices Alpos ("Davos"), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpu ielejā, 1560 m vjl., Eiropas augstākā pilsēta, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Almada Pilsēta un muncipilitāte Portugālē ("Almada"), Težu estuāra dienvidu krastā, iepretim Lisabonai, 174000 iedzīvotāju (2011. g.).
Vāda pilsēta un oāze Alžīrijas austrumos (_El Oued_), vilājas administratīvais centrs, 134700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sitka Pilsēta un osta ASV ("Sitka"), Aļaskas štata dienvidaustrumu daļā, Aleksandra arhipelāga Baranova salā, Klusā okeāna piekrastē, 8900 iedzīvotāju (2015. g.).
Albertirša Pilsēta Ungārijā ("Albertirsa"), Peštas meģē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Albštate pilsēta Vācijā (_Albstadt_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.).
Altdorfa pilsēta Vācijā (_Altdorf bei Nürnberg_), Bavārijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.); Altdorfa pie Nirnbergas.
Altdorfa pie Nirnbergas pilsēta Vācijā (_Altdorf bei Nürnberg_), Bavārijas federālajā zemē; Altdorfa.
Altenburga pilsēta Vācijā (_Altenburg_), Tīringenees federālajā zemē, 40 km uz dienvidiem no Leipcigas, 33000 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 976. g.
Altenkirhene pilsēta Vācijā (_Altenkirchen_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6150 iedzīvotāju (2013. g.).
Altentreptova pilsēta Vācijā (_Altentreptow_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Altetinga pilsēta Vācijā (_Altötting_), Bavārijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Alceja pilsēta Vācijā (_Alzey_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
Alfelde Pilsēta Vācijā ("Alfeld am Leine"), Lejassaksijas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Allendorfa Pilsēta Vācijā ("Allendorf"), Hesenes federālajā zemē, 4150 iedzīvotāju (2013. g.).
Allštate Pilsēta Vācijā ("Allstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Alpīrsbaha Pilsēta Vācijā ("Alpirsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Alsdorfa Pilsēta Vācijā ("Alsdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46300 iedzīvotāju (2013. g.).
Alsfelde Pilsēta Vācijā ("Alsfeld"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
Alslebene Pilsēta Vācijā ("Alsleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Altena Pilsēta Vācijā ("Altena"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
Altenberga Pilsēta Vācijā ("Altenberg"), Saksijas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Altenšteiga Pilsēta Vācijā ("Altensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
Altlandsberga Pilsēta Vācijā ("Altlandsberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
Alcenava Pilsēta Vācijā ("Alzenau"), Bavārijas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzodene-Allendorfa Pilsēta Vācijā ("Bad Sooden-Allendorf"), Hesenes federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Celle Pilsēta Vācijā ("Celle"), Lejassaksijas zemē, Alleres krastos, 68500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gava-Algesheima Pilsēta Vācijā ("Gau-Algesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Imenštate Pilsēta Vācijā ("Immenstadt im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
Iznī Pilsēta Vācijā ("Isny im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kemptene Pilsēta Vācijā ("Kempten im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 65000 iedzīvotāju (2013. g.).
Leitkirhe Algavā pilsēta Vācijā ("Leutkirch im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lindenberga Pilsēta Vācijā ("Lindenberg im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Fērdene Pilsēta Vācijā ("Verden am Aller"), Lejassaksijas federālajā zemē, 26700 iedzīvotāju (2013. g.).
Vangene Pilsēta Vācijā ("Wangen im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
Alingsosa pilsēta Zviedrijā (_Alingsås_), Vesterjētlandes lēnē, 24500 iedzīvotāju (2010. g.).
Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs.
Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms.
Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m.
Nāzupu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 70 m, kultūrslānis nav konstatēts un izmantošanas laiks nav zināms.
Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms.
Baznīcas kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes labajā krastā starp 2 stāvām gravām, augstums - 25 m, garums - 50-60 m, dienvidaustrumu pusē nocietināts ar puslokveida valni (augstums - 1-2 m) un grāvi (platums - 9 m, dziļums - 3-4 m), kas savieno abas gravas.
Dižgabala kalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungā, starp Dzirnavu ezeru un Pils ielu, tas ir savrups, 8-10 m augsts, ovāls paugurs, plakums - 22 x 54 m, \~4 m zem plakuma līmeņa visapkārt pilskalnam ir \~8 m plata terase.
Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns.
Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”).
Liņķe Piņķupīte, Alokstes pieteka.
eolipils Pirmais tvaika mašīnas prototips, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekštecis, ko 1. gs. izveidoja sengrieķu zinātnieks Aleksandrijas Hērons.
Mindeles apledojums pirmais viduspleistocēna apledojums Alpos, laikā kad Latvijā bija Lētīžas apledojums.
muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm.
Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m.
Čulišmanas plakankalne plakankalne Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, vidējais augstums 1800-2200 m, lielākais - 3148 m, līdz 1900-2100 m vjl. lapegļu taiga, augstāk - krūmu tundra.
Ukoks Plakankalne Altajā, Krievijas Altaja novadā, augstums - >2800 m, stepe (ganības), kalnu tuksnesis un kalnu tundra.
Alšas plato plakankalne Ķīnas centrālās daļas ziemeļos (_Alxa Gaoyuan_), dienvidos no Mongolijas.
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross.
Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni.
Ziemera valnis plašs vaļņveida pacēlums Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraines austrumu malā, garums — 5 km, platums — 1,5 km, absolūtais augstums — 218,5 m vjl., relatīvais augstums — 48 m.
Pīdmonts Plato Apalaču dienvidaustrumu priekškalnēs ("Piedmont"), ASV, starp Hudzonas un Alabamas upi, platums - 50-200 km, virsa līdzena (40-400 m), ar atsevišķām atliku paugurainēm (700 m).
Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi).
Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m.
Čatirdags Platoveida masīvs Krimas kalnu Galvenajā grēdā pie Aluštas, augstums - 1527 m.
Jaunslaviešu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā.
Slaviešu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā.
Slavišu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā.
polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu.
plotus Plotus alle - mazā alka "Alle alle" nosaukuma sinonīms.
galiņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
gāliņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
peļaste Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
polīši Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
timotiņš Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai.
sakne polinomam p(x) sakne ir mainīgā x vērtība x=c, kurai p( c )=0. Algebriskam vienādojumam p(x)=0 sakne ir skaitlis x=c, kas to apmierina.
Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali.
Aljē prefektūra Francijā (_Allier_), Overņas reģiona ziemeļos.
Olssola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants.
Olussola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants.
Aļbertovka Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Albertovka" nosaukuma variants.
Prēduļeva Prīduļeva, skrajciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
altvitnieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Altvite" (arī - "Altovite") iedzīvotāji.
Proški Prošku ezers - atrodas Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,7 ha.
Albaja province Filipīnās (_Albay_), Bikolas reģionā, Lusonas salas dievidaustrumu daļā.
Trento Province Itālijā ("Provincia autonoma di Trento"), Trentīno-Alto Adidžes reģionā, platība - 6212 kvadrātkilometru, 534400 iedzīvotāju (2012. g.).
Alesandrija province Itālijas Pjemontas reģionā (_Provincia di Alessandria_), platība — 3560 km2, 440600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 190 komūnās.
Alesandrijas province province Itālijas Pjemontas reģionā (_Provincia di Alessandria_), platība — 3560 km2, 440600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 190 komūnās.
Alakanta province Spānijā (_Alacant_), Valensijas apgabala dienvidos.
Alvasete province Spānijā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā.
Almerija province Spānijā (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā.
Pullānu ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā.
Pullanu ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā.
Pullana ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā.
Pulānu ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā.
Pullandorf Pullēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
porejs Puravs - sīpolu suga ("Allium porrum").
puravi Puravs - sīpolu suga ("Allium porrum").
Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs.
Alminas pussala pussala Āfrikas ziemeļrietumos, izvirzījums Alvoranas jūrā, tās dienvidrietumos, Gibraltāra šauruma dienvidaustrumos, Spānijas teritorija.
Beringa jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā, starp Āziju un Ziemeļameriku, ar Komandoru un Aleutu salām dienvidos, platība – 2,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 4190 m.
Purskulsdorf Pušenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
zivjdzenītis Putnu klases krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums, parasti dzīvo tropos, 14 ģinšu, 91 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
alks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Alcidae"), sīki līdz vidēji lieli jūras putni, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā jūrā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga.
Putras ezers Putrsezers, ezers Alsungas un Īvandes pagastā.
vidējā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea x intermedia"), kas ir Alpu un lielās raganzālītes hibrīds.
Alītas rajons rajons Lietuvā (_Alytaus rajonas_), Alītas apriņķa sastāvā, robežojas ar Varēnas un Lazdiju rajonu, kā arī ar Kauņas un Viļņas apriņķi.
kroklapas Rasaskrēsliņi ("Alchemilla").
rasenītes Rasaskrēsliņi ("Alchemilla").
rožrētiņi Rasaskrēsliņi ("Alchemilla").
skreteliņi Rasaskrēsliņi ("Alchemilla").
kroķlapiņa Rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
alpīnais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla alpina").
sarkankātu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla erythropoda").
zilganais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla glaucescens syn. Alchemilla glaucescens").
slaidais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla gracilis syn. Alchelmilla micans").
mīkstais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla mollis").
kalnu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla monticola syn. Alchelmilla pastoralis").
parastais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla vulgaris").
aldrovanda Raseņu dzimtas ģints ("Aldrovanda").
