krāmētājs
krāmētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krāmētājs | krāmētāji |
| Ģen. | krāmētāja | krāmētāju |
| Dat. | krāmētājam | krāmētājiem |
| Akuz. | krāmētāju | krāmētājus |
| Lok. | krāmētājā | krāmētājos |
krāmētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krāmētāja | krāmētājas |
| Ģen. | krāmētājas | krāmētāju |
| Dat. | krāmētājai | krāmētājām |
| Akuz. | krāmētāju | krāmētājas |
| Lok. | krāmētājā | krāmētājās |
Cilvēks, kas (ko) krauj.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1.Nu ja strādā par plauktu krāmētāju tad taču skaidrs ka nevar iemācīties.
- Kāds pieteicās būt par krāmētāju, kāds padeva tālāk, līdz visiem pilni šķīvji.
- Ātrākie mantu krāmētāji un sagurušākie jau nolikušies slīpi.
- Tā kā esmu gana naska čemodānu krāmētāja, uz pulksteni nedusmoju, bet ķeros klāt.
- Turklāt, veikala darbinieki par to neiebilst - ne apsardze, ne pārdevējas, ne plauktu krāmētāji...