Paplašinātā meklēšana
Meklējam uļu.
Atrasts vārdos (70):
- uļu:1
- guļu:1
- truļu:1
- guļus:1
- paguļu:1
- Pakuļu:1
- pīsuļu:1
- ribuļu:1
- guļuks:1
- kuļuka:1
- kuļuks:1
- sauļup:1
- žuļuks:1
- divguļu:1
- Ķikauļu:1
- pusguļu:1
- tantuļu:1
- vinguļu:1
- čuruļus:1
- Omuļupe:1
- Pauļuki:1
- Sauļupe:1
- Suļukta:1
- Auļupīte:1
- Cīruļupe:1
- Dukuļupe:1
- garguļus:1
- kubuļuks:1
- mētuļuks:1
- Pubuļupe:1
- pusguļus:1
- Anuļupīte:1
- Auļukalns:1
- bumbuļuks:1
- Griguļupe:1
- guļusbūve:1
- guļuvieta:1
- Gvaruļusa:1
- Gvaruļuša:1
- kuļukūška:1
- Kumbuļupe:1
- Kunkuļupe:1
- Ķivuļurga:1
- Ķīvuļurga:1
- Paskuļupe:1
- Pirkuļupe:1
- vuovuļuot:1
- Cekuļupīte:1
- Cīruļupīte:1
- Karuļupīte:1
- Koruļupīte:1
- Kubuļupīte:1
- Muižuļurga:1
- Niguļupīte:1
- Pauļukalns:1
- Pauļukolns:1
- Pubuļupīte:1
- Tomuļupīte:1
- vienmuļums:1
- vientuļums:1
- Zvirbuļupe:1
- Zvirguļupe:1
- divvārstuļu:1
- Dauguļupīte:1
- Gribuļupīte:1
- moduļuzbūve:1
- Ondzuļusola:1
- viesuļuguns:1
- auļukalnieši:1
- pauļukalnieši:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1931):
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
- Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas
- oftalmomiozīts Acs muskuļu iekaisums
- oftalmoplēģija Acs muskuļu paralīze
- oftalmomiotomija Acs muskuļu pārgriešana
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce
- ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas
- riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
- Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
- Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
- Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
- aftongija Afāzija runas muskuļu toniski klonisku krampju dēļ
- paralītiskā afonija afonija no balss muskuļu paralīzes
- spastiskā afonija afonija no balss muskuļu spazmas
- agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla")
- lūsumainais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia petronia")
- miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām
- miosīts Akūts vai hronisks muskuļu iekaisums, ko mēdz apzīmēt arī par muskuļu reimatismu
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
- viscaceae Āmuļu dzimta
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
- mioloģija Anatomijas nozare, kurā pēta muskuļus
- atslāņošanās aneirisma aneirisma, kurā asinis nokļūst starp artērijas iekšējo un muskuļu slāni, atslāņojot tos vienu no otra
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai
- runguļmalka Apaļu pagaļu, sprunguļu malka
- pedodinamometrs aparāts kājas muskuļu spēka mērīšanai
- fagodinamometrs aparāts košļāšanas muskuļu spēka noteikšanai
- miogrāfs aparāts muskuļu kontrakcijas pierakstīšanai (grafiskai reģistrācijai)
- miometrs aparāts muskuļu kontrakciju mērīšanai
- kinesteziometrs aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai
- miotonometrs aparāts muskuļu tonusa mērīšanai
- fonoskops aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai
- defibrillators aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai
- inkubators aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem
- Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
- Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
- Saule apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
- Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
- Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
- Kraujas apdzīvota vieta (mazciems) Ģibuļu pagastā
- Soleimi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā
- Vaives dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā
- Inkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
- Ķingas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
- Kunči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
- Leukādijas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
- Mežciemi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
- Šautuves apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
- Vīstuči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
- Arkliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Iliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kaleši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Līči apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Mazspāre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Mordanga apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Turkmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
- Garkalne apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
- Bušugrava apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā
- Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
- Mateļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
- Škutāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
- Ašari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Balūži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Banceniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Bauriškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Bragas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Čaupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Cihani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Cimoškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dobromiļa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dombrova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dricmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Ģeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Gribuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Jadlovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Kebzeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Kropiškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Krumpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Kūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Kursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Ļakses apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Ludzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Sarkanais Rags apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Lielie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Mazie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Mazie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Lielie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Pītrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Plintes apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Pliuči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Sēneitis apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Skadiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Turki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Vagaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Valdiniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Vidoki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Virveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Virveliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Voronkas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Zubri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Žuras apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Jaunrauna apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā
- Spāriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu pagastā
- Gaviļnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kaļķciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kāņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Ruņķi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Talsciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Gaujaslāči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
- Gaujmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
- Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
- Sprīdītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
- Strautmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Priekuļu pagastā
- Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā
- Cempmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā
- Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
- Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Dukuri apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
- Spāre apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Aizupes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara
- Benči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Priekuļu pagastā
- Labdzeņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Agloni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
- Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
- Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā
- Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
- Amaļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Amaliai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
- Auksuči apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksučiai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajona ziemeļu daļā
- Aukštelki apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelkai_), Šauļu apriņķa Radivilišķu rajonā
- Aukšteļķe apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelké_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
- Barvīdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
- Ķivīļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
- Paķiršine apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā
- Sidabrava apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā
- Baisogala apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā
- Grinķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā
- Šķēmji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā
- Kraži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
- Ļoļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
- Šaukota apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
- Tituvēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
- Bandori apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
- Barūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
- Jurdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
- Ķirnaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
- Krjuki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
- Satkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
- Skaistģire apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
- Žeimele apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajonā
- Beinoraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajona rietumu daļā
- Bardišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakruojas rajonā
- Šaķīna apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
- Gostagale apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa ziemeļaustrumu daļā
- Bubji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Drāsuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Gatauči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Ģinkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Gruzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Kairi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Klovaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Kropji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Kuķeči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Kutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Kuži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Līgumi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Meskuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Micaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Naisi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Rozalima apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Rudišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Šaukēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Šauļēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Tīruļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Vaiguva apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Verbūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
- Ģibolas apdzīvota vieta Priekuļu pagastā
- korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
- Apustuļu dekrēts Apustuļu koncila noslēguma dokuments
- Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā
- elektroveseris ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai
- rausties augšā ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa)
- sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem
- robotrāpulis ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā
- rokas drezīna ar muskuļu spēku darbināma drezīna
- Ārdaukas ezers Ārdavs, ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī
- Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā
- Vienītis Asariņš, ezers Ģibuļu pagastā
- Asaru ezers Asarītis Ģibuļu pagastā
- Asarīšu ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
- Asaru ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
- angiomiozīts Asinsvada muskuļu slāņa iekaisums
- angiohialinoze Asinsvadu muskuļu slāņa hialīnā deģenerācija
- angiomiopātija Asinsvadu muskuļu slāņa saslimšana
- angiomiozīts Asinsvadu un muskuļu iekaisums
- hemorāģiskā angiohialinoze asiņošanas tieksme, kuras cēlonis ir artēriju muskuļu slāņa iedzimta deģenerācija
- haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos
- Asaru ezers Ašars, ezers Kombuļu pagastā
- Ašera ezers Ašars, ezers Kombuļu pagastā
- Ašaru ezers Ašars, ezers Kombuļu pagastā
- atzvārdzināt Atbraukt ar zvārguļu skaņām
- atlaist Atbrīvot (muskuļus); izstiept, atspiest (kur) locekļus
- džin Atkārtojumos atdarina zvārguļu skaņas
- atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī)
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
- atstiept kaulus atpūsties (parasti guļus)
- atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem
- šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
- gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem)
- gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
- zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt
- zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī
- zvilnīt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt
- gulēšana atrašanās guļus stāvoklī (par cilvēkiem un dzīvniekiem)
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
- Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats
- Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu)
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
- klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme
- uzkačāties atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes)
- pseidoekstrofija Attīstības anomālija, kam raksturīga ekstrofijai līdzīga urīnpūšļa muskuļu patoloģija, tomēr bez nozīmīgiem urīnceļu defektiem
- inkubēt Attīstīt (inkubatorā zivju mazuļus)
- gludie muskuļaudi audi, kas veido gludos muskuļus
- šķērssvītru muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus
- šķērssvītras muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus
- rabdomioma Audzējs, kas sastāv no šķērssvītroto muskuļu šķiedrām
- Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
- Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis
- elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai
- čīkstkāposts Augs - čīkstene; čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā
- mirmekohorija augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas)
- kraupis augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles
- fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
- poikilotermija aukstasiņu dzīvnieku (bezmugurkaulnieku, zivju, rāpuļu u. c.) ķermeņa temperatūras atkarība no apkārtējās vides temperatūras
- joņotājs Auļotājs, auļu zirgs
- Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
- Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
- otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos
- drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm
- Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km
- Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
- ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi
- monotonija Balss toņa nemainīgums, ko novēro balsenes muskuļu paralīzes gadījumā
- ditilīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; muskuļu atslābinātājs līdzeklis
- celmenieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Celmene" iedzīvotāji
- druvenieki Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" iedzīvotāji
- esmiraldovieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Esmiraldova" iedzīvotāji
- fabrikas ļaudis Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Fabrika" iedzīvotāji
- guznavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" iedzīvotāji
- kubulieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļi" iedzīvotāji
- kurnieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurna" iedzīvotāji
- meirānieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji
- nikolajevieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajeva" iedzīvotāji
- pērkonieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" iedzīvotāji
- sitieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sita" iedzīvotāji
- steķentavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķentava" iedzīvotāji
- steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji
- tutinavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" iedzīvotāji
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus
- ezofagisms Barības vada cirkulāro muskuļu šķiedru ilgstoša vai bieži atkārtota spazma
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu
- arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas
- bačiņa Biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām)
- drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
- Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā
- progresējošā hroniskā oftalmoplēģija bilaterāla acs muskuļu paralīze motorisko nervu šūnu deģenerācijas dēļ (iespējams, pārmantota)
- borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā
- brengulieši Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Brenguļi" iedzīvotāji
- cempēnieši Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempi" iedzīvotāji
- Cempu muiža Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempmuiža" neprecīzs nosaukuma variants
- Gaujasmala Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujmaļi" neprecīzs nosaukuma variants
- vecbrengulieši Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbrenguļi" iedzīvotāji
- Alt-Vrangelhof Brenguļu pagasta bijušais nosaukums
- Staro-Brangeļskaja Brenguļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Briežu ezers Briežezers Ģibuļu pagastā
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
- bronhoplēģija Bronhu sienu muskuļu paralīze
- testudines Bruņurupuči - rāpuļu klases kārta
- Pastendes parka dīķis Brūžezers Ģibuļu pagastā
- budakšetra Budas lauks - budas Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts, ideāla pasaule, zeme, kas atrodas milzīgā attālumā no šās pasaules un ir atdalīta no tās ar citu pasauļu miriādēm
- akaništha Budisma mitoloģiskajā sistēmā kosmogonisks objekts, brahmālokas pasauļu kopas sastāvdaļa, kas visos budisma novirzienos ir viena no augstākajām debesu sfērām
- Bullītis Buļļezers Ģibuļu pagastā
- Bullīts Buļļezers Ģibuļu pagastā
- Buļļu ezers Buļļezers Ģibuļu pagastā
- Buļu ezers Buļļezers Ģibuļu pagastā
- Buļi Buļu alas - 3 alas Buļu iezī līdzās Adamaita alai
