Paplašinātā meklēšana

Meklējam izturēt.

Atrasts vārdos (11):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

Atrasts skaidrojumos (463):

aizkaita (Aizturēts, apvaldīts) naids, (aizturētas, apvaldītas) dusmas
(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
zabelēties aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot
krutanuķ Aizturēt
sbarabaķ Aizturēt
svjazaķ Aizturēt
tormoznuķ Aizturēt
paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos)
aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku)
zastukaķ Aizturēt darbībā
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
saspriedināt Aizturēt, aizsprostot ūdeni
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi)
iebāzt Aizturēt, arestēt
ķinnāt Aizturēt, arestēt
ķinnīt Aizturēt, arestēt
začepirovaķ Aizturēt, arestēt
poputaķ Aizturēt, atmaskot noziegumā
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta)
atrēķināt Aizturēt, neizmaksāt
okruķiķ Aizturēt, noķert
reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
iesprauslāties Aizturēti iesmieties
iesprausloties Aizturēti iesmieties
nosprauslāties Aizturēti nosmieties
nosprausloties Aizturēti nosmieties
smurkšēt Aizturēti smieties
sprauslāt Aizturēti smieties
sprauslot Aizturēti smieties
spurgt Aizturēti smieties
triekšt Aizturēti smieties
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām)
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu
izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu)
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu
knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai
štopēt Apturēt; aizturēt
ķimerēt Apvainot; pratināt; aizturēt
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā
mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko)
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu
povjazaķ Arestēt, aizturēt
zabarabaķ Arestēt, aizturēt
haemostatica Asiņošanu aizturētāji zāļu līdzekļi
trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml)
uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties
palaist Atbrīvot; arī neaizturēt, neaizkavēt
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām
notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju)
vēsi atturīgi, noslēgti, vienaldzīgi, bez emocijām (izturēties)
sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens
bargoties Bargi izturēties, dusmoties
pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties
noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
stūknīties Bērnišķīgi izturēties
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot
blodīties Bezkaunīgi izturēties
štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties
zaburitsja būt aizturētam
ņemt būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā
pieķerties būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem
ieredzēt būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu)
nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu
plosīties būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties
samierināties būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu)
raudzīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko)
skatīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5)
turēties būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā
panest būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu
nišķēties būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību
maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt
turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu
ķerpt Ciest, pārciest, izturēt
ķērpt Ciest, pārciest, izturēt
šķeīsls cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
dirbelis cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
dirbins cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
dirbulis cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
aizturēšana darbība, process --> aizturēt
aizture darbība, process --> aizturēt (2)
izturēšanās darbība, process --> izturēties
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko)
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1)
rosīties daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem)
blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu
dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties
spokoties Dīvaini, neparasti izturēties
aizturēts divd. --> aizturēt
izturēts divd. --> izturēt
samācīt dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu)
trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties
sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties
izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs
gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās
aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā
vieglā pornogrāfija filma, grāmata vai glezna, kurā seksualitāte ir parādīta skaistā ietvarā ar skaistiem cilvēkiem un stila ziņā izturētā veidā
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties
vļeķeķ Iekrist - tikt aizturētam nozieguma vietā
aizķīlāt Ieķīlāt, aizturēt, ieturēt
pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties)
izņemties ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi
saknukstēt ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt
atmočīt ilgāku laiku rupji izturēties
uzmākties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
uzplīties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
izsprauslāties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
izsprausloties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt
ņančīties Ilgi uzmanīgi izturēties, piemēram, pret sāpošu ķermeņa daļu
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā vairāk vai mazāk brīvi virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa
pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā)
medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina
aizsardzības- īpašība, kas raksturīga darbībām, ko veic, lai izturētu pretinieka uzbrukumu vai atsistu to
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu
lēkt acīs (kādam) izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī
spļaut bārdā (kādam) izaicinoši, necienīgi izturēties pret vecāku vīrieti
tencināt Izdarīt, izturēt
paklausīt izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, pavēles, padoma, norādījumiem u. tml.
kaipt Izdoties, izturēt
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu)
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis)
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība)
ķaupēties Izlikties, izturēties lepni
nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību
apsaieties Izpaust, parādīt savu attieksmi pret kādu, izturēties
apvainot izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši
izļurbāties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi
izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties
pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties)
ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> [ieteikt]{s:2443}
daudz nest izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi
iziet ugunskristības izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu
uķināties izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu
glaudīt ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības
attiekties izturēties (pret ko)
nest augstu (arī lepni) galvu izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi
skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam
skatīties no augšas (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu
skatīties no augšienes (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam
ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti
locīt ceļus izturēties godbijīgi, ar cieņu; izturēties pazemīgi
sadeivaloties izturēties mežonīgi
iet pa gaisu izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi
dzīvu aprakt izturēties necilvēcīgi pret kādu
dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt
saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu
krūtis izgāzis iet izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
krūtis izgriezis staigā izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties
paklausīt izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem)
turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos) izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām
staigāt uz pirkstgaliem izturēties pret kādu ar sevišķu uzmanību; izdabāt
nolasīt no acīm izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos
sist knipi zem deguna izturēties pret kādu bravūrīgi, pārdroši
ēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt
meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
noziegties izturēties, rīkoties neatbilstoši morāles normām, kaitīgi
peldēt pret straumi izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai
peldēt pa straumi izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem
peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā
slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā
slēpt zem maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību
slēpt aiz maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko)
insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties
spokstīties Jocīgi, smieklīgi izturēties
aptvarste kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
izturēt pārbaudījumu kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
lepurs kāds, kurš nesaprot, kā izturēties
nogražoties kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt
saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā
linderēt kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni
pārvērsties kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu; radīt citādu iespaidu (par sevi)
kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus
bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu
lauzt kaklu krītot sasisties, nosisties; iet bojā, neizturēt
ķinīt Ķert, saķert; aizturēt, arestēt
glaimoties Labināties; iztapīgi izturēties (pret kādu)
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem
lepot Lepni izturēties
uznesties Lepni, iznesīgi izturēties
kuš lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust
kušā lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust
aizvēlināt likt aizkavēties, likt nokavēt, aizturēt
akmeņdruka Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai
akmesspiedums Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai
ielutināt Lutinot ieradināt (kādā veidā rīkoties, izturēties)
maltretēt Ļauni izturēties pret kādu; ar kādu necienīgi apieties
apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi
titerēties ļaut pret sevi izturēties slikti
satrakoties ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku)
trakot ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem
pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš
spraidīties Māksloti izturēties
valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties
valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
ilgizturība materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi
ugunsizturība materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni
salizturība materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem
termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā
puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk
laist cauri neaizturēt no izkļūšanas cauri (kaut kam)
drebelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties, izturēties
gaisoties Neapdomīgi, vieglprātīgi rīkoties; nemierīgi izturēties
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.)
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā
apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu)
grābt dievam acīs necienīgi izturēties pret dievu
uzniecināt nedaudz nicināt, nievāt, zākāt, nicinoši izturēties
caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur)
spļaut virsū (arī uz ko) neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko
nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši
paārdīties neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi
sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm)
sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm)
nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt)
iesprostot Neļaut izpausties; aizturēt, savaldīt
mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties)
kņosīties Nemierīgi izturēties
žaukstīties Nemierīgi izturēties
ģeņģerot Nemierīgi izturēties, ālēties
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties
dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties
lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties
buldurēt Nemierīgi izturēties, spārdīties
dirbelēties Nemierīgi izturēties, šurp un turp kustēties
brakāties Nemierīgi mīņāties, mīdīties; nemierīgi izturēties
uzspļaudīt Neņemt (ko) vērā, ignorēt (ko); nievājoši izturēties (pret ko)
mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties)
inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu
saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem
dracāties Nevaldāmi izturēt, trakot plosīties
gūboties Neveikli izturēties, vilcināties
gūbrot Neveikli izturēties, vilcināties
lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties, tūļāties
nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā)
dzert asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi
raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties
vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot; nežēlīgi izturēties
bendēt Nežēlīgi izturēties; mocīt
naidēt Nīst, naidīgi izturēties
aizvēnis no vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji; aizvējš
aizvējš no vēja pūsmām aizsargāta vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt
neizturams nolieguma divdabis --> izturēt
neizturēts nolieguma divdabis --> izturēt
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle
disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību
ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt
hidrofilija Organisma audu tieksme aizturēt ūdeni
eirifoti organismi, kas plašā diapazonā spēj izturēt gaismas apstākļu svārstības
eiritermi organismi, kas spēj izturēt ievērojamas ārējās vides temperatūras svārstības
apgarēt Paciest, izturēt
apnesties Paciest, izturēt
iscērpēt Paciest, izturēt
panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu)
izciest Paciest, pārciest, izturēt
apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu)
notvert panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas)
satrakot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt
satracināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties
vilt panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt
pievaldīt panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk
apciest Pārciest, izturēt
iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības
apieties kā ar jēlu olu pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu)
vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties
vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties
manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties
zarnu aizsprostojums patoloģisks stāvoklis, kura pamatā ir aizturēta zarnu satura pārvietošanās no kuņģa uz taisno zarnu
locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem
apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku); izturēties
uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties
uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties
iekužoties Pavirši, nevērīgi izturēties pret savu ārējo izskatu, nepievērst tam uzmanību
pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem
mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem
izlauzties pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt)
izlauzties pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt
izlauzties pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt)
transvestīts persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu
aizdomās turamais persona, par kuru lietas materiālos ir ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un tādēļ ir aizturēta, vai kurai piemērots viens no drošības līdzekļiem līdz apsūdzības uzrādīšanai
filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata
piegavilējums Piedziedājums ar ilgi izturētām skaņām, kas izpaužas kā gaviles
(iz)krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā)
krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu); nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā)
sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā; arī arestēt
eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem
berta Policijas automašīna aizturēto pārvadāšanai
televizors Policijas dežūrdaļas istaba aizturētajiem
zlīdnis Policists, kas kādu gatavojas aizturēt
mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā)
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti
administratīvā aizturēšana procesuāls piespiedu līdzeklis administratīvā pārkāpuma procesā; aizturētajai personai ir tiesības pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo darba devējam
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest
uzdrošināties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties
uzdrīkstēties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties
dravīt Rāt (kādu); bargi, stingri izturēties (pret kādu)
ņerkāties Raudulīgam būt, raudulīgi izturēties
riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā
sekot Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga
darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā)
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām); ievērot (piemēram, kārtību)
prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi
prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi
nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī
likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots
dražnīt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas
kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas
darīties Rīkoties; apieties; izturēties
padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā)
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.)
ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam
jokot Runāt, izturēties nenopietni
jokoties Runāt, izturēties nenopietni
dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš
dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi, nekā iepriekš
žēlāt Rūpēties; saudzīgi izturēties (pret kādu)
rupjoties rupji izturēties
iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam)
uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam)
izataisīties Saģērbties, arī izturēties līdzīgi kam
sīksta dzīvība kā kaķim saka, ja cilvēks spēj daudz izturēt, pārciest smagas slimības
plati pleci saka, ja kāds ir stiprs, spēj daudz izturēt
(iz)laužas uz āru saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties)
saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu
ieļaunoties sākt izturēties naidīgi
pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties
nokaravulīt Sargājot pamanīt, arī aizturēt
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts
zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu
habeas corpus saskaņā ar Anglijas likumu par personas neaizskaramību izrakstīta pavēle amatpersonai, kas kādu tur apcietinājumā; _burtiski_: "tev jānogādā aizturētā persona (tiesā)"
(kā) ar cimdiem (rokās) saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties)
laist savienojumā ar "cauri", "garām": neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām
nogatavināts siers siers, kas zināmu laiku izturēts noteiktā temperatūras un mitruma režīmā, ievērojot arī citus nepieciešamos apstākļus, lai tajā notiktu katrai siera šķirnei raksturīgās bioķīmiskās un fizikālās pārmaiņas
alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties
lauzties Skanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt)
dzert (kāda) asinis slepkavot, nogalināt; izturēties ļoti nežēlīgi
turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu)
prasme Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā
statiskā stiprība spēja izturēt vienreiz pielikto maksimālo ārējo spēku, nesagrūstot un nedeformējoties virs pieļaujamās plastisko deformāciju robežas
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts
padraugoties Spēlēt draugus, draudzīgi izturēties
trivēt Spēt izturēt
trivīt Spēt izturēt, pārvarēt ko nevēlamu
iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā)
panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās); paciest
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās)
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to)
paciest Spēt pārciest, izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām
paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to)
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi
špurkt Sprauslāt, aizturēti smieties
pieļaujamais spriegums sprieguma vērtība, kādu konstrukcijas elements ekspluatācijas laikā var izturēt ar zināmu drošības un izturības rezervi
siberēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam
sidenēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
siderēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
sigelēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
sigīt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
pānīties Stalti izturēties
mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi
šaulēties Šaulāties, izturēties aušīgi
Eurosta solidaginis šo raibspārnmušu suga, kuras kāpuri pārziemo zeltgalvīšu pangās un var izturēt temperatūru līdz mīnus 55 grādiem pēc Celsija skalas, ko nodrošina proteīni, kas pazemina organisma šķidrumu sasalšanas temperatūru
Gynaephora groenlandica šo tauriņu suga, kuras kāpuri var pārziemot sasaluši un izturēt temperatūru līdz mīnus 70 grādiem pēc Celsija skalas
traks tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
nepiesardzīgs tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas
piesardzīgs tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
uzmanīgs tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties piesardzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama
piesardzīgs tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām
slepenīgs tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties slepeni
neizturīgs tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par augiem, to daļām
neizturīgs tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu
neizturīgs tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām)
sausumizturīgs tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem)
izturīgs tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par augiem, to daļām
izturīgs tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu
kā no dzelzs tāds, kas var daudz izturēt, paciest; ļoti stingrs, nepiekāpīgs
izturīgs tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izturīgs tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas
štengrs tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu); tāds, kas ātri nenolietojas
izturīgs tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām)
neizturīgs tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
panesams tāds, ko var paciest, izturēt (par ko nevēlamu, nelabvēlīgu); tāds, kas neizraisa ko ļaunu, bīstamu
neciešams tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest
neizciešams tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest; neciešams (3)
neizturams tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest; neciešams (3)
spalitsja tikt aizturētam
uzrauties tikt aizturētam
vili tikt aizturētam nozieguma izdarīšanas laikā
pogoreķ tikt aizturētam, ievērotam
ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt
āļoties Trokšņot, kliegt, muļķīgi izturēties
pampurāt Untumaini izturēties, tiepties
datrakāt Uzdzīvot; vieglprātīgi izturēties
vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos)
kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība
dasakopties vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā)
turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi)
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē
manevrēt Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties
kulēžos iet veikt intīmas darbības, netikli izturēties, kopīgi darīt kādu lietu
strādāt veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem)
viegloties Vieglprātīgi, aušīgi rīkoties, izturēties
aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties
žoldurēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties
žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties
liderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties
vējoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties
gaisināties Vieglprātīgi, nenopietni rīkoties, izturēties; draiskuļoties
ģeidoties Vieglprātīgi, palaidnīgi, draiskulīgi izturēties
skeptiskā skola virziens Krievijas historiogrāfijā 19. gs. 1. pusē: attīstījaskeptisku attieksmi pret vēsturiskiem avotiem, izvirzīja prasību izturēties pret vēsturi kā pret zinātni, nevis kā pret pamācošu vēstījumu
izturētība vispārināta īpašība --> izturēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
izturētība vispārināta īpašība --> izturēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt
kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt

izturēt citās vārdnīcās:

MLVV

izturēt

LLVV

izturēt

MEV

izturêt