Paplašinātā meklēšana

Meklējam mel.

Atrasts vārdos (909):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (2810):

melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
saveikt (Ar pūlēm) pieveikt, izsmelt
krāsa [krāsains]{s:1854}, pretstatā melnbaltam
gorgia 16. gs. termins koloratūrām, trilleriem, pasāžām u. c. melodijas izgreznojumiem.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
Adamells Adamello
bīze Ādas strēmele
irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas
irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas
Eleocharis acicularis adatu pameldrs
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse")
kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons)
bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
sastiebrot aizaugt ar meldriem
Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
aizsmelgt Aizsmelgties
svirkstenis akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu
hepatomelanoze Aknu pigmentācija, melanoze
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama
sinapins Alkaloīds, kas atrodas bisulfāta veidā melnās sinepēs
skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos
ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
balzons Alkoholisks dzēriens - melnais balzams
Micromeles alnifolia alkšņlapu mikromele
Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē
Tichoporum alpinum Alpu mazmeldrs
Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum")
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā
Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai
tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna
anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints
vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim)
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai
skriemulis Apaļš skriemelis
smēlējaparāts aparāts (kā) smelšanai
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos
melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns
Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
Nesa apdzīvota vieta Nīderlandē, Rietumfrīzu salās, Frīzlandes provincē, Amelandes salā
Nummela apdzīvota vieta Somijā (_Nummela_), Ūsimā reģionā
Tomelilla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tomelilla_), Skones lēnes dienvidu daļā
Mēmele apdzīvotās vietas "Lielmēmele" daļa Mazzalves pagastā
trūve apģērba piederums melnā krāsā (lente, lakats u. tml.), ko valkā sēru laikā
muldenieks Apkārtklaiņotājs, pļāpa, melkulis
bāzt batonu ausī apmānīt, melot
fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju
apniekot Apmelnot, nopulgot
vilcīgs Apmelojošs
ķēzīgs Apmelojošs, aptraipošs
placka Apmelojums, klača
calumnia Apmelojums, neslavas celšana
lēzāt apmelot
aplišķēt Apmelot
apmelāt Apmelot
apmelst Apmelot
borodu prišiķ Apmelot
nocūkāt Apmelot
sūmēt Apmelot
uzmelot Apmelot
nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu
apglemzt Apmelot, nomelnot
apmelnot Apmelot, nomelnot
atkāļot Apmelot, nomelnot
baldzināt Apmelot, nomelnot
nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties
danest Apmelot; arī uzrādīt
insinuēt Apmelot; izplatīt melīgus izdomājumus; ļaunprātīgi aprunāt
apmelotāja Apmelotājs
laceklis Apmelotājs
parafīnists Apmelotājs
kalumniātors Apmelotājs, neslavas cēlējs
kalumniants Apmelotājs, neslavas cēlējs: kalumniātors
karlize apmelotājs, zaimotājs
balgs Apmelots, nomelnots, skumjš
sapelt Aprunājot un apmelojot nolamāt
iepaļāt Aprunāt, apmelot
noķēpāt Aprunāt, apmelot
nomalšot Aprunāt, apmelot
nomelšot Aprunāt, apmelot
nomelst Aprunāt, apmelot
nozudināt Aprunāt, apmelot
pieskalāt Aprunāt, apmelot
saniecināt Aprunāt, apmelot
nomēļot Aprunāt, apmelot, izbārt
nosēkāt Aprunāt, apmelot, sapostīt
izšmurgāt Aprunāt, celt neslavu, apmelot
elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora
mucs Āpsis ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris")
pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei
aptaisīt Apvainot, nomelnot, noniecināt
ķenga Apvainotājs, apmelotājs
autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu)
troļļot Apzināti un mērķtiecīgi izplatīt melīgu informāciju
dziedāt ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju
brūnganmelns ar brūni melnu nokrāsu
jam ar cukuru ietaisīti augļi: augļu marmelāde
šķobrains ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām
šķobrs ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām
fotografika ar fotogrāfiskiem paņēmieniem izgatavots attēls, kurā ir tikai divi toņi - melnais un baltais
idrains ar idrām ("Camelina") pieaudzis (linu) lauks
melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju
izrotājums ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms
lasēt ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas
mells kā vabule ar ļoti tumšu ādas krāsu; melnīgsnējs
stiebraite ar meldriem un niedrēm aizaugusi neliela sala, vai tāds upes krasts
atriedīt ar meliem un krāpšanos atvilināt
susināt ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu
muraiņš ar melnbaltiem raibumiem (par dzīvniekiem, parasti aitām)
pamells ar melnu nokrāsu
iemelns ar melnu nokrāsu; melngans
figurācija ar melodiskiem un ritmiskiem elementiem dažādota muzikāla faktūra
nepatiesība ar nolūku sagrozīta patiesība; meli
apmelīgs ar noslieci uz apmelošanu
ogļot ar ogli iekrāsot melnu, nomelnot
nooglēt ar ogli melnināt (krāsot melnu)
kaņepraibs ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
temparaibains ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
temparaibaiņš ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
temparaibs ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
smeldžu ar smeldzēm 2 izrakstīts, ornamentēts
grupeto ar speciālu zīmi apzīmēts melodijas rotājums, kurā parasti ir četras vai piecas notis noteiktā secībā
sastabulēt ar stabuli izspēlēt melodiju
smeldžots ar stikla krellītēm (smeldzēm 2) izrakstīts
damascējums ar vieglu melnu kontūru zīmēti ornameti vai tīklveida shēmas, ko izmantoja heraldikā tukšo laukumu aizpildīšanai
izmānīt ar viltu, meliem iegūt
makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
air Ārija, meldija, dziedājums
ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope")
Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts
melnaugļu aronija aroniju suga ("Aronia melanocarpa")
Matricaria recutita ārstniecības kumelīte
kumeliņš Ārstniecības kumelīte
ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla")
kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms
Melissa officinalis ārstniecības melisa
perdelītes ārstniecības melisa ("Melissa officinalis")
bišumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis")
citroņumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis")
melismētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis")
citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs
bišu mētra ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), citronmelisa
citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu
Melisa officinalis ārstniecības melisa jeb citronmētra
urne Ārstniecības vērmele ("Anchusa officinalis")
dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti
ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
hemocīti asins formelementi (eritrocīti, leikocīti, trombocīti)
trombocīti Asins formelementi, kuru funkcija ir veicināt asins recēšanu
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts
hemocīts Asins šūna, asins formelements
asinsķermenīši Asiņu formelementi - eritrocīti, leikocīti, trombocīti
asinsrade Asiņu formelementu (galvenokārt eritrocītu) rašanās process
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
parmēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Parmeliaceae")
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints
parmelīna askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Parmelina")
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības
sasmalstas Atbiras, sagrābas, nosmeltas putas
pārsmelt atkārtoti smelt
pieķert melos atklāt melus
balotēšana Atklātas balsošanas veids, liekot urnā baltas (par) vai melnas (pret) lodītes
atomspēkstacija Atomelektrostacija
atskarba Atplīsusi apģērba vai cita strēmele
atskarbe Atplīsusi apģērba vai cita strēmele
atskārbala Atplīsusi strēmele pie apģērba
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm)
meningoblastoma ātri augoša meningioma; dažreiz satur melanīnu
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem
Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas
balss atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa nošu partija
atkriet Atsmelt
atstrēbt Atsmelt (ar karoti), daļēji izēst šķidrumu
aizdungāt Attālināties, dungājot, dūcot (melodiju)
tonēšana attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus
krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām)
atlantoaksiāls attiecīgs uz atlantu un ass skriemeli jeb epistrofeju
fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe
nomelnējums Attīstīta melnbaltā fotomateriāla tumšie laukumi, ko veido attīstīšanas procesā radies metāliskais sudrabs
baltgalvas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Dinemellia dinemelli")
perispondilīts Audu iekaisums ap skriemeli
lunte Auduma strēmele
spundegs auduma strēmele pirksta platumā krekla priekšpusē vārda rakstīšanai
ļerpata Auduma strēmele; skranda
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes
zafte Augļu ievārījums; marmelāde
papīrbalts monitors augstas kvalitātes monohroms monitors, kas attēlo melnu tekstu vai grafiku uz balta fona
palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes
ramoļi augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
ramuliņi augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas
kalceāti Augustīniešu, karmelītu u. c. ordeņu nozarojumi, kuru locekļi valkāja apavus
glisē auksta melna kafija ar saldējumu vai putukrējumu
joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem
švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls
divtonis autotipijas drukas veids, kuru izmanto, lai no melnbaltiem pustoņu oriģināliem iegūtu attēlu, kas nodrukāts ar divām iespiedkrāsām, no kurām pamatkrāsa parasti ir melna; duplekss (5)
Oscinella frit auzu melnā stiebrmuša
zviedru muša auzu melnā stiebrmuša (“Oscinella pusilla”)
mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku
rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu
izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu
Rangda Bali hinduistu mitoloģijā - raganu un melnās maģijas valdniece
koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus; šādu melodijas izrotājumu izpildījums
riposta Balss, kura pirmā izklāsta melodiju (tēmu), imitācijveida atkārtojums
kumele Baltā kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā
atvārsne Balta strēmele zilās debesīs
lapkoku baltenis balteņu dzimtas suga ("Aporia crataegi"), tauriņa spārnu plētums - 50-62 mm, spārni balti ar tumšbrūnu dzīslojumu un smalku melnu apmatojumu
kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
rhynchospora Baltmeldri
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
dagls Baltraibs vai melnraibs (parasti par cūku, arī suni)
melnbaltā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon connatus",syn. "Phellodon melaleucus")
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
mēmelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji
Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
receklene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tremellales")
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs
bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda
beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā
belladonna Beladonna, arī melnā velnoga ("Atropa beladonna")
parastā beladonna beladonnu suga ("Atropa beladonna"), indīgs augs, ko lieto ārstniecībā; melnā velnoga
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis
bešamelmērce Bešamela mērce
saltība Bezkaunīgi meli
samaut Bezkaunīgi samelot
melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā
ahromatisks bezkrāsas, nekrāsots; baltās un visu pelēko krāsu gradācijas no visgaišākās līdz melnajai
kupsnu smiltājs birstošu smilšu sakopojums ap krūmājiem, vērmelēm, sālszālēm solončakos, upju, ezeru, jūru piekrastēs, kur ir stiprs vējš un sekli gruntsūdeņi
mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū
krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga
netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni)
gramšļoties Blēņoties, pļāpāt, melot
māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos
āpšu blusa blusu suga ("Paraceras melis")
bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas
gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas
melnpaura briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops melanocephalus")
britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē
skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm
zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene
svīpelēta pele brūna lauka pele ar melnu svītru pāri mugurai
erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm
ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ
Cyperus fuscus brūnais dižmeldrs
Rhynchospora fusca brūnganais baltmeldrs
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu)
Parmelia fuliginosa brūnmelnā parmēlija
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali
musts Brūns vai melnīgsnējs vērsis
cinkmānis Brūns vai melns sulfīdu klases minerāls, cinka rūda
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls
darma Budismā: pati Budas mācība; esamības pirmelementi; dharma
burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst
vidējā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis intermedia")
mīkstā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis mollis")
Virdžīnijas burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis virginiana"), kas Latvijā introducēta 19. gs. sākumā, bargā ziemā var arī apsalt
vīties būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju
drūvēt būt skumīgam, skumt; melnēties
mellot būt tumšam, melnam
kamišīts Būvmateriāls - presēti meldri, ko saista ģipsis, māls, cements
semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā
sambunigrīns C~14~H~17~NO~6~, cianogēns, indīgs glikozīds melnā plūškoka lapās
lizergīnskābe C16H16N2O2, melno graudu alkaloīds
piperīns C17H19O3N, melno piparu alkaloīds
uromelanīns C18H43N7O10, melns pigments, dažreiz atrodams urīnā, urohroma noārdes produkts
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
heksahlorbenzols C6Cl6 - sīki balti kristāli ar īpatnēju smaku, lieto kviešu sausai kodināšanai pret cieto melnplauku
smalsināt caur degunu dūkt kādu melodiju
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri
parastā celmene celmeņu suga ("Armillaria mellea"), sēne brūngani dzeltenā krāsā, aug biezos ceros uz dzīviem un atmirušiem kokiem
sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu
lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas
CMYK krāsu modelis ciānfuksīndzeltenmelnais krāsu modelis
riekšava cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
ledus karamele cieta karamele bez pildījuma
leduskaramele Cieta karamele bez pildījuma
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals
ergotioneīns Cikliska bāze, histidīna derivāts; atrodams melnajos graudos, dažreiz arī asinsķermenīšos
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas
kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu
melnacis cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm
melmatains cilvēks ar melniem matiem
melngalvis cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem
melnmatis cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem
melnbārdis cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda
demagogs cilvēks, kas ar meliem, glaimiem un faktu sagrozīšanu cenšas iegūt popularitāti vai realizēt kādus citus nodomus
melis cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo
ģieza cilvēks, kas daudz krāpj un stāstot melo
radiodiversants cilvēks, kas gatavo, organizē melīgas informācijas pārraides pa radio
mēlnesis cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus
pļāpu kule cilvēks, kas izplata par citiem, tenkas, melus
apmelotājs cilvēks, kas kādu apmelo
krāpnieks cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu
blēdis cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks
bļuzņa cilvēks, kas runā niekus, melš
meliorators cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists
eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis
Cimeļezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
Ciemeļu ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
Cimeļa ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
Tichoporum caespitosum ciņu mazmeldrs
Baeothryon caespitosum ciņu mazmeldru "Trichophorum caespitosum" nosaukuma sinonīms
sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms
melndirsis Cūka ar melnu pakaļējo daļu
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs
Inonotus obliquus f. sterilis čaga jeb melnā bērzu piepe
melnbaltā čakste čakstu dzimtas suga ("Corvinella melanoleuca")
Butomus umbellatus čemurainais puķumeldrs
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu
Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni)
asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā
aitaudzis Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots
aitaugušais Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots
mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts
ciglis dadzītis – zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi
pusmeli daļēji meli
aizkraistīt daļēji nosmelt krējumu no piena
damalīgs Damelīgs
melnās komponentes pievienošana darbība krāsu dalīšanas procesā, kas ir pretēja UCR jeb melnās komponentes aizstāšanai
smēlējs darītājs --> smelt
turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus
ļurzāties daudz melot
maklačīt daudz muldēt, melot
melšot daudz runāt, melot
izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža daudz un veikli melot
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1)
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu
skaņmeldri Daudzsakņu meldrs ("Scirpus radicans")
Eleocharis multicaulis daudzstublāju pameldrs
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība
daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība
untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm
sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls
perdrigones Dažas ļoti garšīgas plūmes baltā, zilā, sarkanā vai melnā krāsā
kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās
mētras dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas
kļascuks dekoratīva drēbes strēmele mēteļa mugurā jostas vietā
bremmelīte dem. --> bremmele
meliņi dem. --> meli
melīši dem. --> meli
melkulīte dem. --> melkule
mellužīte dem. --> melluža
melnactiņa dem. --> melnacis
melnactīte dem. --> melnacis
melnbērītis dem. --> melnbēris
melkājiņš dem. --> melnkājis
melnkājiņš dem. --> melnkājis
melnmutiņš dem. --> melnmutis
melneņš dem. --> melns
skriemelītis dem. --> skriemelis
skriemeltiņš dem. --> skriemelis
skriementiņš dem. --> skriemelis
skriemistiņs dem. --> skriemelis (2)
strēmelīte dem. --> strēmele
Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu
lumbālpunkcija Diagnostikas un ārstēšanas metode - punkcija ar speciālu adatu starp 3. un 4. jostas skriemeli
kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns
Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka
Lielā Susēja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
Lielā Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
Lielā upe Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
fons Displeja ekrāna vai tā daļas, uz kuras attēlotas rakstzīmes, iekrāsojums (piem., melnas rakstzīmes uz balta ekrāna vai otrādi)
skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām
smeldzošs divd. --> smelgt
smeļams divd. --> smelt
nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus
glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene
didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā
zalktene Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Thymelaeales")
timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas
QR kods divdimensiju svītrkods, balts kvadrātveida laukums, kas noteiktā veidā aizpildīts ar mazākiem melniem kvadrātiem
baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
antifoni Divu koru vienas un tās pašas melodijas pārmaiņus dziedājumi
šahs Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa
unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā
Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
cyperus Dižmeldri
Carex pseudocyperus dižmeldru grīslis
pamīšlapu dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus alternifolius")
skrajais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus diffusus")
brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti
garais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus longus")
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
sumis Draugs, kaimiņš; sumelis
Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
drīztekošs Drīztekošs kumeliņš - ātri rikšojošs kumeļš
tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām)
skarbala Drumsla, strēmele
dubrs Dūkstains meža ceļš pa melnzemi
melnā ūdensvista Dumbrvistiņu dzimtas suga (“Fulica atra”), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē
laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns
atdungāt Dungājot (dūcot) atkārtot (kādu melodiju)
nodungot Dungot un pabeigt dungot (kādu melodiju)
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
kvercitīns Dzeltena krāsviela, iegūta no Amerikas melnā ozola samaltas mizas
zirgkumelīte Dzeltenā zirgkumelīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
zirgkumelītes Dzeltenās zirgkumelītes - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
Xanthocephalus xanthocephalus dzeltengalvas melnvālodze
Drepanis pacifica dzeltenmelnais havajputniņš
Eurylaimus oshromalus dzeltenmelnais strupknābis
šķobris Dzeltens ar melnām svītrām
rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda
limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu
zvārte Dzelzs melnums
zvanīšana dzidru, melodisku (zvana) skaņu atskanēšana
canto Dziedājums, dziesma; dziedātāja partija; arī balss, melodija
deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes; arī rečitatīvs
locītāja dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2)
saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2)
trallis Dziedātas melodijas, dziesmas elements, ko veido, atkārtojot noteiktas zilbes
kantilēna Dziedoša melodija; skaņdarbs ar šādu melodiju
arioso Dziedoši; melodiska vieta rečitatīvā vai tā beigās
nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju)
locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju)
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un viena dzejas teksta strofa
romaneska Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti
Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām
daiļskanīgs Dzirdei tīkams, melodisks, skanīgs
Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
dzībe Dzīvības iedīglis, pirmelements, no kā viss rodas un veidojas
metahroze dzīvnieka, piemēram, hameleona spēja mainīt krāsu
melnītis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
zungāt Ēdienam pa virsu nosmelt labāko
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811
Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē
Mneviss Ēģiptiešu mitoloģijā - saules dievs, ko attēloja kā melnu vērsi, starp kura ragiem atradās saules disks
Šu Ēģiptiešu mitoloģijā - starp debesīm un zemi esošā gaisa dievs, viens no Visuma pirmsākumiem un pirmelementiem, viens no mirušo tiesas kolēģijas locekļiem
Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā
ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu
Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā
lūciņi elastīgi meldri, no kuriem tiek pīti grozi
termoelektrostacija elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TES
hondromērs Embrionālajā mugurkaulā no hialīniskā skrimšļa veidots skriemelis
ķēdes skritulis enkurvinčas rats (skriemelis) ar profilētu aploci, pa kuru tek enkurķēde
tirozināze Enzīms fenoloksidāžu grupā, kas katalīzē tirozīna oksidēšanu, pārvēršot to melanina
enzīmpreparāti Enzīmus saturoši ārstniecības līdzekļi, ko iegūst no dzīvniekiem (tripsīns, himotripsīns), augiem (papaīns, bromelaīns) vai baktērijām (streptokināze, amilāze, lipāze)
pjemontīts Epidotu grupas minerāls, sarkanā vai gandrīz melnā krāsā, satur mangānu, rets, sastopams dažos metamorfos iežos
parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums
stiklene ērkšķoga; mellene; arī kāda zināma meža oga
Hermelingshof Ermeliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
Ermela Ermelo - pilsēta Nīderlandē
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti
falašs Etiopijas nelielās melno ebreju kopienas loceklis
Scirpus lacustris ezera meldrs
ašķi Ezera meldrs ("Scirpus lacustris")
ezermeldri Ezera meldrs ("Scirpus lacustris")
grīslis Ezera meldrs ("Scirpus lacustris")
silksnis Ezera meldrs ("Scirpus lacustris")
silkšudoņi Ezera meldrs ("Scirpus lacustris")
stobri Ezera meldrs ("Scirpus lacustris")
ezerstiebri Ezermeldri
Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers
Gardaunis ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers
Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
Vilkarūča ezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,9 ha; Ločmelu ezers; Ločmeļu ezers; Vilkarūcs; Vilkarūču ezers
Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers
Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
dzirvans Eža, neuzarta zemes strēmele, josla starp diviem tīrumiem
fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis")
fahita Fajita - meksikāņu ēdiens: strēmelēs sagriezta grilēta asa gaļa
glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock"
ziemasteru felīcija felīciju suga ("Felicia amelloides")
dopa-oksidāze Ferments ādā, kas katalizē dihidroksifenilalanīna oksidāciju par melanīnu
Melanotus phillipsii Filipsa melnule
melanoflokulācija Flokulācijas reakcija serumā malārijas diagnostikai; par antigēnu lieto tīklenes ekstraktu, kas satur melanīnu
oligocitēmija Formelementu kopīgā skaita samazināšanās asinīs
fotogrāfiskais plīvurs fotoattēla kvalitātes bojājums - gaismjutīgā materiāla nomelnējums, kas rodas, fotoķīmiskajā (sk fotoķīmija) procesā attīstoties arī neeksponētiem sudraba bromīda mikrokristāliem
gaismas jutīgums fotomateriālu spēja gaismas starojuma iedarbībā reģistrēt šo starojumu, veidojot nomelnējumus emulsijas slānī
fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei
pustonis Fototehnikā pelēkie toņi starp melnu un baltu
Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga
rodāns Fungicīds, ķīmisks imunizators, biezs, brūngans šķidrums, 0,5% koncentrācijā lieto sēklu apstrādei kviešu un miežu putošo melnplauku apkarošanai
saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti
vezikulārie materiāli gaismjutīgi materiāli, kuros fotogrāfisko attēlu veido gaismu izkliedējoši gāzes mikroburbulīši termoplastiska polimēra kārtiņā; izmanto melnbalto kinofilmu kopiju iegūšanai, mikrofotogrāfijā, rentgenogrāfijā
karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai
psihogalvanometrs Galvanometrs, kas reģistrē elektrodermālas reakcijas uz psihiskiem kairinājumiem; lietots par melu detektoru, jo meli var radīt emocionālu reakciju
tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte
longete Gara un šaura komprese; pārsienamā materiāla strēmele
Cyperus longus garais dižmeldrs
jubilus Garāka melodiska frāze uz viena vokāļa, sevišķi gregoriskos dziedājumos
ādstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādsstrēmele
ādsstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādstrēmele
ādasstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādsstrēmele; ādstrēmele
naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti
rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
bišuzāle Garšaugs, no kura pārtikā lieto lapas, bišu zāle, melisa, citronmētra; bišumētra
melgalve Gauru suga; melgāle
impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu)
ziemeļu gemals gemalu suga ("Hippocamelus antisiensis")
dienvidu gemals gemalu suga ("Hippocamelus bisulcus")
giraffa Giraffa cameleopardalis - žirafe
glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock"
glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock"
medainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus melizeus")
sinigrīns Glikozīds, kas atrodas melno sinepju sēklās un vēl dažos citos krustziežu augos
dumbla Glīzdens māls, jaukts ar kūdras melnzemi
Alyssum gmelinii Gmelina alise
goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
slaune govs (melna) ar baltu vēderu
mustaļa Govs ar melnām lūpām, mustaina govs
slaune govs ar sarkanbaltiem vai melnbaltiem sāniem
haimoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija
hemoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija
liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri
Sautiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Klonmela, robežojas ar Kilkeni, Voterfordas, Korkas, Limerikas un Nortiperēri grāfisti
pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi
kokomelasma Granulāra ādas melanoze
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus
cinobrsarkanā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella cinnabarina", syn. "Cystoderma terrei")
rūsas graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella granulosa")
platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi
ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka
mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas
Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
melos Grieķu apzīmējums melodijas tīri lineārajam elementam bez attieksmes uz ritmu
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā
Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus
Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss
kotils Grieķu trauks dzeršanai vai smelšanai
tzaziki Grieķu virtuves garšvielu maisījums, kura sastāvā ietilpst maltu ķiploku pulveris, melnie pipari, saberzta paprika un jūras sāls
paukši Grīšļaugu dzimtas meldru ģints augi
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV
papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai
gumumeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Bolboschoenus"), ko agrāk iekļāva meldru ģintī, 7-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam)
melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija
Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme
paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām
bolboschoenus Gumumeldri
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
būzinēt Gurdeni (bezspēcīgi, izsmelti) riet vai runāt (ironiski)
tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām
Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
cvergi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - punduri, rūķi, kas mīt zemes dzīlēs, tāpēc dēvēti par melnajiem alfiem atšķirībā no baltajiem alfiem, kuri mita virszemē
soloģitāra ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju
chamaelontes Hameleoni
chameleons Hameleons
hamelions Hameleons
kameleons Hameleons
Cha Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Chamaeleon Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai)
apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu)
krūmcidonija Henomele ("Chaenomeles") - rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem
chaenomeles Henomeles jeb krūmcidonijas
Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus
krāšņā henomele henomeļu suga ("Chaenomeles speciosa"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā
tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas
melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds
tiramīns HOC6H4(CH2)2NH2, simpatomimētisks amīns, izolēts no melnajiem graudiem
hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu
orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
mahrati Ide tauta Dekāna ziemeļrietumu daļā, novadā, kur uz bazalta lavas izveidojusies auglīga melnzeme
ņidra idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina")
ņidre idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina")
idres Idras ("Camelina")
idris Idras ("Camelina")
udri Idras ("Camelina")
idri idras ("Camelina"), nezāles linos un rudzos
linu idra idru suga ("Camelina alyssum"), kādreiz augusi linu sējumos un ceļmalās
sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā
sējas idra idru suga ("Camelina sativa"), augstums 30-80 cm, ziedi dzelteni
meliseļļa Iegūstama no melisas, pārtvaicējot to ar ūdenstvaiku; vislielāko iznākumu (0,1%) iegūst, kad augi ir pilnos ziedos
iemelnēt iegūt melnganu nokrāsu
iemelnot iegūt melnganu nokrāsu
hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū
iemēļot Iemelot
iemelst Iemelot
iemelzt Iemelst
smēlējs ierīce, iekārta (kā) smelšanai
smeltuve ierīce, iekārta (kā) smelšanai
uzjemt iesākt (dziedāt), uzņemt (melodiju)
iesmelgties iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt
aizsmelgties iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt; _(biežāk)_ iesmelgties
uzmetināt Ieskicēt, uzrakstīt melnrakstā
iesmelgt Iesmelgties
iesmidzēties Iesmelgties
pasmelt Iesmelt (kā nelielu daudzumu)
iesmelties Iesmelt sev (ko)
sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā
iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti
iemuldēt Iestāstīt, iečukstēt; aprunāt, apmelot
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
Hyponomeuta evonymella ievu tīklkodes ("Yponomeuta evonymellus") nosaukuma sinonīms
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
Eleocharis mamillata iežmaugtais pameldrs
izmelsties ilgāku laiku, daudz melst; arī izpļāpāties
atgvelzt ilgāku laiku, daudz pļāpāt, melst
izsmelgties ilgāku laiku, daudz smelgt
izsmelties ilgāku laiku, daudz smelt
izmeloties ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus
sasmelgt ilgāku laiku, nepārtraukti smelgt
nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām
zvanoņa ilgstošu nepārtrauktu dzidru, melodisku (zvana) skaņu kopums
rāga Indiešu klasiskajā mūzikā - melodijas pamatstruktūra ar raksturīgu skaņkārtisku uzbūvi, izpildījuma manieri un citiem tradicionāliem elementiem; praksē izmanto līdz 200 rāgu
ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela
Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei
absintīns Indīgs glikozīds vērmelēs
kanabīnons Indijas kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, melni brūns balzams, ko lieto dziedniecībā
dārdžilinga Indijas melnās tējas šķirne
slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas
rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus
fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors
akompanements Instrumentāls pavadījums, kas harmoniski pavada galveno melodiju
ārija Instrumentāls skaņdarbs ar vokālu iedabu, kantilēnu melodiju, izteiksmīgu plūdumu
melu detektors instruments, kas mēra asinsspiediena, elpošanas, pulsa izmaiņas un elektrības vadītspēju ādā ar mērķi atklāt melīgas atbildes uz jautājumiem
NIDDM Insulīnneatkarigais cukura diabēts (angļu "non-insulin-dependent diabetes mellitus")
idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM
orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens
stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes
pseidoloģija Īpatnējs melošanas veids ar fantāzijām, ko piekopj atsevišķi psihopāti, sevišķi histēriska rakstura personas
izcilā henomele ir Japānas henomeles un krāšņās henomeles hibrīds ("Chaenomeles x superba"), ko arī audzē kā krāšņumaugu
Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams
bīgls Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā)
bezpigmenta plankumi īslaicīgs vai pastāvīgs ādas pigmenta melanīna zudums atsevišķos ādas apvidos bez iekaisuma pazīmēm
Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis
melo sativus īstā melone
papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā
Carica papaya īstais meloņkoks, kas tiek kultivēts visās ne pārlieku sausās tropu zemēs meloņu jeb papajas audzēšanai
nosmelgt īsu brīdi smelgt un pārstāt smelgt
arlekīns Itāliešu masku komēdiju personāžs; pantomīmu personāžs: parasti valkā tērpu, kas sašūts no trīsstūrainiem dažādas krāsas auduma gabaliem, un melnu masku
Chaenomele x superba izcilā henomele
populisms Izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas simpātijas
melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu; melnēt (2)
izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot
pēcskanis Izgreznojums pie kādas galvenās nots melodijā, gk. trillera noslēgums
izkrēst Izkrejot, nosmelt labāko
laist muļķi Izlikties; melot
iztilināt Izlocīt (par skaņām, melodiju)
izgauzt Izmelot
izmelāt Izmelot
izmelst Izmelot (1)
izmelsties Izmeloties
iztāpļāties Izmelsties niekus, daudz blēņu izpļāpāt
iznesāt Izpļāpāt, izpaust, nomelnot
dedzināt izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu)
svilināt izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām)
abbellimento Izrotājums (melodijas), koloratūra
izkreijāt Izsmelt (ar karoti)
žvagāt Izsmelt biezumus
izmelot Izteikt melus
uzmest Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā
apmētāt ar dubļiem (kādu) izteikt rupjus, nepatiesus apvainojumus; nomelnot, noķengāt
iztūņoties Iztūļāties, iztūmelēties
iztūņāt Iztūļāties; iztūmelēties
iztūņāties Iztūļāties; iztūmelēties
izzvejot Izvilkt, izsmelt (no trauka)
nolēzāt Izzobot, izbārt, apmelot
citvarsēklas Izžāvēti neizplaukušu cērmju vērmeles ziedu kurvīši, ko lieto par prettārpu līdzekli askaridozes ārstēšanā
Chaenomele japonica Japānas henomele
tralliņš Jautra melodija
weltschmerz Jēdziens, kas iegājies romantisma virziena literatūrā visaptverošas melanholijas, pasaules sāpju apzīmēšanai
Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes
iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs
Romella jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus romellii")
melnais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobius niger"), saukts arī par melno gobiju
apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
Scirpus maritimus jūrmalas gumumeldra "Bolboschoenus maritimus" nosaukuma sinonīms
Bolboschoenus maritimus jūrmalas gumumeldrs
gomīza kāda kumelīšu suga
krāpšana kāda maldināšana (melojot, izliekoties u. tml.)
meldziras kāda meldru suga
pirtskuriķis kāda zināma sēne (ar melnu virsmu)
bablahs kādas akācijas negatavās pākstis, no kurām ieguva vielas miecēšanai, tintes ražošanai un melnajai krāsai
paeglis Kadiķis - ziemzaļš krūms, retāk koks ("Juniperus") ar adatveida vai zvīņveida lapām un melnām vai sarkanām čiekurogām
šmalcuks kāds mazāks trauks smelšanai
žmauga kāds purva augs ar melnām, neēdamām ogām
rietauka kāds, kurš runā rupjības vai melo
pažvīkstēt kādu brīdi mazliet, nedaudz pļāpāt, piemelot
pasmeltēt kādu brīdi smeltēt 3
izsmelkties kādu laiku nedaudz sāpēt, smelgt
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
melngalvas kaija kaiju suga ("Larus melanocephalus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā
kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi
meloņkaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Melocactus"), kas raksturojas ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru
servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm
kaļķslāpeklis Kalcija cianamīds, CaCN2, melns, smalks, kodīgs pulveris
Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells
Japānas kamēlija kamēliju suga ("Camellia japonica"), krūms vai neliels koks, ko Latvijā audzē siltumnīcās, zied ziemā
Ķīnas kamēlija kamēliju suga ("Camellia sinensis"), saukta arī par tējaskoku
divkupru kamielis kamieļu suga ("Camelus bactrianus"), neliela savvaļas populācija saglabājusies Mongolijā; baktrians
vienkupra kamielis kamieļu suga ("Camelus dromedarius"), savvaļā iznīcināta pirms 2000 g., dometicēts 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras; dromedārs
Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi
korāļkantāte Kantāte, kuras pamatā kāda korāļa melodija
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
ātraudži Kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanās ogas čemuros; retāk melnām ogām
bonbon Karamele, konfekte
melanokarcinoma Karcinoma, kas satur melaninu
karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu
karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu)
observanti Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa atzarojums, kas pēc 1432. g. reformām paturēja stingrākos noteikumus
konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus
smeltene Karote smelšanai
kauss Karote smelšanai (parasti liela)
karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai
tehniskā karte karte, kuru izmanto tehnisku problēmu risināšanai, piemēram, inženierģeoloģijā, agroklimatoloģijā, meliorācijā
svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks
karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu
burka kaukāziešu apmetnis melnā vai baltā krāsā, darināts no voiloka
nočurēt Kausējot taukus un atdalot tos no dradžiem nosmelt pēdējo reizi taukus
Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska
grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu
Mēmele Klaipēdas pilsētas Lietuvā senāks nosaukums (vācu "Memel")
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
melnā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster melanocarpus syn. Cotoneaster niger")
liegs Klusināts, vienmērīgs, arī melodisks (par skaņām)
lēnīgs Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām); ar mierīgu tempu (par runu)
lēns Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām); ar mierīgu tempu (par runu)
dungot Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta
dudināt Klusu dziedāt, dūkt (kādu melodiju); dungot
izdungot Klusu izdziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta
nomelnēt kļūt melnam vai ļoti tumšam
melnēt kļūt melnam vai ļoti tumšam (kādā procesā)
nomelnot kļūt melnam vai ļoti tumšam; nomelnēt
piemelēt kļūt melnam, netīram
piemellēt kļūt melnam, netīram
piemelnēt kļūt melnam, netīram
izmelnēt kļūt pilnīgi melnam
iemelnēties kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu)
iemelnoties kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu)
svilt kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām)
mellēt kļūt tumšam, melnam
sasūbēt kļūt tumšam, melnam, sarūsēt
melnot kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu); melnēt (3)
samelnēt kļūt, parasti pilnīgi, melnam vai tumšam
samelnot kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēslu); samelnēt
ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem
lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas
ķirmelis Kokgrauzēja kāpura ejas sagrauztā kokā; sagrauztā koksnes smelte
papaja Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem; meloņkoks
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu
mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles
masu dziesma kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
commelina Komelīnas
tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā
commelinidae Komelīnu apakšklase
komelīna Komelīnu apakšklase ("Commelinidae") - viena no 4 viendīgļlapju klases apakšklasēm
commelinaceae Komelīnu dzimta
setkrēzija Komelīnu dzimtas ģints ("Setcreasea"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem, dzimtene Meksika, Teksasa
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā
commelinales Komelīnu rinda
komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā
komelīnaugi Komelīnu rindas dzimta, \~40 ģintis, \~600 sugas, no kurām vairāk pazīstamas ir tradeskancijas un zebrīnas, ko audzē kā nokarenus telpaugus
anigozants Komelīnu rindas ģints ("Anigozanthos"), dekoratīvi augi, kas sastopami Austrālijas sausajos rietumu rajonos, plaši tiek izmantoti kā telpaugi, 11 sugas
parastā komelīna komelīnu suga ("Commelina communis")
krispēns Komiska persona vecā franču teātrī, kalps melnā tērpā, ar mazu apaļu cepuri, platu dzeltenu ādas jostu un īsu zobenu
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas
pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai
korāļmeldija Korāļa meldija
korāļu grāmata korāļu melodiju un tekstu krājums
iežgrimons Korinte 1 ("Amelanchier")
vinagrada Korinte 1 ("Amelanchier")
alkšņlapu korinte korintu suga ("Amelanchier alnifolia")
kokveida korinte korintu suga ("Amelanchier arborea")
Kanādas korinte korintu suga ("Amelanchier canadensis")
krāšņā korinte korintu suga ("Amelanchier florida")
gludā korinte korintu suga ("Amelanchier laevis")
Lamarka korinte korintu suga ("Amelanchier lamarckii")
ovālā korinte korintu suga ("Amelanchier ovalis")
vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā
krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu
proceskrāsa Krāsa, kuras drukāšanai izmanto četras atsevišķas drukāšanas krāsas - zilganzaļu, vīnsarkanu, dzeltenu un melnu
melnā krāsa krāsa, kuras pamatpigments ir kvēpi; to izgatavojot cenšas iegūt maksimāli iespējamu melnuma pakāpi
dzeltenais filtrs krāsains fotoaparātu filtrs, ko lieto melnbaltajām filmām, lai slāpētu zilas un violetas gaismas iedarbību
piķenes krāsojamais līdzeklis (melnuma zāles), ko iegūst no Amerikas kampeša ("Haematoxylon campechianum")
piķenēt krāsot melnā krāsā
lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu
ahromatiskā krāsu dalīšana krāsu dalīšanas paņēmiens, kurā melnās krāsas veidošanās no ciāna, madžentas un dzeltenās tiek aizstāta ar pelēko komponenti; procesu apzīmē ar saīsinājumiem GCR, UCR, ICR.
UCR krāsu dalīšanas tehnologija, kurā krāsainie toņi tiek atskaitīti no melnās krāsas
ciānfuksīndzeltenmelnais Krāsu modelis, kurā visas krāsas ir aprakstītas kā četru krāsu - ciāna, fuksīna (madžentas), dzeltenas un melnas sajaukums
ciānfuksīndzeltenmelnais krāsu modelis krāsu modelis, kurā visas krāsas ir aprakstītas kā četru krāsu - ciāna, fuksīna (madžentas), dzeltenas un melnas sajaukums; šo modeli izmanto krāsainu dokumentu drukāšanai iespiedtehnikā
četrkrāsu reprodukcija krāsu oriģināla atveidošana ar četrām CMYK krāsām: ciānu (C), madžentu (M), dzeltenu (Y) un melnu (K)
CMYK Krāsu sistēma, kas sastāv no četrām krāsām: C - (Cyan) zila, M - (Magenta) sarkanā jeb fuksīna, Y - (Yellow) dzeltena, K - (black) melnā; ciānfuksīndzeltenmelnā krāsu sistēma
savietojamība krāsu televīzijas raidījuma kvalitāte, kas nozīmē iespēju uztvert tā signālu arī ar melnbaltajiem televizoriem
melnotnes Krāsvielas, ar ko krāso melnu
dabiskās organiskās krāsvielas krāsvielas, kuras satur dabas produkti, parasti augi: kvarcitrons (dzeltenā krāsā); katehu (brūnā krāsā); kampešs (zilā krāsā un citās tumšās krāsās no zaļās līdz melnai) u. c.
Chaenomele speciosa krāšņā henomele
raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti
kraiškas Krējuma paliekas piena podā pēc krējuma nosmelšanas ar karoti
kraistījums Krējums; krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
nokraiška Krējums; krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
kremelis Kremelde
karameļkrēms Krēms, ko gatavo ar sabrūninātiem cukurgraudiem jeb karamelēm
Krieķu strauts Krieķupīte, Krimeldes pieteka
pastilla Krievu marmelāde, ko pagatavo no sasmalcinātiem augļiem, tos saputojot ar cukuru; pēc tam izkaltē un sagriež gabaliņos
krimaldiņa Krimelde
krimaldiņš Krimelde
krimalds Krimelde
krimele Krimelde
krimiezis Krimelde
krimildiņš Krimelde
krimilzītis Krimelde
krimulda Krimelde
krimulde Krimelde
krimuldene Krimelde
krimulds Krimelde
Krimilde Krimelde, Cieceres pieteka
Rītupe Krimelde, Cieceres pieteka
Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts
Lašupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Saldus un Lutriņu pagastā, garums - 8 km
Limenis Krimeldes labā krasta pieteka Saldus novadā
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
sakrolistēze Krustu kaula izvirzījums uz priekšu attiecībā pret V jostas skriemeli
lumbalizācija Krustu skriemeļa izveidošanās līdzīgi jostas skriemelim, nesaplūstot ar pārējiem krustu skriemeļiem
idra Krustziežu dzimtas ģints ("Camelina"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
nokaisītā ksantoparmēlija ksantoparmēliju suga ("Xanthoparmelia conspersa"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug mežos, mežmalās gaišākās vietās uz laukakmeņiem, laponis dzeltenzaļš, tā virspusē daudz koraļļveida izīdiju
kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī
zemesblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu
putcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
medniekmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem
gaļasmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
skudrmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
zeltači kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas
trūdodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas
palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
skudrlauva kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām
Melnavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots ar 1,5 m dziļu akaci un melnu nokrāsu, ko piešķir kūdras slānis
kuziņa Kumeliņš, arī zirgs bērnu valodā
piķenes Kumelīšu suga
maura kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria discoides", arī "Matricaria matricarioides")
nesmaržīgā kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria perforata", arī "Matricaria inodora")
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis
kumeline Kumelīte
kumelīns Kumelīte
kumelītes Kumelīte
kumelnīca Kumelīte ("Matricaria")
kumeles Kumelītes
matricaria Kumelītes
cilvēkkumelītes Kumelītes ("Matricaria")
kumele Kumelītes ("Matricaria")
kumelene Kumelītes ("Matricaria")
kumelenes Kumelītes ("Matricaria")
kumeliņas Kumelītes ("Matricaria")
kumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
kumelis Kumelītes ("Matricaria")
kumelišes Kumelītes ("Matricaria")
kumelīši Kumelītes ("Matricaria")
kumelīštēja Kumelītes ("Matricaria")
kumeļnīcas Kumelītes ("Matricaria")
kumelnīce Kumelītes ("Matricaria")
kumeļtēja Kumelītes ("Matricaria")
kumeltiņi Kumelītes ("Matricaria")
kumeltīni Kumelītes ("Matricaria")
mājkumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
paškumelenes Kumelītes ("Matricaria")
paškumelītes Kumelītes ("Matricaria")
ramoliņi Kumelītes ("Matricaria")
ramuleņi Kumelītes ("Matricaria")
ramuņele Kumelītes ("Matricaria")
rembulīte Kumelītes ("Matricaria")
romulene Kumelītes ("Matricaria")
romuleņi Kumelītes ("Matricaria")
tējkumelīte Kumelītes ("Matricaria")
zirgkumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
cunninghamellaceae Kunningamellu dzimta
cunninghamella Kunningamellu dzimtas ģints
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts - melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi
melns Kurinātājs; arī melnstrādnieks
piretri Kurvjziežu dzimtas augu ģints; no dažu šās ģints sugu - Dalmācijas un Kaukāza kumelīšu ziedkopām iegūst pulveri, ko lieto kaitīgu kukaiņu iznīcināšanai
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi
Vidusjūras ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia melanocephala")
ptarmica Ķērmelītes (atsevišķas pelašķu ģints sugas, ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī)
dūkuris Ķesele zivju smelšanai
ķimins Ķimelis
sudrabs ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus
jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu, atomnumurs - 53, atommasa - 126,9045, halogēns, zināmi 23 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
bors Ķīmiskais elements - pelēki melns nemetāls, simbols B, atomnumurs 5, atommasa - 10,81, zināmi 6 izotopi, no tiem 2 ir stabili
degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās
deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās
kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas
hetu un lošu Ķīnas mītos pieminētas zīmes - Huanhes upes plāns un Lo upes raksti, kas bija shēmas, ko veidoja atsevišķi vai savstarpēji savienoti punkti melnā un baltā krāsā
kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā
sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām
Vanellus cristatus ķīvīte, samelis
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu)
lachnea Lachnea stercorea - humāriju dzimtas sugas "Cheilymelia stercorea" nosaukuma sinonīms
melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana
piķene Lakats ar melniem punktiem
nolalināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju)
nolallināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju)
lamelozs Lamelozie ķermenīši - ādas receptori, kas uztver spiedienu; Fātera-Pačīni ķermenīši
Daurijas lapegle lapegļu suga ("Larix gmelinii")
Ledebūra lapegle lapegļu suga ("Larix gmelinii")
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem
lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas
andrejas Lapu sūnu klases apakšklase ("Andreaeidae"), sarkanbrūnas, pat melnas sūnas, kas izplatītas augstu kalnos un polārajos apvidos
melleņot Lasīt mellenes
katrans Latviešu literatūra sastopams nosaukums augam "Statice Gmelini", kas ljas florā nav sastopams
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu
ezera forele Latvijas ezeros sastopama zivs (ezera lasis) zaļu vai pelēku muguru, melniem plankumiem sānos un uz muguras spurās (kur tie apaļi)
pops Laucis (2) - dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē
dirva Lauka josla, strēmele
kumele Lauka kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
kumele Lauku kumele - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
pelēkā skala laukumu rinda ar noteikta optiskā blīvuma lielumiem no balta līdz melnam, kas tiek izmantota reproducēšanas procesu kontrolei
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi
ledene Ledus karamele, monpansjē
stiklene Ledus karamele, monpansjē; ledene
nolasmanis Ledus strēmeles gar ūdens tilpnes (upes, ezera, dīķa) krastu, kad vidus vēl nav aizsalis
piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama
šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu
smelsteknis liekšķere, vai kas cits smelšanai
pavārnīca liela (parasti koka) karote ēdiena maisīšanai, smelšanai
Carabus coriaceus lielā melnā skrejvabole
lapreņģe Liela, gara siļķu dzimtas zivs ar melniem plankumiem uz ķermeņa sāniem
stenogrāfs Lielais priedes mizgrauzis, 6-7 mm gara melnīgsnēji brūnas krāsas vabolīte
Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā
schoenoplectus Lielmeldri (dažkārt nodala no meldru ģints)
Gross-Memelshof Lielmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
ziks liels melns kukainis, kas veikli skrien pa grīdu
mastifs liels suns ar īsu, dzeltenbrūnu spalvu un krunkainu, melnu purnu
Labradoras retrīvers liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu; to izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni; attiecīgā suņu šķirne
fotogrāfiskais platums lielums, kas raksturo fotomateriāla gaismjutīgā slāņa spēju objekta optiskā attēla spilgtuma atšķirības attēlot ar proporcionāliem fotogrāfiskajiem melnējumiem
kontrastainības koeficients lielums, kas raksturo fotomateriāla spēju atveidot blīvuma nomelnējuma atšķirības objekta gaismojuma optikā, fotoslāņa attīstīšanas pakāpes līmeni
Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m
Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis")
Nemunelis Lielupes labās satekupes Mēmeles nosaukums Lietuvā
aitvari Lietuviešu mitoloģijā - gari, kas spēj parādīties pūķa, ugunīgas čūskas, melnas vārnas, kaķa vai spoka izskatā
Likvertene Likvertenu strauts, Mēmeles pieteka
pseidomelanoze Līķa orgānu iekrāsošanās brūnā vai melnā krāsā no asins pigmentiem
čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns
rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama
tīģerlilija Liliju suga ("Lilium tigrinum"), sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem
izohromata Līnija, kas grafiski attēlo sakarību starp melna ķermeņa radiācijas intensitāti un temperatūru (dotam viļņa garumam)
Camelina linicola linu idras ("Camelina alyssum") nosaukuma sinonīms
blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala)
pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums)
ķepasti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē
ķepesti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē; ķepasti
romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu; lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs
melico Liriski, muzikāli, melodiski
blūzs Lirisks, melanholisks Amerikas melnādaino vokālās mūzikas žanrs
unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības
liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks
smelcējieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Smelcēja" iedzīvotāji
dietilamīds Lizergīnskābes dietilamīds - halucinogēna viela, ko iegūst no melnajos graudos esošās lizergīnskābes vai sintētiski no indola atvasinājumiem
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
juxta Loto zīmēm, loterijas biļetēm u. c. maziem vērtspapīriem atdalāma maza strēmele, kas atšķiras ar zīmējumu un noder biļetes pareizības pārbaudīšanai
mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem
ļaundabīgā melanoma ļaundabīga melanocītu neoplazma, kas var rasties jebkurā ādas vai jau esošas dzimumzīmes vietā
mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas
hromoma Ļaundabīgs čūlojošs audzējs; pastāv uzskats, ka tas attīstās no hromatoforiskām (melanoforiskām) šūnām
insinuācija Ļaunprātīgs apmelojums
Galaktikas kodols ļoti kompakts vielas sablīvējums pašā Galaktikas centrā; iespējams, ka Galaktikas kodolā atrodas melnais caurums
kā ogle ļoti melns
ogļmelns ļoti melns
melns kā ogle ļoti melns, ļoti tumšs
melnmelns ļoti melns, pilnīgi melns
piķmelns ļoti melns; piķamelns
piķamelns ļoti melns; piķmelns
nolīdzināt ar zemi ļoti nopelt, nomelnot
kā skursteņslauķis ļoti noputējis, melns, nokvēpis
ķengāt ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu); paļāt, pulgot
ķengas ļoti rupjš, aizskarošs apvainojums, apmelojums; paļas
melnbrūns ļoti tumši brūns, gandrīz melns
melnpelēks ļoti tumši pelēks, gandrīz melns
pelēkmelns ļoti tumši pelēks, gandrīz melns
melnzaļš ļoti tumši zaļš, gandrīz melns
melnzils ļoti tumši zils, gandrīz melns
naktsmelns ļoti tumšs; arī pilnīgi melns
mellans ļoti tumšs; melnīgsnējs
melismatika mācība par melodijas izgreznošanu
melodika mācība par melodijas veidošanu
melopoija mācība par toņu melodisku sakārtošanu
micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli
lauka maijvabole maijvaboļu suga ("Melolontha melolontha")
moimorēt Maisīt, jaukt (ko meklējot, cenšoties izsmelt)
Sturnus vulgaris māju strazds; melnais jeb mājas strazds
makoputns Mako ("Anthornis melanura")
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu
saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi)
melnā izplešana mākslīga nelinearitātes radīšana televīzijas signālā, liekot tā melnās daļas amplitūdai izplesties uz pārējās signāla daļas rēķina
pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanos, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu
krāpties maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu, lai gūtu sev kādu labumu
pusmāls māls, kas sajaukts ar melnzemi vai smiltīm
mamluks Mameluks
mamlūks Mameluks
mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu
kārt makaronus uz ausīm mānīties, melot
klavicepsīns Manitola glikozīds melnajos graudos
Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs
septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā
biešu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Subcoccinella vigintiquatuorpunctata"), sarkanbrūna vabole 3-4 mm garumā, uz virsspārniem 24 melni, daļēji saplūstoši punktveida laukumiņi, grauž biešu, spinātu, balandu, lucernas, āboliņa un neļķu lapas
marmalads Marmelāde
mormolāde Marmelāde
rotveilers Masīvs, spēcīgs suns ar melnu un brūnu (uz krūtīm) apmatojumu, izcils sargsuns; attiecīgā suņu šķirne
arkls Mašīna meliorācijas darbiem (grāvju veidošanai)
Mončak Mīlika Mauntmelika, pilsēta Īrijā ("Mointeach Milic"), tās nosaukums īru valodā
cūku kumelīte maura kumelīte
Matricaria discoidea maura kumelīte
cūkkumeles Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
cūkkumelnīca Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
kumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
ramoliņš Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelīte Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
stulbumkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
suņkumele Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeliņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
Matricaria matricarioides maura kumelītes "Matricaria discoidea" nosaukuma sinonīms
cūkkumeliņi Maura kumelītes ("Matricaria matricarioides")
Foudia rubra Maurīcijas fodijs jeb melnsarkanais fodijs
piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni
liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni
pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni
cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu
monpansjē Maza, cieta augļu karamele bez pildījuma
urvīksne Maza, melna spicdeguna lauku pelīte
urvīts Maza, melna spicdeguna lauku pelīte
serinete Mazas ērģelītes putnu iemācīšanai dziedāt melodijas
pasmelt mazliet iesmelt (ko)
pamelot mazliet samelot
pasamelāties mazliet sameloties
pamelnēt mazliet, daļēji nomelnēt
trichophorum Mazmeldri
baeothryon Mazmeldru ģints "Trichophorum" nosaukuma sinonīms
Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos
ciņu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum caespitosum"), Latvijā reti sastopams un aizsargājams augs
skočterjers mazs medību suns ar asu (parasti melnu) apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu
lielmēmelieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielmēmele" iedzīvotāji
vecmēmelieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Vecmēmele" iedzīvotāji
Eleocharis pauciflora mazziedu pameldra "Eleocharis quinqueflora" nosaukumna sinonīms
Eleocharis quinqueflora mazziedu pameldrs
briežpurns Medene - sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti
gordonseters Medību suns ar melnu vai dzeltenbrūnu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos
grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos; runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu
fajita Meksikāņu ēdiens: strēmelēs sagriezta grilēta asa gaļa; dažkārt kopā ar dārzeņiem, sieru u. c. ierullēta mīkstajā meksikāņu pankūkā tortijā
Melampsora tremulae melampsoru suga, kas parazitē uz apsēm
Melampsora euphorbiae melampsoru suga, kas parazitē uz dievkrēsliņiem
Melampsora ribesii-viminalis melampsoru suga, kas parazitē uz jāņogām, vītoliem
Melampsora rostrupii melampsoru suga, kas parazitē uz kaņepēm
Melampsora larici-populina melampsoru suga, kas parazitē uz lapeglēm, apsēm
Melampsora larici-caprearum melampsoru suga, kas parazitē uz lapeglēm, vītoliem
Melampsora lini melampsoru suga, kas parazitē uz liniem
Melampsora allii-populina melampsoru suga, kas parazitē uz sīpoliem, apsēm
smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju
sarainā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia exasperata"), laponim kārpveida izaugumi
brūnmelnā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia fuliginosa"), kas Latvijā konstatēta 1971. g. Slīteres rezervātā uz granīta
olīvzaļā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia olivacea"), kas sastopama bieži uz kokiem, laponis ar labi attīstītiem apotēcijiem
sorediozā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia sorediata"), kas aug mežos uz laukakmeņiem
zeltenīgā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia subaurifera"), kas no pārējām sugām atšķiras ar dzeltenīgām sorēdijām
Tomina melanēlija melanēliju suga ("Melanelia tominii"), kas aug mežos uz laukakmeņiem
Frams Džons melanēziešu (Okeānija) kargo kulta galvenais varonis, tiek uzskatīts par augstākās būtnes Karaperamuna iemiesojumu
melanēzieši Melanēziešu rase - austrāliešu rases atzars, izplatīts Melanēzijas salās un Jaungvinejā, kur pie tā pieder melanēzieši un papuasi
melanholiķis Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks
fimatorusīns Melanīna forma; matu un melanomu tumšais pigments
melanūrija Melanīns urīnā, piem., melanomas gadījumā; stāvot vaļējā traukā, urīns kļūst brūns vai melns
Gloeosporium fructigenum melankoniju dzimtas sugas "Collectotrichum gloeosporioides" nosaukuma sinonīms
Gloeosporium tremulae melankoniju dzimtas sugas "Titaesporina tremulae" nosaukuma sinonīms
MSH Melanocītus stimulējošais hormons (angļu "melanocyte-stimulating hormone")
sarkomelanīns Melanosarkomas melnais pigments
melasoma Melasoma populi - lielā apšu lapgrauža "Chrysomela populi" nosaukuma sinonīms
stiebrs meldri ("Scirpus")
meldrājs Meldriem apaugusi vieta; meldru audze
sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams
Equisetum scirpoides meldru kosa
maldas krēsls meldru krēsls
nokarenais meldrs meldru suga ("Scirpus cernuus")
ezera meldrs meldru suga ("Scirpus lacustris")
saru meldrs meldru suga ("Scirpus setaceus", arī "Isolepis setacea"), Latvijā aizsargājama
meža meldrs meldru suga ("Scirpus sylvaticus")
zilganais meldrs meldru suga ("Scirpus tabernaemontani")
meldzu Meldzu zāle - meldri
jaundzimušo melēna melēna, kas rodas no asiņošanas gremošanas traktā hipoprotrombinēmijas dēļ; novēro pirmajās dzīvības dienās
neīstā melēna melēna, kas rodas, kopā ar pienu iezīžot asinis no ieplaisājušiem mātes krūtsgaliem
melga Melga zāle - meldri
fuflogons Meli, melis
krakšķīgs melīgs
aprunīgs Melīgs, apmelojošs; tāds, kas citus aprunā
melioratīvā ainava meliorācijas darbu rezultātā radusies kultūrainava, ko raksturo meliorācijas pasākumu radītās funkcionālās pārmaiņas sākotnēji dabiski attīstošos vai cilvēka saimnieciskās darbības ietekmētos ainavu kompleksos
izmeliorēt Meliorēt un pabeigt meliorēt
nomeliorēt Meliorēt un pabeigt meliorēt
ševis melis
žauklis melis
melava melis un aprunātājs
melu maiss melis, melkulis
klimšķins Melis, melkulis
blugzne melis, pļāpa
čuguna lējējs melis; pļāpa
mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma
pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas)
priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā
gruppetto Melismu veids; melodijas pamatskaņas un tās augšējo un apakšējo palīgskaņu mija; grupeto
ārstniecības melisa melisu suga ("Melissa officinalis"), garšaugs ar olveida lapām, dzeltenbaltiem vai gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu; citronmētra
Salix myrilloides mellenāju kārkls
Vaccinium myrtillus mellene
mellenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus"), melleņu cers; arī melleņu audze
melnie klučki melleņu ķīselis ar klimpām
Oenanthe leucura melnā akmeņčakstīte
Broscus cephalotes melnā alotājskrejvabole
Populus nigra melnā apse jeb melnā papele
Leccinum melaneum melnā bērzubeka
Cystocoleus ebeneus melnā cistokoleja
Rubus nessensis melnā cūcene
Saxicola caprata melnā čakstīte
Polycelis nigra melnā daudzace
Lathyrus niger melnā dedestiņa
Hyoscyamus niger melnā driģene
Dryocopus martius melnā dzilna
Picea mariana melnā egle
gobija Melnā gobija - zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas suga, melnais jūrasgrundulis ("Gobius niger")
upene Melnā jāņoga - akmeņlauzīšu dzimtas jāņogu ģints suga ("Ribes nigrum"), savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros
Bombus lucorum melnā kamene
Milvus migrans melnā klija
Cotoneaster melanocarpus melnā klintene
Dendroaspis polylepis melnā mamba
Solanum nigrum melnā naktene
Melanitta nigra melnā pīle
komedons Melnā pinne, matu folikula paplašināta atvere, pildīta ar tauku sekrētu un raga zvīņām tumši brūnā vai melnā krāsā un redzama melna punkta veidā; izspiežot izdalās tārpveida masa
Limosa limosa melnā puskuitala
Brassica nigra melnā sinepe
Lasius niger melnā skudra
Helleborus nigra melnā sniegroze
Tuber melanosporum melnā trifele
tumsība Melnā tumsība - saskaņā ar tibetiešu un mongoļu pirmsbudisma pasaules radīšanas mītiem - melnā gaisma, ka kopā ar mirdzumu (balto gaismu) pastāvēja pasaules pirmsākumos
biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus
melne Melna vadmala; melle
piķa (arī darvas, ogļu) melnumā melnā vai ļoti tumšā krāsā
ogļu melnumā melnā vai ļoti tumšā krāsā
piķa melnumā melnā vai ļoti tumšā krāsā
Corvus corone corone melnā vārna
Veratrum nigrum melnā veratre
Empetrum nigrum melnā vistene
mīzene melnā vistene ("Empetrum nigrum")
Ballota nigra melnā zīlaine, šīs ģints suga
Strobilomyces floccopus melnā zvīņbeka
Rattus rattus melnā žurka
ahromatiskās krāsas melnā, baltā un pelēkā krāsa, kuras raksturo tikai pēc vienas krāsas pazīmes - gaišuma
biešu melnais kapracis melna, plakana vabole 11-15 mm garumā, ķermeņa virspuse reti matota, gandrīz kaila, vaboles un kāpuri apgrauž biešu lapas
biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas
dumbra zeme melna, purvaina, auglīga zeme
Betula nigra melnais bērzs
Diceros bicornis melnais degunradzis
Verbascum nigrum melnais deviņvīruspēks
Dicrurus macrocerus melnais drongo
Campephaga phoenicea melnais dzelkņspalvenis
Phoenicurus ochruros melnais erickiņš
Aegypius monachus melnais grifs
maitu lija melnais grifs ("Aegypius manachus")
Cygnus atratus melnais gulbis
Gobius niger melnais jūrasgrundulis jeb melnā gobija
Carduelis atrata melnais ķivulis
Phyllostachys nigra melnais lapvārpis
Scirtes hemisphaericus melnais lēcējdumbrainis
Turdus merula melnais mežastrazds
melnais meža strazds melnais mežastrazds ("Turdus merula")
Ficedula hypoleuca melnais mušķērājs
Reinhardtius hyppoglossoides melnais paltuss
Piper nigrum melnais pipars
Sambucus nigra melnais plūškoks
Dasytes niger melnais pļavnagainis
Blatta orientalis melnais prusaks jeb tarakāns
lakstīgalas pusbrālis melnais purva strazds ("Turdus merula")
Juglans nigra melnais riekstkoks
Heliothrips haemorrhoidalis melnais siltumnīcu tripsis
Pterostichus niger melnais skraidulis
Melampitta lugubris melnais stabuļputns
Ciconia nigra melnais stārķis
goris melnais stārķis ("Ciconia nigra")
Corcorax melanorhamphos melnais strazdulis
Morus nigra melnais zīdkoks
Chlidonias niger melnais zīriņš
Alnus glutinosa melnalksnis
melmizi melnalkšņi
melnalksnājs Melnalkšņu audze; melnalkšņiem apaugusi vieta
Cotoneaster niger melnās klintenes "Cotoneaster melanocarpus" nosaukuma sinonīms
kulišu papuve melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju
Sinapis nigra melnās sinepes "Brassica nigra" nosaukuma sinonīms
sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām
Ballota nigra subsp. foetida melnās zīlaines nosaukuma sinonīms
Thripophaga humicola melnastes kanaestro
Terpsiphone atrocaudata melnastes paradīzesķauķis
Aronia melanocarpa melnaugļu aronija
Oenanthe pleschanka melnbaltā akmeņčakstīte
Corvinella melanoleuca melnbaltā čakste
panhromatiskā kinofilma melnbaltā kinofilma, kuras emulsija reaģē uz visām spektra krāsām
ortohromatiskā kinofilma melnbaltā kinofilma, kuras emulsija reaģē uz visu krāsu spektru, izņemot sarkano un oranžo daļu; izmanto pamatā speciālo efektu un melnbalto montāžas kopiju uzņemšanai
Copsychus saularis melnbaltais žagaterickiņš
īskāta melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca brevipes")
parastā melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca melanoleuca")
stīvkātiņa melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca strictipes")
kārpainā melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca verrucipes")
sēmi putni melnbalti raibi putni
diahroms melnbalts
Crypsis schoenoides melnceru kripse
Catoscopium nigritum melnējošā sīkvācelīte
Lembotropis nigricans melnējošais ķekarcītizs
Bovista nigrescens melnējošais pūpēdītis
krimša Mēlnesis, apmelotājs
lacinātājs Mēlnesis, apmelotājs, aprunātājs
maltuve Mēlnesis, aprunātājs, apmelotājs
Larus melanocephalus melngalvas kaija
Sylvia atricapilla melngalvas ķauķis
Formicivora melanogaster melngalvas skudrķērājs
Emberiza melanocephala melngalvas stērste
Branta bernicla melngalvas tumšzoss
Oriolus larvatus melngalvas vālodze
Parus atricapillus melngalvas zīlīte
punktdāvids melngalvas zīlīte ("Parus atricapillus")
Pseudoplectania nigrella melnganā pseidoplektānija
dulumelns Melngans; melnīgsnējs
Claviceps purpurea melnie graudi
sodrēju vārpas melnie graudi, vilku zobi
Juncus atratus melnīgsnējais donis
Echinocereus adustus melnīgsnējais ehinocerejs
santala melnīgsnējas govs vārds
Lilioceris lilii melnkāju lilijgrauzis
Podiceps nigricollis melnkakla dūkuris
melnā slīce melnkakla dūkuris ("Podiceps nigricollis", senāk "Proctopus nigricollis")
jūras gārgale melnkakla gārgale
Gavia arctica melnkakla gārgale
Pseudobryum cinclidioides melnkāta skrajsamtīte
ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans")
Corythopis torquata melnkrūšu māņpita
Passer hispaniolensis melnkrūšu zvirbulis
melnmeža Melnmeža alksnis - melnalksnis
Gymnorhina tibicen melnmuguras stabulētājputns
pūļains melno graudu vārpas miežos
perigora Melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā; perigē
Cucubalus baccifer melnodzene
Oriolus chinensis melnpakauša vālodze
Zosterops melanocephalus melnpaura briļļputniņš
Parus bokharensis melnpelēkā zīlīte
Lanius minor melnpieres čakste
sirmā čakste melnpieres čakste
putošā melnplauka melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela
cietā melnplauka melnplauka, kurā grauds piepildās ar melnu miltainu vielu
pelnplaukains melnplaukains
melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
Phoenicurus erythrogaster melnraibais erickiņš
Pachyphloeus melanoxanthus melnraibais zemesčiekurs
Platysteira peltata melnrīkles kukaiņēdājs
tumšrīkles mežastrazds melnrīkles mežastrazds
Turdus ruficollis atrogularis melnrīkles mežastrazds
melnrīkles strazds melnrīkles mežastrazds ("Turdus ruficollis atrogularis")
Prunella atrogularis melnrīkles peļkājīte
Cracticus nigrogularis melnrīkles stabulētājputns
Emberiza tristrami melnrīkles stērste
Pteroptochos tarnii melnrīkles tapakulo
mustains Melns ar baltu; tāds kura apspalvojumā ir melni raibumi, laukumi
sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un melni krāsu laukumi
sudrabmelns Melns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi
melle Melns lakats, melna vilnas drāna
piroluzīts melns minerāls, mangāna oksīds MnO~2~, nozīmīgākā mangāna rūda
mustis Melns suns; vilku suns (melnām lūpām, mustains)
loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus
manganīts melns vai tumšpelēks minerāls ar metālisku spīdumu MnO(OH), mangāna hidroksīds; mangāna rūda
dūks Melns zirgs, kura spalva nav koši melna, bet atsit rūsganumu
šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai
piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu
saussaknis melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
Glareola nordmanni melnspārnu bezdelīgtārtiņš
Larus marinus melnspārnu kaija
Geothlypis trichias melnsvītru austrumķauķis
miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
Filipsa melnule melnuļu suga ("Melanotus phillipsii")
Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis
sodu zeme melnzeme, humuss
fons Melodija vai pavadījums, uz kura izceļas galvenā tēma, melodija
motīvs Melodija, arī neliels melodisks skaņdarba fragments
piebalss Melodija, kas polifoniskā skaņdarbā tiek pievienota pamatmelodijai
kāpjošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo
krītošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo
ornaments Melodijas izrotājums (piemēram, melisms, pasāža)
ostinētais bass melodiska figūra, kas nemainīga atkārtojas skaņdarba apakšējā balsī
hromatiskā gamma melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros); skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi)
iemelot Melojot iestāstīt, iegalvot; melojot iedvest
nomelot Melojot izbārt, aprunāt, melīgi apsūdzēt
izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties
Cucumis melo melone
meloņu kaktuss meloņkaktuss
debeszilais meloņkaktuss meloņkaktusu suga ("Melovavtus azureus")
diršana melošana
miglas pūšana melošana
ķīlēt maskas melot
laist (arī pūst) miglu (arī dūmus) acīs melot
likt ausī melot
pūst (arī laist) miglu (arī dūmus) acīs melot
runāt (arī teikt) nepatiesību melot
skalot smadzenes melot
smērēt lētās smēres melot
stāstīt pasaciņas (pasakas) melot
fuflo tolkaķ melot
altāt Melot, pļāpāt, melst niekus
liet čugunu melot, runāt nenopietni
bāzt banānus ausī(s), arī spraust banānus ausīs melot; censties apmānīt
spraust batonus (ausīs), arī bāzt batonus (ausīs) melot; censties apmānīt
Volvariella volvacea melsvītrainā makstaine
dorsālā membrāna membrāna starp pirmo un otro kakla skriemeli
ventrālā membrāna membrāna starp pirmo un otro kakla skriemeli
Memel Mēmele
Nemuns Mēmele
Lielmēmele Mēmele, Lielupes satekupe
Nemunēle Mēmele, tās nosaukums Lietuvā
Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Dorupīte Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā
Dvorupe Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle
Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe
Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene
Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena
Žūru strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, garums - 9 km
Saules strauts Mēmeles labā krasta pieteka Skaistkalnes pagastā; Vecsaule
Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera
Neretēle Mēmeles labā krasta pietekas Neretas nosaukums Lietuvā
Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs
makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas
gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē
šmartēšana Metāla (tērauda) troses cieša aptīšana ar impregnēta auduma strēmeli tās vijuma virzienā pirms kliedēšanas
šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli
niellēt Metālā izgriezt zīmējumus un tos piepildīt ar melnu krāsu
melnā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi
Scirpus sylvaticus meža meldrs
maucekļi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
maucekņi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
maucikņi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mauciknis Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mauklaji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mauklājmeldri Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
maukleji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mauklēji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
maukļi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā
Oscinella pusilla miežu melnā stiebrmuša
Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā
micromeles Mikromeles
alkšņlapu mikromele mikromeļu suga ("Micromeles alnifolia"), ko Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu
plencka Mīksti vīta aukla, virve; pātaga ar šādu auklu; plāna, šaura sloksne, strēmele
ādlupata Mīksts ādas gabals, strēmele
virsāja miķelīte miķelīšu suga ("Aster amellus")
nomīlēt Mīlējoties izsmelt jūtas
Tenebrio molitor miltu melnulis
oniks Minerāla halcedona pasuga, kurā melnas svītras mijas ar baltām
stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi
ceilonīts Minerāla spinela pasuga, tumši zaļā līdz melnā krāsā
polibazīts Minerāls melnā krāsā ar metālisku spīdumu, sastāv no sudraba (līdz 75%), vara (līdz 10%) ar antimona un arsēna piemaisījumiem
pleonasts Minerāls melnā vai tumši zaļā krāsā, parasti sastopams pārkristalizētos un kontaktā ar magmu pārveidotos kaļķakmeņos
ilzemanīts Minerāls Mo~3~O~8~•nH~2~O, zils, melns, zemjaini agregāti, arī minerālu un iežu pigments; Latvijā sastopams smilšu starpslāņos devona māla iegulās
onikss Minerāls, ahāta paveids ar melnu un baltu slāņu miju, pusdārgakmens
jordizīts Minerāls, amorfs molibdenīta paveids, koloidāli blīvi un pulverveida agregāti, melns, pusmetālisks spīdums
melnikovīts minerāls, dzelzs disulfīda variācija melna pulvera veidā
violans Minerāls, zili melnas krāsas ar stiklainu spīdumu
volframāti Minerālu klase, volframskābes sāļi; dzeltenīgi, sarkanbrūni līdz melni, reti - bezkrāsaini, gk. hidrotermāla ģenēze; volframa rūda
irki Mītas ādas strēmeles ar ko apšuj kažoka malas
liekne Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Filipendulosa")
mīziene mīzene (1) - vairākas sīku skudru sugas, melnīgsnējas un iesarkani dzeltenas
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos
melhīti Monofizītu radīts apzīmējums austrumu ortodoksālajiem kristiešiem, vēlāk tā sauca katoļu uniātus, kas atskaldījušies no ortodoksajiem patriarhātiem un turas kopā ar Romas katoļiem; melkīti
polygonatum Mugurenes jeb melmeņu zāle
parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem
pļūtīt Muldēt; apmelot
dirst šķidru muldēt; melot
melanosarkomatoze Multiplas melanosarkomas veidošanās dažādās ķermeņa daļās
melanomatoze Multiples melanomas veidošanās dažādās ķermeņa daļās
Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli
personālisms Mūsdienu reliģiskās filozofijas virziens, kas personību uzskata par esamības pirmelementu un augstāko garīgo vērtību, bet pasauli - par visaugstākās personas - Dieva - radošās darbības izpausmi
džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā
zilais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula cyanomelana")
fjoritūra Mūzikā meldijas izrotājums dziedāšanā
melancolico Mūzikā: melanholiski
dziedāšana Muzikālu, melodisku skaņu veidošana ar balsi (par cilvēkiem)
dziedāšana Muzikālu, melodisku skaņu veidošana ar balsi (par putniem, kukaiņiem)
ikts Mūzikas formu analīzē apzīmējums uzsvaram motīvā, melodijas kulminācijā, stiprajai taktsdaļai vai kādai tēmai nozīmīgi iestājoties
New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē
koltyuņs nagu slimība (melni un grumbuļaini)
radiodiversija Naidīgas, melīgas informācijas pārraide pa radio uz pretinieka teritoriju
ieskanis Nākamā akorda skaņa (parasti īsa skaņa, atrodas uz vājās taktsdaļas), kas parādās (parasti melodijā) pirms paša akorda iestāšanās
vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām
baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem
melnā naktene nakteņu suga ("Solanum nigrum"), indīgs lakstaugs (nezāle) ar baltiem ziediem un melnām ogām
sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī
kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā
melnspalis Nazis ar melnu spalu
marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei
ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu
balotāža Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret")
balotāžs Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret")
antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti
negrofils Nēģeru draugs, cilvēks, kas centās atsvabināt melnos no verdzības
Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet
uzstabulēt neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju)
paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām
pasmelgt neilgu laiku, mazliet smelgt
pazvejot neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma)
aleatorika Nejaušu elementu (jeb gadījumelementu) izmantošana dažādās mākslās
losku loskiem nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēmelēm (iet, staigāt)
šansonete neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem)
kabaleta neliela ārija ar vienkāršu, dziedošu melodiju un nemitīgi atkārtotām, skaidrām ritma formulām 18. gs. operā; tuva kavatīnei
cabaletta Nelielas operas ārija 18. gs., vienkārša, ar dziedošu melodiju atkārtotām ritma formulām
čanka neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai
ādlēvars neliels ādas gabals, strēmele
ādlorpata neliels ādas gabals, strēmele
ādlorpats neliels ādas gabals, strēmele
kokerspaniels neliels angļu medību suns ar mīkstu, garu apmatojumu un garām ausīm, kas nokarājas; melns, sarkans vai brūns
caurumelis neliels carums; čaurumelis
Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams
kārtainā lēcējpele neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru
niedrcālis neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi
melniķis neliels melnis, melns zirgs
gugatnis neliels tārtiņu dzimtas melnbalts purva putns ("Philomachus pugnax", senāk "Machetes pugnax"), Latvijā sastopams mitrās pļavās un zāļu purvos, bet ligzdo reti
slāpsna Neliels, parasti šaurs, iegarens zemes gabals; zemes strēmele
mīzeņi Nelielu skudru sugas; šo sugu skudras melnā vai iesarkanā krāsā
skotu terjers nelielu, asspalvainu suņu šķirne; smailas ausis, parasti melnas, skausta augstums - 25-29 cm
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija
nelej Nemelo
melanoblasts Nenobriedusi epitēlijšūna, kas producē melanīnu
nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli
pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas; nieki, muļķības, arī baumas
netaisnība Nepatiesība, meli
pīle Nepatiess izdomājums, arī apmelojums
mēlnesība Nepatiesu ziņu, melu izplatīšana
angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā
Amelanotiskā melanoma nepigmentēta ļaundabīgā melanoma
celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu
cilindrosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Cylindrosporium"), sēnes parzitē uz augu lapām, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas
marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā)
govju mīza nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria inodora")
ceļmalkumelīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
cūkkumeltīni Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
ilzīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
ilzītes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
kumlene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
kumliņi Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
mauriņš Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
pīpene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
pīpenes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
zirgkumeles Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
tīruma suņkumelīte nesmaržīgā suņkumelīte
Tripleurospermum perforatum nesmaržīgā suņkumelīte
Tripleurospermum inodorum nesmaržīgās suņkumelītes "Tripleurospermum perforatum" nosaukuma sinonīms
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi
oreols Neviendabīgs nomelnējums uz fotonegatīva ap spožu vai ļoti kontrastainu objektu attēliem
melamīnformaldehīdlakas Nežūstošo alhīdsveķu un daļēji butalonizētu melamīnformaldehīdsveķu maisījuma (masas attiecībā 1:1 līdz 1:9) šķīdumi organiskajos šķīdinātājos
krāsas tonis nianse (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai) krāsai
tonis Nianse, uzbūves elements (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai krāsai, arī gaismēnai)
mustis Nicināms vārds cilvēkam ar melnu muti (seju); rājamais vārds bērnam ar netīrām lūpām
melnvēdera niedrskrējējs niedrskrējēju suga ("Odacantha melanura"), 6,5-7,5 mm garš ķermenis ar košiem oranžiem segspārniem, zaļu galvu, sastopama mitrās un pārpurvotās vietās
tukšīgs Niekgrabīgs, melīgs, muļķīgs
kņudēt Niezoši kutēt, arī niezoši smelgt, sāpēt
sērija no divpadsmitskaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību
pārmelnot no jauna nomelnot
kaimaks no karsēta piena nosmelts saldais krējums
melanžēts no melanždzijas darināts
glīžu cepure no meldriem (doņiem) pīta cepure
polīšu krēsls no meldriem pīts krēsls bez atzveltnes
piķis no naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela
pozitīvs no negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls
kraiška no nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums
kraiški no nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums
kraišks no nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums
kvēpis no sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai
apogļojums no zibens vai uguns apdegusi melna koksne
melanocīts Nobriedusi nervu kores izcelsmes šūna, kas producē melanīnu
nodudināt Nodungot (kādu melodiju)
Scirpus cernuus nokarenais meldrs
denigrācija Nokrāsošana melnā krāsā
nopiķenēt Nokrāsot melnā krāsā
laigot Noliegt, melot, liegties
laigāt Noliegt, melot, liegties; laigot
neizsmeļams nolieguma divdabis --> izsmelt
asterisms Nomelnējuma plankumu izstiepums deformēta monokristāla lauegrammā (parasti radiālā virzienā)
denigrācija Nomelnēšana
noūbēt Nomelnēt (parasti par koka priekšmetiem)
apeskāt Nomelnot
pievīzēt Nomelnot
appļupt Nomelnot, apmelot
novaināt Nomelnot, apvainot
novainot Nomelnot, apvainot
kritināt Nomelnot, kritizēt
apķēzīt Nomelnot, pazemot ar vārdiem
nonimt Noņemt (par krējuma nosmelšanu no piena)
pārkraistīt Noņemt, nosmelt (krējumu no sarūguša piena virsas)
appaļāt Nopelt, paļāt, apmelot
appulgot Nopulgot, nomelnot ar ļaunām valodām
spondil- norāda uz skriemeli
spondilo- norāda uz skriemeli
mela- norāda uz tumšu krāsu; uz saistību ar melanīnu
melan- norāda uz tumšu krāsu; uz saistību ar melanīnu
melano- norāda uz tumšu krāsu; uz saistību ar melanīnu
-māns norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns)
ortocitoze Normāls asins formelementu stāvoklis
irka Noskūta kažokādas strēmele, ko izmanto kažoka šuvju vietu savienošanai, kažoka rotājumam
nojemt Nosmelt
atsmelt Nosmelt (kādu daļu)
nokriet Nosmelt krējumu
aizkriet Nosmelt krējumu no piena
nonemt Nosmelt krējumu no sarūguša piena virsmas
krainīt Nosmelt krējumu no virsas
nokarnīt nosmelt krējumu vai putas
nokraišķēt Nosmelt krējumu, parasti no rūgušpiena virsas
nozungāt Nosmelt labāko (no ēdiena)
noputāt Nosmelt putas
putāt Nosmelt putas
taumēt Nosmelt putas (no zupas)
nostrutināt Nosmelt putas no ūdens gaļai vāroties
strutināt Nosmelt putas virumam
nošķūmēt Nosmelt putas; noputot
nošūmēt Nosmelt putas; noputot
nokraiškas Nosmeltais krējums, parasti no rūgušpiena virsas
smelkne Nosmeltas putas
nosmeltnes Nosmeltās putas
pazlaute Nosmeltās putas
pianogrāfs Nošu rakstāmmašīna, t. i. ierīce pie klavierēm, kura fiksē visu, ko uz tām spēlē; melogrāfs
fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos)
pidarka notiesāto vasaras cepure; pieguļoša melna adīta cepure
notrailāt Notrallināt (dziesmu, melodiju)
aplādināt Notrulināt ar biežu rāšanu, pelšanu, lamāšanu, zākāšanu, nomelnošanu
sazemēt Novājēt, kļūt pelēkam, melnam
apzākāt Nozākāt, zākājot nomelnot
dementēt Oficiāli atsaukt nepatiesas ziņas, melus; atspēkot melīgus apgalvojumus
kuprīts Oksīdu klases minerāls, sarkans vai pelēcīgi melns dabiskais vara oksīds; to izmanto par vara rūdu
all'ottava Oktāvā; ar pārtrauktu līniju vai punktiņiem apzīmēto melodiju, skaņu vai akordu lasīt oktāvu augstāk vai zemāk
fajalits Olivīna grupas minerāls, tumši zaļā vai melnā krāsā, kristalizājas rombiskā singonijā
Eleocharis ovata olveida pameldrs
densitometrs optiski elektronisks mērinstruments pustoņu un rastrētu negatīvu, diapozitīvu slaidu, krāsainu un melnbaltu oriģinālu un novilkumu kvalitātes kontrolei, kuru poligrāfijā izmanto arī punkta izplūšanas, krāsas blīvuma un citu parametru mērīšanai
densimetrs Optisks instruments fotoplates, fotolentes, fotopapīra gaismasjutīgā slāņa melnojuma blīvuma noteikšanai
citrāls Organisks savienojums, viens no svarīgākajiem aldehīdiem; atrodas citronmelisu, dažu eikaliptu sugu un citu augu ēteriskajās eļļās; lieto parfimērijā, kā arī hipertonijas un acu slimību ārstēšanā
apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings)
tintesmaiss Orgāns (galvkājiem), kas producē melnu vielu
kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi) pilnā aršanas dziļumā
epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass
tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai
rūgta smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga
nomelnīt padarīt melnu
blektēt padarīt melnu, nesalasāmu
noblektēt padarīt melnu, nesalasāmu
samelnināt padarīt melnu, netīru
samelnot padarīt melnu, netīru
Pilskalnes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2008. Aizkraukles rajonā), kas izveidots 1990. g. bijušā Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā, pievienojot tam arī apmēram pusi no bijušā Mēmeles pagasta teritorijas, robežojas ar Mazzalves, Zalves un Neretas pagastu, kā arī ar Lietuvu
Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja
alloucha Paklāji Tunisijā, kas austi bēškrāsas un brūnās vai melnās un baltās krāsas salikumos, pamatā ar stilizētu astoņstūrveida ornamentiku un ziedu motīviem
pakraiški Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
pakreimiņas Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
pakrējs Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
šmerlis palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis
šmērlis Palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis
Aimelīka Palau Republikas štats (_Aimeliik_), Palau salu Babeldaopas salas dienvidrietumos
alu gleznojumi (zīmējumi) paleolīta laikmeta melnbalti un krāsaini zīmējumi uz klinšu sienām; galvenokārt attēloti dzīvnieki, simboliskas zīmes
kaušelis Palielāka karote ar īsu rokturi ūdens smelšanai
hiperplazmija palielināts asins plazmas relatīvais daudzums (attiecībā pret formelementiem)
sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās
aizpaļāt Paļājot likt kādam ceļā šķēršļus, nomelnot, nopaļāt, atrunāt, īpaši tas attiecas uz precībām
bāzes krāsas pamatkrāsas, kuras noteiktā krāsu sistēmā tiek izmantotas jauktu krāstoņu radīšanai; piemēram - _Pantone_ krāsu sistēmā ir astoņas bāzes krāsas - ciāns, madženta, dzeltenā, zaļā, sarkanā, zilā, melnā un baltā, kuras jaucot dažādās attiecībās, var iegūt milzum daudz krāstoņu
izslapināt Pamazām izsmelt
eleocharis Pameldri
eleohāre Pameldrs
adatu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis acicularis")
iežmaugtais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis mamillata")
daudzstublāju pameldrs pameldru suga ("Eleocharis multicaulis"), Latvijā aizsargājama
olveida pameldrs pameldru suga ("Eleocharis ovata"), atrodams tikai vecos herbārijos un minēts literatūrā
purva pameldrs pameldru suga ("Eleocharis palustris syn. Scirpus palustris")
sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama
mazziedu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis quinqueflora syn. Eleocharis pauciflora")
vienplēksnes pameldrs pameldru suga ("Eleocharis uniglumis")
pamelāt Pamelot
pamelst Pamelot; arī papļāpāt
Cyperus alternifolius pamīšlapu dižmeldrs
melnināt panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs
pīt panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme
smeldzināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās smeldze 1(2)
nomelnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs
smelināt panākt, būt par cēloni, ka smeldz; smeldzināt
izvilināt panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta)
starpkadru pāreja paņēmiens, ar kādu tiek veikta attēlu nomaiņa montāžas vietā; piemēram, diafragmas atvēršanās – kadra sākums, attēlam atklājoties no tumsas pieaugošā aplī, vai arī satumsums un izgaismošanās – attēla satumšana līdz pilnīgi melnam ekrānam kadra beigās un izgaismošanās no pilnīgi melna ekrāna nākamā kadra sākumā
purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
direkcijs Papildu līnijkopa virs orķestra partijas, kurā ieraksta galvenās citu partiju melodiskās balsis ar norādēm par katra instrumenta iestāšanos
direkcions Papildu nošu līnijkopa orķestra instrumenta partijā; tajā ierakstīts citu orķestra instrumentu partiju galvenais melodiskais materiāls
atlēka papīra vai kartona strēmele, kura, izgatavojot iesējuma vāku, tiek pielīmēta vāka materiālam starp vāka kartona pusītēm
svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana
Atropa belladonna parastā beladonna jeb melnā velnoga
vilkogas Parastā beladonna jeb melnā velnoga ("Atropa belladona")
celmine Parastā celmene ("Armillara mellea")
Commelina communis parastā komelīna
Melanoleuca melanoleuca parastā melnbaltene
Rhynchospora alba parastais baltmeldrs
velnoga parasti savienojumā "melnā velnoga"; beladonna
kamilavka Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamelavhions
delinkvence pārkāpums, piemēram, melošana, zagšana, seksuālā perversitāte
aizmelnēt pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns
aizmelnot pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns
smalkā parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga ("Parmelia elegantula"), izplatīta uz platlapu kokiem mitrākās vietās, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
rievainā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia sulcata"), tās lapoņa virspuse tīmekļaina, ar rievveidīgiem sorāļiem
kausveida parmēlija parmēliju suga ("Parmelia acetabulum"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
brūnmelnā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia fuliginosa"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
Mužo parmēlija parmēliju suga ("Parmelia mougeotii"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
klinšu parmēlija parmēliju suga ("Parmelia saxatilis"), Latvijā sastopama bieži, tai lapoņa virspuse ar tumšām, cilindriskām izīdijām, aug gk. uz akmeņiem, bet Baltijas jūras piekrastē palielinātā mitruma dēļ pāriet arī uz koku stumbriem
ādainā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia tiliacea"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā
kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts
lauzt Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai
nomelot Pārspēt melos
sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas
amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību
augogle pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns
E150c pārtikas uzlabotājs - amonija karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, var ietekmēt aknas, kuņģi, testos uz dzīvniekiem izraisīja asins saindēšanos žurkām
E150d pārtikas uzlabotājs - amonija sulfīta karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, pastiprinātu zarnu darbību, žurkām izraisa asins saindēšanos
E151 pārtikas uzlabotājs - briljanta melnais BN, melnais PN, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, ietekmē nieres, kuņģi, nav ieteicams bērniem
E150a pārtikas uzlabotājs - karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - gremošanas orgānu problēmas, ietekmē vairošanās funkcijas
karamelizēties Pārvērsties karamelā
Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus
pasmelties Pasmelt
pasmelties Pasmelt sev (ko)
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
grāvju racējs pašgājēja mašīna grāvju un tranšeju rakšanai – daudzkausu ekskavators uz kāpurķēžu traktora bāzes; lieto meliorācijā, ceļu būvē, inženiertīklu ierīkošanā
pašķiemene Pašķiemele
spurguls Pātagas auklai piestiprināta zīda auduma strēmele skaņas pastiprināšanai to vicinot
dubultā grāmatvedība patiesības aizstāšana ar izdomājumiem, meliem
trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz matiem
mitomānija Patoloģisks melīgums vai tieksme uz pārspīlējumiem
nomelnējums paveikta darbība, rezultāts --> nomelnēt; nomelnējusi vieta
nomelnojums paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (1); nomelnējums
nomelnojums paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (2)
samelojums paveikta darbība, rezultāts --> samelot
smēlums paveikta darbība, rezultāts --> smelt (1)
smēlums paveikta darbība, rezultāts --> smelt (2)
apsmelt Pavirši vai nepilnīgi nosmelt (šķidrumu, tā virskārtu); nosmelt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos)
melns kā grāpis pavisam melns
kā nodarvots pavisam melns
melns kā piķis pavisam melns, ļoti melns
melns kā nakts pavisam melns, tumšs
paķeselēt Pazvejot, pavēžot ar ķeseli; pasmelt (parasti zivis) ar ķeseli
sietknābji pēc senākas klasifikācijas ūdensputnu apakšgrupa ("Lamellirostres"), pie kuras piederēja pīles, zosis, gulbji, flamingi un gauras
samesties pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju)
aizdungāties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt dungot (melodiju)
psilomelāns Pelēcīgi vai brūngani melns oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls; mangāna rūda
cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži
trijtonis pelēki tonēts attēls, kura drukāšanā izmantotas trīs krāsas (parasti melnā un divas indeksētas krāsas)
pelēkmels Pelēkmelns
pelēkuma skala pelēko nokrāsu sērija, kas no balta pāriet melnā
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
melnināt Pelt, nomelnot
žurka peļu dzimtas ģints ("Rattus"), grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
pikrīts Peridotīta rindas izvirduma iezis tumšā zaļgani pelēkā vai gandrīz melnā krāsā ar vienādgraudainu struktūru
perigē Perigora - melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā
mītomāns persona, kas nespēj atšķirt fantāziju no īstenības; melis
Syntomis phegea pētereņu melnraibspārnis
melnraibspārnis Pētereņu melnraibspārnis - tauriņu kārtas melnraibeņu dzimtas suga ("Syntomis phegea")
pieci priekšraksti pieci ētiska rakstura ierobežojumi budistiem; viņiem jāatturas no dzīvu būtņu nogalināšanas, zagšanas, galējībām dzimumdzīvē, melošanas, alkohola un narkotiku lietošanas
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
sekretārputns Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs putns ar pelēku un melnu apspalvojumu, garu kaklu, asti un kājām; raksturīgs atpakaļ vērsts cekuls uz galvas, dzīvo Āfrikas stepēs un savannās; sekretārs 3
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības
piežubināt Piemelot, piestāstīt
burbuļtēja pienaina, saldena, melnā vai zaļā ledus tēja, kas papildināta ar tapiokas "pērlītēm" jeb bumbiņām un dažādiem aromatizētiem sīrupiem, augļu maisījumiem un citiem papildinājumiem
melnbaltā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis leucomelaena")
želejas flēbija piepju sēņu flēbiju ģints suga ("Phlebia tremellosa")
pelēkā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Picipes melanopus")
iedzelt Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem)
iedzaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā)
iedžaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā)
piekraistīt Piesmelt pietiekoši daudz no kāda šķidruma virsmas; krejojot sasmelt pietiekami
parastā piestenīte piestenīšu suga ("Crucibulum laeve"), sēnes augļķermeņi gandrīz apaļi, vēlāk cilindriski, 0,5—1 cm augsti, sākumā okerdzelteni, vēlāk rūsganbrūni līdz melngani
izrumulāt pietiekoši rumelēt
polifonizēt Pievienot (melodijai) vairākas pavadošās, papildinošās balsis
harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis
melanofors Pigmentšūna, kurā ir melanīns
antipātijs pilnīgi melns akmens, kas izskatās kā rūpīgi nopulēta ogle jeb antracīta gabals
Momela pilsēta ASV ("Maumelle"), Ārkanzasas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lomela pilsēta Beļģijā (_Lommel_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Klonmela pilsēta Īrijā (_Clonmel_), Sautiperēri grāfistes administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Mauntmelika pilsēta Īrijā (_Mountmellick_), Līšas grāfistē, 3000 iedzīvotāju (2011. g.)
Amēlija pilsēta Itālijā ("Amelia"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Formello pilsēta Itālijā ("Formello"), Lacio reģiona Romas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Musomeli pilsēta Itālijā ("Mussomeli"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Alapajevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
Hemelhempstida pilsēta Lielbritānijā ("Hemel Hempstead"), Anglijā, Londonas pavadoņpilsēta, 39 km uz ziemeļrietumiem no Londonas, 91900 iedzīvotāju (2011. g.)
Almelo pilsēta Nīderlandē (_Almelo_), Overeiselas provincē, osta pie Overeiselas kanāla un Tventes kanāla atzara, 72500 iedzīvotāju (2014. g.)
Emelorda pilsēta Nīderlandē (_Emmeloord_), Flevolandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ermelo pilsēta Nīderlandē (_Ermelo_), Gelderlandes provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bemelena pilsēta Nīderlandē ("Bemelen"), Limburgas provincē, 600 iedzīvotāju (2014. g.)
Dreimele pilsēta Nīderlandē ("Dreumel"), Gelderlandes provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Drimelena pilsēta Nīderlandē ("Drimmelen"), Ziemeļbrabantes provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Harmelena pilsēta Nīderlandē ("Harmelen"), Utrehtas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Māsbommela pilsēta Nīderlandē ("Maasbommel"), Gelderlandes provincē, 1340 iedzīvotāju (2014. g.)
Vāmele pilsēta Nīderlandē ("Wamel"), Gelderlandes provincē, 1820 iedzīvotāju (2014. g.)
Zaltbomela pilsēta Nīderlandē ("Zaltbommel"), Gelderlandes provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Črnomeļa pilsēta Slovēnijā ("Črnomelj"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
Tomeljosa pilsēta Spānijā ("Tomelloso"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pripjata pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, neapdzīvota kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. g.
Dīmelštate pilsēta Vācijā ("Diemelstadt"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Emmelshauzene pilsēta Vācijā ("Emmelshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāmelne pilsēta Vācijā ("Hameln"), Lejassaksijā, pie Vēzeres, 56300 iedzīvotāju (2013. g.), viduslaiku apbūve; pazīstama pēc teikas par žurku ķērāju
Hammelburga pilsēta Vācijā ("Hammelburg"), Bavārijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vermelskirhene pilsēta Vācijā ("Wermelskirchen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34500 iedzīvotāju (2013. g.)
Baolaka pilsēta Vjetnamā, Kaobanas provinces ziemelrietumu daļā
krīklis Pīļu dzimtas suga ("Anas crecca"), vismazākais putns šajā dzimtā, pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu
protovertebra Pirmējais skriemelis; somīta kaudālā daļa, no kuras veidojas skriemelis
arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji
hiperstēns Piroksēnu grupas minerāls, melns, ar zaļganu vai brūnganu nokrāsu
egirīns Piroksēnu grupas minerāls, tumši zaļš, melns, ietilpst bāziskajos granītos, pegmatītos, nefelīnsienītos
melnā pjedra pjedra, ko ierosina "Piedraia hortai", ar melniem mezgliņiem
pērinīte plāna strēmele maizes, papīra u. tml.
mīžka Plātīgs, melīgs, nekārtīgs, nemierīgs cilvēks
sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas
vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Canis lupus"), dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali
raudiņš plēsīgs jūras putns (ar melnīgsnēju galvu)
pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām; leopards
smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas
stiebrot Plūkt, griezt, vākt (niedres, meldrus, stiebrus)
pārlieties Plūstoši pāriet (citā) - piemēram, par melodiju, melodiskām skaņām
plūšu Plūšu koks - plūškoks, kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanas vai melnas ogas
pļemperis pļāpa, kas melš blēņas
pļeperis pļāpa, kas melš blēņas
plekša pļāpa, mele
grile pļāpa, melis
krakšķis pļāpa, melis
švaukšķis pļāpa, melis
briedakls pļāpa, melkulis
briedekls pļāpa, melkulis
melsākls pļāpa, melkulis
pļaukša pļāpa, melkulis
ļerba pļāpa, melša
gramšļa pļāpa, melša, niekkalbis
pleikšķis pļāpa, melša; niekkalbis
ļaršķenieks pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
ļaršķis pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
ļurkstis pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
ļuršķis pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
gvelška pļāpa, niekkalbis; melis
čabaste pļāpa, tarkšķis, melša
lekšķis pļāpa, tarkšķis, melša
tāpša pļāpa, tarkšķis; melša, niekablis
grilēt Pļāpāt aplamības, melot
malšot Pļāpāt niekus, melot
trekšķēt pļāpāt, arī melot
melšāties pļāpāt, melot
briedēt pļāpāt, melot, fantazēt
aušāt pļāpāt, melst niekus
blādēt pļāpāt, melst, tukšu runāt, muldēt
blādēties pļāpāt, melst, tukšu runāt, muldēt
zvaukšēt Pļāpāt; melot
steģere Pļavas strēmele starp laukiem vai mežā
sokla Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā
sokle Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā
soklis Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā
gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus
pamello Pomelo
pamelo Pomelo
pomello Pomelo
bigbīts popmūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana; rokmūzika
kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā)
iestāstīt dzīvu gaili vēderā prast labi samelot
Lielie Orīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
smelterieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" iedzīvotāji
Smeļteri Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" nosaukuma variants
borta informācijas uzkrājējs pret triecieniem aizsargāta ierīce, kas reģistrē lidojuma parametrus, pēc kuriem var noteikt lidaparāta trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēju darba režīmu, cēlējspēku un pretestību; melnā kaste
karamelizācija process --> karamelizēt
solarizācija process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam
siešana process, kurā izstrādātās aušanas pamatnes šķēru galus sasien ar jaunās aušanas pamatnes šķēru galiem un mezglus izvelk cauri lamelēm, nītīm un šķietam
nītīšana process, kurā pirms aušanas katru šķēru izvelk cauri lamelei, nītij un šķieta zobam
nomētāt ar akmeņiem (kādu) publiski apvainot, nomelnot
tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas
dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu
ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā
meldri Puķu meldri - čemurainais puķumeldrs ("Butomus umbellatus")
butomus Puķumeldri
gulbene Puķumeldrs ("Butomus")
butomaceae Puķumeldru dzimta
čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē
vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai
ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
Eleocharis palustris purva pameldrs
purva eleohāre purva pameldrs
donis Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
maukleji Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
maukļi Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
šnibīši Putni tārtiņu dzimtā, garām kājām u garu melnu, vairāk vai mazāk lejup līku knābi, spalva raiba, atšķirīga vasaru un ziemu
gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni
dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni
pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu; šīs kārtas putni
svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_)
sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs
kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
ķīris Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas kaiju apakšdzimtas ģints ("Larus"), putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu
pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei
sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste
mako putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Anthornis melanura")
lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon")
dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia")
matrakāža radio un televīzijas reklāma - uzmācīgi bieža saukļa, zīmējuma, simbola melodijas utt. atkārtošana līdz klausītāja vai skatītāja pilnīgam pagurumam
kodolatkritumi Radioaktīvie atkritumi, atomelektrostaciju kodoldegvielas reakciju gala produkti
klizot radīt aizdomas, aprunāt, arī apmelot
zvanīt radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas skaņas (par [zvanu]{s:1512}); atskanēt šādām skaņām
zvanīt radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi); atskanēt šādām skaņām
raudāt radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli)
skandēt radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām
plaņķe Raiba govs ar baltiem, melniem un sarkanīgiem plankumiem
slaune raiba, parasti melnraiba, govs
slaure raiba, parasti melnraiba, govs
rampalains Raibs - balts, melns un rūsgani plankumains
bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts
grafikas rakstzīme rakstzīme, kura apvienojumā ar citām rakstzīmēm var veidot vienkāršus grafiskus attēlus, piemēram, logus, ietonētus vai melnus četrstūrus, kā arī citas formas
reversais video rakstzīmes, laukuma vai kursora izcelšanas paņēmiens vienkrāsas monitorā, mainot vietām to krāsu ar fona krāsu, piemēram, baltu rakstzīmi uz melna fona aizstājot ar melnu rakstzīmi uz balta fona
zvīņrāpulis rāpuļu klases kārta ("Squamata"), kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas
hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu
Spānijas raudupe raudupju suga ("Scorzonera hispanica"), ko dēvē arī par melnsakni un skorconēru, Latvijā retumis audzē kā dārzeni
zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē
paragons Raudzes akmens, Itālijas melnais marmors
brūnā receklene recekleņu ģints suga ("Phaeotremella foliacea", syn. "Tremella foliacea"), augļķermeņi gaišbrūni vai tumšbrūni, aug gan uz lapkoku, gan skujkoku koksnes
zeltainā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella aurantia")
smadzeņveida receklene recekleņu ģints suga ("Tremella encephala")
dzeltenā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella mesenterica"), tās augļķermeņi dzelteni, atrodami uz trupošas lapkoku koksnes, žagaru kaudzēs vēlu rudenī un ziemā
negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls
iesmelties refl. --> iesmelt; tikt iesmeltam
piesmelties refl. --> piesmelt; tikt piesmeltam
smelties refl. --> smelt^1^ (1); tikt smeltam
smelties refl. --> smelt^1^ (2); tikt smeltam
muzikolepsija Reflektoriskas epilepsijas paveids: epileptiska aura, "petit mal" vai ģeneralizēta epilepsijas lēkme pēc akustiska (bieži - kādas noteiktas melodijas radīta) kairinājuma
kolapsārs Relativistisks kosmisks objekts (neitronu zvaigzne, melnais caurums), kas izveidojies masīva kosmiskā ķermeņa gravitācijas kolapsa rezultātā
nosusināšanas intensitāte relatīvs jēdziens, ko lieto, lai raksturotu augsnes ūdens plūsmas un gruntsūdens līmeņa pazemināšanās tempu; parasti to izsaka ar grāvju vai drenu kopējo garumu metros uz meliorēto zemju platības vienību — 1 ha
melnūsainais pļavas resngalvītis resngalvīšu suga ("Thymelicus lineola")
neptunīts Rets melnas krāsas minerāls
gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu
Skromeliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants
Skromuliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants
Skromuliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants
Skromeliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski
Skromuliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski
bantustāna Rezervāts DĀR, 1959.-1994. g. melnādainajiem iedzīvotājiem bija ierīkotas 9 bantustānas
Aksu-Žabaghili rezervāts rezervāts Kazahstānā (_Aqsw-Jabağılı memelekettik tabïğï qorığı_), Dienvidkazahstānas apgabala austrumos, Ugoma grēdas ziemeļaustrumos
medus riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria escharoides", syn. "Alnicola melinoides")
Rīkena Rīkanu strauts, Mēmeles pieteka
smeļams Rīks, ko lieto smelšanai
žvīgurs Ripa, skriemelis aužamajās stellēs, kas laiž nītis uz augšu un leju
krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses
vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai
ornamentēt Rotāt (melodiju) ar skaņu vai skaņu grupu
korinte Rožu dzimtas ģints ("Amelanchier"), krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem
aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā
henomele Rožu dzimtas ģints ("Chaenomeles"), vasarzaļi krūmi, retāk koki, 4 sugas, kas izplatītas Ķīnā un Japānā; krūmcidonija
vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu
mikromele Rožu dzimtas ģints ("Micromeles"), vasarzaļi koki, lapas pamīšas, vienkāršas, ar zobainu malu, ziedi vairogos, 15 sugu
ieva Rožu dzimtas ģints ("Padus"), koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām
kazene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
Dainu melnalksnis Rudbāržu melnalksnis Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā pie Dainu mājām
proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu
norumelēt Rumelēt un pabeigt rumelēt; izrumelēt
damelāt Runājot, stāstot (ko), vairākkārt, bieži melot
melodija runas tonis, tās ritmiski melodiskā puse
laist runāt (parasti nepatiesību); melst
skandēt runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt
dirst bumbiņas runāt kaut ko bezjēdzīgu, muļķības; melot
krakšķīties runāt muļķības, melot
pūst vāverītes runāt muļķības; melot
bļuznīt runāt niekus, melst
apliet ar samazgām rupji apvainot, visādi noķengāt, nomelnot
Schoenus ferrugineus rūsganā melncere
sazekšēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam
sazekšķēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam
topmarka Sacīkšu jahtas masta augšdaļā uzkrāsota melna līnija (marka), kas norāda, līdz kurai vietai drīkst pacelt buras fallstūri
sadzejot Safantazēt; arī samelot
sašķērēt Sagriezt, parasti garenās strēmelēs
ergotisms Saindēšanās ar melnajiem graudiem
ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam
absintisms Saindēšanās ar vērmelēm, parasti lietojot vērmeles saturošus alkoholiskos dzērienus
melioratīvs saistīts ar meliorāciju, tai raksturīgs
melismātisks saistīts ar melismu, tam raksturīgs
melnsimtniecisks saistīts ar melnsimtniekiem, tiem raksturīgs; galēji reakcionārs, šovinistisks
melodisks saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs; labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams
melodramatisks saistīts ar melodrāmu (1), tai raksturīgs
melodramatisks saistīts ar melodrāmu (2), tai raksturīgs
rūgtums sajūta, ko (mutē) izraisa, piemēram, vērmelēm, žultij raksturīgā garša; šīs vielas [garša]{s:2747}
melns kā vabole saka par govi ar melnu spalva, arī par cilvēku ar ļoti tumšu ādas krāsu
melns kā krauklis saka par ko gluži melnu, spīdīgi melnu (biežāk par matiem)
(mells) kā moris saka par ko ļoti tumšu, pilnīgi melnu, arī stipri notraipījušos
melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku
ausis svilst (kādam) saka, ja kādam ir kauns klausīties cita teiktajās rupjībās, melos
melo, ka ausis svilst saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo
melo kā zirgs saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo
melo, ka ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
melo, ka ausis kustas saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz melo, apgalvo ko pavisam neticamu
melo, ka pakausis kūp saka, ja kāds daudz, droši, nekaunīgi melo
melo acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo
melo, acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo
suns no kāda rokām maizi neņem saka, ja kāds ir nonievāts, pilnīgi nomelnots, ja kādam piedēvēti vislielākie netikumi
kā moris saka, ja kāds kļuvis ļoti netīrs, melns
kā suns saka, ja kāds nekaunīgi melo
ausis svilst (kādam) saka, ja kāds nekaunīgi, pārāk daudz melo
ausis svilst saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo
kā poda dibens saka, ja kas ir pavisam melns
sodas sakausējums sakausētie karbonātu pelni, kas rodas, organiskajai daļai izdegot no melnā atsārma sausās daļas un karbonizējoties atsārmam, vārot koksnes šķeldas pēc natronvārīšanas vai sulfātvārīšanas metodes
parastais sakņmīlis sakņmīļu suga ("Dascillus cervinus"), 10-12 mm gara ovāla, melna vabole, kas sastopama uz ziediem, kāpuri attīstās mitrā augsnē un pārtiek no augu saknēm
daudzsakņu meldrs sakņojošais meldrs
Scirpus radicans sakņojošais meldrs
dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
iemelsties sākt melst
sasmelgt sākt smelgt
aizsmelt sākt smelt (kaut ko šķidru) (pēc kā radies pārtraukums)
Amēlijas sala sala Atlantijas okeāna rietumu piekrastē, ASV (_Amelia Island_), Floridas štata teritorija
Rādeini sala Ziemeljūrā, Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Amelande sala Ziemeļjūrā Nīderlandes piekrastē (_Ameland_), viena no Rietumfrīzu salām, platība - 57 kvadrātkilometri, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
ķēniņāboli Saldais ēdiens no āboliem ar augļu marmelādi, kas sacepti kopā ar sagatavoto krēmu
palmelīns Saldūdens aļģu "Palmella cruenta" sarkans pigments, kas atgādina hemoglobīnu
hausmanīts salikto oksīdu apakšklases minerāls, mangāna oksīds brūnimelnā krāsā; rūda feromangāna un leģēto čugunu ieguvei
dānis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai
dārnis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai
fidibuss Salocīta papīra strēmele pīpes aizdedzināšanai
samellēt Samelnēt
sapūst pīlītes samelot
nomelāt Samelot
piemelāt Samelot
sabubināt Samelot
safleitēt Samelot
saglemzt Samelot
saļeļot Samelot
sališķēt Samelot
samelāt Samelot
sameloties Samelot
samuhļīt Samelot
saspraust Samelot
savilt Samelot
sadirst Samelot, iestāstīt
sablefot Samelot, samānīties
samelkšēt Samelot, sapļāpāt
samelst Samelot; arī sapļāpāt
izamelāties Sameloties
piemeloties Sameloties
sadirsties Sameloties
sažvadzināt samelst
samelsties Samelst
samelzt Samelst
samulsēt Samelst
pamelns samērā melns
melngans samērā tumšs, gandrīz melns
spondilalģija Sāpes skriemelī
smildzēt Sāpēt, smelgt
sadrokstēt Saplēst jeb sašķelt šaurākās strēmelēs
saterkšķēt Sapļāpāt, samelot
sateršķēt Sapļāpāt, samelot
piezvēgāt Sapļāpāt, sastāstīt (nepatiesību, melus)
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā
mitelšnaucers Sargsuņu šķirne, asspalvains melns vai "sāls un pipari" krāsā, ar biezu bārdu apaudzis purns
māģetiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai
māģetiņš Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai
māgrietiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai
mārgretiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai
eritrocīti sarkanie asinsķermenīši - cilvēka un dzīvnieku asins formelementi
sārtmelns Sarkanīgi melns
sarkanastītis Sarkankrūtīšiem tuvi radniecīgs dziedātājs putns, tēviņam apakšā līdz stilbiem melnu, bet mātītēm augšā un apakšā pelnpelēku krāsu, rūsgani sarkanām apakšējām segspalvām; erickiņš
deglavs Sarkans, uguns krāsā; rūsgani melniem plankumiem (par cūkām)
Agelaius phoeniceus sarkanspārnu melnvālodze
Scirpus setaceus saru meldrs
sarmeldri Saru meldrs ("Scirpus setaceus")
sarumelēties Sarumelēt citam citu
mana Saskaņā ar melanēziešu un polinēziešu ticējumiem, pārdabisks spēks, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm
sasmelties Sasmelt sev
samelšāt Sastāstīt, samelst
lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā
Vecsaules strauts Saules strauts, Mēmeles pieteka
antrakonekroze Sausa, melna audu nekroze
negroīds savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase
serbhorvātu savienojumā "serbhorvātu valoda": serbu, horvātu, melnkalniešu, bosniešu valodu vienots apzīmējums, ko lietoja Dienvidslāvijas sociālistiskajā federācijā
melnin savienojumā ar "melns" formām lieto šīs īpašības pastiprinājuma raksturošanai
melnum savienojumā ar "melns" formām lietos šīs īpašības pastiprinājuma raksturošanai
smelktin savienojumā ar "smelkt^1^" formām izssaka šīs darbības pastiprinājumu
smelšus savienojumā ar "smelt^1^" izsaka šīs darbības pastiprinājumu, intensifikāciju
kolorado savienojumā ar "vabole": vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem
vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
vija Savstarpēji saistītu vārdu, melodiju u. tml. virkne
blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties
plūmjlapu aronija savvaļā radies melnaugļu un zemeņkoklapu hibrīds ("Aronia x prunifolia")
zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai
lupatu deķis sega, kur linu vai pakulu velkos ieaustas strēmelēs sagrieztas lupatas
judra sējas idra (_Camelina sativa_)
jūdra Sējas idra ("Camelina sativa")
jūdstrūka Sējas idra ("Camelina sativa")
zvēres Sējas idra ("Camelina sativa")
pūkainā idra sējas idras pasuga ("Camelina sativa subsp. pilosa"), ko uzskata arī par atsevišķu sugu ("Camelina pilosa")
lielogu mellenes selekcionētas mellenes ar lielām ogām
Ruņģu apmetne sena dzīvesvieta Dobeles novada Penkules pagastā, 150-200 m no Ālaves kreisā krasta, aizņem 35 x 45 m lielu teritoriju, konstatēts 35 cm biezs, melns kultūrslānis, kurā ir apdeguši akmeņi, bijusi apdzīvota dzelzs laikmetā
Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas
Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms
bičkus sena latviešu dejas melodija
kacaps sena nomelnojoša krievu iesauka, ko lietojuši ukraiņi un poļi
īru vilkusuns sena suņu šķirne, ass apmatojums, pelēks, melns, sarkans vai tīģerkrāsas; lielākais no visiem suņiem
cantus firmus senās IX-XV gs. polifonijas raksturīgs veids, kura pamatā ir pazīstama melodija un daudzveidīga apstrāde
pani senindiešu mitoloģijā - dēmonu grupa vai dēmoniska cilts, Indras ienaidnieki, kas attēloti kā melīgi radījumi, kam nav ne ticības, ne kulta; nav izslēgts arī, ka šīs cilts raksturojums atspoguļo mitoloģizētus priekšstatus par kādu reālu cilti, kas bija naidīga āriešiem
Pūšans senindiešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar sauli, auglību un ceļu, tā vienmēr ir izpalīdzīga saviem piekritējiem un atbalstītājiem, bet cīnās ar apmelotājiem, zagļiem un laupītājiem
Upuauts Seno ēģiptiešu mirušo dievs melna suņa (vilka) veidolā, kuru uzskatīja par ceļvedi mirušo valstībā
kvipa seno peruāņu ziņojumu pārsūtīšanas priekšmets, kas sastāvēja no krāsainām ādas strēmelītēm, kurās bija iesieti mezgli, atkarībā no krāsas un mezglu skaita varēja saprast ziņojuma saturu
deskorts Senprovansiešu lirikas forma nevienāda garuma strofās ar mainīgu ritmu un melodiju
heironomija Sens kora vadīšanas paņēmiens ar nosacītām diriģenta roku un pirkstu kustībām, kas norāda dziedātājiem ritmu, melodijas virzību un izpildījuma nianses
verterisms Sentimentālisma un romantisma literatūrā un laikmetā populārs uzvedības modelis, kas izveidojās J. V. Gētes romāna "Jaunā Vertera ciešanas" (1774) ietekmē un saistās ar pasaules skumju, paššaustīšanas, melanholijas, pašnāvības domu kultu
vīteņu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena meliigena")
helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri
lazdenes Sēņu suga, kas aug zem lazdām, pienaina ar melnu virsmalu
tinis Sermuļu dzimtas suga ("Gulo gulo"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu
āpsis Sermuļu dzimtas suga ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris"), vidēji liels plēsējs ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu, visēdājs, Latvijā dzīvo 5-10 tūkstoši indivīdu
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu
sēru lente Sēru zīme - melna lente
baltā sētvija sētviju suga ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
priežu sienāzis sienāžu suga ("Barbitistes constrictus"), kas mežos bojā priežu skujas, tas ir zaļš, ar baltu joslu sānos un melnbrūniem punktiem, spārni reducēti
locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas dziedot maina skaņas augstumu (parasti vairākkārt); variē balsi, melodiju
goržete sieviešu tualetes piederums, šaura kažokādas strēmele, ko valkā kā cieši piegulošu apkakli
klarba sieviete, kas zog un melo, un kļuvusi pazīstama ar to
Eleocharis parvula sīkais pameldrs
sīkmeldri Sīkais pameldrs ("Eleocharis paroula")
briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs
šušari Sīki palīgi, kas izpilda melnos darbus
sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns
lupat lampās sīkos gabalos, strēmelēs, druskās (saplēst, saplīst u. tml.)
blusenes Sīks, ložņājošs purvu vai (priežu) mežu ogulājs ar melnām ogām un ādainām lapām
meža sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha hero"), spārnu plētums - 28-35 mm, sastopams tikai dažās vietās, ļoti cieš no mežu meliorācijas
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli
pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos
karakuls Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakulāda
karakulāda Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakuls
karakulādiņa Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakuls
silķirzaka Sila ķirzaka - 20 cm gara pelēkbrūna vai zaļgana ķirzaka ar melniem un baltiem plankumiem, oldējēja, sastopama saulainos smiltājos
parastais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia semele"), sastopams visā Latvijā, visbiežāk piejūras kāpu mežos
siltumelektrocentrāle Siltumelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle
sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos
nigrozīns Sintētiska, organiska tumšzila vai melna krāsviela
karbamīdsveķi Sintētiski sveķi, karbamīda (urīnvielas), melamīna vai to atvasinājumu un formaldehīda polikondensācijas produkti
melamīnformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, melamīna un formaldehīda polikondensācijas produkts; lieto slāņaino plastu, laku, emalju, koksnes šķiedru un skaidu plātņu ražošanā
hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu
Sirmeln Sirmeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
džimkrovisms Sistemātiska melnādaino amerikāņu segregācijas prakse, kas ASV dienvidu pavalstīs bija visai izplatīta līdz pat 20. gs. 60. gadiem
zvaniņi Sitaminstruments, kas sastāv no metāla plāksnītēm, kas izvietotas 2 rindās (kā klaviatūras melnie un baltie taustiņi) un kuras sit ar metāla vai koka āmuriņiem
piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
vakonda Siuksu indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
paparžskābe Skābe, ko satur melnās ozolpapardes droga
skaidri meli skaidri jūtami meli
balti meli skaidri jūtami meli
salti meli skaidri jūtami, nekaunīgi meli
pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju)
palīgskaņa skaņa, ko pievieno kādai melodijas skaņai tās bagātināšanai
štimmis skaņas augstums; arī melodija
popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības
gājiens Skaņu secība bez īpašas tematiskas nozīmes (piemēram, melodijā)
dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi
Cyperus diffusus skrajais dižmeldrs
larpata Skranda; strēmele; gabals
lerpata Skranda; strēmele; gabals
lorpata Skranda; strēmele; gabals
skrieviņš skriemelis
skriemens Skriemelis
skrieminis Skriemelis
skrubulis Skriemelis
skrule Skriemelis
spondylus Skriemelis
skriemenis skriemelis (1)
skriemals skriemelis (2)
skriemele skriemelis (2)
skriemanis Skriemelis (2)
skrievistiņš Skriemelis (2)
skriemesteņš skriemelis (4)
dzenskriemelis Skriemelis, kas ar dzensiksnu dzen otru skriemeli
spondilolistēze Skriemeļa ķermeņa novirze attiecībā pret zemāk esošo skriemeli, pārvietojoties uz priekšu un leju, visbiežāk starp piekto jostas skriemeli un krustu kaulu
minorisks Skumjš; drūms; melanholisks
kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija Amerikas Savienotajās Valstīs, kas dibināta Tenesijā 1867. g. ar nolūku saglabāt balto virskundzību pār melnādainajiem
alkšņu slēptdeguņi slēptdeguņu kaitīgākā suga "Crytorhynchus lapathi L.", kaitējoša melnalkšņiem
peiza slikta māksla, melnā māksla
izplinkšināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm)
izplinkšķināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm)
melanaimija Slimība, kad asinīs baltie asinsķermenīši satur melnu pigmentu
mēra jumprava slimību, ko dēvēja par melno nāvi, iemiesojošs gars
pseidomānija Slimīga nosliece melot
slēmere Sloksne, loksne, sleja, strēmele
salamīns Smags zīda audums atlasa sējumā, austs melnos metos ar krāsainiem audiem, kas izskatās šķietami vienkrāsains, bet sējumu punkti izdalās un laistās, kā sīki citādi krāsoti punktiņi
smelkte Smalkumi, sīki atkritumi; smeltne
tonkas pupas smaržigas melnas mandeļveidīgas sēklas, ko iegūst no Dienvidamerikas tropiskajā joslā augošā "Dypterix" ģints koka, galvenokārt no "Dypterix odorata"
priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm
alkšņu smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Cryptorrhynchus lapathi"), melna vai tumšbrūna vabole, 7-9 mm garumā, Latvijā bieži uz alkšņiem
smelce smeldze
smelga Smeldze 1
smelgums Smeldze 1
smeldzoņa Smeldze 1 (1)
smeldzoņa Smeldze 1 (2)
smeldzis smeldze^2^
šmelces Smeldzes 2, stikla pērlītes
smelgs Smeldzīgs
atsmeldze Smeldzīgu izjūtu atkārtošanās
kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu
smelgoņa Smeldzošas sāpes
dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm); dedzinošs
šmeļdžots Smeldžots
smeldzināt Smelgt
šmelgt Smelgt
šmalkt Smelgt (1)
smilkstēt Smelgt (1)
smeldzin Smelgt, smeldzēt
smeldzēt Smelgt, sūrstēt, sāpēt
Laukesas ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smelina ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smelīnes ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smeļina ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smeļīnes ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smieliņas ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Lauces ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Laucesas ezers Smelines ezers Medumu pagastā
semt smelt
šmelt Smelt
smeltēt Smelt
šķūmēt Smelt putas
štūmēt Smelt putas
svirāt Smelt ūdeni ar vindu
svīrāt Smelt ūdeni ar vindu
svīrēt Smelt ūdeni ar vindu
žorgāt Smelt, liet, laistīt
žurgāt Smelt, liet, laistīt; žorgāt
kraistīt Smelt, smalstīt (ko) no kāda šķidruma virsmas
kreijāt Smelt, smalstīt; zvejot (ar smeļamrīku)
smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā
virloks Smeļamais spainītis ar garu kātu, lai iesmeltu ūdeni atklātā ūdenskrātuvē un piepildītu baļļu, ko ar zirgu veda mājās
uzsmelties Smeļot iesmelt kaut ko lieku, negaidītu
smitēšana Smites uzklāšana uz šķēriem pirms aušanas, lai samazinātu šķēru berzi lamelēs, nītīs un šķietā un palielinātu to stiprību
kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta
šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
malageņa Spāņu dejas dziesma, parasti minorā, ar vienmuļu harmonisko fonu un improvizētu melodiju, trīsdaļīgā taktsmērā
pusvadoša glazūra speciāla tumšbrūna vai melna glazūra, ko izmanto augstsprieguma izolatoros
glābšanas laiva speciāli būvēta daudzvietīga, negrimstoša airu laiva, ko grūti apgāzt un piesmelt
kultūrinženieris Speciālists ar inženiera izglītību meliorācijas darbu projektēšanā un izpildīšanā
kultūrtehniķis Speciālists ar tehniķa izglītību meliorācijas darbu projektēšanā un izpildīšanā
iedzelt Spēji izpausties (par smeldzošām sāpēm)
dambrete Spēle ar baltiem un melniem kauliņiem, kurus pārvieto pa galdiņu, kas sadalīts 64, 100 vai 144 lauciņos
mells kā ogle spīdīgi melns
sprādžu Sprādžu puķe - melnodzene ("Cucubalus")
šimoze Sprāgstvielas melinita japāniskais nosaukums
bobinīts Spridzināma viela, melnam pulverim līdzīgs maisījums, lietoja ogļraktuvēs, gk. Anglijā
cilpotājs Sprīžotāju dzimtas balts tauriņš ar dzelteniem un melniem plankumiem ("Abraxas grossulariata")
skalārija Spurlape - asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara
baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
vuodze starp divām vagām neaparta zemes strēmele
pūst Stāstīt (parasti ko aplamu); melot
pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu
pūst pīlītes stāstīt ko patiesībai neatbilstošu, sadomātu, runāt niekus, melot
bāzt ausī stāstīt melus vai niekus
ielikt bulli ausī stāstīt muļķības vai melus
īstais humuss stepju joslas melnzemēs un mērenā klimata neitrālās augsnēs sastopamās trūdvielas
ergosterīns Sterīnu grupas organiska viela, kas ultravioleto staru iedarbībā pārvēršas vitamīnā D~2~; sastopams sēnītēs (melnajos graudos, raugā u. c)
melngalvas stērste stērstu suga ("Emberiza melanocephala"), Latvijā retumis ieceļo
antimonīts Stibnīts, svina pelēks līdz melns minerāls, antimona rūda
gvidrons Stīgra, melna viela, kas paliek pāri naftas destilācijas gaitā un no kā ražo bitumenu
stikla konfekte stiklene - ledus karamele, monpansjē; ledene
glāzene Stiklene, ledus karamele
svilt stipri smelgt (parasti par ievainojumu); būt stipri smeldzošam (par sāpēm)
svilināt stipri smelgt, parasti ilgstoši (par ievainojumu); būt stipri smeldzošam (par sāpēm)
rums Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst no cukurniedru sulas vai melases
norumbēt Strādājot zemes darbus kļūt melnam (par rokām)
norumbēties Strādājot zemes darbus kļūt melnam (par rokām)
rabotņiks Strādnieks; melnstrādnieks
krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs
induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
melnais strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Corcorax melanorhamphos")
šarla strēmele
ploksnīte Strēmele
stērmele Strēmele
stērste Strēmele
strēmala Strēmele
strimala Strēmele
strīmala Strēmele
švetne Strēmele (gaļas)
īze Strēmele (zemes, drēbju)
plancka Strēmele, neliels gabals
lorpas Strēmele, skrandas
vembele Strēmele, strēbele, skranda
šķerla Strēmele, šķemba
šķērla Strēmele, šķemba, skaida
gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
bruslaki Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm
bruslaks Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm
musts Suns ar melnu galvas apspalvojumu
burči Suņa burči - augs, zirga (arī suņa) kumelītes
nesmaržīgā suņkumelīte suņkumelīšu suga ("Tripleurospermum perforatum syn. Tripleurospermum inodorum, Matricaria perforata")
suņa ramoleņš suņkumelīte ("Tripleurospermum")
tripleurospermum Suņkumelītes
