Paplašinātā meklēšana
Meklējam atrasties.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
- atrasties ēnā
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā
- atrasties kāda rokās
- atrasties starp dzīvajiem
- atrasties starp dzīvību un nāvi
- būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām
- būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū
- krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos
- soļot (arī iet, atrasties, būt) avangardā
Atrasts skaidrojumos (200):
- apmest līkumu (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā)
- paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā)
- knupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
- sāniski ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties)
- iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
- notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī
- labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
- atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma
- apiet atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu
- čurnēt atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt
- stāvēt atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā
- vilcināties atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties
- apskaut atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju
- aptvert atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem)
- aplipt atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem)
- iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4)
- lenkt atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- ielenkt atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- notupēt atrasties (kur visu laikposmu)
- novietoties atrasties (kur, kādā secībā, attālumā)
- būt atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām
- snaust atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem)
- viļāties atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem)
- peldēties atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem
- sēdēt atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem)
- krist atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu
- klāt atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu)
- ietvert atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1)
- torčaķ atrasties alkohola vai narkotiku reibumā
- boļeķ atrasties apcietinājumā
- paritsja atrasties apcietinājumā
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas
- sēdēt atrasties apcietinājumā, cietumā
- tupēt atrasties apcietinājumā, cietumā
- pihķeķ atrasties apcietinājumā, izciest sodu
- apgrozīties atrasties apgrozībā (1)
- apgrozīties atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem)
- karot atrasties ar kādu atklāti naidīgās attiecībās
- pripuhaķ atrasties arestā, cietumā
- tupēt atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem)
- tupēt atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
- karāties atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā)
- stāvēt saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju
- rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- dimbā atrasties bezizejas situācijā; pagalam
- sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
- sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
- gulēt atrasties guļus pie zemes (par augiem)
- gulēt atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- nogulēt atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
- zvilnēt atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt
- pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta
- kačaika atrasties izmeklēšanā
- dzīvot līdzi atrasties kā iespaidā, varā
- karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
- ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā
- ugunī atrasties kaujā (kara laukā)
- kūmoties atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus
- dzīvot atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- nākt atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem)
- kāpt atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem)
- iet atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem)
- drebēt atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt
- trīcēt atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- trīsēt atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1)
- rotāties atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam
- aptecēt atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu
- būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā
- justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes
- klusēt atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam
- atpūsties atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām)
- snaust atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu
- palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā
- griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā)
- žaustīties atrasties nevietā (sagadīšanās pēc)
- būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt
- pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
- stāvēt atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti
- gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
- gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
- zvilnēt atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī
- zvilnīt atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt
- balģeķ atrasties reibumā
- piepļeku atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī
- piepļekus atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī
- būt gabalā atrasties samērā tālu
- mīties atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu)
- būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē
- knūbēties atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- atspūsties atrasties stāvoklī, kad netiek izmantots (par zemi)
- sēdēt atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
- tupēt atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem
- būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam
- stresot atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt
- peldēt atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi
- peldēt atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī
- mirkt atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem)
- stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
- saiet atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām)
- saskarties atrasties tieši līdzās (kam)
- pieskarties atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to)
- parocē atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam)
- gulēt uz ceļiem atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā
- kulminēt atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli)
- žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas
- segt atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- ceļot atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
- stāvēt atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku)
- stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem
- stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas
- stāvēt atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku)
- stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām
- stāvēt atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem)
- staigalēt atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.)
- tecēt atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem)
- plūst atrasties virzība, kustībā (par straumi)
- aiziet atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.)
- atiet atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi
- karāties atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem)
- atiet atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm
- ieskaut atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm
- ieslēgt atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām)
- hibernēt atrasties ziemas guļā (par dzīvnieku)
- uzkavēties atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli)
- pludot atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu)
- palikt atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to)
- palikt atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos)
- stāvēt atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem
- sēdēt atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām
- stāvēt atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī
- ieņemt atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus)
- klāt atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem
- pārklāt atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem
- pastāvēt atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku
- klāties atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem)
- klāt atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
- gulēt atrasties, būt iekļautam (kur)
- iegult atrasties, būt izveidotam (kur iekšā)
- noslīdēt atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu
- izkaisīt atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām
- nīkt atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku)
- vārgt atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2)
- nogrimt atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms
- iegrimt atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam
- pielipt atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt
- atdusēties atrasties, būt novietotam (kur, uz kā)
- gulēt atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem
- stāvēt atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem
- nākt atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā)
- zvilnēt atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.)
- tupēt atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem)
- sēdēt atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem)
- kāpt atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu
- nogulēt atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem
- izmest līkumu atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- pieiet atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pienākt atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- piestiepties atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pietuvināties atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pietuvoties atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pievirzīties atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- piegulēt atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- piekļauties atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- piespiesties atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- pieplakt atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
- pieslieties atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties
- pieslēgties atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3)
- izlīkumot atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
- izlocīties atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
- aizlīkumot atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.)
- aizlocīties atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot
- saliekties atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi
- sliekties atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku)
- krist atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
- pievienoties atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu
- saiet atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām)
- slaistīties atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi
- izvirzīties atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
- iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
- izvirzīties atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
- laisties atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu)
- uzliekties atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
Atrasts piemēros (11):
- kapitāls Alkatība dzen riskēt bez apdomas, bet skopums neļauj kapitālam atrasties apgrozībā, tāpēc tas dilst.
- šaize Bet šaize tāda, ka jūnija sākumā man nav plānots atrasties Latvijā.
- sabiedrība Bija gaužām patīkami atkal atrasties angļu sabiedrībā.
- statuss Ja tā, tad esmu arī ar mieru šajā statusā atrasties līdz pat savas eksistences beigām.
- nosauļoties Nav taisnība: lai nosauļotos, nevajag atrasties tiešos saules staros.
- pārsauļoties Protams, nav vēlams atrasties saulē par ilgu un pārsauļoties.
- sigma Sigmas izvēlas atrasties ārpus hierarhijas, savukārt alfas grib būt tās augšgalā.
- guļa Sikspārņu izdzīvošanu ziemas periodā nodrošina to spēja ilgstoši atrasties ziemas guļā.
- dandālis Tad jau Tevi arī ierobežo noteikums, ka publiskā vietā nevar atrasties ar pliku dandāli?
- smēķēt Tas ir tāpat, kā atrasties starp cilvēkiem, kuri smēķē cigaretes, cigārus vai pīpes.
- attiekties Zeme īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var atrasties dažādu subjektu īpašumā, bet apgrozības ierobežojumi galvenokārt attiecas uz šo teritoriju (tajās esošo dabas resursu) lietošanu.
atrasties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv