vanckāt
vanckāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | vanckāju | vanckājam | vanckāju | vanckājām | vanckāšu | vanckāsim |
2. pers. | vanckā | vanckājat | vanckāji | vanckājāt | vanckāsi | vanckāsiet, vanckāsit |
3. pers. | vanckā | vanckāja | vanckās |
Pavēles izteiksme: vanckā (vsk. 2. pers.), vanckājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vanckājot (tag.), vanckāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vanckātu
Vajadzības izteiksme: jāvanckā
1.Kaut ko darīt.
2.Sist, pērt.
3.Dzīt, trenkt.
4.Kārīgi ēst, iedzert.
5.Vilkt.
6.Vazāties.
7.Pļāpāt.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa to laiku pa kreisi no manis risiājās cita divkauja, Baltkrievs ar Leiti vanckāja breksēnus vienu pēc otra.