bordercollie Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts
borderkollijs Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts
Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
nosvilpot Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju)
svinbaltums Svina baltums - krāsotāju krāsa, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), krāsa tīri balta, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā paliek brūna, tad melna; stipri indīga
svipelēta Svipelēta pele - sarkanpelēka pele ar melnu svītru uz muguras
lēvere Šaura ādas vai gaļas josla; arī strēmele
drīksna Šaura svītra, strēmele
driksne Šaura svītra, strēmele
slāpiens šaura, gara josla, strēmele
pipars šī auga auglis, kas ir pazīstama garšviela: izžāvēti negatavi augļi ir melnie pipari, izžāvētu gatavu augļu kauliņi ir baltie pipari
lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā
garknābja odķērājs šīs apakšdzimtas suga ("Ramphocaenus melanurus")
andrejas šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem
burvjlazda šīs apakšklases rinda ("Hamamelidales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, koki ar vienkāršām, veselām vai daivainām lapām
komelīna šīs dzimtas ģints ("Commelina"), \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
burvjlazda šīs dzimtas ģints ("Hamamelis"), kuras vairākas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugus
sēņmīlis šīs dzimtas ģints ("Lathridius"), vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, ruds līdz melnbrūns, dzīvo uz trūdošām vielām, sēnēm, zālē u. c., Latvijā konstatēts 30 sugu
parmēlija šīs dzimtas ģints ("Parmelia"), lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas
plūškoks šīs dzimtas ģints ("Sambucus"), vasarzaļš krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem, 28 sugas, Latvijā vairākas sugas introducētas
receklene šīs dzimtas ģints ("Tremella"), Latvijā konstatētas 4 sugas
garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte
glodene šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām
lielais apšu lapgrauzis šīs dzimtas suga ("Chrysomela populi syn. Melasoma populi")
karpa Šis dzimtas suga ("Cyprinus carpio"), ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām, ķermeņa garums - līdz 60 cm, masa - līdz 10 kg
aiaijs šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis
melngalvas skudrķērājs šīs dzimtas suga ("Formicivora melangaster")
krastvabole šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu
jūrasžagata šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš
šarlaksarkanais medusputns šīs dzimtas suga ("Myzomela sanguinolenta")
augļukoku medusputns šīs dzimtas suga ("Myzomela sclateri")
zalktis šīs dzimtas suga ("Natrix natrix"), neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos
ziemeļu vālodze šīs dzimtas suga ("Oriolus oriolus"), kas sastopama arī Latvijā, neliels putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru garos
asaris šīs dzimtas suga ("Perca fluviatilis"), zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru
sarkanblakts šīs dzimtas suga ("Pyrrhocoris apterus"), tā ir 10-12 mm gara, melna, spārni un priekškrūtis sarkani ar melniem apļiem
lasis šīs dzimtas suga ("Salmo salar"), zivs ar zilgani pelēku, melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem
kurmis šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis
medusbite šīs ģints suga ("Apis mellifera"), no kuras ir izveidojušās vairākas medusbišu rases, ko izmanto medus un vaska ražošanai, augu apputeksnēšanai
svīre šīs ģints suga ("Apus apus", senāk "Cypselus apus"), neliels, brūngani melns putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti
melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti
vārna šīs ģints suga ("Corvus corone"), liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām; Eirāzijas vārna
melnodzene šīs ģints suga ("Cucubalus baccifer"), augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām, Latvijā aizsargājama
ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša
ugunsspārīte šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti
melnrīkles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus ruficollis atrogularis"), kas retumis iemaldās Latvijā; melnrīkles strazds
pupuķis šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze
mellene šīs ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā mellene
Blaps mortisaga šīs ģints suga, Latvijas lielākais melnulis, dažviet atrodams pagrabos
kalīcijas šīs rindas dzimta ("Caliciaceae"), vienveidīgs graudveida vai pulverveida dažādas krāsas laponis, augļķermeņi - tumšbrūni vai melni apotēciji, 17 ģinšu, 214 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu
komelīna šīs rindas dzimta ("Commelinaceae"), \~40 ģinšu, \~600 sugu
burvjlazda šīs rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki un krūmi, \~25 ģintis, 100–130 sugu
zalktene šīs rindas dzimta ("Thymelaeceae")
receklene šīs rindas dzimta ("Tremellaceae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 13 sugu, sēņu augļķermeņi ir klājeniski, nelīdzeni, garozveidīgi, dažkārt cepurveidīgi, ar adatveida himenoforu, gk. saprofīti uz trūdošas koksnes, retāk uz citu sēņu augļķermeņiem
ļupsna Šķēle, tieva, gara strēmele
rundelka Šķidruma iesmelšanai paredzēts neliels trauks ar taisnu, pagaru osu, rokturi
sperkle šķiemele (4)
ķirpis Šo kukaiņu sagrauztā koksnes smelte
melni tā, ka (kas) ir vai kļūst [melns]{s:2330} vai ļoti tumšs
melni tā, ka nosauktā krāsa ir savienojumā ar melnu
oglene tāda, kas kļuvusi melna, strādājot ar oglēm
krāsains tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas; tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu); pretstats: melnbalts
melnbārdains tāds (cilvēks), kam ir melna vai ļoti tumša bārda
melnacains tāds (cilvēks), kam ir melnas vai ļoti tumšas acis
melngalvains tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati
melnmatains tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati
melnmatis tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati
mellgalvains tāds (dzīvnieks), kam ir melns galvas apmatojums, apspalvojums
mellgalvaiņš tāds (dzīvnieks), kam ir melns galvas apmatojums, apspalvojums
melngalvaiņš tāds (dzīvnieks), kam ir melns galvas apmatojums, apspalvojums
melngalvains tāds (dzīvnieks), kam ir melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums
vienbalsīgs tāds (skaņdarbs, melodija), kas rakstīts vienai balsij vai divām vai vairākām balsīm unisonā; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic viens izpildītājs vai divi vai vairāki izpildītāji unisonā
lipains tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas
lipaiņš tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas
ļipaiņš tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas
melnogains tāds, kam (vai kur) ir melnas ogas
lameļots tāds, kam ir lameles
melnādains tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem); melns (4)
mellmizu tāds, kam ir melna miza
mellmižu tāds, kam ir melna miza
melmizis tāds, kam ir melna miza
melmizu tāds, kam ir melna miza
melnmizis tāds, kam ir melna miza
melnmizu tāds, kam ir melna miza
melncirtains tāds, kam ir melnas vai ļoti tumšas cirtas
melnaugļu tāds, kam ir melni vai ļoti tumši augļi
melnmatīgs tāds, kam ir melni vai ļoti tumši mati
melnplankumains tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi; melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas plankumiem
melnraibs tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi; melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas raibumiem
melnbalts tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un balti krāsu, laukumi
melnsarkans tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un sarkani krāsu laukumi; ļoti tumši sarkans, gandrīz melns
melnplaukains tāds, kam ir melnplauka
melnspalvains tāds, kam ir melns apspalvojums
melnpurnis tāds, kam ir melns purns
slauns tāds, kam ir raibs, parasti melnraibs, apmatojums (parasti par govīm)
melnsvītrots tāds, kam ir vairākas, daudzas melnas svītras
balts tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa; pretstats: melns
rūgts tāds, kam ir, piemēram, vērmelēm raksturīgā smarža
rūgts tāds, kam ir, piemēram, vērmelēm, žultij raksturīgā garša
melnsvārcis tāds, kam melni svārki vai melna spalva, piem., strazds; mācītājs
mušraibs tāds, kam melni, smalki raibumi
melanoīds tāds, kam tumša krāsa; tāds, kas līdzīgs melanīnam
melnkakla tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem)
melnkaklis tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem)
melnspārnu tāds, kam uz spārniem ir melns vai ļoti tumšs apspalvojums (par putniem)
melīgs tāds, kas bieži melo
melšīgs tāds, kas daudz runā, parasti melo
smeldzošs tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzīgs (1)
rets tāds, kas ir maz izplatīts (piemēram, par vārdiem, to formām, melodijām)
melnbērs tāds, kas ir melnbrūns
melnainis tāds, kas ir melns, melnīgsnējs
smeļams tāds, kas ir paredzēts (kā) smelšanai
nepatiess tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību; tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību; melīgs
nemelnzemes tāds, kas ir raksturīgs lauksaimniecības dabiskajiem apstākļiem mērenās joslas meža zonās, kuras atrodas uz ziemeļiem no melnzemju izplatības areāla (piemēram, par apvidu, rajonu)
smeldzošs tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzīgs (2)
smeldzīgs tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzošs (3)
tumšs tāds, kas ir stipri piesātināts, tāds, kam ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums (par krāsu, tās toni); tāds, kura krāsa ir stipri piesātināta, tāds, kura krāsai ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums
melliķis tāds, kas ir tumšs, melnīgsnējs
krāsains tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās; tāds, kas nav balts, pelēks vai melns
mēlnesīgs tāds, kas izplata nepatiesas ziņas, melus
svilīgs tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu); stipri smeldzošs (par sāpēm)
skanīgs tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss
pusmells tāds, kas nav pilnīgi melns
pusmelns tāds, kas nav pilnīgi melns
tinte tāds, kas producē, izdala tumšu, parasti melnu, vielu (par dzīvniekiem, augiem, to orgāniem)
blēdīgs tāds, kas rīkojas negodīgi, ar meliem vai viltu (lai gūtu sev labumu)
anehogēns tāds, kas ultrasonogrāfijā nerada atbalsi (neatstaro skaņas viļņus), un attēlā parādās melnā krāsā
augšupejošs tāds, kas virzās uz augstāku skaņu (par melodiju)
meldrains tāds, kur aug daudz meldru; meldriem aizaudzis
pēnežains tāds, kur ir daudz melno graudu
mellumains tāds, kur ir melni, tumši plankumi
melnumains tāds, kur ir melni, tumši plankumi
vilkzobains tāds, kur ir melnie rudzu graudi
salns tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste
smeldzīgs tāds, kurā izraisās dedzinošas, sūrstošas, samērā vājās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.); tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (2)
mēlnesīgs tāds, kura saturā ir kas nepatiess, melīgs
melnfigūru tāds, uz kā ir figūras melnā vai ļoti tumšā krāsā
strauta forele taimiņa saldūdens forma ("Salmo trutta morpha fario"), druknāka par jūras foreli, sarkanām un melnām lāsēm sānos, kurām apkārt citādas krāsas gredzens
jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem
tallu piķis talleļļas vakuumrektifikācijas palieka – melna piķveida viela
dūmelnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dūmele" iedzīvotāji
Dūmelciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dūmele" nosaukuma variants
ūsainais rudgalvas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus melanoleucus")
tarpana stepju pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini gmelini"), kas bijusi sastopama Eiropas stepju zonā un Rietumkazahstānā, savvaļā pēdējais īpatnis nogalināts 1879. g. Ukrainā, bet nebrīvē pēdējais īpatnis nodzīvoja līdz 1918. g.
tarpana mežu pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini silvaticus"), kas bijusi sastopama Centrāleiropā, Polijā un Baltijā, pēdējais īpatnis nogalināts 1814. g Prūsijā
kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu; šīs apakškārtas putni
avozeta Tārtiņveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi; melns un balts; gar. \~45 cm; ligzdo kolonijās; Latvijā redzēts tikai dažas reizes; īlenknābis
ķīvīte Tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Vanellus vanellus"), zaļganmelns atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas
akmeņtārtiņš Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas suga ("Arenaria interpres"), Latvijā pareti jūrmalas joslā sastopams putns, caurceļotājs, ap 23 cm garumā, melnbrūnu mugurpusi, baltu vēderu un rīkli; barību meklējot apgroza akmentiņus un gliemežvākus
liesa tas (piemēram, pļava, tīrums), kam ir garena forma; strēmele
riekšava tas, kas ir novietots, iesmelts u. tml.
iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju)
helikonīds tauriņu dzimta ar spilgtu zīmējumu uz melniem spārniem; izplatīti galvenokārt Dienvidamerikas tropos
zeltainītis tauriņu kārtas dzimta ("Lycaenidae"), kas līdz 20. gs. 90. gadiem tika dēvēta par zilenīšu dzimtu, tauriņu spārni parasti oranžsarkani vai violeti ar melniem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, kāpuri dzīvo uz lakstaugiem, 3 apakšdzimtas, \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
baltenis tauriņu kārtas dzimta ("Pieridae"), spārni parasti balti vai dzelteni, ar melnu ornamentu, gk. tropos, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
melnraibenis tauriņu kārtas dzimta ("Syntomidae"), \~2000 sugu, vairākums mīt tropos, Latvijā konstatēta 1 suga - pētereņu melnraibspārnis
pļavraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas 3 ģintis ("Euphydryas, Melitea, Mellicta"), tauriņu spārnu plētums - 25-50 mm, spārni parasti ar melnrūsganu tīklveida zīmējumu, Latvijā konstatētas 8 sugas
kalndamari tauta DR Āfrikā, koši melnu ādas krāsu, sejā un ķermeņa būvē līdzīgi bantu nēģeriem, bet runā hotentotu valodu; izcelsme nav noskaidrota
papiruss Tautā lietots papirusa ģints istabas auga (iedzeltenā dižmeldra) nosaukums
melodiķis Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas
melanēzieši Tautu grupas, kas apdzīvo lielāko Melanēzijas daļu, runā melanēziešu valodās, kas ir radniecīgas indonēziešu un polinēziešu valodām
ieroza Tece, purva strēmele, kas iestiepjas cietzemē
izmelot vilku no meža laukā teikt vislielāko nepatiesību, ļoti daudz un veikli melot
kamēlija Tējasaugu dzimtas ģints ("Camellia"), mūžzaļš dienvidu koks vai krūms ar ādainām lapām un lieliem ziediem, ap 80 sugu
tējaskrūms Tējasaugu dzimtas suga ("Thea sinensis", arī "Camelia sinensis"), mūžzaļš krūms, no kura iegūst tēju (1.1.)
pārmelns Televīzijas video vilni veidojošā signāla novirzīšanās zem pieņemtā melnā līmeņa
nobīde no iestatītās vērtības televīzijas viļņa kropļojums, kas reproducētajā attēlā parādās kā šaura, balta svītra tumšo laukumu labajā malā un šaura, melna svītra gaišo laukumu labajā malā
grafika Tēlotājas mākslas veids, kurš ietver zīmējumu, estampu fotomehānisko izpildījumu (parasti uz papīra) un kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības
efektīvā temperatūra temperatūra, kāda būtu zvaigznes virsmai (fotosfērai), ja tā starotu kā absolūti melns ķermenis ar zvaigznes starjaudu; zvaigznes virsmas temperatūra
melša Tenkas, baumas; arī meli
plackot Tenkot, klačoties, izplatīt apmelojumus
mēlnešot Tenkot, tukšu pļāpāt, melot
termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; siltumelektrocentrāle
ievu tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta evonymellus syn. Hyponomeuta evonymella")
iesasmelties tikt iesmeltam kopā ar kādu šķidrumu, parasti neviļus, negribēti
iesmelties tikt iesmeltam, kopa ar kādu šķidrumu (parasti neviļus, negribēti)
mesties tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju)
izasmelties tikt izsmeltam
izsmelties tikt izsmeltam (1)
piesasmelties tikt piesmeltam
dihidroksifenilaanalīns Tirozīna oksidācijas produkts, adrenalīna un melanīna sintēzes starpprodukts
melnbaltā tonālā gradācija tonālā gradācija starp absolūti melno un absolūti balto toni melnbaltajās filmās
attēla kontrastainums tonālo atšķirību pakāpe starp attēla laukumiem, melnbalta vai krāsaina attēla raksturojums uz fotomateriāla, krāsu piesātinājuma atšķirība novilkuma gaišākajos un tumšākajos laukumos
joika Tradicionāla sāmu dziesma bez vai ar vārdiem, bieži vien improvizēta, melodijām komplicēta ritmika
notrallināt Trallināt un pabeigt trallināt (dziesmu, melodiju)
iztrallināt Trallinot izdziedāt (dziesmu, melodiju)
čerpāgs Trauks (parasti ar garu kātu) smelšanai
česka Trauks smelšanai
ļandraks Trauks ūdens smelšanai
melnraibais zemesčiekurs trifeļu dzimtas zemesčiekuru suga ("Pachyphloeus melanoxanthus")
iztrinkšināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju)
iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju)
lauzējs Trulas, smeldzošas sāpes
Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes
pentaras tukšas pļāpas, meli
melanodermija Tumša ādas krāsa, ko rada melanīna nogulsnējumi
overprints tumšākas krāsas (pārsvarā melnās) pārklāšanās pār gaišāku krāsu. To lieto, mazinot krāsu nesakritības problēmas pie drukas tipogrāfijā
melānisms Tumšas (brūnas, melnas) krāsas indivīdu pārsvars populācijā sakarā ar pigmenta melanīna veidošanos ķermeņa segaudos
melnganpelēks Tumši pelēks, gandrīz melns
pirargirīts Tumši sarkanā sudraba rūda, minerāls tumši pelēkā vai melnā krāsā, kas caurejošā gaismā izskatās sarkans, kristalizējas trigonālā singonijā
piroksēni Tumši zaļi vai brūni līdz melni iežu veidotāji minerāli, kas satur galvenokārt dzelzi un magniju un kam piemīt laba skaldnība
ribekits Tumši zils vai melns minerāls
peridotīts Tumšs iezaļgans vai zaļganmelns magmatiskais iezis, kas galvenokārt sastāv no olivīna un piroksēniem
Rumēlija Turku nosaukums (lietots līdz 1866. g. - "Rumeli") Balkānu pussalas zemēm pēc to pakļaušanas Osmaņu impērijai
horismoskops U veida mēģene, ko lieto olbaltumu noteikšanai urīnā; vienam no diviem mēģenes zariem ir melna aizmugure, pret kuru viegli saskatāmas olbaltumu duļķes skābes un urīna saskares vietā
Daugavas-Dņepras ūdensceļš ūdensceļš starp Baltijas jūru un melno jūru pa Daugavu, Dņepru un to pietekām, 1797.-1805. g. tika izrakts kanāls, kas savienoja Daugavas pieteku Ulu un Dņepras pieteku Bjarezinu, tomēr tas reāli netika izmantots dēļ nelielā dziļuma un krāču dēļ; 19. gs. 1. pusē izmantoja koku pludināšanai no Bjarezinas uz Rīgu
Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas
grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso
Cimeļupe ūdenstece Limbažu pagastā, iztek no Cimeļa ezera, ietek Mazezerā, garums - 12 km; Ciemeļupe; Cimele
sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem
ūlonga Ūlonga tēja - tējas veids: sarullētās tējas lapiņas tiek daļēji fermentētas, tādēļ šī tēja (kas tiek saukta arī par brūno tēju) ieņem starpstāvokli starp melno (fermentēto) un zaļo (nefermentēto) tēju; audzē galvenokārt Dienvidaustrumu Ķīnā un Taivānā
Belaja upe Krievijā (gk. Baškortostānas Republikā, baškīru val. _Agizela_), Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 1430 km, sākas Dienvidurālos pie lielā Iremela kalna
Apašča upe Lietuvā (_Apaščia_), Mēmeles kreisā krasta pieteka, garums - 88 km
Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē
Juktana upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka
Vindelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, garums - 450 km
bubriņogas upenes jeb melnās jāņogas (_Ribes nigrum_)
buburenes upenes jeb melnās jāņogas (_Ribes nigrum_), citviet arī kazenes
apšu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Lamellocossus terebra")
plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts
kostovertebrāls uz ribu un skriemeli attiecīgs
ķesele uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai; šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai
slāņojums Uzbūve slāņa formā (parasti nogulumiežiem, melamorfajiem iežiem); dalījums slāņos (1)
palliums uzplecis no baltas vilnas ar melniem krustiem, ko Romas pāvests sūta jaunieceltam bīskapam
Lašupes dzirnavezers uzpludināts uz Krimeldes upes Saldus novada Lutriņu pagastā, platība — 6,4 ha
uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu)
uzragot Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu)
uztaurēt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar tauri
kontrastrežģis Uztveres treniņu palīglīdzeklis - melni kvadrāti uz balta fona (dažkārt arī citās kontrastējošās krāsās)
citydress Uzvalks, kas sastāv no svītrainām biksēm, vestes un melnas žaketes; priekšpusdienas apģērbs (darbam)
Sārnate Užavas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā, iztecēja no Sārnates ezera, pēc meliorācijas darbu veikšanas dabā vairs nepastāv
melnulis Vaboļu dzimta ("Tenebrionidae"), kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem, \~17000 sugu, Latvijā - \~30 sugu
dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns
praulvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Alleculidae"), 7-15 mm garu, ovālu, plakanu ķermeni, krāsa - dzeltena līdz brūna un melna, 2400 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu
piepjēdis Vaboļu kārtas dzimta ("Biphyllidae"), maz pētītas vaboles ar brūnganmelnu 3-3,3 mm garu ķermeni, kas blīvi klāts ar matiņiem
lapgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Chrysomelidae"), sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas, \~35000 sugu, Latvijā konstatēts \~340 sugu
mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu
pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem
gliemežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Drilidae"), \~200 sugu, Eiropā konstatēts 18 sugu, Latvijā iespējams ir 1-2 sugas, ķermenis melns, izstiepts, maz hitinizēts, 4,5-11 mm garš, kāpuri attīstās gliemežos
piepjvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Erotylidae"), 2,2-6,5 mm garas vaboles zilu vai melnu virspusi ar sarkanīgiem plankumiem, segspārni ar gareniskām punktu rindām; >2300 sugu, Latvijā konstatētas >8 sugas
māņsprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Euchnemidae syn. Melasidae"), maz pētīta, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas \~7 sugas, vaboļu ķermenis 4-9 mm garš, cilindrisks, gk. melns, attīstās gk. lapkoku koksnē un ar to arī barojas
strupvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Histeridae"), līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem, >3800 sugu, Latvijā konstatētas 53 sugas
sarkanspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Lycidae"), \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, plakans, melns, segspārni sarkanīgi
sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm
skudrvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Monotomidae"), ķermenis neliels, izstiepts, 1,3-3 mm garš, sarkandzeltens līdz brūnmelns, dzīvo gk skudru pūžņos, Latvijā maz pētīta, konstatētas 3 sugas
smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem
praulmīļi Vaboļu kārtas dzimta ("Pythidae"), Latvijā konstēta 1 suga ("Pytho depresus"), 7-16 mm garas vaboles ar plakanu, kailu ķermeni, segspārni ar rievām, melni, violeti vai rūsganbrūni, sastopami zem skuju koku mizas, izcirtumos un kokzāģētavās zem baļķiem
māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās
smailvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scaphidiidae"), >50 ģinšu, >760 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 1-7 mm garš, kails, spīdīgs, zilganmelns vai brūnganmelns, dažām sugām ar oranžiem plankumiem, attīstās trūdošā koksnē, piepēs
šaurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silvanidae"), ķermenis šaurs, garens, 2-4,5 mm garš, dzeltens līdz brūnmelns, Latvijā konstatētas 6 sugas
sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu
piepjgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Sphindiidae"), maz pētītas vaboles ar melnu vai tumšbrūnu ķermeni 1-2 mm garumā, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga - "Sphindus dubius"
piepjložņi Vaboļu kārtas dzimta ("Tetratomidae"), rūsganbrūnas 3-4 mm garas vaboles ar tumšbrūniem vai melniem segspārniem, Latvijā maz pētītas, konstatēta 1 suga, iespējams, ka ir vēl 1 suga
mūmijvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Trogidae"), vaboles ar melnu, ovālu, virspusē izliektu ķermeni, ap 5-13 mm garumā; Latvijā konstatētas 2 sugas
celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas
spradzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Halticinae"), neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša vabole, kas spēj tālu lēkt, Latvijā konstatēts >110 sugu; zemes blusa
blaps Vaboļu kārtas melnuļu dzimtas ģints
kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem
sarainīši Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Corticaria"), vaboles ar iegarenu 1,5-3 mm garu brūnu vai melnu ķermeni, dzīvo uz piepēm u. c. sēnēm, pūstošos kokos, skudru pūžņos, Latvijā konstatētas 9 sugas
krokainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Enicmus"), Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu kermenis 1,0-2,2 mm garš, plakans, brūns līdz brūnganmelns, sastopami uz piepēm u. c. sēnēm, putnu ligzdās, kūtīs (uz pūstošām organiskām atliekām)
ziedspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Meligethes"), vaboles ķermenis neliels, ieapaļš, melns vai melnbrūns, dažām sugā ar zaļganu spīdumu, Latvijā konstatēts >30 sugu
melnā svītra vairākas melnas rindas, ko izmanto par atskaites vai pārbaudes signālu
mīzene vairākas sīku skudru sugas, melnīgsnējas un iesarkani dzeltenas
korāļapstrādājums Vairākbalsīga kompozīcija, kuras pamatā kāda korāļa melodija, kas vai nu brīvi citu balsu apvīta, vai arī imitēta
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma
kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā
ostinēt vairākkārt atkārtot (melodiju, harmonisko secību, ritmu)
atsmalstīt vairākkārt atsmelt; nosmalstīt
iemeloties vairākkārt melojot, iegūt prasmi melot; pierast melot
lauzīt vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm
atlauzīt vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm (parasti kaulus)
uzsmalstīt vairākkārt, nelielos daudzumos smeļot, sasmelt
smalstīt vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt
sapaļāt vairākkārtīgi nomelnot, nokritizēt
kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju
vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
politonisms Valodas fonoloģiskās sistēmas īpašība vārdu, vārdu formu, morfēmu diferencēšanā izmantot runas melodiju (intonāciju)
austronēziešu valodas valodu saime, kurā ietilpst indonēziešu, polinēziešu, melanēziešu un mikronēziešu valodas; sauc arī par malajiešu-polinēziešu valodām
meliorācijas mašīnu stacija valsts uzņēmums, kas pēc nolīguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus
kopels Vara sakausējums ar Ni (43%) un Mn (0,5%); kopā ar hromelu izmanto termopāros līdz 600 Celsija grādu temperaturā
regales Vara vai misiņa skārda strēmeles ar kvadrātisku šķērsgriezumu, ko lieto stieples izgatavošanai
klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā
parastais krauklis vārnu dzimtas suga ("Corvus corax"), putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi, Latvijā sastopams samērā bieži
parastais kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu
parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži
Eirāzijas riekstrozis vārnu dzimtas suga ("Nucifraga caryocatactes"), neliels putns ar tumšbrūnu, baltraibu apspalvojumu un melnu asti ar baltu galu; Latvijā nelielā skaitā
Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis
parastā žagata vārnu dzimtas suga ("Pica pica", senāk "Pica caudata"), vidēji liels putns ar melnbaltu apspalvojumu un pagarinātu asti, Latvijā sastopams bieži
pralka Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli
sprēslīce Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli
lielais vaskasvilnis vaskasviļņu dzimtas suga ("Galleri mellonella")
melnfigūru stils Vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.; oranžsarkani ietonētu māla virsmu apgleznoja ar laku, kas pēc apdedzināšanas kļuva spīdīgi melna
sarkanfigūru stils vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā, kas izveidojās ap 530. g. p. m. ē. un pastāvēja līdz 4. gs. p. m. ē., figūras saglabāja oranžsarkano māla toni, bet fons tika noklāts ar melnu laku
Alt-Memelshof Vecmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
ānmēmelieši Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ānmēmele" ("Ānesmēmele", "Mēmele") iedzīvotāji
mēmelieši Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji
āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem
Brihaspati Vēdisma un hindu mitoloģijā - dievu skolotājs, lūgšanu un upurēšanas dievība, kas palīdz cilvēkiem un ir nesamierināms ar meliem un ienaidniekiem
sociācija veģetācijas klasifikācijas vienība, ko nodala pēc fitocenozes dominējošajām sugām; sīka, homogēna, dabā reāli eksistējoša vienība; piemēram, priežu mētrājā - šādas sociācijas: parastā priede-mellene-Šrēbera rūsaine, parastā priede-mellene-spīdīgā stāvaine
soriji Veidojumi paparžu lapu apakšpusē, sporangiju veidošanās sakopojumi, melnganas vai brūnas krāsas, ko bieži klāj plāna zvīņveida sedzene; sors (2)
dziedāt veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (parasti par dažiem putniem, kukaiņiem)
liet veikli runāt ko neticamu, fantazēt; veikli melot
liet ūdeni veikli runāt ko neticamu; veikli melot
meliorēt veikt meliorāciju
Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem
Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe
ameļnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Amele" ("Ameļi", "Ameļmuiža") iedzīvotāji
Artemisia absinthium vērmele
vermede Vērmele
vērmede Vērmele
vermeles Vērmele
vērmiela Vērmele
vērmieles Vērmele
pelīms vērmele ("Artemisia absinthium")
pelakši Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelane Vērmele ("Artemisia absinthium")
peleims Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelējas Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelejs Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelene Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelenes Vērmele ("Artemisia absinthium")
peliejas Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelieji Vērmele ("Artemisia absinthium")
peliejumi Vērmele ("Artemisia absinthium")
peliemi Vērmele ("Artemisia absinthium")
peliems Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelieši Vērmele ("Artemisia absinthium")
peline Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelini Vērmele ("Artemisia absinthium")
veibūkne Vērmele ("Artemisia absinthium")
vējapka Vērmele ("Artemisia absinthium")
vēmerte Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmante Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērme Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmedes Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmeļa Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmēle Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmelene Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmelenes Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmeles Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmēles Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmeļi Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmeliņa Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmelīte Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmene Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmentes Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērmielas Vērmele ("Artemisia absinthium")
vērminte Vērmele ("Artemisia absinthium")
vīboksne Vērmele ("Artemisia absinthium")
vīboksnes Vērmele ("Artemisia absinthium")
vībotne Vērmele ("Artemisia absinthium")
viemerte Vērmele ("Artemisia absinthium")
pelēji Vērmeles ("Artemisia absinthium")
velmieres Vērmeles ("Artemisia absinthium")
vērmes Vērmeles ("Artemisia")
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3)
aka vertikāla šahta, piemēram, pazemes komunikāciju kontrolei (skataka kanalizācijā, drenu aka meliorācijā)
rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce
zombijs Vestindijas un ASV dienvidu iedzīvotāju (melnādaino, indiāņu) pagāniskajos ticējumos - svētais pūķis, dievišķais pitons
čau čau Vidēja lieluma suns ar garu, rudu, melnu vai baltu apmatojumu un zilganmelnu mēli; attiecīgā suņu šķirne
pušta Vidusdonavas graudzāļu stepe smilšainas melnzemes augsnē
sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. Provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati
baznīcas toņkārtas viduslaiku gammas (doriešu, frīģiešu, līdiešu un miksolīdiešu toņkārtas), kurās attīstījās liturģiskās melodijas
sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums
kavaletta Viegla, mīlīga meldija itāļu ārijās
pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē
žeberis Vieglprātīgs, virspusējs cilvēks, melša
grizajs Viegls zīda audums melniem un baltiem pavedieniem
kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu
neomirtilīns Viela melleņu lapās, kas pazemina cukura līmeni asinīs
aspidinols viela, kas izdalās no melnās ozolpapardes sakneņiem
rūgtums vielas [smarža]{s:2746}, kas raksturīga, piemēram, vērmelēm
monohroma druka vienā (visbiežāk melnā) krāsā iespiests darbs
liekšķere Vienā gabalā izdobta lāpstiņa šķidrumu smelšanai un graudu bēršanai
burvjlazda viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Hamamelididae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi, ziedi ar stipri reducētu apziedni, kas veicina anemofiliju
albaspidīns viena no melnās ozolpapardes ("Dryopteris filix-mas") sakneņu drogu ārstnieciskām vielām
flavaspidīnskābe viena no melnās ozolpapardes darbīgajām vielām
flavaspidskābe viena no melnās ozolpapardes darbīgajām vielām
osteokomma viena no skeleta sastāvdaļām ar līdzīgu uzbūvi, piem., skriemelis
pelt vienam otru apvainot un apmelot
balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips
bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi
ananass Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases bromēliju rindas bromēliju dzimtas ģints ("Ananas"), 5 sugas
eriokaulonaugs Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases komelīnu rindas dzimta ("Eriocaulaceae"), \~1200 sugu, ko dažkārt mēdz nodalīt kā patstāvīgu rindu
restijaugi Viendīgļlapju klases komelīnu rindas dzimta ("Restionaceae"), >400 sugu
dārzeņpipars viengadīgā paprika ("Capsicum annuum"), nakteņu dzimtas suga, lakstaugs, siltumprasīgs dārzenis, garšaugs, augļi dzelteni, sarkani līdz melni
melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucumis melo") ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem
Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu
monohromisks Vienkrāsains; tāds, kam ir tikai viena krāsa vai arī kas ir melnbalts; tāds, kas izmanto tikai vienu krāsu (piem., monohroma glezniecība)
dromedārs Vienkupra kamielis ("Camelus dromedarius"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Āfrikā un Āzijas dienvidrietumu daļā
Eleocharis uniglumis vienplēksnes pameldrs
smēliens vienreizēja paveikta darbība --> smelt (1)
smēliens vienreizēja paveikta darbība --> smelt (2)
ergometrīns viens no galvenajiem melno graudu alkaloīdiem; paaugstina dzemdes muskulatūras tonusu un pavairo tās kontrakciju biežumu
ergokarnīns viens no melno graudu alkaloīdiem
ergokornīns viens no melno graudu alkaloīdiem
ergokriptīns viens no melno graudu alkaloīdiem
ergokristīns viens no melno graudu alkaloīdiem
ergozīns viens no melno graudu alkaloīdiem
izolizergīnskābe viens no melno graudu alkaloīdu hidrolītiskiem šķelproduktiem
ekbolīns viens no melno rudzu alkaloīdiem, identisks ar ergotīnu, lietots pret dzemdes asiņošanu u. c.
smeltava vieta kur pasmelt
smeltne vieta kur pasmelt
berzeklis Vīkšķis (salmu, meldru utt.) trauku beršanai
baltērkšķis Vilkābele ("Crataegus") - neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar baltiem ziediem un sarkaniem vai melniem (reti dzelteniem) augļiem
sekakornins Vilkazobu jeb melno graudu ekstrakts, ko izmantoja medicīnā gk. dzemdību palīdzībā dzemdes kontrakciju radīšanai u. c.
zvejot Vilkt, smelt no šķidruma (ko)
tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets
talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts
ketaveja vīriešu uzvalks ar mazliet pagarinātiem melniem svārkiem un melni pelēki svītrotām biksēm
Dryopteris filix-mas vīrpaparde jeb melnā ozolpaparde
augsne Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana
folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums
hidromelioratīvais fonds visas meža zemju platības, kurās bez hidrotehniskās meliorācijas (gk. nosusināšanas) nav iespējama racionāla un augsti produktīva mežsaimniecība
ahromatiskā gamma visas pelēkās krāsas gradācijas no baltās līdz melnajai
plikās anniņas vislētākās karameles bez iesaiņojuma (padomju laikā)
motīvs Vismazākā melodijas daļa (parasti vienas takts apjomā), kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības
intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme; mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu)
melanholiskums vispārināta īpašība --> melanholisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
melīgums vispārināta īpašība --> melīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
melnums vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums
melodiskums vispārināta īpašība --> melodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
melodramatiskums vispārināta īpašība --> melodramatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
smeldzīgums vispārināta īpašība --> smeldzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
smeldzīgums vispārināta īpašība --> smeldzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja
pancitopēnija Visu asins formelementu daudzuma mazināšanās
panhematopoēze Visu asins formelementu veidošanās un attīstība
bel canto visu balss reģistru brīva pārvaldīšana, skaistas skaņas, virtuoza melodijas rotājuma (koloratūras) veidošana, _burtiski_: "skaista dziedāšana"
sirmelnieki Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sirmele" iedzīvotāji
melnapse Vītolu dzimtas lapu koks ar pelēku mizu, kas, kokam izaugot, melnē
belkants Vokālā izpildījuma stils, kuram raksturīgs plašs melodisks plūdums un maksimāli precīzs virtuozu elementu izpildījums
koloratūra Vokālajā mākslā - melodijas izrotājums ar pasāžām, melismiem
zāka Zaimi, nievas, ķengas, apmelojumi
baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem
zelta karūsa zeltainā karūsa un tās kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas krāsas karūsa
melddzira Zema pļava, kur aug meldri
meldziris Zema pļava, kur aug meldri un doņi; mitra, purvaina vieta
bērze zemes strēmele ciema tīrumā
atars Zemes strēmele gar tīruma malu, pie grāvja vai žoga
milzu skropstzvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas skropstzvaigžņu ģints sēņu suga ("Trichaster melanocephalus"), Latvijā sastopama ļoti reti lapkoku mežos, aizsargājama
khadaks Zīda vai muslīna šalle, ko rituālos pasniedz dievībām un lamām, kā arī cienījamiem cilvēkiem svīnīgos gadījumos; auduma strēmelītes, ko Burjatijas un Jakutijas budisti iekar savu svēto koku zaros, arī ir miniatūri khadaki, ko pasniedz vietējām dievībām
jaguārs Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo onca"), liels, plēsīgs dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā)
tīģeris Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo tigris"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu
sniega leopards zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo uncia”), apmatojums brūnpelēks ar melniem riņķveida plankumiem, izplatīts Centrālāzijas kalnu masīvos
bandikuts Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Peramelidae"), nelieli somaiņu kārtas dzīvnieki ar garu purnu, aktīvi naktī, entomofāgi, retumis ēd arī citus dzīvniekus un augus, izplatīti Austrālijā
plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus
ziemalēna Ziemelēna
ziemalis Ziemelis
ZVOC Ziemelvidzemes orientēšanās centrs (sports, reģ.)
upespērlene Ziemeļu upespērlene - upespērļgliemeņu dzimtas suga ("Margaritifera margaritifera"), vienīgā no šīs dzimtas, kas konstatēta Latvijā, čaula var sasniegt 12 cm, tās ārējais slānis tumšbrūns vai melns, iekšpusi klāj biezs, balts vai iezilgans perlamutra slānis; upju pērļgliemene
teliosporas Ziemojošas melnplaukas sēņu sporas
mītila Zilā ēdamgliemene ("Mytilus edulis") - ēdama sāļūdens gliemene, gliemežvāks iekšpusē zils, ārpusē brūni melns, dzīvo Z-Atlantijā gar krastiem no pludmales līdz dažu metru dziļumam, kur tā sasniedz 15 cm garumu, Latvijas piekrastē izaug tikai 3 cm gara
Scirpus tabernaemontani zilganais meldrs
feofitīns Zili melna vaskam līdzīga viela, ko iegūst no chlorofila apstrādājot to ar skābēm, pie kam pēdējās atskalda no chlorofila molekulas magniju
Oenanthe Leucopyga zilmelnā akmeņčakstīte
ponsēt Zīmējumus kopēt, izdurstot oriģinālā caurumiņus un pār tiem braukot ar smalkiem ogļu maisījumiem, tā ka uz papīra paliek melnas zīmējuma kontūras
vētras signāli zīmes vētras brīdinājumu stacijas signālmastā, kas dienā ir dažādas ģeometriskas figūras melnā krāsā, naktī - baltas un sarkanas ugunis
mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību
iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana
sikofants Ziņu pienesējs, spiegs; melīgs sūdzētājs
bērs zirga apmatojuma krāsa, kuru veido brūnas krāsas segmati un melnas krāsas aizsargmati
dūkans zirga apmatojuma krāsa, kuru veido melni segmati ar pelēcīgu vai rūsganu nokrāsu galotnēs un melnas krāsas aizsargmati
melndārks Zirga spalvas krāsas nosaukums - raibas spalvas, bet pamatkrāsā melns zirgs
bēris Zirgs ar brūnu apmatojumu, melnām krēpēm un asti
bērs Zirgs ar brūnu apmatojumu, melnām krēpēm un asti; bēris
sirmis Zirgs ar gaiši pelēku vai tumši pelēku apmatojumu, kurā ir melni un balti mati
melnis Zirgs ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu
salnis Zirgs, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste
tarpans Zirgu ģints suga ("Equus gmelini"), Eirāzijas stepju un mežu savvaļas zirgs, no kura cēlies mājas zirgs
haimoglobīnūrija Zirgu slimība, kad urīns satur asiņu krāsvielu, kļūstot tumšāks, pat melns
hemoglobinūrija Zirgu slimība, kad urīns satur asiņu krāsvielu, kļūstot tumšāks, pat melns
putnzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Aviculariidae"), 600 sugas, kas dzīvo siltajās zemēs, 1-10 cm gari, parasti tumši brūni vai melni, mataini; dažas sugas ir indīgas; pārtiek no kukaiņiem, taču var nogalināt arī sīkākus mugurkaulniekus
Latrodectus mactans zitrnekļu kārtas suga, t. s. melnā atraitne
avosete Zobenknābis, jūrmalas putns sloku dzimtā, lauku baloža lielumā, garām kājām, īlenveidīgu līku knābi un melni baltām spalvām
Drugs Zoroastrismā ļaunais gars, ko radījis ļaunuma dievs Ahrimāns, melu un netaisnības iemiesojums, visspēcīga ļaunuma dievība, kas tiecas pavedināt pravieti Zaratustru
drug Zoroastrisma mācībā pasaules Ļaunums - meli, nekārtība, haoss, tumsa u. t. jpr.; pilnīgi pretējs princips Patiesībai - Ašai
dēvi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā - tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahrimāna kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki
daivi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā — tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahro Mainju kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki
gaigala Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas suga ("Bucephala clangula"), melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu un īsu knābi
kākaulis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi; kaupa
viļņsaspiešana Zudumradoša saspiešana, ko izmanto krāsu attēlu un videoattēlu saspiešanai, kas nodrošina krāsu attēlu saspiešanu attiecībā 300:1, bet melnbalto attēlu saspiešanu attiecībā 50:1; iespējams nodrošināt ne tikai vienmērīgu visa attēla saspiešanu, bet arī kādas daļas stiprāku saspiešanu
kaušelis Zvejnieka lāpsta ar ko ūdeni no laivas izsmelt
ķeselēt Zvejot, vēžot ar ķeseli; smelt (parasti zivis) ar ķeseli
ABBA Zviedru popgrupa (1972.-1982. g.), nosaukums veidots no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, repertuārā melodiskas, ritmiskas dziesmas roka stilā
dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži
dzeltenā stērste zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Emberiza citrinella"), putns ar dzeltenu vēderu (tēviņam arī dzeltena galva), gareniski raibiem spārniem un brūni melnu muguru, Latvijā sastopama bieži
krauķis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas suga ("Corvus frugilegus"), vārnas lieluma putns ar melnu apspalvojumu ar zilganvioletu spīdumu
dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis
ziemeļu žirafe žirafu dzimtas suga ("Giraffa camelopardalis")
raibā krāšņžubīte žubīšu dzimtas suga ("Pytilia melba")

Citās vārdnīcās nav šķirkļa mel.