klapēt
Lietojuma biežums :
klapēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | klapēju | klapējam | klapēju | klapējām | klapēšu | klapēsim |
2. pers. | klapē | klapējat | klapēji | klapējāt | klapēsi | klapēsiet, klapēsit |
3. pers. | klapē | klapēja | klapēs |
Pavēles izteiksme: klapē (vsk. 2. pers.), klapējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klapējot (tag.), klapēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klapētu
Vajadzības izteiksme: jāklapē
1.Sist; iekaustīt; pērt.
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, kliest, koklēt, klāt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
sveķēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
šautīt1 — Šaust, sist.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
vanckāt2 — Sist, pērt.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
bicināt1 — Sist.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
iedābt1 — Iesist.
iegniezt1 — Iesist.
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
žurcēt1 — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
2.Kult, putot.
5.Kapināt (izkapti).
6.Strauji maisīt.
7.Izdauzīt (gaļu).
Stabili vārdu savienojumiKlapēt (arī neklapēt) ar ausīm. Klapēt ciet. Klapēt kopā.
Stabili vārdu savienojumi
Klapēt (arī neklapēt) ar ausīm idioma — neņemt vērā, neklausīties, ignorēt.Klapēt ciet — slēgt; likvidēt.Klapēt kopā — saskanēt.
Avoti: ĒiV, KnG, KnV, SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Putns kopš rīta bija ar knābi klapējis pa viņas jumta logu.
- — Sarmīte koķeti sakārtoja lakatiņu, kamēr pulss maziem āmurīšiem klapēja galvā.
- Viņš nu sāk pa īstam klapēt otru kaķi, Ķenci.
- Kā sarunājuši, viņi abi pielēca no soliņa un sāka Krūmiņu klapēt.
- Tās ir pieticīgas, jo tās var klapēt, tas nekropļos to skaņu.