Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ļ.

Atrasts vārdos (171):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

ļ. cien.

Atrasts skaidrojumos (2556):

bez mēra, arī bez gala un bez mēra _sar._ Ļoti, ārkārtīgi.
pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram _sar._ Ļoti, ārkārtīgi.
aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
apperināt (Ļaut) aizperēt.
aizšķūtēties (Ļaut) sevi aizvest.
Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera.
Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe.
Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce.
Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Aburti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Anzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Cekuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ķepši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ruķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Sāviena Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Silieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Stopāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Toce Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Landskorona Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona.
Ķunci apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Beļava Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Kalnāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ķikuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Skutāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Zīliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora.
Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā.
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Ļeņingradas apgabala rietumu daļā.
Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
Dašava Apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu.
Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju.
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums.
Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka.
Sunļao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Sungari un Ļaohes baseinā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-300 m vjl.
Dauziņu ezers atrodas Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 3,2 ha
Aburta dīķis atrodas Madonas novada Ļaudonas pagstā.
Ļaudonas saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Madonas novadā, 3 km uz ziemeļiem no Ļaudonas, platība - 240 ha, derīgā slāņa biezums - līdz 4,8 m.
Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m.
Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene.
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem.
Velki Dzjals augstākā virsotne Ļubļinas augstienes Roztočes grēdā Polijas dienvidaustrumos, augstums - 390 m.
Osmani Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
kurumčini Austrumsibīrijas iedzīvotāju ciltis \~6.-10. gs. ap Baikālu un Ļenas augšteci.
Līpiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants.
Lipiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants.
Līpiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukums latgaliski.
lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
ļauļēnieši Cēsu novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļauļēni" iedzīvotāji.
Ļūdīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdiņi" nosaukuma variants.
Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi.
Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem.
Lebjava Daugavas atteka Doles salā, Salaspils novada Salaspils pagastā; Lebge; Lebje; Ļeblova.
Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums.
Dauziņezers Dauziņu ezers Ļaudonas pagastā.
ļucenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļukas" iedzīvotāji.
Aizdrikšņu ezers Driksnis, ezers Aronas paugurlīdzenumā, Ļaudonas pagastā.
Driksnas ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā.
Drīksnas ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā.
Driksnes ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā.
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā.
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers.
Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%.
Ļūbasts Ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts.
Ļutavcu ezers ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība — 14,5 ha; Latovo ezers; Ļitovcu ezers; Ļutavas ezers; Ļutovas ezers; Ļutovcu ezers.
Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera.
Otradnoje Ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha.
Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers.
Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis; Ļaudaru ezers.
Ļebedinca ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 7,1 ha; Lebedinca ezers; Ļebedincu ezers; Ļebediņeca ezers.
Ludovkas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 1,1 ha; Ļubovkas ezers.
Ļauziņas ezers ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - 7,2 ha; Lauzinas ezers; Ļauzina ezers.
Mazais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1 ha; Mazais Melnīšu ezers; Melnītis; Mazais Melnis.
Lielais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha; Lielais Melnis; Lielais Melnīšu ezers.
Mazais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha.
Svētais ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha.
Pārkārtnis Ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha.
Lielais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 11 ha, dziļums — līdz 0,6 m; Plencīšu ezers.
Līnīšu ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 2,1 ha; Linīšu ezers; Linītis.
Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers.
Lapuku ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 1,7 ha; Ļapuku ezers.
Lisiņš Ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers.
Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu.
Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
ingri Ižori un somi, kas dzīvo agrākajā Ingrijā (Ingermanlande), tagadējā Ļeņingradas apgabala rietumu daļā, Krievijā.
Ļoucāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļūcāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Ļūlākas Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Ļūļākas" nosaukuma variants.
Dmitrija Lapteva šaurums jūras šaurums starp Lielo Ļahova salu un Eirāzijas kontinentu, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, garums - 115 km, platums - 50-61 km, dziļums - 11-16 m.
Saņņikova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, šķir Anžo salas no Ļahova salām.
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha.
Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km.
Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
Jablonu grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, veido ūdensšķirtni starp Ļenas un Amūras baseinu, garums - \~650 km, augstākais punkts 1680 m vjl.
Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra.
Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš.
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m.
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja.
Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo.
ļurbavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļurbava" iedzīvotāji.
ļurbovieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļurbava" iedzīvotāji.
Jamburga Kingisepa - pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums 1707.-1922. g.
Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
Ļutauci Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ļutavci" nosaukuma variants.
ļivkānieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Ļivkāni" iedzīvotāji.
ļūkānieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Ļivkāni" iedzīvotāji.
ļesinskieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ļesinski" iedzīvotāji.
Ļaksis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļakses" nosaukums latgaliski.
Ļumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļumāni" bijušais nosaukums.
Ļakses Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukuma variants.
Ļaksis Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukums latgaliski.
ļudvikovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļudvikova" iedzīvotāji.
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku.
Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.).
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ortodoksālo marksistu frakcijas pārstāvis; Ļeņina uzskatu piekritējs.
oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai.
Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni.
Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu.
Ļaunais Latviešu mitoloģijā - Velna vai kāda no gariem segvārds; arī Ļaunais gars.
LĻKJS Latvijas Ļeņina Komunistiskā Jaunatnes Savienība.
Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku.
Okas-Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
Lielais Melnis Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā.
Lielais Melnīšu ezers Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā.
Plencīšu ezers Lielais Plencis, ezers Ļaudonas pagastā.
Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m.
Ļūbasta Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" nosaukuma variants.
Linītis Līnīšu ezers Ļaudonas pagastā.
Ospitaleta Lospitaleta de Ļobregata - pilsēta Spānijā.
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
ļitovskieši Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Ļitovskije" iedzīvotāji.
Listaki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļistaki" nosaukuma variants.
Ļistjaki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļistaki" nosaukuma variants.
Ceturtā internacionāle Ļ. Trocka 1938. g. dibināta politiskā organizācija.
ļaceniski Ļaceniski siet - siet ar pušķi.
Ļahoviči Ļahaviči, pilsēta Baltkrievijā.
Piļisovka Ļaksu pilskalns Skaistas pagasta Ļaksu ciemā.
ļambu Ļambu ļambām - neveikli, lempīgi, grīļīgi, šūpojoties.
ljana Ļana - plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā.
ljana Ļana - savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi.
llanos Ļani.
ļenkaris Ļankaris.
ļauduva Ļaudava.
Ļaudiņu Ļaudiņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,3 ha.
prognati Ļaudis ar ārup izvēztiem zobiem, žokļiem un vaigu kauliem, kuri vairāk attīstījušies nekā paures kauli.
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
ļauži Ļaudis, cilvēki.
ravasts Ļaudis, cilvēki.
aizpurvieši Ļaudis, kas dzīvo kādā vietā aiz purva.
aizezerieši Ļaudis, kas dzīvo otrpus ezeram.
tivumnieki Ļaudis, kas dzīvo tuvu kopā.
cilvēks Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums.
Laudohn Ļaudona.
Liagrad Ļaudonas (Liagradas) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā.
Anziht Ļaudonas Ancītes muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta teritorijā.
Ļaudona Ļaudonas ezers - Ļaudoniņas ezers Vestienas pagastā.
Leitāni Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja.
Ļaudonītes ezers Ļaudoniņas ezers Vestienas pagastā.
Ļaudonas ezers Ļaudoniņas ezers Vestienas pagastā.
Ļaudanica Ļaudonīte, Lubijas pieteka.
Laudonīte Ļaudonīte, Lubijas pieteka.
nobrēcināt Ļaujot skaļi raudāt līdz pagurumam (par bērnu).
sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu, arī ar putna galvu.
riebša Ļauna darītājs.
Arimans Ļaunā iemiesojums Zaratustras mācībā (parsismā), pretstats visa labā iemiesojumam - Ahuramazdam.
mošķis Ļauna mītiska būtne.
vels Ļauna pārdabiska būtne; velns.
paslava Ļauna slava.
indava Ļauna slimība.
nepresnīca Ļauna un nepatīkama lieta, ko mēdz izdomāt par otru.
ārsala Ļauna vai draiska sieviete; nikna govs.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
velnišķība Ļauna, viltīga darbība, rīcība.
kārdinātājs Ļaunais gars, kas cenšas izraisīt dziņu grēkot.
velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; velns.
malignitāte Ļaundabība, patoloģiska procesa tieksme progresēt.
hepatoma Ļaundabīga adenoma, primārs aknu audzējs, kas attīstās no aknu šūnām.
limfogranulomatoze Ļaundabīga asins slimība, kas attīstās limfmezglos un liesā, bet vēlāk izplatās visos iekšējos orgānos un kaulos.
hemoblastoze Ļaundabīga asinsrades audu proliferācija, kādu novēro leikozes, eritrozes, retikuloendoteliozes gadījumā.
repullulācija Ļaundabīga audzēja atkārtošanās.
ependimoblastoma Ļaundabīga ependimomas forma.
spongioblastoma Ļaundabīga glioma, kas sastāv no spongioblastiem.
MH Ļaundabīgā hipertermija (angļu "malignant hyperthermia").
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
ML Ļaundabīgā limfoma (angļu "malignant lymphoma").
angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
plazmocitoma Ļaundabīga slimība, kas skar gk. kaulu smadzenes.
papilosarkoma Ļaundabīga, sarkomatoza papiloma.
ķīmijterapija Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
kanceroģenēze Ļaundabīgo audzēju veidošanās un attīstības process.
gastrinoma Ļaundabīgs aizkuņģa dziedzera audzējs, kas sastāv no gatrīnu producējošām šūnām.
mezotelioma Ļaundabīgs audzējs plaušu vai vēdera dobuma apvalkā.
angiosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no asinsvadu un limfvadu sienas saistaudiem.
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem; vēzis.
horioepitelioma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstījies no epitēlija, kurš sedz horija bārkstis.
miksoblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas cēlies no mukoīdiem saistaudiem.
melanoma Ļaundabīgs audzējs, kas rodas no ādas pigmentšūnām.
neirilemmosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas rodas no neirilemmas.
simpatoblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no embrionālām simpātisko nervu šūnām.
leiomiosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no mazdiferencētiem gludo muskuļu audiem.
miksofibrosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no miksomatoziem, sarkomatoziem un fibromatoziem audiem.
miksotibrosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no miksomatoziem, sarkomatoziem un fibromatoziem audiem.
mieloblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no nediferencētām mieloīdām šūnām.
neiroblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no neiroblastiem.
hromoma Ļaundabīgs čūlojošs audzējs; pastāv uzskats, ka tas attīstās no hromatoforiskām (melanoforiskām) šūnām.
adenokarcinoma Ļaundabīgs dziedzerepitēlija audzējs.
hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus.
mieloma Ļaundabīgs kaulu smadzeņu audzējs.
bronhokarcinoma Ļaundabīgs plaušu audzējs, kas sākas bronhu gļotādā.
sarkoma Ļaundabīgs saistaudu audzējs.
horionepitelioma Ļaundabīgs sievietes dzimumorgānu audzējs.
seminoma Ļaundabīgs vīriešu dzimumdziedzera audzējs.
maligns Ļaundabīgs; virulents; tāds, kas apdraud dzīvību, piem., ļaundabīgs audzējs.
perniciozs Ļaundabīgs.
ļaundaris Ļaundarīgs cilvēks.
velnenieks Ļaundaris, negantnieks.
slimdaris Ļaundaris, noziedznieks.
nosveikt Ļauni atsaukties.
larvi Ļauni gari, mirušu ļaunu cilvēku dvēseles romiešu mitoloģijā.
izcūkot Ļauni izjokot (kādu), nodarot tīšu, ļaunprātīgu kaitējumu.
cūkot Ļauni izjokot (kādu), tīši, ļaunprātīgi kaitēt.
lopot Ļauni izjokot; panākt, ka rīkojas nepieklājīgi, neestētiski, nosodāmi.
ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
maltretēt Ļauni izturēties pret kādu; ar kādu necienīgi apieties.
noņirgt Ļauni izzobot, izsmiet.
nurkšēt Ļauni lamāties pie sevis.
skrošķi Ļauni nodomi, viltus.
netauta Ļauni un vispār peļami ļaudis.
briesmīgs Ļauni, ļoti slikti.
paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties; cieši paskatīties.
glūnēt Ļauni, naidīgi skatīties; cieši skatīties.
uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam); ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1); noņirgt (1).
noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties; noņirgties (1).
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt; ļauni zoboties.
ļauniski Ļauniski adīt - kreiliski adīt.
apsēstība Ļauno garu iemājošana cilvēkā, viņu daļēji vai pilnīgi pakļaujot un darbojoties caur viņu.
eksorcists Ļauno garu izdzinējs.
dēmonija Ļauno garu izraisīta apsēstība.
sātanisms Ļauno garu, sātana pielūgšana; netradicionāla reliģija.
farcinoma Ļauno ienāšu ādas mezgls.
maleīns Ļauno ienāšu ierosinātāja kultūras sabiezināts nitrāts; lieto ļauno ienāšu diagnostikā analoģiski tuberkulīnam.
rukņāties Ļaunoties, kurnēt.
negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
šikane Ļaunprātīga tiesību izlietošana nolūkā kaitēt kādai personai.
paņuru Ļaunprātīgi.
ļaundabīgs Ļaunprātīgs (1).
insinuācija Ļaunprātīgs apmelojums.
edipisms Ļaunprātīgs paša acu bojājums.
skaitulīgs Ļaunprātīgs, dusmīgs.
čūska Ļaunprātīgs, viltīgs cilvēks.
apšutains Ļaunprātīgs, viltīgs, blēdīgs.
ceceris Ļaunprātīgs, viltīgs, pretīgs, riebīgs cilvēks.
ģiftīgs Ļaunprātīgs; naidīgs.
ģiptīgs Ļaunprātīgs; naidīgs.
bļuris Ļaunprātis.
ļaunīgs Ļauns (1).
antikrists Ļauns cilvēks.
bendesmaiss Ļauns cilvēks.
ēdesis Ļauns cilvēks.
ļaundabis Ļauns cilvēks.
ļauneklis Ļauns cilvēks.
selguča Ļauns cilvēks.
stebere Ļauns cilvēks.
kodiens Ļauns darbs, arī izteikums (parasti atriebības nolūkā).
asmodijs Ļauns gars Zaratustras reliģijā.
kārējs Ļauns gars, kas karot cilvēkus.
sukubs Ļauns gars, kas pēc māņticīgo ticējumiem naktīs nāk sievietes veidā pie vīriešiem un tos dažādi moka; miega dēmons sievietes izskatā.
māķis Ļauns gars, spoks.
daimons Ļauns gars.
nedievs Ļauns gars.
zākas Ļauns izsmiekls, nievas.
sunkāsis Ļauns kāsus, dilonis.
jettatura Ļauns skats; fascinācija.
cuksis Ļauns vīrietis, kurš uzvedas nekulturāli.
pūķis Ļauns, arī dusmīgs cilvēks.
neradījums Ļauns, atbaidošs cilvēks.
nezvērs Ļauns, briesmīgs, nežēlīgs cilvēks.
grīns Ļauns, cietsirdīgs, nedraudzīgs.
baugs Ļauns, dusmīgs.
sarkasms Ļauns, dzēlīgs izsmiekls, kas izriet no naida, sašutuma, nicinājuma.
plēstauga Ļauns, ķildīgs cilvēks.
pūnēgs Ļauns, ķildīgs cilvēks.
baisīgs Ļauns, ļaunprātīgs; dusmīgs, nikns, pikts, sirdīgs, bargs.
kumeļkodējs Ļauns, mežonīgs cilvēks; arī ierāvējs.
spetns Ļauns, naidīgs.
nekašens Ļauns, nejauks, pretīgs, riebīgs, ķildīgs.
mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
ņirgas Ļauns, nekrietns izsmiekls, izzobojums.
rauns Ļauns, nenovēlīgs.
azurs Ļauns, nepiekāpīgs, rupjš cilvēks, parasti pusaudzis.
bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks; naidīgas varas pārstāvis.
grims Ļauns, slikts; īgns.
dūzenis Ļauns, spītīgs bērns.
netārpa Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam.
netārps Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam.
mošķis Ļauns, viltīgs, naidīgs cilvēks.
velnišķīgs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
velnišķs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu).
vilks Ļauns, zvērisks cilvēks.
ļaunestīgs Ļauns.
pandaimonijs Ļaunu cilvēku, salašņu slapsts, netiklības vieta.
eksorcija Ļaunu garu izdzīšanas rituāls.
pavidēt Ļaunu vēlēt.
ļaunība Ļaunums, ļaunprātība.
pabatkas Ļaunums, noburšana.
kaite Ļaunums.
ļaunestība Ļaunums.
narvas Ļaunums.
tumsa Ļaunums.
ļaunvēlis Ļaunvēlīgs cilvēks.
atbrīvošana Ļaušana nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
turbācija Ļaušanās satraukumam.
paļaut Ļaut (1).
paļaut Ļaut (3).
nokrūzāt Ļaut (biezpiena sieriņam) sakrokoties, sačervelēties.
izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko).
paguldināt Ļaut (dzīvniekiem) pagulēt (ganībās).
piesalaisties Ļaut (kādam, kam) tuvoties.
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī); būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
dajemt Ļaut (kādam) piedalīties darbā, rotaļās u. tml.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem).
pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
dalaist Ļaut (kādam) tuvoties, ļaut pienākt pie kā.
dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
laist Ļaut (kam) nonākt kādā parasti grūtāk izmantojamā, nevēlamā stāvoklī.
dot Ļaut (ko darīt).
guldīt Ļaut (lopiem) gulēt ganībās.
izguldīt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldināt (2).
izguldināt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldīt (2).
dirsināt Ļaut (mājdzīvniekam) nokārtot dabiskās vajadzības.
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū.
ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
nokritināt Ļaut (šķidrumam) nostāvēties, biezumiem nosēsties.
piesajemties Ļaut (tēviņam) sevi aplecināt (par dzīvnieku mātīti).
izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt.
pavalcēt Ļaut (zirgam) rikšot pa apli.
izmīzināt Ļaut (zirgam) urinēt.
aizaudzināt Ļaut aizaugt.
izmucināt Ļaut aizbēgt.
izdžibināt Ļaut aiziet bojā, iznīkt.
aizsaldināt Ļaut aizsalt.
aizsalināt Ļaut aizsalt.
aizsērināt Ļaut aizsērēt, arī veicināt aizsērēšanu.
aizmelzt Ļaut aizsērēt.
apgriezināt Ļaut apgriezt, apcirpt.
apgulināt Ļaut apgulties, apguldīt.
apkaudināt Ļaut apkaut, nogalināt.
izlaidināt Ļaut aplecināt, apvaislot.
aizmaldīt Ļaut apmaldīties.
aizmuldināt Ļaut apmaldīties.
pieņemt Ļaut apmesties (kādam) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
aptaucēt Ļaut aptaukoties.
aizdzisināt Ļaut atdzist (aiz nevērības).
atremdināt Ļaut atdzist līdz remdenam stāvoklim.
pūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekam).
atpūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekiem).
atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.).
pūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, tā daļām).
gleijāt Ļaut atpūsties.
piepūtināt Ļaut atpūsties.
atšālināt Ļaut atvadēties, novadēties.
gleijāt Ļaut atvēsināties.
paaudzināt Ļaut augt kādu laiku.
bļaustināt Ļaut bļaut, kliegt, raudāt; panākt, ka bļauj, kliedz, raud.
bradināt Ļaut bradāt.
brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc (mazi bērni).
vēkšināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc, raud (parasti mazs bērns).
dzīdzināt Ļaut brīvi (bez darba) dzīvot.
izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
izlaist Ļaut brīvi slīdēt (pār ko).
ievažīt Ļaut brīvi, pēc patikas rīkoties.
žīrināt Ļaut degt ar vāju liesmu.
garināt Ļaut dzist, izkvēlot (oglēm krāsnī).
izvaļot Ļaut dzīvot laiski un pēc patikas.
salacināt Ļaut ēst (lakt) šķidru ēdienu (sunim).
knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt.
knūbēt Ļaut galvai klanīties.
aizsprādzināt Ļaut gandrīz nosprāgt, daļēji nomērdēt.
grauzdināt Ļaut grauzt, ēst.
gulināt Ļaut gulties, guldīt.
ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
aptrūdināt Ļaut iepūt.
iesalināt Ļaut iesalt.
sašķirmināt Ļaut ieskābt.
ietecināt Ļaut ieskriet.
sastridzināt Ļaut ieslīkt purvā.
uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.).
zudināt Ļaut iet zudumā; iznīcināt, noslēpt, slēpt, zaudēt.
zviedzināt Ļaut ilgstoši, atkārtoti zviegt.
izlaist Ļaut izdzist (ugunij); ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.).
sašķīdināt Ļaut izjukt, izirt.
aizlaidelēt Ļaut izklīst.
izlaist Ļaut izkļūt brīvībā.
izkurcināt Ļaut izkurtēt.
izgarināt Ļaut izkvēlot oglēm (krāsnī).
izmaudināt Ļaut izmauties.
izšņīcināt Ļaut iznīkt (ņīkā aizlaist).
izmirināt Ļaut iznīkt, izmirt.
izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (piemēram, izpriecām).
atraugāties Ļaut izplūst kuņģa gāzēm caur muti vai degunu.
izracināt Ļaut izrakāt, uzrakņāt (par cūkām).
apracināt Ļaut izrakņāt.
noracināt Ļaut izrakt, savandīt.
izskaņot Ļaut izskanēt līdz galam.
izdzirkstīties Ļaut izsprēgāt, nodzēst.
izlaidināt Ļaut iztecēt, izplūst.
izplūžņāt Ļaut iztecēt, izplūst.
izvirināt Ļaut iztecēt, izsūkties.
izčurināt Ļaut iztecēt.
izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko); izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
verkšķināt Ļaut kliegt, raudāt.
veršķināt Ļaut kliegt, raudāt.
iedzeltīt Ļaut kļūt dzeltenīgam (par veļu, to pavirši mazgājot).
liecināt Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
krimtināt Ļaut krimst.
nokritināt Ļaut krist.
apkūsināt Ļaut kūsāt pāri.
izpūtināt Ļaut labi atpūsties.
liķināt Ļaut laizīt.
pavirpot Ļaut māceklim p.
maudināt Ļaut maurot, baurot.
baurināt Ļaut maut (vērsim).
aizsautēt Ļaut mazliet apvīst.
aizpūdināt Ļaut mazliet iepūt, panākt kaut kā pūšanu.
pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud.
atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
pavītēt Ļaut nedaudz (kādu laiku) kalst (žūt).
nomuldināt Ļaut nīkuļot, nogurdināt.
nobadināt Ļaut nobadīt, panākt, ka nobada.
noēdināt Ļaut noēst (zālaugus kādā platībā).
nograuzdināt Ļaut nograuzt, noēst.
nograuzināt Ļaut nograuzt, noēst.
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko); valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
aizmaldināt Ļaut nokļūt kaut kur, nepareizi vadot; aizvilināt.
mirināt Ļaut nomirt (lēnā nāvē).
aizdūmināt Ļaut nonākt dūmu mākonī, pārklāt ar dūmu mākoni.
atpūdēt Ļaut nopūt.
atsaldīt Ļaut nosalt.
notilkāties Ļaut notecēt siekalām.
izvadināt Ļaut novadēties.
vadināt Ļaut novadēties.
aizvārdzināt Ļaut novājēt, novārgt (slikti barojot).
saveitēt Ļaut novīst un nokalst.
zadzināt Ļaut nozagt.
izgairināt Ļaut oglēm (krāsnī) izkvēlot.
paguldināt Ļaut pagulēt.
aizaukstēt Ļaut palikt aukstam, atņemot siltumu, sabojāt.
aizvārdzināt Ļaut palikt vārgā (slimīgā) stāvoklī līdz.
aizlaidināt Ļaut pamazām aiziet.
nojādināt Ļaut pārāk daudz jāt.
izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
apgailināt Ļaut pārklāties ar baltiem pelniem.
pārkūsināt Ļaut pārkūsāt.
nozudināt Ļaut pazust.
kuldināt Ļaut pērt vai kult.
pieaudzināt Ļaut pieaugt, nobriest.
pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
uzkaltēt Ļaut piekalst, panākt, ka kalstot pielīp.
pieliedēt Ļaut pielīt.
piemudināt Ļaut pieņemt nepatīkamu smaku vai garšu.
pierietināt Ļaut piepildīties, ļaut pierietēt.
iezīdināt Ļaut piesūkties.
izgudzināt Ļaut pietiekoši dēderēt, gāgināt.
sapīpināt Ļaut pietiekoši sasmēķēties.
tūcināt Ļaut pietūkt, briest.
izgatavināt Ļaut pilnībā nobriest.
atdoties Ļaut pilnīgi rūpēties par sevi.
izplēvēt Ļaut plivināties, lidināties.
apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi.
racināt Ļaut rakāties.
saaudzināt Ļaut saaugt.
apgruzdināt Ļaut sabriest, sabriedināt.
aizdīdzēt Ļaut sadīgt.
aizdiedzēt Ļaut sadīgt.
dadziedēt Ļaut sadzīt (par brūci).
sakodēt Ļaut sagrauzt kodēm.
ievārstīt Ļaut saiet mudžeklī (par pavedienu).
kupāt Ļaut saiet, panākt, ka saiet kunkuļos (piemēram, skābs piens par biezpienu).
noslābināt Ļaut sakristies, atslābināt, mīkstināt, remdināt.
salaidināt Ļaut samirkt.
atkupināt Ļaut sarūgt (pienam).
aizsaldināt Ļaut sasalt.
dasaldēt Ļaut sasalt.
uzsaldināt Ļaut sasalt.
atsegt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
aizpaust Ļaut sasniegt baumām, palaist valodas.
aizčukstēt Ļaut sasniegt čukstus.
saplaisināt Ļaut sasprēgāt, saplaisāt.
aptaisināt Ļaut sataisīt kaut kam apkārt.
aiztrūdināt Ļaut satrūdēt (aizpūdēt).
pampināt Ļaut satūkt.
apaudzēties Ļaut sev izaugt (lielai bārdai, gariem matiem).
aplaisties Ļaut sevi pārņemt (kukaiņiem, slimībām); inficēties, aplipt (ar ko).
pasadoties Ļaut sevi pārspēt (darbā).
pierunāties Ļaut sevi pierunāt.
korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem).
uzskaidāt Ļaut skaidām uzkrist.
apskandināt Ļaut skanēt dziesmām pa visu apvidu.
slincināt Ļaut slinkot.
izpīpināt Ļaut smēķēt pīpi.
stidzēt Ļaut stigt, iestigt.
stidzināt Ļaut stigt, iestigt.
izlecināt Ļaut šurp un turp lēkāt, izslīdēt.
tiptināt Ļaut tipināt, nesteidzināt (zirgu).
notrūdināt Ļaut trūdēt, pūt.
izgarināt Ļaut tvaikam izgarot (pirtī).
iepūtināt Ļaut ūdenim sakrāties (pie aizsprostojuma).
uzkritināt Ļaut uzkrist.
uzpestīt Ļaut uzkrist.
uzracināt Ļaut uzrakņāt (vai sajaukt).
saracināt Ļaut uzrakņāt, sarakņāt.
pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
ielaist Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
aizaudzēt Ļaut vai panākt, ka (ievainojums) pārklājas ar jauniem audiem.
apguldināt Ļaut vai panākt, ka (lopi) ganībās ilgāku laiku guļ.
aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko); notecināt.
apvītināt Ļaut vai panākt, ka apvīst.
novītināt Ļaut vai panākt, ka novīst, būt par cēloni tam, ka novīst.
atgrožot Ļaut vaļu, nekādi neierobežot (parasti fantāziju).
vaļināt Ļaut vaļu, nenodarbināt nepārtraukti.
sirdzināt Ļaut vārguļot, slimot.
uzlacināt Ļaut vēl (sunim) lakt.
pārpūdēt Ļaut vietām pūstot sairt.
izdēdināt Ļaut vistai dēt olas.
aizgrābstīties Ļaut zādzībai kļūt par noziegumu, zogot ļaut sev kļūt par noziedznieku.
uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu; ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
spricēties Ļaut, arī likt izdarīt sev medikamentu injekcijas (parasti vairākkārt).
nopērdināt Ļaut, arī likt nopērties (pirtī); nopērt (pirtī).
pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
iesaldēt Ļaut, arī panākt, ka (kas) iesalst.
izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) izdalās daudz sviedru.
izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
izbirdināt Ļaut, arī panākt, ka izbirst.
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi).
ieņemt Ļaut, arī uzaicināt, lai ievietojas, iekārtojas, arī apmetas (telpā, transportlīdzeklī).
izlacināt Ļaut, atstāt izdzert (par dzīvniekiem).
zvalīt Ļaut, dot iespēju (ko darīt).
pieņemt Ļaut, lai (apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
pamest Ļaut, lai (kas) paliek (kādā stāvoklī).
uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari).
noaudzēt Ļaut, lai (mati, nagi) izaug (kādā veidā).
perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt viņam medicīnisku palīdzību.
piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā nolūkā, parasti oficiāli, paredzētajā laikā ierodas, uzklausīt viņu.
audzēt Ļaut, lai aug (mati, nagi).
iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst.
ierūsināt Ļaut, lai ierūsē (1).
ierūsināt Ļaut, lai ierūsē (2).
pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
klunkstināt Ļaut, likt klunkšķēt.
aplaist Ļaut, panākt, lai (kas) apvirzās (ap ko, kam apkārt).
atstāt Ļaut, retāk likt, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
pakļauties Ļauties (kā) ietekmei.
norunāties Ļauties atrunāt.
atdoties Ļauties iesaistīties intīmās attiecībās (ar pretējā dzimuma cilvēku).
ievedināties Ļauties kārdinājumam.
piebalvoties Ļauties piekukuļot.
pievilināties Ļauties pievilināt.
rezignēt Ļauties rezignācijai.
pašūmēties Ļauties satraukumam (kādu laiku); padusmoties.
sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai.
padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
ievilināties Ļauties, pakļauties vilinājumam.
laisties Ļauties.
likties Ļauties.
ļaudantiņi Ļautiņi.
Lauzinas ezers Ļauziņas ezers Pasienes pagastā.
Ļauzina ezers Ļauziņas ezers Pasienes pagastā.
ļaužs Ļauži.
burkste Ļaužu drūzma.
nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta.
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
koliberti Ļaužu šķira Bretaņā, kas cēlusies no uzvarētām tautiņām un tiek nicināta.
gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca.
Lebedinca ezers Ļebedinca ezers Līdumnieku pagastā.
Ļebediņeca ezers Ļebedinca ezers Līdumnieku pagastā.
Ļebedincu ezers Ļebedinca ezers Līdumnieku pagastā.
Lerida Ļeida, pilsētas nosaukums spāņu valodā.
ļekadu Ļekadu ļekadām - ļoti steidzīgi doties.
ļekatāt Ļekatot.
ļembests Ļembasts - tracis, skandāls.
jembasts Ļembasts; nekārtība, troksnis.
ļempars Ļemperis.
izņukt Ļengani izjukt, atvērties, sadalīties.
ļūt Ļengani karāties.
ļankarāties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
ļankarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
ļenkarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
ļenkarēt Ļengani nokarāties, šūpoties.
ļekanāties Ļengani nokarāties.
noļept Ļengani nokarāties.
noļust Ļengani nokarāties.
noļūt Ļengani nokarāties.
ļuks Ļengani nokāries.
ļegans Ļengans (1).
ļenkans Ļengans (1).
ļegans Ļengans (2).
ļenkans Ļengans (2).
gumijkāja Ļengans cilvēks.
tīmeklis Ļengans cilvēks.
ļukains Ļengans mīkstums.
gļēma Ļengans, kūtrs cilvēks, kas kūtri strādā vai ēd bez gribas; glēma 1(1).
glēma Ļengans, kūtrs cilvēks, kas kūtri strādā vai ēd bez gribas.
vaķans Ļengans, ļogans.
vaķēns Ļengans, ļogans.
ļurcka Ļengans, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks.
ļeckans Ļengans, mīksts, tāds, kas zaudējis sākotnējo tvirto veidolu.
ļunkans Ļengans, neizveicīgs.
šļakans Ļengans, tāds, kas nav stingrs.
ļevens Ļengans, vaļīgs.
ļenkurains Ļengans.
ļungans Ļengans.
sļengans Ļengans.
žlagans Ļengans.
žļegains Ļengans.
žļegans Ļengans.
ļenkarāties Ļenkarēties.
ļenkaroties Ļenkarēties.
ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa.
ļeņineklis Ļeņina piemineklis.
Voldiņš Ļeņina piemineklis.
Ļ. Ļeņingrada (bibliogrāfijā).
ĻTF Ļeņingradas Tautas fronte.
ļeņinietis Ļeņinisma piekritējs.
Koļčugina Ļeņinska-Kuzņecka, pilsēta Krievijā, tās senāks nosaukums.
ļepatans Ļepakans.
ļēpatāt Ļepatāt.
ļekatot Ļepatot.
ļepatāt Ļepatot.
ļevarot Ļepatot.
Ļepeļa Ļepjeļa, pilsēta Baltkrievijā.
ļekot Ļēpot (1).
ļerkstēt Ļerkšķēt (1).
ļerkstēt Ļerkšķēt (2).
Ļikinoduļova Ļikina-Duļova, pilsēta Krievijā.
ļampata Ļimpata ļampata - lēkājot, ar palēcieniem.
ļimpata Ļimpata ļampata - lēkājot, ar palēcieniem.
noļimt Ļimstot noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
uzļimt Ļimstot uzkrist.
ļumt Ļimt (1).
ļumt Ļimt (2).
ļūt Ļimt.
Linde Ļinde, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
ļipe Ļipa.
līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika.
Svoboda Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1937.-1943. g.
Georgiudeža Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1965.-1991. g.
kleineniski Ļodzīgā gaitā, streipuļojot.
kleiniski Ļodzīgā gaitā.
kluīniski Ļodzīgā gaitā.
kļautenes Ļodzīgas ragavas.
gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
gorīties Ļodzīgi kustēties; arī staipīties.
streipuļi Ļodzīgi soļi, ļodzīga gaita, neieturot taisnu kustības virzienu.
kluinīt Ļodzīgi, lempīgi iet.
ļempurīgi Ļodzīgi, neveikli; lempīgi; lempurīgi.
lempurīgi Ļodzīgi, neveikli; lempīgi.
žļeberēt Ļodzīgi, streipuļojot iet.
merniski Ļodzīgi, streipuļojot.
gāzelēdamies Ļodzīgi.
gorīdamies Ļodzīgi.
lumpurīgi Ļodzīgi.
ļumpurīgi Ļodzīgi.
ļogans Ļodzīgs (1).
ļogans Ļodzīgs (2).
lumpuris Ļodzīgs cilvēks.
ļumpuris Ļodzīgs cilvēks.
mīglis Ļodzīgs galds.
klidzenis Ļodzīgs nazis.
klincis Ļodzīgs nazis.
ļurka Ļodzīgs, mīksts.
grīļīgs Ļodzīgs, nedrošs.
šautīgs Ļodzīgs, nestabils (par slimu vai pilnībā nodzītu dzīvnieku).
ļempurīgs Ļodzīgs, neveikls; lempīgs; lempurīgs.
lempurīgs Ļodzīgs, neveikls; lempīgs.
lumāks Ļodzīgs, pamīksts, korpulents, neveikls cilvēks.
klibeķis Ļodzīgs, vaļīgs nazis.
klibiķis Ļodzīgs, vaļīgs nazis.
ļerens Ļodzīgs, vaļīgs.
ļerīgs Ļodzīgs, vaļīgs.
ļukans Ļodzīgs, vaļīgs.
lumpurīgs Ļodzīgs.
ļumpurīgs Ļodzīgs.
ļurcīgs Ļodzīgs.
šķobans Ļodzīgs.
šķobens Ļodzīgs.
slumps Ļodzīgs.
šobīgs Ļodzīgs.
žvanguļains Ļodzīgs.
ļoganums Ļodzīgums (1).
ļoganums Ļodzīgums (2).
žoras Ļodzīšanās, staipīšanās.
vakcilācija Ļodzīšanās.
ļurkāt Ļodzīt (1).
gāzīt Ļodzīt, grīļot.
ļargāt Ļodzīt, šķobīt.
ļergāt Ļodzīt, šķobīt.
žukāt Ļodzīt, šūpot.
grīļot Ļodzīt.
ļengāt Ļodzīt.
ļodzināt Ļodzīt.
ļogāt Ļodzīt.
ļudzināt Ļodzīt.
ļukāt Ļodzīt.
ļumdināt Ļodzīt.
ļumināt Ļodzīt.
ļundzīt Ļodzīt.
ļungāt Ļodzīt.
ļurdzīt Ļodzīt.
ļengāties Ļodzīties (1).
ļurkāties Ļodzīties (1).
ļengāties Ļodzīties (2).
ķeipurot Ļodzīties (kā piedzēries); ķeiparāt.
ķeparāt Ļodzīties (kā piedzēries); ķeiparāt.
ķeiparāt Ļodzīties (kā piedzēries).
grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru; līgoties.
ģilt Ļodzīties, gāzelēties.
guģēties Ļodzīties, gāzelēties.
žvakāties Ļodzīties, grīļoties, cilāties.
lancīties Ļodzīties, grīļoties, gāzelējoties staigāt.
ļobīties Ļodzīties, grīļoties, līgoties.
ļavēt Ļodzīties, grīļoties, ļumēt.
lankarēties Ļodzīties, grīļoties, šūpoties; karāties.
gāzīties Ļodzīties, grīļoties.
klederēt Ļodzīties, grīļoties.
lenkurēties Ļodzīties, grīļoties.
limbāties Ļodzīties, grīļoties.
ļogāties Ļodzīties, grīļoties.
ļorgāties Ļodzīties, grīļoties.
ļuncerēt Ļodzīties, grīļoties.
ļuncerēties Ļodzīties, grīļoties.
šķobīties Ļodzīties, grīļoties.
klidzēt Ļodzīties, klabēt.
kluiņāt Ļodzīties, klibot.
ļargāties Ļodzīties, kustēties.
ķepurēt Ļodzīties, ķeiparāt.
ļunkāties Ļodzīties, līgoties, grīļoties.
ļunkurēties Ļodzīties, līgoties.
ķeimurot Ļodzīties, streipuļot.
šķederēt Ļodzīties, streipuļot.
žārbāties Ļodzīties, šķobīties.
ļangāties Ļodzīties, šūpoties.
žļudzēt Ļodzīties, valstītie, želejveidīgi kustēties.
ļekatot Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekāties.
ļekāties Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekatot (2).
ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties.
lempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet.
kludzerēties Ļodzīties.
lodzīties Ļodzīties.
ļomīties Ļodzīties.
lonkāties Ļodzīties.
ļumināties Ļodzīties.
lumpurēties Ļodzīties.
ļumpurēties Ļodzīties.
ļumstīties Ļodzīties.
ļundzīties Ļodzīties.
šļodzīties Ļodzīties.
šutēties Ļodzīties.
vantarēties Ļodzīties.
ļēvi Ļogani, gļēvi.
ļiverīgs Ļogans, vaļīgs, nevīžīgs.
ļēvēns Ļogans, vaļīgs.
ļodzans ĻOgans.
noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt.
pieļengāt Ļogoties pienākt.
pieļodzīties Ļogoties pienākt.
izbukurēt Ļogoties vai streipuļojot iznākt (iziet).
kluiņāt Ļogoties, kājas velkot iet.
pārvarēm Ļoti (1).
krimināls Ļoti (par ko nevēlamu, nepieņemamu).
bīdnys Ļoti (pārāk) daudz kaut kā.
smieklīgs Ļoti (parasti par ko mazu).
nežēlīg Ļoti (parasti par ko nevēlamu).
dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
pielūgsme Ļoti (pat pārmērīgi) dziļa reliģioza attieksme (pret ko).
agrinītiņ Ļoti agri.
agrītiņām Ļoti agri.
pieblīvēt Ļoti aizņemt, piepildīt (laikposmu ar kādām darbībām).
nosadoties Ļoti aizrauties, būt pārņemtam, parasti ar nevēlamu paradumu.
bradzots Ļoti akūta, nekontagioza aitu infekcijas slimība, ko ierosina anaerobs mikrobs, ko uzņem ar barību un ūdeni no augsnes, kur ierosinātāja sporas var saglabāties gadiem ilgi.
knadzis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
plēsējs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
plēsoņa Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
plēsonis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
plēsonīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs; plēsīgs (2).
plēsīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs; plēsonīgs (2).
rīļa Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks; rīma (2).
rīma Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks.
rijīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs.
noplucis Ļoti apdilis; tāds, kas kļuvis neizskatīgs.
milzīgs Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
milzu Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
nomākties Ļoti apmākties (par debesīm).
autā Ļoti apmulsis; neizpratnē.
noriebties Ļoti apriebties.
nospurt Ļoti apspurt.
nosvilt Ļoti apsvilt (liesmās, karstumā).
jalapeno Ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu jalapeno, izrunā: halapenjo).
halapenjo Ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu val. "jalapeno", izrunā: halapenjo).
šaust Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko); šaustīt (3).
šaustīt Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko).
kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
skaudrs Ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām).
kaķisks Ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām).
stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
hiperinflācija Ļoti ātra cenu celšanās un apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās, kad inflācijas līmenis var pārsniegt 50% mēnesī vai vairākus simtus procentu gadā.
atzibsnīt Ļoti ātrā gaitā atnākt.
VBNS Ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service").
kā vēja spārniem Ļoti ātri (paiet) par laikposmu.
kā vēja spārniem Ļoti ātri (virzīties).
aizkarsēt Ļoti ātri aizbraukt.
aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
aiztrakāt Ļoti ātri aizskriet (par satracinātiem dzīvniekiem).
aizkārst Ļoti ātri aizsteigties.
atlidot Ļoti ātri atkļūt, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām).
atžarīt Ļoti ātri atskriet.
aizzibsnīt Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu); aizzibēt.
aizšauties Ļoti ātri attālināties.
aizzibēt Ļoti ātri attālināties.
vālēt Ļoti ātri braukt.
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
iešauties Ļoti ātri ieskriet (kur iekšā).
lupcavāt Ļoti ātri iet, skriet.
kātavāt Ļoti ātri iet.
šmarnavāt Ļoti ātri iet.
iešauties Ļoti ātri ievirzīties (kur iekšā).
izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas); ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
pārkrest Ļoti ātri izšķērdēt (piemēram, mantu, pārtiku).
izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izšauties Ļoti ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
zibīt Ļoti ātri kustināt.
joņot Ļoti ātri lidot (piemēram, par šāviņu).
novālēt Ļoti ātri nobraukt.
aizjoņot Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
novālēt Ļoti ātri nopļaut.
nosveikt Ļoti ātri pabeigt.
aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties, aizskriet.
joņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās); ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
joņot Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
pārstiepties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārtriekties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārzibēt Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pazibsnīt Ļoti ātri paskriet garām.
piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atbērt Ļoti ātri runājot, atbildēt.
satrakāt Ļoti ātri saskriet (parasti par dzīvniekiem).
nodrēbt Ļoti ātri skrienot, nokļūt.
joņot Ļoti ātri skriet; traukties.
miknēt Ļoti ātri skriet.
zibīt Ļoti ātri skriet.
apsaēsties Ļoti ātri tikt apēstam, ēdot tikt izlietotam (parasti par ko garšīgu).
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
joņot Ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem).
nozibēt Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
ņirbināt Ļoti ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, skriet.
citissime Ļoti ātri, steidzami; uzraksts uz steidzami kārtojamu dokumentu vākiem.
izdrēbt Ļoti ātri, steigā izkulstīt.
aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
aizsaut Ļoti ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
aizanesties Ļoti ātri, strauji aizskriet.
izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt.
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
pašauties Ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
putinēt Ļoti ātri, strauji skriet, braukt.
piknīt Ļoti ātri, strauji skriet.
allegrissimo Ļoti ātri, uz visātrāko (mūzikā).
zibensātrumā Ļoti ātri; zibens ātrumā.
ātrīgi Ļoti ātri.
divdegām Ļoti ātri.
rekordātrs Ļoti ātrs; līdz šim vēl nesasniegts (kā norises) ātrums.
zibensātrs Ļoti ātrs.
askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
askēze Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
slavēt Ļoti atzinīgi vērtējot, dēvēt, saukt (par ko, kā).
cildināt Ļoti atzinīgi vērtēt; slavēt, slavināt.
slavēt Ļoti atzinīgi vērtēt.
pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
gaisgals Ļoti augsta vieta.
tītars Ļoti augstprātīgs cilvēks.
slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu.
mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
nomesties ceļos Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
(no)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
sprēgans Ļoti aukksts.
svelīgs Ļoti auksts (ar ledainu stindzinošu vēju).
svelons Ļoti auksts laiks (ar ledainu, stindzinošu vēju).
spergoņa Ļoti auksts laiks.
bargs Ļoti auksts, grūti paciešams (par laika apstākļiem).
skarbs Ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu); bargs (3).
svelains Ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
svelošs Ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
svelots Ļoti auksts; ļoti liels (aukstums vai karstums).
spelgonīgs Ļoti auksts; spelgs.
ledains Ļoti auksts; stindzinošs (par aukstumu).
svelmīgs Ļoti auksts; svelmains (2).
ledusauksts Ļoti auksts.
svelmains Ļoti auksts.
pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) Ļoti bagātīgs, ļoti bagātīgi.
naudasmaiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks; naudas maiss.
nababs Ļoti bagāts cilvēks.
lielbagāts Ļoti bagāts.
caurspīdīgs Ļoti bāls (parasti par seju, rokām).
sniegbalts Ļoti balts, intensīvi balts.
sniegains Ļoti balts; sniegbalts.
drakonisks Ļoti bargs, nežēlīgs.
bažpilns Ļoti bažīgs; neveiksmes vai nelaimes priekšnojauta.
druvīgs Ļoti biedējošs.
pļepenieks Ļoti bieza biezputra.
pļepis Ļoti bieza biezputra.
flišs Ļoti bieza ritmiski slāņotas uzbūves terigēno nogulumu slāņkopa, ko veidojušas suspensiju plūsmas dziļūdens ieliecēs.
bieķiezis Ļoti bieza, lipīga, ķepīga masa.
nopaunāt Ļoti biezi saģērbt.
nopaunot Ļoti biezi saģērbt.
noģērbties Ļoti biezi saģērbties.
nopaunāties Ļoti biezi saģērbties.
nopaunoties Ļoti biezi saģērbties.
segledājs Ļoti biezs klaipveida ledus vairogs vai ledus kupols, kas klāj lielas sauszemes platības.
pusmežonīgs Ļoti bikls, arī iebiedēts (par cilvēku).
lānājs Ļoti blīvs jaukts mežs ar mitru augsni.
tiks Ļoti blīvs, izturīgs linu vai kokvilnas audums.
noēst Ļoti bojāt; saēst.
beigt Ļoti bojāt.
atsadzivīties Ļoti brīnīties.
dziļš Ļoti būtisks, nozīmīgs; tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus; saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
dižbajārs Ļoti cēls un bagāts bajārs.
burtēze Ļoti centīga, skolnieciska studente, kas izvairās no jebkādiem sakariem ar vīriešiem.
paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
rabuni Ļoti cienījams rabi.
ļ. cien. Ļoti cienītā.
apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
apkniebt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par apģērbu).
apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
iecirsties Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem; ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem).
sakļauties Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
ģimene Ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa.
kā (vēža) spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
kā vēža spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
neatlaidīgs Ļoti ciešs, ilgs (par skatienu).
kvebraho Ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco.
cietumciets Ļoti ciets.
granītciets Ļoti ciets.
skaldara Ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas ātri iet, dara, skrien.
skaldaris Ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas vienmēr visu dara steigā.
nerimša Ļoti darbīgs cilvēks.
nemierpilns Ļoti darbīgs, rosīgs.
sālīts Ļoti dārgs.
pārpilnām Ļoti daudz (būt kam).
zmiegt Ļoti daudz bez vajadzības smieties.
pārdzert Ļoti daudz dzert alkoholiskus dzērienus (visu mūžu).
pārkulstīt Ļoti daudz izkulstīt.
pārkūpināt Ļoti daudz izsmēķēt.
piestāstīt Ļoti daudz izstāstīt.
pārgāzt Ļoti daudz iztērēt (līdzekļus).
pāraust Ļoti daudz noaust.
pārsmalīt Ļoti daudz sadedzināt (kurināmā).
pārsnaikāties Ļoti daudz sniegties, sniedzoties pārpūlēties.
pārdarīt Ļoti daudz strādāt (visu mūžu).
piepļurkšēt Ļoti daudz un nesakarīgi, līdz apnikumam stāstīt.
ievērojams Ļoti daudz, lielā mērā.
baigs Ļoti daudz, ļoti intensīvi.
aizgūtnēm Ļoti daudz, ļoti lielos apmēros.
rekorddaudz Ļoti daudz; līdz šim vēl nesasniegts daudzums.
pohujenno Ļoti daudz; ļoti stipri.
dafiga Ļoti daudz; pārāk daudz.
dahujā Ļoti daudz; pārāk daudz.
atkravām Ļoti daudz.
biezs Ļoti daudz.
čumā Ļoti daudz.
lops Ļoti daudz.
milns Ļoti daudz.
milzumis Ļoti daudz.
ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) Ļoti daudz.
bez gala (un) bez malas Ļoti daudz.
nezcik Ļoti daudz.
šausmas Ļoti daudz.
sausmeņ Ļoti daudz.
šausmeņ Ļoti daudz.
sausmenēm Ļoti daudz.
šausmenēm Ļoti daudz.
sausmeņiem Ļoti daudz.
simtdaudz Ļoti daudz.
krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
simtēji Ļoti daudzi.
pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (pēc formas, niansēm, elementiem).
daždažāds Ļoti dažāds; visāds.
visnevisāds Ļoti dažāds.
kaismīgs Ļoti dedzīgs, aizrautīgs.
atcienīt Ļoti devīgi pacienāt, pamielot.
nosajaukties Ļoti draiskuļojot, nogurt.
uzreiz Ļoti drīz, gandrīz tai pašā brīdī; tūlīt (1).
kuru katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu) Ļoti drīz; tūlīt.
kuru katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Ļoti drīz; tūlīt.
katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Ļoti drīz; tūlīt.
kuru katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Ļoti drīz; tūlīt.
pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku).
pļeckains Ļoti dubļains, netīrs.
niknai Ļoti dusmīgi, naidīgi.
kristāldzidrs Ļoti dzidrs (par mirdzumu, spožumu).
kristāldzidrs Ļoti dzidrs (par skaņu).
kristāldzidrs Ļoti dzidrs, skaidrs; kristālskaidrs (1).
riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
stulbe Ļoti dziļa vieta, bezdibenis.
līdz degunam Ļoti dziļi (piemēram iegrimt).
nāves miegs Ļoti dziļš miegs.
bezdibenains Ļoti dziļš, bez pamata, bezdibenīgs.
svēts Ļoti dziļš, intensīvs (par psihisku stāvokli).
dziļumdziļš Ļoti dziļš, varen dziļš.
dziļdziļš Ļoti dziļš.
dedzīgs Ļoti dzīvs, spraigs (par sarunām, strīdiem).
nikns Ļoti enerģisks, neatlaidīgs (par kustībām, darbībām).
linbalts Ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem).
klurga Ļoti gara auguma cilvēks.
VLBI Ļoti garas bāzes interferometrija ("Very-long-baseline interferometry").
ķera Ļoti gari, kupli mati.
gargarš Ļoti garš.
garumgarš Ļoti garš.
iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
spoguļvirsma Ļoti gluda (kā) virsma, kas labi atstaro gaismu.
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
spoguļspožs Ļoti gluds un spožs.
garīgai Ļoti grūti (strādāt, dzīvot), ar lielām grūtībām (pelnīt iztiku); nabadzīgi (dzīvot).
puselle Ļoti grūti apstākļi.
spīvs Ļoti grūts, smags (par darbību, norisi, parasti par cīņu).
ērkšķains Ļoti grūts, smags, ar zaudējumiem saistīts.
bargs Ļoti grūts.
šļaugans Ļoti gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slābans, slābs.
traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
nodegt Ļoti iedegt (saulē).
iezvēroties Ļoti iekaist (dusmās, naidā u. tml.).
galoties Ļoti iekārot, censties ko iegūt, dabūt, panākt u. tml.
aizstrīdēt Ļoti iekarst strīdā.
iesagrābties Ļoti iemīlēties.
iesaķerties Ļoti iemīlēties.
sasīkstēt Ļoti iesīkstēt (1).
impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, apjomu, arī spēku).
varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu.
spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tekstu).
vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā.
stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
milzīgs Ļoti ievērojams, izcils (no kāda viedokļa) - par cilvēku.
milzu Ļoti ievērojams, izcils (no kāda viedokļa) - par cilvēku.
mūžs Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.
mūžmūžos Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms; ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence; (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
rekordilgs Ļoti ilgs; līdz šim vēl nesasniegts (kā norises) ilgums.
šņācējodze Ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras.
fluorūdeņradis Ļoti indīga, bezkrāsaina gāze ar asu smaku.
hiosciamīns Ļoti indīgs alkaloīds, ko satur vilkogas, driģenes un velnābols.
metafoss Ļoti indīgs insekticīds, fosfororganisks preparāts, ko lieto dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai.
sapotoksīns Ļoti indīgs saponīns.
pulku Ļoti intensīvi.
stāvs Ļoti intensīvs (par emocionālu stāvokli, parasti sajūsmu).
negants Ļoti intensīvs (par norisi, darbību).
skaudrs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas.
sirdīgs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā).
negants Ļoti intensīvs grūti paciešams (par fizioloģisku stāvokli).
negants Ļoti intensīvs, arī neapvaldīts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
nikns Ļoti intensīvs, arī postošs (par parādībām dabā).
versmains Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
versmīgs Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
pamatīgs Ļoti intensīvs, ļoti plaši izvērsts (par darbību, norisi, kustību).
nikns Ļoti intensīvs, nevaldāms, arī mokošs (par psihisku stāvokli).
nesātīgs Ļoti intensīvs, spēcīgs (par darbību, norisi).
nikns Ļoti intensīvs, spēcīgs, arī nežēlīgs, postošs (par cīņu, tās norisi).
minisvārki Ļoti īsi sieviešu svārki.
virskreklis Ļoti īss (līdz jostas vietai) krekls no labakā audekla, ko valkāja smukuma dēļ.
mini Ļoti īss (par kleitu, svārkiem, mēteli).
zibenīgs Ļoti īss (par laika sprīdi).
mini Ļoti īss apģērba gabals.
mirklis Ļoti īss laika sprīdis; acumirklis, moments.
acumirklis Ļoti īss laika sprīdis; mirklis, moments.
pussekunde Ļoti īss laika sprīdis.
sekunde Ļoti īss laika sprīdis.
pusacumirklis Ļoti īss mirklis.
zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
vienzilbīgs Ļoti īss, lakonisks.
pārbrīnīties Ļoti izbrīnīties.
mirdzināties Ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
spožs Ļoti izcils, ievērojams (kādā darbības nozarē) - par cilvēku, tā personību, psihes, rakstura, personības īpašībām.
milzu Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs; milzīgs (7).
milzīgs Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs.
ģeniāls Ļoti izcils, vienreizējs.
izvandīt Ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi).
izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
spidala Ļoti izlaists bērns.
spidaliņa Ļoti izlaists bērns.
jēls Ļoti izmircis, arī apglumējis, satrūdējis (par augiem, to daļām).
plauša Ļoti izmircis.
brūndzelzsrūda Ļoti izplatīta dzelzsrūda, sastopama dažādos veidos: spīdīgos, šķiedrainos vai radiālšķiedrainos apaļos vai stalaktītveidīgos agregātos.
franksēze Ļoti izplatīta pretdeja, kas cēlusies Anglijā 17. gs. beigās, un no turienes izplatījusies visā Eiropā.
komerckultūra Ļoti izplūdis jēdziens, ar ko var apzīmēt jebkura veida kultūru, kuru "ražo" pārdošanai un peļņas gūšanai.
izdrebināt Ļoti izrāt, izbārt.
aizgandis Ļoti izsalcis.
izbadīgs Ļoti izsalcis.
izgalējies Ļoti izsalcis.
izgalējis Ļoti izsalcis.
izkāmējis Ļoti izsalcis.
izkāmēties Ļoti izsalkt; izkāmēt (2).
izkāmēt Ļoti izsalkt; izkāmēties (1).
pārsalkt Ļoti izsalkt.
izkarsis Ļoti izslāpis.
izdegt Ļoti izslāpt, parasti karstumā.
pārslāpt Ļoti izslāpt.
pārsmīdināt Ļoti izsmīdināt.
nosmiet Ļoti izsmiet.
nosarēkties Ļoti izsmieties, nosmieties.
ribkārnis Ļoti izstīdzējis, pārliku tievs cilvēks.
pāršķiebt Ļoti izšķiebt (parasti seju, muti, lūpas).
sulainisks Ļoti iztapīgs.
hiperbrahicefālija Ļoti izteikta brahicefālija, kurā cefāliskais indekss lielāks par 85.
hiperglikozūrija Ļoti izteikta glikozūrija.
hiperleikocitoze Ļoti izteikta leikocitoze, piemēram, leikozē.
hiperlordoze Ļoti izteikta lordoze.
pohujeno Ļoti izteikti, lielā mērā.
hipermānija Ļoti izteikts maniakālais stāvoklis.
kūlīgi Ļoti jauki; lieliski.
lemmuris Ļoti jauns kucēns, kas vēl stabili neturas kājās.
ķevens Ļoti jauns un mazs dzīvs radījums (dzīvnieks vai bērns).
jaunjauns Ļoti jauns.
forlana Ļoti jautra deja 6/4 vai 6/8 taktī, sastopama 18. gs. sākumā, piem., Baha un Telemana darbos.
sensibls Ļoti jutīgs (par cilvēkiem).
statoskops Ļoti jutīgs barometrs, kas rāda visniecīgākās atmosfēras spiediena pārmaiņas.
plānādains Ļoti jūtīgs; smakljūtīgs.
mērauka Ļoti kalsna dzīva būtne.
mērdele Ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
mērdzele Ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
dzēzniņa Ļoti kalsns cilvēks vai dzīvnieks.
dzedzīkla Ļoti kalsns cilvēks.
sakāda Ļoti kalsns, novājējis cilvēks.
kārns Ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
izmelst Ļoti kārot (ko); ļoti pieķerties (kam).
ģībt Ļoti kārot (pēc kā).
spiest Ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli).
svelmains Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
svelmīgs Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
svelošs Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
kvelmains Ļoti karsts, svelmains; kvēlains.
kveldīgs Ļoti karsts, svelmīgs; kvelmains.
versmīgs Ļoti karsts; versmains (1).
versmains Ļoti karsts; versmīgs (1).
dedzīgs Ļoti karsts.
kvēls Ļoti karsts.
ugunīgs Ļoti karsts.
nodiktēt Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
pianisimo Ļoti klusi.
pianisimo Ļoti kluss.
čukstus Ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt).
humusskābes Ļoti komplicēta sastāva organiskas skābes, kas konstatētas augsnes trūdvielās.
grezns Ļoti krāšņs, arī bagātīgs (par priekšmetiem, telpām).
kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete; cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
žeberis Ļoti kustīgs cilvēks.
dzīvsudrabs Ļoti kustīgs, dzīvs cilvēks (parasti bērns).
traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ražens Ļoti kvalitatīvs (par dzīvniekiem, to kopumu).
smalkai Ļoti labi (ko darīt).
(tikpat) kā uz delnas Ļoti labi (saskatāms, uztverams).
maļina Ļoti labi dzīves apstākļi.
iegriezties Ļoti labi saglabāties (atmiņā).
tip Ļoti labi, lieliski.
top Ļoti labi, lieliski.
optime Ļoti labi, teicami.
čotka Ļoti labi; lieliski, veiksmīgi.
pikopello Ļoti labi; viss kārtībā.
augsti Ļoti labi.
čotko Ļoti labi.
ef-ef Ļoti labi.
efef Ļoti labi.
kočāli Ļoti labi.
kruta Ļoti labi.
kruto Ļoti labi.
pamatīgi Ļoti labi.
tiki-tak Ļoti labi.
prasmīgs Ļoti labs (par darbību, darbības rezultātu).
eņģelis Ļoti labs cilvēks; mīļš cilvēks.
izlasīt Ļoti labs, augstvērtīgs.
spics Ļoti labs, interesants.
kolosāls Ļoti labs, izcils, lielisks.
močnais Ļoti labs, izcils.
besīgs Ļoti labs, lielisks.
miljonīgs Ļoti labs, lielisks.
reāls Ļoti labs, noderīgs.
parīgs Ļoti labs, sevišķi labs.
ekselents Ļoti labs; izcils.
štokarelli Ļoti labs; iznesīgs; ļoti elegants.
foršs Ļoti labs; kvalitatīvs.
štonādo Ļoti labs; ļoti labi.
kapitāls Ļoti labs; ļoti liels.
baigs Ļoti labs.
čokāls Ļoti labs.
drūms Ļoti labs.
kapituks Ļoti labs.
košers Ļoti labs.
kruts Ļoti labs.
maktīgs Ļoti labs.
pārākais Ļoti labs.
prikolīgs Ļoti labs.
superīgs Ļoti labs.
teicams Ļoti labs.
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; arī veiksme.
pārlaimīgs Ļoti laimīgs.
pacāpāt Ļoti lēni iet.
kvazistatisks Ļoti lēni mainīgs.
grave Ļoti lēni, smagi, svinīgi.
pusparvelti Ļoti lēti.
pusvelti Ļoti lēti.
menaihmi Ļoti līdzīgi dvīņu brāļi.
pavienāds Ļoti līdzīgs, gandrīz vienāds.
liekties deviņos (arī trijos) līkumos Ļoti liekties, līkt.
liekties trijos (arī deviņos) līkumos Ļoti liekties, līkt.
bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
hēdonija Ļoti liela apmierinājuma sajūta, bauda.
temps Ļoti lielā ātrumā.
bezdibenis Ļoti liela atšķirība, dažādība (starp ko).
milzis Ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzenis (2).
milzenis Ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzis (2).
milzonis Ļoti liela auguma cilvēks.
kaisme Ļoti liela dedzība, aizrautība.
kandava Ļoti liela gulta.
lieliški Ļoti lielā mērā, pakāpē.
lieliškis Ļoti lielā mērā, pakāpē.
holokausts Ļoti liela mēroga postījumi, iznīcināšana, piem., varbūtēja atomkara gadījumā.
lēģernīca Ļoti liela muca brūžos degvīna uzkrāšanai.
antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
birkavnieks Ļoti liela nobarojamā cūka.
sausmaņām Ļoti lielā skaitā, ļoti lielā daudzumā.
koloss Ļoti liela statuja.
ātrums Ļoti lielā steigā, arī satraukumā.
puspasaule Ļoti liela teritorija.
dižzivs Ļoti liela zivs.
pārmilzis Ļoti liela zvaigzne, kam ir vislielākais absolūtais spožums.
pienstobrs Ļoti liela, ar piensulu pildīta šūna (augā, tā orgānā).
maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte; iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe.
maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
VLT Ļoti lielais teleskops ("Very Large Telescope").
nāves bailes Ļoti lielas bailes.
pārbailes Ļoti lielas bailes.
pārbaime Ļoti lielas bailes.
šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas.
bedovajs Ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
bedovijs Ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
bedavojs Ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs.
dižakmeņi Ļoti lieli laukakmeņi, aizsargājamu dabas pieminekļu kategorija.
atsacilāties Ļoti lielīties.
atsakolīties Ļoti lielīties.
atsapausties Ļoti lielīties.
atsateikties Ļoti lielīties.
atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
milzums Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.
jūra Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.
mežs Ļoti liels (kā) kopums.
leģions Ļoti liels (kā) skaits, daudzums.
zibenīgs Ļoti liels (par ātrumu).
krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.); nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
baigs Ļoti liels (par reāliem objektiem).
bagātīgs Ļoti liels (skaitā, apjomā); bagāts.
triecientemps Ļoti liels ātrums; trieciena temps.
gaisgabals Ļoti liels attālums.
puspasaule Ļoti liels cilvēku kopums.
milzenis Ļoti liels dzīvnieks vai augs.
nāvesgrēks Ļoti liels grēks.
batolīts Ļoti liels iežu masīvs, kas veidojies Zemes garozā, sacietējot granītiskā sastāva magmai.
pārbrīns Ļoti liels izbrīns.
bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums.
jūra Ļoti liels plašums.
dižozols Ļoti liels un vecs ozols.
bads Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
varmāka Ļoti liels vai smags darbarīks, instruments.
varmāks Ļoti liels vai smags darbarīks, instruments.
sirmums Ļoti liels vecums.
pārbagāts Ļoti liels, arī pārāk liels (skaitā, apjomā).
dižens Ļoti liels, arī skaists, izskatīgs.
nāvots Ļoti liels, ārkārtīgs; nāvotīgs.
bezmēra Ļoti liels, ārkārtīgs.
nāvīgs Ļoti liels, ārkārtīgs.
nāvotīgs Ļoti liels, ārkārtīgs.
satriecošs Ļoti liels, ārkārtīgs.
ražens Ļoti liels, bagātīgs, ļoti labi izdevies (par augu ražu).
bez gala (un) bez malas Ļoti liels, bezgalīgs.
bēniņš Ļoti liels, garš cilvēks.
bezprātīgs Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
bailīgs Ļoti liels, ļoti stiprs.
ciklopisks Ļoti liels, milzīgs, gigantisks.
kolosāls Ļoti liels, milzīgs.
olimpisks Ļoti liels, plašs, varens.
bedovojs Ļoti liels, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
zvērs Ļoti liels; arī ārkārtīgs; zvērīgs (2).
drausmīgs Ļoti liels; arī ārkārtīgs.
zvērīgs Ļoti liels; arī ārkārtīgs.
briesmīgs Ļoti liels; ārkārtīgs.
neģēlīgs Ļoti liels; ārkārtīgs.
skaudīgs Ļoti liels; ārkārtīgs.
rekordliels Ļoti liels; līdz šim vēl nesasniegts lielums.
kosmisks Ļoti liels; ļoti ātrs.
elle Ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs.
ellišķīgs Ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs.
pekle Ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs.
trakotīgs Ļoti liels; ļoti intensīvs, spēcīgs.
bedovai Ļoti liels; ļoti stiprs.
bedovi Ļoti liels; ļoti stiprs.
bedovo Ļoti liels; ļoti stiprs.
bezgalīgs Ļoti liels; milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
pārākais Ļoti liels; spēcīgs.
bezgala Ļoti liels.
briesma Ļoti liels.
ellīgs Ļoti liels.
krimināls Ļoti liels.
metrīgs Ļoti liels.
šausma Ļoti liels.
šausmonīgs Ļoti liels.
ebola Ļoti lipīga slimība, pazīstama kopš 1976. gada.
kolienterīts Ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem.
izlūgties Ļoti lūgties (cilvēku).
izlūgties Ļoti lūgties (ko).
izstiepties Ļoti lūgties.
bļaurs Ļoti ļauns, briesmīgs, slikts.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
ieknābāt Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
ieknābāties Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
pakņābt Ļoti maz padarīt, paveikt.
pasaskripstināties Ļoti maz, negribīgi ieēst.
sīkdaļa Ļoti maza (kā) daļa, sastāvdaļa.
sīkdetaļa Ļoti maza (kā) detaļa.
mikrodeva Ļoti maza (medikamenta) deva.
pianisimo Ļoti maza (skaņas) intensitāte.
sīkaļa Ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns).
punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
žuliks Ļoti maza degvīna pudele (apmēram 100-200 gramu tilpumā); šāda pudele kopā ar saturu.
mikrokarte Ļoti maza izmēra karte.
mikrodzinējs Ļoti maza izmēra un ļoti mazas jaudas dzinējs.
pusmaltīte Ļoti maza maltīte, no kuras nejūtas paēdis.
vērdiņš Ļoti maza naudas summu; arī sīknauda.
mikrosistēma Ļoti maza sistēma; sistēma, kas ietilpst citā (lielākā) sistēmā.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
sīkporas Ļoti mazas poras.
sīkzivis Ļoti mazas zivis (parasti tirdzniecībā, kulinārijā).
mazsmaziņš Ļoti maziņš.
punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
pussolis Ļoti mazs attālums.
kulcens Ļoti mazs cilvēks.
sīkaļa Ļoti mazs dzīvnieks vai augs; ļoti mazs priekšmets.
sīkmanis Ļoti mazs dzīvnieks vai augs.
mikroelektrods Ļoti mazs elektrods.
svirķis Ļoti mazs sivēns.
toiterjers Ļoti mazs terjeru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne.
komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
piliens Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums; lāse (2).
lāse Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums.
sīks Ļoti mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņu daļām).
miniatūrs Ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju).
miniatūra Ļoti mazs, detalizēts tēlotājas mākslas, fotogrāfijas darbs.
mikroabscess Ļoti mazs, lokalizēts strutu sakopojums.
sīkbūtne Ļoti mazs, mikroskopisks organisms, parasti mikroorganisms.
nožēlojams Ļoti mazs, neievērojams, niecīgs.
kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums; dem. --> kriksis.
mikroskopisks Ļoti mazs, sīks.
jegris Ļoti mazs, vājš cilvēks.
mazmazs Ļoti mazs.
mazsmazs Ļoti mazs.
mini Ļoti mazs.
pundurisks Ļoti mazs.
nanopasaule Ļoti mazu lielumu (mazāku par mikrometru) pasaule; mikropasaules daļa, kurā lielumi mērāmi nanometros.
meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) Ļoti meklēt.
meklēt kā mazo nazīti Ļoti meklēt.
meklēt kā mazo adatiņu Ļoti meklēt.
melnmelns Ļoti melns, pilnīgi melns.
piķmelns Ļoti melns; piķamelns.
piķamelns Ļoti melns; piķmelns.
ogļmelns Ļoti melns.
pūkaiņš Ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras.
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
mīļmīļš Ļoti mīļš.
jēls Ļoti mitrs, slapjš, staigns (piemēram, par zemi).
spīdzināt Ļoti mocīt (dzīvnieku).
spiest nost Ļoti mocīt fiziski vai psihiski.
galēties Ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot); beigties nost.
galēt Ļoti mocīt, tā ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
galināt Ļoti mocīt; arī badināt.
nikns Ļoti mokošs, arī ļoti bīstams (par slimību).
plikata Ļoti nabadzīgs cilvēks; plikadīda.
plikadīda Ļoti nabadzīgs cilvēks.
pluska Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks; plukata (1).
plukata Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks.
plēsīgs Ļoti naidīgs, arī nikns; nesamierināms.
plēsonīgs Ļoti naidīgs, arī nikns; nesamierināms.
(ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot; ļoti iekārot.
zobatkarēm Ļoti nedaudz ieēst.
kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
kā vēža spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; auksts.
uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
iesaēsties Ļoti neieredzēt (kādu).
sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
mikroperfūzija Ļoti neliela vielas daudzuma perfūzija.
riebeklis Ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks.
pacila Ļoti nemierīga dzīva radība.
maģisks Ļoti neparasts (parasti pēc sava iedarbīguma spēka).
nejaucīgi Ļoti nepatīkami, arī pretīgi.
nejauks Ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli); arī muļķīgs (2).
nejaucīgs Ļoti nepatīkams, nomācošs.
antipātisks Ļoti nepatīkams, pretīgs; pretstats: simpātisks.
neģēlīgs Ļoti nepatīkams, pretīgs.
pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, ļoti steidzams.
vīruss Ļoti nesimpātisks cilvēks.
trapaklis Ļoti nestipra, it kā sapuvusi drēbe.
cūcīgs Ļoti netīrīgs, nevīžīgs.
sušķis Ļoti netīrs dzīvnieks.
šuška Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
šušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
sušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks.
sušķīgs Ļoti netīrs, arī nevīžīgs.
nūsmiteits Ļoti netīrs, sen nemazgāts.
lenturlenturiski Ļoti neveikli, streipuļojot, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
trieciens Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
traki Ļoti nevēlami, nepatīkami.
suns Ļoti nevēlams, kaitīgs; ļoti nepatīkams, arī smags, grūts.
sunisks Ļoti nevēlams, kaitīgs.
nekrietns Ļoti nevēlams; arī pretīgs, nepatīkams.
nemierīgs Ļoti nevienmērīgs, strauji mainīgs (par parādībām dabā).
inkvizīcija Ļoti nežēlīga rīcība; mocības, spīdzināšana.
inkvizitors Ļoti nežēlīgs cilvēks; mocītājs, spīdzinātājs.
ilpaks Ļoti niecīgs daudzums, tikpat kā nemaz.
zvērīgs Ļoti nikns (par dzīvniekiem).
notaucēt Ļoti nobarot.
nosvētīt Ļoti nobārt.
briesmoties Ļoti nobīties.
nobīsties Ļoti nobīties.
notriekt Ļoti nobraukt (transportlīdzekli).
nodrāzt Ļoti nobružāt, novalkāt.
novārīties Ļoti noburbuļot (parasti par ūdeni).
noslodzīt Ļoti nodarbināt (kādu).
iesēsties prātā Ļoti nodarbināt psihi (par domu, ideju u. tml.).
izmučīt Ļoti nogurdināt (cilvēku, dzīvnieku).
izmocīt Ļoti nogurdināt.
samocīt Ļoti nogurdināt.
dakust Ļoti nogurt, piekust.
pārgurt Ļoti nogurt; arī pārāk nogurt.
nosust Ļoti nokarst (parasti par cilvēkiem).
paguļu Ļoti noliecies, pa pusei guļus.
piebeigt Ļoti nomocīt.
piegalēt Ļoti nomocīt.
nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
nolīdzināt (līdz) ar zemi Ļoti nopelt, atzīt par pilnīgi nederīgu.
nolietāt Ļoti nopelt, nosūdzēt.
nokauties Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
atsažņaugties Ļoti nopūlēties smagā darbā.
nokauties Ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu).
nosasisties Ļoti nopūlēties, nostrādāties.
nokārnīties Ļoti nopūlēties.
pagoravāt Ļoti nopūlēties.
nodrebināt Ļoti norāt, nobārt.
sastingt Ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
sasalt Ļoti nosalt (3).
sastingt (arī sasalt) ragā Ļoti nosalt, pārsalt.
apkraut Ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem).
nūzamyurēt Ļoti nosmērēties.
nolēkšis Ļoti nosmulējies.
dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
dabūt trūkties (arī just) Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
nosarauties Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
nosadrelēties Ļoti nostrādāties; nomocīties strādājot.
apgalvošana Ļoti noteikta, kategoriska domas, sprieduma izteikšana.
kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) - par cilvēku.
piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
piezieķēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
sīksts Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
koknauza Ļoti novājējis cilvēks vai dzīvnieks.
škaudare Ļoti novājējis cilvēks.
mērdzele Ļoti novājējis dzīvnieks.
izģindis Ļoti novājējis, tā, ka saskatāmi skeleta kauli; izdilis, vājš.
nāveskrekls Ļoti novājējis, vārgs, slims cilvēks.
noiet Ļoti novājēt (parasti par darba dzīvniekiem).
izmērēt Ļoti novājēt barības trūkuma dēļ.
izķēmēt Ļoti novājēt; arī izbadoties.
izģinst Ļoti novājēt.
izkāmēt Ļoti novājēt.
nosabeigties Ļoti novājēt.
sakaltēt Ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu.
nodriskāt Ļoti novalkāt, nolietot; novalkāt, nolietot, līdz rodas driskas.
nodzīt Ļoti novalkāt, nolietot.
noplēst Ļoti novalkāt; novalkāt, līdz kļūst caurumains, lietošanai nederīgs.
kakari Ļoti novalkātas, noskrandušas drēbes.
noplīsis Ļoti novalkāts, saplīsis.
dziezna Ļoti novārdzis dzīvnieks.
izzaimot Ļoti nozaimot; ļoti izsmiet.
izzākāt Ļoti nozākāt; ļoti izsmiet.
templis Ļoti nozīmīga celtne, arī iestāde (parasti kultūrā).
mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
dižens Ļoti nozīmīgs (parasti par parādībām sabiedrībā).
kapitāldarbs Ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs); kapitāls darbs.
spožs Ļoti nozīmīgs, ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
apokalipse Ļoti nozīmīgs, kā arī liktenīgs un šausminošs notikums, kas līdzīgs Apokalipses pravietojumiem.
vadošs Ļoti nozīmīgs, ļoti ietekmīgs; arī galvenais.
laikmets Ļoti nozīmīgs, svarīgs (kādā laikposmā).
epohāls Ļoti nozīmīgs; tāds, kas iezīmē veselu laikmetu.
pusdzīvs Ļoti panīcis (par augiem).
traks Ļoti pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs.
pravadņiks Ļoti pareizs, taisns cilvēks.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
hiperbolisks Ļoti pārspīlēts.
izataisīties Ļoti pārveidoties, pārmainīties.
grimase Ļoti pārvērsta sejas izteiksme (piemēram, dusmās, sāpēs).
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
nepieejams Ļoti pašapzinīgs; ļoti neatsaucīgs, neiejūtīgs.
attencināties Ļoti pateikties.
sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
labpatīkams Ļoti patīkams.
mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
nomesties ceļos Ļoti pazemīgi lūgt.
(no)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
leginsi Ļoti piegulošas plānas trikotāžas bikses; legingi.
legingi Ļoti piegulošas plānas trikotāžas bikses; leginsi.
piesvelmēt Ļoti piekarsēt (1).
pietvīkt Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
iesagrābties Ļoti pieķerties (kādam priekšmetam).
ieķerties Ļoti pieķerties (piemēram, īpašumam).
piekosties Ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam).
pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (platību) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
stringi Ļoti pieticīgas biksītes, kas sastāv no neliela auduma trīsstūrīša priekšpusē un tievām aukliņām.
ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) Ļoti pilns, pārpilns, ļoti pilnīgi.
stīvētens Ļoti pilns.
stīvētins Ļoti pilns.
stīvs Ļoti pilns.
strīķētens Ļoti pilns.
strīķētins Ļoti pilns.
plānslīpējums Ļoti plāna (milimetra desmitdaļas), pulēta iežu plāksnīte pētījumiem mikroskopā.
viza Ļoti plāna ledus kārta uz ūdens.
vizulis Ļoti plāna ledus kārta virs ūdens.
viziņa Ļoti plāna ledus kārta.
epidermikula Ļoti plāna membrāna, piem., kutikula, kas pārklāj mata stiebru.
zlaugzna Ļoti plāna savstarpējās saprašanās kārtiņa; tukšums, tukšuma drauds attiecībās.
vizuļzelts Ļoti plānas plāksnes veida zelts, ko izmanto zeltīšanai.
plēve Ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai.
etamīns Ļoti plāns kokvilnas audums.
uzķīla Ļoti plāns ledus.
agrotīkls Ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī.
limsts Ļoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, ko izbāž caur audekla dzijām starp lielo bomi un nītīm, lai uzturētu šķirtni starp dzijām.
plīvuraudums Ļoti plāns, caurspīdīgs audums ar sīki caurumotu rakstu (piemēram, tills).
zīdpapīrs Ļoti plāns, caurspīdīgs papīrs.
plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums; plēksne (1).
plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
šķidrauts Ļoti plāns, parasti caurspīdīgs, audums; izstrādājums no šāda auduma
žirbeklis Ļoti plāns, rets audums.
mežģīne Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
gaisīgs Ļoti plāns, viegls (piemēram, par audumu, apģērbu).
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
glūda Ļoti plastisks māls, parasti pelēkā vai zilganpelēkā krāsā.
sinektīze Ļoti plaša (>100 tk kv. km) un lēzena sinklināla platformu tektoniska struktūra.
ugunsjūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā); uguns jūra.
largamente Ļoti plaši.
ciklons Ļoti plašs atmosfēras virpulis, kura centrā ir pazemināts spiediens.
enciklopēdisks Ļoti plašs, vispusīgs (parasti par zināšanām, izglītību).
pārbolīt Ļoti plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus tā, ka atsedzas acu baltumi.
plētinis Ļoti plats apģērbs (parasti virsdrēbes).
pļurums Ļoti pļāpīgs cilvēks.
filmuzvaigzne Ļoti populāra kinoaktrise (kinoaktieris).
filmzvaigzne Ļoti populāra kinoaktrise (kinoaktieris).
kinozvaigzne Ļoti populāra kinoaktrise, ļoti populārs kinoaktieris.
saulains Ļoti pozitīvs, līdzsvarots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
ambidektrs Ļoti prasmīgs cilvēks; ambidekstrs (2).
ambidekstrs Ļoti prasmīgs cilvēks.
plunžerpāris Ļoti precīzi apstrādāti un individuāli viens otram pielāgoti plunžeris un čaula; lieto dīzeļmotoru augstspiediena sūknī.
minutā Ļoti precīzi, noteiktā laikā.
izspirgties Ļoti priecāties.
priekpilns Ļoti priecīgs (1).
priekpilns Ļoti priecīgs (2).
burbucis Ļoti purvaina vieta, kur ir grūti vai neiespejami nokļūt.
raibraibs Ļoti raibs.
pārklapatēt Ļoti raizēties, arī pūlēties.
lūriķis Ļoti rāms, gauss cilvēks.
kārpīties Ļoti rāties, lamāties.
tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
resnvēders Ļoti resns cilvēks.
stankants Ļoti resns cilvēks.
blāķīgs Ļoti resns, liels.
tritanomālija Ļoti reta anomāla trihromāzija, samazināta zilo krāsu uztverošo vālīšu jutība, ar X hromosomu saistīta pārmantota pazīme, ko sastop 0,0001% baltās rases vīriešu.
panhondrīts Ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns.
lonsdeilīts Ļoti reti sastopams minerāls, tāpat kā dimants, sastāv no oglekļa atomiem, tikai tie izkārtoti atšķirīgā režģī, dabā sastopams tikai ar piemaisījumiem, bet laboratorijas apstākļos iegūts bez piemaisījumiem, tas izrādījās par 58% cietāks nekā dimants.
difūzā matērija Ļoti retināta gāze un putekļi, kas atrodas Visumā izkliedētā stāvoklī.
ģeokorona Ļoti retināts lādētu daļiņu apvalks, kas apņem Zemes atmosfēru un stiepjas apm. 2000 līdz 20 000-100 000 km augstumā. To veido ūdeņraža joni, kas aizlido no eksosfēras.
spendīgs Ļoti rosīgs.
psihotrīns Ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids.
glabinēt Ļoti rūpēties (par ko, par kādu).
pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām.
glabinēt Ļoti rūpīgi glabāt (ko kur).
lutināt Ļoti rūpīgi kopt, saudzēt (dzīvnieku).
lužināt Ļoti rūpīgi kopt, saudzēt, dodot labāku barību, ēdienu.
salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot.
pamatīgs Ļoti rūpīgs, labā kvalitātē veikts (parasti par darbu).
ēdūņa Ļoti rūpīgs, strādīgs, arī taupīgs cilvēks.
ķengāt Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu); paļāt, pulgot.
neķītrība Ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
ķengas Ļoti rupjš, aizskarošs apvainojums, apmelojums; paļas.
sagandēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu).
sabeigt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sabendēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
noņurcīt Ļoti saburzīt.
noņurcīties Ļoti saburzīties.
apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot).
apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
nokalst Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
puparka Ļoti salāpīts kamzolis, zeķe.
saharoze Ļoti salds ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres; biešu cukurs; niedru cukurs.
cukurots Ļoti salds, ar lielu cukura piedevu; pārkaisīts ar cukuru vai gatavots cukura sīrupā.
deviņos līkumos Ļoti saliecoties, salīkstot.
pārmērcēt Ļoti saliedēt (kādu) - par lietu.
pārlīt Ļoti salīt, izmirkt.
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
mikrofotokopija Ļoti samazināta (kā) fotokopija.
mikrokopija Ļoti samazināta (kā) kopija.
mikrofilma Ļoti samazināta (parasti teksta, attēla) fotoreprodukcija.
izdilt Ļoti samazināties apmēros (par muskuļiem).
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
iztvāpis Ļoti samiegojies.
izblīst Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
izblīzt Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
pārlīt Ļoti samirkt lietū.
nopampt Ļoti sapampt.
driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
samocīt Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
bezizeja Ļoti sarežģīta situācija, kurā nav iespējams pozitīvs atrisinājums.
lizozīms Ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina.
krampjains Ļoti sasprindzināts (par kustībām, ķermeņa stāvokli).
žirbt Ļoti satraukties.
izmisis Ļoti satraukts (par dzīvniekiem).
pelni Ļoti sausa, smalka irdena zeme.
aiznasāt Ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu).
novelties Ļoti savelties (par apmatojumu).
pārviebt Ļoti saviebt (parasti seju, muti, lūpas).
nemierīgs Ļoti saviļņots, bangains.
diezin kad Ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
sensenis Ļoti sen.
aizlaiki Ļoti seni laiki; ļoti tāla senatne.
mērlaiki Ļoti sens laika periods; ļoti seni laiki.
aizmūžs Ļoti sens laiks.
spēle Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
spēles Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
meritērijs Ļoti sens, izmiris snuķaino kārtas zīdītājs, kas dzīvoja terciāra perioda pirmajā pusē.
pirmsplūdu Ļoti sens, vecmodīgs, novecojis, no laikmeta pirms grēku plūdiem.
aizmūžīgs Ļoti sens; mūžīgs.
mūžsens Ļoti sens.
seņsenējs Ļoti sens.
sensens Ļoti sens.
sensirms Ļoti sens.
sirmsens Ļoti sens.
lumijas Ļoti sīciņi saldie limoni jeb citroni.
korpuskula Ļoti sīka (kā, piemēram, vielas) daļiņa.
hilomikrons Ļoti sīka tauku daļiņa (0,5-1,0 mikrometri).
mikrolitiāze Ļoti sīki akmentiņi orgānā.
gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
izdroztalāt Ļoti sīki saskaldīt.
preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus).
liposoma Ļoti sīks dzīvās šūnas pūslītis, ko veido ūdeņains kodols un fosfolipīdu apvalks.
mikrogrāfija Ļoti sīks rokraksts.
sīksīks Ļoti sīks.
fitoplanktons Ļoti sīku augu kopums, kuri dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām; augu planktons.
mikrometrija Ļoti sīku objektu mērīšana.
fotoforeze Ļoti sīku puteklīšu pārvietošanās gaismas iedarbības rezultātā.
paunāt Ļoti silti ģērbt (parasti bērnu).
paunot Ļoti silti ģērbt (parasti bērnu).
kunkulēt Ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
tuntuļot Ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
pampaļāties Ļoti silti ģērbties vai satīties.
pamparāties Ļoti silti ģērbties vai satīties.
paunāties Ļoti silti ģērbties; arī ilgi, tūļīgi ģērbties.
paunoties Ļoti silti ģērbties.
sapaunāt Ļoti silti saģērbt (parasti bērnu).
sapaunot Ļoti silti saģērbt (parasti bērnu).
satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
aptuntuļoties Ļoti silti saģērbties; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt sev apkārt; aptīstīties.
sapaunāties Ļoti silti saģērbties.
sapaunoties Ļoti silti saģērbties.
satauņoties Ļoti silti saģērbties.
(tikpat) kā uz delnas Ļoti skaidri (izteikt, izpaust).
krass Ļoti skaidri uztverams, spilgts.
kristālskaidrs Ļoti skaidrs (parasti par skaņu).
kristālskaidrs Ļoti skaidrs, dzidrs; kristāldzidrs (1).
dzidrs Ļoti skaidrs, tīrs (par mirdzumu, spožumu).
bārbija Ļoti skaista meitene.
adonis Ļoti skaists jauneklis.
poētisks Ļoti skaists, valdzinošs, pievilcīgs (piemēram, par parādībām dabā).
debešķīgs Ļoti skaists; ļoti labs; brīnišķīgs.
atkliegt Ļoti skaļā balsī atbildēt.
nokliegt Ļoti skaļā balsī nodziedāt.
norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt; ļoti skaļā balsī norunāt.
sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
brēkt Ļoti skaļā, kliedzošā balsī runāt.
ff Ļoti skaļi (it. "fortissimo").
notaurēt Ļoti skaļi noteikt, pateikt.
pakliegt Ļoti skaļi pasaukt (kādu).
pakliegt Ļoti skaļi pateikt, arī parunāt.
taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
ietaurēt Ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
taurēt Ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt.
kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
atriet Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
atrieties Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
riet Ļoti skaļi, strupi runāt (parasti dusmās).
fortissimo Ļoti skaļi.
negants Ļoti skaļš (par skaņu).
caururbjošs Ļoti skaļš, spalgs, griezīgs (par skaņu).
spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
makrofonisks Ļoti skaļš.
skaudrs Ļoti skarbs, arī stingrs (par cilvēku).
sīksts Ļoti skops, mantrausīgi taupīgs.
skauģpiepis Ļoti skops, skaudīgs cilvēks; skauģbānis.
skauģbānis Ļoti skops, skaudīgs cilvēks.
skauģtupele Ļoti skops, skaudīgs cilvēks.
leģendārs Ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem).
elne Ļoti slikta vieta.
sopēt Ļoti slikti degt; kūpēt, dūmot.
sūpēt Ļoti slikti degt; tik tikko degt.
baigs Ļoti slikti, ļoti nepatīkami.
nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
žļorka Ļoti slikts ēdiens, samazgas.
pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem).
riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
nožēlojams Ļoti slikts, nederīgs.
draņķīgs Ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem).
maucīgs Ļoti slikts, nekrietns (parasti par rīcību).
hrennijs Ļoti slikts; briesmīgs.
krimināls Ļoti slikts; nepieņemams.
šaušalīgs Ļoti slikts; šausmīgs (3).
pizdohens Ļoti slikts.
šausmīgs Ļoti slikts.
sagrabējis Ļoti slimīgs, vārgs (parasti par pavecu cilvēku).
beigts Ļoti slims (piemēram, par cilvēka ķermeņa daļām).
dievlauzts Ļoti slims, tuvu nāvei.
beigts Ļoti slims; sakropļots, darba nespējīgs (cilvēks); vājš nevarīgs.
svinadirsa Ļoti slinks, neveikls cilvēks, kas reti pieceļas no sēdvietas.
kā bluķis Ļoti slinks.
pasaplēsties Ļoti smagi strādāt.
elnīgs Ļoti smags (piemēram, par darbu).
katorga Ļoti smags darbs; ļoti smagi darba apstākļi.
ortopnoja Ļoti smags elpas trūkums, kad slimniekam vieglāk elpot stāvot vai sēžot.
verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
neapskaužams Ļoti smags, grūts, arī nevēlams (piemēram, par apstākļiem).
verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
nemērsmags Ļoti smags, nepiemēroti smags.
kā bluķis Ļoti smags, stīvs, nekustīgs.
pūdermilti Ļoti smalka maluma milti.
linons Ļoti smalka, blīva, balināta linu auduma šķirne.
ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas.
špijas Ļoti smalkas auzu pelavas.
pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
maicēna Ļoti smalki maīsa milti vai arī smalkas maīsa stērķeles.
bīdelēt Ļoti smalki malt (labību), pilnīgi atdalot sēnalas, klijas u. tml.
bīdeļmilti Ļoti smalki malti milti.
bīdele Ļoti smalki milti.
pūdercukurs Ļoti smalki samalts cukurs.
taļķa Ļoti smalki savērpta linu dzija.
tievdzive Ļoti smalki savērpta linu dzija.
timināt Ļoti smalki vērpt.
tīmināt Ļoti smalki vērpt.
spurkšļi Ļoti smalki žagari; arī sīki krūmi.
juvelierisks Ļoti smalki, detalizēti veidots; atbilstošs augstām prasībām, normām.
tibets Ļoti smalks vilnas audekls.
ažūrs Ļoti smalks, mākslinieciski darināts.
tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās; spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
nitroželatīns Ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas.
gāziens Ļoti spēcīga lietus gāze.
gvalte Ļoti spēcīga straume.
mantkāre Ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības; arī mantkārība.
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt); alkas; dziņa.
trakulis Ļoti spēcīga, arī postoša parādība dabā.
azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
stihija Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
dziļai Ļoti spēcīgi (būt slimības pārņemtam).
stāvgāzēm Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
stāvgāžis Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
stāvgāzu Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
dziļai Ļoti spēcīgi (pārdzīvot, izjust u. tml.).
ilknis Ļoti spēcīgi attīstīts (dzīvnieka) zobs.
aiztriekt Ļoti spēcīgi grūžot, aizvērt; aizcirst, aizsist.
iegāzt Ļoti spēcīgi iesist.
pārplūst Ļoti spēcīgi izpausties (par jūtām).
notriekt Ļoti spēcīgi sasist (ķermeni, tā daļu pret ko).
cepināt Ļoti spēcīgi sildīt, karsēt (par sauli).
izcepināt Ļoti spēcīgi sildot, karsējot, nogurdināt (par sauli).
graut Ļoti spēcīgi skanēt; ļoti skaļi runāt.
pamatīgi Ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā.
skaudrs Ļoti spēcīgs (par darbību, norisi); tāds, kam ir augsta pakāpe (par kā intensitāti).
gāzmains Ļoti spēcīgs (par lietu).
griezīgs Ļoti spēcīgs (par negatīvu psihisku stāvokli).
svelmains Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
svelmīgs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
svelošs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
spīvs Ļoti spēcīgs (par sāpēm).
skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu); tāds, kas var nodarīt postu.
atlantisks Ļoti spēcīgs (spēka ziņā līdzīgs grieķu mīta varonim milzim Atlantam).
svelme Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
varmāka Ļoti spēcīgs strādnieks.
varmāks Ļoti spēcīgs strādnieks.
dikars Ļoti spēcīgs vīrietis.
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
zirdzisks Ļoti spēcīgs, arī nesavaldīgs (parasti par smiekliem).
traks Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, arī postošas parādības dabā (par laikposmu).
spīvs Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
trakulīgs Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
verdošs Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, emocijām).
karsts Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
pērkonīgs Ļoti spēcīgs, dobjš (par skaņu).
versmains Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
versmīgs Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
varens Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī ietekmīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
ciets (arī sīksts, stiprs) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku).
smags Ļoti spēcīgs, parasti ar mitra gaisa strāvām (par vēju).
trekns Ļoti spēcīgs, piesātināts (par smaržu).
varens Ļoti spēcīgs, plaši izvērsts, ļoti ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
kramjaunieks Ļoti spēcīgs, stiprs vīrs.
dižens Ļoti spēcīgs, varens.
bargs Ļoti spēcīgs; tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
pārgriezt Ļoti spiežot ūdeni (no auduma), sabojāt (to).
ugunīgs Ļoti spilgts (parasti par ko sarkanu).
kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem); ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
nemierīgs Ļoti spilgts, kontrastains (par krāsu).
liesmains Ļoti spilgts, košs.
kāpināts Ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots; arī eksaltēts.
spalgs Ļoti spilgts, spožs.
ģiftīgs Ļoti spilgts.
ugunīgs Ļoti spožs (par liesmām, dzirkstelēm u. tml.).
ugunīgs Ļoti spožs, mirdzošs (par acīm).
trakot Ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt.
saspriegts Ļoti spraigs (piemēram, par norisi, stāvokli).
sasprindzināts Ļoti spraigs (piemēram, par norisi, stāvokli).
ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs (piemēram, par cīņu, sacensību).
traks Ļoti spraigs, intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis; arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
trakisks Ļoti spraigs, intensīvs; arī ļoti liels; trakots (1).
trakots Ļoti spraigs, intensīvs; arī ļoti liels.
degoši Ļoti steidzami, neatliekami.
aizskriedināt Ļoti steidzīgi aizsūtīt pakaļ.
izklīpāt Ļoti steidzīgi izrīt.
aizvārīt Ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt.
izklāpšus Ļoti steidzīgi.
raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
klāpšeniski Ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot.
klāpšeniskis Ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot.
kārst Ļoti steigties.
minimi Ļoti stingrs mūku ordenis, 15. gs. dibināts.
hipermenoreja Ļoti stipra menstruālā asiņošana.
čefīrs Ļoti stipra tēja (ko lieto, lai apreibinātos).
pārtrūcināt Ļoti stipri izbiedēt.
pārtrūcināties Ļoti stipri izbīties.
sparagms Ļoti stipri krampji.
pārbārt Ļoti stipri lamāt, izsunīt.
umats Ļoti stipri piedzēries.
nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
nobrakšēties Ļoti stipri un pietiekami ilgi brīkšķēt.
nobrakšķēties Ļoti stipri un pietiekami ilgi brīkšķēt.
nobrakstēties Ļoti stipri un pietiekami ilgi brīkšķēt.
aukāt Ļoti stipri, aukaini pūst (par vēju).
ledus Ļoti stiprs (par aukstumu, vēsumu).
elnīgs Ļoti stiprs (parasti par ko nepatīkamu).
tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
ūniķis Ļoti stiprs alus.
versme Ļoti stiprs karstums.
kaheksija Ļoti stiprs ķermeņa novājējums.
tveicīgs Ļoti stiprs un (parasti) saistīts ar samērā lielu gaisa mitrumu (par siltumu).
bora Ļoti stiprs un brāzmains vējš, kas piejūras apgabalos pūš no kalniem, kad tur ieplūst auksta gaisa masas.
vētra Ļoti stiprs vējš, kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes (9 balles pēc Boforta skalas - 20,8-24,4 m/sek., bet plašākā nozīmē - 8-11 balles pēc Boforta skalas, t. i. 17,2-32,6 m/sek.).
griezīgs Ļoti stiprs, ass (par sāpēm).
spalgs Ļoti stiprs, ass (piemēram, par sāpēm).
auka Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra.
negants Ļoti stiprs, postošs (par parādībām dabā).
ass Ļoti stiprs, sāpīgs.
elmeris Ļoti strādīgs cilvēks.
zemkasis Ļoti strādīgs zemkopis ar pārāk šauru redzesloku.
aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
dzirkstele Ļoti strauja, dedzīga meitene.
karstdabis Ļoti straujas dabas cilvēks; arī karstgalvis.
aizsviesties Ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties.
aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aizskriet Ļoti strauji aiztecēt (par ūdeņiem).
aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz kā), parasti slēpjoties.
aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nasāt Ļoti strauji aulekšot (par aizjūgtu zirgu).
iznasāt Ļoti strauji aulekšot un izmētāt (vezuma saturu), arī izārdīt (aizjūgu) - par iejūgtu zirgu.
šauties Ļoti strauji celties (no guļus, sēdus, tupus stāvokļa).
iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni).
izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iztriekties Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
ņirbt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
paņirbēt Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
paņirbt Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
pacirsties Ļoti strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); pasisties (1).
uzsprāgt Ļoti strauji piecelties (kājās, retāk sēdus).
joņot Ļoti strauji plūst.
zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
uzņirbt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
šaudīt Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
šaudīties Ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
šauties Ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.).
šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ņirbēt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
ņirbt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
zibeņot Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibsnīt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināt Ļoti strauji, ātri kustināt.
atgūties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
atņemties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām.
aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm.
gunīgi Ļoti strauji; karsti, ugunīgi.
ugunīgs Ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām); ļoti spēcīgs (par jūtām).
ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju, skaņdarbu).
gunīgs Ļoti straujš (piemēram, par zirgu).
tahitelija Ļoti straujš evolūcijas temps, kas raksturīgs dažām organismu grupām samērā ierobežotā laika posmā (daži milj. gadu); pretstats - braditelija.
ugunīgs Ļoti straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem).
ugunīgs Ļoti straujš, nevaldāms (par dzīvniekiem).
drudžains Ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli); pārmērīgi steidzīgs (par darbību).
mutuļains Ļoti straujš, spraigs (par notikumiem, norisēm).
degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Ļoti sūrstoši sāpēt.
atbildīgs Ļoti svarīgs, nozīmīgs; saistīts ar atbildību.
galā Ļoti svinīgs, ļoti grezns.
saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
šauršaurs Ļoti šaurs.
paputra Ļoti šķidra biezputra no putrainiem vai miltiem.
plāna putra Ļoti šķidra putra.
gaisgals Ļoti tāla vieta.
ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
tāltāls Ļoti tāls.
tāļtāļš Ļoti tāls.
tāltālu Ļoti tālu.
badināties Ļoti taupīt, skopoties.
badoties Ļoti taupīt, skopoties.
badot Ļoti taupīt; ciest badu.
noknapināt Ļoti taupot, skopojoties, nomērīt (ko pārāk maz, nepietiekami).
slāpt Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko); alkt.
sīks Ļoti tievs, smalks (piemēram, par pavedienu).
narcilēns Ļoti tīrs acetilēns, ko lieto ķirurģijā narkozēm.
kristāltīrs Ļoti tīrs, dzidrs (par skaņu).
kristāltīrs Ļoti tīrs, skaidrs, dzidrs; kristālskaidrs (1), kristāldzidrs (1).
sterils Ļoti tīrs.
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Ļoti trīcēt.
goravāt Ļoti trūcīgi dzīvot.
melnbrūns Ļoti tumši brūns, gandrīz melns.
melnpelēks Ļoti tumši pelēks, gandrīz melns.
pelēkmelns Ļoti tumši pelēks, gandrīz melns.
melnzaļš Ļoti tumši zaļš, gandrīz melns.
melnzils Ļoti tumši zils, gandrīz melns.
mels Ļoti tumšs (par diennakts posmu).
necaurredzams Ļoti tumšs (par nakti), ļoti intensīvs (par tumsu).
melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti); necaurredzams (par tumsu).
akls Ļoti tumšs, necaurredzams; bez gaismas.
naktsmelns Ļoti tumšs; arī pilnīgi melns.
mellans Ļoti tumšs; melnīgsnējs.
sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
degunpriekša Ļoti tuva vieta.
sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
ciešs Ļoti tuvu (kam klāt).
gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).
iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa dalu pie ka, kam klāt).
knisls Ļoti tuvu viena otrai uzdīgušas sēklas.
blakus Ļoti tuvu, tā, ka starpā nav neviena cita; līdzās.
pašuklāt Ļoti tuvu; cieši klāt.
teju Ļoti tuvu; tepat.
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
nostiprināt Ļoti uzlabot, nostabilizēt (veselību).
turģis Ļoti uzmācīgs radījums.
tēmēt Ļoti uzmanīgi vērot.
nomilzt Ļoti uzpampt.
kaulkambaris Ļoti vājš cilvēks vai dzīvnieks.
kārns Ļoti vājš, arī ļoti novājējis (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
ādainis Ļoti vājš, izdilis dzīvnieks vai cilvēks.
sprādzinis Ļoti vājš, izkāmējis dzīvnieks.
sprāgonis Ļoti vājš, izkāmējis dzīvnieks.
sprāgums Ļoti vājš, izkāmējis dzīvnieks.
sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis.
ļurcēnīgs Ļoti vaļīgs.
lielvarens Ļoti varens.
vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
vecvecais Ļoti vecais, senais.
sirmozols Ļoti vecs ozols.
izgrabējis Ļoti vecs, nolietots.
čakārnis Ļoti vecs, vājš cilvēks.
vecvecs Ļoti vecs; ļoti sens.
mūžvecs Ļoti vecs.
vecumvecs Ļoti vecs.
krutavāt Ļoti veikli, veicīgi ko darīt.
adatīgs Ļoti veikls, kustīgs.
izslāpt Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā); izsalkt (2).
izsalkt Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā); izslāpt (3).
kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
tvīkt Ļoti vēlēties, ilgoties, alkt.
dziļš Ļoti vēls (par nakti, vakaru).
vēlvēls Ļoti vēls.
urbjošs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu); urbīgs.
urbīgs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu); urbjošs (2).
caururbjošs Ļoti vērīgs, uzmanīgs (par acīm, skatienu).
dārgums Ļoti vērtīgi priekšmeti; arī dārglietas.
dārgs Ļoti vērtīgs naudas izteiksmē.
milzīgs Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
milzu Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
mīkši Ļoti viegli.
markizets Ļoti viegls, smalks, porains kokvilnas un (vai) ķīmisko šķiedru audums (pārviju) ažūrpinumā; sākotnēji no zīda - pretmoskītu tīkliem (markīzēm).
ābečgudrība Ļoti vienkārša, elementāra gudrība, zināšanas.
primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršots.
vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
pirmatnīgs Ļoti vienkāršs, nesarežģīts, arī nepilnīgs; primitīvs (2).
sprosts Ļoti vienkāršs.
supervienkāršs Ļoti vienkāršs.
izmenčīgs Ļoti viltīgs, izveicīgs.
čeburs Ļoti zarains koks, ļoti blīvs krūms.
dobjš Ļoti zems un ar atbalsi (par skaņu).
dunēt Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
zilzils Ļoti zils, spilgti zils.
gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
izžēlot Ļoti žēlot, arī ļoti saudzēt.
umakām Ļoti, ar visu spēku.
sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties; ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties; ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties; ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī).
saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties; ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
milzum Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi; milzīgs (8), milzu (8).
milzu Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi; milzīgs (8).
milzīgs Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi.
pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā.
kults Ļoti, arī pārmērīgi bieža (kāda paņēmiena, līdzekļa u. tml.) izmantošana.
trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
svelotīgi Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts) sveloti.
sveloti Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts).
varenliels Ļoti, ārkārtīgi liels.
varens Ļoti, ārkārtīgi, varen.
mežonīgs Ļoti, ārkārtīgi; neciešami.
trakisks Ļoti, ārkārtīgi; trakots (2).
apsaļ Ļoti, ārkārtīgi.
bezgalīgs Ļoti, ārkārtīgi.
bez (sava) gala Ļoti, ārkārtīgi.
bez gala un bez mēra Ļoti, ārkārtīgi.
sasodīti Ļoti, ārkārtīgi.
trakots Ļoti, ārkārtīgi.
traks Ļoti, ārkārtīgi.
brangi Ļoti, daudz, labi, lieliski.
ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politisks darbinieks.
ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss.
ultralabējs Ļoti, galēji labējs politiskais darbinieks.
ultralabējs Ļoti, galēji labējs.
ultramoderns Ļoti, galēji, arī pārspīlēti moderns.
strapīg Ļoti, ļoti lielā mērā.
strašnīg Ļoti, ļoti lielā mērā.
ultraātrs Ļoti, neparasti ātrs.
ultraīss Ļoti, neparasti īss (1).
ultraīss Ļoti, neparasti īss (2).
ultrajutīgs Ļoti, neparasti jutīgs (piemēram, par ierīci, vielu, materiālu).
kārtīgs Ļoti, pamatīgi.
riktīgi Ļoti, pamatīgi.
pārijo Ļoti, par daudz.
nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
aplam Ļoti, pārlieku.
velnāds Ļoti, pat pārdabiski stiprs.
mūdīn Ļoti, pavisam.
kukāns Ļoti, pilnīgi (mīksts, irdene, drupans).
brīnišķīgs Ļoti, sevišķi (piemēram, labs, skaists).
bezgala Ļoti, sevišķi, ārkārtīgi; bezgalīgi.
diktam Ļoti, varen.
nāvot Ļoti; ārkārtīgi; nāvotīgi.
nāvotīgi Ļoti; ārkārtīgi.
neģēlīgi Ļoti; ārkārtīgi.
varen Ļoti; ārkārtīgi.
molto Ļoti; daudz.
smagi Ļoti; daudz.
trakotīgās Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē; ārkārtīgi; trakotās.
trakotās Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē; ārkārtīgi.
bailīg Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē.
bailīgi Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē.
traki Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē.
trakotīgi Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē.
traku Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē.
milzīg Ļoti; ļoti lielā mērā.
assai Ļoti; pastiprina apzīmējumu, kam tas pievienots.
maktīgas Ļoti; stipri; makten.
maktīgi Ļoti; stipri; makten.
makten Ļoti; stipri.
parliekam Ļoti; visai; gauži; varen.
negantam Ļoti; visai; varen.
umaš Ļoti; visai; varen.
afigenna Ļoti.
afigēno Ļoti.
baigi Ļoti.
baigs Ļoti.
baigs Ļoti.
bailīgai Ļoti.
bedovai Ļoti.
bedovi Ļoti.
bedovo Ļoti.
cieži Ļoti.
cik Ļoti.
ciši Ļoti.
dikts Ļoti.
dižen Ļoti.
gaužam Ļoti.
gauži Ļoti.
īstin Ļoti.
maktenīgi Ļoti.
maktens Ļoti.
milzenīgi Ļoti.
milzonīgi Ļoti.
naiki Ļoti.
nāvoti Ļoti.
nejauki Ļoti.
nemēr Ļoti.
očeņ Ļoti.
pārbriesmīgi Ļoti.
reāli Ļoti.
šaušalīgs Ļoti.
šausmīgs Ļoti.
šausmonīgs Ļoti.
sevišķs Ļoti.
smērtīgi Ļoti.
stiprs Ļoti.
trakai Ļoti.
trakiskis Ļoti.
trakiss Ļoti.
varīgi Ļoti.
zibenīgs Ļoti.
čušāt Ļti ilgi un lēnām vārīt.
Ļūbasta Ļūbasta ezers - Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
Ļubasts Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
Ļubosts Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
Ļubista ezers Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
Ļubistas ezers Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
Ļubosta ezers Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
Laibacha Ļubļanas vāciskais nosaukums.
Laudonka Ļudonka, Kuhvas pieteka.
Ļui Ļui Dunbiņs - daoisma mitoloģijā - otrais no astoņiem nemirstīgajiem.
Ļuišuna Ļuišuņa, pilsēta Ķīnā.
Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai.
Lunānu ezers Ļūkānu ezers Zaubes pagastā.
Lūķēnu upe Ļūkānu strauts, Zaubes pieteka.
Ļukas Ļukas ezers - atrodas Amatas novada Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha; Jaunlukas ezers; Ļūkas ezers; Ļuku ezers.
Ļūkas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā.
Ļuku ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā.
Jaunlukas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā.
ļukanāties Ļukāties.
ļukatāties Ļukāties.
Lukno Ļuknas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ružinas pagastā.
ļupt Ļukt, liekties uz leju.
ļampt Ļukt.
suļķēt Ļuļķēt; smēķēt.
suļķis Ļuļķis; smēķis.
Luljas ezers Ļūļu ezers Zasas pagastā.
līvinēt Ļumēt (1).
ļuvēt Ļumēt.
ļuvināties Ļumēt.
ļumināties Ļumēties.
ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks.
ļēgans Ļumīgs, želejveidīgs.
ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri.
ļumināt Ļunkāt.
ļunku Ļunku ļunkām - gāzelēdamies, zvāļodamies.
ņupsna Ļupsna, drēbju gabals; šķipsna.
terle Ļurba; gļēvulīgs, nolaidīgs, neizveicīgs cilvēks.
ļorkstēt Ļurkstēt.
vurkšķēt Ļurkstēt.
ļurkstēt Ļurkšķēt (1).
vurvēt Ļurkšķēt (1).
ļurkstēt Ļurkšķēt (2).
Latovo ezers Ļutavcu ezers Asūnes pagastā.
Ļitovcu ezers Ļutavcu ezers Asūnes pagastā.
Ļutavas ezers Ļutavcu ezers Asūnes pagastā.
Ļutovcu ezers Ļutavcu ezers Asūnes pagastā.
Ļutovas ezers Ļutovcu ezers Asūnes pagastā.
ļuvēksnis Ļuvenis.
ļuvēns Ļuvenis.
Lemberga Ļvivas pilsētas (Rietumukrainā) nosaukums 1772.-1918. g.
Ondzuļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Anzuļi" nosaukuma variants.
beļavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji.
jaunzemieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
Jaudzumieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" nosaukuma variants.
Dauziņi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Purnavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Tīrummūrnieki Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Ķepšļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepši" nosaukuma variants.
ļaudonieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudona" iedzīvotāji.
ruķēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruķi" iedzīvotāji.
rustēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Rusti" iedzīvotāji.
sāvēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji.
sāvienieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji.
tocēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Toce" iedzīvotāji.
Laudonskaja Madonas novada Ļaudonas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
odzēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudonas Odziena" (tagad - "Mētriena") iedzīvotāji.
Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas.
ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas veltīts V. I. Ļeņina un padomju ideoloģijas slavināšanai.
marksisms ļeņinisms marksisma variants, kas izveidojies, V. Ļeņinam un citiem 20. gs. komunistiskās teorijas un prakses pārstāvjiem to attīstot tālāk.
Melnītis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā.
Mazais Melnis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā.
Mazais Melnīšu ezers Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā.
Meņdzižeca Meņdzižeca Podlaska - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
ļimonovieši Nacionālboļševiku kustības biedri; kustība nosaukta pēc tās pamatlicēja krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova vārda; nacionālboļševiki.
Ļesnie Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukuma variants.
Lesnī Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukums latgaliski.
Liukiniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" bijušais nosaukums.
Lukiniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" nosaukuma variants.
Ļukiniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" nosaukuma variants.
Ļumeniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
Ļuminiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
Ļuminiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" nosaukums latgaliski.
voti Neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Krievijā, Ļeņingradas apgabalā.
Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā.
Niedrišķu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā.
astoņi nemirstīgie nozīmīgi tēli daoisma mitoloģijā, pēc secības, kā viņi ieguvuši nemirstību, tie ir Ļi Sjuaņs, Ļui Dunbiņs, Haņs Džunļi, Haņs Sjans, Cao Godzju, Džans Go, Laņs (vai Laņa) Caihe un He Sjaņgu.
Opole Opole Lubelske - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja.
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja.
Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja.
Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja.
Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja.
Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja.
Lielvārdes pagasts pagasts Ogres novadā (2004.-2021. g. Lielvārdes novadā), robežojas ar Lielvārdes pilsētu, REmbates, Lēdmanes, Jumpravas un Birzgales pagastu; bijušie nosaukumi: Lielvārdes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Lennewarden, krieviski — Ļeļvardskaja.
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā.
Pārkārtnes ezers Pārkārtnis, ezers Ļaudonas pagastā.
liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā.
Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi.
Kirenska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, osta pie Kirengas ietekas Ļenā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ustjkuta Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, osta Ļenas kreisajā krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pikaļova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Boksitogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Sosnovijbora Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumos, 67100 iedzīvotāju (2014. g.).
Visocka Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa.
Kamenogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Vuoksas kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Volosova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sjastroja Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņikoļska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
Komunara Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kirovska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļubaņa Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
Volhova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Volhovstroja.
Kingisepa Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sertolova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vsevoložska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
Novaja Lādoga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Gatčina Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.).
Luga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas kreisajā krastā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ivangoroda Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Narvas labajā krastā, iepretim Narvas pilsētai (Igaunijā), 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Viborga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, osta Somu līča krastā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.).
Priozjorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma.
Otradnoje Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Ņevas kreisajā krastā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
Šliselburga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta.
Primorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Somu līča ziemeļaustrumu krastā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1949. g. saucās Koivisto.
Podporožje Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tihvina Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.).
Slanci Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Pļusas kreisajā krastā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tosno Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Tosnas krastos, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kiriši Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labajā krastā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.).
Svetogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Vuoksas krastos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Enso.
Zadonska Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.).
Jeļeca Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 106400 iedzīvotāju (2014. g.).
Čapligina Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga.
Dankova Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
Grjazi Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļebedjaņa Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Donas krastos, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
Aņiva Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka.
Oļokminska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Jakutska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) galvaspilsēta, Ļenas kreisajā krastā, 294000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mičurinska Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, Ļesnojvoroņežas labajā krastā, 96600 iedzīvotāju (2014. g.).
Čekaļina Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1944. g. saucās - Ļihvina.
Usmaņa Pilsēta Krievijas Ļipeckas apgabala dienvidos, Usmaņas krastos, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
Aņšaņa Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Anshan"), Ļaohē upes ielejā, Liaoninas provincē, 1,2 miljoni iedzīvotāju.
Opole Lubelske pilsēta Polijā ("Opole Lubelskie"), Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
Rejoveca Fabrična pilsēta Polijā ("Rejowiec Fabryczny"), Ļubļinas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Tomašova Lubelska pilsēta Polijā ("Tomaszów Lubelski"), Ļubļinas vojevodistē, 20200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1621. g.
Riki Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1782.-1810. g. un kopš 1957. g.
Parčeva Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 11000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1401. g.
Janova Lubelska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 12100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1640. g.
Vlodava Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 13700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1534. g.
Modlibožice Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 1430 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1642.-1869. g. un kopš 2014. g.
Frampole Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1705. g.
Demblina Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Hrubešova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
Krasnistava Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 19600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1394. g.
Lenčna Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1457. g.
Tišovce Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1419.-1870. g. un kopš 2000. g.
Ostrova Lubelska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1548.-1864. g. un kopš 1919. g.
Laščova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1549.-1870. g. un kopš 2010. g.
Lubartova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 22600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1543. g.
Juzefova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2520 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1725.-1864. g. un kopš 1989. g.
Kazimeždolni Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2640 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1406. g.
Annopole Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1761.-1868. g. un kopš 1996. g.
Pjaski Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1425.-1869. g. un kopš 1993. g.
Stočeka Lukovska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1546.-1867. g. un kopš 1916. g.
Bilgoraja Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 27200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1578. g.
Lukova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 30800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
Krasnobroda Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1576.-1869. un kopš 1995. g.
Zvežiņeca Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
Kocka Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
Tarnogroda Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1567.-1867. g. un kopš 1987. g.
Krasņika Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 36000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1377.-1878. g. un kopš 1918. g.
Nalenčova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Svidņika Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 40400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Bihava Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1573.-1869. g, un kopš 1958. g.
Ščebžešina Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1352. g.
Terespole Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 17. gs.
Zamosca Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 65600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1580. g.
Helma Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 65900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
Belžice Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1417.–1869. g. un kopš 1958. g.
Poņatova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 9800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Pulavi Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, Vislas labajā krastā, 49500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1906. g.
Bjala Podlaska pilsēta Polijas austrumos ("Biala Podlaska"), Ļubļinas vojevodistes ziemeļu daļā, Kšna krastos, netālu no Baltkrievijas robežas (Brestas), 58000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1670. g.
Skole Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabala dienvidu daļā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Dubļani Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10240 iedzīvotāju (2013. g.).
Kamjanka-Buzka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
Židačiva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11180 iedzīvotāju (2013. g.).
Sosnivka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.), padomju laikā saucās Sosnovka.
Javoriva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
Žovkva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mikolajiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
Horodoka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vinniki Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16280 iedzīvotāju (2013. g.).
Stebnika Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sokaļa Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2013. g.).
Brodi Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
Zoločiva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 24070 iedzīvotāju (2013. g.).
Novijrozdila Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.).
Truskaveca Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
Novojavorivske Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29580 iedzīvotāju (2013. g.).
Hliņani Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2013. g.).
Sambira Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 34900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bibrka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Komarno Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3840 iedzīvotāju (2013. g.).
Hiriva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4080 iedzīvotāju (2013. g.).
Dobromiļa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
Rudki Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 5430 iedzīvotāju (2013. g.).
Strija Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 60100 iedzīvotāju (2013. g.).
Moršina Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6040 iedzīvotāju (2013. g.).
Veliki Mosti pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6120 iedzīvotāju (2013. g.).
Starijsambira Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2013. g.).
Sudova Višņa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6460 iedzīvotāju (2013. g.).
Peremišļani Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6870 iedzīvotāju (2013. g.).
Turka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2013. g.).
Drohobiča Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 77080 iedzīvotāju (2013. g.).
Buska Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
Pustomiti Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9110 iedzīvotāju (2013. g.).
Mostiska Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Radehiva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Hodoriva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9830 iedzīvotāju (2013. g.).
Červonohrada Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Bugas kreisajā krastā, 68000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rava-Ruska Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, netālu no Polijas robežas, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
Borislava Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
Belza Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs.
Oļokmas-Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m.
Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns).
trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis; radikāls revolucionārs internacionālisms (pasaules revolūcija).
ļūdānieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdāni" iedzīvotāji.
ļeščinskajieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ļeščinskaja" iedzīvotāji.
ļeščinskieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ļeščinskaja" iedzīvotāji.
Koivisto Primorskas pilsēta Krievijā (Ļeņingradas apgabalā), tās nosaukums līdz 1949. g.
Keksholma Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1948. g.
Korela Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā.
Ļetkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski.
Letkys Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski.
Letkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants.
ļipskānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ļipski" iedzīvotāji.
ļipskieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ļipski" iedzīvotāji.
Ļoli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Ļoļi" nosaukums latgaliski.
Ļuodāni Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļodāni" nosaukums latgaliski.
ļaļānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji.
ļalieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji.
ļodānieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļodāni" iedzīvotāji.
ļisovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ļisovski" iedzīvotāji.
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
Dziļūksnis Sakārnis, ezers Ļaudonas pagastā.
Hoglande Sala Baltijas jūrā, Somu līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, platība - 21 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 158 m.
Kotļina Sala Somu jūras līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā.
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas.
Savienas ezers Sāvienas ezers Ļaudonas pagastā.
Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru.
Ļubļana Slovēnijas Republikas galvaspilsēta (slovēņu valodā "Ljubljana"), atrodas starpkalnu ieplakā, Ļubļaņicas krastos, 277600 iedzīvotāju (2011. g.).
Sosnovka Sosnivka - pilsēta Ukrainā (Ļvivas apgabalā), tās nosaukums krievu valodā.
Sunļao Sunļao līdzenums - atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Sungari un Ļaohes baseinā, platība - \~300000 kvadrātkilometru, augstums - 100-300 m vjl.
Enso Svetogorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
Aleksandropole Tagadējās Gjumri pilsētas Armēnijā nosaukums 1840.-1924. g., 1924.-1992. - Ļeņinakana.
ižori Tauta, dzīvo Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumu daļā (daži simti cilvēku); runā ižoru un krievu valodās; ticīgie - pareizticīgie.
karēļi Tauta, Karēlijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Ļeņingradas, Novgorodas, Tveras u. c. apgabalos.
eveni Tautība, dzīvo Krievijā Tālo Austrumu taigas un mežatundras joslā, uz austrumiem no Ļenas lejteces, runā evenu valodā.
Tootzen Toces muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā.
Graulīte Tocītes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Narvas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Narvā, Igaunijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, kopējā platība — 191 kvadrātkilometrs, garums — līdz 40 km, platums — līdz 15 km, izveidota 1956. g.
Rietumukraina Ukrainas daļa (tag. Ļvivas, Ivanofrankivskas, Ternopiles, Volīnijas un Rivnas apgabalu teritorijas), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā (1939. X).
lemki Ukraiņu etnogrāfiska grupa Karpatos, starp Sanu un Popradu, kā arī uz rietumiem no Užas, daļa pārvietojušies uz Ļvivas, Ternopiles un Nikolajevas apgabalu.
Galīcija Ukraiņu Rietumu novadu (tagadējās Ukrainas Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu) vēsturisks nosaukums.
Brazosa Upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī.
Olima Upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
Oļokma Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos.
Vitima Upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā.
Kirenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm.
Kšeņa Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
Ņeva Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem.
Ižora Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
Svira Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, iztek no Oņegas ezera, ietek Lādogas ezerā.
Oredeža Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas labā krasta pieteka.
Mga Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
Tosna Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
Ohta Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas labā krasta pieteka.
Tihvinka Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sjasas labā krasta pieteka, garums - 144 km.
Paša Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka.
Volhova Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, kritums - 13 m, iztek no Ilmeņa ezera, ietek Ladogas ezerā.
Sjasa Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā.
Luga Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 353 km, sākas Tjosovskas purvos, ietek Somu līča Lugas grīvlīcī.
Sosna Upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Pļusa Upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē.
Aldana Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē.
Molodo Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu.
Muna Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai.
Kengkeme Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km.
Ņuja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, tek pa Pieļenas plato.
Viļuja Upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē.
Ojata Upe Krievijā, Vologdas un Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka.
Paga Upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka, sākas Polārajos Urālos.
Junjaha Upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka.
Černaja Upe Krievijas Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
Tigoda Upe Krievijas Ļeņingradas un Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka.
Usmaņa Upe Krievijas Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka.
Ļinde Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina.
Matira Upe Krievijas Tambovas un Ļipeckas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka.
Voroņeža Upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems.
Istalsna Upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts.
Apozole Upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts.
Vepša Upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē.
Vuoksi Upe Somijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, garums - 156 km (no tiem Krievijā - 143 km), iztek no Saimas ezera, ietek Lādogas ezerā, kritums - 172 m.
Strija Upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē.
Stripa upe Ukrainā, Ļvivas un Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka.
Ikva Upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka.
Lva Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka.
Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers.
ĻVLZA V. I. Ļeņina Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmija.
Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m.
ļovānieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ļovāni" iedzīvotāji.
Tjunga Viļujas kreisā krasta pieteka (Ļenas baseins), Krievijā, garums - 1092 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu nogāzē.
Ūrasa Visockas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
VĻKJS Vissavienības Ļeņina Komunistiskā Jaunatnes Savienība.
Volhovstroja Volhovas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
Timsiņu purvs zemais purvs Ļaudonas un Variešu pagastā, platība - 807 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m, dienvidu galā līdz 5 m biezs sapropeļa slānis.
Karēlijas zemesšaurums zemesšaurums starp Baltijas jūras Somu līci un Lādogas ezeru, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, gk. granīti un gneisi, dienvidos — osi, kēmi, morēnu plato (augstums — līdz 173 m), daudz ledāja veidotu ezeru.
ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m.
drug Zoroastrisma mācībā pasaules Ļaunums - meli, nekārtība, haoss, tumsa u. t. jpr.; pilnīgi pretējs princips Patiesībai - Ašai.
Žolkva Žovkva - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums līdz 1951. g.
Ņesterova Žovkva, pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums 1951.-1992. g.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ļ.