Paplašinātā meklēšana

Meklējam atrasties.

Atrasts vārdos (1):

atrasties:1

Atrasts vārdu savienojumos (10):

Atrasts skaidrojumos (395):

(ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā)
paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā)
knupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
sāniski ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties)
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma
iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4)
atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas
karot atrasties ar kādu atklāti naidīgās attiecībās
stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju
rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta
karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā
būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā
justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu
palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā
griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā)
būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt
pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā atrasties samērā tālu
būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē
nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam
stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
gulēt uz ceļiem atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā
žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas
stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem
stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām
hibernēt atrasties ziemas guļā (par dzīvnieku)
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī
izmest līkumu atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
rīvēties atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2)
atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko)
nodiedelēt bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties
nodiedēt bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt
būt drošās rokās būt (atrasties, nodot) drošībā
būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā
būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā
čumēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt
ņudzēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1)
mudžēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1)
ņirbēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
ņirbt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
aizstiepties būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.)
stīgot būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
pakāpties būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi)
pacelties būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
pakāpt būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
vilkties būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru)
šķērsot būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi
neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
slēpties būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā
nomētāties būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā
vaļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
vāļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
iet būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām
apvīties būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm
iet būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā)
izvietot būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā)
stīdzēt būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu
stīgt būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu
izvietoties būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā)
turēties būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem)
virzīties būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu
balstīties būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu)
bāzēties būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku)
ložņāt būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.)
atvirzīt būt novietotam, atrasties nost (no kā)
apvīt būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm
sadurties būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam)
atvirzīties būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā)
ievirzīties būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību)
noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
karāties būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami
gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
gulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī
nogulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
kāpt būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi
pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
stāvēt būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu)
noturēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt
(no)turēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī
turēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī
gulstavāt Būt, atrasties
nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā)
nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā)
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta)
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam
pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā)
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu)
robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko)
robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties (1)
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem)
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā
viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu
slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko)
nonākt kāda rokās būt, atrasties kāda ziņā, rīcībā, varā
klātstāvēt Būt, atrasties kam klāt, (kā) tuvumā
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam)
būt kā diegā pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī
nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā
kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.)
gadīties pa vērienam būt, atrasties tuvumā
gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) būt, atrasties tuvumā
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī
nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu)
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu)
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu)
spīlēt cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem)
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā)
teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties
piemājot Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā)
vadīt dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos)
mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem
nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur)
daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu
stāvēt Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā
novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu)
katetometrs ierīce, ar ko mērī vertikālo atstatumu starp diviem punktiem, kas var arī neatrasties uz vienas vertikāles
sagulēt ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis)
izkarst ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti
izkrēšļoties ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim)
izabūties ilgāku laiku atrasties, uzturēties kur
klaknēt ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur)
nokleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku
dernēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
stibnīt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
driznīt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties
kleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt
karinēt ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
karinēties ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
izsēdēties ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā)
izgulēties ilgāku laiku gulēt (kur) miegā; ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī
dirnēt ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur)
karinēt ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur
karinēties ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur
sastāvēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim)
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim)
sanīkt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim)
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim)
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim)
nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem)
sabūt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim)
nomētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
nopleknēt ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku
gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī
pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot)
balus Izlikt balot; atrasties balošanas stadijā
samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko)
palīkāt kādu laiku atrasties salīkušā stāvoklī
gaidīt kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
pasķisj kaut kur atrasties
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5)
stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula
sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties)
sāņu Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2)
sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2)
slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā
alass Lēzens, ieapaļš muldveida pazeminājums mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajā var atrasties mazi ezeri
telepilotējams lidaparāts lidaparāts, kuru vada operators no vadības centra, kas var atrasties uz zemes, lidmašīnā vai kosmiskajā kuģī
klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties; līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt
turēt likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vielā, vidē)
nolikt likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai)
izvietot likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki)
nostādīt likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot)
Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem
guliniski Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
guliskai Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
gulai Līmeniski (atrasties, būt novietotam, u. tml.)
apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, ietvert)
riņķī Lokveidā, riņķveidā (kam) apkārt, (ko) ietverot (būt novietotam, atrasties)
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.)
nokļūt Mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt atrasties (kādā stāvoklī)
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kādā stāvoklī, kādās attiecībās)
vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi
iesānis mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
iesāņis mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
iesāniski mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
iesāņu mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
iesāņus mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
pasalināties mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem)
autigēnie minerāli minerāli, kas veidojušies uz vietas vienlaikus ar attiecīgo iezi vai pēc tam, tie var būt gan iežveidotāji minerāli (dolomīts, kalcīts, ģipsis, kvarcs), gan atrasties iežos kā piejaukumi
zvingt Mirkt, atrasties ūdenī
nosānis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup
nosāņis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup
nosāniski Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup
nosāņu Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup
nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup
slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam)
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt
nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1)
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu
uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur)
pasēdēt neilgu laiku atrasties apcietinājumā
pagulēt neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
panīkt neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā
pagulēt neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī
pagulēt neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem)
pamīcīties neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku
pabūt neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko
padarboties neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī
uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē)
pagadīties nejauši būt, atrasties (kur)
pagadīties ceļā nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas
pagadīties pie rokas (arī pa rokai) nejauši būt, atrasties tuvumā
sagadīties nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur)
tuvu nelielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt)
palikt iepakaļ Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā)
pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.)
pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā)
krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi
nostilt Nomierināties; atrasties vienā un tai pašā vietā
pazust bez vēsts nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē
sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā)
iedalīt Nosūtīt, norīkot (darbā, pasākumā); likt atrasties (kādā vienībā, grupā); arī ieskaitīt
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu; pārklāt (3)
pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5)
noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu
nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārtu
pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko
precedēt Pa priekšu iet, iepriekš būt, priekšā atrasties, pārsniegt
nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku
līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam)
nogulēt parasti savienojumā ar "varēt, spēt": varēt (spēt) atrasties guļus stāvoklī
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles)
sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
nomainīt Pastāvēt, atrasties vienam pēc otra, citam pēc cita
mājot Pastāvīgi atrasties, darboties (kur)
antropofobija Patoloģiskas bailes atrasties cilvēku, sevišķi svešu, sabiedrībā
nokļūt (arī nonākt) (kāda) rokās (arī nagos) pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā
nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur); tikt nosauktam, pieminētam
būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā
līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.); būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku)
termoplastiskie polimēri polimēri (polietilēns, polistirols, poliamīds, teflons, organiskais stikls, poliuretāns u. c.), kas atkarībā no temperatūras var atrasties dažādos fiziskos stāvokļos: stiklveida, ļoti elastīgā, viskozi tekošā un šķidrā stāvoklī
zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.)
atkāpes rinda rindkopas pirmā rinda ar atkāpi, kas nedrīkst atrasties lappuses apakšā
aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
visriņķī Riņķveida (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
ritēt Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā; arī rotēt
pielīp kā pirtsslotas lapa saka, ja neatlaidīgi cenšas atrasties kāda tuvumā, ja izturas uzmācīgi
tālu samērā lielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt)
izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu); būt, atrasties piespriestā soda režīmā
nolikties (arī (ie)likties) gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvokli
gulties slimības gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
likties gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
iegult Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
iesagulties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
nolikties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
kustēties savienojumā ar "pasaulē"; atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā
pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties)
lieliski Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
neitrāls līdzsvars sistēmas stāvokļu kopa, kurā sistēma var atrasties arī tad, ja koordinātām un ātrumiem piešķir nelielas ierosmes
indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu; atrasties ļoti kaitīgos apstākļos
iekraušanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, ārpus kuras nedrīkst atrasties krava atklātā ritoša sastāvā, kas atrodas uz horizontāla taisna sliežu ceļa
ritošā sastāva gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontura, ārpus kuras uz horizontāla taisna sliežu ceļa nedrīkst atrasties krauta vai tukša ritošā sastāva daļas
būvju tuvināšanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas ierīču vai būvju daļas
tuneļa caurbrauktuves gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra tuneļa brīvās telpas robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas tuneļa konstrukciju vai ierīču daļas, izņemot tos elementus, kas sadarbojas ar ritošo sastāvu
pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko)
guļa Slimība (parasti smaga, saistīta ar nepieciešamību atrasties guļus stāvoklī)
klinomānija Slimīga tieksme gulēt gultā vai atrasties guļus stāvoklī
domatofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, mājā
klaustrofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, tikt ieslēgtam
nogulēt uz gultas (arī slimības gultā) slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī
nogulēt slimības gultā (arī uz gultas) slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī
knupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
knūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
kņupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
kņūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
knupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
knūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
kņupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā; arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta
pelēkā zona starpstadija, pārejas posms, ietekmes zona; saglabāt formālu neatkarību un vienlaikus atrasties kāda cita noteicošā ietekmē (parasti par valsti)
driznēt Stāvēt dīkā; ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties
sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.)
sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
sāņu Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
nomods šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.)
taisni tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī)
starpā tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties)
līkločus tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties) ; līkločiem; līkloču
līkloču tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus
līkločiem tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus
līkloku tā, ka veidojas līkumi, līkloči (virzīties, būt novietotam, atrasties)
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā)
nepiederīgs tāds, kam nav tiesību atrasties (kur)
nepiederošs tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas); tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā); tāds, kam nav tiesību atrasties (kur); nepiederīgs (1)
mājīgs tāds, kur ir patīkami atrasties (piemēram, par apdzīvotu vietu)
gašenijs tas, kas nevar atrasties cietumā
sasniedzējs tas, kurš pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties
apspriežu istabas noslēpums tiesa (tiesnesis) spriedumu raksta apspriežu istabā, un apspriedes un sprieduma rakstīšanas laikā šajā telpā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā
palikt tikt atstātam (kādā vietā); atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem)
paiet tikt izveidotam, atrasties, but novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā
nostāties tikt lietotam, atrasties (kādā teksta vietā) - par valodas vienībām
sarindoties tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.)
nākt tikt sūtītam šurp, atrasties ceļā šurp, arī tikt saņemtam (par sūtījumu)
iet tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem)
stāvēt tikt turētam, atrasties (kur) - par dzīvniekiem
karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu
karāties Turēties (kur), ar rokām pieķeroties; turoties (kur, pie kā), atrasties (kur)
dzenrata tvaikonis tvaikonis, kas virzās uz priekšu ar dzenrata palīdzību, kas var atrasties vai nu kuģa pakaļgalā (viens), vai kuģim sānos (divi)
uzturēties uz laiku atrasties, dzīvot (kur)
zemē uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot)
mugura uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties)
plecs uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties)
kakls uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties)
nodzīvāt Uzturēties, atrasties (kādu laiku kādā vietā, pie kāda)
nodzīvot Uzturēties, atrasties (visu laikposmu kur, pie kāda)
izaturēties Uzturēties, atrasties kur kādu laiku
pārtraukt veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits
aplocīties veidot loku, atrasties lokveidā (ap ko)
darboties veikt darbību (1), neatrasties miera stāvoklī
taisni Vertikāli, neveidojot šauru leņķi (virzīt, virzīties, atrasties kādā stāvokli)
izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem)
Fermi–Diraka statistika viens no kvantu statistikas sadalījumiem, kuru izmanto fermionu sistēmas statistisko īpašību aprakstam un saskaņā ar kuru katrā kvantu stāvoklī var atrasties tikai viens fermions
noenkurošanās aizliegta vieta ostas teritorijā, kur noenkurošanās aizliegta, jo zem ūdens var atrasties cauruļvadi, kabeļi u. tml. komunikācijas
krēšļāties Virzīties (kam) priekšā, atrasties, kustēties (kā) priekšā, radot ēnu, traucējot redzamību
spiesties Virzīties tā, ka veidojas ciešs kopums (par cilvēkiem); būt, atrasties ciešā kopumā
liekt (arī mest) līkumu (arī loku) virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
skriet Virzīties, atrasties (par ceļiem)
liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt); atrasties, būt novietotam lokveidā
distribūcija Visas iespējamās pozīcijas (konteksti), kurās var atrasties kāda valodas vienība (fonēma, morfēma, vārds)

atrasties citās vārdnīcās:

MLVV

atrasties

LLVV

atrasties