tupērklis2
tupērklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tupērklis | tupērkļi |
| Ģen. | tupērkļa | tupērkļu |
| Dat. | tupērklim | tupērkļiem |
| Akuz. | tupērkli | tupērkļus |
| Lok. | tupērklī | tupērkļos |
Perēklis cāļu audzēšanai.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cāļa tupērklis jāēd vec mātei bērnu saņēmējai K