Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaļi.
Atrasts vārdos (52):
- kaļi:1
- kaļiki:1
- kaļiņa:1
- čakaļi:1
- Kokaļi:1
- kūkaļi:1
- sakaļi:1
- sīkaļi:1
- šakaļi:1
- atskaļi:1
- kankaļi:1
- kaukaļi:1
- Meikaļi:1
- Porkaļi:1
- Rotkaļi:1
- Sankaļi:1
- Seikaļi:1
- stikaļi:1
- stokaļi:1
- Varkaļi:1
- Vārkaļi:1
- Vilkaļi:1
- Viskaļi:1
- Vorkaļi:1
- škaļiks:1
- atpakaļi:1
- Dzerkaļi:1
- Dzirkaļi:1
- Kauškaļi:1
- Lielkaļi:1
- logakaļi:1
- miezkaļi:1
- Pieškaļi:1
- Stankaļi:1
- Strukaļi:1
- Alkaļija:1
- Čekaļina:1
- skaļināt:1
- kaļicunja:1
- Dzelzkaļi:1
- Dzierkaļi:1
- Strankaļi:1
- atpakaļis:1
- iepakaļis:1
- nopakaļis:1
- otkaļivaķ:1
- pakaļiela:1
- pakaļiena:1
- apakaļiski:1
- atpakaļiski:1
- pakaļistaba:1
- Tjukaļinska:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (685):
- aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot aizsmakt.
- aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām.
- adžubeniski Ačgārni, atpakaļiski, otrādi, atmuguriski.
- aizērģelēt Aiziet, skaļi raudot.
- aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot.
- vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- aizvēkšt Apdullināt raudot (skaļi, nejauki).
- Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi.
- Varkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā; Vārkaļi.
- izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt; izelst.
- elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elsot (2).
- elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst.
- pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
- dīkaļāt Ar pārtraukumiem skaļi raudāt.
- dīkaļāties Ar pārtraukumiem skaļi raudāt.
- žammāt Ar pilnu muti, skaļi ēst.
- ieblūžģināt Ar skaļiem šļakstiem ieiet (ūdenī).
- atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko).
- dīkāt Atkārtoti skaļi raudāt.
- dīkuļot Atkārtoti skaļi raudāt.
- sakliegāt Atkārtoti skaļi saucot sasaukt.
- apakaļiski Atpakaļ; atmuguriski; atpakaļiski.
- rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu.
- atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot.
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
- vivo Ātri (par tempu), kustīgi, dzīvi; spēcīgi, skaļi.
- varkaļciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
- varkalieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
- nokaražavot Bariem un skaļi turp doties.
- krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo.
- bļāva Bērns, kas skaļi raud.
- gaura Bieži un skaļi maujoša govs.
- dergloties Blēņoties, muļķoties, skaļi trokšņot.
- uzbļaut Bļaujot, skaļi runājot, uzmodināt.
- cik rīkle nes cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
- gulga Cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas.
- vēkša Cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis.
- ķaucis Cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas.
- piļļa Cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- čāpste Cilvēks, kas ēdot skaļi čāpstina.
- bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
- vēkšis Cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud.
- sakliedzējs Cilvēks, kas mēdz kliegt, skaļi runāt.
- ļāļa Cilvēks, kas skaļi runā.
- vēpla Cilvēks, kas skaļi un nesaturīgi runā.
- zvīgulis Cilvēks, kas vienmēr skaļi smejas.
- šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
- Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
- dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties.
- bļerkšēt Daudz runāt (parasti skaļi, neskaidri, juceklīgi).
- vārīties Daudz skaļi sarunāties; pļāpāt.
- čalatīt Daudz un skaļi pļāpāt.
- pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
- vieplāt Daudz un skaļi runāt, klaigāt.
- blažģīt Daudz un skaļi runāt.
- blīžģēt Daudz un skaļi runāt.
- žļadzīt Daudz un skaļi runāt.
- blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt.
- fortisimo Dinamikas apzīmējums ļoti stipri, ļoti skaļi.
- mecoforte Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji skaļi.
- rūkt Dobji, zemu, samērā skaļi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties.
- smeli Droši; skaļi, dūšīgi.
- erzāties Dusmīgi un skaļi rūkt (par suni).
- nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
- kverķis Dzīvnieks (parasti sivēns), kas daudz, skaļi kviec.
- kaucis Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
- kauka Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
- bļauris Dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj.
- smakšķēt Ēdot vai dzerot skaļi čāpstināt.
- pūšļāt Elst, skaļi elpot, pūst.
- izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
- iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
- paskaņš Gandrīz skaļš vai skaļi skanēt.
- tribulē Garens klucītis, kādu lieto zeltkaļi.
- Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki.
- šņakšķināt Griezt zobus, skaļi klabināt zobus.
- apvēkšties Iebrēkties (skaļi ieraudāties) uz īsu brīdi.
- apbļauties Iekliegties, skaļi raudot.
- šļūkstināt Iet skaļi velkot kājas pa zemi.
- iegaudoties Ievaimanāties; arī skaļi ieraudāties.
- blorkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
- blurkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
- aizbļaut Ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss).
- drēkšties Ilgāku laiku skaļi maut, blēt.
- šķērsties Ilgāku laiku skaļi maut, blēt.
- izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt.
- iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
- izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
- šķērsties Ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu).
- atrēkt Ilgāku laiku, skaļi smieties.
- aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- varkšķēt Ilgi, skaļi raudāt.
- varšķēt Ilgi, skaļi raudāt.
- klenkšēt Ilgstoši, apnicīgi (ne visai skaļi) riet.
- targavot Ilgstoši, skaļi pļāpāt.
- piekliegt pilnas ausis intensīvi (skaļi) stāstīt; intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
- uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- uzsaukties Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- nobruzdēt Īsi, skaļi dārdēt.
- nobraukšķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt.
- nobraušķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt.
- izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties.
- izbļaut Izkliegt (parasti skaļi, nesavaldīgi).
- izklēgāt Izkliegt, skaļi izteikt.
- pieskandināt visas malas (arī malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
- pieskandināt visas malas (ari malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
- izklenkšēties Izrieties (ne visai skaļi, aprauti).
- slorks Izsauksmes vārds, kas apraksta skaņu, kāda rodas, piemēram, skaļi strebjot kādu šķidrumu.
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- izgaudāties Izvaimanāties, skaļi izraudāties.
- izgaudoties Izvaimanāties; arī skaļi izraudāties.
- melkaļnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Melkaļi" iedzīvotāji.
- patriekties Jautri, skaļi parunāties; patriekt 2.
- patriekt Jautri, skaļi parunāties; patriekties.
- triekt Jautri, skaļi sarunāties; arī, parasti daudz, runāt.
- omuļot Justies ērti, priecāties; runāt laimīgi (bet ne skaļi).
- šķenderis kāds, kam patīk nevietā skaļi runāt.
- vaiksteklis Kāds, kas ākstās, skaļi uzvedas.
- stabule Kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs.
- vēkāns Kāds, kas bieži klaigā (ne pārāk skaļi).
- izdildirsis Kāds, kas bieži skaļi izdala vēdera gāzes.
- zvicka Kāds, kas daudz un skaļi smejas.
- beiris Kāds, kas skaļi raud.
- binga Kāds, kas skaļi raud.
- bingaļa Kāds, kas skaļi raud.
- bingalis Kāds, kas skaļi raud.
- vācelis Kāds, kas skaļi runā, bļauj.
- vācele Kāds, kas skaļi runā, kliedz.
- bļaukāns Kāds, kas skaļi runā.
- žvīgulis Kāds, kas skaļi smejas.
- zvanārs Kāds, kas trokšņo, skaļi runā.
- grigala Kāds, kuram patīk bieži un skaļi smieties.
- perža Kāds, kurš bieži mēdz skaļi izvadīt vēdera gāzes.
- plīkša Kāds, kurš daudz un skaļi pļāpā.
- čaburis Kāds, kurš daudz un skaļi runā muļķības.
- zvigulis Kāds, kurš daudz un skaļi smejas.
- zvīga Kāds, kurš mēdz skaļi smieties.
- ausins Kāds, kurš skaļi kliedz.
- krepecis Kāds, kurš skaļi raud tādējādi izvada gļotas.
- plīkšis Kāds, kurš skaļi runā vai muļķības stāsta.
- krecinis Kāds, kurš skaļi smejas.
- pabauroties Kādu laiku baurot, skaļi raudāt.
- saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst).
- sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt.
- nolaušķēt Kādu laiku skaļi nopļāpāt.
- pabaurot Kādu laiku skaļi raudāt.
- nočākstēt Kādu laiku skaļi sarunāties (par sievietēm).
- pablīšķināt Kādu laiku skaļi sist.
- fermuārs Kalts, ko lieto akmeņkaļi, kokgriezēji, kā arī ādas izstrādājumu meistari.
- kļāpt Kārīgi ēst, ātri iedzert; skaļi strēbt.
- šļurgt Kārīgi un skaļi žūpot.
- viepla Kas daudz un skaļi runā, klaigā.
- vaizīties Klaigāt, ķērkt, kaukt; skaļi žēloties.
- piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- uzvēkšēt Kliedzot, brēcot, arī skaļi runājot, uzmodināt.
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
- žvairēt Kliegt, brēkt, baurot, skaļi raudāt.
- bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
- žārnīties Kliegt, skaļi runāt, lamāties.
- meno forte klusāk; ne tik skaļi.
- agrostemma Kokaļi - neļķu dzimtas ģints.
- Kauškali Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kauškaļi" nosaukums latgaliski.
- Seikali Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Seikaļi" nosaukums latgaliski.
- Lidlauks Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" otrs nosaukums.
- sankalieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" iedzīvotāji.
- snakšķināt kustināt žokļus, it kā gatavojoties ēst; skaļi ēst.
- smurguļot ķēpāties; skaļi strēbt zupu no karotes.
- denitrēšana Ķīmiskā rūpniecībā slāpekļskābes un sērskābes atpakaļiegūšana no skābju pārpalikumiem pēc organisku vielu nitrēšanas.
- lasīt Lasīt balsī (arī skaļi) - lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
- purpaļot lasot pie sevis skaļi runāt līdzi un komentēt.
- perdināt Likt, ļaut skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- Vuorkali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Puorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Porkaļi" nosaukums latgaliski.
- vorkalieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji.
- Vuorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski.
- nobrēcināt Ļaujot skaļi raudāt līdz pagurumam (par bērnu).
- piekliegt pilnu galvu ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
- piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- šņācējodze Ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras.
- kluss kā pelīte ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo.
- pilnā mutē ļoti skaļi (runāt, smieties).
- notaurēt Ļoti skaļi noteikt, pateikt.
- pakliegt Ļoti skaļi pasaukt (kādu).
- pakliegt Ļoti skaļi pateikt, arī parunāt.
- taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
- runā tā, ka ausis plīst pušu ļoti skaļi runā.
- ietaurēt Ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- taurēt Ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt.
- kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
- atriet Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
- atrieties Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
- izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
- pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties).
- pilnā rīklē ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- zviedz kā zirgs ļoti skaļi, nevaldāmi smieties.
- ka vai griesti līgojas ļoti skaļi, spēcīgi.
- kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt).
- riet Ļoti skaļi, strupi runāt (parasti dusmās).
- ka logu rūtis trīc ļoti skaļi.
- fortissimo Ļoti skaļi.
- graut Ļoti spēcīgi skanēt; ļoti skaļi runāt.
- visā galvā ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
- raudāt visā (arī pilnā) galvā, arī raudāt pilnā kaklā ļoti stipri, skaļi raudāt.
- lieli stipri ļoti stipri, skaļi.
- kā ar āmuru ļoti strauji, spēcīgi skaļi (biežāk par sirdsdarbību).
- bļauška Mājdzīvnieks, kas skaļi mauj vai blēj.
- bļauka Mājdzīvnieks, kas skaļi mauj.
- guldziens Malks, ko skaļi norij.
- manočus Manočus kliegt - skaļi un bez pārtraukuma kliegt.
- bauris Māvējs, vērsis; dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj.
- papļunkšēt Mazliet (viegli, ne skaļi) pļunkšēt.
- uzšņakstināt Mazliet līt; īsu brīdi skaļi līt.
- zvanars Mutes varonis; kas daudz un ļoti skaļi runā.
- mezzo forte ne pārāk skaļi, vidēji stipri.
- ieburkšēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
- ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
- burkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
- urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
- noburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
- noburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
- paburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
- paburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
- izburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- iegrausties Negaidīti, pārāk skaļi un neskaidri sākt runāt.
- uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
- klustuk Neizpaužot skaļi; citiem nezinot.
- plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija.
- jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties.
- čampāt Nepieklājīgi skaļi ēst.
- žabināt Nesaprotami, skaļi runāt.
- žabinēt Nesaprotami, skaļi runāt.
- afonogēlija Nespēja skaļi smieties.
- ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
- ieklūgāt Neveikli, daļēji šļūcošiem soļiem un skaļi ienākt.
- šņorkāt Nevīžīgi un skaļi ēst.
- nopakaļu Nopakaļis.
- vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas.
- brēkalēt Pa brīžam nedaudz skaļi raudāt.
- pakliedzeniski Pa pusei kliedzot, pārmērīgi skaļi.
- pakliedziski Pa pusei kliedzot, pārmērīgi skaļi.
- pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties; skaļi pasmieties.
- izbrēcināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz skaļi kliedz; arī skaļi izraudināt.
- pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot, saucot, pārpūlēt balsi, nogurt.
