Paplašinātā meklēšana

Meklējam stiept.

Atrasts vārdos (34):

Atrasts vārdu savienojumos (6):

Atrasts skaidrojumos (456):

steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties.
klūpdrāts 10-20 cm virs zemes starp mietiem nostiepta stieple.
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.); novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.).
aizstaipīt Aizstiept ar pūlēm.
aizstaipaļāt Aizstiept.
aiztaščīt Aizstiept.
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
aizdīrāt Aizvilkt, aizstiept.
taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu).
applatīt Apstiept.
atsvempt Ar grūtībām atstiept, atvilkt (kaut ko smagu).
stilpt Ar grūtībām maukt, uzspīlēt, uzstiept.
planciski Ar izstieptām rokām un kājām.
vaņķēt Ar izstieptu roku zīmes rādīt.
pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
aizķīnēt Ar pūlēm aizstiept, aizvilkt projām.
aizcīnīt Ar pūlēm aizvilkt, aizstiept.
apdricināt Ar pūlēm apvilkt, apstiept apkārt kaut kam.
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
ievilkt buru ar šotes palīdzību nostiept buru
atlaist Atbrīvot (muskuļus); izstiept, atspiest (kur) locekļus.
atslieties Atliekties, izstiepties taisnam.
Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem)
Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts
Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
atkamāt Atstiept (daļēji velkot pa zemi).
atkarcināt Atstiept (kājas).
atšviept Atstiept (lūpu).
atšiebt Atstiept, ļaut karāties.
atstipt Atstiepties.
mazais sprīdis attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu
noģemberēt Atvilkt, atstiept, aizvilkt, aizstiept.
nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai).
aizaugt augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā)
ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
svilpot Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpt (3).
apstirpt Augt, izaugt, pastiepties.
prosenhima Augu audi, kas sastāv no gareni izstieptām šūnām ar smailiem galiem un pabiezinātu apvalku.
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
jeté baletā - lēciens, kurā viena kāja izvirzīta uz priekšu, bet otra izstiepta atpakaļ
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu
vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
atvest Būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā).
stīgāt Celt, stiept, nest.
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1).
skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens.
ievilkt šotis ciešāk nostiept buru
žausteklis Cieši nostiepta aukla, kur izžaut veļu žāvēties.
garums Cik gari vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.).
stieples (arī virves) dejotājs cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves)
virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples)
šķiedra dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras
šķiedras Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras.
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
nostiepe Darbība, process, arī rezultāts --> nostiept (1).
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
teleskopacis Dažu dziļjūras zivju acis, kas izstieptas garumā "kā tālskatis".
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
grifbrets Dēlītis stīgu instrumentos, pār kuru pārstieptas stīgas.
vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis.
angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē.
burdens Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu.
burdons Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu.
purzlāties dusmoties, raudāt ar izstieptām lūpām
norobežotā iedzimtā limfangioma dzelteni pūslīši ādā ar biezām, izstieptām sienām, kuri savienoti ar limfvadiem
pūst Dziedāt ar gari stieptām skaņām (par putniem).
vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti.
enkurs pie visīsākā enkurķēdes garuma enkurķēdes vai enkurtroses minimālais garums, kad tā maksimāli nostiepta un vertikāli iet uz leju tieši zem peldlīdzekļa, bet enkurs nav "uzlauzts"
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
šķērsotās spirālveida galaktikas galaktikas, kurām ir izstiepts centrālais sablīvējums, t. s. šķērsis, kura galos sākas spirālzari
jardangi Garenstieptas, šauras, cita citai paralēlas, līdz 10-12 m augstas grēdas ar asām korēm un stāvām, asimetriskām nogāzēm Centrālāzijas tuksnešos.
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes.
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām; izmesties (3).
izmesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām.
izlaiden Guļus ar izstieptu augumu, garšļaukus.
garšļaukus Guļus ar izstieptu augumu.
izgulties Guļus izstiepties.
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
katliene Ieapaļš vai nedaudz izstiepts Zemes virsmas pazeminājums.
izometrisks Ieapaļš, pretstatā garenstieptam, lineāram.
drumi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas.
drumliņi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
iesparoties Iestiepties.
iekaukties Ievaimanāties spalgā, stieptā balsī.
sakaukāt Ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju).
izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
atkarcinēt Ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas).
lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
nosastīgāties Izdalīties un nostiepties (par gļotām).
vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
izklaināties Izlīdzināties, izstiepties taisnam.
izļumēt Izmežģīt; sastiept.
izspīrināt Izplest, atplest, izstiept; izspīrēt.
izspīrīt Izplest, atplest, izstiept; izspīrēt.
izspīrēt Izplest, atplest, izstiept.
savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī izstiept.
aizvirzīties Izplesties noteiktā virzienā (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.); aizstiepties.
makroloģija Izplūdusi, garumā izstiepta runa; pļāpība.
izstaipaļāt Izstaipīt, izstiept uz visām pusēm.
izslaicīt Izstaipīt, pastiept.
izslaicīties Izstaipīties, izstiepties.
izstīvēt Izstiept (5).
censt Izstiept (cīpslas, dzīslas); atvilkt (loku).
izvirzīt Izstiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļas).
iztīst Izstiept garumā.
debordēt Izstiept kaujas līniju tik tālu, lai karaspēks varētu apiet ienaidnieka izvietojumu no flangiem.
izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem.
izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
izklaināt Izstiept taisnu, izlīdzināt.
atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu (piemēram, asti, lūpu).
izstilpēt Izstiept, izstaipīt.
stiepuļot Izstiept, izstaipīt.
čūrināt Izstiept, izvirzīt.
nostiept buru izstiept, pacelt, novilkt un nostiprināt buru ar falli, nokbendzeli vai šoti
nosnaicīt Izstiept, pastiept.
izstielēt Izstiept.
izstīlēt Izstiept.
uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes.
izlēveni Izstieptā veidā.
urska Izstiepta, pastiepta lūpa.
izastarāties Izstiepties (kādos virzienos).
izstiegt Izstiepties garās stīgās.
gargoziski Izstiepties garumā.
izlaisties Izstiepties guļus; arī atlaisties.
uzstiepties Izstiepties uz.
applēsties Izstiepties zem kaut kā.
mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties.
stiepuļoties Izstiepties, izstaipīties.
izplēvēties Izstiepties, paplašināties.
tampīties Izstiepties, paplašināties.
sasmeilties Izstiepties, smailākam kļūt.
atstipt Izstiepties.
izsliegt Izstiepties.
klainoties Izstiepties.
gargāzu Izstiepts garumā.
gargulu Izstiepts garumā.
gargulus Izstiepts garumā.
protrahēts Izstiepts uz priekšu.
snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
šņukurs Izstiepts, strups purns (dažiem zīdītajiem, parasti cūkām).
izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
klajināt Iztaisnot, izstiept garumā.
sastiept Iztaisnot, parasti pilnīgi, un pastiept (ķermeņa daļu).
izslieties Iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni).
kravas tīkls izturīga materiāla tīkls, kas nostiepts starp kuģa bortu un krastu pie kravas lūkas, lai novērstu lādējamo preču nejaušu iekrišanu ūdenī
savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu); arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
atzarot Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.).
atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
veldinēt Jostas aužot šķirt iestiepto dziju.
izstaips Kādam priekšmetam uzstiepta drāna.
pašaudīt Kādu laiku izstiepties uz priekšu un atpakaļ.
Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts
Pāvulkalns kalns Smiltenes novada Raunas pagastā, lokveidā izstiepts, 1,5 km garš un līdz 350 m plats valnis, absolūtais augstums - 153 m vjl., relatīvais augstums - līdz 90 m, gandrīz norakts grants ieguvei
ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml).
arabeska Klasiskajā baletdejā - poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ.
izslīgt Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem.
ķīļrāmis Koka rāmis, uz kura tiek nostiepts apgleznojamais audekls; palogs.
atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni.
padēls koksnes vaina; stipri izstiepts ovālas formas veidojums ar patstāvīgu gadskārtu sistēmu apaļajos kokmateriālos, zāģmateriālos, finierī
šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu.
nestieptā intonācija krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas)
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas); vairākkārt izstiept (3).
sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņu Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
svecīte ķermeņa stāvoklis, kam raksturīgas gaisā perpendikulāri pamatam izstieptas kājas, pleciem un skaustam atbalstoties pret pamatu; stāja uz skausta
lellošana Latviešu ganu dziesmu īpašs dziedāšanas veids, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām.
kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu
kalnu grēda lineāri izstiepta, pozitīva reljefa lielforma, kas norobežota ar nogāzēm, kuras vērstas slīpi pretējos virzienos
iegrava Lineāri izstiepts siles veida padziļinājums, ko veido īslaicīgi tekošie lietusgāžu vai sniega kušanas ūdeņi.
spēle Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
spēles Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
stilpēt Maukt, stiept, spiest.
iestiept Mazliet pastiept, pagarināt.
paslieties Mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni).
pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
periklīns Minerāla albīta pasuga, kas kristalizējusise īpatnējos izstieptos vai sadvīņotos kristālos.
membranofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir membrāna (stingri nostiepta āda), pie šīs grupas pieder bungas, timpāns tamburīns.
pasvempties Nedaudz izstiepties (uz augšu).
patiekties Nedaudz izstiepties, lai kaut ko aizsniegtu.
ieleja Negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies tekošu ūdeņu erozijas darbības rezultātā.
dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu).
ņūka Nīgrs cilvēks ar izstieptu lūpu.
nostiepties Nogāzties guļus ar izstieptu, iztaisnotu augumu.
nostiepties Nogulties ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
nestiepts Nolieguma divdabis --> stiept.
apstiept Nostiept, izstiept (ap ko, kam apkārt).
merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju.
novilkties Nostiepties (5).
nosastiepties Nostiepties.
izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu).
pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu).
iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi).
saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt.
saļumēties Pagriežoties kļūt sāpīgam; sastiepties; arī izmežģīties.
notīst Pagurt, izstiepties.
cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē
pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības
izslīkt Paradums izplesties, izstiepties.
pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
Bēra pauguri paralēlas, ģeogrāfisko platumu virzienā izstieptas 10-45 m augstas un 200-300 m platas grēdas, kuras veido māla drupatu un smilšu sablīvējums (Piekaspijas zemienē starp Kumas un Embas ieteku Kaspijas jūrā)
rāmītis Parasti savienojumā "rokdarbu rāmītis": ierīce, uz kuras nostiprina nostieptu audumu izšūšanai.
izstīvēt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); sastiept.
pārtutanāt pārstiept mājās
pāršmaukties Pārstiepties, pārstaipīties, pārpūlēties.
apsarauties Pārstiepties.
pārsarauties Pārstiepties.
izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem); pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
ieplest Pastiept sānis (parasti rokas, kājas).
izstiept Pastiept, pagarināt (parasti ķermeņa daļas).
pabozt Pastiept, pavirzīt uz priekšu (lūpas).
pasniegties Pastiepties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
pasastiepties Pastiepties (piemēram, par audumu, adījumu).
izstiepties Pastiepties, pagarināties (parasti par ķermeņa daļām).
patīst Pastiepties.
izstiepums Paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (1).
izstiepums Paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (2).
izstiepums Paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (3).
nostiepums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiept (1).
pastiepums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiept(1).
pastiepums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiept(2).
sastiepums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiept (3).
stiepums Paveikta darbība, rezultāts --> stiept (1).
stiepums Paveikta darbība, rezultāts --> stiept (2).
stiepums Paveikta darbība, rezultāts --> stiept (3).
nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
piestaipīties Piestiepties, stiepjoties izplatīties.
lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot.
membrāna plāna noteiktas formas plāksne, nostiepta, nostiprināta plēve (iekārtās, ierīcēs u. tml.)
magnētadata Plāns magnēts (izstiepta romba veidā), kas brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsts pret ziemeļiem.
spīrīt plest, stiept
smilkstēt Radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram, par vēju); atskanēt šādām skaņām.
pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
šviļpāt Radīt augstas, stieptas skaņas (par vēju).
čīgināt Radīt augstas, stieptas skaņas.
pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
maurāt Radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku).
vaimanāt Radīt gari stieptai skaņas (par veļu, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
raudāt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
raudāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
pūst Radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu).
žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai.
vaivenēt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
vīvināt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut.
plorkšēt Radīt paskaļu stieptu troksni (piemēram, strebjot šķidru ēdienu, šļakstinot ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
ūkšēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
gāgāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm); gāgināt.
gagināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
gāgināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
kācināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākšināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
trēsāt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt.
trāsēt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
