Paplašinātā meklēšana
Meklējam mūzika.
Atrasts vārdos (26):
- mūzika:1
- popmūzika:1
- rokmūzika:1
- etnomūzika:1
- folkmūzika:1
- hausmūzika:1
- kinomūzika:1
- opermūzika:1
- pop-mūzika:1
- soulmūzika:1
- baletmūzika:1
- diskomūzika:1
- ērģeļmūzika:1
- kamermūzika:1
- retromūzika:1
- salonmūzika:1
- vijoļmūzika:1
- gospeļmūzika:1
- kantrimūzika:1
- šlāgermūzika:1
- elektromūzika:1
- klaviermūzika:1
- koncertmūzika:1
- mensurālmūzika:1
- virdžinālmūzika:1
- instrumentālmūzika:1
Atrasts vārdu savienojumos (42):
- absolūtā mūzika
- aforistiskā mūzika
- alternatīvā mūzika
- ambientā mūzika
- atonālā mūzika
- audiovizuālā mūzika
- baroka mūzika
- baznīcas mūzika
- blatnaja mūzika
- deju mūzika
- elektroniskā mūzika
- estrādes mūzika
- industriālā mūzika
- instrumentālā mūzika
- inteliģentā deju mūzika
- kantri mūzika
- kapelmeistaru mūzika
- kara mūzika
- koka pūšamie mūzikas instrumenti
- konkrētā mūzika
- Lielā Mūzikas balva
- metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti
- minimālā mūzika
- mūzikas festivāls
- mūzikas ierakstu gada balva
- mūzikas instruments
- mūzikas instrumentu ciparsaskarne
- mūzikas kastīte
- mūzikas teorija
- mūzikas terapija
- mūzikas vēsture
- mūzikas zinātne
- programmatiskā mūzika
- ragu mūzika
- sadzīves mūzika
- seriālā mūzika
- simfoniskā mūzika
- stīgu (mūzikas) instrumenti
- stohastiskā mūzika
- tautas mūzika
- tautas mūzikas instrumenti
- vokālā mūzika
Atrasts skaidrojumos (773):
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
- rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
- adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
- kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons)
- akompaņements Akompanements - mūzikas pavadījums
- muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības
- angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments
- Depiņš alternatīvās mūzikas klubs
- crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums
- tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados
- Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā
- radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus
- četrstīgu ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu)
- daudzstīgu ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu)
- divstīgu ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu)
- alts ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli
- uzsist ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu)
- piesist ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu)
- septiņstīgu ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu)
- sešstīgu ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta)
- surdinēt ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru
- gongs ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls
- dzidrs ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu)
- gaišs ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu)
- trīsstīgu ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu)
- vienstīgas ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai)
- makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata
- kanons armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka)
- simforoks Ārtroks - mākslinieciski komplicēta rokmūzika ar augstu tehnisko līmeni
- TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti
- pūst Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu
- spēlēt Atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu; prast atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu
- spēlēt Atskaņot skaņdarbu ar mūzikas instrumentu, instrumentiem vai iekārtu
- nopūst Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu)
- izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu); spēlēt, atskaņot
- rezonatoratvere Atvere mūzikas instrumenta korpusā, lai uzlabotu tā akustiskās īpašības
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika
- flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā)
- flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu
- korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot
- litavra Austrumu tautu senlaiku mūzikas instruments
- industriālā mūzika avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks
- šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns
- šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu
- segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas
- čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu
- bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas
- rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu
- humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums
- BMS Bērnu mūzikas skola
- bops Bībops - džeza mūzikas stils
- Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika
- inteliģentā deju mūzika biežāk lieto saīsinājumā "idm" (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids
- kondaks Bizantijas baznīcas poēzijas un mūzikas žanrs
- Bollywood Bolivuda - Indijas kino un mūzikas industrija, kā arī lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē
- stretta Bravūrīga mūzikas darba noslēguma daļa
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē
- laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem
- barabans Bungas (tautas mūzikas instruments)
- menuets cēla, lēna 17. gs. franču deja trīs ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
- štendhens Cildināšanas, apsveikšanas mūzika, arī serenāde
- inscenētājs cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai
- spēlētājs cilvēks, kas atskaņo mūziku ar mūzikas instrumentu
- muzikants cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis
- vargans Čīkstoša mūzika
- ziņojums dati, kas, izmantojot saskarni _MIDI_, tiek nosūtīti kāda mūzikas instrumenta ierīces vadībai
- skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis
- particija Daudzbalsīgas mūzikas daļa, ko izpilda viena balss
- homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks
- cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
- pamina Dažiem mūzikas instrumentiem sviras ierīce, ko iedarbina ar kāju
- alts dažu mūzikas instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu
- kalipso Deja 4/4 taktsmērā, kas cēlusies no Vestindijas iedzīvotāju dziesmu un instrumentālās mūzikas stila
- līnijdeja Deja, ko, izpildot sinhronas kustības, jebkādas mūzikas pavadībā dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki
- kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis; šādas dejas mūzika
- desot Dejot (pie patīkamas mūzikas)
- diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji - skaņuplašu) pavadījumā
- šīberis Deju mūzika; fokstrots; šlāgeris
- ska Deju mūzikas stils, radies Jamaikā 20. gs. 50. gados Karību salu tautas mūzikas un ritmblūza saplūsmē un kam raksturīgs ātrs, noteikts ritms
- diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu
- melodeklamācija deklamācija mūzikas pavadījumā; daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam)
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti
- Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši
- musica divina dievišķā mākla, baznīcas mūzika
- rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- disko Diskomūzika
- dīdžejs Diskžokejs - popmūzikas raidījumu, ierakstu komentētājs radiofonā; programmas vadītājs un ierakstu komentētājs diskotēkā
- iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem)
- dūkt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem)
- dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem)
- rūkt Dobji, zemu, samērā skaļi skanēt (par mūzikas instrumentiem)
- mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments
- cantus Dziedājums, mūzika
- trīdēties Dziedāt deju mūzikas pavadījumā
- kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai
- popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai
- filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest
- popdziesma Dziesma popmūzikas žanrā
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs
- simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simfoniskā un džeza orķestra instrumenti
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras; džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis
- frīdžezs Džeza mūzikas paveids, kam raksturīga atteikšanās no tonalitātes, taktsmēra, tempa, ritma, harmonijas
- kūldžezs Džeza mūzikas stils, kam raksturīgs mierīgs, atturīgs skanējums; radās 20. gs. 50. gadu sākumā
- bībops Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. 40. gados; tam raksturīgas disonējošas harmonijas, izteikti sinkopēti ritmi
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs
- fankijs Džezam tuvs popmūzikas stils
- Īhi Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas dievs, dievietes Hatoras un dieva Hora dēls
- Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne
- galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas
- fūze Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai
- fūzis Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai
- hausmūzika Elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš izveidojās 20. gs. 80. gados ASV, Čikāgā
- sintīpops Elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators; sintpops
- tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika, attīstās kopš 20. gs. 80. gadiem; tehniskā mūzika
- grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas
- termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence
- Dārziņi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola
- ērģeļmāksla Ērģeļmūzikas komponēšanas, atskaņošanas māksla
- stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa
- ērģeļmūzika Ērģeļu mūzika
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas
- leibls Etiķete, uzlīme; uzšuve ar ziņām par izgatavotāju; mūzikas ierakstu kompānija, arī zīmols
- gospelis Evaņģēlisks Amerikas nēģeru dziedājums; spiričuela paveids; gospels; gospeļmūzika
- kontrfagots Fagotam līdzīgs mūzikas instruments, kas skan oktāvu zemāk
- fankī Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki
- fanki Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fankī
- funky Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; fanki; fankī
- funk Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funky"; fanks; fanki; fankī
- popfestivāls Festivāls, kurā piedalās populāri popmūzikas ansambļi (parasti brīvā dabā)
- ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai
- ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai
- kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs
- salamuri Flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, ko darina no niedres vai koka
- šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja; šīs dejas mūzika; arī fokstrots
- postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija; etniskā mūzika
- pagānmetāls Folkmetāls - "metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi
- jukebox Fonogrāfs, mūzikas automāts, kas darbojas, iemetot monētu un nospiežot taustiņu ar izvēlētās plates vai diska nosaukumu
- kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
- gaismene Gaismas mūzika
- garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock"
- mensūra Garuma attiecība pret resnumu ērģeļu stabulēs; dažādu mērījumu attiecības citos mūzikas instrumentos
- apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus
- bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs)
- mežrags gredzenveida metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļiem
- Euterpe Grieķu mitoloģijā - dzejas un mūzikas mūza, iztēlota ar divis stabulēm
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu
- Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss
- sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- umžiņas Gumžiņas - mūzikas instruments ermoņikas
- ģīgas Ģīga - sens, vijolei līdzīgs mūzikas instruments
- ermonikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
- ermoņikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
- plēšene Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
- akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai
- ukulele Havajiešu mūzikas instruments, neliela ģitāra
- trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments
- izdot Ierakstīt un publicēt (dziesmu, mūzikas albumu u. tml.)
- surdīne ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai
- dempfers ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne
- karaoke ierīce, kas mūzikas ierakstu veidā atskaņo instrumentālu pavadījumu, kuram var mikrofonā dziedāt līdzi
- iedimdēties iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dimdēt
- iedunēties iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dunēt
- iegaudoties iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- ierunāties iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem)
- iedūcināt iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru)
- iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem)
- izdimdināt ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu)
- bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā
- tabla Indiešu mūzikas instruments - mazu bungu pāris, ko spēlē ar roku pirkstiem
- Bolivuda Indijas kino un mūzikas industrija
- gamelāns Indonēzijā - nacionālās mūzikas orķestris, kurā ir gk. sitamie instrumenti
- industrial Industriālā mūzika - avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados
- instrumentālais teātris instrumentālā mūzika, kuras atskaņojumā iekļauti dažādi vizuāli (teātra, cirka, tēlotājas mākslas) elementi
- blūgrāss Instrumentālas kantrimūzikas paveids
- kamersonāte Instrumentālās mūzikas žanra triosonātes paveids
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM
- akvaaerobika Intensīva un ritmiska vingrošana baseinā, kas parasti notiek mūzikas pavadījumā
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana (parasti ar mūzikas pavadījumu), kas ļauj palielināt skābekļa patēriņu organismā
- saundtreks īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš; soundtreks
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai
- mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija
- rifiorimenti Īpaši izgreznojumi mūzikas gabala izpildījumā
- mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem)
- džingls Īss mūzikas skaņu un teksta apvienojums, ko bieži kā pazīšanas zīmi atkārto reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- pifero Itāliešu tautas mūzikas instruments, stabules variants
- popss Izklaides mūzika
- popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts
- kantrimūzika Izklaides mūzikas joma, kuras pamatā ir amerikāņu fermeru muzicēšana
- popstārs Izklaides mūzikas zvaigzne
- intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem
- Mediņi J. Mediņa mūzikas skola (Rīgā)
- ragga Jamaikas deju mūzika, kas 80. gados attīstījusies no regeja; jūtami ietekmējusies no hiphopa u. c.
- sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas
- biva Japāņu mūzikas instruments, līdzīgs lautai, ar 4-6 stīgām
- New wave jaunais vilnis - vispārīgs apzīmējums mūzikai, kas radā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē ASV un Lielbritānijā kā viens no panku mūzikas attīstības virzieniem
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē
- gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
- oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā
- sela Jūdu mūzikas zīme psalmu nodalījumu beigās; pauze
- morna Kaboverdes tradicionālā mūzika, ostas krodziņu romance
- šlāgeris kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti
- trimatele kāds mūzikas instruments (varbūt trompete)
- taure kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags)
- kafēšantāns Kafejnīca, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas
- kafēkoncerts Kafejnīcas tips ar mūzikas vai kabareta programmu
- melomānija Kaislīga mūzikas cienīšana
- šarivari Kaķu koncerts, nesaskanīga, trakiska mūzika
- kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts
- ariozo Kantilēns izpildījuma veids neatkarīgi no mūzikas žanra
- kantri mūzika kantri, kantrimūzika
- hillbillijs Kantrimūzikas paveids, kas cēlies Apalaču kalnu balto iedzīvotāju vidū
- kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas
- pjesa kaut kurš atsevišķs patstāvīgs mūzikas vai drāmas ražojums
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta)
- sārods Klasisks Ziemeļindijas strinkšķināmais mūzikas instruments
- manuālis Klaviatūra (mūzikas instrumentiem), ko darbina ar rokām
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums
- klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma)
- klecmers Klezmers - tradicionālā ebreju mūzika; šādas mūziķu grupas dalībnieks
- tucārs klubu mūzika, nekvalitatīva mūzika
- zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām)
- klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu
- kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam
- kannele Koklei līdzīgs igauņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
- kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes
- seriālā mūzika komponēšanas paņēmiens, kurā sēriju tehnikas pamatprincips attiecināms arī uz citiem mūzikas valodas elementiem
- kondžene Konservatorija (mūzikas augstskola)
- part-music Kora mūzika, kora dziesmas
- partsongs Kora mūzika, kora dziesmas
- bengot kratīt galvu pie smagās mūzikas
- gusļi Krievu (arī poļu) tautas strinkšķināmais mūzikas instruments
- kruki Krievu baznīcas mūzikas senā nošu raksta nosaukums, identiski ar Bizantijas 12.-13. gs. nošu rakstu
- oktoihs Kristīgās baznīcas mūzikas skaņkārtu sistēma
- metallofons Ksilofonam līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm koka plāksnīšu vietā
- musica civilis laicīgā mūzika
- musica vulgaris laicīgā mūzika
- kača Laicīgās vokālās mūzikas žanrs Itālijā un Francijā (14.-16. gs.)
- salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja
- pačanga Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika
- lezginka Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- sazs Lezgīnu tautas mūzikas instruments ar zirgu astru stīgām
- kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums; līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam)
- iedūdoties Liegi ieskanēties (par mūzikas instrumentiem)
- dūdot Liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem)
- bunčuks Lielajos kara orķestros - sitamais mūzikas instruments, kas rotāts ar zirga asti
- roksāga Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā pēc kādas sāgas sižeta; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums
- rokopera Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums
- reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā
- ērģeles liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem
- tū lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu
- blūzs Lirisks, melanholisks Amerikas melnādaino vokālās mūzikas žanrs
- komma ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem
- spēle ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu
- spēles ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu
- instrumentācija mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā
- elementārteorija Mācību disciplīna par mūzikas pamatelementiem
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas
- deja mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
- buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki
- paļerkšināt mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas)
- flažolets mazs koka pūšamais mūzikas instruments
- aristons Mehānisks mūzikas instruments kastes veidā
- orķestrions Mehānisks mūzikas instruments, kas pēc izskata bija līdzīgs ērģelēm
- mutes harmonikas mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti
- harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
- zvanga Mēlīšu sitamais mūzikas instruments, ko pagatvo no tukšiem propāna baloniem
- ornamentika Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā)
- dziedāšana Melodiska skanēšana (par mūzikas instrumentiem)
- dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem)
- musica mensurabilis mensurālā mūzika
- musica mensuralis mensurālā mūzika
- musica mensurata mensurālā mūzika
- minima Mensūrālās notācijas mūzikas pierakstā apzīmēja tagadējo pusnoti
- menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai
- glockenspiel Metāla plāksnīšu sitamais mūzikas instruments; metalofons
- basa tūba metāla pūšamais mūzikas instruments
- metal Metāls - mūzikas stils; atbilstošās subkultūras tips
- Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē
- šeiks Moderna angļu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 vai 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 -3 skaņu motīvi dažādos reģistros
- reps modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā
- drumnbase Modernās mūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra
- drum'n'bass Modernās mūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra
- triphops modernās mūzikas žanrs
- ulgerči Mongoļu ulgeru teicēji, kas sniedza izpildījumu mūzikas pavadījumā
- minimālisms Mūsdienu mūzikas joma, kuras pamatā ir elementāru izteiksmes paņēmienu (piem., vienas un tās pašas skaņu secības) ilgstoša atkārtošana; repetitīvā mūzika
- konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku; šī virziena skaņdarbi
- kamermuzicēšana Muzicēšana, kam raksturīgs kamerstils; kamermūzikas skaņdarbu atskaņošana
- antifona Muzicēšanas veids, kad vieniem mūzikas elementiem atbild citas balsis vai instrumenti
- skaņu māksla mūzika
- atonālā mūzika mūzika, kam nav tonālās skaņu organizācijas, abstrakcionisma analogs mūzikā
- hausmusik Mūzika, kas domāta mazam pulciņam ģimenē pretstatā atklātu koncertu mūzikai
- simfoniskā mūzika mūzika, kas ir iecerēta simfoniskā orķestra atskaņojumam
- sadzīves mūzika mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs
- deja mūzika, kas paredzēta dejošanai; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā
- deju mūzika mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam
- absolūtā mūzika mūzika, kas pauž vienīgi pati sevi, pretstatā programmatiskajai mūzikai, kas ir aprakstoša
- instrumentālā mūzika mūzika, kas rakstīta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem
- vokālā mūzika mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā
- elektromūzika Mūzika, ko atskaņo ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem
- instrumentālmūzika Mūzika, ko atskaņo ar mūzikas instrumentiem, atšķirībā no vokālās vai jauktās (vokāli instrumentālās) mūzikas
- ragu mūzika mūzika, ko atskaņo ar pūšamajiem instrumentiem
- elektroniskā mūzika mūzika, ko atskaņo instrumenti, kuros skaņu rada elektrisko svārstību ģeneratori
- kara mūzika mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem
- melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem; šāda žanra darbs, izrāde
- etnomuzikoloģija Muzikālo sistēmu, kā arī mūzikas un sociālo parādību mijattiecību izpēte tradicionālajās sabiedrībās
- grupa mūzikas ansamblis
- Pozis mūzikas festivāls _Positivus_
- rondo sonāte mūzikas forma (skaņdarbs) ar rondo un sonātes iezīmēm
- Karnivāļi mūzikas grupa _Carnival Youth_
- Hosiela mūzikas grupa _Hospitāļu iela_
- transponējošie instrumenti mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna)
- stīgu (mūzikas) instrumenti mūzikas instrumenti, kuros skaņu rada stīga vai stīgas
- taustiņu instruments mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres)
- tubulārie zvani mūzikas instruments, ko veido statīvā iekārtu dažāda garuma misiņa cauruļu komplekts
- saskarne MIDI mūzikas instrumentu ciparsaskarne (angļu "Musical Instrument Digital Interface")
- sensoriskā amūzija mūzikas kurlums jeb nespēja saprast muzikālas skaņas
- kamermūziķis Mūzikas mākslinieks, kas darbojas līdz kādā kamermūzikas ansamblī
- muzikālijas Mūzikas piederumi (parasti mūzikas instrumenti, skaņdarbu notis)
- dejiskums mūzikas piemērotība dejošanai
- ametrisks nošraksts mūzikas pieraksts, kurā nav norādīti metriskie uzsvari (vai arī to vienkārši nav)
- nošu raksts mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma
- metālgalva mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā
- metālists mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā
- aforistiskā mūzika mūzikas stila, tehnikas princips, kas balstās uz iespējami lakonisku muzikālās domas izklāstu
- New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
- mūzikas festivāls mūzikas svētki, kas ietver virkni koncertu vai izrāžu, kuriem ir kopīgs mērķis, vairākums tiek rīkoti periodiski
- vivace mūzikas termins: dzīvi, dzīvības pilns; ļoti ātra tempa apzīmējums; starp "allegro" un "presto"
- zuks mūzikas un deju stils, kas radies 1980. gados Antiļu salās
- konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces; konkrētā mūzika
- minimālā mūzika mūzikas virziens, kura pamatā ir ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām
- akordika Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī dažādus tercu salikuma akordus un to īpašības ārpus to savstarpējā apvienojuma un saistības ar citiem mūzikas elementiem
- mūzikas teorija mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu
- mūzikas vēsture mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūziku tās attīstībā
- tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika
- simfoniskais žanrs mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam
- folkroks Mūzikas žanrs, kas izveidojies no folkmūzikas un rokmūzikas
- džezroks Mūzikas žanrs, kas radies džeza un rokmūzikas sintēzes rezultātā
- instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu
- sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus
- radznieks Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu
- ragāpūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu
- pūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu; pūšamā mūzikas instrumenta spēlētājs
- uzcīkstināt Nedaudz, īsu brīdi spēlēt (mūzikas instrumentu)
- uzspēlēt neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- uzstrinkšināt neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- uzstrinkšķināt neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- uztrinkšināt neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- uztrinkšķināt neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- paspēlēt neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- Vudstoka neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas
- dziesma neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs
- mūzikas kastīte neliels mehānisks mūzikas instruments ar uzvelkamu mehānismu, kas atskaņo kādu skaņdarbu
- orfeons neliels mūzikas instruments
- lauku kapela neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti
- kameransamblis neliels vienots (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku; kamermūzikas ansamblis
- pleģerēt Nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu)
- andergraunds Neortodoksāli, valsts nefinansēti mākslas, mūzikas, kultūras virzieni, kurus oficiālās varas sistēma neatbalsta vai pat apspiež
- rikšināt nepārtraukti spēlēt kādu mūzikas instrumentu
- motoriskā amūzija nespēja dziedāt vai spēlēt, lai gan mūzikas izpratne nav zaudēta
- kapelmeistaru mūzika nievājošs apzīmējums mūzikai, kas komponēta ar rutīnu, pa daļai aiz pienākuma, bet kurā formālais elements dominē, jūtams maz radītāja patstāvības un stipra lielu meistaru ietekme
- vibrofons no dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu
- ocarina no dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem
- Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā
- saksofons no metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti
- apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem)
- ambients Nomierinoša, atslābinoša atslodzes mūzika
- koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums
- orfeons Nosaukums dažādām mūzikas un dziedātāju biedrībām, arī dažādām jautrības vietām, nošu veikaliem utt.
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums
- ambientā mūzika noskaņojuma mūzika ar dažādiem skaņu, kas apvieno elementus no dažādiem atšķirīgiem stiliem, galvenokārt džeza, elektroniskās mūzikas, rokmūzikas, klasiskās un tautas mūzikas
- nobalsot Noskaņot (mūzikas instrumentu)
- nostrinkšināt Nospēlēt (ar strinkšķināmo mūzikas instrumentu)
- nostrinkšķināt Nospēlēt (ar strinkšķināmo mūzikas instrumentu)
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums
- dejojums noteiktā secībā veiktas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
- triosonāte Nozīmīgs instrumentālās mūzikas žanrs 17.-18. gs.; ansamblī parasti iekļāva 3 partijas: 2 soprāna un basu
- opermūzika Operu mūzika
- alta rags ovāls metāla pūšamais mūzikas instruments
- retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni; skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm
- fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai
- izvilināt panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta)
- punkroks Pankroks - skaļš, salīdzinoši primitīvs rokmūzikas stils
- pankroks Panku mūzika - ir ātra, skaļa rokmūzika ar agresīviem, izaicinošiem dziesmu tekstiem, vienkāršu instrumentāciju
- punk Panku mūzika, pankroks
- tesarotipija Paņēmiens, pēc kura burtus, mūzikas notis un kartogrāfiskas zīmes ar spiedoga ierīcēm pārnes uz cinka skārda iespiežamām plāksnēm, lai tādējādi nošu grebumu un kartogrāfiju vienkāršotu
- dārdēt par mūzikas instrumentiem
- grandēt par mūzikas instrumentiem
- grandīt par mūzikas instrumentiem
- iedārdēties par mūzikas instrumentiem
- iekaukties par mūzikas instrumentiem
- noklust par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.
- pārstiept pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas)
- metālpūšams parasti savienojumā "metālpūšamais instruments"; metāla pūšamais mūzikas instruments
- dramaturģija parasti savienojumā ar "muzikāls": mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei
- melomānis Pārspīlēts mūzikas cienītājs
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.)
- worldmusic Pasaules mūzika, etniskā mūzika
- papūst Paspēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
- zumēt Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām)
- cimzieši Pedagoga un mūzikas kopēja J. Cimzes audzēkņi
- skaņas karte personālo datoru palīgierīce, kas no ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas; izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, tā parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piemēram, sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni _MIDI_
- čelesta pianīnveida mūzikas instruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanējumu
- pārvaldīt pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu); prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu)
- Klingentāle pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums, spēlējot mūzikas instrumentu; šī pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem)
- cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
- mediators Plāna trīsstūrveida plāksne dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai
- plektrons Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai
- plektrs Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai
- koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai)
- ričerkārs Polifonās mūzikas žanrs 16.-17. gs. ar brīvi improvizatorisku raksturu un uzbūvi
- motete Polifonisks vokāls skaņdarbs; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs
- mazurka Poļu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- krakovjaks Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
- pop-mūzika Popmūzika
- alternatīvā mūzika popmūzikai un klasiskajai alternatīvs mūzikas novirziens, kas ietver sevī ļoti dažādus mūzikas stilus (rokenrolu, "heavy metal", pankroku, "indie", folkroku u. c.)
- diskžokejs Popmūzikas raidījumu, ierakstu komentētājs radiofonā
- popopera Popmūzikas stila opera
- souls Popmūzikas stils, kam pamatā modificēts ritmblūzs, dziedājums sakņojas afroamerikāņu gospeļu un blūza tradīcijā
- regejs Popmūzikas veids, kas izveidojies Jamaikā 20. gs. 60. gados, saplūstot ritmblūza, rokmūzikas un vietējās mūzikas elementiem
- house Popmūzikas virziens (angļu "house music"); t. s. klubu mūzika; deju mūzika, kas attīstījās no diskomūzikas un kuras atskaņošanā liela nozīme ir dīdžejam, viņa prasmei samplēt, skrečot, respektīvi, veikt manipulācijas ar ierakstiem
- bigbīts popmūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana; rokmūzika
- emo Popmūzikas žanrs, kas izveidojās ap 1985. gadu
- čarti Populārāko mūzikas ierakstu saraksti
- popzvaigzne Populārās mūzikas izpildītājs
- supergrupa populārās mūzikas kolektīvi, kas ilgstoši saglabājuši augstus popularitātes rādītājus
- kantri Populārās mūzikas stils, radies 20. gs. 20. gados ASV, skaņdarbu pamatā ir amerikāņu fermeru (angļu, skotu, īru) mūzikas folklora, instrumentu grupu veido vijole, mutes harmonikas, bandžo, mandolīna vai ģitāra, bass; kantrimūzika
- ritmendblūzs Populāras mūzikas stils, radies ASV 20. gs. 50.-60. gados, to spēlēja galvenokārt afroamerikāņu mūziķi; attīstījās no blūza, ievijot tajā džeza un rokenrola ritmus
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti
- instruments priekšmets mūzikas skaņu radīšanai
- ģīna Primitīvs mūzikas instruments
- alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika
- pūšana pūšamā mūzikas instrumenta spēlēšana
- pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments
- pūšams Pūšamais mūzikas instruments
- rags Pūšamais mūzikas instruments, arī pūšamais signalizēšanas instruments ar izliektu, paplašinātu galu
- sarisofons Pūšamais mūzikas instruments, saksofona paveids, no misiņa, ar divkāršas niedriņas iemuti, no diskanta līdz kontrabasa diapazonam
- koka pūšamie mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
- metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, trombons, tuba)
- piemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu detaļa, ko tur pie lūpām vai mutē
- kaukt radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem)
- spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem)
- gaudot radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem)
- raudāt radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli)
- lulot radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1)
- lūlot radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1)
- lulināt radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1)
- lūlināt radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1)
- pļērgāt radīt pļerkšķošu skaņu (piemēram, nemākulīgi spēlējot kādu pūšamo mūzikas instrumentu)
- rēkt radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri)
- ķērkt radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas
- pļerkšēt radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai
- pļerkšķēt radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai
- Jasmuiža Raiņa memoriālais muzejs - Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, atrodas Preiļu novada Aizkalnē, kompleksā 4 ēkas
- Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.)
- verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums
- rap-metal Repmetāls, mūzikas stils, kurā savijusies repa un "metal" elementi, alternatīvā metāla paveids
- šantans Restorāns vai cita izpriecu vieta, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas
- RMIF Rīgas mūzikas instrumentu fabrika
- alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā
- alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda
- pielūgšana Rituāla Dieva vai dievu godināšana; tajā ietilpst upurēšana, lūgšanas un citi rituāli (inscenējumi, dejas, ekstātiskas runas, meditācijas, rituālā mūzika un himnas)
- rokstārs Roka zvaigzne, rokmūzikas slavenība
- piesitiens rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu.; skanējums, ko tāda ar šādu kustību
- roķīgs Rokenrolam, rokmūzikai raksturīgs
- roks rokenrols - dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- roķis Rokenrols, rokmūzika
- rokfestivāls Rokmūzikas ansambļu festivāls
- rokeris Rokmūzikas izpildītājs vai kaislīgs šās mūzikas entuziasts
- metālroks rokmūzikas paveigs, kam raksturīgs ļoti intensīvs un skaļš ģitāru skanējums zemajos toņos, ātrs sitaminstrumentu temps utt.
