hihināt
hihināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | hihinu | hihinām | hihināju | hihinājām | hihināšu | hihināsim |
| 2. pers. | hihini | hihināt | hihināji | hihinājāt | hihināsi | hihināsiet, hihināsit |
| 3. pers. | hihina | hihināja | hihinās | |||
Pavēles izteiksme: hihini (vsk. 2. pers.), hihiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: hihinot (tag.), hihināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: hihinātu
Vajadzības izteiksme: jāhihina
Smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
Piemēri– Tas bija tik aizraujoši, – hihināja Helga.
- – Tas bija tik aizraujoši, – hihināja Helga.
- Es jau jutu, ka būšu tā zaudētāja, – kundzīte viltīgi hihināja.
- Iesēdusies priekšējā sēdeklī, Mohammada Alī tante tarkšķēja, ne mirkli nespēja apklust, nervozi hihināja, un neizskatījās, ka radu bērna stāvoklis viņu uztrauktu.
- Un tad sēžu kā psihs vienpatis un hihinu...
- Par to jau visi hihināja.
Avoti: T
Piemēri valodas korpusos:šeit