krāmēt
krāmēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | krāmēju | krāmējam | krāmēju | krāmējām | krāmēšu | krāmēsim |
2. pers. | krāmē | krāmējat | krāmēji | krāmējāt | krāmēsi | krāmēsiet, krāmēsit |
3. pers. | krāmē | krāmēja | krāmēs |
Pavēles izteiksme: krāmē (vsk. 2. pers.), krāmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krāmējot (tag.), krāmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krāmētu
Vajadzības izteiksme: jākrāmē
1.sarunvaloda, transitīvs Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā; kārtot (kādu vietu, telpu).
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs Sist (kādam).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ceļa malā viens no pārpircējiem savā mašīnā krāmē palmu eļļas augļus.
- Paši krāmējam uzmanīgi, bet viņiem jau tas ir tikai darbs.
- Izskan arī jociņš par to, vai nevajadzētu iet krāmēt somas.
- nevis savā kabinetā, krāmējot mantas, bet gan Jūrmalas tiesā.
- Viena pati krāmēju preci, sēdēju pie stūres, apkalpoju pircējus.