- pārkliegties Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
- pārbļāvināt Pārāk ilgi ļaut bļaut, skaļi raudāt.
- pabiūvāt Paraudāt (parasti skaļi).
- pabimbāt Pāraudāt (parasti skaļi).
- pabimbāties Paraudāties (parasti skaļi).
- pabiūvāties Paraudāties (parasti skaļi).
- pārbļauties Pārkliegties; pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
- kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi.
- padiktai Paskaļi (piemēram, runāt).
- gavilēt Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skaļi, teikt, runāt; arī bārties, rāties.
- čortāties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
- čortēties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
- pagaudot Pavaimanāt; arī skaļi pāraudāt.
- ķilkt Pēdas dzenot skaļi riet.
- pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru).
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
- izpirsties Pilnībā skaļi izvadīt vēdera gāzes.
- rēkstēt Pirst - skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri.
- vauska Pļāpa, kas visu dara un runā skaļi.
- tarzāt Pļāpāt (skaļi).
- laršķēt Pļāpāt, daudz un skaļi runāt.
- žeberēt Pļāpāt, skaļi runāt; nesaprotami runāt.
- dzerkalieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji.
- Lielie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukuma variants.
- Lelī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski.
- Mazie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukuma variants.
- Mozī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski.
- Kokales Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants.
- ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti.
- pacieš Puslīdz skaļi.
- murkšināties Pusskaļi dažādi runāt.
- sakliedzējs Putns (parasti gailis), kas daudz un skaļi dzied.
- kācināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
- kākināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
- kākšināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
- trēsāt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt.
- trāsēt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
- krētīties Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku); krēkt.
- krēkt Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku).
- tētināt Radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
- tirgoties Radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties.
- šmok Raksturo troksni, kāds rodas skaļi skūpstot.
- smaulēt Raudāt (ilgstoši un skaļi).
- binga Raudulis, kas skaļi raud.
- šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3).
- šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3).
- rēceniski Rēceniski smiekli - nejauki, skaļi smiekli ar plaši atplēstu muti.
- priekškomanda Reglamentā noteiktā komandas pirmā daļa, ko dod skaļi un stiepti, lai ierindā stāvošie karavīri saprastu, kādu darbību no viņiem prasa komandieris.
- izpildkomanda Reglamentā noteiktas komandas beigu daļa vai no viena vārda sastāvoša komanda, ko komandieris dod skaļi, īsi un enerģiski.
- Stankaļi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" kļūdains nosaukuma variants.
- Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski.
- Dzierkaļi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants.
- Dzierkali Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
- Meikali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Meikalis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Meikales Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants.
- dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji.
- Dzierkaļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants.
- Dzierkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
- dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji.
- dzirkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji.
- vorkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji.
- Vuorkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Vuorkali Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- aizbrazdāt Rībinot, trokšņojot, skaļi runājot aiziet prom.
- Kuokali Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kuokalis Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- vaušķēt Riet, skaļi runāt vai klaigāt.
- pieklencēt Rijīgi un steigšus daudz ēst, skaļi strebjot.
- plēst Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi.
- iekužāties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
- iekužoties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
- apvēkšķināt Sabrēcināt, likt brēkt (skaļi raudāt).
- iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž.
- kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
- trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
- ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- mute līdz ausīm saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies, skaļi smejas, kliedz, plati smaida.
- kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
- kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
- kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied.
- kā uz iesma uzdurts saka, ja kāds ļoti skaļi, spiedzīgi kliedz.
- mute kā šķūņa durvis saka, ja kāds rupji, pārgudri, nekaunīgi, pārāk skaļi runā.
- gaudo kā vilks saka, ja kāds skaļi, stiepti vaimanā, kliedz, raud, ja kas rada skaļas, asas, stieptas skaņas.
- celt mājai vai jumtu nost saka, ja kas (parasti dziedāšana, spēlēšana) notiek pārmērīgi skaļi.
- kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini.
- zviedz kā ķēve saka, ja sieviete ļoti skaļi smejas.
- laist meldiņu vaļā sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
- izplūst vaimanās sākt skaļi, nesavaldīgi vaimanāt.
- rūkt Samērā skaļi spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
- tergāties Sarunāties (ilgstoši un skaļi).
- sprēgala sieviete, kas ātri satraucas un pauž emocijas skaļi uzvedoties.
- ķeda Sieviete, kas mīl skaļi runāt.
- ardava Sieviete, kas paradusi skaļi runāt.
- ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt.
- zirgoties Skaļi (arī ironiski) smieties, arī zoboties.
- izpļempt Skaļi (daudz un ātri) izdzert.
- padauzīt Skaļi (parasti nemākulīgi) paspēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
- dauzīt Skaļi (parasti nemākulīgi) spēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
- pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
- rēkumi Skaļi atklepojot izdalīta krēpas.
- noskanēties Skaļi atskanēt.
- atšļakstēt Skaļi atšļākt.
- ataurāt Skaļi aurojot, raudot, kādu atsaukt.
- vēkšt Skaļi blēt (parasti par jēriem, aitām).
- aurot Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
- pirdināt Skaļi darbināt (piem., automašīnu, motociklu).
- bambāt Skaļi dauzīt, klauvēt.
- tergļāties Skaļi draiskoties.
- nosakliegties Skaļi dziedot, nogurt.
- šļamstināt Skaļi ēdot klabināt zobus.
- tukstēt Skaļi elpot, elst.
- klepsēt Skaļi ēst (šķidru ēdienu).
- pļorkstināt skaļi ēst, strēbt.
- čamstināt Skaļi ēst, viļāt pa muti (ēdienu).
- čauzēt Skaļi ēst.
- slakšēt Skaļi ēst.
- kaukt Skaļi gausties, izmisīgi žēloties.
- jūkot Skaļi gavilēt.
- skrumšināt Skaļi grauzt.
- skrumšķināt Skaļi grauzt.
- iekvelgties Skaļi iekliegties.
- iekvelkstēties Skaļi iekliegties.
- iebrēkties Skaļi ieraudāties (parasti par bērnu).
- iedīgāties Skaļi ieraudāties uz īsu brīdi.
- apbrēkties Skaļi iešņukstēties.
- atpirsties Skaļi izdalīt pilnībā visas vēdera gāzes.
- nopirsties Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- pirst Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- izplempt Skaļi izdzert.
- izplemt Skaļi izdzert.
- izdauzīties Skaļi izklauvēties.
- iztesties Skaļi izklepoties.
- kliedzamais Skaļi izkliegtas runas saturs.
- appirsties Skaļi izlaist vēdera gāzes.
- izbļauties Skaļi izmauroties, izblēties, izņaudēties.
- izbiuvāties Skaļi izraudāties.
- skaņot skaļi izrunājot burtot.
- skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
- izzirgoties Skaļi izsmieties; izjokoties, izālēties (parasti rupji, aizskarot citus).
- izpirst Skaļi izvadīt vēdera gāzes.
- dauzīt Skaļi klauvēt, klaudzināt.
- klaudzināt Skaļi klauvēt.
- kļaustīt Skaļi klauvēt.
- paaurēt Skaļi kliegt kādam no attāluma (vienu vai vairākas reizes).
- ardavāt Skaļi kliegt, bļaut.
- gaulēt Skaļi kliegt, saukt; gavilēt.
- kliekt Skaļi kliegt.
- kvecine Skaļi kurkstoša varde.
- plēst parķi skaļi laist vēdera gāzes.
- pļekstināt Skaļi lakt.
- pārsaukties Skaļi lasot kļūdīties.
- bļaut Skaļi maurot, blēt, ņaudēt.
- novekšēt Skaļi nokliegt.
- atkalbēt Skaļi nolasīt, norunāt vai noskaitīt.
- nokalbēt Skaļi nolasīt, noskaitīt.
- nokalbīt Skaļi nolasīt, noskaitīt.
- nokliegt Skaļi noraudāt (visu laikposmu).
- nograust Skaļi noskanēt, nopļerkstēt, tricināt.
- nopurkšķēties Skaļi nosprausloties (par zirgu).
- vaukšt Skaļi ņaudēt.
- šņurkāt Skaļi ostīt.
- padauzīt Skaļi paklauvēt, paklaudzināt.
- paklaudzināt Skaļi paklauvēt.
- kliegt Skaļi paust neapmierinātību, protestēt.
- kliedziens skaļi pausta neapmierinātība, protests
- piedauzīt Skaļi pieklauvēt, pieklaudzināt.
- pabūkšināt Skaļi pieklauvēt.
- pabūkšķināt Skaļi pieklauvēt.
- piebungāt Skaļi pieklauvēt.
- piebungot Skaļi pieklauvēt.
- sabūkšināt Skaļi pieklauvēt.
- bļarkšķēt Skaļi pļāpāt, aplamības runāt.
- dedināt Skaļi pļāpāt.
- dēdināt Skaļi pļāpāt.
- targavāt Skaļi pļāpāt.
- tarsāt Skaļi pļāpāt.
- varažāt Skaļi pļāpāt.
- uzbazūnēt Skaļi raudāt (kādu brīdi).
- piļot Skaļi raudāt (par bērnu).
- būtelēt Skaļi raudāt (par mazu bērnu).
- baurot Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem).
- vankšēt Skaļi raudāt, parasti bez iemesla.
- vankšķēt Skaļi raudāt, vaimanāt.
- vaimanāt Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
- svaist Skaļi raudāt, žēloties, bēdāties.
- smaulāt skaļi raudāt; bez redzama iemesla ilgi raudāt.
- brēkt Skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt.
- meldiju vilkt skaļi raudāt.
- raudāt balsī skaļi raudāt.
- baurāt Skaļi raudāt.
- beirāt Skaļi raudāt.
- demt Skaļi raudāt.
- reilēt Skaļi raudāt.
- reitēt Skaļi raudāt.
- stebulēt Skaļi raudāt.
- stemēt Skaļi raudāt.
- vākšēt Skaļi raudāt.
- vaukšt Skaļi raudāt.
- žeirot Skaļi raudāt.
- žļūrāt Skaļi raudāt.
- piļa Skaļi raudošs bērns.
- aizbimbāt Skaļi raudot apdullināt, likt aizkrist ausīm.
- aizbazūnēt Skaļi raudot apdullināt.
- aizbimbāt Skaļi raudot attālināties, aiziet līdz noteiktam punktam.
- aizbazūnēt Skaļi raudot attālināties.
- kvalkšēt Skaļi riet, skaļā balsī runāt.
- jūkstēt Skaļi rotaļāties.
- krekstēt Skaļi rukšķēt.
- krekstinēt Skaļi rukšķēt.
- pieskaladīt Skaļi runājot piekliegt.
- pārkliegt Skaļi runājot, arī kliedzot, pārspēt skaļumā.
- zabīt Skaļi runāt blēņas, pļāpāt.
- talzīt Skaļi runāt blēņas.
- žērgāties Skaļi runāt, atkārtoti kliegt.
- skalot Skaļi runāt, dziedāt, uzvesties.
- vācelēt Skaļi runāt, klaigāt.
- ļāļāt Skaļi runāt, kliegt.
- blākšēt Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
- ļorkšķēt Skaļi runāt, pļāpāt; lorkšķēt.
- varkšēt Skaļi runāt, pļāpāt; trokšņot.
- lorkšķēt Skaļi runāt, pļāpāt.
- bļaustīties Skaļi runāt, rāties, lamāties.
- plaisīties Skaļi runāt, saukt.
- varšķēt Skaļi runāt; neskaidri, juceklīgi runāt.
- kliegšus runāt skaļi runāt.
- šalīt skaļi runāt.
- kancelēt Skaļi runāt.
- pankšēt Skaļi runāt.
- pankšķēt Skaļi runāt.
- varkšķēt Skaļi runāt.
- žartavāt Skaļi runāt.
- žadzināties Skaļi runāties, jokot, niekoties, tirgoties.
- saskraukšķināt Skaļi sakost zobus.
- sašņakstināt Skaļi sakost zobus.
- sašņakstināties Skaļi saskūpstīties.
- kliegt ratunkās skaļi saukt pēc palīdzības.
- ūkšķināt Skaļi saukt, ūjināt, sasaukties; ūkšināt.
- ūkšināt Skaļi saukt, ūjināt, sasaukties.
- saplikšināt skaļi sist (piemēram, ar pātagu).
- smīkstināt skaļi sist.
- brūžģēt Skaļi skanēt.
- spalgans skaļi skanošs, spalgs.
- LOL Skaļi smiekli (angļu "laughing out loud"; īsziņās).
- zvīga Skaļi smiekli.
- kacināt Skaļi smiet.
- ļirgāt Skaļi smieties, ņirgt.
- ļirgot Skaļi smieties, ņirgt.
- irgt Skaļi smieties; skaļi smejoties, zoboties.
- ģeibuļot Skaļi smieties.
- klidzīt Skaļi smieties.
- krecinēt Skaļi smieties.
- zvadzināt Skaļi smieties.
- breikšķināt Skaļi sprēgāt, spraukšķēt, grabēt; radīt šādus trokšņus.
- purnīt Skaļi sprēgāt.
- sloķēt skaļi strēbt.
- šlorgāt Skaļi strēbt.
- slorkāt Skaļi strēbt.
- šļurpstīt Skaļi strēbt.
- strabīt Skaļi strēbt.
- talazīt Skaļi strēbt.
- žļurkstēt Skaļi strēbt.
- skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties; skandalēties.
- skandalēties Skaļi strīdēties, ķildoties.
- čūpstināt Skaļi sūkāt; radīt ar lūpām troksni, kāds rodas (ko) sūkājot.
- šļamstināties Skaļi šmakstinot ēst; ēst bez apetītes.
- tutināt Skaļi teikt "tu, tu".
- ķilu ķilumis skaļi trokšņot
- graudēt Skaļi trokšņot.
- brēka Skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests; arī tracis.
- žvigot Skaļi un bezjēdzīgi smieties; aizraudamies smieties (par bērnu).
- zvigoties Skaļi un bezjēdzīgi smieties.
- ķedāt Skaļi un daudz runāt, ķildoties.
- skārdīt Skaļi un daudz runāt.
- nosuksnīt Skaļi un enerģiski zīžot novārdzināt.
- rēvelēt skaļi un ilgi raudāt vai smieties.
- bruzgulēt Skaļi un izlaidīgi (pa vidam laižot gaisa burbuļus) strēbt (par cūku).
- iztalazīt Skaļi un kārīgi izstrēbt.
- terkšķeniski Skaļi un monotoni.
- teršķeniski Skaļi un monotoni.
- tauzīt Skaļi un muļķīgi runāt.
- kaldačot Skaļi un nesakarīgi pļāpāt.
- novāvulot Skaļi un neskaidri runāt.
- novāvuļot Skaļi un neskaidri runāt.
- ārdeniski Skaļi un spalgi.
- uzbļaustīties Skaļi uzkliegt, uzsaukt.
- uzbļauties Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- uzbrēkties Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- uzvēkšēt Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- nokrecelēties Skaļi vai ironiski nosmieties.
- vēršķēt Skaļi vaidēt un raudāt.
- krebināt Skaļi veikt kādu sīku darbu.
- trēdēt Skaļi vilkt, dziedāt.
- troksnis skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; arī tracis, skandāls
- loksīt Skaļi, ar troksni ēst (parasti par cūkām); leksīt.
- leksīt Skaļi, ar troksni ēst (parasti par cūkām).
- atsaukt Skaļi, arī nelaipni atbildēt.
- iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust.
- stopot skaļi, ātri un smagi elsot
- biūvāt Skaļi, balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- sablārkšēt Skaļi, bet nesaprotami daudz sapļāpāt.
- iebrēkties Skaļi, griezīgi iekliegties (3).
- iebrēkties Skaļi, griezīgi ieskanēties.
- brēkt Skaļi, griezīgi skanēt.
- kliedziens skaļi, intensīvi radīta balss skaņa (piemēram, sāpēs, bailēs)
- pļurkstināt Skaļi, juceklīgi, kārīgi ēst.
- prieškā Skaļi, kādam dzirdami (lasīt, teikt).
- kliedziens skaļi, kliedzot izteikti vārdi, teksts
- iebrēkt Skaļi, neapvaldīti iekliegt.
- iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (1).
- iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (2).
- brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt.
- nobrēkt Skaļi, neapvaldīti nokliegt (1).
- nobrēkties Skaļi, neapvaldīti nokliegties (2).
- kaukt Skaļi, neapvaldīti raudāt; arī vaimanāt.
- piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
- izbrēkt skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt; raudot izkliegt
- dāvīties Skaļi, nejauki kliegt.
- kvalkšķēt Skaļi, nemitīgi riet.
- bļaustīties Skaļi, nepareizi dziedāt.
- pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- vēplāt Skaļi, nesaturīgi runāt.
- izbļauties Skaļi, nesavaldīgi izraudāties (parasti par bērniem).
- bļauris Skaļi, nesavaldīgi raudošs bērns.
- noblorkšēt Skaļi, neskaidri (ko) norunāt, pateikt.
- noblurkšēt Skaļi, neskaidri (ko) norunāt, pateikt.
- homēriski smiekli skaļi, nevaldāmi smiekli (pēc līdzības ar dievu smiekliem Homēra poēmā "Iliāda").
- vaimanāt Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties.
- nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt).
- graunīt Skaļi, sadzirdami ēst.
- rēkt Skaļi, skarbi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
- uzrēkt Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās).
- uzriet Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās).
- skalbji skaļi, spalgi.
- auri Skaļi, stiepti kliedzieni, brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
- aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt.
- ieklepsēt Skaļi, trokšņaini ieēst (parasti par cūkām).
- izklepsēt Skaļi, trokšņaini izēst (parast par cūkām).
- trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties.
- korgāt Skaļi, trokšņaini un daudz runāt.
- spilži skaļi.
- balsī Skaļi.
- balši Skaļi.
- boikai Skaļi.
- cieši Skaļi.
- lieliskai Skaļi.
- spalši Skaļi.
- šparki Skaļi.
- spilkši Skaļi.
- stiprai Skaļi.
- gavilēt Skanēt (parasti dzidri, skaļi).
- sonoramente Skanīgi, skaļi.
- sonoro Skanīgi, skaļi.
- baurot Slikti un skaļi dziedāt.
- krēša Smējēja; kāda, kas skaļi smejas.
- pēdas garums somatomērs, ko mēra kā horizontālo attālumu no papēža atpakaļizvirzījuma līdz garākā pirksta priekšgalam; pēdģērbu (piemēram, zeķu, apavu) lielumu skalas vadmērs.
- klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.).
- klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (parasti par sliedēm, kāpnēm, pa kurām brauc, iet).
- svalbi Spalgi, skaļi.
- uzsvērt Spēcīgi, skaļi izpildīt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- forte Spēcīgi, skaļi.
- ķauzēt Steigšus, skaļi, daudz ēst.
- stikāļi Stikaļi.
- slorķēt Strēbt (skaļi).
- rējējs Suns, kas daudz, skaļi rej.
- zvanars Suns, kas skaļi rej.
- perdelēt Šad tad skaļi izdalīt vēdera gāzi.
- čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
- šņukstināt Šņaukājoties skaļi elpot.
- plosīgs Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskulīgs.
- bļaurīgs Tāds, kas daudz kliedz vai skaļi lamājas.
- vāroņa Tāds, kas daudz un skaļi runā.
- zviega Tāds, kas daudz un skaļi smejas.
- traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- vēkšķīgs Tāds, kas mēdz bieži un skaļi raudāt (parasti par bērniem); raudulīgs.
- brēcīgs Tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties.
- bļaustīgs Tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- vēkšķīgs Tāds, kas mēdz kliegt; tāds, kas mēdz skaļi runāt; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- škandālīgs Tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties.
- bļaustīgs Tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
- vēkšķīgs Tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
- mēms Tāds, kas nav izteikts vārdos, skaļi izpausts.
- skaļrīklis Tāds, kas skaļi (un daudz) runā.
- žabroņa Tāds, kas skaļi runā.
- vēplava Tāds, kas skaļi un tukši daudz runā.
- žviga Tāds, kurš skaļi smejas (arī nevietā).
- vaušķis Tas, kas rej, skaļi runā vai klaigā.
- saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
- tīteriski Tīteriski runāt - skaļi un nevienādi runāt.
- žaboņa Troksnis, kāds rodas vairākiem vienlaicīgi skaļi runājot (arī vienlaicīgi dziedot daudziem putniem).
- ņurdzums Troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem skaļi sarunājoties.
- ļera Troksnis, kas rodas, piemēram, vairākiem vienlaikus skaļi runājot, klaigājot.
- ļerza Troksnis, kas rodas, vairākiem skaļi runājot, klaigājot u. tml.
- ļerkšs Troksnis, trokšņu kopums, kas rodas, piemēram, vairākiem skaļi runājot, arī skaļi spēlējot (ko).
- ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt.
- strepitoso Trokšņaini; skaļi; vētraini.
- alasāt Trokšņot, skaļi runājot, kliedzot.
- žabravāt Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt.
- žabravot Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt.
- rotkaļnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Rotkaļi" iedzīvotāji.
- rotkalis Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas “Rotkaļi” iedzīvotājs.
- strubulēt Uz ātru roku skaļi strēbt.
- reimports Uz citām valstīm izvesto preču atpakaļievešana.
- aklamēt Uzsaukt, skaļi saucot izteikt piekrišanu.
- žamerīt Uztraukti un skaļi sarunāties.
- klūgāt Uztraukti, skaļi gāgināt (par zosīm); klēgāt.
- gaudāt Vaidēt, žēloties, skaļi raudāt.
- gaudot Vaimanāt; arī skaļi raudāt.
- trēsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt.
- trāsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
- šņaukāties Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāt (2).
- ūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
- uzūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
- aizbļaustīt Vairākkārt skaļi kliedzot aizdzīt.
- aizbļaustīt Vairākkārt skaļi kliegt.
- aizbrēkāt Vairākkārt skaļi kliegt.
- zvaigāt Vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi).
- Vārkaļi Varkaļi, apdzīvota vieta Mārupes novada Salas pagastā.
- sakliegāties Vienam ar otru skaļi sasaukties.
- ar pilnu muti visgudri, viszinīgi, lielīgi, bez kautrības, skaļi (runāt).
- kāgāns Zoss vai pīle, kas daudz skaļi klaigā.
kaļi citās vārdnīcās:
MEV