- jaunais vilnis rokmūzikas stils (angļu val. "new wave")
- goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
- gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
- d'n'b Rokmūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra
- dnb Rokmūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra
- grunge Rokmūzikas stils, smagā metāla un "punk" hibrīds, tam raksturīga griezīga ģitāras skaņa, vienkāršība, raupjums
- ārtroks Rokmūzikas stils, tam raksturīga zināma izsmalcinātība, liela nozīme tiek piešķirta sintezatoriem
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlisma kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas
- rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika
- avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku
- rūkt samērā skaļi spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru)
- rībēt samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem)
- garāžroks samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika (angļu "garage rock"), arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai
- psihoanalgēzija Sāpju atvieglošana psihiskas ietekmēšanas veidā ar pārliecināšanu, suģestiju, arī ar mūzikas palīdzību
- mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā
- padespaņs Sarīkojumu deja “pas d’Espagne”, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām; šīs dejas mūzika
- padekatrs Sarīkojumu deja 12/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- valsis Sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- regtaims Sarīkojumu pāru deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- satrinkšķināt saskaņot skanējumu (par mūzikas instrumentiem)
- MIDI saskarne _MIDI_ jeb mūzikas instrumentu ciparsaskarne
- iemutis Sastāvdaļa (pūšamajos mūzikas instrumentos), ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām
- soundtreks Saundtreks - īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš
- caurkomponēts savienojumā ar "dziesma": tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika
- artikulācija Secīgas skaņu virknes izpildījuma veids mūzikas instrumentu spēlē vai dziedāšanā
- odeons Segta, apaļa celtne mūzikas priekšnesumiem Senajā Grieķijā un Romā
- tabulatūra sena mūzikas skaņu rakstības sistēma ar burtiem vai cipariem; skaņdarbs, kas ir pierakstīts šādā sistēmā
- mizete sena pastorāla franču tautas deja; šīs dejas mūzika
- moreska sena strauja Dienvideiropas tautu (spāņu, itāliešu, franču) deja ar pantomīmas elementiem, kurā attēlota cīņa pret iebrucējiem (mauriem, saracēņiem, turkiem); šīs dejas mūzika
- trepaks sena ukraiņu cilmes deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- pasakalja Sena, lēna spāņu cilmes deja 3/4 vai 3/2 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- monodija Senajā Grieķijā - viena dziedātāja dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā vai arī bez tā
- odeions Senajā Grieķijā apaļa ēka mūzikai un sacīkstēm
- hiposkaņkārtas Senajā mūzikas teorijā skaņkārtas, kuru skaņurinda konstruēta sākot no dominanates, un tās tonika atrodas vidū
- tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti
- harmoniķis Sengrieķiem mūzikas teorētiķis, kas teorētiskās normas dibināja uz praksē gūtām atziņām
- Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids
- kanoniķis Sengrieķu mūzikas teorētiķi
- tonus Sengrieķu mūzikas teorijā skaņkārtas nosaukums
- auls Senlaiku pūšamais mūzikas instruments ar divkāršu niedres mēlīti un cilindrisku kanālu; bija izplatīts Priekšāzijā un senajā Grieķijā
- kantika Seno romiešu drāmas daļa, ko recitēja vai dziedāja mūzikas, visbiežāk fleitas pavadījumā
- čimbole Seno tautu mūzikas instruments, sastāv no divām, viena pret otru sitamām metāla puslodēm - bļodām
- kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem
- šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra
- šens Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra
- ģīga sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu (retāk 2 vai 3 stīgām); bija izplatīts līdz 19. gs. b.
- ganu rags sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments
- bukarags Sens mūzikas rīks no āža, auna vai liellopa raga
- leijerkaste Sens pārnēsājams ērģeļu tipa mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas
- nakra Sens timpānam līdzīgs krievu mūzikas instruments
- meloplasts Sevišķs paņēmiens mūzikas mācīšanai (Galena izgudrots)
- ragtime Sinkopētā deju mūzika
- sintpops Sintīpops - elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators
- sistra Sistrs - mūzikas instruments senā Ēģiptē
- sitaminstruments Sitamais mūzikas instruments
- sitams Sitamais mūzikas instruments
- marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes
- kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina
- trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo
- triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu; trijstūris (3)
- bunga Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu
- bungas Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu
- zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas
- tubafons Sitamais mūzikas instruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
- triangolo Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no trijstūrveridā izliekta, brīvi pakarama tērauda stienīša, pa kuru sit ar metāla nūjiņu
- šķīvis Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no viena vai diviem metāla diskiem un kam ir raksturīga asa skaņa
- metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes
- doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
- timpāni Sitamo mūzikas instrumentu komplekts, kuriem raksturīga puslodes forma un maināms skaņu augstums; šī komplekta instrumenti
- pauka Sitams mūzikas instruments
- samisengs Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments
- samisens Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments
- bumbasņiks skaļa mūzika, visbiežāk ar izteiktiem basiem
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim)
- tonis Skaņa ar noteiktām īpašībām (skaņdarbā, mūzikas skaņu sistēmā u. tml.)
- tautas mūzikas instrumenti skaņas un toņa avoti, ko tauta patstāvīgi un mērķtiecīgi pielāgojusi vai izgatavojusi vairāku paaudžu laikā un saglabājusi mūzikas interpretācijai; sadzīvē lietotie skaņu rīki un mūzikas instrumenti; šaurākā nozīmē - profesionāli mūzikas instrumenti, kas kļuvuši par tradicionāliem instrumentiem un piemēroti tautas mūzikas interpretācijai
- spēle Skaņdarba, tā sastāvdaļu atskaņošana (ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem)
- maršs Skaņdarbs ar enerģisku, noteiktu ritmu un stingri vienmērīgu, ar soli saskaņotu tempu; attiecīgais mūzikas žanrs
- singls Skaņdarbs no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk - kā reklāmu visam albumam
- popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības
- koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam
- štimmēt Skaņot mūzikas instrumentu
- tīrskaņot Skaņot mūzikas instrumentu
- uzskaņot Skaņot un pabeigt skaņot (mūzikas instrumentu); noskaņot (1)
- diapazons Skaņu apjoms (balsij, mūzikas instrumentam)
- skaņumāksla Skaņu māksla; mūzika
- mūziķis Skaņu mākslinieks, mūzikas darbinieks, atskaņotājs
- skrečošana Skaņuplates griešana ar roku, radot sitamajiem mūzikas instrumentiem līdzīgu skaņu
- pļerkšķis Skarba, griezīga skaņa, ko rada, piemēram, mašīnas, mūzikas instrumenti
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums
- opermāksla Skatuves mākslas veids, kura darbu saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos
- smelgt Skumji skanēt (parasti par mūzikas instrumentiem)
- muzikomānija Slimīga nodošanās mūzikai
- gruzons Smaga mūzika
- hārdroks Smaga, metāliska skanējuma rokmūzika
- heavy metal smagais metāls - rokmūzikas stils, kas radās 20. gadsimta 70.-80. gados, attīstoties hārdrokam, to raksturo vēl lielāks skaļums, agresivitāte, teatralitāte un mačisms
- soul Souls - popmūzikas stils
- bolero Spāņu tautasdeja 3/4 taktsmērā ar raksturīgām trioļu formulām, mērenā tempā, bet spriegā, sakāpinātā raksturā; šīs dejas mūzika
- mambo Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
- radiofonija Speciālu programmu (teksta un mūzikas) veidošana un pārraidīšana pa radio klausītājiem plašā teritorijā
- dimdēt Spēcīgi, samērā spalgi skanēt (par mūzikas instrumentiem, mūzikas skaņām)
- nosaspēlēties Spēlējot mūzikas instrumentu, nogurt
- pļirkstināt Spēlēt (mūzikas instrumentu, nemākulīgi)
- zurzināt Spēlēt (mūzikas instrumentu, parasti harmonikas)
- skandināt Spēlēt (mūzikas instrumentu)
- dūkt Spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru)
- lulināt Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
- lūlināt Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
- lulot Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
- lūlot Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
- pūst Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
- sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta
- birbināt Spēlēt kādu pūšamo (vai līdzīga skanējuma) mūzikas instrumentu
- bumbināt Spēlēt uz kāda mūzikas instrumenta
- skripkāt Spēlēt vijoli (dažkārt arī kādu citu mūzikas instrumentu)
- sviļpuks stabule, galvenokārt zēnu un pieguļnieku mūzikas instruments
- zurna Stabulei līdzīgs pūšamais mūzikas instruments, kas izgatavots no koka un kam ir 8 vai 9 caurumi un atvars; izplatīts Kaukāzā
- mūzikas instrumentu ciparsaskarne standartprotokols, kas nosaka muzikālās informācijas apmaiņu starp mūzikas instrumentiem un datoru
- Saxophonia starptautisks saksofonmūzikas festivāls, notiek kopš 1999. g. katru otro gadu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, ir Eiropā plašākais festivāls, kas veltīts vienam pūšaminstrumentam un tā lietojumam dažādos instrumentālos sastāvos
- stīginstruments Stīgu (mūzikas) instruments
- lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu
- hordofoni Stīgu mūzikas instrumenti - mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir nostieptu stīgu vibrācijas
- tvists Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- karioka Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā
- polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika
- steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika
- tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika
- obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots; šīs dejas mūzika
- sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/5 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
- strinkšķināminstruments Strinkšķināmais mūzikas instruments (piemēram, balalaika, bandūra, cītara, mandolīna)
- marimba Strinkšķināmais mūzikas instruments ar mēlītēm (Kongo, Austrumāfrikā)
- lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām
- stringalka Strinkšķināms mūzikas instruments
- stringalkša Strinkšķināms mūzikas instruments
- stringals Strinkšķināms mūzikas instruments
- dutara Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar divām stīgām, ko plašāk lieto Indijā un Vidusāzijas valstīs
- ģitāra Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām
- Cecīlija Svētā Cecīlija - mūzikas un mūziķu patronese, dzīvojusi 3. gadsimtā, 22. novembrī kristīgā pasaule atzīmē viņas dzimšanas dienu
- sarabanda Svinīga franču pāru deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- tedeums Svinīgs, cildens, visbiežāk izvērsts sakrālās mūzikas (vokālinstrumentāls) žanrs ar tekstu "Te Deum laudamus", mūsdienās arī instrumentālas versijas
- simfodžezs Šādas mūzikas atskaņotāju orķestris
- dārds Šāds mūzikas instrumentu skanējums
- šlāgermūzika Šlāgeru mūzika
- hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi)
- Alpu rags šveiciešu tautas pūšamais mūzikas instruments, 1,5-2 m garš rags ar paplašinājumu lejasdaļā, ko pūšot atstutē pret zemi
- vokāli instrumentāls (skaņdarbs) tāds (skaņdarbs), kas paredzēts atskaņošanai ar balsi un mūzikas instrumentiem
- akustisks instruments tāds mūzikas instruments, kam nav elektriskā pastiprinājuma
- pikolo tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu)
- dramatisks tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (parasti par lielas formas skaņdarbu)
- strofisks tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu)
- instrumentāls tāds, kas ir saistīts ar mūzikas instrumentiem
- skanīgs tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem)
- tālskanīgs tāds, kas rada tālu uztveramas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem)
- pūšams tāds, kurā skaņa rodas no ievadītās gaisa strāvas vibrācijas (par mūzikas instrumentiem)
- sitams tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem)
- harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles
- klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši
- klavihords taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti; skaņa ir maiga un klusa
- klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem
- klavichords Taustiņu stīgu mūzikas instruments; klavihords
- folkmūzika Tautas mūzika; virziens estrādes mūzikā (gk. balāžu vai kupleju veida dziesmas ar tekstiem par sociālām vai sadzīviskām tēmām un vienkāršu instrumentālo pavadījumu)
- āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža (vai auna, liellopa) raga
- spēlēt Tiekot darbinātam, radīt skaņas, mūziku (par mūzikas instrumentu)
- sist Tiekot spēlētam, skanēt (par sitamo mūzikas instrumentu)
- tuša Tosta mūzika, muzikāls apsveikums; tušs
- klezmers Tradicionālā ebreju mūzika, kuras saknes meklējamas Vācijā un Austrumeiropā; šādas mūziķu grupas dalībnieks; klecmers
- tanbau Tradicionāls vjetnamiešu mūzikas instruments: tam ir koka vai bambusa pamatne, viena stīga; spēlē strinkšķinot
- puškainis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments
- puškaitis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments
- trīdeksnis Trideksnis - sitamais mūzikas instruments
- trīzdeksnis Trideksnis - sitamais mūzikas instruments
- trejdeksnis trideksnis (1) - latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
- strīdēkslis Trīdeksnis, mūzikas instruments
- ērkulis Tridekšņa paveids, sitamais mūzikas instruments
- bruitisms Trokšņu mūzika; tās pamatā dažādu trokšņu efektu izmantošana skaņdarbos
- kornets Trompetei līdzīgs mūzikas instruments, lietoja gk. kara orķestros, jo tas vieglāk spēlējams nekā trompete; kornete
- tenorrags Tubas veida pūšams misiņa mūzikas instruments (ar ventiļu mehānismu), bieži izmanto militārajos orķestros
- malufa Tunisiešu tautas mūzikas žanrs
- rebabs Turku mūzikas instruments ar divi vai trim stīgām, pusmēness veidā
- hidrauloss ūdensērģeles; sens mūzikas instruments, mūsdienu ērģeļu priekštecis, kuram gaisa padevi nodrošināja ūdens staba spiediens
- bandūra ukraiņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments ar 7–40 stīgām
- verbunkošs Ungāru pilsētas folkloras joma ar raksturīgu mūzikas valodu un žanriem (piem., čardašs)
- dols uzbeku nacionālais mūzikas instruments, lielas bungas
- makoms uzbeku un tadžiku tautas mūzikas skaņkārtiskais pamats, 13. gs. izveidojās 12 makomu sistēma, vēlāk radās 6 makomu sistēma - šašmakoms
- makoms Uzbeku un tadžiku tautas un profesionālās mūzikas žanrs ar 29-40 daļu ciklu instrumentālistu ansamblim, solistiem un korim
- uzdūdot Uzspēlēt (kādu pūšamo mūzikas instrumebtu)
- rokuzvedums Uzvedums ar rokmūzikas elementiem
- reinlenders Vācu cilmes sadzīves deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- lipsi Vācu horeogrāfu izveidota sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma
- mesa Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - katoļu liturģijas mūzikas daļa
- rekviēms Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - šādas mises mūzikas daļa
- orhēstrs Vairāku mūzikas instrumentu sakopojums kopējai spēlei
- pantaleons Vecs mūzikas instruments, līdzīgs koklei, klavieru pirmparaugs, 1718. g. izgudrots
- metrizēt veidot (skaņdarba) skaņu izkārtojumu mūzikas taktī atbilstoši metrikas (2) (2) likumiem
- dejot veikt dejas kustības (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju
- starppartija Vidējā daļa trīsdaļīgā mūzikas formā, arī sonātes izstrādājuma daļa
- konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs)
- diskomūzika Vidējā tempa popmūzika ar dejošanai piemērotu pamatritmu (populārs virziens 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā)
- videoklips Videominiatūra, kurā mūzikas skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis
- daira Vidusāzijas tautu mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam
- dutars Vidusāzijas tautu strinkšķināmais mūzikas instruments ar divām stīgām, garu grifu un bumbierveida korpusu
- tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas
- čimbole Viduslaikos sitams mūzikas instruments ar noskaņotiem zvaniņiem
- sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums
- kvadrīvijs Viduslaiku skolā - paplašināts izglītības kurss, kurā ietilpa četri priekšmeti: mūzika, aritmētika, ģeometrija un astronomija
- džezs Vieglā mūzika (īpašam orķestrim), kam raksturīga improvizācija, specifiski sinkopēti ritmi
- džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti
- estrādes mūzika vieglās mūzikas žanrs
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā)
- EMI viena no lielākajām pasaules mūzikas ierakstu kompānijām "Electric and Music Industries"
- sonātforma viena no mūzikas vēsturē dinamiskākajām, kontrastiem un konfliktiem bagātākajām skaņdarbu formām, kur šī pretmetība ir pats kodols, visas attīstības pamats; sonātes forma
- popdīva viena no slavenākajām, atzītākajām popmūzikas izpildītājām
- melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi
- stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments
- pīvuliņš Vienkāršs, pašdarināts mūzikas instruments
- plūst vienmērīgi skanēt (par mūzikas skaņām)
- ļurināt Vienmuļīgi spēlēt (mūzikas instrumentu)
- pūtiens vienreizēja skaņa, kas rodas, spēlējot pūšamo mūzikas instrumentu
- mugams viens no azerbaidžāņu tautas un profesionālās mūzikas žanriem, vairākdaļu vokāli instrumentāls sacerējums
- no viens no japāņu tradicionālā teātra veidiem, kurā apvienojas mūzika, deja, vārds; aktieri darbojas maskās, nosacītā vidē bez dekorācijām; parasti lomas tēlo tikai vīrieši
- Roskildes festivāls viens no lielākajiem un populārākajiem rokmūzikas festivāliem Eiropā, notiek šajā pilsētā
- vijoļkoncerts viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim
- folklora viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija); tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi
- monohords Vienstīgas mūzikas instruments
- vienstīdzis Vienstīgas mūzikas instruments; monohords (1)
- tango Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika
- laundžs vieta, kur atpūsties, pavadīt laiku mierīgi un nesteidzoties; elektroniskās mūzikas stils, atpūtas salonu mūzika
- gala vijums vijoļu dzimtas mūzikas instrumentu kakliņa elegants izliekums pašā galā - kā barokāla gliemežvāka atbalsojums
- ritmiskā vingrošana vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai
- rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām
- folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums
- miksēšana Visa filmas skaņas materiāla (mūzikas, dialoga, trokšņu) apvienošana vienā skaņas celiņā
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme; mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu)
- indie Vispārīgs apzīmējums daudziem un dažādiem elektroniskās mūzikas stiliem jeb noteiktai mūzikas kultūrai (indie pop, indie-rock, indietronics, dream pop, noise pop, lo-fi, math rock, post rock, space rock, sadcore, emo u. c.), kurus vieno vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, individualitātes, sava ceļa meklējumi, sadarbība ar nelielām, neatkarīgām ierakstu studijām u. c. (angļu "individual", arī "independent" - "neatkarīgs")
- chill-out Vispārīgs apzīmējums vairāku stilu relaksējošai mūzikai; jēdziens tiek attiecināts arī uz citām jomām, ne tikai uz mūziku
- acid Vispārīgs apzīmējums, ko lieto, lai konkrēta mūzikas žanra ietvaros uzsvērtu kāda instrumenta (sintezatora, basģitāras u. c.) spalgu skanējumu
- subkontroktāva Viszemākā mūzikas praksē izmantotā oktāva
- tuba viszemākā reģistra metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļu mehānismu
- fagots Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments ar vārstuļu sistēmu un divkāršu mēlīšu iemutni
- tālraide Zīmju, runas un mūzikas pārraidīšanas tehnika bezvadu ceļā, ar elektromagnētisko viļņu palīdzību
- ārpusskolas izglītība zināšanas un iemaņas, ko bērni un jaunieši iegūst no skolas mācībām brīvajā laikā, piemēram, mūzikas vai mākslas skolās, skolēnu namos, sporta skolās u. tml.
- muzikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī mūziku; mūzikas zinātne
- mākslas zinātne zinātnes nozare, kas pētī plastiskās mākslas veidus, mūzikas, teātra un kino attīstību, nozīmi un izveides likumsakarības, kā arī mākslas un kultūras teoriju un vēsturi
- mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību
- intereškopa ziņojumdēļa sistēmas lietotāju grupa, kuru apvieno kopīgas intereses, piemēram, sports, mūzika, vēsture vai politika
- puigainis Žvadzošs metāla mūzikas rīks, tridekšņa paveids
mūzika citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV