klapēt | Tēzaurs

klapēt

Lietojuma biežums :

klapēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	klapēju	klapējam	klapēju	klapējām	klapēšu	klapēsim
2. pers.	klapē	klapējat	klapēji	klapējāt	klapēsi	klapēsiet, klapēsit
3. pers.	klapē		klapēja		klapēs

Pavēles izteiksme: klapē (vsk. 2. pers.), klapējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: klapējot (tag.), klapēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: klapētu

Vajadzības izteiksme: jāklapē

1.Sist; iekaustīt; pērt.

Saistītās nozīmessmērēt, šaust, šaustīt, sutināt, tēst, vanckāt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

smērēt₄ sarunvaloda — Sist.

šaust₁ — Sist, pērt; šaustīt (1).

šaustīt₁ — Sist, pērt; šaust (1).

sutināt₄ sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.

tēst₂ sarunvaloda — Pērt; arī sist.

vanckāt₂ — Sist, pērt.

dot pa ādu₁ — Pērt, sist.

blietēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt.

dot pa mici₁ frazēma — Sist, pērt.

klāt₅ novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).

krāmēt₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).

mērkt₂ žargonisms — Sist.

miet₂ — Sist, pērt; mietēt.

mietēt₁ — Sist, pērt; miet (2).

dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru₁ — Sist, pērt.

plāt_3.1 transitīvs — Sist (ko).

plītēt₂ transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).

pluinīt₃ sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).

miešķēt₂ — Sist.

miltīt₁ — Sist, pērt.

mūksnīt₃ — Sist, pērt.

sist₁ intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.

slodzīt₅ apvidvārds — Pērt; arī sist.

smelt₁ — Sist.

stibīt₃ apvidvārds — Pērt, sist.

sveķēt₁ — Sist.

test₂ sarunvaloda — Tēst 1(2).

šautīt₁ — Šaust, sist.

veķēt₂ — Sist, pērt.

vilkt₁₃ sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).

zvecēt₁ — Sist.

zveķēt₁ — Sist, pērt.

žaut₁ — Sist.

bozēt₁ — Sist.

bicināt₁ — Sist.

dābt₁ — Sist.

dot₇ sarunvaloda, intransitīvs — Sist.

kaut₄ sarunvaloda — Sist, pērt.

liet₄ apvidvārds — Sist.

likt₁₁ sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.

kliest₁ — Sist.

koklēt₁ — Sist, pērt.

mēgt₁ — Sist.

Hiponīmi

bauzēt₁ — Sist ar kādu priekšmetu.

belzt₁ — Smagi, spēcīgi sist.

bliezt₁ — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).

būkāt₂ — Sist, dauzīt.

cirst₅ intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).

dauzīt₂ transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.

driepēt₁ — Sist, pērt (ar driepi).

gāzt₅ sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.

iedābt₁ — Iesist.

iedot₄ sarunvaloda — Iesist, iepērt.

iegniezt₁ — Iesist.

iesist₂ intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.

ievilkt₁₂ sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).

iezeltīt₁ — Iesist.

kapāt₂ — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).

kaustīt₁ — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.

kokot₁ — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).

kraut₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.

kulstīt₂ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).

kult₃ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).

mielot₂ apvidvārds — Pērt.

milnot₁ — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.

mizot₄ sarunvaloda — Pērt.

pērt₁ — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.

pļaukāt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).

pliķēt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.

šaut₃ sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).

sautēt₃ apvidvārds — Pērt.

sitaļāt₁ — Vairākkārt viegli sist.

skaustīt₁ — Kaustīt.

skaustīt₂ — Sist, pērt (ar kādu sitamo).

slānīt₁ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).

sloksnēt₁ — Sist, slānīt, pātagot.

sukāt₃ sarunvaloda — Pērt.

uzbelzt₁ — Iesist, uzsist.

uzdābt₁ — Iesist.

uzdiegt₂ apvidvārds — Iesist.

uzpipkāt₁ — Iesist.

uzsist_1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).

uzsloksnēt₁ — Iesist.

uzsvilināt₁ — Iesist.

uzvantēt₂ — Iesist.

vārīt_2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).

velēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.

zeltīt₃ apvidvārds — Pērt.

zilināt_1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.

zolēt₃ — Dauzīt, pērt.

žurcēt₁ — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.

zvelēt₁ — Spēcīgi vairākkārt sist.

zvelt₁ intransitīvs — Spēcīgi sist.

zvetēt₁ — Vairākkārt spēcīgi sist.

2.Kult, putot.

3.Dauzīt; klauvēt.

4.Saskanēt; sakrist.

Saistītās nozīmessaskanēt.

Saistītās nozīmes

Aptuvenie sinonīmi

atbilst₁ — Būt (kam) piemērotam; saskanēt (ar ko).

saskanēt₂ — Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).

5.Kapināt (izkapti).

6.Strauji maisīt.

7.Izdauzīt (gaļu).

Stabili vārdu savienojumiKlapēt (arī neklapēt) ar ausīm. Klapēt ciet. Klapēt kopā.

Stabili vārdu savienojumi

Klapēt (arī neklapēt) ar ausīm idioma — neņemt vērā, neklausīties, ignorēt.
Klapēt ciet — slēgt; likvidēt.
Klapēt kopā — saskanēt.

Avoti: ĒiV, KnG, KnV, SLG

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Putns kopš rīta bija ar knābi klapējis pa viņas jumta logu.
— Sarmīte koķeti sakārtoja lakatiņu, kamēr pulss maziem āmurīšiem klapēja galvā.
Viņš nu sāk pa īstam klapēt otru kaķi, Ķenci.
Kā sarunājuši, viņi abi pielēca no soliņa un sāka Krūmiņu klapēt.
Tās ir pieticīgas, jo tās var klapēt, tas nekropļos to skaņu.

Vairāk piemēru ...