Paplašinātā meklēšana

Meklējam atrasties.

Atrasts vārdos (1):

atrasties:1

Atrasts vārdu savienojumos (14):

Atrasts skaidrojumos (391):

(ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā).
knupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
knūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
kņupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
kņūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
knupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
knūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
kņupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma.
iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4).
atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta.
ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā.
justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā.
griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt.
pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti.
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā atrasties samērā tālu.
būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties.
nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties.
būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
gulēt uz ceļiem (arī ceļos) atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas.
stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
hibernēt atrasties ziemas guļā (par dzīvnieku).
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
izmest līkumu (arī loku, cilpu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
nodiedelēt Bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties.
nodiedēt Bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties.
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās būt (atrasties, nodot) drošībā
būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt.
ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1).
mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1).
ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
ņirbt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
stīgt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu).
bāzēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
nogulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
gulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
(no)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties (1).
robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko).
klātstāvēt Būt, atrasties kam klāt, (kā) tuvumā.
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
gadīties pa vērienam būt, atrasties tuvumā.
gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) būt, atrasties tuvumā.
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
gulstavāt Būt, atrasties.
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus.
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
piemājot Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā).
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem.
nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu.
stāvēt Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
katetometrs Ierīce, ar ko mērī vertikālo atstatumu starp diviem punktiem, kas var arī neatrasties uz vienas vertikāles.
sagulēt Ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis).
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
izkrēšļoties Ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim).
izabūties Ilgāku laiku atrasties, uzturēties kur.
klaknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur).
nokleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
driznīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
dernēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
stibnīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt.
karinēt Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
karinēties Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur) miegā; ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
karinēt Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
karinēties Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
nopleknēt Ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu.
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā.
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
balus Izlikt balot; atrasties balošanas stadijā.
samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem.
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
palīkāt Kādu laiku atrasties salīkušā stāvoklī.
gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pasķisj Kaut kur atrasties.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5).
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula.
sāņu Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2).
sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2).
sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties).
slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
alass Lēzens, ieapaļš muldveida pazeminājums mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajā var atrasties mazi ezeri.
telepilotējams lidaparāts lidaparāts, kuru vada operators no vadības centra, kas var atrasties uz zemes, lidmašīnā vai kosmiskajā kuģī.
klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties; līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
turēt Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vielā, vidē).
nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem.
guliniski Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
guliskai Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
gulai Līmeniski (atrasties, būt novietotam, u. tml.).
apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, ietvert).
riņķī Lokveidā, riņķveidā (kam) apkārt, (ko) ietverot (būt novietotam, atrasties).
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
nokļūt Mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt atrasties (kādā stāvoklī).
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kādā stāvoklī, kādās attiecībās).
vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi.
iesānis Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
iesāņis Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
iesāniski Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
iesāņu Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
pasalināties Mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem).
autigēnie minerāli minerāli, kas veidojušies uz vietas vienlaikus ar attiecīgo iezi vai pēc tam, tie var būt gan iežveidotāji minerāli (dolomīts, kalcīts, ģipsis, kvarcs), gan atrasties iežos kā piejaukumi.
zvingt Mirkt, atrasties ūdenī.
nosānis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
nosāņis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
nosāniski Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
nosāņu Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1).
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur).
pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
pagulēt Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur).
pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
pagadīties pie rokas (arī pa rokai) nejauši būt, atrasties tuvumā.
pagadīties pa rokai nejauši būt, atrasties tuvumā.
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
palikt iepakaļ Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi.
nostilt Nomierināties; atrasties vienā un tai pašā vietā.
pazust bez vēsts nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
iedalīt Nosūtīt, norīkot (darbā, pasākumā); likt atrasties (kādā vienībā, grupā); arī ieskaitīt.
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu; pārklāt (3).
pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5).
noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārtu.
pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko.
precedēt Pa priekšu iet, iepriekš būt, priekšā atrasties, pārsniegt.
nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam).
nogulēt Parasti savienojumā ar "varēt, spēt": varēt (spēt) atrasties guļus stāvoklī.
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nomainīt Pastāvēt, atrasties vienam pēc otra, citam pēc cita.
mājot Pastāvīgi atrasties, darboties (kur).
antropofobija Patoloģiskas bailes atrasties cilvēku, sevišķi svešu, sabiedrībā.
nokļūt (arī nonākt) (kāda) rokās (arī nagos) pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā.
nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur); tikt nosauktam, pieminētam.
būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā.
līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.); būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku).
termoplastiskie polimēri polimēri (polietilēns, polistirols, poliamīds, teflons, organiskais stikls, poliuretāns u. c.), kas atkarībā no temperatūras var atrasties dažādos fiziskos stāvokļos: stiklveida, ļoti elastīgā, viskozi tekošā un šķidrā stāvoklī.
zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.).
aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
visriņķī Riņķveida (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
ritēt Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā; arī rotēt.
pielīp kā pirtsslotas lapa saka, ja neatlaidīgi cenšas atrasties kāda tuvumā, ja izturas uzmācīgi.
tālu Samērā lielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
tuvu Samērā mazā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu); būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
nolikties (arī (ie)likties) gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvokli.
gulties (arī nogulties) slimības gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
likties (arī ielikties, nolikties) gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
ielikties (arī likties, nolikties) gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
iegult Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
iesagulties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
nolikties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
kustēties Savienojumā ar "pasaulē"; atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
lieliski Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
neitrāls līdzsvars sistēmas stāvokļu kopa, kurā sistēma var atrasties arī tad, ja koordinātām un ātrumiem piešķir nelielas ierosmes.
indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu; atrasties ļoti kaitīgos apstākļos.
iekraušanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, ārpus kuras nedrīkst atrasties krava atklātā ritoša sastāvā, kas atrodas uz horizontāla taisna sliežu ceļa.
ritošā sastāva gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontura, ārpus kuras uz horizontāla taisna sliežu ceļa nedrīkst atrasties krauta vai tukša ritošā sastāva daļas.
būvju tuvināšanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas ierīču vai būvju daļas.
tuneļa caurbrauktuves gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra tuneļa brīvās telpas robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas tuneļa konstrukciju vai ierīču daļas, izņemot tos elementus, kas sadarbojas ar ritošo sastāvu.
pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko).
guļa Slimība (parasti smaga, saistīta ar nepieciešamību atrasties guļus stāvoklī).
klinomānija Slimīga tieksme gulēt gultā vai atrasties guļus stāvoklī.
domatofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, mājā.
klaustrofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, tikt ieslēgtam.
nogulēt uz gultas (arī slimības gultā) slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
nogulēt slimības gultā (arī uz gultas) slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
knupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
knūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
kņupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
kņūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
knupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
knūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
kņupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā; arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
pelēkā zona starpstadija, pārejas posms, ietekmes zona; saglabāt formālu neatkarību un vienlaikus atrasties kāda cita noteicošā ietekmē (parasti par valsti).
driznēt Stāvēt dīkā; ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
sāņu Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
nomods Šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.).
taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
līkločus Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties) ; līkločiem; līkloču.
līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus.
līkločiem Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus.
līkloku Tā, ka veidojas līkumi, līkloči (virzīties, būt novietotam, atrasties).
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
nepiederīgs Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur).
nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas); tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā); tāds, kam nav tiesību atrasties (kur); nepiederīgs (1).
mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties (piemēram, par apdzīvotu vietu).
gašenijs Tas, kas nevar atrasties cietumā.
sasniedzējs tas, kurš pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
apspriežu istabas noslēpums tiesa (tiesnesis) spriedumu raksta apspriežu istabā, un apspriedes un sprieduma rakstīšanas laikā šajā telpā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā.
palikt Tikt atstātam (kādā vietā); atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem).
paiet Tikt izveidotam, atrasties, but novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā.
nostāties Tikt lietotam, atrasties (kādā teksta vietā) - par valodas vienībām.
sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.).
nākt Tikt sūtītam šurp, atrasties ceļā šurp, arī tikt saņemtam (par sūtījumu).
iet Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).
stāvēt Tikt turētam, atrasties (kur) - par dzīvniekiem.
karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu.
karāties Turēties (kur), ar rokām pieķeroties; turoties (kur, pie kā), atrasties (kur).
dzenrata tvaikonis tvaikonis, kas virzās uz priekšu ar dzenrata palīdzību, kas var atrasties vai nu kuģa pakaļgalā (viens), vai kuģim sānos (divi).
uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
mugura Uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties).
plecs Uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties).
kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties).
nodzīvāt Uzturēties, atrasties (kādu laiku kādā vietā, pie kāda).
nodzīvot Uzturēties, atrasties (visu laikposmu kur, pie kāda).
izaturēties Uzturēties, atrasties kur kādu laiku.
pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits.
aplocīties Veidot loku, atrasties lokveidā (ap ko).
darboties Veikt darbību (1), neatrasties miera stāvoklī.
taisni Vertikāli, neveidojot šauru leņķi (virzīt, virzīties, atrasties kādā stāvokli).
izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
Fermi–Diraka statistika viens no kvantu statistikas sadalījumiem, kuru izmanto fermionu sistēmas statistisko īpašību aprakstam un saskaņā ar kuru katrā kvantu stāvoklī var atrasties tikai viens fermions.
noenkurošanās aizliegta vieta ostas teritorijā, kur noenkurošanās aizliegta, jo zem ūdens var atrasties cauruļvadi, kabeļi u. tml. komunikācijas.
krēšļāties Virzīties (kam) priekšā, atrasties, kustēties (kā) priekšā, radot ēnu, traucējot redzamību.
spiesties Virzīties tā, ka veidojas ciešs kopums (par cilvēkiem); būt, atrasties ciešā kopumā.
liekt (arī mest) līkumu (arī loku) virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
skriet Virzīties, atrasties (par ceļiem).
liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt); atrasties, būt novietotam lokveidā.
distribūcija Visas iespējamās pozīcijas (konteksti), kurās var atrasties kāda valodas vienība (fonēma, morfēma, vārds).

atrasties citās vārdnīcās:

MLVV

atrasties

LLVV

atrasties