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte.
Reggen Reģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona.
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas.
Igilizana Relīzāna - pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Ighil Izane").
ladīnieši Retu romāņi, Alpu pirmiedzīvotāji, retu pēcnācēji.
aleksandropolieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandropole" iedzīvotāji.
Katmaja rezervāts rezervāts ASV ("Katmai National Monument"), Aļaskā, Aleutu grēdā, dibināts 1918. g., platība - 10790 kvadrātkilometru, darbīgs vulkāns, augstums - 2047 m.
medus riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria escharoides", syn. "Alnicola melinoides").
tumšbrūnā riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria scolecina", syn. "Alnicola scolecina").
oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms).
Pieobas plato Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa, Obas kreisajā krastā, Krievijas Altaja novadā, augstums - 250-260 m, ko saposmo Barnaulkas, Kamalas, Kulundas un Burlas ielejas (līdz 80-120 m dziļas).
Alberta privilēģija Rīgas bīskapa Alberta Gotlandes vācu tirgotājiem 1211. g. piešķirtā privilēģija tirdzniecībai Rīgā bez muitas nodevām.
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
Terešku strauts Robežstrauts, Alūksnes pieteka.
coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam.
Romeškalns Romeškalna ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars.
Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni.
Numitors Romiešu mitoloģijā - Eneja pēctecis, Albalongas karalis, Romula un Rema vectēvs.
Silvijs romiešu mitoloģijā - pirmais Albalongas valdnieks, Lavīnijas dēls, kuru Lavīnija dzemdējusi mežā (tāpēc viņam vārds, kas nozīmē "mežainis").
Horāciji romiešu mitoloģijā - trīs brāļi - trīņi, kas karā ar Albalongu cīnījās ar trijiem saviem brālēniem.
Jūls Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja dēls, kas kopā ar tēvu ieradās Itālijā un vēlāk kļuva par valdnieku paša dibinātajā Albalongas pilsētā.
Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis.
altejroze Rožu alceja ("Alcea rosea").
rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
Rulles Rulles ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha.
Runču ezers Runcu ezers Alsviķu pagastā.
Līvu savienība sabiedriska organizācija ("Līvõd Īt"), atrodas Rīgā, Alksnāja ielā 3, dibināta 1923. g. 2. aprīlī Mazirbē, tās mērķis ir lībiešu etniskās pašapziņas stiprināšana, karogs zaļbaltzils Latvijas valsts karoga proporcijās.
Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Admiralitātes sala sala Aleksandra arhipelāgā ASV, Aļaskas štata dienvidaustrumos.
Unalaška Sala Aleutu salu austrumos (ASV Aļaskas štatā), platība - 2782 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 2035 m (darbīgs vulkāns), krastos fjordi; Analaska.
Cepurīte Sala Alūksnes ezerā.
Pilssala Sala Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidrietumu līcī, platība - 9,9 ha, uz salas viduslaiku pils drupas, estrāde un stadions, ar sauszemi savieno tilts.
Adaka sala ASV (_Adak Island_), Aleutu salu Andrejanova salās.
Amļa sala ASV (_Amlia Island_), Aleutu salu Andrejanova salu austrumu daļā, Aļaskas štata teritorija.
Alegransa sala Atlantijas okeānā (_Alegranza_), Kanāriju salu ziemeļaustrumos, Spānijas teritorija.
Alnēne sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Alnön_), Zviedrijas piekrastē, pie Indālselvenas ietekas jūrā.
Aleksandras Zeme sala Barenca jūras ziemeļos (_Zemlja Aleksandry_), Franča Jozefa Zemes rietumos, Krievijas teritorija.
Alsa sala Dānijā (_Als_), Mazajā Beltā, Dānijas arhipelāga dienvidrietumos, platība - 314 km^2^, 51300 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 81 m augsta morēnu pauguraine, 1864.-1920. g. piederēja Vācijai.
Alutoka sala Grenlandes rietumu piekrastē (_Aluttoq_), dienvidos un dienvidrietumos apskalo Kekertarsūpas līcis, ziemeļrietumos Vargata šaurums.
Albatrosa sala Indijas okeānā (_Albatross_), Maurīcijas teritorija.
Alanbesara sala Indonēzijā (_Alang Besar, Pulau_), atrodas Sumatras salas austrumu piekrastē, Riau provinces ziemeļu daļā.
Revijahihedo sala sala Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā (“Revillagigedo Island”), Aleksandra arhipelāgā, ASV Aļaskas štata dienvidos.
Amčitka sala Klusā okeāna ziemeļrietumos (_Amchitka Island_), Aleutu salu rietumu daļā, Retu salu grupas dienvida, ASV teritorija.
Agata sala Klusajā okeānā (_Agattu Island_), ASV teritorija, Aleutu salu rietumos esošo Nīru salu dienvidos.
Alamagana sala Klusajā okeānā (_Alamagan_), Marianas salās, Ziemeļu Marianas Salās (ASV).
Alehandro Selkērka sala sala Klusajā okeānā (_Alejandro Selkirk, Isla_), Huana Fernandesa salu rietumos, Čīles teritorija.
Alofi sala Klusajā okeānā (_Alofi_), Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā Volisa un Futuna.
Amukta sala Klusajā okeānā (_Amukta Island_), Aleutu salu Foksu salu rietumos.
Niue Sala Klusajā okeānā ("Niue"), Polinēzijā, uz austrumiem no Tongas, Jaunzēlandes valdījums, platība - 263 kvadrātkilometri, 1354 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Alofi, administratīvais iedalījums - 14 ciemu.
Alifuši sala Maldīvu salās (_Alifushi_), Rā atola ziemeļu daļā.
Alsta sala Norvēģu jūras piekrastē (_Alsta_), Novēģijas Nūrlannes filkes teritorija.
Abū Alī sala sala Persijas līča rietumu piekrastē (_Abū ‘Alī, Jazīrat_), Sauda Arābijā, Šerkījas mintakā.
Alikudi sala Tirēnu jūrā (_Alicudi_), Lipāru salu rietumos, Itālijas teritorija.
Lielalksnīte Sala Usmas ezera rietumu daļā, starp Moricsalu un Viskūžu salu, platība - 33 ha, ietilpst Moricsalas rezervātā; Alksnīte; Lielais Alksnis.
Alonnisa sala Ziemeļsporādu salās (_Alónnisos, Nísos_), Egejas jūras rietumu daļā, Grieķijas teritorija.
Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte.
Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte.
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
alšenieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Alši" (senāk - "Alšumuiža") iedzīvotāji.
Andrejanova salas salu grupa Aleutu salu vidusdaļā (_Andreanof Islands_), ASV teritorija.
Alkatraziša salu grupa Atlantijas okeāna rietumu piekrastē (_Alcatrazes, Ilha do_), Brazīlijas Sanpaulu štata teritorija.
Ārējās salas salu grupa Indijas okeānā (_Outer Islands_), Seišelu salu rietumu daļa, ietver Aldabras, Farkuaru un Alfonsa salas.
Aloras salas salu grupa Indonēzijā (_Alor, Kepulauan_), daļa no Mazajām Zunda salām, atdala Savu jūru no Bandas jūras.
Dānijas arhipelāgs salu grupa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru — Zēlande, Fīna, Lollanna, Langelanna, Falstera, Mena, Alsa.
Poopo ezers sāļezers Centrālajos Andos (sp. val. "Lago de Poopo"), Bolīvijā, Altiplano augstkalnu līdzenumā 3690 m vjl., platība - 2500-3000 kvadrātkilometru (mainās sezonāli), dziļums - līdz 5 m, lietus sezonā līmenis ceļas līdz 20 m.
Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m.
Ploskumu grāvis Sarkanīte, Alūksnes pieteka.
Setifa Satīfa - pilsēta Alžīrijā.
Albiorikss Saturna pavadonis ("Albiorix"), vidējais attālums no planētas - 1618200 km, izmēri - 32 km.
Amdeds sausgulne (vādī) Alžīrijā (_Amded, Oued_), Tamanrāsetas vilājā.
Arifdžī sausgultne Alžīrijā (_Arefdji, Oued_), Tīndūfas vilājas ziemeļaustrumos.
Alberga sausgultne Austrālijā (_Alberga_), Dienvidaustrālijas štata ziemeļu daļā, lietus periodā Makambas labā krasta pieteka.
Allākī sausgultne Ēģiptē (_ʻAllāqī, Wādī al_), augštece Sudānā, lietus periodā ietek Nāsira (Nasera) ezerā, Nīlas labā krasta pieteka.
Alāmarvdašta sausgultne un ūdenstece Irānā (_‘Alāmarcdasht, Rūd-e_), Fārsas ostāna dienvidrietumos, lietus sezonā Mandas kreisā krasta pieteka.
Ķiploka upīte savieno Ķiploku ezeru un Sudalezeru Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Čakmarija Savienojumā "Čakmarijas iela" - Aleksandra Čaka un Marijas iela Rīgā.
Savoja Savojas Alpi - kalnu grēda Rietumalpos, Francijas Dienvidaustrumos, vairāki augstkalnu kristālisko iežu masīvi, augstākā virsotne - Monblāns (4809 m).
Aleksandras sēklis sēklis Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā (_Alexandra Bank_), Filipīnu un Malaizijas strīdus teritorija.
ariāņi Sekta, kura neatzina Kristus dievišķību, ariānisma piekritēji, dibinājis Aleksandrijas kristiešu garīdznieks Ārijs.
Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam.
Aleksandra valnis sena nocietinājumu sistēma Irānas ziemeļos (_Wall of Alexander_), Golestānā.
taurīni Sena tauta, kas dzīvoja Alpu rietumu daļā, kur tagad Turīnas pilsēta.
litiķi Senajā Aleksandrijā zinātnieki, kas nodarbojās ar visādu sarežģītu jautājumu izšķiršanu.
reti Senas ķeltu-illīriešu ciltis, kas dzīvoja Alpos; 15 g. p. m. ē. pakļāva romieši.
Aureliāns Senās Romas imperators (Aurelian; 214.-275. g.); Palmiras karagājiena laikā viņa karavīri nodedzināja Aleksandrijas muzeju.
Alkajs Sengrieķu dzejnieks (Alcaeus of Mytilene; ap 620. g. - ap 580. g. p m. ē.).
Albalonga Seno latīņu galvenā pilsēta Itālijā ("Alba Longa"), dibinājis viens no Eneja dēliem, ap 600. g. p. m. ē. to izpostījuši romieši.
Timgada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Timgad"), ko dibinājis Trajāns 100. g. p. m. ē., no VII gs. - drupas.
Kalabenihammada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, dibināta 1007. g., Hammadīdu galvaspilsēta līdz 1090. g., tagad drupas (aizsargmūris, signāltornis, mošeja, tiltu un pils kompleks no XI gs.).
Džemila Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, ko romieši dibināja 96. g. (Kikula), tagad drupas.
Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas.
Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu.
Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala.
Melhirs Sezonas sāļezers Alžīrijas Sahāras austrumos, platība - 6700 kvadrātkilometru, ieplakas dibens - 26 m zjl., lietus sezonā (ziemā) īslaicīga ūdenspieplūde, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
Sidībelabesa Sidī Bil Abāsa, pilsēta Alžīrijā.
barzaks Siena bez vārtiem, kas atdala debesis no Allāha troņa; sūfiju tēlu valodā tā apzīmē mistisko šķērsli starp cilvēku un Dievu, kuru var pārvarēt ar garīgajiem vingrinājumiem.
Ausmas Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
allažmuižnieki Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" iedzīvotāji.
ezerkalnieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" iedzīvotāji.
grundulieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Grunduļi" iedzīvotāji.
klintieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Klintis" iedzīvotāji.
plānupieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Plānupe" iedzīvotāji.
silciemieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Silciems" iedzīvotāji.
skaistkalnieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalns" iedzīvotāji.
stīverieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Stīveri" iedzīvotāji.
zvirgzdieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Zvirgzdi" iedzīvotāji.
allažnieki Siguldas novada Allažu pagasta iedzīvotāji.
Draudzība Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Egļupe" bijušais nosaukums.
santīms Sīkaudas vienība Alžīrijā, vienāda ar 0,01 Alžīrijas dināru.
kintars Sīknaudas vienība Albānijā, bija vienāda ar 0,01 leku, izņemta no apgrozības.
vīliņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea").
villiņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea").
Melderu grāvis Silakroga grāvis, Alauksta un Tauna savienojums.
silikātu modulis silīcija dioksīda (SiO~2~) masas attiecība pret alumīnija un dzelzs oksīda masu (Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe.
alepa Sinkrētiska reliģiska kustība Japānā (angļu "Aleph"), apvieno gk. budisma un kristietības elementus, dibināta 1987. g.
sīpoli Sīpols ("Allium").
šalote Sīpolu ģints suga ("Allium ascalonicum"), kurai katrs sīpols sastāv no vairākiem maziem sīpoliņiem; maiga garša.
ķiploks Sīpolu ģints suga ("Allium sativum"), viengadīgs vai divgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
laksis Sīpolu ģints suga ("Allium ursinum"), savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var izmantot uzturā; mežloks.
Aflatunas sīpols sīpolu suga ("Allium afluatense").
baltmatainais sīpols sīpolu suga ("Allium albopilosum").
šķautnainais sīpols sīpolu suga ("Allium angulosum").
purpursarkanais sīpols sīpolu suga ("Allium atropurpureum").
zilganais sīpols sīpolu suga ("Allium caeruleum syn. Allium azureum").
lavandzilais sīpols sīpolu suga ("Allium caesium syn. Allium urseolatum").
dārza sīpols sīpolu suga ("Allium cepa").
Kristofa sīpols sīpolu suga ("Allium christophii").
batunsīpols Sīpolu suga ("Allium fistulosum"), saukta arī lielais loksīpols.
zeltainais sīpols sīpolu suga ("Allium flavum").
milzu sīpols sīpolu suga ("Allium giganteum").
Karatau sīpols sīpolu suga ("Allium karataviense").
Maksimoviča sīpols sīpolu suga ("Allium maximowiczii").
Moli sīpols sīpolu suga ("Allium moly").
kalnu sīpols sīpolu suga ("Allium montanum").
narcisziedu sīpols sīpolu suga ("Allium narcissiflorum").
melnais sīpols sīpolu suga ("Allium nigrum").
krūmāju sīpols sīpolu suga ("Allium oleraceum").
augstkalnu sīpols sīpolu suga ("Allium oreophyllum").
puravs Sīpolu suga ("Allium porrum"), divgadīgs garšaugs ar platām, plakanām lapām.
maurloks Sīpolu suga ("Allium schoenoprasum"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
lullītis Sīpolu suga ("Allium scorodoprasum"), ķiploku sīpols; lulis (2).
lulis Sīpolu suga ("Allium scorodoprasum"), ķiploku sīpols.
ķiploku sīpols sīpolu suga ("Allium scorodoprasum").
Sicīlijas sīpols sīpolu suga ("Allium siculum").
apaļgalvas sīpols sīpolu suga ("Allium sphareocephalon").
kārtainais sīpols sīpolu suga ("Allium stipitatum").
vienlapas sīpols sīpolu suga ("Allium unifolium").
mežloks Sīpolu suga ("Allium ursinum"), savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis.
vīnkalnu sīpols sīpolu suga ("Allium vineale").
Zebdanas sīpols sīpolu suga ("Allium zebdanese").
Filipvila Skīkda - pilsēta Alžirijā, tās senāks nosaukums.
Slišiņu grāvis Skolas upītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Bejas centra grāvis Skolasupīte, Alūksnes pieteka.
Skujienas ezers Skujenieku ezers Alsviķu pagastā.
Alchelmilla micans slaidā rasaskrēliņa "Alchemilla gracilis" nosaukuma sinonīms.
J'accuse Slavens E. Zolā raksts avīzē 1898. g. 13. janvārī (fr. "Es apsūdzu"), kas ievadīja kampaņu Alfreda Dreifusa attaisnošanai.
išutinieši Slepenas organizācijas locekļi Maskavā 1863.-66. g., organizēja atentātu pret Aleksandru II.
zaļganā tīrumslieka slieku dzimtas suga ("Allolobophora chlorotica").
Adrakašu strauts Slišiņu grāvja kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Alchelmilla acutangula smaildaivainā rasaskrēliņa "Alchemilla acutiloba" nosaukuma sinonīms.
Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana.
Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības.
Sariišikotravs Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, uz dienvidiem no Balhaša starp Ili un Karatalu, Kazahstānā, meridionālas smilšu grēdas.
Lielais Rietumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos (angļu val. "Great Western Erg"), Alžīrijā, platība - \~80000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas kāpas.
Lielais Austrumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos, Alžīrijā, daļēji Tunisijas rietumos un Lībijas ziemeļrietumos, platība - >100000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas smilšu grēdas.
Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru.
Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof.
Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte.
patagons Spānijas Nīderlandē kaltā t. s. Alberta dāldera vai krusta dāldera spāniskais nosaukums.
Alusemasa Spānijas teritorija Alvoranas jūras dienvidu piekrastē (_Alhucemas, Penon de_), pie Marokas krastiem, trīs salu grupa ar kopējo platību - 4,6 ha.
Hidras sirds spožākā zvaigzne Hidras zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,0, atrodas 177 ly attālumā; Alfards.
Eichenangern Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
Augstie plato starpkalnu plato un līdzenumi Atlasa kalnu vidusdaļā ("Hauts Plateaux"), Marokā un Alžīrijā, augstums — 1100-1200 m rietumos, 700-800 m austrumos.
IPA Starptautiskais fonētiskais alfabēts (angļu "International Phonetic Alphabet").
atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos.
tauriski Stipra un kareiviska Alpu tauta 2. un 1. gs. p. m. ē.
Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos.
luri Sudānas nēģeru cilts Ugandā starp Alberta ezeru un Vadelaju.
Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis.
Alisma loeselii Gorski sugas "Alisma gramineum" nosaukuma sinonīms.
Atanasijs Sv. Atanasijs - Aleksandrijas bīskaps (Athanasius of Alexandria; 295.-373. g.), viens no baznīcas tēviem, kurš stingri pretojās ariānisma mācībai un attīstīja kristīgās doktrīnas par inkarnāciju un trīsvienību.
Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis.
Šeršela Širšāla - kūrortpilsēta Alžirijā ("Cherchel").
cirvene Šīs apakšklases rinda ("Alismales").
cirvene Šīs dzimtas ģints ("Alisma"), lakstaugs kas aug ūdenī vai mitrās vietās, Latvijā konstatētas 3 sugas.
aligators Šīs dzimtas ģints ("Alligator"), 2 sugas.
Alnus x hybrida šīs ģints sugas "Alnus x pubescens" nosaukuma sinonīms.
Alosa finta šīs ģints sugas "Alosa fallax" nosaukuma sinonīms.
cirvene Šīs rindas dzimta ("Alismataceae"), ūdensaugs un mitru vietu augs, \~20 ģinšu, 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
Skutari Škodra - pilsēta Albānijā, tās senāks nosaukums.
Škodra Škodras ezers - atrodas Balkānu pussalā, Melnkalnē un Albānijā, platība - 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos - līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums - 4-8 m (lielākais - 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta.
Skadaras ezers Škodras ezers Melnkalnē un Albānijā ("Skadarsko jezero").
Mensu šļūdonis šļūdonis Beluhas kalna ziemeļaustrumu nogāzē Katuņas grēdā, Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - 10,5 km, platība - 13,2 kvadrātkilometri, noslīd līdz 1930 m vjl., liels leduskritums (augstums - 250 m, platums - 1000 m).
Aleča šļūdonis šļūdonis Bernes Alpos ("Aletschgletscher"), Šveicē, garums - 24 km (garākais šļūdonis Eiropā), platība - \~87 km^2^, \~800 m biezs ledus.
Potaņina šļūdonis šļūdonis Mongolijas Altaja un Tabinbogdoolas masīva saskares rajonā, Mongilijā, garums - 19 km, platums - līdz 2,5 km, platība - \~50 kvadrātkilometru (lielākais Altajā), noslīd līdz 2900 m vjl.
Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
Kedaha Štats Malaizijā ("Kedah"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Alorsetara, platība - 9426 kvadrātkilometri, 1818200 iedzīvotāju (2007. g.).
velna ērcene tā Alūksnē dēvē ļaunu cilvēku, jo īpaši ļaunu sievieti.
Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
Lāzberģa pagasts tagadējā Alūksnes novada Mārkalnes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Valkas apriņķī).
Siguldas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts gandrīz viss pirmskara Siguldas pagasts, izņemot nelielu platību rietumu malā, kas pievienota Allažu un Inčukalna pagastu un Siguldas pilsētai, tagadējā pagasta ziemeļaustrumu daļā iekļauta daļa no bijušā Vildogas pagasta.
Oirotu autonomais apgabals tagadējās Altaja Republikas (Krievijā) teritorijas nosaukums 1922.-1948. g.
Kalnu Altaja autonomais apgabals tagadējās Altaja Republikas teritorijas (Krievijā) nosaukums 1948.-1992. g., kad tā bija Altaja novada teritoriāla vienība.
adls Taisnīgums (arābu val.) - viena no Allāha īpašībām, kas nozīmē atmaksu gan par darbu, gan par ļaunumu.
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji.
Čatakalas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, Kirgizstānā un Uzbekistānā, garums — \~200 km, vidējais augstums — 3500 m, lielākais — 4503 m.
Ugamas grēda Talasas Alatava kalnu grēdas dienvidrietumu atzars Rietumtjanšanā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, garums - \~100 km, augstums - līdz 4236 m (Sairamas smaile).
Talasas ieleja Talasas upes ieleja Rietumtjanšanā, starp Kirgīzijas grēdu un Talasas Alatau Kirgizstānā, garums — \~250 km, platums — 1-30 km, augstums — 600-2000 m, pustuksneši, stepes.
Alakstciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Alakste" bijušais nosaukums.
alksnejciemnieki Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnājciems" (arī "Alksnejciems") iedzīvotāji.
alksnājnieki Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnājciems" (senāk arī "Alksnājs") iedzīvotāji.
Alksnājciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants.
Alksnājs Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants.
Alksnejciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants.
Tamerlans Tamerlana vārti - kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums - 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškendas-Samarkandas dzelzceļa līnija.
bārkstspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Alucitidae"), sīki vai nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-20 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
šaviji Tauta Alžīrijas ziemeļu daļā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas.
altajieši Tauta Krievijā, Altaja Republikā (1922.-1948. g. oiroti, pašnosaukums altai-kiži).
romanši Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos, Alpu augstkalnu rajonos, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - gk. katoļi.
albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji; runā albāņu valodā, ticīgie - musulmaņi (70%), katoļi, pareizticīgie.
aleuti Tauta, dzīvo Aleutu salās un Aļaskas pussalā (ASV), kā arī Komandora salās (Krievijā); runā aleutu valodā.
aromūni Tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā).
baņori Tauta, dzīvo Ugandā, pie Alberta ezera, valoda (luņoro jeb uruņoro) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi un kulti, daļa - katoļi vai protestanti.
transparentā keramika tehniskās keramikas veids, keramisko materiālu grupa, kam raksturīga liela gaismcaurlaidība, piemēram, alumīnija oksīda un alumīnija oksinitrīda AlON keramika.
Ezeru ieleja tektoniska ieliece Mongolijā ("Nuuryn Am") starp Hangaja grēdu ziemeļos un Gobi Altaju dienvidos, garums - >300 km, augstums - >1000 m vjl., saldūdens ezeri un sāļezeri.
Abajas stepe tektoniskas izcelsmes ieplaka Altaja kalnos, Krievijā, Altaja novadā, 1100 m vjl., garums - 25 km, platums - 6-9 km, starp Holzuna un Terekti grēdu.
Altinkels Teļecas ezera nosaukums altajiešu valodā (_Altyn-Köl_).
Aleksandrijas skola teoloģijas skola Aleksandrijā ap 150.-400. g., kas centās saskaņot grieķu filozofiju ar kristīgās baznīcas dogmām.
Darjala aiza Terekas upes aiza Lielā Kaukāza Sānu grēdā, garums - 16 km, dziļums 3 km garā posmā - 1000 m, Gruzijas Kara ceļa posms no Kazbegi līdz Verhņijlarsai, senatnē pazīstama ar nosaukumu "Kaukāza Vārti" (Alanu Vārti).
Robežupīte Terešku strauts, Alūksnes upes pieteka.
Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola.
Vidusāzija Teritorija no Kaspijas jūras rietumos līdz Pamira un Altaja kalniem austrumos, no Arāla jūras un Irtišas ūdensšķirtnes ziemeļos līdz Hindukušam un Irānas kalnienei dienvidos.
Magreba Termins, ko lieto, lai apzīmētu Āfrikas ziemeļrietumu daļu - Maroku, Alžīriju un Tunisija.
bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē.
lokavi Tīruma loki ("Allium vineale").
loki Tīruma loki ("Allium vineale").
loks Tīruma loki ("Allium vineale").
Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte.
Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe.
Tiziuza Tīzī Vuzū - pilsēta Alžīrijas ziemeļos.
Rietumtjanšans Tjanšana rietumu daļa: Talasas Alataus, Karataus, Ugomas, Piskomas, Čatkalas, Fergānas un Kuramas grēda, Talasas un Fergānas ieleja, augstums - līdz 4680 m.
Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā.
dioptazs Trigonālās singonijas smaragdzaļš, rets minerāls; sastopams Altintubē Sibirijā, Kliftonā Arizonā, Ķīnā.
Tolimans trīskārša zvaigzne Centaura zvaigznājā, kuras divas komponentes apriņķo viena otru 80 gados, bet trešā α Cen C jeb Proksima orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet \~1 mlj gadu; Centaura Alfa.
alveja Tropu un subtropu liliju dzimtas ģints ("Aloe"), augs ar biezām, gaļīgām lapām, kuras izmanto ārstniecībā (Latvijā istabas augs).
Kragenhof Tūjas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
Afarags tuksnesis Alžīrijā (_Afarag, Erg I-n-_), atrodas valsts dienvidu daļā.
Anagers tuksnesis Alžīrijā (_Anagueur, Erg el_), Bejedas vilājas dienvidaustrumu daļā.
Admers tuksnesis Alžīrijas dienvidaustrumos (_Admer, Erg dʾ_).
