Paplašinātā meklēšana
Meklējam raus.
Atrasts vārdos (195):
- graust:1
- krause:1
- apraust:1
- atraust:1
- brauska:1
- daraust:1
- drausme:1
- drausms:1
- grausli:1
- grausme:1
- grausts:1
- ieraust:1
- izraust:1
- krausēt:1
- krausis:1
- krausīt:1
- krausts:1
- norause:1
- noraust:1
- paraust:1
- pāraust:1
- aizraust:1
- apgraust:1
- atgraust:1
- cauraust:1
- drausmas:1
- drausmes:1
- drausmot:1
- garausis:1
- Grausden:1
- grauslis:1
- grauslis:2
- grausmas:1
- izgraust:1
- krausene:1
- kraustīt:1
- nograust:1
- nograust:2
- nokraust:1
- notraust:1
- pagraust:1
- pārausis:1
- pārraust:1
- patraust:1
- aizgraust:1
- apraustam:1
- apraustīt:1
- aprausums:1
- apspraust:1
- atrausējs:1
- atraustīt:1
- atspraust:1
- daspraust:1
- dižrausis:1
- drausmība:1
- drausmīgs:1
- grausmīgs:1
- Graustiņš:1
- Graustiņu:1
- ieraustīt:1
- iespraust:1
- izraustas:1
- izraustīt:1
- izspraust:1
- ķēmrausis:1
- mazrausis:1
- nokrausēt:1
- nokrausīt:1
- noraustas:1
- noraustīt:1
- nospraust:1
- Ostrauski:1
- pakrausēt:1
- papirauss:1
- paraustīt:1
- paspraust:1
- patrausls:1
- Petrauski:1
- aizraustīt:1
- aizspraust:1
- apaļrausis:1
- apkraustīt:1
- atrausties:1
- darausties:1
- drausmains:1
- drausmenis:1
- drausmonis:1
- garausains:1
- garausītis:1
- iekraustīt:1
- iekraustīt:2
- ierausties:1
- izgraustīt:1
- izrausalēt:1
- izrausties:1
- krausīklis:1
- kraustelēt:1
- ķēmarausis:1
- lontrausis:1
- mantrausis:1
- naudrausis:1
- nokraustīt:1
- norausties:1
- pakraustīt:1
- paltrausis:1
- papirausis:1
- parausties:1
- pārausties:1
- pārraustīt:1
- pārspraust:1
- pierausējs:1
- aizkraustīt:1
- aizrausties:1
- apraustelēt:1
- apsprauslāt:1
- apsprauslēt:1
- apsprauslot:1
- aptrausties:1
- atsprauslāt:1
- attrausties:1
- drausmīgums:1
- garausainis:1
- gausarausis:1
- iegrausties:1
- iesprauslāt:1
- iesprauslot:1
- ietrausties:1
- izarausties:1
- izraustains:1
- izsprauslāt:1
- izsprauslot:1
- iztrausties:1
- johanštraus:1
- kraustīties:1
- mantrausība:1
- mantrausīgs:1
- mātesrausis:1
- medusrausis:1
- miegarausis:1
- noskraustēt:1
- noskraustīt:1
- nosprauslāt:1
- nosprauslot:1
- nospraustīt:1
- notrausties:1
- pārrausties:1
- pasprauslāt:1
- pasprauslot:1
- patrausties:1
- piekraustīt:1
- aizarausties:1
- aizgrausties:1
- aizsprauslāt:1
- aizsprauslot:1
- apkraustalēt:1
- apkraustelēt:1
- apsarausties:1
- Fohenštrausa:1
- iesarausties:1
- iesprausties:1
- izatrausties:1
- izraustīties:1
- izsprausties:1
- nokrausēties:1
- nokrausīties:1
- noraustīties:1
- nosarausties:1
- nosprausties:1
- paraustīties:1
- pārtrausties:1
- pasarausties:1
- aizraustīties:1
- aizsprausties:1
- iesatrausties:1
- izaraustīties:1
- mantrausīgums:1
- nosatrausties:1
- noskraustināt:1
- pārraustīties:1
- pārsprausties:1
- atsprauslāties:1
- coccothraustes:1
- iesprauslāties:1
- iesprausloties:1
- izsprauslāties:1
- izsprausloties:1
- nosaraustīties:1
- nosprauslāties:1
- nosprausloties:1
- pasasprausties:1
- aizsprauslāties:1
- dienvidstrausis:1
- nosasprauslāties:1
- paraustralopiteks:1
- paraustralopithecuas:1
Atrasts vārdu savienojumos (78):
- Angaras skrausts
- apraust uguni
- Bateņu skrausts
- bāzt banānus ausī(s), arī spraust banānus ausīs
- brankti uzspraust
- brūnais garausainis
- Čekanovska skrausts
- Černišova skrausts
- Coccothraustes carnipes
- Coccothraustes coccothraustes
- Coccothraustes migratorius
- Coccothraustes personatus
- Coccothraustes vesperinus
- degvielas sprausla
- Donecas skrausts
- Eiropas garausainis
- elles sprauslis
- Ethmia pyrausta
- garausainais sikspārnis
- garausu lēcējpele
- Graustiņa ezers
- iebāž kā strauss galvu smiltīs
- iespraust gredzenu pirkstā
- Jeņisejas skrausts
- jods neraus (kādu)
- jupis neraus (kādu)
- kas raus (kādu)
- ķēma rausis
- klikuči raus
- konverģējoši diverģējoša sprausla
- Krausa selaginella
- Lavala sprausla
- medus rausis
- motora raustīšanās
- nospraust ceļu
- nospraust kursu
- parastā strauspaparde
- parastā straussūna
- pelēkais garausainis
- Pensilvānijas strauspaparde
- Polousnija skrausts
- Ramalina thrausta
- raust ogles ar cita rokām
- rausties augšā
- raustīt lauvu aiz ūsām
- raustīt plecus
- raustīt valodu
- reaktīvā sprausla
- sajūga raustīšanās
- Salairas skrausts
- sarausties kājās
- saraustīt gabalos
- Selaginella kraussiana
- skalu spraustala
- sklandu rausis
- Solgonas skrausts
- speķa rausis
- spraust (par) mērķi (arī uzdevumu)
- spraust batonus (ausīs), arī bāzt batonus (ausīs)
- Timana skrausts
- trauslā adatene
- trauslā alva
- trauslā kladofora
- trauslā krava
- trauslā lāsenīte
- trauslā pavārpata
- trauslā pūslīšpaparde
- trauslā ramalīna
- trausla sirds
- trauslā vālene
- trauslā vijzobe
- trauslā vijzobīte
- trauslais krūklis
- trauslais vītols
- trausls lūzums
- trausls miegs
- trausmu trausmām
- Trausthotheca clavata
Atrasts skaidrojumos (200):
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- vilāt aiz matiem raustīt, plūkāt
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
- aizsprēdzēt Aizsprādzēt, saspraust ar sprādzi
- sasaktāt aizspraust ar saktu
- aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā
- karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums
- rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas
- petehiometrs aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas
- apmādīt Apbāzt, apspraust
- pajozt Apjožot nedaudz uzspraust
- apkraustelēt Apkraustīt
- apkaust Aprakt, apraust
- apšķupelēt Apraust
- apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso
- apspurslāt apsprauslot
- apsprauslāt Apsprauslot
- apsprauslēt Apsprauslot
- nomaidzīt Apspraust
- nomiet Apspraust (ar mietiem)
- nomietot Apspraust (ar mietiem)
- izmiet Apspraust ar mietiem
- aizmastīt Apspraust ar pupu maikstēm
- iemastīt Apspraust ar pupu maikstēm
- apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām
- apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām
- nomaidīt Apspraust, izrotāt ar meijām
- apšķipelēt Apšķūrēt, apraust
- iemūdīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt
- iemūdzīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē)
- rakt ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem
- uzkniepēt ar kniepadatām uzspraust
- notrimšķināt ar pirkstiem paraustīt vijoles stīgas
- plēst ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp
- iepāsēt ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest
- iespraugt ar spēku iespraust, sabāzt
- aiztraukt ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust
- eskimo ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa
- maigot ar zariem vai maikstēm nospraust (iezīmēt) ceļu vai birzi (tīrumā)
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu)
- angiopsatiroze Asinsvadu trauslums
- attirināt atkārtoti noraustīties un nokrist
- paspraudīt atkārtoti spraust, bāzt zem (kaut kā)
- pārspraudīt atkārtoti spraust, spraust citā vietā
- ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties
- atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem)
- Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
- Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi
- klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme
- fibrilācija Atsevišķu muskuļšķiedru ātras kontrakcijas vai raustīšanās
- atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu)
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus
- turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla
- turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās
- naudas pūķis bagātību rausējs
- bādrs Baismīgs, baigs; drausmīgs; nedrošs
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot
- hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
- šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc
- šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas
- polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
- glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
- formidabls Briesmīgs, drausmīgs, milzīgs
- baišs Briesmīgs, drausmīgs, šausmīgs
- gaunerēties būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties
- strebulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
- sturbulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
- izaust Cauraust
- sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
- brankti uzspraust cieši piespraust
- sklerotrihija Cieti, trausli mati
- kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda
- leptosoms cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
- drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu)
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
- apraušana darbība --> apraust
- rausējs darītājs --> raust
- nospraustīt Daudzkārt nospraust
- spraustīt Daudzkārt vai atkārtoti spraust
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
- lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām)
- garausītis dem. --> garausis
- rausītis dem. --> rausis
- nandveidīgie Dienvidamerikā dzīvojošu putnu kārta ("Rheiformes"), lieli, nelidojoši putni (masa 20-25 kg), 1 dz., 2 ģ., 2 sugas, dažkārt tiek dēvēti par Dienvidamerikas strausiem
- tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs
- saraustīts divd. --> saraustīt
- saspraužams divd. --> saspraust
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
- svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints
- Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas
- drausmes Drausmas
- šausme Drausme
- drausms Drausmīgs
- dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
- dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
- dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
- murināt Dresēt, dīdīt, raustīt
- drūsma Drūma jutoņa, grūtsirdība, drausmība
- trusins Drupans, trausls
- trusens Drupans, trausls; irdens
- kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām
- aizecēt Ecējot aizraust ciet
- Graustiņš ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers
- fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu
- Plecotus auritus garausainais sikspārnis
- brūnais garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus")
- Eiropas garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus")
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
- reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā)
- liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem)
- stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
- dagrābt Grābt, raust (ko) papildus
- Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
- grudināt Graust, rūkt (kā pērkons)
- Grastiņu ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
- Graustiņa ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
- krausts Grausts
- sgrausts Grausts
- skrausts Grausts
- bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
- bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
- bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
- dīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt
- drīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt; purināt; dīvelēt
- nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls
- smalka Harlemas linu vai zīda audumi, ar sudrabu vai zeltu caurausti
- bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
- iespraudīt Iebāzt, iespraust
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m
- ietrausties Ierausties
- ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā)
- menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē
- forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas
- ieklupt matos iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt
- iesprauslāties iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt
- iesprausloties iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu)
- iespraušļāties Iesprauslāties
- iesprīdināt Iespraust
- piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt)
- piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- pārspraust Iespraust citā vietā; spraust vēlreiz, no jauna
- apspraust Iespraust kam apakšā
- iesprausties Iespraust sev (apģērbā)
- iespraugāt Iespraust, ielikt (spraugā)
- iesprauties Iesprausties
- epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai
- iesatrausties Ietrausties
- pārmejāt Iezīmēt robežu ar iespraustām meijām
- apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot
- izraustīties ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi)
- sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt
- nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.)
- pincete instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit
- noraustīt īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu)
- noraustīties īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties
- nosprauslāties īsu brīdi, vienu reizi sprauslot
- nosprausloties īsu brīdi, vienu reizi sprauslot
- drepans Izburbējis, trausls
- drepens Izburbējis, trausls
- aizsprauslāties Izdot sprauslājošu skaņu
- izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem)
- izgrauzēt Izgraustīt
- izpeisēt Izkārpīt, izkašņāt, izraust
- izšķibēt Izlauzt, izraustīt
- applūskāt Izplūkāt, izraustīt (mazliet, šur un tur) visapkārt
- iztrausties Izrausties
- izvalkāt Izraustīt
- driktēt Izrīkot, šurp un turp raustīt
- izšļākāt Izsprauslāt
- izpurslāt Izšķaudīt, izsprauslāt
- izšķaut Izšķaudīt, izsprauslāt
- izatrausties Iztrausties
- geto Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa
- aizkarināt Kaitināt, raustīt
- Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās
- Boļšaja Kovriga kalns Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Timana skrausta ziemeļu daļā, augstums - 310 m
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
- izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus)
- karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust
- plirstiķis Kas viegls, plāns, trausls
- atmiekšķēties kļūt trauslam (par kauliem)
Atrasts piemēros (41):
- būt - barons paceļ gaisā pirkstu un brīdi par to tīksminās, viņam ir slaiki, trausli vijolnieka pirksti ar brīnišķīgi koptiem nagiem.
- pierādīt - Tas tikai lieku reizi pierāda, cik bezgala trausla un tajā pašā laikā neizskaidrojami izturīga ir mūsu miesa.
- brīnišķs – Jo īpaši es gribu rekomendēt brīnišķos burkānus, kurus nupat piegādājis mūsu draugs fon Strauss.
- korķviļķis — Dod šurp man, tēt, — Vilis bija atvāzis kabatas naža korķviļķi, — rausim vaļā.
- vērdiņš — Tēvi, kā teikt, dzīvoja aprausušies, dēliem nav plika vērdiņa pie dvēseles.
- vainot — Viņš stostījās un raustījās, vainoja dabiskos iemeslus.
- atbildēt ADVOKĀTS steidzas pie kameras durvīm, rausta un dauza tās, taču neviens neatbild.
- asociācija Agija šo olu ir dāsni uzdāvinājusi Latvijas Strausu audzētāju asociācijai.
- rokas stiepiena attālumā Albumi vienmēr atradās rokas stiepiena attālumā no gultas, lai, pamostoties un atverot acis, varētu tos šķirstīt un atkal iemigt trauslā miegā starp tagadni un pagātni.
- emocionāls Arī pati Darja mīļotā vīrieša māti raksturo kā trauslu un emocionālu cilvēku.
- punktots Atcerējās, kā kāzās dzēruši šņabi un konjaku no trauslām, kafijpupiņu ornamentiem punktotām “Rīgas porcelāna” servīžu krūzītēm.
- vēlējums Bet kad arī pēc šāda vēlējuma izpildīšanas kundzes seja nenoskaidrojās, atlikās tik paraustīt plecus.
- apģērbs Cvībaks tikai notrausa no apģērba putekļus un mazliet pieglauda matus.
- vakuums Daļa stāstu veltīti šausmām, kas mīt mūsu Zemes un okeānu dzelmēs, citi — kosmiskām drausmām no zvaigznēm un starpplanētu vakuuma.
- zilums Dzidrās debesis izliecas un attālinās, kalni skaidri iezīmējas pret bālo un gludo zilumu, koki kļūst trausli un kalsni, ceļi šķiet baltāki, ūdens upēs vizuļo un urdz gar krastiem, rāms dzidrums ieplūst mājās un piepilda ar zilgmi pudeles, glāzes un bļodiņas.
- klak Dzinējs darbojas vienmērīgi, bez trokšņiem, bez " klak klak klak"vai" trr trrr trr" utt. Pamēģini pabraukt lēnām ar zemāku pārnesumu, un bez pārslēgšanās mēģini paātrināties - dzinējam nav jāraustās.
- iecerējums Ej nu izdibini, vai Ervīnam iecerējums radās toreiz, kad graustu pirka, vai tad, kad māja nāca gatava.
- elpa Elpa raustās nesavaldīgi un baisi.
- raksturīgs Ernests sev raksturīgajā mierā paraustīja plecus.
- ievērot Es pat ievēroju, ka viņam vairākas reizes noraustījās vaigu muskuļi un sāka drebēt žoklis.
- sāpēt Es sapratu viņa jūtas, jutu pat līdzi, taču Annas drausmīgā nāve man droši vien sāpēja daudz vairāk nekā viņam...
- spēcīgs Etāna glāstīja viņa iesirmojušos matus un viņa platos un spēcīgos, raustīgos plecus.
- tulkojums Federālā izmeklēšanas biroja aģents dusmīgi saņurcīja laikrakstu lietuviešu valodā un tam piesprausto tulkojumu angļu valodā.
- smaržot Gaiss smaržoja pēc ūdens, un kamieļi sāka skaļi sprauslāt, paredzēdami drīzu atpūtu, dzirdināšanu un barošanu.
- gadījums Ir arī bijis gadījums, kad viens no strausiem izperē pārsteidzoši lielu olu.
- skreja Ir cilvēki, kas cenšas kaut ko izdarīt, ne tikai sev raust, kas nav tik apjukuši dzīves skrejā un domā par nākotni.
- atlaist Ja atlaidīs rokas, nenoturēsies uz kājām, aizraus pa gaisu, nosviedīs gar zemi, ieputinās.
- piedurties Jaunākās kartes bija drukātas iepriekšējā gadā, bet senākās bija tik vecas un trauslas, ka Roberto neuzdrošinājās tām piedurties.
- pavadīt Jozefs pavirši raustīja basģitāras stīgas, Aigars savā nodabā strinkšķināja ģitāru, Vitālijs pie bungām bija vienīgais, kas puslīdz centās, un dziedāšanu pavadīja ritmiska kakofonija.
- kautrīgs Jūras putas drīz paslēpās melnā samtā, kuram pie pleca kvēloja liela, ar zeltu caurausta roze, kautrīgajā dekoltē iegūlās mākslīgās pērles.
- sniegs Kā negribot, kā atgādinot kaut ko ļoti tīru un neticami trauslu, krīt viegls, balts sniegs.
- vasa Kad zirgs apstājās uzkrimst zaļās vasas, viņa paraustīja to aiz krēpēm, un viņš gāja tālāk.
- smaidīt Kāds pārdzīvojums slēpjas skumji sakniebtās lūpās, sarauktā pierē, smaidošā vaigā, raustīgā degunā?
- tātad Koļka nodomāja, ka nav tik ļauni, ja neradījums dzer, tātad vismaz kaut kas no cilvēka viņā palicis, taču notiekošais pārsniedza sapratnes robežas, un Koļkam pietika ar parastām nepatikšanām, kur nu vēl aizkāpa, tāpēc, izmantodams brīdi, kad neradījums bija pavērsies pret Ārčiju, viņš aši pietrausās kājās un mēģināja izšmaukt no istabas.
- debess Kopā ar lietus lāsēm no debesīm krita pirmais šāgada sniegs- tāds trausls, pat ne īsti balts.
- saimnieks Kupla saime sasēdusi ap garu galdu pie kūpošām kartupeļu un sautētu kāpostu bļodām, saimnieks jau rosās ap zoss cepeti, kamēr saimniece virtuvē rauga, vai medus rausis gana gards izdevies.
- elle Kur vēl es būtu sastapis Vītautu Vargali, kas izgājis cauri lēģera ellei un pēc tam visdrausmīgākā zaņķa ellei.
- kustība Lēnais sniegs pārsedza pobedu kā balts, trausls kupols; logu tīrītāji ik pēc precīza acumirkļa veica vecišķu turpu šurpu kustību, aizslaukot maigās sniega pārslas pa labi un pa kreisi.
- kruzuļains Lida ar Toņu atnāk, uzposušās kruzuļainās zīda blūzēs, augstu uzspraustiem matiem.
- iespurgties Lidmašīnu sagriež, rausta, motors errīgi iespurdzas.
- īpašība Līdzcietība ir vistrauslākā un viscēlākā cilvēku īpašība, diemžēl pie tās var nonākt vienīgi caur paša ciešanām.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa raus.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv