Paplašinātā meklēšana
Meklējam pēr.
Atrasts vārdos (292):
- pēr:1
- pēre:1
- pēri:1
- pērn:1
- pērs:2
- pērs:1
- pērt:1
- pērkš:1
- pērle:2
- pērle:1
- pērns:1
- pērsa:1
- pērte:1
- pērve:1
- pērājs:1
- pērējs:1
- pērkšt:1
- pērles:1
- pērlis:1
- pērļot:1
- pērsēt:1
- pērsla:1
- pēršņi:1
- pērvēt:1
- ampērs:1
- Ampērs:1
- apērde:1
- apērst:1
- appērt:1
- atpērt:1
- iepērt:1
- izpērt:1
- mapērs:1
- nopērt:1
- papērt:1
- sapērt:1
- uzpērt:1
- pērdele:1
- pēriens:1
- pērkams:1
- pērkaņi:1
- pērklis:1
- pērkone:1
- pērkoni:1
- pērkons:1
- pērkoņi:1
- pērksna:1
- pērkūne:1
- pērkuni:1
- pērkūni:1
- pērkuns:1
- pērkūns:1
- pērkuņi:1
- pērlene:1
- pērlīgs:1
- pērlīte:1
- pērļots:1
- pērnājs:1
- pērnējs:1
- pērngad:1
- pērnijs:1
- pērnule:1
- pērpele:1
- pērslāt:1
- pēršana:1
- pērties:1
- pērulis:1
- pērziem:1
- aizpērn:1
- aizpērt:1
- apērmot:1
- Kaupēri:1
- Kempēra:1
- pampēro:1
- papērde:1
- pārpērt:1
- piepērt:1
- spērags:1
- spērāgs:1
- spērģis:1
- spēriņš:1
- spērums:1
- špērags:1
- žepēris:1
- pērdināt:1
- pērinīte:1
- pērkauns:1
- pērklene:1
- pērklene:2
- pērkonis:1
- pērkoņot:1
- pērkūnis:1
- pērlītis:1
- pērļains:1
- pērļzobi:1
- pērngada:1
- pērngads:1
- pērnziem:1
- pērpetes:1
- pērruden:1
- pērsieši:1
- pērsiķis:1
- pēršķine:1
- pēršnuma:1
- pērtelēt:1
- pērtiķis:1
- pērvasar:1
- pērzelēt:1
- aizpērni:1
- appērājs:1
- appērsēt:1
- impērija:1
- Impērija:1
- izpērājs:1
- sapērājs:1
- spērgala:1
- spēriens:1
- pēraizpēr:1
- pērkamība:1
- pērkaunes:1
- pērkaunis:1
- pērkonene:1
- pērkonīgs:1
- pērkonija:1
- pērksniņa:1
- pērlenīte:1
- pērļošana:1
- pērļpupas:1
- pērļurota:1
- pērļveida:1
- pērļvista:1
- pērnājais:1
- pērnējais:1
- pērnruden:1
- pērnvasar:1
- pērrudenī:1
- pērslaiņi:1
- aizaizpēr:1
- pēcaizpēr:1
- appērslot:1
- appērsnes:1
- appērties:1
- atpērties:1
- dēspērāts:1
- drapērija:1
- iepērties:1
- impērisks:1
- izpērties:1
- nopērslāt:1
- nopērslot:1
- nopērties:1
- papērksne:1
- papērties:1
- pulpērija:1
- sapērties:1
- spērdzele:1
- spērienis:1
- spērslīgs:1
- tupērklis:2
- tupērklis:1
- uzpērkams:1
- uzpērslāt:1
- uzpērties:1
- pēraizpērn:1
- pērbonieki:1
- pērkaunene:1
- pērkonains:1
- pērkonaiņš:1
- pērkonduna:1
- pērkonejas:1
- pērkonieki:1
- pērkonieši:1
- pērkonkaza:1
- pērkonrīks:1
- pērkontēvs:1
- pērkoņains:1
- pērkoņkaza:1
- pērkoņrīki:1
- pērkoņtūce:1
- pērkuņpuķe:1
- pērlēnieši:1
- pērļainums:1
- pērļupieši:1
- pērļuvista:1
- pērminders:1
- pērnaizpēr:1
- pērnavieši:1
- pērngadējs:1
- pērnrudenī:1
- pērnrudens:1
- pērnrudien:1
- pērnziemas:1
- pērsēnieši:1
- pērstinīki:1
- pērziemējs:1
- aizaizpērn:1
- aizpērnais:1
- aizpērnējs:1
- aizpērngad:1
- aizpērslot:1
- aizpērties:1
- ampērmetrs:1
- apužpērlis:1
- atspēriens:1
- dižpērkone:1
- izapērties:1
- izpērdināt:1
- izspēriens:1
- metrampērs:1
- miliampērs:1
- nopērdināt:1
- pārpērslāt:1
- pārpērties:1
- pēcaizpērn:1
- pipērkšķis:1
- puerpērijs:1
- puspērtiķi:1
- Skarpērija:1
- Spērillens:1
- stupērklis:2
- stupērklis:1
- Vāmošpērča:1
- voltampērs:1
- pērkaunenes:1
- pērkondārds:1
- pērļveidīgs:1
- pērminderis:1
- pērnaizpērn:1
- pērnējlauks:1
- pērnpavasar:1
- pērnvasaras:1
- pērrudenējs:1
- pērtelēties:1
- pērtiķoties:1
- pērtiķveida:1
- pērvasarējs:1
- ampērstunda:1
- ampērvijumi:1
- atsapērties:1
- krūmpērlīte:1
- mikroampērs:1
- nenopērkams:1
- nosapērties:1
- pasapērties:1
- piespēriens:1
- sniegpērsla:1
- upespērlene:1
- pērkongranda:1
- pērkonlietus:1
- pērļgliemene:1
- pērnpavasara:1
- pērnrudenējs:1
- pērnvasarējs:1
- pērņciemieši:1
- pērškaunīcas:1
- pērtiķmutīte:1
- aizpērnājais:1
- ampērsekunde:1
- ciršļpērtiķi:1
- despērātisms:1
- impropērijas:1
- maki-pērtiķi:1
- pērkonāboliņš:1
- pērkonamoliņš:1
- pērkondimdošs:1
- pērkonnegaiss:1
- pērkoņāboliņš:1
- pērkoņdebesis:1
- pērpavasarējs:1
- pērtiķcilvēks:1
- pērtiķveidīgs:1
- cilvēkpērtiķi:1
- degunpērtiķis:1
- kapucpērtiķis:1
- rēzuspērtiķis:1
- pērkondārdiens:1
- pērnpavasarējs:1
- pērtiķveidīgie:1
- ampērvoltmetrs:1
- miliampērmetrs:1
- pundurpērtiķis:1
- voltampērmetrs:1
- mikroampērmetrs:1
- tinējastpērtiķi:1
- zirnekļpērtiķis:1
- pērkoņkrustietis:1
- ampērvoltommetrs:1
- garpirkstpērtiķi:1
- svētdienaspērājs:1
- upespērļgliemene:1
- voltampērmetrija:1
- cilvēkpērtiķveidīgie:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1582):
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks.
- maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm.
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas.
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints.
- aizpērngad Aizpērn.
- aizpērni Aizpērn.
- aizviņgad Aizpērn.
- aizpērnājais Aizpērnais.
- aizpērnējs Aizpērnais.
- aizgraust Aizrūkt, aizducināt (par pērkonu).
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
- MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem.
- Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
- tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
- miliampērs Ampēra tūkstošdaļa.
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- ampērvijumi ampērs (2) - magnetodzinējspēka mērvienība.
- ampērvijumi ampērs (3) - magnētisko potenciālu starpības mērvienība.
- komoners Anglijā - netitulēta persona (kas nepieder pie pēriem).
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- portlends Angļu pēru tituls.
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- zīļot Apgādāt, rotāt ar stikla pērlītēm, spīguļiem.
- nokrellēties Apkārties ar stikla pērlītēm.
- izbūzelēties Appērties (3).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- izpačāties Ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu.
- aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
- izperināt Ar kājām un spārniem izveidot pērkli.
- iztalzēt Ar nūju nopērt.
- iztalzīt Ar nūju nopērt.
- sakokot Ar nūju nopērt.
- stēnīt Ar nūju pērt, sist.
- pletēt Ar paplatu sitamo pērt.
- iedzīt pa otru galu ar pērienu ko panākt, ko izskaust.
- priģelēt Ar pērienu skubināt.
- pērļurota Ar pērlēm greznota rotas lieta.
- zīlaiņš Ar pērlēm, spīguļiem apgādāts.
- izplotāt Ar plaukstu izpērt.
- noplaukšķināt Ar plaukstu nopērt.
- ieknozāt Ar rīksti iepērt.
- dadrikšķināt Ar smalku bērza žagaru iepērt.
- aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst.
- atspert Ar spērienu atgrūst vaļā (durvis, vārtus).
- aizspert Ar spērienu attālināt.
- atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- pārspert Ar spērienu ievainot.
- iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
- nospert Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
- paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- nosaspardīties Ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem).
- nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
- zīlēts Ar stikla pērlītēm un krellēm rotāts.
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- Abasīdi Arābu impērijas valdnieki, Bagdādes kalifi no 749.-1258. g.
- forfeitings Ārējo ekonomisko operāciju kreditēšana, kur no eksportētāja pērk importētāja akceptētus vekseļus.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno.
- višapi Armēņu mitoloģijā - pūķi, kas personificēja pērkona negaisu, viesuli vai negaisa mākoņus.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- seksuālā apsēstība atkarība no seksa, kad nepieciešams slimīgi pērspīlēts seksa kontaktu siakts.
- kavāt Atkārtoti pērt, sist.
- iešaustīt Atkārtoti pērt.
- rībenēt Atkārtoti rībēt (par pērkonu).
- kuldīt Atkārtoti sist, pērt, kratīt (par šķidrumu).
- kūlaine Atmata, ar pērnā gada zāli klāts lauks.
- negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
- atpucēt Atpērt.
- reklāmlapa Atraktīva informācijas lapa, kas parasti nodrošina atlaides tās uzrādītājam, pērkot biļeti uz publisku maksas pasākumu (koncerts, festivāls).
- apducēt Atskanēt visapkārt (par pērkonu u. c.).
- decentralizācija Atteikšanās no vadības un pārvaldes funkciju sakopošanas vienā vietā; kapitāla sadale, uzņēmumus uzpērkot vai konkurences cīņā iznīcinot.
- Mimulus ringens atvērtā pērtiķmutīte.
- Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena.
- Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu.
- Baals Auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu mitoloģijā.
- tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi.
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
- lielmuftijs Augstākais tiesībnieka un teologa tituls Osmaņu impērijā.
- platdeguna pērtiķi augstāko pērtiķu infrakārta ("Platyrrhini"), kas izplatīta Amerikā, pie kuras pieder tinējastpērtiķu un pundurpērtiķu dzimtas.
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
- paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis.
- Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi.
- Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija.
- Bunias orientalis austrumu dižpērkone.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu.
- Anthyllis x baltica Baltijas pērkonamoliņš.
- Uko Baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks.
- aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
- Kalvis Baltu tautu mitoloģijā - kalējs, pērkondieva Pērkona palīgs, kurš izkaļ dievam ieročus, bet saules meitai - saktu.
- Glaihs Banaru (Vjetnama) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs.
- bergs Bargs (par pērkonu).
- drace Bargs rājiens, pēriens.
- aukstaispirts Bāriens, pēriens.
- braciņš Bāriens, pēriens.
- svela Bāriens, rājiens; arī pēriens.
- žars Bāriens; arī pēriens.
- ņemt uz liesta bārt, pērt, pārmācīt.
- sveicīt bārt, pērt.
- svētīt Bārt; arī pērt.
- dryuksts bērnu pēršana.
- izpirķelēt Bezrūpīgi iepērkoties iztērēt.
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
- dunams bijušās Osmaņu impērijas zemēs lietota ārpussistēmas laukuma mērvienība, kuras vērtība ir atšķirīga dažādās valstīs; tā tiek definēta kā _40 standarta soļi garumā un platumā_
- fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
- vairoga bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Discina ancilis", syn. "Discina perlata"); pērļainā discīna.
- bezants Bizantiešu bezants - Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā.
- B2B Bizness - biznesam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi savstarpēji pērk un pārdod preces un pakalpojumus).
- ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām.
- alouatta Bļauri - tinējastpērtiķu dzimtas ģints.
- dāris Bļauris; skaļš, pērkoņdimdošs.
- brickas Brāziens, pēriens; braciņš.
- parangons Briljants, dārgakmens, pērle bez defektiem.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- rīzele Brūce, kas paliek ādā pēc pēršanas.
- briežāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- kaķpēdiņa Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- krampāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- lēciņas Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- pērkonāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- pērkoņāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- vājšāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- velnāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria").
- Anthyllis vulnearia brūču pērkonamoliņš.
- pērkoņot Būt zibenim un pērkonam; būt pērkona negaisam.
- remontieris Cariskās Krievijas armijā - virsnieks, kas iepērk zirgus.
- banko Cena vai kurss, pēc kura banka pārdod vai pērk vērtspapīrus.
- vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos.
- CĀ Centrālāfrikas Impērija.
- Erysimum durum cietā pērkonene.
- Erysimum hieracifolium ssp. durum cietās pērkonenes "Erysimum durum" nosaukuma sinonīms.
- pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
- antropobioloģija Cilvēka un cilvēkveida pērtiķu pētīšana bioloģijas aspektā.
- pongidae Cilvēkpērtiķi.
- apkārtbraucējs Cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties).
- maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
- akalpārdevējs Cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk; atkalpārdevējs.
- atkalpārdevējs Cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk.
- izpērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
- sapērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
- pirtinieks Cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī.
- pircējs Cilvēks, kas pērk (ko).
- šautējs Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
- tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
- piejēmājs Cilvēks, kas uzpērk, pieņem no iedzīvotājiem preces.
- bricēt Cirst, sist, pērt ar strupu priekšmetu.
- āpēt Cītīgi nodarbināt, pērt; stipri bārt, rāt.
- austroslāvisms Čehu liberāļu programma Hābsburgu Austrijas impērijas pārveidošanai federatīvā valstī.
- kvadrumani Četrroči, kustoņi ar 4 rokām, pērtiķi.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- āda putēs dabūs pērienu; sagaidāma smaga izrēķināšanās.
- dabūt piparus dabūt pērienu, bārienu, tikt kritizētam.
- dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa mizu Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa mīkstumiem dabūt pērienu.
- dabūt siksnas dabūt pērienu.
- dabūt žagarus dabūt pērienu.
- lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
- pēršana Darbība, process --> pērt.
- pērējs Darītājs --> pērt.
- aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
- Anthyllis x polyphilloides daudzlapu pērkonamoliņš.
- zolēt Dauzīt, pērt.
- talzīt Dauzīt, sist, pērt.
- gliters Dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
- Nasalis larvatus degunpērtiķis.
- nasalis Degunpērtiķu ģints.
- pērļu rinda dekoratīvs dzegas elements, kas atgādina pērļu virteni.
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
- pērlīte Dem. --> pērle.
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
- Inka Dienvidamerikas indiāņu cilšu savienības (inku impērijas) valdnieks un augstākais priesteris 11.-16. gs.
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
- Dodola Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar pērkona dievu un lietus izsaukšanas rituālu.
- izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas.
- merčelis Diezgan biezs ēdiens no pērļu miežiem, kartupeļiem un kūpinātas gaļas.
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
- glohīdija Dižgliemeņu un pērļgliemeņu dzimtas gliemeņu kāpurs.
- bunias Dižpērkones.
- austrumu dižpērkone Dižpērkoņu suga ("Bunias orientalis").
- brontīdi Dobjas, pērkonam līdzīgas skaņas, kas bieži dzirdamas aktīvas seismiskās darbības rajonos.
- baicas Dot, sadot baicas - pērt; arī lamāt.
- karrageen Droga no Īrijas pērļu sūnām.
- rucināt ducināt (par pērkonu).
- ducinēt Ducināt (par pērkonu).
- apgraust Ducināt pa visu debess pamali (par pērkonu).
- sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
- lambasts Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs; lambats.
- lambats Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs.
- nodīrāt Dusmīgi nopērt.
- stērķēt Dūšīgi nopērt.
- Mimulus luteus dzeltenā pērtiķmutīte.
- ploickāt Dzīt (sitot ar meiju, rīksti u. tml.); pērt, sist.
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
- pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
- Mahess Ēģiptiešu mitoloģijā - pērkona, vētru, tumsas un vēja dievs, kas personificēja bailes no stihiskajiem un draudīgajiem dabas spēkiem.
- Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
- Obasi Osa ekoju (Nigērija) mitoloģijā debesu un pērkona dievs, kopā ar Obasi Nsi radījuši arī pirmos cilvēkus uz zemes.
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
- strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs.
- akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C.
- vājstrāva Elektriskā strāva ar mazu strāvas stipruma vērtību (mazāku par 0,1 ampēru).
- galvenais zars elektriskās ķēdes zars ar mērinstrumentu (ampērmetru, galvanometru), kam paralēli slēdz šuntu.
- amperāža Elektriskās strāvas stiprums, izteikts ampēros.
- spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
- saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem.
- elektroenerģijas tirgotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) elektroenerģiju citam elektroenerģijas lietotājam.
- elektrotermiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar termopāriem; jutība neliela, mērījumus neietekmē ārējie elektriskie un magnētiskie lauki; lieto kā voltmetrus un ampērmetrus paaugstinātas vai augstfrekvences ķēdēs.
- elektromagnētiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir mērāmajam lielumam proporcionālas strāvas magnētiskā lauka iedarbība uz feromagnētiska materiāla enkuru (ampērmetri, voltmetri, fazometri un hercmetri).
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem).
- Tins etrusku mitoloģijā - debesu dievs un pērkona pavēlnieks, kas pavēl ar trim zibens kūļiem, kopā ar Uni un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi.
- Agdi Evenku (Aizbaikāls, Ķīna) mitoloģijā - pērkona un zibens saimnieks, debesu vecis, kas mostas pavasarī un izšķiļ uguni, kuras dzirksteles satriec ļaunos dēmonus.
- faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības.
- neoplatonisms Filozofijas virziens 3.-6. gs. Romas impērijā; veidojās uz Platona ideālisma un Austrumu misticisma pamata.
- elektrības daudzums fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu; mērvienība kulons ( C ), praksē lieto arī ampērstundu (Ah); 1 Ah=3600 C.
- enerģijas lietotājs fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā.
- parapiteks Fosils cilvēkpērtiķis, kura atliekas Ēģiptē uzietas oligocēna slāņos.
- udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā.
- sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
- pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem.
- parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā.
- savatē Franču bokss, kurā tiek lietoti arī spērieni ar kāju.
- Ampērs Franču fiziķis un matemātiķis (Andrē Marī Ampērs, "Andre-Marie Ampere", 1775.-1836. g.), viens no elektrodinamikas pamatlicējiem.
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- mājsaimniecības lietotājs galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām.
- tarsiidae Garpirkstpērtiķu apakškārta.
- zibensizlāde Gigantiska dzirksteļizlāde, kas ilgst dažas mikrosekundes un kurā elektriskā strāva sasniedz 10-500 kiloampēru (kA).
- najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes.
- upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- grudināt Graust, rūkt (kā pērkons).
- Bronts Grieķu mitoloģijā - "pērkons", viens no pirmajiem trīs kiklopiem.
- pigmeji Grieķu mitoloģijā - punduru cilts, kas mitusi uz dienvidiem no Ēģiptes, un kuru augums bijis no skudras līdz pērtiķa lielumam.
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis".
- Armazi Gruzīnu mitoloģijā - senākā dievība, debesu, pērkona, lietus un augu valsts pavēlnieks, kā arī dievs karotājs.
- Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam.
- kavalergardi gvardes kavalērijas pulks Krievijas impērijā (pastāvēja no 1799. līdz 1917. g.), kura virsnieki piederēja pie augstākās aristokrātijas aprindām.
- sfinksa Gvinejas paviāns - pērtiķis ar šauru degunu un kuplu, sarkanbrūnu kažoku, kas tēviņiem veido it kā mantiju ap pleciem.
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem.
- Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu.
- Baltijas pērkonamoliņš hibridogēna pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x baltica").
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
- Sugrīva Hindu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kuram troni atņēma viņa paša brālis, bet atguva to ar Rāmas palīdzību un vēlāk palīdzēja Rāmam uzveikt dēmonisko valdnieku Rāvanu.
- Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
- Kālanemi Hindu mitoloģijā un eposā "Rāmājana" - rākaša, Rāvanas tēvocis, kurš mēģināja nonāvēt pērtiķu valdnieku Hanumānu, bet tika nonāvēts.
- husītu kari husītu karadarbība pret Svēto Romas impēriju (1419.-1437. g.).
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos.
- cebocefāls Iedzimts kroplis ar pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- iegādāties Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot.
- iekokot Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku.
- sapokņīt Iekaustīt, iepērt.
- samūksnīt iekaustīt, nopērt.
- sastibot iekaustīt, nopērt.
- vitēt Iekaustīt, nopērt.
- sapuinīt Iekaustīt, sapērt.
- savitēt Iekaustīt, sapērt.
- savītēt Iekaustīt, sapērt.
- savitot Iekaustīt, sapērt.
- sazvīrot Iekaustīt, sapērt.
- iemizot Iepērt (1).
- iežeickāt Iepērt (1).
- iežeikstēt Iepērt (1).
- iedalstīt Iepērt (2).
- iepauksnīt Iepērt (ar roku); iekaustīt.
- iepīckāt Iepērt (parasti ar pātagu).
- iepātagot Iepērt ar pātagu; perot ar pātagu, iebaidīt.
- iepipkāt Iepērt ar pipku.
- iepleknēt Iepērt ar pletni; iepērt.
- iestibīt Iepērt ar stibu.
- iežagarot Iepērt ar žagariem.
- varzelēties Iepērt vienam otru, iesist.
- ieplencēt Iepērt, iekaustīt.
- pieklopēt Iepērt, iekaustīt.
- iepļokāt Iepērt, iepļaukāt.
- ieplokņīt Iepērt, iepļaukāt.
- ievietēt Iepērt, iesist.
- iezaltēt Iepērt, iesist.
- iebērt Iepērt, nopērt.
- iemokāt Iepērt, nopērt.
- uzsukāt Iepērt, nopērt.
- sapopēt iepērt, saplūkāt.
- vembelēt Iepērt, sist ar rīksti.
- iejozt Iepērt; arī iesist.
- ieloskāt Iepērt; iekaustīt.
- iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas.
- iedauzīt Iepērt.
- iediegt Iepērt.
- iedrikāt Iepērt.
- iekapāt Iepērt.
- ieklopēt Iepērt.
- ieknaikstīt Iepērt.
- ieknozēt Iepērt.
- iekult Iepērt.
- ielobīt Iepērt.
- iemizāt Iepērt.
- iepeksēt Iepērt.
- iepeksīt Iepērt.
- iepleitēt Iepērt.
- ieplītēt Iepērt.
- iešaudīt Iepērt.
- ieskāt Iepērt.
- iešķilt Iepērt.
- ieskostēt Iepērt.
- iesmeltēt Iepērt.
- iešņorēt Iepērt.
- iestaukāt Iepērt.
- iestrieblāt Iepērt.
- iesukāt Iepērt.
- iesvoipīt Iepērt.
- ietest Iepērt.
- ietiesāt Iepērt.
- ietracēt Iepērt.
- ievantēt Iepērt.
- iežagarēt Iepērt.
- iežekstēt Iepērt.
- ierībenēties Ierībēties (par pērkonu).
- aizgrausties Ierūkties (par pērkonu).
- ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
- ieplutāt Iesist ar plaukstu vienu reizi; iepērt.
- iedot Iesist, iepērt.
- iedriksnīt Iesist, iepērt.
- ieknesēt Iesist, iepērt.
- iekoklēt Iesist, iepērt.
- iepaugāt Iesist, nopērt (ar roku).
- iezvetēt Iesist; iepērt.
- apducināt Ieskanēties pērkonam.
- uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām.
- fulgurīti Iežu daļiņu sakusumi, kurus radījuši zibens spērieni.
- Tāra Igauņu mitoloģijā - debesu un pērkona dievs.
- Pikne Igauņu mitoloģijā - pērkona un lietus pavēlnieks, auglības devējs.
- izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
- atspārdīt Ilgāku laiku, daudz dārdēt (par pērkonu).
- atducināt Ilgāku laiku, daudz ducināt (par pērkonu).
- izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
- izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
- izklapēt Ilgāku laiku, daudz pērt, sist.
- izpirināt Ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu.
- imperijs Impērija.
- impērisks impērijas (ķeizarvalsts, ķeizaristes), piemētam, impērijas armija.
- ķeizariene Impērijas valdniece; šīs valdnieces tituls.
- ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
- svaradžisti Indijas nacionālistu partija, kas prasīja Indijas pašpārvaldi (svaradžu) Britu impērijas ietvaros; svaradžistu partija faktiski beidza pastāvēt 1930. g.
- cebocefālis Indivīds ar iedzimtu kroplību: pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt.
- verbāt Īpašā Pūpolsvētdienas rituālā skart, pērt ar pūpolu zariem.
- Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu.
- rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
- ieslānīt Īslaicīgi, nedaudz pērt, sist.
- izzoķēt Izdauzīt, nopērt.
- izkokot Izdzīt vai nopērt ar spieķi, nūju.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- izēzēt Izieskāt, izkasīt; izpērt (bērnu).
- izvītēties Izkarsēties, izpērties (pirtī).
- iebrammēt Izlamāt, nopērt.
- nomiekšķēt Izmērcēt, nopērt.
- australopiteks Izmiris cilvēkpērtiķis ("Australopithecus"), kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes; dzīvojis terciāra beigās un kvartāra sākumā.
- piteks Izmiris cilvēkpērtiķis, kas dzīvojis vairāk nekā pirms 50000 gadu.
- afropiteks Izmiris cilvēkpērtiķis.
- propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
- oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
- izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienā un tai pašā mirklī dzirdēts pērkona grāviens.
- izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienāds dienu skaits gadā, kad dzirdams pērkons.
- vazot Izpelt, sist, pērt.
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligāciju, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- noslomēt Izpērt (ar pātagu).
- izpleknēt Izpērt ar pletni.
- samietēt izpērt, krietni sapērt.
- nobiktalāt Izpērt, krietni sapērt.
- nostērstēt Izpērt, nopērt.
- notauvēt Izpērt, nopērt.
- velstīt Izpērt, nopērt.
- sadābt Izpērt, pievarēt.
- izblaizīt Izpērt.
- izbozēt Izpērt.
- izapērties Izpērties (smiltīs) - par putniem.
- izapērties Izpērties pirtī ar pirtsslotu.
- izvicēties Izpērties.
- zīlot Izrotāt, izšūt ar pērlītēm, spīguļiem.
- izborkšēties Izrūkties (par pērkonu).
- izburkšēties Izrūkties (par pērkonu).
- bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas.
- izsprukt no pēriena izvairīties no pēriena.
- nozoķēt Izvelēt, nopērt.
- čorbadži Janičāru virsnieks Osmaņu impērijā, atbilda rotas komandiera pakāpei.
- pilnā (šķietamā) jauda jauda, kas vienāda ar sprieguma un strāvas efektīvo vērtību reizinājumu; apzīmējums S; mērvienība voltampērs (VA).
- Pariakaka jaujo cilts Peru indiāņu mitoloģijā - pērkona dievs, briesmoņu uzvarētājs un auglības dāvātājs.
- tamarīns Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtas kalitriksu dzimtas ģints ("Saguinus").
- MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība.
- šautnieki Jaunieši, kas Lieldienu (vai Pūpolu svētdienas) rītā staigā apkārt pa mājām ar pūpoliem pērdami gulētājus un prasīdami olas.
- Erysimum repandum jomotā pērkonene.
- pircējs juridiska persona (uzņēmums, iestāde), kas kaut ko pērk
- Anthyllis maritima jūrmalas pērkonamoliņš.
- zīlaine Kāda, kas ar pērlēm, spīguļiem izgreznota.
- pagrudināt Kādu brīdi ducināt (par pērkonu).
- imediātizēt Kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu.
- neogēns kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
- cebus Kapucpērtiķi jeb kapucīni.
- stratioti karavīri Bizantijas impērijā (7.-12. gs.).
- janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā 14.-19. gs.; sākumā to komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk - no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem.
- zelta bulla Kārļa IV (1355.--1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam
- karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu).
- markgrāfs Karolingu impērijas pierobežas apgabala (markas) pārvaldnieks.
- bula laiks karsts, spiedīgs laiks pirms pērkona.
- cepenis Karsts, tveicīgs laiks, visvairāk pirms pērkona negaisa.
- turku pupas kāršu pupu nosaukums bijušajā Krievijas impērijā, kur tās sākotnēji (18. gs.) ieveda no Turcijas.
- sabungāt kārtīgi nopērt.
- nobleivēt Kārtīgi nopērt.
- noblietēt Kārtīgi nopērt.
- nodrātēt Kārtīgi nopērt.
- noskost Kārtīgi nopērt.
- samickot Kārtīgi nopērt.
- miezerēt Kaustīt; pērt.
- stauka Kāviens (1), pēriens.
- slāns Kāviens, pēriens.
- saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai.
- Hurakans Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, pasaules radītājs un tās pavēlnieks, dievs, kas dāvā dēlus un meitas, pērkona, negaisu un vētru valdnieks.
- kVa Kilovoltampērs.
- šķibene koka zars vai galotne pēršanai.
- sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
- avometrs kombinētais elektromēraparāts - ampērmetrs, voltmetrs un ommetrs; ampērvoltommetrs; multimetrs.
- ampērvoltommetrs kombinētais elektromēraparāts - ampērmetrs, voltmetrs un ommetrs; avometrs; multimetrs.
- multimetrs kombinēts mēraparāts vairāku elektrisku lielumu (sprieguma, strāvas, pretestības) mērīšanai; ampērvoltommetrs; avometrs.
- faktorings Komisijas tirdzniecības darījuma paveids, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, faktiski kreditējot sava klienta apgrozības kapitāla apriti.
- akvizitors Kompānija, kas ieguvusi tiesības kontrolēt citas kompānijas tīros aktīvus, iepērkot tās akcijas tirgū.
- Kalala Ilunga Kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos.
- situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā.
- vecčehi Konservatīva partija 1860.-1918. g., kas nosaukumu ieguva 1874. kad no šās partijas atdalījās jaunčehi; iestājās par čehu zemju autonomiju Hābsburgu impērijas ietvaros, vērsās pret pārkārtojumiem.
- olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur.
- Sišas salas koraļļu salu (>20) un rifu grupa Dienvidķīnas jūrā ("Xishaqundao"), Ķīnas teritorija, zveja, gvano un pērļu ieguve.
- Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs.
- Anthyllis coccinea košsarkanais pērkonamoliņš.
- diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
- zuntēt Krietni dauzīt, pērt (dzīvnieku).
- noāzēt Krietni nopērt; izsmiet, zākāt.
- sabrendzelēt krietni nopērt.
- izzipsnāt Krietni nopērt.
- nogazēt Krietni nopērt.
- nogāzēt Krietni nopērt.
- norantīt Krietni nopērt.
- noslonīt Krietni nopērt.
- sasveikt Krietni nopērt.
- telzt Krietni nopērt.
- miltot Krietni pērt; dauzīt.
- miltāt Krietni pērt.
- ramtēt Krietni pērt.
- saplauksnāt Krietni sapērt ar plaukstu.
- saplaukstēt Krietni sapērt ar plaukstu.
- saplūskāt krietni sapērt.
- saspalot krietni sapērt.
- sazvecēt krietni sapērt.
- izbamzāt Krietni sapērt.
- izpaisīt Krietni sapērt.
- noblaizīt Krietni sapērt.
- noencēt Krietni sapērt.
- saķūzēt Krietni sapērt.
- sapauksnīt Krietni sapērt.
- Lielkrievija Krievijas impērijas Eiropas daļas oficiāls nosaukums XIX-XX gs., ko Krievija bija iekarojusi XVII gs. un kuras 30 guberņas pārsvarā apdzīvoja krievi.
- katjenka Krievijas impērijas naudas 100 rubļu banknote ar Katrīnas II (Katrīnas Lielās) portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1866. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
- petjenka Krievijas impērijas naudas 500 rubļu banknote ar Pētera I portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1898. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
- Augstā Ekselence Krievijas impērijas rangu sistēmā 1. un 2. klases amatpersonu uzrunas forma
- ekselence Krievijas impērijas rangu sistēmā 3. un 4. klases amatpersonu uzrunas forma.
- kroģējamā (arī krogojamā) istaba kroga telpa, kurā pērk un arī patērē nopirkto.
- trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
- perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2).
- Tarans Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - pērkona dievs.
- Lei-Guns Ķīniešu mitoloģijā - pērkona dievs ar pūķa ķermeni un cilvēka galvu.
- Suņukuns Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, galvenais tēls U. Čeneņa romānā "Ceļojums uz Rietumiem" (14. gs.).
- Suņ-Vukoņs Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kam dievi bija likuši darboties debesīs, lai viņu varētu pieskatīt.
- Djaņ-Mu Ķīniešu mitoloģijā - zibens dieviete, pērkona dieva pavadone.
- nomiekšēt Labi izmērcēt, nopērt.
- vācu laiki Laiks no 1915. gada līdz 1918.gadam, kad Latvijas teritoriju daļēji okupēja Vācijas Impērijas karaspēks.
- ģīgonis Laiks uz pērkona negaisu, kad saule aiz dūmakām spīd dzelteni sarkana.
- dūcenēt Lamāt un pērt.
- dalīta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
- Mimulus guttatus lāsainā pērtiķmutīte.
- sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai.
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- čorbadži Lauku iedzīvotāju virsslānis, turīgie zemnieki, vecākie Osmaņu impērijā, strādāja tiesu un administrācijas institūcijās, bija nodokļu ievācēji.
- palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari.
- peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas.
- pundurlemūrs Lemūru dzimtas suga, neliels pērtiķis, viens no mazākajiem primātiem.
- iežūrēt Lēnām sākt līt bez vēja un pērkona negaisa.
- sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās.
- šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu.
- pitekoīds Līdzīgs pērtiķim.
- Anthyllis macrocephala lielgalvainais pērkonamoliņš.
- Akbars Lielais Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplašināja impēriju.
- blīžģins Liels troksnis (piemēram, pērkona spēriens).
- reaktīvā jauda lielums, kas raksturo enerģijas apmaiņu starp ķēdes reaktīvajiem elementiem un enerģijas avotu; apzīmējums Q; mērvienība reaktīvais voltampērs (VA); sinusoidālai maiņstrāvai Q=Uisinφ.
- impērisks lielvalstisks (piemēram, impēriskas ambīcijas, impēriska domāšana).
- čipu Lieto, lai atdarinātu pēršanās troksni.
- tirgotājs lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) enerģiju citam enerģijas lietotājam.
- Perkūns lietuviešu mitoloģijā - pērkona, zibens un lietus dievs.
- pērdināt Likt pērties, mazgāties, arī pērt, mazgāt (pirtī).
- aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai.
- asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka).
- muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
- sutēns Lokana stiba pēršanai.
- lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu.
- loterijas norises sākums loterijas atļaujā norādītais datums, no kura personas pērk preces vai saņem pakalpojumus un, uzrādot dokumentāru pirkuma apliecinājumu, piedalās loterijā.
- kuldināt Ļaut pērt vai kult.
- nopērdināt Ļaut, arī likt nopērties (pirtī); nopērt (pirtī).
- ampērs Magnētisko potenciālu starpības mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums).
- ampērs Magnetodzinējspēka mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums).
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
- pūpolot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
- pūpoļot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
- krabjēdājmakaks Makaku ģints pērtiķu suga, kas dzīvo gk. mangrovju audzēs un nebaidās no ūdens.
- rēzus makaks makaku suga ("Macaca mulatta") jeb rēzuspērtiķis.
- diadohi Maķedonijas Aleksandra karavadoņi, kuri pēc viņa nāves (323. g. p. m. ē.) sadalīja impēriju vairākās valstīs.
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
- iešmugulēt Mānoties, blēdoties panākt, ka paņem, nopērk (piemēram, sliktas kvalitātes preci).
- marķīzs Markgrāfs (Karolingu impērijā).
- Erysimum hieracifolium mauraglapu pērkonene.
- Erysimum marschallianum mauraglapu pērkonenes "Erysimum hieracifolium" nosaukuma sinonīms.
- Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju.
- čapāt Mazgājoties pērt ar pirtsslotu (bērnu valodā).
- pičāt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pičināt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pičināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pličāties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pličināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- iedzeltīt Mazliet iepērt.
- iesvaipīt Mazliet iepērt.
- ietēvot Mazliet iepērt.
- ieveķēt Mazliet iepērt.
- aizducēt Mazliet ierūcās pērkons.
- apveķēt Mazliet nopērt ar roku.
- iemozēt Mazliet nopērt.
- maltīt Mazliet pērt.
- paērcēt Mazliet pērt.
- paplītēt Mazliet, neilgu laiku pērt.
- papērties Mazliet, neilgu laiku pērties.
- pekaziņa Medījams putns, šņepju šķira; mērkaziņa; pērkona kaza.
- grēns Medikamentu, dārgakmeņu un pērļu svars, dažādās sistēmās dažāds; Lielbritānijā zeltam 3,8879 g, dārgakmeņiem 0,0513 g, aptiekāru svaru sistēmā 64,799 mg, tirdzniecības svaru sistēmā 59,0615 mg.
- miliampērmetrs Mēraparāts elektriskās strāvas stipruma mērīšanai miliampēros.
- tiešās darbības mēraparāts mēraparāts, kas pārveido mērāmo lielumu, nesalīdzinot to ar zināmu lielumu (piemēram, termometrs, ampērmetrs).
- ampērvoltmetrs Mēraparāts, kurā apvienoti ampērmetrs un voltmetrs.
- naupis Mērkaīs, pērtiķis.
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
- gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē.
- MKSA Mērvienību sistēma, kurā pamatvienības ir m, kg, sek. un ampērs; 1960 aizstāta ar SI.
- starptautiskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins (Kelvina grāds), kandela un mols.
- āderēt Miecēt, ģērēt, pērt.
- Pax romana miers, kas valdīja Romas impērijā 2. gs.
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas.
- trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā.
- Lu Mongoļu tautu mitoloģijā - pūķis, ūdens stihijas pavēlnieks un zibeņmetis - pērkons ir pūķa rēkoņa, bet zibens rodas, kad tas uzsit ar asti.
- kristietība monoteiska reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristiānisms.
- Kotavaringinas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Kalimantānas salas vidienē, platība - 3050 kvadrātkilometru, dibināts - 1936. g., tropu meži, purvi, mīt reti dzīvnieki - orangutani, degunpērtiķi, bantengi.
- izpirkuma nauda nauda, ar ko izpērk.
- nopauksnīt Ne pārāk stipri nopērt.
- izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām).
- ieklapēt Nedaudz iepērt, iesist.
- iestrostēt Nedaudz iepērt.
- pamaltīt Nedaudz nopērt.
- paukāt Nedaudz sist, pērt.
- patalzīt Nedaudz, mazliet nopērt (ar nūju).
- paslānīt Nedaudz, mazliet pērt.
- grausmīgs Negaisa laiks, kad pērkons bieži grauj.
- pērkonija negaiss (pērkona).
- bucinis Negaiss (pērkons).
- domināts Neierobežota monarhija Senajā Romā, vēlās Romas impērijas laikā (284.-476. g.); izveidoja imperators Diokletiāns.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
- papērt Neilgu laiku, mazliet pērt.
- pēriens kā lietus neizbēgams, pamatīgs pēriens, bāriens.
- ielīdīgs Nekaunīgi uzbāzīgs, kas pielien, kad citi dzer, bet pats nepērk.
- spertiņš Neliela piepūle, neliels spēriens, grūdiens.
- rajati Nemusulmaņu nosaukums Osmaņu impērijā no 18. gs.
- eknefijs No pērkona negaisa mākoņa lejup ejošas gaisa strāvas.
- sarucināt Nodārdēt (par pērkonu).
- sarūcināt Nodārdēt (par pērkonu).
- džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu.
- nograust Nograndēt (par pērkonu).
- norūcināt Nograndēt (par pērkonu).
- izpora Nolietota (izpērta) pirts slota; izpara.
- izpara Nolietota (izpērta) pirts slota; nopara.
- nopara Nolietota (izpērta) pirts slota.
- noūdelēt Nomocīt, nežēlīgi apieties, nopērt.
- nopārslot Nopērslāt.
- nopērslot Nopērslāt.
- nozilināt Nopērt (1).
- sapipkāt Nopērt (ar pātagu).
- nostēnīt Nopērt (ar rīksti).
- noelvēt Nopērt (bērnu).
- noļengāt Nopērt (bērnu).
- novicot Nopērt (parasti ar vicu).
- iepērt Nopērt (parasti mazliet).
- nopičāt Nopērt (pirtī ar pirtsslotu).
- nosiksnāt Nopērt (pirtī).
- sabluķot nopērt ar bluķi.
- nodriepēt Nopērt ar driepi (cietu, darvotu virvi).
- ieskulbīt Nopērt ar nelielu rīksti.
- samietot Nopērt ar nūju.
- izpipkāt Nopērt ar pātagu.
- nopipkot Nopērt ar pātagu.
- nopleknēt Nopērt ar plekni.
- izpletnēt Nopērt ar pletni.
- nošmītēt Nopērt ar rīksti vai pātagu.
- nošmeitēt Nopērt ar rīksti.
- novēzēt Nopērt ar rīksti.
- nožekstēt Nopērt ar rīksti.
- nosiksnāt Nopērt ar siksnu.
- salumstīt nopērt ar skalu.
- atvicēt Nopērt ar vicu.
- novicāt Nopērt ar vicu.
- izžagarēt Nopērt ar žagariem.
- nožagarēt Nopērt ar žagariem.
- nožagarot Nopērt ar žagariem.
- uzecēt Nopērt kādu.
- noslenēt Nopērt līdz nemaņai.
- sarungāt Nopērt, iekaustīt ar rungu.
- savālīt nopērt, iekaustīt.
- savamžot nopērt, iekaustīt.
- sazutēt nopērt, iekaustīt.
- izkantēt Nopērt, iekaustīt.
- sabozēt Nopērt, iekaustīt.
- sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut.
- iepogāt Nopērt, izpērt.
- izkazāt Nopērt, izpērt.
- nopeksēt Nopērt, nosist.
- nopeksnēt Nopērt, nosist.
- nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu).
- sasist nopērt, noslānīt.
- attaušķēt Nopērt, noslānīt.
- samizot Nopērt, parasti stipri.
- sapērt Nopērt, parasti stipri.
- samilnāt Nopērt, piekaut.
- sadrasēt Nopērt, sadauzīt.
- sabumbīt Nopērt, sapērt.
- sakazāt Nopērt, sapērt.
- salazdot Nopērt, sapērt.
- uzkniedēt Nopērt, uzdot ar žagaru.
- atkult Nopērt; arī piekaut.
- desīt Nopērt; desēt.
- sanāvīt Nopērt; nomocīt; nogalināt.
- uzpīnēt Nopērt; sabārt.
- sadot pa ādu Nopērt; sasist; piekaut.
- nodarvot mugurkaulu nopērt.
- sadot žagarus nopērt.
- salaitīt nopērt.
- samugurēt nopērt.
- aizdauzīt Nopērt.
- apstērķēt Nopērt.
- atbungāt Nopērt.
- atdesēt Nopērt.
- atlupcavāt Nopērt.
- atpērt Nopērt.
- atslānīt Nopērt.
- desēt Nopērt.
- ielapot Nopērt.
- ielaupīt Nopērt.
- ielepsīt Nopērt.
- iemekšīt Nopērt.
- iemielot Nopērt.
- iešaust Nopērt.
- izknallēt Nopērt.
- izkoizāt Nopērt.
- izkoskāt Nopērt.
- izkuldināt Nopērt.
- izkult Nopērt.
- izpogāt Nopērt.
- izšautēt Nopērt.
- izšautīt Nopērt.
- izsloksnēt Nopērt.
- izsmeltēt Nopērt.
- izverzēt Nopērt.
- izvietēt Nopērt.
- izžagarot Nopērt.
- nobleijāt Nopērt.
- nobozēt Nopērt.
- nodesēt Nopērt.
- nodraskāt Nopērt.
- nodrāstēt Nopērt.
- noģērēt Nopērt.
- nograizīt Nopērt.
- nokārst Nopērt.
- nokāst Nopērt.
- nokātavāt Nopērt.
- nokazāt Nopērt.
- nokazot Nopērt.
- noklapēt Nopērt.
- noklāstīt Nopērt.
- noknozāt Nopērt.
- nokristīt Nopērt.
- nokult Nopērt.
- nolaicīt Nopērt.
- nolanckāt Nopērt.
- nolāpīt Nopērt.
- nolazdot Nopērt.
- nolencēt Nopērt.
- nolosmot Nopērt.
- noluncīt Nopērt.
- nolupīt Nopērt.
- nomērīt Nopērt.
- nomērot Nopērt.
- nomielot Nopērt.
- nomietēt Nopērt.
- nomilzt Nopērt.
- nomizēt Nopērt.
- nomizot Nopērt.
- nomozēt Nopērt.
- nonoskāt Nopērt.
- noosāt Nopērt.
- nopačāt Nopērt.
- nopicināt Nopērt.
- nopincot Nopērt.
- noplaunāt Nopērt.
- nopleitēt Nopērt.
- norieķēt Nopērt.
- noriekst Nopērt.
- nošaust Nopērt.
- nosildīt Nopērt.
- noskārdēt Nopērt.
- noskrotēt Nopērt.
- noskutelēt Nopērt.
- noslaistīt Nopērt.
- noslāpēt Nopērt.
- noslodzīt Nopērt.
- noslogāt Nopērt.
- noslopēt Nopērt.
- noslotēt Nopērt.
- nosmalīt Nopērt.
- nosmalstīt Nopērt.
- nosmeltēt Nopērt.
- nošņorēt Nopērt.
- nosovarāt Nopērt.
- nosovarot Nopērt.
- nostēkāt Nopērt.
- nostēķēt Nopērt.
- nostibāt Nopērt.
- nostibet Nopērt.
- nostilpēt Nopērt.
- nostrepēt Nopērt.
- nostrieblāt Nopērt.
- nostrostēt Nopērt.
- nostrutēt Nopērt.
- nosukāt Nopērt.
- nosutināt Nopērt.
- nosvaipīt Nopērt.
- nosvecēt Nopērt.
- nosvetēt Nopērt.
- nosviept Nopērt.
- nosvoipīt Nopērt.
- notalcīt Nopērt.
- notalzīt Nopērt.
- notalznīt Nopērt.
- notaskāt Nopērt.
- notaukšēt Nopērt.
- notaukšķēt Nopērt.
- notērst Nopērt.
- noteskāt Nopērt.
- notest Nopērt.
- notēst Nopērt.
- notēst Nopērt.
- notēvot Nopērt.
- notiekt Nopērt.
- notrēst Nopērt.
- novamzīt Nopērt.
- novanckāt Nopērt.
- novārīt Nopērt.
- novaskot Nopērt.
- noveksēt Nopērt.
- novelēt Nopērt.
- novencēt Nopērt.
- noventēt Nopērt.
- novietēt Nopērt.
- nozaltēt Nopērt.
- nozeldināt Nopērt.
- noziepēt Nopērt.
- nozipāt Nopērt.
- nozlotēt Nopērt.
- nozolēt Nopērt.
- nozotēt Nopērt.
- nozventēt Nopērt.
- nozvieķēt Nopērt.
- pakātavāt Nopērt.
- pamielot Nopērt.
- pamizot Nopērt.
- pārsvētīt Nopērt.
- piekandavot Nopērt.
- piemizāt Nopērt.
- piesmalstīt Nopērt.
- piestrostēt Nopērt.
- sabimbāt Nopērt.
- saērcēt Nopērt.
- saklaustīt Nopērt.
- samaistīt Nopērt.
- samaltīt Nopērt.
- samielot Nopērt.
- saslonīt Nopērt.
- sasmeltēt Nopērt.
- sasuksnīt Nopērt.
- sasvaipīt Nopērt.
- sasvecēt Nopērt.
- satalzīt Nopērt.
- satauvēt Nopērt.
- saurkņīt Nopērt.
- savāļot Nopērt.
- sazeltīt Nopērt.
- sazlanķēt Nopērt.
- sazloķēt Nopērt.
- sazolēt Nopērt.
- uzēvelēt Nopērt.
- uzmeijot Nopērt.
- uzskaitīt Nopērt.
- uzstrostēt Nopērt.
- nosapērties Nopērties (pirtī).
- nosiksnāties Nopērties (pirtī).
- noslodzīties Nopērties (pirtī).
- noslopēties Nopērties (pirtī).
- nožekstēties Nopērties (pirtī).
- novicoties Nopērties ar pirtsslotu.
- nopičāties Nopērties.
- piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu).
- notērpināt Norāt, sabārt, arī nopērt.
- iztērpināt Norāt; izbārt; izpērt.
- iztēvot Ņemt priekšā, norāt, izpērt.
- nagruzka Obligāts papildu pirkums (pērkot ko citu).
- pašaliks Osmaņu impērijā (Turcijā) - apgabals, kuru pārvaldīja pašā.
- Austrumrumēlija Osmaņu impērijā ietilpstošās Bulgārijas dienvidu daļas nosaukums 1878.-1885. g.
- divans Osmaņu impērijā u. c. valstīs valdnieka padomnieku padome.
- švībināt Pa jokam grasīties pērt.
- pagraust Paducināt (par pērkonu).
- pērngad Pagājušajā gadā; pērn.
- pakaustelēt Pakaustīt; papērt.
- pamīstīt Pakaustīt; papērt.
- uraddāls Pākšaugs, tumšpelēki zirnīši, populāri Indijā, Latvijā nopērkami Austrumu produktu veikaliņos.
- izpīckāt Pamatīgi izpērt, nopātagot.
- izvilnāt Pamatīgi izplūkāt, matos (vilnā) ieķerties, izpērt.
- nošķorēt Pamatīgi nopērt.
- mickāt Pamatīgi pērt.
- pāršaust Pamatīgi piekaut, nopērt.
- pažagarot Papērt ar žagariem.
- patest papērt, iekaustīt.
- padesēt Papērt, iekaustīt.
- patērpināt Papērt, papļaukāt.
- pakult Papērt.
- pasukāt Papērt.
- pasapērties Papērties (pirtī).
- blakusizmaksas Papildu izdevumi pie izstrādājuma pamatvērtības, ar kuriem jārēķinās, iepērkot kādu produkciju vai preci, piem., transportēšanas, uzstādīšanas, apdrošināšanas izdevumi.
- paplokņīt Papļaukāt, papērt.
- pērkoni Parastā pērkonene ("Erysimum cheiranthoides").
- Erysimum cheranthoides parastā pērkonene.
- Callitrix jackhus parastais pundurpērtiķis.
- erizimotoksīns Parastās pērkonenes lakstu drogā sastopama viela, kas ir gandrīz divreiz aktīvāka par strofantīnu, bet ar mazāku toksiskumu.
- tālākpārdevējs Pārdevējs, kas iepērk preces vai pakalpojumus un tos pārdod saviem klientiem.
- brontoskopija Pareģošana pēc pērkona skaņām.
- zastups Pārkāpiens (atspēriena dēlītim vai metiena līnijai vieglatlētikā).
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt.
- sadot piparus pārmācīt, pērt, izbārt, kritizēt.
- sadot pa biksēm pārmācīt, pērt, rāt, sodīt.
- ieskaustīt Pārmācīt, pērt.
- koderēt Pārmācīt, pērt.
- propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
- centralizēto iepirkumu institūcija pasūtītājs, kurš: iepērk preces un pakalpojumus citu pasūtītāju vajadzībām vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju vajadzībām.
- kančuks Pātaga (parasti cilvēku pēršanai), pletne.
- pleicka Pātaga; arī priekšmets pēršanai.
- brontofobija Patoloģiskas bailes no pērkona un negaisa.
- Atavalpa Pēdējais inku impērijas valdnieks (Atahualpa; 1502.-1533. g.) pēc spāņu kolonizācijas.
- iegrausties Pēkšņi atskanēt grāvienam (pērkona).
- beijas Pēkšņi un stipri vēja brāzieni, kas uznāk gk. ar lietu, sniegu, krusu un pērkona negaisu; Rietumindijas ūdeņos bieži arī skaidrā laikā.
- lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
- aizgrabēties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
- aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
- aizgraust Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
- hamadrija Pelēkais paviāns, mēteļpaviāns, pērtiķu suga; dzīvo Etiopijā un Nūbijas dienvidos.
- erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- peerage Pēra stāvoklis, gods; pēru kārtas apzīmējums Anglijā, agrāk arī Francijā.
- bērza putra pēriens, žagari.
- bērza siers pēriens.
- gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
- sarkano lukturu iela pērkamo sieviešu kvartāls; savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām bija izkārti sarkani lukturi.
- sērains laiks pērkona laiks.
- graudienis Pērkona negaiss, pērkona dārdoņa.
- grausmas Pērkona negaiss, pērkona dārdoņa.
- grausme Pērkona negaiss, pērkona dārdoņa.
- bargs laiks pērkona negaiss.
- uguns koks pērkona sasperts vai ugunsgrēkā apdedzis koks, ko izvairījās izmantot kādas jaunas ēkas būvei un izvairījās nest mājās.
- smiltāju pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis arenaria").
- košsarkanais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis coccinea").
- lielgalvainais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis macrocephala syn. Anthyllis polyphylla").
- jūrmalas pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis maritima"), Latvijā aizsargājams.
- brūču pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis vulneraria").
- daudzlapu pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x polyphylloides"), kas ir smiltāju un liellgalvainā pērkonamoliņa krustojums.
- tīruma pērkone pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkaunis pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- svēre pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkūnis pērkone ("Raphanus").
- pērkūns pērkone ("Raphanus").
- Raphanus raphanistrum pērkone.
- parastā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum cheiranthoides"), kas Latvijā ir autohtona.
- skrajā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum diffusum syn. Erysimum canescens").
- cietā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum durum syn. Erysimum hieracifolium subsp. durum").
- mauraglapu pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum hieracifolium syn. Erysimum marschallianum").
- jomotā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum repandum").
- debess kalējs pērkons
- pērkonis pērkons (1).
- sausais pērkons pērkons bez lietus.
- pērkongranda Pērkons, pērkona dārdi.
- pērkontēvs pērkons; pērkona dievs.
- iesapirkties Pērkot kļūdīties, nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz.
- pārpirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz); iepirkties (2).
- appirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
- iepirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
- muskaru liriope pērlenīšu liriope.
- Pērļu salas pērļu arhipelāgs.
- Anaphalis margaritacea pērļu kaķpēdiņa, kurvjziežu dzimtas suga, kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Spiraea x margaritae pērļu spireja.
- Numida meleagris pērļvista.
- zakristijāns pērminderis katoļu baznīcā.
- pēraizpēr Pērn vai aizpērn.
- pēraizpērn Pērn vai aizpērn.
- pērnaizpēr Pērn vai aizpērn.
- pērnaizpērn Pērn vai aizpērn.
- pērnijs pērnājais.
- pērnrudien pērnruden.
- ieknuzāt Perot izraisīt, radīt; apmācīt ar pēršanu.
- loterijas dalībnieks persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu.
- elektroenerģijas lietotājs persona, kura pērk elektroenerģiju.
- virbot pērt ar pūpoliem
- suņkūlām kult pērt kā suni.
- nopērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt (pirtī).
- izpērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt.
- nopērt Pērt un pabeigt pērt.
- ņemt (rokā) žagaru (arī stibu, koku) pērt, sist (kādu).
- ņemt (rokā) stibu (arī žagaru, koku) pērt, sist (kādu).
- peksnēt pērt, sist.
- uzdot drapes (kādam) pērt; bārt.
- rīkstes dot pērt.
- dot žagarus pērt.
- pogāt pērt.
- rīkstēt pērt.
- saltēt pērt.
- sovarāt pērt.
- pērtelēties pērties (2).
- izpērties Pērties (smiltīs) un pabeigt pērties (par putniem).
- nopērties Pērties un pabeigt pērties (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāties (pirtī).
- nalpa pērtiķis.
- lāsainā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus guttatus"), kas Latvijā sastopama brīvā dabā.
- dzeltenā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus luteus").
- prīmulveida pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus primuloides").
- atvērtā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus ringens").
- simii Pērtiķu apakškārta jeb augstākie pērtiķi.
- pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas.
- cilvēku dzimta pērtiķu kārtas dzimta ("Hominidae"), apvieno mūsdienu cilvēku un filoģenētiskajā attīstībā ar to cieši saistītos izmirušos priekštečus; hominīdi.
- bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta.
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā.
- pičiņās Pičiņās iet - mazgāties, pērties iet (bērnu valodā).
- piedraudēt Piedraudēt zēnam ar pērienu.
- pietiesāt Piekaut, nopērt.
- piemizot Piekaut; arī nopērt.
- burbuļtēja pienaina, saldena, melnā vai zaļā ledus tēja, kas papildināta ar tapiokas "pērlītēm" jeb bumbiņām un dažādiem aromatizētiem sīrupiem, augļu maisījumiem un citiem papildinājumiem.
- piesukāt Piepērt.
- izteskāt Pietiekoši sist, pērt.
- pfalca Pils Karolingu impērijā (751.-987. g.); dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss ar svētvietu kapelu; tā uzdevums bija dot patvērumu un pārtiku valdniekam un viņa galmam.
- Bordigēra Pilsēta Itālijā ("Bordighera"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamporoso Pilsēta Itālijā ("Camporosso"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanremo Pilsēta Itālijā ("San Remo"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 53900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tadžija Pilsēta Itālijā ("Taggia"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ventimilja Pilsēta Itālijā ("Ventimiglia"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- ierūkt Pirmo reizi (gadā) iesākt rūkt (par pērkonu).
- vitēties Pirtī pērties.
- pitēkoīds Pitekoīds - līdzīgs pērtiķim.
- platyrrhini Platdeguna pērtiķi jeb platdeguņu infrakārta.
- Rongo Polinēziešu dievu panteonā - pērkona, lietus un ūdens straumju dievs, arī zemkopības dievība.
- osmanisms Politiska doktrīna Osmaņu impērijā, ko izveidoja jaunturki 19. gs. beigās, sākotnēji deklarēja pavalstnieku vienlīdzību, vēlāk centās attaisnot turku virskundzību.
- bonapartisms Politiskā partija, kas cīnījās par franču impērijas atjaunošanu pēc Napoleona krišanas (1815. g.).
- gabalprece Prece, ko pērk un pārdod pa gabaliem, priekšmetiem.
- Kauperi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants.
- Kaupieri Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants.
- rieķis Priekšmets ar ko pērt, sist.
- pērtiķveidīgie primāti jeb pērtiķi.
- primates Primāti, pērtiķi jeb pērtiķveidīgie.
- antropoīdi Primātu apakškārta, kas aptver cilvēku un cilvēkveida pērtiķus.
- scandetia Primātu kārta, kurā dažkārt nodala tupajveidīgo jeb ciršļpērtiķu dzimtu.
- gorilla Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Gorilla"), 1 suga (Āfrikā).
- orangutans Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Pongo"), 1 suga.
- driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā.
- tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas.
- mērkaķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cercopithecidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
- gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās.
- hominīdi primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hominidae"), pie kuras pieder gan fosilie cilvēki, gan mūslaiku cilvēks.
- cilvēkpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Pongidae"), visvairāk cilvēkiem līdzīgie pērtiķi, t. i., gorilla, orangutāns, parastais šimpanze un mazais šimpanze; arī gibons.
- mērkaķveidīgie Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 20-100 cm, masa - 1,5-50 kg), \~100 sugu.
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
- babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā.
- hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā.
- drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā.
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā.
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus.
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks.
- kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas.
- indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi.
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie.
- indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī.
- loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos.
- Mimulus primuloides prīmulveida pērtiķmutīte.
- galalietotājs Produkta, pakalpojuma pircējs, kurš pērk preci vai pakalpojumu izlietošanai paša vajadzībām.
- bejs Provinces vietvalža tituls Osmaņu impērijā.
- jaungraši Prūsijā 1821. g. noteiktā dāldera 1/30 daļa, ko daļēji lietoja arī citās Vācijas impērijas valstīs.
- izsole Publiska pārdošana, kurā nopērk tas, kas sola maksāt visvairāk.
- callithrix Pundurpērtiķi.
- callithricidae Pundurpērtiķu dzimta.
- parastais pundurpērtiķis pundurpērtiķu suga ("Callithrix jacchus").
- sīkais pundurpērtiķis pundurpērtiķu suga ("Callithrix pygmaea").
- cacarka Pundurvistiņa, saukta arī - pērļu vistiņa.
- prosimiae Puspērtiķi apakškārta, pēc senākas klasifikācijas.
- prosimii Puspērtiķu apakškārta jeb zemākie pērtiķi.
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- koboldmaki Puspērtiķu dzimta, pērtiķu pirmformai tuvi dzīvnieki ar lielu, apaļu galvu, visai lielām acīm, garu asti, Malaju salu mežos.
- tarsius Puspērtiķu ģints, koboldmaki.
- varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni.
- Lietuvas dižkunigaitija radās 13. gs. 30. gados, kad Lietuvā vienpersoniski valdīja Mindaugs, kurš 1253. g. tika kronēts par karali, dižkunigaitija pastāvēja līdz 1795. g., kad pēc Polijas 3. dalīšanas tās teritorijas lielākā daļa tika pievienota Krievijas impērijai.
- metrampērs Radioantenas "strāvas momentu" mērvienība, kad par "strāvas momentu" pieņemts ampēros izteikts strāvas stipruma reizinājums ar metros izteiktu antenas augstumu; metrampēru skaits raksturo radiostacijas starojumu.
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
- graut Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu); dārdēt (1).
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1).
- grandīt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1).
- dūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
- rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
- drazga Rājiens, pēriens.
- drūkstīt Rāt, bārt; pērt.
- sveicināt Rāt; pērt.
- kolonāts Ražošanas un tiesiskās attiecības starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem (koloniem) Romas impērijā, uz kuru pamata sāka veidoties feodālās attiecības.
- izpērties Refl. --> izpērt (2).
- pērties Refl. --> pērt(2); sviedrēties, mazgāties (parasti pirtī).
- Dārfūra reģions Sudānas rietumos (arābu: دارفور; Dārfūr — 'furu zemes'), kas no 17. līdz 19. gadsimtam pastāvēja kā neatkarīgs sultanāts, bet pēc tam bija daļa no Britu impērijas Āfrikas kolonijām.
- kristiānisms Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristietība.
- drapējums Rezultāts --> drapēt (2); drapērija.
- Macaca mulata rēzus makaks jeb rēzuspērtiķis.
- atrībināt Rībinot atvirzīties šurp (par pērkonu).
- reovīruss Ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi. Ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības.
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
- pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali.
- šķetna rīkste bērnu pēršanai.
- elvete Rīkste pēršanai; gana rīkste.
- šmuga Rīkste pēršanai.
- terva Rīkste, pēriens.
- terve Rīkste, pēriens.
- tervenīce Rīkste, pēriens.
- sipsna Rīkste, siksna, pēriens.
- pūpoļošanna Rituāla pēršana pūpolu svētdienā.
- pērļošana Rokdarbu tehnika - rotaslietu u.c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
- Austrumromas impērija Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā; pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija.
- Rietumromas impērija Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Rietumromas (pastāvēja līdz 476. g.) un Austrumromas impērijā (Bizantija - pastāvēja līdz 1453. g.).
- limitrofs Romas impērijā - pierobežas apgabals, kas uzturēja tur novietoto karaspēku.
- tetrarhija Romas impērijā - varas sadalījums starp četriem līdzvaldniekiem.
- etnarhs Romas impērijā Romas varai pakļauts valsts pārvaldnieks Palestīnā.
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
- dekurions Romas impērijas laikā — kūrijas (senāta) loceklis.
- cēzars Romas impērijas valdnieka oficiālais nosaukums kopš Jūlija Cēzara Oktaviāna.
- bezantīns Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā; bizantiešu bezants.
- milicija Romas pilsoņu karaspēks Senās Romas impērijas sākumposmā; pēc pastāvīgas armijas izveidošanas tā sauca tikai uz kara laiku sapulcinātās neprofesionālās armijas vienības.
- Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs.
- rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
- pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem.
- zīļoties Rotāties ar spīguļiem, stikla pērlītēm.
- ducēt Rūkt (piem., par pērkonu).
- dūcēt Rūkt (piem., par pērkonu).
- norūkt Rūkt un pārstāt rūkt (piemēram, par pērkonu).
- grudenēt Rūkt, dārdēt (par pērkonu).
- bruzdēt Rūkt, dārdēt (piem., par pērkonu).
- bruzdināt Rūkt, dārdēt (piem., par pērkonu).
- uzbruzdināt Rūkt, ducināt (par pērkonu).
- rūse Rūsa 2 - zibens atblāzma mākoņos bez pērkona; bula zibens.
- ruks Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
- rutka Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
- rutkis Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
- sasveicīt Sabārt, sapērt, iekaustīt.
- sadrostēt Sabārt, sapērt.
- tanzimats Sabiedriski politiskās reformas Osmaņu impērijā 1839.-1870. g., kas paātrināja feodālās iekārtas sairumu.
- saplaunīt Sadot pa ausīm, sapērt.
- izpērdināt Sagādāt iespēju, likt izpērties, mazgāties pirtī, arī izpērt, nomazgāt (pirtī).
- spiedīgs gaiss saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
- smags gaiss Saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
- āda niez (kādam) saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu vai rājienu.
- mugura niez saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu.
- ka dzert prasīt saka, ja kāds tiek nežēlīgi pērts, sists.
- mugura maksā saka, ja kāds tiek sodīts ar pērienu, izjūt savas negatīvās rīcības sekas.
- dieviņš baras saka, ja rūc pērkons.
- pakaļa plaiksnī saka, kad pamalē zibeņo, bet pērkona rūcieni nav dzirdami.
- sakaustelēt Sakaustīt, nopērt.
- samiezerēt Sakaustīt, sadunkāt; sapērt.
- saleskāt Sakaustīt, sapērt.
- saloskāt Sakaustīt, sapērt.
- aizducinēt Sākt mazliet rībēt, dārdēt (par pērkona negaisu).
- datikt Saņemt pērienu.
- dabūt Saņemt sitienu(s), belzienu(s), arī pērienu vai stingru sodu.
- sažeikāt sapērt (ar rīksti).
- sasiksnāt Sapērt (parasti ar siksnu).
- savicāt Sapērt (parasti ar vicu).
- uzzeltīt Sapērt (piemēram ar nātrēm).
- sadriepēt Sapērt ar driepi (cietu, darvotu virvi).
- sapīckāt Sapērt ar pīcku.
- sapleknēt Sapērt ar plekni jeb pletni.
- sažoickāt Sapērt ar rīksti, vicu.
- sažekstēt Sapērt ar rīksti, žagaru.
- sažagarēt Sapērt ar žagariem.
- sažagarot Sapērt ar žagariem.
- satērēt Sapērt, nopērt.
- savicot Sapērt, parasti ar vicu.
- salupīt Sapērt, sapļaukāt.
- sagniezt Sapērt, sist (ar pātagu).
- samiltot Sapērt; arī piekaut.
- samīstīt Sapērt; arī piekaut.
- saslānīt Sapērt; arī piekaut.
- savantēt Sapērt; arī piekaut.
- sazvetēt Sapērt; arī piekaut.
- sazēvelēt Sapērt; iesist (ar ko).
- savilnīt Sapērt; sabārt.
- samizāt Sapērt; samizot.
- sapleitēt Sapērt; sapļaukāt.
- savetēt Sapērt; saveitēt.
- saplorēt sapērt.
- sašļaucīt sapērt.
- savalcēt sapērt.
- sazventēt sapērt.
- izmizot Sapērt.
- sablūzgāt Sapērt.
- sadesēt Sapērt.
- sakaustīt Sapērt.
- sakļaustīt Sapērt.
- sakult Sapērt.
- salupcavāt Sapērt.
- samietnēt Sapērt.
- samilāt Sapērt.
- samozēt Sapērt.
- sanoskāt Sapērt.
- sapaunāt Sapērt.
- sapeksēt Sapērt.
- saplīckāt Sapērt.
- saplīskāt Sapērt.
- saplītēt Sapērt.
- saramtēt Sapērt.
- sašaust Sapērt.
- sašaustīt Sapērt.
- sastrieblāt Sapērt.
- sasukāt Sapērt.
- satest Sapērt.
- savanckāt Sapērt.
- savazāt Sapērt.
- saveitēt Sapērt.
- saviznot Sapērt.
- sazlanīt Sapērt.
- nopīnēt Sāpīgi nopērt.
- nopīņot Sāpīgi nopērt.
- saskrotēt saplēst, sadauzīt; nopērt; ar rīksti iesist.
- savillot Saplūkāt aiz matiem, sapērt.
- savilnot Saplūkāt aiz matiem, sapērt.
- saplokņīt Sapļaukāt; sapērt.
- sašļaukāt Sapļaukāt; sapērt.
- pirtīžas Saru pēršana bērniem pirtī (savienota ar mielošanos).
- salamžot Sasist, piekaut, nopērt.
- saveķēt Sasist, sadunkāt; sapērt.
- saveķot Sasist, sadunkāt; sapērt.
- saplotāt sasist, sapērt.
- savencēt sasist, sapērt.
- saklopēt Sasist, sapērt.
- sadrašķēt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt.
- sadrašķīt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt.
- suņgalvas Savienojumā "suņgalvas pērtiķis"; suņgalvis.
- kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
- annona Senajā Romā - gada raža un labības krājumi, kas nepieciešami pilsētas apgādei, kā arī labības cena; vēlīnajā impērijā - produktos maksājamas nodevas.
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
- laika taisīšana senāk gandrīz katrā ciemā bija savi lietus, krusas, pērkona negaisa u. c. atvairītāji vai piesaucēji.
- pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji.
- kaķis Senāk pātaga zemnieku un kareivju pēršanai uz kailas miesas.
- pitekantrops Senākais fosilais pērtiķveida cilvēks, kura skeleta atliekas atrastas Javas salā 19. gs. beigās.
- mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
- Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus.
- Rudra Senindiešu mitoloģijā - dievība, pērkona, niknuma, dusmu personifikācija, dieva Šivas priekštecis vēdismā; graujošais spēks.
- Indra Senindiešu mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs, galvenais cīnītājs pret ļaunuma spēkiem un dēmoniem un Indijas iekarotāju - āriešu sargātājs.
- Angada Senindiešu mitoloģijā - teiksmains valdnieks, Lakšmanas dēls, pērtiķu vadonis.
- antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla.
- Callitrix pygmaea sīkais pundurpērtiķis.
- aperenes Sīkas parzītiskas sēnītes uz augstāko augu lapām; appērsnes.
- nopūpuļot Simboliski nopērt ar pūpoliem.
- pūpuļot simboliski pērt ar pūpoliem.
- varavīksne Simts rubļu naudas zīme Krievijas impērijā, iekrāsota varavīksnes krāsā.
- sviept Sist ar pātagu; pērt; kult.
- driepēt Sist, pērt (ar driepi).
- skaustīt sist, pērt (ar kādu sitamo).
- knotkāt Sist, pērt (ar rīksti, žagaru).
- sluinīt Sist, pērt (ar siksnu, pātagu u. tml.); lamāt, kaunināt.
- depāt Sist, pērt ar koka gabalu.
- pātagāt Sist, pērt ar pātagu.
- žoickāt Sist, pērt ar rīksti - žoicku.
- žeickāt Sist, pērt ar rīksti.
- zipsnāt Sist, pērt ar siksnu.
- stibāt Sist, pērt ar stibu.
- stibēt Sist, pērt ar stibu.
- stibot Sist, pērt ar stibu.
- bulbulēt Sist, pērt ar žagariem, triekt, kliegt.
- ģērēt ādu (kādam) sist, pērt, pārmācīt; bārt, kritizēt.
- vietēties Sist, pērt, pērties (pirtī).
- skostīt Sist, pērt, plītēt, nodauzīt putekļus.
- bumburēt Sist, pērt, tā ka rodas pampumi.
- mietēt Sist, pērt; miet (2).
- miet Sist, pērt; mietēt.
- slokāt Sist, pērt; slocīt.
- slotot Sist, pērt; slotēt.
- šaustīt Sist, pērt; šaust (1).
- šaust Sist, pērt; šaustīt (1).
- dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru sist, pērt.
- pūderēt sist, pērt.
- skamstīt sist, pērt.
- bendēt Sist, pērt.
- blantēt Sist, pērt.
- blektēt Sist, pērt.
- blūzgāt Sist, pērt.
- bokāt Sist, pērt.
- buņķēt Sist, pērt.
- daidzīt Sist, pērt.
- drātīt Sist, pērt.
- endelēt Sist, pērt.
- ģērēt Sist, pērt.
- jozēt Sist, pērt.
- judēt Sist, pērt.
- kancēt Sist, pērt.
- kaut Sist, pērt.
- kazāt Sist, pērt.
- kazot Sist, pērt.
- knesēt Sist, pērt.
- kniedēt Sist, pērt.
- koklēt Sist, pērt.
- laubt Sist, pērt.
- leskāt Sist, pērt.
- loskāt Sist, pērt.
- lupīt Sist, pērt.
- mastot Sist, pērt.
- mietnat Sist, pērt.
- miltīt Sist, pērt.
- mūksnīt Sist, pērt.
- dot pa mici Sist, pērt.
- dot pa biksēm Sist, pērt.
- pinkāt Sist, pērt.
- pleikāt Sist, pērt.
- plektēt Sist, pērt.
- plucināt Sist, pērt.
- skost Sist, pērt.
- slocīt Sist, pērt.
- slonīt Sist, pērt.
- slotēt Sist, pērt.
- smērtēt Sist, pērt.
- stērstēt Sist, pērt.
- strieblāt Sist, pērt.
- strostēt Sist, pērt.
- stukņīt Sist, pērt.
- sutināt Sist, pērt.
- svaist Sist, pērt.
- tāstīt Sist, pērt.
- taukšēt Sist, pērt.
- teskāt Sist, pērt.
- tresēt Sist, pērt.
- tresīt Sist, pērt.
- tusēt Sist, pērt.
- vanckāt Sist, pērt.
- veicēt Sist, pērt.
- veitēt Sist, pērt.
- veķēt Sist, pērt.
- vencēt Sist, pērt.
- verdēt Sist, pērt.
- zloķēt Sist, pērt.
- zotēt Sist, pērt.
- zvalstīt Sist, pērt.
- zvaņķēt Sist, pērt.
- zveķēt Sist, pērt.
- žvelbēt Sist, pērt.
- zveltēt Sist, pērt.
- zvīnāt Sist, pērt.
- sašventrēt Sist, sapērt.
- zostēt Sist; ar ādas pletni pērt.
- mīstīt Sist; arī stipri pērt.
- mizāt Sist; arī stipri pērt.
- klapēt Sist; iekaustīt; pērt.
- šļaukāt Sist; pērt; pļaukāt.
- kātavāt Sist; pērt.
- stukņīties Sisties, pērties.
- kāviens Sitieni (piemēram, piekaujot); stiprs pēriens.
- blauziņš Sitiens, pēriens; blauziens.
- blauziens Sitiens, pēriens.
- bukauka Sitiens, pēriens.
- mēziens Sitiens, pēriens.
- nieska Sitiens, pēriens.
- Vakinjani Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - gari, kas simbolizē uguni, pērkonu un zibeni.
- Hejoka Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienviddakota, Nebraska) mitoloģijā - pērkona dievība un medību aizgādnis.
- Jerda Skandināvu mitoloģijā - vasarīgās, auglīgās zemes dievība, kuras un dieva Odina dēls ir pērkongrāvējs Tors.
- pelēkā pērkonene skrajā pērkonene.
- Erysimum diffusum skrajā pērkonene.
- erizimozīds Skrajās jeb pelēkās pērkonenes glikozīds.
- Erysimum canescens skrajās pērkonenes "Erysimum diffusum" nosaukuma sinonīms.
- taušķīt Slānīt, pērt.
- Peruns Slāvu mitoloģijā pērkona, zibens un kara dievs.
- lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
- keraunofobija Slimīgas bailes no zibens un pērkona negaisa.
- kenaurofobija Slimīgas bailes no zibens un pērkona.
- juveli Slīpēti dārgakmeņi, pērles, vispārim dārgas rotas.
- juvelis Slīpēts dārgakmens; rotas lieta no dārgakmeņiem, pērlēm un dārgmetāliem.
- margeritas Smalkas stikla pērles.
- šmelces Smeldzes 2, stikla pērlītes.
- Anthyllis arenaria smiltāju pērkonamoliņš.
- knazot Sparīgi sist, pērt.
- šaltīt spēcīgi pērt.
- sašaltīt spēcīgi sapērt.
- veksēt Spēcīgi sist, pērt.
- dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons, arī ūdeņi.
- graujas Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parasti pērkons; dārdi (1).
- grandi Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons; dārdi (1).
- travade Spēja, zibeņa un pērkona pavadīta vētra uz jūras.
- riteņkrodzinieks Spekulants, kas iepērk degvīnu un slepus to pārdod.
- šīberis Spekulants, sevišķi tirgotājs, kas biržā pērk vai pārdod preču dokumentus, tirdzniecībā ierobežotas vai aizliegtas preces, dārgmetālus, ārzemju valūtu u. tml.
- špērags Spērāgs (1).
- špērags Spērāgs (2).
- pendele Spēriens (pa dibenu).
- spērienis Spēriens.
- aizspert Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas).
- batuts sporta ierīce, atsperīgs tīkls (garums 457 cm, platums 274 cm), kas ar gumijas amortizatoriem piestiprināts pie horizontāla rāmja 91 cm augstumā no grīdas, uz tā trenējas akrobāti, vingrotāji, daiļlēcēji; to izmantojot var izdarīt augstus atspēriena lēcienus, un apvienot tos ar vingrojumiem gaisā.
- kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un dažu Austrumu cīņas veidu elementi, piem., spērieni augstāk par jostasvietu.
- 1 V spriegums vadītājā, kura pretestība ir 1 omu liela un pa kuru plūst 1 ampēru stipra elektriskā strāva.
- Konstantinopole Stambula, pilsēta Turcijā, tās nosaukums 330.-1930. g.; 1453.-1918. g. Osmaņu impērijas galvaspilsēta (ar nosaukumu - Stambula).
- SI Starptautiskā fizikālo mērvienību sistēma (franču "Systeme International"), kam ir 7 pamatvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins, kandela un mols) un 2 papildvienības (radiāns un steradiāns).
- ausināt Stingri bārt; pārmācīt, pērt, kult.
- baiamoss Stipri bangaini vēji ar pērkona negaisu un lietus gāzēm Kubas salas dienvidu daļā.
- savečot Stipri nopērt (lai paliek redzamas svītras).
- nomilnot Stipri nopērt, iekaustīt (ar koku, milnu).
- nomietnēt Stipri nopērt, iekaustīt (ar mietu, koku).
- piepērt Stipri nopērt; izpērt.
- pataisīt (muguru) mīkstu stipri nopērt.
- atžarīt Stipri nopērt.
- izģērēt Stipri nopērt.
- izpērt Stipri nopērt.
- nodervēt Stipri nopērt.
- nokapāt Stipri nopērt.
- noslānīt Stipri nopērt.
- nosloksnāt Stipri nopērt.
- nosloksnēt Stipri nopērt.
- nosmecēt Stipri nopērt.
- nosvētīt Stipri nopērt.
- notrupināt Stipri nopērt.
- nožarīt Stipri nopērt.
- nozēvelēt Stipri nopērt.
- slopēt Stipri pērt; arī sist.
- gazēt Stipri pērt.
- trupināt Stipri pērt.
- siksnāties Stipri pērties (pirtī).
- slānīties Stipri pērties (pirtī).
- slodzīties Stipri pērties (pirtī).
- slopēties Stipri pērties (pirtī).
- zvektēties Stipri pērties (pirtī).
- zvetēties Stipri pērties (pirtĪ).
- saplūckāt Stipri sapērt.
- sapudlavāt Stipri sapērt.
- saslopēt Stipri sapērt.
- sažarīt Stipri sapērt.
- saslānīties Stipri sapērties (pirtī).
- nozvetēt Stipri sist (kādu) un pabeigt sist; arī ļoti nopērt.
- smalstīt Stipri un ilgstoši pērt.
- izzveltēt Stipris sist, pērt.
- suņkūla Stiprs pēriens.
- grauzds Stiprs, spēcīgs (parasti par pērkona radītu troksni).
- mērknaibles Strāvmainis ar atveramu serdi līnijas vada apņemšanai; tām ir tikai viens ar ampērmetru savienots sekundārais tinums, bet primārā tinuma funkcijas veic serdes aptvertais līnijas vads ar mērāmo strāvu.
- dandalēties strīdēties un kaulēties zirgu pērkot.
- citomegalovīrusi Sugai specifisku vīrusu grupa, piederīga herpesvīrusu grupai; ierosina cilvēka, pērtiķu vai grauzēju saslimšanu.
- lielvezīrs Sultāna galvenais ministrs Osmaņu impērijā; amatu likvidēja vienlaicīgi ar sultanātu 1922. g.
- siamangs Sumatras salā mītošs gibonu dzimtas cilvēkpērtiķis; tam ir kopā saauguši pirksti un kakla maiss.
- silēni Suņveidīgo pērtiķu suga.
- Pirmais reihs Svētā Romas impērija.
- Vormsas edikts Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V rīkojums, kuru pasludināja Vācijas reihstāgā 1521. g.; tas bija vērsts pret reformācijas vadoni M. Luteru; viņu pasludināja par ķeceri, aizliedza lasīt un izplatīt viņa darbus.
- žagari Šādi zari, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
- rīkste Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
- vica Šāds zars, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai, arī dzīvnieku, cilvēku pēršanai.
- catarrhini Šaurdeguna pērtiķi jeb šaurdeguņu infrakārta.
- cilvēkpērtiķveidīgie Šaurdeguna pērtiķu virsdzimta, kurā ietilpst cilvēku, cilvēkpērtiķu un gibonu dzimta.
- šaurdeguņi Šaurdegunu pērtiķi, pie kuriem pieder gorilla, orangutans, šimpanze, gibons un mērkaķi.
- apšaust Šaust, šaustīt, publiski pērt.
- fustigācija Šaušana, pēršana.
- šautinieki Šautnieki - jaunieši, kas Pūpolu svētdienas vai Lieldienu rītā iet no mājas mājā, rituāli pērdami (šauzdami) gulētājus ar pūpolzariem un prasīdami par samaksu olas.
- baobabs Šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks.
- perlamutra laka šķidrums, kas sastāv no želatīna šķīduma un amonjakā mazgātām jugliņa jeb vīķes zvīņu daļām, lietoja mākslīgo pērļu rūpniecībā.
- Martu Šumeru debesu rietumdaļas dievs, mitoloģijā raksturots kā pērkona un negaisa izraisītājs.
- Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus.
- uzstrīpāt Tā pērt, ka paliek svītras.
- pērkonains Tāds (laika posms, laika apstākļi), kad bieži ir pērkons.
- pērkonaiņš Tāds (laika posms, laika apstākļi), kad bieži ir pērkons.
- loko Tāds komercdarījuma veids, kur pircējs preci pērk par cenu, kāda tai ir vietā, kur tā atrodas darījuma noslēgšanas brīdī.
- pērkoņains Tāds, kad ir daudz pērkona negaisu (par laikapstākļiem, laikposmu).
- pērļveida Tāds, kam ir pērles forma, veids.
- trejzīlains Tāds, kam ir trīs pērles.
- pērļains Tāds, kas atgādina pērles, tāds, kas ir līdzīgs pērlēm.
- impērisks tāds, kas attiecas uz impēriju.
- aizpērnais Tāds, kas bijis, noticis vai radies aizpērn.
- humpalnieks Tāds, kas iepērkas lietotu preču veikalā.
- pirkts Tāds, kas ir izgatavots, audzēts nevis mājas apstākļos, bet rūpniecībā, uzņēmumā u. tml. un pērkams, piemēram, tirgotavās, tirgos.
- pērļains Tāds, kas ir izrotāts ar pērlēm vai pērlītēm (2).
- pērtiķveida Tāds, kas ir līdzīgs pērtiķim, tāds, kas atgādina pērtiķi.
- pērkams Tāds, kas ir piekukuļojams, arī uzpērkams.
- pērnpavasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī.
- pērnvasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī.
- pērpavasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī.
- pērnrudenējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā rudenī.
- pērrudenējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā rudenī.
- pērvasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā vasarā.
- pērziemējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā ziemā.
- pērkoņains Tāds, kur ir nezāles - pērkones.
- pērļains Tāds, kura sastāvdaļas atgādina pērles, ir līdzīgas pērlēm.
- kuļams Tāds, kurš pelnījis pērienu.
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- iepirkums Tas, kas pērkot sagādāts, iegādāts (parasti daudz, arī krājumam, rezervei); paveikta darbība --> iepirkt.
- sarus pērt tautas medicīnā - pērt ar pirtsslotu pirtī bērnu, kas noziests ar mīklu vai ietīts ar mīklu noziestā drānā.
- Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts.
- dabūt pa mici tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu
- cebidae Tinēastpērtiķu dzimta.
- bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē.
- brachyteles Tinējastpērtiķu dzimtas ģints.
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai.
- dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.).
- mežrūpnieks Tirgonis, kas uzpērk kokmateriālus tālākai pārdošanai.
- rūgtene tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- laukarutks Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkaņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkonejas Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkonene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkoņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkonis Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkons Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkūne Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkuni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkuņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkūni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- pērkuņpuķe Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- svēra Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- svēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- svieres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- zeltene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- zvēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
- Rosarium Tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
- trigrammas Triju pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas daoismā noteiktu dabas parādību (ūdens, kalna, pērkona, vēja, uguns, zemes, ezera, purva vai debesu) apzīmēšanai.
- vienpārejas tranzistors trīselektrodu pusvadītāju ierīce, kuras voltampēru raksturlīknē ir posms ar negatīvu diferenciālo pretestību - palielinot spriegumu, samazinās strāva; divbāzu diode.
- tūroperators Tūrisma operators - uzņēmums, kas iepērk tūrisma produktus un pakalpojumus vairumā un, tos kombinējot, veido kompleksos ceļojumu pakalpojumus, kurus pēc tam tieši vai pastarpināti caur ceļojumu aģentūrām pārdod tūristiem.
- Rumēlija Turku nosaukums (lietots līdz 1866. g. - "Rumeli") Balkānu pussalas zemēm pēc to pakļaušanas Osmaņu impērijai.
- sapažū Tvērējastes pērtiķi; dzīvo Dienvidamerikas mežos.
- uguns ceļš uguns aktīva vieta, kur saskaņā ar tautas priekšstatiem nedrīkstēja celt māju vai kādu citu ēku, jo - uzskatīja - ēka nodegs vai tajā iespers pērkons.
- SI mērvienību sistēma universālo fizikālo lielumu mērvienību sistēma, ko pieņēma XI Ģenerālā mēru un svaru konferencē 1960. g. oktobrī. Tajā ir sešas galvenās mērvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins un kandela) un virkne atvasināto mērvienību.
- Margaritifera margaritifera upespērlene.
- margaritiferidae Upespērļgliemeņu dzimta.
- margaritifera Upespērļgliemeņu dzimtas ģints.
- ziemeļu upespērlene upespērļgliemeņu suga ("Margaritifera margaritifera"), Latvijā aizsargājama; upju pērļgliemene.
- pērļgliemene Upju pērļgliemene - ziemeļu upespērlene ("Margaritifera margaritifera").
- patērētājuzņēmums Uzņēmums, kas no citiem uzņēmumiem pērk preces un pusfabrikātus, lai no tiem ražotu citas preces.
- nopeksīt Uzsist ar spriguli vai rungu; nopērt.
- uzdervēt Uzsist, iepērt.
- uzlaitīt Uzsist, uzpērt.
- reihs Vācijas impērija.
- abvērs Vācijas militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests, kura dibināšana sākta 1919. g., bet pavēle parakstīta ar 1921. g. 1. janvāri, pastāvēja līdz 1944. g., kad pēc atentāta pret Hitleru to iekļāva Galvenajā impērijas drošības pārvaldē.
- Donars Vācu mitoloģijā - pērkona dievs.
- klopēt Vairākkārt (stipri) sist (kādu); arī pērt.
- lēkt Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
- rūcelēt Vairākkārt ducināt (par pērkonu).
- spārdīt Vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni; vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
- nopātagāt Vairākkārt iesist, arī nopērt (ar pātagu).
- savelēt Vairākkārt iesist, parasti stipri; arī sapērt.
- iekaustīt Vairākkārt ne sevišķi stipri iesist; arī iepērt (1).
- izkaustelēt Vairākkārt ne sevišķi stipri sist un izbeigt sist; izkaustīt; izpērt.
- ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu); atskanēt šādam troksnim.
- spārdīties Vairākkārt spert (par zibeni, pērkonu).
- sazvelēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt; sazveķēt.
- sazveķēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt.
- dauzīt Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku pērt.
- slānīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
- lieltirgotava Vairumtirdzniecības uzņēmums, kas iepērk, pārdod un piegādā preces.
- sodekspedīcija Valdības vai okupācijas varas norīkotas karaspēka daļas iekšējo nemieru apspiešanai ar ieročiem vai citiem terora līdzekļiem (kāršanu, pēršanu, deportēšanu, dedzināšanu).
- štathalters Valdnieka iecelts vietvaldis Nīderlandes vēsturiskajā novadā 14.-18. gs., Austrijas impērijai (no 1867. g. Austroungārija) pakļautajās zemēs 16. gs. -1918. g.
- Seleikīdi Valdnieku dinastija (312.-64. p. m. ē.), kuru valsts izveidojās pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukuma.
- principāts Valsts varas forma, kas radās 1. gs. p. m. ē. Senajā Romā, kad republika pamazām pārveidojās par impēriju, ārēji saglabājoties republikāniskiem institūtiem, bet imperators, kas faktiski jau bija kļuvis par patvaldnieku, formāli tika atzīts tikai par pirmo no senatoriem.
- Austroungārija Valsts, kas sastāvēja no Austrijas impērijas un Ungārijas karalistes, pastāvēja 1867.-1918. g., daudznāciju dubultmonarhija, kopplatība - 1914. g. bija 676600 kvadrātkilometru, 52800000 iedzīvotāju.
- Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta.
- forekss Valūtas birža (angļu "foreign-exchange market, forex") - starptautisks valūtas tirgus, kura dalībnieki pērk un pārdod valūtu, lai gūtu peļņu no valūtas kursu svārstībām vai ierobežotu ar šīm svārstībām saistīto risku.
- vircka Veca, sapērta rīkste.
- Vrišākapi Vēdisma mitoloģijā - pērtiķis, dieva Indras ārlaulības dēls.
- maruti Vēdisma un hindu mitoloģijā - vētras, vēja, pērkona un zibens dievības, kas pavada dievu Indru.
- pērļot Veidot (ko) pērļošanas tehnikā.
- antikvariāts Veikals, kas iepērk un pārdod antīkas (2) lietas.
- magnētiskais moments vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un vielas daļiņu, kā arī elektriskās strāvas kontūru magnētiskās īpašības; apzīmējums M; mērvienība A·m^2^ (ampērs reiz kvadrātmetrs).
- strāvas blīvums vektoriāls lielums, kas raksturo strāvas stiprumu un virzienu katrā vadošā ķermeņa punktā; mēra ampēros uz kvadrātmetru (A/m^2^).
- uzpērt Vēl, no jauna sist, pērt.
- pārvecēt Vēlreiz, no jauna nopērt.
- Trešais reihs vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933. līdz 1945. gadam oficiālā nosaukuma Vācijas Impērija (1933—1943) un Lielvācijas Impērija (1943—1945) vietā; lai apzīmētu šo periodu Vācijas vēsturē, izmanto arī terminus "fašistiskā Vācija", "nacistiskā Vācija", "Hitlera Vācija" un "hitleriskā Vācija"; terminu 'fašisms' lietoja Padomju Savienībā un lieto tās bijušajās republikās, tomēr Vācijai faktiski atbilst 'nacisms' jeb 'nacionālsociālisms'
- Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā.
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina).
- ieplūskāt Viegli iepērt (piemeram, ar lakatu).
- ieknīpēt Viegli iepērt.
- izplaukstēt Viegli nopērt.
- samikāt Viegli sapērt, sadunkāt.
- samikot Viegli sapērt, sadunkāt.
- pačāt Viegli sist, pērt ar lapainu slotu pirtī mazgājoties.
- pikšināt Viegli sist, pērt.
- izvecēties Vienam otru dūšīgi izpērt.
- zvekstēties Vienam otru sist, pērt.
- atpakaļpārdevums Vienošanās, ar kuru pircējs patur sev tiesību prasīt, lai pārdevējs pērk no viņa atpakaļ lietu.
- pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (1).
- pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (2).
- Ligūrija Viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra.
- pareizticība Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā un 11. gs. izveidojās par patstāvīgu baznīcu.
- kapriola Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām.
- lakta Vieta koku zaros vai speciāli izpītās vijās putnu vai pērtiķu atpūtai džungļos.
- brāks Vieta, kur ko šķiro (vai pērk); šķirotava; tirgus.
- viduslaiki Vispārīgās vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem; Eiropas vēsturē tas ir laiks no 476. g. (Rietumromas impērijas krišana) līdz \~1500. g. (lielie ģeogrāfiskie atklājumi).
- senie laiki vispārīgās vēstures periods, kas sekoja aizvēstures posmam un ilga aptuveni no rakstības rašanās brīža 4. un 3. g. t. mijā p. m. ē. līdz 1. g. t. vidum m. ē., kad sabruka Rietumromas impērija (476.g.) un nomira imperiators Justiniāns I (565.g.).
- pērkamība Vispārināta īpašība --> pērkams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērkamība Vispārināta īpašība --> pērkams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērļainums Vispārināta īpašība --> pērļains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- propilopiteki Vissenāk (pirms \~35 milj. gadu) dzīvojusī cilvēkpērtiķu ģints ("Propilopithecus").
- pērļu vista vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi; pērļvista.
- latīņu raksts vokāliski konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies no etrusku lietotā rietumgrieķu raksta varianta vai tieši no grieķu raksta ap 7.-6. gs. p. m. ē. lietots Romā, izplatījies Romas impērijā, ir pamatā daudzu Eiropas valodu rakstībai.
- VA Voltampērs.
- lampu voltmetrs voltmetrs, kura (taisngrieža un pastiprināšanas) blokos izmantotas elektronlampas un mēriekārtai izmantots magnētelektriskās sistēmas mikroampērmetrs, kura skala graduēta voltos; mēra līdzsprieguma un maiņsprieguma efektīvo vērtību.
- sympycna Zaigspērīšu dzimtas ģints.
- dāriks zelta vai sudraba monēta Persijas impērijā ap 500. g. p. m. ē.; zelta dārikus kala tikai pēc imperatora pasūtījuma, sudraba varēja kalt nozīmīgi ģenerāļi un satrapi; šīs monētas bija apgrozībā arī ārpus Persijas, t. sk. Eiropas centrālajā un austrumu daļā
- šrama Zemādas asins izplūdums, kas radies pēc pēršanas.
- aiaijs Zemāko pērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), kurā tikai 1 suga.
- nabobs Zemes pārvaldnieks (Indijas provincēs, kas atdalījušās no Lielo Mogolu impērijas).
- aizsargtrose Zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- pēlmelderis Zemnieku pārstāvis, kas veic mācītāja palīga pienākumus baznīcas draudzes pārvaldē; pērminderis.
- fulgurācija Zibens spēriens.
- plantigrads Zīdītājs, kas ejot min uz zemes ar visu pēdu un atbalstās uz tās apakšu (piemēram, āpsis, lācis, pērtiķis, arī cilvēks).
- primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks); šīs kārtas īpatņi.
- pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- lemurs Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lemuridae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 12-46 cm, astes garums - 13-51 cm), sastopami Madagaskarā un Komoru salās, 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 14-16 sugu.
- kata Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur catta"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
- varis Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur variegatus"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
- upespērlene Ziemeļu upespērlene - upespērļgliemeņu dzimtas suga ("Margaritifera margaritifera"), vienīgā no šīs dzimtas, kas konstatēta Latvijā, čaula var sasniegt 12 cm, tās ārējais slānis tumšbrūns vai melns, iekšpusi klāj biezs, balts vai iezilgans perlamutra slānis; upju pērļgliemene.
- upju pērļgliemene ziemeļu upespērlene.
- zīls Zīle 1(2) - pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla).
- aeromantija Zīlēšana pēc dabas (gaisa) parādībām: vēja, mākoņiem, komētām un krītošām zvaigznēm, varavīksnes, vētras, zibens, pērkona un citām.
- Mvari Zimbabvē dzīvojošās šonu tautas, kā arī citu bantu valodās runājošu tautu dievība, sencis, pērkondievs.
- Brachyteles arachnoides zirnekļpērtiķis.
- koata Zirnekļveida pērtiķis, tvērējastes pērtiķu ģints, sastopams Dienvidamerikas tropiskajos mežos.
- teromorfi Zvēriem līdzīgas ķirzakas, fosilu rāpuļu grupa no pērna un triasa perioda; to ķermeņa uzbūvē bija daudzas pazīmes, kas to tuvina zīdītājiem.
- tetera kāposti žagari, pēriens.
- bērza pipari žagari, pēriens.
- rozgi Žagari, pēriens.
- žanckas Žagari, pēriens.
- zipsna Žagari, pēriens.
pēr citās vārdnīcās:
MEV