Paplašinātā meklēšana

Meklējam izturēt.

Atrasts vārdos (11):

Atrasts vārdu savienojumos (9):

Atrasts skaidrojumos (467):

aizkaita (Aizturēts, apvaldīts) naids, (aizturētas, apvaldītas) dusmas.
(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
zabelēties Aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot.
paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
zastukaķ Aizturēt darbībā.
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
saspriedināt Aizturēt, aizsprostot ūdeni.
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
iebāzt Aizturēt, arestēt.
ķinnāt Aizturēt, arestēt.
ķinnīt Aizturēt, arestēt.
začepirovaķ Aizturēt, arestēt.
poputaķ Aizturēt, atmaskot noziegumā.
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
atrēķināt Aizturēt, neizmaksāt.
okruķiķ Aizturēt, noķert.
krutanuķ Aizturēt.
sbarabaķ Aizturēt.
svjazaķ Aizturēt.
tormoznuķ Aizturēt.
reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
iesprauslāties Aizturēti iesmieties.
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
nosprauslāties Aizturēti nosmieties.
nosprausloties Aizturēti nosmieties.
smurkšēt Aizturēti smieties.
sprauslāt Aizturēti smieties.
sprauslot Aizturēti smieties.
spurgt Aizturēti smieties.
triekšt Aizturēti smieties.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai.
štopēt Apturēt; aizturēt.
ķimerēt Apvainot; pratināt; aizturēt.
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko).
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
povjazaķ Arestēt, aizturēt.
zabarabaķ Arestēt, aizturēt.
haemostatica Asiņošanu aizturētāji zāļu līdzekļi.
trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml).
uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties.
palaist Atbrīvot; arī neaizturēt, neaizkavēt.
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti.
ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens.
bargoties Bargi izturēties, dusmoties.
noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
stūknīties Bērnišķīgi izturēties.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot.
blodīties Bezkaunīgi izturēties.
štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši.
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
zaburitsja Būt aizturētam.
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
nišķēties Būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību.
maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt.
turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu.
ķerpt Ciest, pārciest, izturēt.
ķērpt Ciest, pārciest, izturēt.
šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
dirbelis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
dirbins Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
dirbulis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
aizture Darbība, process --> aizturēt (2).
aizturēšana Darbība, process --> aizturēt.
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties.
spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
aizturēts Divd. --> aizturēt.
izturēts Divd. --> izturēt.
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties.
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties.
izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
vieglā pornogrāfija filma, grāmata vai glezna, kurā seksualitāte ir parādīta skaistā ietvarā ar skaistiem cilvēkiem un stila ziņā izturētā veidā.
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm.
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
vļeķeķ Iekrist - tikt aizturētam nozieguma vietā.
aizķīlāt Ieķīlāt, aizturēt, ieturēt.
pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
izņemties Ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi.
saknukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt.
atmočīt Ilgāku laiku rupji izturēties.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
izsprauslāties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
ņančīties Ilgi uzmanīgi izturēties, piemēram, pret sāpošu ķermeņa daļu.
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā vairāk vai mazāk brīvi virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga.
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
aizsardzības- Īpašība, kas raksturīga darbībām, ko veic, lai izturētu pretinieka uzbrukumu vai atsistu to.
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu.
lēkt acīs (kādam) izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
spļaut bārdā (kādam) izaicinoši, necienīgi izturēties pret vecāku vīrieti.
tencināt Izdarīt, izturēt.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
kaipt Izdoties, izturēt.
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
ķaupēties Izlikties, izturēties lepni.
nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību.
apsaieties Izpaust, parādīt savu attieksmi pret kādu, izturēties.
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties.
izļurbāties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi.
pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
daudz nest izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi.
iziet ugunskristības izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu.
uķināties izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
glaudīties kā ar cimdiem, biežāk glaudīt ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
nest augstu (arī lepni) galvu izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi.
skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam.
skatīties no augšas (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu.
skatīties no augšienes (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu.
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam.
ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti.
locīt ceļus izturēties godbijīgi, ar cieņu; izturēties pazemīgi.
sadeivaloties izturēties mežonīgi.
iet pa gaisu izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi.
dzīvu aprakt izturēties necilvēcīgi pret kādu.
dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt.
saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu.
krūtis izgāzis iet izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūtis izgriezis staigā izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties.
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem); izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos) izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
staigāt uz pirkstgaliem izturēties pret kādu ar sevišķu uzmanību; izdabāt.
nolasīt no acīm izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos.
sist knipi zem deguna izturēties pret kādu bravūrīgi, pārdroši.
ēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt.
meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
peldēt pret straumi izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
peldēt pa straumi izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
slēpt zem maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
slēpt aiz maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties.
spokstīties Jocīgi, smieklīgi izturēties.
aptvarste Kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
lepurs Kāds, kurš nesaprot, kā izturēties.
nogražoties Kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt.
saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
linderēt Kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni.
pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu; radīt citādu iespaidu (par sevi).
kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus.
bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu.
lauzt kaklu krītot sasisties, nosisties; iet bojā, neizturēt.
ķinīt Ķert, saķert; aizturēt, arestēt.
glaimoties Labināties; iztapīgi izturēties (pret kādu).
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
lepot Lepni izturēties.
uznesties Lepni, iznesīgi izturēties.
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
kušā Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
aizvēlināt Likt aizkavēties, likt nokavēt, aizturēt.
akmeņdruka Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
akmesspiedums Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
ielutināt Lutinot ieradināt (kādā veidā rīkoties, izturēties).
maltretēt Ļauni izturēties pret kādu; ar kādu necienīgi apieties.
apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi.
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
spraidīties Māksloti izturēties.
valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
ilgizturība materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi.
ugunsizturība Materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni.
salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā.
puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte.
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
drebelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties, izturēties.
gaisoties Neapdomīgi, vieglprātīgi rīkoties; nemierīgi izturēties.
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
grābt dievam acīs necienīgi izturēties pret dievu.
uzniecināt Nedaudz nicināt, nievāt, zākāt, nicinoši izturēties.
caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
spļaut virsū (arī uz ko) neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
iesprostot Neļaut izpausties; aizturēt, savaldīt.
mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
ģeņģerot Nemierīgi izturēties, ālēties.
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties.
dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties.
lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties.
buldurēt Nemierīgi izturēties, spārdīties.
dirbelēties Nemierīgi izturēties, šurp un turp kustēties.
kņosīties Nemierīgi izturēties.
žaukstīties Nemierīgi izturēties.
brakāties Nemierīgi mīņāties, mīdīties; nemierīgi izturēties.
uzspļaudīt Neņemt (ko) vērā, ignorēt (ko); nievājoši izturēties (pret ko).
mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu.
uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
dracāties Nevaldāmi izturēt, trakot plosīties.
gūboties Neveikli izturēties, vilcināties.
gūbrot Neveikli izturēties, vilcināties.
lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties, tūļāties.
nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
dzert (arī sūkt) asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi.
sūkt asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi.
raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot; nežēlīgi izturēties.
bendēt Nežēlīgi izturēties; mocīt.
naidēt Nīst, naidīgi izturēties.
aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji; aizvējš.
aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
neizturams Nolieguma divdabis --> izturēt.
neizturēts Nolieguma divdabis --> izturēt.
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle.
disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt.
hidrofilija Organisma audu tieksme aizturēt ūdeni.
eirifoti organismi, kas plašā diapazonā spēj izturēt gaismas apstākļu svārstības.
eiritermi organismi, kas spēj izturēt ievērojamas ārējās vides temperatūras svārstības.
panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
apgarēt Paciest, izturēt.
apnesties Paciest, izturēt.
iscērpēt Paciest, izturēt.
izciest Paciest, pārciest, izturēt.
apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
apciest Pārciest, izturēt.
iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
apieties kā ar jēlu olu pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties.
zarnu aizsprostojums patoloģisks stāvoklis, kura pamatā ir aizturēta zarnu satura pārvietošanās no kuņģa uz taisno zarnu.
locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt.
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku); izturēties.
uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
iekužoties Pavirši, nevērīgi izturēties pret savu ārējo izskatu, nepievērst tam uzmanību.
pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
izlauzties Pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
transvestīts Persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu.
aizdomās turamais persona, par kuru lietas materiālos ir ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un tādēļ ir aizturēta, vai kurai piemērots viens no drošības līdzekļiem līdz apsūdzības uzrādīšanai.
filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
piegavilējums Piedziedājums ar ilgi izturētām skaņām, kas izpaužas kā gaviles.
(iz)krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu); nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā; arī arestēt.
eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem.
berta Policijas automašīna aizturēto pārvadāšanai.
televizors Policijas dežūrdaļas istaba aizturētajiem.
zlīdnis Policists, kas kādu gatavojas aizturēt.
mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā).
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti.
administratīvā aizturēšana procesuāls piespiedu līdzeklis administratīvā pārkāpuma procesā; aizturētajai personai ir tiesības pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo darba devējam.
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
dravīt Rāt (kādu); bargi, stingri izturēties (pret kādu).
ņerkāties Raudulīgam būt, raudulīgi izturēties.
riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā.
sekot Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga.
darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām); ievērot (piemēram, kārtību).
prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī.
likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
dražnīt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
darīties Rīkoties; apieties; izturēties.
padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam.
jokot Runāt, izturēties nenopietni.
jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi, nekā iepriekš.
žēlāt Rūpēties; saudzīgi izturēties (pret kādu).
rupjoties rupji izturēties.
iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
izataisīties Saģērbties, arī izturēties līdzīgi kam.
sīksta dzīvība kā kaķim saka, ja cilvēks spēj daudz izturēt, pārciest smagas slimības.
plati pleci saka, ja kāds ir stiprs, spēj daudz izturēt.
(iz)laužas uz āru saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
ieļaunoties Sākt izturēties naidīgi.
pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties.
nokaravulīt Sargājot pamanīt, arī aizturēt.
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
habeas corpus saskaņā ar Anglijas likumu par personas neaizskaramību izrakstīta pavēle amatpersonai, kas kādu tur apcietinājumā; _burtiski_: "tev jānogādā aizturētā persona (tiesā)".
(kā) ar cimdiem (rokās) saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
cauri Savienojumā "laist cauri": neaizturēt.
laist Savienojumā ar "cauri", "garām": neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
nogatavināts siers siers, kas zināmu laiku izturēts noteiktā temperatūras un mitruma režīmā, ievērojot arī citus nepieciešamos apstākļus, lai tajā notiktu katrai siera šķirnei raksturīgās bioķīmiskās un fizikālās pārmaiņas.
alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt.
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties.
lauzties Skanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
dzert (kāda) asinis slepkavot, nogalināt; izturēties ļoti nežēlīgi.
turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu).
prasme Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā.
statiskā stiprība spēja izturēt vienreiz pielikto maksimālo ārējo spēku, nesagrūstot un nedeformējoties virs pieļaujamās plastisko deformāciju robežas.
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
padraugoties Spēlēt draugus, draudzīgi izturēties.
trivīt Spēt izturēt, pārvarēt ko nevēlamu.
trivēt Spēt izturēt.
iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās); paciest.
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās).
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
paciest Spēt pārciest, izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi.
špurkt Sprauslāt, aizturēti smieties.
pieļaujamais spriegums sprieguma vērtība, kādu konstrukcijas elements ekspluatācijas laikā var izturēt ar zināmu drošības un izturības rezervi.
sidenēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
siderēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
sigelēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
sigīt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
siberēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam.
pānīties Stalti izturēties.
mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi.
šaulēties Šaulāties, izturēties aušīgi.
Eurosta solidaginis šo raibspārnmušu suga, kuras kāpuri pārziemo zeltgalvīšu pangās un var izturēt temperatūru līdz mīnus 55 grādiem pēc Celsija skalas, ko nodrošina proteīni, kas pazemina organisma šķidrumu sasalšanas temperatūru.
Gynaephora groenlandica šo tauriņu suga, kuras kāpuri var pārziemot sasaluši un izturēt temperatūru līdz mīnus 70 grādiem pēc Celsija skalas.
traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepiesardzīgs Tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
slepenīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties slepeni.
neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par augiem, to daļām.
neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
neizturīgs Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
izturīgs Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par augiem, to daļām.
izturīgs Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
kā no dzelzs tāds, kas var daudz izturēt, paciest; ļoti stingrs, nepiekāpīgs.
izturīgs Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
izturīgs Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
neizturīgs Tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
panesams Tāds, ko var paciest, izturēt (par ko nevēlamu, nelabvēlīgu); tāds, kas neizraisa ko ļaunu, bīstamu.
neizciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest; neciešams (3).
neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest; neciešams (3).
neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
vili Tikt aizturētam nozieguma izdarīšanas laikā.
pogoreķ Tikt aizturētam, ievērotam.
spalitsja Tikt aizturētam.
uzrauties Tikt aizturētam.
ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt.
āļoties Trokšņot, kliegt, muļķīgi izturēties.
pampurāt Untumaini izturēties, tiepties.
datrakāt Uzdzīvot; vieglprātīgi izturēties.
vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos).
kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
dasakopties Vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā).
turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
manevrēt Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties.
kulēžos iet veikt intīmas darbības, netikli izturēties, kopīgi darīt kādu lietu.
strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
viegloties Vieglprātīgi, aušīgi rīkoties, izturēties.
aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties.
žoldurēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties.
liderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties.
vējoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties.
gaisināties Vieglprātīgi, nenopietni rīkoties, izturēties; draiskuļoties.
ģeidoties Vieglprātīgi, palaidnīgi, draiskulīgi izturēties.
skeptiskā skola virziens Krievijas historiogrāfijā 19. gs. 1. pusē: attīstījaskeptisku attieksmi pret vēsturiskiem avotiem, izvirzīja prasību izturēties pret vēsturi kā pret zinātni, nevis kā pret pamācošu vēstījumu.
izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt.
kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.

izturēt citās vārdnīcās:

MLVV

izturēt

LLVV

izturēt

MEV

izturêt