Paplašinātā meklēšana
Meklējam gro.
Atrasts vārdos (423):
- gro:1
- gros:1
- Agro:1
- groat:1
- groba:1
- grobe:1
- grobs:1
- groda:1
- grodi:2
- grodi:1
- grods:2
- grods:1
- groga:1
- grogs:1
- groka:1
- groks:1
- groma:1
- groms:1
- grona:1
- grons:1
- groom:1
- grope:1
- grosa:1
- grose:1
- gross:1
- grosz:1
- groša:1
- groši:1
- grot-:1
- grota:1
- grote:1
- grots:1
- grout:1
- grova:1
- groz.:1
- groza:1
- groze:1
- grozs:1
- grozt:1
- groža:1
- groži:1
- grožs:1
- hygro:1
- agro-:1
- agrot:1
- grocēt:1
- gročāt:1
- grodot:1
- gronēt:1
- gropēt:1
- gropis:1
- grosis:1
- gross-:1
- grosso:1
- grosti:1
- ground:1
- grouti:1
- grouži:1
- grozis:1
- grozīt:1
- grozts:1
- grožas:1
- grožāt:1
- grožņa:1
- grožot:1
- grožus:1
- alegro:1
- mangro:1
- higro-:1
- grobins:1
- grodīgi:1
- grodums:1
- grohnuķ:1
- grollēt:1
- groļļāt:1
- gromada:1
- gropene:1
- gropīte:1
- grosīte:1
- grošens:1
- grousti:1
- grozāms:1
- grozība:1
- grozīgi:1
- grozīgs:1
- groziņš:1
- grozīši:1
- groztin:1
- allegro:1
- Almagro:1
- Milagro:1
- agrosti:1
- agrosts:1
- agrozdi:1
- apgroza:1
- apgrozs:1
- apgrozs:3
- apgrozs:2
- higroma:1
- iegroba:1
- iegrobe:1
- Logroņa:1
- Negrosa:1
- nigrols:1
- nogroba:1
- nogrobs:1
- nogrozt:1
- Okgrova:1
- pagrods:1
- pagroza:1
- pagrozt:1
- pogroms:1
- sagroz.:1
- ugrohaķ:1
- vingrot:1
- Zāgross:1
- žogroze:1
- grobains:1
- grobiāns:1
- grodiņas:1
- grogneur:1
- gromadas:1
- gropains:1
- grosists:1
- grospapa:1
- grospaps:1
- grosties:1
- grotbura:1
- groteska:1
- grotesks:1
- grotiņas:1
- grotšote:1
- grozelēt:1
- grozības:1
- grozināt:1
- grozinis:1
- grozītis:1
- grozties:2
- grozties:1
- Rionegro:1
- agrobāze:1
- agrocybe:1
- agrofons:1
- agromyza:1
- agronoms:1
- Agropoli:1
- agrostis:1
- agroties:1
- apgropēt:1
- apgrozīt:1
- apgrožot:1
- atgrozīt:1
- atgrožot:1
- dagrožāt:1
- gargroda:1
- Gargrode:1
- hygrotus:1
- iegropēt:1
- iegrozīt:1
- iegrožot:1
- ingrosēt:1
- izgrodot:1
- izgropēt:1
- izgrozīt:1
- izgrožot:1
- lidgrozs:1
- ligroīns:1
- Logronjo:1
- negroīdi:1
- negroīds:1
- nogrozīt:1
- nogrožot:1
- pagrozīt:1
- pārgroze:1
- piegrozt:1
- pusgrozs:1
- Rajgroda:1
- sagročāt:1
- sagrodot:1
- sagropēt:1
- sagrozīt:1
- sagrožāt:1
- sagrožot:1
- stengrot:1
- stiegrot:1
- tigroīds:1
- uzgrozīt:1
- uzgrožot:1
- Vengrova:1
- Žmigroda:1
- grobnieks:1
- grobuļens:1
- grodskoki:1
- gromātika:1
- gropēvele:1
- gropzāģis:1
- grosīties:1
- grosmamma:1
- grotbomis:1
- grotfalle:1
- grotmasts:1
- grotstaga:1
- grotūzēni:1
- grozāmass:1
- grozāmība:1
- grozeklis:1
- grozelīgs:1
- grozījums:1
- grozīšana:1
- grozītājs:1
- grozīties:1
- grozpinis:1
- agrofirma:1
- agrolimax:1
- agroonīms:1
- agropyron:1
- agrotīkls:1
- Aidagrova:1
- aizgrodot:1
- aizgrozīt:1
- aizgrožāt:1
- aizgrožot:1
- apgrobeņi:1
- apgrozāms:1
- apgrozība:1
- eragroste:1
- gargrodas:1
- hygrocybe:1
- higrofils:1
- higrofīts:1
- higrofobi:1
- mangroves:1
- Matugrosa:1
- Matugrosu:1
- negrofils:1
- negrozāms:1
- negrozīgs:1
- negrožāts:1
- negrožots:1
- nīgroties:1
- nigrozīns:1
- Novogroda:1
- pārgrodot:1
- pārgrozīt:1
- pavingrot:1
- pelagroze:1
- piegrožot:1
- sagrollēt:1
- sagrotans:1
- sniegroze:1
- stangroze:1
- stengroze:1
- tigrolīze:1
- Višogroda:1
- grobalains:1
- grobulains:1
- grodenapls:1
- grohņīties:1
- gromikieši:1
- gropeslogs:1
- grosfāters:1
- grosmutere:1
- grostīties:1
- grostnieki:1
- groteskums:1
- grotstenga:1
- groverišķi:1
- grozānieši:1
- grozgalvis:1
- Montenegro:1
- agrocenoze:1
- agrofizika:1
- agroķīmija:1
- agroloģija:1
- agromānija:1
- agronomija:1
- agrostemma:1
- ceļamgrozs:1
- eragrostis:1
- galvgrozis:1
- gongrosira:1
- higrogrāfs:1
- higrometrs:1
- higroskops:1
- higrostats:1
- iegrozības:1
- izstiegrot:1
- mangrovija:1
- nigrospora:1
- nogrozties:1
- pagrozties:1
- papīrgrozs:1
- pārgrozība:1
- pārgrozīgs:1
- pelagroīds:1
- Pontagrosa:1
- sagrozalēt:1
- sastiegrot:1
- Tarnogroda:1
- Torregrota:1
- vingrojums:1
- vingrošana:1
- vingrotājs:1
- vingrotava:1
- Vongroveca:1
- grobiānisms:1
- grobiņnieki:1
- groenlandia:1
- gropējamais:1
- groslēnieši:1
- grossularia:1
- grostenieki:1
- grostonieši:1
- groziņzieži:1
- agrodiaetus:1
- agroķīmisks:1
- agronomisks:1
- agrotehnika:1
- aizsargrobā:1
- aizsargrobs:1
- apgrozījums:1
- apgrozīties:1
- apnīgroties:1
- atgrožoties:1
- higrofobija:1
- higrogramma:1
- hygrohypnum:1
- hygrophorus:1
- iegrodojums:1
- iegrozīties:1
- iegrožojums:1
- ingrosācija:1
- izgrozīties:1
- karpeļgrozs:1
- Kotidžgrova:1
- negrozāmība:1
- negrozīties:1
- nogrozīties:1
- Ogrodzeneca:1
- pagrozījums:1
- pagrozīties:1
- panīgroties:1
- piegrozītes:1
- sagrozījums:1
- sagrozīties:1
- saulgrozība:1
- stengroties:1
- stiegrojums:1
- underground:1
- uzgrozīties:1
- grosmeisters:1
- grotštagbura:1
- grozāmbalsts:1
- grozgalvītis:1
- groziņvakars:1
- aegagrophila:1
- agrofizikāls:1
- agrominimums:1
- agromyziidae:1
- agrotehniķis:1
- agrotehnisks:1
- aizgrozīties:1
- higrometrija:1
- izagrozīties:1
- izvingroties:1
- kangročnieki:1
- nepārgrozība:1
- nigromantija:1
- Novogrodovka:1
- Novogrodzeca:1
- papīrgroziņš:1
- pārgrozījums:1
- pārgrozīties:1
- agrobacterium:1
- agrobiocenoze:1
- agrobioloģija:1
- agrokombināts:1
- apsagrozīties:1
- calamagrostis:1
- Gumertgroveri:1
- higroskopiski:1
- higroskopisks:1
- iesagrozīties:1
- kartupeļgrozs:1
- nosagrozīties:1
- pasagrozīties:1
- sasagrozīties:1
- sastengroties:1
- sastiegrojums:1
- Zalasentgrota:1
- gropēvelmašīna:1
- grozāmgrābslis:1
- grozāmlukturis:1
- agrobioloģisks:1
- agroekosistēma:1
- agrofitocenoze:1
- agroklimatisks:1
- agroveģetācija:1
- hygrophoropsis:1
- nepārgrozāmība:1
- grossulariaceae:1
- agromeliorācija:1
- apgrozījumlaiks:1
- dermohigrometrs:1
- higroskopiskums:1
- higrotermogrāfs:1
- kangrotkājnieki:1
- Seidaurgroukira:1
- termohigrografs:1
- termohigrograma:1
- grozītājmuskulis:1
- higroskopicitāte:1
- negroaustraloīdi:1
- agroklimatoloģija:1
- agrometeoroloģija:1
- pasažierapgrozība:1
- agroklimatoloģisks:1
- agrometeoroloģisks:1
- agromežmeliorācija:1
- barotermohigrometrs:1
- termobarohigrometrs:1
- oftalmorinostomatohigroze:1
- integrodiferenciālvienādojumi:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1451):
- lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
- ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi.
- ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs.
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- ātraudži Agro kartupeļu šķirne.
- ērstlingi Agro kartupeļu šķirne.
- enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem.
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
- agronoms Agronomijas speciālists.
- ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga").
- ARK Agrorūpnieciskā komiteja.
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
- vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā.
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai.
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
- āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
- aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu).
- aizgrozīt Aizgrūst, grozot šurp un turp.
- sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes).
- māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam.
- brodi Akas grodi.
- renteļi Akas grodi.
- rentiņi Akas grodi.
- sirobi Akas grodi.
- sirobs Akas grodi.
- sirubi Akas grodi.
- sirubs Akas grodi.
- trisienis Akas grodi.
- trisums Akas grodi.
- brodenis Akas grods.
- brodiņš Akas grods.
- brods Akas grods.
- apcirknis Akas grodu vainagi.
- syrūbi akas koka grodi, vaiņagi.
- trisīņs akas koka grodi, vaiņagi.
- grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus.
- pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu.
- marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem.
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā.
- instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
- bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju.
- grotbura Apakšējā bura grotmastā.
- untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā.
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma.
- runte apaļa grope, rante.
- špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve.
- meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
- Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē.
- ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā.
- negociācija Apgrozāmo dokumentu pārdošana un pirkšana.
- cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties.
- trēģi Apgrozs^3^.
- tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus.
- grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti.
- Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus.
- žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis.
- lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs.
- zirgu ķerzine aptuveni 1 metru augsts skalu grozs, ar kuru nes sauso lopbarību.
- uzvāļāt Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- uzvāļot Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- piņņu piņņiem apzināti runāt lauzītā vai sagrozītā valodā.
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
- viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
- dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- tūre ar akmeņiem pildīts pīts grozs, ko izmanto hidrotehnikā.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- streme Ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope.
- nodzīt Ar gropjēveli izveidot (gropi).
- piegrožot Ar grožiem aizjūgt.
- sagrožāt Ar grožiem stingri saturēt (zirgu).
- uzspirināties Ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties.
- izspundēt Ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu).
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- defraudācija Ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot.
- nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība; meli.
- FLAIR Ar pārtiku saistīta agrorūpnieciskā pētniecība ("food-linked agro-industrial research").
- unciāļi Ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
- zablāt Ar siekalām pa muti grozīt.
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
- koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- Helleborus argutifolius aslapu sniegroze.
- grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti).
- atgrožoties Atbrīvoties no grožiem.
- resentiments Atkarībā no atkārtota pārdzīvojuma pastiprinājies un dispozīcijā pārgājis naida un skaudības afekts, kas sagroza vērtību spriedumus.
- apvirpināt Atkārtoti apgrozīt (starp pirkstiem).
- apvārtināt Atkārtoti apgrozīt.
- atložņāt Atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties).
- apoksiomens Atlēts, kas pēc fiziskiem vingrojumiem un cīņas nokasa sev putekļus, sviedrus un eļļu.
- bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību.
- tiesisks darījums atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai.
- presto Ātrā tempā (ātrāk par alegro).
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
- allegro assai ātrāk nekā "allegro".
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (1).
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^.
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
- Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.).
- Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu.
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru.
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu.
- vivāče ātrs skaņdarbu izpildes temps (vidējs starp allegro un presto).
- šotstūra novilcējs atsaite (grotburai), ar kuru nostiepj grotburas apakšējo malu (līķi) attiecībā pret grotbomja noku (galu).
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- grotburas apakšējā līķa garums attālums pa grotbomi no masta līdz grotburas šotstūrim.
- grotbomja augstums attālums starp klāju un grotbomi.
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem.
- logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni.
- izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
- cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības.
- Helleborus orientalis austrumu sniegroze.
- šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
- Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.).
- bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči.
- Agrostis alba baltās smilgas "Agrostis gigantea" nosaukuma sinonīms.
- emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- ķocis Basketbola grozs.
- dunkotājs Basketbolists, kas bieži un veiksmīgi met bumbu grozā no augšas.
- riformings Benzīna, ligroīna un citu naftas produktu pārstrādes process, kurā alifātiskos ogļūdeņražus katalītiski pārvērš aromātiskajos ogļūdeņražos.
- betona masas blietēšana betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
- blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
- betona masas durstīšana betona masas sablīvēšanas veids, ko lieto biezi stiegrotu konstrukciju blīvēšanai, izmantojot tērauda vibroadatas.
- stiegrbetons Betons, kurā iestrādāts cita materiāla stiegrojums.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi.
- apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām.
- sniegbaltā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus niveus", arī "Cuphophyllus virgineus", syn. "Hygrocybe virginea").
