Paplašinātā meklēšana
Meklējam post.
Atrasts vārdos (190):
- post:2
- post:1
- apost:1
- post-:1
- poste:1
- posti:1
- appost:1
- atpost:1
- iepost:1
- izpost:1
- nopost:1
- papost:1
- postēt:1
- aizpost:1
- Amposta:1
- apostīt:1
- imposts:1
- kāposts:1
- piepost:1
- postala:1
- postaša:1
- postava:1
- postaža:1
- posters:1
- posteža:1
- posties:1
- postīgs:1
- postiņi:1
- apostats:1
- apostāze:1
- apostija:1
- apostols:1
- appostīt:1
- espostoa:1
- iepostīt:1
- izpostīt:1
- komposti:1
- komposts:1
- Kreposte:1
- lamposts:1
- malposts:1
- nopostīt:1
- opostega:1
- papostīt:1
- postaris:1
- postenis:1
- posteris:1
- posthume:1
- postilla:1
- aizpostīt:1
- apostakse:1
- apostilbs:1
- apostille:1
- apostrofa:1
- apostrofe:1
- apostrofs:1
- apostulis:1
- apposties:1
- atspostīt:1
- avanposts:1
- espostoja:1
- hipostāze:1
- hipostils:1
- hipostoze:1
- ieposties:1
- iespostīt:1
- izposties:1
- kāpostājs:1
- kāpostiņi:1
- kāpostīši:1
- kompostēt:1
- kompostrs:1
- noposties:1
- nospostīt:1
- nospostot:1
- postdatēt:1
- posteklis:1
- postfikss:1
- postgalis:1
- postīgums:1
- postījums:1
- postimees:1
- aizposties:1
- aizspostīt:1
- aizspostot:1
- apostāzija:1
- apostīties:1
- apostolāts:1
- Apostolesa:1
- Apostolove:1
- apostrofēt:1
- cūkkāposti:1
- garkāposti:1
- hipostazēt:1
- kāpostaugs:1
- kāpostdobe:1
- kāpostmuca:1
- kāpostnīca:1
- kompostrēt:1
- opostegīdi:1
- postalģija:1
- postamente:1
- postaments:1
- postiljons:1
- Aftenposten:1
- aposteriors:1
- apostolisks:1
- Beitenposta:1
- enhipostāze:1
- hipostēnija:1
- hipostomija:1
- izpostīties:1
- kāpostbaļļa:1
- kāpostbļoda:1
- kāpostdārzs:1
- kāpostgalva:1
- kāpostkūlis:1
- kāpostlauks:1
- kāpostnieks:1
- kāposttārps:1
- kontraposts:1
- kuiļkāposts:1
- neizpostāms:1
- nopostīties:1
- opostegidae:1
- postaunieks:1
- postavnieks:1
- postažnieks:1
- postelnieks:1
- posteņkuģis:1
- postfebrile:1
- postfebrils:1
- postgripozs:1
- apostemidium:1
- blokpostenis:1
- čīkstkāposts:1
- hipostatisks:1
- jūraskāposti:1
- kacenkāposti:1
- kolpostenoze:1
- kompostēties:1
- kompostieris:1
- krustkāposts:1
- lapiņkāposti:1
- lapiņkāposts:1
- leipostomija:1
- liposteatoze:1
- nokompostrēt:1
- postalbumīns:1
- postcentrāls:1
- postermināls:1
- postfiksoīds:1
- postfolklora:1
- postglaciāls:1
- balanopostīts:1
- galviņkāposti:1
- hematapostēma:1
- hipostazēšana:1
- hipostenūrija:1
- kāpostgalviņa:1
- kāposttauriņš:1
- kompostrētājs:1
- kompostrieris:1
- krepostnodaļa:1
- krepostnodeva:1
- kriepostnieki:1
- neizpostāmība:1
- palīgpostenis:1
- Petrokreposta:1
- postavangards:1
- postglosators:1
- apsargpostenis:1
- baltaiskāposts:1
- hiposteatolīze:1
- kodolpostījumi:1
- krepostgrāmata:1
- postapokalipse:1
- postdifterisks:1
- postembrionāls:1
- posterioritāte:1
- postindustriāls:1
- anteroposteriors:1
- posteroanteriors:1
- posteroinferiors:1
- posterosuperiors:1
- postencefalītisks:1
- postimpresionisms:1
- postimpresionists:1
- aviosignālpostenis:1
- postimpresionistisks:1
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (82):
- (aiz)iet postā
- (kā) par postu
- a posteriori
- agrā kāpostu muša
- aposterioras zināšanas
- apostīt gaisu
- apostoliskā svētība
- Apostoliskais krēsls
- apostoliskais laikmets
- apostoloisks delegāts
- bāzt degunu otra kāpostos
- Briseles kāposts
- būt par postu
- čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes
- ceļa postenis
- centralizācijas postenis
- Espostoa lanata
- ēst kroņa kāpostus
- ex post facto
- galviņu kāposts
- hipostatiskais dermatīts
- hipostatiskie gēni
- iegrūst postā
- iet uz postu
- internacionālais postfiksoīds
- jūras kāposti
- kā kāposti
- kā posts uz kakla
- kalē kāposti
- kāpostu baltenis
- kāpostu cekulkode
- kāpostu dzimta
- kāpostu galviņa
- kāpostu laputs
- Kāpostu Māra
- kāpostu tauriņš
- kompostrēt smadzenes
- krūzotie kāposti
- laist postā
- lapu kāposti
- lopbarības kāposts
- meteoroloģiskais postenis
- mozgas kompostrēt
- Opostega crepusculella
- otium post negotium
- pārmiju postenis
- Pekinas kāposts
- post factum
- post hominum memorium
- post scriptum
- posta darbs
- posta dzīve
- poste restante
- postembrionālā attīstība
- postganglionārais neirons
- postglaciālais laikmets
- posthemorāģiskā anēmija
- posties pie miera
- postīgas acis
- postindustriāla sabiedrība
- postmodernisma laikmets
- postpenitenciārā palīdzība
- postpozitīvs elements
- postrenālā anūrija
- Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts!
- postvulkāniskās parādības
- puķu kāposti
- putra ar kāpostiem
- rožu kāposts
- Santjago de Kompostela
- Savojas kāposts
- sekcionēšanas postenis
- skābi kāposti
- skriet postā
- Successio apostolica
- tetera kāposti
- tīrais posts
- Unio hypostatia
- uz postu
- vilnainā espostoja
- zaķa kāposti
- ziedu kāposts
Atrasts skaidrojumos (200):
- PostScript fonts _postScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
- PS "post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- Kapitolija triāde 3 galvenie romiešu dievi Kapitolija templī Romā: Jupiters, Jūnona un Minerva, ko pielūda līdz 455 g., kad vandaļi nopostīja Kapitolija templi
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla
- Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze
- Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze
- Delia brassicae agrā kāpostu muša
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
- aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē
- hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem
- Hersonēsa antīka pilsēta Krimā, tagadējās Sevastopoles teritorijā, dibinājuši grieķi 422.-421. g. p. m. ē., 989. g ieņēma Kijevas kņazs, 1299. g. un 14. gs. beigās izpostīja tatāri
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos
- apgraut Apgāzt (sagraujot, izpostot)
- noostīt Apostīt
- nošņukurēt Apostīt ar šņukuru; ostot pārmeklēt
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem)
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
- sasukstīties Apostīties
- apostrofe Apostrofs
- nosēkāt Aprunāt, apmelot, sapostīt
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne
- bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
- apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma)
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
- augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas
- buldozertanks ar buldozerierīcēm aprīkots tanks, kas paredzēts tanku un artilērijas vilcēju ierakumu ierīkošanai, kā arī ceļu, pāreju ierīkošanai aizgruvumos, postījumos un dabīgajos šķēršļos
- izdedzināt ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt
- grautiņš ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ
- sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sagraut ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts
- noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai); postaments
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini
- viesuļvētra ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī
- apčibināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai)
- nočubināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai)
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi
- Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
- saskurināties ātri saposties
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien"
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
- Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi
- Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms
- Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
- nolaist līdz pēdējam tūkstotim atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai; nolaist līdz beidzamajam
- kārtainis Augs ar kārtām, piem., sīpols, kāpostgalva
- miltrasa augu slimība, ko ierosina miltrasu dzimtas (_Erysiphacae_) sēnes, parazitē uz augu virszemes orgāniem, raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme; Latvijā postīga upenēm, labībai, gurķiem, ērkšķogām, rozēm, ozoliem
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās
- vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
- kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus; šīs baļļas saturs
- melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas
- grūstave Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- grūstavis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- grūstelis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- grūstevis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- grūstuve Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- Pastendes muiža bijusī muiža “postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
- bicis Biķis - koka stampa kāpostu stampāšanai
- bilancējums Bilancē ievietotais postenis
- aktīvējums Bilancē ievietots aktīvs postenis
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
- kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens; šīs bļodas saturs
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime
- ķarzaklis Bojātājs, postītājs
- kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja)
- izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt
- brevicoryne Brevicoryne brassicae - kāpostu laputs
- rožu kāposts Briseles kāposts
- Brassica oleracea var. gemmifera Briseles kāposts
- sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā
- laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos
- ķilas Bumbuļi pie kāpostu saknēm, rodas kāpostu slimības dēļ
- gulēt drupās (un gruvešos) būt izpostītam un sagrautam
- ieņemt vietu būt kādā amatā, postenī
- trakot būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi
- satrakot būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši
- nokuiļot būt par cēloni, ka iznīkst, pārstāj augt (par kāpostu sakņu kroplu bumbuļveida izaugumu - kuili 2)
- aizmaitāt būt posta, bojāejas sākumam
- plosīties būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu)
- plosīties būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā)
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats
- tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem
- ekocīds cilvēka apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana
- grūtdienis cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
- vārgs cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
- grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras)
- dabas nelaime dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums
- stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums
- viļņgriezis Dambis vai cita hidrotehniska būve, kas mazina viļņu postošo spēku
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību
- sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu
- kompostieris darītājs --> kompostrēt
- kompostrētājs darītājs --> kompostrēt
- kāpostdārzs Dārzs, kurā aug kāposti
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā
- kāpostiņi dem. --> kāposti
- kāpostīši dem. --> kāposti
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus
- postošs divd. --> postīt
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
- nīkoņas Drupas, postaža
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
- Baltazara dzīres dzīres, orģijas pirms kādas nelaimes vai posta
- sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to
- Jūdejas karš ebreju tautas sacelšanās pret Romas varu Jūdejas provincē (66.-73. g.); romieši ieņēma un izpostīja Jeruzalemi (70. g.); pēdējais krita Masadas cietoksnis
- cūkkāposti Ēdiens (kāposti ar cūkgaļu)
- kaņuppiens Ēdiens no kaņepēm, piena un kāpostiem
- kāposts Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām
- lapiņkāposti ēdiens, kas gatavots no svaigām kāpostu lapām
- abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas
- abēds ēdiens, kas sastāv no tikko kautas cūkas gaļas un kāpostiem
- balstiņas Ēdiens, ko vārīja no balandām un vēja kaņepēm; vēlāk tikai no baltām balandām ("balandu kāposti")
- Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte
- CEPT Eiropas pasta un telekomunikāciju pārvalžu konference (fr. "Conference europeenne des administrations des postes et des telecommunications")
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā
- Maikelsona eksperiments eksperimenta uzdevums bija noteikt Zemes kustības ātrumu attiecībā pret hipotētisko gaismas nesējvidi - pasaules ēteru; 1881. g. izdarītajā eksperimentā ētera eksistence netika konstatēta, ko neprata izskaidrot klasiskā fizika; speciālā relativitātes teorija faktu, ka ēters nepastāv un gaismas izplatīšanās ātrums visās inerciālajās atskaites sistēmās ir konstants, pieņem par pamatpostulātu
- espostoa Espostojas
- vilnainā espostoja espostoju suga ("Espostoa lanata")
- uzšķērēt Ēvelēt (kāpostus)
- samontēta kopija filmas kopija pēc montāžas pabeigšanas, bet pirms dublāžas vai postsinhronizācijas
- destrukcija filozofisko postulātu pamatu noskaidrošana (viens no M. Heidegera fundamentālās ontoloģijas centrālajiem jēdzieniem)
- horizontālā analīze finansu pārskatu laika analīze, kas aptver vairāk nekā vienu pārskata gadu; pēc posteņu izmaiņu lieluma un virziena var spriest par to cēloņiem
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
- sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi)
- kornīks galvenais gans lielā ciemā; postuks
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā
- Brassica oleracea var. capitata galviņkāposts
- baltaiskāposts Galviņkāposts
- kāpostgalviņa Galviņkāpostu vai Savojas kāpostu galviņa
Atrasts piemēros (44):
- nodarīt - Es atvainojos cienījamajam māksliniekam un esmu gatavs stāties tiesas priekšā par iespējamajiem manis nodarītajiem postījumiem.
- bruņot — Arī aizmugurē ir nepieciešami cilvēki, un tāpēc daudzus posteņus bruņo pret mobilizāciju.
- lapa 29. aprīlī: rīta pusē sēj salātus un spinātus, arī rukolu, mizunu (kāpostu dzimtas salātaugs), barbarejas (ziemas kreses jeb zvērenes), citus lapu augus.
- sabiedrisks Aiziedams no prezidenta posteņa, apsolīju arī turpmāk piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.
- zaudēšana Amerikāņu literatūrkritiķis Fredriks Džeimsons reiz rakstīja, ka mūsu postmodernajam laikmetam ir raksturīga “aizgrābtības izgaišana” jeb patiesuma un autentiskuma zaudēšana, kas pilnībā tiek aizstāta ar ironiju.
- kāpostgalva Ar nazi rokā Eidis metās uz dārzu pēc kāpostgalvas, Alfrēda griežamo steigā atstājot turpat vagā...
- sudrabs Arī abas pārējās medaļas daudzcīņā saņēma holandieši- sudrabs tika Idsam postmam, bet bronzu saņēma Rintje Ritsma.
- rokas stiepiena attālumā Balkons ir mans postenis, kurā sēdēt ar cigareti pirkstos un dzēriena glāzi rokas stiepiena attālumā.
- iela Bet gludi izgrebtu karošu ir sakrautas veselas ielas, lai būtu ar ko strēbt labi skābētus kāpostus un lai neviens nevarētu teikt, ka putra ir, bet karotes nav.
- anglizācija Bet kas ir pilnīgi svešķermenīgs un postošs latvietībai ir anglizācija.
- apsūdzēšana Bet tur, kur sākas aizmuguriskas apsūdzēšanas un lietu kārtošanas, tur viss tiek izjaukts un ir posts.
- kāpostgalva Bet visu kāpostgalvu apēst uzreiz Līva atturējās.
- kāposts Bieži viņa nāca pie mums, ikreiz sagatavojusi īpašu cienastu — kāpostu pīrāgus, vareņikus, kotletes vai boršču.
- Burgundija Cik posta ir izraisījis mūsu pēdējais Burgundijas hercogs tikai tāpēc, ka sastrīdējās par vezumu ar aitādām!
- kāposts Citreiz māte bija uzcepusi mannas kūku, citreiz vistiņu, citreiz sataisījusi kāpostu tīteņus.
- kāposts Čaklie dārziņu kopēji dēsta kāpostus, kāļus, tomātus, tīra celiņus, ravē.
- desiņa Čarlīne aicina viesus pie galda, liek uz šķīvjiem kāpostus ar desiņām, lej glāzēs limonādi.
- puķe Dobes ar pērnā gada kāpostu stumbeņiem un spurīgiem flokšu vai citu puķu stublājiem.
- posms Embrija stadijā un postembrionālajā posmā daudziem primitīvākajiem kukaiņiem saglabājas 11 vēdera posmi.
- kāposts Es sutinu ribiņas ar kāpostiem.
- kāposts Es zinu, ka turpat kaut kur aug un briest labība, racējus sāk gaidīt kartupeļu lauki, zaļi sārtojas burkānu dobes un apmēros pieņemas kāpostu galvas.
- rubīties Es, piemēram, ar nepacietību gaidu, kad atklāsies, kas bija tajā vērtīgajā postā, par kura dzēšanu čaļi bija gatavi rubīties līdz nāvei.
- pūsties Galviņkāpostus gan ne, jo no tiem trusim ļoti pūšas vēders.
- nodarīt Graudu audzētājiem pavasara sausums nodarīja postu.
- mitrināt Ja kompostēšanas masa ir pārāk sausa, tā ir papildus jāmitrina ar ūdeni.
- mitrināšana Jāseko, lai komposts vienmēr būtu mitrs, taču jāuzmanās arī no pārliekas mitrināšanas.
- kāpostgalva Jaunā kaimiņiene bija sanesusi gan bietes, gan burkānus, gan kāpostgalvu tik lielu kā futbolbumba.
- zirnis Jūs droši vien uztraucaties, ka Jūsu mazdārziņā nedīgst zirņi, salst kāposti un neizplaukuši zemē birst ābeļu pumpuri, bet nīgrās Lielupes zivis neķeras uz Jūsu viltības āķiem.
- jauns Kad pirmo reiz ēd jaunus kāpostus, tad kādam ēdājam jāsit pa pieri, lai kāpostiem izaug cietas galvi ņas.
- kāpostgalva Kāds tur komforts, ja tur strādā ģeniāla kāpostgalva, kas pašā autoostā uztaisa pīpētavu un tieši pašā sākumā, kur visiem jāiet garām...
- dators Kaķi nāk no augšējā stāva, vienmēr uz kājām krīt un iet pa rakstāmgaldiem, aposta plauktus un ūsām pārbauda datoru ekrānus.
- krist Kaķi nāk no augšējā stāva, vienmēr uz kājām krīt un iet pa rakstāmgaldiem, aposta plauktus un ūsām pārbauda datoru ekrānus.
- kāposts Kāpostu ceturtdaļas vairākas reizes skalo aukstā ūdenī, enerģiski nospiež lieko ūdeni, un atstāj caurdurī uz pusstundu, lai iztek pārējais ūdens.
- kāposts Katliņš burbuļoja, no krāsns nāca siltums, smaržoja ogles un ribiņas kāpostos.
- ātras kājas Kaut kāds Nikolass, Frankfurtes vācietis, kurš pie mana pusdiengalda vienreiz ir sastampājies šmorētus kāpostus ar cūkgaļu un tādēļ dabūjis ātras kājas, tagad izrādās kā zemē ielīdis, man prasa, kur viņš var būt, un neviens nespēj pateikt, vai viņš ir izčibējis tur, Vācijā, vai kāds to nomušījis te, vai tam ir kāds sakars ar pārēšanos senāk, vai arī pazušana ir tikai datorā veikli saliktu vārdu triks.
- musturs Komposta putrā guļ naktsvijoles, kam kastaņziedu un orhideju musturs.
- saimnieks Kupla saime sasēdusi ap garu galdu pie kūpošām kartupeļu un sautētu kāpostu bļodām, saimnieks jau rosās ap zoss cepeti, kamēr saimniece virtuvē rauga, vai medus rausis gana gards izdevies.
- krūšutēls Kur kādreiz stāvēja krūšutēls, tagad ir tikai postaments.
- ierosinātājs Lai apstiprinātu infekcijas ierosinātāja nozīmi slimības attīstībā, nepieciešama Koha postulātu izpilde.
- nodarīt Latvijā karš nodarīja lielu postu kā pilsētās, tā laukos, kā cilvēkiem, tā zemei un lopiem.
- lauks Lauka vidū vienmēr vējš plosījās, tas postīja namiņa jumtu un izpūta acis sausas un sarkanas.
- klajš Līdz ar Persija veselības stāvokļa uzlabošanos suņu bars kļuva klajāks ar katru dienu, un pienāca brīdis, kad pat mazais brūnais šunelis negribīgi pameta posteni un atgriezās savās, mums nezināmajās mājās.
- cepelīns Liela piekrišana bija cepelīniem, varēja nobaudīt arī plovu un desiņas ar kāpostiem.
- apgūt Lielās meliorācijas laikā apguva zemes platības, kuras šobrīd daudzos gadījumos izrādās lauksaimniecībai nevajadzīgas, taču ainavai nodarītā posta mērogs ir titānisks.
post citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv