Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
dot
dot nekārtns darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.dodudodamdevudevāmdošudosim
2. pers.doddodatdevidevātdosidosiet, dosit
3. pers.doddevados
Pavēles izteiksme: dod (vsk. 2. pers.), dodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dodot (tag.), došot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dotu
Vajadzības izteiksme: jādod
1.transitīvs Sniegt (priekšmetu ar roku vai instrumentu), lai kāds paņemtu, saņemtu.
Saistītās nozīmespasniegt.
Sinonīmi
pasniegt1 — Sniedzot panākt, ka (kāds) saņem (ko).
sniegt1 transitīvs — Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
Hiponīmi
iedot1 transitīvs — Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
izdot1 — Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiDot bērnam krūti. Dot ēst. Sniegt roku.
  • Dot bērnam krūti sarunvaloda, kolokācija — ēdināt bērnu ar krūti
  • Dot ēst kolokācija — dot ēdienu
  • Sniegt roku; dot roku frazeoloģisms — 1. Sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu2. Sniegt (kādam) roku atbalstam3. Būt gatavam izlīgt; izlīgt
Tulkojumipass, hand, reach, pass on, turn over.
pass, hand, reach, pass on, turn over, give
place into the hands or custody of; "hand me the spoon, please"; "Turn the files over to me, please"; "He turned over the prisoner to his lawyers"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.sarunvaloda Pārdot (parasti retāk dabūjamas preces).
Stabili vārdu savienojumiDot uz kartītēm.
  • Dot uz kartītēm novecojis, sarunvaloda, kolokācija — pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā)
1.2.sarunvaloda Maksāt (cik par ko).
1.3.pārnestā nozīmē Veltīt, dāvināt; ziedot, upurēt.
2.transitīvs Atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
2.1.sarunvaloda Izprecināt.
2.2.sarunvaloda, novecojis Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).
2.3.Piešķirt nosaukumu, nosaukt.
3.transitīvs Ražot, radīt (materiālas vai garīgas vērtības).
4.transitīvs Piešķirt, sagādāt, nodrošināt, izraisīt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
Stabili vārdu savienojumiDot ēnu (arī paēnu). Dot iemeslu.
  • Dot ēnu (arī paēnu) kolokācija — radīt ēnu, paēnu (piemēram, par koku)
  • Dot iemeslu kolokācija — radīt pamatojumu; būt par pamatu (kādai darbībai, norisei)
  • Dot priekšroku kolokācija — atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku
  • Dot vaļu; ļaut vaļu kolokācija — 1. Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib2. Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem)
  • Ko tas dod? sarunvaloda, kolokācija — jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem)
4.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
4.2. Ļaut (ko darīt).
5.transitīvs Sniegt informāciju mutvārdos vai rakstveidā, parādīt (piemēram, ar žestu).
Stabili vārdu savienojumiDot dievpalīgu.
5.1.Ievietot (piemēram, kādā tekstā).
5.2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).
Stabili vārdu savienojumiDotais lielums.
  • Dotais lielums vārdkoptermins; joma: matemātika — tāds lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai
5.3.Nogādāt signālu, datus, informāciju no vienas iekārtas uz otru.
6.sarunvaloda, transitīvs Noteikt (gadus pēc izskata).
PiemēriEdīte likās savecējusi, viņai varēja dot savus trīsdesmit gadus.
  • Edīte likās savecējusi, viņai varēja dot savus trīsdesmit gadus.
7.sarunvaloda, intransitīvs Sist.
PiemēriVai tad cietumā, kur man caurām dienām dod pa purnu, vispār var justies apmierināts?
  • Vai tad cietumā, kur man caurām dienām dod pa purnu, vispār var justies apmierināts?
  • To mēs negribam pieņemt, tāpēc aizstāvam savu viedokli un, kad loģiskā kārtā nesanāk pierādīt pretiniekam, ka viņš domā« nepareizi», neatliek nekas cits, kā vien nosaukt viņu par idiņu un dot pa muti.
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klāt, klapēt, kliest.
Sinonīmi
sveķēt1 — Sist.
dot pa mici1 frazēma — Sist, pērt.
dābt1 — Sist.
klāt5 novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
miltīt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
dancināt rīksti pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
pluinīt3 sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
šautīt1 — Šaust, sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
vilkt13 sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).
zvecēt1 — Sist.
žaut1 — Sist.
smelt1 — Sist.
smērēt4 sarunvaloda — Sist.
sutināt4 sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
zveķēt1 — Sist, pērt.
krāmēt2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
slodzīt5 apvidvārds — Pērt; arī sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
kaut4 sarunvaloda — Sist, pērt.
liet4 apvidvārds — Sist.
plītēt2 transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).
test2 sarunvaloda — Tēst 1(2).
tēst2 sarunvaloda — Pērt; arī sist.
plāt3.1 transitīvs — Sist (ko).
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
stibīt3 apvidvārds — Pērt, sist.
bicināt1 — Sist.
mērkt2 žargonisms — Sist.
likt11 sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.
blietēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
cirst5 intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
dauzīt2 transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.
dot žagarus1 — Pērt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
gāzt5 sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.
iedābt1 — Iesist.
iedot4 sarunvaloda — Iesist, iepērt.
iegniezt1 — Iesist.
iesist2 intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.
ievilkt12 sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kraut2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
mielot2 apvidvārds — Pērt.
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
mizot4 sarunvaloda — Pērt.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
pogāt2 apvidvārds — Pērt.
rīkstes dot1 — Pērt.
rīkstēt1 — Pērt.
šaut3 sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
sautēt3 apvidvārds — Pērt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
sovarāt1 — Pērt.
sukāt3 sarunvaloda — Pērt.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzdiegt2 apvidvārds — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
velēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.
zeltīt3 apvidvārds — Pērt.
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
žurcēt1 — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvelt1 intransitīvs — Spēcīgi sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
8.nevēlams; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Šis, pašreizējais.
Stabili vārdu savienojumi(Ja) dievs (arī dieviņš) dos. Cirst pretī; dot pretī; spert pretī. Dieva dotā izskatā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit