tupēt
tupēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | tupu | tupam | tupēju | tupējām | tupēšu | tupēsim |
2. pers. | tupi | tupat | tupēji | tupējāt | tupēsi | tupēsiet, tupēsit |
3. pers. | tup | tupēja | tupēs |
Pavēles izteiksme: tupi (vsk. 2. pers.), tupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tupot (tag.), tupēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tupētu
Vajadzības izteiksme: jātup
1.Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
1.1.Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
1.2.Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt1.
1.3.Sēdēt (parasti uz kā zema).
2.sarunvaloda Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
Stabili vārdu savienojumiTup un turies. Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla. Tupēt (arī sēdēt) aizkrāsnē.
- Tup un turies žargonisms, idioma — esi gatavs uz visu!
- Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla sarunvaloda, idioma — būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības
- Tupēt (arī sēdēt) aizkrāsnē nievājoša ekspresīvā nokrāsa, idioma — būt kūtram, pasīvam
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apmiruši, nodzērušies, tup pie televizora, upes vai garāžā?
- Arī mums, tāpat kā citiem tūristiem, policisti pavēl tupēt.
- / Labāk tupēt četrās sienās,/ Nevis plenderēt pa ielām.
- Cēlu augšā, bet viņš jau tupēja, jau bija ierijis.
- Un, pakrūmē tupēdams, dzirdēju šo divu lielo dzīvnieku balsis.