klapēt
klapēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | klapēju | klapējam | klapēju | klapējām | klapēšu | klapēsim |
2. pers. | klapē | klapējat | klapēji | klapējāt | klapēsi | klapēsiet, klapēsit |
3. pers. | klapē | klapēja | klapēs |
Pavēles izteiksme: klapē (vsk. 2. pers.), klapējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klapējot (tag.), klapēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klapētu
Vajadzības izteiksme: jāklapē
2.Kult, putot.
5.Kapināt (izkapti).
6.Strauji maisīt.
7.Izdauzīt (gaļu).
Stabili vārdu savienojumiKlapēt (arī neklapēt) ar ausīm. Klapēt ciet. Klapēt kopā.
- Klapēt (arī neklapēt) ar ausīm idioma — neņemt vērā, neklausīties, ignorēt
- Klapēt ciet — slēgt; likvidēt
- Klapēt kopā — saskanēt
Avoti: ĒiV, KnG, KnV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Putns kopš rīta bija ar knābi klapējis pa viņas jumta logu.
- — Sarmīte koķeti sakārtoja lakatiņu, kamēr pulss maziem āmurīšiem klapēja galvā.
- Viņš nu sāk pa īstam klapēt otru kaķi, Ķenci.
- Kā sarunājuši, viņi abi pielēca no soliņa un sāka Krūmiņu klapēt.
- Tās ir pieticīgas, jo tās var klapēt, tas nekropļos to skaņu.