Paplašinātā meklēšana
Meklējam gare.
Atrasts vārdos (70):
- gare:2
- gare:1
- garems:1
- garens:1
- gareņi:1
- gareņš:1
- bagare:1
- Hagare:1
- pagare:1
- žagare:1
- Žagare:1
- garelot:1
- stagare:1
- nogares:1
- vagares:1
- garenass:1
- garenums:1
- pažagare:1
- cigarete:1
- cigarets:1
- dogarese:1
- iegareni:1
- iegarens:1
- pagarens:1
- vagarene:1
- garenbāze:1
- garenbūve:1
- garenisks:1
- garenkoks:1
- garensija:1
- cigarella:1
- cigarells:1
- Mangareva:1
- Margareta:1
- pusgarens:1
- Sagaredža:1
- Sagaredžo:1
- Vangareja:1
- garenapaļš:1
- garensvere:1
- garenšotte:1
- garenzāģis:1
- baltmugare:1
- iegarenums:1
- Vecvagares:1
- garenbranga:1
- garenflauta:1
- garenloksne:1
- garenplakne:1
- garenslānis:1
- garenvilnis:1
- garenzāliņš:1
- Kangarezers:1
- megareljefs:1
- garenadījums:1
- garenadīšana:1
- garendrenāža:1
- garenprofils:1
- garenslīpums:1
- garensuports:1
- garengrieznis:1
- garengriezums:1
- garenstāpelis:1
- garenstiepnis:1
- garenvirziens:1
- garenzāģēšana:1
- garenparalakse:1
- garentīstoklis:1
- garenpārklājums:1
- garensvārstības:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (929):
- marļiks _Marlboro_ cigaretes.
- parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
- sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma.
- cilpu stabiņš adījuma garenvirzienā izvietoto cilpu kopums.
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
- piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
- Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
- parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei.
- spina Antīkos cirkos iekārtota garensiena, kas sacīkšu laukumu sadalīja 2 daļās.
- līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas.
- svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā.
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
- kūkans apaļš vai garens tortveidīgs, slāņains cepums.
- kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
- novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu.
- puscūcis Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā); puscūka (1).
- puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi.
- ovāls Apveids, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
- dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
- vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
- ķūģis Ar grābekli gareniski sapresēts siena klēpis, kas paredzēts novietošanai uz nesamajiem kokiem - ķestēm.
- korķens Ar iegareniem maziem puvumiem.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
- aksiāla slodze ārējās mijiedarbības spēks, kas vērsts aplūkojamā objekta (stieņa, sijas, vārpstas vai čaulas) garenass virzienā.
- skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
- skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
- piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu.
- Cirsium lanceolatum asā dadža "Cirsium vulgare" nosaukuma sinonīms.
- atskabarga asa šķēluma formas "nags", kas piekļaujas zāģmateriāla vai detaļas garenmalai.
- jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants.
- bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus.
- topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts.
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns.
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta.
- ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks.
- Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
- Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri.
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi.
- Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m).
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts.
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
- Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns.
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts.
- Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms.
- Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem.
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas.
- Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers.
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
- Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms.
- Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m).
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases.
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
- šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai.
- čumpulis Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- ķempele Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- šķērsaudi Audi, tos audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
- ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
- angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti.
- zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
- ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem.
- imelmans augstākās pilotāžas figūra; to veido cilpas pirmā puse, pie tam cilpas augstākajā punktā lidmašīna par 180 grādiem pagriežas ap garenisko asi un pāriet horizontālā lidojumā.
- jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams.
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
- prosenhima Augu audi, kas sastāv no gareni izstieptām šūnām ar smailiem galiem un pabiezinātu apvalku.
- parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare").
- bāze Automobilim - riteņu asu atstatums garenvirzienā.
- lonžerons Automobiļa rāmja garenā sija.
- garensveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa garensveres leņķi.
- sleju kopulis avīžu burtliktuvēs garens salikuma kopulis avīžu sleju ērtai novietošanai.
- bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes.
- nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
- dinamiskā balansēšana balansēšana, kas līdzsvaro rotora masas sadalījuma nobīdes ass garenvirzienā.
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
- laringotraheotomija Balsenes un elpvada augšējās daļas gareniska pārgriešana.
- nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām.
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare").
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
- skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
- garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā.
- braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām.
- sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu.
- daudzeju mizgrauzis brūni spīdīga vabole ar iegarenu, 3,5-4,5 mm garu ķermeni, kas uzbrūk vidēji veciem un veciem novājinātiem kokiem un kokmateriāliem.
- pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
- četrskaldņu brusa brusa, kurai ir apzāģētas vai nofrēzētas šķiedru garengriezienā četras sānu skaldnes.
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas.
- vējdēlis Burāšanas sporta rīks - garena plāksne ar piemontējamu buru.
- halfvinds buru kuģa kurss, kura laikā kuģa gareniskā ass atrodas perpendikuāri vēja virzienam.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- izstiept Būt tādam, kam ir garena forma.
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
- vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
- centrālbūve Būve, kas veidota ap vienu viduspunktu un ir garenbūves pretstats; centriska plānojuma būve.
- garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve.
- garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību.
- marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
- iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
- Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
- cigarells Cigarella.
- česītis cigarešu marka _Chesterfield_.
- kosjaks Cigarete ar anašu (marihuānu).
- pepšis cigarete, tabakas iesaiņojums smēķēšanai.
- ģipts nūdele cigarete.
- zārka nagla cigarete.
- cibara Cigarete.
- cīga Cigarete.
- ciga Cigarete.
- cigarets Cigarete.
- činčiks Cigarete.
- dimovuška Cigarete.
- ģiptsnūdele Cigarete.
- kaļķis Cigarete.
- kaļķītis Cigarete.
- kociņš Cigarete.
- kočiņš Cigarete.
- koļķis Cigarete.
- pīpe Cigarete.
- spieķis Cigarete.
- trumpa Cigarete.
- zāģis Cigarete.
- zārkanagla Cigarete.
- zārknagliņa Cigarete.
- Kosīts Cigaretes "Kosmoss".
- ugolki Cigaretes ar hašišu.
- karburators Cigaretes filtrs.
- soska Cigaretes gals.
- špice Cigaretes iemute.
- mundštiks Cigaretes iemutis.
- munštiks Cigaretes iemutis.
- bičoks Cigaretes izsmēķis.
- spicis Cigaretes, cigāra iemute.
- cibas Cigaretes.
- notis Cigaretes.
- sigriķi Cigaretes.
- dolihokefals Cilvēks ar garenu galvas kausu.
- Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām.
- spirķiks Citu nelegālo preču (biežāk - cigarešu) tirgotājs.
- parastais daglītis dadglīšu suga (Echium vulgare").
- asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum").
- izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
- kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls).
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
- ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem.
- kupolpaugurs Daugulis - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
- upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām.
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
- garenkoks Dēļa gabals ar līmenisku šķiedru dēļa gareniskā virzienā.
- ķemme Dēļa mala (ar garenvirziena izcilni un rievu) sastiprināšanai ar citu dēli.
- vagarīte Dem. --> vagare.
- šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
- pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā; šķēri.
- antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos.
- dichotomija Dihotomija - zarošanās 2 daļās, garenās ass virzienā, augu stublāja (stumbra) vai kā tml. divžuburaina dalīšanās.
- Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem.
- tektoniskais uzbīdījums disjunktīva tektoniskā struktūra, kas rodas, garenspārnam uzbīdoties uz gulspārna pa lēzeni noliektu lūzuma plaisu.
- skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām.
- tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām.
- Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks).
- krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars.
- vecvāgarnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāgares" iedzīvotāji.
- Vecvagāres Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvagares" nosaukuma variants.
- sarucināšana Drānas mehāniska nobeiguma apdare žāvēšanas un platināšanas mašīnās vai speciālās iekārtās; drāna saraujas garenvirzienā un iegūst stabilus izmērus.
- balasta pārvietojums dzīvā svara pārvietošana uz jahtas sānu pusi vai balasta svara pārvietojums jahtas garenvirzienā.
- klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu.
- šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
- tītenis Ēdiens - iegarenā veidojumā satīts produkts.
- ķeizaršnicele Ēdiens - sviestā cepta, saplacināta, iegarena teļa gurna gaļas šķēle, kas atbilstoši pagatavota.
- veips elektroniskā cigarete.
- sārtērce Ērču kārtas dzimta ("Trombidiidae"), spilgti sarkana, ovāla, retāk garena, 0,5-4,0 mm gara ērce; samtērce.
- gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni.
- Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā ("Lago d'Iseo"), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo.
- Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- parastais fenhelis fenheļu suga ("Foeniculum vulgare", arī "Foeniculum officianale").
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
- gaisa ātrums gaisakuģa ātrums attiecībā pret gaisa masu; gaisa ātruma virziens parasti sakrīt ar gaisakuģa garenvirziena asi, un to mēra ar aerospidometru.
- orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
- tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu.
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
- piere Gala, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
- leitvāga Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
- slīdstienis Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
- olekšdrēbe Galvas lakats, kas šūts no puķaina katūna (6 olektis katūna pārgriež vidū pušu un gareniskās malas sašuj kopā).
- hipencefalons Galvas smadzeņu apvidus, ko veido vidussmadzenes, tilts un iegarenās smadzenes.
- smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
- papidsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas ir muguras smadzeņu turpinājums; iegarenās smadzenes.
- ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli).
- pasija Galvenā sija - liela šķērsgriezuma sija, uz kuras balsta garensijas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
- sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī.
- Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
- uguns čūska garena liesma, garens liesmu kopums.
- Mammillaria elongata garenā mamilārija.
- garenprofils Garena objekta šķēlums pa asi (garenasi).
- ūdens joma garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
- pamatņu adījums garenadījums.
- biezummašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna brusveida vai vairogveida sagatavju precīza biezuma iegūšanai (kalibrēšanai biezumā).
- taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas.
- sniega kurpes gareni vai apaļi kāju paliktņi no klūgu pinumiem, kurus izmanto iešanai pa dziļu un irdenu sniegu.
- Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km.
- finierkluča pusaploces lobīšana gareniski pārzāģēta finierkluča lobīšana.
- komisurālā mielotomija garenisks grieziens muguras smadzenēs, lai pārgrieztu jušanas šķiedras un panāktu lokālu analgēziju.
- Bryum oblongum garenlapu samtīte.
- riba garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements
- riba garens izcilnis (piem. stumbram, auglim, virsmai)
- pudele garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai).
- vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1).
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- runguls garens, apaļš sainis, arī satīts zīdainis.
- šķiedra garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei; tekstilšķiedra.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- mulda garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai)
- rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu.
- longitudinālie viļņi garenviļņi, viļņi, kuros vides daļiņas svārstās viļņa izplatīšanās virzienā.
- statiskā garenstabilitāte garenvirziena statiskā stabilitāte.
- dzelzsbetona ceļa sega garenvirzienā un šķērsvirzienā stiegrota cementbetona sega ar škērsšuvēm.
- stiepnis Garš stienis, kas slogots garenvirzienā.
- augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām.
- ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
- joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
- rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums.
- stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete.
- koksnes garengriezums griezums koksnes šķiedru virzienā, kas sakrīt ar galveno mehānisko un vadošo elementu garenasi.
- transekcija Griezums, šķērsojot orgāna garenisko asi; šķērsgriezums.
- nonesuma leņķis horizontālais leņķis starp gaisakuģa garenass un ceļa ātruma virzieniem; tā lielumu ietekmē vēja ātrums un virziens.
- destabilizatori Horizontālais spārnojums, kas novietots pirms spārna virsskaņas lidmašīnās; nodrošina garenstabilitāti un vadību.
- ģeogrāfiskais kurss horizontāls leņķis starp ģeogrāfiskā meridiāna ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
- magnētiskais kurss horizontāls leņķis starp magnētiskā meridiāna ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
- ortodromiskais kurss horizontāls leņķis starp nosacīta meridiāna (piemēram, maršruta sākuma punkta ģeogrāfiskā meridiāna) ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
- šķērsdiski Hromomēru diskveida grupas, kas izvietotas šķērsām gigantisko hromosomu garenasij.
- hemihromosoma Hromosomas gareniskās dalīšanās produkts.
- čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
- izometrisks Ieapaļš, pretstatā garenstieptam, lineāram.
- diastemomiēlija Iedzimti gareniski šķeltas muguras smadzenes.
- smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
- ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
- ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse.
- groda Iegarena zema vieta ar dūņainu pamatu.
- skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
- skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
- Radix pereger iegarenais dīķgliemezis.
- nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
- histerotēciji Iegareni dažu sēņu un ķērpju augļķermeņi, kas atveras ar spraugu.
- drumi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas.
- drumliņi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas.
- drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
- strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
- auklis Iegarens koka klucītis.
- ķūmītis Iegarens koka trauks (lielāks par cibu).
- grēda Iegarens krāvums.
- Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m.
- korķis Iegarens puvums.
- batoniņš Iegarens šokolādes izstrādājums (parasti ar pildījumu).
- bazīdija Iegarens vai vālesveida vienšūnas vai četršūnu orgāns, kura galotnē attīstās 4 sporas.
- Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m.
- čemburs Iegarens, grumbuļains veidojums (parasti augiem).
- čepešbļoda Iegarens, lēzens trauks cepeša uzlikšanai un pasniegšanai galdā.
- stuļģe Iegarens, olveida māla pods.
- pirksts Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa; arī tapa.
- apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ādā).
- rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ķermeņa virsmā).
- pusgarans Iegarens; pusgarens.
- slaisks iegarens.
- iegarans Iegarens.
- iegarāns Iegarens.
- iegareni Iegarens.
- pusgarens Iegarens.
- kastens Iegarenu balto kartupeļu šķirne.
- utrikulīts Iekšējās auss iegarenā maisiņa iekaisums.
- reža Ierīce galda veidā ar gareniski uzsistām (koka) restēm, ko lietoja salmu atšķiršanai no smalkumiem.
- ahterštagas novilcējs ierīce masta stāvokļa mainīšanai jahtas garenvirzienā.
- prizmatiskais ierievis ierievis, kas mazāk ietekmē detaļu centrēšanos un dod iespēju detaļas pārbīdīt garenvirzienā, lieto kustīgos iierievja savienojumos.
- iesmēķēt Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.); aizsmēķēt.
- sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums.
- iegarām Ieslīpi, gareniski pāri (kam).
- vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
- tasa Ievainojums, iegarena rēta.
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā.
- sliežu enkurs īpaša skava, ar ko sliedes atspiežas pret gulšņiem, lai novērstu sliežu garenvirziena pārvietošanos vilces un bremzēšanas kustības režīmu laikā.
- uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- stumpis Īss kāda garena priekšmeta gals; celms.
- lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks.
- mājas svētība istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.; aspidistra.
- līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
- ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas.
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
- soroks Izsmēķis; smēķētas cigaretes gals.
- tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka).
- jahtas garenšūpošanās jahtas svārstības garenvirzienā pa vertikāli.
- gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
- šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts.
- pātaru deķis jūdaismā - iegarena, četrstūraina sega, ko liek uz pleciem, skaitot lūgšanu.
- piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci.
- zemūdens kanjons jūras vai okeānu kontinenta zemūdens nogāzes šaura, līkumaina un dziļa ieleja ar stāvām nogāzēm, šauru pamatu, kam ir izteikts garenisks slīpums, līdz pat 20–30 grādiem.
- kuilīši Kāda kartupeļu šķirne (ar gareniem un līkiem kartupeļiem).
- mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi.
- Rugājkalns Kalns Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kandavas pagstā, ir 800 m garš un 550 m plats asimetriskas formas vidējpaugurs (daugulis), absolūtais augstums - 97,6 m vjl., relatīvais augstums - 22,6 m, virsotne - iegarena.
- Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas.
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs.
- ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles.
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
- taisnā klīze klīze, kurā trosi ieliek pa atvērumu, kas perpendikulārs klīzes garenvirzienam; šāda klīze parasti ir jahtas pakaļgalā.
- slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos.
- sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu); kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2).
- mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā.
- grīzeklis Koka aizšaujamais; sens atslēgas veids, izgriezts no garena koka klucīša, ko aizgrieza ciet, lai durvis nevar attaisīt.
- masta ailas pastiprinājums koka detaļu pildījums starp masta ailas malām, klāja šķērssijām un klāja garensijām.
- resgaļa ieplīsums koka gāšanas laikā radusies plaisa; gāšanas plaisa, kas redzama stumbra resgaļa virsmā un turpinās garenvirzienā; tā rodas, ja lieto nepareizus koka nozāģēšanas paņēmienus.
- blokflauta Koka pūšaminstruments, garenflautas paveids, kas bija plaši izplatīts 16.-18. gs.
- longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
- zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbalķus to šķiedru garenvirzienā.
- skaldīšana kokmateriālu sadalīšana šķiedru garenvirzienā.
- radiālais griezums koksnes garengriezums caur serdi.
- libriforma Koksnes šķiedras, pārkokotas, garenas, smailiem galiem un parasti bieziem apvalkiem sklerenhīmas šūnas.
- greizšķiedrainums Koksnes šķiedru novirze no kokmateriāla garenass.
- radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību.
- kollenhima Koksnes šūnu veids, izodiametriskas vai garenas šūnas, kas sastopamas augošās auga daļās.
- urbšnas-dobšanas mašīna kombinētā kokapstrādes darbmašīna urbšanai horizontālā plaknē un iegarenu gropju frēzēšanai.
- tečerisms Konservatīvo politika Lielbritānijā 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados, laikā, kad valsts premjerministre bija Mārgareta Tečere.
- olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur.
- izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu.
- etilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, izmanto gk. smaržās, retāk kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var izraisīt alerģisku reakciju, īpaši - cilvēkiem, kam ir alerģiska reakcija uz citiem salicilātiem.
- farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd.
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
- izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- sakabināšanās mezgls kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas veic divu lidaparātu sakabināšanos: nodrošina abu lidaparātu garenasu precīzu savietošanos un lidaparātu ciešu savilkšanos.
- kupiere Krokojums, viļņojums (audumā); krokots garena auduma gabals, ko izmanto tērpa rotāšanai.
- kupieris Krokojums, viļņojums (audumā); krokots garena auduma gabals, ko izmanto tērpa rotāšanai.
- parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
- morēnuvāls Krumlins - lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā.
- slotzāles Krustziežu dzimtas augu ģints, garenām, olējādām sēklotnēm, augļi bez knābja vai ar ļoti īsu knābi, 3 sugas.
- lefkoja Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz gluda garenšķiedras koka plātnes.
- garšuve Kuģa ārējās apšuves un klāja plāšu kniežu savienojums, kas iet gareniski kuģim.
- kalsiņš Kuģa konstrukcijā gareniskais saists, parasti no veidtērauda, kam bieži pievienots slokšņtērauds.
- diferents Kuģa nosvēršanās gareniskajā plaknē; galsvere.
- diametrālā plakne kuģa vai jahtas vertikālā griezuma plakne garenvirzienā tieši pa vidu.
- batokss Kuģa vai laivas vertikālā garengriezuma līnija.
- ciksta Kūja, garens zars; dēlis.
- ciksts Kūja, garens zars; dēlis.
- odveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi.
- eklērs Kūku veids - iegarens plaucētas mīklas veidojums ar krēma pildījumu un glazūras pārklājumu.
- tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties.
- kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
- daugulis Kupolpaugurs - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
- kurss kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
- kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare").
- diastemātija Ķermenis ar garenisku šķeltni.
- ķipluks Ķiploks - liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām baltām, iegarenām daivām ("Allium sativum").
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- kodīgais laimiņš laimiņu suga ("Sedum acre", arī "Sedum vulgare").
- krumlins lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā un kuru garenasis atšķirībā no drumliniem sakļaujas ledāja kustības virzienā; morēnuvāls.
- sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
- radiālās reljefa formas ledāja glaciotektoniskās, akumulatīvās un erozijas procesu veidotās reljefa formas, kuru garenass sakrīt ar ledāja kustības virzienu.
- orpēšanas leņķis leņķis horizontālā plaknē starp gaisakuģa garenasi un pārvietošanās virzienu attiecībā pret gaisa masu.
- stūres leņķis leņķis starp stūres lāpstas virsmu un peldlīdzekļa laterālo plakni (garenplakni).
- groduma leņķis leņķis starp vijumu un dzijas vai pavediena garenvirziena asi.
- lūvēšana Lidaparāta (kuģa, automobiļa, tanka u. c. transportlīdzekļa) garenass nelielas leņķiskas novirzes uz abām pusēm no noteiktā kustības virziena.
- garenvirziena statiskā stabilitāte lidmašīnas spēja pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi bez pilota līdzdalības atgriezties līdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi); statiskā garenstabilitāte.
- vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis (1).
- ģeosinklināle Liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās.
- Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m.
- Tonareva Lielākais atols Kuka salu ziemeļu grupā ("Tongareva"), Klusajā okeānā, Jaunzēlandes teritorija, lagūna - 279 kvadrātkilometri, salas - 9,8 kvadrātkilometri.
- vāle Liels, blīvs garens ziedu ķekars.
- topacis Liels, garens kartupelis.
- reksnis Liels, iegarens vētījams siets.
- ģeoantiklināle Liels, iegarens Zemes garozas pacēlums starp ģeosinklinālēm.
- parastais ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vulgare"), kas Eiropā sastopama brīvā dabā, bet Latvijā introducēta 1805. g.
- diametrāllīnija Līnija, kas iet peldlīdzekļa garenvirzienā un sakrīt ar tā diametrālo plakni.
- bukse Lokomotīves un vagona mehānisks mezgls slodzes novadīšanai no ratiņiem vai galvenā rāmja uz riteņpāra asi riteņpāra garenisko kustību un šķērskustību ierobežošanai.
- Madonas-Trepes valnis lokveidā izliekta iegarenu paugurgrēdu josla uz kopēja vaļņveidīga pacēluma starp Madonu un Neretas lejteci, garums - \~45 km.
- lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- streļīt Lūgt (parasti cigareti).
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
- splifs marihuānas cigarete samiksēta kopā ar tabaku.
- džoints marihuānas cigarete.
- kāsis Marihuānas cigarete.
- kāsītis Marihuānas cigarete.
- gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos).
- čigriņš Maza, iegarena siena kaudze.
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- liestiņš Mazs, iegarens priekšmets.
- stulmenis Mazs, iegarens šķiņķa gabals.
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
- gliemežpārvada patentrēvers mehāniska ierīce, kas savieno grotbomi ar mastu un paredzēta grotbomja griešanai ap garenasi.
- fibrillēšana Mehāniska šķiedru garenvirziena sadalīšana smalkākās šķiedrās.
- hromatīde Meitas hromosoma, viens no diviem hromosomas gareniskās šķelšanās produktiem milozes anafāzē.
- diplotēnija Mejozes stadija, kurā hromosomas šķeļas gareniski.
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- kliks mentola cigarete.
- kliks mentola cigarete.
- magnetopretestība Metāla relatīvās īpatnējās elektriskās pretestības izmaiņa magnētiskajā laukā attiecībā pret tā īpatnējo elektrisko pretestību bez elektriskā lauka (ir gareniskā magnetopretestība un šķērsmagnetopretestība).
- bulbārais mielīts mielīts, kas skar iegarenās smadzenes un rada elpošanas un asinsrites traucējumus.
- seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
- četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
- kanifass Mīksts, apdrukāts kokvilnas kleitu audums sīkrakstainā garensvītru pinumā.
- monofilaments Monopavediens - pavediens, ko bez sagraušanas nevar sadalīt garenvirzienā vairākos citos pavedienos, bet ko var izmantot tekstilizstrādājumu izgatavošanai.
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns.
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- penālis Neliela, garena kaste (ar vāku) rakstāmpiederumu glabāšanai.
- sientirpa Neliela, garena siena guba; sienķirpa.
- sienķirpa Neliela, garena siena guba.
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
- saika neliels garens baltmaizes kukulītis; veģis.
- krēpa Neliels, garens veidojums, piemēram, kupena, siena vāls u. tml.
- ciba Neliels, liekts iegarens vai apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
- slāpsna Neliels, parasti šaurs, iegarens zemes gabals; zemes strēmele.
- finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai.
- kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti.
- centrālie dēļi no baļķa vai brusas centrālās daļas izzāģēti dēļi, kuru iekšējā platajā skaldnē ir gareniski pārzāģēta serde.
- zāģmateriālu kopa no gareniski sazāģēta zāģbaļķa iegūti neapmaloti zāģmateriāli.
- bārs No jūras sanešiem veidojies iegarens sēklis vai virsūdens grēda, kas stiepjas paralēli krasta līnijai vai ir ar krastu daļēji savienots.
- nanotārps No nanoizmēru daļiņām sastādīts garens veidojums, kas apvilkts ar sava veida "kažoku", ko veido proteīnu fragmenti, ar ko var nostiprināties vajadzīgajā vietā.
- gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam); daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu.
- nomalietis Nomalis - garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
- nomalnieks Nomalis - garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
- bulbo- Norāda uz sīpolu, gumu (augiem); uz struktūru, orgānu, sabiezinājumu, kas atgādina sīpolu, gumu; uz iegarenajām smadzenēm.
- kesons noslēgtas kontūras plānsienu spēka konstrukcija ar vismaz divām sijām garenvirzienā, vienu vai vairākām sasaistēm šķērsvirzienā un apšuvumu, kas pastiprināts ar stringeriem; plaši izmanto lidmašīnu spārnu konstrukcijā, ko hermetizējot lieto arī par degvielas tvertni.
- končiks Nosmēķētas cigaretes gals.
- tārpiņu putra nūdeļu putra; arī putra ar cietas mīklas plāniem gareniem (tārpveidīgiem) gabaliņiem.
- brūnējošā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha rufescens"), kas aug uz lapu kokiem, tai iegareni, dihotomiski (dakšveidā) zaroti apotēciji.
- mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji.
- celoglosas Orhideju dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi, gumi iegareni, divdaļīgi, Latvijā reti; dobziedes.
- olīva Ovāls paaugstinājums iegarenajās smadzenēs, laterāli no piramīdām.
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
- gripa Pakava priekšdaļā iestiprināms iegarens dzelzs gabaliņš; dubultradze.
- cepešbļoda Paliels (parasti iegarens), lēzens trauks cepeša vai cita gaļas ēdiena novietošanai.
- zāģēšanas sile palīgierīce koka sagatavju šķērszāģēšanai noteiktā leņķī pret tās garenvirsmu.
- sīkpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspleniaceae"), pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām.
- papirausis Papiross; cigarete.
- Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas.
- ezofagoplikācija Paplašināta barības vada sašaurināšana, tā sienu gareniski sakrokojot.
- Foeniculum officinale parastā fenheļa "Foeniculum vulgare" nosaukumma sinonīms.
- Hordeum sativum parastā mieža "Hordeum vulgare" nosaukuma sinonīms.
- sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum").
- asinspuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- babene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- babenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- balgalve Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- balgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- balpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltaispuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltāpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- bebene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- cirtumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- gaigalas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- govmīkšas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- govmīza Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- govmīža Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- grietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- grietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- grietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ilzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ilzīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ilzītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kaijpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kaipuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kaļķpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumeles Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelīši Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- laukkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- laukmargrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrieta Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrieti Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mārgrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietiņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrita Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margritīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mārīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mēslpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mīlpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mīzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- peipiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- peipine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- piepine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpenes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpens Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpiene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pļavpuķiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- popi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdampuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdējumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdējumpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdēmpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ramaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ramoliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ramūni Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romuleņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romulītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romuls Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- rūtkumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- saulstarīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sierene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sierenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sierenītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sūdpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sūdpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- tīrumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- žagatene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ziemele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ziemeļzīle Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumlene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- dzīpars Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- labdūšas Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- māteszāle Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- rauda Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- raudas Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- raude Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- raudes Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- sarkane Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- sarkanes Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
- papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
- rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
- bikrēslīši Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- bišāboliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškociņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškreitini Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškrēsliņis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškrēslis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškrēsls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- bišukrēsliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- cērmuzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čimines Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čižmi Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čizmis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čizna Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čiznis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- pižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- skreidulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- skreiduls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- skreitulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- vēderzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- dagliši Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- dzelzszāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- vilkzobins Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- žurkuzāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- fenchels Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare").
- pienķimens Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare").
- Chrysanthemum leucanthemum parastās pīpenes "Leucanthemum vulgare" nosaukuma sinonīms.
- štrīcele Parasti iegarens koditorejas izstrādājums ar pildījumu.
- naoss Pareizticīgo baznīcā iegarenā daļa no galvenajām ieejas durvīm līdz altārim.
- parfait Parfē - saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē.
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- buferis pasažieru vagonu mehāniskas ierīces ar elastīgiem elementiem (cilindriskām atsperēm, gumijas elementiem, hidrauliskiem amortizatoriem) vilciena kustības vai manevru laikā radušos garenisko spiedes un stiepes triecienspēku amortizēšanai.
- upe pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- aile Pašaurs, garens, kanālam līdzīgs veidojums.
- samokrutka Paštaisīta cigarete.
- pontobulbija Patoloģisku dobumu veidošanās tiltā un iegarenajās smadzenēs.
- šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); meti; velki.
- velki Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
- viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp osiem; ar zāli apaugusi ieplaka.
- klanīšanās Peldlīdzekļa gareniskās (rotācijas) svārstības ap šķērsasi, kuru rezultātā mainās galsvere (diferents).
- pretzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu, kas paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu.
- jumpzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu; paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu.
- zvalstīšanās Peldlīdzekļa sāniskās (rotācijas) svārstības ap garenasi; to rezultātā mainās sānsvere.
- horizontālās garensvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē tā pārvietošanās virzienā; kopējo (summāro) garensvārstību sastāvdaļa.
- grotšotes slīdsliede perpendikulāri jahtas garenvirzienam nostiprināta metāla sliede, pa kuru pārvietojas slīdnis ar grotšotes taļļas bloku.
- apvērsiens Pilotāžas figūra - gaisakuģa pagriešanās ap savu garenasi par 180 grādiem ar sekojošu lejupejošu lidojuma trajektoriju līdz horizontālam lidojumam pretējā virzienā.
- pagrieziens uz kalniņa (ranversmans) pilotāžas figūra – gaisakuģis kalniņa izpildes laikā pagriežas par 180° bez apgriešanās ap savu garenisko asi un pikēšanas kalniņam pretējā virzienā.
- Sagaredžo Pilsēta Gruzijā ("Sagarejo"), Kahetijas mhares rietumos, 11700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Fānārei Pilsēta Jaunzēlandē ("Whangarei"), Ziemeļsalā, Nortlendas reģiona administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Spriņģu pilskalns pilskalns — atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, ir savrups, iegarens, 12-14 m augsts paugurs, ko apņem purvājs, plakums — \~60 x 35 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs.
- Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms.
- Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk.
- Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču.
- Pavēņu pilskalns pilskalns Cēsu novada Dzērbenes pagastā pie Pavēņu mājām, ir garens paugurs ar vidēji stāvām nogāzēm, plakums — 40 x 20 m, postīts gan lauksaimniecības darbu rezultātā, gan ar 2. pasaules kara ierakumiem.
- Blieķu kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, 3 km uz dienvidiem no Cīravas centra, Cīravas-Dunalkas ceļa labajā pusē, 5-6 m augsts, garens paugurs ar ovālu plakumu (asis \~30 x 20 m), varbūtēji identificēts ar vēstures avotos 1253. g. minēto ciemu "Gerve".
- Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš.
- Kaivēnu pilskalns pilskalns Ērgļu pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~3 km no Ērgļiem un \~500 m uz ziemeļiem no Kaivēnu mājām, tas ir ar kokiem un krūmiem apaudzis iegarenas formas paugurs \~20 m augstas pauguru grēdas austrumu galā, plakums — 40 x 20 m, domājams, bijis apdzīvots bronzas laikmentā (1500. g. — 1. gs. p. m. ē.).
- Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē.
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos.
- Jablovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta.
- Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts.
- Zubrovas gorodoks pilskalns Ludzas novada Istras pagastā, ir 4-5 m augsta iegarena, smilšaina uzkalna ziemeļrietumu daļa, ka no pārējā uzkalna norobežota ar valni un 2 grāvjiem, plakums - \~50 x 16 m, datējums nav zināms.
- Jurizdikas pilskalns pilskalns Ludzas pilsētas austrumu nomalē, tas aizņem garena paugura 15 m augsto austrumu galu, no kura uz ziemeļiem ir Lielais Ludzas ezers, bet uz dienvidiem — ezerā ietekošā strauta leja, plakums — \~50 x 20 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils.
- Lubejas pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagasta Lubejas ciemā, savrups \~15 m augsts, iegarens paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~40 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums, \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20 gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni.
- Ureles pilskalns pilskalns Raiskuma pagastā, Unguru ezera ziemeļu krastā, ir savrups, iegarens, \~30 m augsts paugurs, plakums - 55 x 30 m, saistāms ar Indriķa hronikā 1218. un 1223. g. minēto Ureles pili ("castrum Urele"); Baznīcas kalns.
- Stupeļu kalns pilskalns Rites pagastā, ir savrups \~30 m augsts iegarens paugurs, plakums - \~82 x 55 m, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 6 m zem plakuma līmeņa ierīkota terase, kas apliec gandrīz visu pilskalnu, bijis apdzīvots līdz \~13 gs.
- Kurtoša pilskalns pilskalns Rušonas pagastā, iegarens, \~10 m augsts paugurs (garums \~150 m, platums \~100m), ko no 3 pusēm apņem zemas, purvainas pļavas, ziemeļu pusē Lielais Kurtoša ezers.
- Karātavu kalns pilskalns Saldus novada Rubas pagastā, Vadakstes labajā krastā pie Latvijas un Lietuvas robežas savrups, garens (30 x 100 m) paugurs ar stāvām nogāzēm.
- Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi.
- Bašķiņkalns Pilskalns Talsu novada Ārlavas pagastā, savrups, iegarens \~17 m augsts paugurs, plakums - (20 x 40 m) nelīdzens, ar kritumu uz dienvidu pusi, rietumu puses pakājē ir terase, kas ziemeļu pusē beidzas ar stāvu nogāzi.
- Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu.
- Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa.
- pīpot Pīpēt (pīpi, cigareti u. tml.).
- pahinēma Pirmās mejotiskās dalīšanās profāzes stadija, kad homoloģiskās hromosomas sašķeļas gareniski un katrs bivalents pārvēršas tetrādē, kas sastāv no četrām hromatīdēm.
- gredzenplaisa Plaisa, kas iet starp gadskārtām un rodas augoša koka kodolā, plaisa palielinās, nocirstajam kokam žūstot; kokmateriālu galos tā ir lokveida un gredzenveida plaisa, bet uz sānvirsmām - garenplaisa.
- ugunsmēle Plakana, garena liesma; uguns mēle.
- uguns (arī liesmu) mēle plakana, garena liesma; ugunsmēle.
- liesmu mēles (arī čūskas) plakanas, garenas liesmas.
- liesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas) plakanas, garenas liesmas.
- ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
- vienkārtas filtrmateriālu papīra pamatne plāns papīrs ar normētu mitruma iesūkšanos; lieto cigarešu filtru materiālu izgatavošanai.
- baļļa Plats - apaļš vai iegarens - koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
- kājiņa Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko).
- zars Priekšmeta, darbarīka elements - tievs, garens veidojums, kas no priekšmeta pamatnes garenvirzienā sadalās vairākās daļās.
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā.
- piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu.
- sāngāzums Pulkas ass vai riteņa slīpums transportlīdzekļa garenasij perpendikulārā plaknē.
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
- pusbaļķis Puse vai aptuvena puse no vesela baļķa; garenvirzienā uz pusēm pāršķelts baļķis.
- zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni.
- purpurradzene Radzeņu suga, sastopama gar ceļmalām, mežos, sarkaniem ziediem, ačgārni olējādām vai garenām lapām, īskātainām apakšlapām, sēdošām augšlapām.
- izkulas Ragavu detaļa - gareniskā virzienā novietotie koki, kas sasaista mietnes; sānkoki.
- centrālsijas rāmis rāmis ar vienu slēgtu profila garensiju un balsteņiem agregātu stiprināšanai.
- garensijas rāmis rāmis, kam ir divas garensijas, kuras savā starpā sastiprinātas ar šķērssijām.
- parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā.
- radise Redīss - dārza augs ar sarkanu, apaļu vai garenu sakni.
- diverģence Reljefa formu garenasu izkliede, tām vēdekļveidīgi paplašinoties reljefa veidojošās vides pārvietošanās virzienā.
- sasprēgājums Rezultāts --> sasprēgāt(1); sīka, garena, nedzija brūce, šādu brūču kopums.
- Labradoras morēnas rievoto morēnu tips, veido iegarenu, nedaudz līkumotu, lokveidīgi izliektu un subparalēlu, šķērsām ledāja virzienam vērstu, vietām sazarotu grēdu sistēmu.
- ratiņi ritošā sastāva ekipāžas sastāvdaļa, kas nodrošina lokomotīves kustību pa sliežu ceļu, uzņem vertikālās slodzes no virsbūves, horizontālās gareniskās vilces un bremzēšanas slodzes un šķērsslodzes; ekipāžā ietilpst divi divasīgie vai trīsasīgie vai arī četri divasīgie ratiņi; vienas ekipāžas ratiņi var būt savā starpā nesavienoti vai savienoti.
- bumbiere Rožu dzimtas ģints ("Pyrus), augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem; \~50 sugu, kultivē \~5000 šķirņu.
- plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
- trebū Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, iegareniem, dzeltenīgiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- Sagaredža Sagaredžo, pilsēta Gruzijā.
- sašķērēt Sagriezt, parasti garenās strēmelēs.
- liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem.
- parfē Saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē; parfait.
- parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai.
- Torensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā ("Lake Torrens"), garenā (190 km) nomata iedobē, uz ziemeļiem no Spensera līča, ziemas lietus sezonā uzplūst līdz 5700 kvadrātkilometriem (2. lielākais ezers kontinentā), sausajā - izsīkst (sāls garoza).
- Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā.
- sile Samērā sekls, garens (koka, cementa, metāla u. tml.) trauks dzīvnieku barošanai.
- švīka Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- sleja Samērā šaura, garena, taisna josla (piemēram, laukā, teritorijā).
- josla samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām.
- sleja Samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- pagarens Samērā, arī mazliet garens.
- sašķērdelēt Saplēst (kādu apģērbu) garenās lupatās, sagriezt.
- vāla Satīts garens sainis.
- kolorado Savienojumā ar "vabole": vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem.
- saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
- regulējamais sēdeklis sēdeklis, kam var regulēt sēdvietas augstumu, stāvokli garenvirzienā un atzveltnes slīpumu.
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
- krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi - šķērsvirzienā.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
- Milzkalnes baznīcas kalns sena kulta vieta Smārdes pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Šlokenbekas pils, \~8 m augsts iegarens paugurs (~150 x 100 m), viena mala norakta.
- klodzens Sens atslēgas veids, no koka izgriezts garens koka klucītis.
- kloģis Sens atslēgas veids, no koka izgriezts garens koka klucītis.
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
- vaga Sēšanai, stādīšanai paredzēta šaura, garena dobe.
- galasiena Siena, kas norobežo (celtni, telpu) garenvirzienā.
- siena ar horizontālām diafragmām siena, kas sastāv no divām paralēlām, pusķieģeli biezām garensienām, kuras ik pēc 4–5 horizontālajām kārtām savā starpā sasaistītas vai nu ar galenieku kārtu, vai arī ar javā ik pēc 0,5 m ievietotām 6 mm resnām tērauda stiegrām.
- nāmats Sieviešu tautastērpa piederums, iegarens, četrstūrains linauts, ko Rucavas novadā sievietes tin ap galvu.
- matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
- klāja sija sija, kas iet perpendikulāri jahtas garenvirzienam.
- lonžerons Sijai līdzīgs garenvirziena elements (karkasos) lidmašīnas spārnā, kas padara to stabilu.
- statokonijs Sīks kalcija karbonāta kristāls iekšējās auss iegarenajā un apaļajā maisiņā; otolīts.
- ķiploks Sīpolu ģints suga ("Allium sativum"), viengadīgs vai divgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
- trohorizokardija Sirds pagriešanās ap garenisko asi un novirze horizontālajā plaknē.
- trohokardija Sirds pagriešanās ap garenisko asi.
- siringobulbija Siringomiēlija iegarenajās smadzenēs.
- bongo Sitaminstruments no Latīņamerikas, divas kopā savienotas nelielas, iegarenas bungas, ko spēlē ar pirkstiem, turot starp ceļgaliem.
- Puasona koeficients skaitlis, kas raksturo materiāla elastību – absolūtā vērtība (ν) taisna stieņa relatīvās šķērsdeformācijas (ε') attiecībai pret relatīvo garendeformāciju (ε) stiepes vai spiedes deformācijā, ja ir spēkā Huka likums.
- škalbe Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
- škalpis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
- škalpsis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
- spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas.
- tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ķīlgalvji Skrejvaboļu dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 8 sugas, 4,3-6 mm garas vaboles ar lielu galvu, lielām, uz sāniem izbīdītām acīm un vairākiem spēcīgiem, gareniskiem ķīļiem uz pieres.
- sleija Sleja - samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- vienlaidu sliežu ceļš sliežu ceļš, kas izveidots no metinātiem sliežu posmiem, kuru garums ir tik liels (150–950 m), ka temperatūras izmaiņu radītie spēki tajos nevar pārvarēt posma garenvirziena nobīdes pretestības spēkus.
- poliomielopātija Slimība, kas bojā muguras smadzeņu un iegareno smadzeņu pelēko vielu.
- nūdaļas Smalki, iegareni makaroni.
- parastā smaržmētra smaržmētru suga ("Clinopodium vulgare").
- dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
- izsmēķēt Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.); smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē).
- aktīvā (arī īstā) smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
- pīpmaņa Smēķēšanas materiāls (tabaka, cigaretes u. tml.).
- sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
- zīst Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
- pīpēt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.).
- veipot smēķēt elektronisko cigareti.
- saltot smēķēt vienreiz lietojamās _Salt_ cigaretes.
- smola Smēķi (tabaka, cigaretes).
- čubulis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm; kurzītis.
- kurzītis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm.
- spaņolets Spāniešu cigaretes.
- klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai.
- sānu līnija specifisks zivju un apaļmutnieku maņu orgāns, kas saskatāms kā gareniska svītra ķermeņa sānos.
- noturība spēkratu īpašība pretoties dzinekļa (riteņu) slīdei; ir garennoturība un šķērsnoturība.
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
- garenzāliņš Starp mastu un vantīm peldlīdzekļa garenvirzienā nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu.
- viga starpvalņu (starpkangaru) pārpurvotās ieplakas Slīteres rezervātā, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi; pavasaros un rudeņos, kad ir palielināts mitruma daudzums, vigas pārvēršas par garenstieptiem sezonāliem ezeriem.
- šķērssvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens ir perpendikulārs objekta garenasij vai garenplaknei.
- garensvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens sakrīt ar objekta garenasi vai garenplakni.
- cirpa Stirpa, četrstūraina iegarena siena kaudze.
- stumbra līkumainība stumbra garenass novirze no taisnes, ko rada s–a izliekums.
- suņsmilga Suņu smilga ("Agrostis cania"), sastopama purvainās pļavās, 30-60 cm gara, pelēkzaļā krāsā, sarveidīgi ierotītām apakšlapām, garenu, zobotu mēlīti, violetām, reti kad dzeltenām vārpiņām.
- krievu kurts suņu šķirne, garena, šaura galva, gara aste; garmatains, viļņains apmatojums vairākās krāsās; sākotnēji dzinējsuns.
- vējgriķis Sūreņu dzimtas ģints ("Fallopia"), augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli - riekstiņu.
- kopējās (summārās) garensvārstības svārstības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot pret viļņiem, tās veidojas no horizontālo garensvārstību, kā arī no garenisko un vertikālo svārstību summas.
- svībulains Svītrains, ar gareniem plankumiem, pelēkiem, brūniem.
- svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
- lipa Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma vietas.
- ļipa Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma.
- celiņš Šaura, garena grīdsega, paklājs.
- kājceliņš Šaura, garena grīdsega; celiņš (3).
- kājceles Šaura, garena grīdsega.
- strēle Šaura, garena teritorija, arī kādas teritorijas daļa.
- sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem).
- strēle Šaurs, garens (kā, piemēram, vielas, audu) veidojums.
- baltenis Šaurs, garens tīkls (darināts no baltiem kokvilnas vai linu diegiem), ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā; tina.
- švīka Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
- svītra Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
- tina Šaurs, garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
- tinis Šaurs, garens zvejas tīkls, kurā zivis sabāž galvas un žaunas aizķeras.
- ķirzaka Šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- pontedērijas Šīs dzimtas ģints ("Pontederia"), 2 sugas Ziemeļamerikā, no tām 1 garenām sirdsveida lapām un gaišziliem ziediem ar dzeltenu plankumu, dažkārt krāšņuma augs akvārijos un dīķos.
- glodene Šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām.
- šāvējgurķis Šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
- lucītis Šīs ģints suga ("Zoarces viviparus") ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni (garums - līdz 41 cm), strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- pitbulterjers Šķirnes suns ar īsu spalvu, iegarenu purnu un spēcīgiem žokļiem, suns, ko agresivitātes dēļ nereti izmanto suņu cīņās.
- priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras.
- Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- smēķēšana tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmu ieelpošana, piemēram, no cigaretes, pīpes.
- riteņu savirze tāds spēkratu vadāmo riteņu novietojums, kur horizontālajā garenplaknē to priekšdaļu atstatums ir mazāks nekā pakaļdaļu atstatums; samazinot riepu dilšanu un uzlabojot vadāmību, riteņu savirze kompensē riteņu sagāzuma un savienojumu izdiluma radīto riteņu stāvokļa maiņu; automobilim riteņu savirze ir 1–9 mm.
- izstiepts Tāds, kam ir garena forma.
- strēļains Tāds, kam ir garenas, šauras joslas forma, veids; tāds, kas sastāv no garenām, šaurām joslām.
- ovāls Tāds, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām); pretstats: resns.
- ekstrabulbārs Tāds, kas atrodas ārpus acs ābola vai ārpus iegarenajām smadzenēm.
- ekstramedulārs Tāds, kas atrodas ārpus muguras vai iegarenajām smadzenēm; tāds, kas atrodas vai rodas ārpus kaula smadzenēm.
- parolivārs Tāds, kas atrodas blakus olīvai iegarenajās smadzenēs.
- intracisternāls Tāds, kas atrodas cisternā, sevišķi iegareno smadzeņu un smadzenīšu cisternā.
- pneimobulbārs Tāds, kas attiecas uz plaušām un elpošanas centru iegarenajās smadzenēs.
- pontobulbārs Tāds, kas attiecas uz tiltu un iegarenajām smadzenēm.
- pontomedulārs Tāds, kas attiecas uz tiltu un iegarenajām smadzenēm.
- sagitāls Tāds, kas gareniski dala (organismu, tā daļu) labajā un kreisajā pusē.
- longitudināls Tāds, kas izplatās, noris garenvirzienā (parasti par viļņiem, svārstībām).
- garenisks Tāds, kas vērsts, atrodas garenvirzienā.
- plīsīgs Tāds, kas viegli šķeļas garenvirzienā (par koku, parasti par priedi).
- kukuļveidīgs Tāds, kura izskats atgādina kukuli; iegarens veidojums ar apaļīgām formām.
- tārpveida Tāds, kura uzbūvei ir dažiem tārpiem (1) raksturīgā (garenā, lentveida, cauruļveida u. tml.) forma.
- bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos).
- lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru.
- gals Tas (parasti neliels gabals), kas palicis pāri pēc apstrādes, lietošanas (piemēram, griežot, dalot ko garenu).
- mēle Tas (parasti priekšmets), kam ir plakana, garena forma.
- ļuļķis Tas (piemēram, pīpe, cigarete, papiross), ko smēķē.
- liesa Tas (piemēram, pļava, tīrums), kam ir garena forma; strēmele.
- zars Tas, kas ir garenvirzienā atdalījies (no kā) un aizstiepjas, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļu, upi, dzelzceļa līniju, kalnu).
- smēķējams Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe); smēķis.
- smēķis Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe).
- pakavāboliņš Tauriņziežu augs - gulu vai pacilu, parasti vienkāršu stublāju, 9-15 plūksnotām, ačgārni olējādām vai pat iegarenām lapām, dzelteniem ziediem - pa 4-10 čemuros, 1 pāksti, pakavveidīgi ieliektiem sēklu sēklu loceklīšiem.
- lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu.
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- gaitenis Telpa, parasti garena (piemēram, dzīvoklī), no kuras ir pieejamas citas telpas.
- cūkans Tēls kanādiešu rakstnieces Mārgaretas Atvudas (dz. 1939. g.) romānā "Oriksa un Kreiks" - būtne, kas radīta kā orgānu donors.
- tēsele Tesele - iegarens cirvis.
- tesila Tesele - iegarens cirvis.
- tesis Tesele - iegarens cirvis.
- jaikstiņa Tieva kārts, gareniski uz pusēm pārgriezta rīkste, ar ko pārsien bērza slotas.
- cigarills Tievs cigārs; cigarella; cigarells.
- šmaugs Tievs un garens, arī samērā garš (par priekšmetiem); arī slaids 1(3).
- šķiedra Tievs, garš veidojums organismā; arī garena, pavedienam līdzīga šūna vai šādu šūnu kopums.
- tītenis Tinot gatavots, iegarens (kāda materiāla) veidojums.
- aizars Tīruma gals, ko grāvja vai cita šķēršļa dēļ near gareniski, bet šķērsām.
- zvēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); viengadīgs krustziežu dzimtas augs, nezāle ar dzelteniem ziediem un augli pākstī, kas atveras gareniski.
- pīne Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml., garens pinums.
- plaisa Tukša, garena, parasti samērā šaura, vieta, telpa (piemēram, priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
- garenšotte Ūdensnecaurlaidīga starpsiena peldlīdzekļa garenvirzienā.
- Džeimsa Upe ASV, Misūri kreisā krasta pieteka, gareums - 1142 km, tek gar Lielo līdzenumu austrumu malu, uzplūdieni pavasarī un vasarā (lietus), izmanto apūdeņošanai; Dakota.
- Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
- Margareta Urāna pavadonis ("Margaret"), vidējais attālums no planētas - 14345000 km, izmēri - 20 km.
- mautave Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša; pamave (3).
- pamave Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša.
- pamāve Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša.
- pamuja Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša.
- pamuve Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša.
- uztīt dūmu uztīt smēķēšanai papirosu, cigareti.
- mizmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Boridae"), iegarens, tumšbrūns, spīdīgs ķermenis, sastopami zem dažādu koku mizas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā.
- spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē.
- piepjvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Erotylidae"), 2,2-6,5 mm garas vaboles zilu vai melnu virspusi ar sarkanīgiem plankumiem, segspārni ar gareniskām punktu rindām; >2300 sugu, Latvijā konstatētas >8 sugas.
- slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
- strautvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydraenidae"), >900 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, iegarens vai plati ovāls, dzīvo dažādos ūdeņos, arī peļķēs un sāļūdeņos.
- dīķvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrochidae"), vaboļu ķermenis iegarens 2-4 mm garš, uz segspārniem 10 gareniskas punktu rindas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, Latvijā maz pētītas, konstatētas 4 sugas; mitriniece.
- sarkanspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Lycidae"), \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, plakans, melns, segspārni sarkanīgi.
- eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
- smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem.
- māņkoksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Oedemeridae"), 800 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis šaurs, garens, maz hitinizēts, sastopamas gk. uz ziediem; šaurspārņu dzimta.
- pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- šaurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silvanidae"), ķermenis šaurs, garens, 2-4,5 mm garš, dzeltens līdz brūnmelns, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- lēcējvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Throscidae syn. Trixagidae"), 230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, 1,5-5 mm garš, sastopamas gk. mežos vecu koku stumbros un celmos, jūras krastā zem izskalojumiem, pārlidojumu laikā - zālē.
- ēnvaboles Vaboļu kārtas ēnmīļu dzimta ("Melandryidae syn. Serropalpidae"), 560 sugu, Latvijā konstatēts 18-20 sugu, tās samērā maz pētītas; vaboļu ķermenis iegarens, 2-16 mm garš, segspārni ar smalkiem matiņiem, bieži spīdīgi.
- kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem.
- sīksarainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Cortiarina"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermenis 1,0-1,9 mm garš, iegarens, sastopami zemsegā, zālē, uz sēnēm.
- sarainīši Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Corticaria"), vaboles ar iegarenu 1,5-3 mm garu brūnu vai melnu ķermeni, dzīvo uz piepēm u. c. sēnēm, pūstošos kokos, skudru pūžņos, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- laukskrējējs Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Harpalus"), zināms >350 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, 4,5-16 mm garš, sastopamas agrocenozēs, pļavās, mežos.
- sūkāt Vairākkārt sūkt (pīpi, cigareti u. tml.).
- valiņš Valiņu mala - auduma ārējā gareniskā mala.
- nospārnošana Vaļējas pludināšanas apstākļu uzlabošana upēs, lai novērstu pludināmo kokmateriālu aizķeršanos aiz dažādiem šķēršļiem, īpaši šaurās un līkumotās upēs, kā arī tur, kur upju krasti noauguši ar kokiem un krūmiem līdz pat ūdenslīmenim; izmanto garenvirzienā sasaistītus baļķus.
- oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers.
- vagot Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.).
- uzplūdes leņķis vertikāls leņķis starp gaisakuģa ātruma virzienu un tā garenvirziena asi, kas ir pozitīvs, ja gaisakuģa garenvirziena ass atrodas augstāk par gaisa ātruma vektora virzienu, un negatīvs, ja gaisakuģa garenvirziena ass ir zemāka par gaisa ātruma vektora virzienu.
- garensvere Vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa garenasi.
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga.
- pektunkuls Viena no daudzām gareniskām grumbiņām smadzeņu ūdensvada sienā.
- pusīte Viena no divām kautķermeņa sānu daļām, ko iegūst, dalot kautķermeni garenvirzienā.
- spināts Viengadīgs balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegarenām lapām ("Spinacia oleracea").
- kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucurbita pepo var. giraumontia") ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā.
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ("Cucumis Sativus") ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem.
- monopavediens Vienkārtīgs, garenvirzienā nesadalāms pavediens; monofilaments.
- saržokļaiņi Viens no bezmugurkaulnieku tipiem; plēsīgi jūras dzīvnieki, ķermenis caurspīdīgs, iegarens (gar. 1 -9 cm), visās jūrās un okeānos \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
- atstabs Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- transepts Viens vai vairāki šķērsjomi, kas taisnā leņķī šķērso garenisko jomu (parasti sakrālajās celtnēs).
- tirpapuža Vieta zem nelielas, garenas gubas.
- trejkrāsu vijolīte vijolīšu suga ("Viola tricolor"), arī atraitnīte, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem; tautas medicīnā lieto par atkrēpošanas un diurētisku līdzekli.
- seglu vilcējs vilcējautomobilis ar īsu garenbāzi un seglu ierīci puspiekabes pievienošanai.
- Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele.
- pretvilnis Vilnis, kura virziens (garenvirziens) vērsts tieši pretim peldlīdzekļa kursam.
- garenvirpošanas automāts virpošanas automāts garenapstrādei un šķērsapstrādei; izmanto garu, nestingu detaļu apstrādei.
- pabalte Viršziežiem piederīgs purvāju augs, iegareni blietējādām, pat līnijveidīgām lapām ar ierotītu apmali, izcilu dzīslojumu un zilganbaltu apakšpusi, gariem kātiem gaišsarkaniem ziediem - galotnes čemuros.
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- iegarenums Vispārināta īpašība --> iegarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salikta saroze zāģmateriāla gareniska samešanās vairākos līkumos platajā skaldnē.
- lata Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot apaļkoku neliela profila sloksnēs.
- dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) dažus centimetrus biezās plāksnēs.
- planka zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot platu baļķi (apaļkoku) biezās (50-100 mm) plāksnēs.
- ankistrodesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas zaļaļģu dzimta ("Ankistrodesmaceae"), kurā apvienotas izstieptas, iegarenas, vārpstveida, adatveida, galos noapaļotas vai nosmailinātas zaļaļģes, 13 ģintis, Latvijā konstatētas 9 ģintis.
- kaplete Zāļu forma - iegarenas, arī cilindrveidīgas tabletes.
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini.
- eiglēnaļģe Zemāko augu nodalījums ("Euglenophyta"), iegarenas vai apaļas kustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes; 6 dzimtas, 60 ģinšu, \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 189 sugas.
- morfostruktūra Zemes virsas planetāro un megareljefa formu kopums, kuru radīšanā galvenie ir iekšējo cēloņu izraisītie procesi.
- ģeotektūra Zemes virsmas galvenās reljefa formas, planetāro un megareljefa formu kopums.
- Ragaciema rags zemesrags Rīgas līča Kurzemes piekrastē, ko veido iegarens salveida pacēlums, kas atdala Kaņiera ezeru no Rīgas līča un turpinās arī zem ūdens 1 km no pamatkrasta, absolūtais augstums - 10 m vjl.
- Silene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., kas 1254. g. nonāca Rīgas arhibīskapa pakļautībā, bet 13. gs. beigās - Livonijas ordeņa pakļautībā, nav precīzu ziņu par robežām, bet zināms, ka atradies starp Tērvetes un Žagares novadu.
- maiszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Clubionidae"), raksturīgas prāvas, iegarenas ligzdas, ko veido no baltpelēkas, blīvas tīmekļa segas, ķeramtīklus neveido, medījumu iegūst piezogoties, Latvijā konstatētas 22 sugas.
- selukša zivju aizsprosta gareniskais stabs.
- vējzivs Zivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Belonidae"), plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni, nedaudzas sugas mīt arī saldūdeņos, 12 ģinšu, >30 sugu, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē un Rīgas līcī konstatēta 1 suga.
- limings Zobveidīgas kukurūzas šķirne ar lieliem, stipri gareniem, oranž-sārtiem graudiem.
- zutenīca Zutenis - iegarenas formas naudas maks; tabakas maks.
- zutens Zutenis - iegarenas formas naudas maks; tabakas maks.
- zutenice Zutenis - iegarenas formas naudas maks.
- mēle Zvana sastāvdaļa - garena, kustīgi iestiprināta vālīte zvana vidū, kas piesitoties rada skaņu.
- klotiņš Zvejas rīku pludiņš; viens no tīklam gar malu piesietiem iegareniem koka (egļu) kociņiem.
- dzeltenā stērste zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Emberiza citrinella"), putns ar dzeltenu vēderu (tēviņam arī dzeltena galva), gareniski raibiem spārniem un brūni melnu muguru, Latvijā sastopama bieži.
- tuneļžāvētava žāvētava konvektīvai žāvēšanai; procesa norisē žāvējamo materiālu vagonetēs pārbīda tuneļa garenvirzienā.
- žeisteris Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- zlauts Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- aviohorizonts žiroskopiska aeronavigācijas ierīce, kas mēra gaisakuģa garensveres un sānsveres leņķus un rāda gaisakuģa garenass un šķērsass stāvokli attiecībā pret patieso horizontu; sastāv no žiroskopa, patiesās vertikāles korekcijas sistēmas un indikatora.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gare.