Alašaņa tuksnesis tuksnesis Ķīnas ziemeļu daļā (angļu val. "Alashan"), 820-1660 m virs jūras līmeņa, platība - \~170000 km^2^.
Altara tuksnesis tuksnesis Meksikā (_Altar, Desierto de_), Sonoras pavalsts zimeļrietumos.
Ahsa tuksnesis Saūda Arābijā (_Al Aḩsā'_), Šerkījā (Austrumu provincē).
Gobi Tuksnešu un pustuksnešu apgabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (angļu val. "Gobi"), ierobežo Hangaja grēda un Mongolijas Altajs, Naņšaņs un Altintags, garums - \~2000 km, platums - 200-400 km, viļņots līdzenums, vidējais augstums - 900-1300 m vjl.
Kaļķavotupīte Tumšupes augšteces kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā.
Plānupe Tumšupes labā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā.
Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju.
Tunisija Tunisijas Republika - valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras piekrastē (arābu valodā "Tūnis"), platība - 163610 kvadrātkilometru, 10486300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tunisa, administratīvais iedalījums - 24 vilājas, robežojas ar Lībiju un Alžīriju, apskalo Vidusjūra.
tungani Turktatāru cilts Ķīnas ziemeļrietumos un Dzungarijā (starp Tjanšana un Altaja kalniem).
turktatāru Turktatāru valodas - Altaja valodu zars Turcijā, Dienvidkrievujā un Vidusāzijā līdz Ķīnas robežām.
ceļlapa Ūdens ceļlapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
ceļmallapa Ūdens ceļmallapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš.
Alliemanskrālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve (_Allemanskraal Dam_) Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Motucaņanes distriktā, uzpludināta uz Sandas upes.
Alsviķu dīķis ūdenskrātuve Alūksnes novada Alsviķu ciemata rietumu nomalē, platība - 4 ha.
Karvas dīķis ūdenskrātuve Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5 ha; Karvas dzirnavezers.
Alegeini ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_Allegheny Reservoir_), izveidota uz Alegeini upes Ņujorkas un Pensilvānijas štatā.
Alsungas dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novadā, Alsungas ciemata nomalē, uzpludināta uz Kauliņas upes, platība - 9,6 ha; Alšvangas dzirnavezers.
A. Obregona ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Alvaro Obregón, Presa_), Sonoras štatā, uzpludināta uz Jaki upes.
Novosibirskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Obas augštecē, Krievijas Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, platība — 1070 kvadrātkilometru, garums — 200 km, platums — līdz 17 km, vidējais dziļums — 8,3 m, līmeņa svārstības — 5 m, izveidojās pēc Novosibirskas HES aizsprosta uzcelšanas 1957. g.
Alkevas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Portugālē (_Alqueva, Barragem do_), Evoras un Bežas apgabalā, uzpludināta uz Gvadjanas upes un tās pietekām.
Alarkonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alarcón, Embalse de_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, izveidota uz Hukaras upes.
Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes.
Almendras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Almendra, Embalse del_), uz Tormesas upes Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala rietumu daļā.
Altinkajas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Altınkaya Barajı_), uzpludināta uz Kizilirmakas upes Samsunas ilā.
Liepnas dīķis ūdenskrātuve uz Saidupes, Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība — \~1 ha.
Umarīte Ūdenskrātuve uz Umāras upes Alūksnes novada Annas pagastā, platība - 2,1 ha.
Alekšupītes ūdenskritums ūdenskritums Kuldīgā, Alekšupītē, augstums — 4,15 m, platums — 8 m.
Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m.
Racupīte Ūdenstece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, ietek Indzera ezerā, tek caur Buliņa ezeru.
Tūjas strauts ūdenstece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, ietek Tūjas ezerā.
Kačupīte Ūdenstece Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, iztek no Lielā Jūdiņu ezera, ietek Sprogu ezerā.
Baznīcas grāvis ūdenstece Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ietek Raipala ezera dienvidaustrumu galā.
Avotstrauts Ūdenstece Alūksnes novada Ziemera pagastā, Dūņupītes kreisā krasta pieteka, garums - \~2,5 km.
Apšukalna grāvis ūdenstece Alūksnes novadā, Pededzes labā krasta pieteka.
Dusmvalks ūdenstece Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Dravniekvalka labā krasta pieteka.
Pāžupe ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā, augštece Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Ķibiņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 5 ha.
Pils dīķis ūdenstilpe Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,3 ha; Jaunlaicenes parka dīķis.
Būriņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Alūksnes novada Malienas pagastā, platība - 8 ha.
Ponkuļu dzirnavezers ūdenstilpe Alūksnes novada Pededzes pagastā, platība — \~1 ha.
Lesera dīķis ūdenstilpe Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1 ha.
Schloss-Puerkeln Ungurpils (tagad Alojas) pagasta vāciskais nosaukums.
Puerkeln Ungurpils muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
BASIC Universāla programmēšanas valoda, beisiks (angļu "Beginner's All-purpose Symbolic Instruction Code").
Alīngāra upe Afganistānā (_‘Alīngār, Daryā-ye_), Kābolas kreisā krasta pieteka Langmānas vilajetā, augštece Nūrestānas vilajetā.
Aruvimi Upe Āfrikā, Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata.
Devoli Upe Albānijas vidienē ("Devoll"), Semani labā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 181 km.
Osumi upe Albānijas vidienē ("Osum"), Semani kreisā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 126 km
Semani Upe Albānijas vidienē ("Semani"), izveidojas, satekot Devoli un Osumi, kas abas sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 85 km, lejtece piejūras zemienē meandrē, ietek Adrijas jūrā.
Araba upe Alžīrijā (_El Arab, Oued_), ietek Merlhīra sālsezerā.
Šelīfa Upe Alžīrijas ziemeļrietumos ("Chelif"), garums no Tullas iztekas Sahāras Atlasā - \~700 km, ietek Vidusjūrā.
Alamitokrīka upe ASV (_Alamito Creek_), Teksasas štata rietumu daļā, Riograndes kreisā krasta pieteka.
Alapaha upe ASV (_Alapaha River_), Džordžijas un Floridas štatā, Suvonī labā krasta pieteka.
Alatna upe ASV (_Alatna River_), Aļaskas ziemeļu daļā, Kajukukas labā krasta pieteka.
Alagaša upe ASV (_Allagash River_), Menas štata ziemeļos, Sentdžonas labā krasta pieteka.
Alegeini upe ASV (_Allegheny River_), Ņujorkas un Pensilvānijas štatā, Ohaijo labā krasta pieteka.
Kūsa Upe ASV ("Coosa River"), Dienvidkarolīnas un Alabamas štatā, Alabamas labā satekupe, garums 364 km.
Talapūsa Upe ASV ("Tallapoosa River"), Alabamas štatā, Alabamas kreisā satekupe.
Mareja Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī.
Murumbiģi Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst.
Ensa Upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos.
Rāba Upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos.
Alibori upe Beninas ziemeļu dalā (_Alibori_), Nigēras labā krasta pieteka.
Alalau upe Brazīlijā (_Alalaū, Rio_), Riunegru kreisā krasta pieteka, Roraimas un Amazonasas štata robežupe.
Almasa upe Brazīlijā (_Almas, Rio_), Gojasas štatā, Tokantinsas kreisā krasta pieteka, ietek Seras da Mesas ūdenskrātuvē.
Alkobasa upe Brazīlijā (_Alvobaça, Rio_), Baijas štata dienvidrietumos, izteka un augštece Minasžeraisas štata austrumos.
Tokantinsa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru.
Alperkatasa upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā (_Alpercatas, Rio_), Maraņaunas štatā, Itapekuru kreisā krasta pieteka.
Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā.
Drava Upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
Alaha upe Filipīnās (_Alah_), Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka.
Diransa upe Francijas dienvidaustrumos ("Durance"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums 305 km, iztekas Pelvū masīvā un Kotas Alpos.
Izēra Upe Francijas dienvidaustrumos ("Isere"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Grajas Alpos 2400 m vjl., šķērso Savojas Alpus.
Aljakmona upe Grieķijā (_Aliákmon_), Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijā, garums - 314 km, sākas Pinda kalnu ziemeļu daļā, ietek Egejas jūras Termes līcī; Vistrica.
Alazani upe Gruzijā un Azerbaidžānā (arī robežupe; _Alazani_), Kūras kreisā krasta pieteka, garums - 351 km, kritums - 2741 m, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē.
Ganga Upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m).
Alanda upe Irānā (_Aland_), Rietumazerbaidžānas ostānā, Āgčājas kreisā krasta pieteka.
Šenona upe Īrijā (_Shannon_), garums - 384 km, izteka Airona kalnos, vidustece Centrālajā zemienē, tek caur Alena, Rī, Derga ezeru, ietek Atlantijas okeānā, veido estuāru 100 km garumā un 2-10 km platumā; Šonona.
Albenja upe Itālijā (_Albegna_), Toskānas reģiona Groseto provincē, ietek Tirēnu jūrā.
Ada Upe Itālijā ("Adda"), Po kreisā krasta pieteka Itālijas ziemeļos, garums - 313 km, sākas Rētijas Alpos.
Toče Upe Itālijā, izteka Lepontijas Alpos pie Šveices robežas, ietek Lagomadžores ezerā.
Tanāro Upe Itālijas ziemeļrietumos ("Tanaro"), Po labā krasta pieteka, garums - 276 km, izteka Piejūras Alpos, pie Francijas robežas, tek pa Pjemontas līdzenumu.
Agonja upe Itālijas ziemeļrietumos, Po kreisā krasta pieteka, augštece Penninu Alpos.
Adidže Upe Itālijas ziemeļu daļā ("Adige"), garums - 410 km, sākas Rētijas Alpos 1586 vjl., ietek Adrijas jūrā, veidojot daļēji kopēju deltu ar Po.
Po Upe Itālijas ziemeļu daļā (it. val. "Po"), garums - 652 km, sākas Kotas Alpos, ietek Adrijas jūrā.
Ahuriri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā (_Ahuriri_), izceļas Dienvidu Alpu austrumu piekalnēs, ietek Benmoras ezerā.
Aleksisa upe Kanādā (_Alexis River_), Labradoras pussalas austrumos, ietek Atlantijas okeānā.
Olbani Upe Kanādā ("Albany River"), Ontārio provincē, garums - 982 km, iztek no Keta ezera, ietek Džeimsa līcī.
Nortsaskačevana Upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā.
Petito Upe Kanādā ("Petitot River"), Albertā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas labā krasta pieteka, iztek no Bisčo ezera.
Sleiva Upe Kanādā ("Slave River"), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, garums - 415 km, iztek no Atabaskas ezera, ietek Greitsleiva ezerā, vidustecē krāces.
Alseka upe Kanādā un ASV (_Alsek River_), augštece Jukonas Teritorijā, šķērso Britu Kolumbijas provinci Kanādā un Aļaskas štata dienvidu atzaru ASV, ietek Klusajā okeānā.
Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā.
Tenteka Upe Kazahstānā, Almati apgabala austrumos, iztek no Džungarijas Alatau, ietek Sasikkelā, lejtecē mēdz izsīkt.
Aksu Upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā.
Ajageza Upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā.
Lepsi Upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst.
Alabuka upe Kirgizstānā (_Ala-Buka_), Narinas apgabala dienvidrietumos, Narinas kreisā krasta pieteka.
Karadarja Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km.
Kuršaba Upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai.
Vele Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Uele"), Ubangi kreisā satekupe, garums - >1000 km, sākas Zilajos kalnos uz ziemeļrietumiem no Alberta ezera; Uele.
Alima upe Kongo Republikā (_Alima_), Kongo labā krasta pieteka, augštece Plato departamenta rietumos, tālāk Plato un Kivetas departamenta robežupe.
Alaja upe Krievijā (_Alaj_), Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Tereškas labā krasta pieteka.
Alaša upe Krievijā (_Alaš_), Tivas Republikas rietumu daļā, Hemčikas kreisā krasta pieteka.
Algama upe Krievijā (_Algama_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Gonamas labā krasta pieteka.
Alimka upe Krievijā (_Alymka_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka.
Allaiha upe Krievijā (_Allaiha_), Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka tās lejtecē.
Aloļa upe Krievijā (_Alolja_), Pleskavas apgabalā, Veļikajas (Mudes) augšteces labā krasta pieteka.
Altata upe Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumos, Boļšojuzeņas kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst.
Amediči upe Krievijā (_Amediči_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas augšteces kreisā krasta pieteka.
Anuja upe Krievijā (_Anuj_), Obas kreisā krasta pieteka Altaja novadā, augštece Altaja Republikā.
Koksa Upe Krievijā, Altaja novadā un Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
Kučuka Upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kučuka ezerā.
Kulunda Upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā.
Sujetka Upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā.
Barnaulka Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka.
Čumiša Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas labā krasta pieteka, garums 644 km, sākas Salairas skraustā.
Iša Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Katuņas labā krasta pieteka.
Čariša Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka, garums 547 km, sākas Korgonas grēdas nogāzēs.
Pesčanaja Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka.
Katuņa Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
Sema Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
Ursula Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
Čuja Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka, garums 320 km.
Arguta Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka.
Kadrina Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka.
Učura Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos.
Maja Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē.
Karasuka Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, ietek Boļšoje Topoļnojes ezerā pie Kazahstānas robežas.
Rosoha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai.
Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
Uruha Upe Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, iztek no Karaugoma šļūdoņa Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē.
Timptona Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni.
Alma upe Krimā (_Alma_), sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā Kalamitas līča dienvidos.
Kašgara Upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā).
Urunga Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā.
Akmeņvalks Upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes kreisā krasta pieteka; Akmeņu valks.
Ālave Upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave.
Alksne Upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts.
Alūksnīte Upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte.
Alekšupīte Upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe.
Ālande Upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande.
Vecaldaunīca Upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte.
Alanta upe Lietuvā (_Alantas_), Minijas kreisā krasta pieteka Klaipēdas apriņķī, augštece Telšu apriņķa Plunģes rajonā.
Jiesa upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka.
Peršēķe upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka.
Ait Aisa upe Marokā (_Aït Aïssa, Oued_), Austrumu reģionā, izveidojas Augstā Atlasa austrumu nokalnēs un izsīkst pie Alžīrijas robežas, lietus periodā ietek Gīrā.
Altaelva upe Norvēģijas ziemeļos (_Altaelva_), Finmarkas filkē, ietek Lophāveta dienvidu atzarā.
Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe.
Kuranha upe Peru (_Curanja, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos, Altopurusas kreisā krasta pieteka.
Algodona upe Peru ziemeļos (_Algodón, Río_), Putumajo labā krasta pieteka.
Alva upe Portugālē (_Alva_), Mondegu kreisā krasta pieteka, izteka Eštrelas kalnos.
Tereka Upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā.
Almaša upe Rumānijā (_Almaṣa_), Somešas kreisā krasta pieteka Selažas žudecā.
Arupīte Upe Siguldas novada Allažu pagastā, lejtecē 9 km arī Siguldas un Ropažu novada robežupe, Tumšupes kreisā krasta pieteka, garums - 14 km.
Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē.
Albreče upe Spānijā (_Albreche_), Taho labā krasta pieteka Toledo provincē, augštece Alvilas provincē.
Alkanadre upe Spānijā (_Alcanadre_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē, Sinkas labā krasta pieteka.
Alfambra upe Spānijā (_Alfambra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē.
Algodora upe Spānijā (_Algodor_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, Taho kreisā krasta pieteka.
Alama upe Spānijā (_Alhama_), Ebro labā krasta pieteka Larjohas autonomā apgabala austrumos.
Alhusena upe Spānijā (_Aljucén_), Gvadjanas labā krasta pieteka Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, augštece Kaseresas provincē.
Almara upe Spānijā (_Almar_), Tormesas labā krasta pieteka Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, augštece Avilas provincē.
Almonte upe Spānijā (_Almonte_), Taho kreisā krasta pieteka, ietek Alkantaras ūdenskrātuves augšgalā.
Alkarrače upe Spānijā un Portugālē (_Alcarrache_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka, ietek Alkevas ūdenskrātuvē Portugālē, augštece un lielākā daļa tecējuma Spānijas Estremaduras autonomā apgabala Bardahosas provincē.
Aliste Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Aliste"), Eslas labā krasta pieteka tās lejtecē.
Rona Upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
Alakira upe Turcijā (_Alakır Çay_), Antaljas ila rietumu daļā, ietek Vidusjūras Finikes līcī.
Alara upe Turcijā (_Alara Çayı_), Antaljas ila austrumu daļā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī.
Altiparmaka upe Turcijā (_Altıparmak Çavı_), Artvinas ilā, Čoruhas kreisā krasta pieteka.
Murata Upe Turcijas austrumos ("Murat Nehri"), satekot ar Karasu, veido Eifratu, garums - 610 km, sākas Aladaga grēdā, tek pa Armēnijas kalnieni.
Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka.
Alkaļija upe un sausgultne Ukrainā (_Alkaliia_), Odesas apgabala dienvidu daļā, lietus periodā ietek Aļibeja ezerā pie Melnās jūras.
Allere upe Vācijā (_Aller_), Vēzeres labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas 150 m vjl. Berdes augstienē.
Altmīle upe Vācijā (_Altmühl_), Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka.
Alca upe Vācijā (_Alz_), Innas labā krasta pieteka, iztek no Kīmezera.
Izāra Upe Vācijā ("Isar"), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā).
Leine Upe Vācijā ("Leine"), Tīringenē un Lejassaksijā, Alleres kreisā krasta pieteka, garums - 281 km, izteka Eihsfeldes augstienē.
Rēgnica Upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas.
Nekāra Upe Vācijas dienvidrietumu daļā ("Neckar"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 367 km, izteka pie Švenningenes, starp Švarcvaldi un Švābu Albu.
Maina Upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai.
Korneta Upīte starp Ievas un Dzērves ezeriem Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Ūrī Ūrī kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Altdorfa, platība - 1077 kvadrātkilometri, 35100 iedzīvotāju (2009.).
Bejas dzirnavu ezers uz Alūksnes upes uzpludināta ūdenskrātuve, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 5,5 ha.
Zeltiņu dzirnavezers uzpludināta ūdenskrātuve uz Melnupes Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3 ha; Lejas dzirnavezers; Lejasdzirnavu ezers.
Alokstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Tebras pietekas Alokstes Lažas pagastā, Apriķu HES darbības nodrošināšanai, platība - 54,3 ha.
Pils dzirnavezers uzpludināts Kuldīgas pilsētā uz Alekšupītes, platība — <1 ha.
Ilzenes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 11,5 ha.
Ottes dzirnavezers uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība — 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
Mālupes dzirnavezers uzpludināts uz Pededzes Alūksnes novada Mālupes pagastā, platība — \~3 ha.
Jaunannas dzirnavezers uzpludināts uz Pededzes upes Alūksnes novada Jaunannas pagastā, platība — 2,2 ha.
Mālupes dīķis uzpludināts uz Pededzes upes Alūksnes novada Mālupes pagastā, platība — \~3 ha.
Zirgmežupe Užava, upe Kuldīgas, Alsungas un Ventspils novadā.
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks.
Tiemene Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā.
Stirnupe Užavas labā krasta pieteka Alsungas novadā, garums - 10 km; Stirna (augštecē); Lankarājupe (vidustecē).
Margava Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, garums - 6 km; Margova; Mergava.
Kauliņa Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, izteka un augštece Īvandes pagastā, garums - 26 km, kritums - 67 m, ietek Užavā 3,5 km uz ziemeļrietumiem no Alsungas; lejtecē Sudmalupe.
Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka.
praulvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Alleculidae"), 7-15 mm garu, ovālu, plakanu ķermeni, krāsa - dzeltena līdz brūna un melna, 2400 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu.
Veda Vāda, pilsēta Alžīrijā.
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe.
Melderupīte Vaidavas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā; Melderīšu upe.
Bēteru upīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 9 km, iztek no Bērtiņu ezera; Beķeru strauts; Bēteru strauts; Sušku upe.
Dedestiņu strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Melderupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Lūkumieša ezera; Lūkumiešu strauts.
Melnāpurva grāvis Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā pie Igaunijas robežas.
Maltaunieku strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts.
Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts.
Ilgāju strauts Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts.
Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts.
Vaipe Vaipa, Alokstes pieteka.
maliks Valdnieka nosaukums vairākās Austrumu zemēs; arī viens no Allāha epitetiem.
Seleikīdi Valdnieku dinastija (312.-64. p. m. ē.), kuru valsts izveidojās pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukuma.
Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā.
Apvienotie Arābu Emirāti valsts Āzijā (_Al Imārāt al ‘Arabīyah al Muttaḩidah_), Arābijas pussalas austrumos, galvaspilsēta - Abū Dabī, administratīvais iedalījums - 7 emirāti, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, kā arī ar Persijas un Omānas līci.
Bahreina valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. "Al Bahrain"), uz 33 salām Persijas līcī, platība - 665000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Manāma, administratīvais iedalījums - 5 gubernatūras, lielākās salas savienotas ar dambjiem ar Arābijas pussalu savieno tilts (25 km).
Ziemeļmaķedonija valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā, platība - 25713 kvadrātkilometri, 2066700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Skopje, administratīvais iedalījums - 74 kopienas, 1 pilsēta, robežojas ar Serbiju, Bulgāriju, Grieķiju, Albāniju un Kosovu.
Albānija valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. _Shqipëria_, angļu val. _Albania_), platība - 28748 km^2^, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra.
Vēlā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 1070. g. p. m. ē. un nomainīja sairušo Jauno valsti; pastāvēja līdz 331. g. p. m. ē., kad Seno Ēģipti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs, un tās vēsturē sākās grieķu-romiešu periods.
Frīģija valsts šajā teritorijā, kas pastāvēja 10. - 8. gs. p. m. ē. ar galvaspilsētu Gordiju, 7. gs. 70. gados tās lielāko daļu iekaroja kimeri, bet 6, gs. pakļāva Līdija, 546. g. - persieši, 333. g. - Maķedonijas Aleksandrs, no 133. g. Romas pakļautībā.
Septuaginta Vecākais Vecās Derības jeb ebreju Bībeles tulkojums sengrieķu valodā, veikts ap 250. g. p. m. ē. Aleksandrijā; pēc nostāsta, to veidojuši 70 jūdu zinātnieki.
Soltupīte Veclaicenes ezera pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
alaukstieši Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Alauksti" (arī "Alaukste") iedzīvotāji.
Voroža Vēdas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 48 km (Latvijā 15 km), kritums - 32 m.
Serapiss Vēlā hellēnisma laika mitoloģijā - Aleksandrijas pilsētas dievs, auglības un mirušo dievs, dabas stihiju pavēlnieks, ūdeņu un pat saules valdnieks.
Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets.
Kūdupe Veļikajas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā un Krievijā, garums - 83 km (Latvijā 17 km, no tiem \~5 km posmā ir Latvijas un Krievijas robežupe), kritums - 22,1 m; Krievijā saucas Kudeba.
Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem.
Overņa Vēsturiska province Francijā ("Auvergne"), ietver Pijdedomas, Aljē, Kantālas, Augšluāras departamentu, platība - 26200 km^2^.
Burbonē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, ietver Aljē departamentu Overņas provinces ziemeļu daļā.
Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu.
Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi.
Kahetija Vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons.
Algarve vēsturisks novads Portugāles dienvidos (_Algarve_), Faru apgabalā.
Altmarka vēsturisks reģions Vācijā (_Altmark_), Saksijas-Anhaltes federālās zemes ziemeļu daļa.
Skrabulnieku strauts Vēžu strauta labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Sarkanā jūra vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība — 460000 kvadrātkilometru, garums — 1932 km, platums — 306 km, lielākais dziļums — 3039 m.
Alfelda Vidusdonavas līdzenuma galvenā daļa Ungārijā (_Alföld_), stiepjas \~450 km uz ziemeļaustrumiem no Donavas līdz Karpatiem; Lielā Ungārijas zemiene.
Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu.
Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
Mindeles-Risas starpleduslaikmets viduspleistocēna starpleduslaikmets Alpos, laikā kad Latvijā bija Pulvernieku starpleduslaikmets.
Aizalaja grēda viena no augstākajām grēdām Pamira kalnos (Coñ-Alay kirka toosu), Kirgizstānas un Tadžikistānas teritorijā, ziemeļos robežojas ar Alaja ieleju; garums - 240 km, vidējais augstums - 5500 m, augstākā virsotne - 7134 m.
Apekalns Viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, 235 m virs jūras līmeņa, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, absolūtais augstums — 235 m vjl. (relatīvais augstums — 35 m), garums — 1,5 km, platums — 1 km, kalna galā Apukalna baznīca (celta 1774.-1779. g., arhitektūras piemineklis).
vērene Viena no jāņogu sugām - Alpu vērene ("Ribes alpinum") - ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; alpu jāņoga.
Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs.
Kuzņeckas akmeņogļu baseins viena no nozīmīgākajām akmeņogļu bāzēm Krievijā, atrodas Krievijas Kemerovas apgabalā, daļēji arī Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, garums — 330 km, platums — līdz 100 km.
Proksima viena no zvaigznēm Centaura zvaigznāja trīskāršās zvaigznes Centaura Alfa jeb Tolimana sistēmā, kas ir Saulei vistuvākā zvaigzne, attālums 4,3 ly.
cirvene Viendīgļlapju klases apakšklase ("Alismidae"), kas ietver tikai 1 rindu.
Dzūkija Viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
Alcheimera slimība viens no biežākajiem demences veidiem ("morbus Alzheimer"), ko izraisa difūza galvas smadzeņu atrofija un specifiskas pārmaiņas to struktūrā.
Elzasa Viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.).
Ievas ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 164,4 m vjl., platība - 9 ha, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 12,5 m.
Dzērves ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,6 m vjl., platība — 8,9 ha, vidējais dziļums — 5,65 m, lielākais dziļums — 20 m.
Pilskalna ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,8 m vjl., platība - 15 ha, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17 m; Druskas ezers.
Mellītis Viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 167,7 m vjl., platība - 5 ha, vidējais dziļums - 6,1 m, lielākais dziļums - 21 m.
Raipala ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,4 m vjl., platība - 36,1 ha, vidējais dziļums - 11,9 m, lielākais dziļums - 35 m; Raipalu ezers; Raipaļu ezers; Raipuļu ezers.
Lielais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,8 m vjl., platība 10 ha, vidējais dziļums 9,1 m, lielākais dziļums 30 m; Baltais ezers; Lielais Baltiņa ezers; Lielais Baltiņu ezers; Lielbaltiņa ezers.
Mazais ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2 ha, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 4,5 m.
Mazais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība 3,2 ha, vidējais dziļums 11,2 m, lielākais dziļums 32 m (viens no dziļākajiem ezeriem Latvijā); Mazais Baltiņa ezers.
viķe Vīķe ("Alburnus alburnus", senāk "Alburnus lucidus").
vilaija Vilāja - administratīvi teritoriāla vienība Alžīrijā kopš 1976. g.
Ain Tīmūšenta vilāja Alžīrijas ziemeļrietumu daļā (_Aïn Témouchent_), Vidusjūras piekratē.
magnetohidrodinamiskie viļņi viļņi, kas izplatās eleklrovadošā šķidrā vai gāzveidīgā vidē, kurā pastāv magnētiskais lauks (Alvēna viļņi, magnetoakustiskie viļņi).
bukloki Vīnkalnu sīpols ("Allium vineale").
vīnloki Vīnkalnu sīpols ("Allium vineale").
Venza Vinza - pilsēta Alžīrijā.
Plintauka Virgulica - Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Stuburovas grāvis Virguļicas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Tazeruku virsotne (_Tazeroukou_) Ahellakana kalnos, Alžīrijā, Tamanrāsetas vilājā, Tasili nacionālā parka teritorijā, augstums 1772 m.
Doms Virsotne Alpos ("Dom"), Šveicē, trešā augstākā virsotne Eiropā - 4545 m vjl.
Veishorns Virsotne Alpos ("Weisshorn"), Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4505 m vjl.
Liskamms Virsotne Alpos, blakus Difūra smailei, Itālijā un Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4527 m vjl.
Difūra smaile virsotne Alpos, Itālijā un Šveicē, otrā augstākā virsotne Eiropā - 4634 m vjl.
Aktags virsotne Altintaga kalnu grēdas rietumos (_Aktag_), Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienviodu daļā, augstums - 6716 m.
Aīsa virsotne Alžīrijā (_Aïssa, Djebel_), Mišrījas vilājā, Sahāras Atlasa kalnu rietumu daļā, augstums 2236 m.
Alberta Mārkama kalns virsotne Antarktīdā (_Albert Markham, Mountain_), austrumos no Rosa šelfa ledāja, Transantarktīdas kalnu Čērčila kalnos, augstums - 3207 m.
Almass virsotne Brazīlijā (_Almas, Pico das_), Baijas štatā, Djamantinas augstienes dienvidu daļā, augstums - 1836 m.
Alto virsotne Dienvidamerikā (_Alto, Cero_), Bolīvijas Čukisakas departamenta dienvidrietumos, augstums - 4122 m.
Alamdārs virsotne Irānā (_‘Alamdār, Kūh-e_), Austrumazerbaidžānas ostānā, Mīšūdāga kalnājā, augstums - 3131 m.
Albo kalns virsotne Itālijā (_Albo, Monte_), Sardīnijas salas austrumu daļā, Nuoro provinces ziemeļu daļā, augstums - 1127 m.
Aļbagans virsotne Jolgo grēdā (_Al’bagan, gora_), Krievijas Altaja Republikā, augstums - 2618 m.
Amzastaskils virsotne Krievijā (_Amzas-Taskyl, gora_), Kuzņeckas Alatau grēdā, uz Kemerovas apgabala un Hakasijas Republikas robežas, augstums - 2178 m.
Akojuks virsotne Krievijas Altaja Republikā (_Ak-Ojuk, gora_), Šapšajas grēdas dienvidaustrumos, augstums 3608 m.
Alņejs virsotne Krievijas Kamčatkas novadā (_Alnej, gora_), Vidusgrēdā, augstums - 2598 m.
Arcbogdūls virsotne Mongolijā (_Arc Bogd uul_), Uvurhangaja aimaka dienvidaustrumos, Gobi Altajā, augstums - 2477 m.
Adžbogdūls virsotne Mongolijā (_Až Bogd uul_), Gobi Altaja aimakā, Mongolijas Altaja dienvidos, augstums 3802 m.
Aitana virsotne Spānijā (_Aitana_), Valensijas autonomā apgabala Alakantas reģionā, augstums 1558 m.
Almansors virsotne Spānijā (_Almazor, Pico_), Centrālajā Kordiljērā, agstums 2592 m.
Ala kalns virsotne Turcijā (_Ala Dağı_), Karsas ila dienvidu daļā, augstums - 3138 m.
Altanovoūls virsotne uz Mongolijas un Ķīnas robežas (_Altan Ovoo Uul_), Mongolijas Hovdas aimaka dienvidrietumos, augstums - 3290 m.
Alhadirs virsotnne Austrumsajānos (_Alhadyr, gora_), Krievijas Irkutskas apgabala dienvidrietumos, augstums 2313 m.
parastā virza virzu suga ("Stellaria media", senāk "Alsine media").
Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
argals vislielākā un smagākā savvaļas kalnu aitu pasuga Altajā ("Ovis ammon ammon"); no tās cēlušās kurdjukaitas.
vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas.
Dzaudžikava Vladikaukāzas pilsētas Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1944.-1954. g.
Ordžonikidze Vladikaukāzas pilsētas Krievijā, (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g.
Aragacs vulkānisks kalnu masīvs Džavahetijas-Armēnijas kalnienē (_Aragatz lerr_), Armēnijā, platība - \~8000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 4090 m; Alagezs.
Arenals vulkāns Kostarikā (_Arenal, Volcán_), Alahvelas provincē, augstums - 1633 m.
Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi.
ķiploks Zelta ķiploks - sīpolu ģints suga ("Allium moly syn. Allium luteum").
karlsdors Zelta monēta, kuru Bavārijas kūrfirsts Karls Alberts kala ap 1726. gadu pēc luidora parauga, bija apgrozībā līdz 18. gs. vidum.
karolīns Zelta nauda, ko 10 guldeņu vērtībā kala Bavārijas kūrfirsts Kārlis Alberts 1726, vairākkārt atdarināta arī citās D Vācijas valstīs.
Peziza aurantia zeltainās aleirijas "Aleuria aurantia" nosaukuma sinonīms.
Afanas rags zemesrags Alofi salas dienvidos (_Afaga, Pointe_), Klusā okeāna Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_.
Albinas rags zemesrags Angolā (_Albina, Ponta_), Namibes provincē, Atlantijas okeāna piekrastē.
Aleksandra rags zemesrags Antarktīdā (_Alexander, Cape_), Antarktīdas pussalas austrumos, Čērčila pussalas dienvidaustrumos, aptver Larsena šelfa ledājs.
Alavas rags zemesrags ASV (_Alava, Cape_), Vašingtonas štata ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā.
Antibas rags zemesrags Francijas dienvidaustrumos (_Antibes, Cap d’_), Piejūras Alpu departamentā, Ligūrijas jūras Azūra krastā.
Aliotss zemesrags Igaunijā (_Alliots_), Sāmsalas Serves pussalas dienvidrietumos.
Aličes rags zemesrags Itālijā (_Alice, Punta_), Kalabrijas pussalas austrumos, Jonijas jūras krastā.
Alērta rags zemesrags Kanādā (_Alert Point_), Elsmīra salas ziemeļrietumu daļā.
Aļevina rags zemesrags Krievijas Magadanas apgabalā (_Alevina, mys_), Koni pussalas dienvidrietumos, Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē.
Alem er Rūms zemesrgs Ēģiptē (_‘Alam ar Rūm, Ra’s_), Matrūhas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
Ronas zemiene zemiene Francijas dienvidaustrumos, Ronas upes vidustecē un lejtecē, aizņem šauru un dziļu grābenu starp Centrālo masīvu un Dofinē Alpiem, garums — \~300 km.
Kolimas zemiene zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums.
Alazejas zemiene zems līdzenums ziemeļaustrumu Sibīrijā, Alazejas baseinā, Kolimas zemienes sastāvdaļa, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
Prokletije Ziemeļalbānijas Alpu senāks nosaukums.
melnkāji Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas pieder pie algonkinu valodu grupas; dzīvoja Kanādas rietumu un ASV ziemeļu daļā; rezervāti Montānā un Albertā.
Alchelmilla minor zilganā rasaskrēliņa "Alchemilla glaucescens" nosaukuma sinonīms.
Allium azureum zilganā sīpola ("Allium caeruleum") nosaukuma sinonīms.
Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība.
alfortioze Zirgu nematodes, helmintozes paveids, ko ierosina "Alfortia edentatus" kāpuri, kas lokalizējas gk. zem vēdera plēves serozā apvalka.
zivjdzenītis Zivjdzenīšu dzimtas suga ("Alcedo atthis"), neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivju dzenītis.
Cefejs zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā (latīņu "Cepheus", saīsinājums "Cep") starp Kasiopeju un Gulbi; spožākā ir 2,5. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne Aldermins jeb Cefeja α.
Ērglis zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā (latīņu "Aquila", saīsinājums "Aql"), spožākās zvaigznes Altairs (vai Atairs) un Tarazeds.
Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts.
Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu.
cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni.
Zvirgzdenes ezers Zvirgzdu ezers Alsungas un Gudenieku pagastā.
Alba žudecs Rumānijas centrālajā daļā (_Alba_), robežojas ar Klužas, Murešas, Sibiu, Vilčas, Hunedoaras, Aradas un Bihoras žudecu.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Al.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: