Paplašinātā meklēšana
Meklējam ap.
Atrasts vārdos (694):
- ap:1
- ap-:1
- cap:1
- Cap:1
- čap:1
- jap:1
- kap:1
- rap:1
- apar:1
- apār:1
- apas:1
- apaš:1
- apat:1
- apaž:1
- apb.:1
- klap:1
- swap:1
- apači:1
- apačs:1
- apada:1
- apakš:1
- apals:1
- apaļi:1
- apaļš:1
- apans:1
- apara:1
- apāra:1
- apars:1
- apart:1
- apart:3
- apart:2
- apass:1
- apašs:1
- apaut:1
- apave:1
- apavi:1
- otrap:1
- skrap:1
- Abapo:1
- Adapa:1
- Agapa:1
- agape:1
- Alapi:1
- Amapa:1
- Anapa:1
- Apapa:1
- apaciņ:1
- apadas:1
- apadīt:1
- apagaļ:1
- apageļ:1
- apakaļ:1
- apakla:1
- apakle:1
- apakš-:1
- apakša:1
- apakšā:1
- apakuļ:1
- apalai:1
- apalis:1
- apalis:2
- apālis:1
- apalji:1
- apalot:3
- apalot:2
- apalot:1
- apalts:1
- apaļot:1
- aparas:1
- apārds:1
- apāris:1
- aparts:1
- apasat:1
- apauda:1
- apaudi:1
- apauga:1
- apaugt:1
- apauns:1
- apaust:1
- apauši:1
- apauti:1
- apavas:1
- apbads:1
- apbārt:1
- apbāzt:1
- apbēda:1
- apbēds:1
- apbēgt:1
- apbērt:1
- apbest:1
- apbirt:1
- vienap:1
- adžapa:1
- Agrapa:1
- Aitape:1
- Alapli:1
- apagaļā:1
- apagaļš:1
- apagoge:1
- apagoze:1
- apaijāt:1
- apairēt:1
- apakaļs:1
- apakaļu:1
- apakļāk:1
- apakļam:1
- apakšan:1
- apalači:1
- apalans:1
- apaleņš:1
- apalgot:1
- apalums:1
- apalūza:1
- apalvīt:1
- apalvot:1
- apaļais:1
- apaļīgs:1
- apaļums:1
- apanāža:1
- apanāžs:1
- aparāts:1
- apārdīt:1
- aparele:1
- apariņš:1
- apārnis:1
- aparvot:1
- apasatu:1
- apašņot:1
- apatani:1
- apatele:1
- apātija:1
- apatīti:1
- apatīts:1
- apatura:1
- apaudas:1
- apaudze:1
- apaukši:1
- apauļot:1
- apaurēt:1
- apausis:1
- apausīt:1
- apauška:1
- apaviņš:1
- apbadīt:1
- apbalēt:1
- apbarāt:1
- apbarot:1
- apbāzīt:1
- apbēdas:1
- apbēdāt:1
- apbedīt:1
- apbēdot:1
- apbērēt:1
- apbērot:1
- apberzt:1
- apbežīt:1
- apbīdīt:1
- apbirzt:1
- apbyuks:1
- apbižot:1
- apbļaut:1
- apbokāt:1
- apbolīt:1
- apbrīna:1
- apbrīns:1
- apbrist:1
- apbrukt:1
- adaptēt:1
- ādapuža:1
- agapeta:1
- agapets:1
- agrapha:1
- aizkapa:1
- aiztapt:1
- Ālapuža:1
- Anapole:1
- Angrapa:1
- apāderēt:1
- apagaļam:1
- apakaļam:1
- apakšene:1
- apakšijs:1
- apakšīre:1
- apakšpus:1
- apalains:1
- apalieši:1
- apalisks:1
- apalītis:1
- apalusks:1
- apaļināt:1
- apaļisks:1
- apaļkoks:1
- apaļlapa:1
- apaļpore:1
- apaļšuve:1
- apaļvīle:1
- apapaļot:1
- apārdnis:1
- apārstēt:1
- aparties:1
- apartnes:1
- apasarot:1
- apasatam:1
- apasavja:1
- apasiņot:1
- apātisks:1
- apātisms:1
- apatrīds:1
- apaudiņa:1
- apaudiņi:1
- apaudumi:1
- apaudzēt:1
- apaugļot:1
- apaugums:1
- apauklēt:1
- apauties:1
- apbaidīt:1
- apbalvāt:1
- apbalvot:1
- apbalzīt:1
- apbarots:1
- apbaurot:1
- apbeigas:1
- apberzēt:1
- apbezdēt:1
- apbiedēt:1
- apbindēt:1
- apbintēt:1
- apbirzēt:1
- apbiržot:1
- apbiskot:1
- apbīties:1
- apblenzt:1
- apbliezt:1
- apbradāt:1
- apbraukt:1
- apbricēt:1
- apbriest:1
- apbrīnāt:1
- apbrīnēt:1
- apbrīnīt:1
- apbrīnot:1
- apbrucēt:1
- apbruģēt:1
- apbrūķēt:1
- apbrūnēt:1
- handicap:1
- adapcija:1
- adapters:1
- adaptīvs:1
- adaptris:1
- Adžijapa:1
- agapants:1
- agapetes:1
- Agapovka:1
- Aijanapa:1
- aizcapāt:1
- aizkapāt:1
- aizlapot:1
- aizskape:1
- aizslapt:1
- aiztapot:1
- akapnija:1
- Akapulka:1
- Akapulko:1
- akvapimi:1
- Alapaiha:1
- anapests:1
- anapnoja:1
- Anapurna:1
- Annapole:1
- apadījums:1
- apadīties:1
- apakaļāms:1
- apaksvāki:1
- apakšaile:1
- apakšaugs:1
- apakšdaļa:1
- apakšgals:1
- apakšiņas:1
- apakšjaka:1
- apakškoks:1
- apakškopa:1
- apakšlūpa:1
- apakšmala:1
- apakšnams:1
- apakšnoma:1
- apakšpēle:1
- apakšpols:1
- apakšpuse:1
- apakšroka:1
- apakštase:1
- apakšveja:1
- apakšvējš:1
- apakšveļa:1
- apakšvēre:1
- apakšveša:1
- apakšzeme:1
- apakšzobs:1
- apakšzona:1
- apalēties:1
- apaliskai:1
- apalliķis:1
- apaloties:1
- apaļciems:1
- apaļgalve:1
- apaļīgums:1
- apaļklīze:1
- apaļkolba:1
- apaļmutes:1
- apaļniski:1
- apaļošana:1
- apaļsiers:1
- apandrija:1
- apanteles:1
- apapokuri:1
- aparatūra:1
- aparnieki:1
- aparteīds:1
- apatitoze:1
- apaudiņas:1
- apaugšana:1
- apaukstēt:1
- apausties:1
- apaušķīns:1
- apavnieks:1
- apbakstīt:1
- apbalināt:1
- apbārstīt:1
- apbauslot:1
- apbāzalēt:1
- apbāzelēt:1
- apbēdināt:1
- apbēgties:1
- apbērties:1
- apbetonēt:1
- apbikstīt:1
- apbizenēt:1
- apbižotie:1
- apblandīt:1
- apblaukšt:1
- apblāzmot:1
- apblendēt:1
- apbrancēt:1
- apbraucīt:1
- apbraukāt:1
- apbriedis:1
- apbrīnība:1
- apbrizgāt:1
- apbronzēt:1
- ābeļapuža:1
- Abrapampa:1
- Adapazari:1
- adapteris:1
- Agapitova:1
- Ahugulaps:1
- aiskulaps:1
- aitaploks:1
- aizkaplēt:1
- aizkaplīt:1
- aizklapēt:1
- aizprapēt:1
- aizsapņot:1
- aizskapēt:1
- aizslapēt:1
- aizštapēt:1
- aiztrapēt:1
- akarapoze:1
- akvaparks:1
- akvaplāns:1
- anapaists:1
- anaphalis:1
- anapofīze:1
- Anapolisa:1
- anaptikse:1
- anckapele:1
- Annapūrna:1
- Apaporisa:1
- apagoģisks:1
- apairēties:1
- apakaļiski:1
- apakšaudze:1
- apakšdaiva:1
- apakšdeķis:1
- apakšdelms:1
- apakšdiegs:1
- apakšdrēbe:1
- apakšējais:1
- apakšgrupa:1
- apakšģērbi:1
- apakšģints:1
- apakšjūras:1
- apakškārta:1
- apakšklase:1
- apakškonts:1
- apakšlēnis:1
- apakšlente:1
- apakšnieks:1
- apakšodere:1
- apakšpakši:1
- apakšraugs:1
- apakšshēma:1
- apakšstāvs:1
- apakštīkls:1
- apakštonis:1
- apakšuvējs:1
- apakšveids:1
- apakšzāles:1
- apalvīties:1
- apalvojums:1
- apaļakmens:1
- apaļbaļķis:1
- apaļkoksne:1
- apaļniskis:1
- apaļradzis:1
- apaļrausis:1
- apaļstrope:1
- apaļšuvums:1
- apaļvabole:1
- apanāžists:1
- aparātbūve:1
- aparatčiks:1
- aparigraha:1
- apaturijas:1
- apauglināt:1
- apaulekšot:1
- apbalsināt:1
- apbedījums:1
- apbedīšana:1
- apbēdošana:1
- apbēdzināt:1
- apbeigties:1
- apbēnoties:1
- apberzties:1
- apbīdēties:1
- apbīdīties:1
- apbildināt:1
- apbintavāt:1
- apbirdināt:1
- apbļauties:1
- apbrēkties:1
- apbristies:1
- apbrucināt:1
- apbruncēts:1
- ābeļapakša:1
- āboliņlapa:1
- adaptācija:1
- adaptēšana:1
- adaptēties:1
- adaptogēns:1
- Adītjapura:1
- agapanthia:1
- agapanthus:1
- Aiovapārka:1
- aizkapināt:1
- aizkapslīt:1
- aizlapojis:1
- aiztapināt:1
- aizturtapa:1
- aļņpaparde:1
- anaplāzija:1
- anaptychia:1
- Andreapole:1
- Andreapoļa:1
- antiapekss:1
- antskapele:1
- Apāmnapāts:1
- apakšaģents:1
- apakšaugsne:1
- apakšbikses:1
- apakšblāķis:1
- apakšbrunči:1
- apakšdējais:1
- apakšdevons:1
- apakšdomēns:1
- apakšdrānas:1
- apakšdrēbes:1
- apakšdzimta:1
- apakšgaroza:1
- apakšgarums:1
- apakšgrunts:1
- apakšiedaļa:1
- apakškleita:1
- apakšklucis:1
- apakškrekls:1
- apakškronis:1
- apakšmorēna:1
- apakšnodaļa:1
- apakšnozare:1
- apakšpaksis:1
- apakšpalāta:1
- apakšpunkts:1
- apakšraksts:1
- apakšsērija:1
- apakšsilūrs:1
- apakšslānis:1
- apakšstilbs:1
- apakšstrāva:1
- apakšsvārki:1
- apakštasīna:1
- apakštasīte:1
- apakštituls:1
- apakšžoklis:1
- apalotipija:1
- apaltēnieši:1
- apalveidīgs:1
- apaļgreblis:1
- apaļpūpēdis:1
- apaļtērauds:1
- apaļvaidzis:1
- apaļveseris:1
- apantropija:1
- aparātdzija:1
- apārstēties:1
- apartamenti:1
- apartements:1
- apasarāties:1
- apasiņošana:1
- apaudzēties:1
- apaugļošana:1
- apaugļoties:1
- apauklēties:1
- apbalvojums:1
- apbalzīties:1
- apbērnīties:1
- apbērnoties:1
- apbezdēties:1
- apbimbāties:1
- apblēņoties:1
- apbradāties:1
- apbraukalēt:1
- apbrāzāties:1
- apbrīnīties:1
- apbrīnojami:1
- apbrīnojams:1
- adaptometrs:1
- Adžaekapāds:1
- aizsarglapa:1
- aizsargtapa:1
- aizskapstēt:1
- akarapidoze:1
- akmeņapakša:1
- Alapajevska:1
- altārskapis:1
- anabaptisms:1
- anabaptists:1
- anaplastika:1
- anaplazmoze:1
- annapolieši:1
- Anuradapūra:1
- apakšbaseins:1
- apakšburtene:1
- apakšfaktors:1
- apakšformāts:1
- apakšīrnieks:1
- apakšizvēlne:1
- apakškorpuss:1
- apakškultūra:1
- apakšpasaule:1
- apakšplaukts:1
- apakšrubrika:1
- apakšsistēma:1
- apakšstacija:1
- apakšstraume:1
- apakššpāklis:1
- apakštermins:1
- apakšvadonis:1
- apakšvienība:1
- apakšvilenis:1
- apaļknaibles:1
- apaļmutainie:1
- apaļmutnieki:1
- apaļšpantīgs:1
- apaļvācelīte:1
- aparalītisks:1
- aparatireoze:1
- apaugļošanās:1
- apaukstējums:1
- apaukstēties:1
- apbalināties:1
- apbārstīties:1
- apbaušļoties:1
- apbēdinājums:1
- apbiedrēties:1
- apblandīties:1
- apblāzmojums:1
- acapmānēšana:1
- acapmānētājs:1
- acapmānīšana:1
- acapmānītājs:1
- adatterapija:1
- aeroterapija:1
- ainavapvalks:1
- Aivasedapura:1
- aizaplēsties:1
- aizaplēsties:2
- aizapogāties:1
- aizapvārsnis:1
- aizsapņoties:1
- aizštapēties:1
- aiztapšķināt:1
- Ajaparaskeve:1
- Akvapendente:1
- alfaterapija:1
- anaterapeize:1
- Andrapradeša:1
- anketaptauja:1
- Anurādhapura:1
- apakaļdūrieni:1
- apakaļtikšana:1
- apakšcentrāle:1
- apakšjēdziens:1
- apakškatalogs:1
- apakškomisija:1
- apakškomiteja:1
- apakškrekliņš:1
- apakšlindraks:1
- apakšnomnieks:1
- apakšuzņēmējs:1
- apakšuzņēmums:1
- apaļskulptūra:1
- apaļslīpēšana:1
- aparātatteice:1
- apbrucināties:1
- adiantpaparde:1
- Ailinglaplapa:1
- aizsargaploce:1
- aizsargpapīrs:1
- akcijkapitāls:1
- akvaplanēšana:1
- alkaptonūrija:1
- anapeiratisks:1
- antisteapsīns:1
- apakšdiapazons:1
- apakšlietotājs:1
- apakšprogramma:1
- apakšpulkvedis:1
- apakšvirsnieks:1
- apaļslīpmašīna:1
- apavrūpniecība:1
- apbiedrināties:1
- adaptabilitāte:1
- aerjonterapija:1
- aizapīkstēties:1
- aizknapināties:1
- aizsargaparāts:1
- aizsargapģērbs:1
- aizsargapskava:1
- aizsargapvalks:1
- aizslapstīties:1
- aktinoterapija:1
- alotetraploīds:1
- ampeloterapija:1
- apakškodinājums:1
- apakšstrāvojums:1
- apakšvirsraksts:1
- aerofotoaparāts:1
- aerojonterapija:1
- aerosolterapija:1
- aizaizapvārsnis:1
- aizčapstināties:1
- aizsargapkalums:1
- aizsargapmetnis:1
- alkālijterapija:1
- animaloterapija:1
- antigēnterapija:1
- apakšdirektorijs:1
- aparatūrpārbaude:1
- aparatūrpārraugs:1
- aparatūrsaderība:1
- abhidhammapitaka:1
- aerojonoterapija:1
- aeroterapeitisks:1
- aizsargpaplāksne:1
- apakšapgaismojums:1
- apakškonsistorija:1
- aerohidroterapija:1
- aeropjezoterapija:1
- aizsargaprīkojums:1
- amplipulsterapija:1
- apaļslīpējammašīna:1
- aparatūrneatkarīgs:1
- aizsargapbruņojums:1
- aizsargapstādījumi:1
- akcentapgaismojums:1
- aktinoterapeitisks:1
- ampeloterapeitisks:1
- aparātprogrammatūra:1
- aparatūrpārtraukums:1
- aerojonterapeitisks:1
- aerosolterapeitisks:1
- aizvietotājterapija:1
- apakšuzspridzinātājs:1
- amplipulsterapeitisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (46):
- (ap)dzīvojamā platība
- (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi
- (ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos)
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku)
- (ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi)
- (ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu)
- (ap)vārdot zobus (kādam)
- apkrist ap kaklu
- apvest ap stūri
- āži badās ap dūšu (kādam)
- cilpa savelkas (ap kādu)
- domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko)
- galva (ap)reibst
- grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi
- ir (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu
- ir (arī kļūst, metas) ap dūšu
- ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu)
- kā kraukļi ap maitu
- ķerties ap kaklu
- krist (arī mesties) ap kaklu
- krist ap kaklu
- laizās kā runcis ap krējuma podu
- lieta grozās (ap ko)
- mest cilpu ap kaklu
- mest cilpu kaklā, arī savilkt cilpu ap kaklu
- mesties (arī (ap)krist) ap kaklu
- mesties (arī krist) ap kaklu
- metas (arī kļūst, ir, retāk tiek) ap dūšu
- metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla
- metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla
- mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi
- nelabums apskrien ap sirdi
- nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi
- pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt)
- Šad ap!
- savilkt cilpu ap kaklu
- savilkt cilpu ap kaklu, arī mest cilpu kaklā
- sirds (biežāk dūša) (ap)šķebinās
- sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi
- sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi
- staigā kā kaķis ap karstu putru
- tinas kā apinis ap kārti
- tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu)
- vest ap stūri
- viegli ap sirdi
- zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm
Atrasts skaidrojumos (9999):
- alītis _Aliexpress_ mājaslapa.
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
- sapienti sat _burtiski_ "gudram (ar to) pietiek"; gudrais sapratīs.
- nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
- profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
- dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
- izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
- apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- vāze _Waze_ aplikācija.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
- C "Čarli" - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
- Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
- Ostjaku-Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- Japlish "japļu valoda", japāņu un angļu valodas sajaukums, ko lieto Japānā.
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
- raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
- testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
- ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
- magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
- brainwash "smadzeņu skalošana", ideoloģiska apstrāde.
- starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
- basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
- ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
- jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
- aizkaita (Aizturēts, apvaldīts) naids, (aizturētas, apvaldītas) dusmas.
- (sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
- ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
- ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei.
- (dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos.
- ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs.
- (sa)griezt (arī (sa)vīt, (sa)ritināt) gredzenā (iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
- griezt (arī sagriezt, (sa)vīt, (sa)ritināt) gredzenā (iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
- (sa)griezties (arī (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
- griezties (arī sagriezties, (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
- vīties (arī savīties, (sa)griezties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
- caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru.
- apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt.
- VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit").
- VIC (Narkozes aparāta) iekšējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs.
- (ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
- apsmieties (Ne)ļaut sevi apsmiet.
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- in octavo (papīra) astotdaļloksnes formātā.
- in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā.
- in folio (papīra) pusloksnes formātā.
- apgrantēt (Pavirši) apkaisīt ar granti.
- VC (Plaušu) vitālā kapacitāte.
- treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš.
- Oidipa komplekss (psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida) - bērna (it īpaši zēna) neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
- aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest.
- tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu).
- apguve [apgūšana]{s:416} , mācīšanās process
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- pelēkā sieva 1. sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā; 2. divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds.
- ferio 1. slēdzienu figūras 4. modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- garmons 10 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- Mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- Amenemhets I 12. dinastijas dibinātājs, valdīja ap 2000.-1969. g. p. m. ē.
- Amenemhets III 12. dinastijas faraons, valdīja ap 1850.-1800. g. p. m. ē.
- dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
- bruņinieku ordeņi, garīgie 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- vidējie 14 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- piecmārks 15 kapeikas.
- trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- publika 16.-18. gs. Neapoles vara 1, 3 un 4 tornezu monēta.
- sinfonia 17. un 18. gs. arī uvertīras apzīmējums.
- damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- parangons 18 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
- setečento 18. gs. apzīmējums itāliešu mākslā un literatūrā.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
- Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
- aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu“Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kasietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
- Kosmonautikas diena 1961. g. 12. aprīlis, pasaulē pirmais cilvēka lidojums kosmosā.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- festino 2. slēdzienu figūras 4. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
- Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
- laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
- divkāršcicero 24 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- dižie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; divkāršvidējie.
- divkāršvidējie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; dižie.
- Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha.
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- ferison 3. slēdzienu figūras 6. modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
- divkārštercija 32 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- fesapo 4. slēdzienu figūras 4. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- divkāršteksts 40 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- misāls 48 un 60 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- pērle 5 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- kodziki 8. gs. sarakstīta japāņu hronika, galvenais japāņu mitoloģijas avots.
- termidorieši 9. termidora apvērsuma ierosinātāji un līdzdalībnieki.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā.
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
- divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās.
- Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā.
- abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā.
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
- abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana").
- ābeļu lapu pasvilnis ābeļlapu māņkode ("Choreutis pariana").
- Choreutis pariana ābeļlapu māņkode.
- Psylla mali ābeļu lapblusiņa.
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā.
- Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- grāverieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
- sīļukalnieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" iedzīvotāji.
- zemgalieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji.
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm.
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā.
- Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum").
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā.
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā.
- dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi.
- cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm.
- āboliņlapa Āboliņa lapa.
- trijatnis Āboliņa lapa.
- četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
- Hoplocampa testudinea ābolu zāģlapsene.
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta.
- abrasdibens Abras apakšējā daļa.
- kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
- orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu.
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums.
- relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos).
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
- androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus.
- natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā.
- implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums.
- implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums.
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu.
- apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža.
- ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu.
- pretprātīgs Absurds, aplams.
- pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- mezopneimonijs Abu pleiras lapu savienojuma vieta pie plaušu vārtiem.
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- acs baltums acābola ārējais; blīvais apvalks.
- panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni.
- uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums.
- acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes.
- rokām taustāms acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums.
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
- oftalmogrāfija Acs aprakstošā anatomija.
- biomikroskopija acs apskate spraugas lampā
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana.
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
- fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops.
- oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu.
- entoptoskopija Acs iekšpuses un acs iekšējo ēnojumu apskate.
- fakocistīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
- kapsīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
- cistitomija Acs lēcas kapsulas incīzija; kapsulotomija.
- oftalmofantoms Acs modelis apmācībai.
- autorefraktometrija Acs optiskā stipruma mērīšana dioptrijās ar speciālu aparatūru.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām.
- acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā.
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
- gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai.
- oftalmiatrija Acu slimību terapija.
- skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ačinskieši Ačinskas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
- Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants.
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā.
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā.
- pielāgošanās Adaptācija.
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
- dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.
- hostadapteris Adapteris, kas pārsūta datus un instrukcijas starp diskešu vai diskdziņa kontrolieri un centrālo procesoru.
- līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā.
- adapteris Adapters.
- adaptris Adapters.
- PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni.
- dinamiskā maršrutēšana adaptīvā maršrutēšana.
- čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi.
- dermatogrāfija Ādas anatomisks apraksts.
- depilācija Ādas apmatojuma iznīcināšana.
- eritrēma Ādas apsārtums.
- alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes.
- bulans Ādas cepure ar ausu apsegiem.
- kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes).
- ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti.
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā.
- dziļā miliārija ādas krāsas papulas ap sviedru porām.
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2).
- mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
- skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija.
- dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā.
- kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas.
- kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana.
- špreijas Ādas plīsumi (papēžos).
- šreijas Ādas plīsumi (papēžos).
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī.
- ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai.
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu.
- irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
- irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
- epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem.
- tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija.
- omfalīts Ādas un zemādas audu iekaisums nabas apvidū.
- gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai.
- kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- adatmētelis Adatains apvalks, kažoks, piem., ezim.
- adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula.
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
- ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji.
- aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
- alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
- carnikavieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Carnikava" iedzīvotāji.
- eimurieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Eimuri" iedzīvotāji.
- ievinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Ieviņas" iedzīvotāji.
- jaunbērzinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Jaunbērziņi" iedzīvotāji.
- kamenieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Kamenes" iedzīvotāji.
- līdumnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- pļavziedieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Pļavziedi" iedzīvotāji.
- podnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Podnieki" iedzīvotāji.
- razvedcieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Razvedka" iedzīvotāji.
- sautinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Sautiņi" iedzīvotāji.
- sigulieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Siguļi" iedzīvotāji.
- slejieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Slejas" iedzīvotāji.
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji.
- baltezerieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Baltezers" iedzīvotāji.
- garkalnieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji.
- gaujieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
- jaunkūlieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkūlas" iedzīvotāji.
- kalngalieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Kalngale" iedzīvotāji.
- nagainieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Nagaiņi" iedzīvotāji.
- straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
- Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
- Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju.
- pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona.
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
- rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus.
- atadīties Adīt līdz apnikumam.
- dūrgals Adīta vai izšūta aproce, uzrocis; maucis (2).
- mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
- mupši Adītas aproces.
- purkši Adītas aproces.
- lapainis Adīts cimds ar lapveida adījuma rakstu.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- Rosa coriifolia ādlapainā roze.
- Saxifraga cortusifolia ādlapu akmeņlauzīte.
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2).
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2).
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
- ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem.
- marzs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts teritorālajiem apgabaliem.
- kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem.
- ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem.
- meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps.
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_).
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
- ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala.
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā.
- Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā.
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
- Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā.
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
- Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas.
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā).
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu.
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
- apraides adrese adrese, kas norāda, ka kadrs paredzēts visām aplūkojamā datoru tīkla stacijām.
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums.
- lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā.
- universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos.
- bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem.
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu.
- atmatošana Ādu apstrādes process: apmatojuma un epidermas (virsādas) atdalīšana no jēlādas.
- atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
- atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas.
- ādbrauķis Ādu apstrādes rīks.
- Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā.
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
- stereoskopiskā aplūkošana aeroainu stereopāra aplūkošana, izmantojot stereoskopisko efektu (redzi).
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības.
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos.
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei.
- aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai.
- deksapolkorts Aerosola veida medikaments, pretapdeguma līdzeklis.
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
- disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot.
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
- AIA Afganistānas Islāma apvienība.
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums).
- aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda.
- Agapanthus africans Āfrikas agapants.
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos.
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga.
- agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu.
- agapanthus Agapanti.
- Āfrikas agapants agapantu suga ("Agapanthus africans").
- austrumu agapants agapantu suga ("Agapanthus orientalis").
- Eryngium agavifolium agavjlapu zilpodze.
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
- Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants.
- Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums.
- eglūnieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Eglūna" iedzīvotāji.
- gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji.
- kamencieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
- kamincieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
- kapenieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji.
- kapinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji.
- misānieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" iedzīvotāji.
- salenieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
- salinieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
- spieķieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji.
- Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums.
- eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji.
- gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji.
- gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji.
- pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji.
- Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski.
- ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji.
- kreķelieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji.
- slostieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji.
- Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Somerseta Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglona" daļa.
- Agliunas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukuma variants.
- Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
- batarieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Batari" (tagad - "Botori") iedzīvotāji.
- Briuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants.
- Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- Azara Ukini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ezera Ukini" nosaukums latgaliski.
- Gorodoks Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukuma variants.
- Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski.
- Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums.
- kameņecieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
- Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski.
- Kapeņi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants.
- Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski.
- Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants.
- Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski.
- kundziniškieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziniški" iedzīvotāji.
- Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
- Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski.
- leitānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Leitāni" iedzīvotāji.
- Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
- Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
- Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski.
- livdānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" iedzīvotāji.
- Liudāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" nosaukuma variants.
- lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji.
- Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants.
- Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski.
- Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
- Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
- Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski.
- Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Meirieļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants.
- Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski.
- Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski.
- Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski.
- Repšas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
- Riepši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
- Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski.
- Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
- Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
- Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski.
- Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums.
- Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" nosaukuma variants.
- Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
- Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
- Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski.
- Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants.
- samarsetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Samarsets" iedzīvotāji.
- Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski.
- Zgajevski Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants.
- Sīnapūrs Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" nosaukuma variants.
- Mikāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" otrs nosaukums.
- Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants.
- skujānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
- skujieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
- somersetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" iedzīvotāji.
- Samarsets Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" nosaukums latgaliski.
- spīkānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji.
- Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski.
- starodvorieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorje" iedzīvotāji.
- Stasjkuni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Staskuni" nosaukuma variants.
- Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski.
- valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
- Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski.
- Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
- Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
- Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski.
- Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski.
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
- Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē.
- suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
- mehmendars Agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki.
- rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
- altins Agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15 gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām.
- liegums Agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu.
- ternarijs Agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā.
- papriešu Agrāk, papriekšu.
- vecpuse Agrākā dzīvesvieta un tās apkārtne.
- sviesta riteņi agrākos laikos - neapkalti riteņu loki.
- ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām.
- zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām.
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu.
- stāvs Agregāts (materiālu) spiedapstrādei.
- krāsns agregāts agregāts materiāla vai izstrādājuma apdedzināšanai.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
- papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu.
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem.
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
- ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga").
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai.
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma.
- kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu.
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes.
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints.
- citēt Aicināt ierasties sapulcē, tiesā.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
- Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
- Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms.
- Juglans ailanthifolia ailantlapu riekstkoks.
- Zībolda riekstkoks ailantlapu riekstkoks.
- rubrika Aile - divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
- apakšaile Aile, kas atrodas zemāk, lejpus (kā); apakšējā aile.
- koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas).
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata.
- ģeogrāfiskais apvalks ainavapvalks.
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots.
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
- ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē.
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā.
- silājieši Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Silāji" iedzīvotāji.
- Surču ciems Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Surčciems" nosaukuma variants.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- stereoapstrāde Ainu apstrāde, izmantojot stereoinstrumentus.
- apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt).
- apairēt Airēt apkārt.
- apairēties Airēties apkārt.
- copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta.
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas.
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
- acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints.
- macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints.
- jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- aitiņs aitu ganības, aploks.
- griešanās Aitu slimība, kas izpauzas, kā aitas riņķošana ap sevi.
- Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- dankerieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" iedzīvotāji.
- īvānieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Īvāni" iedzīvotāji.
- Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- krievciemieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" iedzīvotāji.
- kriškalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Kriškalni" iedzīvotāji.
- ķūdzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķūģi" iedzīvotāji.
- mālkalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji.
- spridzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Spridzēni" iedzīvotāji.
- aizkakle Aiz apkakles vai aiz apkaklēm.
- gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti.
- zvaikstīties Aiz slinkuma apkārt mētāties.
- veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
- Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli.
- aizlapojis Aizaudzis tā, ka ir nosegts ar lapām.
- opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
- trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām).
- spunde Aizbāznis (parasti mucai); tapa.
- purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa.
- kamstis Aizbāznis, tapa, spraudnis.
- ķimsis Aizbāznis, tapiņa.
- sprūdenis Aizbāznis; arī tapa.
- plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai.
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās.
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
- aizbedīt Aizbērt (kapu).
- vārstalas Aizbīdāmi vārti ar 3-4 apaļkoka kārtīm.
- aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
- apkabināt Aizcirst visapkārt (koku pirms ciršanas).
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
- ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs.
- sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu.
- sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu.
- aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes).
- kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu).
- aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis).
- pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu.
- sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus).
- knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties.
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
- magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto.
- aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai.
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
- aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts.
- pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi.
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
- suspekts Aizdomīgs; apšaubāms.
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
- pimelortopnoja Aizdusa aptaukošanās dēļ.
- dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
- saretēt Aizdzīt, aprētot.
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
- eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot.
- baskils Aizgrieznis logu vai durvju nostiprināšanai pie aplodas.
- vursuļot Aizgūtnēm, nesaprotami runāt.
- aprikties Aiziet aplam, apmaldīties.
- aizpluskāt Aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem.
- aizdiedelēt Aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt.
- aizklumzāt Aiziet, velkot kājas smagos apavos.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- kalvānieši Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji.
- Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski.
- aizkaplīt Aizkaplēt.
- aizkapslīt Aizkaplēt.
- pusaizkari Aizkari, kas nosedz tikai loga apakšējo pusi.
- aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam.
- aizlapot aizklāt ar lapām.
- Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
- plēsēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta apdzīvotās vietas "Plēsas" iedzīvotāji.
- Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji.
- daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji.
- pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji.
- jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji.
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
- dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
- rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji.
- bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
- koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji.
- podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji.
- Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
- buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji.
- pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji.
- pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji.
- Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji.
- pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums.
- pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji.
- silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji.
- altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji.
- Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums.
- piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
- Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants.
- alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji.
- Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji.
- oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji.
- pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Ašerādena Aizkraukles pagasta un apdzīvotās vietas (ciema) vāciskā nosaukuma latviskojums.
- ozosalēnieši Aizkrauklles novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
- norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
- gaitenis aizkulises; varas apliecinājums.
- pankreoterapija Aizkuņģa dziedzera audu lietošana terapijā.
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
- piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
- aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs).
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā.
- aizmuldīties Aizmaldīties, apmaldīties.
- izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
- kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu.
- aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu.
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos.
- forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- FITB Aizpildi veidlapu (angļu "fill in the blank").
- nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
- aizpogāties Aizpogāt sev (apģērbu, pogas).
- sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
- Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā.
- glietēt Aizpūst, appūst (ar smiltīm).
- Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji.
- ievadnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ievade" iedzīvotāji.
- kūdrenieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- pundiķnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Pundiki" iedzīvotāji.
- remesnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
- gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji.
- jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji.
- jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
- remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
- rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji.
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- kalvenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
- mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji.
- plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
- pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji.
- vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
- apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji.
- kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji.
- lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji.
- laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji.
- liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
- līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji.
- štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji.
- Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
- Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums.
- lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji.
- rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
- rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
- aizšņorēt Aizsaitēt (apavus).
- aizfantazēties Aizsapņoties.
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
- diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai.
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
- makstenīca Aizsargapvalks, maksts 1.
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
- kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem.
- ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu.
- disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm.
- fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem.
- garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem.
- aizkarīgs Aizskarošs, apvainojošs, aizvainojošs.
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
- apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt.
- dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- tangēt Aizskart; apvainot.
- narvestība Aizskārums, apvainojums.
- konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai.
- širmis Aizslietnis; aizsegs (ap gultu).
- iekūpināt Aizsmēķēt; apkvēpt.
- piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties.
- kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
- katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu.
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
- atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
- pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- uzsvīst Aizsvīst, nosvīst, aprasot.
- aiztapot Aiztaisīt, aizvērt, aizbāzt ar tapu.
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
- reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
- Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
- obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
- nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
- apvedināt Aizvest, aizvadīt apkārt.
- agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.).
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
- aizmīlināt Aizvilināt glāstot, apmīļojot.
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- nozveņģēt Aizziest, apziest ar mālu un ūdens maisījumu.
- rēstes Aizžogojums ap bīstamu vietu.
- rēstiņas Aizžogojums ap bīstamu vietu.
- OIC Ak tā, es saprotu (angļu "oh, I see"; īsziņās).
- griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva.
- aciņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
- actiņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas.
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
- hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis").
- Carduus acanthoides akantlapu dzelksnis.
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
- Akapulka Akapulko.
- akaropoze Akarapoze.
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
- grīvlāde Akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm.
- bluķis Akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās.
- Akasi Akaši - pilsēta Japānā ("Akashi").
- Akbars Akbars Lielais - Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplšināja impēriju.
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
- akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
- illācija Akciju cenas samaksa par aportu (akcionāra noguldījumu ne naudā, bet mantā).
- fondu emisija akciju kapitāla pieaugums kādā uzņēmumā, ieskaitot akciju kapitāla fondus vai sadalāmo peļņu.
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
- meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla.
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
- pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai.
- valsts akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder valstij.
- dalībnieku sapulce akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce.
- pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma.
- akcijkapitāls Akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentā statūti.
- akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā.
- apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš.
- ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce.
- koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās.
- grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus.
- fūzija Akciju sabiedrību saplūšana (apvienošanās) vai vienas akciju sabiedrības ieplūšana otrā.
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē.
- Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson").
- tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta.
- tiflektāzija Aklās zarnas patoloģiska izplešanās, paplašināšanas.
- Aklais ezers Aklezers Lapmežciema pagastā
- ableptisks Akls, apstulbis.
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
- akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
- Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri.
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras.
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
- hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli.
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
- robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
- piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
- kalvene Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
- kalviņa Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
- ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā.
- Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
- parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu.
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
- Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā.
- mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
- encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji.
- Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums.
- Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants.
- Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums.
- Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji.
- vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji.
- zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji.
- parahepatīts Aknu apaudu iekaisums.
- glisonīts Aknu fibrozās perivaskulārās kapsulas iekaisums.
- hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā).
- holangiektāzija Aknu izvadkanāla paplašināšanās.
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga.
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- hepatoterapija Aknu vai aknu ekstrakta lietošana terapijā.
- akorda prīma akorda apakšējā skaņa; pamatskaņa (1).
- pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa.
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
- pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā.
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu.
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints.
- Aksjonova Aksenova - apdzīvota vieta Šķeltovas pagastā.
- Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam.
- amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē.
- Aktava Aktau - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1964. g.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
- onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas.
- koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
- actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas.
- aktīvene Aktīvā apmācība.
- antirasisms Aktīva pretestība rasismam un arī pretdarbība neapzināta rasisma izpausmēm.
- antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm.
- ASP aktīvā servera lappuse (angļu "Active Server Page").
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
- neapzinātais Aktīvi psihiskie procesi, ko subjekts neapzinās.
- ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci.
- Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos.
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
- sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- miosīts Akūts vai hronisks muskuļu iekaisums, ko mēdz apzīmēt arī par muskuļu reimatismu.
- ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana.
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
- kņope Āķis apģērba aizdarei.
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
- Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus").
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots.
- Altamira Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
- Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos.
- Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
- grota Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
- grote Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
- alēni Alas zvēri: vilki, lapsas, lūši.
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā.
- Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
- Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs.
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
- recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī.
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
- Olina Alene - latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs.
- dealerģizācija Alergēna neitralizēšana vai inaktivēšana ar kādu terapeitisku līdzekli.
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
- trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā.
- imūnsupresija Alerģisko reakciju apslāpēšana, novēršana (angļu "immunosuppresion").
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta.
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
- hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus.
- dienas alga alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements.
- diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu.
- algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi).
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos.
- algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga.
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- Alīta Alītas apriņķis, atrodas Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
- obskurīns Alkaloīds, kas sastopams apdziru lakstos.
- homokapsaicīns Alkaloīds, ko iegūst no viengadīgās paprikas augļiem.
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
- selagīns Alkaloīds, ko satur indīgais augs apdzira.
- teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
- apklemsēt Alkatīgi aprīt, nosukāt.
- apvilnīt Alkatīgi un steidzīgi apēst.
- dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
- štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
- aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
- skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu.
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju.
- karbinoli Alkoholu (spirtu) apzīmējums.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- alksnaine Alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta.
- alkšņains Alkšņiem apaudzis, pieaudzis.
- elkšņots Alkšņiem apaudzis.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
- Clethra alnifolia alkšņlapu kletra.
- Amelanchier alnifolia alkšņlapu korinte.
- Micromeles alnifolia alkšņlapu mikromele.
- Psylla alni alkšņu lapblusiņa.
- Agelastica alni alkšņu zilais lapgrauzis.
- indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem.
- Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
- niksieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" iedzīvotāji.
- smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
- pilieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Ungurpils" iedzīvotāji.
- blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji.
- gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
- ozolieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
- paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji.
- dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji.
- karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji.
- rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji.
- rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
- maztālieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Maztāles" iedzīvotāji.
- Vecnikšas Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" nosaukuma variants.
- stābeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
- stābergieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
- stākenbeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
- stākenberģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
- traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
- Thesium alpinum Alpu linlape.
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
- jaunmājnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji.
- reģenieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Reģe" iedzīvotāji.
- tīreļnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
- anužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" ("Anužas") iedzīvotāji.
- balandnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Balande" iedzīvotāji.
- ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji.
- grāvernieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
- stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji.
- ziedlejnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedlejas" iedzīvotāji.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- udehu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas viena no ziemeļu apakšgrupas valodām.
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda).
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
- ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi.
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
- rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs.
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums.
- crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā.
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji.
- bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
- celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji.
- karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji.
- Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē.
- kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji.
- Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
- nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji.
- rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji.
- rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji.
- Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
- Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
- Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
- Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
- strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
- tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji.
- Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē.
- Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums.
- Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- annenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" iedzīvotāji.
- atenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
- atieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
- Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
- vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji.
- Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
- Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums.
- Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums.
- Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
- Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
- Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
- Zīmers Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeri" nosaukuma variants.
- veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
- veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
- vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji.
- ilzenieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzene" iedzīvotāji.
- Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums.
- jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
- bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji.
- Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants.
- Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
- Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
- garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji.
- Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants.
- jaunalūksnieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunalūksne" iedzīvotāji.
- kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji.
- Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants.
- Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums.
- Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants.
- Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants.
- Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē.
- vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji.
- Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums.
- Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē.
- jaunannenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunanna" iedzīvotāji.
- lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji.
- Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji.
- Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē.
- svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
- svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
- Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē.
- apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji.
- Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums.
- apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji.
- Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji.
- Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants.
- kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
- kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
- Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
- adamovieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
- Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums.
- Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums.
- aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji.
- Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
- Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums.
- Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums.
- demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji.
- kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
- kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji.
- liepenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
- liepnieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
- Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums.
- rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
- rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
- rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
- palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
- palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
- saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
- saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
- Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants.
- strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
- strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
- Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
- brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
- brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
- Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji.
- Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums.
- alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji.
- ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji.
- Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
- Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji.
- gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji.
- igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji.
- Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
- mālupieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
- Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji.
- Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji.
- lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji.
- Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums.
- mārkalnieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" iedzīvotāji.
- volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji.
- jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji.
- jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji.
- tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji.
- zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji.
- zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji.
- čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
- čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
- ficieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fiki" iedzīvotāji.
- Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums.
- kalnapededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
- kalnpededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
- kūdupieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdupe" iedzīvotāji.
- ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji.
- naumovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Naumova" iedzīvotāji.
- pededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji.
- stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji.
- Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums.
- Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
- korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji.
- mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji.
- veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji.
- Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
- zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
- Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē.
- Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji.
- Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- ziedieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziedi" iedzīvotāji.
- ziemerieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeris" iedzīvotāji.
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā.
- cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
- drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece.
- alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli.
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes.
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints.
- aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints.
- ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- aphanomyces Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints.
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
- anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns.
- phyllitis Aļņpapardes.
- skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium").
- Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
- zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu.
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- amata puisis amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli.
- darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā.
- amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
- kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības.
- drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji.
- araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji.
- billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji.
- rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji.
- krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji.
- ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji.
- laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji.
- merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji.
- briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji.
- ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji.
- pērkonieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoņi" iedzīvotāji.
- sērmūksēni Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" iedzīvotāji.
- Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums.
- Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums.
- bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji.
- ģiksēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
- ģiksieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
- leimanieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
- rencēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Rencēni" iedzīvotāji.
- Tālie Sīļi Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants.
- spārēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji.
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
- Rencēnu skola Amatas pagasta apdzīvotās vietas “Amatas skola” nosaukuma variants.
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
- mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana.
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); amats, cunfte.
- amats Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā.
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
- apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.).
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums.
- Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski.
- Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums.
- Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants.
- Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
- Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
- Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
- Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski.
- Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants.
- Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
- Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
- Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants.
- greizieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Greiži" iedzīvotāji.
- Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski.
- Zaporkas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums.
- stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
- stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
- Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants.
- Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski.
- škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji.
- Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski.
- Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski.
- Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
- Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
- Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants.
- Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
- Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski.
- Kondaunīki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnīki" nosaukuma variants.
- Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants.
- Skrebeli Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukuma variants.
- Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski.
- Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants.
- Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski.
- Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
- Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
- Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski.
- Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
- Zaborjes Ubadziški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants.
- Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā.
- pleoptika Ambliopijas terapijas metode.
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated").
- longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
- bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums.
- zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums.
- baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums.
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
- kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
- AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
- Larix laricina Amerikas lapegle.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Flioridas un Misisipi štatu.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints.
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
- ampulīts Ampulas iekaisums, piem., sēklvada paplašinājuma iekaisums.
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km.
- Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m.
- pinne Āmurs (tā galvas šaurākā daļa), ar ko kapina izkapti.
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
- ausbunds Anabaptistu garīgu dziesmu krājums, sastādāts 1971, bet sastopams vairs tikai 1583 izdevumā.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
- etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
- proktoskopija Anālās atveres un hemoroidālā apvidus endoskopija.
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
- priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
- izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma.
- luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
- mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu.
- kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem.
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
- videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā.
- stereomats Analogs sterofotogrammetrisks aparāts, kurā aeroainu steropāra apstrādes galvenie procesi ir automatizēti.
- signālu apstrāde analogsignāla vai diskrētā signāla apstrāde ar programmatūras vai speciālas programmaparatūras palīdzību.
- apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
- anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
- gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos.
- gastroenterostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un tukšo zarnu, apejot vārtnieku.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
- ancils Ancila laiks - laika posms aluvijā, aptuveni pirms 15000 līdz 9500 gadiem.
- agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
- Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- Andreapoļa Andreapole, pilsēta Krievijā.
- andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints.
- andreaeidae Andreju apakšklase.
- Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
- Ondrupinis Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants.
- Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
- Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums.
- bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
- Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants.
- Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums.
- golovanovcieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
- golovanovkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
- Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums.
- Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
- grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji.
- grizānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji.
- Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums.
- Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
- Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
- Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
- mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji.
- Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants.
- Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
- Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
- Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants.
- murānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- murēnieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski.
- Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants.
- Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants.
- Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants.
- stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
- strodieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
- užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji.
- Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
- vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji.
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
- zundieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" iedzīvotāji.
- Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
- Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
- Scytalopus magellanicus Andu tapakulo.
- grižankieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grižanka" iedzīvotāji.
- krauklieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
- Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Kromāni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants.
- Kromoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants.
- Kromuoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukums latgaliski.
- lipuškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji.
- mamonieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mamoni" iedzīvotāji.
- murānieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- murēnieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- rešetnieki Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Rešetnieki" iedzīvotāji.
- ruduškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ruduški" iedzīvotāji.
- slobodieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
- Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
- Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Zigmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukuma variants.
- Zygmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukums latgaliski.
- perifēriskā aneirisma aneirisma, kas aptver artēriju no visām pusēm.
- varikozā aneirisma aneirisma, kuras maiss savieno artēriju un blakus esošu, parasti paplašinātu vēnu.
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
- vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu.
- reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum.
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
- farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem.
- hipertrofiskā angioma angioma, kas sastāv no kapilāriem ar hiperplastisku endotēliju.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā.
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
- common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti.
- georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- komoners Anglijas parlamenta apakšnama loceklis.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās.
- Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
- anglofilija Anglijas, angļu, visa angliskā apjūsmošana.
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas.
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm).
- limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce.
- nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai.
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- lake Angļu vietvārdu priekšā apzīmē ezeru.
- anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu.
- Kāpzemes anizodonteja anizodonteju suga ("Anisodontea capensis").
- ankēte Anketa - aptaujas lapa.
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
- fibrozā ankiloze ankiloze no fibrozu audu savairošanas ap locītavu vai locītavā.
- ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma.
- Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā.
- Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums.
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
- asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu.
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā.
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
- epistilijs Antablementa apakšējā daļa.
- arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa.
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
- teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes.
- hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila.
- humulons Antibiotiska viela apiņos.
- albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā.
- žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās.
- antisteapsīns Antiferments, kas kavē steapsīna darbību.
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
- koktoantigēns Antigēns, ko modificē siltumterapija.
- antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā.
- pteroma Antīkā arhitektūrā apeja jeb telpa starp tempļa cellu un ārējo kolonnu rindu.
- hipotrachēlijs Antīkā arhitektūrā kolonnas kakla apakšdaļa.
- sistils Antīkā arhitektūrā kolonu kārtojums, novietojot kolonas 2 apakšējo diametru attālumā citu no citas, mērot starp kolonu asīm.
- fornix Antīkā arhitektūrā veco, vienkāršo triumfa loku apzīmējums.
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
- logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi.
- kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols.
- epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums).
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots.
- anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
- antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās.
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
- sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija.
- brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
- brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
- Anuradapūra Anurādhapura, pilsēta Šrilankā.
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū.
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
- partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis.
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
- stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
- ķuilmetes Ap kāju aptīts lakats zeķes vietā.
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- kakla lakats ap kaklu sienams lakats.
- plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām.
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
- halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
- vijoklis Ap mietu aptinušies stādi.
- pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei.
- rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta; aproce (2).
- rotācijas galds ap vertikālu asi griežams galds.
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
- puškārtiņ ap vidu.
- vidusjosta Ap vidukli apjožama josta.
- vidussiksna Ap vidukli apjožama siksna.
- parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze.
- apagoģisks Apagoģisks pierādījums - formālajā loģikā - netiešs pierādījums, kad secinājumu par kādas tēzes pareizību izdara, apgāžot tai pretrunīgu tēzi.
- apekle Apakle, apkakle.
- apuž Apakš, apakša; zem.
- apš Apakš; zem, apakšā.
- spraices apakšā paliktas stutes.
- apuža Apakša; apakšējā daļa (priekšmetam); apakšējā puse.
- iuzys apakšbikses.
- poslovas apakšbikses.
- snōtine apakšbrunči.
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- stuļpe apakšdelma kauls.
- pusdilbs apakšdelma vidusdaļa.
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm).
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa.
- apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
- testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā.
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma.
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne.
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda.
- iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- apužgals Apakšējais gals, apakšējā daļa.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- apakšpols apakšējais pols, piemēram, nierei, kādam veidojumam.
- sub Apakšējais, apakšā, zem.
- apuškijais Apakšējais, apakšējs.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru.
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
- Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m.
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu.
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā.
- Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā.
- apukšas krekls apakškrekls.
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības.
- uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā.
- Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos.
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
- Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m.
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā.
- Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā.
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā.
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā.
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m.
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā.
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā.
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m.
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m.
- magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu.
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls.
- dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses.
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku.
- pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā).
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi.
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus.
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV, augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos, kur pāriet Alegeinu kalnos, viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
- apalusks Apalisks, apaļīgs.
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- ruļļaste Apaļa aste, arī tāds, kam ir apaļa aste.
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
- runte apaļa grope, rante.
- gaityns apaļa josta.
- flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei.
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
- rubulis apaļa medaļa.
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
- rata cepure apaļa platmale; ratenīca, ratene.
- puķu riņķis apaļa puķu dobe.
- rundulēts apaļa puķu dobe.
- Phyteuma orbiculare apaļā septiņvīre.
- Symphoricarpos orbiculatus apaļā sniegoga.
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
- adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei.
- glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
- Neogobius melanostomus apaļais jūrasgrundulis.
- būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā.
- garais sortiments apaļais kokmateriāls, kas ir garāks par 6 metriem.
- Omophron limbatum apaļais resnulis.
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
- pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis.
- horejas ķermenītis apaļi hialīna veidojumi svītrainā ķermeņa asinsvadu apvalkos horejā.
- čabatas Apaļi sniega apavi.
- rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1).
- saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā.
- Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
- resnie kokmateriāli apaļie kokmateriāli, kuru tievgala caurmērs ir lielāks par 25 cm.
- čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks.
- rācenīgs apaļīgs, rācenim līdzīgs.
- kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m.
- Geranium rotundifolium apaļlapainā gandrene.
- Bupleurum rotundifolium apaļlapu bupleire.
- Calliergon trifarium apaļlapu dumbrene.
- Celastrus orbiculatus apaļlapu kokžņaudzējs.
- Bellis rotundifolia apaļlapu mārpuķīte.
- Pellaea rotundifolia apaļlapu pelleja.
- Peromia rotundifolia apaļlapu peperomija.
- dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- Campanula rotundifolia apaļlapu pulkstenīte.
- raskrētiņa apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- apaļā rasene apaļlapu rasene.
- Drosera rotundifolia apaļlapu rasene.
- Bryum cyclophyllum apaļlapu samtīte.
- Batrachium circinatum apaļlapu ūdensgundega.
- Ranunculus circinatus apaļlapu ūdensgundegas "Batrachium circinatum" nosaukuma sinonīms.
- ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu.
- pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia").
- Pyrola rotundifolia apaļlapu ziemciete.
- nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones").
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā.
- apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā.
- apaļo kokmateriālu glabāšana ūdenī apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana, iegremdējot tos ūdenī.
- spīkulas Apaļo tārpu vīrišķā dzimumaparāta daļas.
- apalot Apaļot, darīt apaļu.
- milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
- pilnplastika Apaļskulptūra - skulptūra, ko apstrādā un apskata no visām pusēm, izņemot pamatni.
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
- rullīgs apaļš (un veselīgs).
- kamols apaļš (vielas, masas u. tml.) veidojums, pika.
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes.
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe.
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
- bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš.
- rundulis apaļš tornis.
- pupķins apaļš uzgalis.
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
- kūkans apaļš vai garens tortveidīgs, slāņains cepums.
- bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā.
- vēders kā bumba apaļš vēders.
- pumpiņa apaļš vienkoča trauks.
- runtulis apaļš vīstoklis.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
- ceru krōsne apaļu akmeņu krāsns pirtī.
- gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam.
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām.
- parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- parastā apaļvācelīte apaļvācelīšu suga ("Aphanorhegma patens").
- aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
- Jungermannia sphaerocarpa apaļvācelītes jungermannija.
- Carex globularis apaļvārpu grīslis.
- meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
- mēraparāts aparāts (kā) mērīšanai.
- heiloangioskops Aparāts (mikroskops) kapilārās asinsrites novērošanai lūpā.
- oftalmofundoskops Aparāts acs dibena apskatei.
- prizmatiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei ar prizmu.
- skiaskopiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei retinoskopijas ceļā.
- fototransformators Aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu.
- kobaltlielgabals Aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co.
- sfigmomanometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
- oksimetrs aparāts asins hemoglobīna skābekļa koncentrācijas pakāpes mērīšanai.
- oksigenators Aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa.
- laterna magica aparāts att. projicēšanai, izgudrots, domājams, 17. gs.
- ortokinometrs Aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai.
- bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
- klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām.
- diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
- ekstrahēšanas aparāts aparāts ekstrakcijai ar gāzēm vai šķidrumiem.
- Vilsona kamera aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
- deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti.
- psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem.
- gamma defektoskops aparāts gamma defektoskopijas veikšanai.
- mikrorespirometrs Aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā.
- mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai.
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
- homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
- pelagoskops Aparāts jūras dibena aplūkošanai.
- perimetrs Aparāts kāda orgāna vai veidojuma apkārtmēra mērīšanai.
- petehiometrs Aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas.
- kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
- kinokamera aparāts kinofilmu uzņemšanai.
- mikseris aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem; miksēšanas iekārta.
- korelometrs Aparāts korelācijas koeficienta automātiskai aprēķināšanai.
- odometrs aparāts kuģa noietā attāluma noteikšanai.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- sienamaparāts aparāts linu vai labības kūlīšu sasiešanai uz lauka.
- retorte Aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
- saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā.
- kompass aparāts nogāžu un slāņu kritumu leņķu noteikšanai.
- apertometrs Aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai.
- onkometrs Aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai.
- denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai.
- dazimetrs Aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot.
- moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
- kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai.
- katoptroskops Aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli).
- radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs, radioaparāts.
- keratoiridoskops Aparāts radzenes un varavīksnenes apskatei.
- tītavas Aparāts ruļļu papīra uztīšanai.
- fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai.
- diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
- stāvlaika skaitītājs aparāts spēkratu novietošanas laika fiksēšanai.
- kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu).
- sinoptofors aparāts šķielēšanas ārstēšanai.
- acidobutirometrs Aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi.
- telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti.
- telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
- skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā.
- tahimetrs aparāts ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
- mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
- tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators).
- galvanometrs aparāts vāju elektrisko strāvu (līdz pat 10^-13^ A), spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
- otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
- inkubators Aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem.
- siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu.
- dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk.
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
- adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni.
- projektors aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus; projekcijas aparāts.
- filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās.
- selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem.
- hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības.
- odogrāfs aparāts, kas automātiski iezīmē kartē kuģa kursu, izmantojot žirokompasa un lagas rādījumus.
- Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni).
- brīnumaparāts Aparāts, kas izraisa apbrīnu.
- laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- soļu skaitītājs aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
- faksimila aparāts aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
- viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu.
- sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā.
- reogrāfs Aparāts, kas reģistrē asinsvadu un kapilāru pildījumu ar asinīm.
- ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās.
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi.
- spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai.
- radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
- radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
- melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns.
- karotāžas stacija aparātu komplekts karotāžas mērījumiem.
- uzlādes aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts akumulatora bateriju uzlādēšanai un uzlādes parametru mērīšanai.
- izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
- reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
- hardware Aparatūra datortehnikā, kur par aparatūru tiek uzskatīts viss, kas nav programmatūra un disketes.
- meteoroloģiskais pavadonis aparatūra kosmosā, ar kuras palīdzību iegūst datus par atmosfēras globālo stāvokli.
- automātiskā atbilde aparatūra un programmas, kas nodrošina izsauktā termināļa automātisku atbildi uz izsaukuma signālu.
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas.
- vide aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts.
- multivides jaunināšanas aprīkojums aparatūra un programmatūra, kas ļauj pārveidot standarta personālo datoru multivides personālajā datorā.
- videoaparatūra aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
- vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu.
- mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti.
- aparatūras apraksts aparatūras elektrisko un elektronisko komponentu, to savienojumu un uzvedības apraksts kādā no formālajām valodām.
- disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā.
- aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem.
- testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu.
- datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā.
- multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē.
- arhitektoniskā projektēšana aparatūras un programmatūras komponentu un to saskarņu noteikšana datoru sistēmas struktūras izstrādāšanai.
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
- interneta telefonija aparatūras un programmatūras kopums, kas ļauj datora lietotājam izmantot internetu kā pārraides vidi telefona izsaukumiem.
- videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
- interaktīvā ciparu videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma, kas veic diskrētās video- un audioinformācijas saspiešanu tās tālākai izmantošanai personālajos datoros.
- spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
- darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai.
- pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
- uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai.
- operacionālā vide aparatūras, programmatūras un datu kopums, kas nepieciešams datora funkcionēšanai.
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
- vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
- pieprasījums IRQ aparatūrpārtraukuma pieprasījums.
- aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai.
- apērst Apārdīt, atārdīt visapkārt.
- slāģis apārnis.
- smūkls apātisks, noraizējies, nokārtu degunu.
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
- kosains Apaudzis ar kosu, apklāts ar sausu zāli.
- alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija.
- alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās.
- sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu.
- apņemt vēršus apaugļoties (par govīm).
- pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm).
- apņemt āžus apaugļoties (par kazām).
- aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem).
- apaugļošanās procents apaugļoto dzīvnieku procentuāla attiecība pret visu lecināto dzīvnieku skaitu.
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
- saserot apaugt ar sariem.
- nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām.
- aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks.
- pašmaklis Apaušu apakšējā aukla.
- pabārde Apaušu apakšējā daļa.
- pabārzda Apaušu apakšējā daļa.
- pabārzde Apaušu apakšējā daļa.
- pažokle Apaušu apakšējā daļa.
- appurņi Apaušu daļa ap zirga purnu.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
- uzauties Apaut sev kājas; apauties (1).
- samaukties apaut, savilkt.
- kāja Apauti apavi.
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem.
- tupule Apavs ar koka zoli un virsu bez kapes.
- kape Apavu cietā daļa virs papēža.
- zadnieks Apavu klape.
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
- apzete Apavu papēdis.
- naboika Apavu papēža pasitnis.
- purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals.
- iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā.
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu.
- Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā.
- apkreikt Apbārstīt, visapkārt kaut ko izkaisīt.
- apmādīt Apbāzt, apspraust.
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
- darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas.
- sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- aizvadīt (arī pavadīt) pēdējā gaitā apbedīt mirušo.
- saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus).
- guldīt zemes klēpī apbedīt, apglabāt.
- atdot zemei (arī zemes klēpim) apbedīt, apglabāt.
- apguldīt Apbedīt, apglabāt.
- guldināt Apbedīt, apglabāt.
- guldīt Apbedīt, apglabāt.
- pabest Apbedīt, apglabāt.
- ramdīt Apbedīt, apglabāt.
- vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt (2.2).
- pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā.
- dabūt zem (arī apakš) zemes apbedīt.
- bedājs Apbedītājs; kapracis.
- pieglabāt Apbedot aizņemt ar kapa vietām (kapsētu).
- bērot Apbērēt, apglabāt.
- novētīt Apbērt, apkaisīt (vējā).
- nosipināt Apbērt, apkaisīt.
- apspaļēt Apbērt, aplipt ar spaļiem.
- apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt).
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
- apmaukt Apbraukt (apkārt).
- apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi.
- apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
- apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu.
- apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi.
- apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi.
- apdīvājums Apbrīna, apbrīnošana.
- apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
- kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis.
- sažulnīt apbružāt, sakošļāt.
- māžot Apburt, apvārdot.
- špinkšļi Apburtas, apvārdotas lietas.
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
- Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
- perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras.
- slēgtā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji bloķējot.
- vaļējā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji nebloķējot.
- privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai.
- padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
- padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
- pārbraukties Apceļot, apbraukāt.
- apklaiņāt Apceļot, apstaigāt (visapkārt).
- applāt Apceļot, apstaigāt, izstaigāt.
- apgruzdināt Apcepināt, apbrūnināt.
- sačurināt apcept tik stipri, ka izplūst daudz tauku.
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
- apmeklēšana apciemošana
- sastaigāties apciemot vienam otru.
- apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
- apviesēt Apciemot, apmeklēt.
- aplūkot Apciemot, apraudzīt.
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
- sašņorēt apcietināt
- būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās apcietināt, arestēt
- nogādāt drošā vietā apcietināt, arestēt.
- sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
- likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
- iebāzt cietumā apcietināt; notiesāt.
- jemt ciet apcietināt.
- ņemt ciet apcietināt.
- saņemt ciet apcietināt.
- kaniks apcirknis klētī.
- apkņapāt Apcirst, apdarināt (parasti zarus).
- apšķibot Apcirst, apšķibināt.
- apdriksnāt Apcirst, aptēst.
- kantēt Apcirst, aptēst.
- appižāt Apčurāt, apsmulēt.
- appižāties Apčurāties, aptaisīties.
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
- apcirtums Apdare; apstrādes ar cirvi rezultāts.
- apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā.
- apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.).
- skulbīties apdarināt (ar cirvi).
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
- iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai.
- aprūķēt Apdarīt, aprūpēt.
- apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
- aploks Apdārzs (ap Mēnesi).
- velša Apdāvināšana, apdāvinājums.
- pabalvāt Apdāvināt, apbalvot.
- apderināt Apdāvināt, apveltīt, izrotāt.
- apdalīt Apdāvināt, apveltīt, sadalīt.
- balvēt Apdāvināt, apveltīt; pacienāt, pamielot.
- balvāt Apdāvināt, apveltīt.
- reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē.
- aptrepēt Apdēdēt, apdrupt.
- aptrenēt Apdēdēt, apirt.
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa.
- apzilināt Apdedzināt visapkārt.
- dedzinātie kaļķi apdedzinātie kaļķi.
- nedzēstie kaļķi apdedzinātie kaļķi.
- neveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi apdedzinātie kaļķi.
- glazēšana ar iemērkšanu apdedzinātu keramikas izstrādājumu iemērc glazūras suspensijā.
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
- 1. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgs ādas apsārtums, pietūkums, sāpes.
- apdilināt Apdeldēt, apdilt.
- nosēdināt Apdēstīt, apstādīt.
- apdaidzīt Apdiegt, piediegt visapkārt.
- applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
- apgudrēt Apdomāt, apgudrot.
- apprātot Apdomāt, apprātot (kādu lietu) (mazliet pa jokam).
- nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- zintēt Apdomāt, apsvērt.
- nodabīgs Apdomīgs, apcerīgs, nopietns, sevī iegrimis.
- ieskatīgs Apdomīgs, sapratīgs.
- sadraudēt apdraudēt.
- Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā.
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
- Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.).
- apdreivēt Apdrāzt, apdreijāt.
- apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1).
- apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandojis (1).
- apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam).
- apdrikšt Apdriskāties, apdilt.
- apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt.
- apskaris Apdriskāts, apskrandis.
- prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā.
- apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai.
- anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai.
- apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra.
- kaskadieris Apdrošināšanas aģents (sākotnēji tikai kasko apdrošinājumu).
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
- apdrošināšanas prēmija apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
- apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
- memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas.
- aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
- aģents Apdrošināšanas starpnieks — juridiska vai fiziska persona, kas konsultē klientus un pārdod apdrošināšanas polises.
- pārapdrošināt Apdrošināt apdrošinātāju jeb pārdalīt un izlīdzināt apdrošināmos riskus.
- apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.
- apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- pārapdrošinātājs Apdrošinātājs, kas uzņemas cita apdrošinātāja risku vai tā daļu.
- depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- apdrakāt Apdrupināt visapkārt.
- apdrunēt Apdrupt, apdēdēt.
- stulbināt Apdullināt, nogurdināt, samulsināt, apmulsināt.
- apmauts Apdullināts, apstulbis, pārsteigts.
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
- dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks.
- apzveibt Apdult, apreibt.
- holesterīna katarakta apduļķojums, kurā ir holesterīna kristāli.
- apsvēpēšana Apdūmošana, apkvēpināšana, lai pasargātu no saslimšanas.
- dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
- apsvēpēties Apdūmoties, apkvēpināties.
- apkvēpis Apdūmots; apsvēpis.
- gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu.
- Huperzia selago apdzira.
- apjumdīt Apdzīt, aptrenkt apkārt kaut kam.
- apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi.
- orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes.
- Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē.
- Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā.
- Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī.
- Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā.
- Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.).
- Ahoa apdzīvota vieta (_Ahoa_), Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_ Klusajā okeānā.
- Bredforda apdzīvota vieta ("Bradford") ASV, Ņūhempšīras štatā.
- Mežezers apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Aiviekstes pagastā.
- Reģi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alsungas novadā.
- Silaktis Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Īslīči Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Urga apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Braslavas pagastā.
- Amatas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
- Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā.
- Aizvīķi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi.
- Kraujas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Gārsenes pagastā.
- Iļģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Grobiņas pagastā.
- Īles sanatorija apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Īles pagastā.
- Stirnas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Īles pagastā.
- Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Aleksandrova Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Skangaļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Liepas pagastā.
- Skaļupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Līgatnes pagastā.
- Katvari Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novadā 9 km no Limbažiem.
- Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- Istra Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novadā 48 km no Ludzas.
- Ezersala apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Lielmēmele apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mazzalves pagastā.
- Garoza apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mežotnes pagastā.
- Aizupes Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Veczosna Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Internātskola Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rudbāržu pagastā.
- Stīveri Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Siguldas novada Allažu pagastā.
- Ziedugravas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Skrīveru pagastā.
- Vīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Staiceles pagastā.
- Veģi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Laucienes pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Kāķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
- Mežmalieši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tērvetes pagastā.
- Ceplīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tīnūžu pagastā.
- Ķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
- Rauda apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
- Greiveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Landze Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Apsaujas apdzīvota vieta (atpūtas bāze) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Rozališki apdzīvota vieta (bijusī pils) Vecsalienas pagastā.
- Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā.
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
- Everti apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Ogres novada Lēdmanes pagastā.
- Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā.
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji.
- Sepene apdzīvota vieta (izzudusi) Embūtes pagastā.
- lauku sētu kopa apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- lauku centrs apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu.
- Babīte Apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu.
- Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
- Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
- Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē.
- Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
- Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas.
- Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
- Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
- Upesciems apdzīvota vieta (lielciems) Garkalnes pagastā.
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs.
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
- Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas.
- Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras.
- Ezernieki apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 50 km no Krāslavas, pagasta centrs.
- Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
- Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
- Valdlauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā.
- Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem.
- Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs.
- Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunmārupe apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Mārupes pagastā, 12 km no Rīgas.
- Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
- Tīraine apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā 8 km no Rīgas.
- Krauja apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā.
- Lociki apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā.
- Kalni apdzīvota vieta (lielciems) Nīgrandes pagastā.
- Rembate apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ķeguma novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā, t. sk. 2002.-2009. Ogres rajona Ķeguma novadā) 15 km no Ogres, pagasta administratīvais centrs.
- Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs.
- Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
- Mucenieki apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu pagastā, 0,5 km no Rīgas apvedceļa.
- Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde".
- Svētciems apdzīvota vieta (lielciems) Salacgrīvas pagastā.
- Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas.
- Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
- Zvejniekciems apdzīvota vieta (lielciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā 5 km no Saulkrastiem.
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
- Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
- Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
- Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs.
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža.
- Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
- Kroņauce apdzīvota vieta (lielciems) Tērvetes pagastā.
- Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs.
- Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
- Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
- Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema.
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
- Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs.
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
- Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā.
- Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā.
- Misa apdzīvota vieta (lielciems) Vecumnieku pagastā.
- Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs.
- Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs.
- Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs.
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma.
- Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā.
- Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā.
- Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā.
- Dankeri apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
- Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
- Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
- Maiļupsala apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
- Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs.
- Draudavas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Ezerkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Juči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Papardes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā.
- Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
- Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā.
- Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Biķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Jauči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Pinkas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Pučiņas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Purviņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Klidziņa apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā.
- Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Zalves pagastā.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Aizkraukles stacija apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā.
- Spriņģi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkreukles novada Kokneses pagastā.
- Ievade apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Ķibji apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Kriepaste apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Meti apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Mežaraupi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Smeķerstāni apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Striki apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Susēja apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Tuņķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Valdaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Vilkupe apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Nikšas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
- Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
- Stābeģi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
- Vecdreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
- Grāveri apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā.
- Ziedlejas apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā.
- Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Klimentine apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Reinas apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Rencēni apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Spāre apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Venči apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Stankeviči apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
- Vecokra apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
- Ruduški apdzīvota vieta (mazciems) Andzeļu pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā.
- Vējiņi apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā.
- Ādams Apdzīvota vieta (mazciems) Apes novada Trapenes pagastā.
- Uskalni apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ārlavas pagastā.
- Viduči apdzīvota vieta (mazciems) Aronas pagastā.
- Vienības apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā.
- Vilkaiši apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā.
- Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā.
- Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
- Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā.
- Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā.
- Kotlova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
- Kožurki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
- Silagaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
- Teležnīki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
- Punduri apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā.
- Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā.
- Sūnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Bārtas pagastā.
- Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā.
- Brencēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
- Tupiešēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
- Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Beļavas pagastā.
- Vecmiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā.
- Vecsniķere apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā.
- Jaunburtnieku skola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā.
- Vākšēni apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā.
- Sola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzpils pagastā.
- Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari.
- Linde apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā.
- Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Brunavas pagastā.
- Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
- Medne apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
- Rociņas apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
- Briedupes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
- Pidriķis apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
- Taubes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
- Laveri apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā.
- Mežgarciems apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā.
- Iecēni apdzīvota vieta (mazciems) Cenu pagastā.
- Korģeļciems apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
- Marijonka apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
- Rēzes apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
- Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
- Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Bumbi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Pēterēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
- Obuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
- Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
- Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
- Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
- Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
- Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Bundes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Pielekši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Drapmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Māļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā.
- Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
- Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
- Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
- Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Augstlīči apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
- Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
- Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Brocenmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā.
- Lielciecere apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā.
- Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cīravas pagastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (mazciems) Codes pagastā.
- Kumbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā.
- Stirbļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā.
- Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas.
- Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes.
- Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
- Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
- Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
- Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
- Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā.
- Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā.
- Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
- Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
- Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā.
- Ķelderi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā.
- Mazbrenguļi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā.
- Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā; Zebras muiža.
- Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
- Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
- Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
- Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
- Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
- Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Mīlakšas apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā.
- Tulči apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (mazciems) Druvienas pagastā.
- Svenči apdzīvota vieta (mazciems) Dubnas pagastā.
- Ildzere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
- Šlītere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
- Valpene apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
- Slamsti apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā.
- Šuķene apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā.
- Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā.
- Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā.
- Kopupļaides apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
- Kraujeļmi apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
- Kraujveideres apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
- Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
- Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
- Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
- Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža.
- Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
- Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
- Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
- Katrīna apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā.
- Ruģēni apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā.
- Lielsatiķi apdzīvota vieta (mazciems) Gaiķu pagastā.
- Sunīši apdzīvota vieta (mazciems) Garkalnes pagastā.
- Indāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
- Jakāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
- Rūdupe apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
- Zīlēni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
- Kradzes apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
- Mazgavieze apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
- Gaviezes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
- Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā.
- Dāma apdzīvota vieta (mazciems) Gramzdas pagastā.
- Grobiņa apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Rolava apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Vītiņi apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi.
- Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Kraujas apdzīvota vieta (mazciems) Ģibuļu pagastā.
- Vanči apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas pagastā.
- Viesulēni apdzīvota vieta (mazciems) Inčukalna pagastā.
- Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas.
- Cepurnieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
- Moroza apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
- Roznieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
- Briņģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Čolēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Grinēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Kušļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Naurēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Spietēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Tūļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Ūdrēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Ipiķu skola apdzīvota vieta (mazciems) Ipiķu pagastā.
- Kreiči apdzīvota vieta (mazciems) Isnaudas pagastā.
- Konecpole apdzīvota vieta (mazciems) Istras pagastā.
- Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā.
- Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Struteles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Strutele apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Veclauki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā.
- Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā.
- Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā.
- Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Jēņi apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā.
- Ķeiži apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā.
- Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Jumpravas pagastā.
- Kapūņi apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā.
- Virdzes apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā.
- Gropiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Maisēļi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Māli apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Muilēni apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Zilaiskalns apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Meiri apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā.
- Upesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā.
- Kalīši apdzīvota vieta (mazciems) Kalkūnes pagastā.
- Kaļķis apdzīvota vieta (mazciems) Kalnciema pagastā.
- Krusāta apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā.
- Rudbāržu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā.
- Griepciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Kurzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Līgciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Mazrūmene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Mustene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Līgas dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Rēzesciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Šķērsciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Tapilciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Valtermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Katvaru pagastā.
- Iemetēji apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
- Ķiguļi apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
- Sapas apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
- Kannenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Tebras apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Vāģkalns apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Vecpils apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Ziemciems apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu.
- Čulkstēni apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Ilgciems apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Skaistlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Sturti apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Zemlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Mujāni apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Rieviņas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Sprīdīši apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Tarnīsas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Tilgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Kaplava apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Lipši apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Upeslīči apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Urgas apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Ūsiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Sīkrags apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā.
- Uši apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā.
- Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Armaņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Brasla apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā.
- Vētras apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā.
- Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Krimūnu pagastā.
- Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Lopdārzi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Mežākas apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Sankaļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Brēdiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Indriķēni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Ķikuri apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Kondrāti apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Lauki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Sūnu Paleja apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Ribāki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Speldziņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Stukuli apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Vāglāni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Veseļi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Vērdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kurmenes pagastā.
- Tomes zivjaudzētava apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Tomes pagastā.
- Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija.
- Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
- Mellupi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas pagastā.
- Unguriņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķoņu pagastā.
- Čaukciems apdzīvota vieta (mazciems) Lapmežciema pagastā.
- Starodvorišķi apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā.
- Volodina apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā.
- Mazdzērve apdzīvota vieta (mazciems) Lažas pagastā.
- Bricēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Mizas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Rītarasas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Rozītes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tīrumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tropmači apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tutiķi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Vālodzes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa.
- Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā.
- Stradi apdzīvota vieta (mazciems) Leimaņu pagastā.
- Krivanda apdzīvota vieta (mazciems) Līdumnieku pagastā.
- Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā.
- Ražotāji apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā.
- Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā.
- Senči apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
- Svētiņi apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
- Liepasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā.
- Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā.
- Kumpāni apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Ķurmrags apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Lembuži apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Mežciems apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
- Kravažas apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
- Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
- Vēķi apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
- Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
- Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
- Jaunušāni apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Liepziedi apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Ribaki apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Rimši apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs.
- Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals".
- Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā.
- Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Litenes pagastā.
- Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Zaļā Pļava apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Meža Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Ceļa Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Lielustes apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā.
- Degļova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Ārmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā.
- Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
- Dambīši apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā.
- Piekalnes apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā.
- Kārsavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā.
- Naglāni apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā.
- Zibla apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā.
- Vite apdzīvota vieta (mazciems) Mālpils pagastā.
- Volkova apdzīvota vieta (mazciems) Mārkalnes pagastā.
- Mārsnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
- Sīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
- Sīmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
- Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Remesi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Parkmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
- Tīši apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
- Unguri apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
- Krasti apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā.
- Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā.
- Vecmēmele apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā.
- Kščeva apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā.
- Vanagiški apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā.
- Ievkalni apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā.
- Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā.
- Latvīšu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā.
- Krīvu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Mētrienas pagastā.
- Gobiņas apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
- Gromalti apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
- Leišusils apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
- Taurupe apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
- Griudinīši apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā.
- Mežmala apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā.
- Bārbaļi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
- Boles apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
- Darvinieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
- Inčārnieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
- Kanči apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
- Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
- Mirķi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
- Nurmi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
- Tēcēni apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
- Neretaslauki apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā.
- Svajāni apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā.
- Grīnvalti apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Jaunciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Kalnišķi apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Lauciņciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Kaires ciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Pērkone apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Sējējciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Nīcgales pagastā.
- Līce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Maznīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Rogas apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Vormsāte apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures.
- Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
- Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
- Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši.
- Gāguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā.
- Veckrapes Kalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā.
- Krapesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā.
- Bekas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lēdmanes pagastā.
- Saules iela apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Meņģeles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Meņģeles pagastā.
- Duklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Rembates pagastā.
- Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
- Dobelnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Pusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Bekuciems apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā.
- Laukgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
- Laurciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
- Mežgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
- Škuburi apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
- Upmaļciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
- Veldres apdzīvota vieta (mazciems) Pampāļu pagastā.
- Grišina apdzīvota vieta (mazciems) Pasienes pagastā.
- Sējas apdzīvota vieta (mazciems) Penkules pagastā.
- Šalkas apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā.
- Vadži apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā.
- Višķi apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā.
- Rušona apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 26 km no Preiļiem.
- Lielie Leiči apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Lielie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Mazie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Pūgaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Kaņepji apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā.
- Mazgramzda apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā.
- Inkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Ķingas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Kunči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Leukādijas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Mežciemi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Šautuves apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Vīstuči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Viliški apdzīvota vieta (mazciems) Prodes pagastā.
- Lenči apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā.
- Miglači apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā.
- Vējkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā.
- Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Raņķu pagastā.
- Cimza apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Lisa apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Marijkalns apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Strīķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Vieķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Smukas apdzīvota vieta (mazciems) Remtes pagastā.
- Rencēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rencēnu pagastā.
- Rušona Petrovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā.
- Kostigi apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā.
- Sidorovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā.
- Kacīte apdzīvota vieta (mazciems) Rites pagastā.
- Žocene apdzīvota vieta (mazciems) Rojas pagastā.
- Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
- Lielkangari apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā.
- Rotkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā.
- Vāverkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā.
- Villasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā.
- Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Rožkalnu pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Rožupes pagastā.
- Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā.
- Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā.
- Mangaļi apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā.
- Kandeļi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
- Vecsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
- Zaļumi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
- Lepšas apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā.
- Mazmežotne apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā.
- Vecrundāle apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā.
- Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
- Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
- Ciukori apdzīvota vieta (mazciems) Sakstagala pagastā.
- Kotlopi apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Lauvas apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Šķīsterciems apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Uņģeni apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Vitrupe apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Mežstūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils pagastā.
- Blīdenes mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Blīdenes pagastā.
- Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
- Kaulaci apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Remtes pagastā.
- Rubas skola apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
- Saldus stacija apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā.
- Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
- Jaunborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
- Lielborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
- Stašališki apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
- Zaļesje apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
- Korecki apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā.
- Sola apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā.
- Zaciški apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā.
- Jaunkrimulda apdzīvota vieta (mazciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
- Kaļandri apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Kampāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Ķebļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Škutāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Zemgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Ziedāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Brūlāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Gretes apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Īlenāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Ķipukalns apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Spietiņi apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Ūdrāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Vecsēlpils apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Zaķēni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Idus apdzīvota vieta (mazciems) Sēļu pagastā.
- Krolīši apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā.
- Talsiņa apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā.
- Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā.
- Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā.
- Eikaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā.
- Turaidas skola apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā.
- Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
- Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
- Kotļarova apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
- Rozalina apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
- Broki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā.
- Kapenieki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā.
- Opolie apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā.
- Sprukstini apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā.
- Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža".
- Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā.
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā.
- Ķurbēni apdzīvota vieta (mazciems) Skaņkalnes pagastā.
- Salapi apdzīvota vieta (mazciems) Skrīveru pagastā.
- Bruņene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Ilga apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Katineļi apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Šengeida apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Stūriški apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Tarasovka apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Vārpene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Viktorija apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Rūnaiši apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Vēršmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Videnieki apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Vecskujene apdzīvota vieta (mazciems) Skujenes pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Skultes pagastā.
- Lielaisciems apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
- Zvirbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā.
- Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas.
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā.
- Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā.
- Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
- Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
- Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā.
- Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā.
- Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā.
- Karogi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Ķilas apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Līciems apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Limšēni apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Mārciemi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā.
- Straumes apdzīvota vieta (mazciems) Stradu pagastā.
- Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā.
- Zilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Sunākstes pagastā.
- Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Suntažu pagastā.
- Mucukalns apdzīvota vieta (mazciems) Susāju pagastā.
- Samtenes apdzīvota vieta (mazciems) Sventes pagastā.
- Tīrumi apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā.
- Virsīte apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā.
- Gorbunovka apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
- Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā.
- Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā.
- Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
- Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
- Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
- Lasenberga apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
- Lazovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
- Saviški apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
- Šukteri apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā.
- Vārve apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā.
- Riepaldciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Plintiņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Košrags apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Kolkas pagastā.
- Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Pūrciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā.
- Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
- Mežrijas apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
- Runtes apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
- Zaļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
- Kalnāji apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
- Kranciems apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
- Saulesdārzs apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
- Turkalne apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
- Troškas apdzīvota vieta (mazciems) Tirzas pagastā.
- Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
- Latgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
- Muiža apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
- Sala apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
- Indriķi apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā.
- Krampji apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā.
- Rūpnieki apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā.
- Kačori apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā.
- Vāle apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā.
- Oksle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā.
- Pēteri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
- Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Engures pagastā.
- Jaunsēži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Josti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā.
- Antiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
- Pūres stacija apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas.
- Kūdra apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
- Radziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
- Jaunvarieba apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā.
- Pūces apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā.
- Jaundziras apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zantes pagastā.
- Klāvciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
- Krīvi apdzīvota vieta (mazciems) Tumes pagastā.
- Zundāni apdzīvota vieta (mazciems) Turku pagastā.
- Vilkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ukru pagastā.
- Marģitava apdzīvota vieta (mazciems) Upmalas pagastā.
- Bregži apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Košas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Ķūķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Silavnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Šķirbas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Struņķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Lielbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
- Vaiņodes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
- Varķe apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
- Vecbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
- Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
- Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
- Liepkalni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
- Mazvalle apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
- Tenteni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā.
- Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
- Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
- Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā.
- Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
- Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
- Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
- Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
- Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā.
- Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Cauči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Vaidavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Podzēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Pricēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Annasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
- Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
- Sipi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā.
- Varieba apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā.
- Maurāni apdzīvota vieta (mazciems) Varakļānu pagastā.
- Ierniņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Kalngali apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Ķoderi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Leitāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Midzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Medņu Rubeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Sprukti apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Timsmales apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Trākši apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Ušāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Stivrenieki apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā.
- Znotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā.
- Rimeikas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā.
- Rūdēkas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
- Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža.
- Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kirliški apdzīvota vieta (mazciems) Vecsalienas pagastā.
- Brūveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā.
- Zvirgzde apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā.
- Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Zaļais ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Usmas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Svikļi apdzīvota vieta (mazciems) Vērēmu pagastā.
- Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā.
- Lauski apdzīvota vieta (mazciems) Vestienas pagastā.
- Silikāti apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
- Stauģi apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
- Vārnava apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
- Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
- Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
- Kaivēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Rušēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Silajāņi apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Vecskolas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Vērsēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Zaprauskas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Zobēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vijciema pagastā.
- Lucāni apdzīvota vieta (mazciems) Viļānu pagastā.
- Leišupi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Daugavas Ķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Rudzāti apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Stikānturki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Straumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Trepe apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Līves apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā.
- Saliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā.
- Višku stacija apdzīvota vieta (mazciems) Višķu pagastā.
- Cīruļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
- Sierotava apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
- Smaltāni apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
- Vērtūži apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
- Savelinki apdzīvota vieta (mazciems) Zaļesjes pagastā.
- Miezāji apdzīvota vieta (mazciems) Zantes pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Zasas pagastā.
- Krūsāri apdzīvota vieta (mazciems) Zaubes pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zemītes pagastā.
- Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā.
- Griguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā.
- Strautiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā.
- Magonas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
- Murdēni apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
- Spulgas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
- Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
- Zāģeri apdzīvota vieta (pamesta viensēta) Ogresgala pagastā.
- miests apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, ciemats (1)).
- Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā.
- Kaitra apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā.
- Meļova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā.
- Rusački apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā.
- Zujeva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā.
- Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Sinaviški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Eglaines pagastā.
- Suhocki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Grāveru pagastā.
- Dzirvani apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā.
- Sauši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā.
- Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Nitiši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Naujenes pagastā.
- Brušvīti apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Nīcas pagastā.
- Osuņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Podosinovka apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Mazupciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rojas pagastā.
- Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
- Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
- Sviļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rucavas pagastā.
- Žluktova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Šķaunes pagastā.
- Dižmežciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā.
- Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā.
- Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā.
- Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
- Divezeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
- Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
- Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā.
- Brūveri apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Čuhnāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Gorodoka apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Guļbinka apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Gūteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Janova apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Kapiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Krivošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Kukari apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Kundzinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Leitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Livdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Livdanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Lopoti apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Lučķini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Meiruļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Misāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Aglonas Madelāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Ezera Ukini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Meža Ukini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Skudru Grebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Kapiņu Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Repši apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Rivari apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Ruskulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Rutulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Sekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Sgajevski apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Sienapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Spīķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Starodvorje apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Staskuni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Šumski apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Terehova apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Tūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Ūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Voguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Zaikovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Zlotnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Zukuli apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Mailīšciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ainažu pagastā.
- Surčciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ainažu pagastā.
- Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
- Sirmauši apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
- Skujaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
- Trakšēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
- Vesetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā.
- Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā.
- Zeiles apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā.
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Rasas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Ratnicēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Viņaukas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Kalnageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Kalnarāciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Kalnaraupi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Kaņupaites apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Kungudruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Navicki apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Stūrageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
- Būcmaņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Alsungas pagastā.
- Kruti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Kūdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Stākas apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā.
- Velmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā.
- Zāģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā.
- Dzirvaņišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Graiži apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Ignatoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Isajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Ivanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Jaunaiskrūgs apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kaļķes apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kapči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Karališkas apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kondavnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kurloviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Lukjanska apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Mīžusāta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Lauka Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Vecie Stupeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Jaunie Stupeļišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kalna Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Zaborjes Ubadziņš apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Meža Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Mazie Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Zastennije Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Meža Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Škīviški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Skromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Škuta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Svēteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Uļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Rogačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu un Biķernieku pagastā.
- Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Golovanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grabova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grigodinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grišāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Janokra apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Janovci apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Kotoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Malka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Muntiški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Andrupenes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Dagdas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Rogaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Slesari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Stalīdzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Tizori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Usači apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Užaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Vasiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Vigori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grižanki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Jakiži apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kondraši apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kovaļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kromani apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kuiki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Lapi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Ličmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Mamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Mamonova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Mihaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Mižuki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Rokoli apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Vamžuški apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Virzas apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Vucini apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Zigmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Grūbe apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā.
- Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā.
- Rumpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā.
- Žubes apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā.
- Teiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aronas pagastā.
- Kapteiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Tuksneši apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Vārkava apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Veldres apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Dzirvaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Karaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Kriņica apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Kurļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Meņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Reiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Rubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Zeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Zukulova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā.
- Grandāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Kozuliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Lindāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Loškas apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Marinzeja apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Nārta Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Nārtas Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Nārtmale apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Rockāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Zirnaites apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā.
- Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā.
- Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
- Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Ēģipte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Ērgļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Pļaviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Ragauniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Bandališki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Butiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Diļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Dūdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Kaušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Pritikina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Raščina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā.
- Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
- Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Brāslava apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā, Sivera ezera rietumu galā.
- Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā.
- Rejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā.
- Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā.
- Skurbenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
- Spaļenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
- Stūri apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
- Vārpas apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
- Danski apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Dziervīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Grikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Jorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Karpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Ķēvesdruva apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Kolnumeži apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Kuzņecova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Lauruti apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Leidumi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Mačusola apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Maiļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Maksi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Mežupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Morkova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Obeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Risova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Slostova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Surikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Svātūne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Sviļpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Upiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Upmale apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Vārnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Viborgi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Zubki apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
- Apšova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Blauzgova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Boncāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Buksti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Demerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Dokti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Ezerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Kļangova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Odumova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Pazlauga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Pleitova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Puncuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Kažoki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Gailova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kupravas pagastā.
- Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā.
- Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Bordova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Kļučniki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Loduma apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Olutova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Rači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā.
- Biškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Bolupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Daudzene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Daugasne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Drebēji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Egļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Foršteja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Medņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Oparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Perdiklāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Pērtupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Pliksna apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Pokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Egļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Eržepole apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Jauji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Posacki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Biekerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Bliņica apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Ezermala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Kazukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Ņemecki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Rejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā.
- Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Katleši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā.
- Pritikova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā.
- Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas.
- Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Barkavas pagastā.
- Ķīburi apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā.
- Krūte apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā.
- Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā.
- Akmiņupe apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Apšukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Baliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Dirbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Ilzmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Kaupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Ūžuļu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Mazie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Lielie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Putnu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Žāgeri apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Krūškalns apdzīvota vieta (skrajciems) Bēnes pagastā.
- Inčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
- Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
- Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Gereniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Grizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Kriškinova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Kuzminci apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Lastovki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Moroziki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Rusecki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Samaniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Stašova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Stoponīši apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Valuhi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Vidņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Zjazuļka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Zjazuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzkalnes pagastā.
- Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzpils pagastā.
- Brenteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Guļino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Kolobuhino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Krasnoje apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Krivošejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Kudino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Ļipinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Lielie Krivini apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Panteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Reiņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Šelehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Vaganiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Vervjali apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Vipolzovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Viselova apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Zvindeļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
- Mazblīdene apdzīvota vieta (skrajciems) Blīdenes pagastā.
- Čodorāni apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Gutki apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Ierzeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Jakuči apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Lielā Medišova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Mazā Medišova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Skradeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Teļakolni apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
- Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Briežuciema pagastā.
- Cibuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Briģu pagastā.
- Svikli apdzīvota vieta (skrajciems) Briģu pagastā.
- Kapteines apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
- Krūzes apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
- Kuņģēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
- Zvārtes apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
- Lilaste apdzīvota vieta (skrajciems) Carnikavas pagastā.
- Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Eži apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Lācīši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Rauši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Garkalne apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Kosa apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā.
- Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā.
- Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ormaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Zosēnu pagastā.
- Ūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Cesvaines pagastā.
- Greči apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Kaļveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Kozlovski apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Lopsti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Marenpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Mjaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Lielie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Ščastļivi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Skrini apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Tridņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Voiti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Voloji apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Zeļteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
- Grabste apdzīvota vieta (skrajciems) Cīravas pagastā.
- Sprukti apdzīvota vieta (skrajciems) Čornajas pagastā.
- Purpļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas pagastā.
- Moļišku Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā.
- Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
- Brangova apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Čeveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Garvacainieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Lazdenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Madžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Mālnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Rūbežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Soltā apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Stiukas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Storas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Trūpeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Zaltakolns apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Brataniški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Briģene apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Brīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Gateņi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Gulbenes apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Imantas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Jāņuciems apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Kanavališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Kavališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Klabani apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Kočergino apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Krasti apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Kuhališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Kurcums apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Matkunci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Matulanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Mežaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Misjunci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Rumpišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Šakališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Sējas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Skirna apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Trikopci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Vasariški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Vīksnas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā.
- Cāļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā.
- Blendiena apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
- Paipu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Dorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
- Knīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
- Bušugrava apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā.
- Palaipe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Dižilmāja apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
- Dižstroķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
- Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā.
- Igauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
- Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
- Tarasovka apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
- Troškas apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
- Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
- Zahari apdzīvota vieta (skrajciems) Dricānu pagastā.
- Briņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā.
- Skripti apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā.
- Vāgāni apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā.
- Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Givži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Gleizdinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Jadrova apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Kjarkuži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Kondavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Kutki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Lielie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Jaunie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Mazie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Pariža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Rovnica apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Sludinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Svilišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Viselki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Zarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Žartmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Zemnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā.
- Kriškanāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dunavas pagastā.
- Cirstes apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Gavsene apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Lapmežciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Lateve apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Mazalakste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Mazoste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Mazpiltene apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Mežildzere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Muņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Oste apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Sabdagas apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Saustere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Sūde apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Vādzere apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas pagastā.
- Lukne apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
- Sedviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
- Sudargi apdzīvota vieta (skrajciems) Dunikas pagastā.
- Azarmale apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Dukaļski apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Glaudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Krapānišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Munči apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Sosnauka apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Zarinki apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Zvīdrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dvietes pagastā.
- Meļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dzērbenes pagastā.
- Cūkauši apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
- Kazimirvāle apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
- Lavide apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
- Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
- Vitkuški apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
- Kalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Elkšņu pagastā.
- Vīganti apdzīvota vieta (skrajciems) Ērģemes pagastā.
- Gostiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Jakubki apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Kaļvīši apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Kumpiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Lubgaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Lukņeica apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Mortiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Lielā Žogotova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Mazā Žogotova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Pontogi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Rukši apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Ruskuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Šusti apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Udrija apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Vidiški apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Zeņkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā.
- Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā.
- Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā.
- Kondrašova apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā.
- Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
- Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
- Muižciems apdzīvota vieta (skrajciems) Gaiķu pagastā.
- Briškas apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Ceperi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Gribolva apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Leščinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Makarovka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Marinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Mičuļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Skabi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Soboļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Vecbeči apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Voveres apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
- Gāršas apdzīvota vieta (skrajciems) Garkalnes pagastā.
- Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā.
- Vecmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā.
- Žļābji apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā.
- Grāvi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaujienas pagastā.
- Mežciems apdzīvota vieta (skrajciems) Gaujienas pagastā.
- Krīzberga apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā.
- Susta apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā.
- Vārtāja apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā.
- Čenčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Mišenskie apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Strauja apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Svetļici apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā.
- Mazdāma apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā.
- Smikši apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā.
- Čalpi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Grabavščizna apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Kalendari apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Kormiļceva apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Kovaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Kropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Mateļi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Melenki apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Meškalova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Mickeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Sakova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Savicki apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Spaļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Timofejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
- Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
- Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
- Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Puškrīvi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Silaraši apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Cepurītes apdzīvota vieta (skrajciems) Indrānu pagastā.
- Visagals apdzīvota vieta (skrajciems) Indrānu pagastā.
- Kravčonki apdzīvota vieta (skrajciems) Indras pagastā.
- Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Indras pagastā.
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā.
- Sviļi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā.
- Ķirbēni apdzīvota vieta (skrajciems) Ipiķu pagastā.
- Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Meleški apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
- Čerņavski apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
- Cucuri apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
- Šņitņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
- Ustje apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
- Zagorski apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
- Upītes apdzīvota vieta (skrajciems) Īvandes pagastā.
- Krekeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
- Mazie Valaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
- Lielie Valaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
- Mazie Suveizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
- Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunbērzes pagastā.
- Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Mostene apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Niklavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Rempji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Rudgalvji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Skrāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Šalkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunsvirlaukas pagastā.
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
- Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
- Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dēļdruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Dūcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Gravāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Daugavas Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Strodu Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Namiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Palejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā.
- Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā.
- Ķilkas apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā.
- Vīģebi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā.
- Zvaguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā.
- Kumpiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Kupčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Niedras apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Romaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Samsonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Sīkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
- Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalna pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Kalncempju pagastā.
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā.
- Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā.
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Graizgališki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Grancova apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Grustiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Ignatāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Ivbuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Kapčinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Krivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Krutaruča apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Kuklišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Kungadruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Laurišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Logocki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Mazsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Mendriķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Morkonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Ruksišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Salieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Silagols apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Sleiži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Somukokts apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Stūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Ūda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
- Žagariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas pagastā.
- Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā.
- Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā.
- Stirbļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaplavas pagastā.
- Geraņimova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Hmilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Ižori apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Karelova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Konovalova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Koškina apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Kručiņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Kumalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Leitaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Makuši apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Murančiki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Muša apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Ratnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Reiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Reļenki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Ribački apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Roviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Siliški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Sopuški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Stanoviški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Ubogova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Vortņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Zahariški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
- Otrie Kromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā (agrāk — Kromoni).
- Kromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
- Matuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
- Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
- Mazbojas apdzīvota vieta (skrajciems) Kazdangas pagastā.
- Brēmeles apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Brīnumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Ķieģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Liepas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Noriņas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Rāvas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Sprosti apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Upītes apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
- Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi.
- Ķevieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā.
- Saunags apdzīvota vieta (skrajciems) Kolkas pagastā.
- Vaide apdzīvota vieta (skrajciems) Kolkas pagastā.
- Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
- Mateļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
- Škutāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā.
- Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Ignatova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Kubuļniški apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Lemeši apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Lozdi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Magnusova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Nartiši apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Saldi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Sčedrati apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Sivergala apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Skudriķi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Sotņikova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Šumiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Vipalzova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Vorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Zariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā.
- Artjomovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krālavas novada Andzeļu pagastā.
- Ķepova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Dagdas.
- Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši.
- Biža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dilmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dubņagi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Klismeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Oloveca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Domoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Dukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Gajova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Klīsmeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Kļukuški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Noglas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Butkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Kiuliņauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Klabauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Ļutavci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Mazā Asūne apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Mazā Jolza apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Parfenova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Paukštova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Pļupova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Butkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Meža Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Lejas Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Kalna Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Lielie Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Rubeni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Budovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Buraki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Dehteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Keiļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Loceiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Nazari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Pauļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Pļeņčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā.
- Egļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Essenmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Garaudži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Lielā Garavatka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Niperi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Ostravļani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Paholki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Primisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Belkauski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Belogrudova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Eižvertiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Gailiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Jelinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Kļišova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Ostrovs apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Purpuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Raģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Raginski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Kazinci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Kelova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Kevreļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Leikumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Meža Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Jaunie Račini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lejas Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Škipori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Kalna Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Kalna Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Obročnaja Statja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Jaloveckaja Gora apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kalna Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Tālie Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Otrie Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Šakini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Stirniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Bangas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Dvorišči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Gaiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Gandeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Gaspari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Māliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Matulišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Novoseļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Rožupole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Rusteiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Saulkrasti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Smetani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Teņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Upmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Upmalieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Varnaviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Vecborne Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Veckaplava Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Zimaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Bergofa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Deņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Dunski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Jegorova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Kauškaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Ladiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Ļesinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Kalna Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Lejas Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Ņikitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Novosjolki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Ogurecka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Protiriha apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Pustoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā.
- Dobromiļa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Sarkanais Rags apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Lielie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Mazie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Mazie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Lielie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Žuras apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Ojatnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Pervelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Aišpūri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants.
- Pirmie Tračumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Otrie Tračumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Blusova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Dinaborčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Mazie Apaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Kiseļevci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Krivoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Škļarovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Joņini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Masāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Podjuhnevici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Podozerci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Čenčupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Lipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pirmie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Otrie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Lejas Trušeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Otrā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pirmā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Bunčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Dobročina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Panova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Plutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Putramniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Borkuici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Davidenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Dunduri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Kiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Mazie Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Novički apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Oļšaniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Peickova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Ratkova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči.
- Boreksti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Kazuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Kloviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Pildigi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Prusaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Mazie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Ūdrīši 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Lejas Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kalna Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stacija “Krāslava” apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Lielie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Krasnoļenka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Mazie Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Lielie Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Glāznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Glāznieksala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Gruntsala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Irbenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Kaktusala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Kalnsētas apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Melderes apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Tiltnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Uģērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Urķērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Zeļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Zvidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
- Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Kubulu pagastā.
- Dzirkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Ildzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Kārtupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Ķūģi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Ķunci apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Lāci apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Maksini apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Rogāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Rudzīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Skramāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Spēles apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Spolāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Stipri apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Stireni apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Stulpiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Šumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Sūnas apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Teiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Tīznūži apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Trepmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kūku pagastā.
- Bērzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Apuze apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā; Apuzes.
- Pulkarne apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
- Krogsils apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
- Krustkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
- Misas apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
- Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
- Saulgoži apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
- Skujnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā.
- Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Lukšova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Madalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Meļķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Posova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Sumkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Tukiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Vorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Ķepovas pagastā.
- Dankeri apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Gļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Gundegas apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Kļotčišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Ķovaļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Krasnogļinka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Krasnorečka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Lenderņa apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Ročišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Vežanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Zvonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
- Čiučiši apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Cucuri apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Gumineica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Iļjusi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Koņova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Litovskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Morozi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Staraja Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Rjabije apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Rūdovi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Škirpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Skredeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Smoļskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Turovka apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Žlobnova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
- Cirtums apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Kapūne apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Lekste apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Lesnicova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Liepari apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Liepnīte apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Mastarīga apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Lielie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Mazie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Roznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Rūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Saipetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Skubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Tutani apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Vidussala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Vīksnenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Zirgusala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Sumkova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā.
- Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Lēdurgas pagastā.
- Kotāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
- Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
- Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
- Čeverova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Čivžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Hmeļnecki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Kozusola apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Kujerci apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Kurjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Kušņeri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Lineja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Vācu kalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Liepu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Rečnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Ruduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Seimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Šnitniki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Vidri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Vindradži apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Vjarumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
- Saulītes apdzīvota vieta (skrajciems) Liepas pagastā.
- Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Liezēres pagastā.
- Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Ķirupe apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Klingerīši apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Kļocki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Kokiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Kudeiki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Mīšteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Munciški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Zastenki Ribaki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Ribaku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Muncišku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Nahodka apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Sterikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Tenisi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Zeltapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Lampuži apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Ainažu pagastā.
- Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Dimanti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Eleonorvile apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Beirupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Darvas Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Dubnas viensētas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Tilta Geduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvbērzes pagastā.
- Būbini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Cabuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Dubrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Ožorgi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Plaudiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Dinaburski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Jaunā Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Mazā Pīkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Barisi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Eversmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Dukani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
- Evertova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
- Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Pūļu Gorbuni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Frački apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Klagiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Sibiļinas Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Garanu Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Beļaji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Blonti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Dongi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Kirili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Navinskie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Osiņņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Paideri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Paraļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Plepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Sološi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
- Dolgošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Jasenci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Jaski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Joski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Kļešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Lagušņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Petručonki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Jēči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Kokari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Lielā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Mazā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Nesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Novoselki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Orlāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Petinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Kausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
- Parsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
- Beļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Buzdi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Ezernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Gadžiuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Jaudzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Jaunivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Klonešnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Kokori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Lakšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Plieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Ranči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Lielie Žurili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Lielie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Mazie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Biksi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Dauguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Dolgije apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Garaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Kazaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Pinti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Piragova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Pirdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Pricimova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Buhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Fedčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Latiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Nūraugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Obščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Perekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Ksaverina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Mačuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Žubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Aizelkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants.
- Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Bieleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Bļaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Diuksts apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Kaupuži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Keiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Orinski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Sutri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Belomoje apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Bukatina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Derjagina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Jučova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Kalpinka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Kastričina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Lomoši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Podavaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Rabova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Radiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Rakovci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Rakšina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Banoņeja apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Bierzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Biņova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Bolūžova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Diunokļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Franapole apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Jaunzeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Jaunžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Kitkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Kiuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Obuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Orehova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Pikstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Pūdukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Ražanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Lūznavas pagastā.
- Obsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Apogi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
- Ērgala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
- Lāči apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Ķunci apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Ramļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
- Kozuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
- Kozupka apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
- Ubogova apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
- Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
- Zastenki apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
- Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā.
- Čudari apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Grebņova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Ījevka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Īrubine apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Kabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Kapačova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Kaskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Kukari apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Lāpova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Livzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Ločukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Lukstinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Meitri apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Mihaļčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Moseji apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Lielā Zeļčova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Mazā Zeļčova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Malnavas fermas apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Rudiņova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Skobulīna apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Šnitki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Soldoni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Straujenka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Tipani apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Tronova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Ubagova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Zastinki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
- Sidorovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maltas pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Maltas pagastā.
- Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mālupes pagastā.
- Jakubini apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Janciški apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Kurpenišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Makareņata apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Markitanti apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Jaunā Zeļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Vecā Zeļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Oborūni apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Rubeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Silacirši apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Silkini apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Vasiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Zaļumi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā.
- Lisa apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā.
- Starti apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā.
- Pavasari apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Pērnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Silmalas apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Sīpolciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Varkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Vētras apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes pagastā.
- Mīlītes apdzīvota vieta (skrajciems) Matīšu pagastā.
- Sudrabkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Mazzalves pagastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā.
- Bronti apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Čudarīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Janapole apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Lāški apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Rogovski apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Skandīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Slotukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Tereškova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Viduči apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Vīksnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Zaiceva apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā.
- Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Kurcums apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā, 8 km no Medumiem.
- Ābeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Bruņinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Grendze apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Ilga apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Kamariški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Kļaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Kumpiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Kumpoti apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Mētras apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Līkais tilts apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Teteri apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Vasariški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā.
- Čieri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Kravcovka apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Lapatnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Malzubri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Repki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Šalaji apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Silkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Škirmanti apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Tabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Vecpiragova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
- Ķipati apdzīvota vieta (skrajciems) Mērsraga pagastā.
- Mucusala apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Rimšas apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Sīkstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Stimbināja apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Taurupturciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Vectaurupe apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Vilkāji apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Zesersala apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Zundāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā.
- Annasmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Bringi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Brīži apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Goreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Jakulinski apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Janiki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kaki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kākuči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kaprani apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Ķeiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kopči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kozuli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Masli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Meikulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Mežainčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Mikazāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Motori apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Otrie Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Otrie Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Rogukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Rulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Skūteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Stībrinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Volkova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Arklinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Karolīna apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Kozsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Meža Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Siksala apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Silagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Teicejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Tiltagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Trizelnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Vēršuzepi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Vidsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
- Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Gribusti apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Januseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Jezufova apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Kašatniki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Konopecka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Kreipāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Kriškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Krīvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ļesnije apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ļesovščizna apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ļukeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ļumeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Maskaļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Melderiški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Mazie Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ogorodņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Rudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Rukliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Sandariškas apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Sargeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Slutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Sprukti apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Strojenka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Stropica apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Teivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Vasargeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Vecpils apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Vecračina apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Vecstropi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Viļuši apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Zastenki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Židina apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Cisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Ciukori apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Svikļi apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Nīcas pusmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas novada Otaņķu pagastā.
- Reiņugals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
- Sīklesciems apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
- Skatre apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
- Kalnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Keiri apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Kozupīši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Liepkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Mālgals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Ziemeļu Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Jaunā sādža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Ritiņauka apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Saksoneja apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Somugols apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Tartaki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Vārkavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Zaķupūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Zīpernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Žuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
- Horoševa apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
- Zahari apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
- Slīpe apdzīvota vieta (skrajciems) Nītaures pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Ņukšu pagastā.
- Šņitki apdzīvota vieta (skrajciems) Ņukšu pagastā.
- Uzvaras Līdums apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Ķesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines pagastā.
- Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā.
- Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā.
- Rumbasgals apdzīvota vieta (skrajciems) Otaņķu pagastā.
- Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolaines pagastā.
- Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolmuižas pagastā.
- Gorbači apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Guzenki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Katalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Kolnačova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Konovalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Koršupļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Latišonki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Meikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Rieči apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Sapatņi apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Šeški apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Šikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Škauna apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Tarčilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Tiuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Trubilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Zaborje apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Žoglova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
- Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Pededzes pagastā.
- Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Pelēču pagastā.
- Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Pelēču pagastā.
- Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Škirpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Zeiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā, kas agrāk bija lielciema "Aglona" daļa.
- Bieķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Botori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Dimperi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Dudišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Dzervanki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Fintmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Jaunsekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Kavaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Kazimirovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Kodori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Marjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Ancveriņi 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Ancveriņi 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Lielie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Mazie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Meža Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Sekļa Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Mazie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Lielie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Sila Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Otorišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Peski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Puzanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Rajecki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Otrie Pīzeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Pirmie Sparāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Trešie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Otrie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Pirmie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Otrie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Mazie Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Otrie Garkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Otrie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Trešie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Pirmie Patari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Trešie Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Pēteri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Pinkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Akmenāja apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Lomi-Bortnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Pilsāta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Priževoiti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
- Guzi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Zaļā Birze apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Kolna Druva apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Bērza Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Pīnupi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
- Pirmie Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Otrie Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Krapišķu Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Mazie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Mazie Leiči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Polockieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Šoldri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Blazeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Dubovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Duntišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Ezernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Kauša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Kazīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Kokaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Kokorieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Mazie Orieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Kalna Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Lielie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Lejas Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Opūgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Petrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Pivovari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Pizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Brieži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Dubenca apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Dunciški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Gadzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Ploņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- Dubļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rugāju pagastā.
- Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Caici apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Eisāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Firsovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Fruncišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Jureiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kaučeri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Keiki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kļins apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kliškovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Ļipņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Lubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kolna Bašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kaučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Pirmie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Otrie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Novopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Radzeņš apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Jaunie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Vecie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Elizavetpole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Lielie Anspoki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Stikāni 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Obrezi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Dumbrova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Krievu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Latviešu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Ornīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
- Ereļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Jaungaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Meža Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Bojāru Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
- Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
- Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
- Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
- Polkorona apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
- Ārnīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Ašenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Bušines apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Divkle apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Egļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Kazēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Kļavinski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Pogas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Rusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Beļetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Bučkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Butkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Dovale apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Jezupova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Kazieri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Dolgais Bors apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Onckuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Piliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Pūtkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Ciši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Mazie Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Otrie Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Lielie Urči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Mazie Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Lielie Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Akmeņu Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Vinkova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
- Spāriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu pagastā.
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā.
- Gulbene apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā.
- Jaungulbene apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā.
- Svuiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā.
- Vārnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā.
- Ignatova apdzīvota vieta (skrajciems) Pureņu pagastā.
- Inčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Pureņu pagastā.
- Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Pušas pagastā.
- Čigani apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Gornie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Iudri apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Kazinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Mērdzine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Mežernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Seipuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Sipki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Šķiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Sļapnie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Šmati apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Snotiuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Staupine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Steponi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Tereki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Valujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Zujova apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Raiskuma pagastā.
- Kundziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ramatas pagastā.
- Talcis apdzīvota vieta (skrajciems) Ramatas pagastā.
- Stūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Remtes pagastā.
- Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Mežāres apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Lielā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Mazā Fiļkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Mazā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Tihaja Pristaņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Pirmie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Otrie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Mazie Barīsi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Melnais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Baltais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Rivoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Cakuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Jaunsaimnieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Obeliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Ožinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Drebejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Dreimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Meža Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Mazie Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Drobas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Cīmotas Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Strūžānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Strūžānu Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dirši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Jaungailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Klomostova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Gola Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Lielie Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Šķerbinieki 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Šķerbinieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Maļinovka 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Maļinovka 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
- Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Asticu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Bereznīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Bungas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Plīna Romani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Krievu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Latviešu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Sergejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Pirmās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
- Otrās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
- Dekteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Ruduki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Azara Bodži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lejas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kolna Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Jaunā Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lielā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mazā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Meža Juri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Teiruma Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Trūpu Zamoži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Losu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Meža Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Akremi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Dilmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Garjuša apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Jaunmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Jugermani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Parapani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Podļizovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
- Kolna Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Lejas Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Frolovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Jaunviļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Juški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Lagoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Piziči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Privši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Rampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Sokolki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā, 7 km no Viļāniem, pagasta centrs.
- Sauna apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā, pie Saunas pagasta robežas.
- Ciši apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Kalnacki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Krejāni apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Leinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Lukašiški apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Medvednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Muhti apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Jaunie Rumpi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Jaunie Zaseki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Lielie Rumpi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Reinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Remenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Runcavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Sadovka apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Sakaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Šļomovka apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Sprindži apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Stabulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Stefanpole apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Suņepi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Torogi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Veronikova apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Vinkova apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Zabegi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Zariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Zaseki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Zvīdri apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rikavas pagastā.
- Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Rikavas pagastā.
- Gromiki apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā.
- Koveriški apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā.
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā.
- Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā.
- Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
- Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu pagastā.
- Cepļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Cimuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Izdegas apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Jadvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Kvedervecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Mizovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Lielie Stradiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Neicenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Romānvecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Spričvecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Stradiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Zeļtovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā.
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožupes pagastā.
- Ģeistauti apdzīvota vieta (skrajciems) Rucavas pagastā.
- Līkuma ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Rucavas pagastā.
- Vidsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rudbāržu pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Rudzātu pagastā.
- Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rudzātu pagastā.
- Cepurnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Cūkusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Čušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Dziesnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Griestiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Grūzīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Kaņepiene apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Kaņepsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Ķeibenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Kozupe apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Krampenes apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Kraukļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Lāptava apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Lapubirze apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Liepukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Mazezeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Mazpokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Melnlīdumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Mieriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Niedrumala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Riekstusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Rimstavas apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Sebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Stāmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Stradi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Strazdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Teteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Upetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Vilande apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Zaļāsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Žeivenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju pagastā.
- Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā.
- Stankeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā.
- Tartaks apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā.
- Smiltiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā, apdzīvotās vietas "Šņepsti" daļa.
- Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Breidaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Geļenova apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Gračuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Grebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Griguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Gudļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kalnacki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kamenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kareļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kaštovņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kotāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Krištopeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kurka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kurtoša apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kužmi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Limani apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Makuši apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Marianpole apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Medikovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Mežinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Molnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Rutkovsku Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kolna Rubini apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Najautas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Rēzes apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Riževas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Rogovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Rutuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šamšuri apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šanti apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Sedeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šerespole apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šilova apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Siveriņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šņitkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Spuļdzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Stupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Susojeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Svaļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Tiša apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Urči apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Utināni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Vigoda apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Zeiliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Zeinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Zolva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Ķoniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Mežaine apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Ostbaha apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Strante apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Upsēde apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
- Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Sakstagala pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Sakstagala pagastā.
- Kuiķule apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā.
- Lāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā.
- Zonepe apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā.
- Silabrieži apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā.
- Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Gaveitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Karļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Meteliški apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Ritāni apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Šlapaki apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Voksova apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Zabolotņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Cisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Kaļviņa apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Kozukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Krutova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Kūkova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Ledinski apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Leidumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Līnuži apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Līpusola apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Lūbemka apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Mežarejas apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Mičuri apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Pirmā Bozova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Otrā Bozova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Oponosi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Rogi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Sausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Silaraši apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Stendži apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Svikļi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Vareiki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Verpeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Vilgi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Žeikari apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Zobļova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Žurlova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
- Lilaste apdzīvota vieta (skrajciems) Saulkrastu pagastā.
- Gribusti apdzīvota vieta (skrajciems) Saunas pagastā.
- Tiltagols apdzīvota vieta (skrajciems) Saunas pagastā.
- Utināni apdzīvota vieta (skrajciems) Saunas pagastā.
- Īvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā.
- Ķurzēni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā.
- Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā.
- Mores muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
- Červoniki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Golubi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Jačmeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Kairīši apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Kostigi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Krevi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Kuļči apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Latatujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Leitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Muktiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Nalobņa apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Ščadrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Špaki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Stražvaldi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Sudari apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Ušpeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
- Trūpu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
- Brokas apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Čaunāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Grāveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Grigi apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Ičaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Kapinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Kassalieši apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Madžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Pelšu Zlemeši apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Teilāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Zviergža-Varaža apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā.
- Kotolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Skaistas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Skaistas pagastā.
- Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Joniški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Kaptiliški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Ratofa apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Salmanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Valniški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Vitaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Voitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Niedre apdzīvota vieta (skrajciems) Skrundas pagastā.
- Savenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Skrundas pagastā.
- Ģērķēni apdzīvota vieta (skrajciems) Skujenes pagastā.
- Peļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smilltenes novada Apes pagastā.
- Dauškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā.
- Kalpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā.
- Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā.
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes.
- Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
- Lūkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes pagastā.
- Jakuški apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Mežkokti apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Repši apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Rogoviki apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Skudnovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Strupļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Taukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Tumuški apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Ustroņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Vecmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Zavarujevka apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Zvīdriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sokolku pagastā.
- Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Čaunāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Kozuļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Krištobi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Kalna Gudļevski apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Kalna Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Saunas Vulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Meža Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Meža Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Ūgaiņi-Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Zvērgža-Varaža apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā.
- Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Stoļerovas pagastā.
- Zatiši apdzīvota vieta (skrajciems) Stoļerovas pagastā.
- Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
- Mazstraupe apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
- Šņores apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
- Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
- Vārnskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
- Lielsunākste apdzīvota vieta (skrajciems) Sunākstes pagastā.
- Mazsunākste apdzīvota vieta (skrajciems) Sunākstes pagastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā, Ilziņu ezera dienvidrietumu krastā.
- Brāslava apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Čabatrova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Garstērdele apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Geinova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Gruzdova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Gurinava apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Irikava apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Karigova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Krustacelms apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Kulpene apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Leļi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Meirova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Mežarija apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Nastrova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Pokšova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Skockova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Sola apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Stompaki apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Stūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Svilpova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Tutinova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Vēdenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Vonagova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā.
- Šalgunova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Sosnīcas apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Žeigurova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Glazunava apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā.
- Stupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sutru pagastā.
- Troškas apdzīvota vieta (skrajciems) Sutru pagastā.
- Znotiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sutru pagastā.
- Kacari apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Kairīši apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Kromaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Muraniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Meža Ruskuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Reiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Rubinauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Rutkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Skutulova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Šļahotova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Šņucinova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Spilukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Spoģeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Strodova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Veiziniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Veterauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Zamborova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā.
- Apses apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Driksnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Ginovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Kaķīši apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Kalni apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Lugovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Melāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Jaunā Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Vecā Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Oļšanka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Pičuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Rimšas apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Silupe apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Šiškova apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Skrudaliena apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Svirki apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Urbanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Vecsvente apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā.
- Vētras apdzīvota vieta (skrajciems) Svētes pagastā.
- Grendze apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā.
- Šteinburga apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā.
- Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Kožanki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Krasnopole apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Mači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Malcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Muižnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Mazā Luknīca apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Lielie Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Mazie Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Taperi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Tīmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Zabiņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Zamišoviki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Zeiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Cesļava apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Karaseva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Kastjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Krekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Malajoniki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Marhileviči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Maslabojeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Mihailina apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Upes Kudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Lejas Kudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Nikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Rumaki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Šahmani apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Sampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Sarguni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Šķerbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Slostovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Stašķeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Suhailina apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Suveizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Zabalotki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Zukuli apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
- Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
- Cibuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Gorovatki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Kalaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Kalaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Lintopiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Lipinščina apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Maskališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Medvecki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Rubaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Sirseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Svikliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Dižsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Alakste apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Dūmele apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Klārmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Labdzere apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Piltene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Puiškalnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Linejciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Alksnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Mērsraga pagastā.
- Purciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Rojas pagastā.
- Brežģis apdzīvota vieta (skrajciems) Taurenes pagastā.
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā.
- Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā.
- Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā.
- Ozolpils apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
- Rijas Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā.
- Salieši apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā.
- Vidsala apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā.
- Vilkāji apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā.
- Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Turlavas pagastā.
- Glaudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ūdrīšu pagastā.
- Lemešovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ūdrīšu pagastā.
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā pie Vārkavas pagasta robežas.
- Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Bratiški apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Broduži apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Brokovski apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Čukuri apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Krīvore apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Ksaverinova apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Lauski apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Lielkursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Mačāni apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Mazkursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Melnā Zeme apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Mazie Kūrsīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Šķiļteri apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Svaļbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Timenova apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Vilkopa apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Zablūdnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Zaļesje apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Zosini apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā.
- Inikši apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Kokinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Krogasēta apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Kucini apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Maļinavka apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Motivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Meža Mackeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Lielie Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Zascenku Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Zascenku Čornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Priedes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Pirmie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Otrie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Mazie Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Liepu Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Lielie Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Petuniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Rukoniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Saušukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Stalidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Stiebriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Šuti apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Uglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Zabaltiški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Mežmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaives pagastā.
- Žuldiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valles pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
- Pankas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Peņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Puškari apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem.
- Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā.
- Nuķis apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Ramatas pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā.
- Sārnas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Broki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Ceipinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Justi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Kārkliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Kazusala apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Kluši apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Kristakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Ļovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Matuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Stirnenes muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Mazie Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Mazie Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Lielie Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Robežveipi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Rokuli apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Skapstati apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Šķēles apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Smilšukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Stabulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Stradiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Višņevski apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Vutnāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Irbessala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Jakstiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rubeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rugātnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rusuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Sarķi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Spāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Uģēres apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Upsargas apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Zaļaci apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā pie Upmalas pagasta robežas.
- Borbaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Briškas apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Gavariškas apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Ignalina apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Ksaverinova apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Sila Čeirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Šaripauka apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Sitnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Šķilteri apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Stabuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Štaģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Vēverauka apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Zaķīši apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Zibergova apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Roznēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Vīndedzes apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Mazilmāja apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpils pagastā.
- Mazlāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpils pagastā.
- Mazstroķi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpils pagastā.
- Geitviniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Jugaņina apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Kazinci apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Mozoliški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Rudziniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Šafranovka apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Sergejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Šilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Vecsiķeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Zeitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Krutova apdzīvota vieta (skrajciems) Vectilžas pagastā.
- Umpārte apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumnieku pagastā.
- Cūkine apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Goršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Gubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Indriči apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Lauzi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Lavošnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Repkova apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Slīpači apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Šļopkine apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Tālavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Ūlasi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Upmala apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Vainagi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Vanagaperēklis apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Vientuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Žogova apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Upatciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Virpe apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē.
- Rēdznieku ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Standzes ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Krasti apdzīvota vieta (skrajciems) Vestienas pagastā.
- Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīksnas pagastā.
- Brikuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Brivci apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Broki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Kūkoji apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Lauzinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Lavrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Malmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Masaļski apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Mukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Meža Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Lilie Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Viļānu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Notra apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Šautines apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Solaskungi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Teveņāni apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Ugrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Irģēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Kučenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Slīpie apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Stūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Urbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Sikšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
- Staldes apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
- Daniševka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Grāviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Grustanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Harčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kazulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kebži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Klekeri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Klobāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Korolevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Koškino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kruteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kuzmino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Laureņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Litavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lubaņecs apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lukštenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Ļuļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Makarova apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Maskovskaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vecie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kalna Višķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Višku tehnikums apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Ceļa Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Meža Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Plauži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Sauliški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Silaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Straumes apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Strodiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Subri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Tabūni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Tukiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Veiskupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vīganti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vordovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Zabornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Žuravki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Zūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Mazzalve apdzīvota vieta (skrajciems) Zalves pagastā.
- Suseja apdzīvota vieta (skrajciems) Zalves pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļenieku pagastā.
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
- Cibuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Čiučiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Gubina apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Gumņišče apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Horoševa apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Kamenka apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Marcinpole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Naumki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Riucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Romašenki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Šilova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Skaistova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Sļadzeva apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Sovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Strugi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Surbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Surmači apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Terehova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Troški apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Zagorski apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Zaļeščina apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Ziļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Žiževa apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Zeltiņu pagastā.
- Stāmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ziemera pagastā.
- Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zosēnu pagastā.
- Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Černomordi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Kristužāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Kušņerova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Lauči apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Miltukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Muizinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Muizinski apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Mazie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Mazie Lītaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Lielie Lītaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Rudzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Šalupinki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Seļekova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Severki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Špegi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Teļakolni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Ūdeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Ustja apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Ūtičova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Vacžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Vasarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Veserova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Vierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Virpi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Zitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Zuzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
- Brizgova apdzīvota vieta (skrajciems) Žīguru pagastā.
- Černova apdzīvota vieta (skrajciems) Žīguru pagastā.
- Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Ozolaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Eglīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā.
- Zemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Auru pagastā.
- Misa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā.
- Rozītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā.
- Sarma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā.
- Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Beļavas pagastā.
- Gaujaslāči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
- Gaujmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
- Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
- Sprīdītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
- Garupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā.
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā.
- Lazdiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cenu pagastā.
- Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Peši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Ječi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dunikas pagastā.
- Makstenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā.
- Skuķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Glūdas pagastā.
- Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā.
- Kārļzemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inčukalna pagastā.
- Krūmēni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inešu pagastā.
- Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gulbju ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Mičurinietis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā.
- Varavīksne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā.
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Gaujmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Grīšļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Miegupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Segļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Mežgaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kazdangas pagastā.
- Meždārzi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils pagastā.
- Kondrāti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā.
- Lauktehnika apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā.
- Vārpa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā.
- Zīlāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā.
- Kažoki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
- Bērzmente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas pagastā.
- Laucese apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā.
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā.
- Ķieģeļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Liepas pagastā.
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
- Latgale apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
- Ļūbaste apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
- Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā.
- Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Maļinovas pagastā.
- Kūdra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Zelta kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medumu pagastā.
- Šķēde apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medzes pagastā.
- Zvirgzdusala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mežāres pagastā.
- Luksofors apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā.
- Vasarnīcas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā.
- Urdziņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā.
- Ezītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā.
- Lapsas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Strautmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Priekuļu pagastā.
- Gundegas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Raiskuma pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sakas pagastā.
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa.
- Avoti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi".
- Dole apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Upeslīči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, skrajciema "Pikalne" daļa.
- Salenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Jaksti" daļa.
- Mežmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus pagastā.
- Astra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Vefa Biķernieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Vefa Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Jubileja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Liepaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Saulainā ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Ķīšupe 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Ķīšupe 2 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Roze apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Selga apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Silmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Veselība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Vēsma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Zeme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Vaivariņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā.
- Ziedi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sērenes pagastā.
- Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā.
- Kļavas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Inčukalna pagastā.
- Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Skultes pagastā.
- Glāznieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Suntažu pagastā.
- Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Melnezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Meža ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Mehanizators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Skujiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā.
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā.
- Zaļais sils apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā.
- Lāčupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Engures pagastā.
- Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā.
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā.
- Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Valmieras pagastā.
- Kaijas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Līgotnes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Līgotnes 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Saulīte apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Zemgale apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Dārziņi apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
- Vālodzes apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
- Garciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā.
- Garkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu pagastā.
- Mērnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ainažu pagastā.
- Kriškalni apdzīvota vieta (vidējciems) Aiviekstes pagastā.
- Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
- Staburags apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā. 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), pagasta centrs.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
- Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs.
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
- Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri.
- Odziena apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Aizputes pagastā.
- Strautiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alsviķu pagastā.
- Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
- Apekalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 21 km no Alūksnes, 500 iedzīvotāju (2001. g.); Apukalns.
- Ģikši apdzīvota vieta (vidējciems) Amatas pagastā.
- Mariampole apdzīvota vieta (vidējciems) Andrupenes pagastā.
- Troškas apdzīvota vieta (vidējciems) Atašienes pagastā.
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs.
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks.
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena.
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs.
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
- Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs.
- Laucesa apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 6 km uz dienvidiem no Daugavpils.
- Birkineļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Randene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Dunski apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Faļtopi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Salienas pagastā.
- Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils.
- Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs.
- Kroņauce apdzīvota vieta (vidējciems) Auru pagastā.
- Liepziedi apdzīvota vieta (vidējciems) Auru pagastā.
- Mežāres apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
- Sēbruciems apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
- Spilve apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
- Mencendarbe apdzīvota vieta (vidējciems) Baldones pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Baldones pagastā.
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
- Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas.
- Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova.
- Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs.
- Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli".
- Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; pagasta administratīvais centrs.
- Stalīdzāni apdzīvota vieta (vidējciems) Barkavas pagastā.
- Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā.
- Grenctāle apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Dimzukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Putni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Skaistkalnes pagastā.
- Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
- Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
- Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
- Piebalgas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Ilze apdzīvota vieta (vidējciems) Bebrenes pagastā.
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Bērzpils pagastā.
- Stūri apdzīvota vieta (vidējciems) Blīdenes pagastā.
- Vilzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā.
- Vizēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā.
- Cempmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā.
- Krote apdzīvota vieta (vidējciems) Bunkas pagastā.
- Tadaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bunkas pagastā.
- Kalngale apdzīvota vieta (vidējciems) Carnikavas pagastā.
- Siguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Carnikavas pagastā.
- Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas.
- Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress.
- Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens.
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
- Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs.
- Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
- Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Ķempji apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Pērkoņi apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Veselavas pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (vidējciems) Cesvaines pagastā.
- Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa.
- Zemgale apdzīvota vieta (vidējciems) Demenes pagastā.
- Otaņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g, Nīcas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 16 km no Liepājas.
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
- Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi.
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
- Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules.
- Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs.
- Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
- Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs.
- Sikšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā 45 km no Liepājas, Dunikas pagasta administratīvais centrs.
- Dzērvenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- Dupļi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
- Rāva apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā.
- Apriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā 14 km no Aizputes.
- Padure apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Bernāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, 17 km no Liepājas.
- Jūrmalciems apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Pape apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Ploce apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
- Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Purmsāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
- Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs.
- Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
- Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
- Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
- Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Tērvetes pagastā.
- Kārļi apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā.
- Meijermuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā.
- Gatara apdzīvota vieta (vidējciems) Drustu pagastā.
- Gatarta apdzīvota vieta (vidējciems) Drustu pagastā.
- Kaļķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
- Kārļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
- Neveja apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
- Vīdale apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
- Mazirbe apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas un Kolkas pagastā.
- Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā.
- Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Ķesterciems apdzīvota vieta (vidējciems) Engures pagastā.
- Daksti apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
- Ķemere apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
- Ķempēni apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
- Vecgaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Gaiķu pagastā.
- Maltas Trūpi apdzīvota vieta (vidējciems) Galēnu pagastā.
- Zemgale apdzīvota vieta (vidējciems) Glūdas pagastā.
- Gūžas apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
- Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
- Daukstes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā.
- Zālīte apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā; līdz 1925. g. - Grienvalde.
- Rosme apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
- Ziemeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
- Zorģi apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
- Nabala Apdzīvota vieta (vidējciems) Igaunijas ziemeļu daļā, Harju apriņķa Kiili pagastā.
- Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte".
- Griķi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā.
- Indrāni apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā.
- Meža miers apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā.
- Leveste apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunpils pagastā.
- Mežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunsvirlaukas pagastā.
- Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
- Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
- Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes.
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos.
- Dubulti apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 27 km no Jēkabpils.
- Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
- Jaunpēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Cenu pagastā.
- Muitas apdzīvota vieta (vidējciems) Kalkūnes pagastā.
- Ķeiši apdzīvota vieta (vidējciems) Kalupes pagastā.
- Kandavas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā.
- Rūmene apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā.
- Valdeķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (vidējciems) Kārķu pagastā.
- Rokaiži apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
- Štakeldanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
- Valāta apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
- Krogzemji apdzīvota vieta (vidējciems) Kocēnu pagastā.
- Tožas apdzīvota vieta (vidējciems) Kocēnu pagastā.
- Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova.
- Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs.
- Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
- Račeva apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Podvigailova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Punduri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
- Turaida apdzīvota vieta (vidējciems) Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā.
- Sunīši apdzīvota vieta (vidējciems) Krimuldas pagastā.
- Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs.
- Zīlāni apdzīvota vieta (vidējciems) Kūku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā.
- Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Pumpuri apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Plakanciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Rāmava apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas pagastā.
- Vimbukrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas pagastā.
- Stūrīši apdzīvota vieta (vidējciems) Laidzes pagastā.
- Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs.
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Lēdurgas pagastā.
- Kaibala apdzīvota vieta (vidējciems) Lielvārdes pagastā.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Liepas pagastā.
- Tūja apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā.
- Tūjasmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā.
- Ratnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Līgatnes pagastā.
- Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
- Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā.
- Jelgavkrasti apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Mustkalni apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Prinkas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Skultes muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Nabe apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu pagastā.
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
- Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
- Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova.
- Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova.
- Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
- Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Felicianova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Ozupine apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Pudinava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
- Ploski apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Lucmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Ļustiki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Blonti apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 10 km no Ludzas, pagasta centrs.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs.
- Sausnēja apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā), 12 km no Ērgļiem.
- Meirāni apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža.
- Lemešova apdzīvota vieta (vidējciems) Malnavas pagastā.
- Upmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Mālpils pagastā.
- Dzilnuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Priežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Gātciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Straupciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Tāši apdzīvota vieta (vidējciems) Medzes pagastā.
- Upesgrīva apdzīvota vieta (vidējciems) Mērsraga un Vandzenes pagastā.
- Stropi apdzīvota vieta (vidējciems) Naujenes pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs.
- Krape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Dzelmes apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Jumpravas pagastā.
- Lobe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Krapes pagastā.
- Veckrape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Krapes pagastā.
- Daugavmala apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Jaunikšķile apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Šuškova apdzīvota vieta (vidējciems) Pasienes pagastā.
- Zaiceva apdzīvota vieta (vidējciems) Pededzes pagastā.
- Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
- Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunaglona apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Pieniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā.
- Gaiļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Aglonas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kalnenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā.
- Saulaine apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā.
- Kūdums apdzīvota vieta (vidējciems) Raiskuma pagastā.
- Vērsis apdzīvota vieta (vidējciems) Ramatas pagastā.
- Rozes apdzīvota vieta (vidējciems) Raunas pagastā.
- Glāžšķūnis apdzīvota vieta (vidējciems) Rembates pagastā.
- Lizdēni apdzīvota vieta (vidējciems) Rencēnu pagastā.
- Sauļi apdzīvota vieta (vidējciems) Rencēnu pagastā.
- Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki.
- Lendži apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 17 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
- Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores.
- Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni.
- Radopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Melnsils apdzīvota vieta (vidējciems) Rojas pagastā.
- Bukulti apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
- Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas.
- Ķāķišķe apdzīvota vieta (vidējciems) Rucavas pagastā.
- Sieksāte apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā.
- Tikaiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Rugāju pagastā.
- Mazbērstele apdzīvota vieta (vidējciems) Rundāles pagastā.
- Ziedoņi apdzīvota vieta (vidējciems) Rundāles pagastā.
- Kastīre apdzīvota vieta (vidējciems) Rušonas pagastā.
- Rīva apdzīvota vieta (vidējciems) Sakas pagastā.
- Vecsalaca apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā 3 km no Salacgrīvas pilsētas.
- Korģene apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā.
- Saurieši apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā.
- Tilderi apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā.
- Gaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Saldus rajonā) 13 km no Saldus.
- Pilsblīdene apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Blīdenes pagastā.
- Oškalni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Cieceres pagastā.
- Garoza apdzīvota vieta (vidējciems) Salgales pagastā.
- Pabaži apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
- Liepkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Sausnējas pagastā.
- Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā.
- Kalnabeites apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā.
- Ķipari apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā.
- Nurmiži apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā.
- Rogoviki apdzīvota vieta (vidējciems) Silmalas pagastā.
- Sīļukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Sīļukalna pagastā 35 km no Preiļiem, pagasta centrs.
- Mēmele apdzīvota vieta (vidējciems) Skaistkalnes pagastā.
- Zemkopības institūts apdzīvota vieta (vidējciems) Skrīveru novada Skrīveru pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.).
- Kušaiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas pagastā.
- Sērmūkši apdzīvota vieta (vidējciems) Skujenes pagastā.
- Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
- Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā.
- Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs.
- Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Rozēni apdzīvota vieta (vidējciems) Staiceles pagastā.
- Rozula apdzīvota vieta (vidējciems) Stalbes pagastā.
- Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā.
- Sadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tabores pagastā.
- Lieģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tadaiķu pagastā.
- Jaundundaga apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Pitrags apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Kolkas pagastā.
- Vandzenes skola apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Tome apdzīvota vieta (vidējciems) Tomes pagastā .
- Līzespasts Apdzīvota vieta (vidējciems) Trapenes pagastā.
- Ūdriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Trikātas pagastā.
- Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs.
- Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Zemīte apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 14 km no Kandavas, pagasta centrs.
- Bērzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
- Klapkalnciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
- Plieņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
- Jurģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Bigauņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
- Grenči apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
- Cēre apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā, 9 km no Kandavas, pagasta centrs.
- Tartaks apdzīvota vieta (vidējciems) Ūdrīšu pagastā.
- Sniķere apdzīvota vieta (vidējciems) Ukru pagastā.
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Upmalas pagastā.
- Krīvi apdzīvota vieta (vidējciems) Vaives pagastā.
- Taurkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valles pagastā 17 km no Valles.
- Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs.
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras.
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs.
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs.
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
- Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras.
- Endzele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Jeru pagastā.
- Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Beites apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Eriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Ķoņu pagastā.
- Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Jaunklidzis apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
- Košķele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Vecates pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs.
- Rūpnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā.
- Puntuži apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā.
- Stirniene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā.
- Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
- Medņi apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā.
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova.
- Tartaks apdzīvota vieta (vidējciems) Vecsalienas pagastā.
- Vārve apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 8 km no Ventspils, pagasta centrs.
- Zūras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Saraiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
- Ziemupe apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
- Virķēni apdzīvota vieta (vidējciems) Vilpulkas pagastā.
- Malta apdzīvota vieta (vidējciems) Viļānu pagastā.
- Vitrupe apdzīvota vieta (vidējciems) Viļķenes pagastā.
- Poļakas apdzīvota vieta (vidējciems) Vīpes pagastā.
- Vidaga apdzīvota vieta (vidējciems) Virešu pagastā.
- Ķevele apdzīvota vieta (vidējciems) Vītiņu pagastā.
- Sproģi apdzīvota vieta (vidējciems) Zalves pagastā.
- Zaļesje apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā, 6 km no Zilupes, pagasta centrs.
- Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā.
- Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā.
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas.
- Meļķitāri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Aizkraukles pagastā.
- Zeltapse apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Dundagas pagastā.
- Straujenieki apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Gramzdas pagastā.
- Ketleri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
- Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā.
- Zemenes Apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma.
- Janova apdzīvota vieta (viensēta) Andzeļu pagastā pie Dagdas pagasta robežas.
- Smugauši apdzīvota vieta (viensēta) Baldones pagastā.
- Slaidēni apdzīvota vieta (viensēta) Birzgales pagastā.
- Dambji apdzīvota vieta (viensēta) Burtnieku pagastā.
- Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- Kalāči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Liepas pagastā.
- Benči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Ēdernieki apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā.
- Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā.
- Jaunšķieri apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Elekši apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
- Plepji apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidurzemes novada Vaiņodes pagastā.
- Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
- Simtēni apdzīvota vieta (viensēta) Drabešu pagastā.
- Rīgzemes apdzīvota vieta (viensēta) Dundagas pagastā.
- Ķetas apdzīvota vieta (viensēta) Dzērbenes pagastā.
- Sauši apdzīvota vieta (viensēta) Kalētu pagastā.
- Vīnakalns apdzīvota vieta (viensēta) Klintaines pagastā.
- Robeždaugavas Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Sproģi Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Vilnīši Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Varšavas apdzīvota vieta (viensēta) Krimuldas pagastā.
- Paružas apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Misņikova apdzīvota vieta (viensēta) Ķepovas pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā.
- Kalnavēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
- Kalna Urdzēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
- Lejas Urdzēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
- Kanči apdzīvota vieta (viensēta) Rencēnu pagastā.
- Kraujas apdzīvota vieta (viensēta) Salacgrīvas pagastā.
- Skosas apdzīvota vieta (viensēta) Saukas pagastā.
- Kalnaklaukas apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā.
- Vecdreļļi apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā.
- Sausupji apdzīvota vieta (viensēta) Smārdes pagastā.
- Vīksnas apdzīvota vieta (viensēta) Staiceles pagastā.
- Vīņaudas apdzīvota vieta (viensēta) Stalbes pagastā.
- Selēkas apdzīvota vieta (viensēta) Tīnūžu pagastā.
- Baujas apdzīvota vieta (viensēta) Tukuma novada Kandavas pagastā.
- Stoķi apdzīvota vieta (viensēta) Vaidavas pagastā.
- Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā.
- Muršas apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Ķoņu pagastā.
- Alksnīši apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Plāņu pagastā.
- Rebeles apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vecates pagastā.
- Sīmanēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras pagastā.
- Tilderi apdzīvota vieta (viensēta) Virešu pagastā.
- Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā.
- Kaparāmuri apdzīvota vieta (viensētu grupa) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Adraskana apdzīvota vieta Afganistānā (_Adraskan_), Herātas vilajetā.
- Aizpurves Apdzīvota vieta Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, kas kļuvusi par apdzīvotās vietas (mazciema) "Ķūģi" daļu.
- Rokasbirze apdzīvota vieta Aizputes pagastā, aptuveni 3 km no Aizputes pilsētas, Aizputes pagasta administratīvais centrs.
- Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ain Ben Khalīla apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Ben Khelil_), Naāmas vilājā.
- Ain Džesera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Djasser_), Bātnas vilājas ziemeļos.
- Ail el Hadžera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn El Hadjar_), Saīdas vilājā.
- Ain Usrāra apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Ousrhar_), Džilfas vilājā.
- Ain Rīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Rich_), Msīlas vilājas dienvidos.
- Ain Shūna apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Skhouna_), Saīdas vilājas austrumos.
- Ain Tādelesa apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Tédélés_), Mustegānimas vilājā.
- Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī.
- Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā.
- Abrapampa apdzīvota vieta Argentīnā, Huhujas štata ziemeļu daļā.
- Ahurjana apdzīvota vieta Armēnijā (_Akhurian_), Širakas mjarzā.
- Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abernati apdzīvota vieta ASV (_Abernathy_), Teksasas štata rietumu daļā.
- Abilīna apdzīvota vieta ASV (_Abilene_), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos.
- Absorkī apdzīvota vieta ASV (_Absarokee_), Montānas štata dienvidu daļā.
- Adaka apdzīvota vieta ASV (_Adak_), Aleutu salu Andrejanova salu grupā, tāda paša nosaukuma salā.
- Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Ņujorkas štatā, netālu no Ontārio ezera.
- Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Viskonsinas štatā.
- Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Aiovas štatā.
- Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Džordžijas štata dienvidu daļā.
- Aftona apdzīvota vieta ASV (_Afton_), Vaiomingas štata rietumos.
- Agilara apdzīvota vieta ASV (_Aguilar_), Kolorādo štata dienvidos.
- Aho apdzīvota vieta ASV (_Ajo_), Arizonas štata dienvidu daļā.
- Acteka apdzīvota vieta ASV (_Aztec_), Ņūmeksikas štata ziemeļrietumos.
- Aidagrova apdzīvota vieta ASV (_Ida Grove_), Aiovas štata rietumos.
- Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos.
- Aidahositija apdzīvota vieta ASV (_Idaho City_), Aidaho štata rietumu daļā.
- Aidalū apdzīvota vieta ASV (_Idalou_), Teksasas štata rietumu daļā.
- Aiola apdzīvota vieta ASV (_Iola_), Kanzasas štata dienvidaustrumu daļā.
- Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Kalifornijas štatā.
- Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Vašingtonas štata ziemeļaustrumos.
- Aiovafolsa apdzīvota vieta ASV (_Iova Fails_), Aiovas štatā.
- Aiovapārka apdzīvota vieta ASV (_Iowa Park_), Teksasas štatā.
- Airaena apdzīvota vieta ASV (_Iraan_), Teksasas štatā Pekosas upes krastos.
- Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā.
- Aironrivera apdzīvota vieta ASV (_Iron River_), Mičiganas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Aironvuda apdzīvota vieta ASV (_Ironwood_), Mičiganas štata ziemeļrietumos.
- Ailendpārka apdzīvota vieta ASV (_Island Park_), Aidaho štata ziemeļaustrumos.
- Aila apdzīvota vieta ASV (_Isle_), Minesotas štatā.
- Kapaa Apdzīvota vieta ASV ("Kapaa"), Havaju štatā, Kauai salā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineapolisa Apdzīvota vieta ASV ("Minneapolis"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Adaveila apdzīvota vieta Austrālijā (_Adavale_), Kvīnslendas štatā.
- Ainsleja apdzīvota vieta Austrālijā (_Einasleigh_), Kvīnslendas štata ziemeļu daļā.
- Admonta apdzīvota vieta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē.
- Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Rahačova Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
- Žodziški Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
- Svislača Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Lielbārbele apdzīvota vieta Bārbeles pagastā.
- Vecbebri apdzīvota vieta Bebru pagastā, pagasta centrs; Bebri.
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā.
- Upmale Apdzīvota vieta bijušā Abrenes apriņķa teritorijā 50 km no Abrenes un 20 km no dzelzceļa stacijas Žīguri.
- Augšpils Apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad "Vyšgorodok" Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas.
- Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā.
- Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā.
- Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā.
- Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā.
- Abdi apdzīvota vieta Čadā (_Abdi_), Vadaji reģionā.
- Abū Deia apdzīvota vieta Čadā (_Aboudéïa_), Salamatas reģiona rietumu daļā.
- Aberdīna apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces rietumu daļā.
- Ķirpēni apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce).
- Sīpele apdzīvota vieta Dobeles novada Jaunbērzes pagastā.
- Idūnas apdzīvota vieta Drabešu pagastā.
- Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī.
- Abū Girga apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abū Jirj_), Minjas muhāfazā.
- Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā.
- Ainsuhna apdzīvota vieta Ēģiptē (_ʻAyn Sukhnah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča rietumu krastā.
- Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas.
- Adigala apdzīvota vieta Etiopijā (_Ādīgala_), Sumale kilila ziemeļu daļā.
- Aiji apdzīvota vieta Fēru salās (_Eiði_).
- Ahau apdzīvota vieta Fidži ziemeļos (_Ahau_), Klusā okeāna Rotumas salā.
- Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā.
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Lejasnormandijas reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā.
- Agondanža apdzīvota vieta Francijā (_Hagondange_), Lotringas reģiona Mozeles departamentā.
- Adola apdzīvota vieta Francijā, Lotringas provinces Vogēzu departamentā.
- Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā.
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
- Afanda apdzīvota vieta Grieķijā (_Afǎntou_), Rodas salas austrumu piekrastē.
- Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā.
- Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju.
- Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras Milas salā.
- Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni.
- Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā.
- Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos.
- Adigeni apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavahetijas reģiona (mhares) rietumu daļā.
- Abastumani apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavanhetijas reģiona rietumu daļā.
- Aijaste apdzīvota vieta Igauniā (_Aiaste_), Pelvas apriņķa dienvidrietumos.
- Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī.
- Ahja apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahja_), Pelvas apriņķa ziemeļos.
- Ahtme apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahtme_), Austrumviru apriņķī.
- Keina apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā salas dienvidaustrumos.
- Adavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumos.
- Ahula apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļu daļā.
- Marina apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
- Kerla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalā.
- Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
- Īde apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Serves pussalā.
- Abjaku apdzīvota vieta Igaunijā, Vīlandes apriņķī.
- Mustla Apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 800 iedzīvotāju (2012. g.), 1938.-1979. g. tai bija pilsētas tiesības.
- Kukruze Apdzīvota vieta Igaunijas ziemeļos, Kohtla-Jerves apriņķī.
- Adaba apdzīvota vieta Indijā (_Adaba_), Orisas štata dienvidu daļā.
- Adhaura apdzīvota vieta Indijā (_Adhaura_), Bihāras štata dienvidrietumos.
- Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos.
- Čerapundži Apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos ("Cherapunji"), Asamas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā.
- Agasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Agats_), Jaungvinejas salā, Papua provincē.
- Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē.
- Ābsarda apdzīvota vieta Irānā (_Ābsard_), Teherānas ostānā, \~60 km uz austrumiem no Teherānas.
- Agda apdzīvota vieta Irānā (_ʻAqdā_), Jezdas ostāna rietumu daļā.
- Adēra apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē; Odara.
- Afikima apdzīvota vieta Izraēlā (_Afiqim_), Ziemeļu apgabalā.
- Ahvara apdzīvota vieta Jemenā (_Aḩwar_), Abjānas muhāfazas dienvidaustrumos.
- Absa apdzīvota vieta Jemenā (_ʻAbs_, عبس), Hadžas muhāfazā.
- Adira apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā.
- Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā.
- Aironbridža apdzīvota vieta Kanādā (_Iron Bridge_), Ontārio provincē.
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos.
- Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Kazahstānā, Akmolas apgabala ziemeļu daļā.
- Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabalā.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā.
- Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabalā.
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos.
- Adajevka apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā.
- Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
- Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā.
- Čapajeva Apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā.
- Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā.
- Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā.
- Aga Apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967.
- Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi.
- Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī.
- Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā.
- Aikina apdzīvota vieta Krievijā (_Ajkino_), Komi Republikā; Ajkatila.
- Ahļebiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Ахлебинино_), Kalugas apgabalā.
- Gauri Apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry.
- Purvmala Apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī.
- Višgoroda Apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā.
- Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos.
- Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana.
- Ablajeva apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Republikā; Ablaja.
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos.
- Bokova Apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā.
- Kisigača Apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija.
- Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
- Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā.
- Aima apdzīvota vieta Krievijā, Habarovskas novadā.
- Artjomovska Apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā.
- Borisogļebska Apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā.
- Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
- Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
- Jantarnija Apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene.
- Ačaivajama apdzīvota vieta Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļu daļā
- Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble.
- Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabalā, \~30 km uz austrumiem no Kirovas, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abjacjoja apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumu daļā; Objačeva.
- Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā.
- Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla.
- Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumos.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā.
- Marica Apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Palatka Apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgbalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Borodina Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta.
- Shodņa Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons.
- Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā.
- Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čulima Apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju.
- Ardatova Apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā.
- Fokina Apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā.
- Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos.
- Irikļinska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ždanovka Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā.
- Čermoza Apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota.
- Kuva Apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada Komi-Permiešu apvidū, <10000 iedzīvotāju.
- Agzu apdzīvota vieta Krievijā, Piejūras novada ziemeļaustrumos.
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā.
- Advorici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā.
- Kuibiševa Apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Čehova Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju.
- Krasnogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā.
- Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka.
- Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā).
- Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos.
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā.
- Aļeksina Apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
- Ačikulaka apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Arzgira apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Edisija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Kajasula apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Kurska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Mahmudmekteba apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Mirnija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Ņini apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Petropavlovska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Pokoinoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Sadovoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Soldatoaleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Stepnoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Turksada apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Veļičajevska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Zaterečnija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tambovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Adirkežiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā.
- Abatska Apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ačiri apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
- Agana apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agejeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala rietumu daļā.
- Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
- Arseņjeva Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā.
- Jurjeveca Apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agvali apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā.
- Ribačija Apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā.
- Abana apdzīvota vieta Krievijas Krasnojarskas novada austrumos (_Aban_), rajona administratīvais centrs, 9200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Severozadonska Apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Jamburga Apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki.
- Abdelīja apdzīvota vieta Kuveitas ziemeļos (_'Abdalīyah_), pie Irākas robežas.
- Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
- Aijana apdzīvota vieta Ķīnā, Liaoninas provinces austrumos.
- Arvīdsjaura Apdzīvota vieta Lapzemē ("Arvidsjaur"), Zviedrijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jokmoka Apdzīvota vieta Lapzemes austrumu daļā, Zviedrijā (zviedru val. "Jokkmokk"; sāmu val. "Talvatis"), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī).
- Abrīna apdzīvota vieta Libānā (_Aabrine_, عبرين), Ziemeļlibānas muhāfazas dienvidrietumu daļā.
- Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
- Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas.
- Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
- Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā.
- Abū Kurīna apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Qurīn_), Sidras šeibijā.
- Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos.
- Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā.
- Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā.
- Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
- Agloni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
- Aglonēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonēnai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Sari Apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā.
- Aleksandrija Apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa ziemeļos, \~2 km no Latvijas robežas.
- Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Adakava apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Bataķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Gaure apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Lauksarģi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Mažoni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Pagramante apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Pagramanti apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Tauri apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Žīgaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Abeibara apdzīvota vieta Mali ziemeļaustrumos (_Abeibara_), Kidala reģionā.
- Agdza apdzīvota vieta Marokā (_Agdz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā.
- Ain Benī Mathāra apdzīvota vieta Marokā (_Aïn Benimathar_), Austrumu reģionā.
- Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos.
- Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā.
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
- Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos.
- Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža.
- Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī.
- Airaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Ajrag_), Austrumgobi aimaka ziemeļu daļā.
- Aiaisa apdzīvota vieta Namībijas dienvidos (_Ai-Ais_), Karasas reģionā.
- Aderbisinata apdzīvota vieta Nigērā (_Aderbissinat_), Agadesas reģiona dienvidos.
- Abadži apdzīvota vieta Nigērijā (_Abaji_), Federālajā galvaspilsētas teritorijā, \~1700 iedzīvotāju.
- Abinsi apdzīvota vieta Nigērijā, Benue štatā.
- Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā.
- Adoru apdzīvota vieta Nigērijā, Kogi štata dienvidu daļā.
- Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu.
- Ādema apdzīvota vieta Omānā (_Ādam_), Dāhilījas mintakā.
- Abdulhakīma apdzīvota vieta Pakistānā (_Abdul Hakīm_, عبد الحكيم), Pendžābas štatā.
- Ačiote apdzīvota vieta Panamā, Kolonas provincē.
- Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē.
- Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē.
- Ģibolas apdzīvota vieta Priekuļu pagastā.
- Ciskaiņi apdzīvota vieta Remtes pagastā.
- Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
- Ruhnu apdzīvota vieta Roņu salā, Rīgas jūras līcī, Igaunijā.
- Abū Rubeika apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Abū Rubayq_, _Abu Rubaiq_), Medīnas mintakā.
- Adžfera apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Ajfar_), Hāilas mintakā.
- Aisa apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ʻAys_), Medīnas mintakā.
- Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju.
- Ādanjabāla apdzīvota vieta Somālijā (_Aadan Yabaal_).
- Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā.
- Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas.
- Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs.
- Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos.
- Truhiljo Apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu.
- Abū Harāza apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩarāz_, ابو حراز), Nīlas vilājā.
- Abū Hidžāra apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩijār_), Sennāras vilājā, Zilās Nīlas kreisajā krastā.
- Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā.
- Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā.
- Abāsīja apdzīvota vieta Sudānā (_Al 'Abbāsīyah_), Dienvidkorfānas vilājas ziemeļaustrumos.
- Abrī apdzīvota vieta Sudānā (_ʻAbrī_, عبري), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā.
- Ādelbodene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā.
- Ādorfa apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā.
- Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā.
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta.
- Ain Drāhima apdzīvota vieta Tunisijā (_Aïn Draham_), Džundūbas vilājā.
- Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos.
- Dašava Apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu.
- Kiriļivka Apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Jasiņa Apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Balakleja Apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.).
- Adžamka apdzīvota vieta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā.
- Rītupe Apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā).
- Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā.
- Gulbene apdzīvota vieta Vaiņodes pagastā.
- Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru.
- Arjeplūga Apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē ("Arjeplog") pie Hornavana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem.
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemes ziemeļos, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts; Āpeskovu.
- Bobra Apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
- Bruņi apdzīvotās vietas "Babīte" bijušais nosaukums.
- Dvīts apdzīvotās vietas "Dviete" nosaukuma variants.
- Golyševa apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukums latgaliski.
- Lauders apdzīvotās vietas "Lauderi" nosaukuma variants.
- Mēmele apdzīvotās vietas "Lielmēmele" daļa Mazzalves pagastā.
- Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā.
- Šenberga apdzīvotās vietas "Skaistkalne" bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- Vorkova apdzīvotās vietas "Vārkava" nosaukuma variants.
- Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā.
- Mežvidi apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums.
- Spilve apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
- Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- apietamies Apejamies - daudzsk. 1. pers. no darbības vārda "apieties".
- apelats Apelācijā apsūdzētais.
- Citrus sinensis apelsīns.
- paraapendicīts Apendicīts, kam pievienojies apkārtējo audu iekaisums.
- aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- dzeņenieši Apes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji.
- ādamieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Ādams" iedzīvotāji.
- līzieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Līzespasts" iedzīvotāji.
- siksnēnieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji.
- vidadzieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Vidaga" iedzīvotāji.
- grūbenieši Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" iedzīvotāji.
- Groube Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" nosaukums vietējā izloksnē.
- laicenieši Apes pagasta apdzīvotās vietas "Laicene" iedzīvotāji.
- Vieveri Apes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukums vietējā izloksnē.
- Žogotas Apes pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
- jaunrozenieši Apes pilsētas daļas, apdzīvotās vietas "Jaunroze" iedzīvotāji.
- jaunrozieši Apes pilsētas daļas, apdzīvotās vietas "Jaunroze" iedzīvotāji.
- saķosēt apēst (daudz).
- satiesāt apēst (lielāku daudzumu)
- slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku).
- samiltīt apēst (nicinoši).
- atpeizēt Apēst (par cilvēkiem), aprīt (par dzīvniekiem).
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
- salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
- notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
- notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
- notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
- notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
- apgraulēt Apēst, aprīt, nolocīt, nosukāt.
- apgumzāt Apēst, aprīt, nosukāt.
- apkašāt Apēst, aprīt, nosukāt.
- apknietēt Apēst, aprīt, nosukāt.
- aizņurcīt Apēst, aprīt.
- apbricēt Apēst, aprīt.
- noķidēt Apēst, aprīt.
- saklesēt Apēst, aprīt.
- saklest Apēst, aprīt.
- saņukāt Apēst, aprīt.
- zomēt Apēst, aprīt.
- apēdaļāt Apēst; apgrauzt.
- sajozēt apēst.
- sakleķēt apēst.
- samīstīt apēst.
- samizāt apēst.
- sarevēt apēst.
- savilnīt apēst.
- anoreksigēnie līdzekļi apetītes samazinātājas vielas.
- šņucēt Apēvelēt, aptēst.
- Frenela zonas apg., kādos tiek sadalīta gaismas vai skaņas viļņu frontes virsma, lai aprēķinātu gaismas (skaņas) difrakcijas ainu.
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts.
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- appurvis Apgabals ap purvu.
- mezoterms apgabals apgabals ar gada vidējo temperatūru +15-20 Celsija grādu.
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās.
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots.
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme.
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu.
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu.
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- virspilskunga tiesa apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.).
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Portu Apgabals Portugālē ("Distrito de Porto"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju.
- regions Apgabals, apvidus.
- beznoteces baseins apgabals, kam nav noteces uz jūru.
- maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
- pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze.
- aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti.
- pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems.
- baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
- satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- ģimenes slodze apgādājamo skaits uz vienu ģimenes locekli, kam ir pastāvīgi ienākumi.
- apgāda Apgādāšana, apgāde, uzturēšana, kopšana.
- apgāde Apgādāšana, apgādība (1).
- barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
- piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
- slēģot apgādāt (logus) ar slēģiem.
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
- apaut Apgādāt ar apaviem.
- apbruņot Apgādāt ar apbruņojumu.
- uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku).
- bruņot Apgādāt ar bruņojumu; apbruņot.
- pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu.
- sabruņot Apgādāt ar ieročiem, (pilnībā) apbruņot.
- finansēt apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus
- aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).
- apbēdāt Apgādāt, aprūpēt (tālredzīgi).
- ģērbt Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu.
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
- furnēt Apgādāt; aplīmēt ar finiera plāksnēm.
- internetizēts apgādāts ar internetu.
- atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā.
- maizes māte apgādniece.
- maizes tēvs apgādnieks; arī darba devējs.
- apgādība Apgāds, apgādniecība.
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai.
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas.
- izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
- lukssekunde Apgaismojuma daudzuma mērvienība; apgaismojuma daudzums, ko saņem virsma 1 s, ja apgaismojums ir 1 lx.
- fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu.
- lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu.
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu.
- dominējošais pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, līdz minimumam samazinot tonālos kontrastus.
- vājināts pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, radot izteiksmīgu ēnu zīmējumu.
- pagaisma Apgaismojums no apakšas.
- pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs.
- telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
- rampas gaisma apgaismojums, ko rada rampā novietoti gaismas avoti.
- zvaigznes redzamais spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni.
- redzamais zvaigznes spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni.
- apgaisme Apgaismošana (1); apgaismojums (1).
- apgaisme Apgaismošana (2); apgaismojums (3).
- kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs.
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors.
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- gāzes radziņš apgaismošanas ierīce, kur gaismu rada degoša gāze.
- elektriskā apgaisme apgaismošanas sistēma, kurā izmanto elektriskās gaismas avotus.
- rūķis apgaismošanas skals vai cits dedzināms gaismas avots.
- sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī).
- matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis).
- kails apgalvojums apgalvojums bez pierādījuma.
- robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā.
- lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug.
- afirmācija Apgalvošana, apstiprināšana.
- sodīties apgalvot (kā ebreji un čigāni tirgojoties).
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
- afirmēt Apgalvot, apstiprināt.
- dievoties Apgalvot, apzvērēt.
- nomienoties Apgalvot, apzvērēt.
- apcirst Apgāzt, apsviest.
- apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst.
- apkritināt Apgāzt, ļaut apgāzties.
- apkūleņoties Apgāzties, apkrist, apgriezties.
- apzvelties Apgāzties, apvelties.
- bērēt Apglabāt, apbedīt.
- rakt Apglabāt, apbedīt.
- apglaustīt Apglaust, apglāstīt, glaudīt, nogludināt (atkārtoti visapkārt).
- apmālēt Apgleznot; apkrāsot.
- appļikšināt Apgludināt, apglaust ar rokām (viegli uzsitot).
- apķerstīt Apgrābstīt, aptaustīt.
- apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu).
- apkast Apgrābt, apkasīt.
- apranstīt Apgraizīt visapkārt.
- apgraudēt Apgrauzdēt apkārt.
- apgremzdēt Apgrauzt (koku visapkārt), aplaizīt aplievas mizu.
- apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
- apstrādāt Apgrauzt, apknābāt.
- apgraušļāt Apgrauzt, apkrimst (atkārtoti).
- apgremzt Apgrauzt, apkrimst (visapkārt).
- apkņērpāt Apgrauzt, apkrimst, apdrupināt.
- apgrubināt Apgrauzt, apkrimst, apskrubināt.
- apgremzdēt Apgrauzt, apkrimst, nokasīt.
- apknabināt Apgrauzt, apkrimst.
- apkņegāt Apgrauzt, apkrimst.
- apkrubināt Apgrauzt, apkrimst.
- apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās).
- apgrabināt Apgrauzt, apskrubināt visapkārt.
- apžlebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut.
- apžļebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut.
- apskrābāt Apgrauzt, apskrubināt, visapkārt nokasīt, nokasīt, noberzt.
- skrabināt Apgrauzt, apskrubināt.
- apkodas Apgrauztais, apkrimstais, aizkostais.
- apcirpt Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
- atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi.
- raušķēt apgriezt ar raušķi (1).
- pārvārtīt Apgriezt, apvērst (dažreiz vai daudzkārt).
- kapēt Apgriezt, apvērst.
- apšķibīt Apgriezt, arī aplauzīt.
- lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību.
- aktīvā vadītspēja apgriezts lielums aktīvajai pretestībai ( R ): (G=1/R).
- induktīvā vadītspēja apgriezts lielums induktīvajai pretestībai
- īpatnējā elektriskā vadītspēja apgriezts lielums īpatnējai elektriskajai pretestībai, mērvienība S/m.
- kapacitīvā vadītspēja apgriezts lielums kapacitīvajai pretestībai
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
- kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
- reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
- piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu.
- ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā.
- cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties.
- dzīvot uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
- sēdēt uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
- kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt.
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
- ciets vēders apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
- dispareinija Apgrūtināts vai sāpīgs dzimumakts; arī vispārīgs sievietes seksuālo traucējumu apzīmējums.
- apgozēt Apgruzdēt, apcepties visapkārt (uz oglēm).
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- dirsa Apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu.
- zemiene Apģērba apakšmala.
- zemuška Apģērba apakšmala.
- kļapa Apģērba apkakles atloks.
- kļapka Apģērba apkakles atloks.
- apģērba gabals apģērba atsevišķa sastāvdaļa.
- celgals Apģērba daļa ap celi.
- kakls Apģērba daļa pie kakla, kakla izgriezums; apkakle.
- pazuss Apģērba daļa, kas aptver padusi.
- tale Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
- talija Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
- vēders Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
- paduse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu.
- piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
- pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
- uzmetenis Apģērba gabals, ko ap pleciem uzmet.
- jetliņš Apģērba gabals; apģērbs.
- sietuve Apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
- drēbju gabals apģērba gabals.
- lielumkodējums apģērba lieluma nosacīts apzīmējums.
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas).
- griezummala apģērba piegriezuma mala.
- šimmijs Apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs".
- skrote Apģērba vidus daļa, ap jostas vietu.
- prove Apģērba, apavu uzlaikošana, pielaikošana.
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
- ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka).
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2).
- āda apģērbs, apģērba gabals.
- klozīte Apģērbs; tērps; apģērba gabals.
- autfits apģērbs.
- prikida apģērbs.
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
- apsamaukties Apģērbties; apauties.
- sabūvēties apģērbties.
- borta Apģērbu apmale.
- borte Apģērbu apmale.
- tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus.
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- modes ateljē apģērbu šūšanas darbnīca.
- konfekciju nams apģērbu veikals.
- apcipāt Apiet apkārt (par maziem bērniem).
- apstibīt Apiet apkārt stīvi, neveikli.
- cīkot Apiet apkārt.
- apkāpt Apiet kaut kam apkārt (ar lieliem soļiem).
- apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem.
- apklibāt Apiet kaut kam apkārt klibojot.
- mest (arī liekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
- apkājot Apiet, apstaigāt.
- apsierēt Apiet; apstaigāt.
- apejas Apietas - tagadnes vienskaitļa 3. pers. no darbības vārda "apieties".
- apinis apiņi ("Humulus").
- apinaiņš Apiņu bagāts, apiņu pilns.
- Medicago lupulina apiņu lucerna.
- Polygonium c-album apiņu raibenis.
- apinājs Apiņu stīgas ar lapām.
- apīnājs Apiņu stīgas ar lapām.
- Japānas apinis apiņu suga ("Humulus japonicus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- parastais apinis apiņu suga ("Humulus lupulus"), sastopama arī Latvijā.
- kēpelējošais apinis apiņu suga ("Humulus scandens").
- Hepialus humuli apiņu šūpotnis.
- bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts.
- bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī.
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji); noskārst.
- nožļeibt Apjaust, apjēgt, saprast.
- apskārst Apjaust, aptvert.
- aptaujāties Apjautāties, apvaicāties.
- sasaprasties Apjēgt, aptvert.
- ieprāsnēties Apjēgt, saprast.
- tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi.
- miniaturizācija Apjoma, apmēru samazināšana, piem., aparātiem, ierīcēm.
- elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības.
- kardinālskaitļi Apjomskaitļi - simbolu sistēma kopu apjoma raksturošanai.
- klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts.
- šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks.
- kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
- migla apjukums
- murdi apjukums; nesaprotamas sarunas, murmināšana, drudžainas fantāzijas.
- jumums Apjums, apsegs, jumts.
- apmuneit apjumt māju.
- apliecene Apkaime, apkārtne.
- apliecine Apkaime, apkārtne.
- aptuviene Apkaime, apkārtne.
- aptuvums Apkaime, apkārtne.
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu.
- inspersija Apkaisīšana ar apkaisāmo pulveri.
- apbārstīt Apkaisīt (kam apkārt, ap ko).
- talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē.
- nodrapsnīt Apkaisīt, apbērt.
- nostirāt Apkaisīt, apbērt.
- nostreijāt Apkaisīt, apbērt.
- nosnāties Apkaisīties, apbērties.
- apdirst Apkakāt, apsmulēt, aptašķīt.
- apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties.
- Chlamydosaurus kingi apkakles agāma.
- apkakles strazds apkakles mežastrazds ("Turdus torquatus").
- Turdus torquatus apkakles mežastrazds.
- Nebela collaris apkakles nebela.
- Lophorina superba apkakles paradīzesputns.
- Tayassus tajacu apkakles pekars.
- Chlamydotis undulata apkakles sīga.
- Emberiza fucata apkakles stērste.
- ekipāža Apkalpe (kuģim, lidaparātam, tankam).
- apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības.
- užināt Apkalpot, apkopt.
- apdienēt Apkalpot, aptecēt.
- apčabināt Apkalpot; apmīļot.
- aptekāt Apkalpot; arī iztapt.
- apkramt Apkalst visapkārt vai virskārtai.
- sakalt apkalt (zirgu).
- šķienēt apkalt ragavas.
- apkaltināt Apkaltēt, ļaut apkalst.
- grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti.
- apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
- sirdoties apkampt, apmīļot.
- paskaut Apkampt, apskaut.
- kabynōtis apkampties.
- skulbīt Apkapāt, apgraizīt, pļaustīt.
- strubulēt Apkapāt.
- apkapelēt Apkaplēt.
- attīrošā un atveseļojošā apstrāde apkarojošā apstrāde.
- līžņa apkārt ložņājoša sieviete.
- apat Apkārt, ap.
- apkabināt Apkārt, apkarināt; apskaut.
- apķirināt Apkārt, apkarināt.
- riņķis apkārt, visapkārt
- apkār Apkārt, visapkārt.
- apkārtnes Apkārt, visapkārt.
- visaplīk Apkārt, visapkārt.
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā.
- vide apkārtējā daba.
- anturāža Apkārtējā sociālā vide, apstākļi, cilvēki; arī cilvēku grupa, kas pavada augstu amatpersonu.
- piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu.
- apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
- nedzīvā daba apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
- radioaktīvie atkritumi apkārtējai videi bīstamas radioaktīvās vielas, kas kodolreaktoros un zinātniskos pētījumos tālāk nav izmantojamas.
- dzinēja emisija apkārtējai videi kaitīgu vielu (oglekļa daļiņu, slāpekļa oksīdu, sodrēju u. c.) izmešana no dzinēja atmosfērā kopā ar gāzes strūklu.
- grīnpīss apkārtējās vides aizsardzības organizācija, dibināta 1971. g. Kanādā.
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
- atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u.tml.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
- noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
- vide apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem.
- apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties.
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- apkārtums Apkārtmērs, apkārtne, apkaime.
- cirkumference Apkārtmērs; apkārtne, apvidus; aploce.
- aplīciene Apkārtne, apkaime.
- aplīcine Apkārtne, apkaime.
- aplīcis Apkārtne, apkaime.
- aptuviena Apkārtne, apkaime.
- nogals Apkārtne, apkaime.
- ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide; vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- apvēra Apkārtne, apvidus.
- apvēris Apkārtne, apvidus.
- plašotne Apkārtne, plaša apkaime.
- ringaringām apkārtnē, tepat.
- šaucs apkārtstaigājošs drēbnieks.
- periēgēze Apkārtvadāšana, sīka aprakstīšana vai izskaidrošana.
- kauna traips apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams; negods.
- Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava.
- apkaunot (kāda, kā) vārdu apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
- apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu); aptraipīt.
- izkaunēt Apkaunot, noķengāt, apgānīt.
- novilkt dubļos (kādu, kaut ko) apkaunot, noķengāt.
- (pa) darīt kaunu apkaunot.
- likt (arī grūst) kaunā apkaunot.
- padarīt kaunu apkaunot.
- uzspiest kauna zīmi apkaunot.
- apskaustīt Apkaustīt, apkalt.
- apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību).
- apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
- apklāties Apklāt sevi; apsegties.
- noplāksterēt Apklāt, aplīmēt ar plāksteri.
- novākot Apklāt, apsegt.
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
- aplēpēt Apklāties ar ūdensrožu (lēpju) lapām.
- apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu).
- aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
- apklencēt Apklibot ap kaut ko.
- pierāmēt Apklusināt, apmierināt, savaldīt.
- apmirdīt Apklusināt, nomierināt, apremdēt (sāpes).
- aizvērt žaunas apklust.
- norauj ūdeni! apklusti; nerunā niekus!
- Aizver pāksti! apklusti!
- Piever žaunas! apklusti!
- apkāpt Apkļūt apkārt kaut kam, sperot soli sāņus.
- apkribināt Apknibināt; apgrauzt, apkrimst.
- apgramžļāt Apkodīt, apgrauzt, apkrimst, apskrubināt visapkārt.
- apkopes vieglums apkopes ērtība.
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
- vidējais lielums apkopojošais rādītājs, kas izteic tipiski variējošo izmēru skaitu, vienrizējas parādības gadījumā.
- savilkt kopā apkopot, rezumēt.
- demogrāfiskās koncepcijas apkopoti uzskati par visu iedzīvotāju attīstību un atsevišķu demogrāfisko procesu norisi.
- sašērt apkopt (lopus).
- apraizēt Apkopt, apgādāt.
- aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
- tikt galā (pašam) ar sevi Apkopt, arī apgādāt (sevi).
- appravīt Apkopt; arī aprūpēt.
- zakontoriķ Apkrāpt, apzagt.
- cirpt kā aunu (kādu) apkrāpt, izmantot.
- noslaukt Apkrāpt; apzagt.
- kontoru zaģelaķ apkrāpt; izdarīt noziegumu.
- skamot apkrāpt.
- apkrāmēt Apkraut (kam apkārt).
- aplādēt Apkraut lāstiem, apburt.
- apgnauzt Apkrimst, apgrauzt visapkārt (ar lūpām).
- apķibt Apkrist ap kaut ko.
- apkurkties Apkuiļoties, aplecināties.
- ražas svētki apkūlības.
- svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- iekvēpēt Apkūpināt, apžāvēt no visām pusēm.
- centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
- helioapkure Apkures sistēma, kurā Saules starojuma enerģija tiek pārvērsta siltuma enerģijā, ko izmanto telpu apsildīšanai.
- uzkvēpināt Apkvēpināt, apsvēpēt.
- sajēdzība apķērība.
- okutnis Apķērīgs, apsviedīgs.
- ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem.
- sajēdzīgs apķērīgs.
- apķarstīt Apķerstīt; apgrābstīt, aptaustīt.
- apčupt Apķerties kādam ap kaklu.
- apkabināties Apķerties, apkampt, pakārties.
- sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju).
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- aplancīt Aplaipot, apiet apkārt.
- apsūtīt Aplaist (apkārt); aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
- nošļampāt Aplaistīt, apliet.
- sašaltīt Aplaistīt, apliet.
- apzīšļāt Aplaizīt, apsiekalot, atkārtoti zīžot vai košļājot.
- apskūpstīt Aplaizīt, nolaizīt visapkārt.
- pūdelēt aplami pašūt.
- latāt Aplatot, apkāršot (ar latām apsist).
- sist plaukstas aplaudēt.
- izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
- vzjaķ buharja aplaupīt piedzērušo.
- aplēkt Aplecināt, apvaislot.
- neapiešanās Aplecināta dzīvnieka apaugļošanās izpalikšana.
- šmucināt Aplejot (ko) ar verdošu ūdeni vai iegremdējot verdošā ūdenī, panākt, ka dalās nost (apmatojums, apspalvojums).
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
- apdzenāt Aplēkt (apaugļot) - par dzīvniekiem.
- aptrankāt Aplēkt, apaugļot.
- apvaislot Aplekties, kopoties, tikt apaugļotam.
- raibīt Aplenkt, apriņķot, apskriet.
- rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām.
- vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne.
- aplidināt Aplidot, lidināties apkārt.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
- diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
- baltā biļete apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- baltais beļets apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- lidojumderīguma sertifikāts apliecība par to, ka gaisakuģis vai tā daļas atbilst lidojumderīguma normām.
- jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
- polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
- noņemt cepuri kāda priekšā apliecināt cieņu, apbrīnot.
- noņemt cepuri apliecināt savu cieņu.
- parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu.
- konsignēts Apliecināts, apzīmogots.
- aplikants apliekamais.
- sabrucināt apliet (veļu) ar verdošu ūdeni.
- aplieties Apliet sevi, savu apģērbu.
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
- mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību.
- cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai.
- Spoķiks aplikācija _Spotify_.
- apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku; apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku.
- aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt).
- aizsētīt Aplikt apkārt žogu (sētu), iežogot.
- apvezt Aplikt apkārt, apsiet (apkārt); apvēzt.
- apkubināt Aplikt apkārt.
- apstatīt Aplikt kaut kam apkārt.
- aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
- slejot aplikt slejas (zirgam).
- apsētot Aplikt žogu (sētu), apžogot, iežogot.
- garnēt aplikt, apgādāt ar piederumiem.
- apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu).
- aplepīt Aplīmēt, aplipināt.
- noļipināt Aplīmēt, aplipināt.
- apkāļas Aplinki, aplinkus ceļi.
- caur puķēm aplinkus (runāt)
- ar apkorām tēgāt pēc naudas aplinkus apvaicāties par finansiālo stāvokli.
- izkorēm Aplinkus, aplinkus ceļā.
- izkorņus Aplinkus, aplinkus ceļā.
- apkājām Aplinkus, pa apceļiem.
- apkārtīgi Aplinkus, pa aplinkus ceļiem.
- appļakšēt Aplipt ar netīrumiem visapkārt vai vietumis.
- noķerties Aplipt, apķept (ar ko).
- noļepēties Aplipt, apķept ar netīrumiem, dubļiem, mēliem.
- apķipt Aplipt, apķibt.
- apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
- laidava Aplis, apļveida kustība.
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
- aplaupīties Aplobīties, apmizoties, atdalīties.
- dzeltenbrūnā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista gilva").
- zilganā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista glaucocana").
- apvērstā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista inversa").
- smaržīgā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista irina", syn. "Tricholoma irinum").
- raibā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista luscina", syn. "Lepista panaeola").
- kailā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista nuda").
- divkrāsainā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista personata").
- līganā aplocene aploceņu ģints suga ("Paralepista flaccida", syn. "Lepista inversa").
- koncentriskas aploces aploces, kurām ir kopēji centri, bet dažādi rādiusi.
- cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu.
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks.
- pāne Aploks, aploka sēta.
- maināms aploks aploks, kura nožogošanai izmanto elektrisko ganu.
- loma aploks.
- apl. Aploksne (tikai skaņu ierakstu un audiovizuālo materiālu aprakstos).
- aploksne aplokšņu alga, nelegāls maksājums.
- stiepļu žogi aploku žogi, ko veido stabi līdz 4 m attālumā viens no otra un starp tiem novilktas stieples vai dzeloņstieples.
- primārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru ne tieši, ne netieši nav izraisījusi cita elementa atteice.
- sekundārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru tieši vai netieši izraisījusi cita elementa atteice.
- pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko); aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
- vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
- pārlūkot Aplūkot (ko) visu; aplūkot (ko) vēlreiz, no jauna.
- aplancīt Aplūkot, apmeklēt.
- aptrusēt Aplupt; apdrupt; appūt.
- aptrust Aplupt; apdrupt; appūt.
- apļa segments apļa daļa, ko ierobežo loks un horda.
- koncentri Apļi (aploces), kam ir kopējs centrs, bet dažādi rādiusi.
- ķiguzis Apļveidā ap pakausi satīta matu bize.
- cirkularitāte apļveida argumentācija, kas pieņem, ka kāda notikuma cēlonis pastāv pašā notikumā vai ir no tā izrietošs.
- tondo apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāļu renesanses mākslā).
- rimulis apļveidā izkārtojies (dzīvnieku) bars.
- rundulis apļveida laukums, rundēlis.
- vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpots Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpucis Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērputa Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai.
- mācību ierocis apmācībās izmantojams ierocis.
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem.
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
- mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- mīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- pārmīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
- papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
- pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties.
- saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam.
- pazust apmaldīties.
- aprotījums Apmale, apšuvums.
- uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē.
- apkantēt Apmalot, apšūt.
- Fomitopsis pinicola apmalotā piepe.
- Geastrum coronatum apmalotā zemeszvaigzne.
- Geastrum limbatum apmalotās zemeszvaigznes "Geastrum coronatum" nosaukuma sinonīms.
- Dracaena marginata apmaļu dracēna.
- apvilināt Apmānīt apkārt.
- aptamborēt Apmānīt, apkrāpt.
- apžilīt Apmānīt, apkrāpt.
- apmuldināt Apmānīt, apmulsināt.
- bāzt batonu ausī apmānīt, melot.
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
- pārvarēt apmānīt, pievilt.
- apkāst Apmānīt; apkrāpt.
- apšņākt Apmānīt; apkrāpt.
- onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā.
- dzīšana apmatojuma nogriešana ar asu priekšmetu, skūšana
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- veģetācija apmatojums.
- apmaukts Apmāts, apburts.
- atrast ceļu Apmeklēt, apciemot (kādu).
- apsērst Apmeklēt, apciemot.
- ķēzīgs Apmelojošs, aptraipošs.
- insinuēt Apmelot; izplatīt melīgus izdomājumus; ļaunprātīgi aprunāt.
- karlize apmelotājs, zaimotājs.
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas.
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai.
- mēnesis apmēram 30 dienu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām.
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē.
- rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai.
- piegulu Apmēram, aptuveni, tuvu.
- circa apmēram, aptuveni.
- aptuvumis Apmēram, aptuveni.
- gabal Apmēram, aptuveni.
- apmets Apmērs; apkārtmērs.
- apsviest Apmest (ap pleciem).
- apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
- tynkavot apmest.
- ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
- virsmētelis Apmetnis, apvalks.
- apmesli Apmetnis, jaka, uzsvārcis, apģērba veids.
- kolonizācija apmetņu dibināšana vai iedzīvotāju nometināšana atkarīgā zemē.
- rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu.
- ārējais apmetums apmetums mājas ārpusei.
- tynks apmetums.
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- apdzesēt Apmierināt, apremdināt.
- ramstīt apmierināt, mierināt, klusināt.
- kā muižu pārdevis apmierināti; bez rūpēm.
- miers Apmierinātība, rosmes apsīkums.
- atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem.
- noramstīties Apmierināties, aprimt, likties.
- iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
- nefelopija Apmiglota redze radzenes apduļķojuma dēļ.
- aplobīt Apmizot (visapkārt vai vairākās vietās).
- apmienot Apmulsināt, apburt.
- sastulbot Apmulsināt, apmānīt.
- apstulbot Apmulsināt, apmāt.
- apstomot Apmulsināt, apstulbināt.
- apduits Apmulsis, apdullis, apreibis.
- apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam.
- prātu pamest apmulst.
- nogūstīties Apmulsumā nesaprotami nomurmināt.
- apceļ kā kaimiņ āzi apmuļķo.
- samuldināt Apmuļķot, ar viltu apmānīt.
- iebāzt kabatā (kādu) apmuļķot; pieveikt, pārspēt gudrībā.
- iebāzt maisā apmuļķot.
- apnasāt Apnēsāt, apvalkāt.
- vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- piegriezties Apnikt; apriebties.
- nobāda Apnikums, apnicība.
- piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
- aptvert Apņemot no visām pusēm, ierobežot, iežogot; apjozt.
- aplikt Apņemt (kam apkārt) un sasaistīt.
- pārjemt Apņemt (kam apkārt).
- ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
- apņemties Apņemt sev (ko apkārt).
- apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties.
- apņemt marku apņemt zīmi.
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
- apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
- apjozt Apņemt, apsiet (ap ko).
- apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
- apvīt Apņemt, aptvert (par rokām).
- apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
- apjemt Apņemt, aptvert kam apkārt.
- apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
- ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
- apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt.
- Glaucidium passerinum apodziņš.
- apohromatisks Apohromatisks objektīvs - apohromats objektīvs.
- Dievmātes sāpju ceļi apokrifisks nostāsts, kā jaunava Marija apmeklējusi grēcinieku moku vietu.
- divvārpu aponogetons aponogetonu suga ("Aponogeton distachyos").
- pātagveida aporokaktuss aporokaktusu suga ("Aporocactus flagelliformis").
- aposeris Aposēres - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
- sašņukāt apošņājot (ostot) sameklēt (par cūkām).
- apnirt Appeldēt apkārt ienirstot.
- aplāpis Appelējis, apsūnojis, slideni glums.
- smacenis appelējusi gaļa.
- sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties.
- appiepēt Appelēt, apaugt ar piepēm.
- apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām.
- piepēt Appelēt, sapelēt.
- aplāsināt Appilināt, apšļakstīt, apsmidzināt.
- uzkveldēt Applaucēt, applucināt.
- uzkveldināt Applaucēt, applucināt.
- uzkvellēt Applaucēt, applucināt.
- apkvellēt Applaucēt, apvārīt.
- saplaucēt applaucēt.
- applīvināt Applīvot apkārt (dejojot).
- applaudēt appludināt.
- apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.).
- druvības Appļāvības, apkūlības.
- appļōvenis appļāvības.
- dakiulenes appļāvības.
- apņemt sievu apprecēt sievu.
- vest pie altāra kādu (sievieti) apprecēt, precēt.
- saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
- iziet tautās apprecēties (par sievieti).
- iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
- (iz)iet tautās apprecēties (par sievieti).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi.
- iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) apprecēties.
- iedoties laulībā apprecēties.
- doties laulībā apprecēties.
- sakāzoties apprecēties.
- sakāzot apprecināt.
- appuņķāt Appuņķot, appuņķoties.
- appuņķāties Appuņķot, appuņķoties.
- ienāšot Appuņķot, apsmurguļot.
- apurs Appurvis, zema, ar zāli apaugusi vieta, kas pavasarī pārklājas ar ūdeni.
- appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli.
- apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
- brama appušķoti goda vārti (piemēram, kāzās).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
- apdēnēt Appūt visapkārt, sairt, sadrupt, sadēdēt, satrūdēt.
- apdrupēt Appūt, aptrūdēt.
- mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem.
- aptvankt Apputēt, aplipt ar sodrējiem; tikt ilgstoši apdūmotam.
- sakūpēt apputēt.
- ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas.
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
- pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot.
- žvingš Apraksta skaņu, kas rodas pļaujot ar izkapti vai saplēšot stiklu.
- noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā.
- formālā specifikācija apraksts, kas veidots, izmantojot formālās valodas līdzekļus.
- skaidrojums apraksts, kurā atklāj vārda nozīmi, resp., jēdzienisko saturu.
- kopapraksts Apraksts, kurā sniegts faktu un materiālu apvienojums.
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
- paramīt Aprakt, apbedīt.
- apkaust Aprakt, apraust.
- apbērt Aprakt; tikt apraktam (kam grūstot).
- aprāpāt Aprāpot; rāpot ap kaut ko.
- aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot.
- savēkšties apraudāties.
- stūkās iet apraudzīt dzemdētāju.
- apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- martele Aprauti; akcentēts stakāto; stīgu lociņinstrumentiem apzīmējums akcentēti virzīt lociņu, aprauts "detache".
- pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
- iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
- iesildīt galvu apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties.
- iesist pa ķobi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- ieiet galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- sakāpt galvā apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- sakāpt bēniņos (kādam) apreibināt.
- apsveibis Apreibis, apdullis.
- žeibonis Apreibis, apjucis cilvēks.
- reibonīgs apreibis, noreibis.
- mariage de convenance aprēķina laulība.
- kontūrstrāvu aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras izmanto tikai otro Kirhofa likumu, vispirms aprēķinot fiktīvās kontūrstrāvas.
- superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu.
- diskontēt aprēķināt nākotnes ienākumu vai izdevumu tagadnes vērtību.
- apreiķināt Aprēķināt, aplēst.
- izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu.
- rēkot aprēķināt, novērtēt, šķist, pieņemt.
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
- nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana.
- kompleksā jauda aprēķinos izmantojams lielums; apzīmējums S; S=P+jQ (j – imaginārā vienība).
- budžets aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
- rēķens aprēķins, aplēsums, novērtējums.
- aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem.
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
- superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu.
- mezglu potenciālu aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras vispirms aprēķina shēmas mezglu potenciālus.
- sariebt apriebt (1).
- tehniskie palīglīdzekļi aprīkojums vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti.
- spēķot aprīkot (riteni) ar spieķiem.
- armeniaca Aprikozes - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
- sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem; šīs aprikožu šķirnes auglis.
- sulu mēnesis aprīlis.
- sulteķis aprīlis.
- Entoloma aprile aprīļa sārtlapīte.
- Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
- Asahi kalns aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas centrālajā daļā, augstums - 2290 m.
- Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m.
- Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru).
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m.
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis.
- apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem.
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
- aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem.
- limbu apmest apriņķot.
- apripāt Apripot, apvelties (apkārt).
- ulpe Aprobežots, nesaprātīgs cilvēks.
- identifikācijas aproce aproce ar nēsātāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, adresi, tuvinieku tālruņa numuru vai citu atbilstošu informāciju.
- viedā aproce aproce ar tajā iebūvētu viedierīci.
- rokas ķēdiņš aproce, rokas sprādze.
- ročka aproce.
- manšete Aproces veida nejutība plaukstas locītavas apvidū histērijas gadījumā.
- zaponkys aproču pogas.
- pastāvīga apropriācija apropriācija, kas stājas spēkā ar likumu un kam nav vajadzīgas papildu apropriācijas.
- aprumelēt Aprumulēt - rumulējoies aplaistīt (kādu) ar ūdeni.
- sapelt Aprunājot un apmelojot nolamāt.
- riet aprunāt un nolamāt.
- nomēļot Aprunāt, apmelot, izbārt.
- nosēkāt Aprunāt, apmelot, sapostīt.
- iepaļāt Aprunāt, apmelot.
- noķēpāt Aprunāt, apmelot.
- nomalšot Aprunāt, apmelot.
- nomelšot Aprunāt, apmelot.
- nomelst Aprunāt, apmelot.
- nozudināt Aprunāt, apmelot.
- pieskalāt Aprunāt, apmelot.
- saniecināt Aprunāt, apmelot.
- aplikt Aprunāt, apsaukāt; rupji kritizēt.
- izšmurgāt Aprunāt, celt neslavu, apmelot.
- apgvelzt Aprunāt, informēt, runāt (visā apkārtnē un kādam par ļaunu).
- trīt mēli aprunāt, tenkot; pļāpāt, mēļot.
- šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot.
- celt negodu aprunāt.
- skalot aprunāt.
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
- aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām.
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
- aplakstīt Aprūpēt iztopot un apkalpojot.
- aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
- apkužināt Aprušināt visapkārt.
- apsaistīt Apsaitēt, vairākkārt apsiet.
- apsenājs Apsājs, apšu mežs.
- apsūla Apsājs, apšu mežs.
- aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu.
- apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki.
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
- turēt vakti apsargāt.
- sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu.
- Calicium adspersum apsarmotā kalīcija.
- Clitocybe radicellata apsarmotā piltuvene.
- apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru.
- apriet Apsaukāt, arī aprunāt.
- Vāczemes apse apse, papele.
- apņemt Apsegt (ņemot apkārt).
- nosegot Apsegt, apklāt.
- coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa.
- apsājs Apsēm apaugusi vieta.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- sēdēties apsēsties.
- piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību).
- dabūt zem sēklas apsēt.
- izcila Apsēta un aparta zeme.
- aizņemtā papuve apsēta, lauksaimniecības kultūru audzēšanai izmantota papuve
- lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias").
- iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- bābiņā(s) lakatu apsiet apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres.
- lakatu boliski apsiet apsiet laktu tā, ka tas cieši un gludi pieguļ galvas priekšējai daļai.
- aplaktot Apsist apkārt ar latām.
- apventēt Apsist, apcirst lielā daudzumā.
- apklapēt Apsist, apdauzīt (apkārt).
- izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest.
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens.
- apskambāt Apskaldīt, apskrambāt.
- irrigācija Apskalošana; mākslīga apūdeņošana.
- apskupstēt Apskapstēt.
- bedre apskates bedre.
- cirkumspekcija Apskatīšanās visapkārt, apdomība.
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
- apblendēt Apskatīt, aplūkot.
- apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko).
- apblenzt Apskatīties apkārt.
- apvērties Apskatīties, apskatīt.
- savērties apskatīties, saskatīties.
- ķerties apkārt apskaut, apkampt.
- apķert Apskaut, apkampt.
- apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā.
- ķerties ap kaklu apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- apžaudzīties Apskaut, kādu apmīļojot.
- apķerties Apskauties, apkampties.
- XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi).
- kampums Apskāviens, apkampiens.
- traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt.
- apspriņģāt Apskriet (apkārt kaut kam) lēkājot.
- apsukāt Apskriet (apkārt).
- apmiegt Apskriet ap kaut ko, skraidīt apkārt.
- apdiebt Apskriet apkārt kaut kam.
- apdipīt Apskriet apkārt kaut kam.
- aplipīt Apskriet apkārt kaut kam.
- aptošāt Apskriet apkārt sēcot, tusnījot.
- apkūvēt Apskriet apkārt spēlējoties.
- apvilnīt Apskriet apkārt.
- apbliezt Apskriet kaut kam apkārt.
- apļekāt Apskriet kaut kam apkārt.
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
- apcilpot Apskriet, apstaigāt.
- aprubināt Apskrubināt, apgrauzt.
- apskurbināties Apskurbināt (1) sevi; apreibināties.
- apskurbināties Apskurbināt (2) sevi; apreibināties.
- reibiens apskurbums, reibonis.
- samīzināt apslacīt ar kodīgu šķidrumu (par dažām skudru sugām).
- sazuzināt Apslacīt, aprasināt.
- apšļircināt Apslacīt, apšļakstināt.
- nošļandēties Apslacīties, aplieties.
- nospridzināties Apslacīties, aptašķīties.
- apglumināt Apslapināt ar siekalām, nosiekalot visapkārt.
- slienot apslapināt ar siekalām.
- nomīzt Apslapināt ar urīnu.
- pieveldzināt Apslapināt, apmērcēt.
- uzslapināt Apslapināt, apmērcēt.
- apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
- uzveldzināt Apslapināt, atsvaidzināt ar mitrumu.
- piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu.
- apslapēt Apslapināt.
- ieslakāt Apslapināt.
- noliedēt Apslapināt.
- nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu).
- apmēzt Apslaucīt, izslaucīt visapkārt.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
- zemūdens akmens (retāk klints) apslēpts šķērslis, kavēklis.
- zemūdens akmens apslēpts šķērslis, kavēklis.
- abstrūzs Apslēpts, nesaprotams (tumšs).
- abstrūss Apslēpts, nesaprotams, neskaidrs.
- sazamblāt apslienāt, apsiekalot.
- noļebināt Apslienāt, apsiekalot.
- sazabināt Apslienāt, apsiekalot.
- sazamblāties apslienāties, apsiekaloties.
- sailains apslienāts, aptraipīts ar siekalām.
- apzaidīt Apsmērēt, aizziest, apmest.
- aptaišķīt Apsmērēt, apsmulēt.
- nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem.
- pārtept apsmērēt, apziest.
- nosvaidīt Apsmērēt, apziest.
- noērmoties Apsmērēties, apsmulēties.
- apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt.
- šļeksterēties Apsmidzināt vai apmest ar kādu šķidru masu.
- piekraistīt Apsmidzināt, apkaisīt.
- piekrēstelēt Apsmidzināt, apkaisīt.
- saķermināt Apsmulēt, apsvīnīt.
- saķernāt Apsmulēt, apsvīnīt.
- rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos.
- murlīt Apsmulēt, aptašķīt.
- nobrūzēt Apsmulēt, aptašķīt.
- nostemelēt Apsmulēt, aptašķīt.
- aptraišķīt Apsmulēt, nosmulēt, aptašķīt, notašķīt.
- nobrunčāt Apsmulēt, novalkāt (jaunu apģērbu).
- čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties.
- nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties.
- nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties.
- rākāties Apsmulēties, aptašķīties.
- šekstēties Apsmulēties, aptašķīties.
- sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem.
- apniekāt Apsmurgāt, apsmulēt.
- dot goda vārdu (arī godavārdu) apsolīt ar godavārdu.
- uzgalvoties Apsolīt, apliecināt.
- ievēlēt apsolīt.
- mugara Apspalvojums, apmatojums dzīvniekam šīs ķermeņa daļas apvidū.
- tērps Apspalvojums, apmatojums.
- ponti izmest apspalvoties.
- obstaviķ Apspēlēt, apmānīt.
- apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu; apvizēt (1).
- apmirdzināt Apspīdēt, apgaismot.
- apspodrināt Apspīdēt, apmirdzēt.
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības).
- spīlēt apspiest, nomākt, mocīt.
- likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas.
- ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations").
- apdurstīt Apspraudīt (visapkārt).
- apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
- sprieža Apspriede, sapulce.
- apgudrāt Apspriest, apdomāt.
- debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
- ad disputandum apspriešanai.
- aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību.
- apzaļumošana Apstādījumu iekārtošana apdzīvotās vietās pēc daiļdārznieka projekta.
- pielaicīti Apstādināt, apturēt.
- apdēstīt Apstādīt (ap ko, kam apkārt).
- apstatīt Apstādīt, apaudzēt.
- ķemmēt bodes apstaigāt veikalus.
- apklencēt Apstaigāt, apklaiņot.
- apmangot Apstaigāt, apmeklēt (piem., ubagojot).
- apsnāt Apstaigāt, apskriet, apiet (bez īstas vajadzības).
- apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu.
- apreizot Apstaigāt; apceļot.
- apstāvji Apstāja, apstāšanās.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- iemesls apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- stāvokļa apstākļa vārdi apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
- kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
- kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai.
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
- nāves ēna apstākļi, kad cilvēkam draud bojāeja.
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla darbība, ievērojot konspirāciju; dzīve, darbība šādos apstākļos.
- nepietiekama apdzīvotība apstākļi, kuros noteiktā teritorijā zeme un citi resursi var nodrošināt lielāku iedzīvotāju daudzumu.
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
- savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
- dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
- kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
- situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko.
- Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis.
- barjera Apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi).
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
- konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu.
- vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu.
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
- apspiguļot Apstarot, apspīdēt.
- apspīguļot Apstarot, apspīdēt.
- zibznēt Apstarot, apspīdēt.
- pietura apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku.
- apstāvi Apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite.
- apsēst Apstāt, aplenkt.
- sastakņīties apstāties, palikt stāvot.
- apstopēt Apstāties; apstādināt.
- sadurstīties apstāties.
- apstāji Apstātņi, apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite.
- apstāji Apstāvi, apstāves, bēres.
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām.
- apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu).
- nostiedzināt Apstīgot; apaugt.
- poga "Labi" apstiprinājumpoga.
- exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai.
- konfirmēt līgumu apstiprināt līgumu augstākajā valsts pārvaldes institūcijā.
- apmienot Apstiprināt, apliecināt.
- apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem.
- valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās.
- štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts.
- griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda.
- griešanas ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums griešanas kustībātrums.
- padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā.
- vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība.
- automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru.
- leperis apstrādājamās virsmas kontrķermenis, ko izmanto par instrumentu virsmas lepēšanā.
- apstrād. Apstrādājis; apstrādājums; apstrādāts (bibliogrāfija).
- apmalot apstrādājot kokmateriālu, apzāģēt, nogriezt sānu malas.
- apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu.
- uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
- kaplēt Apstrādāt (augsni) ar kapli.
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
- malināt Apstrādāt (līdzināt, apaļot, kantēt) malas.
- apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus.
- pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
- lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
- pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- hromēt apstrādāt ar hroma sāls šķīdumu.
- kapačāt Apstrādāt ar kapli.
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
- sadukāt apstrādāt dauzot (mentēt).
- uzkaķēt Apstrādāt savienojamās daļas, tās apstrādājot un piemērojot vienu otrai.
- nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- saduksnīties apstrādāt vienam otru ar dūrēm.
- apbadīt Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt).
- āre apstrādāta, iekopta zeme.
- ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs.
- jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu).
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
- elektroerozijas apstrāde apstrāde ar elektrisko izlādi starp apstrādājamo ķermeni un speciālu elektrodu.
- ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu.
- frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība.
- kopēšana Apstrāde ar instrumentu, kura griezējasmens konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam.
- apstrādātā virsma apstrādē izveidotā virsma.
- apstrādājamā virsma apstrādē noņemamā materiāla virsma.
- spiedienapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu; spiedapstrāde.
- spiedapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu; spiedienapstrāde.
- priekšapstrāde apstrāde, kas tiek veikta pirms galvenās apstrādes
- apstrāde griežot apstrāde, kurā skaidu no apstrādājamā ķermeņa atdala ar griezējinstrumentu; griezapstrāde.
- griezapstrāde apstrāde, kurā skaidu no apstrādājamā ķermeņa atdala ar griezējinstrumentu.
- pēcapstrāde apstrāde, kura tiek veikta pēc galvenās apstrādes
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
- datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi.
- iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus); apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī).
- dalīšana apstrādes procesā periodiski veicama apstrādājamā ķermeņa un instrumenta savstarpēja, soļveidīga pārvietošana, lai nodrošinātu identisku konstruktīvu elementu secīgu apstrādi.
- gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem.
- apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem.
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
- ulbt Apstulbt, apjukt.
- sakrēslēties apsūbēt, zaudēt spīdumu.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- apžulīt Apsūkāt, apzelēt.
- apsūnāt Apsūnot, apaugt ar sūnām.
- sasūnoties apsūnot.
- pasumināt Apsveikt, apsveicināt.
- sasveicināt Apsveikt, apsveicināt.
- deliberācija Apsvēršana, apdomāšanās.
- kumekaķ Apsvērt, apspriest.
- apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt.
- apsveķot Apsviķot, visapkārt noklāt ar piķi.
- sasmaulēt Apsvīnīt, apslienāt aplaizot.
- apsvīnīties Apsvīst, apsūbēt.
- gagušņiks apšaubāma kafejnīca.
- mērķis apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
- pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
- uzbērt ogles apšaudīt.
- Saperda populnea apšgraužu suga.
- Saperda scalaris apšgraužu suga.
- apķesties Apšķiesties, apsmērēties.
- apšķipelēt Apšķūrēt, apraust.
- appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju.
- apšļacināt Apšļakstīt, apslacīt, apskalot.
- apžļāgt Apšļakstīt, apšķiest.
- nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu).
- apšļākāt Apšļākt, apslacināt atkārtoti (ar roku).
- Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
- apšu kundziņš apšu beka.
- apsiens Apšu birzs; vieta, kur apses aug.
- Brachythecium populeum apšu īsvācelīte.
- Eilema complana apšu ķērpjlācītis.
- Notodonta ziczac apšu parastais zobspārnis.
- Limentris populi apšu raibenis.
- baltā apse apšu suga ("Populus alba").
- parastā apse apšu suga ("Populus tremula").
- Byctiscus populi apšu tinējsmecernieks.
- Apatura ilia apšu zaigraibenis.
- Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
- apmalot Apšūt ar apmali.
- apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt 1(1).
- apstotēt Apšūt malu, apvīlēt.
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
- apkārtējs Apšuvumi, apmales, malas.
- šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt.
- lorzāt Aptašķīt, apsmulēt.
- nolezēt Aptašķīt, apsmulēt.
- nomuļīt Aptašķīt, apsmulēt.
- nopļuņčot Aptašķīt, apsmulēt.
- nopurzāt Aptašķīt, apsmulēt.
- nošmudurēt Aptašķīt, apsmulēt.
- nostemēt Aptašķīt, apsmulēt.
- noteslāt Aptašķīt, apsmulēt.
- pieķerlāt Aptašķīt, apsmulēt.
- saķerlāt Aptašķīt, apsmulēt.
- sašļuncināt Aptašķīt, apsmulēt.
- smekšēt Aptašķīt, apsmulēt.
- šmudurēt Aptašķīt, apsmulēt.
- izķermināt Aptašķīt, aptraipīt.
- notasnāt Aptašķīt, aptraipīt.
- saželināt Aptašķīt, aptraipīt.
- nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties.
- sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu).
- ķempāties Aptašķīties, apsmulēties.
- ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties.
- ķezēt Aptašķīties, apsmulēties.
- ķezēties Aptašķīties, apsmulēties.
- noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties.
- nomurāties Aptašķīties, apsmulēties.
- nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties.
- nostemēt Aptašķīties, apsmulēties.
- notepčoties Aptašķīties, apsmulēties.
- sašmukt Aptašķīties, apsmulēties.
- uzmuities Aptašķīties, apsmulēties.
- zabināties Aptašķīties, apsmulēties.
- notasnāties Aptašķīties, aptraipīties.
- neklātienes aptauja aptaujas veids, kurā pētnieka un respondenta kontakts ir pastarpināts.
- izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits.
- rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem.
- slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem.
- mutiskā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā pētnieks fiksē aptaujātā teikto.
- ģimenes plānošanas aptaujas aptaujas, kurās iegūst informāciju par ģimenes plānošanu un dzimstības kontroles praksi.
- aptauja aptaujāšana, iztaujāšana, izvaicāšana
- čamda Aptaustīšana; pārmeklēšana, kratīšana; apzagšana.
- apkramtīt Aptaustīt, apčamdīt meklējot.
- čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties.
- čupinēt Aptaustīt, apčamdīt.
- nokampļāt Aptaustīt, apgrābstīt.
- duģināt Aptaustīt, iztaustīt, apčamdīt.
- apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt spaidot (visapkārt vai vietumis).
- apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt).
- novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu.
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- viķelniski Aptinot vien (lakatu ap galvu).
- apdipāt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam.
- apdipināt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam.
- aptipāt Aptipināt, apskriet sīkiem solīšiem apkārt.
- cirkumvolūcija Aptīšana, apvīšana.
- appenterēt Aptīt apkārt samezglojot.
- aprotināt Aptīt apkārt.
- saboķēt aptīt ar audumu; satīt lakatos.
- sazampāties aptīt kājas ar vecām lupatām (par autiem pastalās).
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu).
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- notīņāt Aptīt, appīt.
- apsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- apsitināt Aptīt, aptīstīt.
- apkabināt Aptīt, apvīstīt, notīt.
- apģuģenēt Aptīt, ietīt, ievīstīt (visapkārt).
- apģuģināt Aptīt, ietīt, ievīstīt (visapkārt).
- pietīt Aptīt, satīt papildus.
- aprotināties Aptīties apkārt.
- aprutināties Aptīties apkārt.
- apžaugties Aptīties kādam ap kaklu.
- apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
- sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm).
- aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
- krešāt Aptraipīt, apbružāt (apģērbu).
- ķiept Aptraipīt, apbružāt.
- nopļekšēt Aptraipīt, apbružāt.
- nopļekšķēt Aptraipīt, apbružāt.
- nošķurstēt Aptraipīt, apbružāt.
- nošķurstīt Aptraipīt, apbružāt.
- nošļerpēt Aptraipīt, apbružāt.
- notemēt Aptraipīt, apbružāt.
- saķezināt Aptraipīt, apbružāt.
- makulēt Aptraipīt, apgānīt.
- šķiezt Aptraipīt, apmētāt.
- nožakāt Aptraipīt, apsmulēt.
- satraipīt Aptraipīt, apsmulēt.
- nodzievāt Aptraipīt, apsvīnīt.
- lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet.
- noķermināt Aptraipīt, aptašķīt.
- ķizināt Aptraipīt, aptriept.
- apsmuļļāt Aptraipīt, apvārtīt.
- smorķēt aptraipīt.
- nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties).
- saķezināties Aptraipīties, apbružāties.
- nožakāties Aptraipīties, apsmulēties.
- apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
- mīzalens Aptraipīts, apsmulēts.
- aptramdīt Aptrenkt apkārt.
- aptrankāt Aptrenkt apkārt.
- noļergāt Aptriept, apsvīnīt.
- aptrupt Aptrupēt; aptrunēt.
- Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas.
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums.
- oneiroīds stāvoklis Aptumšotas apziņas stāvoklis, līdzīgs fantastisku kombināciju sapnim.
- noķert motoru apturēt taksometru vai nobalsot mašīnu.
- apštopēt Apturēt, apstādināt.
- iedzīvotāju novērtējums aptuvena iedzīvotāju skaita noreikšana, ja nav speciāli organizēta to uzskaite.
- apjēga Aptuvena jēga, aptuvena izpratne.
- rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu.
- ticams cipars aptuvena skaitļa pēdējais cipars, kura absolūtā kļūda nepārsniedz pusi no attiecīgās šķiras vienības.
- zirgu ķerzine aptuveni 1 metru augsts skalu grozs, ar kuru nes sauso lopbarību.
- pusdebesīs aptuveni 30 - 60 grādu virs horizonta.
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras.
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
- vācu jūdze aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā.
- vaļēja zvaigžņu kopa aptuveni sfēriska zvaigžņu grupa, kurā ir 100 līdz 1000 zvaigžņu; kopa sastāv no relatīvi jaunām zvaigznēm.
- uz to pusi aptuveni tā, gandrīz tā.
- ca Aptuveni, ap (pie skaitļiem; lat. "circa").
- plus mīnus Aptuveni, apmēram.
- tuvumis Aptuveni, apmēram.
- apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli); noapaļots.
- minējumaprēķins Aptuvens aprēķins, pamatots tikai uz minējumiem.
- vezums aptuvens daudzuma mērs
- apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta; nojauta.
- tuvīns Aptuvens, noapaļots.
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu.
- baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares.
- Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā.
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība.
- tiesiskā ietekme aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības.
- no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur (noskatīt u. tml.).
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
- sineze Aptveršanas, saprašanas spēja.
- satverties aptvert
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- attikt Aptvert, apjēgt.
- apsniegt Aptvert, apņemt.
- apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam.
- nozināt Aptvert, saprast; paredzēt.
- atjēgt Aptvert, saprast.
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km.
- Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā.
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
- virspusējā pašteces apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni pa apūdeņojamā lauka virsmu sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem.
- pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem.
- pieūdeņot Apūdeņot, saslapināt, piesātināt ar mitrumu, ūdeni.
- Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
- Successio apostolica apustuliskā pēctecība; apustuliskā sukcesija.
- Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas.
- appeiķoties Apvaicāties, apprasīties.
- ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds.
- riska apvainojoša palama, iesauka.
- uztielēt Apvainot, apsūdzēt kādu.
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
- uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
- rostot apvainot, pārmest.
- ķenga Apvainotājs, apmelotājs.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- ņemt ļaunā apvainoties, sadusmoties (par ko).
- sacelt spuras (arī seksti) apvainoties; arī saskaisties.
- sacelt seksti (arī spuras) apvainoties; arī saskaisties.
- čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu.
- abižoties apvainoties.
- uzmest kūkumu apvainoties.
- uzmest burbuli apvainoties.
- aprūkāties Apvaisloties, apaugļoties.
- apkuiļoties Apvaisloties, sapāroties (par cūkām).
- čaula Apvāks (aparātam, ierīcei, to detaļām).
- uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties.
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
- peizāt Apvalkāt, apnēsāt.
- apdraiskājies Apvalkāts, būt nodilušā, novalkātā apģērbā.
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
- integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu).
- peritonejs Apvalks, kapsula.
- smadzeņu apvalki apvalks, kas apņem galvas un muguras smadzenes.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
- serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
- kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas.
- kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- norunāt Apvārdot, ar buramvārdu palīdzību apturēt sāpes vai kādu slimību.
- norunātājs Apvārdotājs, kas ar buramvārdu palīdzību aptur sāpes vai kādu slimību.
- apvirt Apvārīt, virmot, tecēt, apšļakstīt.
- apvelt Apvārtīt, apviļāt.
- apvēdināties Apvēdināt sevi; tikt apvēdinātam.
- aptvars Apveids, kontūras, apkārtmērs.
- saturīgs apveltīts ar labu atmiņu.
- klājeniskā apvērsene apvērseņu ģints sēņu suga ("Resupinatus applicatus").
- apgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
- apcirst Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- uzcērtāt Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- uzvāļāt Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- uzvāļot Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
- apvēcināt Apvicināt apkārt.
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
- gravimetrijas tīkls apvidū nostiprinātu punktu sistēma, kurā punktu smaguma spēka vērtība noteikta ar augstu precizitāti.
- bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis.
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos).
- aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus.
- ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni.
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri.
- teritorijas skaitliskā karte apvidus karte, kuras saturs ir digitālā formā.
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- apvidus automašīna apvidus mašīna.
- bezvēja josla apvidus starp atsevišķām vēja joslām.
- cirkšļi Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- cirslis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū.
- Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^.
- joms Apvidus, apgabals; posms.
- apvids Apvidus, apgabals.
- apvārza Apvidus, apkaime, apkārtne.
- apgaņģis Apvidus, apkaime.
- apvade Apvidus, apkārtne.
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- ģeopatogēnā zona apvidus, kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli.
- pamaliena Apvidus, nomaļš apvidus.
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
- reģionālisms Apvidvārds, kas apzīmē noteiktam reģionam raksturīgu parādību, iezīmi u. tml.
- unio Apvienība, apvienošana.
- Rīgas alusnesēju brālība apvienība, kas nodibinājās 14. gs. un pastāveja līdz 19. gs. otrajai pusei.
- federācija apvienība, kurā ietilpst biedrības, organizācijas.
- Melngalvju brālība apvienība, kuras locekļi bija bruņinieku ordeņa ierēdņi, kalpotāji un amatnieki, kas nebija ordeņa brāļi.
- dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki.
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
- (ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
- kopā Apvienojot, savienojot, veidojot vienu veselu; apvienojumā, savienojumā.
- miksēt apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu.
- dabūt zem vienas cepures apvienot.
- grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group").
- grupa JPEG apvienotā fotoekspertu grupa (angļu "Joint Photographic Experts Group").
- augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas.
- standarts JPEG apvienotās fotoekspertu grupas izstrādāts standarts krāsu attēlu datņu saspiešanai.
- sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku).
- salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
- sajūgties apvienoties, arī apprecēties.
- mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
- samesties (retāk sasisties) kopā apvienoties.
- samesties (arī sasisties) kopā apvienoties.
- Adžmāna Apvienoto Arābu Emirātu emirāts (_Imārat ʻAjmān_), platība 259 km^2^, 250000 iedzīvotāju (2010. g.), teritorija sastāv no 3 atsevišķām daļām, ko aptver citi emirāti.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- dārza fuksija apvienots nosaukums Latvijā audzētajām fuksiju formām un šķirnēm ("Fuchsia x hybrida").
- dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880; 3. - 1888; 4. - 1895; 5. - 1910; 6. - 1926; 7. - 1931; 8. - 1933; 9. - 1938; 10. - 1948; 11. - 1950; 12. - 1955; 13. - 1960; 14. - 1965; 15. -1970; 16. - 1973; 17. - 1977; 18. - 1980; 19. - 1985; 20. - 1990; 21. - 1993; 22. - 1998; 23. - 2003; 24. - 2008; 25. - 2013; 26. - 2018; 27. - 2023.
- dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
- stotēt Apvīlēt, apšūt brunčiem apmalu.
- apstaipīt Apvilkt, pārvilkt, apkārt pārvilkt.
- apmaukts Apvilkts, uzvilkts (par apģērbu).
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
- apdzīt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi.
- aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt.
- apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1).
- pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
- cirkumplikācija Apvīšana, aptīšana.
- apvicot Apvīt, apņemt ar žagariem.
- aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
- apveitēt Apvītināt, apžāvēt.
- tīrīt ķešu apzagt (kādu).
- ģeržaķ sadku apzagt kāpjot sabiedriskajā transporta līdzeklī.
- apkrāmēt Apzagt, aptīrīt, apmuļķot, apkrāpt.
- apkrampēt Apzagt, aptīrīt.
- mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam.
- Zamšoviki apzdīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā.
- noļembāt Apzelēt, apgrauzt.
- smurkāt apzelēt, noslienāt.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
- zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
- lūkāt Apziemot, lai apraudzītu.
- apriebināt Apziest un apvārdot (dziedinot).
- apsvaidīt Apziest, apslacīt, ieziest.
- zaņķēt Apziest, apsmulēt (ar dubļiem, netīrumiem).
- noķērināt Apziest, aptašķīt.
- nozviest Apziest, aptriept.
- the City of London apzīmē arī britu finansistu aprindas.
- tiešsaistes sociālais darbs apzīmē dažādas sociālā darba prakses formas un sociālā darba metodes, kas tiek īstenotas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību tiešsaistē.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis.
- jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām.
- vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu.
- puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis; apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
- lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi); apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
- A pārtinama kinofilma apzīmējums 16 mm kinofilmas perforācijas novietojumam; 16 mm kinofilmas perforācija novietota tikai vienā lentes malā, savukārt dažādiem kopētāju modeļiem ir dažāds pārtinējmehānisma novietojums.
- kontrapgaismība Apzīmējums 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma kustībai, kas bija vērsta pret apgaismību un noveda pie plurālisma idejas rašanās.
- apustuliskie tēvi apzīmējums 2. gs. baznīcas tēvu rakstiem.
- angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri.
- uzvedības atkarības apzīmējums atkarību grupai, kuru galvenais atkarības objekts ir cilvēka uzvedība, rīcība jeb darbība.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- DFD sindroms apzīmējums cūkgaļas kvalitātes raksturošanai – stresa faktoru iedarbībā gaļā glikoze ir ierobežota un pienskābes ir maz.
- illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
- patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi.
- FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem.
- slokšņu novilkums apzīmējums garu, nekopotu salikumu novilkumiem.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
- altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
- antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem.
- vēre Apzīmējums lappušu piezīmēm lappuses beigās zem līnijas vai bez tās.
- treknie gadi apzīmējums Latvijas ekonomikas straujās izaugsmes periodam 2006.-2008. g.
- deguns ar taukiem apzīmējums lauciniekam.
- LGBT apzīmējums lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kopienai.
- Samta revolūcija apzīmējums mierīgajai valsts iekārtas maiņai Čehoslovākijā 1989. gadā; samtainā revolūcija.
- avangarda māksla apzīmējums modernisma novirzienam, kura pārstāvjiem jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi kļuva par pašmērķi.
- banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla.
- flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
- Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā.
- cilvēka dzīves cikls apzīmējums pēctecīgām fizioloģiskām, psiholoģiskām un sociālām pārmaiņām no dzimšanas līdz nāvei.
- pavalstnieks apzīmējums personas piederībai pie konkrētas valsts.
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
- deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta.
- mononīms Apzīmējums resp. termins, kuram kādas valodas konkrētas nozares terminu sistēmā konkrēta jēdziena apzīmēšanai nav sinonīma.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- loco Apzīmējums skaņdarbos pēc iepriekšēja oktāvas izmaiņu apzīmējuma, kas to atceļ.
- B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard").
- C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation").
- dieviņš Apzīmējums tikai aptuveni zināmajam.
- sarkanzeķes Apzīmējums vairākām savstarpēji neatkarīgām feministu grupām, kas radās ASV un R-Eiropā ap 1970.
- universālais pamatienākums apzīmējums valsts beznosacījumu atbalstam naudas formā ikvienam iedzīvotājam pamatvajadzību nodrošināšanai neatkarīgi no viņa ienākumiem un nodarbinātības statusa.
- perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas.
- klaušu laiki apzīmējums vēst. posmam Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē 19. gs. 30.-50. gados.
- Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram.
- gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā).
- dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
- dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju.
- burtapzīmējums apzīmējums, kurš veidots no burtiem.
- pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata.
- iezīmēšana apzīmēšana ar marķējumu.
- apķekšot Apzīmēt ar ķekšiem, aprakstīt, apskribelēt.
- dzēst pastmarku apzīmogot pastmarku.
- asins nolaišana apzināta asinsvadu atvēršana, lai nolaistu asinis.
- darbs apzināta darbība vai darbību kopums; rīcība.
- obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni.
- dzīvošana apzināta eksistence (par cilvēkiem).
- mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai.
- līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
- dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
- koda maiņa apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un tā paša runātāja (retāk - rakstītāja) tekstā.
- politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem.
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
- varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi.
- vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu.
- atribūcija Apzināta vai neapzināta cēlonības piedēvēšana.
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
- pilsoniskā nepakļaušanās apzināta valsts varas un tās pārstāvju rīkojumu nepildīšana.
- emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam.
- eksplicītā atmiņa apzinātas atmiņas par pagātnē piedzīvoto notikumu vai faktu.
- zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties.
- literārā valoda apzināti izkopta un normēta valodas forma.
- celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
- nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
- dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
- piņņu piņņiem apzināti runāt lauzītā vai sagrozītā valodā.
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- tīšu prātu, arī tīšā prātā apzināti, ar nodomu, tīšām.
- ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
- atzīt apzināties (ko); apliecināt.
- zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
- atjaust Apzināties, atskārst, aptvert.
- nesankcionēta pieeja apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kas izpaužas datu lasīšanā, modificēšanā vai iznīcināšanā.
- nesankcionētā piekļuve apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kura rezultātā dati tiek lasīti, izmainīti iznīcināti.
- personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā.
- nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties.
- nozieguma motīvs apzināts pamudinājums, cilvēka apņēmība, gatavība pastrādāt noziegumu.
- identificēšanās Apzināts vai neapzināts psiholoģisks process, kurā indivīds emocionāli sevi vienādo ar citu personu vai sociālo grupu.
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2).
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu.
- sensorijs Apziņa, samaņa; galvas smadzeņu garozas apvidi, kas uztver un koordinē no ārējās vides nākošos signālus.
- apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
- obfuskācija Apziņas aptumšošanās.
- konstituēšana Apziņas darbība pasaulē, apziņas radošais raksturs.
- erotiskie sapņi apziņas nekontrolēti erotiski tēli, kas miegā rodas cilvēka apziņā.
- amplifikācija Apziņas paplašināšana terapeitiskā ceļā.
- apsteidzošā atspoguļošana apziņas spēja telpā un laikā apsteigt realitātes procesus, prognozēt nākotnes notikumus.
- somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
- centroversija Apziņas vadīta tapšana.
- apraut Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli).
- milapests apžēlošanas likums.
- sažēlot apžēloties.
- stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu.
- mantelēt Apžogot, nostiprināt apcietinājumus.
- pārvīst apžūt un sākt izkalst.
- kinetogrāfija Ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības.
- klēpiski Ar abām rokām aptvert (un nest).
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- ultravioletais starojums ar aci neuztverams elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 2 līdz 400 nanometriem.
- neapgalējams Ar acīm vai prātu neaptverams, nesasniedzams.
- šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- tiporota Ar apaļām, kvadrātiskām un trīsstūra pamatformām tipogrāfiski salikti rotājumi, viņetes, signēti un citi figūru salikumi.
- ābolajs Ar apaļiem plankumiem pamatkrāsai pa vidu (visbiežāk par zirgu, bet arī uz mākoņiem, audumu u. c.); ābolains.
- dālderains Ar apaļiem raibumiem.
- vēders Ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam).
- skaņas ilgums ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes.
- atmiņas aizsardzība ar aparatūras un programmatūras līdzekļiem realizēts mehānisms, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi visai atmiņai vai tās atsevišķām daļām.
- vikszābaki Ar apavu krēmu ieziežami, spodrināmi zābaki.
- kā apburts ar apbrīnu, sajūsmu; esot pilnīgi kādas domas, ieceres, pārdzīvojuma varā.
- apbarots Ar apburtu ēdienu apmāts, prātā aptumšots.
- apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
- nolupīt Ar apetīti apēst.
- nogardināties Ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu).
- ņabot Ar apetīti ēst.
- smarti Ar apetīti.
- atgāzene Ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis.
- apiņots Ar apiņu piedevu.
- uzgriezts sitiens ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
- uzgriezt Ar apļveida kustību izveidot (ko).
- stop- ar apstāšanos, apstādināšanu saistīts (piemēram, stopkadrs, stopsignāls).
- kaitējums Ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam.
- vidējie iedzīvotāji ar aritmētiskā (vai dažkārt ģeometriskā) vidējā paņēmienu aprēķināts iedzīvotāju skaits noteiktā laika periodā.
- dzīt ar asu priekšmetu nogriezt apmatojumu; skūt
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
- (ar) pirkstiem nobadīt (arī nebakstīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- barikinētisks Ar atlētisku miesasbūvi apveltīts.
- skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
- polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
- trumains Ar augoņiem (trumiem) apaudzis.
- turbodinamo Ar augsta apgriezienu skaita spēkmašīnu (turbīnu) sajūgts elektriskās strāvas ģenerators (dinamomašīna).
- augstpapēžu Ar augstiem papēžiem (par apaviem).
- drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas).
- siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- iešņākāt Ar bargiem vārdiem aprāt.
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
- basātne Ar basām kājām; bez zeķēm, tikai ar apaviem kājās.
- izpačāties Ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu.
- drupačnieks Ar biezpiena drupačām apkaisīts (cepts) plācenis.
- biezpienmaize Ar biezpienu apziesta maizes šķēle.
- ilgspora Ar biezu apvalku pārklāta spora.
- mūglis Ar biezu krūmāju apaudzis purvs.
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu.
- bitains Ar bitēm aplipis.
- buldozertanks Ar buldozerierīcēm aprīkots tanks, kas paredzēts tanku un artilērijas vilcēju ierakumu ierīkošanai, kā arī ceļu, pāreju ierīkošanai aizgruvumos, postījumos un dabīgajos šķēršļos.
- pīnēt Ar buramvārdiem apturēt uzsūtīto ļaunumu.
- impampa Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- impampis Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- caunāts Ar caunādu apšūts.
- caunots Ar caunādu apšūts.
- cauņots Ar caunādu apšūts.
- raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu.
- nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā.
- ciesājs Ar ciesu apaugusi vieta.
- ļakains Ar cilpām un lentām apgādāts.
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
- vulkanfibra Ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem).
- numeris Ar ciparu apzīmēts vērtējums mācību iestādēs.
- pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
- numeris Ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts petrolejas lampas cilindra lielums.
- satastīt Ar cirvi apcērtot uzasināt.
- medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
- saldmaize ar cukuru apkaisīta maize.
- nočumalāties Ar čaumalām apbirt.
- dadžains Ar dadžiem apaudzis, pieaudzis.
- solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
- svelberēt ar darbiem un valodu šaudīties apkārt; neiet noteiktā virzienā.
- uzdarvot Ar darvu apzīmēt.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
- teksta apstrāde ar datu apstrādes līdzekļiem veikta tekstu ievadīšana, rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, izgūšana, noglabāšana, parādīšana uz ekrāna, drukāšana u. tml. darbības.
- operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa.
- ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
- amhariešu raksti ar dažādām zīmēm papildināti etiopu raksti, ko izmantoja iespiedtehnikā.
- aizblankot Ar dēļiem (blankām) aizsist, apsist, apšūt.
- digitālais fotoattēls ar digitālo fotoaparātu iegūts fotoattēls.
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses.
- bonbonjēra Ar drēbi vai krāsainu papīru aplīmēta kārba konfektēm, smaržvielām u. c.
- leskains Ar dubļiem vai mēsliem nosmērēts, aplipis.
- nodunckāt Ar dunkām apstrādāt.
- sadūcīt Ar dūrēm krietni apstrādāt.
- sadunckāt Ar dūri apstrādāt, dot dunkas.
- atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
- uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
- nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2).
- nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2).
- pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
- šņākt Ar dusmām, apslāpētā balsi runāt.
- pastāvīgs aploks ar dzeloņstieples žogu norobežots aploks.
- boslis Ar dzelzi apkalts miets zvejai.
- cepelnieks Ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns.
- bosts Ar dzelzi apsists miets zvejai.
- apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt; arī apdzejot.
- pasaule ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
- šņercīgs Ar ēdienu neapmierināts, tāds, kas nopeļ ēdienu.
- automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums.
- elektrotelfers Ar elektropiedziņu aprīkots celšanas mehānisms, kuru vada, stāvot uz zemes (grīdas).
- euchelaions Ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments.
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
- nepārzināms Ar esošajām zināšanām neaptverams, nesaprotams.
- ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
- ēvelēt Ar ēveli (3) apstrādāt (lauku).
- fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
- polaroīdfotogrāfija Ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas.
- fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
- fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
- frēzēt Ar frēzi (1) apstrādāt (metālu, koku, plastmasu u. tml.).
- frēzēt Ar frēzi (2) apstrādāt (augsni).
- pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- kratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- kratīt (arī purināt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt (arī kratīt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām, kas darbojas galvenokārt kā hidrostatisks aparāts.
- stabilivolts Ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās.
- stabilovolts Ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās.
- nogodāt Ar godu apbedīt.
- ķūģis Ar grābekli gareniski sapresēts siena klēpis, kas paredzēts novietošanai uz nesamajiem kokiem - ķestēm.
- nosukāt Ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos.
- autobibliotēka Ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
- gredzenains Ar gredzeniem apgādāts.
- trasa Ar grīsli apaugusi liela pļava (kas atrodas tālu no mājas meža ielokā).
- grīslains Ar grīšļiem apaugusi vieta.
- appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
- atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
- bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
- izķeburoties Ar grūtībām palīdzēt (izkulties no nepatīkamiem apstākļiem).
- sacērtalēt Ar grūtībām sapļaustīt (parasti ar neasu izkapti).
- sacērtāt Ar grūtībām sapļaut.
- grūtniecības un dzemdību apdrošināšana ar grūtniecības periodu un dzemdībām saistīto iespējamo izdevumu apdrošināšana.
- ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
- pievedējtraktors Ar hidromanipulatoru un kravas platformu apgādāts traktors kokmateriālu pievešanai paceltā stāvoklī.
- nesaderība Ar hromosomu strukturālajām atšķirībām nesaistīti gamētu saplūšanas traucējumi apaugļošanās procesā.
- ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
- elektrouzliesmotājs Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei.
- interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu.
- sakupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot krokojumu, viļņojumu (audumā, apģērba piederumā).
- vadlīnija Ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš.
- izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
- melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- triecienzivs Ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu.
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību).
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
- biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
- potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- aizgrieznis Ar izkapts griezienu vālā nenopļauta zāle vai labība.
- uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
- izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
- atstiprināt Ar jaunu spēku apgādāt, atsvaidzināt.
- nopakot Ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
- saraupēt ar kapājamo dzelzi sasmalcināt (lopbarību).
- skrublēt ar kapli apstrādāt augsni.
- kapt Ar kapli cirst, kaplēt.
- uršeklēt Ar kapli irdināt (zemi).
- nokaplīt Ar kapli nocirst.
- kapļavāt Ar kapli sasmalcināt.
- kapļāt Ar kapli uzirdināt, sasmalcināt.
- kapēt Ar kapli uzirdināt.
- hidroinkubators Ar karstu ūdeni apsildāms inkubators.
- stigmatizēt Ar kauna zīmi apzīmēt.
- noklūgots Ar klūgu apsiets.
- knozāties Ar knābi tīrīt apspalvojumu.
- kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē.
- sipnīce Ar koka dēļiem norobežots apcirknis klētī.
- aizvadžot Ar koka tapu (vadzi) aiztaisīt, aizbāzt.
- apauga Ar kokiem vai krūmiem apaugusi vieta.
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
- kopēšanas virpa ar kopēšanas mehānismu apgādāta virpa profilvirpošanai.
- gaismas kabata ar koridoru saistīta telpa (koridora paplašinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru.
- aizpulkāt Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
- aizpuļķot Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
- gimpe Ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- krējummaize Ar krējumu apziesta maize.
- krejummaize Ar krējumu apziests maizes rieciens.
- noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
- kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
- cerēklis Ar krūmājiem, brikšņiem apaugusi vieta.
- kuitiens Ar krūmiem apaugusi vieta.
- apaudze Ar krūmiem, zāli apaugusi vieta.
- aizkrustīt Ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā.
- drāts Ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki.
- kūšots Ar kūsi apveltīts.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- atmārkšīgs Ar labu atmiņu apveltīts.
- atmāršīgs Ar labu atmiņu apveltīts.
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- uzlabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā).
- stangots Ar laužņiem apgādāts (par zirgu).
- lazdūne AR lazdu krūmiem apaugusi vieta.
- ledus pūslis ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- karogs Ar lēmumu noteikts apbalvojums šāda simbola veidā (dažās valstīs).
- izšvīkāt Ar lentu, svītru papildināt.
- lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
- šlužāt Ar lieliem apaviem bradāt pa dubļiem.
- klozēt Ar lieliem apaviem, kājas velkot iet.
- ielocīt Ar lielu apetīti apēst.
- lopsīt Ar lielu apetīti ātri, rijīgi ēst.
- veķēt Ar lielu apetīti ēst (ko biezu).
- ķesēt Ar lielu apetīti ēst (parasti par cūkām).
- vickāt Ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko).
- ķepsīt Ar lielu apetīti ēst; ķepsēt.
- ķepsēt Ar lielu apetīti ēst.
- knecēt Ar lielu apetīti ēst.
- ļepēt Ar lielu apetīti ēst.
- mizāt Ar lielu apetīti ēst.
- siksnāt Ar lielu apetīti ēst.
- tūkāt Ar lielu apetīti ēst.
- vicāt Ar lielu apetīti ēst.
- izveķēt Ar lielu apetīti izēst (ko biezu).
- iztest Ar lielu apetīti izēst.
- izzēvelēt Ar lielu apetīti izēst.
- izveķēties Ar lielu apetīti izēsties (ko biezu).
- noveķēt Ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā.
- nocirst Ar lielu apetīti noēst.
- notēst Ar lielu apetīti noēst.
- paveķēt Ar lielu apetīti paēst (ko biezu).
- paveķēties Ar lielu apetīti paēst (ko biezu).
- pikāt Ar lielu apetīti, steidzīgi ēst.
- villiķis Ar lielu vilnu apaudzis kustonis.
- konfederēt Ar līgumu apvienot savienībā.
- prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
- budžeta gads ar likumu apstiprināts budžeta darbības periods.
- aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- etalons Ar likumu un starptautisku vienošanos apstiprinātas galveno fizikālo lielumu mērvienības, to paraugi, mēriekārtas.
- aplinkiem Ar līkumu; slēptā veidā; aplinkus; runāt netieši, neminot pašu lietu.
- kliedējums Ar līni nostiprināts darvota buru auduma tinums ap virvi vai trosi.
- lipeklis Ar lipīgu vielu klāts mušpapīrs.
- mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- punculis Ar lupatām aptīts miets dūmvada aizbāšanai.
- noglizināt Ar lupatu pavirši noslaucīt (aplietu galdu).
- aizpelt Ar ļaunām baumām nopelt, aprunāt, atrunāt, īpaši par precībām.
- lakta Ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai.
- darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
- skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
- maurains Ar mauru apaudzis.
- aurinārijs Ar medikamentiem impregnēta tapiņa ievadīšanai auss ārējā ejā.
- iezāļot Ar medikamentu palīdzību savaldzināt, apburt.
- medaiņš Ar medu aplipis, noziests.
- meduļots Ar medu apsmērēts.
- izmedot Ar medu apziest.
- medus maize ar medu apziesta maizes šķēle.
- medsrika Ar medu apziests maizes rieciens.
- medājs Ar medu apziests.
- medojs Ar medu apziests.
- sknaukšināt ar mēli radīt īsus aprautus trokšņus.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (teksts, mākslas darbs, teorija, apstākļi u.tml.).
- izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
- metalizētais papīrs ar metālisku pulveri pārklāts vai ar foliju salīmēts papīrs.
- pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2).
- apmežotība Ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos.
- mežaine Ar mežu apaugusi plaša zemiene; ar mežu apaugusi vieta.
- ķilavas Ar mežu apaugusi sala purvā.
- dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski.
- klajs Ar mežu neapaugusi vieta; klajums.
- klajums Ar mežu neapaugusi vieta.
- lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai.
- meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana.
- robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
- robotkājas Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus.
- nomocīt Ar mokām apēst, izdzert.
- motodeltaplāns ar motoru propelleru apgādāts deltaplāns.
- rahiopāgs Ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū.
- defraudācija Ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot.
- musketieris Ar musketi apbruņots kareivis.
- piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
- nokaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
- nokaķot Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
- kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- sadzilināt Ar nātrām apsvilināt.
- sazilināt Ar nātrēm apsvilināt, sadzelt.
- uzdrepelēt Ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties.
- skrubīt Ar neasu cirvi aptēst.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- riteņkrēsls ar nelieliem riteņiem aprīkots (biroja) krēsls.
- apmēram ar nelielu novirzi (no minētā daudzuma, laika, vietas, u.c.); aptuveni.
- pimbuļais ar netīrumiem vai mēsliem aplipis.
- nezāliene Ar nezālēm apaugusi vieta.
- cers Ar niedrēm apaugusi vieta.
- kadastrs Ar nodokļiem apliekamo objektu saraksts un novērtējums.
- atjausties Ar nojautu, izpratni atrast risinājumu; saprast.
- apmelīgs Ar noslieci uz apmelošanu.
- šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
- izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas institūcijām.
- papildizziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana.
- sulfoogle Ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās.
- supraports ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm; sopraports.
- ūdensdārzs Ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus.
- ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
- apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
- pletēt Ar paplatu sitamo pērt.
- kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
- indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
- noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
- nomānīties Ar pašapmānīšanās palīdzību kaut ko nokārtot.
- pamielot acis ar patiku apskatīt, aplūkot.
- šļepstināties Ar patiku un apetīti ēst.
- neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
- zīlaiņš Ar pērlēm, spīguļiem apgādāts.
- pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
- drāte Ar piķi ieziests izturīgs diegs (apavu šūšanai).
- sačammāt ar pilnu muti saēst (apēst).
- appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt); pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
- noētisks Ar prātu aptverams, izsecināms, izzināms.
- mistērija Ar prātu neaptverams ticības noslēpums.
- irracionāls Ar prātu neaptverams, nedefinējams, neizskaidrojams.
- komplementārs Ar pretstatu papildinošs.
- kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
- notušīt Ar pūlēm apēst.
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- apcīnīties Ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt.
- aptenterēt Ar pūlēm apiet apkārt.
- apdimīt Ar pūlēm apnest (kaut ko smagu) apkārt kaut kam.
- apdricināt Ar pūlēm apvilkt, apstiept apkārt kaut kam.
- izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
- apurķēties Ar pūlēm tikt apkārt (parasti braucot).
- apmocīties Ar pūlēm tikt garām, aptikt apkārt.
- apkruities Ar pūlēm tikt kaut kam apkārt.
- apvirpināt Ar pūlēm un lēnām apvelt apkārt kaut kam.
- uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- izmoļļāties Ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu).
- noķert Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu); notvert (2).
- konsignēt Ar rakstu apliecināt, pilnvarot; apzīmogot; nodot preces konsignācijā.
- lepuškāt Ar raukni apstrādāt (zemi, parasti līdumu).
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- norāvots Ar rāvu 1 noķēpāts (aptraipīts).
- soļkompilators Ar redaktoru apvienots kompilators, kurš katru programmas priekšrakstu kompilē neatkarīgi no citiem priekšrakstiem.
- redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- juridiskie iedzīvotāji ar reģistrācijas noteikumiem saistīts iedzīvotāju kopums noteiktā apdzīvotā vietā.
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
- aplaist Ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku).
- aprakstīt Ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli).
- ķāpāt Ar rokām apgrābstīt ēdienu, ķencēt.
- šļurcīt Ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu).
- saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
- prieve Ar roku austs apsienamais.
- brandspoits Ar roku darbināma ierīce augļu koku apsmidzināšanai.
- paketslēdzis Ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai.
- ķibināt Ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt.
- unciāļi Ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
- aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot; aizskart.
- fibrozā pseidofakija ar saistaudu masu pildīta acs lēca; liecina par priekšējo un mugurējo lēcas asinsvadu apvalku hiperplāziju.
- aizlapot Ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt.
- ķeizerkūka Ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas).
- kartiņkaudze Ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā).
- pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
- sasots Ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties; sasojs.
- sasojs Ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- būt pa kājām (kādam) ar savu atrašanos tuvumā traucēt, apgrūtināt kādu.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
- sedzējemulsijas process ar sedzējemulsijas palīdzību uzņemtu divu atsevišķu attēlu apvienošana kopēšanas procesā.
- nekropsija Ar sekciju saistīta miroņu apskate, lai noteiktu nāves cēloņus.
- seksaholiķis Ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu.
- sertificēt Ar sertifikāta izdošanu (ko) apliecināt.
- pravieši Ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem.
- noslenēt Ar siekalām apsmulēt.
- nozendelēt Ar siekalām apzelēt.
- antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai.
- silots Ar siliem apaudzis.
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- aizkārtņot Ar skapjiem, ar aizkaru, ar barjeru.
- apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu); pārredzēt.
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- brīnēt Ar skaudīgu skatu apbrīnot.
- aprašpilēt Ar skrāpjvīli nogludināt visapkārt.
- izbražāt Ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem.
- izbružāt Ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem.
- pārpļekāt ar slapjām kājām pāriet pāri.
- blačāt Ar slapjām un netīrām kājām staigāt pa istabu.
- ieblūžģēt Ar slapju apavu radītu troksni ienākt.
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- izklumzāt Ar smagiem apaviem kājās lēnām iziet (iznākt).
- nopikāt Ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt.
- nopikot Ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt.
- kāpene Ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi.
- ieraksti sociālajā darbā ar sociālā darba procesu saistītās informācijas atspoguļojums profesionālās darbības nodrošināšanai, ko digitālā vai papīra formātā veic sociālais darbinieks.
- hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
- tākeliņot Ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos.
- gijošēt Ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai.
- grupeto Ar speciālu zīmi apzīmēts melodijas rotājums, kurā parasti ir četras vai piecas notis noteiktā secībā.
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- vāršks Ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu.
- perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- aizsprangāt Ar sprangiem (ko lieto pogu vietā) aiztaisīt (aizpogāt) apģērbu.
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai.
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem.
- valstu savienība ar starptautisku līgumu veidota valstu apvienība.
- stāvlapu Ar stāvām lapām.
- stāvparks ar stāvlaukumiem un citām izbūvēm īpaši aprīkota transportmijas vieta.
- kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
- stiklpapīrs Ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai.
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
- bīstamības robeža ar stoderēm vai citām navigācijas zīmēm apzīmēta vieta, kur sākas kuģošanu apdraudoši navigācijas šķēršļi.
- pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
- izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
- apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
- sudrabkalts Ar sudrabu apkalts vai izdekorēts.
- apsūnojis Ar sūnām pārklāts, apaudzis.
- čukslis Ar sūnām un vītolu krūmiem apaudzis purvs.
- sūniens Ar sūnu apaudzis lauks, sūnauins purvs.
- pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pamest (2).
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
- krancains Ar svītru ap kaklu.
- cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- maksts Ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu.
- riņķūdens Ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai.
- trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
- cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
- šagrēns Ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- sapuļķēt ar tapām (puļķiem) sastiprināt kopā.
- tāsainis Ar tāsīm appīts pods.
- saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
- lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse.
- lappuses priekšstatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums.
- nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
- kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ.
- asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos.
- tā kā stāv, arī tāds kā stāv ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
- traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis.
- kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
- kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu); ar triecieniem drupināt.
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
- trīskaulu Ar trim kauliem apzīmēts; miroņgalva.
- sašņakāt Ar troksni un ar apetīti apēst.
- sašņakstināt Ar troksni un ar apetīti apēst.
- plus mīnus Ar tuvinājuma kļūdu (rakstos parasti apzīmē ar +/-), kas nav lielāka vai mazāka kā (piem., 5 +/-2).
- kaņuppiens Ar ūdeni aplietas sagrūstas kaņepes.
- ūdensnesējhorizonts Ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi.
- apuguņots fārvaters ar ugunsbojām apzīmēts kuģojamais ceļš.
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- ievaiņagot Ar vainagu aptvert, izrotāt (ko).
- plucekļots Ar vārošu ūdeni applaucētu pelavu u. tml. lopbarības dzēriens.
- paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
- zampas Ar vecām skrandām apģērbtas kājas.
- blanko Ar veidlapu saistīts; balts, neaizpildīts.
- savindāt Ar vēju sapūst (lielāku daudzumu kopā).
- blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus.
- apvēzt Ar vēzienu apgriezt (uz otru pusi); apvērst.
- vibrators ar vibrācijas opciju aprīkota seksa rotaļlieta.
- fizikālās signalizācijas apakšslānis ar vides piekļuves apakšslāni saistīta fizikālā slāņa daļa, kas lokālajos tīklos izpilda bināru simbolu kodēšanas un pārraides funkcijas, to uztveršanu un dekodēšanu.
- čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
- vienroce Ar vienu roku pļaujama izkapts.
- vienroķe Ar vienu roku pļaujama izkapts.
- vārdnīcas ligzda Ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums.
- aizbliest Ar vienu vārdu apklusināt.
- vīlēt Ar vīli 1 apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
- pietrīt Ar vīli apstrādājot pielabot līdz vajadzīgajam izmēram vai virsmas precizitātei.
- vilnājs Ar vilnu apaugusi vieta.
- izlikt cilpas ar viltīgiem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju, apstākļus, lai kādu notvertu.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- viršāji Ar viršiem apaudzis laukums.
- bez elpas ar visiem spēkiem, bez apstājas.
- kvinta Ar visu neapmierināts cilvēks, kuram nekad nekā nepietiek.
- skundīgs Ar visu neapmierināts, īgns.
- pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
- vītolains Ar vītoliem apaudzis.
- savīžot Ar vīzēm apaut.
- zāllauks Ar zālaugiem apsēta aramzemes platība.
- parudze Ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā).
- činkurs Ar zāli apaudzis cinis.
- plāči Ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā.
- plācis Ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā.
- plocis Ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā.
- zālējums Ar zāli apaudzis laukums.
- cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
- notars Ar zāli apaudzis pagalms; nora.
- apars Ar zāli apaugusi eža apartu lauku vidū.
- dzirvens Ar zāli apaugusi neuzarta vieta.
- pade Ar zāli apaugusi vieta starp tīrumiem vai mežiem.
- džūksnis Ar zāli un krūmājiem apaudzis purvs.
- zaļlapains Ar zaļojošām lapām, tāds, kam ir zaļas lapas.
- zaļlapots Ar zaļojošām lapām, tāds, kam ir zaļas lapas.
- sublimināls Ar zemapziņu saistīts.
- zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
- zīžots Ar zīdu izdaiļots, zīdā apģērbts.
- ziedīgs Ar ziediem apveltīts, tāds, kam ir daudz ziedu.
- bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
- knotēt Ar zobiem vai knābi tīrīt savu apspalvojumu.
- zvaižņot Ar zvaigznēm apsegties.
- sazvanīt Ar zvana skaņām saaicināt, sapulcināt.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- žvanguļains Ar zvārguļiem apgādāts.
- afidevits Ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai.
- adkredulēt Ar zvērestu noliegt apvainojumu.
- zvīnots Ar zvīņām aplipis.
- stopot Ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām.
- sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija; arī sniega sega, parasti bieza.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai.
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
- fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku.
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
- apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus.
- Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
- Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
- archaeopteryx Archaeopterix lityographica - arheopterikss.
- ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai.
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
- driba Ārdurvis telpai, kurā pieņem apmeklētājus.
- apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
- atoma polarizācija ārējā elektriskajā laukā radusies atoma elektronapvalka novirze attiecībā pret kodolu.
- konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- morfogrāfija Ārējā izskata aprakstīšana; organismu formas un uzbūves sistemātiska pētīšana.
- virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi; arī virsma (1).
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- perifērija Ārējā, apkārtējā (kā) daļa.
- fasons ārējais (apģērba, apavu) izskats; veids, maniere.
- āda ārējais (cilvēka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
- eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot.
- āda ārējais (dzīvnieka) ķermeņa apvalks.
- čaulīte Ārējais (papirosa) apvalks.
- miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra.
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- epikards Ārējais serozais sirds apvalks.
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- eksoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
- ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
- forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam).
- apšuves daļa ūdenslīnijā ārējās apšuves daļa uz brīvsānu un zemūdens daļas robežas, ko sauc arī par kimmjoslu.
- gludbūve Ārējās apšuves veids koka kuģiem, kur viena planka piegulst otrai.
- otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli.
- dalībfinansēšana Ārējās finansēšanas veids, ja uzņēmējdarbībā tiek iesaistīti citi dalībnieki un to kapitāls.
- aksiāla slodze ārējās mijiedarbības spēks, kas vērsts aplūkojamā objekta (stieņa, sijas, vārpstas vai čaulas) garenass virzienā.
- abiotiskie faktori ārējās vides faktori: temperatūra, mitrums, apgaismojums u. c., kā arī konstrukcijas, ar kurām dzīvniekiem ir tieša saskare, - sienas, grīda utt.
- ievilkt nagus ārēji apvaldīt naidīgu attieksmi.
- nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi).
- kvazinepieciešamība Ārējo apstākļu noteikta nepieciešamība.
- apvirpošana ārējo virsmu apstrāde virpojot.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem.
- apaļslīpēšana Ārēju cilindrisku virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju.
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto.
- viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā.
- šaurlapu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips vidēji bagātā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
- Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.).
- arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns.
- Janomole arheoloģiskais piemineklis (10.-11. gs.) Salienas pagasta teritorijā; apmetne un 3 kapu uzkalniņu grupas; apbedījumi liecina par saistību ar kriviču kultūru.
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11 gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne; amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils.
- senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta.
- metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- archibīskaps Arhibīskaps - virsbīskaps, kristīgās baznīcas augsta amatpersona.
- Hebridu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (angļu val. "Hebrides"), uz ziemeļrietumiem no Skotijas, sastāv no \~500 salām, no tām \~100 apdzīvotas, platība - 7285 kvadrātkilometri, ap 30000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 993 m.
- Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoma sastāvdaļa, platība - 1400 kvadrātkilometru, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Toršhavna, lielākā sala - Streimoja.
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. “Āland”, somu val. “Ahvenanmaa”), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji.
- Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi.
- Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas.
- Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs.
- Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā.
- Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
- Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums.
- sofits Arhitektūrā spraišļa apakšējā daļa, tēlniecības darbiem izgreznota vai krāsām izgleznota.
- dekors Arhitektūrā un lietišķajā mākslā - rotājumu kopums; dekoratīva apdare.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- objektorientēta arhitektūra arhitektūra, kurā procesi, datne un ievadizvades operācijas tiek attēloti kā objekti. Objekti ir arī datu struktūras atmiņā, ar kurām var manipulēt jebkuras sistēmas daļas, ieskaitot aparatūru un programmatūru.
- concha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda.
- koncha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda.
- ekistika Arhitektūras nozare par cilvēku apmetņu formām un to attīstības tendencēm.
- dārzu arhitektūra arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
- korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām.
- festons Arhitektūras vai greznojuma elements, kas izskatās pēc pusapaļas lapu, ziedu u. tml. vijas.
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
- sofita Arhitrāva, arkas, plātnes un tml. skats no apakšas.
- arhīvists arhīvzinātnē apmācīta persona.
- kolorpoints Arī noteiktas krāsas apmatojuma Siāmas īsspalvas kaķa varietāte.
- pantopons Arī omnopons - ārstniecības preparāts, satur apmēram 50% morfīna; lietojams kā sāpju remdēšanas līdzeklis un miega zāles.
- runcis arī par resniem un apaļīgiem jauniem dzīvniekiem.
- kārpainais sedliņš arī rets, 12-180 cm garumā, apaļiem, kārpainiem zariem, sarkani punktotām lapām, iedzeltenu augli.
- aridizācija Arīdu klimatisko apstākļu izplatīšanās cilvēka darbības vai globālu klimata pārvērtību dēļ.
- ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- aristolochia Aristolohija - divdīgļlapju klases aristolohiju dzimtas ģints.
- entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu.
- radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis.
- eubūlija Aristoteļa filozofijā gudrība, saprātne, izmaņa.
- oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija.
- Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā.
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno.
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- iedzīvotāju evakuācija ārkārtēju apstākļu izraisīta organizēta cilvēku izvešana no kādas teritorijas.
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību.
- hiperadipoze Ārkārtīga aptaukošanās.
- patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
- bānis Arkla apvērsējs.
- bāns Arkla apvērsējs.
- vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- appījas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
- appīnes Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
- appīšas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
- appīši Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
- atpīšas Arkla ilksis; apīža.
- atpīši Arkla ilksis; apīža.
- atpīžas Arkla ilksis; apīža.
- ķetna Arkla lemeša aizmugurējā daļa, kas apvērš velēnu.
- spanda Arkla lemešu un ilkšu (apīžu) savienojums.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
- skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
- pirmcila arkls līduma pirmreizējai aršanai, papuves arkls.
- arktomontāns Arktiskajiem kalnu apgabaliem raksturīgs.
- laukmuižnieki Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
- Ečmiacina Armēnijas pilsētas Vagaršapatas (armēņu: Վաղարշապատ) nosaukums 1945.-1995. g. (armēņu: Էջմիածին).
- katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva.
- Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (birzī zīlēja pēc lapu šalkoņas).
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem.
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
- ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos.
- uruakani armēņu mitoloģijā - mirušo gari, pie tiem pieder arī gornapštikneri.
- pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu.
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Aždahaks armēņu mitoloģijā - višaps (pūķis), mkinēts kā maru (mēdiešu) valdnieks, armēņu valdnieka Tigrana pretinieks.
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga.
- armeria Armērijas - divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints.
- teritoriālarmija Armija, kuras sastāvdaļas papildina tikai no zināmu valsts daļu iedzīvotājiem, arī franču zemessargu armija.
- sjoguns Armijas virspavēlnieks feodālajā Japānā, 1192.-1867. g. sjogunam piederēja faktiskā vara, imperators bija tikai garīgais vadītājs.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
- tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
- citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens").
- benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos.
- aromaterapija Aromterapija.
- aromātterapija Aromterapija.
- Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā.
- aronia Aronijas - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
- ieart Arot apklāt ar zemi.
- uzart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
- apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart.
- saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); uzart.
- noart Arot apstrādāt (tīrumu, lauku); apart.
- uzgriezt Arot apvērst (zemi); arī uzart.
- uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart.
- izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu).
- apart Arot apvērst; apvērst un ieart.
- aramsloksne Arot apvērstā augsnes sloksne.
- arums Arot apvērstā zemes kārta.
- apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
- vādžot Arot atstāt neapartas joslas.
- aizaarties Arot tikt aizpildītam, apklātam.
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
- ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus.
- daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu.
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
- eksoplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; citplanēta.
- citplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; eksoplanēta.
- brīvā dabā ārpus telpām; ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli.
- alternatīvā aprūpe ārpusģimenes aprūpe.
- IVF Ārpusķermeņa apaugļošana (latīņu "in vitro fertilization").
- gaismas gads ārpussistēmas attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā, - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā, apzīmējums - ly; 1 ly = 63240 astronomisko vienību = \~9,46·10^12^ km.
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā.
- kirī ārpussistēmas mērvienība, ko lieto radionuklīdu aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā; apzīmējums Ci; 1 Ci=3,7·10^10^ Bq.
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu.
- līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu.
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments.
- etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija.
- uroterapija Ārstēšana ar urīnu, piem., gravidas sievietes urīna zemādas injekcijas hormonterapijas nolūkā.
- speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
- teleterapija Ārstēšana, kad terapeitiskās iedarbības avots atrodas zināmā attālumā no slimnieka, piem., staru terapijas gadījumā.
- heteroterapija Ārstēšana, kas vērsta pret slimības simptomiem; nespecifiska terapija.
- kurācija Ārstēšana; apkopšana, gādība.
- telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa.
- apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml; apvārdot.
- uzvārdot Ārstēt ar vārdošanu, apvārdot.
- asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem.
- gamma terapija ārstniecības metodes, kurās izmanto gamma starojumu; staru terapijas veids.
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
- piespiedu ārstēšana ārstniecības piemērošana nebrīvprātīgā kārtā, kā arī nepieciešamās aprūpes un drošības nodrošināšanai
- digalēns Ārstniecības preparāts, ko iegūst no uzpirkstītes lapām; regulē un pastiprina sirdsdarbību.
- bojārnīcas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- cekule Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- cekulītes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- dancka Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- danska Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- floksis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- kristinis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- krustneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- krustpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- miķelpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- neļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- plekšas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- pudelpuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- rudenspuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- rudensžīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- rudiņpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- sētložanas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- studentneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- vēršpautiņi Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- vīrpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- žīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziemcieši Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepenīte Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepine Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepines Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- zieppuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepsakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepusakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
- noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- apliekamais Ārstniecisks līdzeklis - samitrināts apklājums.
- ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus.
- fitoterapeits Ārsts, kas specializējas fitoterapijā.
- neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā jeb jaundzimušo aprūpē.
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- apkārtaršana Aršanas veids, kurā vagas dzen apkārt laukam, līdztekus tā malām.
- apart Art apkārt.
- Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- arteriostoze Artērijas apkaļķošanās, osifikācija.
- ektatiskā aneirisma artērijas daļas paplašināšanās kā visu tās slāņu izplešanās sekas.
- arteriektāzija Artērijas paplašinājums.
- arteriostrepse Artērijas savīšana ap asi asiņošanas apturēšanai.
- aneurisma Artērijas sieniņu norobežota paplašināšanās.
- arteriogrāfija Artēriju apraksts.
- periarterīts Artēriju aptverošo audu iekaisums.
- periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība.
- endarterīts Artēriju iekšējā apvalka iekaisums.
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
- velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos.
- repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi.
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu.
- pašgājējartilērija Artilērija, kuras apbruņojumā ir artilērijas ieroči un iekārtas uz pašgājējas mašīnas bāzes.
- baterija Artilērijas (1) apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni līdz 8 km.
- lielgabals Artilērijas ierocis ar samērā garu stobru apšaudei ar klājuguni.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
- koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces.
- birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- araceae Ārumi - viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta.
- celiņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme.
- ciliņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme.
- aracejas Ārumu dzimta - viendīgļlapju augu dzimta ("Araceae"), galvenokārt tropos, >110 ģinšu, >2900 sugu.
- arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas.
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
- lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām.
- piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu.
- scindapsis Ārumu dzimtas ģints ("Scindapsus").
- imigrācija ārvalstnieku vai apatrīdu ieceļošana un apmešanās valstī uz laiku vai uz pastāvīgu dzīvi.
- Pasaules baltiešu apvienība ārzemēs dzīvojošo igauņu, latviešu un lietuviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija, dibināta 1972. g., 1992. g. darbību izbeidza.
- Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē.
- kapitāla imigrācija ārzemju kapitāla ieplūšana kādā zemē.
- eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
- kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas.
- ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne.
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
- kobris Asara un ķīša apzīmējums.
- kobrs Asara un ķīša apzīmējums.
- Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- vārkaviešos Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" apkārtnē.
- vārkavieši Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" iedzīvotāji.
- dakriopioze Asaru aparāta strutošana.
- dakriocistektāzija Asaru maisa paplašināšanās.
- tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos.
- cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos.
- stichaeidae Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā kā apakšdzimtu dažkārt iekļauj lentzivju dzimtu.
- cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
- asēšana Asējuma (2) izstrāde, izgatavošana apstrājot metāla virsmu.
- elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā.
- gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū.
- asindēze Asinapse.
- pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna.
- brucināt Asināt (izkapti) ar galodu.
- strīķēt Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi.
- Ymodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema paplašinājumu.
- hidrohematonefross Asinis un urīns paplašinātā nieres bļodiņā.
- ekstravazāts Asinis, kas no asinsvadiem iekļuvušas apkārtējos audos.
- apofilakse Asins aizsargspēju samazināšanās, piemēram, vakcīnterapijas negatīvajā fāzē.
- diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
- hematocēle Asins trūce, asins uzkrāšanās norobežotā telpā, gk. sēklinieka maksts apvalkā.
- angioektazija Asins un limfas vadu paplašinājums.
- hemoperikards Asins uzkrāšanās sirds apvalka dobumā.
- cinarizīns Asinsapgādi uzlabojošs medikaments, kalcija kanālu blokators.
- meningorāģija Asinsizplūdums smadzeņu apvalkos.
- lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību.
- reperfūzija Asinsrites atjaunošana apvidū vai ķermeņa daļā, kas īslaicīgi bijusi ishēmiska.
- onihogramma Asinsspiediens pirkstgala kapilāros, ko reģistrē ar onihogrāfu.
- aneirisma Asinsvada (artērijas, vēnas vai kapilāru) sienas patoloģiska paplašināšanās.
- ekstīma Asinsvada ārējais apvalks.
- intimīts Asinsvada iekšējā apvalka iekaisums.
- angiopresūra Asinsvada saspiešana asiņošanas apturēšanai.
- adventīcija Asinsvada un orgāna ārējais saistaudu apvalks.
- angioplastija asinsvadu ārstēšana invazīvi, to paplašināšana vai slēgtā asinsvada plūsmas atjaunošana.
- hemangiektāzija Asinsvadu paplašināšanās.
- vazodilatācija Asinsvadu paplašināšanās.
- korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
- pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
- vazomocija Asinsvadu sašaurināšanās vai paplašināšanās.
- angiotenzīnamīds Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, oktapeptīds.
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- angiogrāfija Asinsvadu un limfvadu apraksts.
- angiektāzija Asinsvadu vai limfvadu paplašinājums, sevišķi kapilārajā daļā.
- ekskarnācija Asinsvadu vai limfvadu sistēmas anatomisku preparātu pagatavošana, tos atdalot no apkārtējiem audiem.
- Spiraea hypericifolia asinszāļlapu spireja.
- angiostrofija Asiņojošas artērijas gala savīšana, lai apstādinātu asiņošanu.
- elektrohemostāze Asiņošanas apturēšana ar elektrokoagulāciju vai elektrokaustiku.
- forcipresūra Asiņošanas apturēšana, aizspiežot asiņojošo asinsvadu ar speciālu maigli.
- akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
- arterioversija Asiņošanas apturēšana, izvēršot artērijas sienu ar intīm u uz āru.
- hemostāze Asiņošanas pārtraukšana, apstāšanās.
- hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri).
- olvada mola asiņu infiltrētas augļa un augļa apvalku atliekas pēc aborta olvadā.
- filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās.
- filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās.
- haimoperikards Asiņu saplūdums sirds plēves dobumā.
- hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību.
- akardiohēmija Asiņu trūkums sirdī, piem., kolapsā, šokā.
- haimatokele Asiņu veidojums; asiņu saplūdums kādā norobežotā laukumā.
- hematokele Asiņu veidojums; asiņu saplūdums kādā norobežotā laukumā.
- Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti.
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
- asclepias Asklēpijas - divdīgļlapju klases asklēpiju dzimtas ģints.
- indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus.
- Ascochyta trifolii askohitu suga, kas parazitē uz āboliņu lapām.
- askogons Askomicēšu sievišķā dzimumorgāna paplašinātā apakšējā daļa; dažām askomicētēm - viss sievišķais dzimumorgāns.
- opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem.
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas.
- fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās.
- gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu.
- hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
- mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
- stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints.
- telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
- trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem.
- teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
- telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga.
- verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
- cianofilas Asku ķērpju klases rinda, gk. lapu ķērpji, kuru laponī ir zilaļģes vai zaļaļģes.
- kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints.
- usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
- giberella Asku sēņu ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā fuzāriju sugas.
- pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas.
- zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu.
- dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu.
- hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas.
- hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem.
- humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu.
- lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
- zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm).
- mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
- vējslotsēne Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Taphrinales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
- pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu.
- gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas.
- valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu.
- klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
- diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
- diaporta Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Diaporthales"), Latvijā konstatētas 3 dzimtas.
- hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis.
- briežtrifele Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Elaphomycetaceae") un ģints ("Elaphomyces").
- stemphylium Asku sēņu pleosporu dzimtas atsevišķu sugu anamorfas aprakstītas kā "Stemphylium" sugas.
- preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia").
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
- leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis.
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
- cladium Aslapes.
- Persea drymifolia aslapu avokado.
- dzelzine Aslapu grīslis ("Carex muricata").
- Carex echinata aslapu grīslis.
- paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- cyrtomium Aslapu papardes, arī cirtomijas.
- Fortīna aslapu paparde aslapu paparžu suga ("Cyrtomium fortunei").
- Helleborus argutifolius aslapu sniegroze.
- Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
- asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu.
- paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas.
- ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
- selimena Asprātīgas koķetes apzīmējums pēc Moljēra "Mizantropa".
- noredzīgs Asprātīgs, apķērīgs.
- aksilemma Ass cilindra apvalks.
- rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3).
- radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze.
- galvenā starpniekvaloda assvaloda - valoda, kas daudzvalodu saskares apstākļos tiek pieņemta par pamatvalodu, no kuras citās valodās tiek veikti tulkojumi.
- thecla Astainīšu apakšdzimtas ģints.
- segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
- Dzeguze Astašova, apdzīvota vieta Andrupenes pagastā.
- Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā.
- lunte Aste (piem., vilka, lapsas).
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
- topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- astere Asteru apakšklase - viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Asteridae"), kuru nodala 7 rindās.
- asteridae Asteru apakšklase.
- astere Asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta.
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
- kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos.
- dusulis Astma; klepus; apgrūtināta elpošana.
- spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
- Dryas octopetala astoņvainaglapu driāde.
- floreāls Astotais mēnesis (no 20.-21. aprīļa līdz 19.-20. maijam) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- praktiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā lieto īpašus astronomijas instrumentus, izstrādā un īsteno novērojumu apstrādes metodes; galvenās metodes ir astrofotogrāfija, astrofotometrija, astropolarimetrija, astrospektroskopija, astrospektrofotometrija, interferometrija, radiolokācija.
- komētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta komētu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver komētu elektromagnētiskā starojuma novērojumus no Zemes un tiešos kosmiskos pētījumus, izmantojot starpplanētu zondes.
- heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus.
- praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju.
- astronomiskā vienība astronomijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149 597 870 km; apzīmējums - ua.
- virszemes astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas atrodas uz Zemes virsmas.
- kosmiskā astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas pacelta virs Zemes atmosfēras.
- selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
- ārpusatmosfēras astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus ar aparatūru, kura pacelta virs Zemes atmosfēras.
- gamma astronomija astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos ķermeņus pēc to elektromagnētiskā starojuma gamma diapazonā.
- bērsters Astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- nirīca Astru un lūku pinums, ko izmanto kā aizsargapklāju, ārstējot mājdzīvnieku dažus uzpampumus, īpaši zirgiem no aizjūga saspiedumiem.
- Mudrilova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" daļa.
- Dzirvaniškys Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaniški" nosaukums latgaliski.
- Lielie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukuma variants.
- Leluos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukums latgaliski.
- Mazie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukuma variants.
- Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski.
- Meņgi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Meņģi" nosaukums latgaliski.
- Mudrylova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mudrilova" nosaukums latgaliski.
- niedrezerieši Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Niedrezers" iedzīvotāji.
- Reini Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Reiņi" nosaukums latgaliski.
- Rubynova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubinova" nosaukums latgaliski.
- Krīveņi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rusački" otrs nosaukums.
- Zujova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Zujeva" nosaukuma variants.
- Mozuo Osyune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Osyuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
- Mazā Osiune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants.
- Mazā Osiuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants.
- labtemplieši ASV 1852. gadā alkohola apkarošanai dibinātā ordeņa locekļi.
- SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission").
- saskarne RS-232-C ASV elektroniskās rūpniecības uzņēmumu apvienības izstrādāts saskarnes standarts, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot seriālās pieslēgvietas.
- grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti).
- Volstrīts ASV finansiālais kapitāls.
- Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
- globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas.
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
- grīnbeki ASV papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti.
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
- ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- high school ASV skolu tips, ko apmeklē 14-18 g. vecumā pēc 8 g. elementārskolā.
- populists ASV šāda nosaukuma fermeru partijas biedrs ap 1891.-1900. g.
- Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers.
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
- Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.).
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības.
- ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer").
- SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
- skaitļošanas tehnikas asociācija ASV zinātnieku asociācija, kas apvieno speciālistus datorzinātnēs, datortehnikā un programmēšanā.
ap citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV