klapis1
klapis apvidvārds
1.Troksnis, kas rodas, ko sitot, dauzot.
2.Pakārts dēlis, ar kuru klapē ganus mājā.
Avoti: ĒiV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir jādzīvo uz pilnu klapi, nevis jālasa tās stulbās grāmatas.
- Pircēju metālam nebija, toties velmēšana gāja uz pilnu klapi.
- "Vēl gan nevienu braucienu " uz pilnu klapi" neesmu aizvadījusi.
- Es gribēju uz pilnu klapi nodarboties ar to, kas man patīk.
- “Tas jau ir Amerikā un tirgo savu gaļu uz pilnu klapi.