tētināt Radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
gaudot Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
vaidēt Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
čīkstēt Radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
ķirkstēt Radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas beržas gar ko).
ķikstēt Radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
dīkt Radīt stieptu, monotonu skaņu (par ierīcēm, priekšmetiem).
kaukt Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai.
īdēt Radīt stieptu, vienmuļu, dūcošu skaņu (piemēram, par šāviņiem, ierīcēm).
zizināt Radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā.
vaids Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa.
vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas.
vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas.
apstiepties Refl. --> apstiept (1).
atstiepties Refl. --> atstiept (2).
izstiepties Refl. --> izstiept (1); tikt izstieptam.
izastiepties Refl. --> izstiept (2); tikt izstieptam.
izstiepties Refl. --> izstiept (3); tikt izstieptam.
nostiepties Refl. --> nostiept (1); tikt nostieptam.
pārstiepties Refl. --> pārstiept (1); tikt pārstieptam.
pastiepties Refl. --> pastiept(1), tikt pastieptam.
sastiepties Refl. --> sastiept (3); tikt sastieptam.
sastiepties Refl. --> sastiept (4); tikt sastieptam.
stiepties Refl. --> stiept (1); tikt stieptam.
priekškomanda Reglamentā noteiktā komandas pirmā daļa, ko dod skaļi un stiepti, lai ierindā stāvošie karavīri saprastu, kādu darbību no viņiem prasa komandieris.
pārstiepums Rezultāts --> pārstiept (4).
stabulēt Runāt, parasti stiepti artikulējot skaņas.
ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām
kā stīga saka par iztaisnotu augumu (_biežāk savvienojumā ar_ izstiepties)
gaudo kā vilks saka, ja kāds skaļi, stiepti vaimanā, kliedz, raud, ja kas rada skaļas, asas, stieptas skaņas
čūkstele Sakniebtas, izstieptas lūpas.
Jaunīrija Sala Melanēzijā (angļu val. "New Ireland"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 8600 kvadrātkilometru, 140000 iedzīvotāju (2007. g.), sala izstiepta starp Kluso okeānu un Jaungvinejas jūru, garums - \~400 km, lielākais platums - \~40 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās - Jaunmēklenburga.
Riekstukalns Salikts fluvioglaciāls paugurs (uz kura uzbūvēta observatorija) netālu no Baldones mežā, absolūtais augstums - 84 m vjl., relatīvais augstums - 55 m, izstiepts 2,2 km austrumu-rietumu virzienā, 1,3 km plats; Smugaušu kalns.
Jaunhebridu salas salu grupa Okeānijas dienvidrietumos, Melanēzijā, platība - 12190 kvadrātkilometru, >800 km meridionālā virzienā izstiepta kalnainu salu grupa, >80 salas, augstākā virsotne - 1810 m
žēls Samērā augsts, stiepts, monotons, parasti pakluss (par skaņu).
sastaipīt Sastiept (1).
izļemināt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju); izlimināt.
izlimēt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju); izlimināt.
izļimināt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju); izlimināt.
izļumināt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju); izlimināt.
izlimināt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju).
mežģēt Sastiept, izmežģīt.
ļumīt Sastiept, mežģīt.
staukāt Sastiept.
stipt Sastingt, taisni stiepties.
stiepšus Savienojumā ar "stiepties" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
nolaidena lapa sēdoša lapa ar gari gar stublāju lejup stieptu plātnes apakšdaļu, bieži saaug ar stublāju
sprīdis Sena garuma mērvienība - aptuveni 18 centimetri (attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu); arī samērā neliels attālums.
lielais sprīdis sena garuma mērvienība - aptuveni 23 centimetri (attālums starp izstieptu īkšķi un vidējo pirkstu)
višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
kemānče Sens arābu stīgu instruments ar mazu rezonanses ķermeni (kokosrieksta čaumala, pārstiepta ar čūskas ādu) un garu kaklu, 1-3 stīgas.
auri Skaļi, stiepti kliedzieni, brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt.
kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens; skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
stiepties Skriet (parasti, pārvarot šķēršļus); stiept (5).
lidināt Smalki vērpt, izstiept.
snaigstīt Snaicīt, stiept.
nosastaipīties Sniegties, stiepties šaurā, garā joslā.
atnākt Sniegties, stiepties šurp (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.) - par ceļiem.
maikstīties Sniegties, stiepties.
izstiepjamība Spēja tikt izstieptam.
galda teniss sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam.
tīst Staipīties, stiepties.
izspīlēt Staipot pilnīgi izstiept, nostiept.
zāliņš Starp mastu un vantīm nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošinā tā stingrumu.
garenzāliņš Starp mastu un vantīm peldlīdzekļa garenvirzienā nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu.
viga starpvalņu (starpkangaru) pārpurvotās ieplakas Slīteres rezervātā, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi; pavasaros un rudeņos, kad ir palielināts mitruma daudzums, vigas pārvēršas par garenstieptiem sezonāliem ezeriem
stīgāt Stīdzēt, stiepties garumā, dzīt stīgas.
aizstīdzēt Stīdzot aizstiepties (līdz kādai vietai, kādā virzienā) - par augiem.
nosastaipīties Stiepjot, ceļot, nesot pārstiepties, arī nogurt.
izstīvēties Stiepjot, velkot, arī valkājot kļūt garākam, platākam; izstiepties.
pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
lielainā lapkoku koksne stieptā koksne
smeilties stiepties, smailākam kļūt
hordofoni Stīgu mūzikas instrumenti - mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir nostieptu stīgu vibrācijas.
strindzināt Stingri nostiept.
izspangot Stingri uzpampt, izstiept.
griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu.
zemes mēle šaura, izstiepta zemes josla, strēle; zemesmēle
zemesmēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle.
līdaka Šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
šviept Šķiebt, stiept.
vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
ļengans Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav stingri nostiepts (par priekšmetiem).
šēzlongs Tapsēts, izstiepts krēsls, ko dēvē arī par dienas gultu.
saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
trūkt Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu); tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
sniegties Tikt stieptam, virzītam, lai ko paņemtu, saņemtu (par roku).
drošības trose trose, kas vētrainā laikā nostiepta visā jahtas garumā, vai pāri kuģa klājam, lai pasargātu cilvēkus no noskalošanas vai iekrišanas jūrā
timbāt Tūļāties, smagi stiept; ar grūtībām vilkties, ar lielām pūlēm kaut ko nest.
uzdillēt Uzvilkt, uzstiept.
gliemežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Drilidae"), \~200 sugu, Eiropā konstatēts 18 sugu, Latvijā iespējams ir 1-2 sugas, ķermenis melns, izstiepts, maz hitinizēts, 4,5-11 mm garš, kāpuri attīstās gliemežos.
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
skudrvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Monotomidae"), ķermenis neliels, izstiepts, 1,3-3 mm garš, sarkandzeltens līdz brūnmelns, dzīvo gk skudru pūžņos, Latvijā maz pētīta, konstatētas 3 sugas.
smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem.
celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas.
kaukāt Vairākkārt aukaini pūst, radot nevienmērīgu stieptu skaņu (par vēju).
kārstīt Vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.); staipīt, snaikstīt.
kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.); snaikstīties.
nosnaicīties Vairākkārt pastiept roku.
nosnaikstīties Vairākkārt pastiept roku.
svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām.
trēsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt.
trāsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
snaigstīties Vairākkārt sniegties, stiepties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
staipīt Vairākkārt stiept (1).
snaikstīt Vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaistīt vairākkārt stiept, staipīt
snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
uzslaistīt Vairākkārtīgi izstiept uz augšu.
kinofilmas cilpa vaļīgais kinofilmas posms pirms pārtinējmehānisma, lai kinolente projektorā vai kamerā nebūtu stingri nostiepta, mazāk diltu un retāk trūktu
savilkt Velkot (ko), piemēram, aiz galiem, malām, izstiept, saspriegt (to), parasti pilnīgi, arī palielināt, parasti ievērojami (tā) sliepes spēku.
pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku; pastiept.
štoks Vertikāla vai stāva stipri izstieptas formas iežu intrūzija; stumbenis; stabs.
stumbenis Vertikāli vai slīpi orientēts stipri izstieptas formas iežu ķermenis; štoks.
cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem.
izstiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> izstiept (3).
pastiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> pastiept (2).
stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (1).
stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (2).
stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (4).
stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (5).
stepīt Vilkt, stiept (kaut ko smagu).
ķīnēt Vilkt, stiept projām.
valcīt Vilkt, stiept, vazāt.
lisāža Vilnas kārstuvē vilnas gludināšana īpašā mašīnā, kas vispirms to lentveidīgi sakārto un izmazgā, žāvē izstieptā stāvoklī un vilna pēc tam iegūst kruzuļainumu.
taurēt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt spēcīgu, stieptu skaņu (parasti par vēju).
svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt (2).
ankistrodesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas zaļaļģu dzimta ("Ankistrodesmaceae"), kurā apvienotas izstieptas, iegarenas, vārpstveida, adatveida, galos noapaļotas vai nosmailinātas zaļaļģes, 13 ģintis, Latvijā konstatētas 9 ģintis.
suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks.
knābjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Ziphiidae"), vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums - 4,5-13 m, masa - 1-4,5 t), purns izstiepts, knābjveidīgs, 5 ģintis, 18 sugu, Baltijas jūrā 1 suga.
kabriola zirga lēciens ar saliektām priekškājām, bet izstieptām pakaļkājām

stiept citās vārdnīcās:

MLVV

stiept

LLVV

stiept

MEV

stiept