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- bērniņš Bumbulis (sīku bumbuļu veidošanās kā kartupeļu slimība)
- Apios tuberosa bumbuļu apiosa
- Lathyrus tuberosus bumbuļu dedestiņa
- Phlomis tuberosa bumbuļu flome
- Geranium tuberosum bumbuļu gandrene
- Ranunculus bulbosus bumbuļu gundega
- sīpoliņu gundega bumbuļu gundega
- Hermodactylus tuberosus bumbuļu hermodaktils
- Chaerophyllum bulbosum bumbuļu kārvele
- bundulnieks Bunduļu izgatavotājs un tirgotājs
- spurgulēties Burbuļot, laist burbuļus
- Asclepias tuberosa burbuļu asklēpija
- Physa fontinalis burbuļu kailgliemezis
- tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem
- gulšņāt būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī
- raustīties būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem)
- raustīt būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības
- piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
- noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību)
- noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
- nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
- nogāzt būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī
- gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
- gulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī
- nogulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
- gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā ka jāatrodas guļus stāvoklī
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki
- pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam)
- guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus
- riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas
- mefenezīns C10H14O3, centrālas darbības skeleta muskuļu relaksants
- meprobamāts C9H18N2O4, karbamātu atvasinājums ar trankvilizējošu, muskuļus relaksējošu un pretkrampju darbību
- martes Caunas - plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas
- cauruļsavienojums Cauruļu galu savienojums, kas nodrošina cauruļvadu izturību un hermētismu
- trubinieks Cauruļu savienotājdetaļa
- balasta sistēma cauruļu, sūkņu un cisternu sistēma ūdens balasta regulēšanai
- komunikācija cauruļu, vadu un ierīču sistēma elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai; satiksmes ceļi
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus
- parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti
- koku cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida theklae")
- stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa)
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli
- būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis
- druvēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" iedzīvotāji
- dukurieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuri" iedzīvotāji
- Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
- Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē
- jaunēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji
- Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums
- pieškalnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" iedzīvotāji
- Pieškaļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" nosaukuma variants
- priekulieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji
- jodetiķskābe CH2JCOOH, nātrija sāļa veidā to lieto muskuļu kontrakciju pētījumos
- Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe
- dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
- jēlnadzis cilvēks, kura rokām, pirkstiem trūkst muskuļu spraiguma
- lullula Cīruļi (viena no 4 cīruļu ģintīm)
- alaudidae Cīruļu dzimta
- alaemon Cīruļu dzimtas ģints
- cekulcīrulis Cīruļu dzimtas ģints
- chersophilus Cīruļu dzimtas ģints
- eremophila Cīruļu dzimtas ģints
- galerida Cīruļu dzimtas ģints
- mirafra Cīruļu dzimtas ģints
- skrējējcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Alaemon")
- tuksnešcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Ammomanes")
- krūmcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Mirafra")
- mazais lauku cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Alauda gulgula")
- Ziemeļāfrikas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Chersophilus duponti")
- dubultplankumu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha bimaculata")
- stepes cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha calandra")
- melnais cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha yeltoniensis")
- Mongolijas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha mongolica")
- baltspārnu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha sibirica")
- cīrulēns Cīruļu mazulis
- lielais skrējējcīrulis cīruļu suga ("Alaemon alaudipes")
- lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži
- smiltāju tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes cincturus")
- pauguraiņu tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes deserti")
- ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs
- cekulainais cīrulis cīruļu suga ("Galerida cristata"), Latvijā aizsargājama
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
- Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka
- Sedum purpureum čīkstuļu laimiņa "Sedum telephium" nosaukuma sinonīms
- čikstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- kapmirte Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- ķēkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- ķīkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- purpurradzene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā
- Sedum telephium čīkstuļu laimiņš jeb čīkstene
- miokrisms Čirkstēšana, kas izklausāma muskuļu kontrakcijas laikā
- Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha)
- Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
- perēšana Dabisks putnu mazuļu iegūšanas veids
- ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns
- Dākles ezers Dāklis, ezers Ģibuļu pagastā
- Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu
- izvēršamība Datora vai datoru sistēmas funkcionālo iespēju paplašināšana, pievienojot tai dažādus moduļus vai ierīces
- efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā
- Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
- Salienas dzirnavezers Dauguļu dzirnavezers Salienas pagastā
- Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
- Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums
- Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
- parciāla, daļēja oftalmoplēģija dažu acs muskuļu paralīze
- defibrilācija Defibrillācija - sirds muskuļu fibrillācijas pārtraukšana
- deideru Deideru deideriem - klūpot, krītot; streipuļu streipuļiem
- guldēlis Dēlis, kas koka konstrukcijā novietots guļus
- zvirbulēns dem. --> zvirbulis; arī zvirbuļu mazulis
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
- līnijvirsma Diferenciālģeometrijā - virsma, ko veido visu to taišņu (veiduļu) kopa, kuras katra krusto līniju (vaduli) vienā un tikai vienā punktā
- Dingeru ezers Diņģezers, ezers Ģibuļu pagastā
- Diņģeru ezers Diņģezers, ezers Ģibuļu pagastā
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
- Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
- Crataegus laevigata divirbuļu vilkābele
- divirbuļu krustābele divirbuļu vilkābele ("Crataegus laevigata")
- Crataegus oxyacantha divirbuļu vilkābeles "Crataegus laevigata" nosaukuma sinonīms
- sinerģija Divu vai vairāku medikamentu, muskuļu vai orgānu "sadarbība"
- limnadia Divvākčauļu apakškārtas ģints
- mogiartrija Dizartrijas veids, traucēta runas muskuļu koordinācija
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
- Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā
- sirds dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem
- Dzirnavezers Dobuļu dzirnavezers Liezēres pagastā
- iemielot dot kukuļus
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu
- Priedulāju ezers Dridzes ezers Kombuļu pagastā
- Dridzis Drīdzs, ezers Kombuļu un Skaistas pagastā
- Drīdzis Drīdzs, ezers Kombuļu un Skaistas pagastā
- Dridza ezers Drīdzs, ezers Kombuļu un Skaistas pagastā
- Drīdza ezers Drīdzs, ezers Kombuļu un Skaistas pagastā
- Dridža ezers Drīdzs, ezers Kombuļu un Skaistas pagastā
- Dubekslis Dubekšu ezers Ģibuļu pagastā
- Dubina Dubiņs, ezers Kombuļu pagastā
- Dubiņa ezers Dubiņs, ezers Kombuļu pagastā
- Dubļu ezers Dubuļu ezers Kastuļinas pagastā
- Dabyli Dubuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
- kosotoksīns Dzeltenīgs amorfs pulveris, koso aktīvā viela; stipra muskuļu inde
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi"
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- bērnoties dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni)
- batiestēzija Dziļā jutība; dziļo ķermeņa daļu (muskuļu, locītavu, cīpslu u. c.) sajušana
- cipsla Dzīsla; muskuļu šķiedra
- izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās); attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus
- atšķiršana Dzīvnieku mazuļu atņemšana no mātes
- atnešanās Dzīvnieku mazuļu piedzimšana
- mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras
- pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties
- pavursuļāt Ēdot laist (burbuļus)
- Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
- Egļu ezers Egļezers Ģibuļu pagastā
- Egles ezers Egļezers Ģibuļu pagastā
- Mazskolas ezers Egļezers, ezers Ģibuļu pagastā
- tetanospazmīns Eksotoksins, ko izdala stingumkrampju ierosinātāji; izraisa tetāniskas muskuļu kontrakcijas
- inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā
- platipnoja Elpas trūkums, ko veicina stāvēšana, bet mazina guļus stāvoklis
- žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss
- teratoma Embrionālās attīstības traucējumu rezultātā radies saistaudu, epitēlija, muskuļu un nervu audu audzējs
- sfagiasms Epileptiski kakla muskuļu krampji
- Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza
- Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe
- Ezerkalna ezers Ezerkalnu ezers Priekuļu pagastā
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
- Balvu ezers ezers Adzeles pacēlumā 100,5 m virs jūras līmeņa, Balvu pilsētas un Balvu novada Kubuļu pagasta teritorijā, platība — 167,9 ha, garums — 3,2 km austrumu-rietumu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, dziļums — līdz 3,9 m; cauri tek Balupe
- Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
- Koruļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,8 ha; Karuļu ezers
- Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers
- Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers
- Cepļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — <1 ha
- Pieškaļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha; Pieškalnu ezers
- Krūmiņu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,2 ha
- Garasts ezers Dagdas novada Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mačulkas ezers; Mačulkas III ezers; Mačuļu ezers
- Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Kombuļu pagastā, platība - 18,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 14 m; Ildzītis; Ilzes ezers
- Kulis ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers
- Zirgezers ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers
- Ezerkalnu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā, platība — 1 ha; Ezerkalna ezers
- Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers
- Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers
- Kumbuļu ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 14 ha; Kombuļu ezers; Konušku ezers; Konušķu ezers; Kumbules ezers; Kumbuļkas ezers
- Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
- Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers
- Kārkliņa ezers ezers Kombuļu pagastā, platība - 1,3 ha; Kārkliņu ezers
- Ašars ezers Kombuļu pagastā, uz ziemeļiem no Krāslavas pilsētas, platība - 19 ha, garums - \~1,1 km; Ašaru ezers, Asaru ezers; Ašera ezers
- Borauga ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 22,5 ha; Dauguļu ezers
- Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
- Varkļons ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - <1 ha
- Guļbiņš ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers
- Solkas ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 2,1 ha; Salnas ezers; Saules ezers
- Dridzes ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,1 ha; Priedulāju ezers
- Nameņš ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,6 ha; Namiņa ezers; Namiņš; Nemeta ezers
- Dubiņs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 7,6 ha; Dubina ezers; Dubiņa ezers
- Zubru ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,8 ha
- Joda ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,9 ha; Iodezers; Jodezers
- Lejs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība 177,4 ha, līčains, 3 salas; Lejas ezers
- Ērkuls ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers
- Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
- Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
- Pakuļezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - 1 ha; Pakuļu ezers
- Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers
- Seklis ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
- Ots ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers
- Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
- Drīdzs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m
- Olksns ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers
- Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers
- Plicumovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Punculovas ezers; Puncuļu ezers
- Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers
- Stārbulis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Stārbuļu ezers; Storbuls; Storbuļu ezers
- Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers
- Zibergovas ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,7 ha; Zvirbuļu ezers
- Skudriņu ezers ezers Priekuļu pagastā, platība - <1 ha
- Jāņa ezers ezers Priekuļu pagastā, platība — <1 ha
- Šķeteris ezers Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mazais Mačuļu ezers; Mačulkas II ezers; Močulkas ezers
- Mačula ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 9,4 ha; Māčuļu ezers; Malčulas ezers; Malčūlas ezers
- Rūmiķis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers
- Diņģezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1 ha; Dingeru ezers; Diņģeru ezers
- Asarītis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers
- Vieglis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - \~2 ha; Vieglais ezers
- Melnezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
- Bērziņa ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
- Dubekšu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Dubekslis
- Raibīša ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Raibītis
- Ķēves ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,7 ha
- Briežezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,8 ha; Briežu ezers
- Stundezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers
- Sūdezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 2,1 ha
- Buļļezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Bullītis; Bullīts; Buļļu ezers; Buļu ezers
- Sūniņu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Sūniņa ezers
- Mellupezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 6,8 ha; Melnupezers; Melnupes ezers; Melnupu ezers
- Vēžezers ezers talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 7 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Vēžu ezers
- Ezerstarpu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 9,7 ha; Ezerstarpa; Ezerstarpis; Stulbais ezers
- Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru
- Mežezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mordangas ezeru, platība - 33 ha, garums - 1,5 km, maksimālais platums - 0,4 km; Kāņu ezers
- Pakuļezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 6,2 ha; Pakula ezers; Pakuļu ezers
- Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers
- Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis
- Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers
- Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers
- Zobols ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers
- Vīķvēnu ezers ezers Vīķvēnu purvā Kocēnu pagastā, platība — 9,3 ha, garums — \~450 m, lielākais platums — \~250 m, eitrofs; Brenguļu Lielezers; Lielezers; Viķvena ezers; Viķvēnu ezers
- Lāceņu ezers ezers, kas atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
- Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis
- Ezerstarpa Ezerstarpu ezers Ģibuļu pagastā
- Ezerstarpis Ezerstarpu ezers Ģibuļu pagastā
- Stulbais ezers Ezerstarpu ezers Ģibuļu pagastā
- udāna Ezoterismā centrs, kas vada krūšu kurvja muskuļu darbību
- argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos
- miodinamika Fizioloģijas nozare, kas pēti muskuļu darbību un spēku
- miostimulācija Fizioterapija muskuļu nostiprināšanai un svara samazināšanai
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības
- pilates Fizisku vingrinājumu komplekss, ar kuru palīdzību, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, pareiza elpošana
- kultūrisms Fizisku vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt spēku un palielināt muskuļu masu
- fosfoarginins Fosforskābes un arginīna savienojums; tā nozīme bezmugurkaulnieku muskuļu metabolismā ir līdzīga fosfokreatina nozīmei mugurkaulnieku muskuļu metabolismā
- fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi
- kinezioneiroze Funkcionāli nervu un muskuļu darbības traucējumi, piem., tiks, spazma
- rigiditāte funkcionāls skeleta muskuļu stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu sasprindzinājums, cietums un stīvums, ko izraisa CNS bojājumi un patoloģisks perifēro nervu kairinājums
- veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā
- papildnervs Galvas smadzeņu nervs, kas nodrošina skaņas veidošanu balsenē, muskuļu jušanu, galvas un plecu kustības
- cefaloplēģija Galvas un sejas muskuļu paralīze
- nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas
- marmorgaļa gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu
- pepa Gaļa bez kauliem, liesā jeb muskuļu gaļa
- sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa); šāds veidojums kopā ar spalvām
- stupkuošons ganu rotaļa ("zvirbuļu ķeršana") no lieldienām līdz vasarsvētkiem
- Grīšļa atteka Gaujas atteka Brenguļu pagastā, platība - 1,2 ha
- Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe
- Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa
- Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
- Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe
- Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte
- koalescence Gāzē vai šķidrumā disperģētu pilienu vai burbuļu saplūšana; koagulācijas paveids
- glicerīnskābe Glicerīna oksidācijas produkts; muskuļu kontrakciju fosfātu cikla starpprodukts
- mioglobulīns Globulīns muskuļu serumā
- glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu
- gludā muskulatūra gludo muskuļu kopums; muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās
- ciliārķermenis gludo muskuļu veidojums aiz varavīksnenes, kas iestiepj vai atslābina lēcu; starene
- fonomiogrāfija Grafiska muskuļu kontrakcijas skaņu reģistrācija
- fonomiogramma Grafisks muskuļu kontrakcijas skaņu attēls
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai
- papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
- Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka
- Griguļu strauts Griguļupe, ūdenstece Vērgales pagastā
- pops Grunduļu zvejnieks
- Gulbītis Gulbju ezers Ģibuļu pagastā
- Gulbja ezers Gulbju ezers Ģibuļu pagastā
- laisties Gulties, novietoties guļus stāvoklī
- Gulbiņš Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā
- Gulbītis Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā
- Gulbinas ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā
- Gulbīšu ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā
- Guļbinas ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā
- Gulbena ezers Guļbiņš, ezers Kombuļu pagastā
- atgulu Guļus
- gubu Guļus
- gulin Guļus
- gulīns Guļus
- guliski Guļus
- gulu Guļus
- guļu Guļus
- gulus Guļus
- ķiļķeniski Guļus
- garšļaukus Guļus ar izstieptu augumu
- izlaiden Guļus ar izstieptu augumu, garšļaukus
- pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu
- izstiept kaulus guļus atpūsties
- vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem
- izgulties Guļus izstiepties
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties
- valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; vāļāties (1)
- viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties (1)
- plaudus Guļus uz vēdera
- plīteniski Guļus uz vēdera
- vēderiski Guļus uz vēdera
- gulins Guļus, horizontāli
- guliņš Guļus, horizontāli
- zlāģeniski Guļus, horizontāli
- zlāģiski Guļus, horizontāli
- šļaubeniski Guļus, nolaideni, slīpi
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa)
- pļauteniski Guļus, uz plakanās puses
- anemone Gundegu dzimtas vizbuļu ģints krāšņumaugi
- glutīts Gūžas muskuļu iekaisums
- Gvaruļusa Gvaruļuša
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
- Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
- Ģibolas Ģibolu dīķis - ūdenstilpe Priekuļu pagastā
- Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
- ģīntrice Ģīne, kas izveidota vismaz no diviem trīsskrituļu blokiem (trīšiem) lielu smagumu celšanai vai vilkšanai
- zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts
- sangvinals Hemoglobīna, dabisko asins sāļu un muskuļu albumīna maisījums
- konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
- vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu
- plandeniski Horizontāli, guļus
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei
- nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
- nemaliskā miopātija iedzimta anomālija, kam raksturīga muskuļu distrofija ar fibrillu izdilšanu un adenozīntrifosforskābes kristālu izgulsnēšanos
- miopātija Iedzimta muskuļu slimība, muskuļu vājums un atrofija
- apneize Ieelpas muskuļu ilgstošas kontrakcijas stāvoklis, kas rodas, ja izgriež galvas smadzeņu tilta augšējo daju
- neiralģiskā osteopātija iekaisīga apakšējo lumbālo un augšējo sakrālo skriemeļu osteopātija ar muskuļu kontraktūrām
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi
- Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni
- nestuves ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī
- kopula ierīce ērģelēs, kas atļauj vairākas ērģeļu klaviatūras tā saistīt, ka uz vienas spēlējot nospiežas arī citu attiecīgie kauliņi un līdz ar to pievienojas tiem atbilstošo stabuļu skaņas
- miografions ierīce fizioloģisko procesu mērīšanai, nervu kairinājuma izplatīšanās ātruma, muskuļu savilkšanās ilguma u. c. fizioloģisku parādību ilguma noteikšanai
- ergogrāfs ierīce muskuļu darba grafiskai reģistrēšanai; lietojama noguršanas procesa u. c. procesu pētīšanai; viens no ergometra veidiem
- miodinamometrs ierīce muskuļu spēka noteikšanai
- vibroveseris ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi
- stereoskops ierīce stereofotogrāfiju aplūkošanai; sastāv no lēcu, prizmu vai spoguļu un lēcu pāra; divi plakanie stereopāra attēli (ko stereoskopā aplūko katru ar savu aci)binokulārās redzes dēļ rada viena telpiska attēla iespaidu
- zīmuļasināmais ierīce zīmuļu asināšanai
- dzenulis ierīce, ar kuras palīdzību virzuļu, turboreaktīvie u. c. dzinēji rada vilkmi transportlīdzekļa kustībai
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
- iekruzuļot Ieveidot kruzuļus (kur)
- ieguldīt ievietot kādu guļus (kaut kur iekšā)
- ieguldīties Ievietoties guļus
- sinklonuss Ikviena slimība, kam raksturīga muskuļu trīce
- Ildzes ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā
- Ilzas ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā
- Ilzes ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā
- Ildzis Ildzs, ezers Kombuļu pagastā
- Ildzītis Ildzs, ezers Kombuļu pagastā
- sagulēt ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis)
- izgulēties ilgāku laiku gulēt (kur) miegā; ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim)
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim)
- gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī
- kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu)
- pseidotetāns Ilgstoši toniski muskuļu krampji, kas atgādina stingumkrampjus
- tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu
- Lēnu pilskalns Imuļu pilskalns
- loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās
- forotons instruments acs muskuļu vingrināšanai
- perineometrs Instruments, ar ko mēri perivaginālo muskuļu kontrakciju spēku
- kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus
- pneimatiskais pasts īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai
- ambušūrs Īpašs mutes muskuļu, lūpu un mēles stāvoklis, spēlējot pūšaminstrumentus
- friktopātija Īpatnēja drebuļu sajūta, ko izraisa anestēzijas zonu kairinājums histēriskām personām
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes
- nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai)
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums; kristietībā pastāv trīs ticības apliecības: Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecība
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest
- pūst ziepju burbuļus izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus
- kompensēts Izlīdzināts, līdzsvarots (trūkums, sirds vārstuļu defekts)
- pagriezties Izmainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos
- syringopora Izmirusi koraļļu ģints, nereti lielās krūmu veida, savā starpā ar sānu zariem savienotu cilindrisku cauruļu kolonijās
- eozuhijas Izmirusi lepidozauru apakšklases rāpuļu grupa, kas dzīvoja perma un triasa periodos
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu
- brahiozaurs Izmirusi rāpuļu ģints ("Brachiosaurus"), tie bija vieni no lielākajiem (garums - līdz 24 m, masa - līdz 50 t) četrkāju dzīvniekiem un dzīvoja gan uz sauszemes, gan ūdenī
- brontozauri Izmirusi rāpuļu ģints ("Brontosauros"), dzīvojusi juras laikmetā, bija lielākie sauszemes dzīvnieki: garums sasniedza 22 m, masa - 30 t
- plesiosaurus Izmirusi rāpuļu ģints no "Sauropterygia" rindas, ar garu ieapaļu ķermeni, četrām airu veida ekstremitātēm, īsu asti un garu kaklu; pleziozaurs
- placodus Izmirusi rāpuļu ģints, radniecīga ar pleziozauriem
- pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi
- pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm
- sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem
- zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi
- stegokefali Izmirušu dzīvnieku šķira, kas sevī savienoja zivju, abinieku un rāpuļu pazīmes
- zauri Izmirušu rāpuļu kopapzīmējums
- saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā; izperēt (mazuļu lielāku daudzumu)
- pieperēt Izperēt (mazuļus) pietiekamā vai lielākā daudzumā
- flegmona Izplūdis zemādas saistaudu vai starpmuskuļu iekaisums
- saraut izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību)
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas
- izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu)
- izlaisties Izstiepties guļus; arī atlaisties
- izastiepties Iztaisnoties, piemēram, novietojoties guļus
- iebērnoties izveidot migu un dzemdēt tur mazuļus
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem
- jahtas trimmēšana jahtas smaguma centra izmainīšana, pārvietojot balastu, lai panāktu vajadzīgo guļu ūdenī
- Johannenhof Jāņa muiža (arī Jāņamuiža), kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā
- Amacumara Japāņu mitoloģijā - dievība kalējs un spoguļu izgatavotāju ciltstēvs, dievietes Isikoridomes (Metāllējējas) tēvs
- Neu-Wrangelshof Jaunbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
- velna zābaks Jaunstašuļu Velna pēdas akmens
- Čorta pāds Jaunstašuļu Velna pēdas akmens
- Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums
- Iodezers Joda ezers Kombuļu pagastā
- Jodezers Joda ezers Kombuļu pagastā
- Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
- gobiidae Jūrasgrunduļu dzimta
- gobisculus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
- gobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
- neogobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
- pomatoschistus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
- jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru
- melnais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobius niger"), saukts arī par melno gobiju
- divplankumu jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobiusculus flavescens")
- apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē
- mazais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Pomatoschistus minutus")
- kontorsija kāda locekļa vai muskuļu sagrozīšana vai saīsināšana ar varu
- kartēšana kādas objektu kopas pārsūtīšana no vienas vietas uz citu, piem., programmu moduļu pārsūtīšana no diskatmiņas uz operatīvo atmiņu vai viena tipa adrešu pārveidošana cita tipa adresēs
- paraspazma Kāju muskuļu spazma; spastiska paraplēģija
- cervikālais mielīts kakla daļas mielīts ar roku muskuļu atrofiju un kāju spastisku paralīzi
- rahiasms Kakla mugurējo muskuļu krampji, piem., epilepsijas lēkmes sākumā
- cervikodīnija Kakla muskuļu sāpes
- Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Dievakalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns
- Sauleskalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m
- Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns
- Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m
- Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts
- Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers
- Kalvezers Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā
- Kalvītis Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā
- Kurpnieku ezers Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā
- Kalvu Kalvu ezers - Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā
- mazais kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla davidiana")
- sniega kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla nivalis")
- Afganistānas kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla theresae")
- Kāņu Kāņu ezers - Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezeru grupā Ģibuļu pagastā
- Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km
- Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci
- Kārkliņu ezers Kārkliņa ezers Kombuļu pagastā
- Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā
- spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba
- iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā
- baltkāja Kartupeļu lakstu slimība, kas attīstās no kartupeļu bumbuļu bakām
- pennālis Kastīte zīmuļu, spalvu, spalvas kātu glabāšanai un līdznešanai
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu
- katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei
- Kaulu Kaulu ezers - Kauļu ezers Amatas pagastā
- Kauļi Kauļu ezers - atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, platība - 1,4 ha; Kaulu ezers
- aritenoidīts Kausiņkrimšļa vai tā muskuļu iekaisums
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
- Kāzu Kāzu iezis - Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
- Paeglīšu iezis Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
- biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai
- kabeļu kanalizācija keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai
- Divrubļdīķis Kleinis - ūdenskrātuve Ģibuļu pagastā
- deideru deideriski klūpot, krītot; streipuļu streipuļiem
- pauzāt klusām guļus līst
- Kogeln Koguļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
- nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma
- patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību
- Kuseņi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukuma variants
- Kuseni Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski
- Lelī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gribuļi" nosaukums latgaliski
- Mateli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski
- Mozī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gribuļi" nosaukums latgaliski
- ungurieši Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" iedzīvotāji
- Vonogi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukums latgaliski
- osteopātija Kompleksa alternatīvā terapija, ko iesaka muguras, kakla, galvas, locītavu sāpju, cīpslu un muskuļu sastiepumu un stājas deformācijas gadījumos
- tilpuma kompresors kompresors, kas gāzi saspiež, samazinot tās tilpumu slēgtā telpā (virzuļu, rotācijas, membrānas kompresors)
- kloniskas konvulsijas konvulsijas, kurās mijas muskuļu savilkšanās un atslābšana
- inkoordinācija Koordinācijas traucējums vai trūkums; muskuļu kopīgā darba harmoniskas saskaņotības trūkums
- sinergisms Kopīga organismu dzīve vai orgānu (piem., muskuļu) funkcionēšana
- Karuļu ezers Koruļu ezers Veclaicenes pagastā
- Karuļupīte Koruļupīte, Gaujas pieteka
- Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- antitrisms Košļāšanas muskuļu antagonistu toniska spazma, kas neļauj aizvērt muti
- toniski krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās
- toniskie krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu, saraušanās
- kloniski krampji krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās
- monospazma Krampji, kas skar tikai vienu ķermeņa daļu, vienu muskuļu grupu vai vienu muskuli
- pauļukalnieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" iedzīvotāji
- Pauļukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
- Pauņukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
- balodieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" iedzīvotāji
- Baloži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Balūži" nosaukuma variants
- Boluži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Balūži" nosaukums latgaliski
- Banciniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukuma variants
- Baņciniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukums latgaliski
- Bauriškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bauriškas" nosaukums latgaliski
- Dombrova Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" bijušais nosaukums
- Bragys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" nosaukums latgaliski
- Cimoškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" nosaukums latgaliski
- čaupieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Čaupi" iedzīvotāji
- dzalbieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji
- Lielie Gribuļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Mazie Gribuļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Geriņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukuma variants
- Gereni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukums latgaliski
- Jadlovieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" bijušais nosaukums
- Jadlovīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" nosaukums latgaliski
- Ķezberi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kebzeri" bijušais nosaukums
- kombulieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kombuļi" iedzīvotāji
- Kropiškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kropiškas" nosaukums latgaliski
- Cešļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kropiškas" otrs nosaukums
- Kūdeņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdiņi" nosaukuma variants
- Kūdeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdiņi" nosaukums latgaliski
- Kursīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" nosaukuma variants
- Lelī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Unguri" nosaukums latgaliski
- Lelī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zīmaiži" nosaukums latgaliski
- Ļaksis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļakses" nosaukums latgaliski
- Mozī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Unguri" nosaukums latgaliski
- Mozī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zīmaiži" nosaukums latgaliski
- Pliņtes Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukuma variants
- Pliņtis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukums latgaliski
- Plyuči Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pliuči" nosaukums latgaliski
- Pluocini Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
- Romuli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Romuļi" nosaukums latgaliski
- sālīmieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sālīmi" iedzīvotāji
- Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski
- sauleskalnieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji
- Sēneites Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukuma variants
- Sēneiši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukums latgaliski
- skadenieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" iedzīvotāji
- skadinieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" iedzīvotāji
- Skadeņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadiņi" nosaukuma variants
- Skadeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadiņi" nosaukums latgaliski
- Skrebeli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski
- Solimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" neprecīzs nosaukuma variants
- Suoleimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" nosaukums latgaliski
- solimieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Solimi" iedzīvotāji
- Vagali Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski
- Vaļdiniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants
- Oldiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants latgaliski
- Vaļdiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukums latgaliski
- Bļūdoņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums
- Bļūduoni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums latgaliski
- Vydoki Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vidoki" nosaukums latgaliski
- Vyrveliškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" nosaukums latgaliski
- Iubeles Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums
- Iubelis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums latgaliski
- Vyrveli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveļi" nosaukums latgaliski
- Voronkys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Voronkas" nosaukums latgaliski
- Žurys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Žuras" nosaukums latgaliski
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
- kreatīnfosfāts Kreatīna fosforilēšanās produkts, ar enerģiju bagāts, nestabils savienojums; sadalās līdz kreatīnam; veidojas gk. muskuļu un nervu audos; fosfokreatīns
- Alpu kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula alpina")
- parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
- apustulicitāte Kristīgās baznīcas nemainīgā, pastāvīgā iezīme - baznīcas ticības un prakses atbilstība autoritatīvajai Kristus apustuļu mācībai, kas atklāta Jaunās Derības rakstos
- ihtiozaurs Krīta perioda sākumā izmirusi rāpuļu klases kārta ("Ichthyosauria"), jūras dzīvnieks ar garu zivjveidīgu ķermeni (garums - 1-13 m) un pleznveida ekstremitātēm
- evorsijas katls krītoša ūdens trieciena, ūdens virpuļu un vērpešu veidota katlveidīga iedobe straumes gultnē
- lielareāla krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa javanica")
- zvirbuļveida krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa passerina")
- stetomiozīts Krūškurvja muskuļu iekaisums
- silasciemieši Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" iedzīvotāji
- Kubula Kubuļupīte, Azandas pieteka
- ģenerālkravu kuģis kuģis dažādu sauskravu (maisu, mucu, cauruļu u. tml.) pārvadāšanai bez īpaša iesaiņojuma
- augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība
- Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds
- kačoks Kultūrists - cilvēks, kas nodarbojas ar atlētisko vingrošanu, respektīvi, "pumpē" muskuļus
- Kūļu Kuļu ezers - Kulis Skaistas pagastā
- Kumbules ezers Kumbuļu ezers Demenes pagastā
- Konušku ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā
- Konušķu ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā
- Kumbuļkas ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā
- Kombuļu ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā
- Kumbules ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā
- Kummeln Kumbuļu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
- Kunkelhof Kunkuļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
- gastromiotomija Kuņģa cirkulāro muskuļu šķiedru pārgriešana, ko izdara dažreiz čūlas slimībā
- vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras
- Garkalns Ķāķu paliksnis Priekuļu pagastā
- klinostatisms Ķermeņa guļus stāvoklis
- plecu josla ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma
- Ķikauļu Ķikauļu ezers - Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā
- snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
- Sihe Ķīniešu mitoloģijā - debesu valdniece un desmit sauļu māte
- Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
- Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
- Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
- Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km
- miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu
- inkubācijas perioda ilgums laiks no perēšanas sākuma līdz putnu mazuļu šķilšanās sākumam; vistām – 19, tītariem – 26, pīlēm – 25, zosīm – 29 dienas
- lynceus Lapkājvēžu kārtas divvākčauļu apakškārtas ģints
- smoltifikācija Lašu dzimtas zivju mazuļu pielāgošanās dzīvei jūrā
- smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis
- Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā
- miopatoze Lauksaimniecības dzīvnieku muskuļu slimība bez iekaisuma pazīmēm, kas rodas, muskuļus pārpūlot vienveidīgā, ilgstošā, smagā darbā
- Lejas ezers Lejs, ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Leukādijas Leukādiju dīķis - atrodas Priekuļu pagastā, platība - 1 ha
- puslieli Līdz puslieliem - līdz stilbu vidum, līdz kāju muskuļu resnākajai vietai
- holecistagogs Līdzeklis, kas veicina žultspūšļa iztukšošanos, ierosinot tā muskuļu kontrakcijas vai Odi sfinktera atslābumu
- rotināties Liekt līkumā ķermeni, iekārtojoties uz guļu
- kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa
- ērģeles liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem
- Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts
- Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe
- tuļi lieto atkārtojumā, kopā ar _piguļi_ (mainīts saīsinājums no _uz pieguļu_)
- klapada lieto atkārtojumā, lai raksturotu zirga auļus
- lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem
- daimonisms Literatūras virziens, kas gk. tēlo daimoniskas dabas cilvēkus, lepnus, drūmus, vīlušos, vientuļus, citu un visas pasaules nīdējus
- Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
- Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
- proksimoataksija Locekļa proksimālās daļas muskuļu koordinācijas traucējums
- stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem)
- Lodes Lodes ezers Stundezers Ģibuļu pagastā
- programmu pakotne loģiski radniecīgu programmu moduļu apvienojums, kuri visi piedalās noteikta uzdevuma izpildē
- Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme
- trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene)
- leiomiosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no mazdiferencētiem gludo muskuļu audiem
- paguļu ļoti noliecies, pa pusei guļus
- šauties ļoti strauji celties (no guļus, sēdus, tupus stāvokļa)
- kinezioloģija mācība par gribai pakļauto muskuļu kustībām, arī par to lietošanu terapijā
- griezties Mainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme
- rhizophagidae Māņspīduļu dzimta
- rhizophagus Māņspīduļu dzimtas ģints
- spīdīgais māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus aeneus")
- divplankumu māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus bipustulatus")
- nepāra māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus dispar")
- Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
- Skujupīte Mazās Juglas pietekas Ķivuļurgas nosaukums tās lejtecē
- miņonetes Mazas, daudzkrāsainas oblātītes vēstuļu aizlipināšanai
- Brenguļu Mazezers Mazbrenguļu Mazezers, ezers Dikļu pagastā
- Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
- mikrostēnisks Mazspēcīgs; tāds, kam vājš muskuļu spēks
- zīdīšana Mazuļu barošana ar mātes pienu (par cilvēkiem)
- zīdīšana Mazuļu barošana ar mātes pienu no tās pupiem (par dzīvniekiem)
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem
- vārnot Meklēt vārnu mazuļus
- Melnupezers Mellupezers Ģibuļu pagastā
- Melnupes ezers Mellupezers Ģibuļu pagastā
- Melnupu ezers Mellupezers, ezers Ģibuļu pagastā
- gobija Melnā gobija - zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas suga, melnais jūrasgrundulis ("Gobius niger")
- tenebrionidae Melnuļu dzimta
- opatrum Melnuļu dzimtas ģints
- tenebrio Melnuļu dzimtas ģints
- upis Melnuļu dzimtas Vaboļu ģints
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- Filipsa melnule melnuļu suga ("Melanotus phillipsii")
- pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes
- virmot Mest sīkus burbuļus (par šķidrumu īsi pirms vārīšanās)
- brūderis Metāla iekārta ar sildelementiem dzīvnieku mazuļu apsildīšanai pirmajās dzīves dienās
- veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus
- izpukstēt Metot burbuļus, pakāpeniski izplūst
- fizioloģiskie izmēģinājumi metožu komplekss dzīvā organisma vai tā atsevišķu daļu fizioloģisko īpašību un norišu pētīšanai; lopkopībā izmanto sagremojamības un bilanču izmēģinājumus gāzu un enerģijas maiņas, asinsrites, gremošanas, muskuļu, nervu un citu audu un orgānu fizioloģijas pētījumus
- mezomorfija Mezodermas veidojumu (kaulu, muskuļu) relatīvs pārsvars somatotipā
- jura mezozoja ēras otrais periods (pirms 195-130 mljoniem gadu), kam raksturīga rāpuļu (dinozauru) strauja attīstība un kailsēkļu plaša izplatība; juras periods
- knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa
- miofons Mikrofons cilvēka muskuļu trokšņu izmeklēšanai
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē
- miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai
- sarkolīze Mīksto audu (gk. muskuļu) atrofija, sabrukums
- uranoplegia Mīksto aukslēju muskuļu paralīze
- uranoplēģija Mīksto aukslēju muskuļu paralīze
- favorītisms Mīluļu izvirzīšana, iecelšana augstos amatos
- gigantozaurs Milzīgs (līdz 35 m garumā) izmirušu rāpuļu īpatnis no dinozauru grupas
- mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija
- kardiomiopeksija Miokarda sašūšana ar krūšu muskuļu segatu, lai uzlabotu sirds kolaterālo asinsriti
- hipotireotiskā miopātija miopātija hipotireozes slimniekiem: muskuļu hipertrofija, sāpīgas muskuļu spazmas, pseidomiotonija; hipotireozes pazīmes
- tetrazepāms Miorelaksants, viela, kas atslābina skeleta muskuļus ietekmējot galvas un muguras smadzeņu nervus
- ligzda miteklis (putniem), kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus
- perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai; ligzda (1)
- dinamoskops Modificēts stetoskops muskuļu auskultācijai
- inozīnskābe Mononukleotīds, muskuļu adenilskābes noārdīšanās produkts, kurā adenīna vietā ir hipoksantīns; atrodama muskuļos; pārtikas piedeva E630, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var saasināt podagru
- Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers
- Sausmežu ezers Mordangas-Kāņu ezers Ģibuļu pagastā
- asterikse Motorisks nemiers, kas izpaužas ar ķermeņa ieņemtā stāvokļa pārmaiņām sakarā ar intermitējošām balstošo muskuļu grupu kontrakcijām; raksturīga aknu komas gadījumā
- rahioparalīze Muguras muskuļu paralīze
- opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ
- karnozīns Mugurkaulnieku muskuļu ekstraktviela
- ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
- dzemdētājzīdītāji Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvji atšķirībā no dējējzīdītājiem dzemdē mazuļus
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas
- Ģērdurga Muižuļurga
- mioklonuss Muskuļa vai muskuļu grupas kloniska spazma; muskuļu krampji
- protospazma Muskuļa vai muskuļu grupas sākotnējā spazma vispārēju krampju sākumā
- aktīns Muskuļaudu olbaltumviela, kas piedalās muskuļu savilkšanās kustībās
- intramuskulārie tauki muskuļos, starp muskuļaudu kūļiem un muskuļu šķiedrām nogulsnētie taukaudi
- sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti
- miozīns Muskuļšķiedru olbaltumviela, viela, kas nodrošina muskuļu saraušanos
- rahītiskā miopātija muskuļu atonija un atrofija rahītiskiem bērniem
- amiotrofija Muskuļu atrofija
- akinetatrofija Muskuļu atrofija kustību trūkuma, bezdarbības dēļ
- miostroma Muskuļu balstaudi
- miotrofija Muskuļu barošanās
- miodistrofija Muskuļu barošanās traucējumi, deģenerācijas priekšstadija; atšķirībā no deģenerācijas apgriezeniska
- elektroneiromiogrāfija Muskuļu biostrāvu grafiska reģistrēšana, kuras laikā muskuļus inervējošo nervu stimulē ar adekvātu elektrisko impulsu
- miohematīns Muskuļu citohroms, porfirīna un dzelzs savienojums; svarīgs oksidēšanās procesu katalizators
- ergogrāfija Muskuļu darbaspējas grafiska reģistrācija ar ergogrāfa palīdzību
- kimoparalītiskā miohipertrofija muskuļu distrofija ar paralīzi
- enolāze Muskuļu ferments, kas katalizē fosfoglicerīnskābes pārvēršanos par fosfopirovīnogskābi
- miotoms Muskuļu grupa, ko inervē atsevišķs muguras smadzeņu nervs
- miocelulīts Muskuļu iekaisums kopā ar celulītu
- hemorāģiskais polimiozīts muskuļu iekaisums, saistīts ar tūsku, dermatītu un sīkiem asinsizplūdumiem muskuļos
- mientāze Muskuļu izstiepšana
- termosistaltisms Muskuļu kontrakcija karstuma ietekmē
- miogrāfija Muskuļu kontrakciju grafiska reģistrēšana
- miogramma Muskuļu kontrakciju grafisks pieraksts
- statiskā ataksija muskuļu koordinācijas traucējumi miera stāvoklī
- disinerģija Muskuļu koordinācijas traucējums
- muskulatūra Muskuļu kopums (organismā, tā daļā)
- hemispazma Muskuļu krampjaina savilkšanās vienā sejas pusē
- miospazma Muskuļu krampji
- neirospazma Muskuļu krampji inervācijas traucējumu dēļ
- entāzija Muskuļu krampjveida savilkšanas; toniskas spazmas
- miokinēze Muskuļu kustības
- amfikreatinīns Muskuļu leikomaīns
- amfikreatīns Muskuļu leikomaīns
- amioestēzija Muskuļu maņas trūkums; kustību, svara un stāvokļa sajūtas trūkums
- mioneiroze Muskuļu neiroze, muskuļu darbības traucējumi bez zināma cēloņa
- neiromiastēnija Muskuļu nespēks vienlaikus ar emocionālu labilitāti
- osificējošais miozīts muskuļu pārkaulošanās kā kalcija sāļu nogulsnēšanās sekas
- miohroms Muskuļu pigments
- mioplastika Muskuļu plastiskā operācija
- mioproteīns Muskuļu proteīns
- ergoesteziogrāfija Muskuļu reakcijas grafiska pierakste pēc dažāda veida kairinātāju iedarbības
- elektroģimnastika Muskuļu ritmisku kontrakciju izraisīšana ar zemas frekvences impulsu strāvu
- kinestēzija Muskuļu sajūta; kustības, svara, pretestības un stāvokļa sajūta
- miestēzija Muskuļu sajūta; muskuļu savilkšanās sajūta
- mialģija Muskuļu sāpes
- melagra Muskuļu sāpes locekļos
- miosarkoma Muskuļu sarkoma; sarkomatozi deģenerēta mioma
- indigitācija Muskuļu savienojuma veids ar cīpslu vai aponeirozi - šķiedru pamīšus kārtojums
- cisthipersarkoze Muskuļu slāņa anomāls sabiezējums urīnpūšļa sienā
- mionoze Muskuļu slimība
- elektrokontraktilitāte Muskuļu spēja savilkties, atbildot uz elektrisku kairinājumu
- hemiamiostēnija Muskuļu spēka trūkums viena ķermeņa pusē
- ergodinamogrāfija Muskuļu spēka un pastrādātā darba daudzuma reģistrācija
- hemiatonija Muskuļu spēka vai tonusa samazināšanās ķermeņa vienā pusē
- miodinamija Muskuļu spēks
- hipomiotonija Muskuļu spraiguma, tonusa pazemināšanās
- diafragma Muskuļu starpsiena, kas šķir krūšu un vēdera dobumus
- parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu
- šķelksne muskuļu šķiedra
- inofragma Muskuļu šķiedru šķērsmembrāna
- galvanotonuss Muskuļu toniska kontrakcija, radīta ar galvanisko strāvu
- miodistonija Muskuļu tonusa traucējumi
- paramiotonija Muskuļu tonusa traucējumi
- dismiotonija Muskuļu tonusa traucējums
- distonija Muskuļu tonusa traucējums
- amiotonija Muskuļu tonusa trūkums
- mioedēma Muskuļu tūska
- mioarhitektonika Muskuļu uzbūve
- amiostēnija Muskuļu vājums rokās un kājās, sevišķi histērijā
- parēze Muskuļu vājums, kustību ierobežojums (muskulim, muskuļu grupai, ekstremitātei)
- amioplāzija Muskuļu veidošanās un attīstības trūkums
- Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km
- dermatomukozomiozīts Mutes, deguna un rīkles gļotādu, ādas un muskuļu iekaisums
- tubulārie zvani mūzikas instruments, ko veido statīvā iekārtu dažāda garuma misiņa cauruļu komplekts
- Namiņa ezers Nameņš, ezers Kombuļu pagastā
- Nemeta ezers Nameņš, ezers Kombuļu pagastā
- Namiņš Nameņš, ezers Kombuļu pagastā
- sekstainais nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum crystatum"), Latvijā aizsargājama
- birztalu nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum nemorosum")
- Polijas nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum polonicum")
- pļavas nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum pratense")
- meža nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum sylvaticum")
- tīruma naudulis nauduļu suga ("Thlaspi arvense")
- pakalnu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga ("Myosotis ramosissima"), Latvijā sastopama samērā reti un aizsargājama
- sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
- Alpu neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis alpestris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- lauku neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis arvensis", arī "Myosotis intermedia")
- ciņu neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis caespitosa")
- raibā neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis discolor", arī "Myosotis versicolor")
- smilts neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis micrantha", arī "Myosotis arenaria" un "Myosotis stricta")
- purva neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis palustris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- meža neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis sylvatica")
- pagulēt neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- pagulēt neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī
- pašļaucīties neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī
- mioneirastēnija Neirastēnija ar muskuļu vājumu
- profesionālā neiroze neiroze, kas rodas nelabvēlīgu darba apstākļu dēļ; īpaši roku pirkstu toniskas vai kloniskas spazmas pēc ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu pārpūles
- ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
- vaginisms Nenormāli paaugstināta maksts ieejas uzbudināmība ar iegurņa muskuļu spazmu tādā mērā, ka dzimumlocekļa ievadīšana kļūst neiespējama
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle
- ideomotoriskais akts nepatvaļīgas kustības vai muskuļu sasprindzinājums, kas automātiski pavada domās priekšstatītas kustības, mīmiku, runu
- mioseisms Neregulāras grūdienveida muskuļu kontrakcijas vai fibrilāra trīce svaigas hemiplēģijas gadījumā
- priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās
- kreatoreja Nesagremotu muskuļu šķiedras izkārnījumos
- ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums
- akampsija Nespēja saliekt locekli, piem., locītavu, muskuļu vai ādas slimībās
- atrēmija Nespēja staigāt, stāvēt vai sēdēt histērijas gadījumos; visas kustības viegli veicamas guļus
- anizostēnisks Nevienādi spēcīgs; attiecīgs uz diviem nevienādi spēcīgiem muskuļiem vai muskuļu grupām, agonistiem un antagonistiem
- taurīns NH~2~(CH~2~)~2~SO~2~OH, cisteīna noārdīšanās produkts, atrodams žultī savienojumā ar holskābi; nelielā daudzumā atrodams arī plaušu un muskuļu audos
- Niniera ezers Ninieris, ezers Priekuļu pagastā
- vemšana no gribas neatkarīga kuņģa satura izgrūšana pa muti. A izraisa kuņģa, diafragmas u. c. muskuļu spazmatiska saraušanās
- kukuļniecība Nodarbošanās ar kukuļu (3) došanu vai ņemšanu
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
- nostiept Nogāzt (kādu), parasti guļus
- nostiepties Nogāzties guļus ar izstieptu, iztaisnotu augumu
- noburbuļot Nogrimt, veidojot ūdens burbuļus
- nokretāt Nokrist guļus (parasti par piedzērušu cilvēku)
- nošķibēt Nolīdzināt grumbuļus
- piezvilu Noliecies, pusguļus
- piezviļu Noliecies, pusguļus
- piezvilus Noliecies, pusguļus
- piezviļus Noliecies, pusguļus
- atguldīt Nolikt, novietot guļus stāvoklī (parasti uz muguras); noguldīt
- apgulties Nolikties gulēt, ieņemt guļus stāvokli; arī aizmigt
- elēnijs Nomierinošs līdzeklis, kas pieder pie trankvilizatoru grupas; mazina baiļu un trauksmes sajūtu, nomāc muguras smadzeņu refleksus un pazemina skeleta muskuļu tonusu
- ino- norāda uz saistaudiem, kā arī uz muskuļu, kolagēnajām, elastīgajām šķiedrām
- korespondenc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā
- piecelties Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa)
- izastāties Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa
- izstāt Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa
- mākslīgā perināšana noteiktu ārējo apstākļu nodrošināšana inkubatorā, kas nodrošina mazuļu attīstību olās un to izšķilšanos
- bandhā Noteiktu muskuļu grupu, visbiežāk sfinkteru sasprindzināšana jogas praksē, kas sekmē smalko enerģiju saglabāšanu, aizkavē sēklas noplūdi, paildzinot orgasmu
- noteksistēma Notekcauruļu sistēma šķidruma novadīšanai
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā)
- uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam)
- paguldīt Novietot guļus zem (kā), arī (kam) apakšā
- guldīt Novietot guļus, gādāt, ka guļ; ļaut gulēt
- nolikt Novietot guļus, noguldīt (kur)
- apguldīt Novietot guļus; nolikt gulēt
- sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem daudziem; sagult (1)
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; sagulties (1)
- iegulties Novietoties guļus (kur iekšā)
- nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.)
- palīst Novietoties guļus (zem segas, palaga u. tml.)
- izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni
- pārgulties Novietoties guļus pāri (kam), pār (ko)
- sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem)
- atgulties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras)
- atlaisties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras); atgulties
- piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- gulties Novietoties guļus stāvoklī; doties gulēt
- uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam)
- pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā
- iesagulties Novietoties kur guļus
- piecelties Novietoties sēdus (no guļus stāvokļa)
- uzlikties Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsu (uz kā, kam)
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam)
- totālā oftalmoplēģija oftalmoplēģija, kā ārējo, tā iekšējo acs muskuļu paralīze
- kloākaiņi Oldējēji - zīdītāju kārta, visprimitīvākie zīdītāji, kam ir vairākas rāpuļu pazīmes, dzimumorgānu, izvadorgānu un gremošanas orgānu izvadi atveras kloākā, 2 dzimtas, 6 sugas
- inkubācijas bioloģiskā kontrole olu īpašību, inkubācijas apstākļu un izšķīlušos putnu mazuļu kompleksa novērtēšana
- omulieši Omuļu apkārtnē; Omuļos
- Homeln Omuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Omuļu pagastā
- Omuļa Omuļupe
- Omulupe Omuļupe
- kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot
- periskops Optiska ierīce ar pilnīgas refleksijas spoguļu un lēcu sistēmu objekta novērošanai no aizsega, arī no slēgtas telpas
- optiskā sistēma optisko detaļu (spoguļu, lēcu, optisko prizmu, rastru, gaismas vadu) noteikta kombinācija gaismas kūļa pārveidošanai; lieto priekšmeta attēla iegūšanai (fotoaparāta, mikroskopa, tālskata optiskās sistēmas), gaismas spektrālai sadalīšanai, gaismas enerģijas pārraidīšanai (spoguļus, lēcas, gaismas vadus) un gaismas kūļu struktūras pārveidošanai (diafragmas, rastrus)
- pecten Orgāns putnu, zivju un rāpuļu acī ar ķemmes zaru veidā sakārtotām krokām
- Atu ezers Ota ezers Kombuļu pagastā
- Ata ezers Ots - ezers Kombuļu pagastā
- Ota ezers Ots, ezers Kombuļu pagastā
- Atas ezers Ots, ezers Kombuļu pagastā
- Vota ezers Ots, ezers Kombuļu pagastā
- hemihipertonija Paaugstināts (arteriāls vai muskuļu) tonuss ķermeņa vienā pusē
- muskuļu hipertonija paaugstināts muskuļu spraigums (tonuss)
- Bērzkalnes pagasts pagasts Balvu novadā, teritorija līdz 1945. g. bija Balvu pagasta daļa, robežojas ar Balvu, Kubuļu, Vīksnas, Susāju, Lazdulejas, Vectilžas un Rugāju pagastu
- Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
- Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
- Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja
- Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
- Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
- Ūdrīšu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Augstkalnē, robežojas ar Krāslavas pilsētu, Izvaltas, Kombuļu, Krāslavas un Kaplavas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu
- Izvaltas pagasts pagasts Krāslavas novada rietumu daļā, robežojas ar Kombuļu un Ūdrīšu pagastu, kā arī ar Daugavpils un Aglonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Uschwalden, krieviski — Užvaldskaja
- Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja
- Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā
- Skaistas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Robežnieku, Kalniešu, Krāslavas, Kombuļu un Aulejas pagastu; bijušie nosaukumi: Izabelinas pagasts, krieviski — Izabieļinskaja
- Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja
- Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
- Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
- Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
- Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
- Pakuļu Pakuļu ezers - Pakuļezers Baldones pagastā
- Pakuļu Pakuļu ezers - Pakuļezers Sēmes pagastā
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve
- uzpumpēt palielināt muskuļu apjomu, parasti, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm
- dulidae Palmčivuļu dzimta
- noguldīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) noguļas, nonāk guļus stāvokli
- uzcelt panākt, ka (kāds) pieceļas no sēdus vai guļus stāvokļa, parasti, lai ko veiktu, kur dotos
- pieperināt panākt, ka putns izperē pietiekamā vai lielākā daudzumā (mazuļus)
- milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi
- diedzēšana Paņēmiens dažu dārzeņu sēklu dīgšanas vai bumbuļu augšanas paātrināšanai
- aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem)
- vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai
- paradoksālā kinēzija parādība, kad trīcošās triekas slimnieki, kuriem sakarā ar muskuļu rigiditāti traucēta iešana, palaikam var labi skriet un pat samērā augsti lēkt
- protofibrillas Paralēli ejoši pavedieni muskuļu miofibrillās
- paratonija Paralīzes veids, kad ir noteiktas muskuļu grupas hipertonija un tās antagonistu hipotonija
- -zaurs parasti beidzamā zilbe fosilo rāpuļu nosaukumos (dinozaurs u. tml.)
- nogulēt parasti savienojumā ar "varēt, spēt": varēt (spēt) atrasties guļus stāvoklī
- organozoji Parazītiskie dzīvnieki, kas uzturas orgānos, piem., muskuļu trihīnas, finnas u. c.
- gļotsporainis Parazītisko vienšūņu sporaiņu tipa klase ("Myxosporidia"), zivju, retāk abinieku un rāpuļu audu un orgānu parazīti
- dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos
- Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.)
- progresīvā hipertrofīskā intersticiālā neiropātija pārmantota neirālās muskuļu atrofijas forma: simetriska progresējoša muskuļu atrofija; zem ādas iztaustāmas sabiezētas sāpīgas nervšķiedras
- multiplais paramioklonuss pārmantota slimība ar miokloniskām lēkmēm (autosomāli dominanta pārmantošana): bilaterāla lēkmjveida muskuļu raustīšanās (visbiežāk plecu joslā); apziņa nav aptumšota; cīpslu refleksi normāli vai simetriski pastiprināti; psihiska uzbudinājuma laikā muskuļu raustīšanās palielinās, miegā zūd
- tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija
- facioskapulohumerālā miodistrofija pārmantotu autosomali dominantu anomāliju komplekss: lēni progresējoša muskuļu distrofija sejas, lāpstiņu un plecu apvidū; slimība sākas bērnībā, un tās pirmās pazīmes ir sejas un plecu joslas muskuļu vājums
- hipodinamija Pārmērīga muskuļu darbības atslābšana sakarā ar fiziskās slodzes trūkumu
- hiperdinamija Pārmērīgs spēks; nervu un muskuļu pārspīlēta funkcija
- kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts pārtikas piedeva E385, konservants, sekvestrants, var izsaukt muskuļu krampjus, asinis urīnā, zarnu darbības traucējumus, nieru bojājumus, lieto medicīnā saindēšanās gadījumos ar smagajiem metāliem
- E385 pārtikas uzlabotājs - kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - asinis urīnā, zarnu darbības traucējumi, hromosomu bojājumi, muskuļu krampji, dažās valstīs aizliegts
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
- Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā
- Jaunraunas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu pagastā
- Pastendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Talsu pilsētā
- Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā
- Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā
- Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
- Vecbrenguļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brenguļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Brenguļu pagasta ziemeļu daļā
- Cēsu pagasts pastāvēja Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu, Vaives, Drabešu pagastā un Cēsu pilsētā
- Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
- komercdruka pasūtījuma iespieddarbi rūpniecībai, tirdzniecībai, sabiedriskām un ģimenes vajadzībām, piemēram, rēķinu veidlapas, cenu zīmes, cirkulāri, programmas, etiķetes, veikala kartes, vēstuļu dzegas, ēdienkartes, prospekti u. c.; akcidentdarbi; akcidentprodukcija
- entezopātija Patoloģisks process, kas skar muskuļu saites piestiprināšanās vietā pie kaula vai locītavas somiņas
- atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes
- perējums paveikta darbība, rezultāts --> perēt; vienā reizē izperēto mazuļu kopums
- Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu
- Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā
- Jānis Evaņģēlists pēc kristietības reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, Jēzus Kristus iemīļotais māceklis, kas līdzās Pēterim ir centrālā persona divpadsmit apustuļu vidū
- apustuliskā sukcesija pēctecība; nepārtrauktība bīskapa amata pilnvaru nodošanā nākamajam bīskapam, uzliekot rokas, no apustuļu laika līdz mūsdienām
- Rauņa starpmorēnu nogulumi pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu
- orgasmolepse Pēkšņs, īslaicīgs muskuļu tonusa un samaņas zudums orgasma laikā
- lašējums Peldlīdzekļa apšuvuma planku (laižu) vai plātņu, pārlūzušu apaļkoku (arī metāla cauruļu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu
- izperēt Perējot radīt (mazuļus)
- inkubēt Perināt inkubatorā (olas, putnu mazuļus)
- Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
- Paskule Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 8 km; Paskuļupe
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu
- piesliet kājās piecelt (no sēdus vai guļus stāvokļa)
- pieslieties Piecelties (parasti no sēdus vai guļus stāvokļa)
- uzslieties Piecelties sēdus, arī pussēdus (no guļus stāvokļa)
- uzslieties Piecelties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa)
- uzcelties Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa)
- mazgājošā piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu motoru eļļām, lai uzlabotu to mazgātspēju un aizsargātu motoru no piededžu veidošanās un virzuļu gredzenu piedegšanas
- izbērnīties Piedzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
- izbērnoties Piedzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
- ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns
- Pieškalnu ezers Pieškaļu ezers Priekuļu pagastā
- iridocīti Pigmenta šūnas zivju, abinieku un rāpuļu ādā, satur organisku savienojumu - gvanīnu, rada šo dzīvnieku segaudu spīdumu
- Pikkuln Pikuļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
- radikālā modificētā mastektomija pilnīga mastektomija ar paduses limfadenektomiju, bet saglabājot krūšu muskuļus
- paralīze pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību
- trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze
- Ķelme pilsēta Lietuvā (_Kelmė_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9060 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Radvilišķi pilsēta Lietuvā (_Radviliškis_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 16760 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Kuršēni pilsēta Lietuvā ("Kuršėnai"), Šauļu apriņķī, Šauļu rajona pašvaldībā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Linkuva pilsēta Lietuvā ("Linkuva"), Šauļu apriņķī, Pakrojas rajona pašvaldībā, uz ziemeļaustrumiem no Šauļiem, 1450 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz minēta 1371. g., pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Naujoji Akmene pilsēta Lietuvā ("Naujoji Akmenė"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 8830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Pakroja pilsēta Lietuvā ("Pakruojis"), Šauļu apriņķī, Krojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Šeduva pilsēta Lietuvā ("Šeduva"), Šauļu apriņķī, Radivišķu rajona pašvaldībā, 2760 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1654. g.
- Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Užvente pilsēta Lietuvā ("Užventis"), Šauļu apriņķa Ķelmes rajona pašvaldībā, 790 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Venta pilsēta Lietuvā ("Venta"), Šauļu apriņķa Akmenes rajona pašvaldībā, 2360 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1978. g.
- Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Akmene pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā (_Joniškis_), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms
- Jadlovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta
- Bantenišķu gaisa kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, savrups paaugstinājums Ildzīša ezera ziemeļrietumu krastā, kas daļēji zaudējis sākotnējo formu, plakumā (80 x 100 m) konstatēts kultūrslānis, atrastas 1. gt. 2. puses keramikas lauskas
- Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m)
- Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms
- Sarkaņupe Pirkuļupe, Vijas pieteka
- pīsuļu Pīsuļu egles - lielā mežā augušas egles ar gludu mizu un smalkiem gada riņķiem
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai
- leptostraca Plānčauļu kārta
- deltaplāns Planieris ar elastīgu trīsstūrveida spārnu; sastāv no cauruļu karkasa, uz kura uzvilkts hermētisks audums
- fleksorplastika Plastiska liecējmuskuļu ķirurģija
- valvuloplastika Plastiska vārstuļu operācija
- antegmīts Plastmasa, ko iegūst no fenolformaldehīda sveķiem un grafīta; lieto cauruļu, iekārtu oderēšanas plāksnīšu u. c. izgatavošanai
- Liepas paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos Raunas lejteces un Gaujas upstarpā, Priekuļu novada Liepas pagastā, garums 3 km, platums līdz 1,6 km, absolūtais augstums 115,5 m vjl.
- Ķāķu paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos, Priekuļu pagastā, garums — 1,6 km, platums — līdz 1,1 km, absolūtais augstums — 112,8 m vjl.
- spare plaudim līdzīga karpu dzimtas zivju suga ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; spāre 3; durba
- cauna Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Martes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti
- ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Mustela"), kas dzīvo ūdenstilpju krastos
- ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu
- zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Mustela nivalis"), Latvijā sastopama bieži, mazs dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti
- Plunču ezers Pluncezers, ezers Ģibuļu pagastā
- ekstrūzija Polimērmateriālu plastificēšanas un vienāda profila izstrādājumu (cauruļu, pudeļu, plēvju, lokšņu) izgatavošanas process
- stipendiāts politiķis, kas saņem nedeklarētus ienākumus jeb kukuļus
- cīnītājzivs Populāra akvārija zivs ar plīvurveida spurām, mirdzošais zilzaļais tēviņš sargā apaugļotos ikrus, kurus novieto burbuļu ligzdā
- žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- mērstieples Precīzi kalibrēta diametra stieples, ko lieto trijstūrvītnes vidējā diametra precīzai noteikšanai un mazu moduļu zobrata zobu kontūras pārbīdes kontrolei netiešajā mērīšanā
- puzacieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļu Puzaki" iedzīvotāji
- antagonisms Pretēja virziena darbība (piem., muskuļu); pretestība
- Freudenberg Priekuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā
- liepēnieši Priekuļu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepa" iedzīvotāji
- lodēnieši Priekuļu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
- Lindengofskaja Priekuļu novada Liepas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- klabēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Klabes" iedzīvotāji
- startēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Startumuiža" iedzīvotāji
- jāņmuizieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji
- jāņmuižnieki Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji
- jaunraunēnieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji
- Priekuļu muiža Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" bijušais nosaukums
- Lubiņas Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bušugrava" bijušais nosaukums
- Jāņamuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" bijušais nosaukums
- Annasmuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
- Freudenberg Priekuļu pagasta bijušais nosaukums
- Prekuļskaja Priekuļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- dējējzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; tiem saglabājušās vairākas rāpuļu pazīmes (kloāka, vairošanās ar olām)
- sistēmas bibliotēka programmatūras bibliotēka, kas ietver sevī operētājsistēmas moduļus, kas pieejami izpildāmajām programmām vai iekļaujami tajās
- atkārtota lietojamība programmatūras moduļu īpašība, kas nodrošina to izmantošanas iespējas vairākās datoru programmās vai programmu sistēmās
- megaskops Projekcijas iekārta, kurā projicējamo priekšmetu ar spoguļu palīdzību apgaismo no mugurpuses
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode: cilvēks ar autosuģestiju un muskuļu atslābināšanu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību
- Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
- Mētras strauts Pubuļupe
- Mētra Pubuļupe, Vijas pieteka
- Lobērģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka
- Lobēģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka
- Pubuļa Pubuļupe, Vijas pieteka
- Pubulīte Pubuļupe, Vijas pieteka
- Pubuļupīte Pubuļupe, Vijas pieteka
- Sūcupīte Pubuļupe, Vijas pieteka
- Starpīte Puduļu ezera noteka uz Kalsnavas ezeru Madonas novada Mārcienas pagastā; Starpis
- Spridzenu ezers Puduļu ezers Mārcienas pagastā
- Spridzēnu ezers Puduļu ezers Mārcienas pagastā
- kačāties Pumpēties (no balsta guļus vai uz saliektām rokām vairākkārt iztaisnot rokas, paceļot ķermeņa augšdaļu)
- cybocephalidae Pundurspīduļu dzimta
- iegarām Pusguļus
- puszvilu Pusguļus vai pussēdus
- puszviļu Pusguļus vai pussēdus; puszvilu
- puszvilus Pusguļus vai pussēdus; puszvilu
- puszviļus Pusguļus vai pussēdus; puszvilu
- puszvīļus Pusguļus vai pussēdus; puszvilu
- pazvilu Pusguļus, pussēdus
- pazvilus Pusguļus, pussēdus
- pašļaukus Pusguļus, slīpi
- zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.)
- kalnzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Montifringilla")
- akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā
- inkubācija putnkopībā putnu mazuļu izperināšana inkubatoros, ilgst vidēji 21 dienu; tā dod iespēju jebkurā gadalaikā izperināt mazuļus
- sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums
- Putriņu Putriņu ezers - Sprīvuļu ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
- īdēt radīt stieptu, vienmuļu, dūcošu skaņu (piemēram, par šāviņiem, ierīcēm)
- gārguļot radīt ziepju burbuļus
- aprites koeficients rādītājs, ar ko izsaka gadā iegūto, izaudzēto dzīvnieku mazuļu metienu skaitu vai nobaroto dzīvnieku grupu skaitu vienā novietnē, aizgaldā vai sprostā
- Raibītis Raibīša ezers Ģibuļu pagastā
- Akmenes rajons rajons Lietuvas Šauļu apriņķa ziemeļrietumos, pie Latvijas robežas, iepretim Saldus un Dobeles rajonam
- grafospasma Rakstīšanas krampji, profesionāla neiroze, rokas muskuļu kustību koordinācijas traucējums
- Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte
- Ramelshof Rāmuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rāmuļu pagastā
- molohs Rāpuļu (ķirzaku) suga
- skinki Rāpuļu dzimta ar kādām 30 ģintīm un 575 sugām, plaši izplatīti siltākos tuksnešainos apgabalos
- lepidozauri Rāpuļu dzīvnieku apakšklase, kur pieder ķirzakas, čūskas
- zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi
- iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām
- krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas
- zvīņrāpulis rāpuļu klases kārta ("Squamata"), kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas
- bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga
- gaviāls Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzimta ("Gavialidae"), 1 ģintis
- hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu
- ķirzaka Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Lacertilia"), 20 dzimtas, 3500-4000 sugas
- čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie
- jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā
- glodene Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas dzimta ("Anguidae"), 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- anguidae Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas glodeņu dzimta; glodeņveidīgie
- anguis Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas glodeņu dzimtas ģints
- čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā
- purvbruņurupucis Rāpuļu sugas bruņurupuču kārtas dzimta ("Emydidae"), nelieli rāpuļi (bruņas garums - 10-75 cm), mīt gk. ūdeņos, 25 ģintis, \~80 sugu, Latvijā 1 suga
- krūškurvis Rāpuļu, putnu, zīdītājdzīvnieku un cilvēka ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšdaļa, ribas un krūšu kauls
- metanefross Rāpuļu, putnu, zīdītāju (arī cilvēku) pāra izvadorgāns; sekundārā niere
- krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās (ķermenī, tā daļās)
- Tālīte Raunas kreisā krasta pieteka Priekuļu novadā, garums - 5 km
- Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
- auļkalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji
- auļukalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji
- Dzelzupīte Rauņa labā krasta pieteka Priekuļu novada Priekuļu pagastā
- sasprindzināties refl. --> sasprindzināt(1); sasprindzināt sava ķermeņa muskuļus, muskuļaudus
- tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās
- reciproka inervācija reflektorisks mehānisms, kas nodrošina inervāciju savstarpēji saistītām skeleta muskuļu grupām, kuras piedalās sarežģītu kustību (piemēram, skriešanas, iešanas) veikšanā, kad vienas grupas muskuļu saraušanās pavada citas grupas muskuļu atslābums
- metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu
- Dubola ezers retāk lietots Dubuļu ezera nosaukums
- poikilodermatomiozīts reti sastopama ģeneralizēta dermatomiozīta forma ar poikilodermiju: sākumā hroniska, febrila dermatomiozīta klīniskā aina ar iniciālām muskuļu sāpēm un pietūkumu; vēlāk iestājas sekundāra muskulatūras atrofija un funkcionāls muskuļu vājums
- cinkālisms Reti sastopama saindēšanās, ko parasti novēro cinka vai tā oksīda tvaiku inhalācijas gadījumā, gk. cilvēkiem, kas strādā ar metālu; simptomi ir drudzis, drebuļi, muskuļu sāpes, caureja, vemšana un pneimonīts
- Kovšupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un Rēzeknes pilsētā, garums - 10 km, iztek no Gaiduļu ezera, tek caur Kovšu ezeru
- Kronoku rezervāts rezervāts Krievijas Kamčatkas novadā, Kronoku pussalā, platība - 9640 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3528 m, dibināts 1934. g., lai saglabātu vienu no Kamčatkas vulkāniskajiem rajoniem (~15 vulkānu), geizeru ieleju, krātera ezerus, relikto baltegļu audzi, vietējos sabuļus un brūnos lāčus
- skalenotomija Ribu turētājmuskuļu pārgriešana to piestiprināšanās vietas tuvumā
- ribuļu Ribuļu rabuļiem - ribuļrabuļiem
- faringoplēģija Rīkles muskuļu paralīze
- faringisms Rīkles muskuļu spazma
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume
- rodmens Rodmenis - gaļa bez kauliem, liesā jeb muskuļu gaļa
- hirospazma Rokas krampji, rokas muskuļu profesionālās pārpūles sekas (rakstvežu, telegrāfistu krampji)
- akroataksija Rokas vai kājas pirkstu muskuļu koordinācijas traucējums
- vēstuļnieks Rokasgrāmata vēstuļu rakstīšanai
- Rumiķu ezers Rūmiķis, ezers Ģibuļu pagastā
- Rūmiķu ezers Rūmiķis, ezers Ģibuļu pagastā
- laloneiroze Runas traucējumi muskuļu krampjainu kustību dēļ; stostīšanās
- stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ
- Lielais ezers Ruskuļu ezers Aglonas pagastā
- koniisms Saindēšanās ar suņstobriem: kāju, roku un elpošanas muskuļu paralīze
- fascija Saistaudains apvalks, kas klāj atsevišķus muskuļus vai to grupas, kā arī asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus
- fascijas Saistaudu apvalks, kas sedz atsevišķus muskuļus vai to grupas un dažus iekšējos orgānus, asinsvadus un nervus
- cīpsla Saistaudu veidojums, kas (mugurkaulniekiem) savieno muskuļus ar skeleta daļām
- modulārs saistīts ar moduli; tāds, kurā izmanto moduļus
- spastisks saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām
- šalkt Sajust drebuļus
- viens kā pirksts saka par vientuļu cilvēku
- sarotināties Saliekt līkumā ķermeni (iekārtojoties uz guļu)
- sakončāt Samaisīt kunkuļus katlā
- sakņupt Sarauties, salīkt (parasti guļus stāvoklī)
- liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu
- glabāt Sargāt un barot (mazuļus) - par dzīvnieku
- rabdosarkoma Sarkoma, kurā ir šķērssvītroto muskuļu šķiedras
- nogāzties Saslimt tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī
- nolikties (arī (ie)likties) gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvokli
- gulties slimības gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
- likties gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
- iegult Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
- iesagulties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
- nolikties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
- savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā; sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus
- raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas
- katapleksija Sastinguma lēkme stipra pārdzīvojuma ietekmē; tai raksturīga muskuļu tonusa un cīpslu refleksu zudums, nezaudējot apziņu
- Saulhof Sauļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
- viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē
- grituļi savienojumā "grituļu grituļiem" raksturo braukšanu pa nelīdzenu ceļu
- varuļi savienojumā "viruļu varuļiem" raksturo ātri mainīgas skaņas
- tantuļu savienojumā ar "tuntuļu" raksturo streipuļošanu vai neveiklu gaitu
- interdigitācija Savienošanās ar pirkstveida izaugumu palīdzību, piem., muskuļu
- kontrahēt Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus)
- sarakste Savstarpēja sazināšanās ar vēstulēm, savstarpēja vēstuļu apmaiņa; attiecīgais vēstuļu kopums
- prozopodismorfija Sejas muskuļu atrofija vienā pusē
- sardoniski smiekli sejas muskuļu krampji stingumkrampju slimniekiem
- mīmika Sejas muskuļu kustību kopums, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, norises
- prozopospazma Sejas muskuļu spazma, piem., tetānijas gadījumā
- Seklais ezers Seklis, ezers Kombuļu pagastā
- Sēkļa ezers Seklis, ezers Kombuļu pagastā
- Sekļu ezers Seklis, ezers Kombuļu pagastā
- kotilozauri Senākā izmirušo rāpuļu kārta ("Cotylossauri")
- ķidulis Senāku steļļu piederums, viens no diviem apmēram 17 cm gariem pirksta resnuma kociņiem, kas vidū apņemti ar auklu, karājas pie steļļu šķērskoka trizuļu vietā un pār tiem slīd nīšu auklas
- tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti
- palaeostraca Senčauļu klase
- kinetoskopija Sērijveida fotoattēli, kas attēlo kāda locekļa kustības vai raksturīgās īpatnības; izmanto gaitas traucējumu diagnostikai vai muskuļu funkciju koordinācijai
- mustelidae Sermuļu dzimta
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks
- sabulis Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs
- gulo Sermuļu dzimtas ģints
- lutra Sermuļu dzimtas ģints
- meles Sermuļu dzimtas ģints
- tinis Sermuļu dzimtas suga ("Gulo gulo"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu
- āpsis Sermuļu dzimtas suga ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris"), vidēji liels plēsējs ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu, visēdājs, Latvijā dzīvo 5-10 tūkstoši indivīdu
- Eiropas ūdele sermuļu dzimtas suga ("Mustela lutreola syn. Lutreola lutreola"), Latvijā aizsargājama
- sesks Sermuļu dzimtas suga ("Mustela putorius"), neliels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka
- Amerikas ūdele sermuļu dzimtas suga ("Mustela vison syn. Lutreola vison")
- jūrasūdrs sermuļu dzimtas suga, ķermenis masīvs (gar. 1-1,2 m, masa - 16-37 kg), Klusā okeāna ziemeļu daļas krastos
- skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu
- pupi Sieviešu kārtas zīdītāju dzīvnieku orgāni ar piena dziedzeriem mazuļu zīdīšanai
- gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu
- Ratupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
- sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā
- defibrillācija Sirds muskuļu fibrillācijas pārtraukšana
- kardiogēns šoks sirds muskuļu kontraktilās spējas strauja samazināšanās
- miokarda fragmentācija sirds muskuļu šķiedru sabrukšana agonijā
- sirds aneirisma sirds sienas, vārstuļu vai šķērssienas norobežots izspiedums kā endokardīta, miokardīta vai infarkta sekas
- kardiovalvulīts Sirds vārstuļu iekaisums
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums
- bruzgulēt skaļi un izlaidīgi (pa vidam laižot gaisa burbuļus) strēbt (par cūku)
- Midgarda skandināvu mitoloģijā - "vidējā", t. i. cilvēku apdzīvotā pasaules daļa, kas veidota no pirmatnējā milža Īmira ķermeņa; atrodas deviņu pasauļu centrā un to apskalo jūra
- miozīts Skeleta muskuļu iekaisums
- mioreceptors Skeleta muskuļu proprioreceptors, ko stimulē muskuļu kontrakcijas
- melnais skraidulis skraiduļu ģints suga ("Pterostichus niger"), viens no lielākajiem (ķermeņa garums - 16-21 mm) un Latvijā biežāk sastopamajiem skraiduļiem
- curtonotus Skrejvaboļu dzimtas ģints, ko dažkārt apvieno ar blāvuļu ģinti
- Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus
- cikloforija Slēpta acs tendence griezties ap savu priekšēji pakaļējo asi slīpo muskuļu insuficiences dēļ
- guļa Slimība (parasti smaga, saistīta ar nepieciešamību atrasties guļus stāvoklī)
- narkolepsija Slimība, kam raksturīgs pēkšņs, nepārvarams īslaicīgs lēkmjveida miegs un muskuļu tonusa izzušana
- encefalomiopātija Slimība, kas skārusi galvas smadzenes un muskuļus; mitohondriālā e., slimība, kam raksturīgas traucētas mitohondriju funkcijas; skar galvas smadzenes un skeleta muskulatūru; -vairumā gadījumu novēro laktātacidozi
- trīsis Slimība, kas slimniekam izraisa drebuļus, trīsēšanu
- mioklonija Slimība, ko pavada muskuļu krampji
- klinomānija Slimīga tieksme gulēt gultā vai atrasties guļus stāvoklī
- nogulēt uz gultas (arī slimības gultā) slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī
- nogulēt slimības gultā (arī uz gultas) slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī
- zvīlēt Slīpi, pusguļus
- zvīlus Slīpi, pusguļus
- zvils Slīps, šķībs, pusguļus
- zviļš Slīps, šķībs, tāds, kas atrodas pusguļus
- nokrist Smagi saslimt tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī
- Auļukalna muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" bijušais nosaukums
- Salnas ezers Solkas ezers Kombuļu pagastā
- Saules ezers Solkas ezers Kombuļu pagastā
- malageņa Spāņu dejas dziesma, parasti minorā, ar vienmuļu harmonisko fonu un improvizētu melodiju, trīsdaļīgā taktsmērā
- durba Spāre - plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; [spāre]{s:1760}
- Spares ezers Spāres ezers Ģibuļu pagastā
- Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis
- dinamoģenēze Spēka vai enerģijas, īpaši muskuļu vai nervu enerģijas rašanās
- mazgātspēja (eļļai) spēkratu motoru eļļu īpašība, ko raksturo ar eļļas spēju nomazgāt no virzuļu sieniņām lakveida nosēdumus, kas veicina piededžu veidošanos un virzuļu gredzenu piedegšanu
- bremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, lietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto trumuļu vai veltņu bremzēšanas stendus, ar kuriem iegūst precīzus mērījumu rezultātus. Stendu slogošanas iekārtas imitē dabisko slodzi, bremzējot spēkratu riteņus vai motora kloķvārpstu
- nitidulidae Spīduļu dzimta
- nitidula Spīduļu dzimtas ģints
- parastais piepjspīdulis spīduļu dzimtas suga (“Pocadius ferrugineus”), vaboles ķermenis 2,8-4,5 mm garš, rūsganbrūns, mazliet spīdīgs
- līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos
- divpunktu spīdulis spīduļu suga ("Nitidula bipunctata")
- platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze
- amiotaksija Spontānas, nesaskaņotas, nekoordinētas muskuļu kustības
- asinssporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases kārta ("Haemosporidia"), vienšūņi, zīdītāju, putnu un rāpuļu eritrocītu un endotēliju šūnu parazīti
- skrituļdēlis sporta rīks - koka, plastmasas vai stiklšķiedras dēlis (60-70 cm garš, 18-20 cm plats) ar diviem skrituļu pāriem; skeitbords
- ekspanders sporta rīks (atsperes vai gumijas lentes ar rokturiem) muskuļu attīstīšanai
- Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
- Wilhelminenhof Sprigauļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
- Sprivuļa ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā
- Sprivuļu ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā
- Putriņu ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā
- Alpu spulgsūna spulgsūnu suga ("Schistostega pennata"), kas 1970. gados konstatēta Spulgsūnas alā Priekuļu novada Priekuļu pagastā, bet vēlāk izzudusi
- jeu Stabuļu rinda ērģelēs
- kartupeļu stādāmā mašina stādāmā mašīna, kas sastāv no rāmja ar riteņiem, sēklas bumbuļu tvertnēm, stādāmajiem aparātiem, lemesīšiem un pārvadiem; rindstarpu platums 60 vai 70 cm, darba ātrums 4–9 km/h
- kalmaka Staiguļu žurkas ("Mus decumanus"), rudas žurkas, kas ierodas lielos baros
- kalmuki Staiguļu žurkas ("Mus decumanus"), rudas žurkas, kas ierodas lielos baros
- Starpis Starpīte, Puduļu ezera noteka
- celties kājās stāties uz kājām no sēdus vai guļus stāvokļa
- celties Stāties uz kājām no sēdus vai guļus stāvokļa
- parters stāvoklis sporta cīņā, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā
- hipermetrija stāvoklis, kad patvaļīgas muskuļu kustības pārsniedz iecerēto nolūku
- neirofonija stāvoklis, kad slimnieks ekspirācijas un balsenes muskuļu spazmas dēļ izgrūž griezīgus kliedzienus
- brahistāze stāvoklis, kurā muskuļu šķiedras pēc savilkšanās neatslābst savā iepriekšējā garumā un uzrāda to pašu spraigumu kā pirms saīsināšanās
- hipometrija stāvoklis, kurā voluntāro muskuļu kustības nesasniedz mērķi; samazināts kustību apjoms
- augšā Stāvus, kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa)
- Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe
- Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Strumpe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 8 km
- Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse
- vinilplasts Stings termoplastisks polimērmateriāls, ko gatavo no neplastificēta polivinilhlorīda; lieto par konstrukcijmateriālu, kā arī celtniecības profilu, cauruļu un iesaiņojuma materiālu ražošanai
- mutuļot stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus
- mutuļāt stipri vārīties, radot tvaika mutuļus
- Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros
- kūsāt strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti)
- kūsēt strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti)
- kūsot strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti)
- burzguļot strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm)
- kūsāt strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku)
- kūsēt strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku)
- kūsot strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku)
- sakrist strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem)
- klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu saraušanos)
- grallinidae Strazduļu dzimta jeb Austrālijas strazdu dzimta
- corcorax Strazduļu dzimtas ģints
- grallina Strazduļu dzimtas ģints
- struthidea Strazduļu dzimtas ģints
- melnais strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Corcorax melanorhamphos")
- cielavveida strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Grallina bruijni")
- žagatveida strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Grallina cyanoleuca")
- pelēkais strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Struthidea cinerea")
- Stundas ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā
- Stundu ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā
- Lodes ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā
- Sudezers Sūdezers Ģibuļu pagastā
- Sūniņa ezers Sūniņu ezers Ģibuļu pagastā
- velt sniegavīru šādā veidā gatavot sniega bumbas, rituļus, lai veidotu sniegavīru
- mioblastoma Šķērssvītroto muskuļu audzējs, kas satur mioblastus
- hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos
- šķērstiltiņi Šķērssvītroto muskuļu protofibrillas sasaistošie elementi, kas atrodas muskuļšķiedras tumšo disku perifērijā
- Šternberga Šternberga ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
- epistolārs tāds (daiļdarbs), kas uzrakstīts vēstuļu formā
- epistulārs tāds (daiļdarbs), kas uzrakstīts vēstuļu formā
- viebīgs tāds (par sejas izteiksmi), kas rodas, savelkot muskuļus parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē
- normotonisks tāds, kam ir normāls muskuļu tonuss
- stings tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi); tāds, kas ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu)
- jēls tāds, kam nav muskuļu spraiguma (parasti par rokām, pirkstiem)
- avalvulārs tāds, kam nav vārstuļu
- vājš tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku)
- gulošs tāds, kas atrodas guļus, līmeniski
- pretgulošs tāds, kas atrodas pretējā pusē guļus, līmeniski
- miesīgs tāds, kas attiecas uz cilvēka organismu; tāds, kas saistīts ar muskuļu darbību
- oseoaponeirotisks tāds, kas attiecas uz kauliem un muskuļu aponeirozi
- miotermisks tāds, kas attiecas uz muskuļu darba radīto siltumu
- miotaktisks tāds, kas attiecas uz muskuļu proprioceptivo uztveri
- neiromiopātisks tāds, kas attiecas uz muskuļu un nervu patoloģiju
- inotropisks tāds, kas ietekmē muskuļu kontrakcijas; simpātiskā nerva kairinājums ietekmē sirds muskuļa kontrakcijas pozitīvi inotropiski, bet klejotājnerva - negatīvi inotropiski
- nepiekukuļojams tāds, kas neņem kukuļus
- valstiklis tāds, kas no vienas guļu vietas ceļas, otrā gulstas
- klinostatisks tāds, kas novērojams tikai tad, ja slimnieks atrodas guļus
- fizisks tāds, kas saistīts ar (cilvēka) ķermeni, muskuļu darbību
- apustulisks tāds, kas saistīts ar Jēzus Kristus apustuļu mācību
- pēnežains tāds, kur aug daudz lielo zvaguļu ("Rhinanthus vernalis")
- grumbuļains tāds, kur ir daudz grumbuļu; nelīdzens
- virpulīgs tāds, kur ir virpuļi (1), tāds, kas rada virpuļus (1); virpuļains (1)
- virpuļains tāds, kur ir virpuļi (1); tāds, kas rada virpuļus (1)
- burzguļains tāds, kurā daudz burzguļu
- Stalbes pagasta teritorija tagadējā teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauts viss bijušais Rozulas (Rozbeķu) pagasts, Kūduma pagasta ziemeļu daļa, Ķieģeļu pagasta dienvidrietumu stūris un Dauguļu pagasta dienvidu daļa
- proktoparalīze Taisnās zarnas un tūpļa muskuļu paralīze
- galvenā optiskā ass taisne, kas iet caur vairāku optiskās sistēmas lēcu vai spoguļu virsmu centriem
- rakstīt taktī vicināt spriguļus, labību kuļot
- Mazgavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums
- Uzvara Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums padomju laikā
- aizupnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" iedzīvotāji
- Ārkliņi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Arkliņi" nosaukuma variants
- ausmenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji
- ciemklabnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabi" iedzīvotāji
- ciemklabenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabji" iedzīvotāji
- draudzībnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Draudzība" iedzīvotāji
- gavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gavilnieki" iedzīvotāji
- gaviļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaviļnieki" iedzīvotāji
- Gavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaviļnieki" nosaukuma variants
- ģibuļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģibuļi" iedzīvotāji
- Kalešmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" bijušais nosaukums
- kalešnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" iedzīvotāji
- kališnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" iedzīvotāji
- kārgadnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kārgadas" iedzīvotāji
- Ģibuļi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums
- Ģibuļmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums
- Jaunmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" bijušais nosaukums
- kuršenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" iedzīvotāji
- laugaļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
- laukgaļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
- līčenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- Nazspārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazspāre" nosaukuma variants
- mordandznieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mordanga" iedzīvotāji
- munejnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Munejas" iedzīvotāji
- pastendnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pastende" iedzīvotāji
- remplīnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Remplīna" iedzīvotāji
- ropiķnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ropiķi" iedzīvotāji
- siliņnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji
- spārnenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" (senāk "Spārne") iedzīvotāji
- Spārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" bijušais nosaukums
- Spāres muiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" daļa
- spārenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji
- spārnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji
- Spārnesmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums
- Spārnsmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums
- šlīpenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Šlīpas" iedzīvotāji
- Dzelzciems Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Talsciems" bijušais nosaukums
- turkumuižnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Turkmuiža" iedzīvotāji
- ūķnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ūķnieki" iedzīvotāji
- priapulidae Tārpu dzimta ar ķermeni muskuļu šļūtenes veidā, kam priekšdaļa (snuķis) ievelkama un izspīlējama
- sariņkājainie Tārpu grupa, posmaino tārpu apakšklase, kam pie ķermeņa posmiem sīki, ar īpašu muskuļu palīdzību kustināmi sariņi, gk. kustības orgāni
- perizoma tas pats, kas diafragma, muskuļu plate, kas atšķir vēdera dobumu no krūšu dobuma
- avidīns Termolabils proteīns putnu un rāpuļu olu baltumā, kas inaktivē biotīnu, savienojoties ar to
- plaķēšana Termomehāniska metāla izstrādājumu (lokšņu, plākšņu, stiepļu un cauruļu) pārklāšana ar plānu cita metāla vai sakausējuma kārtu; plakēšana
- polikarbonāti Termoplastiski polimēri [-ORO-CO-O-R-]n (R - radikālis); raksturīga augsta kušanas temperatūra un ļoti liela triecienizturība, fizioloģisks inertums, caurspīdīgums; lieto aparātbūve precīzu detaļu izgatavošanai, protēzēm, lokšņu, plēvju, cauruļu ražošanai
- regula fidei ticības likums; baznīcas tēvu laikā - kristīgās patiesības, kuru pamatā bija apustuļu tradīcijas
- modulārais centrmezgls tīkla centrmezgls, kuru veido, tam pievienojot dažādus moduļus, kuri katrs atbalsta konkrētu topoloģiju, piemēram, tīklu _Ethernet_ vai tīklu _Token Ring_
- akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem
- parestēze Tirpuma, dūrienu vai šermuļu sajūta, ko nav radījis ārējs kairinājums
- spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi
- paramiotonuss Toniski muskuļu krampji
- miotonija Toniski muskuļu krampji vai pārejoša rigiditāte; stāvoklis, kurā kontrahēts muskulis atslābst ļoti lēni
- emprostotonuss Toniski muskuļu krampji, kas savelk galvu un kājas uz priekšu
- mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos
- objektdatne Translatora izvaddatne, kas satur vienu vai vairākus objektmoduļus
- kačāt Trenēt (muskuļus)
- Buļu alas trīs alas Buļļu iezī līdzās Adamaita alai: Mazā Buļu ala, Garā Buļu ala un Lielā Buļu ala
- Māras kambari trīs šauras, plaisveidīgas alas Abavas labā krastā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, dabas parka “Abavas senleja” teritorijā, ir arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1983. g., sena kulta vieta, divu lielāko alu platums pie ieejas — 1,5 m, alu garums ir 4 m, 4,1 m un 6 m
- hernija Trūkums, zarnu izspiešanās pa cirkšņu kanāli vai citur pa muskuļu starpu
- truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes
- terārijs Tvertne (parasti stiklota), telpa, celtne abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai
- mioalbumīns Ūdenī šķīstošs muskuļu albumins
- anikteriskā leptospiroze ūdens drudzis; tam raksturīgs drudzis, muskuļu sāpes, konjunktivīts, meningeālais un hepatorenālais sindroms
- Ģibalu dīķis ūdenskrātuve Priekuļu pagastā, platība 1,7 ha
- Dāklis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 37,7 m vjl., platība - 8 ha; Dākles ezers; Dākļu ezers; Daku ezers
- Egļezers Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,7 m vjl., platība – 6,8 ha, lielākais dziļums – 7 m; Egles ezers; Egļu ezers; Mazskolas ezers
- Kleinis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,6 m vjl., platība - >10 ha; Divrubļdīķis
- Vaives dzirnavezers ūdenskrātuve Vaives lejtecē, Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha, garums — 350 m, lielākais platums — 70 m, lielākais dziļums — 2,7 m
- Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte
- Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe
- Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe
- Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru
- Godele Ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Usmas ezera austrumu daļā, garums - <2 km; Godeļupe
- Avotkalnu grāvis ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, Stendes kreisā krasta pieteka
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha
- Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis
- Ungershof Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Omuļu pagastā
- espanders universāls sporta rīks (atsperes vai gumijas lentes ar rokturiem) muskuļu papildslodzei vingrojumu izpildē
- Kumbule upe Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas un Demenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 24,4 m, iztek no Bruņu ezera, tek cauri Kumbuļu ezeram, ietek Jāņuciema ezerā; Kumbula; Kumbuls; Kumbele; Kumbuļupe
- Asinsupīte upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe
- Aunuva upe Lietuvā (_Aunuva_), Šauļu apriņķī, Ventas pietekas Šatrijas kreisā krasta pieteka
- Kražante upe Lietuvā, Šauļu apriņķī (izteka Telšu apriņķa austrumu malā), Dubīsas labā krasta pieteka
- Dauģīvene upe Lietuvā, Šauļu apriņķī, Mūšas labā krasta pieteka
- Šušve upe Lietuvā, Šauļu un Kauņas apriņķī, Nevēžas labā krasta pieteka
- Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka
- Briežupe upe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Plunču ezerā, garums - 15 km, pārrakta un iztaisnota
- Kalešu dzirnavezers uz Kalešupes uzpludināta ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā
- uz nakti uz naktsguļu
- Omuļu dzirnavezers uz Omuļupes uzpludināta ūdenskrātuve Ērģemes pagastā, platība - 12,5 ha
- aneretīzija Uzbudināmības trūkums (muskuļu vai nervu)
- zīmuļturis Uzgalis īsu, parasti norakstītu, zīmuļu pagarināšanai
- Pastendes dzirnavezers uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 7,2 ha
- sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu
- blaps Vaboļu kārtas melnuļu dzimtas ģints
- kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas
- ziedspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Meligethes"), vaboles ķermenis neliels, ieapaļš, melns vai melnbrūns, dažām sugā ar zaļganu spīdumu, Latvijā konstatēts >30 sugu
- piepjspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Pocadius"), Latvijā konstatēta 1 suga
- Burbulis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 4 km; Burbuļstrauts; Burbuļu strauts
- Lēļa ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
- Leļu ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
- Lēļu ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
- Vagulis Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
- Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts
- gnatoparalīze Vaiga muskuļu paralīze
- Benču attekas vairākas attekas Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novada Priekuļu pagastā pie Benču mājām
- atsacilāties vairākkārt celties augšā no guļus, sēdus stāvokļa
- triops vairogčauļu apakškārtas ģints
- lepidurus Vairogčauļu apakškārtas ģints
- Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte
- ekstrūders vakuumprese keramikas izstrādājumu (ķieģeļu, cauruļu, smalkkeramikas pusfabrikātu) veidošanai parastā temperatūrā no plastiskas keramiskās masas
- jaunbrengulieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbrenguļi" iedzīvotāji
- jaunvālēnieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvāle" iedzīvotāji
- Lamija Vampīri, kas skaistuļu veidā pievilināja jaunavas un jaunekļus un tiem izsūca asinis
- iekšējā oftalmoplēģija varavīksnenes un starenes muskuļu paralīze
- burbuļot Vārīties, radot burbuļus
- pļepinēt Vārīties, radot burbuļus (par biezu ēdienu, parasti biezputru)
- Alt-Vrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā
- Alt-Wrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā
- miocelīts Vēdera muskuļu iekaisums
- vēdera prese vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties palielinās spiediens vēdera dobumā
- celiomialģija Vēdera muskuļu sāpes
- celiomiozīts Vēdera sienas muskuļu iekaisums
- jupa Vēdiskajā rituālā upurēšanas stabs, kas simbolizē sargu un triju pasauļu - debess, gaisa un zemes - aizstāvi; tas simbolizē arī rituāla telpas vertikālo asi un pasaules koku
- ligzdot veidot ligzdu, dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus (par putniem)
- pubuļot veidot pubuļus, veidoties pubuļiem
- virpuļot veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi)
- burbuļot Veidot, radīt burbuļus
- virpuļvējš Vējš, kas veido virpuļus (1)
- Vella Vella ala - Lielā Ellīte, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta Priekuļu novada Liepas pagastā
- ekspresvēstule Vēstuļu korespondence, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības
- Vēžu ezers Vēžezers, ezers Ģibuļu pagastā
- sirds toņi vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība
- vibropāļdzinis Vibromašīna pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī to izvilkšanai no grunts
- taira vidēji liels sermuļu dzimtas plēsējs (_Eira barbara_), kas ir vienīgā suga tairu ģintī (_Eira_), dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, sastopama arī Trinidādas salā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem
- mezencefalīts Vidussmadzeņu iekaisums; simptomi: miegainība, trīce, acu muskuļu vājums
- Vieglais ezers Vieglis Ģibuļu pagastā
- miorelaksanti Vielas, kas izraisa muskuļu šķiedru atslābumu
- anaboliskie steroīdi vielas, kas veicina muskuļu masas pieaugumu; sportistiem - dopings
- kardioprotektori Vielas, kas veicina sirds muskuļu šūnu un asinsvadu atjaunošanos
- monoplēģija Viena locekļa, muskuļa vai vienas muskuļu grupas paralīze
- saime Viena metiena vai perējuma dzīvnieku mazuļu kopums
- Mazā Buļu ala viena no Buļu alām Buļu iezī, 4,3 m gara, šaura plaisa, kuras sienā izkalts ieapaļš iedobums (tā diametrs \~2 m, augstums 2,2 m)
- aponeiroze viena no muskuļu cīpslas formām - plata, spīdoša plātnīte, kas sastāv no saistaudu šķiedrām
- Atanasija ticības apliecība viena no trim senajām kristīgās baznīcas ticības apliecībām (līdzās Apustuļu un Nīkajas ticības apliecībai)
- laringoplēģija Viena vai vairāku balsenes muskuļu paralīze
- reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu vai mēlīšu kopa taustiņu pūšamam vai mēlīšu instrumentam (piemēram, ērģelēm, harmonijam, akordeonam u. c.)
- homostilija Vienāds irbuļu garums visu kādas augu sugas eksemplāru ziedos
- heterotransplantācija Vienas sugas organisma orgānu vai audu pārstādīšana citas sugas organismam (piemēram, cūkas sirds vārstuļu transplantācija cilvēkam)
- Vieniņa Vieniņa ezers - Asariņš Ģibuļu pagastā
- poliplēģija Vienlaicīga vairāku muskuļu paralīze
- sinklonuss Vienlaicīga vairāku muskuļu trīce vai kloniska spazma
- polimiozīts Vienlaicīgs vairāku muskuļu iekaisums
- polineiromiozīts Vienlaicīgs vairāku perifērijas nervu un muskuļu iekaisums
- liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus
- gaistošais liniments viens no ādas un gļotādu kairinātājiem līdzekļiem, satur 25% ožamā spirta saulgriežu eļļā, lieto ādas ieberzēšanai pret muskuļu un nervu sāpēm
- sabiedrotais antagonists viens no diviem muskuļiem (vai muskuļu grupām), kuri darbojas gandrīz pretējā virzienā, bet, darbodamies vienlaicīgi, rada loceklī kustību, kas ir vidēja starp abām atšķirīgajām kustībām
- paramiozinogēns viens no muskuļu plazmas proteīniem, sarecē 47 Celsija grādu temperatūrā
- Lejas Benči viensēta Priekuļu pagastā, uz rietumiem no Benčiem
- Kalna Benči viensēta Priekuļu pagastā, uz ziemeļiem no Benčiem
- rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu)
- kūsāt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi)
- kūsēt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi)
- kūsot Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi)
- iegurņa vingrinājumi vingrinājumi, kas nostiprina vēdera lejasdaļas muskuļus ap tūpli, urīna izvadkanālu un maksti, tādējādi novēršot urīna nesaturēšanu, dzemdes un maksts izkrišanu
- pace Vingrojumu sistēma (angļu "progressive aerobic circuit exercise"), kurā svara samazināšanai vai muskuļu palielināšanai tiek izmantoti trenažieri
- ģerbonis Viņetes vēstuļu papīriem, aploksnēm, faktūrām, kartēm utt.
- aerodinamiskā pēda virpuļu plūsmas josla aiz lidojošā gaisakuģa; dalās tuvajā un tālajā virpuļjoslā, kurās spiediena atšķirība no apkārtējās vides ir dažāda
- adtermāls Virzienā uz nervu galiem vai muskuļu piestiprināšanas vietām (elektriskā strāva muskuļos)
- zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase ("Mammalia"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu; šīs klases dzīvnieki
- mialģiskā astēnija vispārēja noguruma stāvoklis, savienots ar muskuļu sāpēm
- vienmulība vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmulīgums; vienmuļība, vienmuļums; vienmuļīgums
- vienmulīgums vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļīgums
- vienmuļīgums vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļība; vienmuļīgums
- vienmuļība vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļums; vienmuļīgums; vienmulība; vienmulīgums
- kāpelētājrozes Vīteņrožu šķirņu grupa, parasti ar maziem, vienkāršiem ziediem, tās parasti stāda vienmuļu koku izrotāšanai vai dārza nojumes nosegšanai
- Heuchera brizoides vizbuļu heihēra
- Apenīnu anemone vizbuļu suga ("Anemone apenina")
- jauktā anemone vizbuļu suga ("Anemone blanda")
- dārza anemone vizbuļu suga ("Anemone coronaria")
- mirdzošā anemone vizbuļu suga ("Anemone fulgens")
- Japānas Hupē anemone vizbuļu suga ("Anemone hupehensis")
- daudzgadīgā anemone vizbuļu suga ("Anemone multifida")
- baltais vizbulis vizbuļu suga ("Anemone nemorosa")
- dzeltenais vizbulis vizbuļu suga ("Anemone ranunculoides")
- meža anemone vizbuļu suga ("Anemone sylvestris")
- meža vizbulis vizbuļu suga ("Anemone sylvestris"), Latvijā aizsargājama, audzē arī kā krāšņumaugu
- vīnlapu anemone vizbuļu suga ("Anemone vitifolia")
- Carex brizoides vizuļu grīslis
- parakinēze Voluntāro muskuļu patoloģiskas kustības, ko izraisa motorisko nervu vai to centru slimība
- spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi; spoguļu zāle
- amiostāzija Zaudēta spēja stāvēt kā muskuļu trīces un nepietiekamas koordinācijas sekas
- fagots Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments ar vārstuļu sistēmu un divkāršu mēlīšu iemutni
- Upmale Zemgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma Austrumzemgali no tagadējā Jelgavas novada austrumu daļas līdz Skaistkalnes pagastam ietverot arī daļu no Šauļu un Paņevežas apriņķiem Lietuvā
- grizons zīdītāju klases plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Galictis"), plēsīgs dzīvnieks ar pelēku muguru un baltām svītrām sānos, dzīvo Dienvidamerikā
- krustziežu ziedspīdulis ziedspīduļu suga ("Meligethes aeneus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
- misīvs Ziņojums, vēstule; arī aizslēdzama vēstuļu soma
- pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi
- gobiusculus Zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas ģints
- zivaudzētava Zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu
- zivjaudzētava Zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu
- Velna ezers Zosnas ezers Kombuļu pagastā
- bezspārnu zvagulis zvaguļu suga ("Rhinanthus apterus")
- mazais zvagulis zvaguļu suga ("Rhinanthus minor")
- vēlais zvagulis zvaguļu suga ("Rhinanthus serotinus")
- lielais zvagulis zvaguļu suga ("Rhinanthus vernalis", arī "Rhinanthus major" un " Rhinanthus crista galli")
- teromorfi Zvēriem līdzīgas ķirzakas, fosilu rāpuļu grupa no pērna un triasa perioda; to ķermeņa uzbūvē bija daudzas pazīmes, kas to tuvina zīdītājiem
- terapsīdi Zvērrāpuļi - izmirusi sinapsīdu apakšklases rāpuļu kārta, atzarojusies no kotilozauru celma paleozojā, karbona beigās; tipiski sauszemes dzīvnieki, izmiruši mezozojā, triasa periodā
- teriodonti Zvērzobji, fosilu rāpuļu grupa, pie kuras piederējuši arī zīdītāju priekšteči
- amfisbēna Zvīņrāpuļu apakškārta ("Amphisbaenia"), specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā
- čūskveidīgs zvīņrāpuļu apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dažāda lieluma rāpuļi ar pagarinātu ķermeni \~2700 sugu, Latvijā sastopamas 3 sugas; čūskas
- hameleonveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, 4-50 cm gari rāpuļi, kas piemērojušies gk. dzīvei kokos, spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, Āfrikā un D-Eiropā
- amfisbēnveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā
- ķirzakveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārtas no 3,5 cm līdz 3 m gari rāpuļi, 20 dzimtu (nozīmīgākās - gekonu, čūskķirzaku, iguānu, agāmu, scinku, ķirzaku, glodeņu, varami, indesķirzaku dzimta), 350 ģinšu, \~3500 sugu; Latvijā 2 dzimtas, 2 ģintis, 3 sugas
- klaburčūska Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Crotalidae"), indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti, 6 ģintis, \~120 sugu
- kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu
- odžčūskas Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta, 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, \~60 sugu, Latvijā 1 suga
- mamba Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas kobru dzimtas ģints ("Dendroaspis"), 5 sugas, visas ļoti indīgas
- zalktis Zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Colubridae), kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas - gludenā čūska un zalktis
- drakons Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas agāmu dzimtas ģints ("Draco"), mīt kokos, ķirzaka ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku, Dienvidaustrumu Āzijā, 15-20 sugu
- gekoni Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Gekkonidae"), 11 sugas, sīki un nelieli rāpuļi (garums - 3,5-30 cm), mazliet saplacinātu ķermeni; spēj pārvietoties pa vertikālām virsmām, dzīvo gk. tropos un subtropos, retāk mērenajās joslās, 70-80 ģinšu, 600-700 sugu
- apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu
- agāma Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Agamidae"), rāpulis ar akrodontiem (pie žokļa augšējās malas pieaugušiem) zobiem, 35 ģintis, >300 sugu
- iguāna Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Iguanidae"), 50 ģinšu, \~700 sugu, 0,1-2 m garas ķirzakas, kurām zobi pieauguši pie žokļa ārmalas, pārtiek no bezmugurkaulniekiem un sīkiem mugurkaulniekiem, retāk no augiem, dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropos, Polinēzijā, Madagaskarā; leguāna
- passeridae Zvirbuļu dzimta
- passer Zvirbuļu dzimtas ģints
- saksaulu zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer ammodendri")
- mājas zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer domesticus"), Latvijā sastopama bieži
- melnkrūšu zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer hispaniolensis")
- Indijas zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer indicus")
- lauka zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer montanus"), Latvijā sastopama bieži
- rudais zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer rutilans")
- tuksneša zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer simplex")
- Ļeņina kalni Zvirbuļu kalni, teritorija Maskavas pilsētas dienvidrietumu daļā, tās nosaukums 1935.-1992. g.
- zvirbuļnieks Zvirbuļu ķērājs
- pelēksvārcis Zvirbuļu pievārds
- accipiter nisus zvirbuļu vanags
- Bensonupe Zvirbuļupe, Ventas pieteka
- Piltenes upe Zvirbuļupe, Ventas pieteka
- Pūčiņupe Zvirbuļupe, Ventas pieteka
- dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis
uļu citās vārdnīcās:
MEV