Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ļ.
Atrasts vārdos (170):
- Ļ:1
- Ļ.:1
- ĻTF:1
- Ļui:1
- Ļva:1
- Ļadi:1
- Ļahi:1
- Ļaļa:1
- Ļena:1
- Ļida:1
- Ļiga:1
- Ļiho:1
- Ļoli:1
- Ļoļi:1
- Ļūdi:1
- Ļuga:1
- Ļuhe:1
- Ļaksi:1
- Ļaohe:1
- Ļaosi:1
- Ļeida:1
- Ļemva:1
- Ļetka:1
- Ļetki:1
- Ļgova:1
- Ļinde:1
- Ļipki:1
- Ļiski:1
- Ļivni:1
- Ļohta:1
- Ļukas:1
- Ļunda:1
- Ļušņa:1
- Ļviva:1
- ĻVLZA:1
- LĻKJS:1
- VĻKJS:1
- Ļadiņa:1
- Ļaidas:1
- Ļaides:1
- Ļakses:1
- Ļaksis:1
- Ļamāni:1
- Ļamina:1
- Ļamoni:1
- Ļapina:1
- Ļebeda:1
- Ļeķēči:1
- Ļeļūni:1
- Ļenska:1
- Ļepeļa:1
- Ļesnie:1
- Ļetkas:1
- Ļiņiki:1
- Ļipski:1
- Ļisica:1
- Ļodāni:1
- Ļovāni:1
- Ļubāni:1
- Ļubaņa:1
- Ļubima:1
- Ļubiņe:1
- Ļūcāni:1
- Ļūdīni:1
- Ļūdiņi:1
- Ļukati:1
- Ļūļēni:1
- Ļumani:1
- Ļumāni:1
- Ļajgoly:1
- Ļantora:1
- Ļaojana:1
- Ļaonina:1
- Ļasnaja:1
- Ļaudiņu:1
- Ļaudīte:1
- Ļaudona:1
- Ļaunais:1
- Ļeblova:1
- Ļepjeļa:1
- Ļesniča:1
- Ļesnije:1
- Ļesnoja:1
- Ļihvina:1
- Ļipecka:1
- Ļipņaki:1
- Ļipuški:1
- Ļistaki:1
- Ļņanaja:1
- Ļoborsk:1
- Ļoucāni:1
- Ļūbasta:1
- Ļūbasta:2
- Ļūbaste:1
- Ļubasts:1
- Ļūbasts:1
- Ļuberci:1
- Ļubiste:1
- Ļubļana:1
- Ļubļina:1
- Ļubomļa:1
- Ļubosts:1
- Ļubuški:1
- Ļūdikas:1
- Ļudonka:1
- Ļudviki:1
- Ļudžova:1
- Ļuišuna:1
- Ļuišuņa:1
- Ļūlākas:1
- Ļūļākas:1
- Ļuļiški:1
- Ļuodāni:1
- Ļurbova:1
- Ļustiki:1
- Ļutauci:1
- Ļutavci:1
- Ļahaviči:1
- Ļahoviči:1
- Ļaojuana:1
- Ļeiskaja:1
- Ļeņinska:1
- Ļesinski:1
- Ļistjaki:1
- Ļubimeca:1
- Ļubotina:1
- Ļudinova:1
- Ļudzjana:1
- Ļutomera:1
- Ļagušņiki:1
- Ļaskoveca:1
- Ļaudanica:1
- Ļaudonīte:1
- Ļebedjaņa:1
- Ļesņicova:1
- Ļipinišķi:1
- Ļudvikova:1
- Ļudvinava:1
- Ļukeniški:1
- Ļukiniški:1
- Ļukmažora:1
- Ļuļaiļaks:1
- Ļumeniški:1
- Ļanjungana:1
- Ļeņinabada:1
- Ļeņinakana:1
- Ļeņingrada:1
- Ļermontova:1
- Ļevokumska:1
- Ļihoslavļa:1
- Ļisakovska:1
- Ļizumskaja:1
- Ļukojanova:1
- Ļumeniškas:1
- Ļuminiškas:1
- Ļuminiškys:1
- Ļandskorona:1
- Ļedņikovaja:1
- Ļesovščizna:1
- Ļevskigrada:1
- Ļeņinogorska:1
- Ļesosibirska:1
- Ļesozavodska:1
- Ļikinoduļova:1
- Ļiksņenskaja:1
- Ļikina-Duļova:1
- Ļistvenņičnaja:1
- Ļaudon-Odzenskaja:1
- Ļeņinska-Kuzņecka:1
- Dmitrijeva-Ļgovska:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1228):
- apperināt (Ļaut) aizperēt
- aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas
- aizšķūtēties (Ļaut) sevi aizvest
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe
- Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
- Aburti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Anzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Cekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Ķepši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Ruķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Sāviena apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Silieši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Stopāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Toce apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Landskorona apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona
- Beļava apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Kalnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Kalpi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Ķikuri apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Ķunci apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Skutāni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Zīliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
- Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Ļeņingradas apgabala rietumu daļā
- Bahanaja apdzīvota vieta Krievijā (_Bahanai_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
- Beguņici apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas aogabala rietumu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Balagači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta zemienē
- Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
- Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
- Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas
- Dašava apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
- Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
- Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka
- Sunļao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Sungari un Ļaohes baseinā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-300 m vjl.
- Dauziņu ezers atrodas Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 3,2 ha
- Aburta dīķis atrodas Madonas novada Ļaudonas pagstā
- Ļaudonas saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Madonas novadā, 3 km uz ziemeļiem no Ļaudonas, platība - 240 ha, derīgā slāņa biezums - līdz 4,8 m
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
- Velki Dzjals augstākā virsotne Ļubļinas augstienes Roztočes grēdā Polijas dienvidaustrumos, augstums - 390 m
- Osmani Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- kurumčini Austrumsibīrijas iedzīvotāju ciltis \~6.-10. gs. ap Baikālu un Ļenas augšteci
- Līpiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants
- Lipiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants
- Līpiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukums latgaliski
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā
- ļauļēnieši Cēsu novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļauļēni" iedzīvotāji
- Ļūdīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdiņi" nosaukuma variants
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
- Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
- Lebjava Daugavas atteka Doles salā, Salaspils novada Salaspils pagastā; Lebge; Lebje; Ļeblova
- Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums
- Dauziņezers Dauziņu ezers Ļaudonas pagastā
- ļucenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļukas" iedzīvotāji
- Aizdrikšņu ezers Driksnis, ezers Aronas paugurlīdzenumā, Ļaudonas pagastā
- Driksnas ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā
- Drīksnas ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā
- Driksnes ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
- Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā
- Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
- Driksnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers
- Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%
- Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
- Babinas ezers ezers Krievijā (_Babinskoe, ozero_), Ļeņingradas apgabala dienvidrietumu daļā
- Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera
- Otradnoje ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha
- Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers
- Mazais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1 ha; Mazais Melnīšu ezers; Melnītis; Mazais Melnis
- Lielais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha; Lielais Melnis; Lielais Melnīšu ezers
- Mazais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha
- Svētais ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha
- Pārkārtnis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha
- Lielais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 11 ha, dziļums — līdz 0,6 m; Plencīšu ezers
- Līnīšu ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 2,1 ha; Linīšu ezers; Linītis
- Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers
- Lisiņš ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers
- Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
- ingri Ižori un somi, kas dzīvo agrākajā Ingrijā (Ingermanlande), tagadējā Ļeņingradas apgabala rietumu daļā, Krievijā
- Ļoucāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļūcāni" nosaukums vietējā izloksnē
- Ļūlākas Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Ļūļākas" nosaukuma variants
- Dmitrija Lapteva šaurums jūras šaurums starp Lielo Ļahova salu un Eirāzijas kontinentu, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, garums - 115 km, platums - 50-61 km, dziļums - 11-16 m
- Saņņikova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, šķir Anžo salas no Ļahova salām
- Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha
- Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km
- Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
- Jablonu grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, veido ūdensšķirtni starp Ļenas un Amūras baseinu, garums - \~650 km, augstākais punkts 1680 m vjl.
- Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra
- Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš
- Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
- Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja
- Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo
- ļurbavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļurbava" iedzīvotāji
- ļurbovieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļurbava" iedzīvotāji
- Jamburga Kingisepa - pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums 1707.-1922. g.
- Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka
- Ļutauci Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ļutavci" nosaukuma variants
- ļivkānieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Ļivkāni" iedzīvotāji
- ļūkānieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Ļivkāni" iedzīvotāji
- ļesinskieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ļesinski" iedzīvotāji
- Ļaksis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļakses" nosaukums latgaliski
- Ļumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļumāni" bijušais nosaukums
- Ļakses Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukuma variants
- Ļaksis Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukums latgaliski
- ļudvikovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļudvikova" iedzīvotāji
- Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.)
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ortodoksālo marksistu frakcijas pārstāvis; Ļeņina uzskatu piekritējs
- oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai
- Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
- Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni
- Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu
- Ļaunais Latviešu mitoloģijā - Velna vai kāda no gariem segvārds; arī Ļaunais gars
- LĻKJS Latvijas Ļeņina Komunistiskā Jaunatnes Savienība
- Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku
- Okas–Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
- Lielais Melnis Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā
- Lielais Melnīšu ezers Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā
- Plencīšu ezers Lielais Plencis, ezers Ļaudonas pagastā
- Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m
- Ļūbasta Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" nosaukuma variants
- Linītis Līnīšu ezers Ļaudonas pagastā
- Ospitaleta Lospitaleta de Ļobregata - pilsēta Spānijā
- Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte
- ļitovskieši Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Ļitovskije" iedzīvotāji
- Listaki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļistaki" nosaukuma variants
- Ļistjaki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļistaki" nosaukuma variants
- Ceturtā internacionāle Ļ. Trocka 1938. g. dibināta politiskā organizācija
- ļaceniski Ļaceniski siet - siet ar pušķi
- Ļahoviči Ļahaviči, pilsēta Baltkrievijā
- Piļisovka Ļaksu pilskalns Skaistas pagasta Ļaksu ciemā
- ļambu Ļambu ļambām - neveikli, lempīgi, grīļīgi, šūpojoties
- ljana Ļana - plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā
- ljana Ļana - savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi
- llanos Ļani
- ļenkaris Ļankaris
- ļauduva Ļaudava
- Ļaudiņu Ļaudiņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,3 ha
- prognati Ļaudis ar ārup izvēztiem zobiem, žokļiem un vaigu kauliem, kuri vairāk attīstījušies nekā paures kauli
- viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi
- mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā)
- ļauži Ļaudis, cilvēki
- ravasts Ļaudis, cilvēki
- aizpurvieši Ļaudis, kas dzīvo kādā vietā aiz purva
- aizezerieši Ļaudis, kas dzīvo otrpus ezeram
- tivumnieki Ļaudis, kas dzīvo tuvu kopā
- cilvēks Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums
- Laudohn Ļaudona
- Liagrad Ļaudonas (Liagradas) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā
- Anziht Ļaudonas Ancītes muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta teritorijā
- Ļaudona Ļaudonas ezers - Ļaudoniņas ezers Vestienas pagastā
- Leitāni Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja
- Ļaudonas ezers Ļaudoniņas ezers Vestienas pagastā
- Ļaudanica Ļaudonīte, Lubijas pieteka
- Laudonīte Ļaudonīte, Lubijas pieteka
- nobrēcināt Ļaujot skaļi raudāt līdz pagurumam (par bērnu)
- sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu, arī ar putna galvu
- riebša Ļauna darītājs
- Arimans Ļaunā iemiesojums Zaratustras mācībā (parsismā), pretstats visa labā iemiesojumam - Ahuramazdam
- mošķis Ļauna mītiska būtne
- vels Ļauna pārdabiska būtne; velns
- paslava Ļauna slava
- indava Ļauna slimība
- nepresnīca Ļauna un nepatīkama lieta, ko mēdz izdomāt par otru
- ārsala Ļauna vai draiska sieviete; nikna govs
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota
- velnišķība Ļauna, viltīga darbība, rīcība
- kārdinātājs Ļaunais gars, kas cenšas izraisīt dziņu grēkot
- velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans
- sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; velns
- malignitāte Ļaundabība, patoloģiska procesa tieksme progresēt
- hepatoma Ļaundabīga adenoma, primārs aknu audzējs, kas attīstās no aknu šūnām
- limfogranulomatoze Ļaundabīga asins slimība, kas attīstās limfmezglos un liesā, bet vēlāk izplatās visos iekšējos orgānos un kaulos
- hemoblastoze Ļaundabīga asinsrades audu proliferācija, kādu novēro leikozes, eritrozes, retikuloendoteliozes gadījumā
- repullulācija Ļaundabīga audzēja atkārtošanās
- ependimoblastoma Ļaundabīga ependimomas forma
- spongioblastoma Ļaundabīga glioma, kas sastāv no spongioblastiem
- MH Ļaundabīgā hipertermija (angļu "malignant hyperthermia")
- simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus
- ML Ļaundabīgā limfoma (angļu "malignant lymphoma")
- angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm
- plazmocitoma Ļaundabīga slimība, kas skar gk. kaulu smadzenes
- papilosarkoma Ļaundabīga, sarkomatoza papiloma
- ķīmijterapija Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām
- kanceroģenēze Ļaundabīgo audzēju veidošanās un attīstības process
- perniciozs Ļaundabīgs
- gastrinoma Ļaundabīgs aizkuņģa dziedzera audzējs, kas sastāv no gatrīnu producējošām šūnām
- mezotelioma Ļaundabīgs audzējs plaušu vai vēdera dobuma apvalkā
- angiosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no asinsvadu un limfvadu sienas saistaudiem
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus
- karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem; vēzis
- horioepitelioma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstījies no epitēlija, kurš sedz horija bārkstis
- miksoblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas cēlies no mukoīdiem saistaudiem
- melanoma Ļaundabīgs audzējs, kas rodas no ādas pigmentšūnām
- neirilemmosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas rodas no neirilemmas
- simpatoblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no embrionālām simpātisko nervu šūnām
- leiomiosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no mazdiferencētiem gludo muskuļu audiem
- miksofibrosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no miksomatoziem, sarkomatoziem un fibromatoziem audiem
- miksotibrosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no miksomatoziem, sarkomatoziem un fibromatoziem audiem
- mieloblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no nediferencētām mieloīdām šūnām
- neiroblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no neiroblastiem
- hromoma Ļaundabīgs čūlojošs audzējs; pastāv uzskats, ka tas attīstās no hromatoforiskām (melanoforiskām) šūnām
- adenokarcinoma Ļaundabīgs dziedzerepitēlija audzējs
- hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus
- mieloma Ļaundabīgs kaulu smadzeņu audzējs
- bronhokarcinoma Ļaundabīgs plaušu audzējs, kas sākas bronhu gļotādā
- sarkoma Ļaundabīgs saistaudu audzējs
- horionepitelioma Ļaundabīgs sievietes dzimumorgānu audzējs
- seminoma Ļaundabīgs vīriešu dzimumdziedzera audzējs
- maligns Ļaundabīgs; virulents; tāds, kas apdraud dzīvību, piem., ļaundabīgs audzējs
- ļaundaris Ļaundarīgs cilvēks
- velnenieks Ļaundaris, negantnieks
- slimdaris Ļaundaris, noziedznieks
- nosveikt Ļauni atsaukties
- larvi Ļauni gari, mirušu ļaunu cilvēku dvēseles romiešu mitoloģijā
- izcūkot Ļauni izjokot (kādu), nodarot tīšu, ļaunprātīgu kaitējumu
- cūkot Ļauni izjokot (kādu), tīši, ļaunprātīgi kaitēt
- lopot Ļauni izjokot; panākt, ka rīkojas nepieklājīgi, neestētiski, nosodāmi
- ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties
- maltretēt Ļauni izturēties pret kādu; ar kādu necienīgi apieties
- noņirgt Ļauni izzobot, izsmiet
- nurkšēt Ļauni lamāties pie sevis
- skrošķi Ļauni nodomi, viltus
- netauta Ļauni un vispār peļami ļaudis
- briesmīgs Ļauni, ļoti slikti
- paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties; cieši paskatīties
- glūnēt Ļauni, naidīgi skatīties; cieši skatīties
- uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam); ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku
- noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1); noņirgt (1)
- noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties; noņirgties (1)
- ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt; ļauni zoboties
- ļauniski Ļauniski adīt - kreiliski adīt
- apsēstība Ļauno garu iemājošana cilvēkā, viņu daļēji vai pilnīgi pakļaujot un darbojoties caur viņu
- eksorcists Ļauno garu izdzinējs
- dēmonija Ļauno garu izraisīta apsēstība
- sātanisms Ļauno garu, sātana pielūgšana; netradicionāla reliģija
- farcinoma Ļauno ienāšu ādas mezgls
- maleīns Ļauno ienāšu ierosinātāja kultūras sabiezināts nitrāts; lieto ļauno ienāšu diagnostikā analoģiski tuberkulīnam
- rukņāties Ļaunoties, kurnēt
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme
- šikane Ļaunprātīga tiesību izlietošana nolūkā kaitēt kādai personai
- paņuru Ļaunprātīgi
- ļaundabīgs Ļaunprātīgs (1)
- insinuācija Ļaunprātīgs apmelojums
- edipisms Ļaunprātīgs paša acu bojājums
- skaitulīgs Ļaunprātīgs, dusmīgs
- čūska Ļaunprātīgs, viltīgs cilvēks
- apšutains Ļaunprātīgs, viltīgs, blēdīgs
- ceceris Ļaunprātīgs, viltīgs, pretīgs, riebīgs cilvēks
- ģiftīgs Ļaunprātīgs; naidīgs
- ģiptīgs Ļaunprātīgs; naidīgs
- bļuris Ļaunprātis
- ļaunestīgs Ļauns
- ļaunīgs Ļauns (1)
- antikrists Ļauns cilvēks
- bendesmaiss Ļauns cilvēks
- ēdesis Ļauns cilvēks
- ļaundabis Ļauns cilvēks
- ļauneklis Ļauns cilvēks
- selguča Ļauns cilvēks
- stebere Ļauns cilvēks
- kodiens Ļauns darbs, arī izteikums (parasti atriebības nolūkā)
- daimons Ļauns gars
- nedievs Ļauns gars
- asmodijs Ļauns gars Zaratustras reliģijā
- kārējs Ļauns gars, kas karot cilvēkus
- sukubs Ļauns gars, kas pēc māņticīgo ticējumiem naktīs nāk sievietes veidā pie vīriešiem un tos dažādi moka; miega dēmons sievietes izskatā
- māķis Ļauns gars, spoks
- zākas Ļauns izsmiekls, nievas
- sunkāsis Ļauns kāsus, dilonis
- jettatura Ļauns skats; fascinācija
- cuksis Ļauns vīrietis, kurš uzvedas nekulturāli
- pūķis Ļauns, arī dusmīgs cilvēks
- neradījums Ļauns, atbaidošs cilvēks
- nezvērs Ļauns, briesmīgs, nežēlīgs cilvēks
- grīns Ļauns, cietsirdīgs, nedraudzīgs
- baugs Ļauns, dusmīgs
- sarkasms Ļauns, dzēlīgs izsmiekls, kas izriet no naida, sašutuma, nicinājuma
- plēstauga Ļauns, ķildīgs cilvēks
- pūnēgs Ļauns, ķildīgs cilvēks
- baisīgs Ļauns, ļaunprātīgs; dusmīgs, nikns, pikts, sirdīgs, bargs
- kumeļkodējs Ļauns, mežonīgs cilvēks; arī ierāvējs
- spetns Ļauns, naidīgs
- nekašens Ļauns, nejauks, pretīgs, riebīgs, ķildīgs
- mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks
- ņirgas Ļauns, nekrietns izsmiekls, izzobojums
- rauns Ļauns, nenovēlīgs
- azurs Ļauns, nepiekāpīgs, rupjš cilvēks, parasti pusaudzis
- bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks; naidīgas varas pārstāvis
- grims Ļauns, slikts; īgns
- dūzenis Ļauns, spītīgs bērns
- netārpa Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam
- netārps Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam
- mošķis Ļauns, viltīgs, naidīgs cilvēks
- velnišķīgs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels
- velnišķs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels
- griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu)
- vilks Ļauns, zvērisks cilvēks
- pandaimonijs Ļaunu cilvēku, salašņu slapsts, netiklības vieta
- eksorcija Ļaunu garu izdzīšanas rituāls
- pavidēt Ļaunu vēlēt
- kaite Ļaunums
- ļaunestība Ļaunums
- narvas Ļaunums
- tumsa Ļaunums
- ļaunība Ļaunums, ļaunprātība
- pabatkas Ļaunums, noburšana
- ļaunvēlis Ļaunvēlīgs cilvēks
- atbrīvošana Ļaušana nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt
- turbācija Ļaušanās satraukumam
- paļaut Ļaut (1)
- paļaut Ļaut (3)
- nokrūzāt Ļaut (biezpiena sieriņam) sakrokoties, sačervelēties
- izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas)
- izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko)
- izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.)
- izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko)
- paguldināt Ļaut (dzīvniekiem) pagulēt (ganībās)
- piesalaisties Ļaut (kādam, kam) tuvoties
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.)
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu, prom no kādas vietas)
- turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis
- uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī); būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli
- pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā)
- pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā
- dajemt Ļaut (kādam) piedalīties darbā, rotaļās u. tml.
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko)
- pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem)
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- dalaist Ļaut (kādam) tuvoties, ļaut pienākt pie kā
- dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks
- laist Ļaut (kam) nonākt kādā parasti grūtāk izmantojamā, nevēlamā stāvoklī
- dot Ļaut (ko darīt)
- guldīt Ļaut (lopiem) gulēt ganībās
- izguldīt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldināt (2)
- izguldināt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldīt (2)
- dirsināt Ļaut (mājdzīvniekam) nokārtot dabiskās vajadzības
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs
- vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku
- aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū
- ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt
- nokritināt Ļaut (šķidrumam) nostāvēties, biezumiem nosēsties
- piesajemties Ļaut (tēviņam) sevi aplecināt (par dzīvnieku mātīti)
- izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt
- pavalcēt Ļaut (zirgam) rikšot pa apli
- izmīzināt Ļaut (zirgam) urinēt
- aizaudzināt Ļaut aizaugt
- izmucināt Ļaut aizbēgt
- izdžibināt Ļaut aiziet bojā, iznīkt
- aizsaldināt Ļaut aizsalt
- aizsalināt Ļaut aizsalt
- aizmelzt Ļaut aizsērēt
- aizsērināt Ļaut aizsērēt, arī veicināt aizsērēšanu
- apgriezināt Ļaut apgriezt, apcirpt
- apgulināt Ļaut apgulties, apguldīt
- apkaudināt Ļaut apkaut, nogalināt
- izlaidināt Ļaut aplecināt, apvaislot
- aizmaldīt Ļaut apmaldīties
- aizmuldināt Ļaut apmaldīties
- pieņemt Ļaut apmesties (kādam) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
- aptaucēt Ļaut aptaukoties
- aizdzisināt Ļaut atdzist (aiz nevērības)
- atremdināt Ļaut atdzist līdz remdenam stāvoklim
- gleijāt Ļaut atpūsties
- piepūtināt Ļaut atpūsties
- pūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekam)
- atpūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekiem)
- atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.)
- pūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, tā daļām)
- atšālināt Ļaut atvadēties, novadēties
- gleijāt Ļaut atvēsināties
- paaudzināt Ļaut augt kādu laiku
- bļaustināt Ļaut bļaut, kliegt, raudāt; panākt, ka bļauj, kliedz, raud
- bradināt Ļaut bradāt
- brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc (mazi bērni)
- vēkšināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc, raud (parasti mazs bērns)
- dzīdzināt Ļaut brīvi (bez darba) dzīvot
- izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam)
- izlaist Ļaut brīvi slīdēt (pār ko)
- ievažīt Ļaut brīvi, pēc patikas rīkoties
- žīrināt Ļaut degt ar vāju liesmu
- garināt Ļaut dzist, izkvēlot (oglēm krāsnī)
- izvaļot Ļaut dzīvot laiski un pēc patikas
- salacināt Ļaut ēst (lakt) šķidru ēdienu (sunim)
- knūbēt Ļaut galvai klanīties
- knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt
- aizsprādzināt Ļaut gandrīz nosprāgt, daļēji nomērdēt
- grauzdināt Ļaut grauzt, ēst
- gulināt Ļaut gulties, guldīt
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai
- aptrūdināt Ļaut iepūt
- iesalināt Ļaut iesalt
- sašķirmināt Ļaut ieskābt
- ietecināt Ļaut ieskriet
- sastridzināt Ļaut ieslīkt purvā
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.)
- zudināt Ļaut iet zudumā; iznīcināt, noslēpt, slēpt, zaudēt
- zviedzināt Ļaut ilgstoši, atkārtoti zviegt
- izlaist Ļaut izdzist (ugunij); ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.)
- sašķīdināt Ļaut izjukt, izirt
- aizlaidelēt Ļaut izklīst
- izlaist Ļaut izkļūt brīvībā
- izkurcināt Ļaut izkurtēt
- izgarināt Ļaut izkvēlot oglēm (krāsnī)
- izmaudināt Ļaut izmauties
- izšņīcināt Ļaut iznīkt (ņīkā aizlaist)
- izmirināt Ļaut iznīkt, izmirt
- izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.)
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (piemēram, izpriecām)
- atraugāties Ļaut izplūst kuņģa gāzēm caur muti vai degunu
- izracināt Ļaut izrakāt, uzrakņāt (par cūkām)
- apracināt Ļaut izrakņāt
- noracināt Ļaut izrakt, savandīt
- izskaņot Ļaut izskanēt līdz galam
- izdzirkstīties Ļaut izsprēgāt, nodzēst
- izčurināt Ļaut iztecēt
- izlaidināt Ļaut iztecēt, izplūst
- izplūžņāt Ļaut iztecēt, izplūst
- izvirināt Ļaut iztecēt, izsūkties
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko); izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko)
- verkšķināt Ļaut kliegt, raudāt
- veršķināt Ļaut kliegt, raudāt
- iedzeltīt Ļaut kļūt dzeltenīgam (par veļu, to pavirši mazgājot)
- liecināt Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu
- krimtināt Ļaut krimst
- nokritināt Ļaut krist
- apkūsināt Ļaut kūsāt pāri
- izpūtināt Ļaut labi atpūsties
- liķināt Ļaut laizīt
- maudināt Ļaut maurot, baurot
- baurināt Ļaut maut (vērsim)
- aizsautēt Ļaut mazliet apvīst
- aizpūdināt Ļaut mazliet iepūt, panākt kaut kā pūšanu
- pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud
- atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu)
- pavītēt Ļaut nedaudz (kādu laiku) kalst (žūt)
- nomuldināt Ļaut nīkuļot, nogurdināt
- nobadināt Ļaut nobadīt, panākt, ka nobada
- noēdināt Ļaut noēst (zālaugus kādā platībā)
- nograuzdināt Ļaut nograuzt, noēst
- nograuzināt Ļaut nograuzt, noēst
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko); valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko)
- aizmaldināt Ļaut nokļūt kaut kur, nepareizi vadot; aizvilināt
- mirināt Ļaut nomirt (lēnā nāvē)
- aizdūmināt Ļaut nonākt dūmu mākonī, pārklāt ar dūmu mākoni
- atpūdēt Ļaut nopūt
- atsaldīt Ļaut nosalt
- notilkāties Ļaut notecēt siekalām
- izvadināt Ļaut novadēties
- vadināt Ļaut novadēties
- aizvārdzināt Ļaut novājēt, novārgt (slikti barojot)
- saveitēt Ļaut novīst un nokalst
- zadzināt Ļaut nozagt
- izgairināt Ļaut oglēm (krāsnī) izkvēlot
- paguldināt Ļaut pagulēt
- aizaukstēt Ļaut palikt aukstam, atņemot siltumu, sabojāt
- aizvārdzināt Ļaut palikt vārgā (slimīgā) stāvoklī līdz
- aizlaidināt Ļaut pamazām aiziet
- nojādināt Ļaut pārāk daudz jāt
- izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību
- apgailināt Ļaut pārklāties ar baltiem pelniem
- pārkūsināt Ļaut pārkūsāt
- nozudināt Ļaut pazust
- kuldināt Ļaut pērt vai kult
- pieaudzināt Ļaut pieaugt, nobriest
- pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes)
- uzkaltēt Ļaut piekalst, panākt, ka kalstot pielīp
- pieliedēt Ļaut pielīt
- piemudināt Ļaut pieņemt nepatīkamu smaku vai garšu
- pierietināt Ļaut piepildīties, ļaut pierietēt
- iezīdināt Ļaut piesūkties
- izgudzināt Ļaut pietiekoši dēderēt, gāgināt
- sapīpināt Ļaut pietiekoši sasmēķēties
- tūcināt Ļaut pietūkt, briest
- izgatavināt Ļaut pilnībā nobriest
- atdoties Ļaut pilnīgi rūpēties par sevi
- izplēvēt Ļaut plivināties, lidināties
- apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi
- racināt Ļaut rakāties
- saaudzināt Ļaut saaugt
- apgruzdināt Ļaut sabriest, sabriedināt
- aizdīdzēt Ļaut sadīgt
- aizdiedzēt Ļaut sadīgt
- dadziedēt Ļaut sadzīt (par brūci)
- sakodēt Ļaut sagrauzt kodēm
- ievārstīt Ļaut saiet mudžeklī (par pavedienu)
- kupāt Ļaut saiet, panākt, ka saiet kunkuļos (piemēram, skābs piens par biezpienu)
- noslābināt Ļaut sakristies, atslābināt, mīkstināt, remdināt
- salaidināt Ļaut samirkt
- atkupināt Ļaut sarūgt (pienam)
- aizsaldināt Ļaut sasalt
- dasaldēt Ļaut sasalt
- uzsaldināt Ļaut sasalt
- atsegt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam)
- aizpaust Ļaut sasniegt baumām, palaist valodas
- aizčukstēt Ļaut sasniegt čukstus
- saplaisināt Ļaut sasprēgāt, saplaisāt
- aptaisināt Ļaut sataisīt kaut kam apkārt
- aiztrūdināt Ļaut satrūdēt (aizpūdēt)
- pampināt Ļaut satūkt
- apaudzēties Ļaut sev izaugt (lielai bārdai, gariem matiem)
- aplaisties Ļaut sevi pārņemt (kukaiņiem, slimībām); inficēties, aplipt (ar ko)
- pasadoties Ļaut sevi pārspēt (darbā)
- pierunāties Ļaut sevi pierunāt
- korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem)
- uzskaidāt Ļaut skaidām uzkrist
- apskandināt Ļaut skanēt dziesmām pa visu apvidu
- slincināt Ļaut slinkot
- izpīpināt Ļaut smēķēt pīpi
- stidzēt Ļaut stigt, iestigt
- stidzināt Ļaut stigt, iestigt
- izlecināt Ļaut šurp un turp lēkāt, izslīdēt
- tiptināt Ļaut tipināt, nesteidzināt (zirgu)
- notrūdināt Ļaut trūdēt, pūt
- izgarināt Ļaut tvaikam izgarot (pirtī)
- iepūtināt Ļaut ūdenim sakrāties (pie aizsprostojuma)
- uzkritināt Ļaut uzkrist
- uzpestīt Ļaut uzkrist
- uzracināt Ļaut uzrakņāt (vai sajaukt)
- saracināt Ļaut uzrakņāt, sarakņāt
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli
- izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību)
- ielaist Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā)
- aizaudzēt Ļaut vai panākt, ka (ievainojums) pārklājas ar jauniem audiem
- apguldināt Ļaut vai panākt, ka (lopi) ganībās ilgāku laiku guļ
- aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko); notecināt
- apvītināt Ļaut vai panākt, ka apvīst
- novītināt Ļaut vai panākt, ka novīst, būt par cēloni tam, ka novīst
- atgrožot Ļaut vaļu, nekādi neierobežot (parasti fantāziju)
- vaļināt Ļaut vaļu, nenodarbināt nepārtraukti
- sirdzināt Ļaut vārguļot, slimot
- uzlacināt Ļaut vēl (sunim) lakt
- pārpūdēt Ļaut vietām pūstot sairt
- izdēdināt Ļaut vistai dēt olas
- aizgrābstīties Ļaut zādzībai kļūt par noziegumu, zogot ļaut sev kļūt par noziedznieku
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas
- laist Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos
- spricēties Ļaut, arī likt izdarīt sev medikamentu injekcijas (parasti vairākkārt)
- nopērdināt Ļaut, arī likt nopērties (pirtī); nopērt (pirtī)
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- iesaldēt Ļaut, arī panākt, ka (kas) iesalst
- izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) izdalās daudz sviedru
- izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari
- izbirdināt Ļaut, arī panākt, ka izbirst
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi)
- ieņemt Ļaut, arī uzaicināt, lai ievietojas, iekārtojas, arī apmetas (telpā, transportlīdzeklī)
- izlacināt Ļaut, atstāt izdzert (par dzīvniekiem)
- zvalīt Ļaut, dot iespēju (ko darīt)
- pieņemt Ļaut, lai (apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā)
- pamest Ļaut, lai (kas) paliek (kādā stāvoklī)
- uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari)
- noaudzēt Ļaut, lai (mati, nagi) izaug (kādā veidā)
- perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt viņam medicīnisku palīdzību
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā nolūkā, parasti oficiāli, paredzētajā laikā ierodas, uzklausīt viņu
- audzēt Ļaut, lai aug (mati, nagi)
- iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst
- ierūsināt Ļaut, lai ierūsē (1)
- ierūsināt Ļaut, lai ierūsē (2)
- pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to)
- klunkstināt Ļaut, likt klunkšķēt
- aplaist Ļaut, panākt, lai (kas) apvirzās (ap ko, kam apkārt)
- atstāt Ļaut, retāk likt, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā)
- laisties Ļauties
- likties Ļauties
- pakļauties Ļauties (kā) ietekmei
- norunāties Ļauties atrunāt
- atdoties Ļauties iesaistīties intīmās attiecībās (ar pretējā dzimuma cilvēku)
- ievedināties Ļauties kārdinājumam
- piebalvoties Ļauties piekukuļot
- pievilināties Ļauties pievilināt
- rezignēt Ļauties rezignācijai
- pašūmēties Ļauties satraukumam (kādu laiku); padusmoties
- sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai
- padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei
- ievilināties Ļauties, pakļauties vilinājumam
- ļaudantiņi Ļautiņi
- ļaužs Ļauži
- burkste Ļaužu drūzma
- nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam
- šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā
- koliberti Ļaužu šķira Bretaņā, kas cēlusies no uzvarētām tautiņām un tiek nicināta
- gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca
- Lerida Ļeida, pilsētas nosaukums spāņu valodā
- ļekadu Ļekadu ļekadām - ļoti steidzīgi doties
- ļekatāt Ļekatot
- ļembests Ļembasts - tracis, skandāls
- jembasts Ļembasts; nekārtība, troksnis
- ļempars Ļemperis
- izņukt Ļengani izjukt, atvērties, sadalīties
- ļūt Ļengani karāties
- ļekanāties Ļengani nokarāties
- noļept Ļengani nokarāties
- noļust Ļengani nokarāties
- noļūt Ļengani nokarāties
- ļenkarēt Ļengani nokarāties, šūpoties
- ļankarāties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties
- ļankarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties
- ļenkarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties
- ļuks Ļengani nokāries
- ļenkurains Ļengans
- ļungans Ļengans
- sļengans Ļengans
- žlagans Ļengans
- žļegains Ļengans
- žļegans Ļengans
- ļegans Ļengans (1)
- ļenkans Ļengans (1)
- ļegans Ļengans (2)
- ļenkans Ļengans (2)
- gumijkāja Ļengans cilvēks
- tīmeklis Ļengans cilvēks
- ļukains Ļengans mīkstums
- glēma Ļengans, kūtrs cilvēks, kas kūtri strādā vai ēd bez gribas
- gļēma Ļengans, kūtrs cilvēks, kas kūtri strādā vai ēd bez gribas; glēma 1(1)
- vaķans Ļengans, ļogans
- vaķēns Ļengans, ļogans
- ļurcka Ļengans, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks
- ļeckans Ļengans, mīksts, tāds, kas zaudējis sākotnējo tvirto veidolu
- ļunkans Ļengans, neizveicīgs
- šļakans Ļengans, tāds, kas nav stingrs
- ļevens Ļengans, vaļīgs
- ļenkarāties Ļenkarēties
- ļenkaroties Ļenkarēties
- ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa
- ļeņineklis Ļeņina piemineklis
- Voldiņš Ļeņina piemineklis
- Ļ. Ļeņingrada (bibliogrāfijā)
- ĻTF Ļeņingradas Tautas fronte
- ļeņinietis Ļeņinisma piekritējs
- Koļčugina Ļeņinska-Kuzņecka, pilsēta Krievijā, tās senāks nosaukums
- ļepatans Ļepakans
- ļēpatāt Ļepatāt
- ļekatot Ļepatot
- ļepatāt Ļepatot
- ļevarot Ļepatot
- Ļepeļa Ļepjeļa, pilsēta Baltkrievijā
- ļekot Ļēpot (1)
- ļerkstēt Ļerkšķēt (1)
- ļerkstēt Ļerkšķēt (2)
- Ļikinoduļova Ļikina-Duļova, pilsēta Krievijā
- ļampata Ļimpata ļampata - lēkājot, ar palēcieniem
- ļimpata Ļimpata ļampata - lēkājot, ar palēcieniem
- noļimt Ļimstot noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- uzļimt Ļimstot uzkrist
- ļūt Ļimt
- ļumt Ļimt (1)
- ļumt Ļimt (2)
- Linde Ļinde, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
- ļipe Ļipa
- līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika
- Svoboda Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1937.-1943. g.
- Georgiudeža Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1965.-1991. g.
- kleiniski Ļodzīgā gaitā
- kluīniski Ļodzīgā gaitā
- kleineniski Ļodzīgā gaitā, streipuļojot
- kļautenes Ļodzīgas ragavas
- gāzelēdamies Ļodzīgi
- gorīdamies Ļodzīgi
- lumpurīgi Ļodzīgi
- ļumpurīgi Ļodzīgi
- gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas)
- gorīties Ļodzīgi kustēties; arī staipīties
- streipuļi Ļodzīgi soļi, ļodzīga gaita, neieturot taisnu kustības virzienu
- kluinīt Ļodzīgi, lempīgi iet
- lempurīgi Ļodzīgi, neveikli; lempīgi
- ļempurīgi Ļodzīgi, neveikli; lempīgi; lempurīgi
- merniski Ļodzīgi, streipuļojot
- žļeberēt Ļodzīgi, streipuļojot iet
- lumpurīgs Ļodzīgs
- ļumpurīgs Ļodzīgs
- ļurcīgs Ļodzīgs
- šķobans Ļodzīgs
- šķobens Ļodzīgs
- slumps Ļodzīgs
- šobīgs Ļodzīgs
- žvanguļains Ļodzīgs
- ļogans Ļodzīgs (1)
- ļogans Ļodzīgs (2)
- lumpuris Ļodzīgs cilvēks
- ļumpuris Ļodzīgs cilvēks
- mīglis Ļodzīgs galds
- klidzenis Ļodzīgs nazis
- klincis Ļodzīgs nazis
- ļurka Ļodzīgs, mīksts
- grīļīgs Ļodzīgs, nedrošs
- šautīgs Ļodzīgs, nestabils (par slimu vai pilnībā nodzītu dzīvnieku)
- lempurīgs Ļodzīgs, neveikls; lempīgs
- ļempurīgs Ļodzīgs, neveikls; lempīgs; lempurīgs
- lumāks Ļodzīgs, pamīksts, korpulents, neveikls cilvēks
- ļerens Ļodzīgs, vaļīgs
- ļerīgs Ļodzīgs, vaļīgs
- ļukans Ļodzīgs, vaļīgs
- klibeķis Ļodzīgs, vaļīgs nazis
- klibiķis Ļodzīgs, vaļīgs nazis
- ļoganums Ļodzīgums (1)
- ļoganums Ļodzīgums (2)
- vakcilācija Ļodzīšanās
- žoras Ļodzīšanās, staipīšanās
- grīļot Ļodzīt
- ļengāt Ļodzīt
- ļodzināt Ļodzīt
- ļogāt Ļodzīt
- ļudzināt Ļodzīt
- ļukāt Ļodzīt
- ļumdināt Ļodzīt
- ļumināt Ļodzīt
- ļundzīt Ļodzīt
- ļungāt Ļodzīt
- ļurdzīt Ļodzīt
- ļurkāt Ļodzīt (1)
- gāzīt Ļodzīt, grīļot
- ļargāt Ļodzīt, šķobīt
- ļergāt Ļodzīt, šķobīt
- žukāt Ļodzīt, šūpot
- kludzerēties Ļodzīties
- lodzīties Ļodzīties
- ļomīties Ļodzīties
- lonkāties Ļodzīties
- ļumināties Ļodzīties
- lumpurēties Ļodzīties
- ļumpurēties Ļodzīties
- ļumstīties Ļodzīties
- ļundzīties Ļodzīties
- šļodzīties Ļodzīties
- šutēties Ļodzīties
- vantarēties Ļodzīties
- ļengāties Ļodzīties (1)
- ļurkāties Ļodzīties (1)
- ļengāties Ļodzīties (2)
- ķeiparāt Ļodzīties (kā piedzēries)
- ķeipurot Ļodzīties (kā piedzēries); ķeiparāt
- ķeparāt Ļodzīties (kā piedzēries); ķeiparāt
- grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru; līgoties
- ģilt Ļodzīties, gāzelēties
- guģēties Ļodzīties, gāzelēties
- gāzīties Ļodzīties, grīļoties
- klederēt Ļodzīties, grīļoties
- lenkurēties Ļodzīties, grīļoties
- limbāties Ļodzīties, grīļoties
- ļogāties Ļodzīties, grīļoties
- ļorgāties Ļodzīties, grīļoties
- ļuncerēt Ļodzīties, grīļoties
- ļuncerēties Ļodzīties, grīļoties
- šķobīties Ļodzīties, grīļoties
- žvakāties Ļodzīties, grīļoties, cilāties
- lancīties Ļodzīties, grīļoties, gāzelējoties staigāt
- ļobīties Ļodzīties, grīļoties, līgoties
- ļavēt Ļodzīties, grīļoties, ļumēt
- lankarēties Ļodzīties, grīļoties, šūpoties; karāties
- klidzēt Ļodzīties, klabēt
- kluiņāt Ļodzīties, klibot
- ļargāties Ļodzīties, kustēties
- ķepurēt Ļodzīties, ķeiparāt
- ļunkurēties Ļodzīties, līgoties
- ļunkāties Ļodzīties, līgoties, grīļoties
- ķeimurot Ļodzīties, streipuļot
- šķederēt Ļodzīties, streipuļot
- žārbāties Ļodzīties, šķobīties
- ļangāties Ļodzīties, šūpoties
- žļudzēt Ļodzīties, valstītie, želejveidīgi kustēties
- ļekatot Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekāties
- ļekāties Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekatot (2)
- lempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet
- ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties
- ļēvi Ļogani, gļēvi
- ļodzans ĻOgans
- ļēvēns Ļogans, vaļīgs
- ļiverīgs Ļogans, vaļīgs, nevīžīgs
- noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt
- pieļengāt Ļogoties pienākt
- pieļodzīties Ļogoties pienākt
- izbukurēt Ļogoties vai streipuļojot iznākt (iziet)
- kluiņāt Ļogoties, kājas velkot iet
- afigenna Ļoti
- afigēno Ļoti
- baigi Ļoti
- baigs Ļoti
- baigs Ļoti
- bailīgai Ļoti
- bedovai Ļoti
- bedovi Ļoti
- bedovo Ļoti
- cieži Ļoti
- cik Ļoti
- ciši Ļoti
- dikts Ļoti
- dižen Ļoti
- gaužam Ļoti
- gauži Ļoti
- īstin Ļoti
- maktenīgi Ļoti
- maktens Ļoti
- milzenīgi Ļoti
- milzonīgi Ļoti
- naiki Ļoti
- nāvoti Ļoti
- nejauki Ļoti
- nemēr Ļoti
- očeņ Ļoti
- pārbriesmīgi Ļoti
- reāli Ļoti
- šaušalīgs Ļoti
- šausmīgs Ļoti
- šausmonīgs Ļoti
- sevišķs Ļoti
- smērtīgi Ļoti
- stiprs Ļoti
- trakai Ļoti
- trakiskis Ļoti
- trakiss Ļoti
- varīgi Ļoti
- zibenīgs Ļoti
- mazmaz Ļoti [maz]{e:57108}
- umakām Ļoti, ar visu spēku
- sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties; ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
- sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties; ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī)
- sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties; ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī)
- saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties; ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
- milzīgs Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi
- milzu Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi; milzīgs (8)
- milzum Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi; milzīgs (8), milzu (8)
- pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem)
- stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā
- kults Ļoti, arī pārmērīgi bieža (kāda paņēmiena, līdzekļa u. tml.) izmantošana
- trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu)
- apsaļ Ļoti, ārkārtīgi
- bezgalīgs Ļoti, ārkārtīgi
- bez (sava) gala Ļoti, ārkārtīgi
- sasodīti Ļoti, ārkārtīgi
- trakots Ļoti, ārkārtīgi
- traks Ļoti, ārkārtīgi
- sveloti Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts)
- svelotīgi Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts) sveloti
- varenliels Ļoti, ārkārtīgi liels
- varens Ļoti, ārkārtīgi, varen
- mežonīgs Ļoti, ārkārtīgi; neciešami
- trakisks Ļoti, ārkārtīgi; trakots (2)
- brangi Ļoti, daudz, labi, lieliski
- ultramoderns Ļoti, galēji, arī pārspīlēti moderns
- strapīg Ļoti, ļoti lielā mērā
- strašnīg Ļoti, ļoti lielā mērā
- ultraātrs Ļoti, neparasti ātrs
- ultraīss Ļoti, neparasti īss (1)
- ultraīss Ļoti, neparasti īss (2)
- ultrajutīgs Ļoti, neparasti jutīgs (piemēram, par ierīci, vielu, materiālu)
- kārtīgs Ļoti, pamatīgi
- riktīgi Ļoti, pamatīgi
- pārijo Ļoti, par daudz
- aplam Ļoti, pārlieku
- nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- velnāds Ļoti, pat pārdabiski stiprs
- mūdīn Ļoti, pavisam
- kukāns Ļoti, pilnīgi (mīksts, irdene, drupans)
- bezgala Ļoti, sevišķi, ārkārtīgi; bezgalīgi
- diktam Ļoti, varen
- nāvotīgi Ļoti; ārkārtīgi
- neģēlīgi Ļoti; ārkārtīgi
- varen Ļoti; ārkārtīgi
- nāvot Ļoti; ārkārtīgi; nāvotīgi
- molto Ļoti; daudz
- milzīg Ļoti; ļoti lielā mērā
- bailīg Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē
- bailīgi Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē
- traki Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē
- trakotīgi Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē
- traku Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē
- trakotās Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē; ārkārtīgi
- trakotīgās Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē; ārkārtīgi; trakotās
- assai Ļoti; pastiprina apzīmējumu, kam tas pievienots
- makten Ļoti; stipri
- maktīgas Ļoti; stipri; makten
- maktīgi Ļoti; stipri; makten
- parliekam Ļoti; visai; gauži; varen
- negantam Ļoti; visai; varen
- umaš Ļoti; visai; varen
- čušāt Ļti ilgi un lēnām vārīt
- Ļūbasta Ļūbasta ezers - Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā
- Ļubasts Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā
- Ļubosts Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā
- Ļubistas ezers Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā
- Laibacha Ļubļanas vāciskais nosaukums
- Laudonka Ļudonka, Kuhvas pieteka
- Ļuišuna Ļuišuņa, pilsēta Ķīnā
- Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai
- Lunānu ezers Ļūkānu ezers Zaubes pagastā
- Lūķēnu upe Ļūkānu strauts, Zaubes pieteka
- Jaunlukas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā
- ļukanāties Ļukāties
- ļukatāties Ļukāties
- Lukno Ļuknas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ružinas pagastā
- ļampt Ļukt
- ļupt Ļukt, liekties uz leju
- suļķēt Ļuļķēt; smēķēt
- suļķis Ļuļķis; smēķis
- ļuvēt Ļumēt
- ļuvināties Ļumēt
- līvinēt Ļumēt (1)
- ļumināties Ļumēties
- ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks
- ļēgans Ļumīgs, želejveidīgs
- ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri
- ļumināt Ļunkāt
- ļunku Ļunku ļunkām - gāzelēdamies, zvāļodamies
- ņupsna Ļupsna, drēbju gabals; šķipsna
- terle Ļurba; gļēvulīgs, nolaidīgs, neizveicīgs cilvēks
- ļorkstēt Ļurkstēt
- vurkšķēt Ļurkstēt
- ļurkstēt Ļurkšķēt (1)
- vurvēt Ļurkšķēt (1)
- ļurkstēt Ļurkšķēt (2)
- ļuvēksnis Ļuvenis
- ļuvēns Ļuvenis
- Lemberga Ļvivas pilsētas (Rietumukrainā) nosaukums 1772.-1918. g.
- Ondzuļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Anzuļi" nosaukuma variants
- beļavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji
- jaunzemieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
- Jaudzumieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" nosaukuma variants
- Dauziņi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Purnavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Tīrummūrnieki Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Ķepšļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepši" nosaukuma variants
- ļaudonieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudona" iedzīvotāji
- ruķēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruķi" iedzīvotāji
- rustēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Rusti" iedzīvotāji
- sāvēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji
- sāvienieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji
- tocēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Toce" iedzīvotāji
- Laudonskaja Madonas novada Ļaudonas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums
- odzēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudonas Odziena" (tagad - "Mētriena") iedzīvotāji
- Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas
- ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas veltīts V. I. Ļeņina un padomju ideoloģijas slavināšanai
- marksisms ļeņinisms marksisma variants, kas izveidojies, V. Ļeņinam un citiem 20. gs. komunistiskās teorijas un prakses pārstāvjiem to attīstot tālāk
- Melnītis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā
- Mazais Melnis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā
- Mazais Melnīšu ezers Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā
- Meņdzižeca Meņdzižeca Podlaska - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- ļimonovieši Nacionālboļševiku kustības biedri; kustība nosaukta pēc tās pamatlicēja krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova vārda; nacionālboļševiki
- Ļesnie Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukuma variants
- Lesnī Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukums latgaliski
- Liukiniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" bijušais nosaukums
- Lukiniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" nosaukuma variants
- Ļukiniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" nosaukuma variants
- Ļumeniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
- Ļuminiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
- Ļuminiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" nosaukums latgaliski
- voti neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Krievijā, Ļeņingradas apgabalā
- Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā
- Niedrišķu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā
- astoņi nemirstīgie nozīmīgi tēli daoisma mitoloģijā, pēc secības, kā viņi ieguvuši nemirstību, tie ir Ļi Sjuaņs, Ļui Dunbiņs, Haņs Džunļi, Haņs Sjans, Cao Godzju, Džans Go, Laņs (vai Laņa) Caihe un He Sjaņgu
- Opole Opole Lubelske - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
- Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
- Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja
- Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja
- Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja
- Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
- Lielvārdes pagasts pagasts Ogres novadā (2004.-2021. g. Lielvārdes novadā), robežojas ar Lielvārdes pilsētu, REmbates, Lēdmanes, Jumpravas un Birzgales pagastu; bijušie nosaukumi: Lielvārdes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Lennewarden, krieviski — Ļeļvardskaja
- Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
- Pārkārtnes ezers Pārkārtnis, ezers Ļaudonas pagastā
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi
- Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka
- Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē
- Kirenska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, osta pie Kirengas ietekas Ļenā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjkuta pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, osta Ļenas kreisajā krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pikaļova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boksitogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Sosnovijbora pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumos, 67100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Visocka pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa
- Kamenogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Vuoksas kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volosova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjastroja pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņikoļska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komunara pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļubaņa pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volhova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Volhovstroja
- Kingisepa pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sertolova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vsevoložska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 64400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novaja Lādoga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gatčina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas kreisajā krastā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivangoroda pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Narvas labajā krastā, iepretim Narvas pilsētai (Igaunijā), 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viborga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, osta Somu līča krastā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Priozjorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma
- Otradnoje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Ņevas kreisajā krastā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
- Primorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Somu līča ziemeļaustrumu krastā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1949. g. saucās Koivisto
- Podporožje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tihvina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slanci pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Pļusas kreisajā krastā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tosno pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Tosnas krastos, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiriši pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labajā krastā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svetogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Vuoksas krastos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Enso
- Zadonska pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jeļeca pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 106400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čapligina pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga
- Dankova pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Grjazi pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 46200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļebedjaņa pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Donas krastos, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oļokminska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jakutska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) galvaspilsēta, Ļenas kreisajā krastā, 294000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mičurinska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, Ļesnojvoroņežas labajā krastā, 96600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čekaļina pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1944. g. saucās - Ļihvina
- Usmaņa pilsēta Krievijas Ļipeckas apgabala dienvidos, Usmaņas krastos, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aņšaņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Anshan"), Ļaohē upes ielejā, Liaoninas provincē, 1,2 miljoni iedzīvotāju
- Opole Lubelske pilsēta Polijā ("Opole Lubelskie"), Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Rejoveca Fabrična pilsēta Polijā ("Rejowiec Fabryczny"), Ļubļinas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tomašova Lubelska pilsēta Polijā ("Tomaszów Lubelski"), Ļubļinas vojevodistē, 20200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1621. g.
- Riki pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1782.-1810. g. un kopš 1957. g.
- Parčeva pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 11000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1401. g.
- Janova Lubelska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 12100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1640. g.
- Vlodava pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 13700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1534. g.
- Modlibožice pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 1430 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1642.-1869. g. un kopš 2014. g.
- Frampole pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1705. g.
- Demblina pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Hrubešova pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Krasnistava pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 19600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1394. g.
- Lenčna pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1457. g.
- Tišovce pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1419.-1870. g. un kopš 2000. g.
- Ostrova Lubelska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1548.-1864. g. un kopš 1919. g.
- Laščova pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1549.-1870. g. un kopš 2010. g.
- Lubartova pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 22600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1543. g.
- Juzefova pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2520 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1725.-1864. g. un kopš 1989. g.
- Kazimeždolni pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2640 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1406. g.
- Annopole pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1761.-1868. g. un kopš 1996. g.
- Pjaski pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1425.-1869. g. un kopš 1993. g.
- Stočeka Lukovska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1546.-1867. g. un kopš 1916. g.
- Bilgoraja pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 27200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1578. g.
- Lukova pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 30800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Krasnobroda pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1576.-1869. un kopš 1995. g.
- Zvežiņeca pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Kocka pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
- Tarnogroda pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1567.-1867. g. un kopš 1987. g.
- Krasņika pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 36000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1377.-1878. g. un kopš 1918. g.
- Nalenčova pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Svidņika pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 40400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Bihava pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1573.-1869. g, un kopš 1958. g.
- Ščebžešina pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1352. g.
- Terespole pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 17. gs.
- Zamosca pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 65600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1580. g.
- Helma pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 65900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Belžice pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1417.–1869. g. un kopš 1958. g.
- Poņatova pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 9800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pulavi pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, Vislas labajā krastā, 49500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1906. g.
- Bjala Podlaska pilsēta Polijas austrumos ("Biala Podlaska"), Ļubļinas vojevodistes ziemeļu daļā, Kšna krastos, netālu no Baltkrievijas robežas (Brestas), 58000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1670. g.
- Balagera pilsēta Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabala Ļeidas provincē
- Skole pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabala dienvidu daļā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dubļani pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10240 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamjanka-Buzka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Židačiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11180 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sosnivka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.), padomju laikā saucās Sosnovka
- Javoriva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žovkva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mikolajiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horodoka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vinniki pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Stebnika pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sokaļa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brodi pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zoločiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 24070 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novijrozdila pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Truskaveca pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novojavorivske pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29580 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hliņani pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sambira pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 34900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bibrka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Komarno pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3840 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hiriva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4080 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dobromiļa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rudki pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 5430 iedzīvotāju (2013. g.)
- Strija pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 60100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Moršina pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6040 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veliki Mosti pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6120 iedzīvotāju (2013. g.)
- Starijsambira pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sudova Višņa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6460 iedzīvotāju (2013. g.)
- Peremišļani pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Turka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drohobiča pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 77080 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buska pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pustomiti pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9110 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mostiska pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Radehiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hodoriva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9830 iedzīvotāju (2013. g.)
- Červonohrada pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Bugas kreisajā krastā, 68000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rava-Ruska pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, netālu no Polijas robežas, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borislava pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
- Belza pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
- Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs
- Oļokmas–Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m
- Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns)
- trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis; radikāls revolucionārs internacionālisms (pasaules revolūcija)
- ļūdānieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdāni" iedzīvotāji
- ļeščinskajieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ļeščinskaja" iedzīvotāji
- ļeščinskieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ļeščinskaja" iedzīvotāji
- Koivisto Primorskas pilsēta Krievijā (Ļeņingradas apgabalā), tās nosaukums līdz 1949. g.
- Keksholma Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1948. g.
- Korela Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā
- Letkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants
- Ļetkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski
- Letkys Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski
- ļipskānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ļipski" iedzīvotāji
- ļipskieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ļipski" iedzīvotāji
- Ļoli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Ļoļi" nosaukums latgaliski
- Ļuodāni Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļodāni" nosaukums latgaliski
- ļaļānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji
- ļalieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji
- ļodānieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļodāni" iedzīvotāji
- ļisovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ļisovski" iedzīvotāji
- Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
- Dziļūksnis Sakārnis, ezers Ļaudonas pagastā
- Hoglande sala Baltijas jūrā, Somu līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, platība - 21 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 158 m
- Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos
- Kotļina sala Somu jūras līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā
- Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
- Savienas ezers Sāvienas ezers Ļaudonas pagastā
- Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru
- Ļubļana Slovēnijas Republikas galvaspilsēta (slovēņu valodā "Ljubljana"), atrodas starpkalnu ieplakā, Ļubļaņicas krastos, 277600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sosnovka Sosnivka - pilsēta Ukrainā (Ļvivas apgabalā), tās nosaukums krievu valodā
- Sunļao Sunļao līdzenums - atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Sungari un Ļaohes baseinā, platība - \~300000 kvadrātkilometru, augstums - 100-300 m vjl.
- Enso Svetogorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
- Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
- Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- Aleksandropole Tagadējās Gjumri pilsētas Armēnijā nosaukums 1840.-1924. g., 1924.-1992. - Ļeņinakana
- ižori tauta, dzīvo Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumu daļā (daži simti cilvēku); runā ižoru un krievu valodās; ticīgie - pareizticīgie
- karēļi tauta, Karēlijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Ļeņingradas, Novgorodas, Tveras u. c. apgabalos
- eveni tautība, dzīvo Krievijā Tālo Austrumu taigas un mežatundras joslā, uz austrumiem no Ļenas lejteces, runā evenu valodā
- Tootzen Toces muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā
- Graulīte Tocītes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Narvas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Narvā, Igaunijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, kopējā platība — 191 kvadrātkilometrs, garums — līdz 40 km, platums — līdz 15 km, izveidota 1956. g.
- Rietumukraina Ukrainas daļa (tag. Ļvivas, Ivanofrankivskas, Ternopiles, Volīnijas un Rivnas apgabalu teritorijas), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā (1939. X)
- lemki Ukraiņu etnogrāfiska grupa Karpatos, starp Sanu un Popradu, kā arī uz rietumiem no Užas, daļa pārvietojušies uz Ļvivas, Ternopiles un Nikolajevas apgabalu
- Galīcija Ukraiņu Rietumu novadu (tagadējās Ukrainas Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu) vēsturisks nosaukums
- Brazosa upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī
- Olima upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
- Oļokma upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos
- Vitima upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā
- Kirenga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm
- Kšeņa upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
- Ņeva upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem
- Ižora upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka
- Svira upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, iztek no Oņegas ezera, ietek Lādogas ezerā
- Oredeža upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas labā krasta pieteka
- Mga upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka
- Tosna upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka
- Ohta upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas labā krasta pieteka
- Tihvinka upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sjasas labā krasta pieteka, garums - 144 km
- Paša upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka
- Baigora upe Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Matiras kreisā krasta pieteka, Matiras ūdenskrātuves augšgalā
- Volhova upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, kritums - 13 m, iztek no Ilmeņa ezera, ietek Ladogas ezerā
- Sjasa upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā
- Luga upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 353 km, sākas Tjosovskas purvos, ietek Somu līča Lugas grīvlīcī
- Sosna upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Pļusa upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē
- Aldana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
- Molodo upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu
- Muna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai
- Kengkeme upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km
- Ņuja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, tek pa Pieļenas plato
- Viļuja upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē
- Ojata upe Krievijā, Vologdas un Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka
- Junjaha upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka
- Paga upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka, sākas Polārajos Urālos
- Černaja upe Krievijas Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Tigoda upe Krievijas Ļeņingradas un Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka
- Usmaņa upe Krievijas Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka
- Ļinde upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina
- Matira upe Krievijas Tambovas un Ļipeckas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka
- Voroņeža upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems
- Istalsna upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts
- Apozole upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts
- Vepša upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē
- Vuoksi upe Somijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, garums - 156 km (no tiem Krievijā - 143 km), iztek no Saimas ezera, ietek Lādogas ezerā, kritums - 172 m
- Strija upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē
- Stripa upe Ukrainā, Ļvivas un Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
- Ikva upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka
- Lva upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka
- Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers
- ĻVLZA V. I. Ļeņina Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmija
- Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m
- ļovānieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ļovāni" iedzīvotāji
- Tjunga Viļujas kreisā krasta pieteka (Ļenas baseins), Krievijā, garums - 1092 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu nogāzē
- Ūrasa Visockas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- VĻKJS Vissavienības Ļeņina Komunistiskā Jaunatnes Savienība
- Volhovstroja Volhovas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Timsiņu purvs zemais purvs Ļaudonas un Variešu pagastā, platība - 807 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m, dienvidu galā līdz 5 m biezs sapropeļa slānis
- Karēlijas zemesšaurums zemesšaurums starp Baltijas jūras Somu līci un Lādogas ezeru, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, gk. granīti un gneisi, dienvidos — osi, kēmi, morēnu plato (augstums — līdz 173 m), daudz ledāja veidotu ezeru
- ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m
- drug Zoroastrisma mācībā pasaules Ļaunums - meli, nekārtība, haoss, tumsa u. t. jpr.; pilnīgi pretējs princips Patiesībai - Ašai
- Žolkva Žovkva - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums līdz 1951. g.
- Ņesterova Žovkva, pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums 1951.-1992. g.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ļ.