laceklis2
laceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laceklis | lacekļi |
| Ģen. | lacekļa | lacekļu |
| Dat. | laceklim | lacekļiem |
| Akuz. | lacekli | lacekļus |
| Lok. | laceklī | lacekļos |
1.Apmelotājs.
2.Dzērājs, žūpa.
Avoti: LE, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es noliku pagali uz bļodas, kurā man padod lacekli, un ņēmos lēkt tai pāri.
- Drīz pēc tam saimniece atnesa gardu lacekli un lielu kaulu — tad es kļuvu vēl priecīgāks.