Paplašinātā meklēšana

Meklējam kaļi.

Atrasts vārdos (52):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (689):

aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot aizsmakt
aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām
adžubeniski Ačgārni, atpakaļiski, otrādi, atmuguriski
aizērģelēt aiziet, skaļi raudot
aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
aizvēkšt Apdullināt raudot (skaļi, nejauki)
Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi
Varkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā; Vārkaļi
izelsot ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt; izelst
elst ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elsot (2)
elsot ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst
pūst ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles)
dīkaļāt ar pārtraukumiem skaļi raudāt
dīkaļāties ar pārtraukumiem skaļi raudāt
žammāt ar pilnu muti, skaļi ēst
ieblūžģināt ar skaļiem šļakstiem ieiet (ūdenī)
atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko)
dīkāt atkārtoti skaļi raudāt
dīkuļot atkārtoti skaļi raudāt
sakliegāt atkārtoti skaļi saucot sasaukt
apakaļiski Atpakaļ; atmuguriski; atpakaļiski
rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu
atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot
retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas
vivo ātri (par tempu), kustīgi, dzīvi; spēcīgi, skaļi
varkaļciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji
varkalieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji
nokaražavot Bariem un skaļi turp doties
krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo
bļāva Bērns, kas skaļi raud
gaura Bieži un skaļi maujoša govs
dergloties Blēņoties, muļķoties, skaļi trokšņot
uzbļaut Bļaujot, skaļi runājot, uzmodināt
cik rīkle nes cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt)
gulga cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas
vēkša cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis
ķaucis cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas
piļļa cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
čāpste cilvēks, kas ēdot skaļi čāpstina
bļauka cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas
vēkšis cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud
sakliedzējs cilvēks, kas mēdz kliegt, skaļi runāt
pirdējs cilvēks, kas skaļi izdala vēdera gāzes
ļāļa cilvēks, kas skaļi runā
vēpla cilvēks, kas skaļi un nesaturīgi runā
zvīgulis cilvēks, kas vienmēr skaļi smejas
šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu)
Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties
bļerkšēt daudz runāt (parasti skaļi, neskaidri, juceklīgi)
vārīties daudz skaļi sarunāties; pļāpāt
čalatīt daudz un skaļi pļāpāt
pietaurēt daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē)
blažģīt daudz un skaļi runāt
blīžģēt daudz un skaļi runāt
žļadzīt daudz un skaļi runāt
vieplāt daudz un skaļi runāt, klaigāt
blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt
fortisimo Dinamikas apzīmējums ļoti stipri, ļoti skaļi
mecoforte Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji skaļi
rūkt Dobji, zemu, samērā skaļi skanēt (par mūzikas instrumentiem)
trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties
smeli Droši; skaļi, dūšīgi
erzāties Dusmīgi un skaļi rūkt (par suni)
nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa)
kverķis Dzīvnieks (parasti sivēns), kas daudz, skaļi kviec
kaucis Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
kauka Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
bļauris Dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj
smakšķēt Ēdot vai dzerot skaļi čāpstināt
pūšļāt Elst, skaļi elpot, pūst
iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt
izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties
paskaņš Gandrīz skaļš vai skaļi skanēt
tribulē Garens klucītis, kādu lieto zeltkaļi
Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki
šņakšķināt Griezt zobus, skaļi klabināt zobus
apvēkšties Iebrēkties (skaļi ieraudāties) uz īsu brīdi
apbļauties Iekliegties, skaļi raudot
šļūkstināt Iet skaļi velkot kājas pa zemi
iegaudoties Ievaimanāties; arī skaļi ieraudāties
blorkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt
blurkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt
aizbļaut ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss)
drēkšties ilgāku laiku skaļi maut, blēt
šķērsties ilgāku laiku skaļi maut, blēt
izelsoties ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm)
nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt
nobļauties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
nobrēkties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
iztriekties ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties
izbrēkāties ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties
izdimdināt ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu)
šķērsties ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu)
atrēkt ilgāku laiku, skaļi smieties
aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
varkšķēt Ilgi, skaļi raudāt
varšķēt Ilgi, skaļi raudāt
klenkšēt Ilgstoši, apnicīgi (ne visai skaļi) riet
targavot Ilgstoši, skaļi pļāpāt
gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā
uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko)
uzsaukties Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko)
nobruzdēt Īsi, skaļi dārdēt
nobraukšķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt
nobraušķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt
izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties
izbļaut Izkliegt (parasti skaļi, nesavaldīgi)
izklēgāt Izkliegt, skaļi izteikt
pieskandināt visas malas (arī malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās
izklenkšēties Izrieties (ne visai skaļi, aprauti)
slorks Izsauksmes vārds, kas apraksta skaņu, kāda rodas, piemēram, skaļi strebjot kādu šķidrumu
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti
izgaudāties Izvaimanāties, skaļi izraudāties
izgaudoties Izvaimanāties; arī skaļi izraudāties
melkaļnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Melkaļi" iedzīvotāji
patriekties Jautri, skaļi parunāties; patriekt 2
patriekt Jautri, skaļi parunāties; patriekties
triekt Jautri, skaļi sarunāties; arī, parasti daudz, runāt
omuļot Justies ērti, priecāties; runāt laimīgi (bet ne skaļi)
šķenderis kāds, kam patīk nevietā skaļi runāt
vaiksteklis kāds, kas ākstās, skaļi uzvedas
stabule kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs
vēkāns kāds, kas bieži klaigā (ne pārāk skaļi)
izdildirsis kāds, kas bieži skaļi izdala vēdera gāzes
zvicka kāds, kas daudz un skaļi smejas
beiris kāds, kas skaļi raud
binga kāds, kas skaļi raud
bingaļa kāds, kas skaļi raud
bingalis kāds, kas skaļi raud
bļaukāns kāds, kas skaļi runā
vācelis kāds, kas skaļi runā, bļauj
vācele kāds, kas skaļi runā, kliedz
žvīgulis kāds, kas skaļi smejas
zvanārs kāds, kas trokšņo, skaļi runā
grigala kāds, kuram patīk bieži un skaļi smieties
perža kāds, kurš bieži mēdz skaļi izvadīt vēdera gāzes
plīkša kāds, kurš daudz un skaļi pļāpā
čaburis kāds, kurš daudz un skaļi runā muļķības
zvigulis kāds, kurš daudz un skaļi smejas
aurinieks kāds, kurš mēdz skaļi raudāt
zvīga kāds, kurš mēdz skaļi smieties
ausins kāds, kurš skaļi kliedz
krepecis kāds, kurš skaļi raud tādējādi izvada gļotas
plīkšis kāds, kurš skaļi runā vai muļķības stāsta
kacins kāds, kurš skaļi smejas
krecinis kāds, kurš skaļi smejas
pabauroties kādu laiku baurot, skaļi raudāt
saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst)
sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt
nolaušķēt kādu laiku skaļi nopļāpāt
pabaurot kādu laiku skaļi raudāt
nočākstēt kādu laiku skaļi sarunāties (par sievietēm)
pablīšķināt kādu laiku skaļi sist
fermuārs Kalts, ko lieto akmeņkaļi, kokgriezēji, kā arī ādas izstrādājumu meistari
kļāpt Kārīgi ēst, ātri iedzert; skaļi strēbt
šļurgt Kārīgi un skaļi žūpot
viepla Kas daudz un skaļi runā, klaigā
vaizīties Klaigāt, ķērkt, kaukt; skaļi žēloties
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
uzvēkšēt Kliedzot, brēcot, arī skaļi runājot, uzmodināt
bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem)
žvairēt Kliegt, brēkt, baurot, skaļi raudāt
bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī)
žārnīties Kliegt, skaļi runāt, lamāties
meno forte klusāk; ne tik skaļi
agrostemma Kokaļi - neļķu dzimtas ģints
Kauškali Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kauškaļi" nosaukums latgaliski
Seikali Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Seikaļi" nosaukums latgaliski
Lidlauks Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" otrs nosaukums
sankalieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" iedzīvotāji
snakšķināt kustināt žokļus, it kā gatavojoties ēst; skaļi ēst
smurguļot ķēpāties; skaļi strēbt zupu no karotes
denitrēšana Ķīmiskā rūpniecībā slāpekļskābes un sērskābes atpakaļiegūšana no skābju pārpalikumiem pēc organisku vielu nitrēšanas
lasīt Lasīt balsī (arī skaļi) - lasīt tekstu un vienlaikus to runāt
purpaļot lasot pie sevis skaļi runāt līdzi un komentēt
perdināt Likt, ļaut skaļi izdalīt vēdera gāzes
Vuorkali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski
Puorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Porkaļi" nosaukums latgaliski
vorkalieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji
Vuorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski
Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski
nobrēcināt Ļaujot skaļi raudāt līdz pagurumam (par bērnu)
piekliegt pilnas ausis ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
šņācējodze ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras
kluss kā pelīte ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo
fortissimo ļoti skaļi
ka logu rūtis trīc ļoti skaļi
pilnā mutē ļoti skaļi (runāt, smieties)
notaurēt ļoti skaļi noteikt, pateikt
pakliegt ļoti skaļi pasaukt (kādu)
pakliegt ļoti skaļi pateikt, arī parunāt
taurēt ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu)
runā tā, ka ausis plīst pušu ļoti skaļi runā
ietaurēt ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
taurēt ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt
kliegt ļoti skaļi runāt, teikt
atriet ļoti skaļi un nikni atbildēt
atrieties ļoti skaļi un nikni atbildēt
izauroties ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties
pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties)
pilnā rīklē ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties)
zviedz kā zirgs ļoti skaļi, nevaldāmi smieties
ka vai griesti līgojas ļoti skaļi, spēcīgi
kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt)
riet ļoti skaļi, strupi runāt (parasti dusmās)
graut ļoti spēcīgi skanēt; ļoti skaļi runāt
lieli stipri ļoti stipri, skaļi
visā galvā ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.)
raudāt visā (arī pilnā) galvā, arī raudāt pilnā kaklā ļoti stipri, skaļi raudāt
kā ar āmuru ļoti strauji, spēcīgi skaļi (biežāk par sirdsdarbību)
bļauka Mājdzīvnieks, kas skaļi mauj
bļauška Mājdzīvnieks, kas skaļi mauj vai blēj
guldziens Malks, ko skaļi norij
manočus Manočus kliegt - skaļi un bez pārtraukuma kliegt
bauris Māvējs, vērsis; dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj
papļunkšēt mazliet (viegli, ne skaļi) pļunkšēt
uzšņakstināt mazliet līt; īsu brīdi skaļi līt
zvanars Mutes varonis; kas daudz un ļoti skaļi runā
mezzo forte ne pārāk skaļi, vidēji stipri
ieburkšēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties
ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties
burkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt
urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt
noburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt
noburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt
paburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt
paburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt
izburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt
iegrausties Negaidīti, pārāk skaļi un neskaidri sākt runāt
uzgavilēt neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
patrakot neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties
klustuk Neizpaužot skaļi; citiem nezinot
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties
čampāt Nepieklājīgi skaļi ēst
žabināt Nesaprotami, skaļi runāt
žabinēt Nesaprotami, skaļi runāt
afonogēlija Nespēja skaļi smieties
ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
ieklūgāt Neveikli, daļēji šļūcošiem soļiem un skaļi ienākt
šņorkāt Nevīžīgi un skaļi ēst
nopakaļu Nopakaļis
vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas
brēkalēt Pa brīžam nedaudz skaļi raudāt
pakliedzeniski Pa pusei kliedzot, pārmērīgi skaļi
pakliedziski Pa pusei kliedzot, pārmērīgi skaļi
pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties; skaļi pasmieties
izbrēcināt panākt, ka ilgāku laiku, daudz skaļi kliedz; arī skaļi izraudināt
pārkliegties pārāk daudz skaļi kliedzot, saucot, pārpūlēt balsi, nogurt
pārkliegties pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu)
pārbļāvināt pārāk ilgi ļaut bļaut, skaļi raudāt
pabiūvāt Paraudāt (parasti skaļi)
pabimbāt Pāraudāt (parasti skaļi)
pabimbāties Paraudāties (parasti skaļi)
pabiūvāties Paraudāties (parasti skaļi)
pārbļauties Pārkliegties; pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu)
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko)
kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi
padiktai Paskaļi (piemēram, runāt)
gavilēt Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skaļi, teikt, runāt; arī bārties, rāties
čortāties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties
čortēties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties
pagaudot Pavaimanāt; arī skaļi pāraudāt
ķilkt Pēdas dzenot skaļi riet
pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru)
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
izpirsties Pilnībā skaļi izvadīt vēdera gāzes
rēkstēt Pirst - skaļi izdalīt vēdera gāzes
Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri
vauska pļāpa, kas visu dara un runā skaļi
tarzāt Pļāpāt (skaļi)
laršķēt pļāpāt, daudz un skaļi runāt
žeberēt pļāpāt, skaļi runāt; nesaprotami runāt
dzerkalieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji
Lielie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukuma variants
Lelī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski
Mazie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukuma variants
Mozī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski
Kokales Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti
pacieš Puslīdz skaļi
murkšināties Pusskaļi dažādi runāt
nočēkstēt pusskaļi un neskaidri runāt
sakliedzējs Putns (parasti gailis), kas daudz un skaļi dzied
kācināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
kākināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
kākšināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
trāsēt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt
trēsāt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt
krēkt radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku)
krētīties radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku); krēkt
tētināt radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt
tirgoties radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties
šmok Raksturo troksni, kāds rodas skaļi skūpstot
smaulēt Raudāt (ilgstoši un skaļi)
binga Raudulis, kas skaļi raud
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3)
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3)
rēceniski Rēceniski smiekli - nejauki, skaļi smiekli ar plaši atplēstu muti
priekškomanda Reglamentā noteiktā komandas pirmā daļa, ko dod skaļi un stiepti, lai ierindā stāvošie karavīri saprastu, kādu darbību no viņiem prasa komandieris
izpildkomanda Reglamentā noteiktas komandas beigu daļa vai no viena vārda sastāvoša komanda, ko komandieris dod skaļi, īsi un enerģiski
Stankaļi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" kļūdains nosaukuma variants
Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski
Dzierkaļi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants
Dzierkali Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski
Meikales Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants
Meikali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski
Meikalis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski
dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji
Dzierkaļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants
Dzierkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski
dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji
dzirkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji
vorkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji
Vuorkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski
Vuorkali Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski
aizbrazdāt Rībinot, trokšņojot, skaļi runājot aiziet prom
Kuokali Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski
Kuokalis Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski
vaušķēt Riet, skaļi runāt vai klaigāt
pieklencēt Rijīgi un steigšus daudz ēst, skaļi strebjot
plēst Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi
iekužāties Rupjā balsī skaļi iesmieties
iekužoties Rupjā balsī skaļi iesmieties
apvēkšķināt Sabrēcināt, likt brēkt (skaļi raudāt)
iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž
kā no ķēdes norāvies saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti
trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām
trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām
pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
mute līdz ausīm saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies, skaļi smejas, kliedz, plati smaida
kā (pats) nelabais saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas
kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz
kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied
kā uz iesma uzdurts saka, ja kāds ļoti skaļi, spiedzīgi kliedz
mute kā šķūņa durvis saka, ja kāds rupji, pārgudri, nekaunīgi, pārāk skaļi runā
gaudo kā vilks saka, ja kāds skaļi, stiepti vaimanā, kliedz, raud, ja kas rada skaļas, asas, stieptas skaņas
celt mājai vai jumtu nost saka, ja kas (parasti dziedāšana, spēlēšana) notiek pārmērīgi skaļi
kā (pats) nelabais saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini
zviedz kā ķēve saka, ja sieviete ļoti skaļi smejas
laist meldiņu vaļā sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem)
izplūst vaimanās sākt skaļi, nesavaldīgi vaimanāt
rūkt samērā skaļi spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru)
tergāties Sarunāties (ilgstoši un skaļi)
sprēgala sieviete, kas ātri satraucas un pauž emocijas skaļi uzvedoties
ķeda sieviete, kas mīl skaļi runāt
ardava sieviete, kas paradusi skaļi runāt
ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt
spilži skaļi
balsī Skaļi
balši Skaļi
boikai Skaļi
cieši Skaļi
lieliskai Skaļi
spalši Skaļi
šparki Skaļi
spilkši Skaļi
stiprai Skaļi
zirgoties skaļi (arī ironiski) smieties, arī zoboties
izpļempt skaļi (daudz un ātri) izdzert
padauzīt skaļi (parasti nemākulīgi) paspēlēt (piemēram, klavieres, bungas)
dauzīt skaļi (parasti nemākulīgi) spēlēt (piemēram, klavieres, bungas)
pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) skaļi (runāt, dziedāt, kliegt)
rēkumi skaļi atklepojot izdalīta krēpas
noskanēties skaļi atskanēt
atšļakstēt skaļi atšļākt
ataurāt skaļi aurojot, raudot, kādu atsaukt
vēkšt skaļi blēt (parasti par jēriem, aitām)
aurot skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā)
pirdināt skaļi darbināt (piem., automašīnu, motociklu)
bambāt skaļi dauzīt, klauvēt
tergļāties skaļi draiskoties
nosakliegties skaļi dziedot, nogurt
šļamstināt skaļi ēdot klabināt zobus
tukstēt skaļi elpot, elst
čauzēt skaļi ēst
slakšēt skaļi ēst
klepsēt skaļi ēst (šķidru ēdienu)
pļorkstināt skaļi ēst, strēbt
čamstināt skaļi ēst, viļāt pa muti (ēdienu)
kaukt skaļi gausties, izmisīgi žēloties
jūkot skaļi gavilēt
skrumšināt skaļi grauzt
skrumšķināt skaļi grauzt
iekvelgties skaļi iekliegties
iekvelkstēties skaļi iekliegties
iebrēkties skaļi ieraudāties (parasti par bērnu)
iedīgāties skaļi ieraudāties uz īsu brīdi
apbrēkties skaļi iešņukstēties
atpirsties skaļi izdalīt pilnībā visas vēdera gāzes
nopirsties skaļi izdalīt vēdera gāzes
pirst skaļi izdalīt vēdera gāzes
izplempt skaļi izdzert
izplemt skaļi izdzert
izdauzīties skaļi izklauvēties
iztesties skaļi izklepoties
kliedzamais skaļi izkliegtas runas saturs
appirsties skaļi izlaist vēdera gāzes
izbļauties skaļi izmauroties, izblēties, izņaudēties
izbiuvāties skaļi izraudāties
skaņot skaļi izrunājot burtot
skandēt skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm
izzirgoties skaļi izsmieties; izjokoties, izālēties (parasti rupji, aizskarot citus)
izpirst skaļi izvadīt vēdera gāzes
klaudzināt skaļi klauvēt
kļaustīt skaļi klauvēt
dauzīt skaļi klauvēt, klaudzināt
kliekt skaļi kliegt
paaurēt skaļi kliegt kādam no attāluma (vienu vai vairākas reizes)
ardavāt skaļi kliegt, bļaut
gaulēt skaļi kliegt, saukt; gavilēt
kvecine skaļi kurkstoša varde
plēst parķi skaļi laist vēdera gāzes
pļekstināt skaļi lakt
pārsaukties skaļi lasot kļūdīties
bļaut skaļi maurot, blēt, ņaudēt
novekšēt skaļi nokliegt
atkalbēt skaļi nolasīt, norunāt vai noskaitīt
nokalbēt skaļi nolasīt, noskaitīt
nokalbīt skaļi nolasīt, noskaitīt
nokliegt skaļi noraudāt (visu laikposmu)
nograust skaļi noskanēt, nopļerkstēt, tricināt
nopurkšķēties skaļi nosprausloties (par zirgu)
vaukšt skaļi ņaudēt
šņurkāt skaļi ostīt
paklaudzināt skaļi paklauvēt
padauzīt skaļi paklauvēt, paklaudzināt
kliegt skaļi paust neapmierinātību, protestēt
kliedziens skaļi pausta neapmierinātība, protests
pabūkšināt skaļi pieklauvēt
pabūkšķināt skaļi pieklauvēt
piebungāt skaļi pieklauvēt
piebungot skaļi pieklauvēt
sabūkšināt skaļi pieklauvēt
piedauzīt skaļi pieklauvēt, pieklaudzināt
dedināt skaļi pļāpāt
dēdināt skaļi pļāpāt
targavāt skaļi pļāpāt
tarsāt skaļi pļāpāt
varažāt skaļi pļāpāt
bļarkšķēt skaļi pļāpāt, aplamības runāt
baurāt skaļi raudāt
beirāt skaļi raudāt
biuāt skaļi raudāt
demt skaļi raudāt
meldiju vilkt skaļi raudāt
raudāt balsī skaļi raudāt
reilēt skaļi raudāt
reitēt skaļi raudāt
stebulēt skaļi raudāt
stemēt skaļi raudāt
vākšēt skaļi raudāt
vaukšt skaļi raudāt
žeirot skaļi raudāt
žļūrāt skaļi raudāt
uzbazūnēt skaļi raudāt (kādu brīdi)
piļot skaļi raudāt (par bērnu)
būtelēt skaļi raudāt (par mazu bērnu)
baurot skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem)
vankšēt skaļi raudāt, parasti bez iemesla
vankšķēt skaļi raudāt, vaimanāt
vaimanāt skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes)
svaist skaļi raudāt, žēloties, bēdāties
smaulāt skaļi raudāt; bez redzama iemesla ilgi raudāt
brēkt skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt
piļa skaļi raudošs bērns
aizbazūnēt skaļi raudot apdullināt
aizbimbāt skaļi raudot apdullināt, likt aizkrist ausīm
aizbazūnēt skaļi raudot attālināties
aizbimbāt skaļi raudot attālināties, aiziet līdz noteiktam punktam
kvalkšēt skaļi riet, skaļā balsī runāt
jūkstēt skaļi rotaļāties
krekstēt skaļi rukšķēt
krekstinēt skaļi rukšķēt
pieskaladīt skaļi runājot piekliegt
pārkliegt skaļi runājot, arī kliedzot, pārspēt skaļumā
kancelēt skaļi runāt
kliegšus runāt skaļi runāt
pankšēt skaļi runāt
pankšķēt skaļi runāt
šalīt skaļi runāt
varkšķēt skaļi runāt
žartavāt skaļi runāt
talzīt skaļi runāt blēņas
zabīt skaļi runāt blēņas, pļāpāt
žērgāties skaļi runāt, atkārtoti kliegt
skalot skaļi runāt, dziedāt, uzvesties
vācelēt skaļi runāt, klaigāt
ļāļāt skaļi runāt, kliegt
lorkšķēt skaļi runāt, pļāpāt
blākšēt skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus
ļorkšķēt skaļi runāt, pļāpāt; lorkšķēt
varkšēt skaļi runāt, pļāpāt; trokšņot
bļaustīties skaļi runāt, rāties, lamāties
plaisīties skaļi runāt, saukt
varšķēt skaļi runāt; neskaidri, juceklīgi runāt
žadzināties skaļi runāties, jokot, niekoties, tirgoties
saskraukšķināt skaļi sakost zobus
sašņakstināt skaļi sakost zobus
sašņakstināties skaļi saskūpstīties
kliegt ratunkās skaļi saukt pēc palīdzības
ūkšināt skaļi saukt, ūjināt, sasaukties
ūkšķināt skaļi saukt, ūjināt, sasaukties; ūkšināt
smīkstināt skaļi sist
saplikšināt skaļi sist (piemēram, ar pātagu)
brūžģēt skaļi skanēt
spalgans skaļi skanošs, spalgs
zvīga skaļi smiekli
LOL skaļi smiekli (angļu "laughing out loud"; īsziņās)
kacināt skaļi smiet
ģeibuļot skaļi smieties
klidzīt skaļi smieties
krecinēt skaļi smieties
zvadzināt skaļi smieties
ļirgāt skaļi smieties, ņirgt
ļirgot skaļi smieties, ņirgt
irgt skaļi smieties; skaļi smejoties, zoboties
purnīt skaļi sprēgāt
breikšķināt skaļi sprēgāt, spraukšķēt, grabēt; radīt šādus trokšņus
porkšināt skaļi strēbt
sloķēt skaļi strēbt
šlorgāt skaļi strēbt
slorkāt skaļi strēbt
šļurpstīt skaļi strēbt
strabīt skaļi strēbt
talazīt skaļi strēbt
žļurkstēt skaļi strēbt
skandalēties skaļi strīdēties, ķildoties
skandalēt skaļi strīdēties, ķildoties; skandalēties
čūpstināt skaļi sūkāt; radīt ar lūpām troksni, kāds rodas (ko) sūkājot
šļamstināties skaļi šmakstinot ēst; ēst bez apetītes
tutināt skaļi teikt "tu, tu"
graudēt skaļi trokšņot
ķilu ķilumis skaļi trokšņot
brēka skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests; arī tracis
zvigoties skaļi un bezjēdzīgi smieties
žvigot skaļi un bezjēdzīgi smieties; aizraudamies smieties (par bērnu)
skārdīt skaļi un daudz runāt
ķedāt skaļi un daudz runāt, ķildoties
nosuksnīt skaļi un enerģiski zīžot novārdzināt
rēvelēt skaļi un ilgi raudāt vai smieties
izbūtelēties skaļi un ilgi raudāt, līdz apnīk
bruzgulēt skaļi un izlaidīgi (pa vidam laižot gaisa burbuļus) strēbt (par cūku)
iztalazīt skaļi un kārīgi izstrēbt
terkšķeniski skaļi un monotoni
teršķeniski skaļi un monotoni
tauzīt skaļi un muļķīgi runāt
kaldačot skaļi un nesakarīgi pļāpāt
novāvulot skaļi un neskaidri runāt
novāvuļot skaļi un neskaidri runāt
ārdeniski skaļi un spalgi
uzbļaustīties skaļi uzkliegt, uzsaukt
uzbļauties skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt
uzbrēkties skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt
uzvēkšēt skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt
nokrecelēties skaļi vai ironiski nosmieties
vēršķēt skaļi vaidēt un raudāt
krebināt skaļi veikt kādu sīku darbu
trēdēt skaļi vilkt, dziedāt
troksnis skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; arī tracis, skandāls
leksīt Skaļi, ar troksni ēst (parasti par cūkām)
loksīt Skaļi, ar troksni ēst (parasti par cūkām); leksīt
atsaukt Skaļi, arī nelaipni atbildēt
iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust
stopot skaļi, ātri un smagi elsot
biūvāt Skaļi, balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
sablārkšēt Skaļi, bet nesaprotami daudz sapļāpāt
iebrēkties Skaļi, griezīgi iekliegties (3)
iebrēkties Skaļi, griezīgi ieskanēties
brēkt Skaļi, griezīgi skanēt
kliedziens skaļi, intensīvi radīta balss skaņa (piemēram, sāpēs, bailēs)
pļurkstināt Skaļi, juceklīgi, kārīgi ēst
prieškā Skaļi, kādam dzirdami (lasīt, teikt)
kliedziens skaļi, kliedzot izteikti vārdi, teksts
iebrēkt Skaļi, neapvaldīti iekliegt
iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (1)
iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (2)
brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt
nobrēkt Skaļi, neapvaldīti nokliegt (1)
nobrēkties Skaļi, neapvaldīti nokliegties (2)
kaukt Skaļi, neapvaldīti raudāt; arī vaimanāt
piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt
izbrēkt skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt; raudot izkliegt
dāvīties Skaļi, nejauki kliegt
kvalkšķēt Skaļi, nemitīgi riet
bļaustīties Skaļi, nepareizi dziedāt
pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
vēplāt Skaļi, nesaturīgi runāt
izbļauties Skaļi, nesavaldīgi izraudāties (parasti par bērniem)
bļauris Skaļi, nesavaldīgi raudošs bērns
noblorkšēt Skaļi, neskaidri (ko) norunāt, pateikt
noblurkšēt Skaļi, neskaidri (ko) norunāt, pateikt
homēriski smiekli skaļi, nevaldāmi smiekli (pēc līdzības ar dievu smiekliem Homēra poēmā "Iliāda")
vaimanāt Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties
nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt)
graunīt Skaļi, sadzirdami ēst
rēkt Skaļi, skarbi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.)
uzrēkt Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās)
uzriet Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās)
skalbji skaļi, spalgi
auri Skaļi, stiepti kliedzieni, brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem)
aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt
ieklepsēt Skaļi, trokšņaini ieēst (parasti par cūkām)
izklepsēt Skaļi, trokšņaini izēst (parast par cūkām)
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties
korgāt Skaļi, trokšņaini un daudz runāt
gavilēt Skanēt (parasti dzidri, skaļi)
sonoramente Skanīgi, skaļi
sonoro Skanīgi, skaļi
baurot Slikti un skaļi dziedāt
krēša Smējēja; kāda, kas skaļi smejas
pēdas garums somatomērs, ko mēra kā horizontālo attālumu no papēža atpakaļizvirzījuma līdz garākā pirksta priekšgalam; pēdģērbu (piemēram, zeķu, apavu) lielumu skalas vadmērs
klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.)
klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (parasti par sliedēm, kāpnēm, pa kurām brauc, iet)
svalbi Spalgi, skaļi
forte Spēcīgi, skaļi
uzsvērt Spēcīgi, skaļi izpildīt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi)
ķauzēt Steigšus, skaļi, daudz ēst
stikāļi Stikaļi
slorķēt Strēbt (skaļi)
rējējs Suns, kas daudz, skaļi rej
zvanars Suns, kas skaļi rej
perdelēt Šad tad skaļi izdalīt vēdera gāzi
čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi
šņukstināt Šņaukājoties skaļi elpot
plosīgs tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskulīgs
bļaurīgs tāds, kas daudz kliedz vai skaļi lamājas
vāroņa tāds, kas daudz un skaļi runā
zviega tāds, kas daudz un skaļi smejas
traks tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti
vēkšķīgs tāds, kas mēdz bieži un skaļi raudāt (parasti par bērniem); raudulīgs
brēcīgs tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties
bļaustīgs tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties
vēkšķīgs tāds, kas mēdz kliegt; tāds, kas mēdz skaļi runāt; tāds, kas mēdz skaļi lamāties
škandālīgs tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties
bļaustīgs tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
vēkšķīgs tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
mēms tāds, kas nav izteikts vārdos, skaļi izpausts
skaļrīklis tāds, kas skaļi (un daudz) runā
žabroņa tāds, kas skaļi runā
vēplava tāds, kas skaļi un tukši daudz runā
žviga tāds, kurš skaļi smejas (arī nevietā)
vaušķis tas, kas rej, skaļi runā vai klaigā
saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas
tīteriski Tīteriski runāt - skaļi un nevienādi runāt
žaboņa Troksnis, kāds rodas vairākiem vienlaicīgi skaļi runājot (arī vienlaicīgi dziedot daudziem putniem)
ņurdzums Troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem skaļi sarunājoties
ļera Troksnis, kas rodas, piemēram, vairākiem vienlaikus skaļi runājot, klaigājot
ļerza Troksnis, kas rodas, vairākiem skaļi runājot, klaigājot u. tml.
ļerkšs Troksnis, trokšņu kopums, kas rodas, piemēram, vairākiem skaļi runājot, arī skaļi spēlējot (ko)
ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt
strepitoso Trokšņaini; skaļi; vētraini
alasāt Trokšņot, skaļi runājot, kliedzot
žabravāt Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt
žabravot Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt
rotkaļnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Rotkaļi" iedzīvotāji
rotkalis Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas “Rotkaļi” iedzīvotājs
strubulēt uz ātru roku skaļi strēbt
reimports uz citām valstīm izvesto preču atpakaļievešana
aklamēt Uzsaukt, skaļi saucot izteikt piekrišanu
žamerīt Uztraukti un skaļi sarunāties
klūgāt Uztraukti, skaļi gāgināt (par zosīm); klēgāt
izpildīties uzvesties, pievēršot apkārtējo uzmanību (piemēram, neveikli vai skaļi); izrādīties
gaudāt Vaidēt, žēloties, skaļi raudāt
gaudot Vaimanāt; arī skaļi raudāt
trāsināt vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt
trēsināt vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt
šņaukāties vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāt (2)
ūjināt vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu
uzūjināt vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu
aizbļaustīt vairākkārt skaļi kliedzot aizdzīt
aizbļaustīt vairākkārt skaļi kliegt
aizbrēkāt vairākkārt skaļi kliegt
zvaigāt vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi)
Vārkaļi Varkaļi, apdzīvota vieta Mārupes novada Salas pagastā
sakliegāties Vienam ar otru skaļi sasaukties
ar pilnu muti visgudri, viszinīgi, lielīgi, bez kautrības, skaļi (runāt)
kāgāns Zoss vai pīle, kas daudz skaļi klaigā

kaļi citās vārdnīcās:

MEV

kaļi