- pļavas biezlapīte biezlapīšu suga ("Cuphophyllus pratensis", syn. "Hygrocybe pratensis").
- šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
- apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
- peza Bijušās vācu Austrumāfrikas vara monēta, 1/64 rūpijas, bij apgrozībā līdz 1904. gadam.
- Bridge Biotehnoloģiju izpēte inovācijai, attīstībai un izaugsmei Eiropā (angļu val. "biotechnology research for innovation, development and growth in Europe").
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- grotbomja taļļa bloku un trošu sistēma, kas atrodas netālu no masta zem grotbomja un notur grotbomi vēlamā augstumā.
- grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa.
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē.
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
- šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā).
- bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja.
- pamatburas Buras, kuras jahtas konstruktors projektējis konkrētai jahtai burāšanai pie vēja, ja tā ātrums nav lielāks par 7,5 m/s, tās ir grotbura, fokbura un bezanbura, kuras izmanto vienmēr, neatkarīgi no vēja virziena un jahtas kursa.
- halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi).
- buru piesišana apaļkokiem buru ievilkšana gropēs un to stūru nosiešana.
- caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- kotēties Būt apgrozībā (biržā).
- trašāties Būt nemierīgam, grozīties.
- trošāties Būt nemierīgam, grozīties.
- trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- sabudavāt Būvēt (koka celtni), aizpildot baļķu gropes.
- psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus".
- tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
- grotšote Caur vairākiem blokiem izvērta trose, ar kuru vada (ievelk vai izlaiž) grotburu.
- grizaiņa celaine (josta, groži).
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu.
- derikceltnis Celtnis ar grozāmai kolonnai piekārtu izlici.
- fibrobetona ceļa sega cementbetona ceļa sega, kas stiegrota ar (metāla, stiklšķiedru, polimēru u. c.) fibrām.
- nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
- deflācija cenu vispārējā līmeņa pazemināšanās, ko panāk, samazinot valstī apgrozībā esošos naudas līdzekļus.
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
- smaillapu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis acutiflora").
- niedru ciesa ciesu suga ("Calamagrostis arundinacea").
- iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata").
- slotiņu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis epigeios").
- purva ciesa ciesu suga ("Calamagrostis neglecta").
- posmainā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis phragmitoides syn. Calamagrostis purpurea subsp. phragmitoides").
- stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta").
- asziedu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis x acutiflora").
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā.
- ci-gun Cigun - austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids.
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- demagogs Cilvēks, kas ar meliem, glaimiem un faktu sagrozīšanu cenšas iegūt popularitāti vai realizēt kādus citus nodomus.
- bolacis Cilvēks, kas mēdz bolīt, grozīt acis.
- palaistrika Cīņas māksla, vingrošana, ģimnastika.
- suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata.
- šķiedrainā ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus fibrosus syn. Agropyron fibrosum").
- stieples (arī virves) dejotājs cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
- virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
- klipe Četrstūrainas sudraba monētas, kas bija apgrozībā Livonijā 16. gs.
- lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
- grotbomja klauve dakšai līdzīgs konstruktīvs elements grotbomja savienošanai ar mastu.
- eirovalūtu tirgus daļa no starptautiskā valūtas tirgus, kurā operācijas tiek veiktas ārpus to nacionālās naudas apgrozības jomas.
- badeklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
- badīkla Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
- badīklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
- pakalpojumi kooperatīvās sabiedrības biedriem darbi, kurus kooperatīvā sabiedrība izpildījusi pēc savu biedru pasūtījuma, kā arī preču apgrozījums starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem.
- darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.).
- tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē.
- inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
- intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
- grozītājs Darītājs --> grozīt.
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- pusķērze Daudzums, kas ietilpst pusē groza.
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
- džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits).
- bocmansols Dēlītis sēdēšanai vajadzības gadījumā, piemēram, remontējot takelāžu, to paceļ mastā, izmantojot grotfalli.
- pāze Dēļu malas grope.
- spunde Dēļu savienojums, ko veido izcilnis viena dēļa malā un tam atbilstoša grope otra dēļa malā; izcilnis, kas divu dēļu savienojumā iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
- pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
- grodiņas Dem. --> grods 2.
- gropīte Dem. --> grope.
- grozītis Dem. --> grozis.
- groziņš Dem. --> grozs (1).
- grotiņas Dem. --> groži.
- grozīši Dem. --> groži.
- papīrgroziņš Dem. --> papīrgrozs.
- deriks Derikceltnis - celtnis ar grozāmai kolonnai piekārtu izlici.
- tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā.
- triņāties Dīdīties, grozīties.
- dravīdu rase Dienvidindijas rase, pārejas forma starp eiropeīdo rasi un ekvatoriālo (negroaustraloīdo) rasi.
- KRW Dienvidkorejas vona; Korejas Republikas valūtas kods, sīknauda - izņemta no apgrozības, senāk - čons.
- pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas.
- novilcējs Divbloku taļļa, ar kuru notur grotbomi vajadzīgajā augstumā.
- apgrozāms Divd. --> apgrozīt.
- grozāms Divd. --> grozīt.
- zonneratija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas ģints ("Sonneratia"), kas sastopama mangrovēs.
- lukteņa divi baļķi virs grodiem klētī pirts slotiņu glabāšanai.
- diagonālštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu.
- starpštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu.
- stengštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasts stengas apakšas iet uz grotmasta topu.
- locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs.
- šķeterēšana Divu vai vairāku pavedienu sakārtošana un sagrodošana kopā.
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
- kalšana dobumu, gropju, rievu veidošana ar kaltu pirms detaļas nostiprināšanas.
- kalšana kokapstrādē dobumu, gropju, rievu veidošana, kā arī virsmas apstrāde, fāzīšu nogriešana u. c. koka detaļu apstrāde, ko veic ar kaltu.
- indosaments Dokumentāls apliecinājums grozījumiem esošajā apdrošināšanas polisē.
- apdrošināšanas polise dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā.
- garantijas polise dokuments, kas apliecina garantijas līguma noslēgšanu un ietver garantijas līguma noteikumus, kā arī visus līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem garantētājs un garantijas ņēmējs ir vienojušies līguma darbības laikā.
- emisijas prospekts dokuments, kurā ir detalizēta informācija par emitentu un vērtspapīriem, ko tas piedāvā publiskajā apgrozībā.
- individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- doralis Doralis grossulariae - ērkšķogulājuu laputs "Aphis grossulariae" nosaukuma sinonīms.
- dublets Dubultreģistrs ērģelēs, kas pārgroza skaņu spēku un nokrāsu.
- zalkšņi Dzelkšņains augs, kas aug purvainās pļavās; mazi krūmiņi, kas zied agros pavasaros sārtiem ziediem.
- armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem.
- efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus.
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
- GRECO Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa, izveidota 1999. gadā (angļu "group of states against corruption").
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
- kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
- ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
- eragrostis Eragroste.
- mazā eragroste eragrostu suga ("Eragrostis minor syn. Eragrostis poaeoides"), samērā reti sastopams 10-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar nelielu ceru, stiebri pacili, kaili.
- etiopi Etiopu rase - pārejas forma starp eiropeido un negroido lielo rasi, izplatīta gk. Etiopijā un Somālijā, arī kaimiņzemēs.
- spundēvele Ēvele ar pārregulējamu zobu, kas viena dēļa malā izveido izcilni, otra dēļa malā - gropi.
- gropēvele Ēvele gropju izēvelēšanai.
- apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
- pirktspējas paritāte faktiskā divu (vai vairāku) valūtu attiecība pēc to pirktspējas attiecībā pret noteiktu preču un pakalpojumu grozu.
- faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības.
- deformācija faktu, patiesības sagrozīšana.
- grotfalle Falle ar kuru paceļ un nolaiž grotburu.
- joddzelzs FeJ2, tumši higroskopiski kristāli, šķīst ūdenī.
- centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole.
- bekgraunds Fons, pamats, izcelsme, cēlonis (angļu "background").
- frakcionēšana destilējot frakcionēšana, kurā šķidros maisījumus sadala frakcijās destilējot un noteiktos temperatūras intervālos, atkarībā no maisījuma viršanas temperatūras, savāc katru frakciju atsevišķi (piemēram, destilējot naftu, iegūst benzīna, ligroīna, solāreļlas u. c. frakcijas).
- konstituante Francijā - satversmes sapulce, ko sasauc, lai izstrādātu vai grozītu valsts konstitūciju; pastāvēja no 1789. līdz 1791. g. - līdz Likumdošanas sapulcei, kā arī 1848.-1849. g. un 1945.-1946. g.
- akroneiroze Funkcionāli agroneirotiski traucējumi locekļu perifērajās daļās.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa - grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus.
- beidzamais Galīgais, negrozāmais.
- rēvrēpe Gals vai trose, ar kuru pievelk un piestiprina pie grotbomja ierēvētas buras šotstūri; rēvrēps.
- grots Galvenā vai apakšējā bura, ko uzvelk grotmastā.
- aerofotoainas pamatpunkti galvenais punkts, galvenais satekpunkts, nullsagrozījumu punkts jeb ainas izocentrs.
- Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji.
- peršs Gara kārts, ko izmanto, izpildot akrobātiskus vingrojumus.
- dzelzsbetona ceļa sega garenvirzienā un šķērsvirzienā stiegrota cementbetona sega ar škērsšuvēm.
- smaržīgā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus agathosmus").
- melnšķiedrainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus atramentosus").
- biezlapīšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus camarophyllus").
- zeltpārslu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus chrysodon"), saukta arī par dzeltenbrūno gliemezeni.
- diska gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus discoideus").
- ziloņkaula gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus eburenus").
- iesārtā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus erubescens").
- bērzu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hedrychii").
- hiacinšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hyacinthinus").
- salnas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hypothejus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug skujkoku mežos.
- medainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus melizeus").
- birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni.
- olīvbaltā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus olivaceoalbus").
- sausā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus penarius").
- egļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus piceae").
- lapegļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pudorinus").
- melnpunktu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pustulatus").
- bērzlapju gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus russula").
- kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties.
- gozīt Gozēt - sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
- apgrozījumu pārskats grāmatvedības uzskaites reģistrs, kurā uzrāda debeta un kredīta apgrozījumus pārskata periodā, kā arī sākuma un beigu atlikumus.
- smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
- aleipts Grieķu ģimnāziju kalpotājs, kas pirms un pēc vingrošanas ieberzēja dalībniekus un cīkstoņus ar eļļu.
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus.
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Lakedaimona un Spartas meita, Agrosas valdnieka Akrisija sieva, Danajas māte.
- kalathos Grieķu sieviešu darba grozs vilnas uzglabāšanai; arī līdzīgs māla trauks.
- parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas.
- apsukt Griezt, grozīt pa apli.
- kruķīt Griezt, grozīt; darbināt.
- grillēt Griezt, grozīt.
- vērzēt Griezt, grozīt.
- kruķēt Griezt; grozīt.
- dillināties Griezties (dejā), grozīties.
- bolēties Griezties, grozīties.
- sitināties Griezties, grozīties.
- skurbties Griezties, grozīties.
- bolīties Griezties; grozīties.
- nošķeterēt Griežot uz pretējo pusi, padarīt mazāk grodu (dziju).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
- raktā aka grodu aka.
- groduma koeficients groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums).
- labējais grodums grodums, kurā vijumi iet no apakšējās kreisās puses uz augšējo labo pusi; apzīmē ar Z burtu.
- kreisais grodums grodums, kurā vijumi iet no apakšējās labās puses uz augšējo kreiso pusi; apzīmē ar S burtu.
- kritiskais grodums grodums, kuru palielinot, sāk samazināties dzijas vai pavediena stiprība.
- sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; gropējot izgatavot, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- škindeli gropēti koka dēlīši jumta segumam.
- gropene Gropju ēvele; gropzāģis.
- gropzāģis Gropju zāģis; gropju ēvele.
- mazais gross gross jeb 12 duči.
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
- grotbomja noks grotbomja pakaļējais gals.
- grotbura ar vaļēju apakšējo līķi grotbura, kuras apakšējais līķis nav paredzēts ievilkšanai grotbomja gropē.
- numurs uz buras grotburas augšdaļas abās pusēs uzšūts vai pielīmēts jahtas reģistrācijas kārtas skaitlis kopā ar valsts piederības burtiem, bet zem tiem - jahtas klases apzīmējums.
- grotšotes novelktaļļa grotšotes taļļa.
- laimes rats grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē; laimesrats.
- objektīva revolvergalva grozāma ierīce ar vairākiem dažāda fokusa garuma objektīviem, kurus var operatīvi apmainīt filmēšanas laikā.
- grozelīgs Grozāms, viegli grozīties.
- groz. Grozījums; grozīts.
- šaudīt galvu grozīt galvu.
- viļāt Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt; arī vārtīt (1).
- aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- paitiņa grozs no klūdziņām, niedrēm.
- peitiņs grozs no klūdziņām, niedrēm.
- košyks grozs.
- sadrīvelēt Grūstot, bīdot sajaukt; sagrozīt.
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m).
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas.
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
- hidrosadalītājs hidroiekārtā lietojams sadalītājs; biežāk lieto bīdāmo un grozāmo plūsmdaļu sadalītāju; hidrauliskais sadalītājs.
- agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes.
- mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
- higroskopiski Higroskopisks.
- tīrumene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Agrocybe").
- negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga.
- gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas.
- stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- prolāns Hormonāla viela, ko izdala grūtnieces placenta; tās konstatēšana urīnā palīdz noteikt agro grūtniecības laiku.
- rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus.
- ieskvirbināt Iegrozīt, iegriezt.
- laidināt Iegrozīt, iekārtot, sarīkot, izrīkot.
- iepravīt Iegrozīt, ievirzīt, ieregulēt (tā, kā vajadzīgs).
- ieprāvēties Iegrozīties.
- ievērtīties Iegrozīties.
- uzlikt zabas iegrožot, ierobežot.
- iezabāt Iegrožot, ierobežot.
- iezubāt Iegrožot, ierobežot.
- apmaukt Iegrožot, savaldīt, uzlikt iemauktus.
- priekšvērpējs Iekārta, kas padara šķiedru lenti tievāku un grodāku.
- kratināt Ielikt guļkokus stabu gropējumā.
- gūt grozu iemetot bumbu grozā, iegūt punktu(s) basketbola spēlē.
- robežieņēmumi Ienākumi, kas rodas, pārdodot vienu papildu produkcijas vienību virs plānotā apgrozījuma.
- ieklūgot Iepīt klūgas (grozam u. tml.).
- bolēt Ieplest un grozīt (acis).
- boļāt Ieplest un grozīt acis.
- bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
- iemest vārtus ieraidot (piemēram, bumbu) vārtos (grozā), iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
- iegūt vārtus (arī grozu) ieraidot, piemēram, bumbu vārtos (grozā), iegūt punktu(s) sporta spēlē.
- gūt vārtus (arī grozu) ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos (grozā), gūt punktu(s) sporta spēlē.
- ielabot Ierakstīt, ielīmēt u. tml. labojumu, grozījumu (kādā tekstā).
- žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
- grotburas šotstūra novilcējs ierīce, ar kuru nostiepj buras apakšējo līķi pret grotbomja noku.
- grodot Ierīkot akai grodus.
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- oblātorija Iespiests cirkulārs ar vēstījumu par jauna tirdzniecības nama dibināšanu vai jau pastāvoša pārgrozīšanu.
- emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- obrogācija ieteikums likumu grozīt vai atcelt; daļēju grozījumu izdarīšana senāk pieņemtā likumā.
- kursorbumba ievadierīce, ar kuru displeja ekrānā pārvieto kursoru, grozot šajā ierīcē iebūvētu lodveida manipulatoru.
- kritināt Ievietot, ļaut iekrist (gropēs u. tml.).
- izgrozīt Ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus).
- nogrozīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties.
- izgrozīt Ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām).
- izagrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- izgrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- izvingroties Ilgāku laiku, daudz vingrot.
- puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
- stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus.
- gropējamais Instruments gropju veidošanai.
- akvaaerobika Intensīva un ritmiska vingrošana baseinā, kas parasti notiek mūzikas pavadījumā.
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana (parasti ar mūzikas pavadījumu), kas ļauj palielināt skābekļa patēriņu organismā.
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību.
- tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- tumans Irānas sudraba, vēlāk zelta monēta, kas bija apgrozībā līdz 1932. gadam; tomans.
- grodu aka irdenos iežos izrakta un ar grodiem nostiprināta aka (parasti 6-10 m dziļa)
- karakalla Īss gallu mētelis ar kapuci, ko pārgrozītā veidā ap 212. g. ieviesa romiešu kareivju ietērpā.
- nogrozīt Īsu brīdi grozīt un pabeigt grozīt.
- nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pabeigt grozīties.
- kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu.
- izšāstīt Izcilāt, izgrozīt.
- ingrosēt Izdarīt ingrosāciju, nodrošināt.
- pāriet Rubikonu izdarīt ko izšķirošu, negrozāmu.
- skriet uz vietas izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- izgrozīties Izgrozīt (1).
- kaņģēt Izgrozīt, kārtot.
- izalauzīties Izgrozīties.
- izgumzīties Izgrozīties.
- izkruķīties Izgrozīties.
- izgrožot Izjūgt, noņemt iejūga piederumus, grožus.
- priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
- profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- anamorfisks Izkropļots, sagrozīts; pārmainījies.
- anamorfs Izkropļots, sagrozīts; pārmainījies.
- disfigurācija Izķēmošana, sagrozīšana; fizisks trūkums, kroplums.
- emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus).
- izļodzīties Izlocīties, izgrozīties.
- konfiscēt Izņemt no apgrozības (piemēram, iespieddarbus).
- džigitēt Izpildīt sarežģītus vingrojumus, jājot uz auļojoša zirga.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- izvērzt Izslaucīt, izmēzt, izgrozīt, uzvandīt, izrakņāt.
- izstiegrot Izveidot (ko) ar stiegrojumu.
- izrinēt Izveidot (rievu, gropi).
- izgrodot Izveidot grodus 1(1) no bieziem dēļiem.
- sašpundēt Izveidot gropes (dēļiem).
- piepāzēt Izveidot gropi (baļķī) un savienot (baļķus) gropju vietās.
- izpāzēt Izveidot gropi guļbaļķa apakšējā malā; arī dēļu savienojumiem.
- dapazēt Izveidot gropi un savienot (ko) gropes vietās.
- pārrenēt Izveidot gropi, svītru.
- izgropēt Izveidot gropi.
- iznūtēt Izveidot gropi.
- izšpuntavāt Izveidot spundētu gropi.
- iedrenēt Izveidot vagu, gropi, rievu.
- šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling").
- jauls Jahtu takelējuma tips ar diviem mastiem - grotmastu un bezānmastu.
- Ame Kojane japāņu mitoloģijā — dievība, kas attēlota mītā par Saules dievietes Amaterasu atgriešanos no grotas.
- Ame Udzume japāņu mitoloģijā — jauna, daiļa dieviete, iespējams rītausmas dieviete, kurai ir nozīmīga loma Amaterasu izvilināšanā no grotas.
- novele Jaunizdots likums, ar ko izdara grozījumus spēkā esošajos likumos.
- NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau.
- JAK Jēkabpils agrobiznesa koledža (raj.).
- JPY Jena; Japānas valūtas kods, sīknauda - sens, izņemts no apgrozības.
- aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni.
- tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā.
- kontorsija Kāda locekļa vai muskuļu sagrozīšana vai saīsināšana ar varu.
- flaks Kāds elements vingrošanā uz baļķa.
- āzītis Kāds lēciena veids (vingrošanā).
- varkslis Kāds, kas groza balsi, gorās, stomās, mēdās.
- špiga Kāds, kas noklausās, ko citi runā un pēc tam sagrozītu stāsta citiem.
- žirbeklis Kāds, kurš šurp un turp grozās.
- paolīt Kādu brīdi šurp un turp grozīt (acis).
- noolīt Kādu laiku šurp un turp grozīt.
- potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela, lietota kā pārtikas piedeva; cepamais pulveris.
- Zerdkuhs Kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m.
- Zāgross Kalnu sistēma Irānas kalnienes dienvidrietumos, Irānā (angļu val. "Zagros"), garums - 1600 km, platums - 200-300 km, veido 15-20 paralēlas grēdas, ko šķir dziļas un šauras ielejas, lielākais augstums - 4548 m, augsta seismiskā aktivitāte.
- lauka kamene kameņu suga ("Bombus agrorum").
- kapitāla riņķojums kapitāla kustība ražošanas un apgrozības sfērā.
- guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā.
- tehniskā karte karte, kuru izmanto tehnisku problēmu risināšanai, piemēram, inženierģeoloģijā, agroklimatoloģijā, meliorācijā.
- kartoīds kartoshēmas paveids, kur parādības vai procesa raksturlieluma teritoriālās izmaiņas attēlotas ar dabas, politisku vai administratīvi teritoriālu vienību platību proporcionālu sagrozījumu.
- kontrolkartotēka Kartotēka, kas rāda bibliotēkā pieņemtos klasificēšanas paņēmienus, to grozījumus un papildinājumus.
- kurza Kartupeļu grozs, grezele.
- ķurza Kartupeļu grozs, grezele.
- ķurze Kartupeļu grozs, grezele.
- kartupeļgrozs Kartupeļu grozs.
- trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids.
- ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
- iesalocīties Kļūt lokanam strādājot, vingrojot.
- kanģerēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- kaņģēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- kaņģierēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties.
- buciņš Koka vai metāla ierīce grotbomja atbalstīšanai uz klāja.
- šķērītes Koka vai metāla ierīce grotbomja atbalstīšanai uz klāja.
- haltēri Koka vai metāla smaguma vālītes, ko grieķu vingrotāji turēja rokās lecot.
- kaukālis Kokalis ("Agrostemma githago").
- parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas.
- slaidais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma gracilis").
- armēta kokskaidu plātne kokskaidu plātne, kuras konstrukcijā ietilpst stiegrošanas elementi.
- basketbols komandu sporta spēle ar bumbu, ko viena komanda met otras grozā, par katru iemetienu saņemdama punktus.
- urbšnas-dobšanas mašīna kombinētā kokapstrādes darbmašīna urbšanai horizontālā plaknē un iegarenu gropju frēzēšanai.
- faktorings Komisijas tirdzniecības darījuma paveids, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, faktiski kreditējot sava klienta apgrozības kapitāla apriti.
- tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti.
- tiesību normu piemērošana kompetentu valsts iestāžu individuālu varas rakstura juridisku aktu izdošana, kas rada, groza vai izbeidz konkrētām personām tiesības un pienākumus vai nosaka tām sankcijas
- GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts.
- augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni.
- mehanoterapija Kopnosaukums fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
- viļāt Košļājot grozīt (pa muti).
- vijoļniekkrabis Krabju suga, kas bieži sastopama mangrovju audzēs.
- krašu Krašu rati - groza rati, mizotu klūgu rati.
- krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus.
- katjenka Krievijas impērijas naudas 100 rubļu banknote ar Katrīnas II (Katrīnas Lielās) portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1866. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
- petjenka Krievijas impērijas naudas 500 rubļu banknote ar Pētera I portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1898. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
- domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
- Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem.
- grindzeles Krunkas, kas iesitas striķī, to visai grodi vijot.
- stenga kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; topmasts (fokstenga, grotstenga, kreisstenga).
- alotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu.
- ciema kule kule, soma, grozs u. tml. ar dāvanu (parasti ko ēdamu), ko ņem līdzi ciemos.
- kačoks Kultūrists - cilvēks, kas nodarbojas ar atlētisko vingrošanu, respektīvi, "pumpē" muskuļus.
- žilbīties Kustēties, šurp un turp grozīties.
- brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- grotbomja apkalums pie masta kustīga metāla konstrukcija, kas savieno grotbomi ar mastu, var būt kopā ar patentrēveri.
- pinglierēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu).
- pliģerēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu).
- eopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā (ģeohronoloģiskā) vienība, sākotnēji (no 1932. g.) tā nosauca kvartāra apakšējo nodaļu (agro epohu), vēlāk termins lietots gk. pleistocēna nodaļas apakšējā stāva nozīmē.
- Agropyron cristatum ķemmveida pavārpatas "Agropyron pectinatum" nosaukuma sinonīms.
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
- grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
- oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
- ciguns Ķīnas tradicionālais vingrošanas veids; cigun; ci-gun.
- tai-dzi Ķīniešu tradicionālās medicīnas (Austrumu vingrošanas) un cīņas veids; vingrojumu galvenais mērķis ir veselības uzturēšana un dzīves paildzināšana; taidzi.
- gurde ķirbja pudele, groziņā iepīta pudele; plakana, saitē pakarama svētceļnieku un kareivju pudele.
- meteoroskops Laika rādītājs, rīks, ar ko cerēja pareģot laiku, novērojot tikai viena elementa pārgrozības; praksē nav izrādījies par derīgu.
- izlaist Laist apgrozībā (parasti naudu, aizņēmuma obligācijas).
- lievēt Laivu pēc vēja grozīt.
- ērkšķogulāju laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis grossulariae syn. Doralis grossulariae").
- LRABS Latvijas republikāniskā agrokooperatīvu biedrību savienība.
- repšēns Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- repsītis Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- koklīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum").
- auzupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kaukaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kaukoļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kiukuči Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kiukuļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kokaļa Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kokālīši Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kokālītis Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kokals Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kokuls Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kolīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kūkalas Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kūkaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kūkolis Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kviešpuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- miežupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- naksnenītes Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
- kūkols Lauku kokalis ("Agrostemma githago").
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
- Catillaria leucoplaca lecideju sugas "Catinaria grossa" nosaukuma sinonīms.
- tumbiņa Lēciens, saliecot kājas (vingrošanā).
- mārkstīt Lēnām un rūpīgi šurp un turp grozīt (kustināt).
- svompāties Lēni, tūļīgi kustēties, grozīties.
- grezelīte Lēzenai bļodai līdzīgs grozs bez vāka, kas pīts no mizotām klūdziņām.
- LBP Libānas mārciņa; Libānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs, izņemts no apgrozības.
- gaisa balons lidaparāts bez dzinēja - milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem; sfērisks aerostats.
- apkāļš Līdējs, tāds kas mēdz izgrozīties, atrunāties, izlocīties.
- samazināt buras līdz tam nesto buru vietā uzvilkt mazākas buras vai kādu buru (piemēram, grotu) nemaz nepacelt.
- maksāšanas līdzeklis līdzeklis (atsevišķi vai kopā ar citu maksāšanas līdzekli), kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas, saņemt vai veikt maksājumus, dot rīkojumu naudas līdzekļu pārvedumam vai apstiprināt naudas līdzekļu pārvedumu un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli.
- pūgāt Līdzināt, pildīt (rievas, gropes).
- modernais kutertakelējums lieto trīsstūrainu augsttakelētu grotburu, štagburu un klīveru.
- grožot Lietot grožus.
- līcens Līks groza rokturis.
- likumdošana likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- konvents Likumdevēja sapulce konstitūcijas izstrādāšanai vai grozīšanai.
- budžeta likumprojektu pakete likumprojektu pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu.
- abrazīvā papīra pamatne līmēts, mitrumizturīgs vai stiegrots papīrs ar lielu mehānisko stiprību un skrullēšanās pretestību.
- šķinēt Locīt, gropēt.
- viņģot Locīties, grozīties, vīties.
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- Logroņa Logronjo, pilsēta Spānijā.
- gropeslogs Logs, kura aplodā izveidotas gropes vērtņu ielikšanai.
- locenes Lokanas kārkla klūdziņas grozu pinējam.
- triticīns Ložņu vārpatas ("Agropyron repens (L.) P. B.") fruktozes polisaharīds.
- gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
- hiperinflācija Ļoti ātra cenu celšanās un apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās, kad inflācijas līmenis var pārsniegt 50% mēnesī vai vairākus simtus procentu gadā.
- agroloģija Mācība par aramām zemēm; agronomija.
- teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu.
- apsitīgs Mainīgs, grozīgs, nepastāvīgs (par vēju).
- staigulīgs Mainīgs, nepastāvīgs, grozīgs.
- locīt Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību).
- krabjēdājmakaks Makaku ģints pērtiķu suga, kas dzīvo gk. mangrovju audzēs un nebaidās no ūdens.
- MGF Makrofāgu augšanas faktors (angļu "macrophage growth factor").
- viskoze Mākslīgā tekstilšķiedra; higroskopiska, labi vada siltumu, mazelastīga; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- kultūrcenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma; agrofitocenoze.
- demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanos, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
- mangro Mangrove - tropu koku un krūmu audze piekrastēs, ko applūdina paisums.
- mangrava Mangrove.
- mangrovija Mangrove.
- mangrs Mangrove.
- Camarhynchus heliobates mangrovju dzeņžube.
- dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
- gropēvelmašīna Mašīna gropju izēvelēšanai.
- frēzēšana Materiāla griezapstrāde ar rotējošo frēzi, apstrādājot plakanas vai profilētas virsmas, veidojot gropes, tapas, tapu ligzdas u. c.
- Matugrosa Matugrosas plato - Matugrosu plato Brazilijā.
- Matugrosas plato Matugrosu plato Brazilijā.
- Matugrosa Matugrosu, štats Brazīlijā.
- Eragrostis minor mazā eragroste.
- skrējējs Maza metāla skava dzijas sagrodošanai vērpšanas mašīnā.
- Eragrostis poaeoides mazās eragrostes "Eragrostis minor" nosaukuma sinonīms.
- grīzeklis Mazbērna staigājamā ierīce ap grozāmu kārti.
- spirins mazs bērns, kas daudz grozās un spārdās.
- krietele Mazs no saknēm vai skaliem pīts groziņš, kurā nesa zirgiem miltus.
- kremajēri Mazs robains stienītis, kas dažādos instrumentos savienots ar grozāmu zobratu kādas ietaises daļas, piem., rādītāja virzīšanai.
- integratīvā medicīna medicīnas nozares (akupunktūra, homeopātija, arī Austrumu vingrošanas forma u. c.), kas papildina tradicionālo medicīnu.
- gliemežpārvada patentrēvers mehāniska ierīce, kas savieno grotbomi ar mastu un paredzēta grotbomja griešanai ap garenasi.
- Helleborus nigra melnā sniegroze.
- masta jātnieks metāla skava, kas piešūta grotburas priekšējam līķim un slīd pa mastam piestiprinātu viengabala sliedi.
- gropes ligzda metāla vai cita materiāla veidota ieeja (masta vai grotbomja) gropē, kur ievada buras līķtrosi.
- lietišķā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu sakarības ar cilvēku saimniecisko darbību; pie lietišķās meteoroloģijas pieder biometeoroloģija, agrometeoroloģija, medicīnas meteoroloģija, rūpniecības meteoroloģija, lauksaimniecības meteoroloģija, aviācijas meteoroloģija.
- ģerkstelains Mezglains (parasti par grodu dziju).
- grepstelains Mezglains (parasti par grodu dziju).
- ģergzdele Mezgli un cilpas grodi vērptā dzijā.
- čokuroties Mezgloties (par grodi savērptu dziju, diegu).
- ģergzdelēties Mezgloties (par grodu dziju).
- cirsties Mezgloties, mudžināties (par grodu dziju, par diegu).
- tīruma kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimas agrestis"), kas Latvijā nav konstatēta.
- raibais kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimax reticulatus"), kas Latvijā nav konstatēta.
- beigizmantošana Mežaudzes nociršana izmantošanas vecumā, atšķirībā no t. s. starpizmantošanas jeb starpcirtes, ko sākot ar mežaudzes agro jaunību atkārto ik pēc 5-10 g. vienīgi kopšanas nolūkā.
- meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem.
- granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas.
- Godmaņa kurvis minimālais pārtikas grozs, iztikas minimums.
- anna Monēta (1/16 rūpijas), kas bija apgrozībā Indijā līdz 1957. g. un Pakistānā līdz 1961. g.
- hloretiķskābes Monohloretiķskābe CH2ClCOOH (kušanas temperatūra 63 C) un trihloetiķskābe CCl3COOH (kušanas temperatūra 57,5 C) ir bezkrāsaini higroskopiski kristāli, dihloretiķskābe CHCl2COOH - bezkrāsains šķidrums, viršanas temperatūra 194 C.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- vivace mūzikas termins: dzīvi, dzīvības pilns; ļoti ātra tempa apzīmējums; starp "allegro" un "presto".
- jodnatrijs NaJ, balts kristālisks pulveris, ļoti higroskopisks.
- revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- naudas sistēma naudas apgrozības sistēma (parasti kādā valstī).
- finanses naudas līdzekļu kopums; naudas apgrozījums
- ozeriņš Naudas un aprēķina vienība; liets sudraba stienītis (masa - \~100 g), Latvijas teritorijā bija apgrozībā no 10. gs. 2. puses.
- emisija Naudas un vērtspapīru izlaide apgrozībā.
- ēra naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
- kips Naudas vienība Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - ats (izņemta no apgrozības).
- papīrnauda naudaszīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta un sudraba) naudu, monētas.
- neīstā (arī nepareizā) gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi.
- ar kājām gaisā neatbilstoši īstenībai, patiesībai; sagrozīti.
- pakūjāt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
- pakūjināt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
- sagorīties negaidīti spēcīgi grozīties, gorīties šurpu turpu, stipri sagrīļoties.
- dzeltensarkanā negailene negaileņu ģints sēņu suga ("Hygrophoropsis aurantiaca"); neīstā gailene; dzeltensārtā gailene.
- bālā negailene negaileņu suga ("Hygrophoropsis pallida"), sastopama ļoti reti egļu mežos, mitrās vietās, sfagnos.
- rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
- ieķeverot Neglīti iesākt veidot pinumnu (grozu vai vīzes).
- ekvatoriālā rase negro-australoīdu rase - viena no trim cilvēces galvenajām jeb lielajām rasēm.
- mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- negroīdi Negroīdās rases pārstāvji.
- melnādains Negroīds.
- melns Negroīds.
- tumšādains Negroīds.
- negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums; Āzijas pigmeji.
- Āzijas pigmeji negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums; šo etnisko grupu piederīgie; negritosi.
- nepārgrozāmība Negrozāmība.
- nepārgrozība Negrozāmība.
- ametabols Negrozīgs, nemainīgs.
- puņģis nēģu zvejas grozs.
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- panīgroties Neilgu laiku, mazliet nīgroties.
- pavingrot Neilgu laiku, mazliet vingrot.
- krauči Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautes Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņi Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņš Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- barbets Nekustīgs balsts, uz kā grozās kuģa lielgabala tornis.
- žārīties Nelādzīgi uzvesties, grozīties, šķobīties.
- gulēt virsū (naudai) nelaist apgrozībā (naudu); būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- gulēt virsū naudai nelaist apgrozībā naudu; būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- milene Neliela neprecizitāte (piem., metienā pa basketbola grozu).
- vētras trisele neliela, stipra trīsstūraina vētras bura, ko ar vaļēju apakšējo malu paceļ grotmastā.
- sīkuzņēmums Neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu.
- rakanda Neliels groziņš.
- kurvīte Neliels grozs.
- pintenis Neliels pīts grozs.
- vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm).
- plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis.
- libītis Neliels, tievs koka stumbra gabals ar izgebtu gropi (sulu tecināšanai).
- kokalis Neļķu dzimtas ģints ("Agrostemma"), labības nezāle, viengadīgs lakstaugs, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- uzturēt spēkā nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu).
- palikt spēkā nemainīties; netikt mainītam, grozītam.
- knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam.
- pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties.
- drigderēt Nemitīgi darbināt, grozīt u. tml. (kādu ierīci).
- dīmelēt Nemitīgi grozīt, bīdīt, grūstīt.
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt.
- nepārvēršams Nenovēršams, negrozāms.
- klaistulis Nepastāvīgs, grozīgs cilvēks.
- gaisls Nepastāvīgs, grozīgs, svaidīgs, nepastāvīgs (cilvēks).
- plāvans Nepastāvīgs, grozīgs.
- russ Nerealizēta cariskās Krievijas naudas vienība; 1895. g. bija iecerēts laist apgrozībā zelta 5, 10 un 15 rusu monētas.
- priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti.
- šotriņķis Nerūsoša metāla skava, kas uzmaukta grotbomim un kurā iestiprina grotšotes bloku.
- NGF Nervu augšanas faktors (angļu "nerve growth factor").
- iegrodojums Nesagrodotas un sagrodotas dzijas vai pavediena garuma starpība; izsaka procentos no sākotnējā garuma.
- cementbetona ceļa sega nestiegrota cementbetona sega ar škērsšuvēm.
- iegulties Netikt laistam apgrozībā, netikt izmantotam.
- trušīties Nevarot aizmigt, grozīties šurp un turp.
- kanēfore No akmens taisīts sievietes tēls ar grozu virs galvas; antīkā arhitektūrā dažkārt atvieto kolonnu vai pīlāru.
- vācelis No bērza tāss izgatavots grozs; no saknēm pīts grozs.
- kursuls No dēļiem gatavots grozs grants vešanai.
- fokštaga ar gropi no izturīga nerūsoša materiāla izgatavota stingra fokštaga ar gropi buras priekšējam līķim; tā paredzēta arī rollfoka ierīcē, ar kuru buru ierīēvē, uztinot uz štagas.
- korpa No kārklu klūdziņām pīts grozs.
- grezeļs no kārklu klūdziņām vai salmiem pīts grozs.
- peitīns No klūdziņām pīts grozs.
- ķērzis No klūgām pīts grozs.
- bētelis No niedrēm pīts grozs.
- monolītā starpsiena no parastā betona, izdedžbetona, ģipšbetona, skaidbetona u. c. betoniem veidota siena; karkasu veido no dažādiem materiāliem, stiegrojumu liek vertikāli un horizontāli.
- sakņenieks no saknēm pīts grozs.
- križuka No saknēm vai zariem pīts neliels groziņš.
- buras pārsegs no saules un atmosfēras kaitīgās iedarbības pasargājošs pārsegs burai, kas atstāta, piemēram, uz grotbomja.
- skalenis No skaliem gatavots grozs.
- skalene No skaliem pīts grozs.
- skalīns No skaliem pīts grozs.
- metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
- koris No vītolu zariem izgatavots grozs.
- nograsīties Nogrozīties, novirzīties (gar ko, kam garām u. tml.).
- nosašļaucīties Nogrozīties, piemēram, guļot sēžot.
- negrozāms Nolieguma divdabis --> grozīt.
- uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem.
- nogrožot Noņemt grožus.
- normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
- M1 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kurā ietilpst apgrozībā esošā skaidrā naudas masa, kurā ietilpst apgrozībā esošā skaidrā nauda un pieprasījuma noguldījumi.
- M2X Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, plašā nauda, kas raksturo valsts naudas sistēmu; tā ietver apgrozībā esošo skaidro naudu bez atlikumiem banku kasēs, pieprasījuma noguldījumus un termiņnoguldījumus.
- naudas reforma noteiktos termiņos un noteiktā attiecībā veikta apgrozībā esošo naudaszīmju daļēja vai pilnīga apmaiņa pret jaunām naudaszīmēm.
- ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt.
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); pamatstāvoklis.
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); sākuma stāvoklis.
- ciets Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu); ciešs (4).
- ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu).
- uzlēģerēt Novietot grīdlīstes uz pamatnes sijas tā, lai tās iesēstos gropēs.
- nozeimerēt Nozāģēt (dēļa malas), veidojot gropes (dēļa malā).
- banstaklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- banstāklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- bansteklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- kontisms Ogista Konta mācība, kas teorētisku skepticismu savieno ar tikumisku pārliecību un centību pec pozitīvam un universālām pārgrozībām.
- pieogot Ogojot piepildīt ar ogām (piemēram, grozu).
- iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas.
- kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass.
- ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties).
- sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt.
- izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt.
- grotstenga pagarināta grotmasta augšējā daļa.
- pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- iet pār štagu pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi.
- apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
- padrigderēt Pagrozīt, paregulēt, padarbināt u. tml. (kādu ierīci).
- patimerēt Pagrozīt, paregulēt, palabot.
- pavārstīt Pagrozīt, pavalstīt.
- patrīties Pagrozīties (parasti sēžot).
- pasagrozīties Pagrozīties.
- padrīvelēt Pakustināt, pagrozīt.
- rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai.
- lentveida peldošie pamati pamati ar augšējo un apakšējo stiegrojumu un līdz ar to telpiski stingru konstrukciju, kas dod iespēju uzņemt grunts izcilājumu radītās slodzes.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
- virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
- apgrozīt Panākt, ka atrodas apgrozībā (1) (parasti nauda).
- izņemt no apgrozības panākt, ka nav vairs apgrozībā.
- avicennijas Panātru rindas koku ģints ("Avicennia"), kas sastopama mangrovju audzēs.
- mizkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne; miskaste.
- gružkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- misene Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- miskaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- musarņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- musars Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- muserņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- musers Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- musorene Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- musorņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
- papīru grozs (arī kurvis) papīrgrozs.
- gruzčiks Papīrgrozs.
- papīrkurvis Papīrgrozs.
- bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un ir kolekcionēšanas priekšmets.
- asignāti Papīrnauda, ko Francijā Satversmes sapulce, izlaida revolūcijas laikā 18. gs. beigās un kas bija apgrozībā 1789.-1796, g.
- inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
- košuks paplāns stiebru grozs.
- kaukoliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
- kaukols Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
- kaukoltiņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
- kaukolis Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum").
- kūkuliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago").
- naktszvaigznīte Parastais kokalis ("Agrostemma githago").
- Agrostis vulgaris parastās smilgas "Agrostis tenuis" nosaukuma sinonīms.
- pagrozīt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīt (piemēram, ķermeņa daļu).
- pagrozīties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīties.
- atcelāt Pārcilāt (un apgrozīt) vairākus vai daudzus objektus.
- kommūtācija Pārgrozība, pārmaiņa; viena soda pārvēršana otrā.
- metaplasma Pārgrozīšana, pārveidošana.
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
- mutātors Pārgrozītājs, mainītājs.
- pārsagruozīties Pārgrozīties.
- pārvennēties Pārgrozīties.
- kurvenīcas Pārjumtas ragavas, ragavas ar grozu.
- komutatīvs pārmaināms, pārgrozāms, pārvietojams
- apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
- mitēt Pārmainīt, pārgrozīt.
- apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- apgrozījumu rentabilitāte pārskata perioda peļņas (vai zaudējumu) attiecība pret uzņēmuma neto apgrozījumu.
- negociators Pārvedu vekseļu vai citu apgrozāmo dokumentu pircējs.
- atmografija Pārveduma paņēmiens keramikā, dobspieduma vara plāksnes zīmējumu aizpilda ar alumīnija pulveri vai apstrādā ar citiem ķīmiskiem savienojumiem var iegūt higroskopisku pārvedumu, ko apputina ar kūstošām krāsām.
- pārvētīt pārveidot, pārgrozīt.
- pārtaisīt Pārveidot, sagrozīt (nosaukumu, tekstu).
- salaidīt Pārvērst, pārgrozīt.
- transmutēt Pārvērst, pārgrozīt.
- virināties Pārvietoties riņķojot, arī kustēties grozoties.
- agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju).
- diskontpolitika Pasākumi, ar kuriem centrālā emisijas banka regulē īstermiņa saistību diskonta procenta lielumu (mainot diskonta procentu, regulē un ietekmē vekseļa kursu, cenu līmeni, naudas apgrozību, ārējo tirdzniecību, uzņēmēju peļņu, brīvo kapitālu ieplūšanu bankā vai valstī).
- pasažierapgrozība Pasažieru apgrozība, rādītājs, kas raksturo izpildīto transporta darba apjomu, pārvadājot pasažierus: pārvesto pasažieru skaita reizinājums ar pārvadāšanas attālumu.
- pasažierkilometrs Pasažieru apgrozības rādītājs transportā, ko aprēķina, pārvadāto pasažieru skaitu reizinot ar vidējo pārvadājumu attālumu.
- konstance Pastāvība, negrozība.
- ērkšķogu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Zophodia grossulariela syn. Zophodia convolutella").
- autogreiders pašgājēja mašīna zemes darbu veikšanai; darborgāni ir grozāma vēsture un irdinātājs ar mehānisku vai hidraulisku vadību.
- higrotermogrāfs pašrakstoša meteoroloģiska ierīce, kurā apvienots higrogrāfs un termogrāfs.
- tuksneša pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron desertorum").
- trauslā pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron fragile syn. Agropyron sibiricum").
- ķemmveida pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron pectinatum syn. Agropyron ceristatum subsp. pectinatum").
- kompleksais pavediens pavediens, ko iegūst no diviem vai vairākiem filamentiem, tos sagrodojot vai salīmējot.
- grozījums Paveikta darbība --> grozīt (1).
- grozījums Paveikta darbība, rezultāts --> grozīt (2); izmaiņa.
- iegrožojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrožot (1).
- iegrožojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrožot (2).
- pagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pagrozīt (1).
- pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; arī pārmaiņa.
- sagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrozīt(2).
- sastiegrojums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiegrot.
- stiegrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiegrot; stiegru (1) kopums, grupējums (kādā konstrukcijā, materiālā).
- saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
- pamoļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt.
- pamuļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt.
- pavingurēt Pavingrot.
- pavingurēties Pavingroties; pavingrināties.
- kodicills Pēdējās gribas izteikšana priekš nāves, ar ko pārgroza dažā ziņā testamentu.
- ķista Pelavu grozs.
- ciānkalcijs Pelēks, higroskopisks pulveris, izlieto kā insekticīdu - elpošanas indi.
- rendits Peļņa no kapitāla ieguldījuma vai no apgrozījuma (mazumtirdzniecībā), izteikta procentos.
- bruto peļņa peļņa, ko aprēķina no neto apgrozījuma, atskaitot ražošanas izmaksas; peļņas vai zaudējumu aprēķina starprezultāts, ko iegūst kā starpību starp posteņos "Neto apgrozījums" un "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" uzrādītajām summām.
- grotšotes slīdsliede perpendikulāri jahtas garenvirzienam nostiprināta metāla sliede, pa kuru pārvietojas slīdnis ar grotšotes taļļas bloku.
- dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam.
- libra Peru naudas vienība, kas bija apgrozībā no 1897. līdz 1930. g. (tās vietā ieviesa solu).
- peļņas sliekšņa analīze pētīšanas metode, ko izmanto, lai salīdzinātu kā kopējās izmaksas un peļņa mainās atkarībā no pārdošanas ieņēmuma (neto apgrozījuma), un noteiktu, kāds pārdošanas apjoms (neto apgrozījums) vajadzīgs, lai izvairītos no zaudējumiem vai iegūtu vēlamo peļņas lielumu.
- gargrodas Pie grodas piegulošs.
- grot- Pie grotmasta piestiprināts (par apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļām un burām), piem., grotbura, grotštaga.
- viegleļļas Pie naftas (jēlpetrolejas) pārtvaices iegūstamās gaišās eļļas frakcijas (apm. 15%), petrolejas ēteris, gazolīns, benzīns, ligroīns.
- pieclatnieks Piecu latu sudraba monēta, kas bija apgrozībā 1929.-1940. g.
- Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km.
- piebekot Pielasīt bekas (pilnu grozu).
- grožot Pielikt grožus (zirgam).
- piekleksēt Piepildīt (gropes) ar mālu.
- sapāzēt Piepildīt baļķu gropes ar kādu materiālu.
- melnsvītras cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellopilus nigrolimitatus", syn. "Phellinus nigrolimitatus").
- dagrožāt Piesiet ar grožiem (zirgu ar neizjūgtu pajūgu).
- aizgrožāt Piestiprināt grožus.
- nūžāt Pievilkt grožus.
- pielaikot dirku pievilkt vai atlaist dirkas falli, kas notur grotbomja noku (galu) vajadzīgajā augstumā.
- pildbumba Pildīta, noteikta smaguma bumba (piemēram, vingrošanai).
- pataisīt melnu par baltu (arī baltu par melnu) pilnīgi sagrozīt laktus.
- aprite pilns cikls, kas periodiski atkārtojas; apgrozījums.
- Aljena pilsēta Argentīnā (_Allen_), Rionegro provincē.
- Anjelo pilsēta Argentīnā (_Añelo_), Rionegro provinces ziemeļu daļā.
- Vjedma Pilsēta Argentīnā ("Viedma"), Rionegro provinces administratīvais centrs, 53100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Agvaboa pilsēta Brazīlijā (_Água Boa_), Matugrosu štata austrumu daļā.
- Agvaklara pilsēta Brazīlijā (_Água Clara_), Matugrosu du Sula štatā.
- Albukerke pilsēta Brazīlijā (_Albuquerque_), Matugrosu du Sulas štata rietumos, Paragvajas labajā krastā.
- Alsinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alcinópolis_), Matugrosu du Sulas štata ziemeļu daļā.
- Altafloresta pilsēta Brazīlijā (_Alta Floresta_), Matugrosu štata ziemeļu daļā.
- Altuaragvaja pilsēta Brazīlijā (_Alto Araguaia_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
- Altuboavista pilsēta Brazīlijā (_Alto Boa Vista_), Matugrosu štata austrumos.
- Altugarsasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Garças_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
- Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
- Amambai pilsēta Brazīlijā (_Amambai_), Matugrosu du Sula štata dienvidrietumos.
- Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā.
- Apjakasa pilsēta Brazīlijā (_Apiacás_), Matugrosu štata ziemeļu daļā.
- Akidauana pilsēta Brazīlijā (_Aquidauana_), Matugrosu du Sula štatā.
- Araputanga pilsēta Brazīlijā (_Araputanga_), Matugrosu štata dienvidrietumu daļā.
- Arenapolisa pilsēta Brazīlijā (_Arenápolis_), Matugrosu štatā.
- Aripuanana pilsēta Brazīlijā (_Aripuanã_), Matugrosu štatā, 14000 iedzīvotāju (2020. g.).
- Kampugrandi Pilsēta Brazīlijā ("Campo Grande"), Mantugrosu du Sula štata administratīvais centrs, 716000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Korumba Pilsēta Brazīlijā ("Corumba"), Matugrosu du Sula štatā, osta (izmanto arī Bolīvija) Paragvajas krastā, 103800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kujaba Pilsēta Brazīlijā ("Cuiaba"), Matugrosu štata administratīvais centrs, 520000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Riunegru Pilsēta Brazīlijā ("Rio Negro"), Matugrosu du Sula štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Bakoloda Pilsēta Filipīnās ("Bacolod"), Negrosas salas ziemeļrietumos, 499500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sankarlosa Pilsēta Filipīnās ("San Carlos"), Negrosas salas ziemeļaustrumu krastā, 130000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kastela di Sangro pilsēta Itālijā ("Castel di Sangro"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montegroto Terme pilsēta Itālijā ("Montegrotto Terme"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torregrota Pilsēta Itālijā ("Torregrotta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grosbotvāra Pilsēta Vācijā ("grossbottwar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Markgreningene Pilsēta Vācijā ("Markgroeningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- ribiņot pinot grozu nostiprināt "ribas".
- atklūgāt Pinot grozu nostiprināt vertikālās klūgas pie pamatnes klūgām.
- piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- skrūve Piruete lēcienā (vingrošanā).
- čočēt Pīt (grozu); labot (vecu pīto žogu).
- zibki Pīti grozi ar rokturiem zivju glabāšanai un pārvadāšanai.
- krieķis Pīts grozs; zivju grozs.
- čočis Pīts grozs.
- grezeklis Pīts grozs.
- ķocele Pīts grozs.
- kocis Pīts grozs.
- krieča Pīts grozs.
- pūrīns Pīts grozs.
- grezelis Pīts skalu grozs, grezele (1).
- vācele Pīts trauks, grozs ar segtu virsu.
- plakanis Plakans pīts grozs.
- vieglsvara grotbura plāna auduma grotbura, ko lieto nelielā vējā.
- valbīt Plati izplest un grozīt (acis); bolīt.
- bolīt Plati izplest un grozīt (acis).
- izbolīt Plati izplest un grozīt (acis).
- izlaupt Plati izplest un grozīt (acis).
- valbīties Plati izplesties un grozīties (par acīm); bolīties (1).
- bolīties Plati izplesties un grozīties (par acīm).
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- gargrodas pļavas pļavas gar grodu.
- hidrofobais portlandcements portlandcements, kas nav higroskopisks un nemaina īpašības, ilgstoši uzglabājot.
- tirgus preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra.
- pogroms Pret noteiktu iedzīvotāju grupu vērstu varas darbu apzīmējums cariskajā Krievijā, kur, īpaši pēc 1905. g. rīkoja gk. žīdu pogromus.
- dez- Priedēklis - tāds, kas sagroza (piem., dezinformācija).
- šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
- pāze Pusapaļa baļķu grope.
- pusgrozs Puse no daudzuma, ko var ievietot grozā.
- pagrīns Puslīdz grods (stingrs).
- pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW.
- galvgrozis Putns, grozgalvis.
- rakas Races - riteņu izbrauktās gropes ceļā; rices.
- koruškiņi Ragavu grozs.
- drēģis Rāmis, ko liek uz zemnieku ratiem, lai tajos varētu vairāk iekraut; apgrozs 3; arī šāds rāmis ragavu paplašināšanai.
- jezika Rati ar paceļamu grozu.
- krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- sakaņģerēt Raustot grožus, vicinot pātagu u. tml., saskubināt, panākt, piemēram, ka sāk skriet.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī spoks.
- ieķīlēties Refl. --> ieķīlēt; iesprūst (par ko grozāmu, bīdāmu u. tml.).
- regullīne Regulēšanas līne - stipra līne, kas no fallstūra dēlīša iet līdz grotbomja šotstūrim, to pievelkot vai atlaižot, izveido buras pakaļējā līķa profilu.
- slēptās rezerves rezerves, kas nav saskatāmas, bet apzināti ieslēgtas bilancē (apzināti samazināti aktīvi, novērtējot apgrozāmos līdzekļus, apzināti palielināti pasīva posteņi).
- dona Rieva, grope.
- pūga Rieva, grope.
- bagarēties Rīkoties, darboties, grozīties; kravāties.
- ķimeņgriezis Rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
- virpis Rīks valga vīšanai; ar to savērpj pakulas pinekliem, linus - grožiem.
- zeimeris Riņķa zāģis, parasti ar 2 zāģu ripām, dēļu un planku malu apzāģēšanai; arī gropes veidošanai (dēļa malā).
- Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.).
- race Rise - riteņu izbrauktā grope ceļā; raka; rice.
- RBG Riskantās uzvedības grupa (angļu "risk-behaviour group").
- races Riteņu izbrauktas gropes ceļā.
- ripināt Ritināt, grozīt.
- riva Rive, grope.
- līdzsvara labirints rokās turama attīstoša spēle, kurā bumbiņa jāvirza pa labirintu, lai nogādātu konkrētā galamērķī, un bumbiņas kustību noteiktā virzienā panāk ar spēles virsmas grozīšanu un cilāšanu dažādos virzienos
- ungurs Rokturis laivas stūres grozīšanai.
- pinne Rokturis ūdens transportlīdzekļa stūres grozīšanai.
- stūres grozīkla rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu.
- stūres pinne rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu.
- Grenlandes ronis roņu dzimtas suga ("Pagophilus groenlandica").
- dirkas virbelis rotējošs apkalums grotbomja nokā, kura vienā atzarē iešēkelēta dirka, bet otrā - grotšote.
- apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā.
- sīksabiedrība Sabiedrība, kuras tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības uzņēmums gada apgrozījuma ziņā līdzinās sīkuzņēmumam.
- galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
- sporta spēle sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekļi noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi).
- bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu; attiecīgais žanrs.
- plūsmdalis sadalītāja aizvars, kurā izveidotas rievas vai dobumi, kas savieno attiecīgos plūsmas vadus; pārvietojot plūsmdali, tos pilnīgi vai daļēji aizver vai atver; ir cilindriski, plakani, bīdāmie un grozāmie plūsmdaļi.
- vārpsta Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās; vārpstiņa (2).
- vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās.
- pārgriezt Sagrozīt (vārdus).
- sagrozalēt Sagrozīt.
- greizā spogulī sagrozītā, izkropļotā veidā.
- greizais spogulis Sagrozītā, izkropļotā veidā.
- interpolators Sagrozītājs, viltotājs.
- patrušāties Sagrozīties, pagrozīties.
- patrīņāties Sagrozīties.
- ačgārns Sagrozīts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
- sagroz. Sagrozīts vārds.
- deformēts sagrozīts, kroplīgs.
- kalkulācija Saimnieciskās uzskaites nozare - uzņēmuma ražošanas, pārvaldes un apgrozības izmaksu noteikšana.
- gitagisms Saindēšanās ar kokaļu ("Agrostemma githago L.") sēklām.
- pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
- agrofizikāls Saistīts ar agrofiziku, tai raksturīgs.
- agroklimatoloģisks Saistīts ar agroklimatoloģiju, tai raksturīgs.
- agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
- agrometeoroloģisks Saistīts ar agrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
- agrotehnisks Saistīts ar agrotehniku, tai raksturīgs.
- samarūdīt Sajaukt, samulsināt, apmānīt, "sagrozīt galvu".
- pūst ļipā saka par ko notikušu, negrozāmu, par veltīgām cerībām kādu ietekmēt, ko panākt.
- kauliņi ir mesti saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
- kā vēja rādītājs saka, ja kāds uzskatos, pārliecībā, rīcībā ir pārāk nepastāvīgs, svārstīgs, ja kāds grozās uz visām pusēm.
- ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt.
- beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt.
- dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- (un) viss saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
- griezties Saka, norādot uz kāda muļķību, stulbumu; (parasti) papildinot teikto ar attiecīgu žestu - grozot rādītājpirkstu pie deniņiem.
- sakratināt sakratīt kopā (piemēram, ogas grozā).
- sagrozīt Sākt, parasti pēkšņi, grozīt (ķermeņa daļu); īsu brīdi grozīt.
- Sebu Sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m.
- Panaja Sala Filipīnu arhipelāgā, starp Mindoru un Negrosu, platība - 11500 kvadrātkilometru, rietumu daļā kalni līdz 2127 m.
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle.
- ieklūgāt Salikt grozam ribas pīšanai.
- apgropēt Salocīt, sagropēt, sarobot visapkārt.
- pagrods Samērā grods.
- dzirksteles Samezglojumi grodi savērptā dzijā.
- čirka Samezglojums, savijums grodi savērptā dzijā.
- sasagriezties Samezgloties (parasti par grodu dziju).
- varkstīties Saraukt ģīmi, pārgrozīt balsi.
- Helleborus atrorubens sarkanā sniegroze.
- sagrožot Sasaistīt (darba dzīvnieku un iejūgu) ar grožiem.
- daturēt Satverot un turot (ko, kādu), panākt, ka (tas) paliek uz vietas, nekustas, negrozās.
- groze Saules groze - vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- rīģipsis Sausā apmetuma loksnes; sastāv no presētas būvģipša masas, kas dažreiz ir stiegrota ar organiskām šķiedrām un no abām pusēm aplīmēta ar kartonu.
- raffrenando Savaldot, apvaldot, iegrožojot.
- cokara Savērptas dzijas, diegu grodums.
- cokars Savērptas dzijas, diegu grodums.
- vaišķīt Saviebt, sagrozīt.
- negroīds Savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase.
- groztin Savienojumā ar "grozt" izsaka šīs darbības pastiprinājumju.
- sačervuļoties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- sačirkstoties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- sačumurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- sačunčurāties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- sačunčurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- sačungurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- saverzelēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- saveržināties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- agroveģetācija Segetālā veģetācija - tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
- sētuve Sējai izmantojams lēzens, parasti cilindrisks, grozs, kurā ber sēklas un kuru sējējs pakar sev kaklā.
- bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu.
- ekijs sena franču zelta vai sudraba monēta, ko sāka kalt 1266. gadā, bija apgrozībā līdz 18. gs.
- solīds Sena romiešu zelta (4,55 g) monēta (apgrozībā no 312. g.).
- gimnasijs Senajā Grieķijā mācību iestāde dižciltīgiem jauniešiem, kas tur nodarbojās ar vingrošanu, mācījās politiku, filozofiju un literatūru.
- orts Senāk apgrozībā bijusi nauda pusdāldera vērtībā (30 kapeikas sudrabā).
- čons Senāk lietota monēta Dienvidkorejā, bija vienāda ar 0,01 Dienvidkorejas vonu, nav apgrozībā.
- Tipitaka Senākā budisma - theravādas - kanonisko rakstu krājums; Budas mācības "trīs grozi", kas apvieno Vinajapitaku, Sutapitaku un Abhidhammapitaku; Tripitaka.
- kasieši Senas kalniešu ciltis, 2.-1. gt. p. m. ē. dzīvoja Zāgrosa kalnos (Irānas R daļā), etniskā piederība nav noskaidrota, minēti līdz 324. g. p. m. ē.
- palaistra Sengrieķu ģimnāzijas laukums, kur lauzās un vingroja.
- piesēņot Sēņojot piepildīt ar sēnēm (parasti grozu).
- čohs Sīka monēta ar kvadrātveida caurumu vidū; tā bija apgrozībā Ķīnas ziemeļrietumu provincēs līdz otrajam pasaules karam.
- čentezimo Sīka naudas vienība, monēta: Itālijā = 0,01 lira, bija apgrozībā līdz 2002. g.; Somālijā = 0,01 somalo, bija apgrozībā līdz 1960. g.
- sestercijs Sīka sudraba monēta Senajā Romā, bet vēlāk bronzas monēta, kas bija apgrozībā 187.-217. g.
- pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa").
- kreps sīkgrubuļains (zīda, vilnas, kokvilnas) audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- kintars Sīknaudas vienība Albānijā, bija vienāda ar 0,01 leku, izņemta no apgrozības.
- alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt.
- gozāt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept, cepināt.
- gozēt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
- poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans).
- epoksīdsveķi Sintētiskie sveķi, ko izmanto līmju, laku, stiegroto plastu u. c. ražošanā.
- karboholīns Sintētisks holīna derivāts, balts kristālisks higroskopisks pulveris, viegli šķīst ūdenī.
- purvu sisenis siseņu apakškārtas suga ("Mecostethus grossus").
- apkuļāt Skalojot grozīt šurpu turpu.
- skalīņs skalu grozs (liels).
- kerze skalu grozs (neliels).
- skaliņs skalu grozs lopbarības nešanai.
- karbulis Skalu grozs priekš kartupeļiem.
- kārbulis Skalu grozs priekš kartupeļiem.
- skarbiņš Skalu grozs; skārbulis.
- korza skalu grozs.
- kerzine Skalu, arī klūgu grozs ar nesamo saiti; ķerze.
- ķirza Skalu, arī klūgu grozs ar nesamo saiti; ķerze.
- ķerze Skalu, arī klūgu grozs ar nesamo saiti.
- ķerzine Skalu, arī klūgu grozs ar nesamo saiti.
- ķerzis Skalu, arī klūgu grozs ar nesamo saiti.
- skārbulis Skarbiņš, skalu grozs.
- planšete Skatuves grīdas detaļa - grozāma vai paceļama un nolaižama plāksne.
- groļļāt Slikti, nevienādi savērpt; gročāt.
- kineziterapija Slimības ārstēšana ar aktīvām vai pasīvām kustībām; ārstnieciskā vingrošana.
- krepsatīns Smalkgraudains kokvilnas audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- musfīns Smalks vidēja groduma jēlzīda, viskozes vai kompleksā kaprona šķiedru pavediens.
- suņu smilga smilgu suga ("Agrostis cania").
- lielā smilga smilgu suga ("Agrostis gigantea syn. Agrostis alba", senāk "Agrostis solonifera").
- ložņu smilga smilgu suga ("Agrostis stolonifera").
- parastā smilga smilgu suga ("Agrostis tenuis syn. Agrostis vulgaris").
- vīnkalnu smilga smilgu suga ("Agrostis vinealis").
- ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
- helleborus Sniegrozes - gundegu dzimtas ģints.
- čemeres Sniegrozes ("Helleborus") jeb ziemziedes.
- aslapu sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus argutifolius").
- sarkanā sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus atrorubens").
- melnā sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus nigra").
- austrumu sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus orientalis").
- zaļā sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus viridis").
- Helleborus foetidus sniegrožu suga.
- vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
- pasains Spaiņa vai groza rokturis.
- sovrana Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
- sovrano Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
- suvrendors Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
- pataka Spānijas sudraba peso nosaukums Brazīlijā, kas bija apgrozībā līdz 1848. gadam.
- patentrēvers Speciāla mehāniska ierīce grotbomja galā pie masta, ko izmantojot, buru var uztīt uz grotbomja, tādējādi samazinot tās laukumu.
- meteoroloģiskā būdiņa speciālas konstrukcijas būdiņa ar koka žalūziju sienām un durvīm uz ziemeļiem, tā novietota meteoroloģiskajā laukumā 2 m virs zemes, un tajā atrodas psihrometrs, mata higrometrs, maksimuma un minimuma termometri un pašrakstītāji.
- atlētisms Spēka vingrojumu sporta veids, kurā ar vingrojumu palīdzību tiek veicināta muskuļota auguma un labas stājas izveidošanās; kultūrisms; bodibildings.
- priekšējais tilts spēkratu priekšēja ass ar piedziņas un stūrēšanas mehānismiem, šasijas daļa ar grozāmiem riteņiem un bremzēm.
- bilbokē Spēle ar nūjiņas galā piesietu bumbiņu, kuru met gaisā un uzķer ar nūjiņas smaili vai groziņā.
- novuss Spēle ar ripām uz speciāla galda ar stūros izveidotiem groziem, kuros spēles gaitā jāievirza ripas.
- batuts sporta ierīce, atsperīgs tīkls (garums 457 cm, platums 274 cm), kas ar gumijas amortizatoriem piestiprināts pie horizontāla rāmja 91 cm augstumā no grīdas, uz tā trenējas akrobāti, vingrotāji, daiļlēcēji; to izmantojot var izdarīt augstus atspēriena lēcienus, un apvienot tos ar vingrojumiem gaisā.
- akrobātika sporta veids - fizisko vingrojumu sistēma, kura ietver elementus ar ķermeņa balansēšanu dažādās pozās individuāli un sadarbībā ar partneri, kā arī lēcienu elementus ar ķermeņa griešanos visos virzienos atbalsta vai bezatbalsta stāvokļos.
- bodibildings Sporta veids - spēka vingrojumi, kas veicina muskuļota, glīta auguma un labas stājas izveidošanos, kultūrisms.
- voltižēšana Sporta veids - vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
- vingrošana sporta veids, kas ietver vingrojumus speciālos rīkos un brīvās kustības
- sporta vingrošana sporta veids, kurn ietilpst dažādi vingrojumi rīkos, kā arī brīvās kustības.
- vingrotājs Sportists, kas specializējies vingrošanā.
- narva Sprauga; grope.
- cilpotājs Sprīžotāju dzimtas balts tauriņš ar dzelteniem un melniem plankumiem ("Abraxas grossulariata").
- ērkšķogulāju sprīžotājs sprīžotāju dzimtas suga ("Abraxas grossulariata").
- melnrīkles stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Cracticus nigrogularis").
- gozāties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
- gozīties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
- izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos.
- postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies.
- grotbomja balsts statnis grotbomja atbalstīšanai pret klāju pēc brauciena, kad buras ir noņemtas.
- sabalansētība Stāvoklis tautsaimniecībā, uzņēmumā, ja savstarpēji atbilstīgie rādītāji ir līdzsvarā, piem., piedāvājums un pieprasījums, apgrozībā esošās naudas daudzums un tās segums ar dārgmetāliem un konvertējamu ārzemju valūtu utt.
- dzīslojums Stiegrojums, arī līniju kopums (kādā materiālā).
- šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti.
- stiegrcements Stiegrots cements.
- armēts stikls stiegrots stikls.
- armatūra stiegru kopums (parasti dzelzsbetonā, tēraudbetonā); stiegrojums.
- oranžā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe acutoconica", syn. "Hygrocybe persistens").
- gaileņu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe cantharellus").
- vaska stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe ceracea").
- ķiršsarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe coccinea").
- koniskā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe conica").
- gļotkāta stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe glutinipes").
- mīnijsarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe miniata").
- smirdošā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe nitrata").
- slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās.
- melnējošā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe pseudoconica").
- papagaiļu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe psittacina"), saukta arī par zaļo stikleni.
- sarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe punicea").
- medainā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe reidii", syn. "Hygrocybe marchii").
- bezšķembu stikls stikls, kas plīstot nerada asšķautņainas šķembas; ir stiegrotie, rūdītie, tripleksa bezšķembu stikli; lieto transportlīdzekļu logiem.
- kā mūris stingri, droši, ar negrozāmu pārliecību.
- kā siena stingri, droši, ar negrozāmu pārliecību.
- riba stīpa (piemēram, grozam, murdam)
- korda pavediens stipri grodots kokvilnas vai ķīmisko šķiedru pavediens, ko izmanto auklu, virvju un drānu izgatavošanai.
- armēt Stiprināt, stiegrot.
- dirāt Strādājot vai vingrojot strauji, ātri kustināt visus locekļus.
- trīspelhers Sudraba monēta 1,5 graša vērtībā, jeb 1/60 dāldera; no 1620. g. kalti arī Rīgā un Jelgavā, zviedru laikā tos sāka saukt par vērdiņiem; bijuši apgrozībā vēl 18. gs. 30. gados.
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis.
- blaferts Sudraba monēta, līdzīga grasim/grošenam, 14.-16. gs.
- krona Sudraba vai zelta monēta, kas senāk bija apgrozībā Anglijā, Francijā un dažās citās zemēs.
- pārsūdzība Sūdzība vai protests nolūkā grozīt tiesas vai citas, sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- sagrozīties Sūkt, parasti pēkšņi, grozīties (1); īsu brīdi grozīties.
- suņsmilga Suņu smilga ("Agrostis cania"), sastopama purvainās pļavās, 30-60 cm gara, pelēkzaļā krāsā, sarveidīgi ierotītām apakšlapām, garenu, zobotu mēlīti, violetām, reti kad dzeltenām vārpiņām.
- cinatsmilga Suņu smilga ("Agrostis cania").
- šakstele Šaktele, groziņš.
- strīpe Šaura, nedziļa grope.
- gliemezene Šīs dzimtas ģints ("Hygrophorus"), apakšpusē lapiņas ar vaskam līdzīgu kārtiņu, kājiņa bez gredzena, Latvijā konstatēts >10 sugu, dažas ir ēdamas.
- laikzvaigzne Šīs ģints suga ("Astraeus hygrometricus syn. Astraeus stellatus").
- krūmveida nipa šīs ģints suga ("Nipa fruticans"), sastopama Indonēzijā, aug sāļainās, pārplūstošās augsnes okeāna piekrastē un veido mangrovju audzes.
- acābola muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas groza acābolu uz visām pusēm.
- bulanžisms Šovinistiska kustība Francijā 1887.-1889. g., kuru vadīja ģenerālis Ž. Bulanžē; izvirzīja lozungus par revanšistisku karu pret Vāciju, konstitūcijas grozīšanu un parlamenta atlaišanu.
- pārštaga Štaga, kas savieno grotmasta topu ar bezānmasta topu; starpštaga.
- grotštagbura Štagbura, ko paceļ starp grotmastu un fokmastu uz peldlīdzekļiem ar diviem un vairāk mastiem.
- Tokantinsa Štats Brazīlijā ("Tocantins"), administratīvais centrs - Palmasa, platība - 277621 kvadrātkilometrs, 1292000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maranjaunas, Baijas, Gojasas, Matugrosu un Patras štatu.
- Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju.
- Matugrosu du Sula štats Brazīlijas rietumu daļā (“Mato Grosso do Sul”), atrodas uz dienvidiem no Matugrosu štata, administratīvais centrs — Kampugrandi, platība — 357125 kvadrātkilometri, 2360500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu.
- graizīt Šurp un turp grozīt.
- maldīt Šurp un turp grozīt.
- uzgrozīt Šurp un turp grozot, iegrozīt.
- CHF Šveices franks; Šveices Konfederācijas valūtas kods, sīknauda - santīms; apgrozībā arī Lihtenšteinā.
- spundveidīgi Tā, ka viena dēļa malā ir izcilnis un tam atbilstoša grope otra dēļa malā.
- pashālijas Tabulas, kurās uz vairākiem gadiem apzīmēti lieldienu, kā arī citu grozīgu svētku datumi.
- zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmantozeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
- gropains Tāds (ceļš, celiņš), kur izveidojušās iebrauktas gropes.
- divdzirkļu Tāds (venteris), kam ir divi nodalījumi, divi grozi.
- trīskāršu Tāds (žogs), kas veidots, pie zemē iedzītiem stabiem horizontāli piestiprinot vai stabu gropēs iestiprinot trīs kārtis.
- robainis Tāds, kam ir gropes.
- robāts Tāds, kam ir gropes.
- bolīgs Tāds, kam ir ieplestas, grozīgas acis.
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) - parasti par negroīdiem.
- melnādains Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem); melns (4).
- cirkstains Tāds, kam ir samezglojumi (par grodi savērptu dziju).
- cirkstaiņš Tāds, kam ir samezglojumi (par grodi savērptu dziju).
- tumšādains Tāds, kam ir tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem).
- intertrohantērisks Tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem).
- cefalogīrisks Tāds, kas attiecas uz galvas grozīšanu.
- grieze Tāds, kas groza galvu šurp un turp.
- griezna Tāds, kas groza galvu šurp un turp.
- griezne Tāds, kas groza galvu šurp un turp.
- grožņa Tāds, kas grozās.
- negrožāts Tāds, kas ir bez grožiem.
- negrožots Tāds, kas ir bez grožiem.
- nepatiess Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību; tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību; melīgs.
- maldīgs Tāds, kas ir saistīts ar sagrozītu, arī nepareizu (kā) izpratni, tāds, kas izriet no šādas izpratnes.
- čokurains Tāds, kas ir samezglojies, kļuvis grods (par dziju, diegu).
- dratalainis Tāds, kas ir savīts no vairākām smalkām auklām (par grožiem, pātagu).
- maldinošs Tāds, kas maldina, rada sagrozītu, nepareizu priekšstatu, izpratni.
- mīksts Tāds, kas nav grods.
- nepārsūdzams Tāds, kas nav grozāms, izmaināms.
- negrozāms Tāds, kas nav maināms, grozāms.
- neapstrādāts Tāds, kas nav saimnieciski izmantots, tāds, kurā nav veikti nekādi agrotehniskie pasākumi (par zemes gabalu).
- nepatiess Tāds, kas neievēro patiesību, tāds, kas ar nolūku sagroza patiesību.
- cirtains Tāds, kas pēc formas atgādina cirtas; robains, viļņains, grods (par dziju).
- ķēmīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu); spocīgs.
- spocīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; rēgains; spokains.
- spokains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs (1); rēgains.
- rēgains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs.
- nepielūdzams Tāds, ko nevar izmainīt, grozīt; stingrs, negrozāms.
- grozāms Tāds, ko var grozīt vai griezt ap tā asi.
- pusšpunts Taisna (dēļu) rieva, grope.
- zakrojs Taisna dēļu grope.
- špunts Taisnstūraina rieva, grope.
- klasiskais kutertakelējums tajā bija četrstūraina grotbura ar gafeli, topbura, štagbura, klīvers un ārējais klīvers (flīgers).
- akmeņtārtiņš Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas suga ("Arenaria interpres"), Latvijā pareti jūrmalas joslā sastopams putns, caurceļotājs, ap 23 cm garumā, melnbrūnu mugurpusi, baltu vēderu un rīkli; barību meklējot apgroza akmentiņus un gliemežvākus.
- nepilna pagrieziena hidrodzinējs tas pats kas grozes hidrodzinējs.
- nesienis Tas, ko nes (sainis, grozs u. tml.).
- luri Tauta, dzīvo Irānas rietumos (Zāgrosa kalnos), valoda pieder pie irāņu valodām, cēlušies, senajiem elamiešiem saplūstot ar irāņu ciltīm, tuvu radniecīgi kurdiem un bahtiariem, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
- surinamieši Tauta, dzīvo Surinamā, cēlušies no ievestajiem negroāfrikāņiem vergiem, valoda - holanndiešu (indoeiropieešu saimes ģermāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvinisti).
- trinidadieši Tauta, Trinidādas un Tobāgo pamatiedzīvotāji, cēlušies gk. no XVII-XVIII gs. ievestajiem negroafrikāņiem vergiem, ticīgie - katoļi, anglikāņi.
- galesi Tautība, dzīvo Irānas ziemeļos, Bogrovdaga kalnos, tuvu radniecīgi gilaniem, runā īpašā dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saplūst ar persiešiem, pusnomadi, gk. lopkopji.
- tirdzniecība tautsaimniecības nozare, kas ietver preču apgrozību, to kustību no ražošanas sfēras uz patērēšanas sfēru.
- grāmatu tirdzniecība tautsaimniecības nozare, kas organizē grāmatu apgrozību, nogādā grāmatu izdevniecību produkciju patērētājiem; grāmatu un citas poligrāfiskās produkcijas (brošūru, plakātu, atklātņu, nošu u. c.) pirkšana un pārdošana.
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas.
- agroklimatiskā rajonēšana teritorijas rajonēšana atkarībā no agroklimatisko apstākļu izmantojamības lauksaimniecībā, kas nosaka lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku racionālu izvietojumu dažādās klimatiskajās zonās.
- barotermohigrometrs Termobarohigrometrs - aparāts gaisa spiediena, temperatūras un relatīvā gaisa mitruma mērīšanai.
- termohigrograma Termohigrografa papīra lenta, uz kuras atzīmēta gaisa temperatūras un relatīvā mitruma gaita.
- revizionisms Tiekšanās pēc kāda stāvokļa, viedokļa, uzskatu sistēmas vai rīcības programmas grozīšanas, pārskatīšanas.
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
- tigrolīze Tigroīdās substances izzušana no nervu šūnas.
- Kurzemes guberņa tika izveidota 1796. g. Kurzemes vietniecības vietā, robežas (ar nelieliem grozījumiem) sakrita ar bijušās Kurzemes hercogistes robežām, pastāvēja līdz 1. pasaules kara beigām.
- krauomānija Tiks ritmisku kustību veidā, piem., balansēšana, galvas grozīšana u. c.
- pielasīties Tikt pakāpeniski piepildītam (piemēram, par grozu).
- iekari Tipogrāfa burtu saliekamās mašīnas matricas ar reti lietojamiem burtiem un zīmēm, kas nekarājas matricu grozā, bet novietotas blakus kastītē un ko saliekot iekar kā rokas matricu.
- segetālā veģetācija tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
- koksnes tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe firma").
- cietā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe molesta").
- agrā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe praecox").
- tumšā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Cyclocybe erebia", syn. "Agrocybe erebia").
- duļķot ūdeni tīši sagrozīt faktus, slēpt patiesību, tā radot neizpratni, sajukumu, nesaskaņas.
- tonnkilometrs Transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 kilometra attālumā.
- Agropyron sibiricum trauslās pavārpatas "Agropyron fragile" nosaukuma sinonīms.
- blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
- pārštagbura Trīsstūrveida bura, ko paceļ pie štagas, kura savieno keča grotmasta topu ar bezānmasta topu, šīs buras halzstūris atrodas pie bezānmasta lejasgala, fallstūris - grotmasta topā, bet šotstūris - bezānmasta topā, to lieto vieglā vējā.
- Bermutu grots trīsstūrveida grotbura.
- PDGF Trombocitārais augšanas faktors (angļu "platelet-derived growth factor").
- bakopa Tropu un subtropu rajonu purvu augi ("Bacopa"), no kuriem radīta telpaugu šķirne, kas ļoti piemērota audzēšanai iekaramajā grozā.
- medžidije Turcijas zelta un sudraba monēta, bija apgrozībā līdz 1916. g.
- Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi.
- espanders universāls sporta rīks (atsperes vai gumijas lentes ar rokturiem) muskuļu papildslodzei vingrojumu izpildē.
- Rionegro Upe Argentīnā ("Rio Negro"), veidojas Andos, satekot Neukenai un Limajai, garums (kopā ar Neukenu) - 1300 km, tek pa Patagoniju, ietek Atlantijas okeānā.
- Amambai upe Brazīlijā (_Amambai, Rio_), Matugrosu du Sula štata dienvidos, Paranas labā krasta pieteka.
- Aņandui upe Brazīlijā (_Anhandui, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka.
- Apore upe Brazīlijā (_Aporé, Rio_), Paranas labā krastapieteka, visā garumā Gojasas un Matugrosu du Sulas štata robežupe.
- Akidavana upe Brazīlijā (_Aquidauana, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Mirandas labā krasta pieteka.
- Arinusa upe Brazīlijā (_Arinos, Rio_), Matugrosu štatā, Žuruenas labā krasta pieteka.
- Aripuanana upe Brazīlijā (_Aripuanã, Rio_), Matugrosu un Amazonasas štatā, Madeiras labā krasta pieteka.
- Arajasa upe Brazīlijā (_Arraias, Rio_), Matugrosu štatā, Šingu kreisā krasta pieteka.
- Paragvaja Upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato.
- Šingu Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m.
- Usumasinta Upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu.
- Karhe Upe Irānas rietumos ("Karkheh"), lejtece Irakā, garums 870 km, tek pa Zagrosa kalniem, lejtece Huzistānas zemienē, kur upe ietek purvos, daļa palu ūdens ieplūst Tigrā.
- Sefīdrūda Upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai.
- celtņautomobilis Uz kravas automobiļa šasijas izveidots celtnis (visbiežāk grozāmceltnis) ar konsolizlici; celtspēja - līdz 25 t, celšanas augstums - līdz 20 m, kravas celšanas laikā balstās uz četriem izlaižamiem balstiem.
- koris Uz ratiem vai ragavām liekams grozs.
- ceļamgrozs Uz transportlīdzekļa uzmontēta ietaise, kas sastāv no pacēlāja ar darba vietu (grozu) un kas paredzēta strādājošā pacelšanai līdz darba vietai un noturēšanai vajadzīgā augstumā.
- šikanēt Uzbāzties, mocīt, patiesību sagrozīt.
- aizgrožot Uzlikt grožus.
- apgrožot Uzlikt grožus.
- nogrožot Uzlikt grožus.
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmējsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku ieguldītais īpašums - kapitāla daļas, kas nav publiskās apgrozības objekts; SIA.
- konkurence Uzņēmējsabiedrības stratēģija un tāda ekonomiski patstāvīgu uzņēmēju sacensība, kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības apstākļus (cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu (pakalpojumu sniegšanu) atbilstoši pieprasījumam.
- nepabeigtā ražošana uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu daļa, ieskaitot produkciju, kas atrodas ražošanas procesa starpstadijās un neietilpst gatavā produkcijā; naudas izteiksmē tā ietver konkrētā ražošanas stadijā izmantoto izejvielu, materiālu, kurināmā, enerģijas vērtību, amortizācijas atskaitījumus, aprēķināto darba algu un sociālo nodokli.
- aizņemtais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kas nav tā īpašums, bet ir iesaistīta apgrozībā, izmantojot bankas kredītu, komerckredītu vai obligāciju izlaidi.
- apgrozāmais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kura ieguldīta apgrozāmo līdzekļu veidošanai.
- mazais vai vidējais uzņēmums uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā strādā ne vairāk par 250 darbiniekiem un kura gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonu eiro vai bilances kopsumma - 43 miljonus eiro.
- mazais un vidējais uzņēmums uzņēmums, kurā strādā ne vairāk par 250 darbiniekiem un kura gada neto apgrozījums nepārsniedz 2,81 miljonus eiro vai bilances kopsumma - 1,41 miljonu eiro.
- uzgrožot Uzsist ar grožiem.
- maldi Uzskati, spriedumi, priekšstati u. t ml., ko rada sagrozīta (kā) izpratne.
- pieņemt Uzskatīt (ko) par nenovēršamu, negrozāmu un būt mierā (ar to).
- laukskrējējs Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Harpalus"), zināms >350 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, 4,5-16 mm garš, sastopamas agrocenozēs, pļavās, mežos.
- grobiānisms Vācu literatūras virziens 15.-16 gs., tematika grozās ap visu nedaiļo un rupjo, līdz galējībai izkopta pornogrāfija un valodas vulgārisms.
- apskalināt Vairākkārt apskalot (kāda trauka iekšpusi, trauku grozot, kratot).
- grozelēt Vairākkārt grozīt.
- izcilāt Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
- knibināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
- valstelēt Vairākkārt, ne visai intensīvi valstīt, grozīt u. tml.
- Grenlandes vaivariņš vaivariņu suga ("Ledum groenlandicum"), ko reizēm mēdz audzēt kā dekoratīvu augu.
- izvalbīt Valbot izgrozīt, sagriezt (acis).
- normatīvais akts valsts iestādes izdots rakstveida juridisks dokuments, kas nosaka, groza vai atceļ tiesību normas (vispārobligātus juridiskus noteikumus).
- papīra nauda valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- buru numurs valsts reģistrējošās organizācijas piešķirts reģistra kārtas numurs, kas uzšūts uz katras jahtas grotburām un spinakerburām (lielākām jahtām - uz visām burām), kopā ar to jābūt uzšūtam arī valsts un klases apzīmējumam.
- Senā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2800. g. p. m. ē. un nomainīja Agro valsti; tās galvaspilsēta bija Memfisa; sākās piramīdu celtniecība.
- valūtas politika valsts un centrālo banku veicamie pasākumi naudas apgrozības un valūtas attiecību sfērā, kuru mērķis ir ietekmēt naudas pirktspēju, valūtas kursus un valsts ekonomiku kopumā.
- ievāļāties Vāļājoties, grozoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- ievāļoties Vāļājoties, grozoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību.
- metonomazija Vārda grozījums vai kāda īpašvārda pārcēlums svešā valodā, piem., Švarcerta vietā Melanchtoms.
- ložņu vārpata vārpatu suga ("Elytrigia repens syn. Agropyron repens").
- babiši Vecākā zināmā papīra nauda, kas pēc Marko Polo 13. gs. liecības un pēc Pegoloti 14. gs. liecības apgrozījusies Ķīnā.
- ķērzis Vecs grozs.
- ķozuls Vecs grozs.
- strādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- sastrādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- rinēt veidot (rievu, gropi).
- nūtēt Veidot gropes (ar gropēveli).
- gropēt Veidot gropi (kādā priekšmetā).
- pāzēt Veidot gropi.
- čirkāties Veidoties samezglojumam, savijumam (grodi savērptā dzijā).
- čirkstoties Veidoties samezglojumam, savijumam (grodi savērptā dzijā).
- apstrādāt Veikt agrotehniskus pasākumus, sagatavojot (zemi, tīrumu) sējai vai kopjot sējumus, stādījumus.
- zīmognodoklis Vekseļa nodoklis - vekseļa apgrozības nodoklis, kura apmērs ir atkarīgs no vekseļa summas.
- džerimandra Vēlēšanu apgabala robežu pārgrozīšana, kuras nolūks - valdošajai partijai sagādāt negodīgas priekšrocības.
- olīties Velties, grozīties.
- veteris Venteris - no kārkliem u. c. vīts zvejas grozs ar divkāršu dibenu.
- vēteris Venteris - no kārkliem u. c. vīts zvejas grozs ar divkāršu dibenu.
- kangročnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kangrotkājas" (senāk - "Kangročciems") iedzīvotāji.
- kangrotkājnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kangrotkājas" iedzīvotāji.
- šļūkt Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu.
- snāt Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu.
- vingrošanas siena vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
- rievtekas Vertikālas gropes, kas veidotas kolonnas stāvā vai pilastrā; kanelūras.
- fitness Vesels un labi veidots ķermenis; vingrums; vingrošanas nodarbības.
- astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai.
- vētras grotbura vētrai paredzēta grotbura no bieza auduma.
- vētras grots vētras grotbura.
- apvēziens Vēzienveida elements vingrošanā - iztaisnota ķermeņa pilna rotācijas kustība ap kādu asi.
- ārējie vibratori vibratori biezi stiegrotu plānsieniņu konstrukciju blīvēšanai; piestiprināti veidņu ārpusē, vibratori izraisa veidņa vibrāciju, kas pāriet uz betona masu; ir lieli enerģijas zudumi, jo bez betona masas jāiesvārsta arī veidņi.
- svalbīt Vicināt, vēcināt, grozīt.
- svalbot Vicināt, vēcināt, grozīt.
- alegreto Vidēji ātrā tempā (lēnāk par alegro).
- allegretto Vidēji ātri; tempa apzīmējums - lēnāk par "allegro", bet ātrāk par "moderato".
- krepžoržets Viegls, ļoti smalks zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- krepdešīns Viegls, smalks zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- frēze viengriežņa vai daudzgriežņu rotējošais instruments ar griežņiem rotācijas vai gala virsmā (vai abās virsmās); izmanto plakano vai profilēto virsmu apstrādei, gropju un tapu iestrādāšanai.
- etanolamīni Vienkāršākie aminospirti, bezkrāsaini, viskozi, higroskopiski šķidrumi, zemākā temperatūrā - kristāliskas vielas.
- pāliņģis Viens grožu līkums (cilpa, kas izveidojas īsi turot garus grožus).
- akrobātija Viens no cirka mākslas veidiem: pārdroši lēcieni, iešana pa virvi, trapecas vingrošana, ekvilibristika.
- zeķes Vieta, priekšmets u. tml., kur krāj naudu mājas apstākļos, nelaižot to apgrozībā.
- sagrodot Vijot, vērpjot panākt, ka (kas, parasti diegs, dziļa) kļūst grods.
- manipulācija Viltīga, negodīga rīcība; mahinācija; viltīgs triks; tendencioza faktu sagrozīšana.
- rabulists Viltīgs jurists, tiesību un taisnības sagrozītājs.
- lumdīt Vingrināt, locīt, grozīt (locekli).
- iesildīties Vingrojot, skrienot u. tml. panākt, ka muskulatūra, ķermeņa daļas kļūst elastīgākas, vingrākas (piemēram, pirms sacensībām).
- līdzsvara vingrojumi vingrojumi līdzsvara sajūtas attīstīšanai.
- spēka vingrinājumi (arī vingrojumi) vingrojumi, kas attīsta ķermeni fiziski.
- spēka vingrojumi (arī vingrinājumi) vingrojumi, kas attīsta ķermeni fiziski.
- izometriskie vingrojumi vingrojumi, kuros muskuļiem liek darboties vienam pret otru vai pret nekustīgu virsmu.
- atlētika Vingrojumu kopums, kuri attīsta spēku un veiklību.
- pace Vingrojumu sistēma (angļu "progressive aerobic circuit exercise"), kurā svara samazināšanai vai muskuļu palielināšanai tiek izmantoti trenažieri.
- strečings Vingrojumu sistēma, kuras pamatā ir auguma un locekļu stiepšana.
- šeipings Vingrojumu, masāžas un diētas sistēma, kas paredzēta ķermeņa, ķermeņa daļu formas, izskata uzlabošanai.
- ritmiskā vingrošana vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai.
- fizkultūras pauze vingrošana darba, arī skolas mācību pārtraukumā.
- ģimnastika Vingrošana.
- češkas Vingrošanas čībiņas.
- pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
- trapece Vingrošanas ierīce (cirka mākslā) - divās trosēs vai virvēs iekārts stienis.
- traps Vingrošanas kāpnes.
- hantele Vingrošanas priekšmets - divas ar īsu rokturi savienotas, parasti čuguna, bumbas vai rokturis ar metāla ripām abos galos.
- lecamaukla Vingrošanas priekšmets lēkšanai - aukla ar rokturiem abos galos.
- riņķis vingrošanas rīks - cauruļveida stīpa, paredzēta griešanai ap vidukli
- aplis Vingrošanas rīks - cauruļveida stīpa, paredzēta griešanai ap vidukli.
- aplis Vingrošanas rīks - virvēs iekārti riņķveida rokturi.
- līdztekas Vingrošanas rīks ar paralēlām kārtīm.
- lēkatnes Vingrošanas rīks lēkšanai.
- lēktavas Vingrošanas rīks lēkšanai.
- lēktuve Vingrošanas rīks lēkšanai.
- āzis Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks.
- buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem.
- līdzsvara baļķis vingrošanas rīks.
- zviedru siena vingrošanas siena.
- piramīda Vingrošanas vai akrobātikas figūra, ko veido dalībnieki, novietojoties cits uz cita.
- sedli Vingrošanas zirga daļa starp rokturiem.
- vilciņš Vingrošanas, daiļslidošanas u. tml. elements, kuru izpildot sportists vairākkārt griežas ap savu asi.
- voltižēt Vingrot uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
- kučkoties Vingrot, izpildīt vingrinājumus ar kūleni.
- stringoties Vingrot, nodarboties ar fizkultūras vai sporta vingrinājumiem.
- turnēt Vingrot.
- vingrāt Vingrot.
- ģimnasts Vingrotājs.
- Agrostis syreistschikowii vīnkalnu smilgas "Agrostis vinealis" nosaukuma sinonīms.
- augsne Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana.
- tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri).
- brase Virve, ar kuras palīdzību groza burukuģa rājas.
- lonža Virve, trose, ko izmanto, piemēram, akrobātu nodrošināšanai lēcienos; drošības josta, piemēram, cirka māksliniekiem, sporta vingrotājiem.
- griezt Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru; grozīt.
- urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti, grozot (to).
- grodums Vispārināta īpašība --> [grods]{s:1940}, šīs īpašības konkrēta izpausme; cietība.
- groteskums Vispārināta īpašība --> grotesks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negrozāmība Vispārināta īpašība --> negrozāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas; arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
- slūptakelkējums Visplašāk izplatītais buru takalējumu veids mūsdienu jahtām (slūpjahta) un nelieliem buru kuģiem - viens masts ar slīpajām burām, gafeltakelētu un augsttakelētu pamatburu (grotu) un vienu priekšburu.
- vezģeris Vistu dējamais grozs.
- zēmerēt Zāģēt (dēļa malas), veidojot noteikta platuma dēli, arī veidot gropes (dēļa malā).
- ziemerēt Zāģēt (dēļa malas), veidojot noteikta platuma dēli, arī veidot gropes (dēļa malā).
- zēmeris Zāģis, ar ko apzāģē dēli noteiktā platumā, arī veido gropes (dēļa malā).
- vingrotava Zāle, telpa vingrošanai.
- Helleborus viridis zaļā sniegroze.
- ūdenshipns Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Hygrohypnum"), \~38 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- karlsdors Zelta monēta, kuru Bavārijas kūrfirsts Karls Alberts kala ap 1726. gadu pēc luidora parauga, bija apgrozībā līdz 18. gs. vidum.
- dāriks zelta vai sudraba monēta Persijas impērijā ap 500. g. p. m. ē.; zelta dārikus kala tikai pēc imperatora pasūtījuma, sudraba varēja kalt nozīmīgi ģenerāļi un satrapi; šīs monētas bija apgrozībā arī ārpus Persijas, t. sk. Eiropas centrālajā un austrumu daļā
- kondors Zelta vai sudraba monēta; bija apgrozībā dažās Dienvidamerikas valstīs (Čīlē, Kolumbijā, Ekvadorā) 1851.-1933. g.
- Merkatora projekcija Zemes objektu projekcija kartē bez leņķu sagrozījumiem; kartes mērogs jebkurā punktā visos virzienos ir pastāvīgs (jūras kartēs visbiežāk lietotā projekcija).
- ortofotoattēls Zemes virsas attēls, kurā novērsti sagrozījumi, kas fotografēšanas brīdī radušies ainas slīpuma vai slīpuma un reljefa ietekmē.
- Evergleidsa zemiene Floridas pussalas dienvidu daļā ("The Everglades"), ASV, platība 12000 kvadrātkilometru, plaši zāļu purvi, pārpurvoti subtropu meži, piekrastē mangroves.
- kuračkiņas Zemnieku ragavas ar grozu, pārjumti rati vai kamanas.
- cemeriņš Ziemziede jeb sniegroze ("Helleborus"), gundegu dzimtas augs.
- esparsešu zilenītis zilenīšu suga ("Polyommatus damon syn. Agrodiaetus damon"), Latvijā aizsargājama, sastopama ļoti reti.
- meteorognosija Zinātne par laika grozībām.
- agrofizika Zinātnes nozare, kas agronomiskā aspektā pētī augsnes fizikālās īpašības, fizikālos procesus augsnē un augos un šo procesu mijiedarbību ar piezemes atmosfēras slāni.
- iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana.
- ziņojuma autentificēšana ziņojuma identitātes pārbaude; ziņojumu autentificē, lai aizsargātos no tā tīšas vai netīšas sagrozīšanas pārraides laikā.
- pajūgs Zirga lietas, ko uzliek zirgam, lai viņš varētu vilkt un braucējs zirgu vadīt (sakas, loks, lences (slejas, vērzeles), sedulka, iemaukti un groži).
- kriečis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras; kriecis.
- kriecis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras.
- karcis Zvejnieku grozs, ko agrāk lietoja zivju vairuma mērīšanai.
- firks Zviedru vara nauda 16. 17. gs., apaļa un četršķautņaina, 1/4 ēras vērtībā, bija apgrozībā arī Baltijā.
- fizikālķīmiskā žāvēšana žāvēšana, kurā mitrumu saista ar higroskopiskām vielām, piem., ar koncentrētu sērskābi.
- kritenis Žogs, kura šķērskoku gali balstās stabu gropēs.
- krītenis Žogs, kura šķērskoku gali balstās stabu gropēs.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gro.