Paplašinātā meklēšana

Meklējam raus.

Atrasts vārdos (342):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (867):

žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
vilāt aiz matiem raustīt, plūkāt
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
aizsprēdzēt Aizsprādzēt, saspraust ar sprādzi
sasaktāt aizspraust ar saktu
aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā
karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis
boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums
rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas
petehiometrs aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas
apmādīt Apbāzt, apspraust
pajozt Apjožot nedaudz uzspraust
apkraustelēt Apkraustīt
apkaust Aprakt, apraust
apšķupelēt Apraust
apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso
apspurslāt apsprauslot
apsprauslāt Apsprauslot
apsprauslēt Apsprauslot
nomaidzīt Apspraust
nomiet Apspraust (ar mietiem)
nomietot Apspraust (ar mietiem)
izmiet Apspraust ar mietiem
aizmastīt Apspraust ar pupu maikstēm
iemastīt Apspraust ar pupu maikstēm
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām
nomaidīt Apspraust, izrotāt ar meijām
apšķipelēt Apšķūrēt, apraust
iemūdīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt
iemūdzīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē)
rakt ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem
uzkniepēt ar kniepadatām uzspraust
notrimšķināt ar pirkstiem paraustīt vijoles stīgas
plēst ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp
iepāsēt ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest
iespraugt ar spēku iespraust, sabāzt
aiztraukt ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust
eskimo ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa
maigot ar zariem vai maikstēm nospraust (iezīmēt) ceļu vai birzi (tīrumā)
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu)
angiopsatiroze Asinsvadu trauslums
attirināt atkārtoti noraustīties un nokrist
paspraudīt atkārtoti spraust, bāzt zem (kaut kā)
pārspraudīt atkārtoti spraust, spraust citā vietā
ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem)
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi
klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme
fibrilācija Atsevišķu muskuļšķiedru ātras kontrakcijas vai raustīšanās
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu)
ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus
turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla
turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās
naudas pūķis bagātību rausējs
bādrs Baismīgs, baigs; drausmīgs; nedrošs
ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot
hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc
šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc
raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas
polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
formidabls Briesmīgs, drausmīgs, milzīgs
baišs Briesmīgs, drausmīgs, šausmīgs
gaunerēties būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties
strebulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
sturbulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
izaust Cauraust
sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
brankti uzspraust cieši piespraust
sklerotrihija Cieti, trausli mati
kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda
leptosoms cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu
pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu)
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
apraušana darbība --> apraust
rausējs darītājs --> raust
nospraustīt Daudzkārt nospraust
spraustīt Daudzkārt vai atkārtoti spraust
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām)
garausītis dem. --> garausis
rausītis dem. --> rausis
nandveidīgie Dienvidamerikā dzīvojošu putnu kārta ("Rheiformes"), lieli, nelidojoši putni, 2 sugas, dažkārt tiek dēvēti par Dienvidamerikas strausiem
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs
saraustīts divd. --> saraustīt
saspraužams divd. --> saspraust
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints
Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas
drausmes Drausmas
šausme Drausme
drausms Drausmīgs
dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
murināt Dresēt, dīdīt, raustīt
drūsma Drūma jutoņa, grūtsirdība, drausmība
trusins Drupans, trausls
trusens Drupans, trausls; irdens
kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām
aizecēt Ecējot aizraust ciet
Graustiņš ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers
fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu
Plecotus auritus garausainais sikspārnis
brūnais garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus")
Eiropas garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus")
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā)
liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem)
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
dagrābt Grābt, raust (ko) papildus
Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
grudināt Graust, rūkt (kā pērkons)
Grastiņu ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
Graustiņa ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
krausts Grausts
sgrausts Grausts
skrausts Grausts
bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
dīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt
drīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt; purināt; dīvelēt
nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls
smalka Harlemas linu vai zīda audumi, ar sudrabu vai zeltu caurausti
bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
iespraudīt Iebāzt, iespraust
Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m
ietrausties Ierausties
ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā)
menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē
forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas
ieklupt matos iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt
iesprauslāties iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt
iesprausloties iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu)
iespraušļāties Iesprauslāties
iesprīdināt Iespraust
piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt)
piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
pārspraust Iespraust citā vietā; spraust vēlreiz, no jauna
apspraust Iespraust kam apakšā
iesprausties Iespraust sev (apģērbā)
iespraugāt Iespraust, ielikt (spraugā)
iesprauties Iesprausties
epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai
iesatrausties Ietrausties
pārmejāt Iezīmēt robežu ar iespraustām meijām
apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot
izraustīties ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi)
sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt
nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.)
pincete instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem
miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit
noraustīt īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu)
noraustīties īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties
nosprauslāties īsu brīdi, vienu reizi sprauslot
nosprausloties īsu brīdi, vienu reizi sprauslot
drepans Izburbējis, trausls
drepens Izburbējis, trausls
aizsprauslāties Izdot sprauslājošu skaņu
izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem)
izgrauzēt Izgraustīt
izpeisēt Izkārpīt, izkašņāt, izraust
izšķibēt Izlauzt, izraustīt
applūskāt Izplūkāt, izraustīt (mazliet, šur un tur) visapkārt
iztrausties Izrausties
izvalkāt Izraustīt
driktēt Izrīkot, šurp un turp raustīt
izšļākāt Izsprauslāt
izpurslāt Izšķaudīt, izsprauslāt
izšķaut Izšķaudīt, izsprauslāt
izatrausties Iztrausties
geto Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa
aizkarināt Kaitināt, raustīt
Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus)
karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust
plirstiķis Kas viegls, plāns, trausls
atmiekšķēties kļūt trauslam (par kauliem)
aplūzāt kļūt trauslam, viegli laužamam
noknibināt Knibinot, raustot atdalīt, salasīt
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili
letālā imperfektā osteoģenēze konģenitāla vai hereditāra ļaundabīgā kaulu trausluma forma (autosomāli recesīva pārmantošana)
cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu
orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju
jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās
mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā
palmospazma Kratīgi, raustīgi krampji
Selaginella kraussiana Krausa selaginella
trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē
stirt Kustināt, kratīt, raustīt, tirināt
aizkurs Kvēlojošas ogles, kas ir saraustas maizes krāsns atverē
ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu
reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili
bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
sērs ķīmiskais elements S, cieta, trausla, dzeltena viela, atomnumurs - 16, atommasa - 32,06, zināmi 9 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu)
brūzāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu)
brūzgāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu)
brūzgāties Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu)
brūzēt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu); brūzgāt
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu
Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles
nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem
kraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls
skraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks
knakšt lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, lūstot nelieliem, trausliem priekšmetiem
izbojs Linsēklu lopbarības rausis
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties
dandzīties Locīties, raustīties
stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem)
sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties
lūpu horeja lūpu raustīšanās vai atkārtota lūpu spazma, parasti runājot
sklerosfēra Lūzuma zona, zemes garozas ārējā cietā daļa, kas sastāv no cietiem, trausliem iežiem, kuros rodas lūzumi, ar biezumu 50-60 km
rijīgs ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs
rīma ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks
rīļa ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks; rīma (2)
mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra
sīksts ļoti skops, mantrausīgi taupīgs
morbidamente Maigi, liegi, trausli, smalki
teneramente Maigi, trausli, vāri
tenero Maigi, trausli, vāri
sievišķīgs Maigs, liegs, arī trausls, graciozs (piemēram, par stilu)
nežns Maigs, trausls
maigstīt Maigstes spraust
cope Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu
cops Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu
gaunerība Mantkārība, mantrausība, skopulība
amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks
āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa
gauneris Mantkārīgs, mantrausīgs, skops cilvēks
mantkrāpīgs Mantkārīgs, rausīgs
badenis Mantrausīgs cilvēks
mantrausis Mantrausīgs cilvēks
gaunerīgs Mantrausīgs, mantkārīgs, skops
bada stakle mantrausīgs, nepiepildāms cilvēks, badakāsis
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs
rīkļu rāvējs mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs
mantasgars Mantrausīgs, skops cilvēks
mantaspūķis Mantrausīgs, skops cilvēks
grābējs Mantrausis
mantgūbis Mantrausis
mantguvis Mantrausis
mantjēcis Mantrausis
mantplēsis Mantrausis
naudaskāsis Mantrausis
naudrausis Mantrausis
rauša Mantrausis
rausējs Mantrausis
rāvējs Mantrausis
gūbiķis gābiķis mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek
gābžis Mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek; gūbiķis gābiķis
bada kāsis mantrausis, skopulis
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija
dezintegrators Mašīna trauslu, arī plastisku materiālu smalkai malšanai
sarkanlūstamība materiāla trausla sagrūšana noteiktā augstā temperatūrā
aukstlūstamība materiāla trausla sagrūšana triecienliecē zemā, negatīvā temperatūrā
trihorekse Matu trauslums
petite maza un trausla (par sievieti)
minimālais ātrums mazākais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kad var pārvietoties laideni, bez raustīšanās
pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi
pakrausēt mazliet krausēt
pakraustīt mazliet kraustīt
paspraust mazliet pavirzīt un saspraust, piespraust
aizstostīties mazliet stostīties, raustīt valodu
pastirināt mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties)
būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts
medus rausis medusrausis
nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos
hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai
mietēt Mietus likt; miet (1); uzspraust mietā
lejnieks Miežu rausis
moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki
trauslkājods Milzu trauslkājods - trauslkāju dzimtas suga ("Pedicia rivosa"), Latvijā aizsargājama
stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi
neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste
molibdaina Molibdēns, spožs, trausls metāls, grūti kūst, bet tikpat viegli kaļams kā dzelzs
pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos
nemierīgs miegs murgains, saraustīts miegs
favela Nabadzīgu mājokļu, būdiņu rajons Brazīlijas pilsētās; graustu rajons
Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi
onihorekse Nagu trauslums un lūšana
kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas
ieplūkāt nedaudz plēst, raustīt
ieplūkt nedaudz plēst, raustīt
pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt
tramīgs miegs nedziļš, saraustīts miegs
murkšļāt Neglīti, sprauslājot ēst vai dzert
uzsprauslāt neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt
uzsprauslot neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt
paraustīt neilgu laiku, mazliet raustīt
paraustīties neilgu laiku, mazliet raustīties
pasprauslāt neilgu laiku, mazliet sprauslāt
pasprauslot neilgu laiku, mazliet sprauslāt
onihotillomānija Neirotiska nagu knibināšana, raustīšana
nosarausties nejauši tikt noraustam
kuraška neliels plācenis, rausis
pļurķītis neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa)
nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs
lepetka Neraudzētas mīklas rausis
fibrillācija Neregulāra muskuļaudu raustīšanās
peotilomānija Nervozs paradums raustīt dzimumlocekli
vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu)
badakšņa Nesātis, negausis; rīma; mantrausis
bokšterēt Neskaidi, saraustīti runāt; šļupstēt
bokšķerēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt
boksturēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt
boksturot Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt
drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu)
smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai
mātesrausis no labas kvalitātes izejproduktiem gatavots rausis ar uzliektām malām un burkānu pildījumu vidū
smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu)
atskarbis Nodriskāts, saraustīts
nūdrabēt Nodrupināt, noraust
aizraustīt Nogādāt, vairākkārt raustot, raujot
nokrausēt Nokrausīt
nokraust Nokrausīt
nokrausēties Nokrausīties
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
notraust Noraust (1), notraukt (1)
novicēt Noraust, notraukt (ar vicu)
notrausties Norausties
nostirināt Noraustīt kājas
nosaraustīties Noraustīties
apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot
nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu)
notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu)
notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu)
nosprūžlēties Nosprauslāties
nosasprauslāties Nosprausloties
nosprauslāt Nosprausloties
nosprauslot Nosprausloties
aizkorēt Nospraust
nospraidīt Nospraust
nospraustīt Nospraust
nostigot Nospraust
marķēt Nospraust (kā) robežas; iezīmēt (2)
nodurstīt Nospraust ar latām, zedeņiem
maidīt Nospraust maidus, arī dzīt pāļus un mietus
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu)
apaļrausis Noteikta veida rausis, kūka
nosatrausties Notrausties
bikstīklis Ogļu aprausējs, rušinātājs daikts, stienis
atlaist padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko cieši savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.)
piedripināt Padrebināt, paraustīt
Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja
saplūrēt Pamatīgi saraustīt aiz matiem
cīstiņš Pankūka, pannas rausis
kugele Pankūka, rausis (parasti slikti izcepts)
kaukša Pannas rausis, pankūka
šņirkstēt par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests
siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks
strukturālais parametrs parametrs, kas raksturo kādu sistēmas vai tās elementa struktūras īpašību un kas noteikts, tieši izmērot, piemēram, sprauslu izsmidzināšanas spiediens, atstarpes lielums u. c.
Matteuccia struthiopteris parastā strauspaparde
Ptilium crista-castrensis parastā straussūna
zvirpis Parastais dižknābis ("Coccothraustes coccothraustes", senāk "Lotia coccothraustes")
pasarausties Parausties (apakšā)
pieraustīt Paraustīt, mēģināt pievērst uzmanību
iesibāt Paraustīt, paplucināt (aiz matiem)
pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā)
paraustralopithecuas Paraustralopiteki
iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā
multiplais paramioklonuss pārmantota slimība ar miokloniskām lēkmēm (autosomāli dominanta pārmantošana): bilaterāla lēkmjveida muskuļu raustīšanās (visbiežāk plecu joslā); apziņa nav aptumšota; cīpslu refleksi normāli vai simetriski pastiprināti; psihiska uzbudinājuma laikā muskuļu raustīšanās palielinās, miegā zūd
pārtrausties Pārrausties
patrusins Patrausls
rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt
iespraudums paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (1)
iespraudums paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (2)
pierausums paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1); augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne
iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1); iegrābāt, iegrābstīt
samesties pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju)
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla
Plecotus austriacus pelēkais garausainis
Matteuccia pensilvanica Pensilvānijas strauspaparde
kņīpēt piespraust
daspraust Piespraust
kniepēt Piespraust
piecirst Piespraust
piedurstīt Piespraust
piespoķēt Piespraust
piespraugt Piespraust
nosprausties Piespraust (sev) ko lielākā daudzumā
knopkot Piespraust ar spraudītēm
aizsprausties Piespraust sev (ko)
piekniepēt Piespraust, piediegt
piekabelēt Piespraust, piestiprināt
uzspraugt Piespraust, uzmaukt
piesatrausties Pietrausties
Štrausberga pilsēta Vācijā ("Strausberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
Fohenštrausa pilsēta Vācijā ("Vohenstrauss"), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
čaga Pirmais ledus, kas ir trausls un nenoturīgs
karaša Plācenis no rupjiem tumšiem miltiem (igauņu "karask" - rausis, plācenis)
kampuka Plācenis, rausis
ķirdavacka Plācenis, rausis
ļapuška Plācenis, rausis
lepetka Plācenis, rausis
epiorniss Plakankrūšu putnu kārtas ("Aepyornithiformes"), ļoti liels (līdz 5 m augsts), strausam līdzīgs putns, kas dzīvoja Madagaskaras salā un izmira 17. gs.; epiornisu olas, 34 cm garas, vēl 20. gs. vidū bija atrodamas šajā salā
vafele plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu
Malvas plato plato Indostānas pussalas ziemeļrietumu daļā, Indijā, augstums — 200-600 m (Bainstora kalns — 614 m), smilšakmeņi, bazalta lava, kāpļveida līdzenumi mijas ar nogludinātiem skraustiem
malācija Plaukstu āmurveida kustības (piem., horejas gadījumā); rauste
dirknīt Plēst, raustīt
duzt Plīst (par trausliem priekšmetiem)
līpēties Plīvot, raustīties, šaudīties (par liesmu)
čīgāt Plucināt, plūkt (vilnu), raustīt, plūkāt matus kādam
encēt Plūkāt, raustīt, mocīt
vendzēt pļāpāt, nepārdomāti, saraustīti runāt
ptiloze Pneimokoniozes veids, ko izraisa strausa spalvu putekļu ieelpošana
nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
strūklprinteris Printeris, kas rakstzīmju attēlus uz papīra atveido, no kapilārām sprauslām izsmidzinot krāsvielas strūklu
sašķurināties Purināties, nopurināties, raustīties
strausveidīgie Putnu kārta, tikai 1 suga - strauss; lielākais recentais putns (augstums - līdz 2,5 m, masa - līdz 100 kg)
nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem
dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks
sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums
kraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
kraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
skraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
skraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
izšķirbāt radīt šķirbas (piemēram, izraustot pakojumu starp sienas baļķiem)
raušļāt Rakņāt, raust
raušņāt Rakņāt, raust
ķīmiskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu; gāzu izplūdes ātrums sasniedz apmēram 5 km/s, un tiem ir liela vilce; galvenais kosmisko raķešdzinēju tips
trauslā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina thrausta"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti
remsties Rāpties (uz augšu), rausties
rauslis Rausējs, mantrausis; alkata
speķarausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis
speķrausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis
speķa rausis rausis ar speķa pildījumu; speķrausis
dzīt mantu raust bagātību
rausēt Raust, rušināt; rausāt
rausta Rauste, raustīšanās
raustiklis rausteklis (2)
selkāt raustīdamies raudāt
ģorgāt raustīt
plūkt matus (arī aiz matiem, bizes, aiz bizēm) raustīt matus (bizes), lai izraisītu sāpes
brusināt Raustīt, saraustīt (bikses)
iekšdedzes reaktīvie dzinēji reaktīvie dzinēji, kuros degvielas sadedzes enerģija tiek pārvērsta caur sprauslu izplūstošās degšanas produktu gāzu strūklas kinētiskajā enerģijā
iesprausties refl. --> iespraust (1); tikt iespraustam
raustīties refl. --> raustīt(1); tikt raustītam
saraustīties refl. --> saraustīt(1); tikt saraustītam
tirināties refl. --> tirināt; arī raustīties, kratīties
uzsprausties refl. --> uzspraust (1); tikt uzspraustam
uzsprausties refl. --> uzspraust (2); tikt uzspraustam
uzsprausties refl. --> uzspraust (3); tikt uzspraustam; uzspraust sev ko, piemēram, matus, svārkus, uz augšu
Marsabita rezervāts rezervāts Kenijas ziemeļu daļā (“Marsabit”), platība 26700 kvadrātkilometru, izveidots 1948. g. atsevišķu dzīvnieku sugu saglabāšanai (Grevi zebras, strausu ziemeļu pasuga)
aprausums rezultāts --> apraust
martensīta struktūra rūdīta tērauda struktūra, ar oglekli pārsātināta alfa dzelzs; jo lielāks oglekļa saturs tēraudā, jo dzelzs vairāk pārsātināta, kristāliskais režģis vairāk deformēts un lielāka martensīta cietība un trauslums
pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība
sklandu rausis rudzu miltu rausis ar uzlocītām malām un sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu; sklandrausis
pierušināt Rušinot (zemi, augsni), pievirzīt (to pie augiem, to daļām); pieraust (1)
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu)
sakanģerēt sabārt, bargi saraustīt
vikņīt Saberzt un saraust
čupināt Sabužināt (matus), raustīt aiz matiem, nerrot, pazobot
sagūbīties Sagrābties, saraust sev
kā olas čaumala saka par ko plānu, trauslu
kā siets saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu, arī par trauslu miegu
guļ kā zaķis vaļā acīm saka, ja kādam ir trausls miegs, ja kāds nespēj aizmigt
kā smilga saka, ja kāds (parasti meitene) ir ļoti tievs, sīks, trausls
kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs
nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja kāds ir mantrausīgs, alkatīgs
sagaust Sakrāt, saraust, savākt
sagauzt Sakrāt, saraust, savākt
ieraustīt sākt šurp un turp raustīt vai grūstīt
saraustīt Sākt, parasti pēkšņi, raustīt; īsu brīdi raustīt
saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā dalām); īsu brīdi raustīties
Iturupa sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji
konglutinēt Salīmēt kopā, arī tas pats, kas konglomerēt, saraust vienā kopā, čupā
pastūrains samērā straujš, saraustīts, nevienmērīgs (par kustībām)
pačagans samērā trausls (par miegu)
pačamīgs samērā trausls (par miegu)
patrausls samērā, arī mazliet trausls
malzīt Sāpēs mētāties, raustīties
saķauzt Saraust (2)
kapēt Saraust kaudzē, sakrāt
aizgūties Saraust priekš sevis
sarauņāt Saraust, sabikstīt
aizgūt Saraust, sagrābt
satrausties Sarausties
dilacerācija Saraustīšana, saplosīšana
saramstīt Saraustīt
saverkstīt Saraustīt
sačīgāt Saraustīt (parasti aiz matiem), lai nodarītu sāpes
disfrāzija Saraustīta runa kā smadzeņu centru bojājuma sekas
sanaistīties Saraustīties, sastaipīties
nervozs Saraustīts, nevienmērīgs
nevienāds Saraustīts, nevienmērīgs (piemēram, par elpu)
sabāzīt Saspraust
sakniepēt Saspraust
samaidīt Saspraust
apdurt Saspraust (parasti ko asu kam apkārt); apspraust
aizdurstīt Saspraust (vairākus objektus) aizsprostojot
atbāzīties Saspraust apģērbu uz augšu (aizbāžot stūrus aiz jostas vai tml.)
aizkniepēt Saspraust ar kniepadatām
saspraugāt Saspraust, sastiprināt
savaņķelēt savākt, kopā saraust, ar rokām kopā sagrūst
guģis savienojumā "mantas guģis" - mantrausīgs, alkatīgs cilvēks
trūslu savienojumā ar "rūslu" raksturo kaut ko trauslu, neelastīgu
trušu savienojumā ar "rušu" atdarina trauslas alkšņa mizas lūšanas troksni
rūslu savienojumā ar "trūslu" raksturo kaut ko trauslu, neelastīgu
rušu savienojumā ar "trušu" atdarina trauslas alkšņa mizas lūšanas troksni
Krausa selaginella selaginellu suga ("Selaginella kraussiana")
pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali)
mūmijas Sēņotnes blīvi caurausti augu orgāni, daļēji saglabājoties to normālajam veidam, piemēram, augļu parastās puves mūmijas saglabājas ziemā augļu koku zaros
sagūbīt Sev saraust, tā, ka tikai lai cits nedabū
egrete Sieviešu cepurei stāvus piesprausta spalva vai kāds cits tamlīdzīgs rotājums
garausainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus auritus"), ķermeņa garums - 41-53 mm, ausu garums - 31-43 mm, ausis parasti noliektas atpakaļ (atgādina āža ragus), lidojumā tās ir iztaisnotas; brūnais garausainis; Eiropas garausainis
pelēkais garausainis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus austriacus"), kas tiek nodalīta kā atsevišķa suga, bet dažkārt uzskatīta par garausainā sikspārņa pasugu
tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos
mirgošanas aritmija sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā); fibrilācija
neitralizēšana Skābes samazināšana jēlādās pēc miecēšanas, miecēšanas procesa pabeigšana; ja āda netiek neitralizēta, tā kļūst cieta un trausla
nopurkšķēties skaļi nosprausloties (par zirgu)
drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu)
pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju)
klipiņš Sklandu rausis
dižrausis Sklandurausis
badokšņa Skops, mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks (kas skopuma dēļ dzīvo pusbadā, neatļaujas iegādāties nepieciešamo)
kābaka Skops, mantrausīgs cilvēks
kābaks Skops, mantrausīgs cilvēks
sīkstdirsis skopulis, mantrausis
gnīda Skopulis; mantrausis
Vetrenijpojass Skrausts Krievijas Arhangeļskas apgabalā un Karēlijas Republikā, garums - 200 km, augstums - līdz 344 m
krimslīgs Skrimšļains, trausls
strūklas skrubers skrubers, kurā piemaisījumus uztver no sprauslām izsmidzināts šķidrums
gracils Slaids, trausls
gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras)
apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt
brūcene Slikta, nolaista mājele, grausts; sabrukusi vai brūkoša būda; būcenis
caurs miegs slimīgs, trausls miegs
drupināt Smalcināt nelielās daļās (piemēram, ko irdenu, trauslu)
maigs Smalks, trausls, vārīgs (par augiem, to daļām)
Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m
dikalēties Spārdīties, raustīties
dikāties Spārdīties, raustīties
kuinīties Spārdīties, raustīties
plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju)
kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.)
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3)
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3)
sastirināt Spert, noraustīt kājas
slaidā spīgulīte spīgulīšu suga ("Psathyrella gracilis"), kuras augļķermeņi ir ļoti sīki un trausli
forsunka Sprausla
konverģējoši diverģējoša sprausla sprausla, ar kuru var sasniegt ļoti lielu (gāzes vai tvaika) izplūdes ātrumu, kas pārsniedz skaņas ātrumu; izmanto aktīvās turbīnās un reaktīvos dzinējos
aizsprauslāt Sprauslājot aizvirzīt, attālināt
aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt
piesprauslāt Sprauslājot apslapināt
uzspurslāt Sprauslājot apsmidzināt
sasprauslāt Sprauslājot aptašķīt
saspraušļāt Sprauslājot aptašķīt
atsprauslāties Sprauslājot atsaukties, atbildēt
atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis)
sprausļot sprauslājot burties
iesprauslāt Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā)
iesprauslot Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā)
izpurkšļāt Sprauslājot izšļakstīt, izlaistīt
atspurkt Sprauslājot izšļākt
aizsprauslot Sprauslājot pārklāt ar šķidrumu
burzgalēt Sprauslājot rakņāties ar purnu kādā šķidrumā
uzsprausļot Sprauslājot uzburt
uzsprauslāt Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā)
uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā)
sprauslis Sprauslas
purkšļāt sprauslāt
prauslāt Sprauslāt
prauslot Sprauslāt
purskāt Sprauslāt
puršķēt Sprauslāt
purslāt Sprauslāt
puršļāt Sprauslāt
spraislāt Sprauslāt
spraukslāt Sprauslāt
spraukšļāt Sprauslāt
spraukšļot Sprauslāt
spraušļot Sprauslāt
sprūkšļāt Sprauslāt
sprūslāt Sprauslāt
sprūšļāt Sprauslāt
sprūžlet Sprauslāt
spurkšt Sprauslāt
špurkšt Sprauslāt
spraudāt sprauslāt (1)
spraušļāt sprauslāt (1)
spurdzināt Sprauslāt (1)
spurgt Sprauslāt (1)
spurkšēt Sprauslāt (1)
spurkšķēt Sprauslāt (1)
prūstēt Sprauslāt (par zirgu, arī par cilvēku, kas mazgājoties sprauslo)
prūšļot Sprauslāt (par zirgu, arī par cilvēku, kas mazgājoties sprauslo); prūstēt
aizbrūzgāties Sprauslāt īsu laika sprīdi, iesprauslāties
špurkt Sprauslāt, aizturēti smieties
prūšļāt Sprauslāt, prūšļot
sprukštāt Sprauslāt, spurkšķēt kā zirgs
sprukšļāt Sprauslāt, šķaudīt
sprukšļot Sprauslāt, šķaudīt
sprūšļāties Sprauslāt, šķaudīt
spurgalāt Sprauslāt, šķaudīt
brūzgalēt Sprauslāt, šļākt
apsprauslāt Sprauslojot apriebt (kaiti, kas radusies no izbailēm)
apsprauslot Sprauslojot apšķiest (parasti ar siekalām)
izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izsprauslot Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
purkšēt Sprauslot
purkšķēt Sprauslot
purkstēt Sprauslot
sprauslāties Sprauslot
sprūkslot Sprauslot
spurslāt Sprauslot
spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu
špilkāt Spraust ar spraužamadatu
aizspraust Spraust ciet
štepselēt Spraust elektrības kontaktligzdā spraudkontaktu
spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu
likt uz āķa (arī uz makšķeres) spraust, durt uz makšķeres āķa
likt uz makšķeres (arī uz āķa) spraust, durt uz makšķeres āķa
dakstīt Spraust, spraudīt
spraustene Spraustava
sprausta Spraustava, kurā iesprauž aizdegtu skalu
sprengties Sprausties, spraukties, līst
spraustulis Spraustuve
lāters Spraustuve - tureklis degošam skalam
lāteris Spraustuve jeb bābiņa - tureklis degošam skalam
korēt Sprostot, spraust, pārklāt
savillāt stipri raustīt, plūkāt
savilnāt stipri raustīt, plūkāt
batārisms Stostīšanās, valodas raustīšana
plūstošā modernitāte strauji noritošu pārmaiņu raksturojums sabiedrībā, kas piedzīvo sabiedrības struktūru (piemēram, ģimenes, darba kolektīva, virtuālās grupas) trauslumu, īslaicīgumu, ievainojamību, nepārtrauktu mainību
plerēze strausa spalvu rotājums uz sieviešu cepures
matteuccia Strauspapardes
onocleaceae Strauspaparžu dzimta
onokleja Strauspaparžu dzimtas ģints ("Onoclea"), dekoratīvi augi ar gaišzaļām lapām, kas piemēroti mitrām vietām
osmunda Strauspaparžu dzimtas ģints ("Osmunda"), dekoratīvs augs ar gaišzaļām lapām
Pensilvānijas strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia pensilvanica"), ko Latvijā reizēm audzē dārzos
parastā strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia struthiopteris syn. Struthiopteris filicastrum") ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām
Struthio camelus strauss
strauši Strauss
strausis Strauss
ptilium Straussūnas
parastā straussūna straussūnu suga ("Ptilium crista-castrensis")
dienvidstrausis Strausu suga, tiek audzēta krāšņo spalvu dēļ īpašās strausu fermās, gk. Dienvidāfrikā
struthio Strausveidīgo kārtas ģints
strutnioniformes Strausveidīgo putnu kārta
sakrist matos strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem; sakauties
struthiopteris Struthiopteris filicastrum - parastās strauspapardes "Matteuccia struthiopteris" nosaukuma sinonīms
plunžersūknis Sūknis, kas ar lielu spiedienu padod dozētu degvielas daudzumu dīzeļmotora sprauslām
briesmonība Šausmas, drausmas, briesmas
drūsmīgs Šausmīgs, drausmīgs, baismīgs
dirbņa Šaušalas, drebuļi, drausmība
emu šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam
šķaudaloties Šķaudīt, sprauslāt
spūkšēt Šķaudīt, sprauslāt (kā kaķis)
spurgāties Šķaudot sprauslāt
vaibstīties Šķoboties, raustoties vilkties grimasē (par seju, tās daļu)
smidzināties šļakstīt, izsmidzināt, sprauslāt
murkšļāties Šļakstīties, sprauslāt ūdenī
aizsprauslāt Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt
dībelēt Šurp un turp grūstīt, raustīt
patrausls tāds, kam ir samērā trausla ķermeņa uzbūve (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sprauslains tāds, kam ir vairākas sprauslas
turboreaktīvs tāds, kam vilce rodas, gāzes strūklai plūstot no reaktīvās sprauslas
glezns tāds, kas atbilst izsmalcinātām estētiskām prasībām (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī trausls, vārs
vārs tāds, kas atbilst izsmalcinātām estētiskām prasībām, arī trausls, vārīgs (par priekšmetiem)
lūzīgs tāds, kas ātri lūst; trausls
strebulīgs tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs
sturbulīgs tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs
sprauslains tāds, kas ir apsprauslots, notraipīts ar siekalām vai puņķiem
sīkkaulains tāds, kas ir kalsns, ar trauslu ķermeņa uzbūvi
stingrs tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to dalām, arī par augu kopumu)
spēcīgs tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu)
stiprs tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu)
sarkanlūzens tāds, kas ir trausls sarkankvēlē
glezns tāds, kas ir vārs, trausls un kam nepieciešama rūpīga, saudzīga kopšana (par augiem)
baismīgs tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas; tāds, kas izraisa lielas bailes; briesmīgs, drausmīgs
drebulīgs tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti
vārīgs tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas (piemēram, lūst, drūp); arī trausls (1)
raustīgs tāds, kas raustās (1)
raustīgs tāds, kas raustās (2)
raustīgs tāds, kas raustās (3)
trapjš tāds, kas runā īsi, saraustīti
brūzga tāds, kas sprauslā
birzīgs tāds, kas viegli birst; trausls
lūzens tāds, kas viegli lūst; trausls
sīkstulīgs tāds, kas, parasti mantrausīgi, taupa, krāj naudu, mantu; arī skopulīgs
neizturīgs tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos (_Arāvalli Range_), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns)
raustīklis tas, ar ko rausta
iespraudenis tas, kas iesprausts starpā
tēne tas, kas ir ļoti plāns, trausls; izdilis
rausa tas, kas rauš visu iekšā, labs vai slikts; arī mēslu rausējs kūtī
sīkstuļoties Taupīt, krāt naudu, mantu, parasti mantrausīgi; arī skopoties
māņsvilnis tauriņu kārtas dzimta ("Pyraustidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 10-40 mm), galva gluda, klāta ar matveida zvīņām, Latvijā konstatētas 73 sugas
lappārdale Tekstapstrādes un datorizdevniecības operācija, kas pārnumurē lappuses gadījumos, kad tiek iesprausts vai izmests teksts, pārvietotas rindkopas vai arī izdarītas kādas citas izmaiņas
Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola
aizarausties tikt aizraustam prom
aizarausties tikt apraustam
apsarausties tikt apraustam
iesarausties tikt ieraustam, parasti neviļus, negribēti
izarausties tikt izraustām, parasti neviļus, negribēti
izaraustīties tikt izraustītam, parasti neviļus, negribēti
mežģīties tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām)
mesties tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju)
pasasprausties tikt paspraustam
disrefleksija traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā disrefleksija, veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus; raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu
Chara fragilis trauslā hara
Cladophora fracta trauslā kladofora
stiklene Trausla meitene
Agropyron fragile trauslā pavārpata
Cystopteris fragilis trauslā pūslīšpaparde
Tortella fragilis trauslā vijzobīte
Salix fragilis trauslai vītols
alkšņlapainais kazenājs trauslais krūklis ("Frangula alnus")
krūkļa Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
krūkle Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
krūklenājs Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
krūklenes Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
krūklkoks Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
krustābele Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
pulverkoks Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
kazeņu koks trauslais krūklis (“Frangula alnus”)
šķetrs Trauslais vītols ("Salix fragilis")
Agropyron sibiricum trauslās pavārpatas "Agropyron fragile" nosaukuma sinonīms
limoniidae Trauslkāju dzimta
chionea Trauslkāju dzimtas ģints
dicranota Trauslkāju dzimtas ģints
hixatoma Trauslkāju dzimtas ģints
pedicia Trauslkāju dzimtas ģints
čaubens Trausls
drauzs Trausls
grauzs Trausls
šķibs Trausls
sprēgains Trausls
traskans Trausls
trasks Trausls
trass Trausls
traukšans Trausls
trausans Trausls
trauslīgs Trausls
trauss Trausls
traušs Trausls
trosls Trausls
trusls Trausls
trušls Trausls
truss Trausls
čamīgs Trausls (par miegu)
ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; čuguns
čuguns Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; ķets
putna miegs trausls miegs, ko var viegli pārtraukt; neliels brīdis miega, pēc kura cilvēks jūtas atspirdzis
akanta arabeska trausls spirālveida vijums korintiskā ordera kapitelī
plīsains Trausls, lūzens
vārs Trausls, smalks, arī fiziski neizturīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); arī glezns (2)
kā niedre trausls, tāds, kas ātri, viegli lūst
nevarīgs Trausls, vājš, maigs (par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām)
trapans Trausls, vārgs
trupans Trausls, vārgs
nespēcīgs Trausls, vārgs (par augiem, to daļām)
časls Trausls, vārīgs
fragils Trausls, vārīgs
ķiekans Trausls, vārīgs
traušļa Trausls, viegli laužams koks
braka Trausls, viegli lūstošs; lietošanai nederīgs
braks Trausls, viegli lūstošs; lietošanai nederīgs
trauds Trausls; trasks
fragilitāte Trauslums
vārība Trauslums, maigums, jutīgums
reaktīvā turbīna turbīna, kurā ievērojama daļa darbķermeņa (šķidruma, gāzes, tvaika) potenciālās enerģijas pārvēršas mehāniskajā enerģijā darbrata kanālos, kam ir reaktīvās sprauslas forma; šajos kanālos darbķermeņa strūkla attīsta reaktīvo spēku
turboreaktīvais divkontūru dzinējs turboreaktīvais dzinējs ar gaisa plūsmas sadali uz iekšējo un ārējo kontūru; daļa no degvielas sadegšanas enerģijas iekšējā kontūra turbīnā pārveidojas mehāniskajā darbā ventilatora pievadam; ārējā kontūra gaisu izmanto reaktīvās vilces iegūšanai izplūdes sprauslās
aktīvā tvaika turbīna tvaika turbīna, kurā tvaika potenciālās enerģijas pārvēršanās kinētiskajā notiek tikai sprauslās
Čumiša upe Krievijā, Altaja novadā, Obas labā krasta pieteka, garums 644 km, sākas Salairas skraustā
Ciļma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā
Peza upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai
Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
Ņepa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā
Mezeņa upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā
Hroma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci
Čondona upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā
Vičegda upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā
Pečoras Pižma upe Krievijas Komi Republikā, garums — 389 km, sākas Timana skrausta austrumu nogāzē, gk. sniegūdeņu pieplūde
Ižma upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 531 km, sākas Timana skrausta dienvidos; Izjva
Vima upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
Ujandina upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros
Dzavhana upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru
Miusa upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā
Vovča upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē
Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai)
plincis uz pannas cepts rausis
stumdīties uz priekšu un atpakaļ raustīties
šķetna uzasināta, 1-3 m gara kārts bez zariem (ko var viegli iezpraust zemē)
uzkārnīt Uzkasīt, uzraust
uzjozt Uzlocīt aiz jostas, uzspraust (3)
uzspraudīties Uzlocīt apģērbu uz augšu un piespraust
pietillināt Uzmanīgi pienest (kaut ko smagu vai trauslu)
uzraušņāt Uzraust, sabikstīt, pārsegt
uzčakarēties Uzrausties
uztrausties Uzrausties (1)
uztrausties Uzrausties (2)
uzspraukt Uzsprauslot
uzbracāt Uzspraust
uzknopēt Uzspraust
atspraust Uzspraust (piemēram, drēbes malu) uz augšu
uzsprausties Uzspraust sev (ko) uz augšu
uzspridzināt Uzspraust, piespraust
sašautrēt Uzspraust, saspraust
uzlikt uz āķa (arī uz makšķeres) uzspraust, uzdurt uz makšķeres āķa
atspraudīt Vairākās vietās vai vairākkārt, arī pavirši atspraust
izrausalēt vairākkārt izraust, izdabūt no kurienes
purkšināt vairākkārt sprauslāt
purkšķināt vairākkārt sprauslāt
spurkšināt vairākkārt sprauslāt (1)
spurkšķināt vairākkārt sprauslāt (1)
kult vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.)
atraustīt vairākkārtīgi vai daudzkārt raustīt
apsikas Valodas raustīšana, stomīšanās
pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas
iedēklis Vārda pirmatnējā saknē iesprausts nāsāls elements; infikss
liekvārds Vārds, kas neko nenozīmē, bet kuru var iespraust runā labskanības dēļ, lai atstātu gudrāku iespaidu
vāsmīgs Vārīgs, maigs, trausls
trasēt veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.)
spraislīgs Viegli lūstošs, trausls
plīzīgs Viegli plīstošs; trausls
raustelēt Viegli raustīt, (daudzkārt) šurp un turp raustīt
darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci
plastifikatori vielas, kas samazina polimērmateriālu un laku un krāsu pārklājumu cietību un trauslumu, palielina elastību, plastiskumu un salturību, samazina plastmasu kausējumu viskozitāti; visbiežāk lietotie plastifikatori ir ftalskābes u. c. skābju esteri, sintētiski oligomēri, kaučuki
Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs
fontu kasetne viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu
rausiens vienreizēja paveikta darbība --> raust(1)
izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); vijot cauraust
drausmīgums vispārināta īpašība --> drausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
mantrausība vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
mantrausīgums vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantrausība
trauslums vispārināta īpašība --> trausls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
trauslums vispārināta īpašība --> trausls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
žalons Zemē iesprausts miets virziena rādīšanai ģeodēziskos darbos
sakade Zirga raustīšanās pie pavadas
copēt Zivij raustīt makšķeres ēsmu
kadiķu dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes carnipes")
parastais dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes coccothraustes")
Ķīnas dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes migratorius")
Japānas dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes personatus")
Amerikas dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes vespertinus")

Citās vārdnīcās nav šķirkļa raus.