Paplašinātā meklēšana
Meklējam caurum.
Atrasts vārdos (34):
- caurum:1
- caurums:1
- caurumot:1
- caurumāts:1
- caurumots:1
- cūcaurums:1
- caurumains:1
- caurumaiņš:1
- caurumelis:1
- cūkcaurums:1
- divcaurumu:1
- izcaurumot:1
- kaķcaurums:1
- pogcaurums:1
- rokcaurums:1
- sacaurumot:1
- sūdcaurums:1
- vēdcaurums:1
- caurumotājs:1
- caurumsitis:1
- krāscaurums:1
- luftcaurums:1
- sviķcaurums:1
- šņorcaurums:1
- caurumainums:1
- caurumkamera:1
- caurumsitnis:1
- deguncaurums:1
- krāsncaurums:1
- skrejcaurums:1
- šķērscaurums:1
- skrejamcaurums:1
- elektroncaurums:1
- caurumvadītspēja:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (588):
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek.
- tuļķēt Aizbāzt (caurumu).
- aizčubināt Aizbāzt ar lupatām caurumu.
- vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi.
- aizdakstīt Aizbāzt, aizbakstīt caurumu.
- aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
- aizdobīt Aizmūrēt (caurumu).
- aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu.
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
- aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
- aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus).
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
- dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
- cūcaurums Anālā atvere (sūdcaurums).
- flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei.
- caurumkamera Aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu.
- stratametrs Aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai.
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- apurbināt Apdrupināt (veidojot mazus caurumiņus).
- apbadīt Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt).
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
- dreilēt Ar dzelzs gabalu izberzt, izurbt caurumu.
- kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
- izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
- virbināt Ar koka nūjiņu urbt (lielāku caurumu).
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- rēvgradzens Ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
- acains Ar sīku rakstu vai sīkiem caurumiņiem (par adījumu, audumu).
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts.
- Braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; reljefraksts.
- kalt Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko).
- durkls Ass dzelzs rīks caurumu taisīšanai.
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
- atpogāt Atbrīvot no pogcauruma vai cilpiņas (pogu).
- plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus; šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
- dūmlogs Atverams caurums jumtā vai sienā dūmu izlaišanai no telpas.
- lukta Atvere, caurums (celtnē).
- mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu.
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku un noteces caurumiņu apakšmalā.
- kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- alags Avots; ala ar avotu; caurums zemē, no kura avotiņš burbuļo.
- dūdrags Āža rags, kam tievgalī zoss spalva un sānos 4 caurumiņi: ganu pūšamais instruments.
- piebadīt Badot izdurt (vairākus, daudzus, caurumus).
- izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt).
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu).
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
- ēdūkšņi Barotavas caurumi, caur kuriem nobarojamās cūkas tiek pie ēdamā.
- gurkle Bedre, kaps, caurums.
- pārberzēt Berzējot pārdalīt; berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; pārberzt (1).
- izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); berzējot izbojāt.
- pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt; berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
- pārberzt Beržot pārdalīt; beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- izbirzt Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
- līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks.
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
- breša Bumbu vai mīnu izlauzts caurums cietokšņa sienā.
- atloks Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām.
- Menegazzia terebrata caurumainā menegacija.
- Pertusaria pertusa caurumainā pertuzārija.
- retumains Caurumains, ar caurumiņiem (par adījumu).
- utādu kažociņš caurumains, nodilis kažoks.
- vēdcaurums Caurums (kā) vēdināšanai; vēdināšanas caurums.
- spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāzni; spundes caurums.
- spundes caurums caurums (parasti mucai) spundes ievietošanai.
- kaķa caurums caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā).
- burka caurums ledū tīklu ielikšanai.
- gremdurbšana caurumu ieejas paplašināšana ar urbi; gremdēšana.
- gremdēšana caurumu ieejas paplašināšana ar urbi; gremdurbšana.
- brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums.
- uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
- izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml).
- pārcirst Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
- noslēgt Cieši piepildīt (plaisu, caurumu).
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni.
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem.
- ievalksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
- ievārksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
- ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur.
- cūkcaurums Cūcaurums.
- kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki.
- dalītājdisks Dalītājgalvas diskveida detaļa ar caurumiem pagrieziena leņķa fiksēšanai.
- dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai.
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
- atslēga Darbarīks caurumu izspiešanai.
- bakstāmais Darbarīks pastalu caurumu izduršanai.
- urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
- enerģijas migrācija cietvielās daudzkārša bezizstarojuma elektronu ierosinājuma enerģijas pārnese, kuru veic elektroni, caurumi, eksitoni.
- pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu; dauzot pārdalīt.
- piekari Dažāda veida un materiāla sīkas rotas ar caurumiņu vai cilpiņu piekāršanai.
- siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās.
- dedzeklis Dedzināmais dzelzis, dedzīkla; dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā.
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda
- ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
- vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis.
- vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu.
- Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem.
- caurumots Divd. --> caurumot.
- piedrīvēt Drīvējot piepildīt (plaisu, spraugu, caurumu).
- spuļķēt Drīvēt, aizbāzt (caurumu).
- izdrupināt Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
- izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
- dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments.
- dūmenieks Dūmu caurums, dūmu lūka.
- ūķis Dūmu izvades caurums jumtgalē.
- izdurt Durot izveidot (kur caurumu).
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu; durot pārdalīt.
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi.
- izdurstīt Durstot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus).
- izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sneidedzis Dzelzs caurumu izsišanai; snēdedzis.
- snēdedzis Dzelzs caurumu izsišanai.
- dedzītava Dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā.
- peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
- caurumvadītspēja Elektriskā vadītspēja, ko rada caurumu kustība cietos dielektriķos un pusvadītājos.
- brīvie lādiņnesēji elektroni un caurumi cietvielās.
- Brīvie lādiņnesēji Elektroni un caurumi cietvielās.
- caurumu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar caurumu pārvietošanos cietos dielektriķos un pusvadītājos.
- elpēklis Elpvads, traheja; ventilācijas caurums.
- ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi.
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei.
- nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
- kristālfosforu fosforescence fosforescence, kas rodas, rekombinējot elektroniem ar caurumiem, kuri radīti ierosināšanas laikā un kādu laiku atradušies lokalizētā stāvoklī uz citiem kristāliskā režģa defektiem, kurus sauc par elektronu un caurumu ķērājcentriem.
- uzmaucama frēze frēze ar stiprināšanai paredzētu centrālu caurumu.
- cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis.
- encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
- žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
- izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.).
- urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- iegrauzt Graužot radīt (kur robu, caurumu).
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
- paplašināšana Griezapstrādes operācija iepriekš izurbta cauruma diametra un virsmas gluduma palielināšanai.
- iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
- izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- pārgriezt Griežot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
- rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites.
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu.
- aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
- izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
- krācēji Iekšējie deguna caurumi.
- krācējumi Iekšējie deguna caurumi.
- punktūra Ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu.
- caurumotājs Ierīce caurumu veidošanai.
- urva Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- urve Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- pusvadītāju lāzers ierīce koherenta gaismas starojuma iegūšanai, kurā elektroni un caurumi tiek injicēti cauri p–n pārejai un, izstarojot gaismas kvantu, savstarpēji rekombinē (anihilē); pusvadītāju diode, kuras divas plakanparalēlās skaldnes, kas perpendikulāras p–n pārejai, ir optiskā rezonatora spoguļi.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- perforators Ierīce, ietaise caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā).
- caurumsitnis Ierīce, instruments caurumu veidošanai (ar triecienu) materiālā.
- perforators ierīce, ko izmanto kodētu datu ierakstīšanai datu vidē (parasti perfokartē vai perfolentē), izveidojot tajā noteikta veida caurumojumu.
- iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju).
- ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu).
- iekernēt Iezīmēt uz metāla virsmas vietu cauruma urbšanai.
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
- vītņgaldiņš Instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem.
- caurumsitis Instruments nelielu caurumu izveidošanai (piemēram, metālā, ādā).
- palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
- acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
- sačākstējis Irdens, caurumains, nestiprs.
- čaurans Irdens, čaugans, caurumains.
- metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis.
- sacaumurot Izbadīt, sacaurumot.
- izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
- izdrelēt Izcirst (robu, caurumu).
- drellēt Izdurt caurumu ar neasu priekšmetu.
- noskreja Izejas caurums bezdelīgas ligzdā.
- izšņāpt Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- izdžakāt Izgriezt, padarīt lielāku, plašāku (par caurumu).
- izkalums Izkalts caurums ķīļa iebīdīšanai.
- izkalties Izkaļot caurumu, izkļūt (no telpas).
- tārpināt Izsist caurumiņus.
- caururbt Izsist caurumu (kur), izurbjoties cauri (piemēram, par šāviņiem, lodēm).
- izdzert olu izsūkt šķidrumu no olas pa caurumiņu čaumalā.
- izālēt Iztaisīt caurumus, piem., zvejnieki ledū.
- izvurbt Izurbt (piemēram, caurumu).
- saborēt Izurbt caurumus (vairākus).
- dirsnamais Izvadkanāla caurums; izvadkanāls.
- sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā); izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
- nodurstīt Izveidot caurumus (jaunu augu stādīšanai).
- izbruderēt Izveidot rotājumu (audumā), izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- izbrudierēt Izveidot rotājumu (audumā), izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- ietaisīt Izveidot, radīt (piemēram, caurumu, bedri).
- senga Japānas naudas vienība, 1/100 jenas; sens; senāk sudraba monētas ar apaļu caurumu vidū, ko nēsāja savērtas saitītē.
- tamponācija Kādas vāts vai cauruma (tūpļa zarnas, deguna) aizbāšana ar kādu kušķi apsienama materiāla, lai apturētu asiņošanu.
- kernis Kalēja darbarīks, ar ko iezīmēja caurumus.
- pietnieks Kalēja instruments, ar kuru cirvja galvā izveido caurumu kāta ielikšanai.
- monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas.
- filodendrs Kallu dzimtas ģints ("Philodendron"), dekoratīvs augs ar pastāvīgi zaļām, caurumainām lapām.
- izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
- perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi.
- ievērtne Kartonos un papes izstrādājumos ar speciālām mašīnām izdobti caurumiņi auklu ievēršanai.
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- iegalis Kāta caurums (piemēram, cirvim).
- izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu).
- apzobis Kļūdaina vieta audumā, kas radusies, auduma velku vilkšanas laikā, neieverot pavedienu kādā šķieta caurumā.
- izķirpēt Kļūt caurumainam, šūnainam.
- izķirmināties Kļūt caurumotam, izdobtam, tārpu saēstam.
- izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izknābāt Knābājot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
- izknābt Knābjot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- kleščas Knaibles caurumu veidošanai apstrādājamā ādā, arī tās saspiešanai.
- izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
- ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
- izknibināt Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
- pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kniebjot pārdalīt.
- aizknīdēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
- aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
- stilbiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; kuņiņa.
- piuļa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis.
- pivuļa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis.
- pivulis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis.
- vīvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; tītelītis.
- vāvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; vīvuļiņa.
- kuņiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- piolis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- vijoklītis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti.
- ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
- pijkanna Koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
- kuma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; igvāts.
- kumbis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kums Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kummis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kumma; igvāts.
- kumma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kummis; igvāts.
- vieķis Koka rīks, ar ko aizdrīvē plaisas (caurumus) sienā.
- verdele Koka saimniecības trauks, lielāks par spaini, augšpusē platāks, ar caurumu apakšmalā, ko aizbāž ar tapu.
- laidenis Koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
- pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kožot pārdalīt.
- izkost Kožot radīt (kur robu, caurumu u. tml.); kožot radīt (ievainojumu).
- bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts.
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
- sāksliņa kuņiņa - kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- loheizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus; lokeizens.
- lokeizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus.
- vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji.
- mazākumnesēji lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt mazākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; minoritātes nesēji.
- laidījums Laidenis - koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
- dulbāts Laivas malā piesists koks ar 2 caurumiem, kur iedzen duļļus.
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- laidiņš Lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, ko lieto, metot auduma metus dziju caurlaišanai (šķērsgaldiņš).
- noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā.
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.).
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
- perforācija Lenšu, kartīšu caurumošana, ar kuru tajās iekodē informāciju; filmu, kinofilmu malu caurumošana vilcējmehānisma darbības nodrošināšanai; iegūto caurumiņu sistēma.
- perfolente Lente informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi.
- ālogs Liels caurums.
- ulvenis Liels caurums.
- tenho Lieta bronzas monēta Japānā 1835.-71. g., 20 g svarā, ovālas formas ar kvadrātveidīgu caurumu vidū, sākumā vienāda ar 100, vēlāk 10 seniem jeb kešiem.
- plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā.
- izlodāt Lodājot izveidot ejas, caurumus (kur).
- atlokošana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā pa sagataves ārējo kontūru vai ap caurumu sagatavē izveido atloku.
- izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu.
- Galaktikas kodols ļoti kompakts vielas sablīvējums pašā Galaktikas centrā; iespējams, ka Galaktikas kodolā atrodas melnais caurums.
- noplēst Ļoti novalkāt; novalkāt, līdz kļūst caurumains, lietošanai nederīgs.
- plīvuraudums Ļoti plāns, caurspīdīgs audums ar sīki caurumotu rakstu (piemēram, tills).
- aizkura Maizes krāsns caurums.
- majoritātes nesēji majoritātes nesēji - lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji.
- lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
- triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām.
- bukse Mašīnu elements ar cilindrisku vai konisku caurumu cita elementa ievietošanai elementu savienojumos vai slīdgultņos (nedalīts ieliktnis).
- pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi.
- česuls Mazs spics darbarīks caurumu urbšanai.
- pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
- iekšmērs Mērinstruments caurumu, rievu u. tml. iekšējo izmēru noteikšanai.
- caurkorozija metāla izstrādājumu (skārda) materiāla pilnīga sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā, veidojot caurumus; caurrūsēšana.
- dedzītuvis Metāla rīks, ar kuru izdedzina caurumus koka priekšmetos.
- borstanga Metāla stienis ar caurumiņiem, ar kura palīdzību griež vītņu urbi.
- dībelis Metāla vai plastmasas stienis (nagla) ar vītņotu caurumu strupgalā.
- rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
- aizmetināt Metinot aizpildīt (plaisu, atvērumu, caurumu).
- stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
- cirkste Murda ieejas caurums (arī iedzirklis).
- dzelztiņa Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
- dzelztiņš Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
- zviķis Neliela tapa, ar ko aizbāž caurumu alus mucas virspusē.
- čaurumelis Neliels caurums.
- ķurmulis Neliels caurums.
- puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
- augšenieks Neliels, aizverams caurums vai lodziņš, ko atver, kad ir liela suta.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- emiters Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar lielu lādiņnesēju (elektronu vai caurumu) koncentrāciju.
- čoka Netīrs, notašķīts caurums.
- pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- ocarina No dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem.
- slauts No resna ozola bluķa izdobta sile ar caurumu vienā galā, kas aiztaisāms ar tapu.
- bāzekls No salmiem un lupatām pagatavots veidojums, piemēram, cauruma, plaisas piepildīšanai.
- aizvažāt Noslēgt ar ķēdēm (atveri, caurumu; it kā aizlāpīt ciet).
- svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs kloķvārpstas veida rokas darbarīks caurumu urbšanai, skrūvēšanai u. tml.
- izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
- špigate Noteka - ūdens novadīšanai domāts caurums vai caurule kuģa margsienā vai klājā.
- ots Noteka, pa kuru notek, piem., virca no kūts; izlietne virtuvē vai vannas istabā; vircas bedre pie kūts, pagraba ūdens notekas ārējais caurums.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- banstaklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- banstāklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- bansteklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- organiskie pusvadītāji organiskas cietvielas, parasti polimēri ar konjugētām saitēm, kurām piemīt elektronu vai caurumu vadāmība un pozitīvs elektrovadītspējas termiskais koeficients.
- izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
- hoānas Pakaļējie deguna caurumi, savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
- putu (smeļamā) karote paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- putu smeļamā karote paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- vietpālis Pālis, ko būvē, iestrādājot betona masu gruntī iepriekš ierīkotā caurumā.
- perforēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma daļā) izveidojas atvere, caurums.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, caurums, robs).
- traktorpadeve Papīra padeves kontroles metode, izmantojot caurumus papīra malās un zobus uz vadības riteņa.
- apburbēt Pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem.
- tvaicēšana Pārtikas produktu gatavošana verdoša ūdens tvaikos (100 Celsija grādu temperatūrā) speciālos katlos ar dubultdibenu vai ieliekamu caurumotu pamatni.
- cora Pašā šķūņa jumtgalē atstāts caurums, pa kuru nobāž siena augškārtu.
- perforācija patoloģisks process, kurā kāda orgāna (piemēram, kuņģa, dzemdes) sienā rodas caurums.
- izdrupums Paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt; izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī).
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3); izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt(1); daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1); caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- kratas Petrolejas lampas detaļa - maza metāla ripa ar caurumiem gaisa ieplūdei.
- rešetkas Petrolejas lampas detaļa - metāla ripiņa ar caurumiņiem, pa kuriem ieplūst gaiss.
- kuņa Pie dzirnavām augšā šķērskoks ar caurumu, kurā iebāzts milnas gals.
- kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- dioptrs Pie šautenes piestiprināta ierīce, kas palielina mērķēšanas precizitāti (disks ar caurumu, pa kuru šāvējs skatās uz graudu un mērķi).
- pieslacīt Piedēt (izcaurumojot perējuma šūnas).
- iepūdināt Pieļaut, ka mitruma dēļ rodas caurumi.
- aizčubināt Piepildīt izejas caurumu sienā.
- aizalvot Piepildot (caurumu, spraugu) ar alvu, izlabot (metāla priekšmetu).
- pīkanna Pijkanna - koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
- pīpkanna Pijkanna - koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
- plombēt Pildīt (kā) plaisas, caurumus ar plombu (3).
- lāpīt Pildot ar kādu materiālu caurumu, plīsumu u. tml., labot (priekšmetu); pildīt ar kādu materiālu (caurumu, plīsumu u. tml.) priekšmetā.
- aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
- katavotras Piltuves vai šahtas veida caurumi karsta kaļķa virsū, pa kuriem ūdens noiet apakšzemē.
- aizpīt Pinot aizdarīt, (piemēram, spraugu, caurumu).
- pārplaisāt Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
- filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma.
- plaiskums Plankums, traips; tukša vieta, caurums.
- pārplēst Plēšot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā).
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot (kam), rasties (par caurumu).
- pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā); plīstot, sprāgstot pārdalīties.
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
- izpogāt Pogājot izvirzīt cauri (pogu pogcaurumam).
- guziks Pogcaurums.
- kalciņš Pogcaurums.
- burba Pora, svīdra, sīks sviedru izvada caurumiņš ādā; pora.
- stigma Posmkājiem ārējais trahejas caurums.
- koordinātizvirpošana Precīzi izvietotu caurumu izvirpošana, ko veic īpašās mašīnās, kas apgādātas ar galda precīzas pārvietošanas ietaisēm.
- gruntsmīna Pretdesanta mīna, ko uzstāda zem ūdens uz grunts, un tā rada sūci vai caurumu transporta tehnikas apakšējā daļā.
- p-n pāreja pusvadītāja apgabals, kurā notiek pāreja no elektronu vadāmības uz caurumu vadāmību; elektroncaurumu pāreja.
- fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība.
- akceptors pusvadītājos piemaisījumu atoms ar zemāku valenci (B atomi Si, Ge), kas var satvert elektronu no valences zonas; elektronu satveršana ir ekvivalents cauruma radīšanai valences zonā.
- caurumu vadāmība pusvadītāju elektrovadāmība, kurā galveno ieguldījumu dod caurumi.
- pušins Pušums, caurums.
- sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
- izbirzt Rasties, drūpot virsmai, šķautnei (par robu, caurumu).
- gūža Ratiņa daļa, kurā izurbti caurumi kājām.
- ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens.
- ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens.
- virsraugs Raugs, kas alum rūgstot sakrājas pa virsu un nāk mucai pa spundes caurumu ārā.
- kolapsārs Relativistisks kosmisks objekts (neitronu zvaigzne, melnais caurums), kas izveidojies masīva kosmiskā ķermeņa gravitācijas kolapsa rezultātā.
- krūklīte Rīklīte, vērpjamā ratiņa detaļa (spārna dzelzs ar caurumu, pa kuru velkas dzija uz spoli).
- rīve Rīks - metāla, plastmasas u. tml. veidojums ar caurumiem, gar kuru asajām malām ko virza, lai to smalcinātu; šāds elements (iekārtai, ierīcei).
- badeklis Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- badīkla Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- badīklis Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- dedzīkla Rīks, ar ko izdedzina kokā caurumus.
- dedzīklis Rīks, ar ko izdedzina kokā caurumus.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- svārpsts Rokas darbarīks caurumu urbšanai.
- plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā.
- gaptas Rokdarbu, apģērba rotājums, kas veidots, izdurot mazus caurumiņus audumā un tos apšujot.
- brudieršpice Rotājums (apģērbam, audumam), kas veidots, izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- rūcenis Rūcoša rotaļlietiņa, kauliņš ar aukliņu (kauliņā 2 caurumiņi, caur kuriem izvērta aukliņa); aukliņu velkot, kauliņš griežas uz vienu un otru pusi un rūc.
- ieķirmināt Sacaurumot (par tārpu saēstu koku).
- uzalot Sacaurumot, izveidot alas un rakumus no tām.
- tārpīgs Sacaurumots, tārpains.
- izdilt Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu).
- izgrūt Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
- būšķis Saišķītis drēbju, vilnas vai cita materiāla caurumu aizbāšanai.
- ielaist īksti saka par cimda īkšķa cauruma izveidošanu adot.
- laist īksti saka par cimda īkšķa cauruma izveidošanu.
- kā siets saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu.
- laika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts saka par to, kas laika gaitā ir nolietojies un kļuvis caurumains, robains u. tml.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.).
- čaukstrs Satrunējis, drupans, caurumains.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums.
- barkšķi Savītu salmu kušķi ar ko aizdrīvēt caurumus.
- tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
- serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- čohs Sīka monēta ar kvadrātveida caurumu vidū; tā bija apgrozībā Ķīnas ziemeļrietumu provincēs līdz otrajam pasaules karam.
- pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) - par putniem.
- uzsist Sitot izveidot (kur) caurumu, robu u. tml.
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu; sitot, ar sitienu pārdalīt.
- žvūrgzdens Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- žvurgzdiņš Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- žvūrgzdins Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- žvūrgzdiņš Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- izskrāpēt Skrāpējot radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- izkrubināt Skrubinot izveidot (caurumu, robu); izgrauzt.
- augšenis Skursteņa caurums vecām mājām.
- enkurklīze Slīps cauruļveidīgs caurums kuģa sānos, caur ko no ārpuses enkurķēde iet uz enkurspilvi.
- ažūrains Smalki caurumots, ar caurumotu rakstu; ažūrs 2.
- ažūrs Smalki caurumots, ar caurumotu rakstu.
- bluķis Soda rīks, kas sastāvēja no divām kopā saliekamām bluķa pusēm, kurās bija caurumi sodāmā kājām, parasti pie baznīcas.
- pārspaidīt Spaidot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spaidot pārdalīt.
- stobra urbis speciālas konstrukcijas urbis dziļu caurumu urbšanai un tālākai apstrādei garos apstrādājamos ķermeņos; lielgabalurbis.
- biljards Spēle ar bumbiņām uz speciāla galda ar caurumiem, kuros spēles gaitā jāievirza bumbiņas.
- kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piemēram, robu, caurumu).
- pārspiest Spiežot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spiežot pārdalīt.
- pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spridzinot pārdalīt.
- zurna Stabulei līdzīgs pūšamais mūzikas instruments, kas izgatavots no koka un kam ir 8 vai 9 caurumi un atvars; izplatīts Kaukāzā.
- dūks Sutas caurums virtuvē.
- krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi.
- svīķis Sviķis - maza tapiņa (alus) mucas virspusē gaisa caurumiņa aiztaisīšanai; spunde.
- žurēt Svilpot, kaukt (par vēju gar pakšiem, pašķirbām un caurumiem).
- piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai.
- zintele Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei).
- zintlaks Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei).
- gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās.
- izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
- pāršķelt Šķeļot pārdalīt; šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- caurdurējštance Štance, kas izveido sagatavē vajadzīgā izmēra un formas caurumu.
- lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu); šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā.
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
- sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
- lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus); šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- aizšūt Šūt ciet; šujot aizdarīt (caurumu).
- Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots.
- pušu Tā, ka ir saplīsis, arī ieplīsis; tā, ka ir radies caurums, bojājums.
- stoika Taburetei līdzīga mēbele ar izgrieztu apaļu caurumu vidū, kurā ieliek bērnu, lai tas stāvētu.
- satapāts Tāds (ledus), kurā izkusuši caurumi.
- pušaiņš Tāds (priekšmets), kam ir caurumi, plīsumi, bojājumi.
- dieks Tāds, kam ir atstāts caurums.
- caurumains Tāds, kam ir caurumi; ar caurumiem.
- caurumaiņš Tāds, kam ir caurumi; ar caurumiem.
- caurs Tāds, kam ir caurums vai caurumi.
- simtacains Tāds, kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu).
- izgriezt Tāds, kam ir griežot izveidots noteiktas formas un lieluma caurums (caurumi) vai šķēlums (par apģērbu, apaviem).
- sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
- papušains Tāds, kam ir nelieli caurumi, bojājumi.
- pacaurs Tāds, kam ir neliels caurums vai daži nelieli caurumi.
- rups Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (par sietu, tīklu).
- rupjš Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (piemēram, par sietu, tīklu).
- lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- rupjacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- lielacu Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas.
- smalkacains Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piemēram, par sietu, tīklu).
- starpains Tāds, kam ir spraugas, plaisas, caurumi.
- pušpušains Tāds, kam ir vairāki caurumi, bojājumi, plīsumi u. tml.
- caurcērtams Tāds, kam nepieciešams izveidot caurumu; tāds, ko nostiprina, izveidojot caurumu.
- divcaurumu Tāds, kas ir izveidots ar diviem caurumiem.
- caurumots Tāds, kurā ir izveidoti caurumi.
- sviķe Tapa mucas cauruma aizdarīšanai.
- sviķis Tapa mucas gaisa cauruma aizdarīšanai.
- svīks Tapa mucas gaisa cauruma aizdarīšanai.
- simtacis Tas (tāds), kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu).
- aizbāžams Tas ar ko aizbāž (caurumu, spraugu).
- aveņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Schreckensteinidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-13 mm), galva gluda, snuķis samērā labi attīstīts, kāpuri izgrauž mazus caurumus aveņu lapās, Eiropā, arī Latvijā 1 suga.
- ģeotermometrs Termometrs zemes dziļāko slāņu temperatūras mērīšnai, ko izdara dziļurbumu caurumos.
- plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
- saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- noplīst Tikt novalkātam tā, ka ir, kļūst caurumains, lietošanai nederīgs.
- kuniņš Tinamais kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens; tītelītis.
- puķpods Trauks (parasti māla, ar caurumu apakšējā sienā) puķu audzēšanai; puķu pods.
- puķupods Trauks (parasti māla, ar caurumu apakšējā sienā) puķu audzēšanai; puķu pods.
- puķu pods trauks (parasti māla, ar caurumu apakšējā sienā) puķu audzēšanai; puķupods, puķpods.
- dobuma rezonators Trauks, kuru ar apkārtējo vidi savieno neliels caurums vai kakliņš; atrodoties ārējā skaņas laukā, tas pastiprina tikai noteiktas frekvences skaņas, tā dodot iespēju izdalīt harmoniskās komponentes; Helmholca rezonators.
- aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.).
- brodenis Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai.
- brodiņš Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai.
- brods Trijstūra lodziņš, ventilācijas caurums dūmistabas un jumta čukurā.
- igvartis Trijstūraina caurumota koka kaste zivju glabāšanai ūdenī; igvāts.
- čurgulains Ūdenī iedarbībā kļuvis caurumains (izrūsējis).
- izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu.
- izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
- izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
- saurbināt Urbinot radīt caurumus; urbinot sabojāt, parasti pilnīgi.
- paplašinātājurbis Urbis bez smailes un šķērsasmens, ar vairāk nekā diviem griezējzobiem, ko lieto caurumu diametra palielināšanai.
- kokurbis Urbis caurumu veidošanai samērā mīkstos materiālos (piemēram, kokmateriālos, zāģmateriālos).
- (ie)urbt sulas urbjot (ie)veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
- ieurbt Urbjot ieveidot (piemēram, caurumu).
- ieurbt sulas urbjot ieveidot kokā (_parasti_ bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
- saurbt Urbjot izveidot (caurumus).
- izurbt Urbjot izveidot (piemēram, caurumu, padziļinājumu (kur)).
- izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
- saurbt Urbjot radīt caurumus; urbjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- urbt sulas urbjot veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
- urbšana Urbumu (caurumu un dobumu) izveidošana vienlaidu materiālā un apstrāde ar rotācijas griezējinstrumentu - urbi; griešanas kustība ir urbja rotācija, padeve - urbja un apstrādājamā ķermeņa savstarpējā virzes kustība.
- maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu; uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem; krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu.
- purga Uzmaucamā daļa ar caurumiem lejkannai, pa kuru līst ūdens sīkām strūklām.
- pamata lādiņnesējs vadāmības elektroni n–tipa pusvadītājā un caurumi p tipa pusvadītājā nosaka vadāmības tipu.
- nepamata lādiņnesēji vadāmības elektroni p tipa pusvadītājā un caurumi pusvadītājā.
- durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
- durstīt Vairākkārt durt, bakstīt, radot, piemēram, caurumu, bojājumu.
- bakstēt Vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu.
- bakstīt Vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu.
- plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
- cirst Vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu).
- ievalcēt Valcējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, caurumus, pacēlumus).
- pievārstīt Vārstot (dziju, diegus), aizlāpīt (caurumu).
- gudoks Veckrievu nacionāls stīgu instruments, līdzīgs čello, tikai ar plakanu virsu, bez skaņu caurumiem un ar 3 stīgām, no kurām 2 skaņoja vienādi, bet trešo par kvartu augstāk.
- urbties Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā).
- vārstulis Veidojums spraugu, caurumu noslēgšanai (kādā orgānā).
- durt Veidot (ar adatu, īlenu u. tml. dūrienus, caurumus).
- urbt Veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu (par urbi, arī par ko smailu); veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- caurumot Veidot caurumus (piemēram, kādā priekšmetā).
- kompostrēt Veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai.
- perforēt Veidot noteiktu caurumu, robu u. tml. kopumu (kādā materiālā).
- brudierēt Veidot rotājumu (audumā), izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- lēze Velku lāpstiņa ar caurumiņiem (dziju vēršanai).
- lāpstiņš Velku lāpstiņa ar caurumiņiem; lēze 2(2).
- kuņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
- kuniņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
- rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai, piemēram, ritenim) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
- urbis Viena vai vairāku asmeņu, parasti cilindrveida, griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai vai paplašināšanai.
- perforācija vienāda lieluma regulāri izvietoti caurumiņi filmas malās, kuros iekļūst pārtinējmehānisma zobi, virzot filmu cauri kamerai vai projektoram.
- plīts riņķis viens no metāla riņķiem, kas sedz malkas plīts caurumu un ko izmanto tā atvēruma lieluma mainīšanai.
- izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
- caurduris Virtuves piederums - trauks ar sīki caurumotu dibenu.
- vērt Virzīt (ko tievu, plakanu, piemēram, pavedienu) cauri (kā spraugai, caurumam).
- vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples); šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni).
- pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
- caurumainums Vispārināta īpašība --> caurumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
- izkritušais zars zars, kam nav saauguma ar apkārtējo koksni un kas turas tajā neblīvi; pie izkritušajiem zariem pieskaita arī izkritušo zaru caurumu.
- ponsēt Zīmējumus kopēt, izdurstot oriģinālā caurumiņus un pār tiem braukot ar smalkiem ogļu maisījumiem, tā ka uz papīra paliek melnas zīmējuma kontūras.
- verdzenieks Zvejnieks (zemnieks), kas ar vergu gatavo caurumu ledū.
- mauči Zvejnieku vilnas cimdi ar nepieadītiem pirkstu galiem un caurumu īkstim.
- žeisteris Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- zlauts Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- žogstarpa Žoga caurums, izlaidums, atsarpe starp žoga elementiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa caurum.